net.art.lv by Raitis Smits

Latvijas tīkla mākslas izstāde. Darbi no RIXC.LV servera arhīva / Latvian net.art exhibition. Works from RIXC.LV server archive

RIXC Rīga, 2010

MĒS ESAM TĪKLĀ. net.art.lv

SATURS / CONTENTS

Latvijas tīkla mākslas izstāde. Darbi no RIXC.LV servera arhīva. kim? / RIXC galerija Spīķeros, 4. novembris – 19. decembris, 2010, Rīga

Raitis Šmits, Linda Vēbere net.art.lv net.art.lv

5 8

Rasa Šmite, Raitis Šmits

MĒS ESAM TĪKLĀ – MĒS ESAM TĪKLS WE ARE ON THE NET – WE ARE THE NET

13 23

Izstāde / Exhibition E-Lab & RIXC

Riga Net.Radio OZONE

34 46

Rasa Šmite, Raitis Šmits, Daina Siliņa, Agnese Baranova, Linda Vēbere

Oskars Poikāns

Metastream Message

50 54

Izstāde “MĒS ESAM TĪKLĀ. net.art.lv” notiek LR Kultūras ministrijas atbalstītā projekta “Latvijas Elektroniskās mākslas

Arvīds Alksnis

Interaktīvs / Interactive

Jānis Garančs

Lielās brālības uzraugs / Big brotherhood browser

Ģirts Korps

Semema-industrial.net / Comrades in lost... 58 Semema.org / Isolato 60

Gints Gabrāns

Sferoīdu draudze / Spheroid’s parish Notikums / Event

62 63

Kristīne Kursiša

Zīlniece internetā / Online fortune telling

Miks Mitrēvics

Atrodi sevi / Find yourself

WE ARE ON THE NET. net.art.lv Latvian net.art exhibition. Works from RIXC.LV server archive. kim? / RIXC gallery in Spikeri, November 4 – December 19, 2010, Riga, Latvia Organizē: Jauno mediju kultūras centrs RIXC sadarbībā ar kim? Organiser: The Center for New Media Culture RIXC in collaboration with kim? Kuratori / Curators: Raitis Šmits, Rasa Šmite Izstādes arhitektūra / Exhibition architecture: Rūdolfs Bekičs, Raitis Šmits Dizains / Design: Mārtiņš Ratniks Tehniskie risinājumi / Technical solutions: Dāvis Bojārs, Raitis Šmits Producenti / Production: RIXC –

arhīvs un publiskā pieejamība” ietvaros. Izstādes pamatā ir pētījums par Latvijas tīkla mākslu, kas ir daļa no Raita Šmita LMA topošās disertācijas “Jauno mediju mākslas saglabāšanas un reprezentācijas problemātika” un LiepU MPLab zinātniskā pētījuma projekta “Elektroniskās mākslas arhivēšana”. The exhibition “WE ARE ON THE NET. net.art.lv” takes place in the framework of project “Latvian electronic art archive and public accessibility” supported by Ministry of Culture in Latvia. The research on Latvian net.art, a part of a forthcoming PhD thesis at the Art Academy of Latvia by Raitis Šmits “Maintenance and representation problematic of new media art” and scientific research project “Electronic art archiving” in Art Research Lab of Liepāja University, forms the basis of the exhibition.

Katalogs / Catalogue Galvenie redaktori / Editors: Raitis Šmits, Rasa Šmite Redaktores / Editing: Daina Siliņa, Linda Vēbere Tulkotājas / Translations: Linda Vēbere, Daina Siliņa Dizains / Design: Mārtiņš Ratniks Tipogrāfija / Printing: SIA Informatīvā biznesa centrs

Reinis Pētersons, Jānis Avotiņš, Miks Mitrēvics.

Dārzs / Garden

Papīrs / Paper: Scandia 2000 300 g, Scandia 2000 115 g Izdevējs / Publisher:

Katrīna Neiburga, Pēteris Ķimelis, Andris Indāns. Alvoda

Jauno mediju kultūras centrs RIXC (Rīga) / RIXC, The Centre for New Media Culture (Riga, Latvia) Kontakti / Contacts: RIXC 11. Novembra krastmala 35-201, Riga, LV-1050, Latvia tel. 67228478, mob. 26546776 e-mail: 2010@rixc.lv http://rixc.lv

ISBN 9984-9538-9-0 2

Rīga 2010

net.art.lv Raitis Šmits, Linda Vēbere

20. gs. 90. gadu vidus bija laiks, kad, pateicoties vienota datu apmaiņas standarta ieviešanai un informācijas grafiskai reprezentācijai pārlūkprogrammas logā, strauju attīstību uzsāka interneta medijs. Tas laiks ir asociējams arī ar tādas jaunas mākslas formas rašanos kā tīkla māksla jeb net.art, kas ir tās konceptuālais nosaukums. Kā uzskata Tilmans Baumgertels, grāmatas “net.art/Tīkla māksla” (1999)1 autors, ir iespējams runāt par pabeigtiem tīkla mākslas darbiem un darbiem, kuri tiek dēvēti par tīklojumiem jeb procesiem. Taču pamatā var teikt, ka tīkla māksla ir mākslas darbi, kuri radīti tieši interneta videi un kuri izmanto un interpretē šī medija piedāvātās iespējas. Agrīnajā tīkla mākslas periodā uzmanības centrā bija pats medijs – internets jeb – kā tas nereti tiek dēvēts – tīkls. Tas tika izmantots kā vide gan mākslas darba radīšanai, gan izplatīšanai (izstādīšanai), gan saglabāšanai. Tīkla mākslai attīstoties, internets kļuva par vienu no mākslas darba vairākiem aspektiem. Tīkla māksla radās vienlaikus Rietumeiropā un Austrumeiropā, arī Latvijā, kur tās veidošanās ir saistīta ar E-LAB darbību. Elektroniskās mākslas un mediju centru E-LAB 1996. gadā nodibināja Raitis Šmits, Rasa Šmite, Jānis Garančs un citi domubiedri. E-LAB bija iesākums gan tīkla mākslai Latvijā, gan citiem jauno mediju projektiem, kuri radās līdz ar interesi apgūt un veidot jauno, brīvo telpu – internetu. Šajā procesā īpaši jāatzīmē, ka radošā darbība, tās telpas un robežu definēšana norisinājās vienlaicīgi. Tīkla mākslā tika apiets tas posms, kurā māksla rodas iedibinātā kultūras infrastruktūrā un mākslas kontekstā, kas liek rēķināties ar esošo situāciju. Interneta māksla tās sākotnējā periodā bija pilnīgi neierobežota, taču viss bija jādara pašu spēkiem. Līdz ar tīkla kā medija ienākšanu mākslā radās arī jauna forma un saturs, tomēr svarīgi bija saprast, kādas bija tehniskās iespējas un estētika, kas veidojās līdz ar paša medija attīstību. Mākslinieki, kas sāka nodarboties ar tīkla mākslu Latvijā, interneta tehnoloģijas apguva pašmācības ceļā. E-LAB mērķis bija atbalstīt šos māksliniekus gan tehniski, gan idejiski. 2000. gadā uz E-LAB bāzes tika izveidots Jauno mediju kultūras centrs RIXC, kas uz sava servera turpināja uzkrāt un uzturēt gan pašu E-LAB/RIXC mākslinieku, gan citu latviešu autoru radītos tīkla mākslas darbus. Pirms dažiem gadiem RIXC ar LR Kultūras ministrijas atbalstu uzsāka Latvijas elektroniskās mākslas arhīva veidošanu. Tajā ir apkopoti un atjaunoti tīkla mākslas darbi, kas, dažādu latviešu mākslinieku radīti, kopš 1997. gada atrodas un tiek uzturēti uz E-LAB/RIXC servera. Kopš tā laika ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi, un šajā periodā Latvijā tapuši tīkla mākslas darbi, kurus pirmoreiz ir iespēja aplūkot arī plašākai publikai izstādē “MĒS ESAM TĪKLĀ. net.art.lv”. Ir vairāki iemesli, kādēļ šodien māksla, kuras īstā vide ir internets un kuru potenciāli vienlaicīgi var apskatīt neierobežots skaits skatītāju, ir pielāgota minētās izstādes formātam galerijā. Izstāde ir veidota, lai plašākā kultūrvēsturiskā kontekstā apzinātu šī perioda tīkla mākslas darbus un vidi, kurā tie radīti. Izstāde kā formāts padara šos darbus pieejamākus arī plašākai Latvijas auditorijai. Izstāde ir arī Raita Šmita pētījums par to, kā iespējams nodrošināt šo darbu ilgtspēju saistībā ar katra darba konkrēto tehnoloģiju, izmantojot dažādas saglabāšanas metodes: darbu migrēšanu uz jaunāku programmatūras versiju, emulāciju jeb sekošanu paraugam, imitējot darba sākotnējo izskatu, to pielāgojot laikam atbilstošām tehnoloģijām, kā arī darbu pārinterptretēšanu, izmantojot citus analogos medijus. 2010. gada nogalē kim?/RIXC galerijā Spīķeros notiekošajā izstādē “MĒS ESAM TĪKLĀ. net.art.lv” apkopoti un izstādīti vairāk nekā desmit tīkla mākslas darbi, kurus laikā no 1997. līdz 2006. gadam radījuši šodien atzīti Latvijas mākslinieki. Izstāde “MĒS ESAM TĪKLĀ. net.art.lv”, kim?/RIXC galerija, Rīga, 2010 / Exhibition “WE ARE ON THE NET. net.art.lv”, kim?/RIXC gallery, Riga, 2010

Grāmatas net.art pirmais izdevums izdots 1999. gadā, otrais – ar nosaukumu net.art 2.0 – 2001. gadā. Grāmatas tulkojums

latviešu valodā izdots 2001. gadā.

Kā viens no projektiem, kurā izmantotas ne tikai interneta piedāvātās iespējas, bet kurš būtībā piedalās šī medija veidošanā un definēšanā, minams interneta radio Ozone – projekts, kas pastāv tīklā kopš 1997. gada. To var interpretēt gan kā jaunu telpu mākslai, gan kā pašsaturošu mākslas procesu. Izmantojot audio un video tiešraides tehnoloģijas, kā arī tādas komunikācijas platformas kā Xchange2 vēstkopa un IRC čata kanāls, radio kļuva par platformu radiomākslai un audiomākslai, eksperimentiem un sadarbības tiešraidēm. Izstādē pieejami ieraksti no radio Ozone arhīva laika posmā no 1997. līdz 2006. gadam, kuru producēšanā piedalījušies E-LAB mākslinieki un radio Ozone dibinātāji: Rasa Šmite un Raitis Šmits, radio Ozone aktīvākie atbalstītāji: mākslinieki Mārtiņš Ratniks, Pēteris Ķimelis, mūziķi Uģis Vītiņš, Toms Vītiņš, kā arī daudzi citi 20. gs. 90. gadu beigu aktīvākie alternatīvās un digitālās kultūras pārstāvji. Radio Ozone ietvaros tika organizētas dzīvās saspēlēšanās sesijas, kurās dažādu dalībnieku starpā internetā tika straumētas skaņas, veidojot tiešraides cilpas. Katrs dalībnieks veidoja atšķirīgu straumējuma interpretāciju, vienlaikus tā kļuva par daļu no vienas skaniskās tiešraides notikuma. Šādas akustiskas kibertelpas izzināšana, modulēšana un interpretācija noteica radio Ozone konceptuālo virzību. Ar akustiskās kibertelpas idejām daļēji sasaucas arī mākslinieka Ģirta Korpa darbi no sērijas Semema. “Semema.org/Isolato” (2001) ir interaktīva animācija, kuru papildina noise mūzika un skaņdarbi no Latvijas industriālās mūzikas projekta Claustrum albuma Isolato. Darbs ļauj skatītājam kļūt par tā līdzautoru, izvēloties un miksējot pieejamās attēlu un skaņas sekvences. Savukārt otrs Ģirta Korpa darbs – “Semema-industrial.net/Comrades in Lost...” (2001) – ir tapis sadarbībā ar programmētāju Nilu Austrumu. Šis darbs ir trīsdimensionāls tīmekļa vietnes (http://semema-industrial.net) interfeiss, kas ir savienots ar datubāzi internetā, tādējādi darba saturs tiek arvien atjaunots un papildināts. Tajā iespējams telpiski “izstaigāt” – noklausīties un apskatīt – vairāku Latvijas industriālās mūzikas grupu (Antireality, Claustrum, Rosewater u. c.) audioierakstu un videomateriālu samplus. Šis darbs ir eksperiments, kurā tīmekļa vietnes saturs tiek pasniegts nevis plakanā, laikrakstiem raksturīgā formātā, bet simulētā trīsdmensiju vidē. Viens no darbiem, kurā plašāk izmantota programmēšanas valoda, paredzot skatītāja mijiedarbību ar datoru satura radīšanas procesā, ir Katrīnas Neiburgas tīkla mākslas darbs “Alvoda” (2006), kas veidots sadarbībā ar māksliniekiem Pēteri Ķimeli un Andri Indānu un programmētājiem Dāvi Bojāru un Edgaru Brālīti. Ceļojot pa ārzemēm, māksliniecei nereti ir nācies sastapties ar citu cilvēku ziņkāri par latviešu valodu un tās skanējumu. Šādas situācijas iedvesmojušas radīt darbu, kas ļautu latviešu publikai distancēties no savas valodas, lai tai atkal tuvinātos jaunā veidā. Sadarbībā ar valodniekiem un programmētājiem ir radīta datora ģenerēta vārdnīca mākslīgai valodai – alvodai, kurai piemīt latviešu valodai raksturīgie likumi un īpašības, taču nav satura. Izstādē ir aplūkojama internetā pieejamā vārdnīca, kuru skatītājiem ir iespējams papildināt dabiskā veidā, pievienojot jaunus vārdus. Alvoda saglabā arī latviešu valodai raksturīgo skanējumu, tāpēc papildu tīkla mākslas darbam izstādē ir pieejami arī latviešu tautasdziesmu un latviešu autoru literāro darbu tulkojumi alvodā gan teksta, gan audioierakstu formā. Cita pieeja – tīkla mākslas darbs kā interaktīva spēle – ir sastopama Mika Mitrēvica darbā “Atrodi sevi” (2002). Šīs vizuālās spēles pamatā ir fotorobota izveide – ikvienam iespējams izveidot savu attēlu, arī tiem, kuri neatrodas policijas meklēto personu uzskaitē. Kaut arī kriminālistikā fotorobota tehnika ir paredzēta, lai atvieglotu personu identificēšanu, mākslas darbā pieejamās fotorobota elementu izvēles ir ierobežotas – tās veidotas no dažu zināmu mākslinieku un autora draugu seju attēliem, ļaujot “ļaundariem” izbēgt no jebkādas atpazīstamības un saglabāt interneta videi raksturīgo anonimitāti.

Xchange – Net.Radio Network ir E-LAB un Ozone iniciēts starptautisks tīkla radio projekts. Xchange vēstkopa uzsāka savu

darbību 1997. gada decembrī un pastāvēja līdz 2009. gadam. Šobrīd pilns Xchange aktivitāšu un vēstkopas arhīvs pieejams

tīmekļa vietnē http://xchange.re-lab.net.

Pēc līdzīga spēles principa ir veidots arī Kristīnes Kursišas audiovizuālais projekts “Zīlniece internetā” (2002). Darbs ir himna, kas veltīta misticisma ērai Latvijā laikā ap 2000. gadu. Rezultāts, ko pēc virtuālās zīlnieces seansa apmeklējuma saņem skatītājs, kā apgalvo pati autore, “ir absolūti patiesa un tīra manta”, jo tas tapis, izmantojot Konfūcija darba “Pārmaiņu grāmata” tekstus un metodes, kas papildināti ar atbilstošu mūziku. Darba pamatā ir algoritms, kuru izmantojot dators sniedz atbildi uz kādu skatītāju interesējošu jautājumu, vadoties pēc maģiskā nejaušības principa. Izstādē ir aplūkojami arī divi mākslinieka Ginta Gabrāna agrīnie tīkla darbi – “Sferoīdu draudze” (1997) un “Notikums” (1998). “Sferoīdu draudze” ir mājaslapa, kas veltīta neesošai draudzei un tādējādi apspēlē internetā iespējamās manipulācijas ar identitāti un tās viltošanu. Mājaslapā ir pieejams kalkulators savas individuālās svētās sfēras aprēķināšanai. Turpat arī iespējams pievienoties draudzei, tiek solīts atklāt apslēptas patiesības, protams, pirms tam apmeklētājam norēķinoties internetbankā. Otru mākslinieka darbu – “Notikums” – var interpretēt kā komentāru par laikmetīgo mākslu, tas veidots interaktīvas aptaujas formā apvienojumā ar stāstu, kas balstās uz patiesu notikumu. Izmantojot mājaslapā pieejamo aptauju, lakoniskā veidā iespējams izteikt skatītāja attieksmi, vienlaikus stāstā atklājoties ironijai par kādas izstādes apmeklējumu. Abos darbos skatītājs tiek iesaistīts satura veidošanā. Ja pirmajā gadījumā iegūtais rezultāts paliek katra paša ziņā, tad otrajā darbā skatītāju attieksme atspoguļojas grafiski vizuālā veidā un tiek integrēta pašā darbā. Kā apgalvo Ļevs Manovičs, dators pēc būtības ir interaktīvs, jo to raksturo mijiedarbība ar lietotāju. Šis datora un arī interneta pamatprincips ir atspoguļots Arvīda Alkšņa lakoniskajā darbā “Interaktīvs” (1998). Interaktivitāte datorā, bez šaubām, ir ierobežota un līdz ar to – iluzora. Mākslinieks, veidojot interaktīvu darbu, ierobežo spēles laukumu, ārpus kura skatītājam nav iespējams izkļūt. Arvīda Alkšņa darba gadījumā tas tiek izpildīts līdz galējai konsekvencei, skatītāju ievedot strupceļā. Līdz ar to šis darbs, no vienas puses, ir datorestētikas piemērs, no otras puses, – autora ironija par interaktivitāti. Vēl cits no izstādē apskatāmajiem darbiem, kas ir veltīts vairāk vizuālajai, nevis programmēšanas estētikai, ir grupas “rīgasZieds” – Reiņa Pētersona, Jāņa Avotiņa un Mika Mitrēvica – darbs “Dārzs” (2000). Darbs ir interaktīva, audiovizuāla mikropasaule, kuru piepilda dzīviem organismiem līdzīgi digitāli iemītnieki. Lietotāji var izvēlēties vienu no 35 mikropasaulēm un mijiedarboties ar objektiem, tuvinot vai attālinot tos, pārvietojot vai transformējot, tādējādi atdzīvinot izvēlēto mikropasauli. Darbs veidots, izmantojot tolaik jauno Flash tehnoloģiju, kas domāta interaktīvu animāciju un spēļu veidošanai un pielāgošanai interneta specifikai. Diskusija, kuru veicina dažādu sabiedrības novērošanas un kontroles tehnoloģiju attīstība, pārspīlētā veidā atspoguļota Jāņa Garanča konceptuālajā piedāvājumā “Lielās brālības uzraugs” (Big Brotherhood Browser) (2001–2004/2005). Darba pamatā ir fiktīvs scenārijs par valsti, kurā visiem tās pilsoņiem līdz ar piedzimšanu tiek implantētas personīgās identitātes mikroshēmas, lai sensorā veidā nolasītu viņu attieksmi pret valstiskiem, sabiedriskiem un privātajiem tīkliem. Šajā stāstā tīkla “klientiem” ir iespēja noteikt kāda cita pilsoņa atrašanās vietu un viņu attālināti apciemot, izmantojot “aģentu” uzvilktās “attālinātās acis” (implantu kameras) un “attālinātās ausis” (mikrofonus). Kā skaidro pats mākslinieks, tad skatītājs caur šo darbu savā veidā sastopas ar “Lielās brālības uzrauga” navigācijas konsoli, kura, izmantojot dažādus datorā sintezētus stereoskopiskus trīsdimensiju attēlus un apkārtnes skaņas, var jebkurā brīdī “uzmest aci”. No vienas puses, šo darbu iespējams uzlūkot kā ekstrēmu, futūristisku vīziju, taču no otras –, tā ir arī ironija par šāda scenārija iespējamību. “Ko tu man vari pateikt?” – šis ir viens no jautājumiem, kurš tiek uzdots Oskara Poikāna darbā “Message” (2000). Apcerot ideju par šķietami neierobežotajām savstarpējās komunikācijas iespējām internetā un izaicinot skatītāju nosūtīt virtuālajā telpā savu atbildi uz kādu no uzdotajiem jautājumiem, autors darba satura veidošanu atstāj skatītāju pašu ziņā. Uzkrāto atbilžu arhīvs savā ziņā sasaucas ar Bertolda

Brehta pārdomām par savstarpējām saziņas iespējām radio pirmsākumos un reālo komunikācijas saturu. Otrs izstādē aplūkojamais Oskara Poikāna darbs – “Metastream” (2000) – ir tapis sadarbībā ar interneta radio Ozone. “Metastream” ir interaktīvs interfeiss tiešā laika animāciju veidošanai, kas paredzēts kā vizuāls un tekstuāls papildinājums interneta tiešraides performancēm. Animācijās var tikt izmantoti minimāli vizuālie izteiksmes līdzekļi, piemēram, teksts un teksta laukums, simboli, internetā esoši attēli un tīmekļa lapas. Manipulējot ar dažādiem parametriem – teksta izmēru, krāsu un pārlādes (refresh) intensitāti –, tiek radīta dinamiska animācija. Darbā veiksmīgi izmantota interneta piedāvātā iespēja strādāt kolektīvi. “Metastream” performances laikā vairākiem lietotājiem vienlaicīgi ir iespēja iesaistīties kopīgas animācijas veidošanā. “Metastream” performances ir notikušas vairākos tīkla radio vakaros dažādu mediju mākslas festivālu ietvaros Austrijā, Nīderlandē, Vācijā un citur. Izstādē apmeklētājiem ir pieejams gan pats programmas interfeiss, gan arī apskatāmas dažas no saglabātajām animācijām. Līdz ar RIXC interesi par tīkla mākslas darbu saglabāšanu, interpretēšanu un kontekstualizēšanu ir radusies arī iespēja tos “ienest” izstāžu zālē un padarīt pieejamākus arī Latvijas sabiedrībai. Līdz šim tīkla māksla Latvijā ir bijusi zināma un pieejama lielākoties tiem, kas paši bijuši aktīvi iesaistīti tīkla mākslas norisēs. Šī ir pirmā tīkla mākslas izstāde Latvijā, līdz ar to – pirmais mēģinājums paplašināt skatījumu uz norisēm Latvijas mākslā šajā laika posmā.

net.art.lv Raitis Šmits, Linda Vēbere

The mid-1990s was the beginning of a rapid proliferation of the new Internet medium. This was made possible by introducing a unified data exchange standard and graphically represented information on windows of the browser. This time period is also associated with the arrival of a new form of art – net.art, following the attributed conceptual title. As expressed by author of the book “net.art” (1999)1 Tilman Baumgärtel, it is possible to divide between completed works of art and artworks referred to as processes or networks. Still, to start with, it might be said that net.art is made up of works of art created specifically for the Internet environment that employ and interpret qualities put forward by this medium. The early net.art concentrated all its attention to the medium itself – the Internet or the network (as it is sometimes referred to). It was used as an environment for creating, disseminating (exhibiting) as well as maintaining the artwork. During further development of net.art, the Internet became one of the many aspects of the work. Net.art simultaneously emerged in both Western and Eastern Europe, also in Latvia, where its arrival is connected to the work of E-LAB. The Electronic Art and Media Centre E-LAB was founded by Raitis Šmits, Rasa Šmite, Jānis Garančs and other likeminded artists. E-LAB was both the beginning for net.art in Latvia as well as other new media projects that stemmed from the interest and involvement of mastering and forming the new, boundless space – the Internet. This was significant because creating art and setting boundaries for this novel workspace was a simultaneous process. net.art managed to bypass a phase in which art is created in an already established cultural infrastructure and context demanding the artist to face the existing situation. Internet art in its initial stages was absolutely unrestricted however artists were on their own.

When the Internet entered the arts, new form and content became available, still it was important to understand the technical potential and aesthetics that appeared along the development of the medium itself. Artists, who begun working within the field of net.art in Latvia, mastered the Internet technologies on their own. The task of E-LAB was to provide both technical and conceptual support for these artists. In 2000 The Centre for New Media Culture RIXC was established on the basis of E-LAB which continued to host and to collect net.art works created by both E-LAB/RIXC artists as well as other Latvian artists. A couple of years ago with the support of Ministry of Culture in Latvia RIXC began building an archive for Latvian electronic art. It features and sustains net.art works that have been created by many different Latvian artists, and E-LAB/RIXC has hosted it since the year 1997. Since then more than ten years have passed during which net.art has been created in Latvia. Now, for the first time these artworks are publicly displayed at the exhibition “WE ARE ON THE NET. net.art.lv”. There are several reasons as to why art that belongs to the Internet and that can be potentially viewed by an unlimited number of viewers has been adapted to an exhibition format in an art gallery. The exhibition seeks to introduce a wider cultural and historical context for artworks of this period of time and their environment. The exhibition format makes these works available for wider Latvian audiences. Also, this exhibition is a research project for Raitis Šmits on how to sustain these works for longer periods of time with respect to each work’s particular technology by using different preservation methods as migrating the work to more recent programme versions, emulation or following an example where the method is to imitate the former appearance of the work and adapting it to more up-to-date technologies as well as re-interpretation by using other analog media. The exhibition “WE ARE ON THE NET. net.art.lv” which takes place at the end of year 2010 features a collection of more than ten net.art artworks created during a time period from 1997 to 2006 by today well known Latvian artists. A project exploring not only possibilities offered by the net but also taking part in shaping and defining the medium itself is the Internet radio Ozone which has been available on-line since 1997. It can be interpreted as a new space for art, as well as a self sufficient art process. By using audio and video streaming technologies as well as such communication platforms as Xchange2 mailinglist and IRC chat channel it serves as a platform for radio/audio art, experiments and collaboration sessions. The exhibition introduces recordings from radio Ozone archive of a time period from 1997 to 2006 produced by E-LAB artists and radio Ozone founders: Rasa Šmite and Raitis Šmits, the most active radio Ozone contributors: artists Mārtiņš Ratniks, Pēteris Ķimelis, musicians Uģis Vītiņš, Toms Vītiņš and many more active members of alternative and digital culture of the late 1990s. Radio Ozone produced live streaming sessions during which different participants exchanged sound material by creating on-line loops. Each participant created a different interpretation of the stream while being part of a joint online sound event. The exploring, modeling and interpreting of this “acoustic cyberspace” set the conceptual direction of radio Ozone. The ides of “acoustic cyberspace” partly correspond also to artist’s Ģirts Korps works from the Semema series. “Semema.org/Isolato” (2001) is an interactive animation completed with noise and music from album “Isolato” by Claustrum. The work allows viewer to become a co-author by choosing and mixing the available image and audio sequences. In turn, the other work by Ģirts Korps “Sememaindustrial.net/Comrades in Lost…” (2001) is a collaboration with programmer Nils Austrums. The work is a 3D interface of a webpage (http://semema-industrial.net). It allows to take a walk through – to 2

Xchange – Net.Radio Network is an international network radio project initiated by E-LAB and Ozone. Xchange mailinglist began

The first edition of the book “net.art” was issued in year 1999, the second entitled “net.art 2.0” – in year 2001. The translation of

its work on December, 1997 and continued it until 2009. Currently a complete Xchange activity and mailinglist archive is available

the book in Latvian was published in year 2001.

on-line http://xchange.re-lab.net.

listen and to view – several music and video samples created by several Latvian industrial musicians (Antireality, Claustrum, Rosewater, a.o.). The work is an experiment where the content of the page is represented in a simulated 3D environment instead of the usual flat format typical of print media. One of the works using programming language in a broader context is net.art work “Alvoda” (2006) by Katrīna Neiburga created in collaboration with artists Pēteris Ķimelis and Andris Indāns as well as programmers Dāvis Bojārs and Edgars Brālītis. While travelling abroad, the artist has often encountered an interest in Latvian language and its sound. Developed out of this experience the work allows Latvian audience to distance itself from its own language and thus to approach it in a new light. By collaborating with linguists and software specialists a computer generated dictionary for artificial language has been developed – alvoda which uses rules and qualities of Latvian language without generating any meaning. The exhibition displays the dictionary otherwise available on-line allowing the viewers to add new words thus completing the archive. Since the intrinsic part of alvoda is its sound which is similar to Latvian language the exhibition features also Latvian folk songs and Latvian literary work translations in alvoda in both formats of text and sound. Another approach – net.art work as an interactive game – is displayed in Miks Mitrēvics work “Find Yourself” (2002). It is based around a small identikit that offers facial image modelling for anyone including those that are not under the supervision of authorities. In forensics identikit technology is used in order to facilitate subject identification however this identikit displays a narrow set of choices – it is made from gallery of faces that belong to few well known artists and author’s friends allowing any “crook” to escape and to maintain the anonymity typical of the Internet. A similar idea of a game is also applied in the audiovisual project “Online Fortune Telling” (2002) by Kristīne Kursiša. The work is an anthem to the thriving era of mysticism in Latvia around the year 2000. The resulting prophesies which the viewer receives after visiting the selected fortune teller in this work are – as stated by the author herself – the real deal because they are based on the Book of Changes, writings and methods of Confucius in combination with audio and visual effects. The work is based on an algorithm using which the computer gives answers to user questions following the magical logic of randomness. The exhibition also features two early net.art works by artist Gints Gabrāns – “Spheroid’s Parish” (1997) and “Event” (1998). “Spheroid’s Parish” is a homepage for a non-existing parish thus referring to manipulations and falsification of identity made possible on the Internet. The homepage features a table for calculating the individual divine birth sphere. It also allows visitors to join the parish with a promise to discover hidden truths, still, only after making an advance payment via Internet bank. His other work “Event” might be interpreted as a commentary on the contemporary art. It is made in a form of an interactive questionnaire in combination with a story based on a true event. The questionnaire allows to tick reader’s attitude while the ironic story tells of a man visiting an exhibition. Both works involve visitors contributing to the content. In the first case the result depends on each individual case, while the second reflects viewers’ attitudes in a graphically visual way and is integrated in the work itself.

As Lev Manovich states, computer is in principle interactive, because of the interaction with the user. This aspect of computers and also the Internet is reflected in the concise artwork “Interactive” (1998) by Arvīds Alksnis. Interactivity on a computer is implicitly limited and therefore – illusionary. In creating an interactive piece the artist sets limitations for the field of play making it impossible for the user to break out of them. In the case of Arvīds Alksnis work this has been drawn to the final line, bringing the viewed to a dead end. This work can therefore be considered as an example of computer aesthetics on one hand and on the other – it is author’s irony on interactivity.

One of the exhibited works is dedicated to the visual aesthetics instead to that of programming – it is the work “Garden” (2000) by a group called “rīgasZieds” – Reinis Pētersons, Jānis Avotiņš and Miks Mitrēvics. The work is an interactive, audiovisual microcosm, which is filled with digital creatures resembling living organisms. The users may choose one of the 35 microcosms and interact with the objects by zooming them in or out, by changing or transforming them thus brining each of these microcosms to life. The work is performed by using the then new Flash technology for interactive animations and games, adjusting it to the specifics of the Internet. The discussion which has arisen from the development of different society sous-veillance and control technologies is reflected in the conceptual project “Big Brotherhood Browser” (2001–2004/05) by artist Jānis Granačs. The Big Brotherhood Browser introduces fictional scenario about a country, where all citizens since birth get implanted personal identity chip which permanently replicates much of their sensory attitudes towards national, social and private networks. In this story network “clients” can determine a distant party and visit it remotely with “agents’” “remote eyes” (implant cameras) and “remote ears” (microphones). As explained by the artist himself, trough this work the viewer in a way encounters the “Big Brotherhood Browser” navigation console which by using different computer synthesized stereoscopic 3D images and sounds form the environment might drop an eye on you. On one hand, this work might be viewed as an extreme, futuristic vision, but on the other – it is also an irony on the potentiality of such scenario. “What can you tell me?” This is one of the questions, which appears in artwork “Message” (2000) by Oskars Poikāns. By contemplating on the idea of mutual communication possibilities on the Internet and by challenging the viewer to leave an answer to any of the posted questions the author leaves the content of the work up to its visitors. The collected message archive in a way relates to thoughts by Bertolt Brecht on communication possibilities in the early stages of radio and on the principal content of communication. The other exhibited work by Oskars Poikāns titled “Metastream” (2000) has been created in collaboration with Internet radio Ozone. “Metastream” is an interactive interface for creating realtime animations, which is also intended as visually and textually additional element for Internet online performances. The animation uses minimal means of expression such as text and text box, symbols, images and webpages available on the Internet. By manipulating different parameters as text size, colour or refresh intensity a dynamic animation is created. “Metastream” performances have taken place during several net radio nights in the framework of different media art festivals in Austria, the Netherlands, Germany, a.o. The exhibition provides the programme interface itself as well as some of the earlier preserved animations. Along the interest of RIXC of preserving, interpreting and contextualizing net.art works of art a possibility to introduce them into an art gallery has been brought to life therefore making them available to wider Latvia’s audiences. Until now net.art in Latvia has been known and available mostly to those who have been actively involved within the field of net.art. This is the first net.art exhibition in Latvia and therefore the first attempt to provide a wider perspective on occurrences within the Latvian art scene of this time.

MĒS ESAM TĪKLĀ – MĒS ESAM TĪKLS Rasa Šmite, Raitis Šmits

“Uzskats, ka māksliniekam ir tikai izvēle starp medija izmantošanu mākslai vai pašu mediju dēļ un cita alternatīva nav iespējama, ir nepatiess. Vienmēr pastāv vēl kāda iespēja: medijs, kuram nav mērķa. Šāda veida medijiem, protams, jēga ir. Tiem gluži vienkārši nav nolūka. Šāds suverenitātes mediju redzamākais piemērs ir E-LAB tīkla mākslas serveris. Bez nolūka mediju augstākais mērķis ir izbēgt no determinisma. Tādēļ ir ļoti grūti (pat neiespējami) definēt tos. To darbība nekādā nozīmīgā veidā neattiecas ne uz ko citu viņpus vai ārpus paša servera. Nedz arī tas pretendē būt nereprezentējami citādāks. Tas gluži vienkārši pastāv.”1 (Ēriks Kluitenbergs)

90. gadu otrajā pusē, kad uzsākām E-LAB,2 tiecāmies izbēgt no jebkādas formāli vai strukturāli definējamas (plauktiņā ierindojamas) darbības. Tomēr nolūks bija – radīt atvērtu un nedefinētu telpu. Taču tas nebija ne pašmērķis, ne māksliniecisks koncepts. Mēs internetu lietojām, lai to pieredzētu. Vienkārši lai apmainītos ar informāciju, komunicētu un kopā ar domubiedriem globālajā tīklā pētītu jauno teritoriju un pašradītu telpu, ko piepildīt ar saturu – mākslu, skaņām, radio, tekstiem... E-L@b = māksla+komunikācijas lai: sekmētu brīvu radošu individuālu un daudzpusīgu interneta izmantošanu E-L@b = konektivitāte (savienojamība) starp: dažādām mediju, mākslas un jauniešu kultūras organizācijām un institūcijām lokālā un starptautiskā mērogā. E-L@b = brīva telpa kur: realizēt elektroniskās un interaktīvās mākslas projektus digitālajos medijos E-L@b = atvērtība kas: klīdina neizpratni par tādiem jēdzieniem kā “virtuālā realitāte”, “interaktivitāte”, “atvērtā / informācijas sabiedrība” u. c. un izmanto jaunos medijus radoši (sadarbības tīklu un kopienu veidošanā u. tml.) (E-LAB manifests, 1996)

Internets – jauna telpa mākslai un komunikācijai Interneta radio Ozone, 1997. Dizains: Toms Vītiņš / Internet radio Ozone, 1997. Design: Toms Vītiņš

E-LAB nekad netika nošķirts no mūsu dzīves, un tas mums bija ļoti svarīgi. Savā rīcībā mēs bijām absolūti brīvi – varējām strādāt 24 stundas septiņas dienas nedēļā, un mums neviens par to nemaksāja. Izslāpuši pēc komunikācijas un starptautiskajā apritē līdzīgi domājošajiem, internets mums nozīmēja 1

Kluitenberg Eric. The Souvereign experience of media // NU: The Nordic Art Review, 1999, Nr. 1.

E-LAB tika dibināts 1996. gadā, tā dibinātāji ir Rasa Šmite, Raitis Šmits, Jānis Garančs un Alise Tīfentāle. Kopš 1997. gada aktīvi

līdzdarbojušies arī Gints Gabrāns, Arvīds Alksnis, Mārtiņš Ratniks, Uģis Vītiņš, Toms Vītiņš u. c. E-LAB tīkla vietne 1996–1999.

ko vairāk par jaunu mediju, platformu vai materiālu mākslas darbu radīšanai. Internets vispār bija jauna, neapgūta telpa, kurā varēja īstenot daudzas utopijas, ko nebija iespējams realizēt dzīvē un 90. gadu sākumā pastāvošajā sabiedriskajā vai mākslas sistēmā. Visprecīzāk priekšstatu par elektronisko mediju telpu ir aprakstījis Roberts Adrians, kanādiešu izcelsmes mākslinieks, kas ar komunikāciju mākslu nodarbojas jau kopš 60. gadiem: “Kad dators ir ieslēgts un pirksti atrodas uz tastatūras, tu esi stājies sakaros ar telpu viņpus monitora. Turklāt šī telpa tur ir tikai tik ilgi, kamēr ir ieslēgts dators. Tā vienkārši ir tuvošanās jaunai pasaulei.” Šajā pasaulē uzmanība vairs netiek pievērsta lietām, bet sakariem – savienošanās procesam. Šādai mākslas konteksta uztverei mēs zināmā veidā esam sagatavoti caur abstraktās, konceptuālās, minimālās mākslas un līdzīgu akciju pieredzi. “Elektronisko telpu var ļoti viegli iztēloties, ja reiz ir saprasta ideja par mākslas konceptuālo telpu.”3 Brīvības izjūta bija vēl viens būtisks apstāklis, kas tik daudzus māksliniekus ieinteresēja izmēģināt šo jauno mediju. “Internets ir rets piemērs īstai, modernai, funkcionējošai anarhijai.” (Bruce Sterling).4 Taču tīkls ienāca arī ar tādu kā sazvērnieciskumu pret oficiālo mākslas sistēmu, kuras apriti ietekmē dažādi politiski motīvi, institūciju organizētā mākslas vide vai kuratoru priekšstati par mākslu un māksliniekiem. Aleksejs Šulgins no Maskavas, viens no tīkla mākslas pionieriem, savus pirmos eksperimentus internetā veica 1994. gadā, veidojot Krievijas mākslas foto galeriju internetā. Viņa motivācija bija ļoti politiska, tādēļ ka viņš bija pret eksistējošo mākslas kūrēšanas praksi, kurā neobjektīvi tiek lemts par mākslinieka iekļaušanu apritē vai izslēgšanu no tās.5 Savukārt Latvijā interneta pirmsākumu laika specifiska iezīme bija angļu valodas terminu lietošana (networks, djs, parties, live jam session utt.). No vienas puses, tas bija saistīts ar interneta tehniskajām iespējām. E-LAB pirmās tīkla vietnes (ko tolaik tā arī saucām par hompeidžām vai vebsaitiem) bija tikai angļu valodā, jo vēl nedarbojās HTML latviešu valodas atbalsta kodējumi. E-pasta sakaros arī neviens neizmantoja garuma vai mīkstinājuma zīmes (šī problēma līdz galam nav atrisināta pat vēl tagad). Tā kā pastāvēja problēmas arī ar krievu valodas fontiem, tad komunikācijā starp krievu un latviešu jauno subkultūru pārstāvjiem e-pasta sarakstē nereti tika izmantota arī angļu valoda. No otras puses, jaunie mediji ienāca ar savu valodu – daudziem jauniem terminiem un jēdzieniem, kuriem bija (un vēl aizvien ir) nepieciešams laiks to adaptācijai latviešu valodā un vidē. Faktiski ne tikai angļu valodas slengs, bet arī pati angļu valoda bija kļuvusi par globālu komunikācijas kodu laikā pēc Berlīnes mūra krišanas. Ar tās palīdzību arī Latvijā 90. gadu sākumā un vidū sāka ienākt dažādas jaunas laikmetīgās mākslas tendences un subkultūru formas. Jauno mākslinieku, mūziķu, dīdžeju, klubu pasākumu organizētāju, modes dizaineru, dzejnieku un citu radošu jaunu cilvēku “dzīvās” formācijas manifestējās kā tehno mūzikas kultūras un eksperimentālās mākslas hibrīds. Tomēr tādus pasākumus kā Kaspara Vanaga un Ilzes Strazdiņas organizētos “Open” un “Biosports” tik vienkārši nevarēja nosaukt par “subkultūrām” vai “tehno-pārtijām”. Šīs izpausmes “drīzāk konstituēja pazīmes jaunai uztverei, kas ir daļa no liecības par fundamentālām izmaiņām sabiedrībā”.6 Šādā enerģiski piesātinātā Rīgas grass-roots kultūras vidē 1996. gadā savu darbību uzsāka E-LAB. Un atkal – angļu valoda saziņai plus, protams, pati saziņa – pieslēgšanās iespēja globālajam tīmeklim internetam (kas bija relatīvi lēta) bija divi galvenie aspekti, ar kuriem varēja tikt pāri

pēcpadomju gadu izolētībai, ko radīja vīzu režīms, dārgās lidmašīnu biļetes, ilgie autobusu braucieni un lēno vilcienu satiksme. Tikai nepilnu gadu vēlāk “nelielajai E-LAB organizācijai, kurai praktiski nebija budžeta, kaut kā izdevās iekļūt starptautiskā sadarbības tīkla pašā sirdī, ko veidoja mākslinieki, teorētiķi un organizētāji, visi vienlīdz dedzīgi izpētīt jaunā digitālā medija robežas” (E. Kluitenberg).7

Open Zone semināri Līdzās starptautiskajiem tīkla mākslas projektiem un komunikācijai internetā, kas sākotnēji bija redzamākā E-LAB darbības sfēra, organizējām arī pasākumus lokālajai Rīgas auditorijai. 1997. gadā tās bija iknedēļas tikšanās ar nosaukumu “Open Zone semināri”.8 Ik ceturtdienas vakaru tika risināta kāda aktuāla ar jauno tehnoloģiju kultūru saistīta tēma. Jānis Garančs aplūkoja jēdzienus jauns un mediji, kamēr Pauls Bankovskis risināja ideju par jauno universālismu un vecajiem zēniem (old boys). Alise Tīfentāle iedziļinājās komunikāciju laikmeta problemātikā, Kaspars Vanags iepazīstināja ar “Open” (Sound Open Systems) projektiem un idejām, Valdis Poikāns – ar elektronisko kafejnīcu darbību. Tika aplūkoti arī tādi aktuāli jautājumi kā pornogrāfija internetā – Hardcore night vakarā bez Alises un mūsu priekšlasījumiem par kiberseksu tika prezentēts arī Raida Kalniņa un Ginta Gabrāna ilustrētais samizdata pornožurnāls “PLOP”. Savukārt Sergejs Timofejevs lasīja dzeju kontekstā (poetry in context) un reportāžu “Новие Траектории”9 par ceļojošiem izpletņlēcējiem no Maskavas, kas ieradušies Rīgā, lai lēktu no Rīgas TV un radio torņa 211 m augstumā... Mūziķi Uģis Vītiņš un Toms Vītiņš rīkoja unikālas dzīvās elektroniskās mūzikas jam sesijas, kurās varēja piedalīties ikviens e-labietis vai viesis. Dzīvo mūzikas sesiju ieraksti bija pamats, uz kura 1997. gada martā sāka darboties kopīgi izveidotais interneta radio Ozone. Open Zone semināros piedalījās arī mūsu ārvalstu kolēģi: Aleksejs Šulgins no Maskavas, no kura pirmo reizi dzirdējām ideju par interneta radio, un mediju teorētiķis Ēriks Kluitenbergs no Nīderlandes, kurš ir sniedzis nenovērtējamu ieguldījumu E-LAB konceptuālajā virzībā dažādos tā attīstības periodos. Informācijas izplatīšanai par Open Zone semināriem un vēlāk arī citiem pasākumiem visbiežāk izmantojām paši savus jeb “jaunos” medijus – E-LAB izveidoto vēstkopu Rezone (ar kuras palīdzību izsūtītos paziņojumus saņem vairāki simti “pierakstīto” interesentu), E-LAB tīkla vietni internetā, A4 izdrukas plakātiņus (ko piespraudām LMS krastmalas mājā vai Mākslas akadēmijā), flaijerus (ko izplatījām klubu pasākumos) un iespēju no mutes mutē komunicēt ar līdzcilvēkiem.

Akustiskā kibertelpa Tomēr visvairāk mūs interesēja tīkla būtība – veidot savienojumus. Uzskatot, ka tīkla mākslā galvenā nozīme ir komunikācijai un procesam, mēs meklējām jaunas idejas un jaunas formas mākslinieciskai pašizteiksmei. Veidojot un darbojoties lokālajos un starptautiskajos jauno mediju kultūras tīklos, mūsu intereses sfērā nokļuva kāds nemanāms, līdz tam laikam visai maz izmantots tīkla elements – skaņa. Iespēja publicēt un tiešraidīt skaņu internetā lika pamatus mūsu akustiskās telpas izpētei, kas kļuva par noteicošo vadlīniju visā E-LAB (vēlāk arī RIXC) turpmākajā darbībā. Iespējams, tāpēc, ka mūsu izglītība saistījās ar vizuālo mākslu, skaņas pasaule mums nozīmēja jaunu neatklātu teritoriju. 1997. gada pavasarī E-LAB atklāja savu pirmo radio staciju internetā net.radio Ozone un tā paša gada nogalē – vēstkopu un starptautisko interneta radio tīklu Xchange.

Baumgertels Tilmans. net.art/Tīkla māksla. Rīga: RIXC, Pētergailis, 2001. (Oriģinālais izdevums vācu val., 1999.)

Sterling Bruce. A brief history of the Internet. Teksts publicēts internetā Nettime vēstkopā, 1993; žurnālā “The Magazine of

Turpat.

Fantasy and science fiction”, 1993, februāris; konferences “The Next Five Minutes” izdevumā ZKP Proceedings ‘95, 1995. Tīkla

http://www.parks.lv/home/e-lab/events/hot.html

vietne http://w3.aces.uiuc.edu/AIM/scale/nethistory.html (skatīts 22.04.2008.)

http://home.parks.lv/E-LAB/~tim/tim_text.html

http://sunsite.cs.msu.su/wwwart/hotpics/

Kluitenberg Eric. The Souvereign experience of media // NU: The Nordic Art Review, 1999, Nr. 1.

Agrīnās tiešraides skaņu aktivitātes tīklā tika kontekstualizētas teorijā, ar ko iepazīstināja rakstnieks un kultūrkritiķis Ēriks Deiviss no Sanfrancisko lekcijā “Akustiskā kibertelpa” otrā “Māksla+Komunikācijas: Xchange on-air session” festivāla laikā (1997. gada novembrī). Lekcijā Deiviss izklāstīja “dažas abstraktas idejas, vīzijas, atvērtus konceptus par akustisko telpu”. Viņš tiecās “skart dziļākus jautājumus saistībā ar skaņu un veidu, kā tā konstruē apkārtesošo vidi (un subjektivitāti) un kā tā var darboties kā sava veida karte”. Ievadā Deiviss iepazīstināja ar Maršala Maklūena teoriju, kurā tiek iezīmēta atšķirība starp vizuālo telpu un akustisko telpu. Maklūens ir izmantojis jēdzienu “vizuālā telpa”, lai aprakstītu veidu, kā uz tehnikas attīstības pamatiem veidojusies Rietumu subjektivitāte kopš renesanses laikiem. Vizuālās telpas konstrukciju un subjektivitātes veidu, kas ar to asociējas, Maklūens pretnostata tam, ko viņš dēvē par akustisko telpu. “Akustiskā telpa ir telpa, kuru mēs vairāk dzirdam nekā redzam. Elektroniskie mediji mūs it kā “iegremdē” šādā akustiskajā telpā ar savu afekta un subjektivitātes valodu.”10 Mūsu “tradicionālās” mākslas izglītības dēļ mēs zinājām ļoti maz vai tikpat kā nemaz par 20. gadsimta avangarda mediju mākslas eksperimentiem. Mūs neapgrūtināja liekas zināšanas nedz par futūristu radio eksperimentiem, nedz Maklūena mediju teorijām, nedz Nam Džun Paika satelītu tiešraides performancēm vai Tetsuo Kogavas mini-FM radio tīklu eksperimentiem Tokijā 80. gados. Ja nu vienīgi kāda inspirējoša Bertolda Brehta frāze par “radio kā abpusējas komunikācijas mediju”... Mēs darbojāmies vienīgi intuitīvi. Mums nebija arī nekādas pieredzes tradicionālajā radio, nedz arī īpaši vēlējāmies tādu iegūt. Tomēr ideja par interneta radio – un par to, kas tas tāds varētu būt, – motivēja mūs mēģināt izveidot savu tīkla radio.

Rīgas interneta radio Ozone: dati var atrasties jebkur Iesākumā (1996. un 1997. gadā) E-LAB vēl nebija sava servera, tikai vājš interneta pieslēgums pa telefona līniju. Turpretī bija milzīgi virtuālie resursi, ko nodrošināja starptautisko sadarbības tīklu dalībnieki – mākslinieki, programmētāji, mediju centri (V2_ Roterdamā, C3 Budapeštā, WWW Moscow Art Center, Ljudmila Ļubļanā u. c.), progresīvākās ISP kompānijas (Parks Latvijā, XS4ALL Nīderlandē), visi gatavi dalīties ar sava servera vietu idejas vārdā par jaunā brīvā medija – interneta attīstību. Pietika ar to vien, ka mums bija dators, interneta savienojums, iecere un vēlēšanās izveidot interneta radio. Ar ideju “dati var atrasties jebkur” 1997. gada pavasarī (26. martā) darbību uzsāka interneta radio Ozone. Tā struktūra sastāvēja no divām daļām: web-lapas atradās uz parks.lv servera tepat Latvijā, bet visi skaņas faili – uz RIS (Radio Internationale Stadt, vēlāk organg.org) servera Berlīnē un XS4ALL.nl (Acccess for All!) servera Amsterdamā. Mums tā bija iespēja – finansējuma un tehnisko resursu trūkuma dēļ – izmantot internetam pievienotās esošās tehniskās iekārtas citās Eiropas valstīs. Savukārt mēs piegādājām oriģinālu saturu RIS serverim Berlīnē – ko programmētājs Tomakss Kaulmans tika speciāli izveidojis kā atbalsta platformu skaņas mākslas, neatkarīgo radio un copyright brīvās alternatīvās elektroniskās mūzikas veidotājiem.11 Nākamajā dienā pēc interneta radio Ozone atklāšanas – visticamāk tāpēc, ka Pēteris Pūrītis avīzē “Diena” bija publicējis rakstu par šo notikumu, – saņēmām zvanu no kāda Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa. Uz viņa jautājumu – cik klausītāju ir jūsu radio – priecīgi atbildējām: “šobrīd, kad izmantojam xs4all.nl serveri Amsterdamā, vienlaikus var pieslēgties 25 cilvēki. Bet, kad mums būs pieeja uz Berlīnes servera, tad, iespējams, tas atbalstīs vienlaikus pat 400 savienojumu”. Turpmākajā 40 minūšu telefona sarunā mēģinājām noraidīt apsūdzību par nelegālu raidīšanu. Izrādījās, ka, pēc Latvijas Radio un TV likuma, apraides atļauja nav nepieciešama tikai gadījumā, ja patērētāju (pieslēgumu)

Deiviss, Ēriks. Akustiskā Kibertelpa // Akustiskā Telpa, 1998, Nr. 1.

Šmits, Raitis. Jo dati var atrasties jebkur // Akustiskā Telpa, 1998, Nr. 1.

kopējais skaits nav lielāks par 25. Tāpat, kaut arī raidīšanu nodrošina serveri Berlīnē un Amsterdamā, ja mūsu fiziskie ķermeņi atrodas Latvijā, esam pakļauti šim Latvijas apraides likumam. Protams, interneta radio kā tāds nebija minēts likumā, kad vēlāk ar to iepazināmies, bet to teorētiski varēja iekļaut teikumā “un citi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi”. Laimīgā kārtā vairāk par šo jautājumu mūs varas iestādes netraucēja, un mēs varējām turpināt eksperimentēt ar tīkla skaņu plūsmām. Šāda failu augšuplādēšanas pieeja serveriem Berlīnē un Amsterdamā gan nenodrošināja tiešraides iespējas, tādēļ sākotnēji publicējām tīklā ierakstu arhīvus no live jam sesijām, kuras kopā ar mūziķiem Uģi Vītiņu un Tomu Vītiņu rīkojām E-LAB, pieaicinot līdzdarboties citus mūziķus, dziedātājus, perkusionistus, māksliniekus, dīdžejus. Ierakstu arhīvs bija viena no agrīno interneta radio raksturīgākajām īpatnībām. Tā bija gandrīz vai vienīgā iespēja 90. gados publicējot internetā padarīt publiski pieejamu neatkarīgo radio producentu, elektroniskās mūzikas un skaņu mākslas saturu. Pirmajā interneta radio Ozone tīkla vietnē tika publicēta Vītiņu ambientā mūzika, “Lokomotīves” skaņu vides ieraksti “Cauri Indijai, 1996”, DJu sesijas, Pētera Ķimeļa skaņu mākslas darbs “entrance01”, Rīgā viesojošās basku grupas “Fin de Siecle” eksperimentālā mūzika. Arhivēšana nezaudēja nozīmi arī vēlāk, kad vairāk pievērsāmies tiešraidēm. Tā kā Ozone radio programmas notika reizi nedēļā, otrdienās, laikā līdz nākamajai tiešraidei ierakstītajam failam bieži bija vairāk klausītāju nekā reāllaika raidījumam. Otrdienas tīkla radio vakaros pārraidītais saturs bija visdaudzveidīgākais: no dzejas un literārajiem lasījumiem (“Orbīta”, Dr. Ups / “Varka Crew”, Vlads Jakovļevs), intervijām (Kaspara Vanaga sarunas ar Sergeju Timofejevu, Normundu Kozlovu; E-LAB intervija ar Kristīni Briedi un Karlu Bjoršmarku no “Lokomotīves”) līdz lekciju un konferenču ierakstiem (konference “Māksla publiskā telpā” projektā “Venstpils. Tranzīts. Termināls”, “Māksla+Komunikācijas” festivāli u. c.). Radio Ozone visai veiksmīgi izdevās arī nodrošināt tiešraides no klubiem (“Casablanca 2000” 1998. jaungada pārtija, Nīderlandes vīdžeju un hardcore tehno mūziķu kolektīva D.U.M.B. pasākums klubā “Pulkvedim neviens neraksta...”, “Sentimental Beatz” – latviešu mūziķu live jam sesija festivāla “Māksla+Komunikācijas ‘98” atklāšanā, kas vēlāk tika izdota audiokasetē u. c.). Bieži viesi E-LAB Ozone studijā bija mūziķi un dīdžeji no Varka Crew, AG & Raitis, “Casblanca 2000”, Gosh, Zagga, dj Bongo, andrews.lv, Clausthome, Egons Upītis, bio.codes un daudzi citi. Tomēr visbiežāk notika dzīvās mūzikas sesijas (tās organizēja Toms Vītiņš, Uģis Vītiņš, Mārtiņš Tauriņš), skaņu un video tiešraides eksperimenti, kā web-tv (Pēteris Ķimelis) un mikro-video (Mārtiņš Ratniks) raidījumi; e-labiešu – Mārtiņa Ratnika, reizēm arī mūsu pašu – frīstaila dīdžejošanas, vīdžejošanas un dažādu skaņu ierakstu (no apkārtnes, pilsētas, vecām platēm, pasākumiem utt.) miksi. Interneta radio bija formāts un internacionāls medijs, kurā vislabāk transformējās arī komunikācija ar viesiem. Gerts Lovinks 1999. gadā pēc vieslekcijas Rīgā raidījumā “EuroWar mix ‘99” miksēja Centrāltirgus tunelī iegādātās audiokasetes ar citiem nesen no Balkāniem pārvestajiem euro-trash mūzikas ierakstiem. Interneta radio Ozone atkārtoti tika aicināts sagatavot speciālas tiešraides programmas retranslēšanai citos Eiropas interneta vai FM radio. Šāda sadarbība veidojās ar Radio FRO Lincā, Radio 90 Banfā (Kanāda), Kunstradio Vīnē un citām radiostacijām. Speciāli tika veidotas programmas gan klātienes, gan neklātienes (tiešsaistē) dalībai dažādos festivālos (“Comm_X_change” Šveicē, Vīnes festivālā, “Ars Electronica” Lincā, “Next Five Minutes” Amsterdamā u. c.). Ambienti skaņu vides ieraksti no pasākumiem tika interpretēti kā audio-kolāžiskas reportāžas, kas tika tiešraidītas radio Ozone sesijās. Klausītāju skaitam nebija nozīmes – radio studijā varēja atrasties krietni vien vairāk cilvēku nekā tiešraides brīdī internetā. Arī saturiski nebija svarīgi, kas tika raidīts. Nozīme tika piešķirta tikai un vienīgi pašam raidīšanas procesam. “Tīklā viņi atrada brīvību, vienatni, lai varētu eksperimentēt ar jauno mediju, savienot to ar lokālo radio, vākt skaņas gan tehno klubos, gan nelielās ierakstu studijās, nosūtīt skaņuvides paraugus kiberplašumos.” (Geert Lovink)12 17 12

Lovink Geert. My First Recession. Critical Internet Culture in Transition. Rotterdam: V2_/NAi Publishers, 2003, p. 296.

Skaņu māksla tīklā tiecās pastāvēt “ārpus reprezentācijas paradoksiem”. Viens no starptautiskās vēstkopas Nettime dibinātājiem Pits Šulcs, kas piedalījās pirmajā “Māksla+Komunikācijas” konferencē Rīgā (1996. gada novembrī) izvirzīja tēzi, ka “pašas galvenās, būtiskākās un nozīmīgākās lietas nav reprezentējamas, tās atrodamas vienīgi tapšanas procesā”.13 Radio Ozone tāpat kā E-LAB serveris mēģināja attaisnot šo tēzi pilnībā, par prioritāti kibertelpas izpētē izvēloties visneredzamāko mediju – skaņu – un par mākslinieciskās izteiksmes formu – procesu. Tomēr tādu tehnisko īpatnību kā tiešraižu arhivēšanas iespējas dēļ, kas ļauj veikt reāllaika procesa momentuzņēmumus, skaņu māksla uz E-LAB servera, kas krājusies desmit gadu garumā, tagad veido reprezentējama arhīva saturu. Kaut arī daļa failu ir zuduši – kad 2001. gadā hakeri uzlauza un izdzēsa visu Berlīnes (RIS / orang.org) servera saturu, kurā atradās arī daļa Rīgas satura – internetā vēl joprojām ir pieejams apjomīgs E-LAB un RIXC interneta radio arhīvs ar ierakstiem un arhivētām Ozone sesijām un tiešraidēm no pasākumiem kopš 1997. gada. Arhīva apjoms ir ap 300 Real Audio, Real Media u. c. formāta failu, kopumā ap 500 stundu jeb 20 diennakšu ilga skaņu materiāla.

Alternatīvā audio projektu distribūcija Līdzās iespējai publicēties internetā E-LAB atbalstīja arī ideju par brīvo nekomerciālo audio ierakstu izplatīšanu. 1997. gada vasarā mūziķi Toms Vītiņš un Uģis Vītiņš, pieaicinot Mārtiņu Tauriņu, nodibināja apvienību un leiblu Sloka Sound System (SSS), atvērtu visiem muzicēt gribošajiem. SSS pirmais izdevums bija ar E-LAB atbalstu producētā elektroniskās ambientās mūzikas audiokasete “Digidambam”, kas tika izdota 200 eksemplāros un izplatīta galvenokārt par brīvu – gan Latvijā, gan ārvalstu mediju mākslas festivālos. Lai vēl jo vairāk uzsvērtu ideju par simtprocentīgi nekomerciālu darbību un (paš)publicēšanās brīvību jaunajos medijos, tika izveidota mājas lapa internetā, kurā interneta apmeklētājiem ir iespēja pašiem darināt “Digidambam” audiokaseti – ierakstīt lejuplādējamos Real Audio mūzikas failus un izdrukāt JPG bildi ar kasetes vāciņu.14 E-LAB turpmāk līdzproducēja arī citus izdevumus – audiokaseti “Sentimental Beatz” – ar otro “Māksla+Komunikācijas” 1997. gada festivāla atklāšanas dzīvās mūzikas sesijas ierakstu klubā “Pulkvedim neviens neraksta...”, audiokaseti un CD “Elast garša” (ELAST – nākamais Vītiņu dibinātais leibls), audiokaseti “Toxicity” (Egona Upīša elektroniskā mūzika) u. c. Alternatīvās izplatīšanas ideja tika realizēta arī saistībā ar E-LAB izdoto žurnālu “Akustiskā telpa”, kas iznāk angļu un latviešu valodā kopš 1997. gada. Tā otrajā numurā (1998. gadā) aiz pirmā vāka tika izveidota kabatiņa CD diskiem un ievietots reklāmas teksts: “Audio satura CD un tiešsaistes izplatīšanas projekts – ir joprojām atvērts. Ja vēlaties izplatīt jūsu radīto skaņu un radio mākslu, noise un elektronisko mūziku, dīdžeju miksus kopā ar šo “Akustiskās telpas” izdevumu, lūdzu, iesniedziet jūsu “ražojumus” CD formātā 1 līdz 100 eksemplāru apjomā.”

ne vairāk kā pārdesmit eksemplāros. Kopumā dažu gadu laikā tika izplatīti visi 1000 žurnālu eksemplāri, un katram līdzi – kāds cits mākslinieku vai mūziķu oriģinālsaturs CD formātā.

Mobilās tiešraides “Ir diezgan apnicīgi visu laiku rīkot tiešraides no radio studijas, tas patiešām sāk atgādināt radio,” drīz vien secinājām, ka bija arī interesanti raidījumi, kuros izmantojām ierakstus no karuseļu parka, rotaļlietu veikala vai izstāžu atklāšanām. Radās ideja, ka tiešraides jārīko no pasākumu norises vietām. Lai to realizētu, bija nepieciešama vienīgi telefona līnija un dators ar modemu. Ar E-LAB pirmo portatīvo datoru, uz kura vienlaikus uzinstalējām gan serveri, gan programmatūras audio signālu tiešraidīšanai tīklā, raidījām no klubiem, pasākumiem, koncertiem, konferencēm. Reizēm gadījās tehniskas kļūmes, pat smieklīgi kuriozi – reiz pēc vairāku stundu raidīšanas no kluba “Pulkvedim neviens neraksta...”, atklājām, ka mūzikas vietā bijusi dzirdama vienīgi šņākoņa. Tomēr nekas nevarēja mūs atturēt, un mēs patiesā aizrautībā raidījām no visurienes.15 Arī visi E-LAB (un vēlāk RIXC) organizētie pasākumi – sākot ar otro “Māksla+Komunikācijas” festivālu 1997. gada novembrī, lai kur arī tie nenotiktu, vienmēr ir tikuši tiešraidīti internetā. Savukārt Net.Radio dienās – pirmajā starptautiskajā interneta radio veidotāju tikšanās reizē Berlīnē (1998. gada jūnijā) E-LAB portatīvais dators ar mobilo serveri izglāba ne vienu vien pasākumu, no kuriem bija paredzēta tiešraide, bet dažādu tehnisku iemeslu dēļ to nevarēja veikt no paredzētajiem datoriem. Tādējādi tīkla raidīšanas ēras uzplaukumā (1998. gadā) Rīga un E-LAB ar saviem mobilajiem eksperimentiem un interneta radio tīkla projektiem, no vienas puses, bija raksturīgs “Austrumeiropas jauno mediju kultūras iniciatīvas piemērs”,16 no otras – tika raksturots kā globālā tīkla radio “epicentrs”. Vēl cits mobilās raidīšanas eksperiments, kurā tika izmantoti mobilo telefonu sakari, notika 1998. gadā SMMC-Rīga ikgadējā projekta “Ventspils. Tranzīts. Termināls” laikā no Rīgas uz Ventspili braucošajā mākslas aģitvilcienā. Par saturu tika izmantoti Pētera Ķimeļa, Kaspara Vanaga un Sergeja Timofejeva vilciena lokālās translācijas projekta “Kit-Kat” audio materiāli, ko papildināja vides skaņas un sarunas ar izstādes māksliniekiem, kas tika retranslētas pa mobilo telefonu, ejot cauri vagoniem.17 Vilcienā uz jumta bija uzstādīta mobilo telefonu antena (vienlaikus tika testēts arī mobilo telekomunikāciju pārklājums šajā maršrutā), tomēr brīžiem sakari pārtrūka. Protams, ka skaņas kvalitāte bija ļoti slikta, taču tas bija mazsvarīgi, jo galvenais bija raidīt.

Xchange: tīkla radio <=> radio tīkls

Neatkarīgo mūziķu un mākslinieku digitālo ražojumu (CD, DVD, CD-rom), tāpat kā alternatīvo kultūras izdevumu izplatīšana arvien ir bijusi problemātiska. E-LAB piedāvāja šādu risinājumu: 1000 žurnāla eksemplāri tika izplatīti kopā ar dažādiem skaņu mākslas, dīdžeju un elektroniskās mūzikas diskiem, ko iesniedza mākslinieki un mūziķi no Xchange tīkla un dažādām pasaules valstīm. Tā, piemēram, skaņu māksliniece Zina Keja no Austrālijas iesniedza trīs dažādus audio mākslas projektus (kopā 99 CD), tīkla mākslinieki JODI atsūtīja CD-rom ar savu mākslas projektu “OSS” (100 gab). No Latvijas “ražojumiem” tika pievienoti atlikušie “Elast garšas” diski, Gosh mūzikas CD “Gosh: Seaweed”, Alexandroid “The composition: when your girlfriend is sick”, Varka Crew dīdžeju mikss, “Latvijas Gāzes” mūzika un citi, katrs

DATI var būt noVIETOTI jebKUR. Raidīšana no Rīgas (Parks.LV), Berlīnes (Radio International Stadt servera), Amsterdamas (XS4ALL.nl), drīzumā – no vēl kaut KURIENES. SAVIENOJUMS darbojas. Aicinām PIEvienoties – saSLĒGTIES internetradio TĪKLĀ.

Schultz Pit. Net.art. Tēzes konferences “Māksla+Komunikācijas 1996” izdevumā “Art+Communication Reader”. Rīga:

Šmits, Raitis. Akustiskā telpa. Maģistra darbs. Rīga: LMA, 2000.

E-LAB, 1996.

Hyde, Adam. RTX - Radio Tower Xchange. Projekta koncepts, pieejams: http://rixc.lv/projects/rtx/en.html

http://www.re-lab.net/sss/

Šmits, Raitis. Akustiskā telpa. Maģistra darbs. Rīga: LMA, 2000.

Kaut arī “bāze” atradās Rīgā, E-LAB skaņu mākslas un interneta radio projekti nebija lokāli. Tie visi pēc savas būtības bija tīkla projekti, kas ne vien iekļāvās starptautiskajā mediju mākslas un tīklu kultūras diskursā, bet paši tiecās radīt jaunu kontekstu un vidi. Organizējot radio Ozone raidījumus Rīgā, apzinājām arī citas līdzīgas maza mēroga tīkla audio iniciatīvas citās pasaules vietās. Pamazām radās

ideja par starptautiskā interneta radio tīkla Xchange dibināšanu. Idejas īstenošanu iesākām ar “Xchange kompilāciju” projektu, kura mērķis bija radīt interneta radio iniciatīvu momentuzņēmumu tīklā. Izziņojot starptautiskās vēstkopās (Nettime, Syndicate) aicinājumu iesniegt skaņu failus Real Audio formātā, hipersaites uz tiem vai tiešraides tīkla adresi, publicējām ikmēneša tīkla skaņu izlases internetā. Ar ideju par “brīvi plūstošu konceptu, brīvi veidojošos saturu, brīvi mainīgu atrašanās vietu” kopā 1997. gada vasarā tapa četras Xchange kompilācijas, katra atradās uz cita servera (Parks.lv Rīgā, RIS.de Berlīnē, AEC.at Lincā, V2.nl Roterdamā) un katra tika publicēta kāda cita jauno mediju notikuma vai pasākuma sakarā (“Ars Electronica 98” festivālā, konferencē “From Practice to Policy”).18

un neatkarīgo mediju aktīvistu u. c.) tikšanās reizēs, kas manifestējās tā dēvētajos “tīkla radio vakaros”. Vairākas stundas ilgstošie tiešraides jam session vakari, kuros piedalījās vairāki desmiti dalībnieku klātienē un vēl vairāk – neklātienē, caur tīklu, 90. gadu beigās kļuva par daudzu jauno mediju mākslas festivālu un konferenču sastāvdaļu. Xchange net.radio night pasākumi ar savu ambiento chill out vidi šajos festivālos nodrošināja brīvu un atvērtu zonu audiāliem eksperimentiem, Xchange dalībnieku klātienes tikšanās reizēm un neformālām diskusijām, kas notika gan uz vietas, gan tiešraidē vai interneta IRC čatā. Tādējādi tika nodrošināta “virtuālā klātesamība” – iespēja ar interneta palīdzību notikumā piedalīties tiem, kas fiziski nevarēja ierasties.

1997. gada 2. decembrī darbību uzsāka Xchange tīkls ar vēstkopu, nosūtot pirmo ziņu skaņu māksliniekiem no citām pasaules malām. E-LAB bija iegādājis un ar Jāņa Garanča palīdzību instalējis pats savu serveri (re-lab.net), un beidzot mēs varējām nodrošināt savu vēstkopu un interneta radio tiešraides. Xchange piedzimšanas dienu atzīmējām ar pirmo interneta radio Ozone tiešraidi, kurā piedalījās Pēteris Ķimelis ar konceptuālu skaņu mākslas darbu “3 frekvences”.

“Piedalīšanās bija kļuvusi par mērķi. Kopīga raidīšana bija daudzreiz aizraujošāka nekā vienlaicīga tās pašas tiešraides klausīšanās.” (Adam Hyde).21 Saturam nebija nozīmes, galvenais bija signāls. Tā varēja būt mūzika, ziņas, reportāžas, intervijas, radiolugas, performances, skaņu māksla, audio eksperimenti. “Kvalitāte kļūst par nebūtisku kritēriju šādu mediju signālos. Signāli eksistē, taču, kā tie tiek interpretēti, kāda ir struktūra un prasības to projicēšanai, netiek apsvērts šādas producēšanas procesā. Signāli var būt skaisti un izcili skaidri vai amatieriski un netieši.”22 Vērtību noteica tas, ka skaņu saturs šajos signālos bija pašradīts. Un, tā kā galvenā nozīme tika piešķirta līdzdalībai, Xchange kopienai izdevās radīt īpašu sociālo dinamiku tīklā, kur “klātesamība” tiek uzskatīta par īpašu jauna veida kvalitāti. Ē. Kluitenbergs to raksturo kā “vienu no vissarežģītākajiem sociālās interakcijas fenomeniem, kas radušies digitālo tīklu mediētajā vidē”.23 Andreass Brukmans, pretstatot jauno mediju potenciālu masu mediju “apstulbinošajai mašinērijai” (Felix Guattari), min Xchange kā piemēru, kas, iespējams, vislielākajā mērā atspoguļo Gvatari priekšstatus “par daudzveidību un heterogēnismu, ko spēj radīt jauno mediju tehnoloģijas”.24

Turpmākajos Ozone iknedēļas raidījumos, izsūtot Xchange vēstkopā paziņojumus ar tiešaides adresi, aicinājām tikties IRC čatā, klausīties un pievienoties arī citus tīkla dalībniekus. Reiz pašā 1998. gada sākumā saņēmām ziņu no mediju mākslinieku laboratorijas Backspace Londonā, kas klausoties mūsu raidījumu (kurā nekā daudz vairāk kā dažādu skaņu un ierakstu visai savdabīgi miksi nebija dzirdami) un ierosināja, ka gribētu tajā piedalīties. Tā radās ideja par tiešraides cilpas izveidošanu, kurā abi dalībnieki uztver viens otra signālu un raida to atpakaļ tīklā. Tas izrādījās ārkārtīgi aizraujoši. Par skaņas avotu tika izmantots jebkas, sākot ar parastu radio un kasešu magnetofonu, līdz mikrofona skrāpēšanai. Drīz konstatējām, ka, pārtraucot pievienot arvien jaunu skaņu, cilpa nebeidz skanēt, tā nepārtrūkst. Cilpa turpināja skanēt sevī, darbojoties atgriezeniskās saites mehānismam. Cilpā riņķojošā skaņa kārtojās slāņos un atkārtojās pati sevī, arvien paliekot blīvāka un skaļāka. Vēl pēc neilga brīža jau nevarēja vairs atšķirt sākotnējās oriģinālās skaņas, tiešraides cilpa bija kļuvusi par vienu vienīgu troksni. Real Audio raidīšanas tehniskā īpatnība bija tā, ka pat raidot reāllaikā klausītājs signālu saņem ar vairāku sekunžu novēlošanos. Šī eksperimenta laikā mūsu pašu raidītais signāls, kuru uztvēra Backspace tīkla radio mākslinieki un to daudz nemainot nosūtīja mums atpakaļ tīklā (izlaižot caur savu mikseri un serveri), pie mums atgriezās pēc vairākām sekundēm, radot tādu kā atbalss efektu. Turpinot sūtīt atkal un atkal atpakaļ šo pašu signālu, rodas skaņu slāņi, kas rada dziļas daudzdimensionālas telpas izjūtu. Tā bija pirmā reize, kad fiziski pieredzējām “akustisko kibertelpu”.19 Turpmākā gada laikā aizrāvāmies ar līdzīgiem eksperimentiem, iesaistot cilpā līdz pat septiņiem dalībniekiem no dažādiem pasaules punktiem (laika ziņā tas bija diezgan sarežģīti, jo piedalīties gribētāji bija vienlaikus gan no Kanādas, gan Austrālijas). Jo vairāk dalībnieku cilpā, jo grūtāk to bija izveidot. Kad cilpa beidzot izveidota, ir grūti saprast, kurš ko raida, un signāls ātri kļūst par troksni. Taču tas visus dalībniekus tikai aizrāva vēl vairāk. Reizēm pat izdevās, vienam otru sajūtot, radīt kaut ko skaņdarbam līdzīgu. Bet arī tad, ja skaņa cilpā ne tuvu nelīdzinājās skaņdarbam, tā ar savu riņķošanu virtuāli fiziskajā līmenī – ģeogrāfiski atstatus izvietotajos serveros – un atpakaļ atgriešanās radītā atbalss efekta dēļ vienmēr radīja ilūziju par saskarsmi ar citām pasaulēm, citu dimensiju, ko tiecamies šķērsot... Xchange bija kļuvis par “globālu audionautu tīklu, kas izziņas prieka pilni pēta virtuālo pasauli” (Geert Lovink).20 Kolektīvās tiešraides neaprobežojās tikai ar skaņu cilpām internetā. Tās pamazām pārtransformējās reālās tīkla audioraidītāju (jauno mediju mākslinieku, mūziķu, dīdžeju, kopienu radio

*** Patiešām veiksmīgi, jo Tilmans Baumgertels grāmatā “net.art/Tīkla māksla” raksta: E-LAB “māksla ir gandrīz neredzama”. Bet, tā kā tā ir “skanoša”, tad ar tīkla audio projektu producēšanu tika “turpināta 70. gados aizsāktā tradīcija, kurā tēlotājas mākslas elements ir arī skaņa”.26 Tomēr tā nekad pat nav pretendējusi būt māksla (kas vērsta uz galaiznākumu), tiecoties izvairīties būt reprezentējama. Jēga 21

Hyde, Adam. RTX - Radio Tower Xchange. Projekta koncepts, pieejams: http://rixc.lv/projects/rtx/en.html

Kluitenbers, Ēriks. Mediji bez auditorijas // Akustiskā telpa, Nr.3. Rīga: E-LAB, 2000.

http://ozone.re-lab.net/Xchange/

Turpat.

Šmits, Raitis. Akustiskā telpa. Maģistra darbs. Rīga: LMA, 2000.

Brukmans, Andreass. Mazākuma mediji – heterogēni ieroči // Akustiskā telpa, Nr 2. Rīga: E-LAB, 1999.

Lovink, Geert. My First Recession. Critical Internet Culture in Transition. Rotterdam: V2_/NAi Publishers, 2003, 296 p.

http://xchange.re-lab.net/i/

Publicēts tīklā, RIXC.lv portālā: http://rixc.lv/reader/txt/txt.php?id=203&l=lv

Deiviss Ēriks. Akustiskā kibertelpa // Akustiskā Telpa. Nr. 1. Rīga: E-LAB, 1998.

Iespējams, tieši daudzveidība, atvērtības ideja un sociāli dinamiskā komunikācija (ar mērķi kopīgi raidīt, lai izpētītu un paplašinātu akustiskās kibertelpas robežas) bija par iemeslu, lai E-LAB iniciētais tīkla projekts Xchange saņemtu konkursa “PRIX Ars Electronica ‘98” balvu – 2. vietu kategorijā “Tīkls”. Šajā sakarā E-LAB tika aicināts piedalīties “Ars Electronica” festivālā 1998. gada septembrī. Tā bija pirmā lielākā Xchange tīkla dalībnieku tikšanās reize klātienē (daudzus mēs pazinām tikai no komunikācijas internetā). Par budžetu, kas bija paredzēts desmit cilvēkiem, pamanījāmies ielūgt un izmitināt divdesmit piecus ne vien no Austrumu un Rietumu Eiropas, bet arī no Austrālijas un Jaunzēlandes, lai piedalītos 56 stundu ilgā Xchange tiešraides projektā. Ēriks Kluitenbergs “Ars Electronica” festivāla katalogā kontekstualizē Xchange darbību: “Xchange ir “suverenitātes medijs” šī vārda labākajā nozīmē: tas ir absolūti nelietojams, un tam nav komerciālas vērtības. Tas nekad neaizsniegs masu auditoriju, nedz arī to mēģina darīt. Tas ir pilnībā starptautisks (tīkls sniedzas līdz pat Austrālijai, kur atrodas vieni no aktīvākajiem dalībniekiem), tas ir nereģistrēts, nekomerciāls, un tam nepiemīt tirgus vērtība. Šķiet, ka tas darbojas tīrā prieka dēļ, un veiksmīgi dara visu, lai izbēgtu no fiksētu definīciju piemērošanas.”25

vienmēr ir bijusi tikai pašam procesam, un mērķis – pieredzēt mediju, ar kuru tiek strādāts. Taču, tā kā jebkuru citu apzīmējumu tai ir vēl grūtāk piemērot un tā kā mākslai teorētiski robežas nepastāv, – tā ir māksla. Jo, kaut arī tā ir neredzama, to var pieredzēt. Faktiski – par mākslu mēs drīzāk (nekā atsevišķus projektus) vienmēr esam uzskatījuši visu E-LAB darbību – serveri, laboratoriju, sadarbības tīklus, veidu, kā strādājam un dzīvojam. Nobeigumā vēlreiz gribu atsaukties uz Ērika Deivisa “Akustiskās kibertelpas” idejām, lai uzsvērtu galveno vadlīniju, kas ir caurvijusi E-LAB darbību kopš 90. gadu vidus – mēs esam darbojušies, lai “paplašinātu elektroakustiskās kibertelpas robežas” un saglabātu “elektronisko komunikāciju medijus telpas atvērtībai, indeterminismam, saskarsmei ar nezināmo”.27

WE ARE ON THE NET – WE ARE THE NET Rasa Šmite and Raitis Šmits

“Whoever thought that the artists’ choice between media for the sake of art, or media for the sake of media left no alternative, is wrong. There is always another option: media for the sake of nothing else. This kind of media is certainly not without meaning, it is simply without purpose. One of the most remarkable examples of this type of a medium is the re-lab net [E-LAB] art server. [..] The highest aim of media for the sake of nothing else is to escape determination. Therefore, it is very hard (if not impossible) to define them. [..] It does not refer to anything beyond or outside of itself in any significant way. Neither does it refer to some unrepresentable otherness. It simply exists.”1 Eric Kluitenberg

Raksts pirmo reizi publicēts grāmatā “Deviņdesmitie. Laikmetīgā māksla Latvijā”. (Sastādītāja un redaktore: Ieva Astahovska). Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs, 2010, 316.–331. lpp. 27

Turpat.

In the second half of the 90s, when we started working on E-LAB2, we tried to avoid any formally or structurally defined (peg-holed) activities. However, we had an intention to create an open and undefined space. Yet it was not an end in itself. Neither was it an artistic concept. We used the Internet, in order to experience it. We did it simply to exchange information, communicate and through sharing explore the new territory in the global network, as well as to create a space to be filled with content – art, sound, radio, texts... E-L@b = art+communication in order to facilitate free, creative, individual and diverse use of the Internet E-L@b = connectivity among different media, art and youth cultural organisations and institutions on a local and international scale E-L@b = open space for implementing electronic and interactive art projects using digital media E-L@b = openness which clarifies such terms as “virtual reality”, “interactivity”, “open / information society”, etc.; and uses the new media creatively (to establish cooperation networks and communities, etc.) The E-LAB’s Manifesto, 1996

Internet – a new space for art and communication E-LAB never stood separate from our lives and this was very important to us. We were absolutely free in what we did – we could work for 24/7 and we did not get paid for that. Thirsty for communication and eager to share with the international community, the Internet meant for us much more than just Rasa Šmite, Raitis Šmits, E-LAB. Interneta radio tīkla projekts Xchange, 1997–2009 / Internet radio net project Xchange, 1997–2009

Eric Kluitenberg, “The Sovereign Experience of Media”. The Nordic Art Review, No 1, 1999.

E-LAB was founded in 1996. The founders were Rasa Šmite, Raitis Šmits, Jānis Garančs and Alise Tīfentāle. Active collaborators

since 1997 were: Gints Gabrāns, Arvīds Alksnis, Mārtiņš Ratniks, Uģis Vītiņš, Toms Vītiņš, etc. The E-LAB website 1996–1999 is

http://www.parks.lv/home/e-lab/info/info.html.

a new type of medium, a platform or material for creating works of art. The Internet, in general, was a new, undiscovered space, allowing for utopias which could not be materialized in actual life or in the social or art system of the early 90s. The most accurate description of the electronic media space has been provided by Robert Adrian, an artist of Canadian descent, who has been involved in the art of communication since the 60s. To reiterate him: when the computer is switched on and the fingers touch the keyboard, you have come into contact with the space beyond the monitor. Besides, this space is there only as long as the computer is turned on. It is as if you were coming closer to a new world. Within this world attention is no more driven by things, but by the connections that are brought to attention, i.e. by the process of getting connected. To a certain degree, we may perceive such a concept of art through the experience of abstractionism, conceptualism, minimalism and similar art movements. “Electronic space can be very easily visualised, once the idea about the conceptual space of art is understood”.3 The feeling of freedom was another uppermost factor, which made so many artists interested in trying out the new medium. “The Internet is a rare example of a true, modern, functional anarchy.”4 However, the network also came with an indefinable sense of conspiracy directed against the official system of art, which was influenced by various political motives, the institutionally structured art environment or the curators’ opinion about art and artists. Aleksei Shulgin from Moscow, one of the pioneers of the network art, carried out his first experiments on the Internet in 1994, when creating a gallery of Russian photographic art. His motivation was based on political considerations, because he was “against the existing art curating practices with their biased decision making about including or excluding artists from the process.”5 In Latvia, for its part, the early use of Internet had one particular common feature, namely, the use of English terms such as networks, DJs, parties, live jam sessions, etc. On the one hand, it was related to the technical possibilities of the Internet. The first websites of E-LAB (transliterated into Latvian as “houmpeidžas” or “vebsaiti”) were only in English because at that time the HTML system did not support Latvian language codes. In e-mail communication no one used lengthening or palatalization marks (this problem has not been solved even today). Because there were also problems with the Russian fonts, English was used on a regular basis to communicate between the new Russian and Latvian subculture representatives. On the other hand, the new media came with their own language – plenty of new terms and definitions, which needed (and still need) to be adapted for the Latvian language and environment. In fact, not only the English slang, but also the English language itself had become a global communication code after the Berlin Wall had been dismantled. It was through English that in the early and mid 90s different new contemporary art tendencies and subcultures emerged in Latvia, as well. The “live” formations of the young artists, musicians, DJs, event organisers, fashion designers, poets and other creative young people were manifested as a hybrid of the culture of techno music culture and experimental art. However, such events as Open and Biosport organised by Kaspars Vanags and Ilze Strazdiņa could hardly be placed simply as “subcultures” or “techno parties”. These activities rather “constituted signs of new sensibility that was partly bearing testimony to a society under fundamental change”.6 3

Tilmans Baumgartels, net.art/Tīkla māksla. [Quoted from the Latvian translation] Rīga: RIXC, Pētergailis (2001). [Originally

In 1996, E-LAB was established within this energetic and hyper grass-roots cultural environment of Riga. And again, the English language used for communication plus the communication process itself through access to the global network (which was comparatively cheap) were the two main aspects, which helped to overcome the Post-Soviet isolation caused by the visa regime, expensive plane tickets, time-consuming bus trips and slow rail traffic. As a result, almost one year later the small E-LAB organisation, which practically did not have any budget at all, somehow managed to get into the heart of the international cooperation network of artists, theoreticians and organisers – everyone equally keen to explore the limits of the new digital media.7

Open Zone seminars Alongside international network art and communication on the Internet, which initially was the most “visible” area of E-LAB’s work, we also organised events for the local audience of Riga. In 1997, these were weekly meetings titled Open Zone seminars8. Every Thursday evening there was a discussion on a topical subject related to the culture of new technologies. Jānis Garančs spoke about what was new and what was media, whilst Pauls Bankovskis discussed the idea about new universalism and old boys. Alise Tīfentāle examined the problems of the communication era, Kaspars Vanags shared information about the projects and ideas of Open (Sound Open Systems), Valdis Poikāns spoke about activities of electronic coffee shops. Furthermore, we discussed pornography on the Internet. At the Hardcore night event, apart from our and Alise’s readings about cybersex, there was also a presentation of “samizdat” porno magazine PLOP illustrated by Raids Kalniņš and Gints Gabrāns. Furthermore, Sergejs Timofojevs provided poetry readings as part of poetry in context and his commentary Novije Trajektoriji9 – about travelling skydivers from Moscow who were visiting Riga in order to jump off the 211 m high Riga TV and Radio Tower... Musicians Uģis Vītiņš and Toms Vītiņš organised unique live electronic music jam sessions where any E-LAB member or guest could take part. Live music session records were the basis for the Internet radio Ozone, established through common effort and operating from March 1997. Our colleagues from abroad also participated in the Open Zone seminars; they were Aleksejs Šulgins from Moscow – who was the first to introduce the Internet radio idea, and media theoretician Eric Kluitenberg from the Netherlands – who has provided considerable support to the conceptual development of E-LAB in various phases of its evolution. We usually circulated information about the Open Zone seminars and later about other events through our own or the “new” media – the mailing list Rezone created by E-LAB (with the help of this mailing list messages could be sent to several hundreds of addressees), the E-LAB website on the Internet, A4 size posters (which were displayed in the building of the Artists’ Union of Latvia or the Academy of Arts), flyers (which we distributed in bars and clubs), and through the “simplest” form of communication – mouth to mouth.

Acoustic cyberspace However, what interested us most was essentially the network itself – to establish connections. Since we believed that the most significant task of network art is communication and process, we searched for new ideas and new forms of creative and artistic self-expression. When starting off local and international new media culture networks and developing them, we got interested in sound, which so

published in German, 1999]

Bruce Sterling, A Brief History of the Internet. [Text published on the Internet, Nettime mailing list] (1993); The Magazine of

Fantasy and Science Fiction, February 1993; ZKP Proceedings’95 [Publications of the conference The Next Five Minutes].

Ibid.

Website: http://w3.aces.uiuc.edu/AIM/scale/nethistory.html.

http://www.parks.lv/home/e-lab/events/hot.html

http://sunsite.cs.msu.su/wwwart/hotpics/

http://home.parks.lv/E-LAB/~tim/tim_text.html

Eric Kluitenberg, Op.cit.

far had been a rarely used network element. The possibility to publish and broadcast sound on the Internet served as a basis for exploring our acoustic space, which became the leading motif in the entire range of E-LAB’s (later also the RIXC’s) activities. Perhaps, because our education was related to visual arts, the world of sound seemed to us a terra incognita. In spring 1997, E-LAB opened its first Internet radio station – net.radio Ozone, and at the end of the same year – a mailing list and an international Internet radio network Xchange. The sound activities of early broadcasting in the network were contextualised in a theory, which was explained by the writer and culture critic Eric Davis from San Francisco in his talk “Acoustic cyberspace” during the second festival Art+Communication: Xchange On-Air Session (November 1997). In this talk Davis outlined some abstract ideas, visions, open concepts about acoustic space. His aim was to dwell on the deeper questions related to sound and the way it construes the surrounding environment (and subjectivity) and the way it can operate as a kind of map. In the introductory part of his talk, Davis introduced the audience to Marshall McLuhan’s theory, where a difference is made between visual space and acoustic space. McLuhan has used the term visual space, in order to describe how on the basis of the development of technology Western subjectivity has evolved from Renaissance onward. The construction of visual space and the type of subjectivity associated with it was seen by McLuhan as juxtaposed to what he called acoustic space. “Acoustic space is the space we hear rather than the space we see. Electronic media were submerging us in this acoustic environment, with its own language of affect and subjectivity.”10 Because of our “traditional” education in art, we knew very little or almost nothing about the AvantGarde media art experiments of the 20th century. We were not burdened by excessive knowledge about the radio experiments carried out by the Futurists, or McLuhan’s media theories, or satellite live broadcasting performances by Nam Jun Paik, let alone the mini-FM radio network experiments by Tetsuo Kogawa in Tokyo in the 80s. The most we knew was perhaps an inspiring Bertolt Brecht’s quotation about the “radio as a means of two-way communication”... We were guided by intuition only. We did not have any experience in traditional broadcasting – in fact, there was no motivation to obtain such experience. However, the idea about Internet radio – and what could become of it – motivated us to establish our own network radio.

On the next day after launching the Internet radio Ozone – most likely because of an article published by Pēteris Pūrītis in the newspaper Diena marking this event – we received a phone call from a member of the National Radio and Television Board. We were happy to answer his question about the number of listeners of our radio: “Currently, when we use the XS4ALL.nl server in Amsterdam, 25 persons can simultaneously connect to the radio. But after we get access to the server in Berlin, possibly up to 400 simultaneous connections will be supported”. In the next 40 minutes of conversation, we were refuting allegations about illegal broadcasting. It turned out that according to the Law on Radio and Television of the Republic of Latvia, permission for broadcasting is not necessary, if “the total number of customers (connections) does not exceed 25”. Also, despite the fact that broadcasting is provided by the servers in Berlin and Amsterdam, given that we are physically located in Latvia, we are subject to Latvian law on broadcasting. Of course, the law did not specifically refer to Internet radio, as we later learned. Yet, theoretically it could be covered by the wording “and other electronic mass media”. Luckily, the authorities did not take the issue any further and we could continue our experiments with the network sound flows. The setup with file uploading access to the servers in Berlin and Amsterdam did not provide broadcasting opportunities, therefore initially we published record archives from live jam sessions that we had organised in E-LAB together with musicians Uģis Vītiņš and Toms Vītiņš, inviting to participate also other musicians, singers, percussionists, artists, DJs. The recordings’ archive was typical for the early Internet radio. It was pretty much the only possibility to publicize the works of independent radio producers, electronic music and sound art in the 90s. On the first website of the Internet radio Ozone one could access the ambient music of Uģis Vītiņš and Toms Vītiņš, as well as the ambient recordings of Locomotive titled Through India, 1996, DJs’ sessions, the sound art of Pēteris Ķimelis entrance01 and the experimental music of the Basque band Fin de Siècle, which at that time visited Riga.

It was enough to have a computer, Internet connection, intention and will to establish the Internet radio. With the slogan “data can be located anywhere”, in spring 1997 (March 26) the Internet radio Ozone started to operate. Its structure consisted of two parts: websites were located on the parks.lv server in Latvia, while all sound files – on the RIS (Radio Internationale Stadt, later organg.org) server in Berlin and XS4ALL.nl (Access for All!) server in Amsterdam. For us it was a big opportunity – given the lack of funding and technical resources – to use the technical equipment connected to the Internet in other places in Europe. We, in turn, supplied original content for the RIS server in Berlin –

Archiving remained important also later when we were more engaged in live broadcasting. Because the Ozone radio programmes were broadcasted once a week every Tuesday, quite often the recorded file had more listeners than the real time programme in the time period until the next live broadcasting. The content broadcasted on Tuesday nights on the network radio was very diverse: from poetry and literature readings (Orbita, Dr. Ups / Varka Crew, Vlads Jakovļevs), interviews (talks by Kaspars Vanags with Sergejs Timofejevs, Normunds Kozlovs; the E-LAB interview with Kristīne Briede and Carl Biörsmark from Locomative) to recorded lectures and conferences (the conference Art in Public Space in the project Venstpils. Transit. Terminal, Art+Communication festivals, etc.). The radio Ozone quite successfully provided live broadcastings from clubs (the 1998 New Year Eve party at Casablanca 2000, the performance of the Dutch VJ and hardcore techno band D.U.M.B. in the club Pulkvedim neviens neraksta..., Sentimental Beatz – live jam session of Latvian musicians at the opening of the festival Art+Communication’98, which later came out as an audio record, etc.). Frequent visitors in the E-LAB Ozone studio were musicians and DJs from Varka Crew, AG & Raitis, Casablanca 2000, Gosh, Zagga, dj Bongo, andrews.lv, Clausthome, Egons Upītis, bio.codes, and many more. However, the live music sessions organised by Toms Vītiņš, Uģis Vītiņš and Mārtiņš Tauriņš, live broadcasting experiments of sound and video such as the web-tv (Pēteris Ķimelis) and micro-video (Mārtiņš Ratniks) broadcasts and mix of freestyle DJ-ing, VJ-ing and various sound recordings (ambient and city sounds, old vinyls, events, etc.) offered by the E-LAB members Mārtiņš Ratniks and ourselves were the most frequent events.

The Internet radio Ozone: data can be located anywhere In the beginning (in 1996 and 1997), E-LAB did not have its own server – only a poor Internet connection via a telephone line. On the other hand, there were huge virtual resources, which were provided by the international cooperation networks – artists, software programmers, media centres (V2_ in Rotterdam, C3 in Budapest, WWW Moscow Art Center, Ljudmila in Ljubljana, etc.), the most progressive ISP companies (Parks in Latvia, XS4ALL in the Netherlands) – all ready to share their servers in the name of the development of the new free media – the Internet.

which had been especially created by the programmer Thomax Kaulmann as a back-up platform for the creators of sound art and independent radio stations, and musicians producing copyright-free alternative electronic music.11

Erik Davis, “Acoustic Cyberspace”. Acoustic Space No 1, 1998.

Raitis Šmits, “Jo dati var atrasties jebkur”. Acoustic Space No 1, 1998.

The Internet radio was a format and an international medium, which ensured communication with guests. After giving a talk in Riga and speaking on the programme EuroWar mix’99, Geert Lovink mixed the audio tapes obtained in the tunnel of the Central Market of Riga with other euro-trash music records bought in the Balkan countries in 1999. The Internet radio Ozone repeatedly was asked to prepare special broadcasting programmes for replaying at other Internet or FM radio stations in Europe. Such cooperation was established with the Radio FRO in Linz, the Radio 90 in Banff (Canada), the Kunstradio in Vienna and other radio stations. Radio Ozone was also asked to prepare programmes for different festivals such as Comm_X_change in Switzerland, the festival of Vienna, Ars Electronica in Linz, Next Five Minutes in Amsterdam, etc.) – both on site and online. Ambient sound recordings from various events were interpreted as audio-collage broadcasts and broadcasted in the live sessions of radio Ozone. The number of listeners was not important – in the radio studio there could be many more people than on the Internet at the moment the on-line broadcasting took place. The same referred to the content – what was broadcasted, was not essential. The very broadcasting process was what mattered most. In Geert Lovink’s words “they found freedom and solitude in the network, in order to be able to experiment with the new medium, connect it with the local radio, collect sounds both in techno clubs and small record studios and send the ambient recording samples into the cyberspace”.12 The art of sound in the network tended to exist “beyond the representational paradoxes”. One of the founders of the international mailing list Nettime, Pit Schultz, who took part in the first conference Art+Communication in Riga in November 1996, claimed that “the essential, very important things are non-representable, they just are in the process of becoming”.13 The radio Ozone alongside the E-LAB server tried to back this thesis by choosing the most invisible medium – sound – as a priority in the exploration of cyberspace and process: as a means of artistic expression. However, because technically it is possible to archive live broadcasts, making a snapshot of the real time process, the art of sound on the E-LAB server – collected through a decade – today forms the content of a presentable archive. Although part of the files was lost in 2001 when hackers forced open the website and erased the entire content of the Berlin (RIS/orang.org) server, where the content of the Riga server was partially located, a significant E-LAB and RIXC Internet radio archive with recordings and archived Ozone sessions and live broadcastings from the events taking place since 1997 is still accessible on the Internet. The archive amounts to around 300 Real Audio, Real Media, etc. format files, in total around 500 hours or 20 roundthe-clock sessions of audio material.

Alternative distribution of audio projects Alongside rendering it possible to publish works on the Internet, E-LAB also supported the idea of distributing free non-commercial audio recordings. In summer 1997, musicians Toms Vītiņš and Uģis Vītiņš together with Mārtiņš Tauriņš founded a partnership and the label Sloka Sound System (SSS), which was open for everyone who wanted to make music. The first recording issued by SSS was the electronic ambient audio tape Digidambam produced with the support of E-LAB and issued in 200 copies which were distributed mostly for free – both in Latvia and abroad at media art festivals. In order to emphasize the idea of 100 % non-commercial operation and the freedom of (self) publication in the new media, a website was created on the Internet, where the visitors had an opportunity to “make”

the audio tape Digidambam by themselves – to record the downloadable Real Audio music files and to print a JPEG picture of the album cover.14 Henceforth, the E-LAB co-produced other recordings as well: the audio tape “Sentimental Beatz” with the second live session recording of the opening of the festival Art+Communication in 1997, which took place in the club Pulkvedim neviens neraksta..., an audio tape and a CD Elast taste (ELAST being the next label founded by Toms Vītiņš and Uģis Vītiņš), an audio tape Toxicity (electronic music by Egons Upītis), etc. The idea of alternative distribution was also implemented in relation to the magazine Acoustic Space issued by E-LAB and published in English and Latvian since 1997. In its second edition in 1998 there was a pocket for CD records with an advert: “The CD and online distribution project of audio content is still open. If you wish to distribute your own sound and radio art, noise and electronic music or DJ mix together with this publication of Acoustic Space, please, submit your “products” (CD format) in 1 up to 100 copies.” Distribution of digital products (CD, DVD, CD-rom), as well as of alternative cultural publications has always been a problem for independent musicians and artists. E-LAB offered a solution: 1000 copies of the magazine were distributed together with the different discs of sound art, DJ and electronic music submitted by the artists and musicians from the Xchange network and different countries around the world. Thus, for example, the sound artist Zina Kaye from Australia submitted three different projects of audio art (all together 99 CDs), network artists JODI sent a CD-rom with their art project OSS (100 pcs.). As regards the products of Latvia, there were the remaining Elast taste discs, Gosh music CDs Gosh: Seaweed, Alexandroid The Composition: When Your Girlfriend is Sick, Varka Crew DJ mix, music by Latvian Gas and others – a few copies each. Through the years, all 1000 copies of the magazine were distributed and each had an original content produced by different artists and musicians in a CD format enclosed.

Mobile live broadcasting “It is rather boring to organise live broadcasts from the radio studio, it really resembles radio”, we concluded despite the fact that we had interesting broadcastings, where we used recordings from an amusement park, a toy shop or openings of exhibitions. Then we came up with the idea that live broadcasts could be organised from the venues of events. In order to implement this idea, we only needed a land line and a computer with a modem. We used the first E-LAB laptop with an installed server and audio signal broadcasting software for broadcasting from clubs, events, concerts, conferences. Sometimes we had to face technical problems; there were also funny stories: once, after broadcasting for several hours from the club Pulkvedim neviens neraksta... it turned out that instead of music only noise could be heard. However, nothing could hold us back and we enthusiastically broadcasted from everywhere.15 Also all events organised by E-LAB (and later – the RIXC) – beginning with the second festival Art+Communication in November 1997 – wherever they took place were also broadcasted alive on the Internet. Later, on Net.Radio days – the first summit of the international Internet radio founders in Berlin in June 1998 – the E-LAB laptop with its mobile server salvaged several events, when the computers intended for broadcasting failed.

Geert Lovink, My First Recession. Critical Internet Culture in Transition. Rotterdam: V2_/NAi Publishers (2003), p. 296.

http://www.re-lab.net/sss/

Pit Schultz, “Net.art”. [Theses of the conference Art+Communication in 1996]. Art+Communication Reader. Riga: E-LAB (1996).

Raitis Šmits, Acoustic Space. [Master’s paper] Riga: The Academy of Art of Latvia, 2000.

Thus, in the golden age of network broadcasting, namely in 1998, Riga and the E-LAB with its mobile experiments and Internet radio projects, on the one hand, was a typical example of “the Eastern Europe initiative of the new media”16, on the other hand – it was the epicentre of the global network radio. Another mobile broadcasting experiment, in which mobile telephone connections were used, took place in 1998 in the framework of the SMMC-Riga annual project Ventspils. Transit. Terminal, specifically – in the art propaganda train running from Riga to Ventspils. The audio materials of the local broadcasting project Kit-Kat by Pēteris Ķimelis, Kaspars Vanags and Sergejs Timofejevs were used as the content on that train. They were supplemented by ambient sounds and conversations with artists, which were retransmitted through a mobile phone going through the carriages of the train.17 A mobile phone antenna was installed on the roof of the train (simultaneously, the mobile telecommunications’ signal was tested on the route). Sometimes there was no signal at all and the connection was disrupted. Needless to say, the quality of sound was very poor, but this matter was insignificant, because the most important thing was to broadcast.

“Xchange”: network radio <=> radio network DATA can be LOCATED ANYWHERE. Broadcasting from Riga-(Parks.LV), Berlin-(Radio International Stadt server), Amsterdam-(XS4ALL.nl), soon – from SOMEWHERE else. The CONNECTION works. We ask you to JOIN – to CONNECT in the Internet radio NETWORK. Although the “headquarters” were in Riga, the projects of E-LAB’s sound art and Internet radio were not local. They all were network projects, which apart from being included in the international media art and network culture discourse, tended to create a new context and environment. When organising the Ozone programmes in Riga, we also became acquainted with other similar “small scale” network audio initiatives in other places of the world. Slowly the idea of establishing the international Internet radio network Xchange came about. We started to implement this idea through the “Xchange compilation” project with an aim to create a snapshot of the Internet radio initiatives on the network. By e-mailing a call for the audio files in the Real Audio format, hyperlinks to them or the online network address on the international mailing lists (Nettime, Syndicate), we published selected works of sound on the Internet on a monthly basis. Bearing in mind the idea about “freely flowing concept, freely formed content and freely flexible venue”, in summer 1997 four Xchange compilations were created. Each of these compilations was located on another server (Parks.lv in Riga, RIS.de in Berlin, AEC.at in Linz, V2.nl in Rotterdam) and each of them was published in relation to another event or activity of the new media (in the festival Ars Electronica 98, in the conference From Practice to Policy).18 On December 2, 1997, the Xchange network with a mailing list was launched by sending the first messages to the sound artists in other places of the world. The E-LAB had obtained and installed its own server (relab.net) with the help of Jānis Garančs, and finally we could support our mailing list and broadcasting via the Internet radio. We celebrated the birthday of Xchange with the first live broadcast on the Internet radio Ozone, where Pēteris Ķimelis with a conceptual work of sound art 3 Frequencies took part. In the forthcoming weekly broadcasts of the Ozone, by emailing the announcements on the Xchange mailing list with a live broadcast address, we invited people to join in the IRC chat, to listen to and be joined by other participants of the network. Once, in the beginning of 1998, we received a message

16 17 18

from the media artist laboratory Backspace in London; having heard our programme (which featured no more than a rather peculiar mix of different sound recordings), they proposed to participate in it. Thus, the idea about the online loop was born, where both participants receive each other’s signal and broadcast it back to the network. It turned out to be very exciting! We used almost anything as the source of the sound: from an ordinary radio and audio tape-recorder to scratching the mike. Soon we realised, that even with no new sound added, the loop does not stop, it does not break off. The loop continued sounding on its own on the basis of a loopback mechanism. The sound circulating in the loop got structured in layers and repeated itself, becoming more and more compact and louder. After a while, it was not possible to separate the initial original sounds from each other. The online loop became nothing more than a noise. Technically, even with real-time broadcasting the listener received the signal with several seconds’ delay. The broadcasted signal, which was received by the Backspace network radio artists and sent back to us over the network (having passed through their mixer and server), returned to us after several seconds causing some reverberation. By sending the signal back and forth, layers of sound were created, leading to a perceived profound multidimensional space. It was the first time we physically experienced the “acoustic cyberspace”.19 During the next year, we got carried away with similar experiments, through involving in the loop up to seven participants from different places in the world (which in terms of time was rather difficult, as the interested persons came both from Canada and Australia). The more participants there were in the loop, the more difficult it was to create it. When the loop was finally created, it was hard to understand who broadcasted what, and the signal soon turned into noise. Nevertheless, it seemed the most exciting part of the experiment. Sometimes we even managed to create something similar to a musical composition. But even when the sound in the loop did not resemble any musical composition at all, its circulation in the virtually physical layer – in the servers located in geographically different places – and the reverberation on its return, always created an illusion of communicating with other worlds, another dimension, which we wanted to cross... Xchange had become “a global network of audionauts, who joyfully explored the virtual world”.20 The collective live broadcasts were not limited to the sound loops on the Internet. They gradually changed into real meetings of the network audio broadcasters (the artists of the new media, musicians, DJs, community radio and independent media activists, etc.) – the so called “network radio evenings”. Jam sessions broadcasted alive and continuing for several hours with dozens of participants on site and even more participants on the network, became an integral part of the new media art festivals and conferences at the end of the 90s. Xchange net.radio night events with the ambient chill out environment at these festivals ensured a free and open zone to sound experiments, meetings of the Xchange participants and unofficial discussions, which were organised both on site and online or through the IRC chat. Thus, a “virtual presence” was ensured, which gave a chance to participate for those, who could not come to the venue. “Participation became a goal in itself. Sharing transmissions was more exciting than simultaneous reception of the same transmission.21 The content did not matter, the signal was the most important thing. It could be music, news, reporting, interviews, radio plays, performances, art of sound, audio experiments. Freed from the demands of usefulness, quality becomes an irrelevant criterion for the media signals. The signals exist, how they are interpreted, what the framework and demands are that are projected upon them, is not a consideration in the process of their production. The signals can 19

Raitis Šmits, Acoustic Space. Op.cit.

Adam Hyde, RTX – Radio Tower Xchange. [Project concept]. http://rixc.lv/projects/rtx/en.html

Geert Lovink, My First Recession. Critical Internet Culture in Transition. Rotterdam: V2_/NAi Publishers, 2003, p. 296 [published

Raitis Šmits, Acoustic Space. Op.cit.

on the network, RIXC.LV portal] http://rixc.lv/reader/txt/txt.php?id=203&l=lv

http://ozone.re-lab.net/Xchange/

Adam Hyde, “RTX – Radio Tower Xchange”. [Project concept], http://rixc.lv/projects/rtx/en.html

be beautiful and brilliantly clear or amateurish and oblique.22 The value was ensured by the fact that the content of the sounds in these signals was self-created. And because participation was the most important goal, the Xchange community managed to create a socially dynamic network where “presence” was considered to be a new kind of quality. E. Kluitenberg characterised it as one of the most complex phenomena of social interaction that has emerged in the mediated environment of digital networks.23 Andreas Broeckmann, when contrasting the new media potential to the “stupefying machinery” of mass media (Felix Guattari), mentions Xchange as an example, which may largely reflect Guattari’s opinion “of the polyvocity and heterogenesis that new media technologies can trigger”.24 Perhaps it was this diversity, the idea of openness and socially dynamic communication (with a goal to broadcast together in order to explore and extend the borders of the acoustic cyberspace) which won the E-LAB initiated Xchange network project the award in the competition PRIX Ars Electronica’98, i.e. 2nd place in the Network category. On this account the E-LAB was invited to take part in the Ars Electronica festival in September 1998. It was the biggest meeting of the Xchange network participants on site (many of them we only knew from communication over the Internet). On a budget for ten people, we managed to invite and accommodate twenty five persons not only from Eastern and Western Europe, but also from Australia and New Zealand, for participation in the Xchange online project lasting 56 hours. Eric Kluitenberg contextualizes the operation of Xchange in the Ars Electronica festival catalogue: “Xchange is ‘sovereign media’ in the best sense of the word: It is completely useless and has no commercial value. It will never reach a mass-audience, nor does it intend to do so. It is completely international (the network now even extends into Australia, where it has some highly active members), it is non-funded, non-commercial, and has no market-value. It seems to operate on pure enjoyment, and does its very best to escape attempts at a fixed definition.”25

E-Lab. RigaFresh, 1996. Pa kreisi – Refresh projekta tiešsaistes cilpa (Jānis Garančs), pa labi – RigaFresh tiešsaistes cilpa (Rasa Šmite, Raitis Šmits) / Frame on the left – online loop of Refresh project (Jānis Garančs), frame on the right – RigaFresh online loop (Rasa Šmite, Raitis Šmits)

*** The medium has really been successful in this aspect, since also Tilman Baumgärtel in his book net.art writes that the art of the E-LABians is almost “invisible”. But because it has “sound”, with the help of production of network audio projects “it continued a tradition, which had emerged in the 70s, of sound being also an element of visual art”.26 However, it has never claimed to be art (which is aimed at the final result), avoiding to be presentable. The meaning has always been attached to the very process, and the aim has been to experience the medium which is used. But because it is difficult to apply any other attribute to it and because art does not have purely theoretical borders – it is art, as well. And even though it is invisible, it can be experienced. In fact, we have always considered the entire work of E-LAB (apart from individual projects) – the server, the laboratory, the cooperation networks, the way we work and live – to be art. In conclusion, I would like to refer once again to Eric Davis’ ideas of “acoustic space” in order to emphasize the main guideline, which has entwined the work of E-LAB since the mid 90s: we have worked in order to “push the boundaries of electro-acoustic environments, of acoustic cyberspace” and to maintain “a line into the open spaces of the unknown”27. The article first published in Nineties. Contemporary Art in Latvia (Compiler and editor: Ieva Astahovska). Riga: The Latvian Centre for Contemporary Art, 2010, pp. 316–331.

Eric Kluitenberg, “Media without an Audience”. [An article in publication] Acoustic Space No 3. Riga: E-LAB, 2000.

E-Lab. RigaFresh, 1996.

Ibid.

Pa kreisi – Refresh projekta tiešsaistes cilpa (Aleksejs Šulgins), pa labi – RigaFresh tiešsaistes cilpas (Raitis Šmits) /

Andreas Broeckmann, “Minor Media – Heterous Machines”. [An article in the publication] Acoustic Space No 2. Riga: E-LAB, 1999.

Frame on the left – online loop of Refresh project (Alexei Shulgin), frame on the right – RigaFresh online loop (Raitis Šmits)

http://xchange.re-lab.net/i/

Eric Davis, “Acoustic Cyberspace”. [An article in publication] Acoustic Space No 1. Riga: E-LAB, 1998.

Ibid.

Izstāde / Exhibition

Izstāde “MĒS ESAM TĪKLĀ. net.art.lv”, kim?/RIXC galerija, Rīga, 2010 /

Exhibition “WE ARE ON THE NET. net.art.lv”, kim?/RIXC gallery, Riga, 2010

Riga Net.Radio OZONE Kopš 1997 E-Lab & RIXC

Tehnoloģija: HTML, RealMedia, JavaScript Radio OZONE ir eksperimentāls interneta radio un tiešraides skaņu mākslas projekts, kuru 1997. gadā Rīgā izveidoja E-Lab – Rasa Šmite un Raitis Šmits. Radio OZONE satura veidošanā piedalījās: Pēteris Ķimelis, Mārtiņš Ratniks, Clausthome, Toms Vītiņš, Uģis Vītiņš, Mārtiņš Tauriņš, Varka Crew, AG & Raitis, Casblanca 2000, andrews.lv, bio.codes un daudzi citi. Tīklā tika raidīts visplašākais skaņu spektrs – ambienti vides ieraksti, audiokolāžiskas reportāžas no pasākumiem, miksēti dažādu skaņu ieraksti (no apkārtnes, pilsētas, platēm, klubiem utt.), multimediāli raidījumi, lekcijas, diskusijas un dzeja. Notika arī eksperimenti ar mobilās tiešraides iespējām, un kopā ar starptautiskā interneta radio Xchange dalībniekiem veidotas tiešraides skaņu cilpas internetā. Darbs aicina doties šo audionautu atklātās deviņdesmito gadu elektroakustiskās kibertelpas plašumos.

Riga Net.Radio OZONE

Interneta radio Ozone izstādes versija / Exhibition version of Internet radio Ozone

Since 1997 E-Lab & RIXC

Technology: HTML, RealMedia, JavaScript Radio OZONE is an experimental Internet radio and live sound art broadcasting project initiated by E-Lab (Rasa Šmite and Raitis Šmits) in Riga in 1997. Pēteris Ķimelis, Mārtiņš Ratniks, Clausthome, Toms Vītiņš, Uģis Vītiņš, Mārtiņš Tauriņš, Varka Crew, AG & Raitis, Casblanca 2000, andrews.lv, bio.codes and many more contributed to creating the content of Radio OZONE. The most broad sound spectrum was broadcasted on the net – ambient soundscapes, audio collages, reports from events, mixes of various sound recordings (from the surroundings, from the city, vinyl records, clubs, etc.), multimedia shows, lectures, discussions and poetry. Radio OZONE also experimented with mobile on-line broadcasting and broadcasted sound loops made on-line together with participants of the international Internet radio Xchange. Interneta radio Ozone, 1998. Dizains: Raitis Šmits / Internet radio Ozone, 1998. Design: Raitis Šmits

The work welcomes everyone to embark on a journey together with these audionauts in the midst of the 90s electroacoustic cyberspace discovered by them. 46

Riga Net.Radio OZONE Kopš 1997 E-LAB & RIXC

Video tiešraižu sesiju izlase. Tiešraižu autori: F5, Pēteris Ķimelis, Uģis Vītiņš, Mārtiņš Ratniks, Raitis Šmits, Rasa Šmite, Katrīna Neiburga, Normunds Kozlovs, Kaspars Vanags, Clausthome, Oskars Poikāns, Signe Pucena un citi.

Riga Net.Radio OZONE Since 1997 E-LAB & RIXC

Selection of live video broadcasts by F5, Pēteris Ķimelis, Uģis Vītiņš, Mārtiņš Ratniks, Raitis Šmits, Rasa Šmite, Katrīna Neiburga, Normunds Kozlovs, Kaspars Vanags, Clausthome, Oskars Poikāns, Signe Pucena and others.

Riga Net.Radio OZONE, skats no izstādes / View from the exhibition

Kadri no radio Ozone Akustiskās telpas laboratorijas tiešraides / Stills from the radio Ozone Acoustic Space Lab streaming session

Kadri no radio Ozone tiešraides. Intervija ar Mārtiņu Boiko / Stills from the radio Ozone live session. Interview with Mārtiņš Boiko.

METASTREAM Oskars Poikāns 2000

Tehnoloģija: PHP, HTML, JavaScript, CSS Metastream ir interaktīvs interfeiss, kas paredzēts hibrīdai reāllaika datu pārraides performancei. Tās laikā vairāki lietotāji vienlaicīgi var iesaistīties interaktīvas animācijas izveidē. Animācijā izmantoti minimāli izteiksmes līdzekļi – teksts un teksta laukums, krāsa, internetā pieejami attēli un teksts.

METASTREAM Oskars Poikāns 2000

Technology: PHP, HTML, JavaScript, CSS

Metastream is an interactive interface intended for hybrid real-time data transfer performance during which several users can simultaneously join the process of creating an interactive animation. The animation uses minimal means of expression – text and text box, colour, images and text available on the Internet.

Oskars PoikÄ ns. Metastream, 2000. Skats no izstÄ des / View from the exhibition

MESSAGE

INTERAKTĪVS

Tehnoloģija: PHP, HTML, JavaScript, CSS

Tehnoloģija: HTML, JavaScript

Darba saturu veido lapas apmeklētāji, ievadot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Tā pamatā ir atgriezeniskās saites princips – savstarpējā sazināšanās internetā. Visas atbildes tiek noglabātas ziņojumu arhīvā.

Viens un tas pats dialoga logs ar jautājumu, kurā jau ietverta atbilde, ieved skatītāju strupceļā. Darbs ir autora ironija par interneta interaktivitāti.

MESSAGE

INTERACTIVE

Technology: PHP, HTML, JavaScript, CSS

Technology: HTML, JavaScript

The content of the work is created by visitors of the webpage responding to questions asked thus giving feedback as it is in on-line communication. All answers are stored in message archive.

One and the same dialogue box with a question already including an answer leads the visitor into a dead end. The work reflects author’s irony on interactivity within the Internet.

Oskars Poikāns 2000

1998 Arvīds Alksnis

LIELĀS BRĀLĪBAS UZRAUGS 2001 – 2004/2005 Jānis Garančs

Tehnoloģija: lielformāta izdruka “Lielās brālības uzraugs” ir fiktīvs scenārijs par valsti, kurā visiem tās pilsoņiem piedzimstot tiek implantētas personīgās identitātes mikroshēmas (čipi), ar kuru palīdzību nepārtraukti tiek kopēta viņu sensorā attieksme pret valstiskiem, sabiedriskiem un privātajiem tīkliem. Dažādie koplietojamā privātuma slāņi rada dažādas klātbūtnes, kas tīkla “klientiem” ļauj noteikt kāda cita pilsoņa atrašanās vietu un viņu attālināti apciemot, izmantojot “aģentu” uzvilktās “attālinātās acis” (implantu kameras) un “attālinātās ausis” (mikrofonus).

BIG BROTHERHOOD BROWSER 2001 – 2004/2005 Jānis Garančs

Technology: large format print The Big Brotherhood Browser introduces fictional scenario about a country, where all citizens since birth get implanted personal identity chip which permanently replicates much of their sensory attitudes towards national, social and private networks. Several levels of shared privacy, create multiple presence, allowing network “clients” to determine a distant party and to visit it remotely with “agents’” “remote eyes” (implant cameras) and “remote ears” (microphones).

Jānis Garančs. Lielās brālības uzraugs, 2001–2004/2005. Skats no izstādes / Big brotherhood browser, 2001–2004/2005. View from the exhibition.

SEMEMA-INDUSTRIAL.NET / COMRADES IN LOST... 2001 Ģirts Korps

Programmētājs: Nils Austrums Projekta producente: Velga Kūkuma Tehnoloģija: CD-ROM, Lingo, tiešsaiste ar tīkla serveri Multimediju disks veltīts industriālās mūzikas subkultūrai Latvijā ar mērķi iepazīstināt ar to plašāku auditoriju. Darbs veidots kā autora subjektīva vīzija, kas papildināta ar informāciju par latviešu industriālās mūzikas grupām. Darbs ir trīsdimensionāls tīkla vietnes http://semema-industrial.net interfeiss. Tajā iespējams izstaigāt – noklausīties un apskatīt – vairāku mūzikas grupu (Antireality, Claustrum, Rosewater u.c.) mūzikas un video samplus.

SEMEMA-INDUSTRIAL.NET / COMRADES IN LOST... 2001 Ģirts Korps

Programmer: Nils Austrums Producer: Velga Kūkuma Technology: CD-ROM, Lingo, on-line connection to network server The multimedia disc is dedicated to the industrial music subculture in Latvia in order to introduce it to more general public. The work embodies author’s subjective vision in combination with information on different industrial music projects from Latvia. The work is a three-dimensional interface of a webpage http://sememaindustrial.net. It allows to take a walk through – to listen and to view – several music and video samples created by several musicians (Antireality, Claustrum, Rosewater, a.o.).

59 Skats no izstādes / View from the exhibition

SEMEMA.ORG / ISOLATO 2001 Ģirts Korps

Tehnoloģija: Flash ActionScript Klusums ir garīga substance, un troksnis ir tā forma. Troksnis ir šī darba avots un neatņemama sastāvdaļa. “Semema.org / Isolato” ir interaktīva animācija, kuru papildina noise mūzika un skaņdarbi no Claustrum albuma “Isolato”. Izvēloties un ievadot kādu no sampla numuriem, skatītājs var kļūt par darba līdzautoru. Ciparu kombinācijas ar + zīmi apzīmē “objektīvo” daļu, bet kombinācijas ar - zīmi – “subjektīvo”. Abas daļas viena otru papildina, tāpēc ieteicams tās miksēt. Projekta Semema (Ģirts Korps, Katrīna Teivāne, Velga Kūkuma) multimediju disks “Isolato” tapis sadarbībā ar industriālās mūzikas grupu Claustrum (Clausthome).

SEMEMA.ORG / ISOLATO 2001 Ģirts Korps

Technology: Flash ActionScript Silence is spiritual substance and noise is its form. Noise is the source of the work, an integral component part of it. “Semema.org / Isolato” is an interactive animation completed with noise music and music from album “Isolato” by Claustrum. By choosing a number of a sample for input the viewer himself becomes the co-author of the work. Numerical combinations with + sign refer to the “objective” part while combinations with - sign – to the “subjective”. Both parts complement each other and mixing them is advisable. Project Semema (Ģirts Korps, Katrīna Teivāne, Velga Kūkuma) multimedial disc “Isolato” produced in collaboration with industrial musicians Claustrum (Clausthome).

SFEROĪDU DRAUDZE

NOTIKUMS

Tehnoloģija: HTML, JavaScript, PHP

Tehnoloģija: HTML, Javascript

Sferoīdu draudzes mājaslapā pieejams kalkulators katra personīgās svētās sfēras aprēķināšanai. Mājaslapā ir iespēja pievienoties draudzei, tiek solīts arī atklāt apslēptas patiesības, protams, pirms tam norēķinoties internetbankā.

“Notikums” ir autora komentārs par laikmetīgo mākslu un veidots kā interaktīvas aptaujas un stāsta apvienojums, kas balstīts uz patiesu notikumu. Mājaslapā pieejamā aptauja sniedz iespēju paust savu viedokli, bet pats stāsts ironizē par kādas izstādes apmeklējumu.

SPHEROID’S PARISH

EVENT

Technology: HTML, JavaScript, PHP

Technology: HTML, JavaScript

The homepage of spheroid’s parish features a table for calculating the individual divine birth sphere. The webpage also allows visitors to join the parish with a promise to discover hidden truths, still, only after making an advance payment via Internet bank.

“Event” is a commentary on contemporary art and it is created as an interactive questionnaire in combination with a story based on a true event. The questionnaire allows to tick reader’s attitude while the ironic story tells of a man visiting an exhibition.

1997 Gints Gabrāns

1997 Gins Gabrāns

1998 Gints Gabrāns

ZĪLNIECE INTERNETĀ

ATRODI SEVI

Tehnoloģija: HTML, JavaScript

Tehnoloģija: Flash ActionScript

Audiovizuālais projekts “Zīlniece internetā” ir himna, kas veltīta misticisma ērai Latvijā laikā ap 2000. gadu. Darba zīlējumi ir, kā apgalvo pati autore, absolūti patiesa un tīra manta, jo tie tapuši, izmantojot Konfūcija “Pārmaiņu grāmatas” tekstus un metodes, kas papildināti ar mūziku un vizuāliem efektiem.

Vizuālās spēles pamatā ir neliels fotorobots, kas piedāvā izveidot savu attēlu ikvienam, arī tiem, kuri neatrodas policijas meklēto personu uzskaitē. Kaut arī kriminālistikā fotorobota tehnika ir paredzēta, lai atvieglotu personu identificēšanu, darbā pieejamās fotorobota izvēles ir ierobežotas – tās veidotas no pāris zināmu mākslinieku seju attēliem, ļaujot “ļaundariem” izbēgt no jebkādas atpazīstamības un saglabāt interneta videi raksturīgo anonimitāti.

ONLINE FORTUNE TELLING

FIND YOURSELF

Technology: HTML, JavaScript

Technology: Flash ActionScript

The audiovisual project “Online Fortune Telling” is an anthem to the thriving era of mysticism in Latvia around the year 2000. Prophesies in this work are – as stated by the author herself – the real deal because they are based on the Book of Changes, writings and methods of Confucius in combination with audio and visual effects.

The work is a visual game. It is based around a small identikit that offers facial image modelling for anyone including those that are not under the supervision of authorities. In forensics identikit technology is used in order to facilitate subject identification however this identikit displays a narrow set of choices – it is made from gallery of faces that belong to few well known artists allowing any “crook” to escape and to maintain the anonymity typical on the Internet.

2002 Kristīne Kursiša

2002 Miks Mitrēvics

DĀRZS

2000 Reinis Pētersons, Jānis Avotiņš, Miks Mitrēvics Tehnoloģija: Flash ActionScript “Dārzs” ir audiovizuāla mikropasaule ar objektiem, kuri līdzinās dzīviem organismiem. Animētie darbi šķiet kā zinātnes diagrammu un māksliniecisku grafiku apvienojums. Lietotāji var izvēlēties vienu no 35 mikropasaulēm un mijiedarboties ar objektiem, klikšķinot, tuvinot tos un kustinot peli, tādējādi atdzīvinādami tos.

GARDEN

2000 Reinis Pētersons, Jānis Avotiņš, Miks Mitrēvics Technology: Flash ActionScript “Garden” is an audiovisual microcosm populated by objects which emulate living organisms. These animated works appear like fusions of science diagrams and artistic doodles. Users can select one of the numbered 35 micro worlds and interact with the objects by clicking, zooming in, and moving the mouse thus making objects alive.

ALVODA

2006 Katrīna Neiburga, Pēteris Ķimelis, Andris Indāns Programmētāji: Dāvis Bojārs, Edgars Brālītis Tehnoloģija: PHP, C++, HTML, JavaScript, MySQL Ceļojot pa ārzemēm nereti nākas sastapties ar ziņkāri par latviešu valodu. Šādas situācijas iedvesmojušas mākslinieci radīt darbu, kas ļautu latviešu publikai distancēties no savas valodas, lai tai atkal tuvinātos jaunā veidā. Sadarbībā ar valodniekiem un programmētājiem radīta mākslīga valoda, kurai piemīt latviešu valodas likumi un īpašības, taču nav satura. Ir saglabāta valodai raksturīgā skaņa, kuru māksliniece izmanto masu medijiem ierastās sarunu situācijās. Turpmākā projekta izstrādē māksliniece ir veidojusi meta līmeni, kurā par alvodas eksperimentu aicināti izteikties eksperti un dzejnieki, kuri alvodā lasījuši savus dzejoļus. Projekta ietvaros tapuši arī ieraksti ar lasījumiem alvodā no Raiņa darbiem un latviešu tautas ticējumiem, kā arī izveidots tulkojums seriālam.

ALVODA

2006 Katrīna Neiburga, Pēteris Ķimelis, Andris Indāns Programmers: Dāvis Bojārs, Edgars Brālītis Technology: PHP, C++, HTML, JavaScript, MySQL While travelling abroad, the artist has often encountered with an interest in Latvian language. The work is developed out of this experience, which allows Latvian audience to distance itself from its own language and thus to approach it in a new light. By collaborating with linguists and software specialists an artificial language has been developed which uses rules and qualities of Latvian language without generating any meaning. What remains is the sound of something familiar, which is applied to typical speech situations characteristic to the mass media. The artist also introduces a meta-level as a further element of the project by having professionals and poets discuss the experiment and read their poems in Alvoda. The project also involves recordings from readings of Latvian sayings and works of Latvian author Rainis in Alvoda as well as a translation for a TV series.

Katrīna Neiburga, Pēteris Ķimelis, Andris Indāns. Alvoda, 2006.

Skats no izstādes / View from the exhibition

Organizē / Organiser:

Atbalsta / Support:

Informatīvie atbalstītāji / Media support:

Pateicības / Acknowledgments: Inke Arns (par iedvesmu, kūrējot irational.org izstādi Dortmundē / for the inspiration while curating the irational.org exhibition in Dortmund); visiem, kuri piedalījušies E-LAB, Ozone un RIXC projektos / to all who have participated in E-LAB, Ozone and RIXC projects; Laila Baumane, Aldis Bondars, Juris Smirnovs, Ojārs Pētersons

ISBN 9984-9538-9-0