The Strength of Latvian Symbols

Anita Kairiša

LATVJU ZĪMJU SPĒKS mūsdienu interpretācija..../

ANITA KAIRIŠA

LATVJU ZĪMJU SPĒKS mūsdienu interpretācija..../

2015

Projekts „Mūsu mājas – Latvija II” Granta līgums Nr. IF/2013/1.a./17

Project ”Our Home – Latvia II” Grant contract No. IF/2013/1.a./17 A cycle of integration events for families ‘The Strength of Latvian Symbols’ For more successful language acquisition and integration, a cycle of integration events for promoting integration and the use of the language for families of third-country nationals with childrenintothe host society, named ‘The Strength of Latvian Symbols,’ was carried out within the project.

Material aggregation and event cycle author of the idea of integration events educational programme teacher Anita Kairisa.

According to the monthly theme and cultural traditions, creative integration events for practical language use were implemented with the aim to facilitate not only the acquisition of new skills and knowledge but also to promote mutual communication between people and the members of the host society in a relaxed atmosphere. Altogether seven integration events were carried out for families with children, involving practical language use: • ‘Fir Tree Ornaments in Latvian Tradition,’ where fir tree ornaments were made by using Latvian natural raw materials and national motifs; • ‘The Solar Year and Its Interpretation,’ where a decorative wall painting which interprets the Latvian Solar Year was made; • ‘The Making of Candles According to Ancestral Methods,’where the participants gained knowledge about Latvian traditions in making candles, and made wax candles; • ‘Eco Bag,’ where the participants were introduced to the linen making process and Latvian traditions for making linen bags using Latvian national symbols; • ‘Interpretation of the Latvian Folk Costume,’ where the participants gained knowledge about the Latvian folk costume, its meaning in Latvian culture, differences between folk costumes in different regions of Latvia, and also made decorative dolls by interpreting Latvian folk costumes; • ‘Soap Making with Interpreting Ancestral Methods,’ where the participants got acquainted with Latvian ancestral traditions for making soap and made soap by using natural raw materials from Latvia; • ‘The Jewelry of the Latvian Folk Costume,’ where the participants gained knowledge about traditional Latvian jewelry, their meaning, the meaning of the symbols on jewelry, and also made a brooch – sakta, portraying a Latvian symbol, using modern materials.

In order to promote the practical use of Latvian language and facilitate a person’s integration into the host society, four educationally integrating excursions to four Latvian regions – Zemgale, Kurzeme, Vidzeme and Latgale – were organized within the project.

EIROPAS SAVIENĪBA

Biedrības „Radošās Idejas” projekta “Mūsu mājas – Latvija II”, Granta līgums IF/2013/1.a./17 īstenošanai nepieciešamo finansējumu kopējo attiecināmo izmaksu segšanai piešķir Kultūras ministrija kā Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda Vadošā iestāde no Fonda 1. “a”. aktivitātes “Valodas un adaptācijas programmu attīstība trešo valstu pilsoņu integrācijai un saliedētas sabiedrības veidošanai” ietvaros pieejamā finansējuma (75%) un valsts budžeta līdzekļiem (25%), atbilstoši MK noteikumu Nr. 292 65. punktā paredzētajam finansējuma sadalījumam. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Radošās Idejas”.

Latvju zīmju spēks Spēka zīmju pamatā ir senie latviešu raksti, kas nēsātājam nes bagātību, laimi, veiksmi, spēku un veselību.

Grafiskās zīmes ir viena no vissenākajām informācijas saglabāšanas un saziņas formām. Latvisko zīmju skaits sniedzas tūkstošos. Senākās no tām atrastas uz gandrīz 2000 gadu seniem apģērbiem un rotājumiem.

Katra no latvju zīmēm, ar savu formu vien ietekmē mūsu apziņu. Ja zīmi vēl piepildām ar domu spēku, tad tā aktivizējas, kļūst par simbolu, kurš nodibina enerģētisko saikni ar norisēm dabā. Zīmes mūs dvēseliski sasaista ar tūkštošgadīgu pagātni, ar senču pieredzi. Tās palīdz garīgi sakārtoties.

Senčiem piemita mītiski reliģisks, tēlains pasaules skatījums, kas izteikts ar simboliem Dievs, Māra, Laima, Pērkons un citiem. Zīmes palīdz tulkot latvju dainas, kuras parāda, ka saslēdzas kopā debesis un zeme, laiks un gadskārtu norises. Viss, kas cilvēkam ikdienā vajadzīgs, lai būtu laimīgs.

Latvietis, kurš izmanto senču radītas zīmes, saslēdzas ar to, kas glabājas viņa zemapziņā, - pieaug garīgais spēks. Un tad vairs nav nozīmes, vai zīme darināta zeltā, sudrabā, veidota no papīra vai uz tā uzzīmēta. Zīmi var uzvilkt pat gaisā. To darot, svarīgi koncentrēt domas un uzmanību, tad palīdzība izpaužas visspēcīgāk.

Izvēloties zīmi galvenais ir apjaust, kura no zīmēm varētu kļūt par savējo turpmākajā dzīvē.

Ar domu spēku jācenšas pieslēgties zīmēm. Īsto pateiks priekšā intuīcija. Svarīgi ir rast saikni ar zīmi, to vērot, paturēt plaukstā, iespējams ar to var sarunāties. Kad zīme izvēlēta, tā jāuzlādē ar ticību, ar pozitīvām domām!

The Strength of Latvian Symbols Strength symbols are based on ancient Latvian patterns which bring wealth, happiness, good fortune, strength and health to their wearer. Graphic symbols are one of the oldest forms of communication and information preservation. The number of Latvian symbols reaches into the thousands. The oldest of them are found on clothes and decorations that are nearly 2000 years old.

Each of the Latvian symbols influences our consciousness, first of all with their shape. If we fill up the symbol with the power of thought, then it is activated, and becomes a symbol which establishes an energetic link with the processes in nature. Symbols spiritually connect us with the thousand-years-old past and with the experience of ancestors. They help us to mentally put ourselves in order.

Our ancestors used to have a mythical-religious, imaginative view of the world which was expressed by means of symbols: God (Dievs), Māra, Laima, Thunder (Pērkons) and others. Symbols help to interpret Latvian folk songs (dainas), which show that sky and earth, time and seasonal events connect to each other. Everything that is needed for a human in everyday life in order to be happy.

A Latvian who uses symbols created by their ancestors connects with what is stored in their subconscious, and their spiritual strength increases. And then it does not matter if the symbol is made in gold, made from paper or drawn on paper. A symbol can even be drawn in the air. When doing this it is important to focus one’s thoughts and attention - then help appears in its strongest form.

It is believed that symbols do not bear evil. If somebody wants to send some illness or some other misfortune to another with the help of a symbol, evil will turn back against the sender even stronger.

You can search for the one which will serve the specific need of the moment – good fortune, health, protection….However, it is most important to understand which of the symbols could become yours in later life.

With the strength of though, try to connect with symbols. The intuitions will tell which the right one is. It is important to find a connection with a symbol, to observe it, hold it in your palm, and maybe even talk to it.

When the symbol has been chosen, it needs to be charged with faith and positive emotions!

Veiksmes svētības un laimes simbols. Dvēseles sargātāja. Aizslauka nevēlamo. Harmonizē attiecības starp cilvēkiem.

A symbol of luck, blessing and happiness. The guardian of the soul. Sweeps away the unwanted. Harmonizes relationships between people.

Projekta ietvaros veiksmīgākai valodas apguvei un integrēšanai tika īstenots integrāciju un valodas lietojumu veicinošs integrācijas pasākumu cikls ģimenēm ar bērniem trešo valstu valstspiederīgajiem un uzņemošajai sabiedrībai „Latvju zīmju spēks”. Materiāla apkopojuma un pasākuma cikla idejas autore integrācijas pasākumu programmu vadītāja Anita Kairiša.

Atbilstoši mēneša tematikai un kultūras tradīcijām tika īstenoti radoši integrācijas pasākumi valodas praktiskam pielietojumam ar mērķi veicināt ne tikai jaunu prasmju un zināšanu apgūšanu, bet sekmēt personu un uzņemošās sabiedrības locekļu savstarpējo komunikāciju brīvā gaisotnē.

Kopumā notika septiņi integrācijas pasākumi ģimenēm ar bērniem, ar valodas praktisku pielietojumu: • „Egles rotas Latvijas tradīcijās”, kuras ietvaros, izmantojot Latvijas dabas izejmateriālus un tautu motīvus tika veidotas egles rotas.

• „Saules gada kalendārs un tā interpretācija”, kuras ietvaros tika izveidots dekoratīvs sienas panno, kas interpretē latviešu Saules gada kalendāru.

• „Sveču liešana pēc sentēvu metodēm”, kuras ietvaros dalībnieki guva zināšanas par latviešu tautas tradīcijām sveču liešanā, izgatavoja vaska sveces.

• „Eko soma”, kuras ietvaros dalībnieki tika iepazīstināti ar linu auduma tapšanas procesu, latviešu tradīcijām, izgatavoja linu audumu somas, izmantojot latviešu rakstu zīmes.

• „Tautas tērpa interpretācija”, kuras ietvaros dalībnieki ieguva zināšanas par latviešu tautas tērpu, tā nozīmi latviešu kultūrā, tautu tērpu atšķirībām dažādos Latvijas novados, kā arī izgatavoja dekoratīvās lelles, interpretējot latviešu tautas tērpus.

• „Ziepju izgatavošana, interpretējot sentēvu metodes”, kuras ietvaros dalībnieki iepazinās ar latviešu sentēvu tradīcijām ziepju gatavošanā, un pielietojot arī dabīgos Latvijas dabas izejmateriālus izveidoja ziepes.

• „Latviešu tautas tērpu rotas”, kuras ietvaros dalībnieki ieguva zināšanas par latviešu tradicionālajām rotām, to nozīmi, rotu simbolu nozīmi, kā arī izmantojot mūsdienu materiālus izveidoja piespraudi – saktu, attēlojot latviešu zīmi.

Lai veicinātu praktisku latviešu valodas lietojumu un sekmētu personu integrāciju uzņemošā sabiedrībā, projekta ietvaros tika organizētas četras izglītojoši integrējošas ekskursijas uz četriem Latvijas novadiem – Zemgali, Kurzemi, Vidzemi un Latgali.

Laimas zīme, Laimas slotiņa / The Symbol of Laima, The Broom of Laima

Visuma, debesu un vīrišķā spēka simbols. Gudrības, taisnīguma, prieka un dailes aizbildnis. Aizsargā nēsātāju pret visu negatīvo.

A symbol of the universe, the heavens and masculine strength. The guardian of wisdom, justice, joy and beauty.

Protects the wearer against all negativity.

Dieva zīme, Debesu zīme / The Symbol of God, Symbol of the Heavens

Integrācijas pasākumu cikls ģimenēm „Latvju zīmju spēks”

Fir Tree Ornaments in Latvian Tradition radittion No celebration is carried out without traditions passed on through generations erations and gene generations. The year’s shortest day and longest night, Christmas, the Winter solstice also has its traditions. tradition The following are considered to be distinctive Latvian traditions: going to the sauna, nine course rse meals me - which ensure a prosperous next year, dressing up in special costumes (iet budēļos, ķekatās, čigānos), fortune telling and giving gifts.

The fir tree has a special role le as well; well it comes com from the ancestral tree of life that was brought into the house. People were gently tly whipped whip pped with its branches bra in order to have blessings, vitality, health. The fir tree is also associated with th fire e and llightt magic m magic, combining two of our ancestral traditions – living branch and fire blessing.

Throughout the world, just like ike the e whole wh Christmas, Chr also decorating Christmas tree is related to pagan winter solstice rituals. It was not always a fir tree that was decorated - our ancestors also used to bring branches of juniper into the house. se.

The fir tree as the main Christmas adornment for every family in Latvia was introduced at the beginning of the 20th century.

The first Christmas trees were decorated with simple and beautiful edible things – nuts sprinkled with flour, apples, sugar cubes and gingerbread. Cones, paper flowers and pine splints wrapped in red threads were also used. the eg As decorations for the fir tree’s branches, colorful threads, straws, birds’’ feathers, eggs, fruit, vegetables, ation of the ornament puzurs. plain chips and dried flowers were used. Especially popular was the creation rent materials, mater It was made from strung straws which were enriched with other different like colorful cloths or birds’ feathers. Sometimes at the middle of the puzurs a potato was hanged in into which straws were stuck. Such a formation was called the sun (saulīte).

The decorations most often were made by children who put in their love and the purity of a child’s heart.

That is why such creations had special energy.

Saules un pasaules simbols, jauna gada sākuma zīme. Pasargā ģimeni, sargā māju un uguni.

A symbol of the sun and the world, a symbol of the new year’s beginning. Guards the family, protects the house and the fire.

Nevieni svētki nenorit bez paaudžu paaudzēs krātām tradīcijām. Arī gada īsākajai dienai un garākajai ar latvie naktij jeb Ziemassvētkiem vai Ziemas saulgriežiem ir savas tradīcijas. Par latviešu raksturīgākajām tradīcijām tiek uzskatītas - pirtī iešana, deviņu ēdienu ēšana, kas nodrošina ošina pārtiku pārtikušu nākamo gadu, iešana budēļos, ķekatās jeb čigānos, bluķa vilkšana, zīlēšana un dāvanu nu dāvināšana. inā Arī eglītei ir īpaša loma, tā nāk no senču dzīvības koka, ko Ziemas as saulgriežos griežos ienesa ie namā. n Ar tās zariem iepēra cilvēkus, lai viņiem būtu svētība, dzīvīgums, veselība. ība. Eglīte saistās arī ar a uguns un bas zaru u un uguns u s svētīb gaismas burvību, apvienojot divas mūsu sentēvu tradīcijas – dzīvības svētību.

Pasaulē, gluži tāpat kā visi Ziemassvētki, arī Ziemassvētku koka pušķošana ana ti tiek sais saistīti ar pagānu ziemas saulgriežu rituāliem. āliem. Ne vienmēr tā bija egle ko rotāja, mūsu senči mēdza mājās ienest arī kadiķu zarus.

Latvijā egle, kā Ziemassvētku emassvētku galvenā galven rota katrā ģimenē, tika ieviesta 20.gs sākumā.

Pirmās Ziemassvētku rotātas ar vienkāršām un skaistām ēdamlietām – ar miltiem ssvētku eglītes tika rotā apkaisītiem riekstiņiem, ābol āboliem, cukura gabaliņiem, piparkūkām. Vēl izmantoja čiekurus, papīra puķes, arr sarkaniem dzīpariem a aptītus priežu skaliņus.

Pušķošanai šanai izmantoja oja egļu zarus, k krāsainus dzī dzīparus, salmus, smilgas, putnu spalvas, olas, augļus, dārzeņus, Sevišķi populāra bija puzuru veidošana. Tie tika izgatavoti s, ēveļu skaidas un kaltētus ziedus. zie Sev no salmu dažādiem citiem materiāliem, piemēram, krāsainām mu savērumiem, umiem, ko papildin papildināja ar da lupatiņām sadurti salmi. Šāds ām vai putnu u spa sspalvām. vām. Dažr Dažreiz puzura vvidū tika iekārts kartupelis, kurā urā sa veidojumss tika dēvēts par saulīti saulīti.

Rotājumus visbiežāk tajos savu mīlestību un bērna sirds skaidrību.

Tāpēc isbiežāk darināja rināja bērni, ieliekot ielie skaid šādiem veidojumiem miem piemita īpaša enerģētika. ener

Akas zīme, Ozols, Gada zīme (dubultkrusts) / The Symbol of the Well, Oak, The Symbol of the Year (double cross)

Egles rotas Latvijas tradīcijās

The Solar Year – The Latvian Calendar ale endar ar The Solar Year refl flects ects the eternal e passage of flourishing, decline ne and d ren renewal wal in i life life. The Sun is the Creator, the Giver er - our dea dear Mother, which is why we are living according cord g to th the rhythm of the sun. Latvians have ave ve nev never ve err cconfuse confu confused the order of things – haven’t worshipped pped the su sun as a divinity, but through the ancient cient ent ta tales les have ssung the layout of the world where every natural phenomenon had some special role ole e in the e gra grand rh rhythm of the world.

The sun is celebrated ed d at the so solstice, in winter and summer, and equinox, in spring and autumn, where the God (Dievs), Māra, r Hap Happiness (Laime) are the guests of honor. In turn, in celebrations connected with a person’s life rhythm – in Shrovetide (Meteņi), Ūsiņi, Jumji and Mārteņi, we praise God and his manifestations.

A year is divided based on the influence of the solar rhythm, creating eight special events – the solar e in antiquity and an which continues to pulsate cycle, in which all the life of Latvians was taking place rhythmically in us nowadays. These events are marked ed with ssolar ar cyc cycle ccelebrations which form the basis of our ancient calendar. The ancient Latvian n time counting count g system syste has been preserved in folk high gh h level levvel of understand u understanding derstanding of the solar rhythm. The songs (dainas) which are proof of our ancestors’ hi period between two seasons with the same name ame e is calle called d a Sola Solarr year. Th The Solar year or cycle is caused by the Earth’s rotation around the sun.

The Latvian descriptive elements of writing used ed in the calendar c lenda are sym symbo symbols of time which bear a decorative tradition and a tradition corresponding onding ing to the so solar ar cycle. Fur Furthe Furthermore, the structure of every symbol, its constituent basic elements of composition, composition n, also store mythological myt m content and patter s of sy meaning. It was important to find regularity, for which patterns symbols were created, in which rom m the previous previous vious one o and, naturally changing, every time symbol, like an acknowledgment, ‘rises’ from ymbols and also the th pattern as a whole is a key ‘transforms’ into the next one. Each of the given time symbols to each person’s inner revelation which can open up different levels of truth. All symbols jointly are pervaded by the idea of the presence of the light and of the solar path in the rhythm of the year.

Saules zīme / The Symbol of the Sun

Saules gads ataino mūžīgo dzīvības uzplaukuma, norieta un atkal atjaunotnes ritu. Saule ir radītāja, devēja – mūsu mīļā Māmuliņa, tāpēc dzīvojam pēc saules ritiem. Latvietis nekad nav jaucis lietu kārtību – nav pielūdzis zis sauli kā dievību, bet caur senajām teiksmām izdziedājis pasaules iekārtojumu, kur katrai dabas as parādībai bija zinām zināma īpaša loma lielajā pasaules ritā.

Saulīte tiek daudzināta udzināta zināta ssaulgriežos ulgriežo – pavasara un rudens saulstāvjos – ziemas un vasaras, kur Dievs, Māra, Laime ime ir goda viesi. vie i. Savukārt, Savu ar cilvēka dzīves ritu saistītajās svinībās – Meteņos, Ūsiņos, Mārteņos – d udzinām Dievu un Tā izpausmes.

Jumjos un Mārteņos daudzinām Gads sadalās adalās lās saules saule rit ritma a ie iespaidā, spaidā, radot ra astoņus sevišķus notikumus – gadskārtu, kuras ielogā risinājusies sies visu latv latviešu šu dz dzīve e senatnē un ritmiski turpina pulsēt mūsos arī tagad. Šos notikumus atzīmē ar gadskārtas adskārtas svinīb svinībām, m, kas vveido pamatu mūsu senajam kalendāram. Latviešu senā laika skaitīšanas anass sistēma iir saglabājusies ājusies dainās dai un liecina par mūsu senču augsto saules ritma izpratnes līmeni. Laika nosaukuma gadalaikiem sauc par Saules gadu. Saules gads ka posm posmu u star starp rp divie diviem vienād vienāda n jeb gadskārta kārta rodas, as, zem zemeii ritot a ap Sauli.

Kalendārā izmantotie tēlotāja raksta elementi ir laika zīmes, kas nes rotājošu un gadskārtu antotie totie latviešu lat ešu tēlotā tēl rituāliem atbilstošu stošu u tr tradīciju. u B Bet katras k zīmes uzbūve, tās veidojošo pamatelementu kompozīcija glabā arī mitoloģisku isku saturu un jēgu. Būtiski bija atrast likumsakarību, caur kuru veidojas rakstu zīmju virkne, kurā katra laika zīme kā apliecinājums „izaug” no iepriekšējās un, dabiski pārmainoties, „pāraug” nākamajā. Ikviena no dotajām Laika zīmēm un arī virkne kopumā pumā ir atslēga katra paša iekšējai atklāsmei, kas var atvērt dažādu līmeņu patiesības. Visas rakstu tu zīmes zīme kopī kopīgi caurstrāvo ideja par gaismas klātbūtni, par Saules ceļu gada ritumā.

Mūžīgās kustības, dzīvības spēku, gaismas un harmonijas simbols. Nes Dieva svētību un sargā dzimtu. Ģimenes laimes simbols.

A symbol of eternal motion, strength of life, light and harmony. Brings God’s blessing and protects kin. A symbol of family happiness.

Saules gads – latviskais kalendārs

Candles in L Latvian Tradition n Latvians have a special mont month which is called ‘Candles’ month’. onth’. It is Feb February. There is also the ‘Candles’ day’.. In the contemporary contempo calendar it is on Februaryy 2nd, but in the distant antiquity it could have e been on some Thursday Thurs night before Shrovetide or maybe the second new moon after Christmas stmas – a day when the ne new moon crescent is visible in the sky. Or, perhaps, sensitive ancient people ple determined the m most suitable time for making candles in some other way.

It is one of the Māra a days – Winter W Māra. Among the people this day is also called: Svecaine, Grabenīca, Groninica, nica, Wind’s day (Vēja diena), Cows’ day (Govju diena). Candles’ day is the middle of winter and, as it iss the case for all seasons, festivities, celebrations, work and rest times, it has its own songs, games, rituals and specific food. On this day it was required to spend a lot and eat a lot.

For every celebration, bigger or smaller, the blessing or marking with specific ritual activities was significant in ensuring the future welfare of the family. To o have a good and fertile year and yourself healthy and beautiful, on Candles’ day it was required quired to eat pork, drink beer, laugh, sing and rejoice. Girls needed to eat cranberries to have e pink cheeks cheeks.

The main part, however, was making candles. Candles es made on Candles’ Candl day burn bright and economical. If the candle maker is angry, then the candle burns low and crackles. cr Popular belief goes like this: when candles are made and the first candle is lit, then, in order to make it burn bright, you need to laugh, whether you want to or not.

In ancient times, candles were mostly made out of sheep p fat or wax. First, bomeles or wicks were cut – cotton threads the length of a candle, then dipped in molten fat or wax as many times as needed – soaked and dried, soaked and dried – until the candle was fat enough. Then the candle was ready.

Dzīvības, spēka un laimes zīme. Nes gaismu, svētību, uguni, enerģiju un labklājību. Saules enerģijas zīme. Spēcīgi sargā no ļaunuma, slimībām un citām nelaimēm. Nodrošina aizsardzību un atvaira nelabos spēkus.

A symbol of life, strength and happiness. Brings light, blessing, fire, energy and welfare. Symbol of the sun’s energy. Strongly protects from evil, diseases and other misfortunes. Provides protection and repels wicked forces.

Latviešiem ir savs īpašs mēnesis, kurš saucas Sveču mēnesis. Tas ir februāris. Mūsdienu kalendārā 2. februāris, bet tālākā senatnē tā varēja būt gan kāds piektvakars pirms Meteņiem vai ri varbūt otrais jaunmēness nmēnes pēc Ziemassvētkiem - tā diena, kad jaunā Mēness sirpītis ieraugāms pie debesīm. Vai ai varbūt vēl kā citādi noteica senie jūtīgie ļaudis sveču liešanai piemērotāko laiku.

Tā ir viena no Māras dienām – Ziemas Māra. Tautā šo dienu vēl sauc: Svecaine, Grabenīca, Groninica,, Vēja diena, Govju diena. die Sveču diena ir ziemas vidus un tāpat kā katrā gadalaikā, svētkos, tai bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un savi ēdieni. s, godos, darba un atpūtas brīžos br Šajā dienā daudz jātērē un jāēd.

Katru svētku - lielāku vai mazāku - svētīšana vai iezīmēšana ar noteiktām rituālām darbībām bija nozīmīga tālākā saimes labklājības labklājī nodrošināšanā. Lai gads būtu labs un ražīgs un pats cilvēks vesels un skaists kaists - Sveču dienā die jāēd cūkas gaļa, jādzer alus, jāsmejas, sme jādzied un jālīksmojas.

Meitām jāēd dzērvenes, zērvenes, lai būtu sārti vaigi.

Bet galvenais šai dienā tomēr ir sveču liešana. Sveču dienā darinātās sveces t svec deg gaiši un taupīgi deg. Ja sveču lējējs dusmojas, tad sveces tumši deg un sprakšķ. Ticējums d Ticējum tā arī saka: Kad sveces lej un pirmo sveci aizdedzina, tad, lai gaiši degtu, egtu, jāsmejas, vai grib, vai ne.

Senos laikos sveces visbiežāk lēja no aitu taukiem em vai vaska. Vispirms sagrieza bomeles jeb daktis - kokvilnas diegus sveces garumā un tos mērcēja kausētos taukos vai kausētā kausēt vaskā tik daudz reižu,- mērcēja un nožāvēja, mērcēja Tad a un nožāveja - kamēr svece ir pietiekoši resna. re svece ir gatava.

Ugunskrusts, Pērkona krusts / Fire Cross, Thunder Cross

Sveces latviešu tradīcijās

Vienkāršākie ornamenta pamatelementi ir sastopami visā pasaulē, daudzu tautu mākslā. Vienīgi rakstu sakārtojumi ir tas īpatnējais, kas uzrāda, katras tautas mākslinieciskās gaumes savdabību un rotāšanas prasmi. Latviešu raksti parasti kārtoti, ievērojot simetriju vai līdzsvarojot atsevišķus elementus.

Latviešu ornamentā elementi ir patstāvīgi un netiek savienoti vai savīti. Latviešu etnogrāfiskajam ornamentam ir tāda īpatnība, ka tas pilnīgi aizņem paredzēto dekoratīvo joslu vai laukumu, elementiem novietojoties citcitam cieši līdzās. Visbiežāk tie tiek kārtoti taisnā virzienā un rotāto laukumu robežas ir taisnas. Ritms ir ļoti svarīgs ornamenta uzbūves līdzeklis, kas nosaka visu raksta elementu izkārtojumu līnijā vai laukumā. Ritms atsevišķos elementus sasaista rindās, kas ir visvienkāršākais kompozīcijas veids.

Jau kopš seniem laikiem apģērba un iedzīves priekšmetu darinātāji, tos izdaiļojot, ievērojuši zināmus likumus un tos laika gaitā pilnveidojuši. Tautai pārņemot labāko meistaru pieredzi darinājumu kompozicionālā izveidē, šis vērtīgais mantojums izauga par tradīciju, kas tautas mākslā dzīvo vēl šodien.

Priekšmetu rotāšanā sava nozīme ir arī krāsu salikumam. Krāsainus rakstus izmantoja tekstildarbos.

Latviešu tautas mākslas priekšmeti tiek rotāti sarkanos, dzeltenos, zaļos un zilos krāsu toņos. Tiek izmantoti krāsu pāri un salikumi, nevairoties no kontrastējošiem krāsu salikumiem. Biežāk sastopamie ir dzeltens un zaļš, dzeltens un zils, sarkans un zaļš, sarkans un dzeltens. Mazāk iecienīts zili sarkanais un zili zaļais krāsu pāris. Katrā Latvijas novadā iecienītākie krāsu salikumi bija atkarīgi gan no vietējo augu bagātības (no tiem ieguva krāsvielas), gan arī no tradīcijām un rotātāja gaumes.

Vispusīgāku priekšstatu par atsevišķu krāsu nozīmi un lietošanu sniedz tautasdziesmās gūstamās atziņas, kurās parādīta attieksmes pret noteiktu krāsu.

Tautasdziesmās vairakkārt cildināts dzeltens un sarkans krāsu pāris, arī dzeltens un zaļš, dzeltens un zils, kā arī treju krāsu: melnas, zaļas un sarkanas kombinācijas.

The simplest basic elements of the ornaments are found all over the world, in the art of many countries.

Only the pattern arrangement is that unique feature which represents the originality of the artistic taste and decoration skills of every nation. Latvian patterns are usually arranged in accordance with symmetry or by balancing individual elements.

Elements in Latvian ornament are independent and are not connected or twisted. A Latvian ethnographic ornament has the following peculiarity: it fully occupies the intended decorative row or square, by placing elements close together with each other. Most often they are arranged in a straight line, and the borders of the decorated area are also straight. Rhythm is a very important design tool for the ornament, which determines the arrangement of all the pattern elements in the line or square. Rhythm links together the individual elements in rows, which is the simplest type of composition.

Ever since ancient times, makers of clothes and household items were taking into account known rules when decorating them, and have improved on them over time. As the nation adopted the best experience of the craftsmen in composition, this precious heritage grew into a tradition which keeps on living nowadays in folk art.

Color combination also plays an important role in the objects’ decoration. Colorful patterns were used in textile works. Latvian folk art objects are decorated in red, yellow, green and blue color tones. Color pairs and combinations are used without avoiding contrasting color combinations. The most common are yellow and green, yellow and blue, red and green, red and yellow. Less popular are the blue red and blue green color pairs. The most favored color combinations in every region of Latvia were dependent on the variety of the local plants (dyes were obtained from them) as well as on traditions and the taste of the decorator.

A more comprehensive impression of the meaning of the individual colors and their usage is displayed in the collected folk songs where the attitudes towards a particular color are shown.

In folk songs, the yellow and red pair, also yellow and green, yellow and blue, as well as the combination of three colors: black, green and red, are repeatedly exalted.

Ūsiņš / Usins Spēcīga dzīvības aizsardzības un gaismas zīme, kas atslēdz vārtus vasarai.

Latvian Protective and Strength Symbols

Dod spēku un veiksmi ceļā, dziedē, stiprina savienības. Attīra un sakārto dabu.

A symbol of strong protection of life and a symbol of light which opens the gates to the summer.

Gives strength and good fortune on a journey, heals and strengthens unions. Purifies and orders nature.

Latvju sargājošās un spēka zīmes

Latvian Folk Costume and Its Role in the Culture There are five cultural historical regions in Latvia - Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale and Sēlija. Although folk costumes have significant differences within a region, they also all have common elements.

Latvian folk costumes are a very significant and nationally specific component of Latvian cultural heritage. Folk costume has developed and existed in certain geographical and economic conditions and has constantly evolved within different traditions. Complicated historical processes, family relationships, peoples’ occupation, and traditions leave their impact; it is a conveyor of much information.

The traditional folk costume is not only a certain type of holiday clothes. It includes the national sense of beauty accumulated over the centuries and constantly enriched, the skill of ornament creation and color combination, and craftsmanship. It stores traditions of clothes making, decorating and wearing accumulated through many centuries.

The basis of the traditional folk costume is a shirt which simultaneously was private clothes (underwear), as well as the upper garment. Women’s shirts usually were long – until half calf, performing the function of a shirt as well as, in a modern sense, of a petticoat. The folk costume has different kinds of upper garments: skirt, cardigan, bodice, woolen shawl for women, and trousers, short, knee-length or long skirt, and vest for men. A complete traditional folk costume cannot be imagined without headwear – a wreath for girls from adolescent years until marriage and a mutch for married women; for men, wearing headwear was not strictly defined.

Appropriate footwear is knitted woolen or thread socks and black shoes on low heels, in some places also pastalas; for men – boots. For fastening the shirt one or many small brooches were used, for woolen shawl – big brooches. For closing as well as decoration woven belts were used.

Pilnības un auglības simbols. Māra ir veselības sargātāja, sieviešu aigādne un maizes devēja.

Sargā no ļauniem gariem. Sargā ģimenes labklājību.

A symbol of fullness and fertility. Mara is a protector of health, guardian of women and bread giver.

Protects from evil spirits. Protects the well-being of a family.

Latvijā ir pieci kultūrvēsturiski novadi – Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale un Sēlija. Lai gan novada ietvaros tautastērpiem ir ievērojamas atšķirības, tajos visos skatāmi arī kopīgi elementi.

Latviešu tautas tērpi ir ļoti nozīmīga un nacionāli savdabīga latviešu kultūras mantojuma sastāvdaļa. Tautas tērps ir veidojies un pastāvējis noteiktos ģeogrāfiskos un ekonomiskos apstākļos un nepārtraukti attīstījies dažādu tradīciju ietvaros. Savu iespaidu atstāj gan sarežģītie vēsturiskie procesi, gan ģimenes attiecības, ļaužu nodarbošanās, tradīcijas, tas ir plašs informācijas nesējs.

Tradicionālais tautastērps nav tikai noteikta veida svētku drānas. Tas sevī ietver gadsimtu gaitā uzkrāto un nemitīgi papildināto tautas skaistuma izjūtu, ornamenta izveides un krāsu salikumu māku, amatniecības prasmes. Tajā uzkrātas daudzu gadsimtu gaitā veidojušās apģērba darināšanas, rotāšanas un valkāšanas tradīcijas.

Tradicionālā tautastērpa pamats ir krekls, kas vienlaikus bija gan miesas apģērbs (veļa), gan virsējais apģērbs. Sieviešu krekli parasti bija gari – līdz puslielam, reizē pildot gan krekla, gan, mūsdienu izpratnē, apakšsvārku funkciju. Tautastērpā ir dažāda veida virsējā apģērba gabali: brunči, jaka, ņieburs, villaine – sievietēm – un bikses, īsie, pusgarie vai garie svārki, veste – vīriešiem. Pilns tradicionālā tautastērpa komplekts nav iedomājams bez galvassegas – vainaga meitenēm no pusaudzes gadiem līdz precībām un aubes jeb mices vai galvas auta precētām sievietēm; vīriešu galvassegas – cepures – valkāšana nav tik stingri noteikta. Piemērots kāju āvums ir adītas vilnas vai diegu zeķes un melnas kurpes uz zema papēža, dažviet arī pastalas; vīriešiem arī zābaki. Krekla aizdarei lietoja vienu vai vairākas mazās saktiņas, villainei – lielās saktas. Tērpa saturēšanai un arī par tā rotājumu izmantoja austās jostas.

Māras krusts (krustu krusts) / Mara’s Cross (a cross of crosses)

Latviešu tautas tērps un tā nozīme kultūrā

Ziepju izgatavošana, interpretējot sentēvu metodes

Soap Making with Interpreting Ancestral Methods Soap is one of the best known and most useful products that we are using every day from early childhood until old age. Since the immemorial past when making of soap began, it has slowly transformed from a luxury object into one of the basic necessities.

There is almost no evidence that before Christ soap was used for personal hygiene. However, there is reason to doubt that such ‘soap’ was the soap that we recognize nowadays at all – whether in pieces, chips or some other form. Most probably it was alkaline detergent, which is very different form modern soap.

“In Latvia soap was made by boiling animal fat together with ‘soap grasses’ or ‘soap rock’ (these are historical names of alkali – sodium hydroxide, which is required in the soap making process). Mothers transferred their knowledge and skills to their daughters, which is why since childhood they knew what and how to do.”

Making soap It is recommended to boil soap in an enamel or stainless steel pot, avoiding aluminum or copper containers because they can react with alkalis. First, animal fat is melted until it becomes liquid. Care should be taken not to get it over the edges because, while melting, fat has the same consistency as milk. When fat is melted, some oils are added (coconut, palm fruit seed, castor, canola or olive oil).

To dissolve alkalis, it is recommended first to mix in ice water, in a separate container. Consequently, when alkalis dissolve, the liquid does not heat up so much. Hence, half of the necessary amount of water should be ice cubes: 50% ice, 50% water. It needs to be done carefully because alkalis are corrosive. Stir until sodium hydroxide dissolves. The mixture of melted fat and the mixture of alkali are then cooled down to at least 35 degrees temperature.

Alkali mixture is added to the fat mixture by using a blender. It is done slowly, so that the soap mass would not heat up sharply during the reaction. After adding alkali, stir with a blender. Stirring is done until a thick, smooth mass is formed.

Then the obtained mass is heated. It is done until a creamy consistency is reached. To spot it, the blender should be taken out from the pot and drippings observed. If they make a continuous trace, then the mass is ready. Before pouring into the mold, essential oils are added to the mass (take four to seven drops of essential oils for a 250 g mass). They are stirred into the mass by using a wooden or plastic spoon, not the blender. Pour into molds and cool down. After a couple of days, when the mass is solidified and at rest, cut it into pieces.

Dzīvības zīme / The Symbol of Life

Ziepju vārīšana.

Ziepes ieteicams vārīt emaljētā vai nerūsējošā tērauda katlā, alumīnija vai vara traukā ne, jo tie var reaģēt ar sārmu. Vispirms kausē lopu taukus, līdz tie kļūst šķidri. Kad tauki izkausēti, tiem pielej kādu no eļļām (kokosriekstu, palmu augļu kauliņu, rīcineļļu, rapšu vai olīvu).

Atsevišķā traukā, lai izšķīdinātu sārmu, ieteicams to vispirms sajaukt ledus ūdenī. Līdz ar to, sārmam šķīstot, šķidrums tik ļoti nesakarst. Tātad, pusi no nepieciešamās ūdens daļas ņem ledus kubiciņus: 50% ledus, 50% ūdens. To dara uzmanīgi, jo sārms ir kodīga viela. Maisa, līdz nātrija hidroksīds izšķīst. Izkausēto tauku maisījumu un sārma maisījumu atdzesē vismaz līdz 35 grādu temperatūrai.

Tauku maisījumam, izmantojot blenderi, pievieno sārma šķīdumu. Lēnām, lai ziepju masa strauji neuzkarstu reakcijas laikā. Pēc sārma pievienošanas maisa, izmantojot blenderi. To dara tik ilgi, līdz veidojas bieza, viendabīga masa.

Tad iegūto masu karsē. To dara tik ilgi, kamēr izveidojas krēmīga konsistence. Lai to konstatētu, blenderi izņem no katla un vēro pilējumus. Ja tie veido sliedi, masa ir gatava.

Pirms liešanas veidnēs masai pievieno ēteriskās eļļas (uz 250 g ņem četrus līdz septiņus pilienu ēteriskās eļļas).

Tās iemaisa, izmantojot koka vai plastmasas karoti, nevis blenderi. Lej veidnēs un atdzesē. Pēc pāris dienām, kad masa sacietējusi un atpūtusies, to sagriež gabaliņos.

Spēcīga aizsardzības zīme. Aizsargā pret ļauniem cilvēkiem, palīdz atveseļoties. Zīmei jābalstās uz labā raga.

A powerful protection symbol. Protects against evil people, helps in the recovery from disease.

The symbol needs to lean on the right ‘horn’.

ZIEPES ir viens no pazīstamākajiem un noderīgākajiem produktiem, ko mēs lietojam ikdienā no bērna kājas līdz sirmam vecumam. Kopš tās neatminamās pagātnes, kad sākās ziepju izgatavošana, tās no luksusa priekšmeta pamazām ir pārtapušas par vienu no pirmās nepieciešamības precēm.

Nav tikpat kā nekādu pierādījumu, ka pirms mūsu ēras personīgajai higiēnai būtu lietotas ziepes. Tomēr ir pamats apšaubīt, ka šīs ”ziepes” bija tādas ziepes, kādas mēs pazīstam šodien — vienalga, gabalos, skaidiņās vai kādā citā formā. Visticamāk, tas bija sārmains mazgājamais līdzeklis, kas ļoti atšķīrās no mūsdienu ziepēm. „Latvijā pie ziepēm tikuši, lopu taukus vārot kopā ar “ziepju zālēm” jeb “ziepjakmeni” (tie ir šajā procesā nepieciešamā sārma – nātrija hidroksīda – vēsturiskie nosaukumi). Mātes savas zināšanas un prasmes nodeva meitām, tāpēc kopš bērna kājas viņas zināja, kas un kā jādara.”

Senatnē rotas ne vien saturēja apģērbu un greznoja cilvēku, bet arī liecināja par viņa mantisko un sabiedrisko stāvokli un etnisko piederību. Tiem, kuriem bija augsts statuss sabiedrībā, rotas varēja būt no vairāku metālu sakausējuma vai pat ar sudraba platējumu, ne tikai no bronzas.

Sievietēm rotu komplekts plekts b bija bagātīgāks nekā vīriešiem un arī vairāk rotāts ar zīmēm. Krekla saspraude, lielā sakta kta – villaine villaines saturēšanai, kakla riņķi, spirāļu aproces, gredzeni, redzeni amuletu piekariņi…

Vīri izmantoja krekla ekla saspraudi, a aproces, gredzenus, lielo saktu vai adatu tu apmetņa saturēšanai. sa Rotas m – tādas pašas kā p as. Interesanti, ka k gan g pie mazuļa bija arī bērniem pieaugušajiem, tikai daudz mazākas. rotām, gan apģērba stiprināja zvārg zvārgulīšus, lai māte, dzirdot to skaņas, kaņas, varētu vieglāk atrast savu atvasīti.

Neskatotiess uz to, ka saktas ir sastopam sastopamas arheoloģiskajos izrakumos Eiropā, Skandināvijā un Krievijā, vēsturiski ir sanācis, ka latvieši uzskata uzsk saktu tikai par savu rotājumu. Pamatojums tam meklējams tajā, ka tradīcija tautastērpu tika saglabāta līdz pat 19.gadsimtam. a nēsāt latviešu tau Sākotnēji saktai bija praktiska no nozīme, to izmantoja, lai saturētu apģērbu. Pakāpeniski sudraba sakta kļuva par sava veida sociālās ciālā piederības un pārticības zīmi latviešu zemnieku vidū.

Maģiskās nozīmes, kuras saktām tika piedēvētas senatnē, izzuda jau 19.gadsimtā. Tika uzskatīts, ka metāla rotas aizsargā no ļaunajiem gariem, novērš nelaimi un nes veiksmi. Latvijā bija ticējums, ka cilvēka nāves brīdī saktai jābūt piespraustai uz cilvēka apģērba, tādā veidā sakta ieguva dziedinošu ā sak spēku. Šādas saktas pirms cilvēka apbedīšanas noņēma no mirušā un cītī cītīgi gla glabāja. Senie latvieši uzskatīja, ka ar šādām saktām var ārstēt lopus, kā arī tās ir noderīgas,, ja ir iekodusi čūska. č Izplatītākie saktu veidi: Kreklu saktas, Pūces sakta, Pakavveida sakta, ta, Lapainā sakta, sakta Derību sakta, Sirdsveida saktas, Riņķasakta, Burbuļsakta, Čupu sakta , Dzintara sakta.

In ancient times jewelry not only held together clothes and adorned ned a person, but also sh showed their material and social status and their ethnicity. Jewelry for those who had high status in the society could be made not only from bronze but also from multi-metal alloy, or even n silver-plated. silve Jewelry sets for women were richer than for men and also more decorated with symbols: a shirt clip, a big brooch (sakta) for holding together a shawl, neck rings, coil bracelets, rings, amulets, pendants…

Men were using a shirt clip, bracelets, rings, a big brooch or a needle for holding together the cape.

Children also had jewelry – the same as for adults, only much smaller. Interestingly, sleigh bells were put on children’s jewelry as well as on their clothes so that a mother, hearing their sound, could find her child easier. at brooches have been found in archeological excavations in Europe, Scandinavia Despite the fact that orically it has happened that Latvian and Russia, historically Latvians consider brooches as their jewelry alone. The reason for this liess in the fact that a tradition to wear w Latvian folk costumes was preserved up to the ry.

19th century.

In the beginning, eginning a brooch had a practical purpose - it was wa used to hold together one’s clothes.

Gradually, a silver brooch became a sign of a certain social status and wealth among farmers.

The magical meaning meanings that were ascribed to brooches iin ancient times disappeared already in the 19th century. It was believed li d that th t metal t l jjewelry l protects t t against evil spirits, prevents misfortune and brings luck. There was a belief in Latvia that at the moment of a person’s death a brooch needs to be pinned to their clothing, and that was how a brooch gained healing power. Such brooches were taken off the deceased before burial and were stored with great care. Ancient Latvians believed that cattle could be healed with such brooches, and that they were useful for snake bites.

The most common types of brooches: Shirt brooch, Horseshoe brooch, Foliate brooch, Betting brooch, Heart shaped brooch, Circle brooch, Bubble brooch, Pile brooch, Amber brooch.

Austras koks / The Tree of Austra

The Jewelry of the Latvian Folk lk Costume

Cilvēces zināšanu simbols, kas parāda pasaules kārtības tiekšanos uz augšu.

Zīme apvieno mūsu senčus, mūs un mūsu bērnus, pagātni, tagadni un nākotni.

A symbol of mankind’s knowledge which shows the order of the world aspiring upwards.

The symbol unites our ancestors, us and our children, the past, present and future.

Latviešu tautas tērpu rotas

Zemes un tās auglības, dzīvības sākuma zīme. Nes auglību, pārticību un izdošanos. Jumim viss padodas divkārši.

A symbol of earth and its fertility, a symbol of the beginning of life. Brings fertility, prosperity and success. Jumis succeeds doubly in everything.

Practical language use and integration activity: educational excursion to Latgale – ‘Latgale- The Land of Blue Lakes!’ Latgale is a place with many surprises. Only in Latgale it was possible to see how Latgalian bread and glass was made, and to visit Aglona Basilica, see the beautiful castle mounds in the bend of Daugava and the Skrīveri sweets factory where we each made our special candy ‘Gotiņa.’

Practical language use and integration activity: educational excursion to Vidzeme – ‘Bread G Granary – Vid Vidzeme!’ During the excursion the following places were visited: the he Rauna Cheese Ch Factory,famous in Latvia because of its unique green cheese ugreek – is grown gro for which one of the main ingredients – fenugreek in their own garden; the Dona Bakery, where bread is baked according to the ancient Latvian traditions; the Vijciems C Cone-drying Kiln, which is the oldest in Latvia, still in operation, and supplies Latvian forests with the seeds of coniferous niferous trees; tr and the Piebalga Porcelain factory, which produces porcelain products with different Latvian patterns.

Jumis / Jumis

Uguns un gaismas simbols. Rudens ražas, auglības, pārticības zīme. Noņem negatīvo enerģiju.

Palīdz veiksmīgi strādāt un vairo labklājību. Zīmi vēlams glabāt naudas makos, lai piesaistītu turību.

A symbol of fire and light. A symbol for the autumn harvest, fertility and prosperity. Removes negative energy.

Helps one to work successfully and enhances welfare. It is advisable to keep the symbol in the wallet to attract wealth.

Mārtiņa zīme / Martin’s Symbol

Praktiskā valodas lietojuma un integrācijas aktivitāte izglītojošā ekskursija uz Latgali „Zilo ezeru zeme – Latgale!”.

Latgale ir vieta, kas pārsteidz. Tikai Latgalē varēja redzēt, kā top Latgales maize un stikls un apskatīt Aglonas baziliku, redzēt skaistos Daugavas loku pilskalnus un Skrīveru saldumu ražotni, kur izgatavojām katrs savu īpašo konfekti „Gotiņu”.

Praktiskā valodas das lietojuma un integrācijas aktivitāte izglītojošā ekskursija uz Vidzemi emi „Maizes klēts - Vidzeme!” – ekskursijas ietvaros etvaros tika apmeklētas apmeklē tādas vietas, kā Raunas siera ražotne, kas pazīstama Latvijā ar sa savu unikālo zaļo sieru, kura a viena no galven galvenajām sastāvdaļām – sierāboliņš - tiek audzētss pašu dārzā, Donas maizes cceptuve, kurā tiek cepta maize pēc ssenlatviešu tradīcijām, Vijciema čiekurkalte, kas as ir vecākā Latvijā, kas d darbojas vēl šodien un apgādā pgādā ar sk skujkoku sēklām Latvijas mežus, Piebalgas porcelāna āna fabrika, kas ražo porcelāna izstrādājumus ar dažādiem latviešu rakstiem.

Practical language use and integration activity: educational excursion to Zemgale – ‘Through the Green Zemgale!’ During the excursion opportunity was offered to become acquainted with the most significant cultural objects of Zemgale – Rundāle Castle, Tērvete Nature Park, which is a fairy-tale-like place where one can find both unique nature and cultural-historical heritage – and with traditional Latvian enterprises:the agricultural holding ‘Rūķīšu tēja’.

Gudrības un asa prāta, zinātkāres un zintniecības simbols. Šo zīmi zintnieki izmantoja, lai sazinātos ar dabas spēkiem. Palīdz izprast lietu kārtību. Līdzsvaro cilvēka dzīves dažādas jomas.

A symbol of wisdom and a sharp mind, curiosity and healing. Healers used this symbol to communicate with the forces of nature. Helps to understand the order of things. Balances various areas of human life.

Practical language use and integration activity: educational excursion to Kurzeme – ‘Get to Know Kurzeme!’ During the excursion, places like the ‘Jānķalni’ Folklore Trail were visited where we learned about our ancestor patterns, symbols and deities, which are part ofthe Latvian folklore heritage, and tried ancient Latvian food. We also visited:the Pedvāle Open-air Museum, which is a cultural monument of national significance and offers to experience the integration of natural scenery, agricultural landscapes, cultural heritage and art in a unified environment; Pāce Wool factory, which is the only enterprise in Latvia where the processing of wool is done according to ancestral traditions; and the Chocolate museum in Pūre.

Praktiskā valodas lietojuma un integrācijas aktivitāte izglītojošā ekskursija uz Zemgali „Cauri zaļajai Zemgalei!” – ekskursijas ietvaros tika piedāvāta iespēja iepazīties ar Zemgales novada nozīmīgākajiem kultūras objektiem – Rundāles pili, Tērvetes dabas parku, kas ir teiksmaina vieta, kur vienkopus ir gan unikāla daba, gan bagāts kultūrvēsturiskais mantojums un tradicionālajiem latviešu uzņēmumiem – zemnieku saimniecību „Rūķīšu tēja”.

Zalktis / The Grass Snake

Mēness krusts ir karavīru sargātājs. Palīgs nakts gaitās un darbos. Labvēlīgi ietekmē veselību. Aktīvi piesaista auglību. Крест луны это хранитель солдат. Помощник в ночных работах и делах. Благотворно влияет на здоровье.

The Cross of the Moon is the protector of soldiers. A helper at night and in work. Affects health positively. Attracts fertility actively.

Mēness krusts / The Cross of the Moon

Praktiskā valodas lietojuma un integrācijas aktivitāte izglītojošā ekskursija uz Kurzemi „Iepazīsim Kurzemi!”

– ekskursijas ietvaros tika apmeklētas tādas vietas, kā Folkloras taka „Jāņkalni”, kur iepazinām mūsu senču rakstus, zīmes un dievības, kas ir Latvijas folkloras mantojums, kā arī nobaudījām senlatviešu ēdienu, Pedvāles Brīvdabas muzejs, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un ļauj iepazīt dabas ainavas, lauksaimniecības ainavas, kultūras mantojuma un mākslas integrāciju vienotā vidē, Pāces vilnas fabrika, kas ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kur vilnas apstrāde notiek pēc senajām tradīcijām un Šokolādes muzejs Pūrē.

Izmantotie avoti Rancāne A. Siliņa–Jasjukeviča G. Briška I. Saules gads. Ziemassvētki. – R.: Madris SIA Karule D. Ornaments. – R.: 2014 Māldere Ē. 3x3 Ziemassvētki. – R.: Zvaigzne ABC Bērziņa I. Ziemassvētki. – R.: Zvaigzne ABC Saprovska I. Saules gadskārta latviskajā dzīvesziņā.

Saprovska I. Sapratne.

Grasmane M. Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana. – R.: Senā klēts, 2013.

Mackova J. Atraktā debess. – R.:1995 Latvju raksti, I, II daļa.

Praktiskā Ziemassvētku grāmata, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra Lamsters V. Ievads latviešu stila vēsturē.

Garokalna D. Latviešu tautastērpi. – R.: Pūce, 2014.

Nadziņa V. Etnogrāfiskais ornaments.

Rudziankova V. Rokdarbu kompozīcijas pamati. – R.: 1995 Koluškina L. Es sveci sev dedzu, kad atnāksi lai redzu...// Mana virtuve. – 2001. 02. – 44. – 45. lpp.

Lauku Avīzes tematiskā avīze Ziemassvētku avīze 2005.11 (115); 2003.11 (90); 2001.12 (63); 2000.12 (50); 2002.11 (77) Pēc Latvijas Vēstures muzeja vadošās speciālistes Unas Balodes sagatavotajiem materiāliem// Zintnieks. – Nr. 2/99, 4. lpp.

Prof. P. Šmits Latviešu tautas ticējumi. – R.: VAPP paraugspiestuvē, 1941.

Ikmēneša izdevums ”Mistērija”. Žurnāls “Praktiskais Latvietis”, Māra Lapsa, Saimnieces gudrības19.11.2013; Žurnāls “Leģendas” 2010 augusts (38); Žurnāls “Zintnieks” 2010 jūnijs; Žurnāls “Mūsmājas” Nr.1(221) 11.01.2012. http://domatajs.lv/sveces–nozimigums/; http://www.marasloks.lv; http://www.dievturi.org; http://www.senaklets.lv; http://www.etnostils.lv/; http://kulturaskanons.lv/; http://profizgl.lu.lv/; http://ekoziepe.lv/; http://www.ziepnica.lv/

Foto Ivan Varshavskiy

EIROPAS SAVIENĪBA

Biedrības „Radošās Idejas” projekta „Mūsu mājas – Latvija II”, Granta līgums IF/2013/1.a./17 īstenošanai nepieciešamo finansējumu kopējo attiecināmo izmaksu segšanai piešķir Kultūras ministrija kā Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda Vadošā iestāde no Fonda 1. „a”. aktivitātes „Valodas un adaptācijas programmu attīstība trešo valstu pilsoņu integrācijai un saliedētas sabiedrības veidošanai” ietvaros pieejamā finansējuma (75%) un valsts budžeta līdzekļiem (25%), atbilstoši MK noteikumu Nr. 292 65. punktā paredzētajam finansējuma sadalījumam. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība „Radošās Idejas”.