RE:AD #2 by Alpha Baltic

2 JULY 2011

ABOUT ADVERTISING

ĀRSTĒT AUTO AR PLĀKSTERI // LIMAAS VDRĀU AŠOTANAKS SLĒPE KKUĪ!* // IEKŠĒJĀ KOMUNIKĀCIJA UZŅĒMUMĀ // KAS NOTIEK AR TV? // Sabiedriskās attiecības ir Saule // KRISTS vs FRANCIJA

//exp0se

AGNESE LEMŠA

Vēl tikko Tu soļoji klusām, bet nu jau – Hip! Nu mēs varam teikt arī hop!* Jo mēs jau esam pārlēkuši. Pārlēkuši. Visbiedējošākajam... Kam? NEZINĀMAJAM. Kā būs tad, kad BŪS? Mēs esam jau rikšos. Ne pārgalvīgos, tomēr drošākos nekā sākumā. Smaidīdami un lepni par savu Alpha Baltic ģimenes pieaugumu. Plānots. Gaidīts. Iznēsāts. Piedzimis. Novērtēts. RE:AD pirmais numurs. Daudzi nākuši raudzībās un teikuši labus vārdus. Daudzi devuši viedus padomus. Un mēs, gādīgie vecāki, tos rūpīgi uzklausām, jo vēlamies, lai mūsu bērns augtu lolots un mīlēts! Negribam, lai viņam sāp. Vēlamies, lai viņu novērtē. Ne visi apsveikuma vārdi bija saldi kā omītes gatavotais zemeņu ievārījums. Bet tas ir tikai labi. Jo citādi saldums sašķebinātu un padarītu mūs pašapmierinātus, rāmus un miegainus. Mēs neredzētu to, ko vajag redzēt obligāti, un nedzirdētu to, kas jāsadzird. Un patiesībā – mēs ne tikai redzam un dzirdam, bet arī saredzam un sadzirdam. Sadzirdam, apošņājam, apskatām, izgaršojam, izbaudām un mācāmies. Un sakām – paldies. Jo tā ir mūsu pieredze, kas dara mūs interesantākus un bagātākus. Kad cilvēkam kāds LIELS notikums ir jau aiz muguras, viņš mīl to saldi atcerēties. Gremdēties atmiņās un izbaudīt tā mirkļa burvību. Atmiņas ir vislabākais ezers, kurā esmu peldējusies. Silts un tai pat laikā veldzējošs... Vai atceries, kādā LIELĀ un svarīgā projektā Alpha Baltic komanda ieguldīja savu artavu? Un vai atceries, kas palīdz ietaupīt līdz pat 3,5 miljardiem sekunžu? Ei, tas gan bija interesanti! Tu to neesi lasījis? Nekas nav zaudēts. Pirmo RE:AD lasi arī tagad, kad izauklēts jau otrais numurs. Mēs mācījāmies spert stingrus soļus. Nu mēs mēģinām atbildēt uz neatbildamiem jautājumiem. Saskatīt vārdu nevārdā. Neparasto parastajā. Mieru nemierā. Un cilvēku skapī. Ko, ko? Tev šķiet, Tu pārklausījies? Nē, nē! Šķir lapu pēc lapas, un Tu sapratīsi. Jo Tu jau būsi mūsu pasaulē.

sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Piespied nestandarta domāšanas pogu Nupat vēl sākām iet lēnā solītī. Nedroši, taustīdamies. Cik gan pirmie soļi ir vārīgi? Gribas nēsāt sev līdz mīkstu dūnu spilvenu, lai krītot nesasistos. Bet – cik gan pirmie soļi ir arī aizrautīgi!

Vai iespējams, ka kaķis ar peli ir labākie draugi? Vai varavīksne parādās nomākušās debesīs? Vai zebra ir melna ar baltām strīpām vai tomēr balta ar melnām? Kāds ir tumsas ātrums? Bet – kad Ēģiptē sniegs? Kas sierā izgrauž caurumus? Vai ir tāds mājas gariņš, kurš savā alā ievelk vienu no pāra zeķēm? Kas ēd uz bāra letes izvietotos riekstiņus? Ja es kaut ko ļoooti, ļoooti vēlēšos, vai jūs visi sadosieties rokās, lai man palīdzētu šo vēlēšanos piepildīt? Vai Tu vari atbildēt? Noteikti vari. Piespied nestandarta domāšanas pogu un esi laipni aicināts RE:AD pasaulē. *Atsauce uz Gustavo dziesmu

july2011

cr3dits //

AGNESE LEMŠA

LIENE GAIGALA

RE:AD redaktore Vācieši apguva sabiedrisko attiecību pamatus no Freida. Amerikāņi tos iemācījās no vāciešiem, bet Agnese – no amerikāņiem. Tāds ir sabiedrisko attiecību zinību ciltskoks.

mākslinieciskā redaktore-dizainere Viņu iedvesmo Vorhols, Pikaso, Goija, Mone, Karavadžo, Matiss, Dalī, Jānis Rainis un daudzi citi. Vienmēr gatava palūkoties uz lietām no neierasta skatu punkta un radīt ko patiesi skaistu un nebijušu.

ALEKSEJS GATIS BELOKOPITOVS ROZENFELDS fotogrāfs

radošais direktors

Reiz Gēte sūdzējās, ka skaisti mirkļi ir zūdoši. Lūk, nu tie ir paliekoši. Un nav neviena, kurš tos spētu tvert labāk kā Aleksejs.

Kam gan prasīt pēc padoma, kad nepieciešamas 222 radošas idejas piecu minūšu laikā? Protams, Gatim. Viņš ir dzirkstošs līderis, nepārspēts stāstnieks un nebeidzams ievesmas avots ikvienam.

july2011

KRIŠJĀNIS PAPIŅŠ

KASPARS CEĻMALNIEKS

tekstu autors

web dizainers

Tekstu autori sacer reklāmu tekstus. Teksti sastāv no vārdiem, bet vārdi – no simboliem un skaņām. Tādējādi rakstīt tekstu nozīme gleznot un komponēt vienlaicīgi.

Ja sastopaties ar izcilu mājas lapu, web spēli vai iPhone aplikāciju, ir liela varbūtība, ka to radījis Kaspars. Jo viņš ne tikai zina, kā pareizi uzrakstīt kodu, bet arī, kas liek jūsu sirdij pukstēt straujāk.

Mums ir ko teikt. Pieredze. Domas. Idejas. Sajūtas. Prieks un nopietnība sastopas šā žurnāla lapās un stāsta jums par to, kāda ir dzīve reklāmā – kādu to redzam mēs. Baudiet!

//ag3nda ĀRSTĒT AUTO AR PLĀKSTERI 05 MAIKLS DŽEKSONS PĀRPILDĪTĀ 07 TROLEJBUSĀ LIMAAS VDRĀU AŠOTANAKS SLĒPE 09 KKUĪ!* VELOMARATONU FOTOHRONIKA 11 REKLĀMAS GALVENAIS IEROCIS! 16 SOCIĀLIE MEDIJI – RUNĀT PAR UN 18 AR CILVĒKIEM ESI SVEICINĀTS UZ 20 ALPHA BALTIC KLĀJA! KAS NOTIEK AR TV? 22 IEKŠĒJĀ KOMUNIKĀCIJA UZŅĒMUMĀ 24 RADOŠAS INOVĀCIJAS GAIŠĀKAI 27 PASAULEI Sabiedriskās attiecības ir Saule 28 IEKĀPT ZIRGAM SEGLOS UN 32 LAIMEI KLĒPĪ! KRISTS vs FRANCIJA 36 IEDVESMAI 44

july2011

//pr0jects

ĀRSTĒT AUTO AR PLĀKSTERI Vai esat redzējuši mašīnu, kuras brūces tiek dziedētas ar plāksteri? Es – jā! Un kāpēc gan ne? Ja Jūs, gatavojot savu iemīļoto plovu, kur jākapā n-tie sīpoli, nejauši sagriežat ne tikai sīpolu, bet arī pirkstu, tad steidzīgi tiek meklēts plāksteris. Tā ir pirmā un ātrākā palīdzība! Kāds tam sakars ar auto? Vistiešākais! Apdrošināšanas kompānija ERGO mums uzticēja īstenot savu apdrošināšanas kampaņu – OCTA, KASKO, īpašuma un iedzīves apdrošināšanas veidiem. Pirms kampaņas uzsākšanas, monitorējot konkurentu aktivitātes, secinājām, ka to reklāmas materiālos komunikācija pārsvarā balstīta uz skaitļiem un standarta frāzēm – atlaides tik un tik, ietaupi, papildus saņem utt. Skaitļi, vārdi, frāzes. Sausā teorija. Garlaicīgā aritmētika. Apnikusī klasika. Tā bija līdz šim. Vai mēs varam ERGO vēstījumu cilvēkiem pasniegt interesantā un pavisam neierastā veidā? Varam! Lai piesaistītu cilvēku uzmanību, ir jābūt atšķirīgam, turklāt jāpiedāvā vērtības, kas uzrunā mērķauditorijas vajadzības. Tieši šeit mēs saskatījām savu stratēģisko iespēju demonstrēt ātru risinājumu, jo brīdī, kad ir notikusi nelaime, cilvēkam ir nepieciešama palīdzība tūlīt, nevis pēc kāda laika. Mūsu skatījumā tieši šie divi aspekti – ātrums un plašais pakalpojumu loks – bija jāuzsver kā divi galvenie ieguvumi, kļūstot par ERGO klientu. Tā dzima sauklis – ātrākā palīdzība visām likstām! Jau kopš bērnības, neveikli paklūpot un savainojoties, esam raduši skriet pēc pirmās palīdzības – plākstera. Mēs nesaucam ātro palīdzību. Nemeklējam medicīnas enciklopēdijās skaidrojumus, kā rīkoties, ja nobrāzts ceļgals. Mēs pavisam vienkārši sāpīgajai vietai uzliekam plāksteri. Plāksteris šoreiz bija mūsu vizuālais risinājums. Kampaņā liela loma bija intrigai. Izmantojām buzz mārketingu un tādējādi panācām neticami lielu interesi, diskusijas, kā arī neizpratni par to, kas NOTIEK???!!!

Vispirms promoteru komanda ar nebrendotiem plāksteriem aplīmēja uz ielām pamestās mašīnas. Arī uz satiksmes negadījumos cietušām mašīnām tika uzlīmēti plākstera formas magnēti. Tad parādījās izsistu vitrīnu efekts vairāk nekā 30 ERGO filiāļu un biroju logos. Kampaņā tika iesaistīti visi ERGO darbinieki, kas aplīmēja savus auto stiklus ar izsista stikla efektu, turklāt lietošanai tika izveidots arī speciāls e-pasta banneris. Ar plāksteriem tika aplīmēts viss ERGO autoparks. ERGO mājas lapā izveidojām mikrosaitu ar produktu aprakstiem un klipiem. Lai pievērstu uzmanību, lielākajos Latvijas sludinājumu portālos izvietojām apskādētu auto fotogrāfijas, kuru bojājumi tika ārstēti ar plāksteri. Plaši izmantojām sociālos medijus – tika izveidots Twitter konts, kur jau pirmajā dienā piesekojās 700 interesentu. Konts Youtube. Plaša diskusija Latvijas populārākajā sociālajā tīklā Draugiem.lv. Interneta vidē radījām īstu vētru – ievadot ERGO mājas lapā kādas lapas adresi, tika imitēta vairāku Latvijas TOP mājas lapu uzlaušana. Uzklikšķinot, cilvēks tika aizvests uz ERGO mājas lapu. Cilvēki bija neizpratnē. Kas notiek? Cilvēki runāja, jautāja, rakstīja. Intriga turpinājās nedēļu. Un tad nāca atrisinājums. Plāksteri tika nobrendoti ar ERGO logo. Mājas lapu uzlaušanas vietne atklājās Youtube ievietotajā video un atklāti stāstīja par savām viltus uzlaušanas prasmēm. Rezultāti bija tiešām ievērojami. KASKO polišu pārdošanas apjomi pieauga par 29%! Akcijas laikā tika pārdotas 700 DubultOCTA polišu, kas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā to, ka produkts bija pilnīgs jaunums! Līdz šim īpašuma apdrošināšanas pārdošanas apjomiem bija vērojama stagnācija, bet kampaņas laikā pārdošanas apjomi uzrādīja pieaugumu. Saskatot neparasto parastajā, mazs cinītis gāž lielu vezumu! Un likstas ir iespējams ārstēt pat ar plāksteri!

july2011

//pr0jects

MAIKLS DŽEKSONS PĀRPILDĪTĀ TROLEJBUSĀ Neskaitāmas reizes, stāvot pārpildītā trolejbusā, esmu iedomājusies, ko visi šie savās domās iegrimušie cilvēki darītu un teiktu, ja es pēkšņi sāktu skaļi dziedāt O sole mio vai e-talonu ietu piereģistrēt Maikla Džeksona mēnesgaitā. He, he. Viņi noteikti padomātu, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Bet kāpēc? Kāpēc? Kāpēc mēs vēlamies būt tik paredzami, vienādi un pelēki kā laukakmeņi? Kāpēc gan neatļauties kādu reizi izdarīt kaut ko traku, negaidītu, pārsteidzošu? Sasist ikdienas rutīnu sīkās lauskās. Noraut tās apnicīgo plīvuru no cilvēku sejām. Pārsteigt. Sapurināt. Pelēko aizstāt ar visām varavīksnes krāsām tā, lai tās šķīst uz visām pusēm kā peintbolā. Tā mēs arī izdarījām. Iedomājies. Pāris desmitus Coca-Cola ledusskapju. Tie izvietoti vienkopus. Stāv. Gaida. Klusums. Un cilvēki. Apkārt. Dara. Savas. Lietas. Un te pēkšņi...

“ Baltijā plānojam pavisam 84 šādus pasākumus”

Tavu brīnumu! Coca-Cola ledusskapji ir DZĪVI. Tie sāk kustēties, dejot. Tā sakot – dzīvot paši savu dzīvi. Pirmais šāda veida pārsteigumpasākums notika Rīgā, Starptautiskajā deju konkursā Pavasara ritmi 2011. Kā novērojām, visi bija sajūsmā. Valdīja smiekli un vispārēja jautrība. Neviltots prieks bija ne tikai publikai, bet arī pašiem jautrības radītājiem – Coca-Cola skapjiem. Sākot sadarbību ar Coca-Cola HBC Baltics, Baltijā plānojam pavisam 84 šādus pasākumus: 18 – Igaunijā, 36 – Latvijā, 30 – Lietuvā. Daudzi no šiem atraktīvajiem pasākumiem notiks galvaspilsētu centrālajās vietās, kur pulcējas Coca-Cola mērķgrupa – 12-19 gadu veci jaunieši. Katrā pasākumā piedalīsies 40 Coca-Cola

skapji. Piedalīsies tie jeb, pareizāk sakot, viņi ar ideju – radīt pozitīvu noskaņu. Un, protams, veikt savu prioritāro uzdevumu – izdalīt jauniešiem noteiktu daudzumu gardā dzēriena. Un mēs varam radīt vēl vairāk jautrības. Satracināt vai puspasaules. To visu iemūžināt video formātā un palaist dzīvē – sociālajos tīklos. Lai prieku var gūt arī citi. Citur. http://www.youtube.com/user/CocaColaBaltic

july2011

//pr0jects

LIMAAS VDRĀU AŠOTANAKS SLĒPE KKUĪ!* Vai jums liekas, ka rakstītājam šodien smaga diena? Jā, tā varētu šķist, tomēr nē. Šo rindu autore ir vienkārši tik ļoti iejutusies jaunajā Laimas vārdu atkošanas spēlē Kukī, ka nespēj no tās atrauties ne mlkrii. Nu, re, atkal sākas! Jūs taču arī bērnībā ar savu labāko draugu mēdzāt runāt kodētā, tik jums vien saprotamā valodā? Tā varēja netraucēti apspriest savu simpātiju no paralēlklases vai kontroldarba laikā uzprasīt atbildi uz nipakam nesaprotamo jautājumu! Ak, tā velnišķīgi neizprotamā ģeometrija!!! “Hei, sak ri potehizanū?” uzsaucu savai labākai draudzenei. Arī mēs, veidojot Latvijas vissaldākajam uzņēmumam – Laimai – jauno vārdu spēli Kukī!, atcerējāmies bērnību un iekritām azartā. Spēlē dots kāda vārda pirmais un pēdējais burts, taču pārējie mainīti vietām. Tad nu aiziet – uz priekšu! Mēģini atkost, kas tas ir – aditoujria? Kas ir palktās? Katras nedēļas trīs labākie vārdu atkošanas meistari balvā ieguva jaunos cepumus Selga ar kļavu sīrupa garšu un kaudzi citu Laima saldumu! Un sen aizmirstas, neviltotas prieka ecijmoas! Nē, nu patiesi – laikam esmu par daudz spēlējusi! Kas ir KUKĪ!? Tas ir tas foršais brīdis, kad notiek kas negaidīts. Un Tu atklāj pasauli no jauna! Nu var kost ne tikai vārdus, bet arī cepumus un citus našķus. Jo Tu taču zini, ka alus ari ira sula

“ atcerējāmies bērnību un iekritām azartā”

*Laimas vārdu atkošanas spēle Kukī!

july2011

pr0jects //

direktors

LAURIS ŠPILLERS Lauris Špillers, ne tikai kuģa Alpha Baltic kapteinis, bet arī kaislīgs riteņbraucējs, kam prieku sagādā ne tikai labi rezultāti, bet arī citu sporta cienītāju acīs mirdzošā degsme. „Šorīt, ejot uz darbu, ieraugu kāda optimista uz asfalta ar krītiņu uzšņāpto „Labrīt! Tev viss izdosies!” Fantastiski! Uztveru to kā solījumu un garastāvoklis uzreiz kļūst labāks. Arī es varu teikt – jums izdosies! Izaicini savu optimismu un piesakies Spices skrituļmaratonam, kas notiks jau 7. augustā, un Panadol MTB maratonam, kas notiks 21. augustā. Kā arī neaizmirsti par Baltic Miles skriešanas pusmaratonu 11. septembrī. Un visi šie sporta pasākumi notiks skaistajā Latvijas kūrortpilsētā Jūrmalā.

july2011

Tie uzlādēs jūs uz ilgu laiku. Vēl tagad jūtu sevī neizsīkstošu enerģiju, ko guvu, piedaloties mūsu organizētājos velomaratonos – 20. maijā notikušajā Jūrmala GRAND PRIX 2011 un 21. maijā notikušajā Jūrmalas velomaratonā. Ir labi, kad ķermenis un prāts ir harmonijā. Pārliecinies par to velomaratonu fotohronikā.”

pr0jects //

VELOMARATONU FOTOHRONIKA 20. maijs Jūrmala – skaistā Latvijas kūrortpilsēta, kur kaijas un priedes nav retums. Laiks kā radīts braucienam ar velosipēdu. Saule silda tieši tik daudz, cik vajag – nav ne par karstu, ne par aukstu. Vējš atveldzē tieši tik, cik nepieciešams. Un sportisti izbauda sacensības tieši tā, kā to vajag – ar sacensības garu un gatavi 182 km garajai distancei. Tās ir profesionālās sacensības Jūrmala GRAND PRIX 2011. Kopumā šajās sacensībās piedalījās 123 sportisti no Krievijas, Čehijas, Grieķijas, Itālijas, Serbijas, Somijas, Austrijas, Šveices, Igaunijas, Polijas, Moldovas un, protams, no Latvijas. Skati labākos momentus arī Tu.

july2011

pr0jects //

21. maijs Vēl vakardienas trakums Tepat ap mani vīd Es jūtu dūmu smaku Un prožektori vēl spīd* Dūmu gan nebija, bet bija putekļi, ko sacēla neskaitāmie velosipēdi. Nu tie ir nosēdušies uz priežu skujām, aizceļojuši uz kāpu baltajām smiltīm. Jau nākamajā dienā, 21. maijā, tie atkal tika tramdīti, jo notika Jūrmalas velomaratons. Trīs dažādās distancēs – Favorit Ģimenes braucienā jeb 14 km, 60 km un 126 km – startēja vairāk nekā 1500 dalībnieku.

dalībnieks, ērtākais pārvietošanās līdzeklis, kuplākā ģimene, garākās ūsas, ātrākais dalībnieks, izturīgākais dalībnieks, labākais tandēms, oranžākā tērpa īpašnieks, zaļākā tērpa īpašnieks, košākās matu bantes, augstāko papēžu īpašniece, kuplāko svārku īpašniece. Gaisā bija jūtama priežu skuju, sacensību, jūras, azarta un arī jautrības smarža.

Ikviens, kurš startēja 14 km distancē, tika aicināts padomāt par savu ārējo tēlu un braucamrīka noformējumu, jo tika nodrošinātas īpašas balvas šādās nominācijās: garākās bizes, raibākā ķivere, stilīgākais ritenis, košākais krekls, raibākās zeķes, jaunākais dalībnieks, vecākais

Vai šo neatkārtojamo smaržu kokteili jūti arī Tu? Pasmaržo bildes! * Prāta vētra, Vakardienas trakums

pr0jects //

REKLĀMAS GALVENAIS IEROCIS!

tekstu autors

KRIŠJĀNIS PAPIŅŠ

july2011

//pr0jects

Reklāmas teksts nav jebkurš teksts. Tas nevar būt vienaldzīgs, tukšs un paviršs. Reklāmas tekstam ir mērķis – pārdot. Produktu. Pakalpojumu. Ideju. Reklāma nav māksla, teātris vai izklaide. Reklāma ir stratēģiska disciplīna, un tās jēga ir radīt pārmaiņas cilvēku attieksmē un rīcībā. Un teksts ir reklāmas ierocis. Teksta mērķis reklāmā ir atrast pareizās stīgas cilvēka uztverē, kuru aizskaršana liktu palūkoties uz lietām no mazliet atšķirīga skatījuma un padarītu tās pievilcīgas. Atceros stāstu par ubagu, kuram priekšā bleķa krūzīte ziedojumiem un tāfelīte ar uzrakstu “Lūdzu, palīdziet. Esmu akls”. Ļaudis arī iemet pa kapeikai. Bet tad garām gājis kāds centīgs kopīraiters, kurš ubagam naudas vietā piedāvājis savu profesionālo palīdzību. Ubags piekritis, un reklāmists pārrakstījis tekstu: “Ir pienācis pavasaris, bet es to neredzu.” Ubaga ienākumi nozīmīgi mainījušies.

“Bībele sastāv no aizraujošiem reklāmas tekstiem. Piemēram, tie pēdējie būs tie pirmie, ņem savu gultu un staigā utt.”

Mēs dzīvojam subjektīvā pasaulē, jo notiekošo filtrējam caur savu unikālo uztveri – un tieši tāpēc realitāte ir manipulējama. Ne velti uz iepakojumiem sen vairs neraksta pusfabrikāti, bet ātras pagatavošanas produkti. Tekstu lietot, protams, ir jāmāk – galu galā, ja kāds nemāk lietot valodu, tad valoda lieto viņu. Bet reklāmā nepietiek ar dzejnieka talantu un stila izjūtu. Lirika nepārdod. Tāpēc reklāmas tekstam ir nepieciešama spēcīga mārketinga dimensija. Tas sevī ietver zināšanas par to, kā funkcionē cilvēka prāts – kā tas uztver, interpretē, strukturē un ielāgo informāciju. Reklāmists pēc būtības ir pārdevējs, kurš pārdod lielām tautas masām. Ne velti reklāmas pirmsākumos grandiozākos panākumus sasniedza tādi ģēniji kā Deivids Ogilvijs, Klods Hopkinss un citi, kuri savu karjeru sāka ar tiešā pasta sūtījumiem,– šajā disciplīnā konkrētā teksta efekts uz pārdošanu ir novērojams absolūti objektīvi, izrēķināms līdz procenta simtdaļai. Zināšanas par to, kas strādā un kas ne, kas uzrunā un kas aizķer, bet kas atstāj vienaldzīgu, ļauj radīt efektīvāku ieroci, labāku reklāmas tekstu. Reklāma, protams, nekad nav bijusi tikai reklāmas aģentūru prerogatīva – ar reklāmu taču nodarbojas ikviens, kuram svarīgi kādu par kaut ko pārliecināt, uzturēt un izplatīt noteiktas idejas. Beigbeders savā 14,99 eiro pareizi atzīmē, ka Bībele sastāv no aizraujošiem reklāmas tekstiem. Piemēram, tie pēdējie būs tie pirmie, ņem savu gultu un staigā utt. Tāpat ikviens totalitārais režīms ir radījis tekstus, lai izplatītu un ieaudzinātu sev nepieciešamo ideoloģiju – Slava dižajam oktobrim (PSRS) vai Dzīvo brīvs vai mirsti (ASV) ir tikai sākums, kas katarsi sasniedz dr. Gebelsa jaunradē, pārfrāzējot kristietības maksimu Patiesība tevi darīs brīvu uz slaveno un visiem zināmo uzrakstu virs Aušvicas nometnes vārtiem Darbs dara brīvu. Vēl svarīgi piebilst, ka teksts nav tikai vārdi un burti – arī attēlu var uztvert un analizēt kā tekstu. Nereti tieši attēls ir tas, kas rada kontekstu, kuru papildinot ar pāris vārdiem, tiek iegūts īpašs spēks un nozīme. Bet tas jau laikam stāsts citai reizei.

july2011

pr0jects //

SOCIĀLIE MEDIJI – RUNĀT PAR UN AR CILVĒKIEM sociālo mediju projektu vadītāja

OLGA MEŽALE Būt vai nebūt sociālo mediju stratēģijai – tāds ir jautājums, ko pēdējā laikā kompānijas uzdod diendienā un piedalās nebeidzamās sanāksmēs, lai par to diskutētu. Kas ir sociālo mediju stratēģija? Šajā gadījumā tikai viens ir pilnīgi skaidrs – kompāniju lēmums nebūt sociālo mediju vidē pilnīgi noteikti nav sociālo mediju stratēģija. Apgalvojums, ka sociālie mediji ir mainījuši komunikācijas nozari, protams, jūs nepārsteigs. Viennozīmīgi tām

july2011

kompānijām, kuras spērušas soli sociālo mediju izmantošanas virzienā, tuvākajā nākotnē tie pilnīgi noteikti turpinās ietekmēt dienaskārtību un liks aizvien vairāk domāt, kā šos komunikācijas kanālus integrēt savos mārketinga plānos daudz stratēģiskāk.

Plānot vai neplānot... Sociālo mediju primārā loma ir veidot attiecības,

//pr0jects

pastāstīt, iesaistīt, pievērst uzmanību, būt klāt tur, kur mūs piemin, it īpaši krīzes situācijās. Bet pats galvenais – runāt par cilvēkiem un ar cilvēkiem! Uzreiz arī rodas jautājums – ja reiz tas ir par un ap cilvēciskām attiecībām, tad kāpēc ir kaut kas jāplāno? Komunicējot ar draugiem, mēs taču neveidojam nekādas stratēģijas... Kriss Brogans savā blogā crisbrogan.com argumentē, ka svarīgi ir saprast shēmu, kā komunikācijas kanāls tiks izmantots. Piemēram, ja mums ir svarīgi ar sociālo mediju palīdzību parādīt, ka esam mūsdienīga kompānija, kas ir uzticama un atvērta komunikācijai ar saviem klientiem, tad mūsu taktika pavisam noteikti būs citāda nekā tad, ja mūsu primārā vēlme būs sasniegt plašu auditoriju, radot ap savu brendu tā saucamo buzz jeb zumēšanu. Tieši tāpēc būtiski ir saprast savu mērķi un, pirms sākt darboties, iezīmēt skaidrus soļus, KĀ to sasniegt. Faktam, ka mēs sociālajos medijos varam veidot konkursus, nebūt nav jānozīmē, ka mums tas nepieciešams un garantē iecerētā komunikācijas mērķa sasniegšanu! Tomēr, ja šis konkurss ir daļa no stratēģijas, tad tas var dot ļoti labus rezultātus.

Fanu skaits Ja uzņēmums veido Facebook lapu, tam ir svarīgi, lai tai būtu ievērojams fanu loks. Tomēr jāņem vērā arī fakts, ka liels fanu skaits nebūt nenozīmē iesaistīšanos un atdevi jeb kvalitāti. No vienas puses, straujš sekotāju skaita kāpums var izskatīties lieliski, bet, no otras puses, tiklīdz fani cits pēc cita sāk atteikties no sekošanas un neizrāda vēlmi iesaistīties sarunas dialogā, mēs vairs neizskatāmies kā varoņi! Ja par mūsu prioritāti ir kļuvusi kvalitatīvas auditorijas sasniegšana, tad ar standarta aktivitātēm sociālajos medijos nav gana. Ir jāveido viedokļu līdera tēls, radot patiesi saistošu saturu, kas, pirmkārt, ir mūsu eksperta pārdomu publicēšana par notikumiem nozarē, dažādi skaidrojumi vai instrukcijas, kas var būt noderīgi mūsu sekotājiem, gadījumu izpētes, video intervijas utt. Jāņem vērā, ka mūsu sekotājiem var rasties jautājumi, komentāri, kritika, kam arī jāvelta laiks! Arī negatīvi noskaņoti lasītāji ir vērtība – viņi par mums runā, un tikai mūsu spēkos ir pārvērst viņus no negatīvajiem kritizētājiem par uzticamiem faniem!

Grozies kā gribi – jābūt patiesiem Noslēgumā – ļoti labi zināma, bet būtiska atziņa, ko, manuprāt, der atcerēties biežāk! Sociālajiem medijiem uzticas. Tāpēc būsim patiesi, klausīsimies, ļausim runāt arī negatīvo un iesaistīsimies – ja būs nepieciešams, atvainosimies. Jo sociālie mediji – tās ir cilvēciskās attiecības! Sociālie mediji liek mums teikt patiesību, un, iespējams, tieši šis ir viens no lielākajiem komunikācijas nozares ieguvumiem.

“pats galvenais – runāt par cilvēkiem un ar cilvēkiem! .... tikai mūsu spēkos ir pārvērst viņus no negatīvajiem kritizētājiem par uzticamiem faniem!”

Brīdinājums: tas prasa ilgstošu un mērķtiecīgu darbu, jo nekas nenotiek tāpat vien! Ja mums ir svarīgi, ka sociālo mediju stratēģija iet roku rokā ar mūsu mārketinga, zīmolvedības, PR un klientu servisa procesiem, tad kādā brīdī ir vienkārši jāsāk.

july2011

pr0jects //

ESI SVEICINĀTS UZ KLĀJA! Mūsu fantastiskajam kolektīvam ir pievienojies vēl viens fantastisks cilvēks. Kā tur saka – laba daudz nevajag? Vajag! Un kā vēl vajag! Jo vairāk, jo labāk! Lēdijas un džentlmeņi, iepazīstieties! RAIMONDS CIPE, Alpha Baltic mediju projektu direktors!

july2011

//pr0jects

RAIMONDS CIPE mediju projektu direktors Reklāmas nozarē strādā teju trīs gadus. Visu šo laiku Raimonds ir bijis Omnicom Media Group tīkla aģentūras SIA PHD Latvia darbinieks. Darbs aģentūrā ir devis ļoti lielu un vērtīgu pieredzi, plānojot klientu reklāmas aktivitātes gan konkrētu kampaņu, gan gadu griezumā. Galvenie pienākumi ietvēra mediju investīciju un konkrētās nozares tirgus analīzi, patērētāju analīzi un produktu/ pakalpojumu mērķa grupu definēšanu, zīmola analīzi, kampaņu stratēģiju izstrādi, stratēģiju prezentēšanu, mediju plānošanas uzraudzīšanu un koordinēšanu, kā arī pēckampaņu analīzi un atskaites. Strādājis ar vairākiem zināmiem zīmoliem, no kuriem vērts pieminēt: Lattelecom, Rimi, SuperNetto, BMW, Turība, kā arī Staburadze un Husqvarna.

aģentūra ar lielisku radošo, mediju, sabiedrisko attiecību, pasākumu organizēšanas, digitālo un sporta nodaļas komandu. Protams, bez profesionālajiem faktoriem, svarīga ir arīdzan darba vide, it īpaši kolektīvs, kas Alpha Baltic, pēc pirmajiem iespaidiem, ir ļoti saliedēts, atraktīvs un, kas pats svarīgākais, ar dzirksti acīs.”

“Alpha Baltic komandai pievienoties mani pamudināja vēlme pēc jauniem izaicinājumiem. Papildus jau labi pazīstamajam mediju tirgus spēles lauciņam Alpha Baltic ir plašs citu kompetenču loks, proti, pilna servisa

Ko lai saka? Alpha Baltic strādā forši cilvēki!

Raimonds cenšas profesionālo un sabiedrisko dzīvi turēt veselīgā balansā. Brīvajā laikā nododas sportam, īpaši badmintonam, taču viņu var ieraudzīt arī ar sniega dēli pie kājām, uz riteņa, skrienam, uz ūdens vai kādā komandu spēlē. “Vislabāk jūtos dzimtajās lauku mājās – Āraišu Vējdzirnavās, kur tāpat kā lielpilsētā balansēju starp darbīgu rosīšanos un bezrūpīgu atpūtu.”

Mēs jau sen to bijām pelnījuši!

july2011

pr0jects //

KAS NOTIEK AR TV? mediju nodaļas vadītājs

IVARS SUDMALIS Pēdējā laikā noteikti ikviens mārketinga vadītājs ir dzirdējis par TV kanālu piesātinājumu un nepieciešamību TV kampaņas plānot ļoti savlaicīgi, lai aģentūra var veiksmīgi un kvalitatīvi sasniegt klientam interesējošo auditoriju. Saņemot jaunāko informāciju no TNS Latvija par TV reklāmu apjomu, noteikti nevienu nepārsteidza fakts par konstanto pieaugumu klasiskajai reklāmai TV. Visos mēnešos, salīdzinot attiecīgo mēnesi ar šo pašu pe-riodu pagājušajā gadā, ir vērojams pieaugums no +8% līdz +24%. Nekas neliek domāt par to, ka šī tendence uz gada otro pusi mainīsies un tirgus piebremzēsies. Jūnijs nav bijis izņēmums, un klasisko reklāmu skaits pieaudzis par 13%. Savukārt maijā tika reģistrēts lielākais reklāmu skaits kopš 2007. gada oktobra. Krīze ir beigusies, un tirgus sāk atdzīvoties! Bet tagad mums ir jāsaskaras ar problēmām, kas saistītas ar TV kampaņu plānošanu, jo atļautais reklāmas apjoms ir noteikts ar likumu – 12 min/h. Stāvam rindā kā padomju laikā pēc desām.:) Salīdzinot ar 2010. gadu, visas lielākās TOP5 nozares ir palielinājušas reklāmas izvietošanas skaitu. Ļoti būtisks pieaugums ir bijis mazumtirdzniecībai (+44%) un aukstajiem dzērieniem (+50%). Augam un tas priecē, bet vienu lietu esam piemirsuši un

july2011

šogad konstanti izmantojam mazāk, nekā pagājušogad. Tā ir sponsorreklāma. Šim reklāmas veidam atšķirībā no klasiskās reklāmas ir bijis nepārtraukts kritums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas ir svārstījies no -1% līdz -18% mēnesī. No tā varam secināt, ka daudzi reklāmdevēji ir atteikušies no sponsorreklāmu izmantošanas vai arī to izmanto krietni mazāk. Kaut patiesībā ļoti bieži sponsorreklāma ir izdevīgāka nekā klasiskās reklāmas izvietošana – gan raugoties no cenas, gan no auditorijas viedokļa, gan no pievienotās vērtības produktam. Kā pozitīvu piemēru sponsorreklāmu izmantošanā varam minēt mūsu pieredzi. Tas bija kopdarbs ar zīmolu Paul Mitchell, ko atzinīgi novērtēja arī telekompānija LNT, nominējot kā gudrāko reklāmas iegādi pavasara sezonā. Patiess prieks par mūsu klientu lojalitāti un uzticēšanos, plānojot kampaņas. Teikšu atklāti, lēmumam izmantot šo reklāmas veidu pamatā bija cena par sasniegto auditoriju un precīza mērķauditorijas uzrunāšana. Paldies vēlreiz Paul Mitchell par uzticību un kopdarbu, realizējot attiecīgo projektu. Pārējiem novēlēšu novērtēt sponsorreklāmas iespējas, jo tā ļoti bieži ir labāks veids kampaņas un zīmola komunikācijai nekā klasiskās reklāmas izvietošana.

//pr0jects

M큰su monitorings par aizpild카jumu.

Diploms no LNT.

TNS monitorings l카dz maijam.

july2011

pr0jects //

IEKŠĒJĀ KOMUNIKĀCIJA UZŅĒMUMĀ KĀ ŪDENS ORGANISMAM

sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

TIJA EZERIŅA 24

july2011

//pr0jects

Savu nozīmi nav zaudējuši arī drukātie materiāli – plakāti, bukleti un rokasgrāmatas. Tas sevišķi attiecas uz vēstījumiem un tēmām, par kurām darbiniekiem ir jāatgādina atkal un atkal. Piemēram, uzņēmuma stratēģija, mērķi, vērtības un kultūra, vēlamie klientu apkalpošanas standarti, dažādi labumi u.tml. Iekšējai komunikācijai jābūt tikpat saplānotai, kā uzņēmuma stratēģijai, jo tieši tā mūs visus saista un satur kopā, un virza uz mērķa sasniegšanu. Viens no aktuālākajiem iekšējās komunikācijas un personāla vadības jautājumiem ir darbinieku iesaistīšana. Tas ir daudz vairāk nekā vienkārši informēšana par kompānijas nākotnes plāniem; tā ir sistemātiska un mērķtiecīga uzņēmuma vērtību un kultūras integrācija darbinieku ikdienas rīcībā, vienlaikus tās ir arī rūpes par darbiniekiem – attīstība, izaugsmes iespējas, efektīva vadība, atgriezeniskā saite un komandas saliedēšana. Ieguldot iekšējās vides sakārtošanā, uzņēmums var tikai iegūt, jo apmierināti un motivēti darbinieki ir vislabākā reklāma.

Elektroniskie vs tā saucamie tradicionālie komunikācijas kanāli Jo vairāk elektronisko komunikācijas līdzekļu ir pieejams, jo vairāk cilvēki alkst pēc tiešās komunikācijas. Maziem uzņēmumiem noteikti vajadzētu izmantot šo savu priekšrocību un tikties vismaz reizi mēnesī visiem kopā kādā tematiskā pasākumā. Lielāki uzņēmumi šādas aktivitātes var īstenot reizi ceturksnī vai pusgadā. Informācijas apriti un pieejamību noteikti palīdz stiprināt arī intranets, kas var būt gan kā komunikācijas platforma, gan kā vietne, kur ērti pieejami darbam nepieciešamie rīki (rokasgrāmatas, rīkojumi, dažādi šabloni u.tml.). Intranets ļaus samazināt e-pastos nosūtītās informācijas apjomu. Tikai jāņem vērā: ja uzņēmumā ir izlemts pāriet uz šo iekšējās komunikācijas kanālu, tad jāparedz, ka tā iedzīvināšanai arī būs jāiegulda darbs un laiks, līdz darbinieki pieradīs to regulāri izmantot. No pieredzes varu teikt, ka savu nozīmi nav zaudējusi arī uzņēmuma avīze, sevišķi, ja ir iespēja to izdrukāt un izvietot tur, kur pulcējas darbinieki (piemēram, virtuvē vai apspriežu telpās). Ja intranetā un e-pastos cenšamies rakstīt īsāk, tad avīzē raksti var būt garāki. Šis ir arī viens no tiem līdzekļiem, kā motivēt darbiniekus, it īpaši, ja tiek atspoguļoti kādi sasniegumi.

Elektroniskos komunikācijas līdzekļus nevajadzētu nedz pārvērtēt, nedz arī atstāt novārtā. Tikai atcerēsimies, ka telefoniski problēmu var atrisināt aptuveni 15 reizes ātrāk nekā e-pastos.

Fokuss uz atgriezenisko saiti Jau krietnu brīdi pagātnē ir laiks, kad informācija plūda vienā virzienā, tas ir, no vadības pie darbiniekiem. Mūsdienīga un efektīva iekšējā komunikācija pieprasa, lai darbiniekiem būtu iespējas paust savu atgriezenisko saiti, arī anonīmi. Dažas idejas: anonīmās pasta kastītes, tiešsaistes čats ar vadību, īpašas uzticības personas, kurām var paust savas bažas par uzņēmumā notiekošo un kuras veic izpēti, neizpaužot ziņotāja identitāti, regulāras pārrunas ar vadību (vismaz reizi mēnesī tikšanās viens pret viens), kurā darbinieks var saņemt un sniegt atgriezenisko saiti, jau iepriekš minētie pētījumi. Lai kāds būtu izvēlētais atgriezeniskās saites mehānisms – galvenais, lai seko rīcība, kas demonstrē, ka darbinieks ir sadzirdēts, ka viņa viedoklis ir svarīgs. >>

“iekšējai komunikācijai jābūt tikpat saplānotai, kā uzņēmuma stratēģijai ”

july2011

pr0jects //

Atvērtība un pieejamība Laiku pa laikam jāiztestē kā mērķis kanālu efektivitāte Tāpat kā mēs profilaktiski pārbaudām savu veselību, tā arī reizi ceturksnī vai pusgadā vajag pārliecināties par iekšējās komunikācijas kanālu efektivitāti. Šī ir tā saucamā pulsa aptauja (pulse research), kur nelielai nejauši izvēlētai darbinieku grupai no dažādiem līmeņiem aizsūta aptaujas anketu. Tajā iekļauti jautājumi par pēdējos mēnešos būtiskiem notikumiem, kas norisinājušies uzņēmumā (piemēram, izmaiņas vadībā vai struktūrā, finanšu/pārdošanas rezultāti, jauni noteikumi, produkti u.tml.): pirmkārt, vai darbinieki zina par šiem notikumiem, otrkārt, kā viņi to ir uzzinājuši; treškārt, kuri kanāli viņu izpratnē ir ērtāki. Šāda aptauja ļauj aptvert vispārējo komunikācijas plūsmu organizācijā, kā arī izprast, kuri ir tie komunikācijas mehānismi, kurus vajadzētu uzlabot. Šādi var labi arī redzēt, kā strādā vai nestrādā t.s. džungļu telefons. Reizi divos gados būtu vēlams arī iekšējās komunikācijas audits, lai gūtu dziļāku priekšstatu par kompānijā notiekošo. Šajā gadījumā jāatceras, ka vadībai jābūt gatavai reaģēt uz atklātajām problēmām, tās novērst. Pretējā gadījumā kolektīvs vairs nebūs motivēts piedalīties šādos pētījumos.

Realitātes pārbaude Domāju, ka ikviens no mums reizi pa reizei ir pie sevis purpinājis par to, ka nav īsti skaidrs, ar ko nodarbojas kāds no kolēģiem vai pat vadītājs. Reizēm pat nav svarīgi, ka ir pieejami amata apraksti vai par to ir stāstīts dažādās intervijās.Veselīgākai iekšējās vides attīstībai itin labi noder tādas aktivitātes kā lejup vai augšup virzītā lomu apmaiņa un pastāvīga iekšējās rotācijas programma. Nedaudz precizējot. Lejupvirzītā lomu maiņa – vadītājs dienu vai divas iejūtas savu darbinieku lomā; augšupvirzītā lomu maiņa – darbinieki izmēģina spēkus vadībā. Iekšējās rotācijas programma (veiksmīgi īstenota vairākos General Electric meitas uzņēmumos). Darbiniekiem tiek dota iespēja vienu vai vairākas dienas pilnvērtīgi strādāt kādā citā struktūrvienībā, kuru viņi paši ir izvēlējušies. Pēdējā aktivitāte ļauj kolēģiem labāk izprast cits cita darba specifiku, kādam vēl atklāt savas spējas jaunā laukā vai – gluži pretēji – saprast, ka viņš vai viņa neko tādu nekad negribētu darīt.

july2011

Darbinieki jutīsies vairāk iesaistīti, ja vadība iesaistīties to ikdienas dzīvē vai arī būs pieejama darbiniekiem. Piemēram, noteikts laiks reizi nedēļā būs atvērto durvju diena, kad pie kompānijas vadības var ierasties ikviens darbinieks. Tāpat arī vadītāji var organizēt vakariņas vai pusdienas ar noteiktu darbinieku grupu, sumināt tos, kas absolvējuši maģistratūru vai doktorantūru, sasnieguši noteiktu stāžu kompānijā vai svin apaļas jubilejas.

“Noslēgumā – reizēm nevajag nedz lielu budžetu, nedz lielu darbu, lai veicinātu pozitīvas emocijas kolektīvā. Pietiek ar sirsnīgu attieksmi un vienkāršu aprunāšanos, jo galu galā mēs visi esam cilvēki un vēlamies tikt saprasti un spēt uzticēties!”

//pr0jects

RADOŠAS INOVĀCIJAS GAIŠĀKAI PASAULEI Nav lielākas laimes reklāmas un mārketinga industrijas darboņiem, ja klients ir apmierināts ar rezultātu, kā arī apkārtējie radīto darbu uztver pozitīvi (vai nu tas būtu vides plakāts, reklāmas vai radio rullītis). Tāpat laiku pa laikam ir patīkami arī saņemt kādu plašāku atzinību. Tā nu mārketinga komunikāciju grupas Alpha Baltic balvu plauktā ir iegūlušas trīs skaistas, spožas atzinības. No Centrālās statistikas pārvaldes pateicība par 2011. gada tautas skaitīšanu; savukārt no vides reklāmas kompānijas JC Decaux konkursā Reklamazaurs 2010 saņemta viesu balva un sabiedrības balsojuma kategorijā - Inovatīvie risinājumi (klients K-Rauta).

Tagad atskatoties, tiešām jāteic, ka mums bija liels gods strādāt pie tāda projekta kā tautas skaitīšana, jo nākamreiz kaut kas tāds norisināsies vien pēc desmit gadiem. Alpha Baltic nodrošinātie pakalpojumi: radošā koncepcija, logo un visu kampaņas radošo materiālu izstrāde, mājaslapas dizains un administrēšana, PR un sociālie mediji. Dzīve nav tikai internetā, dzīve ir mūsu ikdiena – tieši tāpēc vides reklāma „nemirst”, tā attīstās un sacenšas par uzmanību. Strādājot pie K-Rauta vides reklāmas, mēs izlēmām padarīt pasauli mazliet gaišāku. Alpha Baltic nodrošinātie pakalpojumi: radošais koncepts un dizains.

july2011

tête-à-tête //

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS IR SAULE. Ieskats sabiedrisko attiecību aizkulisēs Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura Lai saprastu un izskaidrotu, aicinājām uz sarunu Rutu Siliņu, Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura studiju prostudiju programmas grammas Sabiedriskās attiecības vadītāju Rutu Siliņu. Kura, Jūsuprāt, no visām SA “Sabiedriskās attiecības” vadītāja Kā bērns vēlos izjaukt līdz pēdējai detaļai savu mīļāko rotaļlietu, lai saprastu, kas lācītim vēderā? Kas ir sabiedriskās attiecības (SA)?

definīcijām ir visprecīzākā?

Tā būs kompilācija no dažādām definīcijām. SA ir plānota vadības funkcija ar mērķi uzturēt abpusēji izdevīgas attiecības starp klientu (uzņēmumu vai iestādi) un visām klienta iesaistītajām pusēm, kas var būt gan tiešie klienti, gan sadarbības partneri, gan darbinieki, gan konkurenti, gan noteiktas sabiedrības grupas, kas var kaut kā ietekmēt klientu. Īpaši uzsverot – abpusēji izdevīgas. Jo attiecības būs abpusēji izdevīgākas, jo sabiedrība būs saprotošāka un iecietīgāka, kas ir īpaši svarīgi tieši krīzes brīžos. >>

july2011

RUTA SILIŅA

// tête-à-tête

july2011

tête-à-tête //

aktivitātes publiskam atbalstam? Kādam ir jābūt SA speciālistam? Daudzi jaunieši, izvēloties studēt SA un saņemot jautājumu: Kāpēc Tu vēlies kļūt par SA speciālistu?, atbild: Es esmu komunikabls vai es vēlos iemācīties būt komunikabls, un tāpēc vēlos studēt SA. Jāsaprot, ka SA nav nekāds psihoterapijas vai personības attīstības kurss. SA speciālistam ir jābūt cilvēkam, kurš ir gatavs strādāt. Daudz strādāt. Un gatavam veidot tēlu un reputāciju nevis sev, bet gan klientam. Cilvēkam ir jābūt ar vēlmi nepārtraukti mācīties, jo šī vide un profesija ļoti strauji mainās un nāk klāt arvien jaunas tendences. Tas, kas pirms pieciem gadiem bija novitāte, tagad ir ikdiena. Kurš gan varēja iedomāties, ka tādas izklaides lietiņas kā Twitter un citi sociālie tīkli kļūs par tik būtisku komunikācijas kanālu. SA speciālistam ir jāpārzina ne tikai, kā mainās sabiedrība, bet arī jāpārzina dažādas tehnoloģiskas lietas. Atceroties studiju gadus – mums bija tāds priekšmets, kurā mācīja, kas ir internets. Tad tas Latvijā tikai ienāca un tas likās kaut kas nereāls. Šobrīd tāda priekšmeta vairs nav. Un, ja es paliktu ar tām zināšanām, ko man iedeva augstskola, tad strādāt šajā profesijā es vienkārši vairs nevarētu. Ir jāiet līdzi laikam. SA speciālistam ir jābūt tādam, kurš nepārtraukti mācās. Kurš ir gatavs pieņemt izaicinājumus. Viņam jāpiemīt kritiskai domāšanai un analītiskai pieejai. Bet pāri visam – SA speciālistam ir jāmīl cilvēki! Ja Tu nemīli cilvēkus, Tu nevari strādāt šajā profesijā! Jo Tu nestrādā ar koka kluci, Tu nestrādā ar mašīnu, Tu strādā ar cilvēkiem, tāpēc cilvēki ir ļoti labi jājūt! Un jāmīl! Jo, ja Tu nāc uz darbu ar attieksmi – Ak, Dievs, atkal viņi!!! – tad šī profesija nenesīs nekādus augļus. SA jāstrādā tikai tiem, kas mīl cilvēkus! Pretējā gadījumā tās ir mocības!

Tas atkarīgs no tā, kādā jomā uzņēmums vai iestāde strādā. Monopoluzņēmumam ir vienas vajadzības, mazam uzņēmumam – citas, bet starptautiskam uzņēmumam ir vēl citas vajadzības. Līdz ar to katram no šiem uzņēmumiem, atkarībā no tā, cik tas ir liels vai maziņš un kādā sektorā darbojas, būs savas prasības – kādam būs svarīgāk informēt, bet kādam – pārliecināt. Ir ļoti lieliska Sandras Oliveras (Sandra Oliver) shēma, kurā viņa ir apkopojusi visu SA praksi un iedalījusi astoņos, tā sakot, tortes gabaliņos. Viņa SA ir sarindojusi pēc tematiskajiem blokiem – ir riska komunikācija, kur ietilpst arī krīžu komunikācija, ir valsts komunikācija, kur ir lobēšanas aktivitātes, government relations vai public affairs u.c. Un tur nāk klāt savs instrumentārijs – mediju attiecības, publicitāte, ar mārketingu saistītas lietas. Katrs izvēlas to kopu, kas vajadzīga tieši viņam.

Ko Jūs ieteiktu tiem uzņēmējiem, kas uzskata, ka ar SA reputāciju var radīt ātri? Lai nu ko, bet labu reputāciju radīt ātri nevar!!! Ātri var radīt negatīvu reputāciju! Jā, tur var piekrist. Pozitīva reputācija veidojas lēni un pakāpeniski. Un tas ne vienmēr ir viegls process. Reputācijas veidošanu var salīdzināt ar kāpšanu kalnos – var lēnām uzkāpt, bet var ļoti ātri nokrist lejā. Nevajag jaukt reputāciju ar atpazīstamību. To var radīt ļoti ātri. Uztaisām reklāmas kampaņu, esam visos medijos, ieguldām daudz naudas un – esam atpazīstami! Bet atpazīstamība nav tas pats, kas reputācija. Reputācija būs svarīga tiem klientiem, kuri domā ilgtermiņā, kuri vēlas būt nepieciešami pēc gada, diviem, pieciem un desmit. Reputācija – tā ir investīcija!

Ar kādām problēmām SA – informācija, visbiežāk jāsaskaras SA pārliecināšana, sakārtošana. speciālistam ikdienas darbā? Kurš no šiem paņēmieniem SA ir ierindotas starp stresainākajām profesijām. Un tā arī ir. Jo ir jāžonglē ar daudz dažādiem darbiem vienlaispēlē lielāko lomu kādas kus. Reizēm problēmas sagādā tas, ka klients vēlas visu 30

july2011

// tête-à-tête

tagad, tūlīt, ātri un varbūt pat vakar. Šādos gadījumos jāpārliecina klients, ka konkrētajā gadījumā rezultāts nav ātri sasniedzams. SA nav F1 brauciens. Reizēm problēmas sagādā tas, ka klients pats nezina, ko īsti viņš grib. Man ir bijusi tāda pieredze, kad klients saka: Paņemiet mūs aiz rokas un vediet! Bet man ir jāzina, uz kuru pusi viņš vēlas iet! Kāds ir uzstādījums? Mana pārliecība ir, ka uzņēmumam ir jābūt attīstības dokumentam, ko sauc par stratēģiju. Kādu attīstību uzņēmums vispār vēlas? Jo SA ir jābūt tādām, lai tās palīdzētu sasniegt uzņēmuma lielo stratēģisko mērķi. Jo vairāk klients saprot, kas ir viņa stratēģiskais mērķis un ko viņš vēlas, jo precīzāk viņš var dot uzdevumu, jo apmierinātāks viņš būs ar iegūto rezultātu. Jo, ja klients dod uzdevumu – aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko, arī rezultāts būs nekāds.

Kāda SA speciālistu paaudze šobrīd pie Jums skolojas? Daudzi SA studētgribošie uz jautājumu: Kāpēc vēlies studēt SA?, atbild: Es gribu būt slavens, gribu, lai mani rāda TV, es gribu staigāt pa ballītēm. Lai visu šo darītu, nav jāstudē SA. Var vispār nemācīties augstskolā! Un te man prātā ir Denisa Vilkoksa (Dennis L. Wilcox) teiktais. Lielā mērā SA tēlu sabojāja filma Sekss un lielpilsēta (Sex and the City), kur viena no varonēm Samanta Džounsa (Samantha Jones) bija SA speciāliste. Bet es atļaušos teikt, ka tas, ko viņa darīja, maz bija SA. Tās bija attiecības, bet vai tās bija SA, par to es stipri šaubos. Tas lielai daļai jauniešu un arī uzņēmēju radīja iespaidu, ka SA ir Samanta Džounsa. Bet SA pilnīgi noteikti nav tas, ko darīja šī varone. Vēl ļoti interesanti bija vērot, kā sevi pozicionē zināms segments sabiedrības dāmu dzeltenas nokrāsas dzīves stila žurnālu lappusēs. Sākumā viņas sevi dēvēja par studentēm. Bet gadiem ilgi jau nevar būt studentes. Un tad nākamais posms bija SA speciālistes. Es gan gribētu redzēt, ko viņas ir radījušas un darījušas SA jomā. SA ir smags darbs, tā ir nākšana uz darbu agri no rīta un iešana uz mājām vēlu vakarā, nereti darbs arī brīvdienās. Protams, ir jāsaprot, kurā brīdī ir jāpasaka: STOP – te ir darbs un te ir mana dzīve, lai nepārdegtu. Jo šajā profesijā ir augsts pārdegšanas risks. Tomēr SA ir arī ļoti interesants un aizraujošs darbs.

Ko Jūs atbildat tiem studentiem, kuriem ir radies šis nepareizais priekšstats par SA?

Mīts, ka jūs ar SA varat būt slaveni un tiksiet rādīti TV – tieši tā, tas ir mīts! Kādā sarunā ar 3. kursa studentiem viņi man jautāja – Kāpēc agrāk neviens mums nebija pateicis, ka tas būs tik nopietni!!! Bet – SA nav pekstiņi, SA ir nopietns darbs! Mārketingā ir viegli redzēt rezultātu. Uztaisām reklāmas kampaņu, skatāmies – rezultāti pieaug vai krītas. SA darbības rezultāts nav tik acīmredzams. Varbūt tas ir tas, kas rada šo viegluma iespaidu. Dārznieks nopļauj zālāju, rezultāts redzams uzreiz. Bet SA redzamākais ir iešana uz ballītēm, un daudzi tā aplami arī uztver SA.

Kādus vārdus nekad nedrīkst teikt SA speciālists? Es nevaru, es negribu, es nezinu! Visvieglākais ceļš ir atrunāties – es negribu, nevaru, nezinu. Bet tāpēc jau tu esi SA speciālists, lai izdomātu, kā Tu vari. Ir jārunā! Jārunā ar saviem kolēģiem. Jāļauj arī saviem kolēģiem piedalīties informācijas apritē. Ja Tu paliec viens ar savu nezināšanu, Tu vāries savā sulā un vari neredzēt risinājumu. Ja Tu kaut ko nezini, ir jāiet un jājautā! Nav jābaidās lūgt padomu!

Noslēgumā pasaka, kas lieliski parāda SA būtību. Saule saderēja ar Ziemeļvēju, kurš no viņiem ir spēcīgāks. Ziemeļvējš teica, ka viņš ir spēcīgāks, bet Saule – nē, es esmu spēcīgāka. Pa ceļu gāja kāds vīrs, un viņi saderēja: tas, kurš panāks, ka vīrs novelk mēteli, tas arī būs spēcīgāks. Ziemeļvējš uzpūš savu auksto dvesmu, vīrs ietinas mētelī ciešāk. Ziemeļvējš uzpūš vēl stiprāk, vīrs satinas vēl ciešāk. Ziemeļvējš pūš pavisam stipri, bet vīrs savelk mēteli vēl ciešāk un iet salīcis, lai aukstums netiek aiz mēteļa apkakles. Bet tad uzspīd Saule. Kļūst siltāk. Vīrs iztaisno salīkušo muguru. Saule uzspīd vēl, un vīrs mētelim attaisa apkaklīti. Saule uzspīd vēl spožāk, un vīrs mēteli attaisa. Saule uzspīd vēl, un vīrs mēteli novelk. Pasakas morāle – ar labestību var panākt daudz vairāk nekā ar agresiju. SA ir saule.

july2011

0ff the t0pic //

IEKĀPT ZIRGAM SEGLOS UN LAIMEI KLĒPĪ! Iedomājies. Datora klaviatūras klaboņa. Tāds kā avangardisks, nevienam neizprotams mūzikas ģēnija radīts skaņdarbs. Jo klabinām mēs visi. Klik, klak, tuk, klik, klak, tuk. Nemitīgi telefona zvani. Steigā izdzerta kafijas tase un uz galda nomesta apgrauzta brokastu maizīte. Vakardienas.

pavadā zirgus un pilnīgu atbrīvotības sajūtu. Tur mēs kāpām zirgam mugurā un laimei klēpī.

Kāds nemierīgi piesit kāju telefona zvanu ritmā. Kāds klusi pukojas par to, ka diennaktī ir par maz stundu. Darbs dzen darbu. Ah, printeris aprija lapu. O, johaidī, meili neiet!!! Āāā, tāda sajūta, ka tūliņ, tūliņ uzsprāgs galva! Ah, uh, oi un vai! Šodien bija traka diena!

Ieskaties arī Tu mūsu burvīgajā vakarā!

Un iedomājies. Rāms vasaras novakars. Saule, apaļa un koša kā lauku vistas olas dzeltenums, gozējas pie apvāršņa. Gaiss silts kā tikko izslaukts piens. Un smarža. Miera, klusuma, vienotības un, jā, arī staļļa smarža. Jo, lai arī esam pilsētnieki un sākotnēji tā asi iesitas nāsīs, tomēr ar laiku aprodam un tā šķiet pat patīkama un nomierinoša. Liekas, ka mieru un harmoniju iespējams satvert rokās un noglabāt kabatā. Vēlāk, atkal cītīgi deldējot jau tā padilušos klaviatūras taustiņus, mēs tos varēsim izvilkt no kabatas un palaist ofisā – lai paklejo un rada mūsos patīkamas atmiņas. Skan klusums. Atskan kolēģu sajūsma – mmm, jāā, ooo! Jā, tā arī ir iespējams. Turklāt vienas dienas ietvaros. Diena – stress. Vakars – miers. Alpha Baltic projektu vadītāji darba sagurumu atstāja uz rakstāmgalda, blakus pildspalvām, darba mapēm un neapēstajām brokastu maizītēm. Un devās izklaides braucienā uz Tīraines staļļiem. Tur mēs tīrījām zirgus, kuru klusā bubināšana darīja mūs tikpat rāmus kā viņu dzīvesgudrās acis. Tur mēs vedām

july2011

Tur mēs cepām gaļu un sacepām arī nemieru – lai nav! Tur mēs marinējām dārzeņus un gardā marinādē nobaudījām floras, faunas un cilvēku vienotību.

Renāte Grava – prot atrast jautrību it visur!

Irīna – šā vakara galvenā vaininiece:) Un viņas vakara devīze: Z- zini, I- izbaudi, R- redzi, G- gribi, S- smaidi!

july2011

Renāte Vītola – vēro saulrietu.

Līga – gan strādā, gan atpūšas tā, ka putekļi iet pa gaisu!

Daina – ar atbruņojošu smaidu.

Evija – izgaršo dabu!

may2011

Ivars un Kristīne – darbīgi arī atpūtā!

Agnese – mugurā pilnīgai atbrīvotības sajūtai.

Dace – visstaltāk turējās zirgam mugurā!

Tija – PR un zirgu pavēlniece. Urzula – no šāda skatu punkta var redzēt vairāk un plašāk.

july2011

0ff the t0pic //

Mākslinieciskais direktors

KRISTS ZANKOVSKIS vs FRANCIJA

Ja es redzu piparmētras, tad Krists redz Mojito. Ja es redzu telefonu, viņš redz sirsnīgu sarunu. Ja es redzu baltu lapu, Krists jau sen to domās ir apgleznojis. Ja es redzu nomākušās debesis, tad Krists redz uzplaukušus ziedus.

Krists VS Francija/Parīze/Sarkozy...

Viņš redz to, ko neredz citi. Ja netici man, tad ieskaties viņa fotostāstā.

// 0ff the t0pic

Šķiet, Parīzē kultūras ir pārāk daudz.

Interesanta lieta – urbānais mazdārziņš. Savi gurķi, dilles.... Mazie skvēri, kas palikuši neapbūvēti, apkārtējiem iedzīvotājiem kalpo kā mazdārziņi.

july2011

Urbānisma posts un tajā pašā laikā jauna radošuma izpausme – māja no pilsētas atkritumiem.

Aprīlī, kad laiks vakaros kļūst silts, Sēnas upē uz salām Ile de la Cite un Ile Saint Louis top piknika vietas parīziešiem. Kādu vakaru iepazinos ar afrofrancūzi, kurš bija kopā ar savu paziņu. Viņš aicināja pievienoties pastaigā apkārt salai. Tā kā viņš bija rūdīts piknikotājs, iepazināmies ar neskaitāmām kompānijām, kas baudīja silto vakaru upes krastā, dzerot vīnu, pļāpājot, iepazīstoties, dejojot un klausoties mini koncertus.

july2011

Pie mākslas centra katru vakaru pulcējas intelektuālo bezpajumtnieku bariņš ar laptopiem, vīnu, uzkodām, kāršu spēlēm. Tā viņi katru vakaru atnāk, ieņem savas vietas, izguļ nakti un no rīta pazūd. Dzirdēju viņus runājam dažādās Austrumeiropas tautu valodās. Bet latvieši tie nebija. :)

// 0ff the t0pic

Paris Je t’aime.

Priekā!

july2011

0ff the t0pic //

Kad Japānā bija kodolkrīze, šķita īpatnēji redzēt kafejnīcu ar tādu pašu nosaukumu FUKUSHIMA. Jāatzīst, ka šī kafejnīca nebija apmeklētāju pārpildīta.

Luksemburgas dārzi. Brīvdienās parki ir pārpildīti. Parīzieši raujas pie dabas. Vienkārši apsēsties uz zemes zālē – tas ir kaifs.

july2011

// 0ff the t0pic

Leo vakara gaismÄ Sait Michel rajonÄ .

july2011

0ff the t0pic // SVĒTS VAI ĻAUNS?

Saviesīgs vakars. Kad Marē rajonā plkst. 1 slēdzas Brasserie, La Perle un citas izklaides vietas, visi no šīm kafejnīcām savācas kādā bārā, kura nosaukumu neatceros. Uz tā durvīm ir A4 lapa ar uzrakstu soiree privee (privāts saviesīgs vakars), kas izrādās nav nekāds privāts vakars, bet zīmīte ir tikai tādēļ, lai nelaistu kafejnīcā visus pēc kārtas. Bāra īpašnieks bija pilnīgi traks! Viņam tas bija kā boksa mačs ar bāra apmeklētājiem – kurš kuru?! Trešajā raundā viņš tomēr pieveica nepaklausīgo bāra publiku un plkst. 4 izmeta to uz ielas.

july2011

// 0ff the t0pic

Skatoties no augšas (Monparnasas torņa), pilsētas ielas izskatās kā melnas upes. Get down, get down, down....

july2011

inspirati0n //

maketētāja

INGA TIVUMA Skaistu bilžu meistare. Dizaina pavēlniece. Prot vēlamo pārvērst esošā. Un virtuālo padarīt par reālo.

Lasu gan romantiskus romānus, gan detektīvus, gan arī dokumentālus ceļojumu aprakstus. Pēdējā visspilgtāk atmiņā palikusī grāmata ir Artūra Skrodera Iespaidu kolekcionārs par ceļojumu apkārt pasaulei. Fantastiski pasaules nostūru apraksti un ceļotāja piedzīvojumi.

Filma Labprāt skatos franču kino. Piemēram, 2001. gada filma Amēlija (režisors Žans Pjērs Ženē). Gan vizuāli, gan emocionāli skaista filma.

Vanesa Meja. Labs garastāvokļa uzlabotājs vai fons, braucot pie auto stūres saulainā dienā.

No piedzīvotajiem galamērķiem pagaidām spilgtākais ir ceļojums ar savu auto un teltīm pa Korsikas salu. Vieta, kur savijas mežonīgi skaista daba un vēstures elpa. Salīdzinoši maz tūristiem domāto labumu – lietussardziņi un atpūtas krēsli pludmalēs u.tml., tāpēc var izbaudīt dabisko kultūrvidi un cilvēku neskarto dabu.

july2011