Nr 9 10 22 12 2005 by Rīgas Tehniskā universitāte

www.rtu.lv

Nr. 9/10 (1301/1302) 2005. gada 22. decembris

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

Priecīgus Ziemassvētkus un radošu Jauno gadu!

SATURS

Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! Sveicam jaunos zinātņu doktorus! Noslēgts RTU un LU sadarbības līgums Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentā RTU sāk sadarbību ar Singapūras Nacionālo universitāti Valodu kursi Lielbritānijas valdības stipendijas Pasniegtas G. Boles balvas APF un BF studentiem Pēc topošajiem studentiem uz Saldu! Viesprofesoru godā Ķīmija kā prioritāte Jaunumi Latvijas Ķīmijas vēstures muzejā Nejauciet Oskaru ar Einšteinu! Dekānu runas Senatoru lēmumi Igauņu studentu korporācijai Vironia – 105 Studentu lapas IAESTE Latvia RTU piedāvā Fakultāšu studentu pašpārvaldēs Talent Scout un J.A.M. 2005 APF iesvētības 2005 Studentu Ziemassvētku tradīcijas Ziemassvētku mīkla Ziemas perioda ietekme Deltas Dainas jubileja Mūsējie skaistumkonkursos Sports Rīgas Tehniskās universitātes avīze

Redaktore Rūta Lapsa. Reģistrācijas apliecības numurs 0438. Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658. Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasīt internetā: www. rtu.lv. Makets: Eduards Lapsa. Druka: SIA Landas. Metiens 1200 eks. Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli. Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

JI nākamais numurs iznāks 2006. gada 12. janvārī.

2005. gada 22. decembris

3. lpp. 4. lpp. 4. lpp. 5. lpp. 5. lpp. 5. lpp. 6. lpp. 6. lpp. 7. lpp. 7. lpp. 8. lpp. 9. lpp. 10. lpp. 11. lpp. 12. lpp. 13. lpp. 13. lpp. 17. lpp. 18. lpp. 19. lpp. 19. lpp. 20. lpp. 21. lpp. 22. lpp. 23. lpp.

2005. gada 22. decembris

PRIECĪGUS ZIEMASSVĒKUS!

Vai Jaunā gadā zinātniskos pētījumus un mācību procesu sāksim ar jaunām, modernām laboratoriju iekārtām? Novēlu priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu, panākumiem bagātu Jauno gadu! Lai saglabājas veselība, dzīvesprieks, ziņkārība un mūsdienu negatīvās parādības neietekmē mūs un mums tuvus cilvēkus. Kārtējais gads tuvojas beigām. Tas bija trauksmains – ar virkni nopietnu dabas katastrofu un terora aktiem, kas prasīja daudzu cilvēku upurus un daudzās mājās ienāca ar bēdām. Par laimi mūsu darbiniekus un studentus šīs likstas neskāra. Lai gan Latvija skaitās viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm, tās ekonomika attīstās strauji, dzīves kvalitāte uzlabojas. Saprotams, cilvēku vajadzības aug straujāk par iespējām tās apmierināt, bet tas ir pat labi, jo veicina progresu. Rīgas Tehniskās universitātes kolektīvam aizejošais gads bija ļoti sekmīgs. Pateicoties mūsu mācībspēkiem, zinātniekiem un pārējiem darbiniekiem, esam izstrādājuši vairāk nekā 50 projektus, no kuriem ap 40 ir uzvarējuši konkursos un ļāvuši piesaistīt ES struktūrfondu un sociālo fondu līdzekļus. Papildinot šos līdzekļus ar pašu nopelnītiem, jau 2005. gadā esam veikuši nopietnus mācību, zinātnisko un bibliotēkas telpu remontus, un šis process turpināsies. Bet vislielāko gandarījumu sagādā tas, ka gadā, kas teju, teju beigsies, esam sākuši nopietni modernizēt zinātnisko un mācību laboratoriju iekārtas, datoru klases, kā arī doktorantu un mācībspēku darba vietas. Investīcijas šajā pasākumā tuvojas miljonam latu. Nopietni jādomāt arī par laborantu un mācību meistaru sociālā institūta atjaunošanu. Pieaugusi ir mācībspēku darba alga. Lēnām, bet pozitīvi mainās mācībspēku vecuma struktūra, pieaug to skaits, kuru vecums nepārsniedz 30 gadus. Jauniešu vidū arvien populārākas kļūst inženierzinātņu studiju programmas, to pierādīja 2005. gada uzņemšana un inženieru profesijas deficīts darba tirgū. Vēlreiz sveicu Ziemassvētkos un novēlu, lai Jaunajā, 2006. gadā piepildās tās vēlmes, kuras katrs sevī lolojam, un neaizmirst, ka ne tikai darbs un mācības dod cilvēkam maksimālas pozitīvas izjūtas, pēc kurām mēs tā tiecamies, bet arī citi darbības veidi! Rektora p. i. RONALDS TARAŠKEVIČS, kanclers 2005. gada 15. decembrī

Priecīgus svētkus visiem, kas sirdī studenti! Godātie esošie, bijušie un mūžīgie studenti, Ziemassvētku laiks parasti rosina pārdomas par gadā paveikto, par lielākajām veiksmēm un neveiksmēm... Pat vislielākās globālās politiskās un sabiedriskās dzīves peripetijas nespēj tā pa īstam konkurēt ar personiskajiem pārdzīvojumiem un sasniegumiem. Katram studentam šis gads ir bijis īpašs, kāds sācis savas studijas, kāds finišējis, kāds kļuvis par vienu gadu gudrāks, kāds skaistāks, kāds atradis kāroto darbu, kāds guvis panākumus sportā, kāds – citās aktivitātēs... Kāds apstājies, lai dziļi ieelpotu ziemīgo gaisu un nolemtu, kurp doties... Ja vien ir spēks izrauties no kursa darbu aizstāvēšanas un ieskaišu rakstīšanas rutīnas, ja ieskaišu grāmatiņā neviens priekšmeta nosaukums nerada šaubas par tā eksistenci, ja līdz sesijai paveicamo darbiņu kopskaits nav rakstāms ar kārtu 100, ja biezās gudrās grāmatas ne pārāk saprotamā valodā neiedveš šausmas, ja pasniedzēji nerādās nejaukos sapņos, ja stipendija... Neturpināšu. Ja jā, apsveicu, tu esi vinnējis šajā spēlē pasakainus Ziemassvētkus un esi jau parūpējies par varen jautru un bezrūpīgu jauno gadu. Jebkurā gadījumā tu esi nopelnījis labu atpūtu un neaizmirstamus svētkus, tieši tāpēc jau no studijām brīvā nedēļa paredzēta, lai izslēgtu rutīnu, iztrakotos, izsvinētos un tad jau ar jauniem spēkiem un idejām mestos Jaunajā – 2006. – gadā. Novēlu visiem, kas sirdī studenti: atrast vairāk laika sev, draugiem un miegam; pacietību un izturību, apgūstot jaunas zināšanas un iemaņas; izvirzīt sev lielus mērķus un lai izdodas tos ar savu neatlaidību sasniegt; iecietību un izpratni komunikācijā; daudz enerģijas un veiksmi kvadrātā! :) Nekas nav neiespējams! P. S. Neieteiktu cerēt, ka rūķi tavā vietā nokārtos sesiju vai apsveiks kursa biedrus Ziemassvētkos.. Tas būs jāpaveic paša spēkiem. P. S. S. Lai miers virs zemes, un sesijai labs gals! :) LIENE ALEKSANDRA ĀBOLIŅA, SP prezidente 2005. gada 14. decembrī

Apsveicam

INFORMĀCIJA

Daugavpils filiāles lektoru doktorantu Igoru Ščukinu, kas 21. novembrī aizstāvēja promocijas darbu Nelineāras dinamikas uzdevumu modelēšanas algoritmu un metožu attīstība. Bifurkācijas, haoss un retie atraktori un ieguva inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu mašīnzinātnes nozares mašīnu dinamikas apakšnozarē. EEF jaunos mācībspēkus zinātnisko grādu ieguvējus: Industriālās elektronikas un elektrotehnoloģijas katedras asistentu Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta doktorantu Viesturu Braži, kas 2005. gada 1. decembrī aizstāvēja promocijas darbu Asinhronā elektropiedziņa ar pieres daļas tinumu un strāvas invertoru un ieguva inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektrotehnikas nozares elektriskās tehnoloģijas un automātikas apakšnozarē. Elektrisko mašīnu un aparātu katedras asistenti Enerģētikas institūta doktoranti Svetlanu Kļujevsku, kas 2005. gada 1. decembrī aizstāvēja promocijas darbu Elektrisko mašīnu sistēmas dinamikas izpēte ar matemātiskās modelēšanas metodi un ieguva inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektrotehnikas nozares elektrisko mašīnu un iekārtu apakšnozarē.

2005. gada 22. decembris

Janvārī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošo pētnieci Gaidu Sedmali, Autokombināta šoferi Ivanu Vassaroviču, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes lektori Inesi Bērtuli, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes profesoru Vladimiru Čuvicinu, Būvniecības fakultātes sētnieku Viktoru Galuzu, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes dispečeri Maiju Jansoni, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes laboratorijas vadītāju Andri Menci, Transporta un mašīnzinību fakultātes profesoru Vitāliju Pavelko, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes lektori Natāliju Dergunovu, Kanclera dienesta 2. kategorijas grāmatvedi Gaļinu Janšinu, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes asociēto profesoru Anatoliju Levčenkovu, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes asociēto profesoru Arni Gulbi, Inženierekonomikas fakultātes 1. kategorijas speciālisti Leonoru Kalniņu, Valodu institūta lektori Ināru Studenti, Plānu finanšu daļas vadošo ekonomisti Gaidu Škapari, Studentu pilsētiņas strādnieku Jevgēniju Vjataru, Transporta un mašīnzinību fakultātes lektoru Viktoru Feofanovu, Zinātniskās bibliotēkas galveno bibliotekāri Birutu Tabūni.

RTU un LU noslēdz līgumu par studentu apmaiņu R. LAPSA 14. decembrī mūsu universitātes telpās tikās divu lielāko un prestižāko Latvijas valsts augstskolu mācību prorektori: asoc. profesors Elmārs Beķeris (RTU) un profesors Juris Krūmiņš (LU). Klātesot RTU Studiju daļas vadītājai Jolantai Priedei, Tālākizglītības nodaļas vadītājam Uģim Citskovskim, LU Akadēmiskā departamenta direktoram Ojāram Judrupam un viņa vietniekam Antonam Pujātam, prorektori noslēdza sadarbības līgumu par savstarpēju studentu apmaiņu visos studiju līmeņos, kas nodrošina LU un RTU studentiem lielākas iespējas studijās un zinātniskajā pētniecībā izmantot abu universitāšu resursus un intelektuālo potenciālu. Līgums ir loģisks turpinājums šā gada 22. martā noslēgtajam LU un RTU sadarbības līgumam, kuru RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts un LU rektors profesors Ivars Lācis parakstīja nolūkā attīstīt universitāšu divpusējo sadarbību izglītībā un studijās, zinātniskajā darbībā un inovācijās, starptautiskajā sadarbībā, kā arī sporta un kultūras jomā. Pagājušajā nedēļā noslēgtais līgums paredz, ka RTU un LU atbalstīs un sekmēs savstarpēju studentu apmaiņu, sniedzot vienas universitātes studentiem iespēju apgūt otras universitātes piedāvātos studiju kursus. Viena universitāte apņemas nodrošināt otras universitātes studentiem iespēju iepazīties ar tās īstenojamo studiju programmu, kursu saturu, studiju plāniem un brīvās izvēles

studiju kursiem. Turpmāk līdz attiecīgā semestra pirmās nedēļas beigām vienas universitātes studenti individuāli varēs pieteikties uz otras universitātes studiju kursiem, aizpildot īpašu veidlapu un saskaņojot savu piedalīšanos izvēlētajos studiju kursos gan viesuniversitātē, gan ar savas studiju programmas vadītājiem. Savukārt studentu grupas reģistrācijai viesuniversitātes studiju kursā vai tā daļas apguvei tiks slēgta atsevišķa vienoša-

nās starp abu universitāšu attiecīgo studiju programmu vadītājiem. LU mācību prorektors Juris Krūmiņš atzina, ka Latvijā ir grūti atrast divas citas augstskolas, ko vieno tik sena vēsture, tāpēc noslēgtais sadarbības līgums ir loģisks turpinājums ilggadējai universitāšu sadarbībai. «Kad 1999. gadā sākās Boloņas process, Latvijas augstskolas iesaistījās Eiropas vienotās augstākās izglītības telpas veidošanā, bet neviens nedomāja

par Latvijas vienotās augstākās izglītības telpas izveidi. Taču Latvija ir pārāk maza, lai mūsu augstskolas norobežotos viena no otras. Šis līgums Latvijas studentiem sniegs lielākas iespējas studijās un zinātniskajā pētniecībā, kā arī ļaus abām universitātēm ievērojami celt savu kapacitāti, jo mēs kā līgumslēdzēji apņemamies sekmēt studējošo apmaiņu, kā arī paredzam kursu apguves rezultātu atzīšanu,» teica RTU mācību prorektors Foto: Eduards Lapsa Elmārs Beķeris.

2005. gada 22. decembris

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

RTU sāk sadarbību ar Singapūras Nacionālo universitāti JOLANTA JURĒVICA, Informācijas centra vadītāja Mūžīgā vasara, augsts dzīves līmenis, pasaules klases izglītības centrs – tā savu valsti raksturoja Singapūras Nacionālās universitātes delegācijas pārstāvji, kuri 12. decembrī viesojās RTU ar nolūku vienoties par sadarbības memoranda noslēgšanu starp RTU un SNU. Ar kolēģiem no Singapūras tikās mācību prorektors asociētais profesors Elmārs Beķeris, zinātņu prorektora vietnieks profesors Bruno Grasmanis, kā arī Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta un Ārzemju studentu departamenta pārstāvji. Singapūras Nacionālajai universitātei šis ir īpašs gads, jo šogad tā svin savu 100. gadadienu (SNU dibināta 1905. gadā kā medicīnas skola). SNU ir vadošā universitāte Āzijas – Klusā okeāna reģionā, un tā īsteno plašu un aktīvu starptautisko sadarbību, taču Baltijas valstis un citas jaunās ES dalībvalstis līdz šim salīdzinoši maz bijušas iesaistītas sadarbībā ar SNU. Tādēļ viens no SNU pārstāvju vizītes mērķiem bija iepazīstināt mūs ar SNU administrētajām studentu un mācībspēku apmaiņas programmām, kurās kā partneri varam iesaistīties arī mēs. Īpaša uzmanība tika pievērsta EERSS (Eastern Europe Research Scientists and Students Exchange and Collaboration Program) programmai, kas darbojas kopš 2001. gada. Tās mērķis ir veicināt SNU un Austrumeiropas nozīmīgāko universitāšu un zinātnisko institūtu sadarbību, pie tam inženierzinātnes šajā programmā izvirzītas kā prioritāte. Informācija par EERSS un citām sadarbības programmām atrodama SNU mājaslapā http://www.nus.edu.sg/iro. Vizītes noslēgumā SNU delegācija tikās ar BF Materiālu un konstrukciju institūta profesoru Andri Čati un doktorantu Kasparu Kalniņu, kuri iepazīstināja viesus ar institūta darbību un līdzdalību zinātniskos projektos, kas guvuši starptautisku atzinību. Memorandā paredzēts, ka saskaņā ar abu universitāšu plāniem un interesēm RTU sadarbosies ar SNU zinātniskās pētniecības un attīstības jomā. Memorands nosaka abu universitāšu zinātniskās, akadēmiskās un tehniskās informācijas un mācību materiālu apmaiņu, kopēju pētījumu veikšanu, savstarpēju atbalstu tehnoloģiju komercializācijā, kā arī dalību kopējos akadēmiskos un zinātniskos semināros un konferencēs.

No kreisās: Ah Choy Liew, Bruno Grasmanis un Kelvin Ng.

Foto: Egita Kancāne

Valodu kursi – Lielbritānijas valdības labākā dāvana tev Jaunajā gadā stipendijas Tu esi mērķtiecīgs, gudrs, uzņēmīgs, idejām bagāts un piedzīvojumu kārs cilvēks. Tev patīk izgudrot, eksperimentēt, riskēt, ceļot, iepazīt arvien jaunus cilvēkus un zemes. Pēc Ziemassvētkiem, Jaunajā gadā, tu esi nolēmis sākt jaunu dzīvi un piepildīt vēlēšanās, ko līdz šim nav izdevies īstenot: doties studēt prestižā ārzemju augstskolā, atrast lielisku darbu kādā starptautiski pazīstamā uzņēmumā un brīvdienās aizceļot uz Berlīni, Londonu, Amsterdamu, Romu, Ņujorku… Vēlēšanās un drosme to darīt tev ir. Tu zini, ka vari iegūt stipendiju un ar savu personības šarmu apburt ikvienu darba devēju. Tikai tavas svešvalodu zināšanas liek tev šaubīties, vai viss izdosies. Laodzi reiz esot teicis, ka tūkstoš jūdžu garš ceļojums sākas ar pirmo soli. Mēs aicinām tevi spert soli pretī savu vēlmju īstenošanai un nākt uz RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta Valodu centru mācīties angļu un vācu valodu! Svešvalodu zināšanas tev palīdzēs piepildīt vēlēšanās un atklās jaunas iespējas. Valodu centrā tu ne tikai uzlabosi savas angļu un vācu valodas prasmes, bet varēsi sagatavoties starptautiski atzītajam vācu valodas eksāmenam TestDaF. Tikai pie mums tu vari apgūt Hāgenes Tālmācības universitātes (Vācija) piedāvāto vācu valodas kursu Wirtschaftsdeutsch, apgūt ekonomikas nozares leksiku un iepazīt jaunākās svešvalodas mācīšanās metodes. Valodas zināšanu līmeņa noteikšanai piedāvājam bezmaksas testēšanu. Informācija un pieteikšanās līdz janvāra beigām RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta Valodu centrā Rīgā, Kaļķu ielā 1–222, tālr. 7089021; e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv.

Lielbritānijas Padome informē par izsludināto konkursu uz Lielbritānijas valdības stipendijām universitāšu beidzējiem un jaunajiem profesionāļiem studijām Lielbritānijā 2006./2007. studiju gadā. Pretendēt uz Lielbritānijas valdības stipendijām var jebkuras specialitātes pārstāvji. Priekšroka tiek dota: – mediju un radošo nozaru; – politoloģijas, pārvaldes un starptautisko sakaru; – sociālo zinātņu (arī cilvēktiesību); – vides aizsardzības un tehnoloģiju speciālistiem. Lai pieteiktos uz stipendiju, jāiesniedz šādi dokumenti: – pieteikuma vēstule; – izglītības dokumentu kopijas un tulkojumi; – divas ieteikuma vēstules. Pieteikumi jāiesniedz līdz 2006. gada 3. janvārim plkst. 17 Lielbritānijas padomē Blaumaņa ielā 5a–2, Rīgā LV–1011. Sīkāku informāciju par piedāvātajām stipendijām un pieteikšanās kārtību var atrast: http://www.britishcouncil.org/latvia-chevening-scholarships.htm Tālruņi informācijai: 7281730 vai 7285631.

INFORMĀCIJA

2005. gada 22. decembris

Gunta Boles balva labākajiem APF un BF studentiem EVITA SERJOGINA, APF Starptautisko un sabiedrisko attiecību koordinatore Reizi gadā īsi pirms Ziemassvētkiem arhitekti un būvnieki pulcējas APF, lai suminātu latviešu būvinženiera, RTU Goda doktora un Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmes kavaliera Gunta Boles balvas laureātus. Gunta Boles iedibināto balvu pirmo reizi vienam labākajam APF un vienam labākajam BF studentam pasniedza 1992. gadā. Šogad balva tika piešķirta jau 14 reizi, un tas notika 15. decembrī, dienu pēc tam, kad diplomandi bija aizstāvējuši savus diplomprojektus. Gunta Boles balvas ieguvēju vārdi tiek noskaidroti tikai brīdi pirms balvas pasniegšanas, bet turēti lielā noslēpumā līdz pat pasniegšanas brīdim. Vērtēšanas komisijai Gunta Boles pilnvaroto pārstāvju arhitektu Māras un Jura Skalbergu vadībā šogad bija jāizvērtē trīs BF studentu un piecu APF studentu pieteikumi. Lai noskaidrotu divus labākos studentus,

tika vērtētas viņu sekmes un zināšanas, studiju darbu un projektu kvalitāte un svešvalodu prasme. Žūrijai neesot bijis viegli izvēlēties Boles balvas laureātus, jo visu pretendentu sniegums bijis augstā līmenī. Spraigās diskusijās nolemts 2005. gada Boles balvu – 2005 ASV dolārus – par izcilām sekmēm studijās

būvniecības specialitātē un augstā profesionālā līmenī izstrādātiem kursa projektiem piešķirt BF 5. kursa studentam Jānim Barkānam. No APF studentiem Boles balva šogad piešķirta Arnem Riekstiņam, kurš, saņemot balvu, izteica pateicību Guntim Bolem, fakultātes personālam un savam diplomdarba va-

dītājam profesoram Jānim Briņķim. Savukārt pats prēmijas iedibinātājs Guntis Bole pirms pāris dienām telefonsarunā lūdzis arhitektam J. Skalbergam nodot vissirsnīgākos sveicienus visiem kolēģiem Latvijā gaidāmajos svētkos un jo īpaši balvas ieguvējiem, vēlot viņiem panākumus turpmākajā zinību apgūšanā. Profesionālo prasmju un zināšanu pilnveidošana visa mūža garumā pašlaik ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, par kuriem tiek runāts ikvienā starptautiskā konferencē un kongresā. Pēcdiploma apmācību par prioritāti savā darbībā ir izvirzījušas nozīmīgākās starptautiskās arhitektu organizācijas: Starptautiskā arhitektu savienība vai Eiropas arhitektu padome. Arī mums Latvijā par to ir nopietni jādomā, jo dzīvojam laikmetā, kur tehnoloģijas attīstās un mainās ļoti strauji. Šā gada Gunta Boles balvu laureātu līdzšinējie darbi liecina, ka viņi apzinās izglītības nozīmi un noteikti arī pēc diploma iegūšanas negulēs uz lauriem. Foto: Romvalds Salcevičs.

Pēc topošajiem studentiem uz Saldu! SIGITA KLEZBERGA, Pirmsstudiju nodaļas vadošā speciāliste DĀVIS MEIKE, SP viceprezidents Būt vidusskolēnam – tas ir laiks, kad jāpieņem nopietns lēmums par to, kādā virzienā savu dzīvi stūrēt. Dažs topošais students nemaz neapzinās, cik svarīgs solis ir augstskolas un specialitātes izvēle. Ka tā noteiks gan cilvēkus, ar ko ikdienā būs jāsatiekas, gan jomas, kurās vēlāk viņš jutīsies viskompetentāk, gan vidi, kur jaunais cilvēks dzīvos un kas viņu veidos turpmākos četrus piecus gadus. Ne vienam vien no mums galvā kādreiz iešāvusies doma: vai tas, ko studēju, patiesi ir tas, kas man patīk. Mēs kopā ar citu Latvijas augstskolu pārstāvjiem apmeklējām Saldus ģimnā-

ziju, nevis lai pārliecinātu kādu, ka RTU ir viņa vienīgā pareizā izvēle, bet lai dotu iespēju vidusskolēnam visu apsvērt un iepazīt savu nākamo augstskolu, lai pirms stāšanās tajā varētu laikus sagatavoties nepieciešamajiem eksāmeniem un studiju laikā nenāktos teikt krasu STOP savai taciņai un doties 90 grādus uz vienu vai otru pusi! 7. decembrī Saldus pilsētas ģimnāzija pulcēja pie sevis astoņu augstskolu pārstāvjus, lai saviem skolēniem dotu izvēles iespējas – par ko kļūt, ko un kur studēt... Vairāk nekā 300 ģimnāzistu varēja iepazīties ar LU, LPA, RSU, LLU, VeA, LPA, NAA, kā arī NBS Rekrutēšanas centru un arī ar mūsu augstskolu – RTU, kuru pārstāvēja šo rindu autori. Augstskolu pārstāvji bija sagatavojuši gan

dažādas PowerPoint prezentācijas, gan bukletus un prospektus. Interesanta bija videofilma* par LPA, kuru papildināja stāstītāju komentāri. Interese par mūsu augstskolu bija liela, sākot prezentāciju, dunoņa zālē apklusa un interesenti no aizmugurējām rindām piecēlās kājās, lai varētu labāk saskatīt slaidus ar informāciju. Ikviens varēja uzzināt par studiju iespējām, par studiju programmām, par nepieciešamajiem centralizētajiem eksāmeniem utt. Liela interese, protams, bija par studiju maksu, par budžeta vietām un studentu sadzīvi. Parādot dučiem spilgtu fotogrāfiju no interesantākajiem pasākumiem RTU, vecāko klašu skolēni kļuva daudz atbrīvotāki, saprotot, ka vārds studijas nav

gluži sinonīms salikumam bezgalīgs grāmatu kalns. Interesi par atpūtas un sporta pasākumiem, kā arī teātri un tehniskām izklaidēm, protams, nespēja veldzēt tikai stāsti. Viņi grib būt tajos iekšā. Gaidīsim jaunos studētgribētājus no Saldus jau jūlijā! * Arī RTU varēs saviem reklāmas materiāliem 2006./2007. mācību gadā pievienot videosižetus – reklāmas par augstskolu un fakultātēm, ja ESF Profesionālās izglītības attīstības aģentūra apstiprinās un piešķirs finansējumu decembrī iesniegtajam projektam Informatīvās telpas izveide par profesionālo studiju iespējām RTU un inženieru lomu Latvijas tautsaimniecībā.

SVEICAM!

2005. gada 22. decembris

Viesprofesoru godā

mācībspēki tika aicināti nolasīt to Ļubļanā atkārtoti 2005./2006. akadēmiskajā gadā. Goda tituls viesprofesori ir loģisks šīs sadarbības turpinājums. Titulu apliecinošajos Svētku laiks nāk ar priecīgu ziņu, ka RTU DITF Informācijas tehnoloģijas institūta goda rakstos teikts, ka Ļubļanas Universitāte lūdz profesorus turpināt sadarbību, Modelēšanas un imitācijas katedras profesoriem Gaļinai Merkurjevai un Jurijam piedaloties akadēmiskajā un zinātniskās pētniecības darbā, kā arī sekmējot universiMerkurjevam piešķirts Ļubļanas Universitātes (Slovēnijā) goda viesprofesora tituls. tātes starptautisku atzīšanu. Titulu un to apliecinošo goda rakstu par ilggadēju un ļoti veiksmīgu sadarbību RTU Kā apliecina profesors J. Merkurjevs: «Goda tituli mums bija liels pārsteigums, mācībspēkiem piešķīrusi Ļubļanas Universitātes Ekonomikas fakultātes dome. jo mēs iepriekš pat nebijām dzirdējuši, ka šādi tituli tiek piešķirti. Taču acīmredzot Jau vairākus gadus profesori sadartāda ir Ļubļanas Universitātes tradīcija. bojas ar Ļubļanas Universitāti SocraProtams, ir gandarījums, ka tas, ko mēs tes/Erasmus apmaiņas programmā. darām, ir nepieciešams un ir lielā darba Aizvadītajā akadēmiskajā gadā Ļubļavērts. Sevišķi svarīga šāda atzinība ir nas Universitātē sevi spīdoši parādīja tiem, kas zināmā mērā ir pirmrindnieki Modelēšanas un imitācijas katedras stutādās jomās, kurās Eiropā nav uzkrāta dents Oļegs Gaidučenko, kas Slovēnijā liela pieredze. Tas dod apstiprinājumu izstrādāja savu inženierprojektu kā datam, ka, veidojot mācību kursus un veicot ļu no universitātes projekta WEB bāzētā zinātniskus pētījumus, mēs patiešam gravitācijas modeļa izstrāde starpreģionu ejam pareizajā virzienā.» migrācijas prognozēšanai. Savukārt RīPēc J. Merkurjeva domām, starpgā no Ļubļanas Universitātes uz Oļega tautiskās sadarbības pieredze ir ļoti inženierprojekta aizstāvēšanu ieralietderīga visām sadarbībā iesaistītajām dās viņa darba vadītājs Ģeodēzijas inpusēm – studenti un pasniedzēji iepazīst ženierijas studiju programmas vakacitu valstu mācībspēku darba metodiku ra studiju nodaļas direktors Samo un uzzina par tādām lietām, kam citās Drobne, bet savus diplomprojektus valstīs pievērš mazāku uzmanību. G. Merkurjevas vadībā izstrādāja divi Acīmredzot RTU profesoru darba studenti no Ļubļanas Universitātes – metodes un pētniecības virzieni ir Matejs Klasincs un Blažs Berličs. Gan nepieciešami arī ārvalstīs. Kādā veidā Ļubļanas Universitātes mācībspēkiem, Profesori Gaļina Merkurjeva un Jurijs Merkurjevs ar studentiem un kolēģiem šā gada informācijas tehnoloģijas metodes un gan studentiem radās ļoti labs iespaids septembrī, sākot jauno mācību gadu. Foto no Merkurjevu ģiemenes personīgā arhīva. līdzekļi tiek izmantoti, lai efektīvi vadītu par RTU mācībspēku veikumu un loģistikas sistēmas – tas interesē ne vien studentiem, tāpēc G. Merkurjeva un J. Merkurjevs tika uzaicināti uz Ļubļanas Ļubļanas Universitātes studentus un mācībspēkus, bet arī studentus un kolēģus Universitāti, lai nolasītu intensīvo kursu par informācijas tehnoloģiju lomu loģistikas Barselonas universitātē (Spānijā) un Varšavas Tehnoloģiskajā universitātē (Polijā), sistēmu vadībā. Arī šis kurss ļoti ieinteresēja Slovēnijas studentus, tāpēc RTU kur profesori ir uzaicināti nolasīt intensīvos kursus. EGITA KANCĀNE, Informācijas centra korespondente

Ķīmija kā prioritāte R. LAPSA Novembra beigās MLĶF notika tradicionālā apspriede Ķīmija kā prioritāte un Latvijas skolu labāko ķīmijas skolotāju apbalvošana, lai kopā ar sponsoriem – a/s Olainfarm, LOSI, Materiālu pētīšanas biedrību, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociāciju, SIA EMIKO, SIA MG Koks un Stila mēbeļu modelētāju profesionālo biedrību – pateiktos skolotājiem par veiksmīgu un regulāru topošo ķīmijas speciālistu sagatavošanu. Šāds pa-

sākums fakultātē notiek jau septīto gadu, un apbalvojumus piešķir to skolu skolotājiem, kuru absolventi regulāri izvēlas studēt ķīmiju. Pasākumu atklāja un klātesošos apsveica fakultātes dekāns profesors Valdis Kampars. Par aktuālām problēmām enerģētikā klātesošos informēja LZA prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis, savukārt par biodīzeli kā alternatīvās enerģijas avotu referēja MLĶF profesore Māra Jure. Pasākums turpinājās ar Latvijas skolu

labāko ķīmijas skolotāju apbalvošanu. Šogad par labākajiem atzīti: L. Krūmiņa (Jēkabpils 3. vsk.), A. Brangule (Rīgas Valsts 1. ģimn.), L. Reimate (Raiņa Tukuma ģimn.), V. Gobiņa (E. Kauliņa Lielvārdes vsk.), T. Cigankova (Rīgas 95. vsk.), D. Rozenblate (Rīgas Valsts tehnikums), I. Cīrule (Vecumnnieku vsk.), K. Grendze (Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža), M. Siliņš (M. Brimmerbergas Pļaviņu vsk.), I. Gorkina (Rīgas 94. vsk.), N. Mednis (Liepājas A. Puškina 2. vsk.), D. Jurkāne (Valdemārpils vsk.), F. Leščinska (Viļānu

vsk.), A. Verza (Rīgas amatniecības vsk.), A. Buševics (Rīgas Pārdaugavas profesionālā vsk.), V. Ozoliņš (Cēsu 4. arodvsk.), I. Reinis, I. Cakule (abas Rīgas 34. arodvsk.) un D. Ķēniņa (Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikums). Neklātienē sumināja arī ķīmijas skolotājas A. Voiču (Rīgas Purvciema amatu sk.) un I. Dzelmani (Liepājas Mākslas vsk.). Pēc pusdienām turpat MLĶF kafejnīcā apbalvotie skolotāji un fakultātes mācībspēki devās ekskursijā uz SIA Iecavnieks un SIA Jaunpagasts plus Iecavas cehu.

INFORMĀCIJA

2005. gada 22. decembris

Jaunumi Latvijas Ķīmijas vēstures muzejā AUGUSTS RUPLIS 2005. gada 8. decembrī Kronvalda bulv. 4. notika Ķīmijas vēstures muzeja kolokvijs. Dienas kārtībā bija trīs jautājumi: profesora I. Meirovica ziņojums par muzeja darbu laikā no 2001. gada līdz 2005. gadam; zinātnes, tehnoloģijas un inovāciju pamatnostādnes Latvijā profesora E. Grēna skatījumā; grāmatas I. Grosvalds, U. Alksnis, I. Meirovics, A. Ruplis Ķīmija Latvijas Universitātē (1919–1944) atvēršana ar docenta U. Alkšņa komentāriem.

ja vērsts uz gaišajām nākotnes perspektīvām, kas sagaida Latvijas zinātniekus un tehnologus tuvākajos piecos gados. Eiropas nauda, valsts budžeta izkārtojums un inovācijas šoreiz pilnīgi reāli ļaus Latvijai izrauties no pēdējās vietas Eiropas Savienībā, kurā tā nostiprinājusies savos atgūtās neatkarības gados. Tāds ir profesora E. Grēna vadītās komisijas darba plāns, kura izstrādāšanā piedalījās Latvijas tautsaimniecības vadīšanā pieredzējuši un citi augstas klases speciālisti. Tā kā nauda tiks ieguldīta zinātnes attīstībai universitātēs, tad mūsu

tehnoloģiju. Lai gan viņam bija spoži panākumi teorētiskās ķīmijas studijās un laboratorijas darbos, viņam bija kaudze parādu inženierzinātņu disciplīnās. Pirmskara Politehniskā institūta absolventi bija tikai ķīmiķi inženieri. Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte līdzās ķīmiķiem inženieriem gatavoja arī ķīmiķus farmaceitus. Fakultātes mācībspēki apsprieda jautājumu par trešā virziena – teorētiskās ķīmijas speciālistu – gatavošanu. Domas dalījās. Jautājumu par labu teorētiskai ķīmijai izšķīra studentu viedoklis, kuru fakul-

Foto: I. Grosvalds G. Vanaga memoriālajā kabinetā iepazīstina VMit projekta grieķu partnerus un partneres ar Ķīmijas vēstures muzeja darbu.

Profesors I. Meirovics īsā, bet ar skaitļiem bagātā ziņojumā pakavējās pie svarīgākajiem muzeja darba rādītājiem pēdējos piecos gados. Nozīmīgākie rezultāti saistīti ar muzeja darbinieku un citu ieinteresēto personu zinātniskajām publikācijām, kurās atspoguļota ķīmijas zinātnes un mācīšanas gaita 20. gs. ar Rīgas Tehniskās universitātē un Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē. Svarīgs muzeja darba rādītājs ir apmeklētāju skaits, to pēdējos piecos gados bijis vairāk nekā 4000. Tā galvenokārt bijusi skolu jaunatne, kas savu skolotāju vadībā visus šos gadus varēja sekot I. Grosvalda interesantajiem stāstiem par muzeja eksponātiem un par pagātnes ķīmiķu sasniegumiem. Profesors I. Meirovics mazāk kavējās pie muzeja nākotnes plāniem, taču profesora E. Grēna ziņojums pilnībā bi-

jaunajiem zinātniekiem būs iespējas iestāties doktorantūrā lielākā skaitā nekā līdz šim, turklāt stipendiju lielums un iegādātās modernās pētniecības iekārtas padarīs pētniecības darbu ļoti pievilcīgu. Arī Latvijas Zinātnes padome pārveidosies. Tā vairāk nekā līdz šim tuvināsies ministrijām, tomēr Latvijas zinātņu padomnieki nepapildinās ierēdņu korpusu, bet saglabās savu zinātnieku neatkarību. Savā grāmatas atvēršanas runā docents U. Alksnis, tāpat kā profesors E. Grēns neiztika bez zināma humora pieskāriena. Piemērs tam ir stāsts par pasaulslavenā latviešu zinātnieka Bruno Jirgensona studiju gadiem Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē pagājušā gadsimta 20. gados. Students Bruno Jirgensons dzīvi interesējās par ķīmiju, bet maz par ķīmijas

tātes padome ņēma vērā. Studentu viedoklis bija Jirgensona viedoklis, jo, pateicoties savām zināšanām un rakstura īpašībām, viņš bija visai cienīts studentu aprindās. Lai stiprinātu studentu pozīcijas, Jirgensons diskusijā iesaistīja sev labvēlīgus mācībspēkus un Saeimas deputātus. Tādā veidā Jirgensons kļuva par vienu no pirmajiem teorētiskās ķīmijas absolventiem Latvijas Universitātē. Pēc priekšlasījumiem kolokvija dalībnieki profesora Gustava Vanaga memoriālajā telpā varēja saņemt grāmatu Ķīmija Latvijas Universitātē (1919–1944), ja vēlējās, ar autoru parakstiem. Docents U. Alksnis bija sagatavojis nelielu izstādi par koloīdķīmijas dibinātāja angļu zinātnieka Tomasa Grēma (1805– 1869) divsimtgadi. Izstāde atspoguļoja arī zīmīgas liecības par latviešu zinātnieku ieguldījumu šīs zinātnes nozares attīstībā,

tostarp profesora A. Janeka koloīdķīmijas mācību grāmatu krievu valodā, kas ir viena no pirmajām mācību grāmatām pasaulē šajā disciplīnā, J. Straumaņa un B. Jirgensona mācību grāmatu koloīdķīmijā, kas uzrakstīta 20. gs. 40. gados vācu valodā un pēc tam tulkota angļu, spāņu un japāņu valodās. Malkojot kafiju, kolokvija darbinieki iepazinās ar materiāliem par muzeja tālākās attīstības plāniem. Vasaras vidū RTU rektors profesors I. Knēts parakstīja līgumu ar valsts aģentūru Akadēmisko programmu aģentūra par to, ka Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs vada starptautisku projektu Virtuāls muzejs kā inovatīvs mācību līdzeklis pieaugušo izglītībā (VMit) un saņem attiecīgu finansējumu. Ķīmijas vēstures muzeja vēsturē tas ir pirmais gadījums, kad rodas iespēja piedalīties starptautiskā projektā uz izdevīgiem noteikumiem. Projekta galvenais mērķis ir izveidot radošu sadarbību starp projekta partneriem no Lietuvas, Dānijas, Francijas, Itālijas, Maltas, Grieķijas un Latvijas pieaugušo izglītības kultūras mantojuma un moderno informāciju tehnoloģiju jomā. Projekta ilgums ir divi gadi – no 2005. gada 1. augusta līdz 2007. gada 1. augustam. No šā gada 3. līdz 6. novembrim Rīgā notika pirmā projekta partneru sanāksme un darba seminārs, kurā piedalījās divi pārstāvji no Dānijas Pedagoģiskās universitātes, divi no Lietuvas Mākslas muzeja Kognitīvās mākslas nodaļas, četri no Grieķijas Varnavas Folkloras kompānijas, pa vienam no Maltas Universitātes un Francijas Pieaugušo izglītības centra. Divu dienu projekta darba semināra laikā projekta dalībnieki noklausījās trīs ziņojumus: L. B. Andersena (Dānijas Pedagoģiskā augstskola) Kas ir Nikolass Frederiks Grundtvigs (1783-1872) par dāņu apgaismotāja Grundtviga dzīvi un darbu; H. Illarisa (Dānijas Pedagoģiskā augstskola) Muzeja izglītības vieta mūžizglītības koncepcijā; U. Alkšņa, A. Rupļa (Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs) Bruno Jirgensonam – 100. Latviešu zinātnieks totalitāro režīmu laikmetā. Projekta dalībnieki praktizējās interneta mācību platformas Blackboard izmantošanā projekta vajadzībām, izstrādāja projekta pirmā gada darba plānu, iepazinās ar Latvijas Ķīmijas Vēstures muzeju, apmeklēja Brāļu kapus, un Nacionālajā operā noskatījās Ā. Adama baletu Korsārs. Darba semināra diskusijas un lēmumus dokumentēja Maltas universitātes profesors R. Girlando. No Latvijas projekta seminārā piedalījās arī RTU Tālmācības studiju centra direktors A. Kapenieks, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolotāja A. Brangule, studenti M. Sakalovskis, M. Vēdiķis.

2005. gada 22. decembris

JAUNAIS ZINĀTNIEKS

9. decembrī Latvijas Studentu apvienība paziņoja Studentu Gada balvas 2005 ieguvējus. Gada pētnieka balva tika piešķirta RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes doktorantam Oskaram Krievam. Apsveicam!

Nejauciet Oskaru ar Einšteinu! IRĒNA Oskars Krievs studē doktorantūras 3. kursā Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes programmā Elektrotehnoloģiju datorvadība, lasa trīs lekciju kursus (Industriālie invertori un frekvenču pārveidotāji, Elektroniskās iekārtas un Digitālā elektronika), ir piedalījies starptautiskās konferences EPE-PEMC 04 sekretariāta darbībā un organizatoriskajā procesā, bijis praksē Vācijā, 2003. gada Šveices stipendiju programmas laureāts, studējis Itālijā. Un papildus tam visam ir arī interesants cilvēks un septiņu zinātnisko publikāciju autors. Viņa draugi, aicināti izteikties, sauc Oskaru par Cilvēku Talantu, kam piemīt radošā dzirksts, viņš esot apskaužami inteliģents, vienkāršs, pieticīgs, labsirdīgs, interesants un jautrs čalis, kurš nekad nestrīdas, bet, ja jāpierāda taisnība, tad viņš to arī pierāda, visu skaidri un gaiši paskaidrojot... un par jebko. Ja līdz šim neesi nekad sapratis, kas ir melnais caurums vai relativitātes teorija, tad paprasiet Osim, un jūs zināsiet! Oskaram ir tikai 25 gadi, bet viņš jau ir paveicis tik daudz un noteikti vēl paveiks. Cilvēki par viņu saka tikai to labāko, un rodas iespaids, ka viņš nav reāls cilvēks, bet īstenībā viņš ir pat ļoti reāls – parasts students ar savām problēmām, novērojumiem un uzskatiem. Reizēm viņš var likties paslinks, bet tas esot tikai šķietami.. Oskars nekad sevi nelielot un neliekot manīt par savām spējām. Vaicāti par viņa vājībām vai sliktajām īpašībām, Oskara draugi klusē vai koķeti atbild: nu kas gan par varenu cilvēku bez vājībām! Arī Oskaram tādas ir, un... kas gan būtu Oskars, ja viņam nebūtu vājību! Bet neviens tuvākos paskaidrojumos neielaižas... Liekas – vai nav par daudz vienam cilvēkam? Nē, nav – arī man iz-

Oskars, Līga un Jurģis.

devās parunāt ar Oskaru Krievu. Sarunā ar viņu atklāju, ka viņš ir ļoti patīkams un vienkāršs, neuzkrītošs jauns cilvēks, nebūt ne sausiņš vai pāragri novecojis, iesīkstējis zinātnieks; viņam, tāpat kā lielākajai daļai viņa vienaudžu, patīk aiziet uz kādu klubu vai aizbraukt kaut kur zaļumos. Viņa draudzene Evija Medne saka, ka «viņš nemanāmi paliek pamanāms... un, kļūstot pamanāms, – neaizmirstams». Tas laikam precīzi raksturo iespaidu, kādu viņš atstāj uz cilvēkiem :). Oskaram izdodas vienlaikus būt divās ierakumu pusēs – viņš ir gan students, gan pasniedzējs. Tas sniedz lielisku pieredzi, jo viņam studentu problēmas ir labāk saprotamas, turklāt dažas lekciju tēmas viņš tikai tad esot īsti izpratis, kad tās sācis pasniegt, jo nācies tajā visā iedziļināties. Oskaram patīk darbs RTU, tā esot lieliska iespēja katru dienu sastapt jaunus cilvēkus un arī kaut ko mainīt. Studenti parasti nepārkāpjot robežu students – pasniedzējs, bet bieži atļaujas citādu attieksmi pret viņu nekā tad, ja viņš būtu vecāks, piemēram, pajokot. Viņam bieži nākas lasīt lekcijas par sevi vecākiem cilvēkiem, bet tas nemaina viņa attieksmi pret viņiem kā studentiem. Savu nākotni Oskars saista ar RTU, jo pēdējos gados te daudz kas esot uzlabojies, piemēram, attieksme pret studentiem, turklāt viņam patīk darbs ar cilvēkiem, ko viņam RTU arī nodrošina. Vai Latvijā ir iespējams veidot stabilu un veiksmīgu karjeru? Oskars nešauboties atbild, ka, ja grib ātri nopelnīt, tad vajag iesaistīties nekustamo īpašumu tirgū, bet veiksmīgu un stabilu karjeru varēs veidot tikai tad, kad būs pārveidota Latvijas ekonomika, pagaidām tas izdodoties tikai nedaudziem, kā piemēru viņš min uzņēmumu SAF Tehnika, kuru viņš salīdzina Bila Geitsa radīto uzņēmumu, jo SAF Tehnikas pirmsākumos tajā strādāja

vien 10 cilvēki, bet tagad uzņēmums nodarbina 130 cilvēkus. SAF Tehnika izstrādā, ražo un izplata mikroviļņu digitālu radio datu pārraides aparatūru, ko izmanto kā alternatīvu kabeļtīkliem. Šā uzņēmuma klientūra ir tādi zīmoli kā Tele2, Lattelekom, Omnitel (TeliaSonera meitas uzņēmums Lietuvā), China Mobile, China Unicom, China Telecom un SEB Group. Oskars norāda, ka līdz ar to tiek apgāzts uzskats, ka Latvijā nevar veidot veiksmīgu karjeru. Oskara draugs Imants saka, ka Oskaram piemīt spēja saprast neiedomājamas lietas un viņš tām spēj pieiet ar apbrīnojamu vienkāršību, ja runa ir par tehniskām lietām. Tās viņš arī prot vienkārši un saprotami pasniegt apkārtējiem. Man pašai nācās par to pārliecināties, kad palūdzu pastāstīt par darbu, pie kā viņš pašlaik strādā. Vispirms Oskars godīgi nosauc darba tēmu – Aktīvo spēka filtru vadības sistēmu izstrāde ar izplūdušās loģikas kontrolleriem, bet, redzot manu apmulsumu, paskaidroja, ka nemaz jau tik briesmīgs kā izklausās šis darbs neesot, tas esot par salīdzinoši jaunu metodi, kas uzlabotu elektrisko tīklu darbību. Latvijā šīs metodes nav pētītas, bet ārzemēs tas neesot jaunums, vienīgi Oskars izmantojot atšķirīgu pieeju šīs problēmas risināšanai – ārzemēs pieņemts to risināt citādi, tāpēc ir liela ticamība, ka šis darbs varētu gūt rezonansi ne tikai Latvijas mērogā. Oskars ir ļoti viesmīlīgs cilvēks. Oskara draugi teic, ka cilvēki viņa mājās jau ir tikpat kā ikdiena. Oskara mājas esot ierastā draugu satikšanās vieta. Bet, vaicāts par izklaidi, Oskars atbild, ka droši vien katram studentam esot pazīstama mūžīgā dilemma – iet izklaidēties vai darīt ko lietderīgu sava darba labā, jo nekad nebūšot tā, ka nav ko rakstīt vai pētīt! Bet tāpat viņš atrodot laiku, lai aizietu

uz kādu klubu vai izbrauktu ārpus Rīgas. Imants Krūze par viņu saka: «Viņš dzīvo, neko nezaudējot, – spēj paņemt no dzīves pašu labāko no visa. Vismaz man tāds priekšstats rodas, jo neesmu pieredzējis, ka viņš (vismaz draugiem) bez kāda īpaša iemesla atsacītu doties kādā piedzīvojumā vai kaut vai uz satikšanos.» RTU gatavo inženierus, bet LU – zinātniekus. Šis ir ļoti izplatīts teiciens, kas bieži dzirdēts arī no mācībspēkiem. Bet Oskaru Krievu mēdz saukt arī par jauno zinātnieku – kā tad tā ir iznācis, ka par zinātnieku viņš kļuva RTU? Oskars pasmaidot saka, ka šis teiciens nav pilnīgs – LU gatavo zinātniekus, kas nekad mūžā nav redzējuši un neredzēs savu pētījumu augļus praktiskā darbībā, bet RTU zinātnieki savus izgudrojumus un metodes redz darbībā, nevis tikai skaitļu virknītēs uz papīra. Tāpēc arī viņš labprātāk studē RTU, ka redz savu pētījumu rezultātus. Oskars pats sevi uzskata par veiksmīgu cilvēku un par savu veiksmes formulu sauc latviešu teicienu – nemest plinti krūmos! Pašam Oskaram šo dzīves gudrību iemācījis profesors Leonīds Ribickis, kam Oskars vienmēr būšot pateicīgs par to, ka tas viņu iedrošinājis braukt mācīties apmaiņas programmā uz ārzemēm. Sākumā nodomājis – ko es tur darīšu?! Bet aizbraucis viņš sapratis, ka tā ir milzīga pieredze, ko šādā veidā var gūt – labāk saskatāmi mūsu izglītības sistēmas plusi un mīnusi, redzami visi nepieciešamie uzlabojumi, turklāt tas attīsta cilvēku kā personību. Oskars ir mācījies gan Itālijā (Politechnico di Torino – tajā esot mācījies arī Einšteins), gan Šveicē (ETH – Eidgenoessiche Technische Hochschule Zuerich)). Taujāts par to, kur viņam pašam vislabāk patīk, viņš pasmaida un saka, ka

Dekānu runas

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

8. decembra sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts pateicās mācību prorektoram E. Beķerim par 2004./ 2005. m. g. Studiju darba datu sagatavošanu un izdošanu. Rektors informēja, ka Dekānu padomes sēdes notiks 12. un 26. janvārī un 9. un 23. februārī, Senāta sēdes – 30. janvārī un 27. februārī. Asoc. prof. I. Slaidiņš iepazīstināja ar ESF projektu E-studiju platformas izveide RTU inženierzinātņu studiju programmām. Projekta izstrādes laiks – 20 mēneši (24.10.2005–24.07.2007), projekta izmaksas – Ls 196 381, projekta vadītājs I. Slaidiņš, eksperti – S. Ružecka, A. Kapenieks, G. Lauks, akadēmiskais personāls (15 kursiem). Projekta galvenais mērķis – uzlabot studiju kvalitāti un pieejamību. Projekta uzdevumi: vajadzību analīze un stratēģija; ieviest e-platformu; izveidot e- studiju tehnisko un metodisko dienestu; apmācīt mācībspēkus e-studiju metodikā un tehnoloģijā; izstrādāt e-studiju nodrošinājumu 15 mācību kursiem un to izmēģināt; nodrošināt publicitāti. I. Slaidiņš aicināja dekānus aktīvi iesaistīties diskusijā un projekta aktivitātēs, iesaistīt mācībspēkus un studentus, palīdzēt izveidot e-platformu, izmantojot RTU Tālmācības centra pieredzi. Pēc kursu izstrādes sekos izmēģinājumi, kā veicas studentiem kursu apgūšanā, pēc tam sekos korekcijas un galīgā varianta izstrāde. Šīs e-studijas nenomainīs klasiskās studijas, bet būs tām papildinājums, lai celtu to kvalitāti. 1. Par jautājumiem, kas izskatāmi Senāta decembra sēdē. (M. Knite) Senāta priekšsēdētājs M. Knite iepazīstināja ar iesniegtajiem lēmumprojektiem. 2. Par ES finansēto 2005. gada remontdarbu gaitu. (A. Rubenis) Paredzēts šonedēļ pabeigt visu nomainīto logu pieņemšanu, termiņš bija 28. novembris. Šogad ielikts 441 jauns logs, pagājušā gadā – 170. ETF un BF plūsmas auditoriju labiekārtošana turpināsies līdz gada beigām. Saņemtas pēdējās iekārtas, lai līdz 20. decembrim pabeigtu darbus vēdināšanas sistēmās. Turpinās auditoriju remonts, ko veic firma Mūsu māja. 8. decembrī noslēgs līgumu par tualešu remontiem. Rektors izteica cerību, ka pēc trim gadiem, pateicoties ESF līdzekļiem, mūsu telpas būs kļuvušas krietni skaistākas. 3. Par ES finansēto 2005. gada zinātniskās aparatūras iepirkumu gaitu. (L. Ribickis) Zinātņu prorektors L. Ribickis informēja, ka iepirkuma līgumi par visu līdzekļu apjomu ir noslēgti, un ir cerība, ka aparatūra tiks laikā apmaksāta. Nākamgad summas ir lielas, jo tiek gādāta apjomīga aparatūra, tāpēc prorektors lūdza MLĶF dekānu V. Kamparu sekot, lai nekavētos iegādes dokumentu kārtošana. Kanclers R. Taraškevičs lūdza nekavēties ar rēķinu izrakstīšanu, atgādinot par banku darba režīmu gada beigās. 4. Par 2005. gadam piešķirtā finansējuma izlietojumu. (R. Taraškevičs) No 2005. gada Valsts kasē RTU ir 43 konti, kuros vēl ir Ls 1 228 000 darba algām un Ls 1 162 000 iekārtām u. c., kurus var zaudēt, ja laikā nenokārtos attiecīgo dokumentāciju. Augstākās izglītības pamatbudžets ir izlietots, bet vēl ir aptuveni viens miljons latu darba algas fondā un Ls 296 000 iekārtām, par kuru izlietošanu steidzami jādomā, jo no nākamā gada sākas jaunais finanšu plāns. Vēl kasē neizmantota ir

2005. gada 22. decembris

daļa ESF finansējuma zinātniskās aparatūras iegādei un Doktorantūrai. Kancleru neapmierina arī kavēšanās ar rēķinu izrakstīšanu DITF zinātniskās aparatūras iegādei. No 2006. gada janvāra stājas spēkā MK noteikumi, kas nosaka minimālās darba algas apjomu Ls 90. Attiecīgi palielināsies arī struktūrvienību darba algas fonds. 5. Par decembra stipendiju izmaksu kopā ar janvāra stipendijām. (R. Taraškevičs) Grāmatvedības kļūdas dēļ no oktobra studentiem ir izmaksāts lielāks stipendiju apjoms nekā bija piešķirts, tāpēc decembrī stipendiju fonds ir tukšs, tiks izmaksātas tikai transporta kompensācijas. Studentiem decembra stipendiju izmaksās kopā ar janvāra stipendiju 2006. gada janvārī. 6. Par zinātnes bāzes finansējuma sadalījumu un tā izmantošanu. (L. Ribickis) Zinātņu prorektors informēja, ka rektora dekāniem izsūtītajā kārtējo izdevumu sadalījumā nav ievēroti 12% infrastruktūras atskaitījumu. Tie ievēroti B. Grasmaņa izsūtītajos datos. Darba algu finansējums vēl nav saņemts, un nav arī zināms, kad to saņems, par to ziņos atsevišķi. Dekānus interesēja, kam tiks tērēti infrastruktūras atskaitījumi un ko darīt, ja Ķīpsalā laikus nesaņem svarīgu e-pastu. Vienojās, ka kanclers nākamajai Dekānu padomes sēdei sagatavos precīzu tāmi par infrastruktūras atskaitījumu izlietojumu, bet zinātņu prorektors apsolīja, ka viņa dienests telefoniski pārliecināsies par svarīgu e-pasta sūtījumu saņemšanu. 7. Par doktorantu budžeta vietu sadalījumu pa studiju programmām. (L. Ribickis) Zinātņu prorektors dekāniem iesniedza valsts budžeta finansēto doktora studiju vietu sadalījumu 2005. un 2006. gadā. 2005. gadā RTU kopā ir 214 valsts budžeta finansētas doktora studiju vietas, solījuši aizstāvēt disertācijas 26 doktoranti, jau aizstāvētas 24 disertācijas. Attiecīgi pa fakultātēm šie skaitļi sadalās šādi: APF – 3, 1, 0; BF – 27, 3, 2; DITF – 30, 4, 2; EEF – 41, 6, 8; ETF – 10, 2, 0; IEF – 24, 1, 2; MLĶF – 38, 5, 4; TMF – 44, 5, 6. 2006. gadā RTU kopā plānotas 237 valsts budžeta finansētas doktora studiju vietas, kas pa fakultātēm sadalās šādi: APF – 3; BF – 31; DITF – 30; EEF – 46; ETF – 15; IEF – 25; MLĶF – 41; TMF – 49. 8. Vēstule IZM par valodu lietošanas noteikumiem. (I. Knēts) Rektors iepazīstināja ar RTU piedāvātajiem Augstskolu likuma labojumiem par valodu lietošanu. 9. Dalība starptautiskajā konferencē Barselonā par universitāšu finansēšanas problēmām pasaulē. (E. Beķeris) Mācību prorektors piedalījies Globālā universitāšu tīkla 2. Pasaules konferencē par augstākās izglītības finansēšanas problēmām. Šī milzīgā konference notika Katalonijas Politehniskajā augstskolā Barselonā, bet konferences mērogi, liekas, pat traucēja nodibināt savstarpējos kontaktus. Studentu skaita pieaugums no 60 miljoniem 1960. gadā līdz 110 miljoniem 2000. gadā veidojis apstākļus, ka valstis vairs nespēj pilnībā nodrošināt studiju finansējumu. Paplašinājusies augstākā izglītība ir kļuvusi par izdevīgu preci, un tiek lēsts, ka blēdībās ar augstāko izglītību gadā apgrozās 5 līdz 10 miljardi ASV dolāru. Tiek domāts, kā studijām piesaistīt privātos līdzekļus, bet finansējuma precīzai apsaimniekošanai jāprofesionalizē augstskolu menedžments. Attīstās e-studijas. Arī Latvijas vārds konferencē izskanēja, un tika atzīmēts, ka jaunpienākušo ES valstu augstākajā izglītībā problēmu ir mazāk. M. E.

Student, ja līdz šim vēl neesi noformējis STUDIJU un /vai STUDĒJOŠĀ KREDĪTU un no 2005./2006. studiju gada 2. semestra vēlies to pieprasīt, nenokavē pieteikuma iesniegšanas termiņu. Pieteikums jāiesniedz RTU Kredītu piešķiršanas komisijā (līdzi jāņem pase un dokuments, kas apliecina, ka par studijām esi samaksājis), Kaļķu ielā 1, 120. istabā, no 16. janvāra līdz 20. februārim pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās: 9–12; 13–16 otrdienās: 9–12; 13–17 RTU KREDĪTU PIEŠĶIRŠANAS KOMISIJA

Nejauciet Oskaru ar Einšteinu! nekur jau neesot tik labi kā tepat – Latvijā, jo te esot visi viņam tuvie cilvēki, bet no citām valstīm viņam patīkot Šveice, jo turienes iedzīvotājiem ir Latvijas iedzīvotājiem līdzīga mentalitāte un domāšana. Lai gan, braucot cauri Šveicei, kas ir trīsvalodīga valsts, varot redzēt atšķirību, pat stingri nodalītas robežas, kur dzīvo vācieši ar savu

pedantismu, kur – franči un kur – itāļi... Visu pagājušo gadu Oskars pavadīja, pildot organizatoriskos pienākumus starptautiskās konferences EPE-PEMC 04 sekretariātā. Oskars saka, ka tas esot bijis milzīgs darbs, līdz ar to iekavējusies viņa doktora disertācijas rakstīšana, iekavēto viņš cer atgūt nākamajā gadā. Pats viņš ir piedalījies vairākās zinātniskās konferencēs, bet šeit bijusi

iespēja visu aplūkot aizkulisēs – redzēt, kādi darbi vispār tiek iesniegti šīm konferencēm. Redzēt darbu kopējo līmeni, jo parasti konferencēs tu saņem skaisti iesietus labākos darbus, bet daudzi paliek ārpus šiem vāciņiem. Visu gadu viņš pavadījis, caurskatot korespondenci un izsūtot to tālāk recenzentiem, tas esot bijis nogurdinoši, pat ļoti. Einšteins 26 gadu vecumā uzrakstīja

savu slaveno formulu E=mc2... (Šajā brīdī Oskars sāk smieties.) «Ko tu plāno izdarīt nākamā gada laikā?» – «Nu... pasauli jau negriezīšu apkārt... Plānoju pabeigt disertāciju, tas pagaidām būtu pietiekami... Tikai nesauciet mani par Einšteinu – es tāds neesmu!» Un nobeigumā novēlējums Jaunā Inženiera lasītājiem Jaunajā gadā – neapstāties pie tā, kas jau ir sasniegts!

2005. gada 22. decembris

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

Senatoru pēdējie lēmumi 2005. gadā Senāta sēde notika 12. decembrī. * Senāta priekšsēdētājs profesors M.Knite, uzdāvinot grāmatu Rīgas sirds, apsveica DITF profesoru L. Novicki dzīves jubilejā. * Par labām sekmēm un aktīvu sabiedrisko darbu ar RTU atzinības rakstu un naudas prēmiju apbalvoja šādus studentus: Ģ. Milleru APF B2; P. Ragaini BF B2; R. Ciemiņu DITF B3; L. Stankēviču DITF M2; I. Zosāri EEF M2; L. Juhansoni ETF B3; N. Dubro IEF M1; N. Feldmani MLĶF B3; A. Zvirbuli TMF B3; D. Jakovelu TMF B3. * Par ilggadējo ieguldījumu Daugavpils filiāles attīstībā un studentu audzināšanā ar RTU Atzinības rakstu un grāmatām apbalvoja Daugavpils filiāles direktoru J. Ivanovu. * Zinātņu prorektors profesors L. Ribickis izsniedza inženierzinātņu doktora diplomus EEF asistentiem V. Bražim un S. Kļujevskai un apsveica viņus, uzdāvinot grāmatas. * Mācību prorektors E. Beķeris informēja, ka 14. decembrī RTU parakstīs līgumu ar LU par studentu apmaiņu visos studiju līmeņos. Sadarbība ar LU atsevišķos ķīmijas un vides zinātņu kursos pastāvēja arī līdz šim, bet šis līgums ievērojami paplašinās studentu brīvās izvēles iespējas. * Par profesoru un asociēto profesoru vakantajām štata vietām Senāts nolēma: 1. Izsludināt konkursu uz šādām vakantajām profesoru štata vietām: 1.1. Mehānikas nozares Materiālu mehānikas un pretestības apakšnozarē. 1.2. Būvzinātnes nozares Būvmateriālu un būvtehnoloģijas apakšnozares specializācijā – Būvmateriāli. 1.3. Elektronikas un telekomunikāciju nozares Ķēžu un signālu apakšnozares specializācijā – Elektroniskā tehnoloģija. 1.4. Elektronikas un telekomunikāciju nozares Radiosistēmu apakšnozares specializācijā – Transportlīdzekļu radioelektronikas un telekomunikāciju sistēmas. 2. Izsludināt konkursu uz šādām vakantajām asociēto profesoru štata vietām: 2.1. Vides zinātnes nozares Vides pārvaldības apakšnozares specializācijā – Darba aizsardzība. 2.2. Vadībzinātnes nozares Uzņēmējdarbības vadības apakšnozares specializācijā – Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomika (2 vietas). 2.3. Vadībzinātnes nozares Uzņēmējdarbības vadības apakšnozares specializācijā – Inovāciju ekonomika un vadīšana. 2.4. Elektronikas un telekomunikāciju nozares Telekomunikāciju tīklu apakšnozares specializācijā – Telekomunikāciju iekārtas un komponentes. 2.5. Materiālzinātnes nozares Inteliģento materiālu un struktūru apakšnozarē. * Mācību prorektors iepazīstināja senatorus ar Daugavpils filiāles direktora amata kandidātu docentu G. Strautmani. Viņa iesniegtā koncepcijā paredzēts stiprināt sadarbību ar Daugavpils domi, deleģējot filiāles pārstāvi uz pilsētas attīstības komiteju, kā arī, lai aktivizētu un veicinātu filiāles darbu ieviest divas direktora vietnieka štata vietas - mācību darbā un zinātniskajā darbā. Senāts ievēlēja G. Strautmani par Daugavpils filiāles direktoru. Jaunais direktors pateicās senatoriem par uzticību un solīja darīt visu, lai RTU vārds skanētu Latgalē. * RTU Goda darbinieka nosaukumu piešķīra TMF docentam V. Biķerniekam. * Senāts apstiprināja Studiju daļas sastādīto un darba grupā – M. Kalniņš, J. Vība, J. Grundspeņķis, H. Guļevskis – precizēto RTU pārstāvēto zinātņu un/vai praktiskās darbības nozaru sarakstu. Lai nodrošinātu katras RTU pārstāvētās nozares (ar terminu «nozare» šeit apzīmētas zinātnes un/vai praktiskās darbības jomas, kurās speciālistu studijas balstās uz identiskām fundamentālo zinātņu – fizikas, ķīmijas un tml. – nodaļām un teorētiskām pamatdisciplīnām) studiju programmu satura un īstenošanas kvalitatīvu metodisko pārraudzību, studiju programmu komisijas veidojamas nosauktajās nozarēs. Nozaru nosaukumus precizē jaunizveidotās nozaru studiju programmu komisijas. (Sarakstā pēc kārtas numurēti nozares nosaukumi, bet nozarei piesaistītās studiju programmas norādītas iekavās. Red.) 1. Enerģētika un elektrotehnika (Enerģētika un elektrotehnika, Elektrotehnoloģiju datorvadība). 2. Elektronika un telekomunikācijas (Elektronika, Telekomunikācijas, Transporta dat. vad., informācijas un elektron. sist., Transporta elektronika un telemātika). 3. Datorika (Datorsistēmas, Informācijas tehnoloģija, Automātika un datortehnika). 4. Mehānika un mašīnbūve (Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve, Ražošanas tehnoloģija, Mašīnu un aparātu būvniecība, Mehatronika, Ražošanas inženierzinības un vadība). 5. Mašīnzinības un transports (Transports, Automobiļu transports, Dzelzceļa transports, Aviācijas transports, Transporta sistēmu inženierija). 6. Medicīnas inženierija (Medicīnas inženierija un fizika). 7. Siltumtehnika (Siltumenerģētika un siltumtehnika, Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija). 8. Materiālzinātne (Materiālzinātne). 9.Ķīmija un ķīmiskā ražošana (Ķīmija, Ķīmijas tehnoloģija). 10. Tekstiliju un apģērbu ražošana (Tekstila un apģērbu tehnoloģija). 11. Amatniecība (Materiālu tehnoloģija un dizains). 12. Arhitektūra un pilsētu plānošana (Arhitektūra). 13. Būvniecība un civilā celtniecība (Būvzinātne, Būvniecība,

Transportbūves). 14. Ģeodēzija un kartogrāfija (Ģeodēzija un kartogrāfija). 15. Vadība un administrēšana (Vadībzinātne, Uzņēmējdarbība un vadīšana, Ekonomika, Cilvēku resursu vadīšana, Uzņēmējdarbības loģistika, Muitas un nodokļu administrēšana, Nekustamā īpašuma pārvaldība, Uzņēmumu un organizāciju vadīšana, Inovācijas un uzņēmējdarbība). 16. Kvalitātes vadība (Visaptverošā kvalitātes vadība). 17. Valodu studijas (Tehniskā tulkošana). 18. Pedagoģija (Arodpedagoģija). 19. Vides inženierzinātnes un pārvaldība (Vides zinātne, Ugunsdrošība un civilā aizsardzība, Darba aizsardzība). * Senāts apstiprināja uzņemšanas noteikumus augstākā līmeņa akadēmisko un profesionālo studiju programmās Rīgas Tehniskajā universitātē 2006. gadā. 1. RTU augstākā līmeņa akadēmisko un profesionālo studiju programmās uzņem Latvijas pilsoņus un personas, kurām ir izdota LR nepilsoņa pase, kā arī personas, kurām izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. 2. Citu valstu pilsoņi var studēt uz līguma pamata. 3. Maģistra akadēmisko studiju programmās uzņem, ja iegūts bakalaura grāds maģistra programmai atbilstošā vai radniecīgā zinātņu nozarē vai apakšnozarē, saskaņā ar uzņemšanas prasībām konkrētajā maģistra studiju programmā. 4. Tiesības turpināt akadēmiskās studijas maģistra programmā ir arī tādu augstāko profesionālo studiju programmu beidzējiem, kurās ir ietverti vismaz 70% no atbilstošās bakalaura studiju programmas obligātās daļas. 5. Maģistra profesionālo studiju programmā uzņem ar iepriekš iegūtu profesionālo bakalaura grādu vai akadēmisko bakalaura grādu, vai profesionālo kvalifikāciju, kura iegūta, pabeidzot vismaz četru gadu studiju programmu. Arhitektūras maģistra studiju programmā uzņem, ja iegūta arhitekta kvalifikācija. Personas ar bakalaura akadēmisko grādu var tikt uzņemtas, ja iegūtais bakalaura akadēmiskais grāds atbilst izvēlētajai zinātņu nozarei un ir apstiprināts priekšmetu (t. sk. prakses) saraksts vismaz 40 kredītpunktu apjomā, kura apguves rezultātā būtu pamats piešķirt arī profesionālo kvalifikāciju. 6. Pretendenta iepriekšējās izglītības atbilstību uzņemšanas nosacījumiem, kā arī papildu akadēmisko uzdevumu saturu nosaka studiju programmas vadība (direktors). 7. Katrā fakultātē/programmā tiek noteikts valsts budžeta finansēto un maksas studiju vietu skaits. 8. Studijas var apmaksāt no valsts budžeta, studējošā vai citiem līdzekļiem. 9. Reflektantus ieskaita konkursa kārtībā. Reflektanti konkursā piedalās ar bakalaurantūras/profesionālās programmas sekmju izraksta vidējo svērto atzīmi. Vidējo svērto atzīmi nosaka pēc visu programmas studiju priekšmetu pārbaudījumu atzīmēm un kredītpunktiem (kontaktstundām). Inženierekonomikas fakultātē reflektantiem papildus tiek rīkotas pārrunas. RTU Rīgas Biznesa skolas reflektantiem papildus tiek rīkoti pārbaudes testi. 10. Pieteikums studijām jāaizpilda uz noteikta parauga veidlapas. 11. Pieteikumam jāpievieno: bakalaura/profesionālās augstākās izglītības diploma un atzīmju izraksta kopija (oriģināls jāuzrāda). Reflektantiem, kuri beiguši citu mācību iestāžu bakalaura/ profesionālo studiju programmas, jāiesniedz 1 fotogrāfija (3x4 cm) un pases personas datu sadaļas kopija; pase jāuzrāda. 12. Iesniedzot dokumentus, RTU 2006.g. bakalaura/profesionālo studiju programmu absolventiem jāsamaksā reģistrācijas maksa Ls 2. Pārējiem – Ls 10. 13. Pieteikšanās studijām uz valsts budžeta dotāciju finansētajām vietām no 03.07. līdz 14.07. No 14.08. līdz 25.08. pieteikšanās tikai uz studijām par maksu. Pieteikšanās uz arhitektūras maģistra studijām no 2006. gada 13.01. līdz 07. 02. 14. Studiju maksa reflektantiem maksas studiju programmās (dienas, vakara, neklātienes) par 1. mācību pusgadu jāsamaksā līdz 22. augustam. 15. Studiju līgumus slēdz fakultātēs pēc ieskaitīšanas studējošo skaitā. * Apstiprināja Uzņemšanas noteikumus RTU Ārzemju studentu departamentam piesaistītajās akadēmisko un profesionālo studiju programmās. (Sīkāka informācija Ārzemju studentu departamentā. Red.) * Apstiprināja Uzņemšanas noteikumus RTU doktora studiju programmās. (Sīkāka informācija Doktorantūras daļā. Red.) * Senāts apstiprināja šādu Senāta komisiju priekšsēdētājus: 1. Infrastruktūras efektivitātes komisijā – prof. G. Liberts; 2. Studiju kvalitātes un programmu komisijā – prof. J. Dehtjars. * Apstiprināja Senāta Studiju kvalitātes un programmu komisijas nolikumu. * Pieņēma zināšanai Senāta Zinātnes komisijas rekomendācijas RTU centru tipveida nolikuma izstrādāšanai. * Pamatojoties uz BF domes 2005. gada 21. oktobra sēdes lēmumu, Senāts nolēma: 1. Mainīt BF Ūdens apgādes un kanalizācijas katedras nosaukumu un apstiprināt tās nosaukumu Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedra. 2. Apstiprināt BF Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras nolikumu. * Pamatojoties uz BF domes 2005. gada 21. oktobra sēdes lēmumu, Senāts nolēma apstiprināt BF Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta nolikumu. * Senāta Studiju programmu komisijas priekšsēdētājs asoc. prof. J. Smirnovs ziņoja par komisijā iesniegto pašnovērtējuma ziņojumu recenzēšanas rezultātiem. Pozitīvu vērtējumu saņēmuši pašnovērtējuma ziņojumi šādām 2004./2005. m. g.

VĒSTURE

2005. gada 22. decembris

Igauņu studentu korporācijai Vironia – 105 ALĪDA ZIGMUNDE, RTU muzeja vadītāja Rīgā 21. un 22. novembrī viesojās pārstāvji no igauņu studentu korporācijas Vironia, kas dibināta 1900. gada 26. novembrī Rīgā. To dibināja Rīgas Politehniskā institūta studenti, un tā ir viena no pēdējām studentu korporācijām, kas nodibināta šajā augstskolā. 1900. gada 14. decembrī latviešu studenti nodibināja pēdējo RPI studentu korporāciju Talavija. Igauņu studentu skaits Rīgā precīzi nav zināms, jo studentu reģistrā minēja ticību, nevis tautību. Lai gan augstāko tehnisko

izglītību nevarēja iegūt slavenajā Tērbatas (Tartu) Universitātē, igauņu studentu skaits Rīgā bija neliels. RPI darbojās citu tautību studentu korporācijas, un arī igauņi vēlējās nodibināt savējo. 1891. gada pavasarī kādā mazā krodziņā Ķīšezera malā esot noturēts trīs vīru konvents, un tas tad nu uzskatāms par šīs organizācijas pirmsākumu. Vēlāk trim igauņiem pievienojušies vēl citi, un 1897. gadā jau ticis ievēlēts korporācijas prezidijs. Tā kā katrai studentu korporācijai krāsu lentēs un citā simbolikā ir trīs krāsas, viroņi sākumā izvēlējās olīvzaļu, melnu un baltu, bet izrādījās, ka Rīgā jau ir pietiekami daudz korporāciju ar zaļām krāsām, tāpēc pirmo krāsu nomainīja uz violetu. 1898. gadā viroņi uzņēma sakarus ar latviešu studentu korporāciju Selonija, poļu korporācijām Veletia un Arconia, vēlāk ar vācbaltiešu Fraternitas Baltica. 1899. gadā viroņu skaits bija pieaudzis jau līdz 25, un viņi varēja sākt domāt par iekļūšanu Saržēto konventā un līdz ar to par oficiāli atzītu studentu

korporāciju. Saržēto konventā ietilpstošās krievu (Fraternitas Arctica), latviešu (Selonija), poļu (Veletia, Arconia) studentu korporācijas balsoja par igauņu korporācijas uzņemšanu Saržēto konventā, bet trīs vācbaltiešu studentu korporācijas balsoja pret. Tā kā vairākums balsoja par, viroņus uzņēma Saržēto konventā. Rīgas Politehniskā institūta direktors Teodors Grēnbergs 1900. gada 26. novembrī apstiprināja Vironiju par pilntiesīgu studentu korporāciju, un šo dienu viroņi uzskata par dibināšanas dienu. Pirmajos 15 gados Vironia aktīvo locekļu un filistru (vecbiedru) skaits sasniedza 200.

1915. gadā RPI Pirmā pasaules kara apstākļu dēļ tika evakuēts uz Maskavu, un tikai daži viroņi evakuējās līdzi. Trīs gadus Maskavā normāla korporācijas darbība nebija iespējama un līdz 1918. gadam uzņēma tikai divus jaunus locekļus, kurus sauca par fukšiem. 1918. gadā Vironia atkal sāka darboties Rīgā, kur valdīja vācieši, un vienīgā tehniskā augstskola saucās Baltijas Tehniskā augstskola, kas mēģināja turpināt RPI darbu. 1918. gada novembrī Vironia konvents nolēma savu darbību Rīgā pārtraukt un doties palīgā jaunizveidotajai igauņu armijai sargāt Igaunijas teritoriju. Igaunijas brīvības karš bija sācies 28. novembrī. Viroņi, tāpat kā latviešu studenti, vēlējās sargāt savu tēvzemi. Igaunijas brīvības cīņās seši viroņi krita kaujas laukā, bet 30 par varonību kaujās apbalvoti ar Igaunijas brīvības krustu. Pieci viroņi saņēmuši Latvijas valsts apbalvojumus – Lāčplēša Kara ordeni. Beidzoties brīvības cīņām, 1920. gadā dzīvi bija 196 viroņi, bet 20 bija pazuduši

bez vēsts. Oficiāli Vironia pārcēlās uz Tartu 1920. gada 13. oktobrī. Atgriezušies dzimtenē, viroņi vienmēr uzturēja sirsnīgas un draudzīgas attiecības ar latviešu studentu korporācijām, sevišķi ar latviešu Seloniju un Talaviju. Viroņi vienmēr ir bijuši un ir lepni, ka ir igauņi, cienījuši savas tautas tradīcijas un vēsturi, mīlējuši savu tēvzemi. RPI beigušos studentus viroņus aicināja atgriezties Igaunijā. Starp RPI beigušajiem viroņiem jāmin Komercijas nodaļas absolventi Rihards Lilientāls, Voldemārs Klements, Georgs Vestels (1905), Ernsts Enno, Mehānikas nodaļu beigušie Johans Ritsons, Oskars Ambergs, Konrāds Maurics, Inženieru nodaļu absolvēja Kārlis Ipsbergs, kurš padomju varas gados tika izsūtīts uz Sibīriju. Protams, daudzi citi vēl studējuši Rīgā. Lauksaimniecības nodaļu 1916. gadā beidza Augusts Kerems, kas bijis ministrs 12 Igaunijas valdībās (līdz 1940. g.). No 1918. līdz 1940. gadam 12 ministri Igaunijas dažādās valdībās bija viroņi. G. Vestels pēc studijām RPI strādāja par skolotāju tirdzniecības skolā Rēvelē (Tallinā), bet mehāniķis O. Ambergs neilgu laiku (1905–1906) darbojās kā inženieris Rīgas fabrikā Motors. 1940. gadā, kad Igaunijā nodibinājās padomju vara, Vironia bija kļuvusi par visai lielu organizāciju un tajā skaitījās 465 biedri, no kuriem 190 emigrēja, daudzus izsūtīja uz Sibīriju. Padomju laikā studentu korporāciju darbība bija aizliegta. Emigrējušie viroņi darbojās savās jaunajās dzīves vietās, bet korporācijas sēdeklis jeb mītne bija Kanādā, Toronto. Kā liecina Latvijas Valsts vēstures

arhīva dokumenti, sadarbība ar mūsu latviešu studentu korporācijām ir tradicionāla. Piemēram, latviešu studentu korporācijas Talavija konvents 1931. gadā nosūtījis apsveikumus Vironia Igaunijas valsts gada svētkos un korporācijas gada svētkos. Šī sadarbība un draudzība joprojām vieno latviešu un igauņu studentu korporācijas. Šogad Vironia svinēja savu 105. gadadienu un, viesojoties Rīgā, ne tikai satikās ar saviem draugiem seloņiem un tālaviem, bet apmeklēja arī vēsturiskās ar korporācijas dzīvi saistītās vietas Rīgā. 23. novembrī ap piecdesmit viroņu apmeklēja Latvijas Universitātes galveno ēku, kur 1900. gadā mācījās igauņu studenti, jo toreiz tās bija Rīgas Politehniskā institūta telpas un īpašums. Viesi bija patīkami pārsteigti, ka Raiņa bulvārī 19 kā vēsturisks objekts joprojām apskatāms studentu karceris, kas darbojās no 1875. līdz 1903. gadam. Viroņi LU un RTU muzejiem dāvināja savus deķeļus (cepures) un korporāciju vēstures grāmatas, kur igauņu valodā sīki aprakstīta viroņu darbība 100 gados (1900–2000). Igaunijā viroņi darbojas atkal kopš 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigām, kad Baltijas valstīs sākās Atmodas laiks. Vironia ir vecākā igauņu studentu korporācija, un patlaban tās centrs ir Tallinā, bet nodaļa darbojas pie Tartu Universitātes. Laika gaitā nodibinātas vairākas igauņu studentu un studenšu korporācijas, bet tikai Vironia dibināta Rīgā. Viroņi, izmantojot studentu apmaiņas programmas, arī patlaban studē Rīgā, tāpēc draudzība starp abu tautu studentiem ir vēl izteiktāka.

Senatoru pēdējie lēmumi 2005. gadā realizētajām programmām: 1) bakalaura un maģistra akadēmisko studiju programmām Materiālzinātne (recenz. prof. D. Blumberga); 2) bakalaura, maģistra, doktora akadēmisko studiju un 2. līmeņa augstākās izglītības profesionālo studiju programmām Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija (recenz. prof. J. Gerhards); 3) maģistra profesionālo studiju programmai Visaptverošā kvalitātes vadība (recenz. prof. S. Kukle); 4) bakalaura, maģistra, doktora akadēmisko studiju un 2. līmeņa

augstākās izglītības profesionālo studiju programmām Arhitektūra (recenz. asoc. prof. J. Smirnovs); 5) bakalaura, maģistra akadēmisko studiju un 2. līmeņa augstākās izglītības profesionālo studiju programmām Ģeodēzija un kartogrāfija (recenz. prof. J. Jankovskis). * Apstiprināja RTU Valodu institūta nolikumu. M. E.

2005. gada 22. decembris

STUDENTU LAPA

Fakultāšu studentu pašpārvaldēs Visi darbiņi vairāk vai mazāk izdarīti... Viss salikts pa plauktiņiem... Domas šaudās šur un tur. Pārdomājam, kas ir paveikts, kas vēl jāpaveic. Kā jau Ziemassvētku laikā pierasts. Taču svarīgi, lai arī pārējie zina par to, kas izdarīts. Visu jau vienmēr pateikt un uzrakstīt nevarēs, bet mēģināt var un vajag! :) Tad nu arī katras fakultātes pašpārvalde vēlas informēt un atgādināt par saviem padarītajiem darbiņiem un nedarbiņiem! Izlasi! :)

Mehu (TMF) sadarītais pirmajā gada cēlienā!

Tā īsti nevar pateikt, kad mehi šogad sāka rosīties, jo darbība un kustība bija novērojama visu vasaru. Jūlija sākumā TMF Studentu pašpārvalde organizēja bakalauru izlaidumu. Mēneša otrajā pu-

sē sekoja piedalīšanās uzņemšanas komisijas darbā, kuras laikā tika veidoti pirmie kontakti ar jaunajiem studentiem (mehiem). Ieskaitīšanas laikā tika savāktas e-pasta adreses, kas ļāva izveidot tmf-liste@rtusp.lv, kur sākotnēji tika pievienotas aptuveni 250 e-pasta adreses. Vasaras beigās kopā ar DITF SP tika organizēta vasaras nometne jaunajiem fakultāšu studentiem Ditfi vs Mehi. Tā nu pienāca jaunais studiju gads... Jau 1. septembrī tika turpināta tradīcija – informācijas galds fakultātē (Ezermalas ielā 6) –, kur jaunie mehi varēja tikt pie sava lekciju saraksta, Jaunā meha ABC un iegūt vērtīgus padomus no vecāko kursu studentiem. Septembra izskaņā tika organizēta tikšanās ar jaunajiem mehiem, lai iepazīstinātu viņus ar fakultāti, TMF SP un citām meham svarīgām lietām. Oktobra sākumā notika atklātā TMF SP sēde, uz kuru ieradās ap 20 jauno mehu (interesentu skaits turpina augt!). 12. oktobrī Mehulandē (Ezermalas ielas 6 komplekss) norisinā-

jās jauno mehu Iemehošana 2005, kur viņus sagaidīja elle Ziemas pilī, zvēresta nodošana pie ugunskura Ķīšezera krastā un meha pase, kas apliecina viņa legalitāti Mehulandē (iespējams, arī palīdz sesijā – par to vēl zinātnieki strīdas!). Sekoja sensācija – mehu uzvara RTU Spicē 2005. 17. novembrī arī viesojāmies Jelgavā (tur, kur mīt citi mehi), kāpām uz starpaugstskolu skatuves. Novembri noslēdza TMF SP prezentācija jaunajiem mehiem Par un ap sesiju! Taču decembris sākās ar kopprojektu mehs + ķīmiķis = gandrīz Ziemassvētki, kas svētku noskaņas veidošanai un pirmā studiju cēliena noslēguma ievadīšanai notika JVLMA Studentu klubā 8. decembrī. 10. decembrī Mehulandē notika Mehu stūres ziemas čempionāts, kā pirmsākumi ir meklējami Mehu karos. Tur autovadītāji varēja rādīt savas manevrēšanas, spējas izbraucot dažādas figūras. Cītīgi tiek strādāts arī pie projekta, kas veicinās mehu un darba devēju sadarbību... Par to gan vēlāk parunāsim, lai paliek mazs noslēpums!

TMF SP pašlaik ir Pirmā mehu saieta gaidās, kura notikšanas laiks un vieta nebūs zināmi ne-meha ausij! Visu semestri mehi ir aizstāvējuši savu godu gan sportā, gan kultūras pasākumos, bet ir kaut kas, kas tapis vairāk nekā gadu un, tāpat kā Rīga, vēl nav gatavs – TMF SP telpa. Tās remontēšana notika pašu mehu rokām, katram bija iespēja ielikt daļu no sevis – iznāca visnotaļ netradicionāla telpa. Gan jau studentiem patiks! Vienmēr visi laipni aicināti Ezermalas ielā 6–207a! Paldies jāsaka par atbalstu fakultātes vadībai, tostarp bijušajam dekānam prof. Gundaram Libertam, ar kuru vienmēr ir bijusi laba sadarbība, un tagadējam dekānam prof. Ērikam Geriņam, kurš vienmēr gatavs atbalstīt studentu iniciatīvu. TMF ir pierādījums tam, ka studenti un vadība spēj viens otru saprast un atbalstīt! Nākamajā gada cēlienā gaidāmi jauni darbi... bet par tiem vēlāk! DAINIS, TMF

IAESTE Latvia RTU piedāvā vienu no iespējām atrast sevi INGA GONČAROVA, IAESTE Latvia RTU viceprezidente (The International Association for the Exchange of Students for Technical Experience) IAESTE Latvia RTU kā brīvprātīgo studentu organizācija darbojas kopš 2002. gada un, lielā mērā pateicoties Patricijai Karai, šajā laikā ir augusi, veidojusies un attīstījusies. Daudz kas ir mainījies, bet mūsu vēlēšanās virzīties tālāk, paverot durvis studentiem uz fantastiskām iespējām, vēl pastiprinājusies. Mūsu galvenais darbības virziens ir veidot attiecības ar Latvijas industrijas pārstāvjiem un iesaistīt pēc iespējas vairāk studentu tehnisko specialitāšu studentu starpvalstu apmaiņas realizācijā. Kopumā IAESTE ir pārstāvētas 85 valstis. Tas dod lielas iespējas studentiem iegūt praktisko pieredzi jebkurā pasaules vietā, arī piepildīt sapņus, aizbraucot tālu no dzimtenes, iepazīstot citas kultūras, dzīvesveidu un atrodot tur sev draugus. Šogad viens no lielajiem IAESTE Latvia projektiem bija Baltic Nordic Meeting Rīgā 20.–23. oktobrī, kura laikā tikās IAESTE pārstāvji no Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Lietuvas un Igaunijas un apsprieda turpmāko attīstību un sadarbību. Pēc nedēļas bija tikšanas ar Centrālas Eiropas pārstāvjiem Budapeštā, un bija prieks vērot mūsu pirmos nopietnos sasniegumus pēc sarežģītās cīņas par vietu zem saules! Un galvenais ir atzīt, ka prakse – gan mūsu valstī ārzemju studentiem, gan mūsu studentiem ārzemēs – ir ļoti nopietns dzīves posms, kas dod daudz laba. Patlaban mūsu IAESTE komandas kodolu veido piecas meitenes: Patricija Kara, Inga Gončarova, Olga Dmitričenko, Nadežda Kostenko un Agneta Karjusa. Esmu beigusi RTU EEF maģistrantūru. Un it īpaši tagad man ir sakāms liels paldies par IAESTE doto iespēju iepazīt, dzīvot līdzi Latvijas uzņēmumu ikdienai, to attīstībai. Strādājot savā specialitātē uzņēmumā, ir liels prieks turpināt savu darbību IAESTE komandā un realizēt studentu zinātniski praktisko starpvalstu apmaiņu. Cienījamie studenti, aicinām jūs iesaistīties IAESTE dzīvē un sekot līdzi mūsu in-

Ko nozīmē, kad tev pieder valsts!

Darbs, kas vieno.

formācijai. Pašlaik notiek studentu reģistrācija 2006. gada prakses apmaiņas vietām. Visu nepieciešamo informāciju par šo procesu varat atrast, gan atnākot uz mūsu ofisu, gan mūsu mājaslapā vai rakstot mums e-pastu. JŪSU UZMANĪBAI! Patlaban notiek IAESTE Lekciju kruīzs. Mūsu pirmais viesis 14. decembrī bija pieredzējušais inženieris Helmuts Grabis, lekcijas temats – ISO/TS 16949, ISO 9000-200 TS2 ISO1400. Quality Management System.

BF, Azenes 20, 329 Rīga LV-1048, LATVIA e-mail: LatviaRTU@iaeste.org www.bf.rtu.lv/~iaeste

STUDENTU LAPA

2005. gada 22. decembris

Fakultāšu studentu pašpārvaldēs EEF darbiņi!

Ir paveikts daudz, tik daudz, ka nemaz nevar visu atcerēties un uzrakstīt... Tomēr noteikti ir jāpiemin daži nozīmīgākie notikumi – kā viena no pirmajām jaunās pašpārvaldes aktivitātēm jāmin pasākums Puķu bērni, kas notika sadarbībā ar MLĶF SP, norises vieta – Studentu klubs, un tas viss kļuva iespējams, pateicoties RTU EEF dekānam J. Gerhardam. Liels PALDIES dekānam! Bet nu par jaunākām lietām. Šis mācību gads sākās ar cilvēku resursu palielināšanu, proti, pašpārvaldē tika uzņemti jauni biedri – 1. kursa studenti. Atpūtušies – pēc vasaras brīvlaika, ķērāmies pie RTU studentu pasākumu tradīciju turpināšanas... Piedalījāmies Sporta dienās Ronīšos; noorganizējām iesvētības; viesojāmies Liepājā un apmeklējām Liepājas filiāles Studentu pašpārvaldes rīkoto pasākumu; iesaistījāmies Studentu parlamenta organi-

Ko sadarīja ETF SP šajā semestrī?

Šogad ETF pašpārvaldē savu darbu sākām pavisam agri – jau augusta beigās bija pirmā sēde izbraukumā, kur radās jaunas idejas jauniem projektiem. Septembris sākās ar kuratoru programmu, kas deva iespēju piesaistīt jaunus dalībniekus ETF SP. Pasākumi sekoja cits pēc cita, tostarp Spice, kurā ETF komanda piedalījās, domāja, prezentēja, dejoja, izklaidējās, aktīvi un radoši pavadīja laiku. 12. oktobris nāca ar fukšu iesvētīšanu – gan zināšanu tests, gan sportisko pārbaužu rezultāti liek domāt, ka mums patiešām ir labākie un drosmīgākie fukši! :) Lai iepazītu un novērtētu jaunos aktīvākos pirmkursniekus, 29. oktobrī tika sarīkots motivācijas seminārs, kurā dalībniekiem bija iespējams pierādīt sevi kā radošas personības, pārbaudīt savas

zētajos sporta, atpūtas un izklaides pasākumos; apmeklējām arī citu RTU fakultāšu Studentu pašpārvalžu rīkotos pasākumus un vēl daudz kas cits ir padarīto darbiņu sarakstā. Taču svarīgākais ir tas, ka mēs RTU EEF SP spējam atrast kopīgu valodu, regulāri satiekamies un domājam, apspriežam jaunus projektus. IVETA, EEF

DITF atskatās...

Ar katru dienu tuvāk nāk jaunais gads, liekot aizdomāties par darbiem un nedarbiem, kas veikti visa gada garumā. Atskatoties uz DITF pašpārvaldes aktivitātēm, gatavojoties un sākot Jauno gadu, redzami kā vieni, tā otri. Esam rosījušies līdz ar pavasara sesijas beigām, no 18. līdz 29. jūlijam darbojoties uzņemšanā. Ar to vasaras darbi nebeidzās, jo kopā ar TMF Madonas ra-

zināšanas, uzzināt, kas tas par zvēru – sesija, nedaudz pasportot, un seši no viņiem tālāk piedalījās Aktīva skolā Īvandē, par kuru priecājās visi un kura iedvesmoja dalībniekus jauniem darbiem un aktivitātēm. Protams, ETF SP neaizmirst arī par sporta pasākumiem – basketbolu, šahu, volejbolu un futbolu, kuri tiek organizēti kā ikgadējas sacensības. Tuvākajos ETF SP plānos ietilpst spēļu vakari – atpūta, spēlējot galda spēles: Budēlis 2005/2006 – sacensības starp pašpārvaldēm, lai noskaidrotu, kura fakultāte vislabāk pārzina sentēvu tradīcijas. Jaunākie projekti ir arī pašpārvaldes mājas lapa un Kārtības rullis. Drīz gaidāma ETF SP pašpārvaldes telpas atklāšana, jo veiksmīgi virzās uz priekšu tās iekārtošana! Pašlaik gatavojamies pašpārvaldes stratēģiskajam semināram, kurā smelsimies jaunas idejas projektiem, ko realizēt nākamajā semestrī! Tad nu lai Jaunais gads mums visiem ir

jona Skuteņos tika organizēts seminārs vasarā uzņemtajiem pirmkursniekiem DITFi vs MEHI, kurā topošajiem studentiem sniedzām ieskatu studenta dzīvē un pašpārvaldes darbībā. Par spīti stiprajām lietusgāzēm, pasākums bija izdevies, un pēc trim teltīs aizvadītām dienām visi atgriezāmies Rīgā, gatavi sākt jauno mācību gadu. Neļaujot atvilkt elpu, pienāca arī pirmais septembris, kurā uzņēmām pirmkursniekus, pastāstījām par pastāvošo iekārtu un noskaidrojām viņu e-pasta adreses, kuras visas vēlāk tika izmantotas, lai izveidotu kopēju pirmkursnieku listi, kura tagad sekmīgi arī darbojas, lai izplatītu informāciju, kas var būt noderīga katram studentam. Kā nākamais svarīgākais pasākums jāmin lekcija pirmkursniekiem Kā mācīties bez parādiem?, kurai laiks tika izbrīvēts 7. septembrī un 4. oktobrī, lekcijas Ievads studiju nozarē laikā. Tajā

devām iespēju mācīties no mūsu, vecāko kursu studentu, kļūdām, pastāstot par darbu nodošanas kārtību, mācībspēkiem, kā arī viņu izvirzītajām prasībām, par kurām pirmā kursa studentam nav ne jausmas. 12. oktobrī, lielajā RTU fuksēšanas dienā, DITF pirmkursnieki tika fuksēti fakultātes pagalmā, veicot dažādas aktivitātes, kas noslēdzās ar 50 cilvēku, lakotu nagu un krāsotu lūpu rotātu, virknes ceļošanu cauri tramvaja vagonam (paldies pacietīgajam vadītājam :). Visai rosībai pa vidu tika atvērta arī jaunā DITF pašpārvaldes mājaslapa, kurā ievietos arvien vairāk noderīgas informācijas par fakultātē notiekošajām aktualitātēm. Protams, nevar nepiebilst, ka esam tikuši arī paši pie sava telefona, kam ir īpaši izdevīgs tarifs RTU iekšējā tīklā, tāpēc, ja vēlaties ko ieteikt vai vienkārši apsveikt svētkos, zvaniet – 7089534. :) SABĪNE, DITF

jaunu ideju pilns, radošs un veiksmīgāks par visiem iepriekšējiem! LAURA, ETF

ir izveidota un sagatavota komanda dalībai Aktīva skolā Īvandē, organizēts informatīvs seminārs par sesijas kārtošanu. Tiks sveikti fakultātes aktīvākie studenti un notiks kopējas Ziemassvētku iesildīšanās svinības pirtī. Tas ir tikai padarītais, jo ir sākti arī daudzi citi projekti, kas cerams tiks veiksmīgi realizēti nākamajā semestrī. SANITA, BF

BF paveiktais

Ko šā gada pirmajā semestrī ir paveikusi BF SP? Ir notikusi pirmkursnieku iesvētīšana un aktīvāko pirmkursnieku iesaistīšana pašpārvaldes darbībā,

2005. gada 22. decembris

STUDENTU LAPA

Fakultāšu studentu pašpārvaldēs IEF SP savā gada grāmatā šogad ir sakrājusi vairākus darbiņus, un nav jau brīnums, ka tās biezums kļuvis ievērojams. No 15. līdz 17. aprīlim IEF SP noritēja Motivācijas seminārs Murjāņu viesu namā. Semināra laikā diskutējām par turpmākajiem pasākumiem, strādājām grupās, kurās tika apspriestas iespējas sponsoru piesaistē, vēlamā pieeja, lai pasākuma sponsori tik tiešām uzklausītu mūsu idejas. Spriedām arī par pašpārvaldes tēla uzlabošanu, mājas lapas izstrādi, par to, kā veicināt gan savstarpējo sadarbību, kā arī par kopēju pasākumu rīkošanu ar citām fakultātēm un augstskolām. Darba grupas vadīja bijušie pašpārvaldes biedri – Jolanta Jasukeviča (tagad – Priede), Jānis Lielāmers un Krista Griķe. Viņi dalījās

studentiem. Anketēšana tika veikta, ņemot vērā tieši studentu viedokli. Lai to varētu noskaidrot, veicām dienas nodaļas studentu aptauju (aptuveni 20% no kopējā fakultātes studentu skaita), kurā tika uzdoti jautājumi par mācībspēkiem un studentiem vajadzēja novērtēt viņu ieguldīto darbu. Pavisam konkursā Pasniedzēju gada balva 2005 izvirzījām desmit nominācijas un uz katru tika izvirzīti trīs nominanti: Gada interesantākais pasniedzējs Aivars Gulbis*, Jolanta Jasukeviča, Nadežda Semjonova; Skaidrākā valoda: Tatjana Tambovceva, Judīte Jakubāne, Rita Greitāne; «Kā zivs ūdenī»: Daina Ose, Elīna GaileSarkane, Tatjana Tambovceva; Gada inteliģence: Konstantīns Didenko, Maija Šenfelde, Rita Greitāne; Gada jautrākais pasniedzējs: Ingars Eriņš, Aivars Krastiņš, Jānis Ķipsna; Gada stingrākais pasniedzējs: Jānis Mežiels, Viktors Nešpors, Nadežda Semjonova;

pieredzē un sniedza rekomendācijas, kā rīkoties dažādās situācijās. Tikām iepazīstināti ar fakultātes pašpārvaldes vēsturi. No akadēmiskās puses mūs apciemoja Tālākizglītības nodaļas direktors prof. V. Nešpors, viņa vietniece L. Briede, kā arī mūsu fakultātes dekāns K. Didenko. Pārrunājām jautājumus par fakultāti, tās programmu aktualitātēm, izvēles iespējām un neiztikām arī bez nostāstiem par studentiem pasniedzēju lekcijās. Brīvā gaisotne, siltie saules stari, svaigā pavasara smarža iedvesmoja mūsu darba sparu! Nedaudz vēlāk IEF SP ieviesa pavisam jaunu konkursu – Pasniedzēju gada balva 2005. Pasākumu rīkoja IEF SP kopā ar Studentu klubu. Šāds pasākums notika pirmo reizi RTU vēsturē, apmeklētība gan nebija pārāk liela – aptuveni 30 pasniedzēju, tomēr jāatzīst, ka tas guva lielu atsaucību. Pasākuma mērķis bija noskaidrot mūsu fakultātes labākos, interesantākos, jautrākos, vienaldzīgākos mācībspēkus un veicināt viņos vēlmi uzlabot savu darbu un attieksmi pret

Gada neitrālākais pasniedzējs: Irina Ovčiņņikova, Karina Marinska, Konstantīns Kozlovskis; Gada studentu draugs: Jolanta Jasukeviča, Konstantīns Didenko, Aivars Gulbis; Informācijas «maiss»: Judīte Jakubāne, Lolita Tīse, Daina Ose; Gada labākais pasniedzējs: Elīna Gaile-Sarkane, Lolita Tīse, Maija Šenfelde. (* Uzvarētājs nominācijā Bold.) Visiem nominantiem tika pasniegti diplomi un ziedi, savukārt uzvarētāji saņēma kausus ar fakultātes logo gravējumu, vārdu, uzvārdu un nomināciju. Starp diplomu un balvu pasniegšanas brīžiem jaukāku atmosfēru radīja pianista Māra Treja, saksofonista Andra Juškas solo gabali, RTU teātris un vokālais ansamblis Jauna nianse. Pēc konkursa oficiālās daļas un balvu pasniegšanas sekoja pasākuma neoficiālā daļa brīvākā noskaņā pie zviedru galda. IEF SP jūtas patiesi lepna par padarīto darbu, pasniedzēji, kas apmeklēja šo konkursu, arī to ir augsti novērtējuši. Turpmāk šo pasākumu ir plānots pārvērst

IEF SP paveiktais 2005. gadā

par tradīciju. Donoru diena ir svarīga ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī studentiem, tāpēc jau divus gadus notiek Donora diena RTU, kurā aktīvi iesaistījās arī IEF studenti. Pagaidām atsaucība nav liela, bet cerams, ka studenti šogad tajā iesaistīsies vairāk. Katru gadu izstādē Skola skolēniem un topošajiem studentiem tiek stāstīts par iespējām studēt augstskolās. IEF šogad pārstāvēja Uģis Citskovskis un Jūlija Bula. Otro gadu pēc kārtas notiek pasākums RTU Karjeras dienas. Salīdzinot ar pirmo gadu, šogad pasākums bija plašāks, jo pieteicās vairāki uzņēmumi, turklāt apmeklētība arī bija lielāka. Lielākā daļa apmeklētāju bija IEF studenti, tas izskaidrojams ar to, ka IEF studentiem Kaļķu ielā notiek lekcijas. Universitātes uzņemšanas komisijā piedalījās arī IEF SP dalībnieki, kas sniedza reflektantiem nepieciešamo informāciju un atbildēja uz jautājumiem. Studentiskās aktivitātes notiek arī

vasarā. IEF SP biedri piedalījās nometnē Baltic Summer Camp un Latvijas Studentu apvienības rīkotajā pasākumā Līderu forums 2005. Ārpus Latvijas daži pašpārvaldes biedri piedalījās kultūras apmaiņas braucienā Street Happening Polijā, kurš notika, iesaistoties piecām valstīm – Latvijai, Polijai, Vācijai, Itālijai un Lielbritānijai. Septembra sākumā 15 mūsu augstskolas studenti devās kultūras apmaiņas braucienā uz Debrecenas Tehnisko universitāti Ungārijā, tajā tika pārstāvēta arī mūsu fakultāte. Arī šogad, tāpat kā iepriekšējos gadus, IEF pašpārvalde pirmkursniekiem rīkoja iesvētības, kurās viņi varēja apliecināt, ka ir pilntiesīgi studenti otrā lielākajā augstskolā Latvijā. No visiem IEF 1. kursa studentiem uz iesvētībām bija atnākuši aptuveni 150 cilvēki. Visi dalībnieki tika sadalīti komandās. Pirmais pārbaudījumus bija tests – pārbaudījām, piemēram, vai viņi zina, kas ir dekāns, cik veca ir universitāte, cik fakultātes ir RTU utt. Tālāk viņiem bija jādodas uz nākamo

STUDENTU LAPA

2005. gada 22. decembris

Fakultāšu studentu pašpārvaldēs kontrolpunktu, kas visi tika izvietoti posmā Meža iela – Ķīpsala – Kaļķu 1. Šajos posmos viņiem bija jānodejo Ekonomiskā deja, jānodzied Ekonomistu dziesmiņa, jāizdomā saukļi un logo mūsu fakultātei. Turklāt viņiem šis posms bija ne tikai jāiziet pēc iespējas labāk, bet arī ātrāk. Tika novērots, ka dažas komandas trasi veica ar savām mašīnām, ar sabiedrisko transportu vai pat ar stopiem. Iesvētību noslēgumā tika nodots svinīgais zvērests un apbalvota labākā komanda. Pirmā kursa iesvētītie studenti varēja apmeklēt vakara pasākumu jau kā pilnvērtīgi studenti. Oktobra sākumā IEF Studentu pašpārvalde rīkoja Motivācijas semināru saviem pašpārvaldes biedriem. Šogad ļoti daudz cilvēku pieteicās darboties pašpārvaldē, un, lai labāk iepazītu jaunos pašpārvaldes biedrus, kā arī pastāstītu par IEF un IEF SP, tika rīkots Motivācijas seminārs Jūrmalā. Runājot ar 1. kursa studentiem, sapratām, ka nepieciešams rīkot informatīvu semināru par akadēmiskiem jautājumiem un sesiju. Uz semināru bija atnākuši 18 cilvēki, kas uzdeva jautājumu, piemēram, saistībā ar iespējām atkārtoti likt ieskaites, eksāmenus, noskaidrot, vai pasniedzējs ir tiesīgs neatnākt uz lekcijām utt. IEF SP piedalījās divās akreditācijās, kurās akreditēja IEF programmas, kur

Studentu pašpārvalde stāstīja komisijai par to, kāda nozīme ir Studentu pašpārvaldei IEF, kā arī atbildējām uz viņu uzdotiem jautājumiem. Par priekšmetu Ievads studiju nozarē jau tiek ilgi diskutēts, kur aktīvi iesaistījies Studentu parlaments, bet, kamēr citi diskutē, IEF SP jau darbojas. Šogad pirmo reizi, Studentu pašpārvalde stāstīja par IEF, IEF SP un dažādām lietām, ko studentam vajadzētu zināt, lai nepazustu RTU lielajos gaiteņos. Vai tas bija lietderīgi, tas ir jāprasa 1. kursa studentiem. Studentu pašpārvalde secina, ka tas ir nepieciešams un ka par to vajag runāt universitātes līmenī. Decembrī esam sākuši mācībspēku novērtēšanas projektu. Tā norises laikā kā neitrālas personas apmeklējam lekcijas un novērtējam pasniedzējus. Atskatoties uz paveikto, redzam, ka daudz ir paveikts, bet tikpat daudz kas vēl jādara. Organizējot un vadot kādu projektu, rodas jaunas idejas un ieteikumi to uzlabošanai. Cerams, ka padarītais nākamgad būs vēl raženāks. Bet tagad – strauji tuvojas pirmā semestra noslēgums, sesija ar’ nav aiz kalniem! Lai veiksme jūs nepamet ne mirkli! UĢIS, AGNESE, VELGA, IEF SP

Arī ķīmiķi (MLĶF) nesnauž!

Ko ir izdarījuši ķīmiķi? Nemelošu, ja teikšu, ka diezgan daudz! Sāksim ar to, ka tika rīkots konkurss Labākais grupas vecākais. Atsaucība bija, balviņas arī bija! :) Kam gan netīk uzzināt, kā viņu darbību novērtē citi? Mēs to gribējām uzzināt, tāpēc veicām studentu un pasniedzēju vidū aptauju par SP darbību. Savācām viņu ierosinājumus un centāmies kaut ko darīt lietas labā. Protams, prezentācijas materiāli! Pildspalvas ar MLĶF uzrakstiņu! Katra ķīmiķa gods! :) Neizpaliek arī izklaide! Kopā ar EEF rīkojām pasākumu Puķu bērni Studentu klubā! Visiem izdevās labi atpūsties! Tā tāda neliela informācija ieskatam par to, kas notika pagājušajā semestrī tūlīt pēc pašpārvaldes vēlēšanām. Bet šogad? Tad nu tā! Kad pirmkursnieks ienāk augstskolā, noteikti kļūst drošāk, ja kāds viņam šo to pastāsta, ja ir informācija par to, kur griezties, kad ir problēmas vai kādi jautājumi! To visu centāmies izskaidrot vienā no Ievads studiju nozarē lekcijām! Protams, fuksēšana! Īsts students ir iefuksēts students! Un katram studentam jāiepazīst apkārtne, kurā viņš dzīvo! Tieši tāpēc pirmkursnieki fuksēšanā iepazina Ķīpsalu no A līdz Z!

Īvande... tāds pasākums, ko negribētos palaist garām nevienam! Taču tā laime varēja būt tikai sešiem! Rīkojām atlasi, un izvēlētie cilvēki godam aizstāvēja fakultātes godu citu fakultāšu pirmkursnieku vidū! Mācību semestra loģisks noslēgums – sesija. Un loģiski, ka 1. kursam tā ir sveša! Centāmies pie tējas tases pirmkursniekiem izskaidrot, kas, kāpēc, kad, cik ilgi, ko utt. Ir gandrīz Ziemassvētki! Arī 8. decembrī bija gandrīz Ziemassvētki! Vismaz tad, kad satikās ķīmiķi un mehi! Pasākums uz URRĀ! Tie, kas bija, noteikti mums piekritīs! :) Bez mācībām un izklaides, protams, ir arī sports! Kopā ar būvniekiem rīkojām basketbola turnīru! Neizpalika un neizpaliek arī citi sporta pasākumi, kuros tiek aizstāvēts pašpārvaldes un fakultātes gods! Paldies visiem atsaucīgajiem studentiem! Protams, ir projekti, kas tiks realizēti! Cerams, tikpat veiksmīgi kā līdz šim! Paldies arī vadībai, kas atbalsta mūs, kā nu var! NADEŽDA UN LĀSMA, MLĶF Visu apkopoja LĀSMA STANKEVIČA un Dmitrijs Korago

STUDENTU LAPA

2005. gada 22. decembris

Talent Scout un J.A.M. 2005 ILGMĀRS Konkurss J.A.M. norisinājās jau otro gadu pēc kārtas, taču šogad tas ieguva jaunus apgriezienus. Lai gan Talent Scout pašos pamatos bija plašāks konkurss, tas lielā mērā sakrita ar J.A.M. konkursa ideju, tāpēc šo abu konkursu nosaukumi tika apvienoti. Šoreiz konkurss tika pasniegts daudz nopietnāks un divās kārtās. Pirmā kārta bija atlases kārta. Konkursam Talent Scout un J.A.M. 2005 tika atsūtīti 18 pieteikumi gan no grupām, gan vokālistiem, gan dejotājiem. Noklausoties

visu grupu un vokālistu demo ierakstus, atlases žūrijai nācās smagi strādāt, lai atlasītu labākos. Visi pieteikumi bija ar augstu kvalitāti, un grūti bija izvēlēties labākos – astoņas grupas, divus vokālistus un pasākuma atklājējus. Konkursa fināls norisinājās klubā DEPO 1. decembrī. Pasākums sākās plkst. 20 un ilga 4 stundas. Atradās arī interesenti no malas un karstasinīgi grupu atbalstītāji, un kopumā pasākums pulcēja aptuveni 150 apmeklētāju. Grupu uzdevums bija pasniegt sevi 10–15 minūšu laikā. Kā jau kārtīgam konkursam, bija arī izvēlēta nopietna

Trīs lietas, kas dzīves skapītī stāv

žūrija, kurā ietilpa: Rihards Streiķis (Astr`n`out), Anita Alksne (Studentu klubs), Chill (Studentu kluba DJ), Jānis Dreiškins (grupa Iedomu spārni), Jānis Kurš (grupa Iedomu spārni), Jay (vokāla pasniedzējs) un Tatjana Koreņika. Neaiznirstamu iespaidu atstāja arī pasākuma atklājēji: dejotāja Jūlija un vokālā grupa Kubuss. Ieskanoties Kubusa balsīm, skatītāji bija nelielā šokā no šo puišu unikālā priekšnesuma. Pēc pasākuma atklāšanas sekoja vokālistu konkurss, kurā piedalījās Juris Brokeris un Viktorija. Jāpiemin arī, ka Viktorija ir J.A.M. konkursa idejas autore. Pēc vokālistiem sākās visu gaidītais interesantais grupu konkurss, kurā piedalījās astoņas grupas, kas bija izturējušas atlases kārtu: Eclipse, Barcoded Life, N[Λ]t yet, Bloodstone, Uncomely, Dead Letter Box, GhettoZloba, The Sickcherries. Šīs grupas pārstāvēja diezgan dažādus mūzikas stilus, sākot no vieglā roka līdz smagajai metalurģijai. Nē – tas nebija tik briesmīgi, kā izklausās! Klubā DEPO nebija salasījušies tikai cilvēki melnās drēbēs un ar asiem priekšmetiem rokās, salīdzinoši smaga bija tikai viena grupa, un tā spēlēja tik profesionāli, ka visiem patika. Tad pienāca fināls un brīdis, kad tika nosauktas nominācijas un pasniegta balva labākajai grupai. Jāpiebilst, ka balvas bija saistītas ar vienu no konkursa nosaukumiem – J.A.M.: katrai grupai tika pa ievārījuma burciņai. Jāatzīst, ka žūrija

tiešām bija centusies vērtēt objektīvi un rezultāti visus apmierināja. Par labāko vokālisti tika atzīta Viktorija. Labākā grupu vokāliste – grupas Barocaded Life vokāliste Lola. Par labāko ģitāristu tika atzīts grupas Eclipse ģitārists Daniels Šamburskis. Labākais basģitārists bija grupas GhettoZloba basģitārists Artis Leiniš, arī labākais bundzinieks Artūrs Cukurs bija šīs pašas grupas pārstāvis. Skatītāju simpātijas iekaroja grupa Barocaded Life. Par labāko grupu pēc visiem kritērijiem – tehniskā izpildījuma, oriģinalitātes, idejas un šova – žūrija atzina grupu GhettoZloba. Kopumā ņemot, gan grupas, gan skatītāji, gan arī organizētāji pēc šā pasākuma palika apmierināti. Pasākums izvērtās par tādu konkursu, kāds tika ieplānots sākumā, un visi RTU studenti, kas gribēja pavadīt vakaru kopā ar labām grupām vai vienkārši labi pavadīt ceturtdienas vakaru, palika apmierināti. Cerams, ka nākamgad šī tradīcija turpināsies, un gan grupu, gan vokālistu, gan skatītāju atsaucība būs tikpat liela un vēl lielāka, jo BIJA TĀ VĒRTS!!! Paldies visiem dalībniekiem un skatītājiem!

Foto: Arvīds Kanbergs.

Viņa pavēra plakstiņus, nožāvājās, pameta acis uz pulksteņa pusi, un nu jau bija laiks celties. Izkāpa no gultas, piegāja pie skapīša un lēnām pavēra tā durtiņas, kur stāvēja trīs lietas. Tikai trīs... LAIKS... Viņš nekad neprasīja: drīkst vai nedrīkst, vēlies tu to vai ne? Smiltis bira, un nekas nespēja pavēlēt tām stāties. Nekas. Tikai visu šo gadu laikā viņa bija sapratusi, ka nedrīkst ļaut sekundēm aizplūst vienām pašām, vienmēr kaut kam ir jāplūst tām līdzi, vai tie būtu piedzīvojumi, pārdzīvojumi... Jebkas, tikai ne plikas sekundes. Jebkas... NAUDA... Jā. Reizēm sāpīga lieta. Kam tā bija, tie pasūtīja mūziku, un pārējiem nekas cits neatlika kā dejot tieši šīs mūzikas pavadībā. Bet galvenais, ko viņa zināja, ka cūciņa nekad nedrīkst būt tukša, un nedrīkst to piepildīt pilnu līdz malām. Vienmēr jāpaliek kādai vietiņai brīvai. Kādam mērķim, ko īstenot, kādam sapnim, ko piepildīt. MIILESTĪBA... Eņģeļu sveiciens zvaigznājiem. Un kas tik vēl ne... Tās priekšā apstājas laiks, un nauda sabirst putekļos, sekundes var grābt kā smiltis, skaitīt vai neskaitīt – pilnīgi vienalga. Jo mīlestība jau neprot skaitīt. Tā spārno un triec pret zemi, atkal spārno... Un atkal... atkal... Bet viņa iemācījās, ka, baidoties krist, neiemācīsies lidot, neiepazīsi debesis. Viņa iemācījās piecelties, sasist spārnus, atgūt zelta putekļus uz pleciem, iemācījās pacelties un lidot. Lidot. Atkal un atkal...

Līdz ziemas saulgriežiem vairs tikai kāds brīdis, kad diena kļūs garāka par tūkstoš un vienu mirkli, kuros var pateikt tūkstoš un vienu labu vārdu. Vārds ir kā atslēga, ar kuru atslēgt durvis uz jūtu, atmiņu, noskaņu un pieskārienu pasauli. Man pieder vārds, lai dāvātu glāstu ievārījumu tavam atspulgam leduspuķē. Es vēlētos to, kas bieži vien ir labāks par avota ūdens veldzi. Tik vien kā smaidu, tik vērtīgu, tomēr tik vienkāršu dāvanu. Jo bieži vien cilvēks savu dabas rotu slēpj aiz rasas pilienu svētītām acīm. Es vēlos, lai cilvēki netaupa savus draudzības smaidus. Tiem pretī mēs saņemsim smaidošus vārdus un jutīsim, ka tie kļūst tik stipri un neaizmirstami kā skūpsts, kurā mīt neviltota draudzība. Dzīvojot starp zemi un debesīm, kur ļauts lidot tiem, kam spārni doti, es novēlu sapni, tik dzidru un mīkstu. Ar cik sapņiem tev pietiks? Vienu? Pusotru? Vai deviņiem cerību pilniem? Klusu! Vai dzirdi kā zeme dzied? Sniegs dungo, uz tavu sapni cer. Turi to ciešāk, lai neaizbēg sniega graudiem līdzi. Lai tikai domas zvaigznes un kvēlākie sapņi satiekas tajā naktī uz Piena Ceļa!

ZANE GRIGALE, MLĶF 2. kurss, Materiālzinātne

ZANE MLĶF 2. kurss

… man pieder… es vēlos…es novēlu…

STUDENTU LAPA

2005. gada 22. decembris

IEVADĪŠANA SAULES PILSĒTĀ. APF IESVĒTĪBAS 2005

Komentāri ir lieki. Ir sācies pirmais iestājeksāmens skicēšanā.

Atelpas brīdis. Valdība uzlūdz uz deju pavalstniekus – pasniedzēji uzlūdz studentus. Uz deju grīdas trakas dejas!!!

Un vēlāk… Pirmais kurss un mācībspēki dos zvērestus uz klucīšiem, ko viņi gribētu saglabāt sev uz nākamiem gadiem, kas viņiem būs jāpavada ciešā kontaktā. Neparasti zvēresti.

Pēc ilgas gaidīšanas beidzot ierodas mācībspēki, un iesvētības var sākties. Rezultātus varēja viegli aplūkot un novērtēt. Savu atzinumu sagatavoja arī Saules pilsētas valdība. Atzinums: «Visi Saules pilsētā tikt gribētāji var tajā tikt!»

Mācībspēki aizņem savu ložu. Tur šovakar dzīvos Saules pilsētas ministri un karalienes. Vakars ir sācies. Demokrātiskajā Saules pilsētā ir viens karalis – APF dekāns Ivars Strautmanis. Viņa pirmie ministri : ekonomikas jautājumos – Jānis Briņķis, sporta un jaunatnes jautājumos – Andris Vītols, izglītības jautājumos – Uģis Bratuškins, kultūras jomā – Jānis Krastiņš, kā arī vēl pirmie ministri un padomdevēji – Jānis Zilgalvis un Armands Bisenieks. Visas sievietes Saules pilsētā ir karalienes – karalienes Sandra Treija, Agrita Tipāne, I. Šablovska un Inguna.

Un bez atelpas brīža sācies jaunais, jau komandu konkurss, kura mērķis bija uzzīmēt savu ienākšanu Arhitektūras Saules pilsētā ar pirkstiņkrāsām. No katras komandas piedalījās 4 drosmīgie. Pārējie kļuva par līdzjutējiem, bet ne uz ilgu laiku. Un to vajadzēja arī prezentēt, bet par to komandas uzzināja divas minūtes pirms prezentācijas.

Un nākamais konkurs – no Darjas un Anša. Restaurācija. Atkal jaunajiem studentiem ir jāņem biezie ﬂomīši un jāzīmē. Tas viņiem būs jāiegaumē uz visiem turpmākajiem studiju gadiem – arhitektam vienmēr ir jāmāk pasniegt savu ideju. Konkursa vadītāji priecājas par to, kā pārsteidza pirmkursniekus. Bet tas nebija viņu pēdējais pārsteigums.

Zvēresti doti. Pirmais kurss ievadīts arhitektūras Saules pilsētā, kur turpmāk viss būs atkarīgs tikai no viņiem pašiem. Līksmība turpinājās līdz pat trijiem naktī.

Par šo vakaru jāpateicas organizācijas komitejai no 3. kursa – Ansim Paeglītim, Darjai Ostapčevai, Borisam Krutikam, Ingai Rudzāte, Austrim Mailītim, piedaloties Anna Vasiļjevai (APF 4. kurss)

Pirmais kurss arī neatpaliek. Deja visiem no pirmā kursa. Let's sirtaki!!!

APF 4. kursa studente ANNA VASIĻJEVA Foto: Boriss Krutiks (3. kurss)

STUDENTU LAPA

2005. gada 22. decembris

Vai tu jūti Ziemassvētku tuvošanos, un kādas ir tavas Ziemassvētku tradīcijas? 4. Iveta Māliņa no BF: – Jā, jūtu, jo veikalos sāk parādīties dāvanas un saldumi, kad pienāk decembris, tad sniegs uzsnieg. Mēs parasti Ziemassvētkos taisām Adventes vainagu Adventes laikam un katru nedēļu aizdedzam pa svecei. Parasti Ziemassvētkus svinu ar ģimeni – domāju, ka arī tā ir tradīcija. 5. Aiga Berjoza no EEF: – Jā, jūtu, jo ir sniegs uzsnidzis un gaiss kļuvis vēsāks, arī veikalos var redzēt tuvojošos svētkus – tur arī rodas tā noskaņa. Parasti Ziemassvētkos mēs ar vecākiem sanākam kopā, pasēžam, dziedam dziesmas, apdāvinām cits citu ar dāvanām. 6. Kristina Kosmoviča no MLĶF: – Nē, es nejūtu

1. Oļegs no ETF: – Jā, es jūtu Ziemassvētku tuvošanos, jo tuvojas sesija un ir daudz jāmācās. Manas Ziemassvētku tradīcijas? Aizbraukt uz mājām Balvos, pasēdēt ar vecākiem, tā jauki pasvinēt. 2. Aleksejs Rutkovskis no TMF: – Jā, jūtu, jo notiek aktīva sadarbība ar ķīmiķiem (MLĶ fakultāti – aut.) kopēja Ziemassvētku pasākuma plānošanā. Tradīcijas ir, protams, egle un dāvanas. Citu laikam nav. 3. Kristine Krauze no IEF: – Ja atklāti, nejūtu Ziemassvētku tuvošanos, man primārais pašlaik ir veiksmīgi nokārtot sesiju. Mana Ziemassvētku tradīcija ir baznīcas apmeklējums. Esmu luterāne.

svētku tuvošanos. Ziemassvētkos mēs katru gadu esam kopā ar ģimeni, bet nezinu, kā būs šajā gadā, jo es gribētu aizbraukt uz ārzemēm. 7. Artis Gudļevskis no DITF: – No vienas puses, nejūtu, ka būs Ziemassvētki, bet, no otras puses, – tuvojas sesija, tātad – jūtu. Ziemassvētkos cenšos sākumā ar vecākiem kārtīgi nosvinēt, saņemt dāvanas pie eglītes kā normāls pilsonis. Vēlāk ar draugiem iziet ārā, vakarā patusēt. 8. Oskars Elksnis no APF: – Ne īpaši, jūtu tikai sesijas tuvošanos. Īstenībā nekādas Ziemassvētku sajūtas nebūs, jo būs sesija. Tradīcijas Ziemassvētkos? Vienkārši pabūšana kopā ar ģimeni. Braukšu uz mājām Aknīstē, izēdīšos :).

Ziemassvētku mīkla Irēna :)

Reti kurš zina, ka Ziemassvētku vēsture sniedzas vairāk nekā 4000 gadu tālā pagātnē. Daudzas no mūsu Ziemassvētku tradīcijām Senajā Persijā, Mezopotāmijā, Grieķijā un Romā tika piekoptas jau gadsimtus pirms 3

bērna dzimšanas. 4

Senie romieši, piemēram, svinēja dieva

citi – ka, , izvelkot bluķi pa malu malām, no tām tiek savāktas likstas un nelaimes, kuras pēcāk 4

iznīdē 27

Toties 25. decembris bija svēts

budēļi 25 (

!». 4

12 5 15 6 23 5

3 9 21 9 10 23 5 2 3 5

(Kurzemē, Vidzemē).

2 kas aplieta ar šokolādi un

izrotāta ar marcipāna sēnītēm un meža rūķīšiem. 17

6 eglītes zaros kar košus papīra lukturīšus.

Holandē Svētais Nikolass, līdzīgi kā Santa Klauss Amerikā, apdāvina bērnus, bet pretstatā omulīgā vīriņa sarkanajam ietērpam Sv. Nikolass tērpjoties melni violetā

un dāvanas, kas bija raksturīgas

senajiem romiešiem, un pievienojot tās saviem Ziemassvētkiem. 21 9 27 19 5 17 6

Ziemassvētku bluķis ir 20

Savukārt Francijā ir tradīcija, ka Ziemassvētku bluķis ir jāapēd. Taču frančiem

kuru reliģija Mithraisms, bija viens no galvenajiem konkurentiem kristietībai tajā laikā, kad tā tikai nostiprinājās. Kristiešu baznīca nostiprināja savas pozīcijas, ņemot talkā jautrību, spožas gaismas, līksmību un prieku, 16

(Latgalē),

novados dēvēja atšķirīgi, piemēram, 18 2 3 9 27 9 4 (pārsvarā Kurzemē),

Šīs svinības beidzās pirmajā janvārī ar saucieniem «Jo 4

No Mārtiņiem līdz pat Meteņiem latvieši gājuši masku gājienos, kurus dažādos

svētkus. Bija pieņemts apmainīties ar laimi nesošām dāvanām, kuras sauca par Strenae, tulkojumā – laimīgie

augšup un mudina 9

13 11 4 3 9 22 9 tērpā ar augstu cepuri galvā.

Ziemassvētku vakarā notika bluķa vilkšana – iepriekš

sagatavotu lielu ozola bluķi vēla no vienām mājām uz otrām (reizēm tikai pa vienas mājas pagalmu) un beigās 4 9 10 2 10 25 5 23 6 17 9 . Daži uzskata, ka bluķī attēlota 4

2 , kuru ļaudis tādējādi velk

1 2 3 4 5 3 6 7 8 bērniem tiek spilgti izkrāsota krūze vai vēderaina

figūra, saukta par

To piepilda ar dāvanām un saldumiem un pakar pie griestiem. Bērniem aizsien acis un rokā iedod garu nūju, ar kuru šo figūru nokratīt zemē.

STUDENTU LAPA

2005. gada 22. decembris

Atsevišķu mērenās joslas ziemas periodu ietekme uz pirmspensijas vecuma cilvēkveidīgajiem un citām saprātīgām būtnēm Autors: DZIĻAIS ŪDENTIŅŠ Anotācija Šajā darbā ir apskatīta skarbo klimatisko apstākļu ietekme uz vienu no visvairāk izplatītajām sastopamajām saprātīgo būtņu sugām uz Zemes – cilvēku – un tam līdzīgiem radījumiem. Galvenokārt tiek uzsvērts periods no decembra vidus līdz janvāra sākumam ieskaitot. Tiek aprakstīti un analizēti daudzie fenomeni, kas šajā laikā ir novērojami cilvēku sabiedrībā gan no indivīda, gan grupas viedokļa. Ievads Jau daudzus gadsimtus zinātniekus un pārējos šarlatānus ir mulsinājuši savādie fenomeni, kas periodiski notiek cilvēku sabiedrībā kalendārā gada beigās. Cik zināms, sākotnēji tie bija izplatīti tikai mērenajā klimatiskajā joslā, galvenokārt Eiropas vecākajās valstīs (1.). Tomēr ar laiku līdzīgas tendences tika novērotas visā pasaulē un mūsdienās ir sastopamas praktiski jebkurā apdzīvotā vietā. Apskatīsim sīkāk to individuālās manifestācijas. Koniferu izciršana Bieži vien decembra otrajā pusē kāds no ģimenes locekļiem dodas uz vietu, kur skujkoku blīvums uz kvadrātmetru izdevīgi atšķiras no tuksnešos novērojamā, un, izmantojot vienu vai vairākus griezējinstrumentus, atdala koka stumbra augstāko daļu no zemākās (kuru pēc tam mēdz dēvēt arī par celmu). Urbanizētajos sauszemes rajonos mītošie indivīdi parasti uztic šā rituāla veikšanu specializētai tirgotāju un sētnieku kastai, kuras pārstāvji saņem par to simbolisku atalgojumu. Minētais koka fragments pēc tam tiek nogādāts subjekta ligzdā/dzīvoklī/ kazarmā, kur to novieto labi redzamā vietā un izrotā ar dažnedažādiem, speciāli šim

Klusi zem kājām gurkst sniegs… citu rītu arī dubļi… Bet gribas, lai vismaz dvēseles būtu kaut nedaudz baltākas šajā tumšajā laikā. Cik gan pasaule ir drūma decembrī – auksta, pelēka un sastingusi, un kā tas iespējams, ka tomēr katru gadu, par spīti šai drūmajai patiesībai, visi dzīvo un cer uz kaut ko gaišu un siltu… Vēl mazliet, un jau atkal būs klāt Ziemassvētki. Viedi ļaudis gudri runā, ka Adventes laiks esot pārdomu laiks. Kamēr vieni pārdomā, tikmēr citi vai ik skatlogā iestāda pa plastmasas surogāteglītei. Skaisti, svētku noskaņa,

mērķim radītiem sīkiem priekšmetiem. To nozīme šeit netiks apskatīta vietas trūkuma dēļ; vairāk informācijas var gūt no (2.). Pievērsīsimies skujkoka simbolismam. Tas bieži tiek attēlots kā sarežģītas formas daudzstūris, kurā ir skaidri saredzams dalījums vairākos līmeņos. Acīmredzama ir versija, ka šie līmeņi simbolizē trīs cilvēka pamatvajadzības:

reliģiskais aspekts. Energoinformatīvo struktūru perturbācijas Lai arī lielāko daļu no cilvēkveidīgo aktivitātēm var klasificēt kā rituālu (stingri atbilstošu novecojušiem priekšstatiem, kuru sākotnējā nozīme jau sen aizmirsta), dažkārt šis aspekts izpaužas vairāk nekā tajās reizēs, kad tas

Sesijas arhetips, kas neļauj pārējo mistisko spēku piekritējiem ieslīgt nirvānā. Tie, kas zaudējuši saikni ar minēto arhetipu, mēdz veikt Gatavošanās rituālu. Tā kā nav saglabājies neviens autentisks šā fenomena apraksts, dalībnieki improvizē un vienlaikus cenšas piemēroties citiem rituāla veicējiem, jo tie, iespējams, „zina labāk”. Rezultātā rodas pārsteidzoši labi organizēts, viendabīgs haoss. Interesanti, ka rituāla izpilde reti nodrošina cerēto emocionālo apmierinājumu. Taču tas ir raksturīgs vairākumam šāda veida procesu. Citi populāri tēli Sarkanbaltais nemirstīgais vīriņš, kas pilotē antigravitācijas kamanas, kā galveno virzītājspēku izmantojot briežus – mutantus (supervaroņa prototips un, bez šaubām, freidiskās psihoanalīzes svarīgs elements). Cilvēkveidīgais debesu taisnības pārstāvis, spārnotais perfekcijas iemiesojums un zināmās aprindās populārs ekrāna fons (F-16 prototips un svarīgs arguments ASV ārpolitikā). Zvaniņš. Dzin dzin.

Rock & Roll

Domāju, nav nepieciešams iedziļināties pirmo divu līmeņu analīzē (kas neatbilstu šā darba raksturam), un trešais arī ir pašsaprotams. Toties apakšējā taisnstūrveida objekta interpretācija ir problemātiska. Ņemot vērā tā mazo izmēru (salīdzinot ar pārējiem elementiem), var pieņemt, ka tas norāda uz cilvēka iekšējo konfliktu un sistēmas kopējo nestabilitāti, dinamiskumu. Protams, pastāv arī citas iespējas. Runājot par vērtībām, jāpiemin arī

izpaužas ne tik acīmredzami. Protams, uzreiz nāk prātā svētvietu – baznīcu – apmeklēšana, taču pirmajam iespaidam ne vienmēr var uzticēties, jo tas var neuzmanīgu mācekli ievest kārdināšanā un arī sabojāt karmu. Tātad, uzmanīgi pavērojot cilvēku aktivitātes, var secināt, ka, tuvojoties ziemas saulgriežiem, ievērojami pieņemas spēkā Haļavas egregors un sarosinās dvīņdievību Aknuvēlaka un Driztaksvētkas priesteri. Līdzsvaru nodrošina antagonistiskais

bet vai ar to pietiek? Mums, studentiem, šajā laikā domas pievērstas gaidāmajiem eksāmeniem, un, paskatoties apkārt, nu nemaz negribas ticēt, ka ir jau decembris, bet tik ļoti gribas ātrāk sagaidīt brīvdienas, kad varēs mierīgi un nekur nesteidzoties pasēdēt ģimenes lokā, kur istabu piepilda piparkūku un skuju smarža, svecīšu liesmiņas un mīļo sirds siltums. Tik ļoti vēlos, kaut katram būtu mājas, kur svētkos atgriezties, un Ziemassvētki neasociētos tikai ar tunča konserviem un sakaltušām skujām, bet ar kaut ko vairāk… daudz vairāk… Laimīgi sagadījies, ka manā ģimenē

ik gadu nāca Ziemassvētku vecītis, un tie bija mums visgaidītākie svētki gadā. Ne jau tikai dāvanas vien to prieku nesa, arī gatavošanās svētkiem – eglītes pušķošana, piparkūku cepšana un visas citas ģimeniskās izdarības. Tad atnāca Vecītis, katru gadu viņš bija citāds, tikai balss gan viņam lielākoties bija viena un tā pati. Tas ir mūsējais, pašiem savs, nevis unificētais un no Austrālijas līdz Somijai pilnīgi vienādais. Īstais Santa Klauss varbūt arī dzīvo Lapzemē, bet mūsējais Ziemassvētku vecītis jau nu gan ne. Visticamāk tepat, mūsu prātos un sirdīs, viņš mājo. Bez Hohoho! un mārketinga akcijām.

Secinājumi Cilvēks ir neizsmeļams noslēpumu un savādu likumsakarību avots, kura izzināšanai simtiem organizāciju velta ārkārtīgi daudz laika un finanšu. Tā kā sekmes ir visai nelielas, tad varam droši uzskatīt, ka cilvēcei vēl ilgi būs nozīme kā pētniecības objektam (ja nu nekādu citu nozīmi neizdodas atrast). Ak, jā – priecīgus Ziemassvētkus :) Izmantotā literatūra 1. A. Vaidelots. Šoļaužu dīvainības un citādi pajocīgi notikumi Latgalē, mācīta vīra acīm skatīti. XVII gs. 2. Aleister Crowley. The Equinox. 1909, London. 3. William H. Gates. Internet ™©®

Balti svētki lai jums šie! Un to noskaņu, kas ir divas minūtes pirms pusnakts Vecgada naktī, to skaņu, kāda ir klausoties Klusa nakts, svēta nakts vai kaut vai tikai Last Christmas, to smaržu, kas piepilda istabu, kad kāds dedzina brīnumsvecīti, un to garšu, kāda ir karstai šokolādei ar piparkūkām, iznāk saglabāt atmiņā vēl vismaz kādu mēnesi pēc tam! Priecīgus Ziemassvētkus, laimīgu Jauno gadu un veiksmīgu sesiju!

ZANE GRIGALE, MLĶF 2. kurss

2005. gada 22. decembris

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ

Deltas Dainas jubileja

Foto: Mārtiņš Klišāns

RTU sieviešu kora Delta diriģentes Dainas Klišānes apaļajai dzīves jubilejai veltītais Deltas koncerts izskanēja 11. decembrī RTU Lielajā zālē. Taču jubileja Dainai ir divkārši apaļa, jo no Deltas darbības 45 gadiem Daina korī nostrādājusi 40. Koncerta programma bija īpaši veidota. Pirmajā daļā klausījāmies Dainas diriģētās dažādu autoru Ave Maria, bet otrajā daļā koris I. Eizenbergas vadībā izdziedāja Dainas dzīves gājumu, katram dzīves posmam veltot atbilstošu skaņdarbu un nobeidzot ar J. Lūsēna Mistērijas par sapni un mīlestību trim dziesmām – Paši skaistākie vārdi, Rauj sapņus jods,

Man palīdzi. Šo programmas daļu koris bija sagatavojis, Dainai nezinot. Koncerta nobeigumā vecbiedru kuplinātā Delta dziesmās apstiprināja kora sūtību: Aijā manu skaņu balsu! un Es vēlos kopā būt un dziedāt vienu dziesmu! Daina mūsu kora dzīvē ir sava veida fenomens. Ne velti programmas vadītāja Brigita Ālere koncertā atgādināja, ka Dainai «vienīgais koris ir Delta, vienīgā darba vieta – Latvijas Televīzija un vienīgais īstais – Jānis». Deltas mākslinieciskā vadītāja Inta Eizenberga apsveicot sacīja, ka ir brīnišķīgi strādāt kopā ar tik «akurātu, varošu, darošu un zinošu kolēģi». Sākotnēji, kad koris bija

mazāks, Dainas amats bija kormeistare, un gribas viņai izteikt līdzjūtību, ka, slīpējot repertuāru, viņas īstā mūziķa ausij bieži nācās klausīties mūsu greizajās skaņās. Taču izbraukumu mēģinājumos diriģentam bija ērti – ja telpā nebija klavieru un toņdakša citā kabatā, varēja vienkārši palūgt: «Daina, iedod sol!» Atceros arī koncertus, kuros Dainu pieteica kā koncertmeistari, arī ar to pienākumu viņa veiksmīgi tika galā. Tagad Dainītei noteikti ir vieglāk, jo Studentu klubs algo koncertmeistari, un Daina par profesionālu koncertmeistari ir izaudzinājusi arī meitu Daci. Daudzo dažādu paaudžu koristu

klātbūtne zālē apliecināja Dainas nozīmīgumu kora dzīvē. Mums visām Daina vienmēr būs piemērs ar savu korektumu, pastāvīgumu un mieru. Neviena neatceras, ka Daina būtu pacēlusi balsi uz kādu vai bijusi histēriska. Daina vienmēr un visur bijusi un ir Dāma. Esam vienmēr apbrīnojušas viņas pacietību un izturību. Izbraukumos viņa vienmēr bijusi ideāls ceļojuma biedrs. Atliek tikai vēlreiz vēlēt Dainai laimi un veselību, lai tikpat veiksmīgi varētu turpināt darbu vienīgajā korī, vienīgajā darba vietā un savā kuplajā ģimenē, kurā mūziķi ir jau trijās paaudzēs. MUDĪTE, no sākotnējās Deltas

Priecājies mazliet vairāk! Iedomājies, ka prieks Tavā sirdī rodas pavisam mazs un kļūst aizvien lielāks. Sūti prieku kā siltu, zeltainu, draudzīgu gaismu saviem radiniekiem, draugiem, pazīstamiem un arī ienaidniekiem. Apkārtējiem cilvēkiem. Visai pasaulei. Dzīvo no prieka, no mirdzuma, kas rodas citu cilvēku acīs. Prieku, panākumus un uz sadarbību 2006. gadā! Vēl RTU Studentu kluba un Kultūras centra darbinieki Asja Visocka, Ingrīda Latiša, Inese Krūma, Romans Grabovskis, Žanete Tupiņa, Inita Grīnberga, Aija Obrosova, Santa Borisenoka, Krišjānis Neijs, Inta EizenbergaCērmane, Daina Klišāne, Agita Ramata, Māra Bilzone, Inese Jasmane, Ivars Cinkuss, Verners Krēsliņš, Rihards Rudzītis, Sarmīte Ārenta, Andis Ozoliņš, Māris Martinsons, Dainis Cimmermanis, Gita Ūdre, Eva Koroļkova, Antra Dreģe, Rasa Riekstiņa, Santa Lauceniece, Agija Pizika, Māris Treijs, Uldis Šteins, Sandra Purmale, Gaļina Homenko, Dzidra Pelēķe, Signe Ķiesnere, Ludmila Stančika, Iveta Kalniņa.

STUDENTU LAPA

2005. gada 22. decembris

Mūsējie – skaistumkonkursos Šā gada decembra sākumā starptautiskajā skaistumkonkursā Best Model Of The World, kas norisinājās Turcijas galvaspilsētā Stambulā, piedalījās IEF students Māris Volbergs un RBS studente Līga Meinarte.

Māris Volbergs, konkursa Mis un Misters Rīga 2005 uzvarētājs: «Līdz

Līga Meinarte, vairāku titulu ieguvēja skaistumkonkursos: «2002. gadā ieguvu titulu Mis Rīga, un 2003. gadā piedalījos konkursa Mis un Misters Latvija finālā. 2003. gadā piedalījos arī konkursā Mis Mare, kur ieguvu titulu Mis Mare International un arī titulu par skaistākajām kājām. Smieklīgs gadījums bija titula Mis Gambe iegūšana. Mani izsauca un teica, ka esot ieguvusi šo titulu, bet man šis nosaukums pilnīgi neko neizteica. Mani apsveikt bija ieradies Sicīlijas televīzijas zvaigzne, itāļu meitenes arī par mani ļoti priecājās un sirsnīgi sveica. Toties kādi bija smiekli, kad viņām pateicu, ka nemaz nezinu, kas tas par titulu. Izrādās, tas esot liels gods! Piedalīties skaistumkonkursos man, tāpat kā daudzām citām meitenēm, bija bērnības sapnis. Vienmēr cenšos dzīvē īstenot to, ko esmu nolēmusi. Neapšaubāmi, piedaloties konkursos, esmu ieguvusi ļoti daudz. Svarīgākais – mīļus

šim skaistumkonkursos esmu ieguvis tikai titulu Misters Rīga 2005. Tas notika šogad, augustā. Pašlaik studēju RTU Inženierekonomikas fakultātes vakara nodaļā, Uzņēmējdarbības un vadības programmā. Nu jau esmu pēdējā – 4. kursā. Mana iestāšanās RTU bija likumsakarīga. Vasarā, beidzot vidusskolu, bija bieži jāatrodas ārpus Latvijas, un brīdī, kad atgriezos,

no mani saistošajām programmām un universitātēm, kurās biju domājis, ka

varētu studēt, paspēju iestāties RTU. Gan tobrīd, gan tagad ļoti pieņemami šķita studiju norises laiki. Pirms iestāšanās RTU absolvēju Rīgas 69. vidusskolu. Piedalīties skaistumkonkursā mani mudināja kolēģi, draugi un vecāki. Pašam tā pārliecība sākumā bija mazāka nekā viņiem, bet, izturot atlasi, jau arī pašam radās lielāka interese par šo pasākumu. Piedaloties konkursā, esmu ieguvis daudz jaunu paziņu, ir bijusi iespēja izmēģināt daudz jauna, kas nez vai būtu iespējams, ja konkursā nepiedalītos. Strādāju ūdens atrakciju parkā Līvu akvaparks par vecāko glābēju. Darbs prasa atbildību, bet ir patīkams un ar katru dienu kļūst arvien interesantāks. Man patīk komunicēt ar dažādu tautību atpūtniekiem. Ir interesanti novērtēt, kas atpūtas veidā ir līdzīgs un atšķirīgs vietējiem apmeklētājiem un tūristiem. Savus nākotnes plānus gan vairāk saistu ar jomu, par kuru mācos, proti, uzņēmējdarbību. Brīvo laiku man patīk pavadīt aktīvi – sportojot vai apmeklējot sporta pasākumus. Agrāk nodarbojos ar smaiļošanu. Darīju to no septiņu gadu vecuma, bet nu jau aptuveni pusotru gadu ar to vairs nenodarbojos. Tagad

man patīk paskatīties, kā to dara citi. TV un pults gan mani nesaista. No mierīgajiem atpūtas veidiem man patīk izbraukt no pilsētas un pavadīt laiku kaut kur skaistajā Latvijas dabā. Man arī ļoti patīk makšķerēšana. Decembra sākumā piedalījos starptautiskajā konkursā Best Model of the World 2005. Konkurss norisinājās septiņas dienas un notika Turcijas galvaspilsētā Stambulā.

cilvēkus. Pašlaik studēju MBA RBS. Esmu pirmā semestra studente. Rīgas Biznesa skolā iestājos tāpēc, ka, manuprāt, šī ir viena no labākajām vietām, kur Latvijā studēt maģistrantūrā. Patlaban strādāju informācijas tehnoloģiju uzņēmumā Datakom par mārketinga speciālisti. Darbs man patīk, tikai gribētu, lai vairāk tajā varētu izmantot savas idejas apvienojumā ar zināšanām. Diemžēl uzņēmuma specifika neļauj tik ļoti izpausties manām radošajām dotībām. Nākotnē plānoju veidot savu biznesu. Kādreiz domāju, ka tas varētu būt jebkāds bizness, bet tagad tomēr saprotu, ka gribētu darīt to, kas sirsniņai tuvs. Ideja man jau ir. Brīvajā laikā ļoti daudz sportoju. Vasarā ar savu mīļoto cilvēku braucam nirt un arī zemūdens medībās. Tad vēl, protams, ļoti lielu laika daļu man prasa mācības Rīgas Biznesa skolā. Arī tad, kad mācījos Rīgas Franču licejā, bija daudz jāmācās, bet šis pārspēj visu! Tomēr man tas patīk, jo jūtu, ka iegūstu zināšanas, nevis tikai teoriju. Pašlaik esmu ļoti labā fiziskā formā, jo februārī gatavojos doties arī uz konkursu Mis Eiropa. Tas mēneša garumā norisināsies Parīzē un citās Eiropas pilsētās. Par Latviju konkursos vienmēr cenšos stāstīt labāko. Dažkārt diemžēl ir tā, ka cilvēki nezina, kur Latvija atrodas, bet es ļaunā neņemu. Pastāstu cilvēkiem par Latvijas kultūru, dabu un arī vēsturi.»

SPORTS

2005. gada 22. decembris

Pateicības balva RTU Sporta kluba trenerim A. Bagojanam DZINTARS ŠANTERS Šogad 5. decembrī palika 20 gadi, kopš tika izveidota Latvijas Roku cīņas un svarbumbu celšanas federācija. Tika pasniegtas piecas pateicības balvas par ieguldījumu šā sporta veida attīstībā Latvijā. Viens no apbalvotajiem bija RTU Sporta kluba treneris Alberts Bagojans. Šā gada 26. novembrī Rīgā norisinājās Rīgas čempionāts svarbumbu celšanā, kur aktīvi piedalījās RTU komanda. Par Rīgas čempioniem kļuva: Andrejs Makuha (60 kg), Dmitrijs Vasiļjevs (65 kg), Dzintars Šanters (70 kg), Deniss Vaskins (75 kg), Kaspars Kroičs (80 kg), Aleksejs Andrejevs (90 kg), Mārtiņš Prūsis (90+ kg), otrās vietas ieguva:

Anatolijs Antonovs (65 kg), Vasīlijs Serdjukovs (70 kg), Uldis Ķikāns (90 kg), Juris Ivolga (90+ kg), trešās vietas ieguva: Jaroslavs Kokarevs (65 kg), Vitālijs Boļšakovs (70 kg), Anatolijs Miščenko (80 kg), Rūdolfs Kroičs (90 kg), Edgars Leidums (90+ kg). Šogad 11. un 12. novembrī Maskavā notika pasaules meistarsacīkstes svarbumbu celšanā, kur piedalījās arī RTU komandas pārstāvis Dzintars Šanters, iegūstot 12. vietu. 4. februārī Dobelē pirmo reizi tiks rīkotas sacensības svarbumbu celšanā Jāņa Indriķa kauss. J. Indriķis ir RTU absolvents, kā arī sporta meistars svarbumbu celšanā. Tagad Jānis ir uzņēmējs un vada savu firmu Kredīts un īpašumi.

Gada pēdējās sacensības aizvadītas

J. RAITS Decembra sākumā Rīgas Olimpiskajā centrā notika vērienīgs boksa turnīrs. Tas apvienoja divas sacensības – Grand Prix Olaine 2005 (Eiropas Amatieru boksa

asociācijas sacensības) un Rīgas atklāto čempionātu. Šajā turnīrā piedalījās ap 200 dalībnieku – jaunieši, juniori un pieaugušie. Starptautiskajā turnīrā piedalījās 42 dalībnieki no astoņām valstīm. No RTU šajās sacensībās startēja

septiņi dalībnieki, seši no viņiem Rīgas čempionātā, bet smagsvars Aleksandrs Selezeņs starptautiskajā turnīrā. A. Selezeņs iekļuva finālā, kur sacentās ar Lietuvas čempionu J. Strjugu. Šajā divcīņā nedaudz veiksmīgāks izrādījās mūsu viesis no Lietuvas un izcīnīja uzvaru pēc punktiem. Jāpiemin, ka novembrī notikušajā starptautiskajā turnīrā Šauļos A. Selezeņs pusfinālā uzvarēja Eiropas čempionāta bronzas medaļas ieguvēju un Atēnu Olimpisko spēļu dalībnieku Lietuvas milzi J. Jokstu. Pārējie seši mūsu komandas dalībnieki startēja Rīgas čempionātā, trīs no viņiem – K. Godiņš, S. Šostaks un K. Brokāns – iekļuva finālā un izcīnīja trīs otrās vietas. Vissīvākā konkurence

bija IEF 1. kursa studentam S. Šostakam. Pirmajā sacensību dienā viņš uzvarēja spēcīgu Somijas bokseri. Finālā viņam pretī stājās vairākkārtējais Latvijas čempions A. Barabanovs. Līdzīgā cīņā ar rezultātu 3:2 uzvarēja A. Barabanovs. Gada pēdējās sacensības beigušās, sekos eksāmenu sesija. Vēlēsim veiksmi mūsu sportistiem zinību apgūšanā. Diemžēl tūlīt pēc ziemas eksāmenu sesijas mūsu bokseriem jāstartē universiādes sacensībās. Bokss ir vienīgais sporta veids, kuru LASS funkcionāri ir plānojuši tūlīt pēc sesijas. Mums nav zināms, par ko domā LASS amatpersonas, plānojot sacensības tik sarežģītā sporta veidā kā bokss tūlīt pēc eksāmeniem. Mūsu protesti vērā netika ņemti. Atliek paļauties uz likteni.

Galda tenisistu panākumi Latvijas studentu universiādē SANITA VILISTERE Šā gada 10. un 11. decembrī notika kārtējā studentu universiāde galda tenisā, kurā piedalījās arī RTU galda tenisa izlases spēlētāji – Natālija Griņkiva, Sanita Vīlistere, Eduards Kogans, Raimonds Ozoliņš un Kalvis Siljānis.

16 spēlētājas pārstāvēja astoņas augstskolas. Mūsu universitātes meitenes cīnījās gods godam un komandu kopvērtējumā izcīnīja 1. vietu, aiz sevis atstājot Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa augstskolu. Vienspēlēs Natālija izcīnīja 3. vietu, bet Sanita ierindojās 4. vietā. Savukārt meiteņu dubultspēlē Sanita ar

Natāliju neatstāja nekādas cerības nevienai no augstskolām un arī izcīnīja godpilno 1. vietu. Arī puišiem nav peļami panākumi – no 13 augstskolu komandām, RTU izcīnīja 2. vietu aiz Latvijas Universitātes, apsteidzot Transporta sakaru institūtu. Vienspēlēs Eduards izcīnīja 4. vietu, Kalvis 9. vietu,

bet Raimonds ierindojās 21. vietā no 38 spēlētājiem. Savukārt dubultspēlē Eduards ar Kalvi pārspēja visus savus sāncenšus un ierindojās augšgalā – 1. vietā. Apsveicam visus RTU galda tenisa izlases spēlētājus un novēlam veiksmi studijās un panākumus sportā.

Emīlijas Krūmiņas kauss RTU vingrotājām O. MARTINSONE Katru gadu decembra sākumā notiek tradicionālās sacensības estētiskajā grupu vingrošanā – Emīlijas Krūmiņas kausa izcīņa. Emīlija Krūmiņa, kurai par godu tiek rīkotas šīs sacensības, ir sieviešu vingrošanas pamatlicēja Latvijā. Estētiskajā grupu vingrošanā šogad bija pieteiktas septiņas komandas, arī trīs no RTU. Tas norāda, ka estētiskā grupu vingrošana RTU ir populāra un meitenes ar to labprāt nodarbojas. Liels nopelns te ir trenerei Gaļinai Poļakovai, kura mūsu

augstskolā ar savu pieredzi un entuziasmu spēj šo sporta veidu attīstīt. Šajās sacensībās RTU izlases komanda pārliecinoši izcīnīja pirmo vietu un E. Krūmiņas kausu, atstājot aiz sevis perspektīvo LSPA komandu. Trešajā vietā palika RSU komanda. Sacensības tiesāja divpadsmit tiesneši, no tiem četras RTU Sporta katedras lektores – Dace Eglīte, starptautiskās kategorijas tiesnese Gaļina Poļakova un nacionālās kategorijas tiesneses – Jeļena Prokofjeva un Svetlana Poļakova. Gada pēdējās sacensības aizvadītas

skaisti noformētā zālē Ziemassvētku tradīciju garā ar skaistiem ziediem un kliņģeriem kā balvām. Tūlīt būs klāt eksāmenu sesija, bet

treniņi turpināsies, jo tūlīt pēc sesijas mūsu komanda startēs pasaules kausa izcīņas pirmā etapa sacensībās Miss Valentine – 2006 Tartu.

2005. gada 22. decembris

Baltus ZiemassvÄ&#x201C;tkus!