Nr 9 10 21 12 2006

Nr. 9/10 (1324/1325) 2006. gada 21. decembris

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS!

2

PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS UN LAIMĪGU JAUNO GADU!

2006. gada 21. decembris

Vēlējumi jaunajā, 2007. gadā RTU nozīmīgāko 2006. gada notikumu vidū jāmin dažādu Eiropas Savienības finansējumu realizēšana: sekmīgi ir noslēdzies triju gadu finansējuma cikls zinātniskās aparatūras iegādei, mācību laboratoriju aprīkojuma iegādei, studiju un darba telpu, ēku un inženierkomunikāciju remontiem, kā arī doktorantūras studiju nodrošināšanai. Pabeigts ES PHARE programmas, Latvijas valsts, Rīgas domes, RTU, Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Tehnoloģiskā parka kopprojekts – Biomateriālu inovāciju un attīstības centra izveide. Arī dalība citos PHARE programmas un RTU finansētos kopprojektos ir bijusi ļoti lietderīga. Sekmīgi turpinās daudzo Eiropas sociālā fonda triju gadu projektu realizācija studiju procesa pilnveidošanai. Ļoti ceram, ka arī nākamajos gados ES un valsts finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei turpinās pieaugt, nodrošinot arī mūsu universitātes sekmīgu tālāko izaugsmi.

Patīkams bija arī valdības lēmums par mācībspēku darba

algu ievērojamu palielināšanu no 2006. gada 1. septembra, kam neapšaubāmi būs pozitīva loma jauno speciālistu piesaistei zinātniskajam un akadēmiskajam darbam. Turpinās mūsu iekšējās struktūras un studiju sistēmas sekmīga sakārtošana, informācijas un vadības sistēmas pilnveidošana, iepriecina, ka labākas ir kļuvušas studentu sekmes.

Apsveicu visu plašo, lielisko RTU saimi, visus studentus, mācībspēkus un darbiniekus, 2007. gadu sākot! Novēlu katram savai darbībai atrast atbilstošus mērķus un neatlaidīgi, soli pa solim censties tos sasniegt.

Patiesa prieka, laimes un veiksmes pilnu Jauno gadu!

Lai veiksme ir vienmēr jums blakus, lai piepildās visas tās ieceres, ko no sirds vēlaties!

Ivars Knēts, rektors

Atkal paskrējis gads! Ļoti intensīvs, notikumiem bagāts un tāpēc interesants gads.

1. Cerības rosinošs.

Beidzot augstākajā izglītībā sāk ieplūst finansējums. Sākam iztaisnoties, kalt nopietnus plānus, atgriežas jaunie. Diemžēl akadēmiskā darba kvalitāte nepieaug proporcionāli. Un grēko abi izglītības vezuma vilcēji: joprojām studentu aptaujās redzama mācībspēku haltūra; savukārt prasība apmeklēt nodarbības Latvijas Studentu apvienības vērtējumā uztverta kā «gada lielākā ķeza».

Sagraut ir viegli, atjaunošana notiek lēnāk. Bet nu ir visas iespējas to veikt.

2. Interesants.

Bija interesanti vērot, cik ciniski notika Saeimas priekšvēlēšanu kampaņa. Un pamatvilcienos naudīgajiem izdevās. Tagad ir interesanti vērot, ar kādiem paņēmieniem un cik īsā laikā tie nedaudzie, kam pieder Latvija, savāks visas četras varas – «sakārtos uzņēmējdarbības vidi».

3. Sparīgs.

Pavērojiet vien, cik daudz dažādu projektu un grantu «griežas» fakultātēs; cik daudz dažādu pasākumu rīko studenti, cik telpu izremontēts, cik nesekmīgo atskaitīts. Nu nav nevienu gadu tā bijis! Vai arī kļūstu vecāks un vairs neturu līdzi?

4. Domīgs.

Diemžēl tāds nu šis gads nebija – nebija laika apstāties un tīkamu darbiņu paveikt no sirds. Vai mierīgi aprunāties ar tīkamiem cilvēkiem. Un tas nav labi. Nezinām, cik mums tā laika atvēlēts, paldies Dievam. Tāpēc mācīsimies brīžiem izlēkt no ātrā laika un iekāpt lēnajā.

Un te nu mans vēlējums. Apstājamies uz brīdi, paskatāmies apkārt. Ieklausāmies. Katrs no mums ir kādam vajadzīgs.

Darīsim, gūstot gandarījumu. Paliks tikai tas.

Lai mums un citiem labs prāts!

Elmārs Beķeris, mācību prorektors

Atceroties 2006. gada notikumus * Latvijā, manuprāt, lielākais notikums bija pasaules čempionāts hokejā; * RTU zinātnes dzīvē minēšu trīs lietas: a) neparedzēti lielais zinātnisko pētījumu projektu finansējums no valdības puses; b) RTU Gada izcilākā zinātnieka un jaunā zinātnieka konkursa sākšana; c) īstenojot PHARE projektu, izveidotais Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs Pulka ielā 3.

Man personīgi šis gads paliks atmiņā ar «Latvenergo» un LZA piešķirto Gada balvu enerģētikas zinātnē, ceļojumu uz Pasaules koru olimpiādi Ķīnā kopā ar vīru kori «Gaudeamus», kā arī ar izcīnīto zelta medaļu šaušanā ar pistoli Latvijas veterānu sacensībās.

Visiem kolēģiem novēlu īsākas sapulces, garāku pētniecības darba laiku, kā arī veselību un mīlestību!

Jūsu Leonīds Ribickis, zinātņu prorektors

2006. gada 21. decembris

PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS UN LAIMĪGU JAUNO GADU!

Trako Suņa gadu izvērtējot Šis «trakais» Suņa gads tā vienmērīgi un klusi pāriet «treknajā» Cūkas gadā!

Gads, kas tuvojas noslēgumam, bija grūts, bet interesants.

Mūsu sabiedrība labprātīgi uzņēmās četrus lielus izaicinājumus: organizēt un novadīt pasaules čempionātu hokejā, cienīgi uzņemt un iepazīstināt Anglijas karalieni ar Latvijas sabiedrību, ievēlēt mūsu darbības koordinatorus kārtējiem četriem gadiem un – nozīmīgākais notikums – organizēt un nodrošināt sekmīgu darbību NATO sammitam, uzņemot 26 attīstītāko valstu pirmās personas. Pirmkārt, pierādījām sev, ka mēs to varam, tā iegūstot vēl neapzinātu pieredzi un paaugstinot savu pašapziņu. Otrkārt, pierādījām pasaulei, ka neliela un ne sevišķi bagāta valsts var realizēt pasaules nozīmes pasākumus, ja tic saviem cilvēkiem, viņu zināšanām un iemaņām. Tagad vajadzētu apzināt šo pieredzi un, balstoties uz savu galveno bagātību – zinošiem, novitatīvi domājošiem cilvēkiem –, izmantojot izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, attīstīt šo pakalpojuma veidu, lai tas kļūtu par vienu no Latvijas sabiedrības labklājības paaugstināšanas avotiem.

Treškārt, esam pieteikuši sevi pasaulei, kļuvuši atpazīstami, ielikuši pamatus Latvijas zīmolam. Vajadzētu neapstāties un uz šiem pamatiem turpināt būvēt ēku, saprotams, ne bez mūsu arhitektu idejām.

Universitātei aizejošais gads arī bija ražīgs. Piesaistot ES fondus un ieguldot pašu nopelnītos līdzekļus, ir izremontēta virkne auditoriju un laboratoriju, iegādātas modernas iekārtas un aprīkojums mācību un pētniecības darbam. Arvien plašāk tiek ieviestas modernas mācību metodes un tehnika. No septembra tika paaugstinātas docētāju un zinātnieku darba algas, kas līdz ar to kļuva konkurētspējīgas ar citu darbības jomu darba algām un jauniešu uzmanības cienīgas. Šā mirkļa galvenā problēma ir mācību palīgpersonāla institūta atjaunošana, lai jaunās, modernās iekārtas un aprīkojums darbotos, tā nodrošinot studentiem prasmju, bet zinātniekiem jaunu zināšanu un iemaņu ieguvi. Pateicoties mūsu rektora neatlaidībai un mērķtiecīgai darbībai, no jaunā gada būvniecības studiju programmas atgriežas inženierzinātņu jomā, kurā tām jau no 2001. gada vajadzēja būt, bet arhitektu programmas – mākslas jomā, kas ir Latvijas arhitektu priekšrocība. Ja izdotos 2007.

gadā atrisināt nekustamā īpašuma problēmas, tad universitāte tuvākajā laikā varētu sasniegt savu stratēģisko mērķi, kļūt par starptautiska līmeņa tehnisko universitāti un Nobela prēmijas laureātu avotu.

Personiskajā dzīvē iestājies tāds filozofisks sasniegtā profesionālā un sociālā statusa izvērtēšanas periods. Jākonstatē, ka kopumā rezultāts ir apmierinošs. Izvērtējot iepriekšējā vēsturiskā periodā paveikto, tagad jāsecina, ka izmantotas praktiski visas tā laika iespējas. Pašreizējā vēsturiskajā praktiski neierobežotu iespēju periodā daudz kas palaists garām. Pamatā tā ir neuzņēmība, nevēlēšanās riskēt, jo ir ko zaudēt. Pateicoties arī mūsu universitātes profesoram Zigurdam Markovičam, Latvijā cilvēki vairs netiek diskreditēti pēc vecuma kritērija, bet bioloģijai tik un tā nevar pārlēkt pāri. Arvien biežāk nākas atvadīties no kolēģiem, ar kuriem ikdienā esi strādājis, centies palīdzēt risināt viņu problēmas, realizēt viņu ieceres un mērķus.

Tas raisa līdzdalības izjūtu un sava nozīmīguma apziņu, kas ir stimuls un motivācija darbībai. Sevišķi skumji, ja jāatvadās no kolēģiem, kas jaunāki par tevi. Šajā gadā man nācās atvadīties arī no savas vecākās māsas. Bet ko nu par skumjo...

Prieku sagādā jaunatne: bērni, mazbērni, studenti. Viņi ir brīvi, uzņēmīgi, zinātgriboši, mērķtiecīgi, brīžam pat nekaunīgi, kas arī ir labi. Ar atšķirīgu vērtību un normu skalu, kas liekas nesaprotama vai pat nepieņemama, bet ir mūsdienu dzīves veidota un, ja padomā, objektīva un racionāla. Tagad savu uzdevumu saskatu palīdzībā jauniešiem, ko varu sniegt atbilstoši savām spējām un, saprotams, ja viņi to lūdz. Un, galvenais, saglabāt cerību, kas nozīmē, ka cilvēkam nav varas pār kaut kādiem faktoriem, bet viņš grib, lai tie darbotos viņa labā, un atzīst, ka tas ir iespējams.

Sveicu kolēģus, studentus un visus man mīļus cilvēkus Ziemassvētkos un novēlu, lai jaunajā – 2007. – gadā piepildās visas tās cerības, kuras katrs sevī lolojam!

Ronalds Taraškevičs, kanclers

Kas noticis pēdējās 8760 stundās?

2006. gads strauji tuvojas noslēgumam, nākas konstatēt, ka darbu apjoms nu nekādi nesamazinās, tieši pretēji – tam ir tendence pieaugt. Lai arī studentu brīvdienas tepat ar roku aizsniedzamas, ziemas miegu studentam gulēt nebūs iespējas, viss plūst un mainās pārāk strauji. Galvenais, ka viss vienmēr beidzas labi, un, ja nav labi, nekas vēl nav beidzies.

Katrs pārdomā – kas noticis pēdējās 8760 stundās?

Jo noticis ir ļoti daudz, arī RTU daudz spožu notikumu, piemēram, Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra atklāšana, jaunas tradīcijas – pirmoreiz noteikts RTU Gada zinātnieks un Gada jaunais zinātnieks, kā arī sakārtotāka infrastruktūra – jaunas laboratorijas un izremontētas telpas.

Tas viss, lai jaunais 2007. gads būtu vēl krāšņāks, piesātinātāks, laimīgāks un interesantāks. Arī Studentu parlamenta aktivitātēs parādījušās vairākas novitātes, daudz dažādu un interesantu

pasākumu studentiem, šogad pirmo reizi notika RTU fizikas un matemātikas olimpiādes, kā arī online matemātikas olimpiāde skolēniem, jaunums bija arī vasarā notikušais Plostu rallijs, kurā ar pašu konstruētiem plostiem vajadzēja doties ekspedīcijā pa upi, pirmo reizi studenti nominēja Gada mācībspēkus, veidojot jaunu tradīciju, pirmo reizi notika arī RTU fakultāšu Studentu pašpārvalžu gada balvas pasniegšana un lielais biznesa simulācijas spēļu projekts «Bizness 24 h». Arī visas ierastās studentu dzīves tradīcijas ir ievērotas. Paldies visiem, kas atrada laiku un spēku, lai piedalītos šajos jaukajos, dažādajos un arī nopietnajos procesos.

Ieklausoties Montesa vārdos: «Vislabākais pierādījums cilvēka gudrībai ir viņa vienmēr labais garastāvoklis» –, gribu to novēlēt arī jums!

Liene Aleksandra Āboliņa, SP prezidente

3

4

SVEICAM!

2006. gada 21. decembris

Pasniegtas a/s «Latvenergo» un LZA Gada balvas

13. decembrī a/s «Latvenergo» un LZA apbalvoja konkursa «Gada balva» laureātus.

Kopumā tika pasniegtas septiņas balvas, taču galveno balvu – profesora A. Vītola vārda balvu par izcilu devumu enerģētikā – 2006. gadā saņēma RTU profesors Dr. h. inž. Leonīds Ribickis.

Sniedzot balvu L. Ribickim, a/s «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons teica: «Man grūti spriest, vai šī balva ir kā enerģētikas cunftes Triju Zvaigžņu ordenis, varbūt kaut kas mazāks vai arī kaut kas lielāks… Bet LZA kopā ar «Latvenergo» ik gadu mēģina noskaidrot, kurš un kāpēc ir pelnījis enerģētikas galveno balvu.»

L. Ribicka zinātniskā darbība saistīta ar enerģētikas nozares elektrotehnikas apakšnozares elektrofizikas jomas spēka elektronikas, elektriskās piedziņas un elektrisko mašīnu, kā arī elektrotehnoloģiju automatizācijas virzieniem. L. Ribickis ir ne vien RTU zinātņu prorektors, bet arī Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta direktors, LZP loceklis, LR Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomes loceklis, 253 zinātnisko publikāciju, t.sk. 7 monogrāfiju, 41 izgudrojuma, 4 LV patentu, 2 ASV patentu un 12 mācību grāmatu autors.

Izsakot pateicību par balvu, L. Ribickis atzina: «Esmu ļoti priecīgs par šo balvu.

Un gribu teikt, ka arī turpmāk mums visiem kopā jāmācās dzīvot jaunos apstākļos: jāmācās strādāt sadalītās jeb izkaisītās enerģijas ražošanas jomā, jāpievēršas alternatīvās enerģijas ražošanai, tostarp ūdeņraža enerģētikai, ko mēs mazliet sākam

Apsveicam!

BF lektoru Ati Zariņu, kas 2006. gada 2. novembrī aizstāvējis promocijas darbu «Autoceļa dinamiskā uztvere, vizuālās kvalitātes novērtēšanas un optimizācijas iespējas» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu transporta un satiksmes nozares sauszemes transporta un infrastruktūras apakšnozarē.

DITF doktorantu Aleksandru Vališevski, kas 2006. gada 13. novembrī aizstāvējis promocijas darbu «Lēmumu pieņemšana varbūtiskās nenoteiktības un izplūduma apstākļos» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu informācijas tehnoloģijas nozares sistēmu analīzes, modelēšanas un projektēšanas apakšnozarē.

MLĶF doktoranti Dinu Trifanovu, kas 2006. gada 23. novembrī aizstāvējusi promocijas darbu «I grupas metabotropo glutamāta receptoru nekonkurējošo antagonistu sintēze» un ieguvusi ķīmijas doktora zinātnisko grādu organiskās ķīmijas apakšnozarē.

darīt. Es ceru, ka mani doktoranti pētījumus šajās jomās veiks izcilā līmenī. Vecākās paaudzes pētnieku pienākums ir rādīt viņiem virzienu, kurā strādāt, un veidus, kā attīstīt enerģētikas jomu. Enerģētika ir pamatu pamats visas valsts labklājībai.»

Gada balva par nozīmīgu devumu enerģētikā tika pasniegta arī RTU profesoram Dr. h. inž. Vladimiram Čuvičinam par darbu kopu «Enerģētikas attīstības veicināšana un inovāciju vides veidošana Latvijā».

Gada balvu par panākumiem enerģētikā jaunajiem zinātniekiem šogad saņēma četri jaunie RTU zinātnieki: Inž. zin. maģ. Kristina Ļebedeva (BF) par darbu «Kolektoru un saules bateriju kombinēta izmantošana Latvijas klimatā», Inž. zin. maģ. Sergejs Vostrikovs (TMF) par darbu «Latvijas enerģijas un energoresursu ražošanas un patēriņa scenāriju izstrāde», Inž. zin. maģ. Irina Jutkeviča (EEF) par darbu «Pasaules, Eiropas Savienības un Latvijas enerģētikas struktūra, vadība, avāriju iespējamība un iemesli», Inž. zin. maģ. Armandam Staltmanim (EEF) par darbu «Vidsprieguma kabeļu un to metāla apvalku termiskās izturības nodrošināšanas metožu analīze un izvēle Rīgas elektrotīklā».

Sveicam Gada balvas laureātus!

Informācijas centrs

Apsveicam DITF profesoru

Leonīdu Novicki ar ievēlēšanu par LZA korespondētājlocekli!

Janvārī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Daugavpils filiāles garderobisti Broņislavu Beļavsku; Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes docentu Pēteri Gavaru; Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes laboratorijas vadītāju Gaļinu Bočkarjovu; Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes pārvaldnieku Jāni Cakulu; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošo speciālisti Viju Brilti; Liepājas filiāles bibliotēkas nodaļas vadītāju Aiju Raižģi; Sporta katedras uzskaitvedi Mudīti Straumi-Jankovsku; Būvniecības fakultātes apkopēju Loniju Vilcāni; Būvniecības fakultātes galveno speciālisti Dainu Brenci; Inženierekonomikas fakultātes asistenti Inesi Butuli; Tehniskās daļas arhivāri Aiju Orlovsku; Izdevniecības brošētāju Regīnu Ostapko; Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes tehniķi Žani Ostenbergu; Inženierekonomikas fakultātes profesori Maiju Šenfeldi; Inženierekonomikas fakultātes profesoru Jāni Zvanītāju; Liepājas filiāles garderobisti Tatjanu Žilinsku.

SVEICAM!

2006. gada 21. decembris

Konference «Informācijas tehnoloģija: zinības un prakse» Sveicam LIF mērķprogrammas «Izglītībai, zinātnei un kultūrai» 2005./2006. mācību gada datorzinātņu studentu bakalaura un maģistra darbu konkursa uzvarētājus!

13. decembrī a/s «DATI Exigen Group» organizēja ikgadējo informācijas tehnoloģiju speciālistu un Latvijas augstskolu datorzinātņu studentu konferenci «Informācijas tehnoloģija: zinības un prakse». Pasākuma galvenais mērķis ir veicināt uzņēmuma un Latvijas augstskolu datorzinātņu struktūru sadarbību, un šogad konference notika jau vienpadsmito reizi.

Konferences pirmajā daļā tika sveikti a/s «DATI Exigen Group» un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas «Izglītībai, zinātnei un kultūrai» 2005./2006. mācību gada datorzinātņu studentu bakalaura un maģistra darbu konkursa uzvarētāji un viņu darbu vadītāji.

Diplomus un prēmijas saņēma septiņi RTU DITF studenti: Rūdolfs Ošiņš par bakalaura darbu «LINUX serveru drošība» (darba vadītājs Dmitrijs Mikojelovs); Arnis Staško par bakalaura darbu «Biznesa procesu modeļi un to vieta uzņēmumu arhitektūrās» (darba vadītājs asoc. prof. Dr. inž. Mārīte Kirikova); Laura Sudraba par bakalaura darbu «Automātisku plānošanas metožu apkopojums» (darba vadītājs Agris Ņikitenko); Jānis Kampars par maģistra darbu «Globālās pozicionēšanas datu integrēšana uzņēmuma informācijas sistēmā» (darba vadītājs asoc. prof. Dr. inž. Jānis Grabis); Egons Lavendelis par maģistra darbu «Daudzaģentu sistēmu sadarbības mehānismu modelēšana» (darba vadītājs prof. Dr. h. inž. Jānis Grundspeņķis); Dmitrijs Pozdņakovs par maģistra darbu «Intelektuālo aģentu pielietošana biznesa sistēmās» (darba vadītājs prof. Dr. h. inž. Jānis Grundspeņķis); Raivis Vasiļevskis par maģistra darbu «Bezvadu datortīklu drošības risinājumu analīze» (darba vadītājs prof. Dr. inž. Uldis Sukovskis).

Laureātu vidū ir arī četri LU studenti un divi studenti no TSI. Pēc apbalvošanas visi konkursa uzvarētāji uzstājās konferencē ar ziņojumiem. Konferencē piedalījās konkursa uzvarētāju zinātniskie vadītāji, LIF mērķprogrammas «IZK» stipendiāti, Latvijas augstskolu pasniedzēji un studenti, kā arī a/s «DATI Exigen Group», RITI un LIF mērķprogrammas «IZK» vadība.

Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta (RITI) mācību direktors Māris Vītiņš pēc konferences atzina, ka studentiem ir ļoti svarīgi, lai viņu centienus pamanītu un novērtētu, jo profesionāļu atzinība nav mazsvarīga, lai motivētu jauniešus turpināt darboties pētniecības jomā. Turklāt tāda veida pasākumi sekmē jauno speciālistu integrāciju un praktiskā darba iemaņu apguvi. M. Vītiņš pauda gandarījumu, ka katru gadu konferences dalībnieku zinātnisko darbu tēmas ir aktuālas un kvalitāte nemainīgi ļoti augsta, kas ir apliecinājums tam, ka jauniešiem netrūkst inovatīvu ideju un profesionālas pieejas.

5

Apbalvoti konkursa par Rīgas pilsētas satiksmes problēmu risinājumiem laureāti

14. decembrī Rātsnamā Rīgas vicemērs Jānis Birks sveica studentu un skolēnu pētniecības darbu konkursa «Par labāko doktorantu, maģistrantu, studentu un skolēnu pētniecības darbu, saistītu ar Rīgas pilsētas satiksmes problēmām» labāko pētniecības darbu autorus, kuru vidū bija arī RTU studenti.

Doktorantu grupā veicināšanas prēmija piešķirta RTU studentam M. Gorobecam.

Maģistrantu grupā – 1. vieta J. Matejam un N. Tihomirovai, veicināšanas prēmija – I. Hamčanovskai. Bakalaurantu grupā – 3. vieta J. Smirnovam.

Apbalvoti arī zinātnisko darbu vadītāji – Modelēšanas un imitācijas katedras profesors Jurijs Merkurjevs un asociētais profesors Anatolijs Ļevčenkovs.

Pētniecības darbu konkursu jau trešo gadu organizē RD Rīgas transporta sabiedriskā padome, lai iesaistītu jauniešus un topošos speciālistus Rīgas pilsētas satiksmes problēmu risināšanā, kā arī veicinātu ar satiksmes infrastruktūras attīstību saistītu profesiju izvēli.

No šā gada augusta līdz oktobrim pētniecības darbus konkursam varēja iesniegt Latvijas augstāko mācību iestāžu doktoranti, maģistranti un studenti, kā arī vidusskolu audzēkņi.

Apsveicam konkursa balvu ieguvējus!

Latvijas Zinātņu akadēmija, a/s «Latvijas Gāze»un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma «Izglītībai, zinātnei un kultūrai» piešķīrusi 2006. gada balvu: RTU profesoram Danielam Turlajam (TMF) par darbu kopu «Dabas gāzes efektīva izmantošana Latvijas kurināmā bilancē»; RTU doktorantam Anatolijam Borodiņecam (BF) par darbu «Daudzdzīvokļu ēku siltuma patēriņa dinamikas analīze». Apsveicam!

Rīgas Tehniskās universitātes avīze

Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658.

Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv.

JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Makets: Eduards Lapsa.

Druka: SIA Landas.

Metiens 1200 eks.

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.

Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

16. decembrī RTU Lielajā aulā notika svinīgs pasākums par godu Studentu zemessardzes rotas (tagad – LR Zemessardzes Studentu bataljona) atjaunošanas 15. gadadienai. Tolaik – 1991. gada decembrī – 72 cilvēki nodeva svinīgo zvērestu, kļūstot par zemessargiem, lielākā daļa no viņiem bija RTU (toreiz – RPI) studenti un darbinieki.

Atzīmējot gadadienu, RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts pasniedza Atzinības rakstus trim aktīvākajiem rotas zemessargiem: Aleksejam Ozoliņam – Sporta katedras bijušajam pasniedzējam – par LR Zemessardzes Studentu bataljona izveidošanu un tā veiksmīgu vadīšanu; Ērikam Vondam – Transporta un mašīnzinību fakultātes lektoram – par aktīvu RTU darbinieku un studentu iesaistīšanu LR Zemessardzē; Pēterim Orlovskim (attēlā) – RTU Tehniskās daļas vadītājam – par aktīvu, sekmīgu RTU darbinieku un studentu iesaistīšanu LR Zemessardzē. Rektors izteica pateicību vēl virknei RTU mācībspēku, darbinieku un absolventu.

6

ĪSZIŅAS

2006. gada 21. decembris

RTU informācijas tehnoloģiju dienesta pirmie soļi RTU pulcējās siltumenerģētikas specialitātes absolventi 9. decembrī RTU Siltumenerģētikas sistēmu profesora grupa Lielajā aulā salidojumā pulcināja visus Latvijas siltumenerģētikas un siltumenerģētisko procesu automatizācijas specialitāšu absolventus, lai viņi kopā ar RTU mācībspēkiem svinīgā pasākuma laikā atskatītos uz minēto specialitāšu vēsturi un pārrunātu nozares aktualitātes, kā arī noklausītos koncertu. Salidojumā RTU zinātņu prorektors Leonīds Ribickis par devumu siltumenerģētikas jomā pasniedza goda rakstus emeritētajam profesoram Ābramam Temkinam, profesoram Danielam Turlajam un docentam Jānim Naglam. Šogad aprit 110 gadu, kopš pirmais izcilais ķīmiķis, Rīgas Politehniskā institūta docents Karls Blahers (1867–1939) sāka veidot siltumenerģētikas skolu Latvijas teritorijā, kas tajā laikā ietilpa Krievijas impērijas sastāvā. K. Blahers veica pedagoģisko darbu un vienlaikus ar vienkāršu aparatūru pētīja kurināmā veidus un, modulējot siltumtehniskos procesus ražošanā, vērtēja kurināmā izmantošanas iespējas rūpniecībā un enerģētikā.

RTU studentiem pašlaik piedāvā apgūt vairākas siltumenerģētikas specialitātes.

RTU absolvējušas arī tādas valsts tautsaimniecībā nozīmīgu ieguldījumu devušas amatpersonas kā ilggadējais bijušās Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs Miervaldis Ramāns, bijušais LR Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Ošs, uzņēmējs un politiķis Atis Sausnītis u. c.

6. decembrī RTU viesojās Serbijas Republikas vēstnieks Baltijas valstīs Ninoslavs Stojadinovičs un vēstniecības pirmais sekretārs Vladimirs Stamenovičs, kuri rezidē Stokholmā. Viesi tikās ar rektoru akadēmiķi Ivaru Knētu, diviem fakultāšu dekāniem – Guntaru Balodi (ETF) un Uldi Sukovski (DITF) – un Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta Informācijas centra vadītāju Jolantu Jurēvicu.

Sarunas gaitā rektors īsumā pieskārās mūsu augstskolas vēstures jautājumiem un izklāstīja RTU studiju sistēmu. Abi dekāni sniedza viesiem informāciju par savām fakultātēm, savukārt J. Jurēvica pastāstīja par RTU starptautisko sadarbību.

Lai nodrošinātu efektīvu informācijas tehnoloģijas izmantošanu universitātes studiju, zinātniskajos un administratīvajos darba procesos, ar RTU Senāta 2006. gada 29. maija lēmumu RTU rektorāta sastāvā izveidots Informācijas tehnoloģijas dienests.

Līdz ar IT dienesta izveidi daudzi no līdzšinējiem procesiem tiek centralizēti modernas un efektīvas universitātes IT infrastruktūras attīstīšanai. IT dienestā iekļauta līdzšinējā Pārvaldes laboratorija un Iekšējo sakaru tīkla apkalpošanas dienests. Ar jaunā dienesta izveidi RTU ienāk arī jauni cilvēki, jaunas idejas, tāpēc pavisam īsi iepazīstinām ar IT dienesta struktūru un pamatuzdevumiem.

Pašlaik IT dienestā ir trīs nodaļas: – Informācijas sistēmu nodaļa, kurā iekļauta Pārvaldes laboratorija. Nodaļu vada Imants Pujāts. Galvenais uzdevums ir uzturēt un attīstīt RTU informācijas sistēmas («Studiju sistēma», «Priekšmetu reģistrs», «Kadru sistēma» u.c.); – Komunikācijas infrastruktūras nodaļa, kurā iekļauts Iekšējo sakaru tīkla apkalpošanas dienests. Nodaļu vada Juris Eizentāls. Galvenais uzdevums ir uzturēt un attīstīt RTU datu un balss pārraides tīklus; – IT stratēģiskās attīstības nodaļa, kuru vada Gatis Praličs. Tās galvenais uzdevums ir RTU portāla projekta realizācija. Stratēģiskās attīstības nodaļa veiks arī universitātes IT lietotāju vajadzību analīzi, izvērtēs IT nozares attīstības tendences un iniciēs atbilstošus IT attīstības projektus, nodrošinot drošu un saskaņotu RTU IT infrastruktūras attīstību.

2007. gadā plānots izveidot vēl divas nodaļas: – Datortehnikas un tīklu pakalpojumu nodaļu, kuras pārziņā būs RTU serveru administrēšana un RTU IT drošības standartu izstrāde un ieviešana; – IT lietotāju atbalsta centrs, kura

uzdevums būs konsultēt RTU IT lietotājus (studentus, mācībspēkus un administrācijas darbiniekus) par IT sistēmu lietošanu un sniegt informāciju par pieejamajiem IT pakalpojumiem.

Tāpat kā Eiropas un ASV universitātēs, vienotas universitātes IT infrastruktūras attīstīšanai izveidots jauns amats – rektora vietnieks IT jautājumos, kuru ieņem Zigmunds Zitmanis. Viņa pienākumos ietilpst vadīt IT dienestu un izveidot atbilstošu IT infrastruktūru.

Pirmais IT dienesta uzdevums ir veikt esošās RTU infrastruktūras analīzi un izstrādāt RTU IT stratēģiju modernas un efektīvas universitātes IT infrastruktūras attīstīšanai.

Pašlaik noteiktas divas galvenās IT dienesta darbības prioritātes 2007. gadam.

Pirmā ir universitātes portāla izstrāde, otrā – datoru un interneta pieejamības paaugstināšana.

RTU portāls nodrošinās informācijas pieejamību. Portālu var salīdzināt ar vārtiem, caur kuriem var piekļūt pie vajadzīgajiem informācijas resursiem. Ir stratēģiski svarīgi pakāpeniski integrēt portālā visus universitātes elektroniskos resursus. Tādējādi ikvienam universitātei piederošam cilvēkam, izmantojot savu pieteikumvārdu (login), tiktu nodrošināta piekļuve informācijai, kas attiecas uz konkrēto personu un saskan ar tās uzdevumiem universitātē, neatkarīgi no cilvēka atrašanās vietas un laika.

Otra prioritāte datoru un interneta pieejamības paaugstināšanā ietver vienotas lietotāju pārvaldības sistēmas ieviešanu, publiski pieejamo datoru skaita palielināšanu, vienotas drošības politikas izstrādi, kā arī izmaksu efektīvu universitātes starpēku tīkla attīstīšanu.

Aktuālu informāciju par IT dienestu un tā projektiem var uzzināt, ielūkojoties IT dienesta mājaslapā http://www.it.rtu. lv.

Sagatavojusi I. Miķelsone

2006. gada 21. decembris

7

NOTIKUMI

Atklāts Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs

E. KANCĀNE, Informācijas centra korespondente 12. decembrī Rīgā, Pulka ielā 3, RTU rektors Ivars Knēts un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks svinīgi pārgrieza lenti un nodeva simbolisku atslēgu jaunatklātā RTU Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktorei inženierzinātņu doktorei Līgai Bērziņai-Cimdiņai.

«Latvijas zinātnieki sāks pelnīt, ražojot cilvēka «rezerves daļas»,» jau 13. decembrī rakstīja laikraksts «Diena». Patiešām – cilvēces mūžsenais sapnis nodrošināt «rezerves daļas» cilvēka ķermeņa bojāto audu un orgānu aizvietošanai līdz ar jaunatklāto centru nu sāk piepildīties arī Latvijā. Jaunajā RTU centrā pētnieki nākotnē veiks biomateriālu un medicīnisko implantu izstrādi un importēto implantu pārbaudes atbilstoši standartam ISO 10993. Pētnieku sadarbību ar uzņēmumiem sekmēs centra telpās izvietotais augsto tehnoloģiju uzņēmumu biznesa inkubators.

RTU zinātnieku rīcībā ir biomateriāli, kas ir daudzkārt pārbaudīti ar šūnu testiem, dzīvnieku testiem un klīniskām pārbaudēm. Jau vairāk nekā 10 gadu Latvijas zinātnieku izstrādātie implanti tiek implantēti ne vien Latvijas, bet arī ārvalstu pacientiem. Mediķi

atzīst, ka implantācijas operācijas, kurās izmantoti RTU izstrādātie un RSU pētnieku pārbaudītie implanti, ir ļoti sekmīgas.

Tuvākajā nākotnē centra vadības uzdevums būs sagādāt visas darbam nepieciešamās iekārtas, lai varētu ražot, pārbaudīt un pētīt biomateriālus. Patlaban RTU Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra pētnieku rīcībā jau ir vairākas unikālas iekārtas. Vairākas no tām ir iegādātas, izmantojot LR Ekonomikas ministrijas projektam par inovatīvu biomateriālu un perspektīvu keramisko materiālu prototipēšanas centra izveidi piešķirtos līdzekļus. RTU kopumā tiks piegādātas iekārtas vairāk nekā 330 tūkstošu latu apmērā.

Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra ēka renovēta, realizējot Eiropas Savienības programmas «PHARE 2003» projektu «Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs». Centra izveidei ir izlietoti 70% «PHARE 2003» līdzekļu, 20% Latvijas valsts līdzekļu, 10% RTU, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), nodibinājuma «Latvijas Tehnoloģiskais parks» un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta līdzekļu.

Kopumā – 2 miljoni 140 tūkstoši eiro.

Centra atklāšanas pasākumā piedalījās arī vairāki RTU pētnieku sadarbības partneri un atbalstītāji no Vācijas: Eiropas Biomateriālu asociācijas prezidents un

Johanna Gutenberga Maincas universitātes Patoloģijas institūta direktors profesors Džeimss Kērkpatriks (James Kirkpatrick), Eiropas Biomateriālu asociācijas eksprezidents Ulrihs Gross (Ulrich Gross), Fridriha Šillera Jēnas Universitātes privātdocents un materiālu inovāciju centra vadītājs profesors Jergs Bosserts (Jörg Bossert).

«Centra atklāšana ir liels notikums visai Latvijas zinātnei kopumā. To, kā mums veiksies, rādīs laiks, bet mēs esam apņēmības pilni darboties, tāpēc ceru, ka mūsu turpmākajam darbam tiks sniegts tikpat liels atbalsts kā līdz šim,» centra atklāšanā teica tā direktore inženierzinātņu doktore Līga Bērziņa-Cimdiņa.

Pieminot aizsaulē aizgājušo galveno projekta vadītāju un virzītājspēku – MLĶF Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas katedras un Biomateriālu zinātniski pētnieciskās laboratorijas vadītāju profesoru Rūdolfu Cimdiņu –, centra atklāšanas dalībnieki veltīja viņam klusuma brīdi un daudz sirsnīgu vārdu. L. BērziņaCimdiņa uzrunā teica: «Reizēm ir tā, ka tie, kas agri zaudē vecākus, daudz ko savā dzīvē sasniedz ātrāk.

Arī mūsu studenti vienā dienā pēkšņi palika bez sava profesora, pasniedzēja un ideju ģeneratora. Es ceru, ka mēs visi kopā spēsim veiksmīgi turpināt viņa iesākto darbu un sasniegt izvirzītos mērķus.»

8

ESF PROJEKTS

Diskusijas par izglītību nekustamā īpašuma jomā

1. decembrī RTU IEF Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedra (BUNĪ) Kaļķu ielā 1, 407. auditorijā, rīkoja semināru «Izglītības nozīme nekustamo īpašumu nozarē». Seminārs tika organizēts saistībā ar Eiropas Sociālā atbalsta fonda projektu «Atbalsts RTU IEF nekustamā īpašuma nozares akadēmiskā personāla kompetenču paaugstināšanai» (VPD1/ESF/PIAA/05/ APK/3.2.5.2./0133/0007).

Tā kā kopš 2005. gada BUNĪ sadarbībā ar profesionāļu asociācijām īsteno profesionālā bakalaura studiju programmu «Nekustamā īpašuma pārvaldība» un no šī akadēmiskā gada janvāra sāksies arī profesionālās maģistra studiju programmas «Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana» īstenošana, par projekta vispārējo mērķi tika izvirzīta profesionālās kvalifikācijas uzlabošana IEF akadēmiskajam personālam, kas iesaistīts nekustamā īpašuma nozares studiju programmās.

Projektā kopumā iesaistīti 20 IEF akadēmiskā personāla locekļi. Katrs projektā iesaistītais docētājs saņems 444 stundu apmācību kursu nekustamā īpašuma pārvaldības jomā, kuru sniegs akreditēts mācību centrs IK «Nia-Ko». Apmācības nekustamo īpašumu jomā jau sākās šā gada 4. septembrī un turpināsies līdz 2007. gada 30. jūnijam. Projektā ir iesaistītas konkursa kārtībā izvēlētas firmas, kas nodrošinās apmācības svešvalodu pastiprinātai apguvei, kā arī informācijas tehnoloģiju apguvei. Apgūtie informācijas tehnoloģiju kursi sniegs pasniedzējiem iespēju kvalitatīvāk sagatavot lekciju metodiskos materiālus. Tajos ietverta tādu programmu apguve kā «MS PowerPoint», «MS Project», «Auto Cad» un «CorelDraw», kas pasniedzējiem ļaus brīvāk strādāt multimediju vidē, nākotnē apgūtais noderēs, arī pasniedzot tālmācības kursus e-studiju vidē.

Pieaugot darba intelektuālās sarežģītības pakāpei, līdz ar inovatīvu metožu ieviešanu nekustamā īpašuma pārvaldībā nekustamā īpašuma pārvaldības

speciālistiem rodas nepieciešamība saņemt aizvien kvalitatīvāku izglītību. Veidojoties zināšanu sabiedrībai, tieši zināšanas ir produktivitātes galvenais pamats.

Elastīga iespēja iegūt jaunas praktiski izmantojamas zināšanas un prasmes būs sociālās un ekonomiskās labklājības avots.

Būvniecībai attīstoties, paplašinās esošā nekustamā īpašuma bāze, kas rada aizvien pieaugošu pieprasījumu pēc nekustamā īpašuma vērtēšanas un apsaimniekošanas speciālistiem. Ceļot akadēmiskā personāla profesionālo kompetenci, nekustamā īpašuma jomas studijās studentiem tiks sniegtas kvalitatīvākas izglītības iespējas, tie savukārt spēs produktīvāk strādāt Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldības un apsaimniekošanas nozarē. Kvalificēti darbinieki savukārt spēj strādāt produktīvāk, darbā izmantojot apgūtās inovācijas.

Iepriekš minētais pamato nekustamo īpašumu nozarē strādājošo asociāciju patieso interesi par izglītības jautājumiem, kas skar tieši šo nozari, par ko liecina Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības dalība seminārā «Izglītības nozīme nekustamo īpašumu nozarē».

Sadarbībā ar ESF projektu organizētā semināra atklāšanas runu teica RTU prorektors asoc. profesors E. Beķeris, atzinīgus vārdus veltot BUNĪ katedrai par paveikto darbu, par dalību minētajā projektā. E. Beķeris uzsvēra, ka slodze pasniedzējiem ir ļoti liela, bet viņš uzteica pedagogu centienus izglītoties un papildināt savas zināšanas. Viņš norādīja, ka studenti augstu vērtē tās lekcijas, kuras ir piesātinātas ar aktualitātēm un jaunievedumiem nozarē, kurās pasniedzēji prot un var aizraut klausītājus ar interesantām un novitātēm bagātām lekcijām.

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs E. Šīns izteica piedāvājumu akadēmiskajam personālam uz laiku praktizēties tieši asociācijas uzņēmumos, lai iepazītu praktisko darba pusi

2006. gada 21. decembris un aktīvi līdzdarbotos reālajā vidē. Tā mācībspēkiem būtu tieša iespēja saskarties ar novitātēm nozarē.

RTU IEF dekāns profesors K. Didenko savā runā norādīja, ka par nozares un tieši specialitātes nozīmīgumu Latvijā liecina lielais studētgribētāju skaits minētajā bakalaura programmā, neskatoties uz salīdzinoši lielo studiju maksu. K. Didenko norādīja uz nepieciešamību pēc vēl pilnīgākas sadarbības starp asociāciju biedriem un RTU akadēmisko personālu.

RTU Plānu finanšu daļas vadītājas vietnieks I. Eriņš norādīja, ka RTU Eiropas struktūrfondu aktivitātē «Atbalsts akadēmiskā personāla un profesionālās izglītības pedagogu tehnoloģiskai praksei uzņēmumos, skolotāju un akadēmiskā personāla pedagoģisko, profesionālo, tehnoloģisko un informācijas tehnoloģijas kompetenču paaugstināšanai» realizē 13 projektus, un viens no tiem ir saistīts ar nekustamo īpašumu nozari.

Tas ir apsveicami, jo RTU mācībspēkiem ir dota iespēja paaugstināt savu kvalifikāciju un kompetenci. Minētais projekts darbosies gadu, mācībspēkiem, protams, ir jāatrod brīvs laiks, bet ieguldītais darbs pēc tam atmaksāsies, jo mācībspēkiem būs iespēja paaugstināt savu lekciju kvalitāti ar jaunu informāciju utt.

Asociāciju pārstāvji izteica priekšlikumu BUNĪ uzņemties starpniecību starp profesionālajām asociācijām un akadēmisko personālu, panākot labāku akadēmiskā personāla informētību par jaunievedumiem un jaunāko informāciju nozarē un atgriezeniski – asociācijas informētību par akadēmiskā personāla iespējām asociāciju darbībā. Līdz ar to notiktu periodiska problēmu aktualizēšana. Savukārt Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs V. Žuromskis uzsvēra dažādu nozares problēmu izpētes nozīmi, tostarp problēmu risināšanas iespēju noskaidrošanā apvienot akadēmisko un reālo darba jeb profesionālo pieredzi. Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģ.

Beikmanis un izpilddirektors Z. Blūzmanis norādīja uz nepilnībām, problēmām un risinājumiem namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā.

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs M. Straume atzinīgi novērtēja sākto sadarbību ar RTU IEF BUNĪ katedru un Būvuzņēmējdarbības un īpašumu vērtēšanas, darījumu un apsaimniekošanas kompetences centru. M. Straume uzsvēra būvniecības nozares un nekustamā īpašuma tirgus profesionāļu sadarbības nepieciešamību kompetences celšanā.

Mācību centra «Nia - ko» direktore I. Apkalne norādīja uz izglītības nepieciešamību nekustamā īpašuma darījumu procesa visos posmos, kā arī uz mācību līdzekļu trūkumu nekustamo īpašumu pārvaldības specialitāšu apguvē. Profesionālo asociāciju pārstāvji atzina savu gatavību atbalstīt mācību līdzekļu izstrādi un izdošanu, tomēr iniciatīvai jānāk no akadēmiskā personāla puses.

Savu pozitīvo attieksmi par piedāvāto iespēju darboties projektā «Atbalsts RTU IEF nekustamā īpašuma nozares akadēmiskā personāla kompetenču paaugstināšanai» izteica projektā iesaistītie akadēmiskā personāla pārstāvji.

Nobeigumā semināra dalībnieki nolēma, ka asociācijas turpinās savu līdzdalību izglītības programmu pilnveidošanā; arī turpmāk tiks veicināta sadarbība mācību līdzekļu izstrādē kvalificētas izglītības iegūšanai nekustamo īpašumu nozarē; tiks pilnveidotas iespējas regulārai sadarbībai starp profesionālajām asociācijām un RTU IEF Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedru.

Profesore INETA GEIPELE, Būvuzņēmējdarbības ekonomikas profesora grupas vadītāja

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

2006. gada 21. decembris

Inovācijas starptautiskajā sadarbībā IEF

Lai studiju procesā nodrošinātu modernās tehnoloģijas, IEF šā gada rudenī tika iegādāts un uzstādīts videokonferences aprīkojums. 17. novembrī tika veikta pirmā pieslēgšanās un aparatūras pārbaude, veicot komunikāciju starp Rīgu un Kongsbergu (Norvēģijā), kur atrodas IEF partneri. Īstās ugunskristības notika 30. novembrī un 1. decembrī, kad tika novadītas vieslekcijas Vispārējās kvalitātes vadīšanas kursā studiju programmas «Inovācijas un uzņēmējdarbība» maģistrantiem. Nodarbību vadīja studentu iemīļotais profesors Rolfs Kvenilds (Rolf Qvenild) no Buskerūdas Universitātes koledžas. Īsi pirms pulksten sešiem vakarā 403. auditorijas ekrānā parādījās profesora Kvenilda darba kabinets Kongsbergā, savukārt viņam bija iespēja ieraudzīt mūsu studentus. IEF dekāns K. Didenko īsā uzrunā apsveica klātesošos, un nodarbība sākās.

Profesors Kvenilds prasmīgi vadīja nodarbību, izmantojot gan datoru, gan dokumentu kameru, gan parasto videokameru. Ekrānā tika kombinētas «PowerPoint» ilustrācijas, reizēm Kvenilda kungs zīmēja shēmas, kas redzamas dokumentu kamerā, savukārt diskusiju laikā profesors studentus uzrunāja no ekrāna. Kā atzina studenti – klātesamības efekts bijis lielisks. Iespēja uzdot jautājumus un precizēt neskaidrības nodrošināja īpašu gaisotni.

Maģistra studiju programmas «Inovācijas un uzņēmējdarbība» students Mārtiņš ir apmierināts ar modernās tehnoloģijas sniegtajām iespējām: «Domāju, ka šāda metode ir efektīva. Patīkamāk, protams, ja lektors ir uz vietas, bet bez tā var iztikt. Jautājums ir par kopējām izmaksām: ja, veidojot videokonferences, var ietaupīt

mācībspēku ceļa izdevumus un tās dod iespēju piesaistīt labākus mācībspēkus, tad noteikti ir jāveicina biežāka videokonferenču izmantošana.»

Juris atzīst: «Šāda videolekcija ir laba alternatīva parastām lekcijām, jo viss ir labi saklausāms, saredzams un viegli uztverams. Tomēr būtu labi nodrošināt vismaz vienu reizi tikšanos klātienē ar lektoru, citādi lekcijām var pietrūkt «cilvēcīgās» saites izveidošanās starp lektoru un auditoriju. Un bez tās var kristies studiju kvalitāte.»

Tomam Salmiņam lekcija patikusi: «Bija interesanti, un saņemtās zināšanas bija līdzvērtīgas parastās nodarbībās gūtajām. Varbūt drusku ierobežotāka ir jautājumu uzdošanas un diskusiju iespēja, bet arī to, ja gribēja, varēja īstenot. Šādā veidā varētu organizēt lekcijas arī turpmāk. Vienīgi 1. decembra lekcijā bija pāris lietu, kuras iepriekšējā lektore jau bija pastāstījusi, bet «atkārtošana – zināšanu māte», un tas tikai uzsvēra konkrēto jautājumu svarīgumu.»

IEF dekāns profesors K. Didenko uzsvēra: «Videokonferences aprīkojuma izmantošana studiju procesā pasaulē nav jauna tehnoloģija. Piemēram, mūsu sadarbības partneri Norvēģijā to intensīvi izmanto studiju procesā. Mēs novērtējām mūsu kolēģu pieredzi un izlēmām, ka nepieciešams šo iespēju nodrošināt arī mūsu studentiem, tā dodot viņiem iespēju baudīt globālās izglītības telpas priekšrocības. Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta profesors A. Krastiņš apsver iespēju nodrošināt vieslekcijas muitas specialitāšu studentiem, piesaistot mācībspēkus no Austrālijas.»

IEF Starptautisko studiju programmu direktors Mod-

Dekānu runas Sēde notika 7. decembrī.

Rektors akadēmiķis Ivars Knēts informēja: * Par IZM valsts sekretāru apstiprināts Mareks Gruškevics. * 3. decembrī notika Rektora kausa izcīņa boulingā, kurā mācībspēku un darbinieku komandu vidū laurus plūca Rektorāts. Rektors teica paldies spēļu organizatoram Sporta kluba valdes priekšsēdētājam Rihardam Jasūnam. * 11. decembrī LU notiks BSRUN sanāksme, kurā RTU pāsrtāvēs RTU Informācijas centra vadītāja Jolanta Jurēvica. * 14. decembrī LU notiks konference par Boloņas procesa īstenošanu, kurp dosies mācību prorektors Elmārs Beķeris un Studiju daļas vadītājas v. i. Helmuts Guļevskis. * 15. decembrī Ventspilī notiks PHARE projekta noslēguma pasākums un Augsto tehnoloģiju parka svinīga atklāšana, kurā piedalīsies mācību prorektors Elmārs Beķeris un ETF dekāns Guntars Balodis. * No Kauņas TU saņemts aicinājums piedalīties pēcdoktora pētījumu konkursu (~1200 eiro/mēnesī). * «Hotel Islande» piedāvā izīrēt 14 maksas diennakts autostāvvietas (Ls 30 menesī).

1. RTU Liepājas filiāle: problēmas, risinājumi, attīstības un nākotnes plāni.

(V. Kārkliņš) Filiālē veikti remonti, atjaunota materiāli tehniskā bāze, ir 200 datoru, studentu viesnīca ar interneta pieslēgumu. Filiālei ir plaša starptautiskā sadarbība gan studentiem, gan mācībspēkiem. Lielākās problēmas sagādā lielais atskaitījums skaits. Sesijā ~25% sekmīgu studentu, jo uz filiāli atnāk vāji sagatavoti jaunieši.

Nākotnē nepieciešama ciešāka sadarbība ar RTU Rīgas struktūrām. Filiālē ir kvalitatīvas akadēmiskā personāla atjaunošanas problēma, patlaban doktorantūrā studē pieci liepājnieki, un V. Kārkliņš izteica cerību, ka viņi atgriezīsies Liepājā.

Nepieciešama kvalitatīvāka profesionālā sadarbība ar uzņēmējiem, īpaši prakses jomā, jāturpina atjaunot materiāli tehnisko bāzi. Filiālei ir laba sadarbība ar Liepājas domi.

Mūsu sagatavotie speciālisti nepieciešami darbam «Liepājas metalurgā».

2. RTU Daugavpils filiāle: problēmas, risinājumi, attīstības un nākotnes plāni.

(G. Strautmanis)

9

ris Ozoliņš informē par tālākajiem plāniem: «Esam apmierināti ar iesākto. Pavasara semestrī turpināsim izmantot moderno tehnoloģiju iespējas. Esam plānojuši vadīt nodarbības, gan sadarbojoties ar norvēģu kolēģiem, gan arī kolēģiem no ASV. Jau vairākus gadus vadīt nodarbības programmas «Inovācijas un uzņēmējdarbība» maģistrantiem ierodas profesors Džozefs Valasičs (Joseph Valasich) no Vašingtonas universitātes.

Profesors Valasičs ir augstākā līmeņa eksperts informācijas sistēmu jomā, vada mūsu studentiem kursu «Vadības informācijas sistēmas». Tā kā ceļš no Amerikas ir laikietilpīgs un dārgs, tad šogad daļa no kursa tiks pasniegta klātienē, daļa – videokonferences formātā.»

Jau 8. decembrī notiks vēl viens pasākums, kurā izmantosim jauno aprīkojumu – tas būs fakultātes organizēts starptautiskais zinātniskais seminārs «Uz zināšanu vadīšanu balstītas inovatīvas uzņēmējdarbības attīstīšana». Semināra orgkomitejas loceklis un projekta vadītājs profesors Magidenko priecājas, ka videokonference dos iespēju paplašināt semināra da lībnieku loku.

G. Strautmanis ir filiāles direktors pirmo gadu. Filiālei – 45 gadi. Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka dzīves līmenis Daugavpilī ir zemāks nekā Rīgā. Plānoti telpu remonti, laboratorijas iekārtu atjaunošana.

Mācību prorektors E.Beķeris informēja, ka, spriežot pēc studentu aptaujas, filiālē kopumā nav slikti, ir problēmas ar mācību telpām un mācību materiāliem.

Rektors I. Knēts pauda viedokli, ka jautājumi par filiālēm jārisina, sadarbojoties ar katras pilsētas domi.

3. Studējošo skaits 2007. gadā pa studiju programmām. (E. Beķeris) Mācību prorektors informēja, ka šogad iedalītas 7224 budžeta vietas (2006. gadā – 7010). Palielinājums galvenokārt būvniecībai, inženierzinātnēm un datorzinātnēm.

4. 2006. gada finansējuma izmantošanas gaita. (R. Taraškevičs) Kanclers informēja, ka notiek sagatavošanas darbi, lai slēgtu līgumu ar firmu «Copy General», kas uzstādīs kopētājus studentiem. Kopēt dokumentus varēs, iepriekš iegādājoties speciālu karti.

5. ES finansēto projektu dokumentācijas saglabāšanas kārtība RTU arhīvā.

(I. Knēts) Rektors atgādināja, ka projektu dokumenti obligāti jānodod arhīvā.

6. RTU izcilākie zinātnes sasniegumi 2006. gadā (aizstāvēto doktora disertāciju tematika, jaunie pētniecības centri, piemēram, MLĶF, EEF, ETF, BF, TMF. (L. Ribickis) Zinātņu prorektors profesors L. Ribickis uzsvēra, ka par mūsu augstskolas zinātnieku sasniegumiem, arī aizstāvētajām disertācijām, vajag informēt gan LZA, gan iespējami plašāku sabiedrību.

7. Sadarbība ar Krakovas Tehnoloģisko universitāti. (I. Knēts) Krakovas TU piedāvā sadarbības iespējas RTU. 8. Senāta 11. decembra sēdē izskatāmie jautājumi. (M. Dobelis) Senāta priekšsēdētājas vietnieks profesors M. Dobelis informēja par iesniegtajiem lēmumprojektiem.

9. QUESTE (Quality System of European Scientific&Technical Education) iespējas studiju programmu un augstskolas akreditēšanā. (T. R. Filipss) T. R. Filipss informēja par projektu, kurā paredzēta arī vienas RTU struktūrvienības – Lietišķo datorsistēmu institūta – studiju un pētniecības darbības vērtēšana.

R. L.

10

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

Stipendijas studijām Centrāleiropas universitātē Izsludināta pieteikšanās studijām un stipendijām Centrāleiropas universitātē, kas piedāvā apgūt studiju programmas (* – maģistrantūra; ** – doktorantūra): ekonomikā (*, **); vides zinātnē (*, **); matemātikā (**); dzimtas studijās (*, **); vēsturē (*, **); starptautiskajās attiecībās un Eiropas studijās (*); jurisprudencē (*, **); filozofijā (**); politoloģijā (*, **); socioloģijā un sociālajā antropoloģijā (*, **); viduslaiku studijās (*, **) u. c., kā arī Graduate School of Business piedāvātās programmas.

Studijas notiek angļu valodā.

Studiju interesenti var pieteikties uz pilnām vai daļējām stipendijām. Pieteikumi jāiesniedz līdz 2007. gada 5. janvārim.

Sīkāka informācija par studiju iespējām un piedāvātajām stipendijām: Vilnius Educational Information Center Sauletekio 9, VU Skaičiavimo centras room 107, Vilnius Tālr. +370 5 2366274 e-pasts: aec@cr.vu.lt vai Admission Office Nador utca 9 1051 Budapest, Hungary Tālr. + 36 1 3273009; 327 3210 e-pasts: admissions@ceu.hu.

2006. gada 21. decembris

Vasaras skola Vācijā Aicinām studentus piedalīties Hesenes starptautiskajā vasaras skolā «Sociālā attīstība Eiropā un Vācijā», kas no 2007. gada 14. jūlija līdz 11. augustam notiks Vācijas pilsētā Fuldā.

Programmā iekļauti: 1) semināri par šādām tēmām: «Kultūra un sabiedrība»; «Veselība un uzturs»; «Globālais menedžments»; 2) vācu valodas kursi; 3) radošās darbnīcas: deja, pavārmāksla, kino, sports; 4) ekskursijas uz Berlīni, Vīni, Minheni.

Par dalību vasaras universitātē studentiem tiek piešķirti kredītpunkti (ECTS).

Darbs notiks angļu un vācu valodā. Piesakoties līdz 31. martam, iespējams saņemt atlaidi dalības maksai.

Sīkāka informācija un pieteikšanās: Carola Ossenkopp Fulda University of Applied Sciences Hessen International Summer University Marquardstr. 35, 36039 Fulda, Germany e-pasts: isu@fh-fulda.de; www.isu-fulda.de.

Stipendijas studijām Dānijā LR IZM Eiropas lietu departaments izsludina pieteikšanos uz Dānijas valdības piedāvātajām stipendijām 2007./2008. akadēmiskajam gadam studijām un pētniecības darbu veikšanai Dānijā.

Sīkāku informāciju interesenti var iegūt CIRIUS mājaslapā http://ww.ciriusonline. dk/default.aspx?id=829, kā arī LR IZM mājaslapā www.izm.gov.lv. Visi interneta mājaslapās minētie dokumenti divos eksemplāros jāiesniedz līdz 2007. gada 5. februārim IZM Eiropas lietu departamenta Starptautisko sakaru nodaļā Rīgā, Vaļņu ielā 2, 226. kabinetā, tālr. 7047877, e-pasta adrese: aija.jakovica@izm.gov.lv.

2006. gada «Swiss Baltic Net Graduate Award» Stipendijas projektu Geberta Rifa fonda (Gebert Rüf Stiftung) programma Swiss Baltic Net izsludina konkursu uz 2006. gada «Swiss Baltic Net Graduate Award».

Balvas mērķis ir atbalstīt jaunos un topošos zinātniekus un viņu dalību RTU zinātniskās pētniecības darbā; sekmēt aktuālus pētījumus inženierzinātnēs, dabaszinātnēs, vadības zinātnēs un arhitektūrā, jo īpaši pētījumus, kas saistās ar jaunu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu; veicināt profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un starptautisko sadarbību.

Balvu piešķir par labām sekmēm un izciliem sasniegumiem zinātniskās pētniecības darbā.

Vērtēšanas kritēriji: 1) pētījumu aktualitāte un nozīmība zinātnes attīstībā, atbilstība mūsdienīgai izpratnei par zinātni; 2) dalība starptautiskās zinātniskās konferencēs, semināros, publikācijas.

Pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtība: Ik gadu tiek piešķirta viena balva 500 CHF apjomā.

Konkursā var piedalīties ikviens RTU doktorants. Pretendenti uz balvu var pieteikties paši vai arī tikt izvirzīti no fakultātēm un institūtiem.

Pieteikuma dokumenti: • CV (latviešu valodā); • izvērsta promocijas darba anotācija, kā arī līdzšinējās zinātniskās darbības pārskats 1–2 lpp. (latviešu un angļu valodā); • viena RTU profesora rakstiska atsauksme par pretendenta zinātnisko darbu (latviešu valodā); • publikāciju saraksts (latviešu valodā).

Pieteikumus izvērtē RTU Zinātņu prorektora dienesta izveidota atlases komisija, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar Geberta Rifa fonda pārstāvjiem.

Pieteikumi jāiesniedz līdz 2007. gada 11. janvārim RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentā Kaļķu iela 1, 222. telpā. Tālr. 7089021, fakss 7089312. E-pasts: evita.serjogina@rtu.lv, www.swissbaltic.net, www.grstiftung.ch.

realizēšanai Gruzijā, Mali un Indijā

Līdz 31. janvārim jaunieši vecumā no 21 līdz 30 gadiem var pieteikties stipendijām projektu realizēšanai Gruzijā, Mali un Indijā 2007. gadā.

Attīstības izglītības biedrība «GLEN Latvija» Gruzijā paredzējusi īstenot trīs projektus. Tie būs veltīti tūrisma attīstībai, vides izglītības kvalitātes celšanai dabas parkā un atbalsta sniegšanai Gruzijas ielas bērniem, organizējot radošas aktivitātes, piemēram, zīmēšanas konkursus.

Projektā Mali tā dalībnieki palīdzēs izpratnes vairošanā par HIV un AIDS jautājumiem, savukārt Indijā palīdzēs bērnunamam, piemēram, mācot bērnunama audzēkņiem angļu valodu.

Pieteikuma anketas stipendijai var atrast mājaslapā www.glen.lv.

«GLEN» projektu galvenais mērķis ir dot iespēju tiešas un praktiskas pieredzes ceļā iegūt zināšanas par starptautisko attīstību un līdzdarboties attīstības un palīdzības projektos. Stipendiju programmas turpinājums Latvijā ir sabiedrību izglītojošas aktivitātes, tostarp lekcijas skolās un augstskolās, fotoizstādes un publikācijas medijos.

Latvijā līdz šim stipendijas piešķirtas jau astoņiem cilvēkiem, kas sekmīgi pierādījuši, ka Latvija, kas pati tikai nesen pārkāpusi attīstības slieksni, var dažādās jomās palīdzēt cilvēkiem citās, mazāk attīstītās valstīs.

«GLEN Latvija» ir politiski neatkarīga attīstības izglītības organizācija, kas darbojas ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par attīstības sadarbības jautājumiem Latvijā un pasaulē.

2006. gada 21. decembris

11

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

Mūsējie – ar «ERASMUS» plašajā pasaulē ši apceļot. Un ru būtu aizraujo ku ī ar kā , am oces istoša mācību pr ju Latvijas, būtu sa no lu tā i . , nekā sākumā bi aš m īp jie šiem kritēri kura nebūtu s pavisam citādi a i, jā m ld dī lst bi dā rā va at iz r tā – ss pa , no vi u at ām āj lā es mal ules (p galu ga ēs, dom tu no visas pasa no visām pasaul pieredzēts. Un studijām ārzem en m r ne ie ud pa s, s st ēk un s lv tie ja ci ņa s jo ai m sē ka m ie re ut aj z ap Inte ja ka sdažādāk , tad tas man bi ka šeit ir tik daud kas ir at vērta vi un rakstot ņas programmās ersitātē (DT U), iv ai m un Dānija – valsts, ap jā es ka is īji tos mājasdarbus al hn do ed Te pi uz s ju ija ot bi ld ān ne pi D , u kš manīb eriāli ir brīvi grāmatām Tā kā ieprie esaistīja manu uz visi mācību mat kas pavadīt pie pi ī, s nā en ka a s, ik līm ai la tā z rm gs ud Pi ti labām angļu Ļ oti da nizēts au iedomājies. studenti ir ar ļo SV, Austrālija).

U) nav vieglas. s Dānijā noorga T A ņu es a, (D dā oc ī ē ng pr āt ar ko u sit on kā īb er , H āc iv ārajiem mērķiem versitātē giem. M iskajā un valstīm kā pasniedzēji uni ja viens no prim pūsties ar drau s Dānijas Tehn bi ka at s ija i s, ka rš ud ta , st js kā īja vē ka en īn , vi gu br i os iz u ie Atzīš a ceļot va mācīties. Mani ņā noteikti esm liek mazāk laik rētu būt angļu valodas zi zīgi. Atliek tikai līd ka pa Tā iz . kursa darbus. Pa as un īb i «ER ASMUS» va ūt īg a gr uc m s sa m la at ra lie ir og i ne pr ēj ja s dz gādā maiņa pieejami, pasnie šos, sākumā sa Un studentu ap m, kas man, atzī rjeras attīstībā. nā ka ša as nā pazīt jaunu an zi . m s s ēs da rē m lo va iversitātē, bet ie kuras node udijām ārze un s, st i ju na le m ša vē ze nā iz ār zi s) es as ai īti āc ēt – iegūt jaun (bet ne galven spēju ne tikai m ais mērķis ir stud ents Dānijā tot šo lielisko ie ārzemēs. an m m ijā iz ud un st Taču man galven es ām BF 2. kursa stud īti aj a, id āk pr ba m Ku ne rp rs m tu ga tie am Ai en stud ik vien atspēriena solis m «ER ASMUS» es. vēlu nākamajie s no visas pasaul no ā gu au um dr ig be us no un ja Un s, ai en lv ga veidu un, pats kultūru, dzīves

Sav u rudens semestri pav adīju Somijas galvaspilsēt ā, studējot Helsinku Polite Tagad es zinu, kā mācās, hniskajā universitātē, pat atpūšas un ceļo Somijas un eicoties «ERASMUS» stip iversitātes studenti un stu angļu valodā. Kaut arī Som endijai. denti no citām valstīm. He ija ir ļoti tuv u Latvijai, bet lsinki ir ļoti mierīga, draud dzīves līmenis un cilvēku un jaunas zināšanas. zīga pilsēta visiem, kas gri attieksme ir atšķirīga. Da b studēt ži mēneši nav ilgs posms, Ja tev gribas studēt citur, bet tajā es ieguvu jaunus bet tu vēl šaubies, tad vaj dra ugus ag atmest visas atrunas, kas Mani kursa biedri ir no Som traucē iet pretī jaunajam ijas, Francijas, Lietuvas, Spā un ļau ties nezināmajam, kas ir ļoti aiz nijas, Amerikas. Studiju pri citi. Eksāmenu te ir vairāk raujošs! ekšmeti ir tādi paši kā La , jo Somijā ir midterm un tvijā, tikai pasniedzēji un final eksāmeni. Brīvu die Dzīvoju kopmītnēs, kur jūt pasniegšanas veidi – pavisa nu no lekcijām diemžēl nav os kā savā dzīvok lī, man m , bet studentiem tiek piedāv ir sava istaba, liela viesist mani draugi. Laiks pagāja āti dažādi tusiņi un pasāku aba. Kaimiņos dzīvo dau ātri, lietderīgi un aizraujoš dz apmaiņas studentu, ar mi. i. kuriem es iepazinos, un tag ad viņi ir Angelina Gindika, ETF 3.

kursa studente Helsinkos

pām vilcienā, uzreiz as uz Trento. Hahaha – Itālija! Kad iekā ivell Mar no ceļā ienā Vilc 5.

10.4 t.

Sarunu valoda – angļu/itāļu). notiek! Ir 8. decembris plks students no Kongo, čehs, dānis un es.

«ER ASMUS»? Itālija? Milāna? – lai jošs runā i cisk fran s vien i, spāņ it pānijā ir kādi desm jākāpj laukā... Mēs izdomājām, ka sapratām, ka būs jāstāv kājās (mūsu kom evējs no kases saka: «Zināt puiši – jums pārd u biļeš un is, durv ras atve ājas, ina ceļu atsevišķā vagonā. Lielākā iem vilciens apst Sākam braukt, bet jau pēc desmit metr tautiskā kompānija un vēl daži itāļi turp starp u mūs nu Tā s!» ņa vai kājā v jāstā nav nu, lai jums rīt redzēs. Varbūt Venēcija, varbūt Bolo varētu vilcienam pievienot vēl vienu vago t variants nakšņot Veronā, un tad jau šķie is lāka Reā ai. dien pirm līdz as ušās dien daļa vēl nav izdomājusi, ko darīs atlik darbu jāpabeidz. un nā, jo līdz pirmdienai vēl pāris svarīgu Milā Nu nekas, vēl jau visa ziema priekšā, ūt nokļ kar šova u grib Es ...

Florence , ka slēpošana iespējama vienīgi pa zāli. atām sapr ā, ivell Mar t auco iebr , akar aizv ā. jau es lielpilsēt Noskaņojums samērā labs, lai gan patiešām ir patī kama pārmaiņa pēc dzīv un tu s un vēlme nokļūt augstāk un augstāk s? Tik daudz dažādu iespaidu, cilvēku, dzīg vaja ir maz vai – un s svaigais, mazliet retinātais kalnu gais ējam iesp nav az nem t, kas šķie viss, er ms, pied ulēju . Konkrēts form s reiz teica: «... tev Milāna – pasaules modes galvaspilsēta būsi kļuvis bagātāks. Kā kāds dzejniek un ies iezīs atgr tur šim ka līdz s zini, kura nāc, s, enes lieta ieraudzīsim kas esi, no kuri Kas zina, varbūt atgriežoties citām acīm esi tam visam pa vidu un lepojies ar to, atīties ārpus ierastās ikdienas rutīnas. pask s vērt ir vien c tāpē t, uprā Man ar tevi ir noticis.» vēlāk – kur drusku vairāk nekā bijām pirms tam! sabiedrisko attiecību departamentā, bet šķitušas ikdienišķas, un paši būsim kas tālāk (sākumā RTU Starptautisko un soli t sper var kur es, tikti m: entie Mans novēlējums visiem RTU stud vien vēlamies)!

Priecīgus svētkus!

Ansis, APF students Milānā Ar sveicieniem no Milānas!

12

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

2006. gada 21. decembris

Mūsējie – ar «ERASMUS» plašajā pasaulē Esmu RT U IEF fakultāte s 3. kursa studente un paš laik pavadu rudens semest Tā ir vienreizēja iespēja, ri Vācijā, studējot Pforch kura tev jāizmanto! Esm eimas Universitātē. u sajūsmā par studijām, tās biznesa vidi. Studenti ir sniedz plašāku dzīves ska no visas pasaules – no Eir tījumu, kā arī ir vairāk ori opas, Āzijas, Amerikas un protams, arī studiju darbi. entētas uz reālo Āfrikas. Ar viņiem kopā Vislabākā skola, kā apgūt tiek organizēti dažādi pas valodas, ir vienkārši tās pra valodu. ākumi, ceļojumi, ktizēt dienu no dienas. Stu dēju angļu valodā, bet par Tu nekad nevari zināt, kād alēli apgūstu vācu as iespējas var pavērties, studējot ārzemēs. Liela daļ kādā vācu uzņēmumā, pie a «ERASMUS» studentu mēram, «Bosch», «Mercede paliks Vācijā uz 2. semest s» u. c. Bet tās jau ir nākam – uz priekšu! Tas ir tā vēr ri, veicot praksi ās iespējas, kas tev var pav ts! ērties, un par to jau ir atk al cits stāsts ! Tāpēc Ieva Pabērza, IEF studente Pforcheimā

jam, atzinību pasniedzē i, izrādot cieņu un nt ēs de tāt stu rsi s ive igā be un as su das mū ka lekcij tādām iekārtām, kā n liekas interesanti, uz ma āt t ād be str u, un jūt t ne ko u lū ap ā lielu atšķirīb , protams, ir izdevība nā: lekciju satura ziņ , gandrīz trešā zinātņu studentiem o isk hn Par studijām te, Jē Te s. tīg r ir studentu pilsēta ma pā pa vis ir s na ni Jē ks . tro jus āv eiz žr ru pārst niešiem no visiem klauvē pa galdu, da udzu tautu un kultū iepazinusies ar jau da mu tik es pt i, nt sta de sa r stu va u gāta vēsture, te ir udzi ārzemj m, ir tas, ka vēl nav pieejamas. genes novadam ir ba Te studē arī ļoti da rin kt studēt uz ārzemē ei.

Tī au jo tāt br rsi m, rts tā ive vē lsē un ir ļ r pi dē de pie citām Galvenais, kā ām pilsētas centrā i un izbraukumi uz studenti, puse no ēk US» rīkoti pasākum SM RA «E di žā da daļa iedzīvotāju ir ī k ar ot Austrāliju. Notie m ir ļoti skaisti. kontinentiem, izņem Šillers, Luters. u tirdziņi, kas tiešā te, ētk Gē sv as kā as. em ki nte Jēnā vē Zi s cil oja ni slave mos darb e un skaistas atmiņ Ilze Smeltere, stude dzīvojuši tādi pasaul riskajos tirgus lauku kti būs laba pieredz tei stu vē no tu tā n lsē pi ma s, m igā mē ārze Jau no novembra be izdevību kā studijas iem izmantot tādu vis u ak ies ā ziņ trā Ka

Šogad sniega nav ne tikai Rīgā, bet arī šeit, ziemeļos – Somijā – no sniega ne smakas. Krūmi jau pumpurus dzen. Tā vien šķiet, ka vēl pāris dienu, un pienenes sāks ziedēt.

Beidzot esmu nodevusi savus projektus. Pēdējais – Tamperes modernās mākslas centra projekts – nebija no vieglajiem. Tikai vakarnakt maketu pabeidzu.

Tādā pozitīvā gaisotnē te viss notiek. Eirorasola cilvēki ir superīgi, nudien!

Tagad man būs vairāk brīva laika. Vēl daži mazie darbiņi jāpabeidz, un tad jau atpakaļ uz Tēvzemi!

Tiem, kas vēl šaubās, braukt vai nebraukt studēt uz ārzemēm, novēlu nelaist garām iespēju piedzīvot «ERASMUS» studentu spēli/eksperimentu/ piedzīvojumu. Tas ir neatsverams guvums gan profesionālo iemaņu dēļ, gan to cilvēku dēļ, ko tur sastapsiet. Brīnišķīgi cilvēki, jauna draudzība, kopējs darbs, prieki, piedzīvojumi un pārdzīvojumi.

Novēlu katram pa karotei no eirorasola bļodas un gaišus svētkus!

Ilva, APF studente Tamperē

«Dzīves traģēdija ir nevis tajā, ko cilvēkiem nākas pārciest, bet tajā, ko viņi palaiž garām.» (T. Kārlails) Sapnis par mācībām ārzemēs ir pavisam reāls – tikai mazliet pacietības, un var iegūt neaizmirstamas atmiņas, pieredzi un jaunus draugus...

God Jul fra Danmark!

Ieva Lāce un Ieva Baumane, APF studentes Olborgā

2006. gada 21. decembris

13

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTÅ

jām veikalu skatlogi piebērti ar mākslīga Gaisā jau Ziemassvētku sajūta mīt, ē. mut rien sask las sieka ām, ijas piparkūk sniega pārslām. Iedomājoties par Latv ēja, izdzīvoju šobrīd. «ER ASMUS» ir iesp kuru li, mirk par teikt Ir grūti kaut ko es par īnīti nebr un o citād emt pieņ a māc kura veido tavu personību bagātāku, kura as ar sevi un uzvara pār sevi. Sevis saprašan to, jo tikpat citāds esi arī tu. Tā ir cīņa a Jaun . esam proc ki, cita pieeja studiju un apzināšanās laiks. Cita vide un cilvē s!!!! vārd ule plašāka veras, goda atskaites sistēma tavai dzīvei... un pasa Sirsnīgus svētkus!!

Madara, APF studente Eindhovenā «ER ASMUS» ap maiņas program vēlies. «ER ASM ma piesaistīja ar US» programm iespēju studēt a ir pieejama ka gandrī z jebkur studēt Somijā ru ā ES dalībvalst tram, un «birok dens semestrī. Ta ī un studēt tieši rātiskās» proced gad mācos Lapē Šeit satiekami ne to, ko tu ūras ir maksim nrantas Tehnol tikai «ER ASMU āl i vienkāršotas. oģ ijas universitātē S» studenti no līgumus. Tā ka Iz vēlējos (LU T) kopā ar ES, bet arī stud par kultūru vien 16 enti no visas pa veidību nesūdz Nepālas jau nelik saules, ar kuriem 0 apmaiņas studentiem. os ! Somi, kā zi s lūgties, lai uzdz LU nā m T noslēgusi sada s, na ie d jaku dialektā v paši atraktīvāk Galvenais prie rbības . kšnosacījums, ie cilvēki pasāku lai studētu ārze mos, taču čalis garantēta. Dzīvo mēs, ir GRIBĒ no šana kopmītnēs T! Studijas ir tikai vairo jautrī bez maksas, un bu!

«ER ASMUS» st ipendija ir Mārtiņš Luksta

raups, IEF studen ts Somijā

am. laiks atpakaļceļ mu kravāšanas so īvi. kā t dz pa u tā ud , m ba ot, arī liem soļie , elpu neat velk assvētki nāk lie un m var i ie tīg ņā Z t cī ai u be m ēj v, ap ud na dā studentu ikumos. St šā te t s ri be Sniega kā nav, tā , pā to tīt ar s ks autie notiekošo apra dienišķā vai aizr Grūti visu šeit – izrauties no ik s, la vē iz dēļas nogali, jā ka i, dienu, nakti, ne īt Esmu sapratus ild zp ai r va . , ka pat gr ūti ersitāte gan otru eksperimentāls par to, ka univ tik pagūt gan vienu, un , ir ts s a. rs ek oj ku pr iju la d ga ais stud ir krietni ciešāk A izparīt jānodo are ar realitāti iz vēlētais galven sk is ru sa an ed M ņu bi vi s. ī uz ie ar s us otie kaut ecināj āk par mums, domos, gan skat šeit esmu pārli esprofesoru pa esori sapņo vair vi of tas vien galvā, s pr m tie ka em so ži ti, au rī en kl B . n ud st ga ir a, noticēt m m ie ta āj jū ot vienot, jo as iedzīv lā gaisotne ir t ir iespēja to sa puse no pilsētiņ pa , – ta em A rī internacionā jū ki ie sa la ītn m eā o», mēģinot ltātes ie mazliet sirr pavadām «Studi rhitektūras faku s A ra darbiem. Šeit ir s, ku , um is M kt . na m nes kūleņo – vā. A rī ar izklaidē aļ, šķ iet, smadze s tepat, apakšstā ot te kā mīt studijas sn llī vi i ba īg m ut ja ra ko iz .A spurtā rī t par vientuļām projektu finiša ā, nevarētu sauk iņ rm te ā ēj rt kā iekļauties l… u noilgojusies. vēlreiz, un tad vē ras mazliet esm ku c pē , tē vienreiz un tad itā al ld atpakaļ re Ziemassvētki!

Bet drīz jau jāpe ijai! Lai ir balti tv La udente Lundā gu ie sn un Madara, APF st Veiksmi jums

Atrodos Somijā nu jau vairāk nekā trīs mēnešus un palikšu šeit līdz Ziemassv ētkiem, kad beigsies pirmais semestri arī veiksmīgi manas «ER ASMUS» stud s un, ceru, ijas. Studēju RTU ETF – nu jau maģ istrantūrā, bet izvēlējos pamēģināt vien studēt ārvalstīs, tā nu pašlaik esmu «ER u semestri ASMUS» students Helsinku Politehniska jā universitātē, Tehnoloģiju fakultātē.

Ilgi nevarēju izvēlēties valsti, kurā vēlē tos pavadīt šo apmaiņas programmu.

Vai mana izvēle ir bijusi pareiza, grūt Somija ir skaista, vienkārša, cilvēki ļoti i spriest. atsaucīgi, pasniedzēji saprotoši, mācības interesantas, bet ir tikai viena problēma dārdzība. Tātad, ja vēlies doties stud – dzīves ēt uz Somiju, ļoti vēlams būtu saņemt RTU stipendiju vai atrast kaut kur citur papildus «ER ASMUS» stipendijai. līdzekļus Dzīvojam 20 km no Helsinku centra (gandrīz Helsinku nomalē) kopmītnē s. Parasti kopmītņu dzīvoklī dzīvo 3 Piemēram, es dzīvoju četristabu dzīv vai 4 cilvēki. oklī kopā ar spāni, francūzi un lietuvieti . Šajās kopmītnēs dzīvo ļoti daudz «ER studentu – tas nozīmē daudz jaunu drau ASMUS» gu no visas Eiropas un ASV. Mācības notiek angļu valodā, tāpēc ir vēlams pārzināt šo valodu pēc iespējas labāk. Ja arī angļu valodas līmenis nav – nevajag baidīties, sākumā vienmēr ir tik augsts grūti, bet pēc pirmajām divām nedēļām tā vairs nav problēma.

Kopumā varu teikt, ka no šīs program mas būšu ieguvis daudz – jaunu pieredzi , uzlabojis savu angļu valodas līmeni, jaunas zināšanas un, pats galvenais, jaun ieguvis us draugus no visas Eiropas.

Novēlējums tiem, kas pašlaik apsver domu par «ER ASMUS» studijām: neba idieties un mēģiniet! Tas būs skaists dzīvē un studijās. posms jūsu Valdis Rampāns, students Somijā

14

RTU ZINĀTNIEKU PĒTIJUMI

2006. gada 21. decembris

Zinātniece un profesore

RTU DITF Informācijas tehnoloģijas institūta Modelēšanas un imitācijas katedras profesore Gaļina Merkurjeva (attēlā kopā ar meitu Jeļenu, IEF studenti) izstrādā diskrētu notikumu imitācijas metamodelēšanas metodoloģiju, darbojas vairākos starptautiskos projektos, ir starptautiskās kompānijas «Baldis Ltd.» konsultante. RTU strādā kopš 1974. gada. Krievijas Zinātņu akadēmijā iegūtais doktora grāds ir nostrificēts Lielbritānijā un atbilst britu postdoktora standartam. Par sasniegumiem zinātnē lielākās pasaules biogrāfiju hronikas «Who is Who in Science and Engineering?» redakcija 2006.–2007. gada izdevumā ir iekļāvusi šķirkli ar profesores G. Merkurjevas vārdu.

– Pārsvarā veicu pētījumus trīs virzienos: imitācijas metamodelēšanas metodoloģijā, loģistikas sistēmu imitācijas modelēšanā un metamodelēšanā, kā arī uz imitācijas modelēšanu balstītas apmācības metodoloģijā.

Pēdējo desmit gadu pētījumi imitācijas metamodelēšanas jomā izrādījās ļoti svarīgi, tāpēc tagad man ir iespēja attīstīt savu tēmu un izmantot iegūtās zināšanas un iegūtos rezultātus gan mācību procesā un zinātnē, gan praksē Latvijā un ārzemēs. Šinī virzienā lasu lekcijas mācībspēkiem, doktorantiem un maģistrantiem ārzemju universitātēs Ģentē (Beļģija), Barselonā (Spānija), Magdeburgā (Vācija) un Ļubļanā (Slovēnija). Ir gandarījums, ka par darbu, kas mani pašu ļoti interesē, saņemu arī atzinību no kolēģiem. Pagājušā gada nogalē Ļubļanas Universitātes Ekonomikas fakultātes dome piešķīra man goda viesprofesores titulu.

Lietojot datorizētus modeļus, kas imitē uzņēmumu ikdienas situācijas, apmācu «Rimi Baltic» izplatīšanas centra loģistikas speciālistus.

– Kādā veidā, apmācot kompāniju darbiniekus, iespējams izmantot zinātni?

– Mēs veicam procesu pētījumus, lai mācību nolūkam e-vidē izstrādātu modeļus, kas imitē reālas ar transportu, preču plūsmu, plānošanu, glabāšanu u.tml. saistītas situācijas un procesus kompānijā.

Pagājušā gada 31. martā vadīju semināru, kurā piedalījās visu Baltijas valstu «Rimi Baltic» izplatīšanas centru augstākā un vidējā līmeņa vadītāji. Viņu rīcībā bija uz reālo datu (noliktavas platība, preču daudzums u. c.) pamata izveidoti datorizēti modeļi dažādām noliktavām un preču glabāšanas zonām. Balstoties uz šīm virtuālajām noliktavām, tika simulēti dažādi vadības scenāriji. Piemēram, loģistikas speciālisti varēja noskaidrot, cik ilgi noliktava spētu nodrošināt piegādes veikaliem, ja kādu dienu visi piegādātāji pieteiktu streiku un pārtrauktu piegādes u. tml. Ir zināms – lai noliktava darbotos pēc iespējas ekonomiskāk, ir jāprot strādāt tā, lai noliktavā atrastos pēc iespējas mazāk preču uzkrājumu, bet veikali tiktu pilnībā nodrošināti ar pasūtīto preci. Ar modeļa palīdzību kopā meklējām labāko variantu – cik minimāls var būt preču atlikums, lai neciestu veikalu piegādes. Šādus eksperimentus vislabāk veikt virtuālajā vidē, jo dzīvē loģistikas kļūdas var izmaksāt ļoti dārgi.

Modeļi ir diezgan sarežģīti, jo aptver procesus, kurus vada dažādi departamenti – plānošanas, pārdošanas un loģistikas departamenti. Pluss ir tāds, ka, izmantojot imitācijas modelēšanu, visi darbinieki visus procesus var novērot vienlaikus, tāpēc viņiem ir iespēja novērtēt gan savu, gan kolēģu darbu. Viņi var analizēt procesus, lai tos uzlabotu. Šie rīki aizvieto realitāti – ar tiem var spēlēties, analizēt pašreizējo situāciju vai prognozēt pie-

ņemto lēmumu sekas nākotnē.

– Vai tā ir ierasta prakse, ka zinātne ar šādas apmācības palīdzību ienāk Latvijas uzņēmumos?

– Viens no lielākajiem uzņēmumiem Baltijā un Latvijā – izplatīšanas centrs «Rimi Baltic» – organizē šāda veida seminārus regulāri, turklāt – dažādās jomās. Ar šādas apmācības palīdzību var atrast kopējo izpratni par reāliem procesiem uzņēmumā un iespējām izmantot mūsu rīcībā esošos rīkus un pieredzi procesu pilnveidošanā. Darbojoties kopā ar kompāniju speciālistiem, mums jāizanalizē plānošanas un vadības operācijas, jāģenerē iespējamie problēmu risinājumi, jānovērtē konkrētas programmatūras ieviešanas efektivitāte, jārekomendē jauna literatūra loģistikas jomā.

Pašlaik mēs ar šo kompāniju jau runājam par to, kā izmantot uz imitācijas modelēšanas balstītu analīzi loģistikas procesu plānošanai un optimizācijai. Arī mums pašiem ir ļoti svarīgi sadarboties ar Latvijas uzņēmumiem, jo tādā veidā mēs iepazīstamies ar to ikdienas darbu un attīstības tendencēm, tāpēc zinām, kādas prasības uzņēmumi izvirza mūsu mācību programmām un absolventiem.

– Vai jūs darbojaties arī ES projektos?

– ES projektiem ir būtiska loma Latvijas attīstībā.

Turklāt, sadarbojoties ar ārzemju partneriem, notiek pieredzes apmaiņa. Tāpēc mūsu katedra piedalās vairākos ES projektos – esmu bijusi to koordinatore un izpildītāja.

Viens no tiem bija ES finansētais 5. ietvarprogrammas projekts «Virtual Institute for Production Simulation Services». Projekta gaitā mūsu katedra varēja iesaistīties mazākos sadarbības projektos ar ārzemju IT tehnoloģiju piegādātājiem un uzņēmumiem. Viens no sekmīgākajiem bija trīs mēnešus ilgušais projekts ražošanas plānošanas un kapacitātes optimizācijas jomā.

Tajā kopā ar mums piedalījās divas Lielbritānijas kompānijas: «Decorpart» – vidēja izmēra uzņēmums, kas ražo plašu mazo metāla detaļu klāstu kosmētikas un farmācijas industrijas nozarēm, un «Preactor» kompānija, kas specializējas FCS un APS automatizēto plānošanas sistēmu izstrādē. Mūsu darba uzdevums bija izstrādāt imitācijas modeļus, lai pamatotu jaunas plānošanas sistēmas ieviešanu uzņēmumā un optimizētu APS sistēmas parametrus pirms tās ieviešanas praksē.

Tas bija ļoti vērtīgs projekts. Par iegūto pieredzi pateicos Naigelam Šairsam, «Preator» kompānijas galvenajam speciālistam, un Ričardam Morisonam, uzņēmuma «Decorpart» operāciju menedžerim.

Interesanti, ka aktivitātes nebeidzās līdz ar šā projekta beigu datumu. Istenojot projekta, tika izveidota starptautiska profesionālā asociācija «Sim-Serv» (Simulation Services), kas sniedz imitācijas modelēšanas pakalpojumus industriālajiem uzņēmumiem.

«Sim-Serv» asociācijā darbojas 60 Eiropas industriālās kompānijas un universitātes, to skaitā RTU. Esmu šīs asociācijas Latvijas koordinatore. Internetā izveidotajā virtuālajā institūtā (www.sim-serv.com) darbojas arī mūsu imitācijas modelēšanas centrs. Tas ir veids, kā mēs patiešām cenšamies nodrošināt zinātnes ienākšanu uzņēmumos: piedāvājam uzņēmumiem veikt

pašnovērtējumu, aprakstīt radušās problēmas un sniegt idejas, kā imitācijas modelēšana var palīdzēt viņiem pilnveidot ražošanu. Uzņēmēji savas problēmas portālā var izklāstīt arī latviešu valodā un vienas dienas laikā saņemt mūsu «Sim-Serv» speciālistu vērtējumu.

– Vai jūs piedalāties arī ES 6. ietvarprogrammas projektos?

– Jā, ļoti interesants man šķiet jaunais ES finansētais ECLIPS («Extended Collaborative Integrated Life Cycle Supply Chain Planning System») projekts, kurā šogad iesaistījusies mūsu katedra. Projekta RTU koordinators ir Modelēšanas un imitācijas katedras vadītājs profesors Jurijs Merkurjevs. Tas ir īsts pētniecības projekts.

Globalizācijas ietekmē Eiropas korporācijas kļūst lielākas ar sarežģītu struktūru un funkcijām. Globalizācijas vidē aug gan izmaksas, gan patērētāju prasības, tāpēc projekta dalībnieki pēta, kāda stila plānošanu un vadību īstenot, lai samazinātu katra uzņēmuma produktu krājumus un kopējās izmaksas. Projekta pētījumi ir saistīti ar piegādes ķēžu plānošanas un optimizācijas metožu un līdzekļu izstrādi visiem produkta dzīves cikla posmiem. Projektā ir seši partneri: RTU – kā akadēmiskais partneris, trīs konsultatīvas un divas industriālas pasaules līmeņa kompānijas no četrām valstīm: Beļģijas, Francijas, Šveices un Slovākijas. Projekta kontraktors ir konsultatīvā kompānija «MOBIUS» no Beļģijas. Mūsu uzdevums projektā saistīts tieši ar zinātnes attīstību. Esmu darba grupas zinātniskā vadītāja, kas nodarbojas ar metamodelēšanas un optimizācijas jautājumiem. Darbs ir ļoti intensīvs, lai strādātu vienlaikus un apspriestu radušos jautājumus, mēs aktīvi izmantojam interneta Skype programmu un IBM Workplace tehnoloģiju.

– Vai starp jūsu ārzemju kolēģiem ir sievietes, kas aktīvi darbojas zinātnē?

– Jā, protams. Piemēram, profesore Gabija Neimaneno Vācijas un profesore Rozi Agulara no Spānijas. Es arī gribētu pieminēt Eiropas Komisijas programmas «ESTIA-Net» projektu. Esmu bijusi projekta RTU koordinatore un vadības komitejas locekle. Projekta mērķis bija rosināt sievietes iegūt izglītību, veidot karjeru zinātnē vai industrijā elektroenerģētikas, informācijas tehnoloģiju vai lietišķo zinātņu jomā. RTU bija viens no 64 projekta dalībniekiem. Projektu vadīja profesore no Grieķijas. Es piedalījos konferencē, kur prezentēju mūsu pētījumu par sieviešu dalību gan RTU, gan citu zinātnisko institūciju zinātniskajā darbībā. Tā bija laba iespēja parādīt, ka Latvijas sievietes aktīvi iesaistās zinātnē un uzņēmējdarbībā, ka arī Latvijas Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga ir profesore.

– Kas, darbojoties tik intensīvi, jāprot zinātniekam?

– Pirmkārt, zinātniekam pašam nepārtraukti jāmācās un jāprot ģenerēt jaunas idejas, meklēt tajās pozitīvos aspektus, izvirzīt problēmas un spēt saglabāt globālu skatījumu uz procesiem, kas norisinās zinātnē visā pasaulē. Mūsdienu zinātnē vajadzīgas zināšanas un pieredze dažādas jomās, un ir ļoti svarīgi strādāt grupā, sadarboties ar citiem speciālistiem, piesaistīt ieinteresētos, jo zinātnieks viens pats nevar paveikt nopietnu darbu vai izstrādāt reālu projektu. Man ir

15

IN MEMORIAM

2006. gada 21. decembris

No profesora Jura Ziemeļa atvadoties Pēc tūkstots gadiem saredzēs Vēl visur mūsu pēdas, Jo nemirstīgi esam mēs Un mūsu prieks un bēdas. (Ē. Ādamsons) Visai bieži nāk prātā: «Kāda jēga tam, ko darām? Kas paliek aiz mums?» Īpaši jau, veicot akadēmisko darbu, kura rezultāti tā īsti nav redzami.

Bet nav gadījies dzirdēt, ka par šo tēmu būtu spriedis Juris. Viņš darīja.

Darīja tik godīgi, cik vien iespējams, un tik labi, cik spēja. Nedodams sev nekādas atlaides un pārdzīvodams, ja nesagaidīja līdzīgu attieksmi no citiem. RTU senatori bieži dzirdējuši no pēdējām rindām atskanam varenajā profesora Ziemeļa balsī izteiktus jautājumus vai iebildumus. Ja Juris runāja, tad tikai to, ko domāja.

Un neklusēja, ja uzskatīja, ka kaut kas ir ne tā, kā vajadzētu. Tas dažam labam radīja diskomfortu un varēja nepatikt, bet nezinu nevienu, kurš nebūtu jutis pret profesoru Ziemeli cieņu. Cieņu viņa izcilās profesionālās erudīcijas, milzīgo darba spēju un godīguma dēļ. Vai daudz atradīsim tādu struktūrvienību, kuras vadītājs veic vislielāko darbu ar studentiem, sagatavo visvairāk metodisko izstrādņu, ir visaktīvākais zinātniskajā darbā un tajā pašā laikā, rūpēdamies par kolēģiem, necenšas nozīmēt sev augstāko atalgojumu?

Juris Ziemelis – Valmieras puika, absolvējis RPI 1965. gadā, iegūstot radioinženiera kvalifikāciju, un tā arī palicis RPI – RTU līdz mūža galam: vecākais pasniedzējs, docents, Teorētiskās radiotehnikas katedras vadītājs, profesors, Radioelektronikas profesora grupas vadītājs, Elektronikas pamatu katedras vadītājs. Aizstāvētas divas disertācijas: zinātņu kandidāta – 1969. gadā un habilitētā doktora – 1996. gadā. Lieliskā matemātikas pārzināšana, plašas zināšanas datortehnikā un dziļa fizikas izpratne ļāva Jurim Ziemelim kļūt par universālāko Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes mācībspēku. Viņš spēja īsā laikā sagatavoties jebkura katedras pārziņā esoša studiju kursa pasniegšanai, kā arī risināt sarežģītus un darbietilpīgus uzdevumus elektrodinamikā, par radioviļņu izplatīšanos plazmā un citās vidēs. Tas savukārt padomju laikā padarīja interesantu Teorētiskās radiotehnikas katedru Maskavas un citu pilsētu ZPI acīs, kuri piegādāja katedrai

Jānis Briedis (1938–2006)

No mums šķīries Elektrotehnikas un elektronikas katedras asociētais profesors inženierzinātņu doktors Jānis Briedis.

J. Briedis 1960. gadā absolvēja RPI, strādāja Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcā, kur projektēja vilcienu elektroiekārtas. Piedaloties to izmēģinājumos, viņš šķērsoja

laimējies strādāt un sadarboties ar katedras kolēģiem, jaunajiem zinātniekiem un doktorantiem, kas novērtē manu pētījumu kvalitāti un lomu savā ikdienas dzīvē un profesionalitātes izaugsmē. Ir ļoti svarīgi mēģināt izmantot visas zināšanas, kas ir pieejamas: mēs bieži vien piemirstam, cik ļoti svarīgi ir uzklausīt pārējos

pētnieciskos līgumdarbus par iespaidīgām summām dažādu komplicētu un darbietilpīgu uzdevumu risināšanai, zinot, ka Rīgā tos atrisinās. Un Juris ar dažiem palīgiem vienmēr tika galā.

Pēdējos gados augošais studentu skaits un akadēmiskā personāla vecums, neapmierinātība ar studiju rezultātiem lika Jurim uzņemties aizvien lielāku slodzi: papildnodarbības, mācību līdzekļu gatavošana, darbs ar maģistrantiem un doktorantiem. Augstā pienākuma apziņa liedza pietaupīties un izvairīties no darba ar pilnu atdevi arī dažādās padomēs, komisijās, sapulcēs. Būdams jau nopietni slims, viņš vēl sprieda par darāmo un plānoja, kā to paveikt.

Mēs apzinājāmies, ka Jurim nav viegli, bet katrs cerēja, ka Valmieras puika izvilks.

Un tagad palikušas neīstenotas ieceres, līdz disertācijai neaizvesti doktoranti. Un zināms apjukums: kā ar to visu tikt galā bez Jura. Mums jāsaņemas un jācenšas darboties, kā Juris to darīja.

Gan pienāks laiks, un daudzveidīgās problēmas varēsim atkal pārspriest, tiekoties kopēju dimensiju telpā. «... – nāve ir tikai nogurušam maza atpūta.»

(Rainis) Elmārs Beķeris �������� ������� �� «���������������» � ����������� �������� ����� ��������� ����������� ��������� ���� ����� � ������ ������ ���� � �������������, � ������� �� ���� �������� � ��������� ������� �����... � ����, ����������� ��� ���, � ������� ������� ������, � �������� �������� ���, � ����� ���������� ������... � ����� ����, � ����� ���, ����� ����� �� ����� �� ������ ���...

Profesors Valent�ns POPOVS, RTU DzTI 14.12.06

visu kontinentu no Baltijas jūras līdz Klusajam okeānam.

1962. gadā viņu ievēlēja par asistentu RPI Vispārīgās elektrotehnikas katedrā, un kopš tā laika viņa dzīve bija saistīta ar RPI (RTU).

No 1965. līdz 1968. gadam J. Briedis mācījās aspirantūrā, aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju, kopš 1969. gada bija vecākais pasniedzējs Teorētiskās elektrotehnikas katedrā, vēlāk – docents un šīs katedras vadītājs no 1986. līdz 1996. gadam. 2004. gadā J. Briedi ievēlēja par asociēto profesoru EEF Elektrotehnikas un elektronikas katedrā.

Jāņa Brieža zinātniskais darbs bija saistīts ar magnētiskās hidrodinamikas (MHD) jautājumiem. Viņš piedalījās MHD kondukcijas sūkņu aprēķinu metodikas izveidošanā, pētīja kodoltermiskās sintēzes reaktoru inženiertehniskās problēmas, elektropārvades līniju teorētiskos un praktiskos jautājumus. Jānis Briedis ir arī līdzautors vairākām Elektrotehnikas teorētisko pamatu mācību grāmatām, no kurām EEF studenti mācīsies vēl daudzus gadus.

No mums šķīries bezgala labestīgs un taisnīgs cilvēks, ievērojams zinātnieks un pedagogs. Jāni Briedi gaišā atmiņā paturēs darbabiedri Elektrotehnikas un elektronikas katedrā, EEF darbinieki, studiju biedri, bijušie studenti un visi, kam nācās sadarboties ar šo brīnišķīgo cilvēku.

kolēģus un īstenot kopējas idejas, cik svarīgi ieklausīties un saprast vienam otru, jo vienmēr pastāv iespējamība, ka otram ir labāka ideja. Ievērojot šo principu, mēs esam atvērti arī pret ārzemju kolēģiem, tāpēc viņi pie mums ļoti bieži brauc strādāt un aicina ciemos mūsu mācībspēkus lasīt lekcijas nozarēs, kurās mēs esam

spēcīgi.

Tuvojoties gada nogalei, gribētos visiem mūsu studentiem un kolēģiem novēlēt gaišus un priecīgus Ziemassvētkus!

Egita Kancāne, Informācijas centra korespondente

16

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

2006. gada 21. decembris

Ģeodēzijas konference Bulgārijas galvaspilsēta Sofijā

Gleznainā Vitošas kalnu piekāje, kura ieskauj Sofiju, no lidmašīnas loga liekas tik grandioza. Arī iegūtā informācija par Sofiju kā galveno politisko, ekonomisko un kultūras centru. Dzirdēts bija par Bulgārijas ainavu daudzveidību un skaistumu – kalni ar sniegotajām virsotnēm un krāšņās vasaras, rožu plantāciju reibinošais aromāts, augļu dārzi un saules nomazgātie vīnogulāji.

Tādu mēs redzējām Bulgāriju savos fantāziju ceļojumos.

Bet, izejot pa lidostas durvīm, uzreiz radās jautājums – vai ir iespējams atgriezties desmit gadus senā pagātnē?

Atausa atmiņās tā vide, kādā paši dzīvojām pirms gadiem desmit. Ceļš no lidostas līdz pilsētas centram veda cauri atbaidošiem un noplukušiem daudzdzīvokļu māju masīviem ar izžautas veļas karogiem pie katra otrā loga. Arī vecie labie žigulīši tika manīti pietiekami daudz, traucoties garām kādam nejauši ieklīdušam mersedesam.

Pirmie iespaidi mūs mazliet šokēja, bet, nokļūstot pie greznas viesnīcas, uzreiz mūsu sejās iemirdzējās smaids. Arī draudzīgums, kas mājo ikkatra bulgāra sirdī, mūs saviļņoja, un tad par nepatīkamām lietām vairs nedomājām, bet izbaudījām divas lieliskas dienas svešajā zemē.

Mūs pārsteidza arī bulgāru valoda, kas tik līdzīga krievu mēlei, līdz ar to mums nebija nekādu grūtību saprast viņu teikto. Tomēr vislielāko labumu varēja gūt no lētajiem restorāniem, kur ikkatrs tūrists var pasūtīt to, ko vēlas, tik jautājums – vai viņš to spēj arī apēst? Un vēl bulgāru vīni – izsmalcinātība un garšas buķete.

Tomēr nācās mums vien atminēties ceļojuma galveno iemeslu – konferenci. Šā gada 9. un 10. novembrī Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā norisinājās 16. starptautiskā konference «Modernās tehnoloģijas, izglītība un profesionālā prakse ģeodēzijā un tuvākajās nozarēs» (Modern technologies, education and professional practice in geodesy and related fields). Zinātnisko konferenci organizēja Starptautiskā mērnieku biedrība (FIG), Starptautiskā fotogrammetrijas un tālizpētes biedrība (ISPRS), Starptautiskā kartogrāfijas asociācija (ICA), Eiropas Ģeodēzisko mērnieku padome (CLGE), Eiropas mērnieku grupa (EgoS), Starptautiskā ģeodēzijas asociācija (IAG), Eiropas Arhitektūras akadēmija (EAA) un citas starptautiskas organizācijas. Lai veicinātu zinātnes un izglītības attīstību Eiropā, viena konferences sesija tika īpaši veltīta jaunajiem speciālistiem un studentiem. Konferencē Latviju pārstāvējām mēs – RTU

Kartogrāfijas un ģeodēzijas programmas 2. kursa maģistrantūras studentes Elīna Rutkovska un Elīna Silabriede.

Konferences sesijas risinājās divas dienas pašā Sofijas centrā, Zinātnes un tehnikas namā. Konferences programmai tika pieteiktas 95 prezentācijas, šā iemesla dēļ sesijas notika trīs hallēs vienlaikus. Dalībniekiem tika piedāvātas sesijas kartogrāfijas, ģeodēzijas, pilsētplānošanas, fotogrammetrijas, satelīttehnoloģijas, kadastra, profesionālās prakses, jauno zinātnieku un studentu sadaļās. Īpaši interesanta bija jauno zinātnieku sadaļa, kurā studenti prezentēja savu maģistra darbu pētījumus par seismiskajām aktivitātēm Balkānu reģionā. Dažādu valstu pārstāvji prezentēja savus sasniegumus dažādās jomās, diskutēja par problēmām un piedāvāja to risinājumus. Sesiju starplaikos norisinājās arī izstādes, kurās ārvalstu, kā arī vietējie Bulgārijas speciālisti un firmas prezentēja savus sasniegumus un produkciju. Konferences laikā tika piedāvāta iespēja iegādāties zinātnisko literatūru un palīglīdzekļus studentu apmācībā ar ievērojamām atlaidēm.

Kā jau starptautiskajās konferencēs ierasts, neiztika arī bez saviesīgajiem pasākumiem, ekskursiju pa pilsētu, kuras laikā bija iespēja redzēt arī Sofijas brīvības simbolu, kā arī otru lielāko mošeju pasaulē un arī slaveno Aleksandra Ņevska katedrāli Un pēc konferences pasākuma noslēgumā tika pasniegtas vakariņas īstā bulgāru krodziņā, kur uzstājās gan dziedātāji, gan dejotāji, gan meitenes nacionālajos tautas tērpos, cienājot ar īstu, siltu un smaržīgu bulgāru maizi.

Atgriežoties Latvijā un atskatoties uz interesantajiem piedzīvojumiem bulgāru zemē, sejā uzplaukst smaids.

Apbalvoti «Studentu Gada balvas 2006» laureāti 9. decembrī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pasniedza gadskārtējās «Studentu Gada balvas», uz svinīgo ceremoniju Baltijas Starptautiskajā akadēmijā pulcējot Latvijas aktīvākos studentus un viņu atbalstītājus.

Nozīmīgo apbalvojumu «Gada rektors» saņēma Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova. Rektori šai balvai izvirzīja Banku augstskolas Studentu padome, kas izvirzījumā uzsver: «Uzskatām, ka Volkovas kundzes darbība ir pamats augstskolas sakārtotajai videi, viņa ir vienmēr gatava sarunai ar studentiem un, strādājot Rektoru padomē, ir uzlabojusi gan Banku augstskolas tēlu, gan nesusi labumu visai studentijai!»

«Gada studenta» balvu izcīnīja Linda Piekuse no RSU. Linda vada RSU Studentu zinātnisko biedrību un sekmīgi studē medicīnu.

Sīvā konkurencē «Gada pētnieka» balva tika pasniegta Andrejam Ivanovam (RSU), kura veiktos pētījumus medicīnas jomā zinātniskajās konferencēs atzinīgi novērtējuši gan pasniedzēji, gan neatkarīgi eksperti – par to liecina arī vairākas saņemtas prēmijas, godalgas un stipendijas. Savukārt par «Gada studentu labvēli» šogad kļuvusi a/s «Hansabanka».

Latvijas Universitātes bērnistaba novērtēta kā «Gada debija» – projekts, kas paver jaunas iespējas augstskolas un studentu sadarbībā, lai LU studējošie vecāki varētu atstāt savus bērnu apmācītu auklīšu uzraudzībā, kamēr paši studē.

Piešķirot balvu «Studentu lieta – taisna un cieta», ceremonijā tika izteikta atzinība Dr.h.fiz. Jurim Zaķim par lielo ieguldījumu un neatlaidīgo darbu studentijas attīstībā un studējošo labā.

Par šā «Gada studentu ķezu» atzīts RTU noteiktais obligātais lekciju apmeklējums 1. kursa studentiem. Savukārt par «Gada LSA domnieku» atzīts LLU students Uldis Šalajevs.

«Gada notikums» – LSA izstrādātā koncepcija «Par stipendijām», kas paredz stipendiju apjoma un skaita palielināšanu nākamajā gadā. Ar «Gada studējošo pašpārvaldes» titulu turpmāk varēs lepoties LLU Studentu padome.

Latvijas Studentu apvienības «Studentu Gada balva» šogad tika pasniegta 7. reizi. Ik gadu šis notikums pulcē aktīvākos studentus, labvēļus un vērtē studentijas aktualitātes un sasniegumus. Arī nākotnē Latvijas Studentu apvienība uzturēs ikgadējo tradīciju, svinot apvienības dzimšanas dienu un apbalvojot labākos.

2006. gada 21. decembris

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ

17

Kāda sēkla, tāda raža Klāt ir Ziemassvētki – pārdomu un arī padarītā izvērtēšanas laiks. Studiju gads tradicionāli noslēdzas līdz ar vasaras sesijas beigām, taču RTU kultūras dzīve vasarā nepārtrūkst – RTU pašdarbības kolektīvi turpina darbu, piedaloties koncertos, studentu dziesmu svētkos, festivālos, tāpēc, tuvojoties gadumijai, vēlējāmies atskatīties uz 2006. gadu RTU Kultūras centrā un Studentu klubā. Šis gads bijis ļoti bagāts un ražīgs – vairāki RTU kolektīvi atzīmējuši savas pastāvēšanas nozīmīgas jubilejas gan ar skaistiem, atmiņā paliekošiem sarīkojumiem, kā nupat 9. decembrī Studentu teātris «Kamertonis» savu 25 gadu jubileju, gan ar jaunām koncertprogrammām, kā stīgu ansamblis «Gaiva», kas nesen nosvinēja savu 15 gadu jubileju. Plaši izskanējuši vīru kora «Gaudeamus» koncerti, kas īpaši iezīmīgi ar latviešu komponistu jaunu skaņdarbu pirmatskaņojumiem. Šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl, jo paveikts tiešām daudz un ikviens RTU mākslinieciskās pašdarbības kolektīvs un Kultūras centra organizēts pasākums būtu pelnījis plašāku apcerējumu, bet šoreiz nolēmām nerunāt par pasākumiem, notikumiem, konkursiem un balvām. RTU Kultūras centra un Studentu kluba ilggadējā vadītāja Asja Visocka dalās pārdomās, izjūtās un sajūtās, ko sniedzis aizvadītais gads: «Lasot Dao, ikreiz no jauna pārliecinos, cik viņa teiktais precīzi saskan ar manām domām un uzskatiem.

Pirms mūsu sarunas izlasīju, lūk, ko: «Kāda sēkla, tāda raža.» Tā ir arī ar RTU Kultūras centra organizētajiem pasākumiem. Spilgts piemērs ir jau devīto gadu rīkotais vokālistu konkurss «Putnu bērni», kas sākumā nemaz nebija iecerēts tik vērienīgs, taču nu tajā piedalās vairāk nekā simt bērnu un jauniešu. Pedagogi bija sajūsmā, atzina, ka konkurss ir gluži kā Mazā mūzikas balva.

Līdzīgi ir ar daudzām mūsu augstskolas tradīcijām – acīmredzot to pamatā liktās idejas ir tik veiksmīgas, tās sēklas tik auglīgas, ka tās attīstās tālāk, zied un plaukst.

Un vēl no Dao: «Mums nav vienmēr tikai jāstrādā,

Noskaidroti «RTU Mis un Misters 2006» 15. decembrī tradicionālajā konkursā «RTU Mis un Misters 2006» noskaidroti simpātiskākie mūsu augstskolas studenti. Titulu «Mis Foto» ieguva Dace Mežavilka (IEF), «Misters Foto» un «Misters Skatītāju simpātija» ir Aleksejs Rutkovskis (TMF), par «RTU Misteru 2006» kļuva Rūdolfs Krese, bet «RTU Mis 2006» kroni turpmākos divus gadus nesīs Anita Magazniece (IEF).

dzīves jēga galvenokārt ir dzīves izbaudīšanā.» Mēs esam ļoti temperamentīgi, emocionāli, bet pa vidu jābūt vēsajam prātam, kas valda pār emocijām, pār situāciju.

Esmu sapratusi, kāpēc es tik ilgi jau strādāju RTU – tāpēc, ka šeit nevalda tikai emocijas, – tās ir, tomēr pār tām valda prāts. Manuprāt, tā ir ideāla situācija.

Jāatzīst, ka ir ļoti viegli strādāt ar RTU studentiem un darbiniekiem – viņi pārsvarā ir prāta cilvēki, tāpēc emocijas vienmēr ir līdzsvarā ar racionālo pusi, un tas ir ļoti labs pamats veiksmei.

Varētu teikt, ka RTU kultūras darbs pašlaik plūst labā gultnē. Protams, pie visa ļoti pamatīgi jāpiestrādā, nedrīkst pieļaut nevīžību, nevērību, nav mazsvarīgu lietu. Katra darba pamatā ir vairāki zobratiņi, kas ir sazobē. Līdzko viens piebremzējas, tā viss process sāk klibot.

Situācija jāpārvalda kopumā, lai panāktu pasākuma kvalitāti. Ja ideja ir pamatota un laba, ja tā atnākusi īstā vietā un laikā, tad pasākums būs izdevies.

Reizēm esmu domājusi, ka varbūt mūsu pasākumiem vajag vairāk publicitātes, bet atradu uz to atbildi: labo darbu vērtība pieaug ar gadiem, un tas, kas patiesi ir vērtīgs, tas paliek kaut kur augstākā līmenī, nevis avīžu lappusēs. Dzeltenajā presē smalko aprindu pasākumi mēdz būt pasniegti ļoti skaisti, taču netiek izvērtēts, vai tajos bijis kas patiesi vērtīgs. Bet ir lietas, kas pašas par sevi ir vērtības, par kurām nav jāklaigā. Ne vienmēr jāuzsver, ka esam bijuši kāda interesanta pasākuma organizētāji, jo cilvēki to tāpat zina. Vai publicitāte ir tik būtiska? Ir tādi, kas uzskata: ja tu neesi masu medijos, tad tevis nav vispār. Tā varam nonākt pie absurda, ka nav vērts neko darīt, ka jādara kaut kas tikai tādēļ, lai par tevi runātu. Taču galvenā jebkura pasākuma vērtība ir tā būtībā, saturā. Preses uzmanība jau nemaina mūsu attieksmi pret šo pasākumu, – ja ideja ir skaista, tik un tā to realizēsim.

Ir nācies dzirdēt no tiem, kas pirmo reizi apmeklē kādu RTU pasākumu – kāpēc mēs par to neko iepriekš

nezinājām, kāpēc par to nekur presē nebija rakstīts?

Tad atbildu: tāpēc, ka aiz manis ir lielākais kolektīvs, kādu vien kultūras darbinieks var vēlēties. Visi mūsu pasākumi ir lieliski apmeklēti, visi ir veltīti noteiktai mērķauditorijai.

Esmu pārliecināta, ka labās lietas ir paliekošas un viss pozitīvais atgiežas. Arī kā negaidīta, reizēm pat neizprotama gandarījuma sajūta, kas var pārņemt pasākuma laikā. Ir bijis tā, ka zāles vidū mani pēkšņi pārņem prieks un līksme un kļūst ārkārtīgi labi. Varbūt to rada aura, kas nāk no cilvēkiem.

Nesen tāds mirklis bija Latvijas valsts gadadienas pasākumā – ar kolosālu kopības izjūtu, ko radīja publikas attieksme, klusums, kad visi piecēlās kājās, vēlot augstu laimi Latvijai. Tajā brīdī jutu – asaras sakāpj kaklā. Tā bija ārkārtīgi bagāta, laba sajūta...

Labāk par Dao nepateikšu: «Ir tikai tas, ko mēs sevī izjūtam.» Laimīgu Jauno gadu!»

18

ĪSZIŅAS

2006. gada 21. decembris

Visu Ivetu diena! Šādu jauku sarīkojumu 12. decembrī bija sarīkojuši RTU Līnijdeju kluba dalībnieki.

Deju listē varēja iepazīties ar vakara programmu, kura bija sadalīta četrās daļās: «Amerikāņu dziļā ziema» jeb «Viens pats mājās», «Jautrais sniega virpulis», «Vēsais ziemeļnieku sniegs», «Karstais latīņu sniegs». Kluba vadītāja un horeogrāfe Iveta Kalniņa visus dejotājus iegrieza īstā ziemas putenī. Tiksimies atkal pēc brīvdienām 9. janvārī jau 2007. gadā. Mīļi gaidīti arī jauni dalībnieki!

RTU zolīte Mūsu «Kamertonim» jau 25!

Kas ir «Kamertonis»? Kur slēpjas «Kamertoņa» noslēpums? Ko mēs esam atraduši «Kamertonī»? Kas un kāda ir «Kamertoņa» dvēsele? Un vēl uz daudziem citiem jautājumiem atbildes meklēja studentu teātra «Kamertonis» dalībnieki savā jubilejas vakarā – izrādē 9. decembrī RTU Mazajā zālē.

Mēs varējām smieties un raudāt kopā ar dažādu 25 gados spēlēto lugu varoņiem, kuri teatralizētā «Kāpostniekā» (no vārda «kapustņik») izstaigāja, izdzīvoja un atcerējās visu labo teātra dzīvē.

Mēs redzējām arī fragmentu no topošās Eduardo de Filipo lugas «Risks» izrādes.

Lai teātra režisorei Ludmilai Stančikai un viņas talantīgajai scenogrāfei un tērpu māksliniecei Irinai Tumarevai daudz ideju un viemēr pareizais tonis!

Uz tikšanos pirmizrādē 2007. gadā!

Asja Visocka

Viena no populārākajām galda spēlēm zolīte pulcē stiprākos un varenākos prātus, kas ar savu stratēģiju un taktiskajiem gājieniem mulsina pretiniekus. Šī spēle jau ir kļuvusi par tradīciju RTU. Vienreiz gadā tiek pulcināti RTU studējošie un strādājošie, lai cīnītos par labākā zolītes meistara titulu. Šogad zolītes turnīrā bija pulcējušies 40 zolmaņi, kas vēlējās cīnīties par šo titulu.

Telpā virmoja saspringta gaisotne un runas mijās ap zolīti. Visi nosēdās pie galdiem, un sākās sacensības. Sacensībās tika izspēlētas sešas kārtas un katrā kārtā par 12 spēlēm. Tā kārtu pēc kārtas tika noskaidroti labākie no labākajiem zolītes spēlētājiem.

Zolītes sacensības ilga sešas stundas, un intrigu un kaislību netrūka ne mirkli.

Par zolītes meistara titulu cīnījās ne tikai vīri, bet arī sievietes, kas sīvi spēkojās un pierādīja, ka viņas arī jārespektē šajā sporta veidā. Labākā no sievietēm bija Gunita Indriksone, kas ierindojās 9. vietā.

Kā jau minēju, pasākums nav domāts tikai studentiem, bet visiem RTU darbiniekiem. Šajā turnīrā piedalījās RTU Apsardzes dienesta darbinieks Caslavs Priede, kas ierindojās 14. vietā.

Vislielākās kaislības bija cīņā par pirmajām piecām vietām, šeit tika skaitīti mazie punktiņi, lai varētu noteikt otro un trešo vietu. 3. vietu ieguva Māris Strožs (BF), 2. vietu – Kaspars Poišs (BF), un RTU Zolītes meistara titulu ieguva Māris Kastanass (DITF).

Pasākuma organizatori pateicas Egonam Lavendelim par sacensību tiesāšanu.

SP Sporta nodaļas vadītājs Sandis Kapleitis

Jau devītie «Putnu bērni» Izcili mākslinieciskā līmenī izskanējis Latvijas bērnu un jauniešu (6–17 gadi) vokālistu konkurss «Putnu bērni». Konkursu organizēja RTU Studentu klubs ar Rīgas domes un «SEB Unibankas» finansiālu atbalstu.

Foto: «Lielās balvas 2006» ieguvēja jūrmalniece Laima Lediņa.

«Gaivai» – 15 svecītes RTU stīgu ansambļa «Gaiva» jubilejas kliņģeris apēsts, bet ilgi vēl klausītāju sirdīs skanēs renesanses laika mūzika un aktrises Ligitas Skujiņas izjusti runātā dzeja.

Paldies ansambļa vadītājai Dzidrai Pelēķei par labi veikto darbu.

2006. gada 21. decembris

STUDENTU LAPA

RTU fakultāšu SP vēlēšanas – viela pārdomām Tikai pirms dažām nedēļām (20. – 23. novembrī) RTU notika fakultāšu SP vēlēšanas.

Iespējams, ka liela daļa studentu pamanīja reklāmas plakātus, rosību gaiteņos un foajē, dzirdēja aicinājumu piedalīties vēlēšanās un nobalsot par savas fakultātes SP kandidātu sarakstu. Lai veicinātu aktivitāti, studentiem piedāvāja konfektes un dalīja bukletus.

Visaktīvākie bija ETF studenti, no kuriem vēlēšanās piedalījās 20%, otrie aktīvākie bija TMF (15%), trešie palika MLĶF (14%), bet viszemākā aktivitāte bija vērojama EEF studentu vidū – 9%. Šādi rezultāti aicina aizdomāties par SP vēlēšanu nozīmību studentiem. Liela daļa studējošo nepazīst nevienu no savas fakultātes SP biedriem, dažs varbūt nemaz nezina, kas ir SP un ko tā dara. ETF var priecāties, ka savākuši 20% balsu, bet tas nenozīmē, ka viņi var papliķēt sev pa plecu un teikt, ka iepriekšējā gadā ir lieliski darbojušies, jo lielākā daļa studentu tomēr vēlēšanās nepiedalījās, tādējādi parādot savu attieksmi

19

pret SP darbību vai arī nezināšanu par šādas struktūras esamību. Tas neglaimo nevienai no fakultāšu SP. Vēlēšanās piedalījās krietni mazāk nekā 50% studentu, un tā ir lieliska viela pārdomām, kā tālāk virzīt SP darbību un ko noteikt par prioritātēm.

Ja jau pašpārvalde pastāv, lai pārstāvētu studentu intereses, tad kāpēc studenti ir tik maz informēti par tās darbību? Kāpēc aktivitāte bija tik maza? Vai studenti maz gūst kādu redzamu labumu no SP darbības? Laikam jau nēe, vismaz par to liecina vēlēšanu rezultāti.

Mans mērķis nav nosodīt kādu no fakultāšu SP. Es vienkārši vēlētos aicināt tās vairāk domāt par to, kā kļūt redzamākām un populārākām studentu vidū, un pašiem studentiem būt aktīvākiem un vairāk iesaistīties savas fakultātes dzīvē, sekot līdzi informācijai un izmantot tās iespējas, ko sniedz SP! Dita Vinovska (TMF)

«RTU SP gada balva 2006» Šogad pirmo reizi notika Studentu parlamenta rīkotais konkurss «RTU SP gada balva 2006», kurā žūrija izvērtēja fakultāšu pašpārvalžu darbību. Atbilstoši konkursa nolikumam pašpārvaldes vērtēja astoņās nominācijās. Gada projekta titulu ieguva «Mehu kari 2006», gada kopprojekts ir «Igauņu Ziemassvētki», gada jauninājums – «Mehu stūres ziemas čempionāts», par gada studentu pašpārvalžu aktīvistu tika atzīts Ilgmārs Vaļts, par gada vecbiedru – Oskars Priede, gada notikums – «13. promociju padome – mehi», gada neveiksme – ETF 1. kursa motivācijas seminārs. Galveno balvu nominācijā «Gada pašpārvalde» ieguva TMF studentu pašpārvalde jeb «mehi».

Apsveicam!

Studentu dienas Jelgavā Priecāties par to, kas mēs esam un ko darām ikdienā, – tā varētu vienā teikumā raksturot šo īpašo Studentu dienu, ko ik gadu 17. novembrī rīko LLU studentu galvaspilsētā Jelgavā. Kaut arī Rīgā studējošajiem informācija par šiem svētkiem bija minimāla, tomēr dažus RTU studentus izdevās satikt arī tur.

Studentu dienas sākās ar svinīgu atklāšanu Jelgavas pils pagalmā, kurā, protams, tika uzsvērta studenta īpašā loma Latvijā un tās nākotnes perspektīvās, par ko arī neviens students nešaubās, jo tajā taču slēpjas jaunības maksimālisma un radošā gara pērles. Vēlāk «Jaunā Inženiera» pārstāvjiem bija iespēja piedalīties LLU žurnāla «Plēsums» 50 gadu jubilejas atskaņās rīkotajā seminārā «Augstskolu drukātie un interaktīvie mediji». Lūk, arī dažas vērtīgas atziņas: – kamēr pastāvēs malkas apkure, tikmēr internets neizkonkurēs drukātos medijus; – ir patīkami apsēsties krēslā, paņemt rokā avīzi un, dzerot tēju, lēnā garā to lasīt; – augstskolu avīzes un žurnāli ir domāti studentiem; – «JI» ir ko mācīties no «Plēsuma».

Kad bijām nedaudz pastrādājuši seminārā, varējām nodoties tālākām svinībām, kuras turpinājās Jelgavas sporta hallē, kur Normunds Jakušonoks rāva vaļā ziņģes un hitus. Studenti pārbaudīja savas spējas dziedāšanā, un izrādījās, ka dažs labs

var pretendēt uz solozvaigznes karjeru. Pēc sadziedāšanās bija jāļaujas dzīves pagarināšanas procesam jeb smiešanās priekam, kad pienāca kārta konkursa «Jautrākā un asprātīgākā Latvijas augstskola» finālam. Žēl gan, ka no smiešanās tāds čiks vien iznāca, jo kopējā tendence liecināja, ka studentiem ir zudusi humora izjūta.

Kaut cik tā vēl saglabājusies Jelgavas 4. vidusskolas komandai «Ērempreiši», kas arī kļuva par galveno jokdaru titula ieguvējiem. Konkursā piedalījās arī RTU komanda «Jautrie bebri», diemžēl nekas labs neiznāca. Visiem par pārsteigumu RTU Studentu parlamenta un biedrības «Quality Dragons» projekta «Bizness 24h» specbalvu ieguva LLU komanda «Team Juris».

Tuvojās vakars, studenti jau mēnešiem bija trenējuši deju soļus un kustības, lai tik varētu noslēguma pasākumā no sirds izdejoties un izdziedāties. Taču pie Sporta halles pēkšņi informācija par lielo studentu skaitu Latvijā brutāli materializējās. Tik milzīgas rindas pie ieejas vēl nebiju redzējis. Viņi visi nāca uz «Credo», «Double Faced Eels», «Paralēle», «Hospitāļu iela», «H2O» un DJ Jaffa. Radās iespaids, ka Studentu dienas tiek rīkotas tikai latviešu studentiem. Labi, ka biju pietiekami veikls, atradu draugus tuvāk pie ieejas: «Čau, čau,» – un es jau esmu iekšā. Tur savukārt lielākais smaidīgu studentu skaits uz vienu kvadrātmetru. Un dejas, draugi, dziesmas...

Labs, kas labi beidzas, lai atkal kādreiz sāktos. Biju gandarīts, ka piedalījos Studentu dienās, pārstāvēdams ne jau tikai RTU, bet tieši šo īpašo studentu – Latvijas nākotni.

Pētnieks «mehs»

Kā jau katru gadu, arī šogad Studentu dienu organizatori lutināja ar plašu pasākumu klāstu, un ikviens varēja izvēlēties, ko darīt, – sportot, dziedāt, dejot, spēlēt teātri utt.

Vakara nagla, protams, bija cīņa starp augstskolām par jautrākās un asprātīgākās skolas titulu. Šajā konkursā piedalījās arī RTU, turklāt visi tās dalībnieki bija no DITF. Tad nu arī pastāstīšu par mūsu piedzīvojumiem...

Nedēļas sākumā tika noteikts, ka RTU SP sacensībās pārstāvēs tā komanda, kas vislabāk startēja konkursā «Spice», taču, tā kā ETF atteicās, uz Jelgavu doties piekrita 2. vietas ieguvēji – DITF. Pirms konkursa vajadzēja izpildīt mājasdarbu – izveidot minūti ilgu filmiņu, kas raksturotu universitāti. Izvēlējāmies izveidot nelielu teletūbiju mākslas filmu ar kadriem no katras fakultātes. Divu smagu vakaru darbs nesa augļus, jo šis garadarbs ieguva godpilno 2. vietu.

Diemžēl pārējos konkursa posmos gan neklājās tik labi, kā vēlētos. Visu iegāza priekšnesums par tēmu «Studenta ikdiena», par kuru dabūjām... labāk neteikšu, kuru vietu. Te ne bez vainas bijām ne tikai mēs paši. Vakara vadītājas jeb «koju» dāmas, savākušas radiomikrofonus, mums to, protams, nepateica. To, ka radiomikrofonu vietā būs rokās turamie un ar vadu, mēs uzzinājām tikai piecas minūtes pirms kāpšanas uz skatuves. Droši vien bija labs skats, kā, uzkāpuši uz skatuves, meklējam mikrofonus, kuru vadi aizķērušies aiz kāda kājas, turklāt turēt vienā rokā mikrofonu un pilnu krūzi nav laikam īpaši prātīgi. Nedaudz labāk gāja modesskatē, kuru izvilka Ritvars ar komentāriem par katru tērpu, taču ar to bija par maz, lai ielauztos kaut vai sešniekā.

Par citu augstskolu rezultātiem. Nedaudz negaidīti, bet neuzvarēja LLU. Viņiem tika 4. vieta, bet uzvarēja nākamie studenti – uzaicinātā Jelgavas vidusskolēnu komanda. Noskumušo gan nebija, galvenais bija labi pavadītais laiks.

Vakara turpinājumā bija balle ar pazīstamu grupu piedalīšanos. Cilvēku bija daudz, rinda gara, katrā ziņā – riktīgs burziņš!

Mikus Saulītis

Jautrākie un asprātīgākie

20

STUDENTU LAPA

2006. gada 21. decembris

«Mehu stūres» iesildošais posms – rezultāti!

25. novembrī «Mehulandes» Stūres trasē norisinājās iesildošais posms «Mehu stūres» ziemas čempionātam. Lai arī no sniega nebija ne miņas, tomēr bija brašuļi, kas vēlējās izmēģināt savu dzelzs rumaku šajā kaujā. Sacensības šajā posmā notika trijās klasēs – dīzeļi, aizmugures piedziņa, priekšējā piedziņa. Piedalījās 21 dalībnieks.

Sīvākā konkurence bija priekšējās piedziņas klasē, kurā startēja 11 dalībnieki. Vienīgais, kas trasi izbrauca ātrāk nekā divās minūtēs, bija Guntis Vucins («Mazda 323») – 1:54,0, kas šoreiz arī ieguva pirmo vietu. Otro vietu izcīnīja Aigars Zandbergs («Opel Vectra») – 2:03,0, bet trešajā vietā tikai ar divu sekunžu starpību ierindojās Edgars Muculēvičs («Honda Civic») – 2:05,0.

Aizmugurējās piedziņas klasē startēja septiņi dalībnieki. Labāko laiku 2:07,5 uzrādīja Zigmārs Rasa («VAZ 2107»), otrajā vietā ierindojās Atis Bērzs («BMW 320») – 2:08,5, zaudējot tikai vienu sekundi, bet godpilno trešo vietu ieguva Ināra Meiere («VAZ 2107») ar laiku 2:11,0.

Dīzeļu klasē piedalījās trīs dalībnieki, kur pirmo un otro vietu šķīra tikai divas sekundes. Par uzvarētāju kļuva Oskars Gailis («Audi 80») – 1:57,0, otro vietu ieguva Ģirts Kuzmanis («VW Golf») – 1:59,0, bet trešais palika Atis Bērzs («BMW 324») – 2:11,0. Šādi ir «Mehu stūres» iesildošā posma rezultāti. Tagad visi dalībnieki nepacietīgi gaida sniega uzsnigšanu, lai varētu atklāt «Mehu stūres» ziemas čempionātu. Ja ir interese, tad tev arī ir iespēja pieteikties, raksti: salvis_cerpinskis@inbox.lv.

Turpinājums sekos līdz ar sniegu un salu.

Jūsu «mehi»

RTU galda tenisisti Latvijas 17. universiādē

IEF SP – 15 gadu jubileja 24. novembra vakarā RTU galvenajā ēkā Lielajā aulā notika IEF Studentu pašpārvaldes 15 gadu jubilejas pasākums, kuru organizēja IEF SP biedri.

Lielo aulu piepildīja gaisma no daudzu mazu svecīšu liesmiņām, kas veidoja skaitli 15. Tās laipni sagaidīja visus dzimšanas dienas viesus. Uz pasākumu ieradās augsti godājamā administrācija ar IEF dekānu Konstantīnu Didenko priekšgalā. Atnāca arī krietns pulks ar vecajiem, labajiem IEF SP biedriem, kuru vidū bija arī pirmais IEF SP vadītājs – Romualds Lamsters. Ar savu klātbūtni pagodināja arī citu fakultāšu studentu pašpārvaldes.

Vakara gaitā bija gan karaoke, gan dejošana, gan izsole, kurā tika savākta jauka naudas summiņa. Pēc visām aktivitātēm sākās apsveikšana. Ciemiņi nāca ar lielām un ne tik lielām, ar košām un jaukām dāvanu kastēm, maisiņiem, ziediem, kokiem, augiem... Vārdu sakot, mazajā IEF SP telpā skābekļa noteikti pietiks.

Pēc oficiālās daļas viesi un jubilāri ķērās pie šampanieša atvēršanas, kliņģera un citiem gardumiem. Svinības turpinājās grupas «Morning after» ritmā.

Paldies visiem, kas ieradās un bija kopā ar mums – IEF SP!!!

Zaiga, IEF

Šāgada 9. decembrī norisinājās galda tenisa sacensības gadskārtējā studentu universiādē. Tajā piedalījās meiteņu un puišu RTU galda tenisa izlases spēlētāji.

Puišu komandās piedalījās 27 spēlētāji no 11 Latvijas augstskolām. RTU pārstāvēja Eduards Kogans, Maksims Jovļevs, Juris Krastiņš un Maksims Koniščevs.

Vienspēlēs Eduards Kogans izcīnīja 3. vietu un dubultspēlēs kopā ar Maksimu Jovļevu ierindojās 2. vietā. Savukārt vienspēlēs Maksims Jovļevs izcīnīja 5. vietu, Maksims Koniščevs 15. vietu un Juris Krastiņš 16. vietu. Komandu kopvērtējumā RTU puišu izlase kopējiem spēkiem izcīnīja 2. vietu, atzīstot LU pārākumu un aiz sevis atstājot vēl deviņas Latvijas augstskolas komandas. 3. vietā ierindojās Latvijas Policijas akadēmija.

Meiteņu rindās Latvijas 17. universiādē galda tenisā savas augstskolas godu aizstāvēja deviņas komandas ar 22 spēlētājām. RTU meiteņu izlasi pārstāvēja Nataļja Griņkiva, Elīna Indriksone un Sanita Vīlistere, kuras RTU izcīnīja 2. vietu komandu vērtējumā, bet vienspēlēs Nataļja Griņkiva izcīnīja 5. vietu, Sanita Vīlistere 6. vietu un Elīna Indriksone ierindojās 12. vietā. Meiteņu dubultspēlēs Nataļja Griņkiva pārī ar Sanitu Vīlisteri izcīnīja 2. vietu. Meiteņu konkurencē 1. vietu komandām ieguva LU spēlētājas un 3. vietu izcīnīja LLU. Varam apsveikt mūsu universitātes galda tenisistus ar izcilajiem panākumiem Latvijas 17. universiādē un vēlēt izturību un veiksmi nākamajās studentu universiādēs.

Sagatavoja S. Vīlistere

Student, ja līdz šim neesi noformējis STUDIJU un /vai STUDĒJOŠĀ KREDĪTU un no 2006./2007. studiju gada 2. semestra vēlies to pieprasīt, nenokavē pieteikuma iesniegšanas termiņu.

Pieteikums jāiesniedz RTU Kredītu piešķiršanas komisijā (līdzi jāņem pase un dokuments, kas apliecina, ka par studijām esi samaksājis), Kaļķu ielā 1, 120. istabā, no 15. janvāra līdz 23. februārim.

Pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās: plkst. 9–12 un 13–16; otrdienās: plkst. 9–12; 13–17.

RTU Kredītu piešķiršanas komisija

2006. gada 21. decembris

21

STUDENTU ZIEMASSVĒTKI

MĒS BIJĀM PAR SUŅIEM UN BŪSIM PAR CŪKĀM!!! nosvin visātrāk par visiem kopā ar ekonomistiem. Visu gadu studentiem veidojam atgriezenisko saiti ar to vidi, kur viņi pavada lielāko daļu sava laika.

Mārtiņš, TMF SP

DITF SP: – Gads ir pagājis strauji un raiti, ir bijuši gan strīdi, gan atkal salabšana, gan pārpratumi, gan prieki, gan dažādi pasākumi mūsu studentiem. Gads sākās ar motivācijas semināru visiem DITF SP biedriem, un izskatās, ka tas bija izdevies, jo aktīvistu mums netrūka un arī pasākumu nebija maz. Veicām arī aptaujas mūsu studentu vidū, lai uzzinātu, ko, iespējams, vajadzētu mainīt vai uzlabot mūsu fakultātē. Fakultātes studenti varēja piedalīties dažādās aktivitātēs un saņemt par to mazas balviņas gan Valentīndienā, gan Lieldienās.

Pagatavojām savas pašpārvaldes krekliņus, bukletiņus un vizītkartes. Organizējām superīgas iesvētības mūsu pirmkursniekiem, lai viņi, kā nākas, varētu ieiet studentu kārtā, kā arī mūsu fakultātē jau no septembra sākuma darbojas pirmā kursa padomnieki, kurus vada studentu pašpārvalde un atbalsta DITF vadība.

Suns ar mums ir bijis visu gadu, jo darba spara netrūka ne brīdi!

Cūkas, saturieties, jums būs jātiek mums līdzi!!!

Kristiāna, DITF SP

veltot «Profesionālās orientācijas un karjeras attīstības ķīmijas nozarē informācijas dienas» projektam, kuram ieguvām ESF finansiālu atbalstu, kā arī krājot darba bagāžu jaunajam gadam. Bet tas nenozīmē, ka tāpēc bijām aizmirsuši savās aktivitātēs ievilkt arī pārējos MLĶF studentus, kam bija iespēja sevi pierādīt gan erudīta, gan boulinga un biljarda turnīros. Izglītojām ķīmiķus par darba meklēšanas jautājumiem un centāmies viņiem atklāt sesijas nokārtošanas veiksmes formulas. Šā gada laikā paspēja iemirdzēties daudzas jaunas un varbūt ne tik jaunas ķīmiķu zvaigznes, jo aktīvi pārstāvējām savu fakultāti gan RTU, gan Latvijas mēroga pasākumos, tādos kā «Jaunlaiku spēles», kur ķīmiķi RTU komandas sastāvā jau kuro gadu pēc kārtas paliek nepārspējami mākslinieki, un «Līderu forums», kur arī bija manāms ķīmiķu spožums!

Bet mūsu zvaigznītes vēl spīd un spīdēs, jo turpinām spodrināt arvien jaunas un jaunas.

Zane, MLĶF SP

ETF SP: – Radisti ir ļoti veiksmīgi darbojušies visa gada garumā un iesaistījuši savās darbībās arī pārējo pašpārvalžu studentus. Viens no veiksmīgākajiem starpfakultāšu projektiem ir «RTU Budēļa» tradīcijas aizsākšana un «Igauņu Ziemassvētku» rīkošana marta beigās! Sekmīgi ir norisinājusies Radistu Midzeņa atklāšana un draudzības nostiprināšana ETF spēļu vakaros. Esam tikuši pie jauniem aktīvistiem, kas papildina ETF SP rindas un ir gatavi iesaistīties studentu darbos un nedarbos! Sadarbība noris ne tikai ar pašpārvaldēm, bet arī ar fakultātes vadību, piemēram, rīkojot Elektronikas olimpiādi skolēniem. Un kā gada vislielāko un nesenāko panākumu var minēt ETF uzvaru «RTU Spicē»! Šis gads bijis ļoti produktīvs, un ar nepacietību gaidām nākamo, jo vēlamies atrasties lielāka izaicinājuma priekšā!

Kristīne, ETF SP

EEF SP: – 2006. gads paliks atmiņā ar to, ka EEF SP ieguva jaunu un enerģisku pašpārvaldes vadītāju.

Izstādē «Skola 2006» tika realizēts lielisks projekts, ar kura palīdzību piesaistīti jauni studenti, kā arī šogad pašpārvalde papildinājusies ar 20 jauniem biedriem. Vēl priekšā EEF un DITF Ziemassvētku balle, un gads būs aizvadīts godam!

Linda, EEF SP

MLĶF SP: – Lielāko daļu laika pavadījām, visas pūles

TMF SP: – Gads «mehiem» bija tik tiešām ražens, padarīto darbu saraksts auga ik dienu. Jaunajā gadā mēs ienesāmies ar lielu ātrumu no «Mehu stūres», ar diskusijām starp nozares uzņēmējiem, pasniedzējiem un studentiem. Pēc nosēdēšanas diskusijās bija nepieciešams padarboties aktīvāk tradicionālajos «Mehu karos», lai uzpumpētu muskuļus kārtējai sesijai. Nosauļojušies pēc vasaras tie atgriezās «Mehulandē», lai sagaidītu jaunpienācēju partiju un kārtīgi tos «iemehotu» jeb, kā citi izsakās, privatizētu «mehu» kārtā. Gads ir apaļš, un tāpēc arī šogad pienāk Ziemassvētki, kurus «mehi»

BF SP: – Kā jau varējām novērot, tad pagājušais gads noritēja būvnieku zvaigznē. Viss sākās pērnajā novembrī, kad pārsteidzošā kārtā būvnieki uzvarēja «Aktīva skolā» Īvandē. Ar šo BF SP panākumi tikai sākās, mūsu dream team uzvarēja arī «RTU Budēlī», kur mūsu Lācis un Vecmeita bija vienkārši unikāli!

Tālāk sekoja «RTU Ledus balle», kur arī, kā par brīnumu, visās trīs disciplīnās triumfēja būvnieku pārstāvji. Ja skatām sportiskās aktivitātes, tajās būvnieki uzvarēja «Pašpārvalžu kausa» un «Rektora kausa» kopvērtējumā.

Kā pavasara visfenomenālākais pasākums vērtējami «Igauņu Ziemassvētki», kas tapa, sadarbojoties trim fakultāšu pašpārvaldēm: BF, ETF un IEF. Šis fenomenāli dinamiskajai brāļu tautai veltītais pasākums bija sezonas nagla un, kā čukst zvaigznes, tad nākamgad būšot vēl labāks.

Vasarā bija vērojama neliela aktivitātes samazināšanās, bet tas netraucēja uzrīkot fenomenālu motivācijas semināru – «Būvnieki zaļumos».

Arī šajā rudenī ceļojošais Īvandes kauss tika veiksmīgi aizstāvēts. Turklāt šajā laikā ir tapusi būvnieku himna un mūsu Māte Zivs ir kļuvusi vēl varenāka kā iepriekš!

Sanita, BF SP IEF SP: – Šis gads ir bijis dažādiem notikumiem pilns un noteikti izdevies!

Nelielam ieskatam: Janvāris – IEF SP sadarbībā ar SP pirmo reizi organizē «Ziemas sporta spēles»! Visi, kam mīļi ziemas prieki, tikās Milzkalnā!

Marts – nedaudz nenopietns, taču noteikti izdevies bija 23. marta pasākums, organizēts sadarbībā ar BF un ETF – «Igauņu Ziemassvētki»! Vai tu esi kādreiz marta vidū pušķojis eglīti un dziedājis Ziemassvētku dziesmas? Mēs – jā.

Aprīlis – mākam darboties arī pavisam nopietni, un šajā mēnesī notika «Pasniedzēju Gada balvas» pasniegšana, kurā, aptaujājot studentu,s izvērtējām un apbalvojām pasniedzējus!

Jūnijs – motivācijas seminārs IEF SP biedriem, nākamā gada pasākuma plāna sastādīšana un mērķu nospraušana.

Augusts – pirmo reizi IEF SP rīkoja adaptācijas pasākumu pirmkursniekiem «Eku zona»... Runājām nopietnas runas par mācībām, sesiju un dzīvi RTU un pratām atrast laiku, lai jauniešus līdz spēka izsīkumiem nomocītu ar dažādām aktivitātēm...

Septembris – sākās kuratoru programma: katrai grupai piesaistījām vienu IEF SP biedru, lai pastāstītu nepieciešamo informāciju, atbildētu uz neskaidriem jautājumiem un palīdzētu iejusties augstskolā!

Oktobris – kā kārtīgi fukši, arī IEF studenti tika iesvētīti. Pareizāk sakot, tika pārbaudīts viņu veselības stāvoklis (erudīcija, atjautība un sportiskums), lai pārliecinātos, ka viņi ir gatavi studijām RTU! Mūsu secinājums – IEF studenti ir veseli kā rutki!

Novembris – kultūras nedēļa IEF studentiem...

Decembris – IEF+TMF tradicionālie Ziemassvētki alternatīvā garā... Klubs «C1113», piparkūkas, karstvīns, dzīvā mūzika...

Inese, IEF SP

22

STUDENTU ZIEMASSVĒTKI

2006. gada 21. decembris

Sekojot līdzi kalendāram…

«JI» testa komandas rokās uz īsu brīdi tīri virtuāli bija nonācis puskilograms piparkūku mīklas. Virtuāli – tas nozīmē, ka patiesībā mums nebija piparkūku mīklas, mēs vienkārši paimprovizējām par lietām, ko varētu/nevarētu darīt ar piparkūku mīklu. No tūkstošiem dažādu variantu pēc ilgām pūlēm tika atlasīti pieci, mūsuprāt, svarīgākie.

Pirmkārt, piparkūku mīklu svaigā formā nevajadzētu ēst. Katram cilvēkam ir īpatnējais kritiskais piparkūku mīklas apēšanas daudzuma koeficients, kuru pārsniedzot ķermenī rodas aizdambēšanās līdzīgi kā tualetes podā. «JI» gan nevēlas apgalvot, ka tava mute ir ekvivalenta tualetes podam, tomēr padomā par to, pirms bāz mutē kārtējo mīklas pikuci.

Kā zināms, «kojas» ir viena liela ķīmiskā laboratorija, un tajās šad tad tiek pārbaudīti pasaules zinātnei vēl neatbildēti jautājumi kā: «Vai, ieliekot santīmu tarhūnā, tas kļūst zaļš?» Kaut ko līdzīgu var mēģināt paveikt ar piparkūku mīklu. «JI» testa komanda ir gatava izsludināt konkursu «Vai piparkūku mīklas rūgšanas procesā izdalītā enerģija ir izmantojama tālākā industriālajā praksē?» Uzvarētāju apsolām izvirzīt «Lg Nobel» balvai.

Kamēr mīkla rūgst, daļu no tās var izmantot dažādām citām nodarbēm, sākot no garāmgājēju apmētāšanas pa logu (šeit gan laikam būs vajadzīga lielākā daļa) un beidzot ar mīklas izmantošanu kā špakteļmateriālu spraudziņām uz dūmu detektoriem (kam tās īsti domātas?). «JI» pašnāvnieku testa komanda pat ir gatava izmēģināt piejaukt nelielu daudzumu mīklas tabakai un izpīpēt to ūdenspīpē. Teorētiski vajadzētu smaržot pēc piparkūkām...

Pasaulē ir daudz apķērīgu cilvēku, kas māk taisīt biznesu no nekā. Ja piederi tiem, tad šo pašu minēto rūgšanas procesu vari izmantot arī naudas pelnīšanai. Nedaudz parēķinot gan iznāk, ka tev ir jāsaraudzē un jāpārdod mīkla aptuveni ceturtdaļai fakultātes, lai sāktu atpelnīties raugā ieguldītā nauda, taču kuram gan mūsdienās interesē nauda? Galvenais, ka tuvojas Ziemassvētki...

«Last and really the least» veids, kā izmantot mīklu, ir... nu jā, izcept piparkūkas.

«JI» gan nebija dzirdējis par šādu mīklas izmantošanas veidu, taču to, «ka šur tur mēdzot no mīklas izcept piparkūkas», pēdējā brīdī atcerējās viens no redakcijas darbiniekiem. To veicot pareizi, iznākot mazi brūni cepumiņi, kas pat esot garšīgi, un tos esot iespējams izveidot jebkurā pašam tīkamā formā. Iespējams, ka to derētu pamēģināt arī tev.

Artis, ETF

Ko liksim zem eglītes?

Līdz ziemas saulgriežiem vairs tikai kāds brīdis, kad ikviens cenšas uzburt svētku noskaņu. Ielas, skatlogi, lielveikali – viss atgādina par svētkiem, kad cenšamies iepriecināt cits citu, bet katru gadu iznāk lauzīt galvu – ko gan likt zem eglītes? Kā izcelties citu vidū ar kaut ko oriģinālu un interesantu, bet tai pašā laikā atbilstošu studentu maciņam.

Lūk, dažas idejas, kas varbūt palīdzēs nokļūt tev uz

radošā svētku viļņa!

– No dažādiem materiāliem veidotas glezniņas.

– Interesanti sasaiņotas pudeles.

– Interesantas formas un smaržas sveces, zvani.

– Uz krāsainām stieplītēm savērtas pērlītes un izlocītas zvaigznes, sniegpārsliņas, dažādas figūriņas.

– Apgleznotas stikla glāzes.

– Kaut kas ar kaut ko iekšā, piemēram, zeķe ar sve-

cītēm, saldumiem, mandarīniem, melno balzamu, sarkanvīnu, kanēļa standziņām, piparkūkām u.tml.

– «Stendera» ziepītes.

– Rāmīši ar bildēm.

– Cimdi, zeķes, zābaciņi.

– Paštaisītas prezentācijas, kalendāri, ierakstīti mūzikas albumi utt.

Neliela pastaiga pa «Olympia», «Tiimari», radošs domas lidojums un – veiksmi darbā!

P. S. Bet atcerieties, ka galvenais nav tas, ko dāvinām, bet gan – kā mēs to darām. Lai vairojas dāvināšanas prieks!

Zane, RTU SP

2006. gada 21. decembris

23

STUDENTU ZIEMASSVĒTKI

HOROSKOPI

Ko mums sola Cūkas gads?

DITF SP: – Suns mums ir devis labu startu, tā teikt, labs ieskrējiens. Taču cūkas kā lieli šmuļi un lēni radījumi varētu mūs vilkt atpakaļ, un visa studentu darbība varētu kļūt nedaudz piezemētāka un pasīvāka, vairāk gulēšanas nekā strauja un sparīga darba. Bet domāju, ka studentiem tas neder, tāpēc, ja pagājušo gadu suns mūs vilka uz priekšu, tad tagad mēs cūkas vilksim uz priekšu.

Cūkas, saņemieties – laiks beigt pasīvo iešanu un lielo gulēšanu, būs jākļūst tievākām, jo studenti nāk! Un studentiem, kā ierasts, ir pilnas galvas ar spožām idejām, kuras nākamajā gadā jāpaspēj īstenot, tāpēc pasivitātei te nebūs vietas!

Kristiāna, DITF SP ETF SP: – Nākamajā gadā gaidāmi lieli sasniegumi sporta jomā.

Nepazudīs arī radošās un mākslinieciskās spējas, kas nodrošinās atpazīstamību pārējā sabiedrībā. Liela uzmanība tiks pievērsta topošajiem radistiem, sākot jau no pavasara. Uz gada vidu gaidāmi lieli svētki. Arī prātu nāksies asināt, piedaloties gan pašu, gan citu rīkotajos pārbaudījumos. Dzīve kļūs straujāka!

Kristīne, ETF SP MLĶF SP: – Gada pirmā puse ķīmiķiem sola panākumus jebkurā dzīves jomā. Darbs vai jebkura nodarbošanās nesīs ne vien materiālus labumus, bet arī gandarījumu par padarīto.

Būs iespēja sevi pierādīt gan erudīcijas konkursos, gan dažādās sporta sacensībās.

Pavasara beigās saistīs elitāri pasākumi, izlaidumi, izklaides un grandiozi lielu projektu noslēgumi, ar kuriem ir iespēja gūt popularitāti plašā mērogā.

Aktīvākie spēs iekarot līdera pozīcijas un pāriet nākamajā līmenī.

Zane, MLĶF SP

EEF SP: – 2007. gads būs vēl spožāks nekā iepriekšējais! Zvaigznes nākamā gada sākumam sola daudz darbu, ar kuriem lieliski tiksiet galā, īpaši ar gatavošanos grandiozajai skolēnu pievilināšanai.

Gada otrā puse būs mierīgāka ar jau ierastiem darbiņiem un nedarbiņiem.

Linda, EEF SP TMF SP: – Cūciņas «mehiem» ļoti patīk, it īpaši, ja tās ir uz grila. Bet šis nebūs viens no tiem septiņiem treknajiem gadiem, jo gaidāma jauna, ļoti sportiska vadība. Droši stūrēsiet pa visiem slidenajiem ceļiem, izvairīsities no šķēršļiem, un pastāv iespēja būt līderos. Karjera un mīlestība jūs atradīs pašas, bet stipendija gan jūs nemeklēs, tai būs pašam jāiet pakaļ. Gads, kurā nevis tu griezīsies ap notikumiem, bet notikumi ap tevi, kas jau gaida pie sliekšņa.

Mārtiņš, TMF SP BF SP: – Astrologi brīdina, ka arī nākamais gads BF SP būs īpaši veiksmīgs. Tas paies Lauvas zīmē. Diemžēl zvaigznes rāda, ka «RTU Budēlī» būvnieki neuzvarēs, bet visos pārējos pasākumos gan Māte Zivs viņiem stāvēs klāt un BF tiks godam pārstāvēta vienmēr un visur. Par pārējo zvaigznes pagaidām klusē...

Sanita, BF SP IEF SP: – Ko zvaigznes sola nākamgad? Turpināsies tradīcijas, tiks pabeigti iesāktie projekti, un pastāv iespēja, ka gada laikā sāksies ne viens vien jauns. Ja mērķi būs patiesi un cēli, gūsiet uzvaru ikvienā kaujā. Dažiem pavērsies arī jauni apvāršņi... Jūs redzēsiet, tikai uzmanīgi skatieties apkārt!

Inese, IEF SP

AF SP: – Jaunais gads solās būt pārmaiņu pilns, bet par to, kādas pārmaiņas viņus gaida, zvaigznes spītīgi klusē!

Ziemassvētki «mehu» un ekonomistu garā Lai arī ārā vēl nebija uzsnidzis baltais paklājs, bet Ziemassvētki tuvojās, un 7. decembrī TMF kopā ar IEF svinēja «Tradicionālos Ziemassvētkus alternatīvā garā» klubā «Club Eleven Thirteen». Šis bija lielisks draudzības apliecinājums starp «mehiem» un ekonomistiem, ko arī pierādīja lielais apmeklētāju skaits, jo students studentam – draugs.

Liene (ekonomiste): «Man visvairāk patīk, ka šis pasākums tiek rīkots kopā ar «mehiem» (smaida).

Kopumā rīkotāji ir atraduši ļoti labu vietiņu šādam

vakaram, un tas, ka spēlē trīs agrāk man nezināmas, bet perspektīvas grupas, ir vienkārši fantastiski.»

Vakara gaitā visus izklaidēja ašie brieži Didzis (TMF), Emīls (IEF) un draiskās sniegbaltītes Oksana (TMF) un Liena (IEF). Par muzikālo baudu rūpējās grupas «Post Marka», «Predict», «Newold», kā arī DJ, kas veidoja ļoti plašu muzikālo spektru.

Valters (mehs): «Ooo, kāda ekonomiste aizgāja! Kāds bija tavs jautājums? Jūtos labi, nebiju gaidījis, ka tik labi.

Klubs liekas mazliet par mazu tik daudziem cilvēkiem,

bet to atsver gaisotne un mūzika visām gaumēm.»

Pasākuma rīkotāji – TMF un IEF studentu pašpārvaldes. Galvenie atbalstītāji: RTU Studentu parlaments, «Parex Banka», «Coca-Cola» un intīmpreču veikals «Labi».

Ikkatrs vēlējās sagaidīt no šā vakara Ziemassvētku brīnumu, kādam tas bija lielāks, kādam mazāks, bet tomēr tas bija ikkatram, jo jebkura brīnuma pamatā ir cilvēks, kuru tai vakarā bija ļoti daudz.

Pētnieks «mehs»

24

2006. gada 21. decembris

LAIMĪGU JAUNO GADU!