Nr 1 rudens by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 1 (1385) 2009. gada 31. augusts

Sveicu

Rīgas Tehniskās universitātes diženo saimi, jauno 2009./2010. studiju gadu sākot! Cauri trim gadu simtiem no mūsu pirmsākumiem tālajā 1862. gadā līdz šodienai, cauri grūtībām un priekiem ar gandarījumu esam droši soļojuši uz priekšu, nesot zināšanu un gaismas lāpu Latvijas iedzīvotājiem. Daudz kas no tā, ar ko lepojamies Rīgā un Latvijā, ir tieši mūsu absolventu izdomāts, izlolots un radīts. Pašreizējā ekonomiskā situācija ir ļoti nestabila, grūti ir prognozēt mūsu valsts tālāko attīstību, neskaidra ir arī augstākās izglītības nākotne Latvijā. Tomēr šīs grūtības un pesimisms ir jāpārvar, ir jāsaredz gaisma tuneļa galā. Un šīs gaismas iededzējiem jābūt augsti izglītotiem cilvēkiem, kas ir spējīgi nospraust sev mērķi un neatlaidīgi, soli pa solim uz to iet. Iesim kopā! Novēlu visiem studējošiem jaunajā mācību gadā daudz veiksmes, patiesa prieka un gandarījuma par sasniegto, piedzīvoto un pārdzīvoto! Lai viss izdodas! Novēlu visiem mācībspēkiem un darbiniekiem neatlaidību, veiksmi un radošus panākumus. Un, protams, izturību un stipru veselību, jo darba mums vēl ir ļoti daudz. Strādāsim tā, lai mūsu Rīgas Tehniskās universitātes vārds lepni skan pasaulē!

Rektors akadēmiķis Ivars Knēts

pienācis kārtējais jaunais mācību gads. Tāpēc novēlu gan studentiem, gan RTU mācībspēkiem izturību to pievārēt godam. Īpaša apņēmība jānovēl pirmkursniekiem, kas šogad sāk savas studiju gaitas, kā arī veiksmi un apņēmību pārējiem studentiem, kas turpina studijas Rīgas Tehniskajā universitātē. Šis gads noteikti būs īpašs, nesot daudz pārsteigumu, piedzīvojumu un iespēju, – tāpēc svarīgi studēt, nepadoties un censties izmantot ikvienu iespēju, kas tiek piedāvāta. Novēlu, lai gribasspēks un vīzija par mērķi, uz kuru tiekties, vienmēr pavada un veicina panākumus! RTU Studentu parlamenta vārdā,

Artūrs Zeps, Studentu parlamenta prezidents

Esi sveicināta, studenta dzīve!

KĀPĒC IZVĒLĒJIES STUDIJAS RĪGAS TEHNISKAJĀ UNIVERSITĀTĒ

Esi sveicināta, studenta dzīve! 1. Kāpēc nāci studēt tieši uz RTU un šo fakultāti? 2. Kādas bija pirmās emocijas, nākot uz uzņemšanu un pēc tam reģistrējoties? Žanete Odiņa, Arhitektūras un Pilsētplānošanas Fakultātes studente

1. Nācu studēt uz RTU arhitektūru, jo Latvijā tā ir vienīgā iespēja iegūt arhitekta izglītību. Jau kopš pamatskolas mērķtiecīgi darīju visu, lai mans mazais sapnītis piepildītos. 2. Dodoties uz uzņemšanu, satraukums bija ļoti liels, jo, lai iekļūtu tieši šajā fakultātē, ir jāiztur liels pārbaudījums, kas saistās ar stresu un iespēju netikt uzņemtam. Tomēr universitātes telpās kļūst nedaudz vieglāk, jo tevi sagaida jauki un atvērti cilvēki, kas motivē darīt visu līdz galam. Iespējams, tāpēc arī nenobijos, izturēju un iestājos.

Oļģerts Zaremba, Būvniecības Fakultātes students

1. Nācu uz RTU, jo zinu, ka augstskola ir forša, daudz labu atsauksmju, mācās draugi un paziņas. Izvēlējos BF, jo mani interesē tas, ko celt un rēķināt. 2. Emocijas bija jaukas, iepazinos ar dažiem studiju biedriem, sāku iejusties skolā.

Uldis Strauts, Būvniecības Fakultātes students

1. Nācu studēt uz BF, jo, tā teikt, eju tēva pēdās. Un mani interesē būvniecība un ar to saistītās lietas! 2. Nākot uz uzņemšanu, mani sākumā pārņēma neziņa, bet tā ātri pazuda, jo viss bija skaidri saprotams – kas un kā! Ejot uz reģistrēšanos, man bija neitrālas emocijas, jo es jau zināju, ka tieku budžeta grupā!

Jānis Vilšķērsts, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes students

1. Jau no bērnības zināju, ka pievērsīšos eksaktām zinātnēm, matemātika bija mīļākais priekšmets. Un esmu tehnisks cilvēks, tāpēc iestāšanās RTU bija pašsaprotama izvēle. Vēl viens arguments – mana māsa arī ir beigusi RTU. Par fakultāti, kurā vēlos stāties, sapratu tikai 11. klases otrajā pusē, kad radās interese par elektrību, par tās iespējām, piemēram, ar tās palīdzību var radīt skaņu, radīt bildi uz mums jau pazīstamajiem LCD monitoriem, visparastākā spuldzīte, ar to jau tas viss tā kā sākās, tas viss mani aizrauj. Atgriežoties pie iemesliem – tā kā zināju, ka mana izvēle būs RTU, nebija pārāk grūti izvēlēties fakultāti, izlasot par šīs fakultātes piedāvātajām iespējām, sapratu, ka nemaz tālāk nav jāmeklē. 2. Visādā ziņā viss bija pozitīvi, ejot iesniegt dokumentus un reģistrējoties, varēja just patīkamu gaisotni. Ļoti iepriecināja operatīvais darbs, viss notika zibenīgi, bez kādām problēmām un aplinkiem, un, ja kas bija neskaidrs, uz ilgu laiku tas nebija. Katrā ziņā – jo vairāk iepazīstu RTU un cilvēkus, kas apgrozās šajā vidē, jo vairāk saprotu, ka mana izvēle ir bijusi pareiza.

Aigars Šteinbergs, Arhitektūras un Pilsētplānošanas Fakultātes students

1. Uz RTU nācu, jo jutos kā tehnisks cilvēks un ar valodām man nekad pārāk labi nav veicies. Doma par arhitektu mācīties man bija jau kopš bērnības, un tieši šā iemesla dēļ es jo vairāk brīnos, ka arhitektos arī studēšu. 2. Iestājoties nebija nekādu īpašu emociju, vienkārši izbaudīju jauko lietus gāzienu un diezgan neitrāli iestājos un tāpat reģistrējos.

Simona Salnāja, Datorzinātnes un Informācijas Tehnoloģijas Fakultātes studente

1. Kad 12. klases sākumā domāju par augstāko izglītību, man ļoti iepatikās RTU, jo RTU ir ļoti plašas iespējas pilnveidoties. Mani piesaistīja iespējamās stipendijas un programmas. Biju ļoti iepriecināta par iespējamajām sporta aktivitātēm un ļoti vēlos pieteikties uz volejbola nodarbībām. DITF izvēlējos, jo «kompīši» ir mana nākotne! Kad pabeigšu mācības, varēšu pārņemt ģimenes uzņēmumu, kas nodarbojas ar datortehniku. Studijas RTU ir lieliska iespēja manai nākotnei! 2. Kad devos uz uzņemšanu, jutos satraukusies, jo ļoti vēlējos tikt budžeta vietā. Kad iegāju RTU ēkā, biju ļoti saviļņota un vairs negribēju iet nekur citur! Pilnībā atcēlu savus plānus doties uz LLU uzņemšanu, jo vēlējos būt RTU! Kad devos reģistrēties, es biju šausmās! Veselu nedēļu biju bijusi laukos un, kad 6. augustā atgriezos un apskatīju savu ranga ciparu «ORTUS», biju šokā! Redzēju, ka esmu 169. vietā! Jau domāju, ka visa mana dzīve ir cauri! Paņēmu dokumentus un paspēju uz pēdējām 20 minūtēm no reģistrēšanās laika. Kad ierados, mani nomierināja DITF pārstāvji un teica, ka tā ir tikai sistēmas kļūda un ka esmu daudz augstāk. Un tā tiku budžetā! Biju tik atvieglota! Satiku arī Asnati no SP, pierakstījos uz nometni «Noraujies no ķēdes», kuras datumi tieši sakrita ar manu pēdējo darba dienu! Lieliska iespēja atpūsties!

Kaspars Purmalietis, Inžnierekonomikas un vadības fakultātes students

1. Nācu studēt uzņēmējdarbību un vadīšanu, jo zināju, ka negribu nākotnē būt atkarīgs no kāda cita, bet gan pats uzstādīt sev un citiem noteikumus! Nekāda rezerves plāna nebija, jo zināju, ka tas ir tas, ko gribu un ko studēšu. Un par RTU, šo fakultāti, biju dzirdējis labas atsauksmes. Nevarēju vienīgi izdomāt, vai iet uz Banku augstskolu, par kuru arī ir dzirdēts daudz laba, uz to pašu programmu vai arī uz RTU, bet, tā kā RTU ir budžeta vietas, tad nosvēros par labu RTU. 2. Kad ierados pirmo reizi uz uzņemšanu, tad vēl neko īsti nebiju izdomājis, jo gandrīz vispār pirms tam nebiju interesējies par augstskolām un programmām. Tajā dienā pie foršajiem un izpalīdzīgajiem Studentu pašpārvaldes locekļiem noskaidroju visu sīki, mājās pēc tam visu pārdomāju un nākamajā dienā nācu pieteikties, jo nebiju pirms tam vēl izdomājis, vai gribu studēt akadēmiskajā, vai profesionālajā programmā. Pēc uzņemšanas atnācu vēl vienu reizi tāpat parunāties ar Studentu pašpārvaldi un pēc tam, kad nācu uz reģistrēšanos, jutos gandrīz kā mājās, jo visi bija draudzīgi un jau pazīstami. 2009. gada 31. augusts

KĀPĒC IZVĒLĒJIES STUDIJAS RĪGAS TEHNISKAJĀ UNIVERSITĀTĒ

Esi sveicināta, studenta dzīve! Jānis Strods, Datorzinātnes un Informācijas Tehnoloģijas Fakultātes students, jaunietis, kurš Šogad pirmais ieradās uz uzņemšanu RTU

1. Esmu tehniskas dabas cilvēks, un mani pievelk lietas, kuras var izjaukt un salikt atpakaļ vai uzlabot. Izvēlētajā specialitātē tieši tas arī likās interesantākais. Skolas nosaukums iet pa priekšu tās darbiem un sasniegumiem, tāpat kā katra cilvēka vārds. Man svarīga ir mana nākotne, kā arī izvēlētā profesija, tāpēc izvēlējos starp prestižākajām skolām. Ievācot informāciju par RTU, daudz dzirdēju par studentu sasniegumiem, beidzot šo augstskolu, tas mani arī ieinteresēja. Protams, viss ir atkarīgs tikai no paša – gan vēlme mācīties, gan no tās izrietošās sekmes. Ļoti saistoša likās draudzīgā gaisotne, kontaktējoties ar bijušajiem, esošajiem un nākamajiem studentiem – tikai labas atsauksmes par skolas kolektīvu, mācībspēkiem un tehnisko personālu (dienesta viesnīcā). Rīgā biju ieradies jau ap pulksten 3 naktī, un tā iznāca, ka nebija ko darīt, tāpēc stāvēšanu rindā sāku no pulksten 5, un sagadījās, ka biju pirmais. Godīgi sakot, sākumā iespaids nebija no labākajiem, jo bukleta aizmugurē bija norādīta nepareiza informācija, proti, ka uzņemšanas komisija ir 121. kabinetā, un trīs stundas nostāvēju pie nepareizā kabineta, kad beigās atjēdzos, ka uzņemšana notiek otrajā stāvā, nevis pirmajā, tad bija neliels šoks. Nekas, desmit minūtes pirms uzņemšanas sākšanas mierīgi aizgāju un nostājos rindas priekšā, protams, no tā izkristalizējās dažas domstarpības (tad pienāca reportieris), bet, kā atvēra durvis, viss norima! Un arī iespaids uzreiz uzlabojās – katrai fakultātei bija iedalīts savs galdiņš, kas uzreiz garo rindu sadalīja vairākās mazākās. Tiešām patīkami bija redzēt augsto profesionālo līmeni, kā tika uzņemti studenti, arī «palīdzības dienests», kas diezgan veiksmīgi orientēja apmaldījušos reflektantus. Tad ātri ievadīja datu bāzē, un viss cauri, brauc mājās, gaidi reģistrāciju. 2. Par reģistrāciju – bija kā bija. Atkal rinda, bet izbārstīta un ne tik gara kā uzņemšanā, bet tomēr rinda. Tad «ditfi» man uzdāvināja dzeltenu lapiņu ar uzrakstu «Neķer kreņķi», vienkāršāk sakot – budžetā ticis neesi, lasies! Nu ko, nav, nav, jāiet stāvēt atkal rindā uz fotografēšanos, tur iepazinos ar vairākiem reflektantiem lāčiem, kas drosmīgi un bez grūtībām mīcījās pa kājām un grūstījās, lai tiktu ātrāk prom. Izstāvēju rindu, tad mani nofočēja, un, paskatoties uz rindu, kas vēl bija aiz manis, es pat neuzdrošinājos fotogrāfam iebilst, lai fotografē vēlreiz, jo bilde nebija izdevusies. Beigās viss ir beidzies labi, esmu ticis budžetā RTU – DITF. Drīz viss sāksies – atkal mācības, atkal kopmītnes, ieskaites un negulētas naktis, utt. Gaidu ar nepacietību, kad varēšu sākt mācības RTU. Novēlu visiem studentiem sasniegt visus mērķus, kas iecerēti, un nepadoties pirmajām grūtībām, jo RTU studentiem krīze neeksistē, tās tikai pāris nebaltas stundas, kas mūsu prātiem liek aizdomāties par ekonomiju!

Anete Lufta, Inžnierekonomikas un vadības fakultātes studente 1. Es nācu uz RTU, jo biju izdomājusi studēt tieši šo programmu, un likās, ka RTU piedāvā vislabāko un kvalitatīvāko izglītību. Pirms gada jau biju sākusi interesēties, un no RTU studentiem dzirdēju tikai labākās atsauksmes. Tas arī bija viens no galvenajiem iemesliem manai izvēlei. 2. Viss šis process likās ļoti vienkāršs, visi cilvēki, ar kuriem bija jākontaktējas, bija ļoti laipni, izpalīdzīgi un pretimnākoši. Bija patīkama sajūta iejusties topošās studentes lomā, jo apkārt valdīja gaisotne, kas lika justies tā, ka esmu šai augstskolai jau piederīga.

2009. gada 31. augusts

Anete Aramina, Inžnierekonomikas un vadības fakultātes studente

1. Uzņēmējdarbību un vadīšanu uzskatu par ļoti perspektīvu, izglītojošu un pietiekami plašu programmu, lai atrastu sev piemērotāko no šīs jomas arī darba tirgū. Tieši tāpēc izvēlējos šo programmu Inženierekonomikas un vadības fakultātē. Ne mirkli nešauboties, no augstskolām izvēlējos RTU, pamatojoties uz dzirdētajām atsauksmēm un budžeta vietu iespējām. 2. Emocijas uzņemšanā bija ļoti pozitīvas – sakārtotība, neviltota vēlēšanās palīdzēt un atbalsts tiem, kas ļoti satraukušies, radīja ļoti labu pirmo iespaidu par universitāti. Arī reģistrējoties domas nemainīju.

Zanda Kivleniece, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes studente

1. Rīgas Tehniskā universitāte mani ieinteresēja ar plašo programmu piedāvājumu, augstas klases mācībspēkiem, iespēju piedalīties dažādos projektos un, protams, arī ar lielo budžeta vietu skaitu. No draugiem bija dzirdētas labas atsauksmes tieši par RTU. Telekomunikāciju nozarei saskatu perspektīvas un pozitīvas attīstības iespējas gan Latvijā, gan ārpus tās, tāpēc arī izvēlējos šo fakultāti. Nedaudz arī spītība, jo no citiem bieži vien tika dzirdēts, ka viegli nebūs. Gribēju sev pierādīt, ka to varu! 2. Nākot uz uzņemšanu un reģistrējoties, man patika pasniedzēju un studentu labvēlīgā attieksme pret jaunajiem reflektantiem. Neiztika arī bez humora un pozitīvām emocijām.

Laura Novada, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes studente

1. RTU – jo ķīmija plus daudz iespēju specializēties un praktiskās daļas ir vairāk, nevis tā kā LU. Mani saista dabaszinātnes – ķīmija, bioloģija, bet ķīmijas nozarē pašlaik, šķiet, ir vairāk darbavietu un tā ir pieprasītāka, tāpēc izlēmu par labu RTU, lai gan LU biologos arī tiku budžetā. Ā, un jā – budžets arī bija svarīgs faktors izvēloties. Bija bail un uztraukums, jo jāpierod pie sistēmas, bailes radīja arī C līmenis angļu valodā (koeficients 0,79). 2. Bija grūti izlemt, jo abas nozares vilka uz savu pusi. Paldies tai darbiniecei, kas gan piesakoties, gan reģistrējoties sniedza daudz informācijas un iedrošināja. Tagad ir neskaidrība par to, kur jābūt, kas jāņem līdzi, jo «kojās» arī jāiekārtojas. Gan jau, ka nevajadzīgi par daudz uztraucos, bet, kamēr nav izdzīvotas visas tās lietas, tikmēr jau miera nebūs.

Inga Venterzute, Transporta un mašīnzinību fakultātes studente

1. Uz RTU gāju, jo tehniskās lietas mani jau ir saistījušas no agras bērnības. Tieši uz TMF gāju, jo tiek piedāvātas studijas par automobiļu transportu, kas mani interesē jau ļoti sen. Un esmu pat dažas vasaras pastrādājusi saistībā ar auto lietām, un tas mani ieinteresēja vēl vairāk. 2. Uzņemšanā bija interesanti pavērot, kādi cilvēki vēl piesakās uz TMF. Katrā ziņā bija arī nelielas bailes par to, vai nebūšu šajā fakultātē vienīgā meitene. Bet reģistrējoties jau bija redzams, ka tomēr neesmu vienīgā meitene, kam interesē tehniskas lietas.

KĀPĒC IZVĒLĒJIES STUDIJAS RĪGAS TEHNISKAJĀ UNIVERSITĀTĒ

Esi sveicināta, studenta dzīve! Ilze Saukāne, Transporta un mašīnzinību fakultātes studente

1. Uz RTU nācu studēt tāpēc, ka, manuprāt, šī ir īstā augstskola Latvijā, kurā apgūt eksaktās zinības. Te ir visplašākais studiju programmu klāsts, līdz ar to ikviens tehniskais prāts var atrast sev visinteresantāko un piemērotāko. Turklāt RTU nenoliedzami ir prestiža universitāte, kura pierādījusi sniegtās izglītības kvalitāti, kas ir ārkārtīgi nozīmīgi. Reiz tiku nosaukta par «tehnisko blondīni», tāpēc domāju, ka RTU man ir īstā vieta! TMF – tāpēc, ka mani visvairāk interesējošā studiju programma ir šajā fakultātē, par ko man ir tiešām liels prieks, jo jau tagad, pirms studijas sāktas, radies ļoti patīkams iespaids par «mehiem». Ir dzirdēts, ka tādas auras kā TMF nekur citur nav un ka šīs fakultātes studenti ir tiešām brīnišķīgi cilvēki! Manī valda patiesa aizrautība, ka arī es pievienošos «mehu» pulkam! 2. Pirmās emocijas paralēli nelielam satraukumam noteikti bija pozitīvas. Man ļoti patika uzņemšanā strādājošo attieksme un atraktivitāte, varēja redzēt tikai smaidošas sejas. Stāvot rindā, parunājos ar citiem topošajiem TMF studentiem, un mani pārņēma arvien lielāka pārliecība, ka izdaru pareizo izvēli, stājoties RTU. Reģistrējoties emocijas bija līdzīgas, nenoliedzami prieks un milzīga ziņkārība par to, kāda veidosies mana nākotne, studējot TMF. Sajūtas, nākot uz uzņemšanu un reģistrējoties, var raksturot kā patiesu jautrību! Bija tiešām forši!

Austra Svarinska, Transporta un mašīnzinību fakultātes studente

1. RTU atzinu par sev piemērotu labās slavas un dzirdēto atsauksmju dēļ. Uzskatu, ka RTU ir prestiža augstskola, kas mani lieliski sagatavos manai nākotnes profesijai un ne tikai, arī dzīvei kopumā. Studēt TMF savukārt nebija īpaši plānots. No visām šīs universitātes piedāvātajām studiju programmām izvēlējos «Visaptverošo kvalitātes vadību», kas ir šajā fakultātē. Lai gan tagad skaitos «mehs», esmu apmierināta ar savu izvēli. 2. Nākot uz uzņemšanu, neliels uztraukums lika sevi manīt, jo CE rezultāti nebija tik spīdoši, kā biju cerējusi. Toties pēc dokumentu iesniegšanas, sekojot līdzi situācijai «ORTUS», sapratu, ka nav par ko satraukties, budžeta grupā tikšu! Reģistrējoties biju ļoti lepna par sevi, ka esmu tikusi tik tālu, un beidzot skaidri redzēju savu tuvāko četru gadu nākotni.

Edvīns Ķirsons, Transporta un mašīnzinību fakultātes students

1. Jau no bērnības dienām esmu vēlējies būt izgudrotājs. Viss sākās ar nelielām modifikācijām, piemēram, diodīšu piestiprināšanu spēļu mašīnām, velosipēdam pievienots akumulators lukturiem utt. Bet ar laiku uzradās tāds dzinulis, ka vēlos sasniegt ko vairāk. Tapa mājās pierakstītas idejas, skices, kuras pārtapa rasējumos un no malas šķita kā zinātniskā fantastika. Sapratu, ka nav ko niekoties ar mazām lietām – dzīvē jādodas uz priekšu! Es vēlos būt zinātnieks un izgudrotājs – vēlos būt inženieris! TMF ir un būs tieši tas, ko vēlos! Es nenācu iestāties tāpēc, ka vēlos papīru. Es atnācu tāpēc, ka zinu – to man dzīvē vajadzēs! TMF ir manas karjeras pats sākums. Un domāju – kopā ar kolēģiem tie būs vieni no vislabāk pavadītajiem dzīves gadiem! 2. Pirmās emocijas bija visnotaļ interesantas. Ierados uz dokumentu iesniegšanas otro dienu kopā ar trim vecajiem klasesbiedriem. Tā teikt, visi turamies kopā. Biju domājis, ka varu nākt iesniegt dokumentus bez raizēm ar BB līmeņiem, bet, ātri aplūkojot topošos kolēģus, samērā drīz pazuda šī drošība. Pirmo reizi dzīvē uztraucos, ka kaut kas tiešām var arī neizdoties tā, kā vēlos. Uz reģistrēšanos ieradās tikai divi no mums. Es uz TMF, un Artis uz EEF. Mēs abi bijām tik ļoti centīgi, ka uz reģistrēšanos ieradāmies jau 9.00 pirmajā dienā. Tiesa, neviens no mums kaut kā neizlasīja to, ka reģistrēšanās sākas 10.00. Vēl viena nervus kutinoša stundiņa. Un arī rindas, salīdzinot ar iestāšanās dienu, bija visnotaļ iespaidīgas. It īpaši tā jaukā studentu apliecības rinda – kā gan tā kādam varētu nepatikt? Abi finišējām budžetā – es mehatronikā, viņš – nav ne jausmas. Tikai zinu, ka EEF, un vairs mani nekas neuztrauc. Novēlu visiem jaunkursniekiem un esošajiem RTU studentiem veiksmīgu un interesantu jauno mācību gadu! Un neaizmirstiet godināt Haļavas Dievu!

Aigars Mačiņš, Datorzinātnes un Informācijas Tehnoloģijas Fakultātes students

1. Man iepatikās studiju programma «Finanšu inženierija». Es šai programmai saskatu ļoti lielas perspektīvas, un tā liekas gana izaicinoša. 2. Varbūt paveiksies un tikšu budžetā. Bija izbrīns, kāpēc uz datorzinību fakultāti ir visgarākā dzīvā rinda. Un vēlējos iekļūt RTU pat vairāk nekā SSE Riga.

Jaunos RTU studentus aptaujāja SP

2009. gada 31. augusts

CĀĻUS SKAITA RUDENĪ...

RTU mācību prorektors Uldis Sukovsk is stāsta: «Redzams, ka jaunieši ļoti vēlas mācīties. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir ne tikai labāks studentu pieplūdums – labāks ir arī viņu zināšanu līmenis. Praktiski visās studiju programmās ir bijis konkurss, un visas studiju vietas ir aizpildītas. Pamatstudiju programmās uzņemšana bija izsludināta uz 1920 no valsts bu džeta finansētām vietām, taču esam ieskaitījuši par 35 studentiem vairāk, nekā sākotnēji tika plānots – 1955. Viens no iemesliem – ja kādā programmā reflektantiem ir vienādi rangi uz vie tu skaita robežas, uzņemam visus pre tendentus. Un otrs – dažās studiju programmās uzņemamo skaitu mazliet palielinājām, jo iepriekšējā plāna prog noze, kas parasti tiek apstiprināta agrā pavasarī Senāta marta sēdē, izrādījās neprecīza un netiktu aizpildītas visas paredzētās budžeta vietas. Kopumā uzņemšana ir noritējusi veiksmīgi. Intensīvs jauno studentu pieplūdums – un tāds šai fakultātei citus gadus nebija raksturīgs – bija vērojams Transporta un mašīnzinību fakultātē – pirmās prioritātes pieteikumu skaits divas reizes pārsniedza budžeta vie tu skaitu. Arī Datorzinātnes un infor mācijas tehnoloģijas fakultātē bija ievērojami vairāk studētgribētāju. Kā jau pierasts, liels konkurss – aptuveni 9 pretendenti uz vienu budžeta stu diju vietu – bija Arhitektūras un pil sētplānošanas fakultātē. Kā arvien, liels pieteikumu skaits, un tas nav pārsteigums, joprojām tiek saņemts Inženierekonomikas un vadības 2009. gada 31. augusts

fakultātē – vidēji fakultātē 7 pieteiku mi uz vienu budžeta vietu. Tiesa, atsevišķās IEVF programmās bija milzīgs konkurss – pat 19 pieteikumi uz vienu studiju vietu, taču šo īpatnību nosaka mazais budžeta vietu skaits, jo šajās programmās tradicionāli ir maksas studijas. Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē no šā gada ir pavisam jauna, kopīgi ar

lai dēls vai meita turpinātu ģimenes tradīcijas. Kopumā plāns ir izpildīts arī augs tākā līmeņa studijās, tiesa gan, ne visās fakultātēs vienmērīgi – diem žēl, piemēram, Datorzinātnes un in formācijas tehnoloģijas fakultātē ir uzņemts ievērojami mazāk maģis trantu, nekā bija plānots. Neaizpildītās vietas tiek sadalītas citām fakultātēm,

Iemeslus neanalizēsim, taču secinājums nepārprotams: šogad bijis ļoti liels jauno studentu pieplūdums. Inženierekonomikas un vadības fa kultāti izveidota starpdisciplināra pa matstudiju programma «Finanšu in ženierija». Uz 10 budžeta vietām tika iesniegti 55 pieteikumi. Domājams, ka labi studenti šogad būs arī Elektronikas un telekomunikāciju fakultātē – citus gadus grupas bija grūtāk nokomplektēt, taču šogad šajā fakultātē bija labs konkurss, uzņēmām jaunos studentus ar labām atzīmēm. Šogad dienas nodaļā negaidīti daudz studentu pieteikušies studēt arī par maksu. Piemēram, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē, kur agrāk par maksu mācījās tikai da ži studenti, ir pieteikušies pat 72 «mak sātgribētāji». Ir pat gadījumi, kad, uzzinājuši uzņemšanas rezultātus, jau nieši atsakās no iegūtās budžeta vietas un piesakās tajā programmā, kur par studijām viņiem būs jāmaksā. Iemesli šādai rīcībai katram ir savi – nereti tas ir sirds aicinājums vai vecāku vēlme,

lai tās savukārt varētu uzņemt par plānoto lielāku maģistrantu skaitu. Iz skaidrojums varētu būt tāds, ka daudzi datorzinātnes speciālisti jau studējot ir atraduši labu darbu un, iespējams, baidoties to zaudēt, labāk izvēlas strā dāt nekā uzreiz turpināt studijas maģistrantūrā, atliekot tās uz vēlāku laiku. Uz šo apstākli varam paskatīties arī pozitīvi – acīmredzot sagatavojam tik labus speciālistus, ka viņi jau ar bakalaura zināšanām ir gatavi darbam. Otrs apstāklis – arī fakultātes beidzēju – bakalauru – skaits bija ma zāks par plānoto. Gandarījumu sagādāja arī raitais, pārdomātais uzņemšanas process. Šo gad pirmo reizi bija iespējams sagatavot pieteikumu arī elektroniski internetā, ko izmantoja apmēram 700 jauniešu. Jāsaka paldies fakultāšu uzņemšanas komisijām par labo un operatīvo dar bu. Interesanti, ka Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes

uzņemšanas komisijā šogad strādāja tikai jaunieši, un viņu paveiktais darbs tiešām priecē. Vakara un neklātienes studijām– un tā ir tendence visās Latvijas augst skolās – ir pieteikušies ievērojami mazāk studentu nekā plānots, tāpēc lielākajā daļā studiju programmu esam pagarinājuši pieteikšanās laiku nepilna laika studijām un gaidīsim pieteikumus vēl līdz 11. septembrim. Loģisks skaidrojums nelielajam pie teikumu skaitam varētu būt eko nomiski apsvērumi – nepilna laika stu dējošie parasti ir cilvēki, kuri strādā un maksā par studijām no saviem lī dzekļiem. To, ka pamatstudijās ir maksas studentu pieplūdums, bet nepilna laika studijās – iztrūkums, var izskaidrot ar to, ka daudzi vidusskolu tikko beiguši jaunieši vēl nestrādā un atrodas vecāku aizgādībā, kuri ir gatavi par studijām maksāt. Ir patiess prieks par to, ka šogad tik daudzi jaunieši ir izvēlējušies studijas RTU. Viņus var tikai apsveikt, ka izdarījuši izvēli balstīt savu dzīvi un savu karjeru uz zināšanām un kva lifikāciju. Esam gatavi strādāt ar šiem jauniešiem, arī Studentu parlaments un fakultāšu studentu pašpārvaldes gādā par to, lai studentu grupām būtu padomnieki, kas palīdzēs jaunajiem studentiem iejusties universitātes dzīvē un visu izprast. Novēlu izturību, enerģiju, un lai pietiek spēka iet līdz galam un piedzīvot skaisto diploma saņemšanas brīdi!»

Pierakstījusi Anita Muitiniece

starptautiskā sadarbība

Industriālās elektronikas institūtā pētījumus veic igauņu doktorants Egita Kancāne, Informācijas centra korespondente Lai stiprinātu RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Indus triālās elektronikas institūta un Tallinas Tehnoloģiju universitātes (TTU) Spēka elektronikas fakultātes Elektriskās piedziņas un spēka elek tronikas katedras sadarbību, RTU Industriālās elektronikas institūtā kopš jūnija (ar pārtraukumu vasarā) strādā TTU doktorants Marguss Mīrs (Margus Müür), kurš RTU kopumā pavadīs piecus mēnešus. Margusa ap maiņas studijas notiek ar ESF «DoRa» programmas1 atbalstu. – Kāds ir tavas vizītes mērķis RTU? – Pirmo gadu studēju doktorantū rā, RTU vācu materiālus doktora di sertācijai un materiālus lekcijām, ko lasu TTU. Tāpat palīdzu RTU kolēģiem darboties ar FESTO iekārtu, ko zinātniskās pētniecības vajadzībām RTU ir iegādājusies pagājušajā ga dā. Es līdzīgu, bet mazliet vecāku iekārtu lietoju jau četrus gadus, lasot studentiem lekcijas industriālajā auto matizācijā un robotikā un kopā ar stu dentiem veicot pētniecības darbus. Strādājot ar FESTO mikrorūpnīcas fizikālo modeli, studenti apgūst prog rammējamo loģisko kontrolleru (PLC) programmēšanu, robotu prog rammēšanu, ciparvadības darbagaldu (CNC) programmēšanu, iekārtu dar bības kļūdu atrašanu un novēršanu, kā arī lietotāju interfeisu izveidi, iz mantojot SCADA programmatūru. Ar FESTO mikrorūpnīcas palīdzību studenti iepazīstas ar sensoru, pnei matisko iekārtu un elektriskās pie dziņas darbības principiem, bet pēt nieki izstrādā jaunas energoefektīvas automatizācijas metodes. Manu pētījumu galvenā tēma ir industriālā automatizācija. Pētu eso šās industriālās automatizācijas konstruēšanas metodes un, izman tojot jaunākos atklājumus un auto matizācijas tehnoloģiju iespējas, iz strādāju jaunas konstruēšanas metodes, kas ļauj izveidot ātrākas, izturīgākas un efektīvākas produktu ražošanas tehnoloģiskās līnijas. Mūs dienās kompānijām nepieciešamas tādas tehnoloģiskās iekārtas, kas strādā maksimāli ātri un bez defektiem. – Kāds ir tavs lielākais ieguvums, esot RTU? – Esmu par vienu soli tuvāk doktora

grādam. Igaunijā doktorantiem tas ir obligāts nosacījums – vienu semestri studēt ārpus valsts. Esmu iepazinies ar latviešu kultūru un dabu. Nedēļas nogalēs esmu apceļojis Cēsis un Jūr malu. Šī ir pirmā reize, kad Latvijā pa lieku ilgāk par divām dienām. – Ja tu salīdzinātu RTU un TTU, kādas būtu būtiskākās atšķirības? – Pagaidām RTU esmu pavadījis ti kai vienu mēnesi, tāpēc man ir grū ti salīdzināt, bet lielākā atšķirība, manuprāt, ir tā, ka visas Tallinas Teh noloģiju universitātes fakultātes at rodas vienkopus – Mustamē rajonā Tallinā. Lai tas būtu iespējams, TTU nesen uzbūvēja trīs jaunas ēkas, di vas no kurām tikai šogad gatavojas no dot ekspluatācijā. Tagad tikai viena katedra – Siltuma inženierijas katedra – atrodas 5 km attālumā no universitātes centrālās ēkas. Mūsu studentiem ir uzbūvētas arī četras jaunas dienesta viesnīcas un viena viesnīca pilnībā re novēta. Arī kopmītnes atrodas turpat pie fakultātēm. Vēl viena atšķirība: TTU pilna laika doktora studijas ilgst četrus gadus, RTU – tikai trīs. Bet pārējais, manuprāt, TTU ir līdzīgs RTU. Arī mums universitātes struktūrvienībās ir dažāda personā la vecuma struktūra: dažās struk tūrvienībās ir daudz jaunu cilvēku, citās – daudz vecu cilvēku. Tāpat kā RTU, arī TTU ir dažāds zinātniskais aprīkojums: gan ļoti moderns, gan novecojis u. tml. Tāpat kā RTU, arī mūsu studenti piedalās projektos un pētījumos, izmantojot stipendijas, brauc studēt uz ārzemēm un nereti iegūst gan TTU, gan ārzemju uni versitātes diplomu. – Vai Latvijā bija arī kāds pārsteigums? – Jā, patīkamākais pārsteigums bi ja tas, ka RTU ir ļoti skaistas terito rijas jūras krastā atpūtai un sportam. Manuprāt, mūsu universitāte lie lāko daļu no tām ir pārdevusi. Nepa tīkamākais pārsteigums bija dārgās sabiedriskā transporta braukšanas biļetes – Tallinā students braukšanas kartīti visiem transporta veidiem mē nesim var nopirkt par Ls 8. – Kas, tavuprāt, ir labākais pētnieka darbā? – Manā gadījumā – tas, ka varu strādāt ar jaunām automatizācijas un robotikas iekārtām, iegūt jaunas zi nāšanas un izmantot tās darbā ar

studentiem. Es palīdzu arī projektēt un būvēt jaunu aprīkojumu. Tāpēc mans darbs ir daudzpusīgs – neviens uzdevums nelīdzinās iepriekšējam. – TTU tu lasi robotikai veltītas lekcijas. Vai robotika arī Igaunijā ir populāra studiju un hobiju joma? – Jā, tā ir. TTU darbojas Robotu klubs, kur mūsu universitātes studenti var būvēt dažādus robotus (cīņas ro botus, futbola robotus u. tml.). Robotu klubs jau vairākus gadus novembra beigās vai decembra sākumā TTU organizē robotu sacensības «Robotex», kurās piedalās ne tikai Igaunijas, bet arī citu valstu studenti un mācībspēki. Šā gada «Robotex» dalībnieku uzdevums ir būvēt futbola robotus: divi roboti sacentīsies futbola laukumā, kurā būs 10 bumbas. Robotu uzdevums būs 90 sekunžu laikā iesist pēc iespējas vairāk bumbu pretinieka vārtos (vairāk informācijas: www.robotex.ee/eng). – Septembra sākumā tu piedalīsies sacensībās «WordSkills». Kas parasti šādās sacensībās notiek? – Šajās sacensībās topošie speciālis ti, kuru gadu skaits nepārsniedz 22, no visas pasaules sacenšas gan tradicionālos, gan modernos arodos un salīdzina prasmes tādās jomās kā automašīnu labošana, lidmašīnu apkope, cauruļvadu likšana, elek trisko instalāciju ierīkošana, ainavu arhitektūra, mobilā robotika, fri ziermeistarība, kulinārija utt. – ko pumā sacensības notiek vairāk nekā 40 arodos. Katrā no tiem sacenšas mācekļi, pārsvarā arodskolu pārstāvji, lai sa censībās noskaidrotu labāko mācekli pasaulē. Ir dažas disciplīnas, kurās var piedalīties arī universitāšu studenti – mobilā robotika (robotu montēšana, programmēšana, piemēram, lai robots varētu izkļūt no labirinta u. tml.), CAD projektēšana u. c. Lai piedalītos «WordSkills» sacensībās, dalībniekiem vispirms ir jāuzvar savas valsts sacensībās. Vairākumā gadījumu sacensības tiek izmantotas, lai jauniešiem reklamētu profesionālo izglītību. Šādās sacensībās var redzēt, cik kvalitatīvas ir mācību programmas katrā skolā un kas jā maina, lai nākamajā gadā sasniegtu labākus rezultātus. «WordSkills» sacensību dalībniekiem tiek piešķirti sertifikāti, kas sniedz iespējas iegūt labāku darbu savā vals tī vai ārpus tās. Bet laureātiem tiek piešķirta Alberta Vidala prēmija

(Albert Vidal Award) sava biznesa sākšanai. Es sacensībās piedalīšos kā meha tronikas eksperts – vērtēšu sacensību dalībnieku darbu. Lai piedalītos šajā kategorijā, nepieciešamas iemaņas mehānikā, pneimatikā, elektroniski vadāmajās sistēmās, programmēšanā, robotikā un sistēmu projektēšanā. Sa censību dalībniekiem četru dienu laikā būs jāuzbūvē, jāapkalpo un jāuztur automatizēts ražošanas konveijers un būs jāizveido programmas tā vadīša nai. Sacensību noslēgumā konveijeram jābūt samontētam tā, lai tas spēj ražot noteiktos produktus. Šogad «WordSkills» sacensības no tiks Kanādas pilsētā Kalgari no 1. līdz 7. septembrim. Sacensībās būs vairāk nekā 1000 dalībnieku no 50 valstīm. Mehatronikas disciplīnā ir reģistrējušās 26 komandas (divi dalībnieki katrā). (Vairāk informācijas: www.worldskills. org vai www.worldskillsportal.com). 1 «DoRa» ir viena no Eiropas Sociālā fonda programmām, kuru administrē «Archimedes Foundation», šīs programmas sniegtās iespējas var izmantot arī Latvijas studentu un mācībspēku apmaiņai ar Igaunijas augstākās izglītības iestādēm. Vairāk informācijas: http://www.archimedes. ee/amk/File/DoRa_PROGRAMM_eng. doc.

2009. gada 31. augusts

STIPENDIJU KONKURSS/ESF ATBALSTS

«Vernera fon Sīmensa izcilības balva 2009» «Werner von Siemens Excellence Award 2009» SIA «Siemens» sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Universitāti izsludina stipendiju konkursu doktoriem un maģistriem, kas aizstāvējuši promocijas un maģistra darbus ne agrāk kā 2008./2009. akadēmiskajā gadā, šādās nozarēs: - elektrotehnika; - enerģētika; - telekomunikācijas; - elektronika; - automātika; - informācijas tehnoloģijas; - transporta sistēmas; - medicīnas inženierija. Kopējais stipendiju fonds ir 5000 eiro. Stipendiātus nosaka RTU, LU un SIA «Siemens» deleģētu ekspertu komisija. Vērtēšanas kritēriji: - pētījuma novitāte; - pētījuma izmantojamība praksē; - pētījuma publicitāte.

Iesniedzamie dokumenti drukātā un elektroniskā formātā: Maģistra darbiem: - maģistra darbs; - 2 maģistra darba recenzijas no profesoriem vai pazīstamiem nozares speciālistiem; - CV. Promocijas darbiem: - promocijas darba kopsavilkums; - publikāciju saraksts; - 2 promocijas darba recenzijas no profesoriem vai pazīstamiem nozares speciālistiem; - CV. Iesniegšanas termiņš: 2009. gada 25. septembris. Darbi jāiesniedz RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentā, Kaļķu ielā 1, 307. telpā, elektroniski: evita.miscuka@rtu.lv vai LU – Ārlietu departamentā, Raiņa bulvārī 19, 143. telpā, elektroniski: ad@lu.lv. Konkursa nolikums: www.rtu.lv.

ESF atbalsts RTU doktora studiju programmas apguvei un promocijas darba sagatavošanai Rīgas Tehniskā universitāte šī gada 31. jūlijā noslēgusi vienošanos ar Valsts izglītības attīstības aģentūru par Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta «Atbalsts RTU doktora studiju īstenošanai» (Nr. 2009/0144/1DP/1.1.2.1.2/09/ IPIA/VIAA/005) īstenošanu. Darbības programmas papildinājuma 1.1.2.1.2. apakšaktivitātes «Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai» projekta īstenošana RTU ir sākta jau šā gada maijā, organizējot konkursu par Eiropas Sociālā fonda mērķstipendiju piešķiršanu doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem. Projekta ieviešanas ilgums ir 76 mēneši, un tas tiks īstenots līdz 2015. gada septembrim. Projekta kopējās izmaksas ir 6 456 660 latu, no tiem 85% – Eiropas Sociālā fonda finansējums un 15% – Latvijas valsts budžeta finansējums. Projekta mērķis ir palielināt doktora zinātnisko grādu ieguvušo speciālistu skaitu, kas spējīgi plānot, radīt un ieviest ražošanā augstas tehnoloģijas produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, tā veicinot tautsaimniecības attīstību uz inovāciju pamata. Konkursa kārtībā gandrīz 300 RTU doktorantu varēs saņemt mērķstipendiju doktora studiju programmas apguvei un promocijas darba sagatavošanai. Stipendiātiem tiks segtas komandējumu izmaksas, un viņu vadītāji saņems atlīdzību par doktorantu darba vadīšanu. Paredzēts, ka, projektu īstenojot, doktora zinātnisko grādu iegūs gandrīz 200 doktorantu. Pieteikumu iesniegšana mērķstipendijas piešķiršanai 2009./2010. studiju gadam ir jau noslēgusies, un šā gada septembrī ar uzvarētājiem tiks slēgti līgumi par ESF atbalsta piešķiršanu. Nākamais konkurss doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem tiks organizēts nākamā gada augustā. Plašāka informācija atrodama RTU mājaslapā sadaļā «Informācija» / «Doktoran tiem» / «Informācija par ESF atbalstu»: http://www.rtu.lv/content/view/2827/1392/ lang,lv/. Doktorantu studiju daļa Tālr. 67089051 E-pasts: lita.lazdina@rtu.lv Adrese: Kaļķu iela 1–205 Rīga, LV-1050 Uz Eiropas Sociālā fonda stipendiju konkursa kārtībā var pretendēt valsts budžeta finansētās vai maksas pilna un nepilna laika studiju programmās studējošie sekmīgie doktoranti, kā arī zinātniskā grāda pretendenti. Eiropas Sociālā fonda stipendijas apmērs: 1. un 2. kursa doktorantiem – 600 latu mēnesī; 3. un 4. kursa doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem – 800 latu mēnesī. Stipendiju 1. un 2. kursa doktorantiem izmaksā 500 latu apmērā mēnesī; 3. un 4. kursa doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem izmaksā 700 latu 2009. gada 31. augusts

apmērā mēnesī. Atlikušo stipendiju izmaksā pēc doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu saistību sekmīgas izpildes un izvērtēšanas katra semestra beigās. Doktoranti un zinātniskā grāda pretendenti, kuriem konkursa kārtībā piešķirs stipendijas, saņems arī līdzekļus komandējumiem 500 latu pusgadā (kopā 1000 latu gadā) katrs. Doktora darba vadītāji par viena doktoranta darba vadīšanu saņems atlīdzību 100 latu mēnesī, neskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Projektu īstenojot, doktora darba vadītājs vienlaikus var vadīt ne vairāk kā piecu doktorantu darbus. Vērtējot pretendentus, priekšroka tiek dota tiem, kuri strādā RTU pamatdarbā. Lēmumu par stipendijas piešķiršanu pieņem Atbalsta piešķiršanas konkursa komisija (APKK), kura strādā saskaņā ar tās nolikumu un tiek nodibināta ar RTU zinātņu prorektora rīkojumu. APKK sastāvā darbojas RTU zinātņu prorektors, zinātņu prorektora vietnieks, Doktorantu studiju daļas vadītājs un fakultāšu dekānu vietnieki zinātniskajā darbā. Saskaņā APKK lēmumu tiek slēgti līgumi (septembra 1. nedēļā) par stipendiju piešķiršanu ar doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem un viņu vadītājiem. Atbalsta kandidāts vienlaikus ar atbalstu nevar saņemt atlīdzību: 1. darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma 1.1.1.2. aktivitātes «Cilvēkresursu piesaiste zinātnei» projektos; 2. darbības programmas «Uzņēmējdarbība un inovācijas» papildinājuma 2.1.1.1. aktivitātes «Atbalsts zinātnei un pētniecībai» 2.1.2.1.1. apakšaktivitātes «Kompetences centri» un 2.1.2.2.1. apakšaktivitātes «Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde» projektos. Mērķstipendiju doktorantam un zinātniskā grāda pretendentam izmaksā 11 mēnešus gadā. Kopējais mērķstipendijas piešķīrums vienam doktorantam nepārsniedz 44 mēnešus: doktora studiju programmas apguvei – 33 mēnešus, bet promocijas darba sagatavošanai, lai iesniegtu publiskai aizstāvēšanai Promocijas padomē – 11 mēnešus. Konkursa kārtība: atbalsta pretendents iesniedz pieteikumu fakultātes dekāna vietniekam zinātniskajā darbā, pieteikumam pievienojot šādus kritērijiem atbilstošus dokumentus: 1. publikāciju kopijas un to sarakstu, kuru noformē atbilstoši Latvijas standartiem bibliogrāfisko aprakstu veidošanai (LVS ISO 690, LVS ISO 690-2); 2. ziņojumu konferencēs sarakstu; 3. projektu sarakstu; 4. maģistra diploma pielikuma kopiju (tikai 1. kursa doktorantiem); 5. semestra individuālā studiju plāna (atzīmju grāmatiņas) kopiju (2. un 3. kursa doktorantiem); 6. rekomendācijas.

ZINĀTNE

Zināt, spēt, radīt... arī kosmosā Viesturs Veckalns, RTU Zinātņu daļa Laikā, kad visa pasaule atzīmēja 40. gadadienu, kopš cilvēks «Apollo» misijā pirmo reizi vēsturē spēra kāju uz Mēness, LR izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) juridisko lietu un ārējo attiecību jautājumu direktora Petera Hulsroja rokasspiediens un 23. jūlijā parakstītais sadarbības līgums iezīmēja arī Latvijas kosmisko tehnoloģiju attīstības perspektīvas.

Pašlaik Latvijas Sprīdītis stāv uz pirmā no trim pakāpieniem, kas ved pie Eiropas Kosmosa aģentūras durvīm. Ceļš līdz nākamajam pakāpienam vēl ir tāls, un vēl ir daudz jomu, kur pilnveidoties un augt. Noslēgtais sadarbības līgums iezīmē tā saukto iepazīšanās fāzi, kuras laikā EKA Latvijas inženieriem un zinātniekiem sniedz arī praktiskus padomus tehnoloģiju attīstībā un piedāvā atbalstu speciālistu apmācībā. pilntiesīga dalībvalsts Eiropas sadarbības valsts

sadarbības līgums Iespējami trīs sadarbības statusi ar EKA. Pašreiz Latvija atrodas sadarbības pamata statusā.

2009. gada 23. jūlijs. Zīmīgais rokasspiediens – izglītības un zinātnes ministre T. Koķe un EKA pārstāvis P. Hulsrojs. Avots: EKA

Ir pamatota RTU zinātnieku interese, kuri pēc līguma parakstīšanas piedalījās seminārā, kas tika rīkots par godu Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvju vizītei Rīgas Tehniskajā universitātē. Jo kosmiskās tehnoloģijas ir darba lauks visdažādāko inženierzinātņu jomu speciālistiem, tostarp elektronikas, telekomunikāciju speciālistiem, materiālzinātniekiem, informācijas tehnoloģiju speciālistiem, kīmiķiem un dažādu citu inženierzinātņu speciālistiem.

sadarbības līgums Eiropas sadarbības valsts pilntiesīga dalībvalsts

Vairākums Eiropas valstu piedalās Eiropas kosmosa aģentūras programmās dažādos sadarbības statusos.

Eiropas Kosmosa aģentūra ir sava veida Eiropas NASA, un tās rokās ir Eiropas kosmosa nozares atslēgas. Šīs organizācijas dalībnieces ir visas Eiropas industriāli attīstītās valstis, bet pie tās durvīm klauvē arī vairākas Centrāleiropas valstis jeb, tā teikt, jaunpienācējas. Kosmisko tehnoloģiju specifika nosaka, ka šī joma nav pa spēkam pat tādām lielām valstīm kā Francijai vai Vācijai atsevišķi. Tāpēc vairākas Eiropas valstis ir apvienojušās, un pēc šīs apvienošanās Eiropas Kosmosa aģentūras rīcībā ir nodotas vairākas sviras, kas ietekmē Eiropas kosmosa tehnoloģiju un zinātnes attīstību. Protams, arī industriālo pētījumu līgumu izpildes tiesību piešķiršana un tai sekojošā darba apmaksa. 90% no finansējuma, ko dalībvalsts iemaksā EKA budžetā, atgriežas šajā valstī industriālo pasūtījumu veidā. Un tas ir svarīgi – gan tādiem gigantiem kā «EADS/Astrium» vai «Arianespace», gan neskaitāmiem maziem, inovatīviem, karstiem start-up uzņēmumiem.

Starp citu, Eiropas Kosmosa aģentūrā šobrīd stažējas arī speciālisti no Igaunijas, kas līdzīgu līgumu kā Latvija parakstīja jau 2007. gadā. Igaunija, kas ir soli priekšā mums, jau sākusi sarunas par nākamo sadarbības fāzi jeb tā saukto ceļu uz Eiropas sadarbības valsts statusu, kas paredz jau daudz plašāku valsts iesaisti EKA tehnoloģiskajās programmās un, protams, arī nopietnākus finansiālos ieguldījumus. Lai varētu pilnvērtīgi darboties Eiropas sadarbības valsts statusā, mūsu kaimiņvalstī šo divu gadu laikā ir veikti nopietni sagatavošanās darbi, tostarp izstrādātas valsts kosmisko tehnoloģiju attīstības pamatnostādnes. Igaunijā sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru koordinē biznesa atbalsta struktūra «Enterprise Estonia» (kura pilda līdzīgas funkcijas kā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra), un par sadarbības iespējām ar EKA interesējas vairāki Igaunijas IT un telekomunikāciju tehnoloģiju uzņēmumi. Pēc sadarbības Eiropas sadarbības valsts statusā valstij ir iespēja kļūt par EKA dalībvalsti, ko 2008. gadā izmantoja Čehija. Kļūšana par EKA dalībvalsti atver visas durvis šīs valsts uzņēmējiem Eiropas kosmosa tehnoloģiju tirgū, kā arī šīs valsts speciālistiem paveras iespējas strādāt EKA struktūrās. Papildus valsts iegūst arī lēmējtiesības pār EKA programmām un attīstības virzieniem. Kļūstot par dalībvalsti, valsts iemaksas tiek rēķinātas proporcionāli tās iekšzemes kopprodukta apmēram. Turklāt valstij ir tiesības piedalīties arī papildprogrammās, kas palielina iemaksājamās summas apjomu. Pēc esošajiem Latvijas iekšzemes kopprodukta datiem, mūsu iemaksas Eiropas Kosmosa aģentūras budžetā, esot dalībvalsts statusā, būtu aptuveni 1 milj. latu. Kad Latvija nonāks līdz dalībvalsts statusam? Varbūt pēc 10 gadiem. Lielā mērā tas ir mūsu pašu rokās. EKA oficiālais pārstāvis P. Hulsrojs atzīmēja, ka dalība EKA ir fantastiski nozīmīga dalībvalsts zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, taču norādīja arī, ka visai iniciatīvai ir jānāk no Latvijas puses – no Latvijas valdības, zinātniekiem, inženieriem un uzņēmējiem. Kā apstiprinās vairāki RTU zinātnieki, Latvija jau ir piedalījusies padomju kosmosa programmās, par kuru tehnoloģiski augsto līmeni nav šaubu. Mūsdienās šī pieredze zināmā mērā ir jau pagaisusi un arī novecojusi. Taču Latvijā strādā uzņēmumi un zinātniskie institūti, kas izstrādā kosmosa tehnoloģijas un kas līdz ar to gūs labumu no Latvijas sadarbības ar EKA. Visnozīmīgākie piemēri ir «Bruker Baltic», kas izgatavo radiācijas sensorus pēc EKA pasūtījuma, kā arī Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, kas izstrādā kriogēnās izolācijas materiālus EKA nākamās paaudzes «Ariane» kosmiskajām nesējraķetēm. LIAA pasūtītajā pētījumā 2009. gadā tika apzinātas ap 60 Latvijas zinātniskās institūcijas un uzņēmumi, kas darbojas ar kosmosa tehnoloģijām saistītās jomās. Protams, arī RTU veiktā pētniecība vairākās zinātņu jomās atbilst kosmisko tehnoloģiju profilam, tāpēc RTU pētniekiem liksies interesanti turpmāki pētniecības attīstības virzieni kosmisko tehnoloģiju jomā. Kosmisko tehnoloģiju attīstībai nozīmīgs notikums šogad bija arī Latvijas kļūšana par Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas (EUMETSAT) dalībvalsti. EUMETSAT savulaik izveidojās, balstoties uz EKA «Meteosat» programmu, un tagad šīs abas organizācijas vieno cieša sadarbība vairākās jomās, arī GMES (Global Monitoring for Environment and Security) programmā. Kļūstot par EUMETSAT dalībvalsti, Latvijas uzņēmējiem ir tiesības startēt EUMETSAT iepirkuma konkursos, kā arī Latvijas inženieriem ir iespējas 2009. gada 31. augusts

ZINĀTNE/IZSTĀDE BIBLIOTĒKĀ

EKA rīcībā ir unikāla zinātniskās pētniecības laboratorija – Starptautiskā kosmosa stacija (SKS). Lai veicinātu jauno ES dalībvalstu piedalīšanos SKS pētījumos, 2006. gadā Latviju EKA aicināja piedalīties SURE programmā. Avots: EKA

Eiropas «Ariane» nesējraķete. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts sadarbībā ar «Astrium GmbH» izstrādā kriogēnās izolācijas materiālus nākamās paaudzes «Ariane» nesējraķetes augšējai pakāpei. Uz divpusējo sadarbības līgumu pamata šie pētniecības darbi tiek veikti kopš 2004. gada. Varbūt starp karodziņiem uz «Ariane» nesējraķetes sāniem kādreiz ieraudzīsim arī Latvijas karogu? Avots: EKA

strādāt šajā organizācijā. EUMETSAT un Latvijas savstarpējā līgumā ir īpaši atzīmēts, ka «pievienošanās Latvijas Republikai sniegs vienreizēju iespēju no paša sākuma pilntiesīgi piedalīties Meteoroloģisko satelītu trešās paaudzes programmā». Nav apšaubāms, ka Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis nosaka ne tikai to, ka

Viena no EKA aktivitātēm ir pilotējamie kosmiskie lidojumi. Attēlā redzams EKA astronauts A. C. Fuglesangs. Vai reiz kāds Latvijas izcelsmes astronauts aizvedīs Latvijas vārdu kaut kur tālu, tālu? Avots: EKA

Latvijas sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru ir loģiska, bet var teikt arī, ka tas ir Latvijas pienākums, ja mums rūp savas valsts pozīcijas zinātnes un tehnikas avangardā. Nobeigumā Latvijas izvēli apgūt kosmisko tehnoloģiju izaicinājumus varētu raksturot ar ASV bijušā prezidenta Dž. F. Kenedija vārdiem «Apollo» programmas rītausmā – «ne tāpēc, ka tie ir viegli, bet tāpēc, ka tie ir grūti». EKA mājaslapa: www.esa.int

Vecmeistara Vintera gleznas – mūsu bibliotēkā Ilga Neija RTU Zināniskā bibliotēka jauno studiju gadu sāk ar Edgara Vintera gleznu ekspozīciju bibliotēkas centrālās ēkas Ķīpsalas ielā 10 3. stāvā. 22. septembrī meistars pārkāps 90 gadu slieksni. Mēs varētu novēlēt katram studentam un RTU darbiniekam viņa vitalitāti līdz tik cienījamam vecumam, kā arī sasniegt tikpat lielu profesionalitāti savā nozarē. Viņa meistarība ir apbrīnojama, katrs otas triepiens ir nemaldīgs un precīzs. Un gatavais darbs harmonizē vietu, kurā tas ienācis, ļauj veldzēties dabā, ierauj uzgleznotajā ainavā un palīdz pārvarēt stresa izraisīto spriedzi, neizejot no telpas. Katrs viņa mākslas cienītājs piekritīs, ka Vintera darbi tā iekļaujas katrā mājā, ka kļūst par neatņemamu telpas sastāvdaļu, «ģimenes locekli». Daži izdevniecībā «Zvaigzne ABC» topošās Hansa Joahima Gerbera grā matas par Edgaru Vinteru līdzautora, 2009. gada 31. augusts

Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Ojāra Spārīša citāti: «Neskopošos ar epitetu vecmeistaram, bet viņa gleznošanas tehniku nav iespējams citādi apzīmēt kā vien par virtuozu.» «Ceriņi, protams, vienmēr izskatās pēc ceriņiem, bet ļaujiet tiem uzmirdzēt nejaušā saules starā, un tie kļūs karaļa dārza cienīgi.» «Pat lietaina pavasara diena viņam ir mirdzoša un gaismas pielieta, jo tajā slēpjas dzīvība, vitalitāte, nevis melanholija vai nostalģija.» Uz jautājumu: «Kāpēc gleznojat?» «Lai apliecinātu, ka galvenais dzīvē ir tiekties pēc Gaismas, vairot pozitīvo auru un palīdzēt cilvēkiem kļūt labākiem. Kas cits to darīs, ja ne māksla!» Novēlēsim, lai varenais gaismas avots Dievs dod meistaram veselību, možu un radošu garu vēl daudzus gadus un lai viņa darbi izgaismo un dziedina dvēseli katram, kurš tajos ieskatās!

RTU STUDENTI «ERASMUS» APMAIŅAS PROGRAMMĀ

Studiju organizācija Zviedrijas Karaliskajā tehnoloģiju institūtā Elza Režā, Būvniecības fakultātes 4. kursa studente Šīs esejas mērķis ir dalīties ar Zviedrijā gūto pieredzi, studējot «Erasmus» apmaiņas programmā Ka raliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH), kas atrodas Stokholmā. Šajā uni versitātē un pilsētā pavadīju pavasara semestri, kas tur ir sadalīts divos pe riodos, un katra nobeigumā ir eksā menu nedēļa. Uzskatu, ka KTH ir ļoti labs izglītības līmenis. Galvenokārt stāstīšu par lietām un iespējām, kādas tiek piedāvātas studentiem universitātē, kā, piemēram, interneta pieejamība, drukāšanas iespējas, bibliotēka un citi labumi. Iespaidi, pirmo reizi ierodoties jaunajā universitātē, bija visnotaļ labi. Pirmais uzdevums bija izstāvēt rindu centrālajā ēkā – bibliotēkā. Tur katram tika iedalīta studentu istabas atslēga un pirmā informācija par ierašanās organizatorisko daļu. Bibliotēkas ēka, kurā atrodas kafejnīca, bibliotēka, in formācijas centrs, datoru telpa, atse višķas rezervējamas grupu telpas un vairākas lasītavas, ir iespaidīgi liela, gaiša un ar labu gaisotni, kas ir arī mā cību procesu veicinoša. Nākamais uzdevums bija pirmā fa kultātes sapulce apmaiņas studentiem ar koordinatori, ar kuru jau no paša sākuma tika runāts par mācībām un tika saskaņotas lietas starp RTU un KTH. Viņa mūs iepazīstināja ar sva rīgākajām lietām, izdalīja datoru tel pu pieejas kartes (dažas datoru tel pas pieejamas visu diennakti un pat brīvdienās!) un iepazīstināja ar sko las teritoriju. Nepieciešamības ga dījumā koordinatore vienmēr ar prieku palīdzēja risināt jebkādus jautājumus. KTH visi mācībspēki un personāla cilvēki bija laipni, atsaucīgi un lielākoties smaidīgi.

Jau mazliet iepriekš pieminētā bib liotēka bija vieta, kur bieži varēja sa tikt draugus un citus studentus, jo tur ir radīta tāda vide, kas ir patīkama studentiem, lai mācītos un pavadītu lai ku. Protams, visaktīvāk bibliotēka tika apmeklēta pirmseksāmenu periodā, lai pilnīgā klusumā koncentrētos mā cību materiāliem. Bibliotēkā ir plašs grāmatu un informācijas klāsts. Viss ir apkopots datorizēti. Studenti gan uz vietas bibliotēkā, gan no jebkura cita datora var paši meklēt sev interesējošo literatūru bibliotēkas datorizētajā katalogā, pie kura var piekļūt caur universitātes mājaslapu. Ja vajadzīgais materiāls ir uz vietas, to dabū uzreiz, bet, ja ne, tad ir iespēja pasūtīt un pēc kāda laika saņemt kādā no KTH bib liotēkām. Lai gan jāpiebilst, ka tas viss ir iespējams, ja tiek uztaisīta bibliotēkas karte. Bet arī tas ir noorganizējams dažu minūšu laikā. Ja tev ir šī elek troniskā karte, tu vari arī rezervēt kādu no grupu telpām un pat izmantot kādu no skapīšiem mantu glabātuvē visas dienas garumā. Personīgi es uztaisīju šo bibliotēkas karti un izmantoju piedāvātos pa kalpojumus. Vienīgā nesaprašana man bija ar grāmatu pasūtīšanu, jo nesaņēmu ziņu par grāmatas pieeja mību uz savu e-pasta adresi, kā tam bija jābūt. Bibliotēkas materiālus izņēmu un lietoju reizē, kad tehniskajā angļu valodā bija jāraksta zinātnisks referāts. Izmantoju arī skapīšus, lai visu dienu nebūtu ar smagu somu jāstaigā no vienas ēkas uz citu. Bibliotēkas datorus izmantoju tikai interneta lapu un personīgo lietu pārbaudei brīžos, kad bija vēlme atpūtināt prātu no intensīvās mācīšanās lasītavā, kas atrodas dažu soļu attālumā. Bibliotēkā tikāmies arī ar draugiem, kad bija veicami grupu darbi. Vienīgais mīnuss ir tas, ka visas mā

cību grāmatas un konspekti ir jāpērk. Nekādas obligātās mācību grāmatas bibliotēkā netiek piedāvātas. Un mācību literatūras cenas ir ļoti augstas. Lai gan, no otras puses, ir labi, ka grāmatas paliek tavā personiskajā bibliotēkā un mācīšanās laikā tu vari atzīmēt sa vos materiālos pēc taviem uzskatiem svarīgāko informāciju. Jāpiebilst, ka bez mācību literatūras sarakstā esošajiem materiāliem nav iespējams iztikt un apgūt priekšmetu. Parocīgi ir arī, ka dažās lekcijās pasniedzēji vi siem izdala uzskates materiālus vai izdrukātus slaidus, kas tiek rādīti lekcijas gaitā. Visa informācija tomēr nav pieejama e-studiju vietnē. Bez interneta šajā mācību iestādē noteikti nevar iztikt. Vispār jau mūs dienās bez interneta ir grūti uzturēt kontaktus un iegūt nepieciešamo in formāciju jebkurā jomā. Tātad KTH datoru telpas ir katrā mācību un lekciju telpu ēkā, arī bibliotēkā ir datori, un ir vēl arī atsevišķa ēka, kurā ir vislielākais datoru skaits. Datoru ir tik daudz, ka vienmēr ir iespējams atrast kādu, pie kura strādāt neierobežotu laika posmu. Un arīdzan studenti droši var ņemt uz universitāti savus portatīvos datorus, jo bezvadu internets ir pieejams visās KTH ēkās, un arī pie katra lasītavas vai darba zonas galda bija pietiekams ro zešu skaits. Par visu ir padomāts! Katram jaunajam studentam, iero doties KTH, tiek iedalīts lietotājvārds un parole, lai katram būtu it kā savs dators, kurā glabāt visu nepieciešamo informāciju, programmas un veikt jebkādas nepieciešamās operācijas – skenēšanu, drukāšanu un cita veida darbības. Drukāšana ir pieejama visur, kur ir datori. Katram studentam ir savs konts, kurš ļauj drukāt 400 lapas bez maksas (ar šo apjomu noteikti pietiek un vēl paliek pāri), bet turpmākai drukāšanai šis konts ir jāpapildina, samaksājot kādu summu. Toties ko pēšana notiek tikai par maksu. Tam

nolūkam vajadzīga elektroniska karte, kurā var iemaksāt vajadzīgo kronu daudzumu un kopēt, cik nepieciešams. Šo pakalpojumu es viltīgi apgāju – tā vietā, lai kopētu, es ieskenēju vajadzīgās lapas un tad izdrukāju. Skenēšana, drukāšana ar krāsām un uz plēvēm gan tika organizēta atsevišķā nodalījumā, kur arī varēja saņemt palīdzību, ja bija kādas neskaidrības ar internetu, portatīvajiem datoriem vai kas cits saistībā ar IT. KTH ir divu veidu e-studiju vietnes: www.kth.se/student/minasidor – tulkojumā «manas lapas», ir vietne, kur ir pieejama vispārīga informācija par izvēlētajiem kursiem; semestra lekciju saraksts, kuru tu pats noformē, kā uzskatāmāk, pievienojot savus izvēlētos priekšmetus; ieskaišu un ek sāmenu rezultāti un informācija par vajadzīgajiem un jau iegūtajiem kre dītpunktiem. Šīs lapas apmeklējums ir nepieciešams katra perioda sākumā, lai uzzinātu lekciju un nodarbību grafiku, un beigās, lai iepazītos ar pasniedzēju vērtējumiem un uzzinātu eksāmenu rezultātus. www.bilda.kth.se – vietne, kur kat ram studentam ir savs profils ar lie totājvārdu un paroli. Profilā ir iespējams ievietot savu personisko informāciju, ja ir tāda vēlme. Piesakoties priekšmetam, students tiek pievienots kā lietotājs attiecīgā priekšmeta sadaļā, kur kat ram pasniedzējam ir iespēja ievietot vēlamo un vajadzīgo informāciju. Šajā vietnē ir pieejama visu kursabiedru un mācībspēku kontaktinformācija. Katram studentam arī tiek piešķirta e-pasta adrese, piemēram, elza@kth. se. Šī vietne ir aprīkota ar daudzām iespējām, lai saziņa būtu pēc ies pējas vieglāka starp studentiem un mācībspēkiem. Protams, visi mācīb spēki nav vienādi uzcītīgi šajā jomā, bet moderno tehnoloģiju atbalstītāji visu lekciju materiālus, mājasdarbus un papildu informāciju augšuplādē 2009. gada 31. augusts

RTU STUDENTI «ERASMUS» APMAIŅAS PROGRAMMĀ

Sveicieni no Pforcheimas! Linda Šenfelde, Inženierekonomikas un vadības fakultātes 3. kursa studente Sveiki, mīļie lasītāji! Savu «Erasmus» semestri izvēlējos pavadīt Pforcheimā. Pforcheima ir samērā neliela Vācijas pilsētiņa, kura atrodas Bādenē–Vitembergā, posmā starp Štutgarti un Karlsrūi. Pforcheima tiek saukta par Goldstadt (zelta pilsētu), jo tā ir slavena ar savām rotaslietām. Tieši rotu industrijas dēļ 2. pasaules kara laikā Pforcheima tika pilnībā iznīcināta. Pforcheimas augstākais kalns Vallbergs, kurš ir savus 100 m augstāks par mūsu Gaiziņu, ir izveidots no kara laikā nograutajām mājām. Šī kalna virsotnē atrodas interesants memoriāls ar vēsturiskiem foto, kur uz plāksnītes rakstīts: «Pforcheimu pilnībā iznīcināja 20 minūtēs». Šis ir iemesls, kāpēc Pforcheimā nav tipiskās vācu arhitektūras un ir daudz iebraucēju – pārsvarā turki. Taču sūdzēties nevaram, «Kebabs» ir uz katra stūra. Latvijā pēc katra pasākuma vai notikuma gribas ielikt fotogrāfijas «draugiem. lv», taču ielikt «Erasmus» «draugiem.lv» nav iespējams! Gandrīz katru dienu iepazīsties ar jauniem un interesantiem cilvēkiem, laiks paskrien vēja ātrumā. «Erasmus» man ir devis ļoti daudz jaunu paziņu un draugu no Meksikas, Kolumbijas, Francijas, Portugāles, Spānijas, Itālijas, Polijas, Bulgārijas, Turcijas, Ķīnas, Japānas, Dienvidkorejas, Taizemes, Latvijas, Krievijas, Ungārijas un, protams, Vācijas. Ir ļoti interesanti redzēt un sajust mūsu mentalitāšu atšķirības. Mēs, ziemeļnieki, iemācām meksikāņiem mazliet disciplinētības, savukārt viņi mums – «tranquilo», kas, tulkojot no spāņu valodas, nozīmē «take it easy, no problems». Mūsu vācu valodas skolotāja jokoja, ka augstākie, grūtākie vācu valodas

līmeņi, kuros pārsvarā ir latvieši, krievi, poļi un francūži, sākas plkst. 8 no rīta, savukārt zemākie ar meksikāņiem un spāņiem tikai plkst. 10, jo viņi vienkārši nevar piecelties plkst. 8 un pat uz plkst. 10 ierodas ar 20 minūšu nokavēšanos – «tranquilo». Par Pforcheimas Augstskolu varu teikt visu to labāko. Pasniedzēji ir inteliģenti, un lekcijas tiešām interesantas. «Production planning» pasniedzējs ir ilgus gadus strādājis «Mercedes-Benz» uzņēmumā Raštatē. Pateicoties viņam, mums bija iespēja klātienē redzēt, kā ražo A un B klases «Mercedes-Benz» automašīnas. «Internal Accounting» pasniedzēja bija augstā amatā Vācijas «Lufthansa». Un tā es varētu stāstīt par katru no saviem pasniedzējiem. Lielākais pluss ir tas, ka viņi neskopojas un tiešām stāsta reālas situācijas šajos uzņēmumos un dalās pieredzē. Katram Pforcheimas Augstskolas studentam ir sava studentu karte, līdzīga kā kredītkarte, ar kuru var izmantot kopētāju un printeri, samaksāt ēdnīcā un, kas ir pats labākais, ienākt universitātē 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Šī ir ļoti laba sistēma, jo tā ļauj, piemēram, izprintēt mācību materiālus svētdienā. Nobeigumā, mīļie studenti, lasītāji, es jums varu pateikt tieši to pašu, ko ir teikuši praktiski visi esošie un bijušie erasmusieši – «Erasmus» tev iemācīs, kā tas ir: atvērties un iegūt jaunus draugus, iemācīties pašam risināt savas problēmas (turklāt ne jau latviešu valodā), kļūt patstāvīgam, kas iekļauj sevī punktu nenomirt badā, iemācīties organizēt savus izdevumus un, protams, iegūt starptautisku pieredzi. Pašā nobeigumā tikai pieminēšu, ka mazliet bail jau ir vienmēr, kad gaida kas jauns un nezināms, bet tikai tas, kurš nebaidīsies, ies un darīs, uzzinās, cik brīnišķīgs un aizraujošs šis nezināmais var būt!

šajā lapā, kur viss ir viegli pieejams studentiem. Šāda veida vietnes katrā ziņā ir atbalstāmas, jo ir tik parocīgi lietojamas gan mācībspēkiem, gan studentiem. Pēc nodarbības var aiziet mājās un vēlreiz iziet cauri informācijai, kas tika sniegta nodarbībā, citos priekšmetos informācija tiek ievietota jau pirms lekcijas, lai var jau iepriekš sagatavoties nodarbībai. Arī daži darbi mums bija jāielādē augšup šajā lapā, bet tik un tā gandrīz visi darbi bija jānodod rakstiskā veidā, jo tomēr tā ir vieglāk izlabot, ja tie ir uzdevumi vai citi darbi, kuri pēc tam jādabū izlaboti atpakaļ. Studijas mācību ziņā atšķīrās. Pirm kārt, jau tas, ka bija nevis pilns se mestris, bet gan divi periodi, kur priekšmeti mainās. Un vienas sesijas vietā ir veselas divas! Zviedrijā pār baudes darbiem un eksāmeniem pieeja ir daudz nopietnāka. Un neviens pat neiedomājas par špikošanu, jo par to draud izmešana no skolas un piedevām

rākas ēdamzāles, kur studenti var uz sildīt savas līdzpaņemtās pusdienas un turpat mierīgi paēst. Bija atpūtas zonas. Nudien tiek domāts par stu dentu ērtībām un vajadzībām. Latvijā diemžēl vēl līdz tam ir tāls ceļš ejams. Viena no lietām, kas, iespējams, RTU parocīgāka, ir tā, ka mums ir tikai viena studentu karte, kas vienlaikus ir identifikācijas karte un arī bibliotēkas karte. Bet KTH bija divas obligātās maksas studentu kartes, datoru telpu ieejas karte ar kodu un bibliotēkas karte. Bet, protams, tā kā mums RTU nav tik smalki aprīkotu datortelpu, tad nav arī papildu kartītes. KTH viss ir elektronizēts un uz studentiem paļaujas vairāk nekā Latvijā. Mums Latvijā ir ļoti populāras un apmeklētas ir konsultācijas. KTH tādu nav! Ir lekcijas un nodarbības, kad ir iespējams rēķināt uzdevumus uz vietas un jautāt visu, kas nav skaidrs. No vienas puses, labi, ka pēc iespējas

2009. gada 31. augusts

vēl arī naudas sods. Likās, ka visa sis tēma ir labāk sakārtota, uzraudzīta, un nopietnāka pieeja darbam, ar lielāku apzinību un atbildības sajūtu. Diemžēl nemāku teikt par priekšmetiem, kas saistīti ar datorprogrammu apguvi. Bet zinu, ka koplietošanas datoros bija pieejamas «AutoCAD» programmas, lai gan diezgan vecas versijas. Esmu pārliecināta – ja mācību procesā ir va jadzīgas arī citas programmas, tad tās universitāte piedāvā. Vērtēšanas ziņā bija skaidrs, ka katrs darbs tiek izlasīts, nevis tikai iz šķirstīts. Un, piemēram, tehniskās ang ļu valodas kursā mācībspēks katru stu dentu vērtēja rūpīgi un individuāli, pārbaudot zināšanas ar referātiem, pre zentācijām un citām interesantām ak tivitātēm un uzdevumiem. Un pēc eksāmena katram tika mapīte ar visiem pārbaudījumu rezultātiem. Milzu priekšrocība Zviedrijas uni versitātēs ir tā, ka ir pieejamas vai

viss tiek mēģināts un paveikts kaut cik laikus un mācībspēku uzraudzībā kopā ar citiem studentiem. Mūsu kon sultācijām negatīvais ir tas, ka se sijas laikā rodas garas rindas pie mā cībspēkiem. Bet vismaz mēs zinām, kur un kad mācībspēku meklēt. Jāatzīst, ka KTH daudz kas ir labāks un patīkamāks nekā pašmāju mācību iestādēs. Un arī vide ap skolu vai drīzāk vide starp universitātes fakultātēm, ēkām bija piemērota atslodzei starp lekcijām vai kafijas pauzēm. Mācību iestādē liela loma ir gaisotnei, kas KTH nudien bija perfekta!

starptautiskā sadarbība/«erasmus»

Pārkāpjot robežas Evita Serjogina, SSAD projektu vadītāja Pirmo reizi septiņu pastāvēšanas gadu laikā Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta un Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes rīkotā starptautiskā vasaras universitāte notika ārpus Rīgas – Latvijas un Igaunijas robežpilsētās Valkā/Valgā. Gadu gaitā vasaras universitāte ir ieguvusi vieglu rotaļīgumu, taču mērķis – dot radošus impulsus pilsētvides attīstībai un dzīves kvalitātes uzlabošanai – ir palicis nemainīgs. Par spīti bažām, vai izdosies atrast nepieciešamo finansējumu, vai piedāvātā tēma «Robežpāriešana: arhitektūra un urbānisms» un vasaras universitātes norises vieta – mazpilsēta – piesaistīs ārvalstu studentu uzmanību, viss izdevās lieliski. Ilggadējie sadarbības partneri: Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests, Geberta Rifa fonds un «Swedbank» neliedza finansiālu atbalstu. Studentu interese bija pārsteidzoša, – 76 studenti no teju 20 pasaules valstīm pauda vēlmi piedalīties. Viens no veiksmes faktoriem bija arī Valkas un Valgas pašvaldību pārstāvju, Valkas ģimnāzijas darbinieku un vietējo iedzīvotāju ieinteresētība un vēlme līdzdarboties universitātes norisē. Divas nedēļas – no 3. līdz 14. augustam – 42 arhitektūras, pilsētplānošanas, dizaina, cilvēkģeogrāfijas, ekonomikas un socioloģijas studenti no Beļģijas, Francijas, Grieķijas, Gruzijas, Igaunijas, Itālijas, Latvijas, Lielbritānijas, Moldovas, Nīderlandes, Rumānijas, Spānijas, Turcijas, Ukrainas un Vācijas augstskolām lekcijās, diskusijās, mācību ekskursijās iepazina Valkas/Valgas vēsturi un šīs savulaik mākslīgi sadalītās Latvijas un Igaunijas robežpilsētas īpatnības. Strādājot sešās darbnīcās, vasaras universitātes dalībnieki pētīja Latvijas un Igaunijas robežas fizisko un psiholoģisko nozīmi un meklēja ceļus mūsdienīgas un attīstību stimulējošas pilsētvides veidošanai robežtelpā. Viens no uzdevumiem bija noskaidrot, vai starpvalstu robeža Valkas un Valgas iedzīvotāju apziņā ir nepārvarams šķērslis, kas sadala divas valstis un divas atsevišķas pilsētas, vai arī tā ir abas pilsētas daļas vienojošs elements, savdabīga identitātes zīme, kam ir ievērojams izaugsmes potenciāls nākotnē.

«Erasmus» studijas Dānijā Marija Bergere, Inženierekonomikas un vadības fakultātes 2. kursa studente Pusgads, kas pilnīgi noteikti pārvērta manu domāšanu, nākotnes sapņus un vēl daudz ko... Jau tieši pirms diviem mēnešiem atgriezos un joprojām nevaru objektīvi novērtēt, kā man īsti gāja «Erasmus». Šis vārds «Erasmus» un kopumā Dānija manī izraisa sajūsmu un emociju virpuli. Ar iespaidiem tik piesātināts semestris, ka pat īsti nezinu, ar ko un par ko lai sāk stāstīt tev, lasītāj! Es apceļoju šī semestra laikā trīs valstis, ieguvu desmitiem draugu un fantastiskas atmiņas par piedzīvoto. Bet par visu pēc kārtas... «Erasmus» man asociējas ar vārdu «experience» (angļu val. «pieredze»), šķiet, lietoju šo vārdu it visur, jo tas ietver sevī tik ļoti daudz. Pieredze dzīvot patstāvīgi, bez vecākiem! (Jā! Šeit domāta sajūsma.) Pieredze dzīvot ārzemēs, risināt pašam savas problēmas, mazgāt, gludināt veļu un taisīt sev pašam ēst, iepirkties. Taču, ja tā nopietni, – neatsverama pieredze komunicēt ar dažādu tautību cilvēkiem. Esat kādreiz satikuši tādas kombinācijas vienā cilvēkā kā filipīniete-vāciete vai japānis-vācietis, vai arī portugālieteturciete, vai ķīniete-holandiete? Tie ir reāli cilvēki, kurus es pazīstu. Tas nozīmē izbaudīt «internationality» (angļu val. «starptautiskums») uz pilnu klapi! Ir tik interesanti sarunāties ar cilvēkiem no pilnīgi atšķirīgām pasaules valstīm, jo ir savādi saprast, ka viņi ir tādi paši kā tu, tomēr viņiem ir cits skatījums uz vienām un tām pašām lietām, atšķirīga mentalitāte, paražas un vēl, un vēl, un vēl... Tagad atminos kādu banālu situāciju, kad bibliotēkā runājos ar vienu puisi no Nigērijas. Vai es kādreiz varēju iedomāties, ka sēdēšu un klačošos ar cilvēku no tik tālas valsts? Laikam

Visas vasaras universitātes dalībnieku piedāvātās idejas ir orientēti uz Valkas/ Valgas ekonomisko un sociālo izaugsmi un uzsver domu par starpvalstu robežtelpas akcentēšanas nozīmību vienotas vides kontekstā un ir realizējamas bez lieliem kapitālieguldījumiem. Toma Kokina un Zanes Derumas vadītās darbnīcas «Motion City» dalībnieki ar performances un hepeninga elementiem atdzīvināja novārtā atstātas vietas pilsētā un radīja iespēju Valkas un Valgas iedzīvotājiem tikties neformālā gaisotnē. Ielās sastaptie iedzīvotāji tika lūgti uzrakstīt sveicienus un sūtīt novēlējumus un aicinājumus ciemos kaimiņiem otrā robežas pusē. Studenti iegūto foto un video materiālu apstrādāja un vakaros pulcēja valcēniešus un valdzēniešus uz improvizētu kino un bilžu skatīšanos. Ilzes Miķelsones un Līnas Jolleres (Liina Joller) pārraudzītā darbnīca «Smart Playground» kopā ar Valkas mākslas skolas audzēkņiem iepriecināja mazākos robežpilsētu iedzīvotājus. Viņu no košās krāsās apgleznotajām kabeļu spolēm veidotais rotaļu laukums abās robežpusēs dzīvojošajiem bērniem noderēs ne tikai spēlēm un izklaidēm, bet arī palīdzēs apgūt pa kādam vārdam latviešu, igauņu un krievu valodā.

jau ne. Ir tik forši, ka ārzemēs cilvēki ir ļoti atvērti vienkāršai sarunai, smaidīgi, pozitīvi noskaņoti. Dāņi vispār pēc savas būtības ir ļoti labsirdīgi. Patika, ka varu vērsties gan universitātē, gan ārpus tās pie cilvēkiem, un man vienmēr palīdzēs. Palīdzēs ar smaidu! Diemžēl Latvijā, īpaši krīzes laikā, ne no visiem to sagaidīsi. Ja vēlies šo to zināt par studijām, tad Dānijā tās ir daudz praktiskākas. Mācībspēki daudz vairāk pievēršas zināšanu apguvei, izmantojot piemērus, vai nu sagatavojot situācijas, kuras mēs analizējam, vai lietojot programmas, kuras realitātē izmanto attiecīgās nozares speciālisti, vai stāstot savu pieredzi, jo vairākumā gadījumu profesori ir no lielām, starptautiskām kompānijām. Studijas ir daudz dinamiskākas, vienmēr ir diskusijas, dialogs starp mācībspēku un studentu. Gaisotne lekcijās ir daudz brīvāka, lai gan pasniedzēji nekad necīnās par disciplīnu, bet studentos tāpat ir cieņa pret runātāju. Lieki piebilst, ka tas viss ļoti tīk! Semestra laikā izdevās pabūt gan Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā – satriecoša pilsēta, ļoti skaista, gan aizlidojām uz Londonu – spilgta, kontrastu pilsēta, kā arī pabraukājām pa Vācijas ziemeļiem (Hamburga, Flensburga). Tas viss kopā ar foršajiem erasmusiešiem, kas piešķīra katram ceļojumam neaizmirstamu jautrību un ļāva vienkārši labi pavadīt laiku. Vispār erasmusieši ir jauka ģimenīte, jo bijām kopā daudz jo daudz laika – gatavojām starptautiskās vakariņas, skatījāmies filmas, tusējām, svinējām dzimšanas dienas un visādi citādi ārdījāmies. Kas tad tā mainīja manu apziņu? «Erasmus» man deva iedvesmu tālāk veidot savu dzīvi, karjeru, personību tieši tā, kā es pati vēlos! Mūsdienās ir tik daudz iespēju, un ir vērts tās izmantot, lai padarītu savu dzīvi interesantu un piedzīvojumiem bagātu. Tūlīt jau sāksies jauns semestris, un droši vien daži no jums apdomā iespēju piedalīties «Erasmus». Ja gribat man vēl jautāt, vai ir vērts... Es atbildēšu, ka jūs droši vien smejaties, protams! 2009. gada 31. augusts

Darbnīcas «Border Sense» (Ilze Paklone un Raiens Mentons (Ryan Manton)) vadmotīvs – ignorēt valstsvīru nospraustās robežas, ieklausīties savās maņās, saklausīt, saost, izgaršot, ieraudzīt – sajust robežpārkāpšanu fiziski. Lai to izdarītu, studenti izveidoja vairākas instalācijas – Valkas ģimnāzijas zālē tapa robežlīnija, kas katram vasaras skolas dalībniekam bija jāšķērso aizsietām acīm un basām kājām. Skolas pagalmā tika klāts garākais vakariņu galds Valkā, lai kaimiņi, kopā baudot maltīti, cits citu labāk iepazītu. Agrākais gājēju robežpārejas punkts pārvērtās par jauku valcēniešu un valdzēniešu tikšanās vietu, kur nesteidzīgi var apsēsties, aprunāties, baudīt mirkļa burvību un palasīt vai apmainīties grāmatām. Meklējot Valkas un Valgas identitāti raksturojošas vietzīmes, darbnīcas «Landmark» dalībnieki Lienes Jēkabsones un Mantēna Devrjēnda (Manten Devriendt) vadībā secināja, ka tieši starpvalstu robežtelpa kā unikāla pilsētas vēsturiskās attīstības parādība ir īpašā Valkas/Valgas kvalitāte, ko veiksmīgi var izmantot tūristu piesaistē un turpmākā pilsētu attīstībā. Tāpēc studenti ierosina robežas garumā izveidot pastaigu taku un piedāvā dizainu T kreklam ar uzrakstu «Walk along the border».

«Workshop W» (vadītāji Evelīna Ozola, Juris Platacis) lika lietā vides psiholoģijas teoriju un pētīja Valkas un Valgas iedzīvotāju izturēšanos publiskajā ārtelpā, mēģinot noskaidrot viņu paradumus, vēlmes un nepieciešamības. Robeža bieži tiek šķērsota iepirkšanās nolūkā. Tāpēc viņu priekšlikums ir radīt «iepirkšanās ielu» un teritoriju ap robežtelpā esošajiem iepirkšanās centriem un to tuvumā esošajām pamestajām ēkām veidot kā lielu, abas pilsētas vienojošu laukumu. Darbnīcā «Planning & Participation» (vadītāji Helēna Gūtmane, Marks Geldofs (Mark Geldof)) radīti priekšlikumi, kā sakārtot publisko ārtelpu Varžupītes krastos, Valkas autoostas teritorijā un laukumos pie lielveikaliem. Apzinoties, cik svarīgi ir publiskās ārtelpas plānošanā iesaistīt iedzīvotājus un abām pilsētām veidot kopēju attīstības plānu, studenti izstrādāja metodoloģiju pilsētplānotāju un iedzīvotāju sekmīgam dialogam. No 1. līdz 20. septembrim vasaras universitātes laikā tapušie studentu priekšlikumi būs skatāmi Rīgā, Arhitektu namā, Torņa ielā 11. Sirsnīgs paldies visiem, kas atbalstīja un palīdzēja vasaras universitātes īstenošanā!

In memoriam

Docentu Gunāru Matisonu atceroties Saulainā vasaras dienā pienākusi sēru vēsts – 17. augustā mūžībā aizgājis RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) prodekāns, Lietišķo datorsistēmu institūta padomes loceklis, Programmatūras izstrādes tehnoloģijas profesora grupas docents Gunārs Matisons. Negaidītā un bēdīgā ziņa izraisīja šoku un sāpes mūsu sirdīs – esam zaudējuši gudru un prasīgu mācībspēku, atbildīgu administratoru, atsaucīgu kolēģi un labu cilvēku. Gunārs Matisons dzimis 1943. gada 6. jūnijā Talsu rajona Vandzenes pagastā. Viņam bija grūta bērnība. Matisonu ģimene bija iekļauta sarakstā izsūtīšanai no Latvijas, bet, pateicoties labiem cilvēkiem, tika laikus brīdināta. Dažās stundās savākuši visnepieciešamāko, vecāki ar maziem bērniem atstāja dzimto māju, zemi, lopus un aizbēga uz Kolku. Agri zaudējis tēvu, Gunārs kā vecākais vīrietis ģimenē bija spiests uzņemties lielu daļu rūpju par pārējiem. Kolkas pamatskolā Gunārs sācis savu ceļu pie zināšanām. Pēc tam mācījies Vandzenes vidusskolā, pēc kuras beigšanas 1962. gada septembrī iestājies RTU Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē (pašlaik DITF). Kopš tā laika Gunāra dzīve saistīta ar mūsu universitāti. 1967. gada decembrī viņš absolvējis RTU, iegūstot inženiera elektriķa kvalifikāciju specialitātē «Elektroniskās skaitļošanas mašīnas un ierīces», un sācis strādāt par asistentu Skaitļošanas tehnikas katedrā. Tad sekoja studijas aspirantūrā un atkal mācībspēka darbs: 1973.–1989. gadā G. Matisons bija ESM matemātiskā nodrošinājuma (no 1988. gada Informātikas un programmēšanas) katedras vecākais pasniedzējs, 1989.– 1998. gadā – Informātikas un programmēšanas katedras docents un kopš 1998. gada – Programmatūras izstrādes tehnoloģijas profesora grupas docents. 20 gadus (kopš 1989. gada) Gunārs ir bijis DITF prodekāns mācību darbā, metodiskās komisijas vadītājs, stipendiju komisijas priekšsēdētājs. Viņš lasījis lekcijas un vadījis praktiskās nodarbības vairākos priekšmetos dažādu fakultāšu studentiem (pārsvarā topošajiem radistiem un automātiķiem). Pēdējos gados – priekšmetus «Programmēšanas valodas» DITF koledžas studentiem, «Datu struktūras un algoritmi» bakalaura un koledžas programmas studentiem, «Programmatūras izstrādes tehnoloģiskie līdzekļi» maģistra profesionālās programmas studentiem. G. Matisons ir vairāku zinātnisko un metodisko publikāciju autors. 2009. gadā publicējis grāmatu – lekciju konspektu priekšmetā «Datu struktūras», kuru DITF studenti lietos vēl ilgus gadus. 47 gadus Gunārs Matisons pavadījis RTU sienās, sākumā studējot, tad strādājot. Ar Gunāru es iepazinos ļoti sen, kad sāku strādāt par laboranti Skaitļošanas tehnikas katedrā. Viņš tolaik bija jauns, skaists un jautrs asistents (aspirants), RTU deju ansambļa «Vektors» dalībnieks. «Vektora» sastāvā Gunārs apmeklējis daudzas pilsētas un valstis, prezentējot latviešu tautas dejas. Mums bija ļoti draudzīga katedra – vārda un dzimšanas dienas, Jāņus un citus svētkus svinējām kopā, dziedot latviešu dziesmas (kā vēlāk uzzināju, arī aizliegtas) un dejojot latviešu dejas. Galvenais dejotājs, protams, bija Gunārs. Līdz pēdējam dzīves brīdim viņš bija labākais dejotājs fakultātē. Gunāram darbā studenti bija pirmajā vietā. Redzēju, kā viņš strādāja ar studentiem pieņemšanas laikos, centās izskaidrot visus sīkumus, kā un kāpēc programmas jāraksta tieši tā, nevis citādi. Pastāvīgi papildināja un aktualizēja 2009. gada 31. augusts

mācību vielu, meklēja jaunas metodiskās pieejas materiāla pasniegšanā un zināšanu novērtēšanā. Ar saviem atradumiem vienmēr dalījās ar kolēģiem, gaidot gan padomus, gan kritiku. 2008. gada oktobrī G. Matisons uzstājās ar referātu starptautiskajā konferencē «Innovation Technologies in the Higher Education Pedagogics» Urālu Valsts pedagoģijas universitātē Jekaterinburgā, kur viņa metodiskā pieeja priekšmeta «Datu struktūras» pasniegšanai un studentu zināšanu novērtēšanai guva lielu atzinību. Cik priecīgs viņš bija... Docents plānoja piedalīties šajā konferencē arī 2010. gadā... G. Matisons piedalījies arī vairāku Eiropas projektu izpildē, kurus vadīja DITF profesori. 2009. gadā kā organizācijas komitejas loceklis viņš piedalījies starptautiskās konferences «International Conference on Advanced Learning Technologies» (ICALT 2009) organizēšanā un nodrošināšanā, kas notika uz RTU bāzes š. g. 14.–17. jūlijā. Gunārs aktīvi iesaistījās arī aktivitātēs ārpus universitātes. Viņš bija ne tikai Zemnieku savienības biedrs, bet aktīvi darbojās arī Līvu savienībā. Jāatzīmē viņa darbs latviešu terminoloģijas pilnveidošanā. Gunārs ārkārtīgi mīlēja savu zemi, savu tautu un savu valodu, bet visvairāk viņš mīlēja un rūpējās par savu ģimeni – dēlu, māti un māsu. Nekad, būdams ārpus Latvijas, viņš neaizmirsa sameklēt kādu īpašu dāvaniņu saviem tuvākajiem. Savā CV kā vaļasprieku Gunārs atzīmējis literatūru, mūziku, mākslu, ceļojumus un dārzkopību. Gandrīz visu brīvo laiku viņš pavadījis ģimenes mājā «Vigas» Kolkā, rūpējoties par māti, remontējot māju un strādājot dārziņā. Viņa dārziņā ir daudz dažādu ziedu, ogu, augļu, un tas ir labi plānots un kopts – krievu valodā to sauktu «obrazcovo-pokazateljnij». Ja nezinātu, tad nevarētu pat iedomāties, ka visu to izveidojis vīrietis. Gunārs vienmēr bijis ļoti atsaucīgs, viņš nekad neatteicās palīdzēt ne darbā, ne privātos jautājumos. Mēs vienmēr zinājām, ka mums grupā ir īsts vīrietis, draugs, uz kuru var paļauties un pie kura var vērsties ar savām problēmām. Tagad viņa nav, un palicis tukšums... Izsakām dziļu līdzjūtību Gunāra Matisona dēlam, mātei un citiem radiniekiem, kā arī RTU darbiniekiem un studentiem. Līdzjūtību izteikuši arī kolēģi no Urālu Valsts pedagoģijas universitātes. Mums visiem pietrūks mūsu kolēģa sirsnīgā smaida un labestības.

Profesore Larisa Zaiceva, Programmatūras izstrādes tehnoloģijas profesora grupas vadītāja

sveicam!

Septembrī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā! Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošo pētnieku Laimoni Bīdermani; Sabiedrisko lietu daļas fotogrāfu Romualdu Krontālu; Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes lektoru Uldi Antonoviču; Transporta un mašīnzinību fakultātes lietvedi Māru Celmu; Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes asociēto profesori Svetlanu Gusevu; Transporta un mašīnzinību fakultātes vecāko laboranti Janīnu Mogiļņicku; Būvniecības fakultātes profesoru Juri Noviku; Inženierekonomikas un vadības fakultātes praktisko docentu Jāni Bērziņu; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētnieku Pēteri Dancigeru; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes docenti Maiju Jansoni; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošo pētnieci Valentīnu Krilovu; Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes laboratorijas vadītāju Modri Mandavu;

Inženierekonomikas un vadības fakultātes pārvaldnieku Imantu Straumi; Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociēto profesori Ludmilu Vasiļjevu; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asociēto profesori Janu Kreicbergu; Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Skaitļošanas centra direktoru Vitoldu Ozoliņu; Transporta un mašīnzinību fakultātes saimniecības pārzini Jāni Pudniku; Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociēto profesori Tatjanu Survillo; Kanclera dienesta grāmatvedi Rutu Lūsi; Zinātniskās bibliotēkas bibliotekāri Gaļinu Tjurinu; Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes lektori Dinu Baumani; Studentu viesnīcu daļas dežurantu Arni Komarovu, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes biroja vadītāju Rudīti Prūsi.

Darbā mūžu nodzīvot Ilgars Grosvalds Ķīmijas doktora, Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas Goda biedra docenta Ulda Alkšņa talants izpaudies fizikālajā ķīmijā, ķīmijas metodikā un ķīmijas vēsturē. Uldis Alksnis dzimis Salacgrīvā 1934. gada 13. augustā pienotavas vadītāja Jāņa Alkšņa ģimenē. Vidusskolā viņam ķīmiju mācīja skolotājs Aleksandrs Skujiņš. Katru gadu kāds no viņa audzēkņiem devās studēt ķīmiju uz Latvijas Valsts universitāti – arī Uldis, 1952. gadā beidzot skolu. Ķī mijas fakultātē viņa studiju biedri bija tādi vēlāk pazīstami ķīmiķi kā akadēmiķi Andris Strakovs, Gunārs Duburs, docenti Artūrs Kārkliņš, Jānis Linabergs, Jānis Kacens un Ilmārs Lielbriedis. Studiju laikā vislielāko iespaidu uz Uldi atstāja docents Juris Balodis, kurš lasīja elektroķīmiju un šķīduma teoriju. Ar savu interesanto un hu moristisko stāstījumu, dažkārt – pil nu piparotiem izteicieniem, viņš spē ja aizraut studentu auditoriju. Uz mūžu U. Alksnim palikusi prātā viņa pamācība: «Par vienkāršām lietām ne kad nerunāt sarežģīti.» U. Alksnis mācījās cītīgi. Pēdējā kursā sāka strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijā akadēmiķes Lidijas Liepiņas vadītajā Fizikālās un koloidālās ķīmijas laboratorijā. Par diplomdarba tēmu pie katedras vadītājas L. Liepiņas sa runa bijusi īsa: «Jums jau rezultāti ir. Uzrakstiet!» Tā viņš docenta Ādolfa Groskaufmaņa vadībā izstrādāja dip lomdarbu par alumīnija hlorīda un alu mīnija bāzisko sāļu luminiscenci. Pēc studijām U. Alksnis turpināja strādāt akadēmijā. Viņa pirmie zinātniskie

75 gadu slieksni pārkāpjot, uz Uldi Alksni pilnībā var attiecināt vārdus: «.. darbā augu, darbā mūžu nodzīvoju!» darbi par alumīnija sāļu un hidroksīdu luminiscenci (1956–1957) publicēti kopā ar Ā. Groskaufmani un A. Veisu, bet par dzelzs tostetizēšanu (1959) – kopā ar L. Liepiņu, M. Tarvidu (Šimansku) un A. Teteri. 1961. gadā viņu uzaicināja strādāt LVU Bioloģijas fakultātes Ķīmijas katedrā par fizikālās ķīmijas mācīb spēku. Tolaik, 1962. gadā, no aspi rantūras Maskavā, PSRS ZA Elektro ķīmijas institūtā, atgriezās Gunārs Slaidiņš, kuram piedāvāja darbu Rī gas Politehniskajā institūtā – silikātu tehnoloģijā vai vispārīgajā ķīmijā, ta ču tas nebūt neapmierināja jauno fizikālķīmiķi. Viņš piekrita U. Alksnim pāriet darbā uz LVU par fizikālās ķīmijas mācībspēku. Pēc pāris mēnešiem vecajā Ķīmijas fakultātes ēkā, Kronvalda bulv. 4, satiekot Alek sandru Veisu, profesora jautājums bija tiešs un nepārprotams: «Vai tu atkal gribi kādu pārvilināt?» Ar Gunāru Slaidiņu, kurš kļuva par jaundibinātās LVU Ķīmijas fakultātes dekānu, sākās Ulda Alkšņa auglīgā sa darbība elektroķīmijas jomā. 1978. gadā viņš apkopoja savus pē tījumu rezultātus ķīmijas kandidāta disertācijā «Dzelzs oksīda elektrodu dažas elektroķīmiskās īpašības». Diser tāciju 1992. gadā nostrificēja ar ķīmijas doktora grādu. Strādājot LVU Ķīmijas fakultātē, U. Alksnis iepazinās ar savu nākamo

dzīvesbiedri Birutu. Viņu laulībā pie dzima meita Līga (vēlāk – bioloģijas skolotāja) un dēls Jānis (vēlāk – da torspeciālists). No U. Alkšņa devuma ķīmijas meto dikā izceļama viņa kopā ar Z. Kļaviņu, P. Kūku un A. Rupli sarakstītā mācību grāmata «Fizikālā un koloidālā ķīmija» (1990). Viņš rakstījis par metālu ko roziju un aizsardzību, sastādījis fizi kālās un koloidālās ķīmijas uzdevumus un laboratorijas darbu aprakstus, viņa spalvai pieder daudzi populārzinātniski raksti fizikālajā un koloidālajā ķīmijā Latvijas Padomju enciklopēdijā (1981– 1987). No 1986. gada līdz šim laikam U. Alkšņa darbs saistās ar Latvijas Ķīmijas vēstures muzeju. Sadarbībā ar kolēģiem tapuši pētījumi par ķīmiju Latvijas augstskolās, ķīmiskās ražošanas attīstību Latvijā un Latvijas ķīmiķiem dzīvē un darbā. Raksti par ķīmiju Latvijas augstskolās ap kopoti monogrāfijās «Ķīmija Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskajā institūtā (1863–1918)» (2001) un «Ķīmija Latvijas Universitātē. 1919–1944» (2005). Visjaunāko posmu – sadarbību ar šā raksta autoru – atspoguļo raksti «Ķīmijas fakultāte (1944–1958)», kas publicēts monogrāfijas «Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā» 2. daļā (2002), un «Ķīmijas fakultāte (1958–1990)» – monogrāfijas 3. daļā. Sagatavošanā atrodas 4. daļa, kurā

apskatīts Rīgas Tehniskās universitātes vēstures posms no 1990. līdz 2009. gadam. Ķīmiskā ražošana izvērtēta mono grāfijā «Ķīmiskās ražošanas attīstība Latvijā (8500 g. pr. Kr.–1918), kas sa rakstīta kopā ar I. Grosvaldu, A. Zals teru un I. Meirovicu un iznākusi 2008. gadā. Pavisam Uldis Alksnis publicējis 220 darbus, to skaitā četras monogrāfijas, 60 rakstus rakstu krājumos, 28 – zinātniskajos žurnālos, 25 – tēžu krājumos, 33 mācību metodiskos līdzekļus un 70 populārzinātniskus rakstus. Visvairāk viņu priecē nupat, 2009. gadā, piešķirtais Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas Goda biedra nosaukums. Uldis Alksnis ir nemiera gars. Kurš gan var uzskaitīt darbus, ko viņš veicis muzejā, kārtojot ķimikālijas, eksponātus un grāmatas, veidojot pastāvīgās ekspozīcijas un izstādes? Kā vienmēr asa ir viņa spalva. Pat vasaras brīvlaikā uz viņa galda guļ manuskripts – top monogrāfija «Ķī miskā ražošana Latvijā (1918–1944)». 75 gadu slieksni pārkāpjot, uz Uldi Alksni pilnībā var attiecināt vārdus: «.. darbā augu, darbā mūžu nodzīvoju!» 2009. gada 31. augusts

studentu lapa/sports

Studentu parlamentā rosība nerimstas «Studenti, kam rūp studenti» arī savās brīvdienās rūpējas par citu studentu labklājību. Kārtīgs darbs mijas ar kārtīgu atpūtu, tomēr bieži vien arī kārtīgā atpūta ir darbs. Arī šī vasara nebija izņēmums. Viena no pēdējo gadu lieliskākajām tradīcijām ir «Plostu rallijs». Arī šogad tas sagādāja daudzus patīkamus pārsteigumus gan dalībnieku skaita ziņā (piedalījās 17 komandas), gan atraktivitātē un komandu noformējumā. Vasarā tika izveidoti un Senātā apstiprināti vairāki jauni nolikumi. Būtiskākās izmaiņas skāra «Nolikumu par stipendiju piešķiršanu» – turpmāk stipendiju piešķiršanas pamatkritērijs būs pretendentu sociālais stāvoklis. Regulāri sekojām līdzi arī citām izmaiņām un aktīvi iestājāmies gan par RTU, gan citu augstskolu studentu interesēm. Šogad jauno studentu skaits RTU nepavisam nelika vilties, tāpēc arī studentiem – uzņemšanas komisijas pārstāvjiem – bija darba pilnas rokas. Jūlija beigās, augusta sākumā Rīgā saistībā ar «Erasmus» programmu ieradās

«Studentu paradīze» tuvojas! Šogad tos organizē 20 Latvijas lielāko augstskolu studenti un aktīvākie vidusskolēni no visas Latvijas. «Studentu paradīze» ar «Swedbank» jauniešu programmas «Open» atbalstu notiks 25. septembrī «Arēnā Rīga». Baudīsim populārāko Latvijas grupu, dziedātāju un dīdžeju muzikālos priekšnesumus, gaidām arī viesmākslinieks. «Studentu paradīzes» organizatori «Arēnā Rīga» izbūvēs četras skatuves, pilnībā izmantojot gan arēnas telpas, gan arī ceļot teltis. Pasākuma apmeklētāji tiks iesaistīti dažādos konkursos un atrakcijās. Redzēsim labāko deju grupu paraugdemonstrējumus, aizraujošus un pārsteidzošus šovus. RTU SP prezidents Artūrs Zeps: «Šis pasākums ir vienreizēja iespēja vairāku augstskolu studentiem satikties un baudīt izklaidi dažādām gaumēm un interesēm. Ticu, ka tāpat kā iepriekšējos gados izdosies saglabāt pasākuma kvalitāti un turpināt sāktās tradīcijas! Lai izdodas, un tiekamies «Studentu paradīzē»!»

ārvalstu studenti. Interese par RTU priecē, tāpēc esam apņēmušies visu apmaiņas studiju laiku nodrošināt studentiem aktīvu kultūras dzīvi, palīdzīgu roku jebkurā situācijā, kā arī veidot priekšstatu gan par RTU, gan Latviju kopumā. Visās RTU fakultātēs pilnā sparā noris gatavošanās pirmkursnieku vasaras nometnēm. «Ieskrien studijās», «Sper gaisā», «Noraujies no ķēdes», «Eku zona» – tikai dažas no tām. Nosaukumi dažādi, bet ideja viena. Katrā ieguldīts milzīgs darbs, lai topošais pirmkursnieks justos gaidīts gan savā universitātē, gan fakultātē, gan studējošo pašpārvaldē. Septembris jau teju, teju klauvēs pie durvīm. Ar pasākumu Kolonādē sāksies jaunais studiju gads. Sekos «Studentu paradīze» un iesvētības, daudz, daudz studiju un arī tikpat daudz atpūtas. Arī jaunajā mācību gadā par to, lai ikviens tiktu uzklausīts un atrastu savām interesēm atbilstošo, gādās studenti, kam rūp studenti, – RTU Studentu parlaments. «Studentu paradīzi» komentē projekta vadītājs Jānis Dāboliņš: «Šogad īpašu vērību pievēršam pasākuma kvalitātei – tas būs ievērojami bagātīgāks gan saturiski, gan arī īpaši esam domājuši par apmeklētāju ērtībām un vēlmēm. Gribam radīt tiešām īstenu paradīzes gaisotni. Tā kā pagājušajā gadā mūsu pasākums pulcēja tik daudz apmeklēju, ka pat «Arēnā» bija pašauri, šogad ievērojami paplašināsim tās ietilpību ar īpašām piebūvēm un pārdomātu iekšējo organizāciju. Esam domājuši pilnīgi par visu, kas katram apmeklētājam vajadzīgs, – dažādi mūzikas stili, garderobe, bāru un smēķētavu pieejamība, atpūtas vietas, atrakcijas, saistoši šovi – būs pilnīgi viss, ko vien var vēlēties, un svinēsim līdz rīta gaismai ar pilnu sparu! Šo pasākumu noteikti ir vērts apmeklēt ikvienam studentam un tiem, kas par tādiem drīzumā plāno kļūt vai arī jūtas kā studenti neatkarīgi no vecuma. Tiksimies paradīzē, «Studentu paradīzē»!» Studenti dažādi – paradīze viena! http://www.studentuparadize.lv / http://twitter.com/StudentParadize

RTU pludmales futbola komanda izcīna medaļas 8. augustā noslēdzās 2009. gada Latvijas pludmales futbola čempionāts. Čempionāta pirmajos posmos (30. maijā, 20. jūnijā) RTU komanda rādīja interesantu, stabilu sniegumu. Spēli atzinīgi novērtēja Latvijas nacionālās izlases treneris un Latvijas Pludmales futbola asociācija. RTU komanda Latvijas čempionāta pagājušā gada sudraba godalgas šogad nomainīja uz bronzu. Puiši ir apņēmības pilni nākamajā gadā iegūt trūkstošā kaluma medaļas!

FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas turnīram Spānijā, Kasteljonā de la Planā, jūnijā Latvijas izlases sastāvā tika iekļauti pieci RTU komandas spēlētāji (vārtsargs Jānis Skabārdis, laukuma spēlētāji – Iļja Afanasjevs, Gatis Rožkalns, Valdis Veinbergs, Ģirts Paulis), veidojot izlases pamatkodolu.

Treneris Vadims Arakčejevs

RTU šaha komanda izcīna otro vietu «Liepājas rokādē» Egons Lavendelis No 6. līdz 9. augustam norisinājās lielākais šaha festivāls Latvijā «Liepājas rokāde», pulcējot pusotra simta dalībnieku, tajā skaitā gandrīz visus spēcīgākos Latvijas šahistus. Spītējot ekonomiskajai situācijai, ar Sporta kluba atbalstu festivālā sekmīgi piedalījās divas RTU komandas. Pirmajā komandā startēja starptautiskais meistars Vitālijs Samoļins (TMF, 1. k.), FIDE meistars Vadims Daškevičs (neklātiene, 3. k.), lielmeistare Laura Rogule (TMF, 3. k.) un komandas kapteinis meistarkandidāts Egons Lavendelis (DITF doktorants). «Junioru» komandā startēja meistarkandidāti Ēriks Priednieks (EEF asoc. prof.), Mihails Gutmans (TMF, 3. k), Ivars Bērziņš (Sporta klubs) un starptautiskā meistare Katrīna Šķiņķe (Sporta klubs). Komandu turnīrā piedalījās 18 komandas. Titulētākā bija sporta kluba «Baltika» komanda, kuras sastāvā spēlēja trīs lielmeistari un viens FIDE meistars. Taču pēc turnīra reglamentā paredzētās ātrspēles uzvarēja «Joker» (37,5 punkti). Vienmērīgais sniegums (visi dalībnieki pirmajā divdesmitniekā) 2. vietā ierindoja RTU komandu (35 punkti), atstājot «Baltiku» trešajā vietā (34 punkti). Individuāli labākos rezultātus ātrspēles turnīrā no RTU šahistiem sasniedza V. Samoļins (9,5 punkti no 13, 4. vieta) un V. Daškevičs (9 punkti, 8. vieta). RTU junioru komanda ieguva 8. vietu, tikai par 3 punktiem atpaliekot no godalgotā trijnieka. 2009. gada 31. augusts

Attēlā: RTU komanda. No kreisās: M. Gutmans, I. Bērziņš, V. Samoļins, E. Lavendelis, L. Rogule, K. Šķiņķe, V. Daškevičs un Ē. Priednieks.

Labākie rezultāti sievietēm bija L. Rogulei un K. Šķiņķei (abas RTU). bet savā reitinga grupā par uzvarētāju kļuva M. Gutmans (8 punkti). Paralēli komandu turnīram norisinājās individuālais «Open» turnīrs, kurā uzvarēja starptautiskais meistars Artūrs Neikšāns (10 punkti no 13). Arī šajā turnīrā RTU komandas dalībnieki ieņēma godalgotas vietas. Augstāko rezultātu sasniedza E. Lavendelis (9 punkti, 11. vieta). V. Samoļinam – 8,5 punkti un 14. vieta.

kultūra/sports Tautas mākslas kolektīvi Vīru koris «Gaudeamus» Vadītājs Ivars Cinkuss Sieviešu koris «Delta» Vadītāja Inta Eizenberga-Cērmane Studentu pūtēju orķestris «SPO» Vadītājs Māris Martinsons Tautas deju ansamblis «Vektors» Vadītājs Uldis Šteins Stīgu ansamblis «Gaiva» Vadītāja Dzidra Pelēķe Jauniešu vokālais ansamblis «Jauna nianse» Vadītāja Antra Dreģe Studentu teātris «Kamertonis» (krievu val.) Vadītāja Ludmila Stančika Teātra studija «Spēle» Vadītājs Romans Grabovskis

Studiju laiks ir viens no skaistākajiem dzīvē, bet, lai tā būtu, vaicājiet sev: ko es varu mācīties un iegūt šajā dzīves posmā. Izvirziet sev lielus un mazus dzīves mērķus un ejiet uz tiem ar prieku. Atklājiet sevī jaunus talantus, iepazīstiet jaunus draugus, esiet aktīvi un atvērti visam labajam. Lai zināšanas un pieredze nes panākumus! Neaizmirstiet arī par mīlestību, jo tikai tā sniedz patiesu laimi. Ar cieņu – jūs gaidot, Studentu kluba direktore Asja Visocka Seko līdzi informācijai, nāc un piedalies!

Postfolka grupa «Vecpilsētas dziedātāji» Vadītāji Dāvis Stalts, Zane Šmite Līnijdeju klubs Vadītāja Iveta Kalniņa Rīgas danču klubs Vadītājs Valdis Vanags «3 x 3» danči Vadītāja Ilga Reizniece Psiholoģijas klubs «Meklējumu laboratorija» Vadītāja Asja Visocka Ceļotāju klubs Vadītāja Asja Visocka Balles deju kursi Vadītājs Martins Reinbolds Vizuāli radošā darbnīca «Palete» Vadītāja Inita Grīnberga Skolēnu interešu klubs «Malacis» Vadītāja Inese Krūma

Pieteikšanās sportam 1. kursā 1. kursa studentiem pieteikšanās sporta veidam notiek tīmeklī «ORTUS» (https:// ortus.rtu.lv/) sadaļā «Jaunumi» no 2009. gada 31. augusta līdz 4. septembrim plkst. 12. Sports 1. kursa studentiem ir obligāts ar ieskaiti katrā semestrī. Nodarbības notiek pēc stundu saraksta piedāvātajos sporta veidos. Ieskaišu prasības: • nodarbību apmeklējums; • iemācīto iemaņu pārbaude. Ar sportu drīkst nodarboties tikai praktiski veseli studenti. Tāpēc sākumā nepieciešams mācībspēkam uzrādīt ģimenes ārsta zīmi ar apliecinājumu, ka drīkst nodarboties ar sportu. Studenti, kas veselības stāvokļa dēļ nevar nodarboties ar sportu, tiks sadalīti ārstnieciskās vingrošanas grupās. Arī šeit nodarbības notiek pēc stundu saraksta, un mācībspēkam jāuzrāda ārsta zīme ar veselības stāvokļa novērtējumu un diagnozi. Studentiem, kam sportā ir iepriekšēja sagatavotība, var turpināt savas sportiskās gaitas RTU izlašu komandās un startēt dažāda ranga sacensībās. Šajā gadījumā arī jāpiesakās pie mūsu treneriem ar «ORTUS» starpniecību. Tas nenozīmē, ka jums obligāti vajadzēs trenēties pie mūsu treneriem. To varēs darīt pie sava trenera, bet, lai saņemtu ieskaiti, jums obligāti jāpiesakās RTU noteiktā kārtībā. Studentiem, kuri nodarbojas ar sporta veidu, kas nav RTU piedāvāto vidū, jāpiesakās «Izlase (cits)», aizpildot attiecīgo veidlapu un iesniedzot to RTU Sporta kluba direktorei Sanitai Vīlisterei līdz 15. oktobrim. Izlašu komandu dalībnieki neapmeklē dienas grupu nodarbības, bet trenējas pēc individuāla treniņu saraksta. Ieskaišu prasības: • treniņu apmeklējums; • piedalīšanās sacensībās.

Nodarbības notiek Pirmā tikšanās Kaļķu ielā 1, Lielajā zālē Pirmdienās, trešdienās plkst. 18.30 14. septembrī Kaļķu ielā 1, Lielajā zālē Otrdienās, ceturtdienās plkst. 18 8. septembrī Kaļķu ielā 1, tornī Pirmdienās, trešdienās plkst. 18 7. septembrī Ludzas ielā 24 Pirmdienās, ceturtdienās plkst. 19 7., 10., 14. septembrī Kaļķu ielā 1, Mūzikas kabinetā Trešdienās plkst. 16.30 9. septembrī Kaļķu ielā 1, Mūzikas kabinetā Pirmdienās, ceturtdienās plkst. 19 10., 17. septembrī Kaļķu ielā 1, Mazajā zālē Pirmdienās plkst. 19. 21. septembrī Kaļķu ielā 1, Mazajā zālē Trešdienās plkst. 19. 26. augustā Interešu klubi Kaļķu ielā 1, Mazajā zālē Trešdienās plkst. 17. 14. septembrī Kronvalda bulvārī 1, EEF Lielajā zālē Otrdienās plkst. 18. 8. septembrī Kaļķu ielā 1, Lielajā zālē Mēneša otrajā otrdienā plkst. 20. 13. oktobrī Kaļķu ielā 1, Lielajā zālē Mēnešā pēdējā otrdienā plkst. 20. 29. septembrī

Plašāka informācija Studentu kluba mājaslapā www.kulturartu.lv.

Šajā mācību gadā sporta nodarbības tiek piedāvātas, izmantojot kredītpunktus vai par samaksu, visiem studentiem, sākot no otrā kursa bakalaurantiem, maģistrantiem un doktorantiem (RTU Senāta 2009. gada 26. jūnija lēmums).

Informāciju sagatavojis RTU Sporta klubs sadarbībā ar Sporta katedru

RTU Sporta klubs, sākot ar šā gada oktobri, piedāvās iespēju sportot RTU mācībspēkiem un darbiniekiem. 12. un 13. septembrī norisināsies RTU mācībspēku un darbinieku sporta spēles RTU atpūtas un sporta bāzē «Ronīši», Klapkalnciema pag., Tukuma raj. 19. un 20. septembrī norisināsies RTU 1. kursa sporta diena «Ronīšos», RTU atpūtas un sporta bāzē «Ronīši», Kalpkalnciema pag., Tukuma raj. Informāciju par šiem pasākumiem atradīsit «ORTUS» (https://ortus.rtu.lv/).

Sirsnīgs paldies RTU Zinātniskās bibliotēkas vadītājai Aijai Janbickai un Bibliogrāfijas nodaļas vadītājai Larisai Levinokai par laipno uzņemšanu, mums veltīto laiku un izsmeļoši sniegto informāciju, kuru guvām, apmeklējot bibliotēku. Visam bibliotēkas kolektīvam vēlam arī turpmāk saglabāt apbrīnojami pozitīvo attieksmi pret dzīvi un darbu, radošas idejas un visu ieceru piepildīšanos. Latvijas Kultūras koledžas Bibliotēkzinātnes un informācijas 3. kursa studentes

Ieva, Ilona, Inese

2009. gada 31. augusts