Buklets «Aizraujošā profesija būvnieks» by Rīgas Tehniskā universitāte

KĀPĒC KĻŪT PAR būvniekU?

KĀ KĻŪT PAR būvniekU?

Aizraujoša profesija

BŪVNIEKS Ko dara būvnieks? Informatīvi izglītojošs materiāls jauniešiem par būvnieka profesiju

Ko dara būvnieks? Ar būvnieka darbu Tu sastopies jebkur. Lai kurp Tu dotos – uz skolu, kino, teātri, klubiņu vai ceļojumā –, pilsētas, lielas un mazas ēkas, ceļus, tiltus, jahtu piestātnes, stadionus, atpūtas kompleksus, lauksaimniecības ēkas un daudz ko citu kāds ir projektējis un būvējis. Daudzu būvnieku ēkas kalpo gadsimtiem ilgi. Būvnieki – tie ir: • meistari – betonē, veic inženiertīklu montāžas darbus, strādā augstu virs būvēm ceļamkrānos un dara citus darbus; • būvdarbu vadītāji – organizē visus darbus būvlaukumā; • inženieri būvkonstrukciju projektētāji – aprēķina un projektē, lai ēkas konstrukcijas būtu drošas un ilgi kalpotu; • projektu vadītāji – atbild par ēkas būvniecības procesu no A līdz Z; • būvuzraugi – kontrolē, kā tiek uzbūvēta ēka. Par tiem var kļūt, ja ir zināšanas un uzkrāta pieredze, darbojoties būvlaukumā.

Lai betona rūpnīcā būtu jautrāka strādāšana, tika uzaicināti grafiti mākslinieki izdaiļot sienas.

KĀPĒC KĀ KĻŪT KĻŪT PAR būvniekU? PAR būvniekU? Būt būvniekam – tas ir stilīgi un aizraujoši. Rezultāts ir ievērojams un pamanāms, un labi izpildītais darbs sniedz gandarījumu. Būvnieki labi nopelna un sabiedrībā tiek cienīti.

• Dodies pastrādāt vasaras praksē kādā būvlaukumā. Nopelnīsi kabatas naudu, iegūsi pieredzi un sapratni, vai vēlies nākotnē izpausties šajā nozarē. • Dodies mācīties uz specializētajām mācību iestādēm – Rīgas Celtniecības koledžu, Daugavpils tehnikumu vai kādu citu. Iegūsi cienījamu arodu, kas ļaus izpildīt īpašus meistaru cienīgus darbus lielās būvēs, saņemot labu atalgojumu. • Dodies mācīties uz RTU. Iegūsi inženiera kvalifikāciju un varēsi kļūt par būvlaukuma vai pat objekta būvprocesa pavēlnieku.

No kā sastāv ēka?

Z–Towers, Rīga, Pārdaugava

Divas būvnieciski sarežģītas augstceltnes, kādas Latvijā top pirmo reizi. Augstums 133 metri, 30 stāvu, visdziļākā autostāvvieta Latvijā – 12 m, 4 stāvi. 1 Pamati – ēku balsta 226 pāļi, kas iebūvēti 30 m dziļumā. To diametrs ir 1,5 m. Darbu veic ar sarežģītām iekārtām, ko vada prasmīgi operatori. Ēkas 2 karkass – monolītais dzelzsbetons. Te strādāja betonēšanas meistari ar labām amata prasmēm un pietiekami drosmīgi, lai darbu veiktu lielā augstumā, kur, starp citu, vienmēr ir diezgan pamatīgs vējš. Šiem cilvēkiem katra diena ir izaicinājums. Abos 3 torņos tiek uzstādīts ap 4000 īpašu stikla pakešu, katra sver 500−1000 kg. To stiprināšana notiek, nedaudz pārklājot citu citai pāri. Logus augstceltnēs pilnībā atvērt nebūs iespējams, lai nenotiktu nelaime. Tos varēs pavērt tikai nelielā spraugā.

Ēkas būvē no koka, ķieģeļiem, dzelzsbetona, metāla, stikla un citiem materiāliem. Taču, lai sāktu ēku būvēt, vajadzīgs projekts. Vispirms arhitekts uzzīmē ēkas tēlu, pēc tam tiek izstrādāts tehniskais projekts, pie kura strādā būvkonstrukciju projektētāji, inženiertīklu projektētāji un citi, norādot, kādus materiālus izmantot. Būvnieki saņem tehnisko projektu un sāk ēkas būvniecību. Vai tā būtu jaunbūve vai atjaunojams vēsturisks objekts, darbi jāveic strikti saskaņā ar projektu.

Rīgas pils

Rīgas pils ir Latvijas prezidenta darba un valsts reprezentācijas vieta. Vēsturiskā ēka tapusi 14. gs. un piedzīvojusi vairākas pārbūves. Tagad būvnieki un restauratori Rīgas pili atjauno – tiek atrasti seni mākslas darbi un līdz šim nezināmas telpas, restaurētas oriģinālās vērtības un ēkai iedota jauna elpa, jo uzstādītas vēdināšanas un dzesēšanas iekārtas. Pils ieguvusi 1 jaunu jumtu un arī jaunas konstrukcijas. 2013. gadā nodega daļa jumta. 2 Pils sienas atsevišķās vietās ir līdz pat 5 m biezas, caurmērā 0,7–1 m biezas. Tas ir vairāk nekā modernajām ēkām. 3 Pils pamati ir pastiprināti ar iespiestajiem pāļiem. Pils pamati visos laikos ir bijusi vājā vieta, tie pastiprināti arī pirms vairākiem gadsimtiem ar milzu koka balstiem. 4 Svētā Gara tornis – Latvijas valstiskuma simbols, 28 m augsts. Kad prezidents ir Latvijā, tur plīvo Latvijas valsts karogs.

2 3

4 2

1 3

Mň

Mārtiņš Studers, projektētājs, «Peikko Latvija» rīkotājdirektors, izglītība iegūta RTU, būvniecībā strādā 12 gadu

řŠ

STUDERS BY _jaZa ZŠl hjgb]clŌlŊbk$ fgl]klŌ hYlk k]na$ nYa L]n aj ha]la]cYea hY[a]lŔZYk$ nŌde] dYkŔl$ dYkŔl mf nŌdj]ar dYkŔl kh][aYdarŌlg dal]jYlŠjm *( klmf\Yk \a]fŊ mf nYa L]na kYaklY YhjŌţafa& Mf Yl[]ja]k dYZa hjgb]clŌlŊba aj r]dlY nŌjlŌ Hjgb]clŌlŊbk jYòg \gcme]flmk$ Z]l khŌ[Ŕ_mk \gcme]flmk& <gcme]flmk$ cmja]e bŊ_YjYflŌ \jgñŔZY& Mf naŚYe aj hYj lg bŊYlZad\&

PROJEKTĒŠANA

Skolas laikā bija daudz priekšmetu, kas labi padevās, bija grūti izšķirties, ar ko saistīt savu karjeru. Uzklausīju vectēva padomu, ka būvniecībā ir labi un tur vienmēr būs iespēja atrast darbu. Un tā arī ir, būvniecībā darbu var atrast gandrīz ar jebkuru sagatavotības līmeni, jautājums tikai, kurā līmenī pats vēlies atrasties. Pēc trešā studiju kursa pievērsos projektēšanai, jo man patika veikt aprēķinus. Bija iespēja strādāt un iepazīties ar tehniķa un būvkonstrukciju projektētāja darbu dažos projektēšanas uzņēmumos, piedalījos arī atsevišķu zināmu ēku projektēšanā. Tomēr sagadījās, ka projektēšanu nomainīju uz darbu būvdetaļu tirdzniecībā. Patiesībā nekur tālu no projektēšanas prom neesmu, iebetonējamās detaļas piedāvāt būvniekiem bez zināšanām projektēšanā būtu sarežģītāk. Iebetonējamās detaļas paredzētas, lai sastiprinātu būvkonstrukciju elementus vienu ar otru, transportētu saliekamā dzelzsbetona konstrukcijas, veidotu šuves starp divām konstrukcijām, piestiprinātu konstrukcijas un citas detaļas pie betona caur siltumizolācijas slāni vai tiešā veidā utt. • Projektējot jābūt galvai uz pleciem un jāmāk šaubīties par savu veikumu, un tas pašam liek vairākkārt pārbaudīt aprēķinus – vai tiešām tie ir pareizi? • Jābūt pietiekami drosmīgam un azartiskam, lai profesionālās izaugsmes sākuma posmā darbam veltītu vairāk laika nekā jebkam citam. Veltiet laiku pašmācībai, tas atmaksājas jau pēc dažiem gadiem! • Reputācija ir ļoti svarīga, Latvija ir maza, profesionālā vide ātri vien uzzina par visām veiksmēm un arī to, kas nav izdevies. Neveiksmes piedod, bet apzinātas rupjas kļūdas – ne. • Projektēšanas metodoloģiju ieteiktu apgūt, izmantojot literatūru, arī tādu, kas izdota pirms 20 vai 100 gadiem. Vērtīgas ir grāmatas, kurās atspoguļoti mezgli un to aplēsē pieņemtās aprēķinu metodes, mūslaiku literatūrā daudzas lietas bieži vien netiek pateiktas līdz galam. • Novēlu jaunajiem projektētājiem atrast savu SKOLOTĀJU – pieredzējušu kolēģi, kurš ir gatavs un arī spēj mācīt jauniešus. Nekautrējieties, ejiet uz būvlaukumu, mēģiniet uzzināt, kā tiek izbūvēti mezgli, jautājiet celtniekiem, kāds ir labs projekts un kā projektēt nav ieteicams. • Ko dara būvkonstrukciju projektētājs? Saskaņā ar noteiktu informāciju par to, cik apjomīga paredzēta būve, kas to lietos, kas tajā atradīsies un kāds būs tās ārējais izskats, projektē būvkonstrukcijas jeb ēkas skeletu. No pamatiem līdz jumtam. Katrai konstrukcijai jābūt drošai, jāsaprot, kā tā savienojas un mijiedarbojas ar citām konstrukcijām un vai savienojuma mezgls būs pietiekami stiprs, nedeformēsies un uzticami kalpos visā ēkas ekspluatācijas mūžā. Tam pamatā ir aprēķini un formulas. Taču tās ir daudzveidīgas, un jāmāk izvēlēties pareizā aprēķinu sistēma, piemērota paredzētajam materiālam – betonam, tēraudam, kokam, mūrim u. c. Katrā ziņā tas ir interesants darbs tiem, kam patīk rēbusi un kas gatavi uz jebko kvalitatīvu risinājumu dēļ. Vizmazāk projektētājs drīkst domāt par to, cik viņš saņems, un tad atkarībā no tā veikt labākus vai paviršākus aprēķinus.

Hobijs

Ģimenes mājas būvniecība. Kvalitatīva mūzika. Makšķerēšana. Atrašanās dabā.

Nacionālā bibliotēka

Ievērojams ilgtermiņa projekts, kura izstrādē piedalījusies ļoti liela daļa nozarē aktīvo būvkonstrukciju projektētāju.

PROJEKTU VADĪTĀJA PROFESIJA Tā ir izaugsmes iespēju profesija, taču prasa zināšanas un pacietību, soli pa solim savu karjeru vedot pa kāpnēm augšup. Projektu vadītāja profesiju nevar apgūt mācību iestādēs, par projektu vadītājiem kļūst, uzkrājot pieredzi darbā būvlaukumā. Iniciatīva, spēja pieņemt pareizus lēmumus un plānot, kā arī augsta personīgās atbildības latiņa ir noderīgākās rakstura īpašības. Atalgojums? Atkarībā no darba un spējām atalgojuma līmenis ir virs vidējā, ļaujot uzturēt ģimeni, realizēt hobijus, ceļot un baudīt kultūras dzīvi. Ko dara projektu vadītājs? • Projektu vadītājs savu darbu sāk vēl ilgi pirms būvdarbu sākšanas, viņš izskata projektu, saprot, vai projekts ir labs, runā ar pasūtītāju un uzklausa tā vēlmes, seko līdzi tam, lai visi būvdarbu sākšanai vajadzīgie dokumenti būtu kārtībā. • Projektu vadītājam jāmāk plānot laiku un naudu. Pasūtītājs iedod naudu un nosaka termiņu, projektu vadītājam jāuzbūvē ēka, iegādājoties visu nepieciešamo būvniecībai un samaksājot darbu veicējiem, kā arī jāmāk noteikt sava uzņēmuma peļņas procentus. • Projektu vadītājs orientējas likumos un praktiskajās būvniecības tehnoloģijās, viņš ir uz tu ar datoru. • Projektu vadītājs komplektē komandu būvniecības veikšanai un arī lemj, kurus materiālus izvēlēties. • Projektu vadītājs komunicē ar pasūtītāju, projektētājiem, arhitektiem. Cilvēki ir ļoti dažādi, kaprīzāki un mierīgāki, bet projektu vadītājam jāmāk būt sarunu ģēnijam, jāmāk savaldīties kritiskās situācijās un jāmāk panākt, lai visa komanda draudzīgi virzītos uz galveno mērķi – kvalitatīvu būvniecības darbu pabeigšanu. • Par savām kļūdām maksā pats projektu vadītājs. Maksa var būt finansiāli zaudējumi, sabojāta reputācija un darba zaudēšana. Labi projektu vadītāji savas kļūdas spēj izlabot.

UK S LA S

I ňN

Jānis Lauks, «Mehāniskās Sistēmas» valdes priekšsēdētājs, izglītība RTK un RTU, būvniecībā 12 gadu

Da]l\]jŔ_a aj Yh_Šl hjg^]kabm cghŊ Yj na\mkkcgdYk rafŊñYfŊe& LŊ la]c a]_ŠlYk hjYclakcYk hjYke]k$ cYk fg\]j \YjZY laj_Š$ mf dYack$ cmjŊ nYj kYhjYkl$ nYa Zabmka hYj]arY hjg^]kabYk arnŌd]& NY\gl mrŚŌemem$ E]`ŊfakcŊk KaklŌeYk $ ha]j]\r]$ hjYclakcŊk mf l]gjŌlakcŊk rafŊñYfYk aj lŊk$ cYk ŘYmb k]ceŔ_a gj_YfarŌl \YjZmk a]nŌjgbYegk DYlnabYk ZŠngZb]clgk&

Iepazīties ar būvniecību sāku, apgūstot zināšanas koledžā un izvēloties specializēties elektroapgādē. Lietderīgi ir apgūt profesiju kopā ar vidusskolas zināšanām. Tā tiek iegūtas praktiskas prasmes, kas noder darba tirgū, un laiks, kurā var saprast, vai bijusi pareiza profesijas izvēle. Augstskolā turpināju mācības, pievēršoties inženiermehāniskajām sistēmām – tīkli, mikroklimata sistēmas. Ja ar matemātikas un fizikas likumiem ir iespējams sarunāties uz tu, tas nozīmē, ka ir labs pamats inženiersistēmu struktūras izpratnei un darbu vadīšanai. Ikdienā vadu uzņēmuma darbību un iedziļinos inženiertīklu tehnisko projektu risinājumos. Darbadiena ir aizraujoša, jo reāli varu redzēt sava darba augļus būvobjektos.

Projektu vadītājs

Latvijas

Nacionālā • No mana un komandas profesionālisma ir bibliotēka. atkarīgs, kā mūsu uzņēmuma izbūvētajās ēkās Tika veikti inžejutīsies cilvēki. Enerģijas pilni vai saguruši, niertīklu projekta sadaļas autorkomfortabli vai nosaluši, vai viņus uztrauks uzraudzības ventilāciju radītais troksnis, vai tas būs negrupas vadītāmanāms, vai cilvēkiem pietiks svaiga gaisa ja pienākumi. vai ne. Manai komandai ir jārada labu sajūtu Autoruzrauga priekšnosacījumi telpu lietotājiem, un tas uzdevums ir sekot, lai jānodrošina ar augstvērtīgiem tehniskajiem tiktu realizēts risinājumiem. tehniskais • Neatlaidība ir noderīga īpašība līderim, projekts Jaunajā un slavenajā koncertzālē tā palīdz virzībā uz sasniegumiem. Nauda atbilstoši tā «Lielais Dzintars» tika veikti inženiertīklu principiālajiem nedrīkst būt vienīgais motivācijas iemesls. projektēšanas grupas vadītāja pienākumi. risinājumiem. «Mehāniskās Sistēmas» veica objekta • Mācies! Katru dienu iemācies ko jaunu. ventilācijas sistēmas montāžas darbus. • Gandarījums ir gūstams gandrīz katrā solī – noslēdzot līgumu ar pasūtītāju; izstrādājot darbu secību; beidzot darbus un redzot, kā inženiersistēmas veic savu uzdevumu. «Kado Karim» • Zināšanas, loģika un intuīcija ir labākie ir viena no sarežģītākajām palīgi būvniecības inženierim. dzīvokļu ēkām, kas tiek būvēta Latvijā. Rēķi• Sīkumu nav, jebkurai detaļai būvniecībā ir nozīme.

Hobijs

Jānis Lauks apgalvo, ka bez hobija strādāt būvniecībā ir grūti, galva jāizvēdina tautas dejās, slēpojot vai ceļojot.

noties ar potenciālo iemītnieku augstajām prasībām, ir realizēta sarežģīta inženiertīklu sistēma, kas arī ir ēkas pievienotā vērtība.

Igors Šenbergs, «Velve» ražošanas direktors, būvniecībā 14 gadU, izglītība iegūta RTU

RGS

IGOR SŠ

BE EN

Man nŌd f]ZabY +($ cY\ cŘmnm hYj da]dY ZŠnmrŚŌemeY l]`fakcg \aj]clgjm& Mr ZŠnŌe kŊcm kljŊ\Ŋl )- _Y\m n][meŊ hYj ljYfñ]bm jY[Ōbm$ Z]l lY\ eYf mrla[ŌbY nY\Ŕl Zja_Ŋ\a& :abY bg[Ŕ_a &&& cgeYf\Ōl [adnŌcmk$ cYk \Ym\r n][Ŋca hYj eYfa& :Šnfa]cYe cYljY \a]fY aj [alŊ\Y$ aj arYa[afŊbmea mf Y\j]fYdŔfk& J]YdalŊl]k ñgnk$ Z]l bŊYl[]jYk$ cY lŊ fYn khŌd]& <jgñŔZY hŊja nakYe&

Igors Šenbergs pieder to cerīgo jauno inženieru lokam, kas uzsver, ka attieksme ir spēcīgāka par apstākļiem un situāciju, ar attieksmi varam pacelt, ar attieksmi spējam gremdēt. Nekad nekas nebūs ideāli, bet neviens jau nevar aizliegt tiekties uz ideālu pēc labākās sirdsapziņas. Ar šādu attieksmi arī tā dēvētajos bezcerīgajos būvobjektos iespējams izdarīt vairāk, nekā pieļauj budžets, piemeklējot atbilstošākas, jaunākas tehnoloģijas, risinājumus. Igoram ir tuvas būves ar sociāli plašu un lietderīgu jēgu – zāļu ražotnes, izglītības un ārstniecības iestādes. Gods kalpot sabiedrībai – tāda ir Igora devīze. Kāpēc Igors izēlējās būvinženiera profesiju? Jo šiem speciālistiem jāorientējas gan ekonomikā, gan jurisprudencē, gan jābūt komunikabliem. Būvinženieris asociējas ar plašiem apvāršņiem.

Projektu vadītājs

Ventspils poliklīnika – viena no vērtīgākajām ēkām Latvijā, jo ieguvusi galveno balvu konkursā «Ilgtspējīgākā ēka 2015».

• Stroika jāiepazīst no pašas apakšas. Skolas laikā sāku kā palīgstrādnieks − viņiem ir garantēta daudzveidība, pēc putekļiem var iepazīties ar ārējiem inženiertīkliem aizraujošā tranšeju rakšanas procesā. Tā soli pa solim tika apgūta visa klasiskā būvniecības sākumskola. • Ārkārtīgi ietekmēja kāda priekšnieka piemērs – viņš vienīgais no pīpēšanai atvēlētās vietas devās līdz patālu novietotajam atkritumu konteineram, lai izmestu izsmēķi un palīgstrādniekam nebūtu aiz viņa jāsavāc atkritumi. Izklausīsies neticami, bet šis gadījums mani aizķēra ar pamācošo un ētisko raksturu, turklāt tika nodemonstrēts tik nepiespiesti. • Laba projektu vadītāja rakstura īpašības – ambīcijas, valodu zināšanas, komunikācijas prasme, analītiska domāšana, spēja pieņemt lēmumus – tas viss kā ēst nepieciešams veiksmīgai projekta vadītāja karjeras veidošanai.

Hobiji

Igora rīcībā ir arī jaunu cilvēku standarta pakete – izklaides pasākumi, draugi, kino ar popkornu, sērfošana un slēpošana.

Apbalvojumi

Konkursā «Gada būvinženieris Latvijā 2012» nominācijā «Gada jaunais speciālists» – 1. vieta.

Unikāls objekts − «Grindeks» perorālo zāļu ražotnes rekonstrukcija un būvniecība. Tā bija vērtīga pieredze, radot izpratni par tīrajām telpām un augstajām tehnoloģijām ventilācijas risinājumos un specifiskos, šādiem objektiem piemērotos materiālos un inženiertīklos. Projekts, ko izstrādāja poļu projektētāji, dēvējams par augstāko pilotāžu šajā jomā.

Vitālijs Hrapovs, «Moduls Rīga» būvniecības un montāžas departamenta direktors, būvniecībā 30 gadu, absolvējis RTU

Tň VI

LIJS HRAPO

Projektu vadītājs Bg Ym_klŊc Yarn]\mñYk cYjb]jYk cŊhf]k$ bg nYajŊc bŊha]Ś]e \YòŊ\a dŌemea mf bŊYlZad\ hYj da]dŊcŊe ÚfYfñm kYaklŔZŊe& CYk ZYa\Ŋk fg dŌemem ha]Ś]eñYfYk mf eŌŏafY YlZad\ŔZm hŊjdacl mr [ala]e$ lYe hjgb]clm nY\ŔlŊbY YeYlk fYn ha]eŌjglk&

Karjera ir kaprīza dāma, lai kurā profesijā to veidotu. Strādāt būvniecībā sāku ar darbu nestandarta iekārtu ražošanā, deviņu gadu laikā kļūdams par departamenta vadītāju. Pēc tam kādu brīdi vadīju savu uzņēmumu, bet tagad jau 18 gadu strādāju «Moduls Rīga». Lielākais izaicinājums bija izveidot spēcīgu celtniecības departamentu, kas ir pietiekami profesionāls, lai uzņemtos lielus, interesantus objektus. Un pašlaik mūsu uzņēmums piedalās visu nozīmīgāko Latvijas objektu tapšanā. Mans amats ir nozīmīgs un arī labi atalgots, bet tik un tā man patīk turēt roku uz pulsa, un to nevar izdarīt četrās sienās kabinetā, tāpēc labprāt uzņemos projektu vadību būvobjektos un interesējos par jaunākajām būvniecības tehnoloģijām. Man patīk aktīvi procesi un lēmumu pieņemšana, to sapratu jau studiju laikā. • Jāsaprot, vai tu esi līderis vai ne. Projektu vadītājam ir jābūt līderim. • Lai pieņemtu pareizos lēmumus, jābūt zināšanām. Zināšanas ir projektu vadītāja galvenais instruments, kas visu laiku jākopj izglītojoties. • Projektu vadītājam, apmeklējot objektu, jāspēj pamanīt arī sīkās kļūdas praktiskajā būvniecībā. Jābūt vērīgam. • Būvniecībā sastopami patiesi izaicinājumi, katra diena ir citāda. Projektu vadītāja amats prasa tehniski radošu domāšanu, jo katru dienu gaida arī nestandarta situācijas, kurām nav gatavu risinājumu. Kad braucu pa pilsētu, visu laiku redzu savu darbu – ēkas, kuras esmu būvējis. Pilsēta burtiski aug manā acu priekšā un ar manu palīdzību.

Nacionālā teātra restaurācija, atjaunošana un jaunās piebūves izveide 2004. gadā bija grūts, taču arī interesants projekts, ko pēc veiksmīgas pabeigšanas varēja dēvēt par saldo ēdienu un objektu, ar ko pamatoti lepoties. Kurš gan tagad labāk par būvniekiem pārzina, kā darbojas teātra māja, kādi mehānismi maina skatuves uzbūvi izrāžu laikā, kas ir šņorbēniņi?

Apbalvojumi

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka. Vitālija Hrapova vadībā tika izbūvēti visi inženiertīkli jeb ēkas asinsrite.

Konkursa «Gada būvinženieris Latvijā 2013» nominācijā «Gada projektu vadītājs 2013» – 2. vieta.

Hobijs

Vitālija hobijs ir makšķerēšana, pēc lomiem Vitālijs dodas arī uz Somiju un Zviedriju.

Rātsnama būvniecība bija saistoša ar objekta atrašanās vietu – Vecrīgā.

RD S DA ETS

GIN

Gintars Dardets, «Selva būve» projektu vadītājs, izglītība iegūta RTU, būvniecībā strādā 12 gadu

:ŠngZb]clgk hjgb]clm nY\ŔlŊbk ^Yclakca aj hYkŠlŔlŊbY [adnŌck$ dYa YjŔ kljŊ\Ŋ ha] ZŠnmrŚŌeŌbY& Hjgb]clm nY\ŔlŊbY mr\]nmek aj \YjŔl nakm$ dYa hYkŠlŔlŊbk ZŠlm hja][Ŕ_k hYj _YdY j]rmdlŊlm&

Projektu vadītājs

Mans jaunības sapnis bija būvēt ēkas, un, lai to īstenotu, vēlējos mācīties par arhitektu. Vienīgi... nepievērsu uzmanību prasībai labi zīmēt, lai iestātos arhitektos. Izvēlējos studēt visciešāk ar ēku tapšanu saistīto specialitāti un apgūt būvinženiera profesiju. Pēc pirmā studiju kursa būvlaukumā pildīju vienkārša strādnieka pienākumus un par centību darīt visu perfekti samaksāju ar nodilušu pirkstu ādu flīžu šuvošanas laikā. Pēc otrā studiju kursa praksē sāku apgūt visu, kas saistīts ar projektu vadību. Šobrīd manos ikdienas pienākumos ir apjomīgu un izaicinājumu pilnu objektu projektu vadība. Nav noslēpums, ka atalgojums būvniecībā ir labs, ko pavada atbildības līmenis.

Koka biroja ēka Koka biroja ēka vietā, kur notika «Prāta vētras» koncerts 2015. gada vasaras nogalē. Būvniekiem bija jāuzbūvē tāda ēka, lai tad, kad te būvēs lielas un varenas ēkas, šo koka biroju varētu nojaukt un pārvietot citur. Lai arī ēkas atrašanās šeit paredzama īslaicīga, katra detaļa ir rūpīgi izstrādāta.

• Bez patiesas intereses par projektu vadītāju strādāt nevar un arī nevajag. Gandarījumu šajā profesijā sagādā iespēja pieņemt lēmumus, atbildēt par rezultātu un atbilstošs atalgojums. Var jau saņemt milzīgu naudu par darbu, kas nepatīk, bet tas nedod gandarījumu ilgtermiņā. • Projektu vadīšanā jāstrādā cilvēkiem ar līdzsvarotu nervu sistēmu, jo dažādu konfliktu situāciju risināšana ir ikdiena, nevis izņēmums. Ja objekta realizāciju kavē finanšu vai laika resursi, sākas diskusijas. Un tieši tad projektu vadītājam ir jādemonstrē savas spējas, lai rastu balansu objekta sekmīgai pabeigšanai. • Projektu vadītājam labi jāorientējas normatīvajos aktos – likumos. Tā nav pati interesantākā lasāmviela, toties ļoti vajadzīga ikdienas darbā. • Projektu vadītāja uzdevums ir darīt visu, lai pasūtītājs būtu priecīgs par galarezultātu. • Būvniecībā nav profesiju, kas prasa tikai izglītības papīrīša iegūšanu, lai pēc tam droši un silti iekārtotos kādā darbavietā. Te vajadzīgs azarts, ambīcijas, vēlme pašizglītoties un izpratne.

Hobiji

Medības un garšīgi ceļojumi, izvēloties valstis, kur patiešām ar baudu var paēst – Spānija, Itālija, Jordānija, Turcija u. c. No medību prakses ilgi atmiņā paliks nomedītais lācis Magadanā. Labprāt apmeklēju dažādus kultūras pasākumus. Daudzdzīvokļu māja «Felicity Apartment» Unikāls un ilgtspējīgs objekts. Pirmais, kas tika būvēts pēc īpašajiem BREEAM nosacījumiem – gudri un pārdomāti. Būvniekiem bija jāstrādā atbildīgi pret apkārtējo vidi, piemēram, bija jābrīdina apkārtējo māju iedzīvotāji par iespējamiem trokšņiem, jāplāno ekonomiska resursu izmantošana, jāizstrādā ēkas lietotāja rokasgrāmata, kā arī jāievēro daudzi citi nosacījumi, kuri ne vienmēr ir vajadzīgi citos Latvijas objektos. Interesanta un jauna pieredze. Iegūtā labā prakse tiek īstenota arī citos objektos. Būvējot pēc BREEAM, ēkas rezultātā ir daudz drošākas un arī patērē mazāk enerģijas to lietošanas laikā.

Ivars Kājiņš, «LNK Industries» projektu vadītāja asistents, izglītība iegūta RTU, būvniecībā strādā 10 gadu

ňJIřŠ S K EYfk \YjZk kYaklŔlk YjŔ Yj ZŠngZb]clY Yhk]cgñYfm$ cgfljgdŌbgl ZŠndYmcmeŊ fgla]cgñg& Da]dk hYdŔ_k aj ha]j]\r] mf rafŊñYfYk$ bg \YjZmk a]khŌbYek n]acl Yj YlñţajŔ_Ŋe l]`fgdgŏabŊe& EYf aj bŊkYhjgl$ nYa lack kYkfa]_lk nŌdYeYak j]rmdlŊlk$ a]nŌjgbgl dYacY _jYÚcm mf ÚfYfk]k&

Projektu vadītājs

Būvniecību izvēlējos ļoti apzināti, mans tēvs strādāja ceļu būvē, vectēvs – tiltu būvē. Izaugu būvnieku dinastijā, un interese radās jau bērnībā. Pirms startēt lielajā būvniecībā, esmu licis bruģi un veicis citus darbus, ar prieku iepazīstot reālo procesu. RTU absolvēju ceļu būvi, pēc tam projektēju un palīdzēju būvkonstruktoriem. Meklējot izaugsmes iespējas, 2012. gadā nonācu līdz «LNK Industries», kļūstot par vienu no pirmajiem darbiniekiem. Ikdiena man paiet būvlaukumā, jākontrolē arī apakšuzņēmēju darbība, jāorganizē procesi un jāatbild par rezultātu. Man nav vēlmes doties peļņā kaut kur citur, ārzemēs nemaz nav vieglāk. Latvijā var nopelnīt, ja ir pareiza attieksme. Ar laiskumu tālu tikt nevar. • Ļoti svarīgi orientēties daudzveidīgajos būvniecības procesos un tehnoloģijās, jo katrs objekts ir citāds. Vadītājam jāpiemīt degsmei un interesei, burtiski jāielien procesos un jāmāk lasīt rasējumi. • Savai bibliotēkai esmu iegādājies gandrīz visas Latvijā pieejamās grāmatas par būvniecību. Apmeklēju kvalitatīvus kvalifikācijas celšanas kursus, pārzinu likumus un sekoju līdzi izmaiņām normatīvajos aktos, lai būvniecība notiku saskaņā ar likumu. • Jābūt zināšanām par visu būvniecībā iesaistīto dalībnieku uzdevumiem, atbildību un pienākumiem. Jāsaprot, ko dara projektētāji, būvuzraugi, arhitekti. Vislabāk paviesoties abās frontes pusēs – projektēšanā un būvniecībā, tas ļauj saprast, kam taisnība, ja notiek diskusijas starp projektētāju un būvnieku. • Komunikācija aizņem lielu darba dienas daļu, pat joko, ka projektu vadītāju asistenti to vien dara, kā runā pa telefonu. Brīvi runāju latviešu, angļu, krievu un vācu valodā. Tāpēc esmu projektu vadītājs procesos, kas notiek sadarbībā ar ārzemju partneriem.

Hobiji

Kalnu slēpošana, lielais teniss un makšķerēšana.

Apbalvojumi

Konkursā «Gada būvinženieris 2013» – 3.vieta nominācijā «Gada jaunais speciālists 2013». Riga Bulk Terminal Sarežģīts industriāls objekts, kur vispirms bija jārūpējas par funkciju. Visiem mehānismiem bija jādarbojas nevainojami.

Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs Vērienīgs un interesants objekts, kur izmantotas jaunas tehnoloģijas. Atbildēju par laboratoriju tehnisko pusi, kas pie mums ir mazzināma joma. Te ir specifiskas prasības, piemēram, gaisa tīrībai, ko nodrošina ar īpašiem filtriem, jābūt sazemētam linolejam un ierīkotiem vilkmes skapjiem, jāpievada tehnoloģiskā gāze. Ierīkotas īpašas grīdas ar iebūvētām svina lodēm, lai iekārtas pasargātu no vibrācijām. No kolēģa Sergeja Komarova mācījos darbu veicēju kontroli un to, kā precīzi iekļauties grafikā un budžetā. Jādomā vismaz 7 soļi uz priekšu, daļēji pat jāizmanto intuīcija, lai problēmas novērstu, pirms tās sākušās. Noderīga ir prasme domāt citu darbinieku vietā, kuri, piemēram, aizmirst pasūtīt materiālus. Ja Latvijā citviet taps laboratorijas, manas prasmes un zināšanas, kas iegūtas ar praktisko pieredzi, patiešām noderēs.

RAGAINIS

Pauls Ragainis, «RERE GRUPA» kvalitātes inženieris, izglītība iegūta RCK un RTU, būvniecībā strādā 10 gadu

Praktiski 60% darba laika pavadu objektos. =kem cdŊl lmj$ cmj d]b Z]lgfm$ cmj ka]f kla]_jgbmem$ arnŌjlŌbm hjgb]clY jakafŊbmemk$ ZŠnfa][ŔZYk hjg[]kY cnYdalŊla mf kfa]\rm cgfkmdlYlŔnm YlZYdklm&

Kvalitātes inženieris

Pabeidzu Būvniecības programmu RCK, pēc tam RTU BF ieguvu bakalaura un maģistra grādu būvniecībā, šobrīd papildus mācos vadību RBS. Profesijas izvēlē iedvesmojos no tuva radinieka, kas bija mana autoritāte un strādāja būvniecībā. Sāku kā palīgstrādnieks, izbaudīju betonēšanu ziemā. Skarbi. Joprojām cienu cilvēkus, kas veic kvalitatīvus betonēšanas darbus ziemas apstākļos. Ikdienas darbs man saistās ar jautājumu risināšanu, kas rodas darbiniekiem galvenokārt saistībā ar būvkonstrukcijām, vai tās būtu metāla, betona, koka vai mūra. Kvalitātes inženiera uzdevums ir kontrolēt likuma un standartu ievērošanu būvlaukumos. Sekoju līdzi, kādi darbi veikti, kāds bijis uzdevums, projekts un materiāli. Objekta būvniecībā liela nozīme ir darbu un materiālu lietošanas izsekojamībai. • Zinoši speciālisti spēj mijiedarboties, un no tā iegūst būves kvalitāte. • Jāciena praktiskā darba darītāji būvlaukumā. • Lai strādātu par kvalitātes inženieri, jāiet uz kursiem, daudz jālasa un jākonsultējas ar zinošiem ekspertiem. • Studējot būvniecību, jārēķinās, ka tas ir darbs ar cilvēkiem, nevis tikai ar ķieģeļiem. Jātrenē komunikācijas prasmes. • Forši ir ieraudzīt sava darba reālo rezultātu. Pētījumi saka, ka nākotnē mašīnas cilvēku darbu būvniecībā aizstās pavisam maz (aptuveni 20 %), toties vairākas citas profesijas ir daudz apdraudētākas. • Katrs var rūpēties par uzlabojumiem – kopā ar studentiem un arī absolventiem darbojos Būvniecības izglītības iniciatīvas grupā (BIIG), kuras mērķis ir izstrādāt vīziju patiešām kvalitatīvai būvniecības programmai Latvijā.

Hobiji

Ceļošana kopā ar domubiedriem – esmu daļēji iepazinis 48 valstis. Patīk skvošs un futbols. Interesē diskutēt par ģeopolitiku ar zinošiem cilvēkiem. Esmu beidzis mākslas skolu un brīvajā laikā gleznoju, pievēršoties abstraktiem sižetiem. Darbojos arī nekvalitatīvās mūzikas grupās «Biespiensieriņš Project» un «Cerīgo Monstru Laikmets». LR Valsts Ieņēmumu dienesta administratīvais komplekss Strādāju par darbu vadītāju. Grandioza ēka, te viss bija ievērības cienīgs – sākot jau no projekta risinājumiem, kvalitātes prasībām un apjoma: daudz betona, daudz logu un lielas platības.

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris Strādāju par darbu vadītāja palīgu. Bija ļoti sarežģīta rekonstrukcija, mainījām ēkai jumtu, pārsegumus, vienlaikus saglabājot neskartas telpas, kur notika vēsturiskā apjoma restaurācija.

KOKS!

Ar šādu nosaukumu Mežaparkā, ēkā, kas atrodas tieši otrā pusē Lielajai dziesmu svētku estrādei, ierīkota kokam veltīta izstāde, ko kūrē biedrība «Zaļās mājas». Mēs esam koku zeme. Biedrības vadītājs Kristaps Ceplis stāsta: «No koka var būvēt, piemēram, ģimenes mājas un augstceltnes, un koku var arī pielaikot. Koks ir daudzveidīgs. Tie, kas iemācās strādāt ar koku un izprot tā dabu, savā dzīvē īsti vairs mainīt neko nevēlas. Izrādās, ka, būvējot koka daudzstāvu ēku, var nopelnīt vairāk, nekā būvējot, piemēram, betona māju. Kā? Masas dēļ! Ja reiz ir kāds materiāls, no kā var izgatavot visu, tad tas ir koks. Koka lidmašīnas, kuģi un pat kosmosa kuģi – tā nav vēsture vai utopija, bet gan realitāte! Visu, protams, vajag sākt darīt pakāpeniski, un vispirms ir jāiemācās dažāda veida savienojumi un konstrukcijas.» Ja vēlies apskatīt izstādi, raksti koksirlabs@ koksirlabs.lv vai zvani 26594141. Izstāde apmeklējama bez maksas.

Projektu vadītājs

LSONS

Jň

IEPAZĪSTIES –

KAR IS

=kem YlZad\Ŕ_k hYj kYnY mrŚŌemeY dYZg kdYnm Ŋjhmk DYlnabYk& NYdg\Yk rafŊñYfYk mf cgemfacŊ[abYk hjYke]k da]la fg\]j$ kljŊ\Ŋbgl Yj hYkŠlŔlŊba]e Ŋjr]eŌk&

Jānis Karlsons, «Zemgales Tehnoloģiskais centrs» (ZTC), projektu vadītājs, namdaris, koka ēku būvniecībā strādā 16 gadu Pusaudža gados mani pavilka koks. Arodskolā apguvu mēbeļgaldnieka profesiju. Arodskola – tā ir iespēja sevi pierādīt izvēlētajā arodā un līdz ar pirmajām praksēm sākt pelnīt savus iztikas līdzekļus. Pēc tam Jelgavas Amatniecības meistarskolā apguvu uzņēmuma vadības iemaņas. Sāku strādāt ZTC koka māju ražotnē, jo iekšējā sajūta prasīja darīt lielākas lietas nekā mēbeļu izgatavošana. Sāku kā darbinieks, apkalpojot ražošanas iekārtas, un šobrīd esmu atbildīgs par lieliem koka būvniecības projektiem daudzviet Eiropā un Skandināvijā –

Četru dvīņumāju komplekss Nīderlandē. Lai gan tās ir koka konstrukcijas ēkas, fasādē ir dekoratīvais apmetums.

Norvēģijā, Dānijā, Nīderlandē, Francijā, Beļģijā, Šveicē. Atalgojums neliek domāt par dzīvesvietas maiņu, man patīk pēc komandējumiem atgriezties Latvijā. • Mūsu darbs ir ēkas elementu montāža – saliekam karkasu un būvelementus saskaņā ar rasējumiem un elementu numerāciju un visu sastiprinām. Uzņēmuma ražotnē koka ēkas tiek izgatavotas ar modernu iekārtu, tāpēc būvelementi ir ļoti precīzi. Iekārta izmanto elektronisko rasējumu versiju, un būvdetaļu izgatavošana notiek automātiski. Kompetenti projektētāji atrod pareizus tehniskos risinājumus būvei, un tie atvieglo un uzlabo mūsu darbu objektos. • Dažkārt montāžas laikā rodas problēmas, piemēram, nav precīzi izgatavota konstrukcija, pie kuras stiprināms koka karkass. Uzskati par precizitāti ir atšķirīgi katrā valstī, nobīdes var būt par pāris cm. Tad jāmāk ātri reaģēt un pieņemt pareizos lēmumus, jo montāžā iesaistīta jaudīga tehnika ar salīdzinoši lielām nomas izmaksām. Koka konstrukcijai uz vietas būvlaukumā tiek veiktas izmaiņas, piemēram, tā tiek nozāģēta vai pieaudzēta. Daudz vieglāk to darīt, ja ir labi zināms koka ēku ražošanas process.

Hobijs

Makšķerēšana. Labprāt piedalos makšķerēšanas sacensībās Latvijā un arī ārpus tās. Lielākā zivs, ko esmu noķēris, svēra 17 kg. Norvēģijā pa dienu var būvēt mājas, brīvajā laikā – doties makšķerēt.

Ierobežotais būvlaukums un dzīvā satiksme Beļģijā blakus objektam radīja ne mazums galvassāpju, un bija rūpīgi jāplāno lielās tehnikas darba režīms.

Daudzdzīvokļu māja bērniem ar īpašām vajadzībām Norvēģijā. Ļoti augstas ugunsdrošības un funkcionalitātes prasības.

M OR

UNDS KRş M

Iř

Projektu vadītājs

Normunds Krūmiņš, «Dores» projektu vadītājs, koka restaurators– namdaris, ar koku strādā 20 gadu

Prakse, prakse un nŌdj]ar hjYck] aj f]ha][a]ñYeY$ dYa e]aklYjŔ_a kljŊ\Ŋlm Yj cgcm& Mf nŌd nYbY\rŔ_Y hj][ŔrY hdŊfgñYfY& Cgck mrla[Yk \jgkeŔ_Yba]e$ cYk \geŊ nYajŊc mf lŊdŊc&

Koka būvniecībā pirms 20 gadiem nokļuvu pilnīgi nejauši, pirms tam nedaudz iedziļinoties hidromeliorācijas studēšanā. Mani uzaicināja līdzdarboties Skangaļu muižas restaurācijā kopā ar zviedru speciālistiem. Trīs gadu laikā, diendienā strādājot ar augstas klases meistariem, iemācījos ārkārtīgi daudz par koku un koka būvdetaļu restaurāciju. Esmu vadījis darbus Rīgas Doma vidusjoma un sānu joma jumta 300 gadu veco koka konstrukciju restaurācijā sadarbībā ar «RERE» speciālistiem. Rīgas Domā zīmējām rasējumus un izpildshēmas, lai speciālisti varētu precīzi veikt savu darbu. Nācies strādāt Šveices kalnos, būvēt privātmājas un atjaunot muižas Latvijā. Interesanta pieredze bija Zēlustes muižas ēkas pacelšana par 70 cm, lai varētu salabot bojātos pamatus. • Koka būvniekam un restauratoram jāmāk labi lasīt rasējumi un tajos uzzīmēto iedomāties trijās dimensijās. Kad skatos uz rasējumu, galvā redzu bildi trīs dimensijās, piemēram, kā mezglam vai ēkai jāizskatās telpiski. Ja projektu var uzbūvēt galvā, tad darbs sokas ļoti ātri. • Jāatceras, ka laiks ir nauda. Koka konstrukciju montāžā bieži vien jāizmanto tehnika, kuras nomas maksa ir augsta, tātad nedrīkst pieļaut dīkstāvi. • Interesantāki ir sarežģīti projekti. Esmu spilgts piemērs tam, kā praksē visu iemācīties un nebaidīties no atbildības. Papildus izglītojos, lasu literatūru un arī nebaidos pajautāt elementāras lietas, ja kaut kas nav skaidrs. Dažreiz arī arhitekti uzklausa manus priekšlikumus par risinājumiem un iestrādā tos projektos. No prakses uz teoriju – tā ir lielāka garantija labākam galarezultātam. • Drīkst un vajag riskēt, uzņemoties pirmajā acumirklī šķietami nereālas lietas. Nevajag baidīties no atbildības. Protams, atbilstoši meistarībai un kompetencei.

Hobijs

Golfa spēle, kas pavisam nesen kļuvusi par hobiju. Tas nav fiziski, bet mentāli grūts sporta veids. Un tāpat kā koka būvniecība prasa koncentrēšanos, drosmi un plānošanu, lai veiktu precīzus sitienus. Golfs ir lieliska atslodze, bet nav tukša izklaide, jo visu laiku jādomā.

Kad Rīgas Doma jumta konstrukcijā tika

izņemtas visas bojātās būvdetaļas, radās iespaids, ka tā turas vien uz Augstāko spēku vārdiem – tik ļoti viss bija trausls, turklāt šķita, ka konstrukcija burtiski karājas gaisā. Bojātās detaļas nomainījām, un tagad jumts ir atkal drošs un kalpos ilgi. Darbs Rīgas Domā bija atbildības un izpildījuma virsotne.

Šveices kalnos nebija

citu iespēju, kā materiālus ēkai piegādāt ar helikopteru. Piegādes grafiku plānojām kopā ar inženieri tik sīki un smalki, lai nezaudētu ne sekundi, jo helikoptera izmaksas – 1 eiro sekundē! Darbs bija tik atbildīgs, ka Šveices stropētājam, pabeidzot darbu un sienot kopā paku troses, pat trīcēja rokas. Kļūdīšanās nebija pieļaujama! Domas jākoncentrē tikai uz izdošanos, un tad izdosies.

Š KRENCS

Mň

Mārtiņš Krencs, «Tilts» metāla konstrukciju montāžas speciālists, darbu vadītājs, pieredze būvniecībā 5 gadi

TIř

KljŊ\Ŋbgl Ym_klmeŊ$ bŊZŠl YlZad\Ŕ_Ye hYj kYnm \jgñŔZm hYñYe& F]nYbY_ []jŌl$ cY \YjZY Za]\ja khŌk fglmjŌl$ bY jakcYfla hYkdŔ\Ōk cŊbY& DYZŊc ha]khjŊ\rŌla]k$ f]nak []fkla]k hŊjZYm\Ŕl cgdŌŏm j]Yc[abm&

Metāla konstrukciju montētājs

Ar būvniecību esmu uz tu tikai pēdējos 5 gadus. Iepriekš strādāju par šoferi, noliktavas pārzini, vienmēr cenšoties savā karjerā spert soli uz priekšu. Krīzes laikā, zinot manu atbildīgo attieksmi, paziņa aicināja iepazīties ar metāla konstrukciju montāžas specifiku. Darbs man patīk, un no montāžas meistara esmu kļuvis par brigadieri. Sākumā nemaz nebija viegli, bet zinātkāre bija lielāka nekā grūtības. Pirmā rasējumu lasīšana man saistījās ar līniju un cipariņu virknējumu, toties tagad tos lasu brīvi – kā grāmatu. Nelielu objektu atjaunošanā, piemēram, 32 m gari tilti, kādi Latvijā ir vairākums un no kuriem liela daļa ir avārijas stāvoklī, uzņemos visu atbildību par būvniecības realizāciju. • Pār tiem tiltiem, ko esmu montējis, visi var braukt un justies pilnīgi droši. Un tas man sniedz gandarījumu. Mana atbildība montāžas laikā ir tāda pati kā inženieriem, kas izstrādā projektu. Es nedrīkstu kļūdīties. Ja inženieri ir kaut kur kļūdījušies, mēs esam pēdējais posms, kam tas noteikti jāpamana. Kā praktiķis atsevišķos gadījumos varu sniegt padomus inženieriem, kā izbūvēt kādu konstrukciju – viņu ziņā ir veikt aprēķinus. Tādējādi atrisināju konstrukcijas izbūvi tiltam pār Tirzas upi, novēršot jau iepriekš iespējamo konstrukcijas applūšanu. • Bieži nākas strādāt augstumā, un nevaru teikt, ka man nav bail. Viss jādara ar dubultu uzmanību, jāievēro darba drošība – nevajag neko mest lejā, jo tur arī strādā cilvēki, jāpiesprādzējas un jāizvērtē situācija. • Man ir svarīgi, lai darbs tiktu veikts pareizi. Nav prātīgi, piemēram, pārspīlēt ar smagumu nešanu, sabojāt muguru un pēc tam ārstēties. Tā ir nevajadzīga pašapliecināšanās, ar ko ik pa laikam sastopos būvlaukumos. • Sliktākā frāze, ko esmu dzirdējis būvniecībā: «Mēs vienmēr esam darījuši tā.» Tāda attieksme bremzē attīstību.

Hobiji

Arī brīvajā laikā mani aizrauj būvniecība – lēna, pamatīga un precīza. Šogad uzbūvēju lapeni, kurai nav redzama neviena skrūve savienojumu vietās. Lapene ir iznākusi tik pamatīga, ka, ieliekot logus un durvis, tajā varētu pat dzīvot.

Tilts Bauskā pār Mūsas upi Izmantojām interesantu tehnoloģiju – siju uzbīdīšanu. Krastā tiek sametināti noteikta garuma metāla posmi un tad pamazām ar īpašu tehniku bīdīti pāri upei. Nemitīgi bīdīšanas laikā apsekoju visus balstus, lai sija būtu izlīmeņota un tilts būtu taisns, nevis šķībs.

Kalnciema tilts pār Lielupi Apjomīgākais tilta remontdarbs bija tērauda kopņu krāsošana, vēl veicām brauktuves maiņu, mainījām atsevišķas savu laiku nokalpojušas tērauda detaļas un tās aizstājām ar jaunām un izturīgām.

C AUNŒTIS

Gints Caunītis, «Selva būve» būvdarbu vadītājs, 10 gadi būvniecībā, absolvējis Rīgas celtniecības koledžu

:Šn\YjZm nY\ŔlŊbYe bŊafl]j]kŌbYk hYj bYmfmea]e eYl]jaŊdm mf l]`fgdgŏabm bgeŊ& LYk hYn]j a]khŌbm ZŠl ZŠl rafgñYe$ arnŌdŌla]k dYZŊcg fg ha]\ŊnŊbmeY mf ŊljŊc n]acl \YjZmk&

Būvdarbu vadītājs

Būvniecību apguvu koledžā, kur nokļuvu vairāk nejaušības, nevis mērķtiecības vadīts. Šobrīd es priecājos par šo nejaušību, kas pēdējo 10 gadu laikā sagādājusi izaugsmes iespējas, ka arī iespēju pieņemt lēmumus. Mācoties amatu, strādāju ne pašus vienkāršākos darbus, bet tādus, kas prasīja atbildību un zināšanas, – būvēju jumtus, veicu sarežģītus montāžas darbus. Projektu vadītāji ar mani sadarbojas kā profesionālu būvdarbu vadītāju, īpaši tad, ja būvei paredzēti komplicēti fasādes un jumta risinājumi. Pieredze un nerimstošā zinātkāre ir pamats spējai sniegt padomus projektētājiem mezglu izstrādē. Daži gan vīpsnā – ko tāds jauns būvdarbu vadītājs var zināt, bet, uzklausot ieteikumus, pārdomā. Esmu pārliecinājis desmitiem projektētāju pārstrādāt sarežģītus mezglus pēc maniem ieteikumiem. Atalgojums atbildīgiem, uzņēmīgiem un mērķtiecīgiem būvdarbu vadītājiem neliek meklēt laimi ārpus Latvijas. • Būvdarbu vadītājam jāpapildina zināšanas par jaunumiem materiālu un tehnoloģiju jomā. Tas paver iespēju būt zinošam, izvēloties labāko no piedāvājuma, un efektīvāk veikt darbus. Būvdarbu vadīšana ir dinamisks un aizraujošs process. • Komunikācijas prasmes ir noteicošais veiksmīgai sadarbībai ar darbiniekiem būvlaukumā, apakšuzņēmējiem, materiālu piegādātājiem, projekta autoriem, projekta vadītāju. Darba laiks jāmāk racionāli sadalīt starp organizatoriskajiem pienākumiem, būvdarbu kontroli un dokumentācijas sakārtošanu. • Būvdarbu vadītājam jāprot piesaistīt zinošus speciālistus, kas dod pienesumu komandai. Svarīgi ir pareizajā brīdī uzslavēt komandu par paveikto darbu, svarīgi saglabāt iekšējo mieru un neļauties emocijām. •Savlaicīga kļūdu pamanīšana un novēršana ir būvdarbu vadītāja atbildība. •Būvniecībā priekšrocības ir zinātkāriem, uzņēmīgiem un ar iniciatīvu apveltītiem cilvēkiem.

Hobiji

Ir svarīgi izmantot laiku un iespējas, ko dzīve piedāvā! Medības un atslodze pie dabas ir labākais, kā atjaunot darbā iztērēto enerģiju un atgūtu līdzsvaru.

Murjāņu sporta ģimnāzijas esošo būvju rekonstrukcija. Šajā projektā pildu projekta vadītāja pienākumus un arī būvdarbu vadītāja pienākumus. Ēku fasāžu siltināšana un ārējā apdare ir viena no būtiskākajām rekonstrukcijas daļām. Projektā paredzētas četras dažāda tipa fasādes. Īpaša uzmanība sporta hallē tiek pievērsta skrejceļiem, ēkas esošo metāla konstrukciju karkass tiek papildināts ar jaunām metāla konstrukcijām, kas paplašinās sānu sienas. Vienlaikus ar būvdarbiem jānodrošina netraucēta skolas funkcionalitāte. Atbildīgs objekts, jo šeit trenējas Latvijas olimpiskās cerības – tautas lepnums.

Betonēšanas projektu vadītājs

Sergejs Bačojs, «Monolīts SAG», betonēšanas darbu profesionāls vadītājs, izglītība iegūta RTU, būvniecībā strādā gandrīz 5 gadus

BAăOJS EJS

EYf \YjZk aj cŊ `gZabk& <geŊbm$ cY aj eYr [adnŌcm$ cYk nYjŌlm hYl]acl cYml cg dŔ\rŔ_m$ bY jmfY aj hYj Z]lgfŌñYfm& :]l eYfa Z]lgfk mf a]khŌbYk fg lŊ ZŠnŌl hYla]ñŊe YarjYmb& <jYm_a eYf \ŊnafY Z]lgfY cdm[Ŕñm kmn]fŔjmk&

Būvniecība nebija man sveša, skolas brīvlaikos labprāt veicu dažādus darbus būvlaukumos, ko turpināju, studējot arī RTU. Kad man prasīja, kur vēlos strādāt – birojā vai būvlaukumā, atbildēju, ka abās vietās. Man ir paveicies, mans birojs atrodas būvlaukumā. Esmu ieguvis labu praktisko skolu betonēšanas darbu veikšanai, svarīgākais bija mana lielā interese par procesu. Mana specifika ir monolītā betonēšana un eksponētais betons – tā ir estētiska un kvalitatīva betona virsma, kas, izmantota interjerā vai fasādē neprasa papildu apdari. Man betons patīk, no tā var uzbūvēt jebko, sākot no ēkas konstrukcijām līdz pat nelielām puķu vāzēm. Tas ir kā plastilīns, ja ar to māk sarunāties un izprot betona dabu. • Ar betonu jābūt uzmanīgam, pēc iestrādes nedrīkst pieļaut pārkaršanu un arī strauju atdzišanu. Mans uzdevums ir organizēt darbus tā, lai betons «uzvedas» prātīgi un konstrukcija top droša. • Vispirms ir sevi jāpierāda, jāmāk uzsūkt zināšanas no pieredzējušiem kolēģiem, un tikai tad drīkst demonstrēt ambīcijas – man vajag. Pieredzi kaldinu joprojām, nereti atsaku draugiem dalību pasākumos, jo patiešām interesē līdz galam un perfekti atrisināt uzdevumus būvobjektā. Es laiku tam nežēloju un pulkstenī neskatos. No objekta aizeju kopā ar pēdējiem darbiniekiem, nekad viņus neatstāju vienus pašus. Rūpējos par savu komandu. • Cilvēkiem patīk, ja saprotamā valodā izskaidro sarežģītas lietas. Ja mani darbinieki nobīstas no komplicēta darba, māku sarunas laikā parādīt, kā darbs soli pa solim ir izdarāms. Darbinieki notic, ka to var izdarīt, un izdara. • Organizējot betonēšanas darbu, ar 9 izglītības klasēm nepietiks. Jāmāk labi lasīt rasējumi gan stiegrotājiem, gan veidņu konstruktoriem, gan namdariem, gan projektu vadītājiem. Man ir izstrādājusies praksē balstīta intuīcija, kas jau pēc rasējuma izlasīšanas liek ieraudzīt, kur varētu būt problēmas. Un, pat nezinot autoru, varu pēc projekta rokraksta noteikt, kas to izstrādājis. • Noteikti mudinu jauniešus pastrādāt būvlaukumā. Arī mēs apmācām zinātkārus un aizrautīgus jauniešus.

Hobijs

Pagaidām, kamēr tiek krāta pieredze, hobijs un galvenā aizraušanās ir darbs, lai par betonu un betonēšanu uzzinātu pēc iespējas vairāk. Mani draugi sapratuši, ka objekts man ir kas vairāk nekā mājas un ballītes. Plānoju, ka pēc pāris gadiem nevis es meklēšu darbu, bet mani meklēs, lai tieši es organizētu betonēšanas darbus.

Daudzfunkcionāls projekts Sporta ielā Rīgā Objekts, kur ieguvu iespēju veikt lielus betonēšanas darbus, pateicoties savai reputācijai. Ēka tiek būvēta saskaņā ar ļoti augstiem standartiem – BREEAM – , kas nozīmē izcilu kvalitāti un nelielus komunālos maksājumus laikā, kad ēka tiks lietota.

Tal Residence Sarežģīta ēka Rīgas vēsturiskajā centrā, kas nosaukumu ieguvusi par godu šaha lielmeistaram Mihailam Tālam. Neparastā ēkas nesošā konstrukcija lika pasvīst projektētājiem un betonētājiem, izbūvējot kolonnas un pārsegumu plātnes.

Restauratori atklāj noslēpumus Roberts Vecums-Veco «RERE GRUPA» restaurācijas darbu eksperts, LAK sertificēts amata meistarseksperts, kura padomi bijuši veiksmīga ceļamaize daudziem jauniem restaurācijas censoņiem. Foto uzņemts Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā blakus tēlnieka A. Folca skulptūrai. Tēlnieka A. Folca darbu muzeja ēkas fasādē ir ārkārtīgi daudz, un tā uzskatāma par tēlnieka darbu pastāvīgu izstādi.

• Restaurators ir speciālists, kas nodarbojas ar vēsturisku vērtību – ēku, mākslas darbu, iekārtu un objektu – izpēti, konservāciju un restaurāciju. Konservācija ir darbība, kuras gaitā tiek apstādināta restaurējamā objekta bojāeja. Restaurācija ir darbība, kuras gaitā restaurējamais objekts atgūst iepriekšējo izskatu. • Restaurators atjauno un saglabā vecās kultūras vērtības un dod tām iespēju atkal kalpot cilvēkiem. Restauratoram jāpārzina gan vēsturiskās tehnoloģijas, gan mūsdienu zinātnes sasniegumi. • Restauratoram nepieciešamas labas zīmēšanas un veidošanas iemaņas, mākslas un kultūras vēstures zināšanas, kā arī pacietība un precizitāte. • Pieredzējuši restauratori–MEISTARI tiek cienīti, un viņi vienmēr saņem labus darba piedāvājumus.

Tieši restauratori vecās ēkās – pilīs, muižās, baznīcās – pirmie ierauga rūpīgi glabātos noslēpumus, piemēram, zem krāsu slāņiem parādās seni uzraksti vai dekori. Vienīgi jāmāk tos pamanīt. Restauratoriem jābūt ziņkārīgiem. Rīgas pils Svētku zāle bija izdegusi lielajā ugunsgrēkā. Seno godību atjaunoja amata meistari un restauratori.

Rīgas Doma Gaiļa kungs pēc restaurācijas – zeltīšanas – ir kļuvis par 20 kg smagāks. «Tas ir liels gods – restaurēt baznīcas torņa Gaili,» saka restauratorezeltītāja Inese Ozoliņa.

Kristīne Gulbe, «RERE GRUPA» restaurācijas darbu vadītāja, restaurācijā 20 gadu, mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas koledžas Tēlniecības nodaļā

ISTŒNE GUDB

9cY\ŌeakcŊ ar_dŔlŔZY$ hjglYek$ aj dYZY da]lY$ lYĄm lg Yhna]fgl Yj YeYlm mf a]_Šl YjŔ Ym_klŊcŊ dŔe]ŚY hjg^]kagfŊdg ar_dŔlŔZm aj \Ym\r ha]nad[Ŕ_ŊcY a]khŌbY&

Restaurācijas būvdarbu vadītāja

Senas pilis, muižas un muzeji – mēs visi sajūsmināmies par namiem un senlietām, kas atguvuši savu sākotnējo spozmi un fascinē ne tikai ar savu greznību, bet arī ar savu stāstu. Zeltīšana, koka durvju un paneļu āderēšana, ģipšu veidojumu atjaunošana nav tikai darbs, tā ir valoda, kurā ar restauratoru runā mūsu pagātne. To sadzirdēt ir īpaša dāvana, un daiļkrāsotājai Kristīnei Gulbei tas padodas. Ne velti liela daļa bērnības tika pavadīta dažādās mākslinieku darbnīcās starp krāsu podiem un restaurējamām lietām. Atalgojums labiem restaurācijas amata meistariem ir cienījams, bet tas nekad nav bijis primārs, jo restaurācija vispirms prasa aizraušanos ar sirdi un dvēseli. • Daudzi saka, ka vadītājs nedrīkst ļauties emocijām, taču, strādājot ar dzīviem cilvēkiem, citādi nemaz nav iespējams. Restauratori ir mākslinieki, un, ja viņi nav omā, tad darbs nevedas. • Restaurācija savā ziņā ir ekskluzīva un kaprīza būvniecības nozare, kas prasa kvalificētus un zinošus speciālistus. • Jāapbruņojas ar pacietību, skaidrojot darbiniekiem, kas un kāpēc jādara, kaut desmit reizes, lai rastos motivācija domāt patstāvīgi. • Runājot par jaunās restauratoru maiņas sagatavošanu, sadarbība notikusi ar Rīgas Celtniecības koledžu un Zaļenieku vidusskolu, kur jaunieši var apgūt profesijas pamatus. Uzņēmums, kurā strādāju, labprāt piesaista šo mācību iestāžu praktikantus. Šī iespēja jaunajiem speciālistiem ir neatsverama pieredze. • Tie, kas atklājuši restaurācijas romantiku, bez tās vairs nevar iztikt.

Hobiji

Hobiju izvēle lielā mērā veidojusies no tā, ka man ir 3 aktīvi bērni, kurus vajag saprātīgi nodarbināt, lai viņu milzīgā enerģija netiktu izlietota muļķībām un destruktīvām darbībām. Tādēļ esmu iemācījusies slēpot, slidot, braukt ar skrituļslidām un plānot mazos velobraucienus: es pa priekšu kā komandas vadonis un bērni pakaļ. Pēc pāris stundām šādu aktivitāšu visi ir mierīgi. Bet lielākais hobijs tomēr ir darbs.

Apbalvojumi

Konkursa «Gada būvinženieris Latvijā 2014» nominācijas «Gada būvdarbu vadītājs 2014» ieguvēja.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Viens no skaistākajiem Latvijas objektiem, kas vairāk nekā 100 gadu dzīvojis bez remonta, bet tagad restaurēts. Kristīne roku pielikusi visu telpu atjaunošanā.

Vēsturiska dzīvokļu ēka «Elizabeth» Kāpņu telpā atklājās izteikti bohēmiska rakstura stilizēti gleznojumi un sižeti ar magoņu lapām, pumpuriem un kūpošiem katliņiem, kas, iespējams, izmantoti opija vārīšanai.

KUR APGŪT būvniecību?

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) Lielākā daļa būvniecības nozares speciālistu, kam ir spoža karjera, augstāko izglītību ieguvuši Rīgas Tehniskajā universitātē. Labākajiem studentiem tiek piešķirtas stipendijas, studiju laikā apmaiņas programmās iespējams vienu vai vairākus semestrus studēt ārzemēs.

RTU – tas nozīmē modernu studiju vidi, kompetentus lektorus un interesantu studentu dzīvi Ķīpsalas studentu pilsētiņā «Pilsēta pilsētā». Studentu pilsētiņas ideja iekļauj studentu mācību, atpūtas, mitināšanās infrastruktūras apvienojumu vienuviet. Šādos kompleksos studentiem ir daudz plašākas iespējas iesaistīties zinātnē un dažādos pētniecības projektos, savukārt zinātniekiem ir iespējas savas zināšanas, pieredzi un prasmes nodot studējošajiem, un uzsvars tiek likts uz augstākā līmeņa (maģistra un doktora) studijām, pētniecību un inovācijām. RTU iespējams iegūt augstāko inženieru izglītību dažādās ar būvniecību saistītās profesijās. • Būvdarbu vadīšana (RTU Liepājas filiālē). Būvdarbu vadītājs ir būvniecības speciālists, kas ieguvis pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību būvniecībā, apguvis praktisko būvdarbu vadīšanas pieredzi, veic konkrētu būvobjektu realizācijas plānošanu. • Būvniecība (specializācija – Transportbūves). Būvdarbu organizators transportbūvēs (ceļu, tiltu būvniecība un projektēšana) pārzina Latvijas būvniecības likumu aktus un ceļu un tiltu būvniecības standartus. • Būvniecība. Pēc studiju programmā paredzēto priekšmetu apguves, bakalaura darba aizstāvēšanas un obligātās prakses iziešanas studiju beidzējs ir izpildījis profesijas standarta «Ēku būvinženieris» izvirzītās prasības. • Ģeomātika. Noslēdzot studijas, iespējams strādāt par mērnieka palīgu, ģeodēzistu, kartogrāfu valsts un privātajos uzņēmumos, kā arī kļūt par pašnodarbinātu personu vai individuālo komersantu. • Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija. Studiju programma sagatavo inženierus un pētniekus siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmu jomā, kuri var strādāt privātajos un pašvaldību uzņēmumos, kas nodrošina pilsētu un citu apdzīvoto vietu siltumapgādi, gāzes apgādi, ūdensapgādi un kanalizāciju, kā arī var veikt ēku inženiersistēmu projektēšanu un montāžas darbu vadīšanu. • Transportbūves. Transportbūvju būvinženieris ir kvalificēts speciālists, kurš var projektēt ceļus, tiltus un citas transportbūves, vadīt būvprojektus, uzturēt šīs būves ekspluatācijas kārtībā; var veikt konstrukciju aprēķinus, pārzina būvniecības materiālu tehnoloģiju un būvdarbu vadīšanu; var organizēt un vadīt būvlaukuma resursus profesionālā un no izmaksu viedokļa efektīvā veidā; var veikt būvniecības un ekspluatācijas procesa plānošanu un uzraudzību. Viss par RTU – www.rtu.lv

Būvniecības profesiju skolas Rīgas celtniecības koledža – www.rck.lv. Skolā var iegūt pirmā līmeņa augstāko izglītību šādā profesijās: būvdabu vadītājs, arhitekta palīgs, arhitektūras tehniķis, restaurators, inženierkomunikāciju būvdarbu vadītājs, inženierkomunikāciju tehniķis, inženierkomunikāciju montētājs, ēku būvtehniķis, namdaris, apdares darbu strādnieks, dzelzsbetona konstrukciju montētājs, betonētājs. Skolā iegūstamas izcilas praktiskās zināšanas. Ogres tehnikums – www.ovt.lv, kokizstrādājumu izgatavošana un būvdarbi. Priekuļu tehnikums «Ērgļi» – www.ergliarods.lv, būvdarbi, guļbūves ēku celtnieks, jumiķis, namdaris. Cēsu Profesionālā vidusskola – www.cpv.lv, namdaris, restauratora asistents. Ventspils tehnikums – www.pikc.lv, metāla būvkonstrukciju montētājs. Daugavpils Būvniecības tehnikums – www.dbt.lv, būvdarbi (apdares darbi u. c. amati), būvniecība (ceļu būvtehniķis u. c. amati), siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija (inženierkomunikāciju tehniķis u. c. amati). Par iespējām citviet apgūt ar būvniecību saistītas profesijas interesējies: • Nacionālās izglītības iespēju datubāzē, www.niid.lv; • www.profesijupasaule.lv. Kur vēl iepazīt būvniecību? Ieskaties žurnālos «Latvijas Būvniecība» un «Latvijas Architektūra» un saistošos dokumentālajos stāstos lasi par to, ko ikdienā dara būvnieki, restauratori, inženieri, arhitekti, kā būvē ēkas un kāds ir moderns interjera dizains. Tie ir žurnāli ar izglītojošu saturu, un pēc pāris gadiem varbūt arī Tu kļūsi par vienu no varoņiem vai arī publikācijas autoru. Labākie būvniecības nozares konkursi Konkursi tiek organizēti, lai noteiktu labākās ēkas un profesionāļus. Arī Tu vari kļūt par konkursa uzvarētāju vai arī Tavs būvētais objekts var saņemt godalgu. Tas ir iespējams! Tikai notici! Uzvaras konkursos ir nozīmīga atzinība, kas liecina par labi paveiktu darbu. Konkurss «Gada būvinženieris Latvijā» notiek jau 8. gadu pēc kārtas, tajā piedalās labākie būvniecības speciālisti.

Konkurss «Latvijas Būvniecības Gada balva» katru gadu aicina pieteikt labākās ēkas, ceļus, tiltus, koka ēkas, restaurētus objektus u. c.

Konkurss «Ilgtspējīgākā ēka un projekts Latvijā» ir domāts īpaši labām ēkām, kas būvētas ar augstākiem standartiem, nekā to nosaka likumu akti. Tās ir videi un cilvēkam draudzīgas ēkas.

Par žurnāliem un konkursiem vairāk uzzināsi – www.facebook.com/LatvijasBuvnieciba. Vari uzdot jautājumus, un mēs atbildēsim.

SAGATAVOJA

SADARBĪBĀ AR SABIEDRISKAJIEM PARTNERIEM

SADARBĪBĀ AR būvuzņēmējiem

MATERIĀLS LEJUPIELĀDĒJAMS https://issuu.com/rigastehniskauniversitate un sadaļā «Topošajiem studentiem» http://www.rtu.lv/content/view/4174/1789/lang.lv www.rck.lv (Rīgas Celtniecības koledža)