Rīgas Tehniskā universitāte SARUNU FESTIVĀLĀ LAMPA PLATFORMA KO-KĀ / 29. un 30. jūnijs Klimata pārmaiņas ir aktuāls, daudzšķautņains jautājums, kas daudzos pasaules nostūros tiek apšaubīts - "Vai tas notiek? Kurš atbildīgs/ vainīgs? Kas tiek darīts? Vai tiek darīts? Vai es varu, ko darīt?". Šogad Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sarunu festivālā LAMPA piedalījās pirmo reizi, divu dienu programmā kopā ar sadarbības partneriem aktualizēja jautājumu par individuālo, kolektīvo un valstisko atbildību klimata pārmaiņu mazināšanā un novēršanā, sadalot to trīs laika nogriežņu blokos (pagātne, tagadne, nākotne). Klimata pārmaiņas un katra rīcība un atbildība to mazināšanā saistīja lielu interesentu pulku un raisīja diskusijas.
MODERĒJA
Sandra Kropa zinātnes žurnāliste
Valdis Melderis notikumu un TV raidījumu vadītājs
PLATFORMĀ KO-KĀ BIJA 10 sesijas 5 interaktīvās darbnīcas Vairāk nekā
60 runātāji
1 stendaps 2 moderatori 1 grafiskais vizualizētājs
Sesijas notika neparastā norises vietā – speciāli izveidotā platformā kokos
VIZUALIZĒJA Dace Andersone vizuālā fasilitatore
Rīgas Tehniskā universitāte SARUNU FESTIVĀLĀ LAMPA PLATFORMA KO-KĀ / 29. un 30. jūnijs VIŅI SAKA TĀ: «Zaļā domāšana ir mūsu izdzīvošanas jautājums.» Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmas institūta direktore
«Inovācijas un tehnoloģijas palīdzēs mazināt klimata pārmaiņas, ja sabiedrība vienosies par jaunu patēriņa modeli.» Mārtiņš Niklass, SIA ZAAO Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra «Daibe» attīstības vadītājs.
«Investīcijas un inovācijas ir risinājums klimata pārmaiņu mazināšanai, bet attīstās arī dažādas viltus tehnoloģijas, ir ļoti daudz lobiju, ieinteresētu industriju.» Selīna Vancāne, enerģētikas un klimata eksperte biedrībā Zaļā brīvība, CEE Bankwatch Network nacionālā koordinatore Latvijā. «Iedrošināt un dot cilvēkiem sajūtu, ka 2%, 5% jau ir vairāk nekā 0%. Ir jēga kaut ko darīt, ja priecājamies par katru mazo solīti!» Laura Arnicāne, bloga “seek the simple” autore
«Nav tādas kolektīvas vai valstiskas atbildības, ir tikai indivīda atbildība.» Ansis Jurģis Stabingis, apzinātības pasniedzējs
«Let’s make climate great again!» Juris Šleiers, žurnālists un "Digital Freedom Festival" līdzdibinātājs
«Par klimata pārmaiņām nav jārunā, rādot PowerPoint prezentācijas vai statistikas grafikus, var runāt no sirds. Neviens nevar iebilst pret to, jo tas, ko esmu piedzīvojusi, ir reāls.» Bernice Notenboom, vadošā klimata žurnāliste
«Klimata pārmaiņas nav tikai cipari un grafiki, klimata pārmaiņu vidū ir cilvēks.» Renee Karunungan, kampaņu veidotāja, aktīviste, komunikātore
VAI ZAĻŠ IR UN BŪS ZAĻŠ? Zeme ir sarežģīta sistēma ar daudz dažādiem elementiem, kas veido pasauli un klimatu tādu, kādu mēs to pazīstam. Mums ir pašsaprotamas atšķirīgas četras sezonas ar lietu, sauli, sniegu. Bet arvien biežāk dzirdam, ka straujāk kūst ledāji, ceļas ūdens līmenis jūrā, biežāk novērojami ekstrēmi laikapstākļi un lietusgāzes, plūdi, karstuma viļņi un sausuma periodi. Kas ir radījis un rada šīs pārmaiņas un vai cilvēku, uzņēmumu, valstu rīcībai ir nozīme? Saruna par to, kas ir klimata pārmaiņas, kā tas skar Latviju, tās iedzīvotājus un ar ko dažādām sabiedrības grupām būs jārēķinās tuvākā un tālākā nākotnē. Sesijas laikā gan lekcijas “Klimata pārmaiņu cēloņi. Kas jādara inženierzinātnēs?” un “Laika apstākļus un klimatu, tā mainības ietekmējošie faktori”, gan diskusijas.
PLATFORMA KO-KĀ
/
PIEDALĪJĀS
Dagnija Blumberga RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore
Selīna Vancāne enerģētikas un klimata eksperte biedrībā Zaļā brīvība, CEE Bankwatch Network nacionālā koordinatore Latvijā
29.06.2018. pl. 14.00 – 15.30
Mārtiņš Niklass SIA "ZAAO" RAAC Daibe attīstības vadītājs
Raimonds Kasparinskis Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ģeogrāfijas nodaļas vadītājs, docents, vadošais pētnieks
Kristīne Sirmā Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja
VAI IR JĒGA NO TĀ, KO TU UN ES DARU? Dzīvojam laikā, kad patērnieciskums ir ikdienas sastāvdaļa. Kāpēc mēs gribam jaunas lietas pat tad, ja nevajag? Kas slēpjas aiz mūsdienu pārspīlētās pirkšanas mānijas? Tomēr ne visi grib tam sekot, ir indivīdi, kas apzināti izvēlas citu dzīvesveidu. Viņi ne tikai paši to praktizē, bet arī publiski dalās ar idejām un pieredzi, mudina citus izmēģināt un tic, ka ikviens indivīds balso ar savu izvēli par to, kāda būs nākotne. Saruna par paradumiem un jaunām iespējām laikā, kad patērnieciskums ir pārņēmis lielāko daļu sabiedrības.
PLATFORMA KO-KĀ
/
29.06.2018. pl. 16.00 – 17.30
PIEDALĪJĀS
Jurģis Ansis Stabingis apzinātības pasniedzējs
Laura Arnicāne Bloga “seek the simple” autore
Elgars Felcis Ilgtspējas pētnieks un aktīvists ("scientivist")
Zane Skuja Zero Waste Latvija pārstāve
Weronika Felce poļu socioloģe un izvērtētāja
UZ PIERĀDĪJUMIEM BALSTĪTA KOMUNIKĀCIJA Komunikācijas un klimata pārmaiņu laikmets, daudz pieņēmumu un neskaidrību. Kā pievērst sabiedrības uzmanību, iesaistīt to, veidot uz pierādījumiem balstītu komunikāciju. Komunikācija ir ne tikai informācijas nodošanas veids, bet arī rīks, lai risinātu un iezīmētu plašas sociālās problēmas. Sesija iesākās ar lekciju “Changing the Narrative: Communicating climate change with justice”, kurā Renee Karunungan dalījās ar izstrādātajiem komunikācijas rīkiem. Diskusijas daļā vadošie komunikācijas eksperti meklēja atbildes uz jautājumiem — vai komunikācija klimata pārmaiņu procesos ir spēka vai vājuma punkts?
PLATFORMA KO-KĀ
/
PIEDALĪJĀS
Juris Šleiers žurnālists un "Digital Freedom Festival" līdzdibinātājs
Bernice Notenboom vadošā klimata žurnāliste
Renee Karunungan Sandra Kropa kampaņu veidotāja, žurnāliste, TV raidījuma “Izziņas impulss” un radio raidījuma aktīviste, komunikātore "Zināmais nezināmajā" vadītāja
29.06.2018. pl. 18.00 – 19.30
PATĒRIŅA FENOMENS – KURŠ VAINĪGS, KURŠ LAIMĪGS? Vai patēriņš ir iemesls klimata pārmaiņām, un, to samazinot, tiks atrisināta esošā situācija? Par un pret patēriņu. Divas grupas - mārketologi un aktīvisti - diskutēja par patēriņu kā izaugsmes dzinējspēku un tā graujošo ietekmi uz klimata pārmaiņām. Vai ir viena patiesība vai arī tā ir jāmeklē kaut kur pa vidu? Vai pietiek ar to, ka mēs sāksim skatīties uz saviem ieradumiem un patēriņu kā resursu, lai ietaupītu? Sesijas laikā bija divas lekcijas “Tavi paradumi – Tavs resurss” un "Mīti un patiesība par patēriņu", kas turpinājās ar diskusiju PAR un PRET patēriņu.
PLATFORMA KO-KĀ
/
PIEDALĪJĀS
Anrijs Tukulis Edgars Pētersons Jānis Kļaviņš Energoefektivitātes stratēģiskais plānotājs uzņēmumu centra speciālists un partneris stratēģiskais un radošajā aģentūrā vadības konsultants Weekend
Ansis Bogustovs žurnālists, 4 bērnu tēvs
29.06.2018. pl. 20.00 – 21.30
Šeila Vanaga modes māksliniece, kas ir veselīga pret sevi, un humāna pret apkārtni dzīvesveida patriote
AUKSTIE STĀSTI SILTAJĀ VAKARĀ Trīs stāstnieki ar saviem stāstiem, pieredzi un redzēto par to, kā dzīvo pingvīni, kā kūst ledāji un kas notiek aiz Polārā loka. Piedzīvojums kā skaļš un ietekmējošs stāsts, kas ietekmē sabiedrību, informē to un maina tās dalībnieku rīcību.
PIEDALĪJĀS Benice Notenboom vadošā klimata žurnāliste, filmu veidotāja, lektore un profesionāla piedzīvojumu meklētāja.
Stāstījuma tēma: “Klimata pārmaiņas tuvojas tavai pilsētai...” 2008. gadā viņa kļuva par pirmo sievieti, kura sasniegusi Ziemeļpolu un Dienvidpolu un pārgājusi Grenlandi ar ledus slēpēm viena gada laikā. 2009. gadā viņa sasniedza Everesta kalna virsotni.
Jānis Karušs
Zane Eniņa
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents
pasaules apceļotāja, ceļojumu bloga mugursoma.lv autore
Stāstījuma tēma: “Ekspedīcija uz Antarktīdu”
Stāstījuma tēma: “5 metri līdz pingvīnam”
Stāstījums par pirmo Latvijas zinātnieku īstenoto zinātnisko ekspedīciju uz Antarktīdu, kāda ir Antarktīdas pētnieku ikdiena, grūtības, ar kurām jāsaskaras, veicot polāros pētījumus, kā arī iegūto zinātnisko pētījumu nozīmība globālā kontekstā.
PLATFORMA KO-KĀ
/
Zane Eniņa 15 gadus strādājusi komunikācijas jomā Latvijā, tad piecus gadus realizējusi sapni par pasaules apceļošanu - pabijusi 75 valstīs un septiņos kontinentos, tostarp Antraktīdā.
29.06.2018. pl. 22.00 - 23.30
APRITES EKONOMIKA IZAUGSME VS NEAUGSME Latvijas biznesa stratēģiskās izvēles šodien, lūkojoties pēc jauna produktivitātes un konkurētspējas modeļa. Vai viens no šī modeļa stūrakmeņiem ir aprites ekonomikas principu ieviešana un atbalstīšana? Vai Latvija ir gatava aprites ekonomikas iespējām un izaicinājumiem? Kāda ir praktizējošo tirgus dalībnieku pieredze un vai viņi saskata šo modeli kā inovācijas komercializēšanas dzenskrūvi? Sesijas laikā gan lekcija “Aprites ekonomika - izaugsme vs. neaugsme”, gan diskusiju par tēmu “Aprites ekonomikas princips – konkurētspējīga uzņēmuma stūrakmens?”
PLATFORMA KO-KĀ
/
PIEDALĪJĀS
Maija Kāle Elīna Dzelzkalēja Elīna Valdmane Ziemeļvalstu Ministru kafejnīcas beziepakojuma padomes biroja Latvijā “Terapija” veikala padomniece izveidotāja “TURZA” izveidotāja
30.06.2018. pl. 14.00 – 15.30
Andis Dejus Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas prezidents un SIA „Liepājas ūdens” valdes priekšsēdētājs
Mārtiņš Vancāns Energokompānijas Enefit mājsaimniecību segmenta vadītājs
KORPORATĪVĀ ATBILDĪBA UN VIDE: EKO VAI ŠMEKO? KĀ INFORMĒT PAR SAVU ZAĻUMU? Apzinoties sava patēriņa ietekmi uz vidi, sabiedrībā aug pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem, kas radīti videi saudzīgā veidā. Arī uzņēmēji, apzinoties savas darbības ietekmi, ievieš pasākumus, kas ļauj ražot efektīvāk, mazāk piesārņojoši, klimatam un patērētājiem draudzīgāk, ar mazāk kaitīgām vielām, neradot atkritumus. Ja ir tirgus pieprasījums pēc šādu uzņēmumu produktiem, tā ir zaļā gaisma arī citiem uzņēmumiem rīkoties atbildīgāk. Kā citi tirgus dalībnieki un patērētāji šādas preces un pakalpojumus var atpazīt? Veikalu plauktos un internetā teju ikviens ir «zaļš» vai vismaz izmanto zaļo krāsu: kā atšķirt eko no šmeko? Sesijas iesākumā lekcija “Korporatīvā vides atbildība: no simboliskās uz būtisko”, kas turpinājās ar diskusiju par to, kā atšķirt simbolisko no būtiskā.
PLATFORMA KO-KĀ
/
PIEDALĪJĀS
Jānis Ķesa SIA Dabba izpētes un attīstības vadītājs
Anda Jēkabsone vadības zinātņu maģistre
30.06.2018. pl. 12.00 – 13.30
Jana Simanovska Biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vadītāja
Agnese Alksne KSA Latvija vadītāja
Ieva Baldiņa-Brūklīte Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve
HOROSKOPS 2058. GADAM. UZ KURIENI BRAUCAM? Pasaules intelektuālā attīstība uzņem arvien straujākus izaugsmes tempus - mākslīgais intelekts pārņem visas cilvēka dzīves jomas, cilvēki panikā, ka datori atņems viņiem darbus, tiek montēti čipi ķermeņos un klonēta dzīvā daba. Cik tālu mēs iesim tehnoloģijās un kas notiks ar mūsu mazbērniem 2058.gadā? Vienlaicīgi mēs dzīvojam laikā, kad arvien vairāk tiek runāts par stagnāciju, nabadzības pieaugumu, augošu nevienlīdzību un sociālekoloģiskām katastrofām. Dominējošā attieksme - tās ir sekas ekonomiskajām krīzēm, izaugsmes trūkumam un atpalicībai attīstībā. Savukārt degrowth zinātnieki un praktiķi apgalvo, ka tieši bezgalīga dažādu tendenču izaugsme galīgā un pārapdzīvotā planētā ir šo problēmu cēlonis un šāda augsme ir kļuvusi neekonomiska, ekoloģiski neilgtspējīga un fundamentāli netaisnīga. Kā tas attīstīsies? Kā starp ekonomisko un cilvēcisko mainīsies pilsētvide un arhitektūra? Sesija par un ap nākotnes prognozēšanu ar trīs lekcijām: “Nākotnes cilvēks”, “Nākotnes ekonomika. Degrowth – vienīgā reālā utopija?”, “Nākotnes arhitektūra”.
PLATFORMA KO-KĀ
/
30.06.2018. pl. 16:00 – 17:30
PIEDALĪJĀS
Artūrs Bernovskis Biohacking.lv līdzdibinātājs
Elgars Felcis Ilgtspējas pētnieks un aktīvists ("scientivist")
Andris Šuvajevs Sandra Treija Dr. arch., Ekonomiskās Rīgas Tehniskās antropoloģijas universitātes Arhitektūras pētnieks fakultātes profesore
INTERAKTĪVĀS DARBNĪCAS UN SS-SLIEKU STENDAPS Pandoras lāde ir vaļā un tiek atklāta visa Jums piederošo resursu vērtība. Darbnīcas par jaunas dzīvības piešķiršanu jau esošām lietām vai jaunu produktu radīšanu, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Tas viss tika spēcināts ar ūdens bāra piedāvājumu un SS-Slieku Stendapu. Informatīvie materiāli Sadarbības partneru piedāvātie materiāli ar padomiem videi draudzīga dzīvesveida praktizēšanā, kā arī informācija par videi draudzīgām iniciatīvām.
Ū vitamīns Ūdens bārs Ū vitamīns un Cēsu ūdensapgādes uzņēmums "Vinda" veldzējuši slāpes aptuveni 4000 apmeklētājiem. Tika kliedēta vairāku simtu apmeklētāju skepse par krāna ūdens kvalitāti un garšu. Šis ūdens ir pieejams jums katram ikdienā un tieši no krāna!
SS-Slieku Stendaps Daži apgalvo, ka sievietes ir tuvāk dabai. Sievietes jūt dabu savās asinīs. Sievietes Jūt dabas norises ar kreisā elkoņa ādu un nieru receptoriem. Sievietes pielūdz Māti Dabu un iet attīrīt klēpjus meža vidū, vēlams pusnaktī un pilnmēnesī. Vai arī sievietes vienkārši redz, ka, ja mēs kaut ko nedarīsim šeit un tagad, no zero waste paliks tikai waste. Un nākamās karaliskās kāzas būs jau pelēkā plastmasas kleitā. Par zero waste, vidi, aprites ekonomiku un patēriņu, kā arī klimatu runāja Džemma Sudraba, Mairita Lūse, Agnese Logina un Konstancija Krūze, Baiba Baikovska.
Tehnoloģiju demonstrācijas Ar Vidzemes augstskolas atbalstu bija iespēja iepazīties ar dažādām tehnoloģijām: radiofrekvences identifikācijas tehnoloģiju pielietojumu biškopībā, imitācijas modeļu izejas datu 3D vizualizācijām un telpas centralizēta kontroles sistēmām.
Zaļā virtuve kopā ar Latvijas garšu pazinēju Ritvaru Tomu Loginu
ZAAO un skudra Ūdra Darbnīcas laikā varēja uzzināt, kā pareizi jāšķiro un ko jaunu var izveidot no jau reiz izmestām lietām.
Kā pagatavot maltīti, domājot gan par savu veselību, gan mūsu zemes un pasaules ekoloģisko veselību. Darbnīcā tika izmantoti Latvijas lauku labumi un savvaļas produkti, kas šobrīd pamazām sāk atgriezties “modē”. Lai savvaļas produkti varētu nonākt uz pusdienu galda, netiek tērēti resursi un piesārņota vide, kā arī tie ir bezmaksas un 90 % gadījumu ir daudz veselīgāki un vitamīniem bagātāki kā to kultivētie ekvivalenti.
Sadzīves tehnikas demonstrācijas “Kas lācītim vēderā” Darbnīcas ietvaros tika demontēta dažāda sadzīves tehnika, uzzinot, no kā tās sastāv un kā otrreizēji izmantot demontēto iekārtu detaļas, tās pareizi šķirot, izmetot atkritumos. Pasākuma gaitā no dažādām detaļām un palīgierīcēm, tika veidotas ierīces, kas uzlabo ikdienas dzīvi.
PLATFORMA KO-KĀ
/ 29. un 30. jūnijs
IDEJU SKATUVE ZAĻĀKAI LATVIJAI Ikdienas skrējienā liekas, ka klimata pārmaiņas un plastmasas salas okeānos neattiecas uz mums un mūsu valsti. Ziņu virsraksti prognozē, ka Latvijai neizdosies uzlabot vides kvalitātes rādītājus līdz 2020. gadam, kā to pieprasa Eiropas Komisija, un valstij iespējamstiks piemērotas soda sankcijas. Latvijas iedzīvotājiem ir gan lielāka, gan mazāka mēroga idejas, kas palīdzētu un padarītu ikdienas gaitas un saimniekošanu videi draudzīgāku. Sesijas laikā 15 aktīvi cilvēki dalījās ar savām idejām, jau eksistējošiem produktiem, pakalpojumiem un iniciatīvām, kas palīdzētu padarīt Latviju zaļāku. Ulla Milbreta “Cafe M” pirmā zero waste kafejnīca/grauzdētava Latvijā Marija Sološenko “Beziepakojuma preču veikals “Burka”” pirmais beziepakojuma preču veikals Laura Treimane “100 zaļi latvieši” dāvināt Latvijai par 100 atkritumu vienībām mazāk
Velta Skolmeistere “Mainām galvu!” dzīves filozofija par integrālo ekoloģiju ar aicinājumu ņemt vērā ekoloģijas problēmas kā sociālu izaicinājumu Kristīne Irtiševa “TreeHouse place” platformas koku galotnēs Līga Krūmiņa-Krīgere un Thomas Krüger “Dzīvesvieta laukos atvērtā saimniecībā” permakultūra kā dzīvesveids Elfa Kalniņa ''(Ne)vajadzīgo lietu bibliotēka'' bibliotēka kā māja, kurā ieiet iekšā un Ludvigs Šteinbergs aizņemties sev “Lietu tirgotava Ādažu novadā” vajadzīgu lietu uz satikšanās vieta lietotu mantu kādu mirkli pārdošanai
Dainuvīte Roginska “Vegānfestivāls” pasākums ar mērķi iepazīstināt ar augu valsts uztura pozitīvo ietekmi uz vidi, dzīvniekiem un cilvēka veselību Ilze Vanaga "Cik ērti ir šķirot?" veicināt atbildīgu attieksmi pret atkritumu šķirošanu Rihards Treijs “ZERO WASTE BROTHERS” mēbeļu ražošana un interjera dizains Annija Milere "Radiofrekvences identifikācijas tehnoloģiju pielietojums biškopībā" sistēma, kas nolasa RFID tagu temperatūras datus bišu stropā un attēlo tos lietotājam tīmekļa vietnē
PLATFORMA KO-KĀ
/ 29. un 30. jūnijs
Lauris Taube “360°foto Virtuālās realitātes spēle” vizualizēt atsevišķu imitācijas modeļu vai statistikas datu kopas 3D virtuālā vidē Deniss Golubevs "Telpas centralizēta kontroles sistēma" automatizēta ar sensoriem vadāma dzīvokļa jeb mājvietas kontroles sistēma
Rūdolfs Skuja “Precious Plastic Latvija” otrreizējās pārstrādes iekārtas, lai varētu pārstrādāt plastmasas