RE:AD #3 by Alpha Baltic

ABOUT ADVERTISING

3 december 2011

LATVIJĀ IR IZCILĪBA! // BALTCOM ZĪMOLA MAIŅA // 8 KOMERCIĀLA TEKSTA rakstīšanas LIKUMI // SKRIENAM, SKRITUĻOJAM, SLĒpojam un braucam ar velosipēdu // viļņi, vējš, smiltis saule

labas.

ej.uz/ab-ideja

www.alphabaltic.lv

//exp0se

AGNESE LEMŠA

Ak, tepat tās ir. Atradu. Arī vārdus, ko teikt jums. Tāpat kā sirds nedrīkst palikt nemīlēta un nemīloša, tāpat lapa nedrīkst palikt balta. Visam jānotiek. Darbiem jārit. Acīm jāredz. Intuīcijai jājūt. Lietum jālīst. Kļavām jānodzeltē. Un tā tālāk, un tā joprojām... Never-ending story. ∞ Dzīve jādzīvo visās krāsās – košās, piesātinātās, ne bālās, neizteiksmīgās. Ģimenes, draugu, mīlestības, darba krāsas. Visspilgtākās. Lai mūs redz. Un ne jau aiz patmīlības vai egocentriskuma. Bet – tāpēc, ka dzīve ir tikai viena. Vismaz kā cilvēkam. Bet tas jau cits stāsts. Par pārdzimšanu kucēnos vai tarakānos. Tā nemaz nav, ka zāle kaimiņos zaļāka. Mūsējā ir koši un sulīgi zaļa. Iespējams, Latvijā ir viskošākā zaļā zāle pasaulē. Un vissmaržīgākais vasaras gaiss. Pēc negaisa, gluži vai elektrizēts. Viszilākā jūra. Viscaurspīdīgākais dzintars. Visbaltākie gulbji. Man gribētos tā domāt. Tamāra redzēja (lasi 42. lpp). Notici viņai! Varbūt Tu pats pabrauci zem varavīksnes loka un nodomāji – cik dzīve ir f... fantastiski skaista. Nu tad, kad piedalījies Jūrmalas velomaratonā? Man jau likās, ka Tu tas biji! Un vēl es redzēju, ka Tu stāvi trolejbusa pieturā un zinātkārām acīm pēti reklāmas plakātu. Tajā bija tikai trīs vārdi, bet cik uzrunājoši. Pateikt maz, bet tā, lai visi dzird. Tas ir jāmāk! Lasi 20.lpp Iespējams, Latviju pēdējo desmit gadu laikā pametuši ceturtdaļmiljons iedzīvotāju, lai dotos pelnīt iztiku ārzemēs. Bet ir 980 un vēl n-to reižu vairāk izcilu jauniešu, kas meklē iespējas tepat, Latvijā. Piedalās konkursos, uzvar, neuzvar. Bet nepadodas. Iet tālāk. Arī mēs ejam. Turpinām ieturēt labi iesākto pozitīvo virzienu. Esam vieni no atbildīgākajiem un korektākajiem nodokļu maksātājiem. Esam topa virsotnē. Sakām to nelielīdamies, bet minot faktu.

sabiedrisko attiecību projektu vadītāja

∞

VISS SĀKAS AR VĀRDU UN BEIDZAS AR TO Vārdi nenāk viegli, tā jau izsenis atzinis kāds dziedātājs. Tie jāmeklē kā brilles, kas uzstumtas uz pieres. Vai kā atslēgas, ko turu rokās un meklēju jau desmit minūtes.

Viss sākas ar vārdu. Un beidzas ar vārdu. Vārds, vai tas rakstīts, runāts, izdziedāts, ir mūsu saziņas veids. Tā mēs apmaināmies ar domām, jūtām, pieredzi. Emocionāli. Vai racionāli. Uvis par to zina daudz; lasi viņa domas 18. lpp. Un vēl. Iepazīsti vārdus, ko mums dāsni dāvāja kāds guru. 4. lpp Un noglabā tos savā pieredzes mapītē. Ja Elizabetes Gilbertas* mīļākais itāļu sakāmais ir Attraversiamo**, tad RE:AD tas ir pavisam vienkāršs latviešu vārds – v ā r d s. Jo tas sevī slēpj visu, visu, visu, kas ir uz pasaules. * Elizabete Gilberta (1969) – amerikāņu rakstniece, “Ēd, lūdzies, mīli” autore ** Iesim pāri – latv. val.

december2011

cr3dits //

AGNESE LEMŠA

LIENE GAIGALA

RE:AD redaktore Vācieši apguva sabiedrisko attiecību pamatus no Freida. Amerikāņi tos iemācījās no vāciešiem, bet Agnese – no amerikāņiem. Tāds ir sabiedrisko attiecību zinību ciltskoks.

mākslinieciskā redaktore-dizainere Viņu iedvesmo Vorhols, Pikaso, Goija, Mone, Karavadžo, Matiss, Dalī, Jānis Rainis un daudzi citi. Vienmēr gatava palūkoties uz lietām no neierasta skatu punkta un radīt ko patiesi skaistu un nebijušu.

ALEKSEJS GATIS BELOKOPITOVS ROZENFELDS fotogrāfs

radošais direktors

Reiz Gēte sūdzējās, ka skaisti mirkļi ir zūdoši. Lūk, nu tie ir paliekoši. Un nav neviena, kurš tos spētu tvert labāk kā Aleksejs.

Kam gan prasīt pēc padoma, kad nepieciešamas 222 radošas idejas piecu minūšu laikā? Protams, Gatim. Viņš ir dzirkstošs līderis, nepārspēts stāstnieks un nebeidzams ievesmas avots ikvienam.

december2011

KRIŠJĀNIS PAPIŅŠ

KASPARS CEĻMALNIEKS

tekstu autors

web dizainers

Tekstu autori sacer reklāmu tekstus. Teksti sastāv no vārdiem, bet vārdi – no simboliem un skaņām. Tādējādi rakstīt tekstu nozīme gleznot un komponēt vienlaicīgi.

Ja sastopaties ar izcilu mājas lapu, web spēli vai iPhone aplikāciju, ir liela varbūtība, ka to radījis Kaspars. Jo viņš ne tikai zina, kā pareizi uzrakstīt kodu, bet arī, kas liek jūsu sirdij pukstēt straujāk.

RE:AD vāka ilustrācijas autors: REINIS LIEPA Ilustrācijas essence: “Ilustrācija ir mana šī brīža vīzija par idejām. Tās ir kā gaiši mākoņu mutuļi, jebkuras radošās idejas veidošanās mūsu prātā. Bet šajā versijā tas ir vērsts uz āru, tā it kā mēs to redzam savā priekšā, kā vizualizācijas sākumu. Cilvēks kā idejas uztvērējs un tās aplūkotājs.”

//ag3nda IR IESPĒJA ATKAL KĻŪT LABAM*

LATVIJĀ IR IZCILĪBA!

TEV TAS NOTEIKTI JĀREDZ

SKRIENAM, SKRITUĻOJAM, SLĒPOJAM UN BRAUCAM AR VELOSIPĒDU

8 UNIVERSĀLIE RAKSTĪŠANAS LIKUMI

EJU PA IELU UN IERAUGU VIELU PĀRDOMĀM. LIELU!

VAI DIGITĀLAJĀ VIDĒ EKSISTĒ TIKAI „TRĪS BRĀĻI” – CLICKS, LIKES, FOLLOWERS?

DARI KO DARĪDAMS – DARI NO SIRDS!

ALPHA BALTIC EKSPONĒS BRĪVDIENU VĒSTNEŠUS

GODPILNAJĀ UZTICAMO UZŅĒMĒJU SARAKSTĀ – ARĪ MĒS!

ZELTA PATIESĪBA – BLAKUS DĪĶIM IR EZERS

REKLĀMAS AĢENTŪRU TOPA PIRMAJĀ VIETĀ ALPHA BALTIC

BAUDOT FLORU UN FAUNU UN...

SVAIGA GAISA PLŪSMA

VIĻŅI, VĒJŠ, SMILTIS, SAULE

IEDVESMAI

december2011

pr0jects //

IR IESPĒJAMS ATKAL KĻŪT LABAM * Teksts un foto: Gatis Rozenfelds Nezinu kādēļ, tomēr šī ir viena no domām, kas man nāk prātā, atceroties Hansa Reica (Hanss Reitz) interviju. Tas, iespējams, tāpēc, ka viņš nes pasaulē ideju par sociālo biznesu. Tā pamatā ir doma, ka jebkura uzņēmējdarbība var ne tikai būt savā ziņā pašmērķīga un uz peļņu vērsta, bet arī zināmu daļu gūto ieņēmumu var novirzīt noteiktu sabiedrības problēmjautājumu risināšanai. Rīgā Hanss viesojās augusta sākumā – gan ar lekciju Rīgas Ekonomikas augstskolā, gan arī veltīja laiku sarunai ar mums. Ņemot vērā laika atstatumu, kad notika intervija un kad top šis raksts, šīs rindas ir vairāk kā veltījums sajūtai par šo cilvēku un viņa pārstāvētajām idejām. Pēc sarunas ar viņu pieķēru sevi, cenšoties atcerēties, par ko es sapņoju pusaudža vecumā, par ko es gribēju kļūt. „Tas, par ko mēs sapņojam 15 - 18 gadu vecumā, ir vispatiesākais. Šos sapņus nevajag aizmirst, drīzāk jācenšas atcerēties reizēs, kad liekas, ka esam noskrējuši no ceļa,” – tā Hanss. Atbilstoši viņa uzskatiem sapņi šajā vecumā atspoguļo mūsu patiesos profesionālos mērķus.

Mēs visi esam radītāji Ja mēs Hansa vārdu un uzvārdu ievadām Google meklētājā, tur atrodam, ka viņu dēvē par vienu no radošākajiem cilvēkiem pasaulē, kādēļ es arī jautāju: kas, viņaprāt, ir radoša personība, ko nozīmē par tādu būt? Reics: „Varbūt mani uzskata par radošu, jo es ģērbjos citādi, atšķirīgi no citiem. Man bērnībā īsti nebija izvēles, jo mēs bijām vairāki bērni ģimenē un es vēlējos atšķirties. Tas bija vieglāk arī manai mātei, kura, raugoties ārā pa logu, vienmēr varēja mani redzēt un atšķirt. Kopumā ikviens no mums ir radoša personība, jo savu kapacitāti mēs varam izmantot dažādiem mērķiem un sasniegtais rezultāts atšķirsies.” Diezgan vienkārša doma, tajā pašā laikā paradoksāla. Paradoksāla tāpēc, ka parasti par radošiem mēs uzskatām mākslas, kultūras, reklāmas, PR un mediju industrijas darboņus. Taču Hansam ir taisnība – ikviens no

december2011

mums ar vieniem un tiem pašiem līdzekļiem var nonākt pie atšķirīga rezultāta. Reics: „Sēžot pie auto stūres, es varu vadīt automašīnu uz slimnīcu; es varu arī vadīt automašīnu, lai iebrauktu cilvēku pūlī. Mēs esam auto vadītāji. Tāpat to var attiecināt uz šīs planētas attīstības virzību. Mēs neesam vienkārši pasažieri, katram no mums ir aktīva loma, mijiedarbojoties ar dzīvību, kas ir ap mums.” Un, kas vēl svarīgi, šīs atšķirības mūsu attieksmē ietekmē arī mediju saturu, sociālo mediju saturu. Jo mēs paši būsim labdabīgāki savās domās un darbos, jo pozitīvāks būs šis saturs; savukārt, ja mūsu rīcību vadīs bailes, naids un dusmas, tad pārsvarā arī ap sevi redzēsim vardarbību, seksu utt.

“...ikviens no mums ir radoša personība!” „Esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs varam izkļūt no šīs bedres tikai ar mākslas un kultūras palīdzību. Faktiski tas ir jautājums, kā mēs dzīvosim, kāda būs lauksaimniecība un kādas būs mūsu attiecības ar dabu. Un attiecīgi tam vajadzētu pakārtot izmantotās tehnoloģijas. Tas noteiks mūsu nākotni,” spriež Reics. Hanss turpina: „Pasaulē ir divi miljoni cilvēku, kas nezina, ko viņi nākamajā dienā ēdīs. Lieki. Katru dienu 300 tūkstoši cilvēku mirst no bada. Lieki. Okeānos ir divi miljardi tonnu plastmasas. Tas viss ir lieki. Mēs visi esam radošas būtnes, mēs visi kaut ko radām, un tām nav jābūt muļķībām un nepatikšanām. Mēs pašlaik radām ļoti daudz nepatikšanu nākamajai paaudzei. Ikvienā no mums ir bezgalīga radošā kapacitāte.”

Tehnoloģijas lauž vecuma robežas Mēs dzīvojam unikālā laikā. Tehnoloģijas attīstītās ik dienas, turklāt tik strauji, ka daudzi no mums, kas

//pr0jects

dzimuši 70-tajos vai pat līdz 80-to gadu vidum, nespēj itin visam izsekot līdzi. Jaunā paaudze dalās ar mums savā pieredzē, kā lietot kādu konkrēto sociālo mediju vai ierīci. Tā ir tāda sajaukšanās. Pareizi vien Hanss saka: mums, nosacīti vecākajai paaudzei, kas tuvojas trīsdesmit vai ir jau pāri tiem, ir citāda veida pieredze, ko veido mūsu ceļojumi, saskare ar citiem cilvēkiem, uzkrātās zināšanas, kļūdas u.tml. Tā ir tāda sava veida saplūšana, robežu mazināšanās. Mums tikai jāspēj būt pietiekami atvērtiem. Reics: „Mans ieteikums jauniešiem ir nepieņemt jums uzliktās lomas, izprotiet tās un, ja nepieciešams, mainieties. 16-17 gados apzinieties sevi, jo, piemēram, Aleksandrs Lielais kļuva par to, kas viņš ir, tieši šajā vecumā. Vecumā no 17 līdz 18 gadiem mūsu iespējas mainīt sabiedrību ir neierobežotas. Noformulē savu vēlmi vai mērķi, pieraksti un pieliec pie sienas. Tas, ko tu sapņo starp 15 un 18 gadiem, ir tas, kas Tu esi. Ja vēlāk Tu atminēsies, ko Tu šajā laikā sapņoji, tā būs izeja pašam uz sevi.” Hanss teic, ka viņš vienmēr ir vēlējies ceļot un meklēt piedzīvojumus, turklāt, viņaprāt, bizness, sevišķi sociālais bizness, ir skaists piedzīvojums. Domāju, ka reizēm ikviens no mums sajūt tādu kā tukšumu un bezmērķību. Un tas ir neatkarīgi no tā, cik daudz mēs pelnām un veiksmīgi esam. Tas ir brīdis, kad esam apstājušies no spēja skrējiena, ir parādījies brīvs brīdis domām. Man šķiet, ka šo tukšumu var aizpildīt, izdarot ko labu. Uzņēmumiem tas nozīmētu īstenot savas korporatīvās sociālās atbildības programmas ne tikai ķeksīša pēc, bet gan tāpēc, ka tiešām ir šī vēlēšanās padarīt pasauli ap sevi labāku. Protams, visas mūsu problēmas nevar atrisināt kāds cits un ārēji, daudz darba ir jāiegulda arī pašiem. Tomēr reizēm svarīgākais ir pirmais solis – domāt ne tikai par sevi, bet arī ilgtermiņā uz priekšu, varbūt par saviem bērniem. Tas nekas, ja tādu vēl nav. Ja nu būs? Viņiem būs jādzīvo pasaulē, kuru mēs esam radījuši. * Hāleds Hoseinī „Pūķa ķērājs” (2003)

VAIRĀK INFO TE:

december2011

pr0jects //

LATVIJĀ IR IZCILĪBA! Teksts: Daina Saliņa Foto: ALEX Nav. Nav. Nav tikai negatīvais, kā runā anonīmie komentāri internetā. Ir. Ir. Ir mums Latvijā tik daudz laba un novērtējama. Jo vairāk par labo runāsim, rādīsim un novērtēsim, jo vairāk smaidu pelēkajā ikdienā sastapsim. Maxima stipendiju konkursā Latvijas Izcilnieki 2011 šogad saņēmām 980 pieteikumus no visiem Latvijas novadiem. Visi bērni, kas piedalījās šajā konkursā, ir pelnījuši uzslavas. Malači bērni, nenokar degunus, bet kaļ zinības. Nepagurst un atrod laiku ne tikai skolas mājas darbiem, bet arī treniņiem, pulciņiem, privātstundām. Un bauda bērnību tāpat kā citi. Kā saka – jo vairāk dari, jo vairāk var izdarīt. Apbalvošanas ceremonijā Zinību dienā, 1. septembrī, 45 paši, paši, paši izcilākie saņēma stipendijas. Pieci bērni saņēma lielo 1000 latu stipendiju, bet četrdesmit – 100 latu. Taču sumināti tika visi!

Svinīgā gaisotnē tika sumināti visi finālisti

december2011

1000 latu ieguvēja mākslas, kultūras un mūzikas jomā bija Paulīna Piteņko, kura apguvusi flautas un klavierspēli, bet pašlaik nodevusies arī saksofonam

Lielās stipendijas ieguvējs eksakto zinātņu kategorijā – Georgijs Treņins, kura sirdslieta jau daudzus gadus ir ķīmija. Georgijs ir pārliecināts, ka ar šo zinātni pozitīvā virzienā varēs december2011 ietekmēt cilvēces nākotni 07

Sporta kategorijā stipendiju ieguva Elza Gulbe, viņa to izlietos, lai sagatavotos 2012. gada pasaules čempionātam U-23 grupā

Tas nekas, ka gadu nav daudz – 1000 latu stipendiju sporta kategorijā ieguva Krišjānis Kočāns, kas sasniedzis izcilus rezultātus grieķu-romiešu cīņā. Krišjānis jau septiņus gadus katru darbadienu līdz treniņam mēro 20 km garu ceļu

Humanitāro zinātņu kategorijā lielo stipendiju ieguva Veronika Baltmane, kuras sirdslieta ir valodas. Stipendija palīdzēs apgūt arī franču valodu

Čaklajiem bērniem bija sarūpēts arī gards našķis

pr0jects //

TEV TAS NOTEIKTI JĀREDZ – INTEGRĒTA PIEEJA BALTCOM ZĪMOLA MAIŅĀ Teksts: Krišjānis Papiņš Tautā saka – divas galvas ir gudrākas nekā viena. Lielā mērā šo analoģiju var attiecināt arī uz pašreizējo situāciju pārdošanā. Izcils produkts – tas ir labi, IZCILS PRODUKTS + REKLĀMA = LIELISKI savukārt IZCILS PRODUKTS + REKLĀMA + VISAPTVEROŠA KOMUNIKĀCIJA = VIENKĀRŠI IDEĀLI Tieši šādu risinājumu mēs, Alpha Baltic, piedāvājām, prezentējot Baltcom (toreiz vēl Baltkom) savu stratēģisko pieeju zīmola “atsvaidzināšanā” un produktu pārdošanas veicināšanā. Piedāvājām gan uzņēmuma attīstības stratēģiju, gan iekšējās un ārējās komunikācijas idejas, gan radošos risinājumus, gan mediju plānošanas pakalpojumus. Vārdu sakot, piedāvājām iespēju būt kopā ar klientu no sākuma līdz galam.

Zīmols ir fasāde, turklāt svarīga Zīmola maiņa nav tika logo, krāsu un zīmola vadlīniju

december2011

nomaiņa. Tas ir process, kurš izpaužas gan iekšēji, gan ārēji un kura veiksmīgā norisē ir jāiesaista uzņēmuma darbinieki, esošie un jaunie klienti. Baltcom Latvijas tirgū, telekomunikāciju nozarē darbojas jau 20 gadus, tādēļ zīmols kā fasāde ir ļoti būtisks elements. Visredzamākās pārmaiņas ir skārušas Baltkom nosaukumu, kas nu jāraksta nevis ar ierasto “k”, bet moderno “c”, turklāt izskaņa „com” pastiprina vēstījumu, ka uzņēmums piedāvā gan televīzijas, gan fiksētās telefonijas, gan arī interneta pakalpojumus. Tāpat mainījies Baltcom logo, kuru nu ikviens atzīst par izdevušos un vaicā pēc autora. Mēs, Alpha Baltic, smaidām, jo zinām, ka to zīmējuši mūsu mākslinieki. Pirms droši ķerties pie šīm pārmaiņām, protams, Alpha Baltic komanda rūpīgi analizēja konkurentus, organizēja esošo un potenciālo klientu fokusgrupas, tāpat arī Baltcom aptaujāja darbiniekus par, viņuprāt, vēlamajām izmaiņām logotipā. Atbilstoši stratēģijai būtiski bija tas, ka tieši darbinieki bija vieni no pirmajiem, kas uzzināja par uzņēmumā notiekošo pārmaiņu procesu. Jebkuras organizācijas

//pr0jects

pamats ir cilvēki, kas tajā strādā, un tieši tāpēc viņiem ir jābūt iesaistītiem pārmaiņu procesā teju no paša sākuma.

Jauna identitāte, jauns produkts Televīzija, telefons un internets ir mūsu ikdienas neatņemama sastāvdaļa, bet kuru pakalpojuma piegādātāju izvēlēties? Pārdošanā liela nozīme ir gan uzņēmuma reputācijai, gan arī piedāvājuma saturam – kas, kādā formā un par kādu cenu tiek piedāvāts. Svarīgs arī klientu serviss un vispārējā pakalpojuma kvalitāte.

ivars sudmalis

Kamēr aģentūra naski darbojās ap radošajiem un PR materiāliem, tikmēr klienta pusē norisinājās būtiskas pārmaiņas saistībā ar produktu. Šeit aģentūras un klienta domas sakrita jau sākotnējā stratēģijas prezentācijā – pakalpojumam jābūt vienkāršam, saprotamam un caurskatāmam. Tieši tādam, kāds būs jaunais uzņēmuma tēls. Un tā arī tas izveidojās. Turpmāk Baltcom attālināsies no interneta dalījuma pēc ātrumiem un saviem klientiem jaunās paaudzes NGN optiskā interneta zonā piedāvās vienotu interneta ātrumu līdz 100 Mbit/s kombinācijā ar televīzijas un/vai fiksētās telefonijas pakalpojumiem. Vairs nekādas skaldīšanas. Turklāt Baltcom piedāvā visplašāko augstas izšķirtspējas jeb HD televīzijas kanālu klāstu.

Vairāk nekā televīzija Jaunā Baltcom tēla reklāmas kampaņas pamatā ir ideja, ka televīzija rada emocionālu piedzīvojumu. Tā ir iespēja apceļot pasauli, neizejot no mājokļa, uzzināt daudz jauna, izbaudīt satraucošas emocijas. Tieši pirmās personas pieredze ir kampaņas centrālais motīvs – tas arī atspoguļots reklāmas TV klipā un pilsētvides plakātos.

Stāsta Raimonds Cipe, Alpha Baltic mediju projektu direktors: „Baltcom jaunā zīmola kampaņas stratēģija bija izaicinājums aģentūras mediju departamentam, jo tai bija jāsasniedz ļoti plaša auditorija ar augstu frekvenci. Turklāt jākomunicē divas svarīgas ziņas – jaunā identitāte un jaunais, no ‘zvaigznītēm’ atbrīvotais, produkts. Lai šos visus aspektus aptvertu vienojošā kampaņā, dalījām auditoriju gan atbilstoši demogrāfiskiem, gan, iespēju robežās, psihogrāfiskiem rādītājiem, attiecīgi katrai izvēloties speciālu mediju sadalījumu, papildus iz-sverot mediju ietekmi tēla un pārdošanas ziņu komunikācijā.” Vienlaikus ar reklāmas kampaņu medijos norisinājās arī PR aktivitātes – preses konference gan darbiniekiem, gan medijiem, tāpat arī pārmaiņas piedzīvoja Baltcom sociālo mediju profili. Neaizmirsām arī par BTL aktivitātēm – jo ir tik svarīgi klientu satikt un pārsteigt klātienē. Tomēr nekas vēl nav beidzies, arī pēc rebrendinga. Alpha Baltic kopā ar Baltcom turpina sadarbību, lai sasniegtu arvien jaunas virsotnes. Zīmola maiņa ir tikai sākums – to zinām mēs visi, kas ir gājuši cauri šādam procesam. Bieži vien lielākais darbs vēl tikai priekšā! ej.uz/ab-media

www.alphabaltic.lv

pr0jects //

SKRIENAM, SKRITUĻOJAM, SLĒPOJAM UN BRAUCAM AR VELOSIPĒDU Teksts: Daina Saliņa Foto: Zigismunds Zālmanis, Atis Ieviņš, Andrejs Zavadskis Jau otro sezonu Alpha Baltic Sport organizē maratonu sēriju, kas iekļauj skriešanas, skrituļslidošanas, slēpošanas un velo sacensības. Mūsu rīkotās sacensības aktīvā dzīvesveida piekritēju vidū jau kļuvušas pazīstamas. To apliecina pirmās sezonas dalībnieku dalība arī nākamajos maratonos. Prieks, ka daudzām ģimenēm mūsu rīkotās sacensības jau kļuvušas par tradīciju, iespēju lieliski pavadīt laiku. Turklāt ģimenes rūpīgi gatavojas sacensībām un izdaiļo savus braucamrīkus. Izdomai patiešām nav robežu – ķiveres gandrīz kā mākslas darbi, arī tērpi komandām apbrīnojami saskaņoti. Tomēr šogad maratonu sērijā vēl vairāk orientējāmies uz profesionāliem sportistiem – Jūrmala Grand Prix un Panadol MTB maratona 90 km distance. Esam gandarīti, ka Jūrmala Grand Prix un MTB sacensības pulcēja sportistus no četrpadsmit valstīm. Jūrmala Grand Prix un Panadol MTB maratona 90 km distance bija iekļauta Starptautiskās Riteņbraukšanas savienības (UCI) kalendārā. Iekļaušana šajā kalendārā nozīmēja to, ka sportisti saņēma UCI ranga punktus un sacensības novēroja UCI komisārs. No ārvalstu dalībniekiem, kas piedalījās sacensībās, saņēmām atzinību par profesionāli noorganizētām

december2011

sacensībām, sevišķi tika atzīmēts augstais drošības līmenis. Priecē, ka vairākums dalībnieku solīja, ka piedalīsies arī nākamajās mūsu organizētajās sacensībās. Šogad Jūrmala Grand Prix sacensības bija iekļautas UCI Eiropas tūres 1.2 kategorijā, bet jau nākamgad tās tiks iekļautas UCI 1.1. kategorijā. Tā ir augstāka kategorija, un tas faktiski nozīmēs, ka mūsu sacensībās varēs piedalīties vēl spēcīgākas riteņbraukšanas komandas un braucēji. Tas būs vēsturisks notikums, jo Latvijā vēl neviens nav gatavojis tik augsta līmeņa riteņbraukšanas sacensības. UCI mums piešķīra šo atļauju, jo esam parādījuši ļoti augstu organizatorisku līmeni iepriekšējās sacensībās. Kā saka – Turam buru! :) Gaidīsim jūs nākamajos maratonos! Sīkāka informācija www.maratoni.lv

labas.

ej.uz/ab-sports

www.alphabaltic.lv

november2011

pr0jects //

8 UNIVERSĀLIE KOMERCIĀLA TEKSTA RAKSTĪŠANAS LIKUMI

tekstu autors

december2011

UVIS LESKAVNIEKS

pr0jects //

EJU PA IELU UN IERAUGU VIELU PĀRDOMĀM. LIELU! Teksts: Agnese Lemša Cilvēks ir ziņkārīgs. Visu viņš redz! Visu grib zināt. Kam uzspļaut? Kāpēc? Kas par Pinokio? Kādu brālīti? Ilzīte? Kāpēc jāprec? Pēkšņi cilvēks ir kļuvis par filologu, un viņu interesē nominatīvs, ģenitīvs, datīvs utt. Kas, kā, kam, ko, ar ko? Tas būtu ideālais variants, ja, ieraugot vides plakātu, mēs sevī atklātu tik daudz jautājumu. Un – kas svarīgi – rastu uz tiem arī atbildes. No kā sastāv efektīva kampaņa vidē? Vai mēs visi to zinām? Un, ja zinām, vai tā arī darām? Par to, kas jāzina outdoor pasaulē, informē

JĀNIS PURAVS,

Clear Channel Latvia pārdošanas vadītājs

Vides reklāmas primārais izmantošanas mērķis ir ar ziņu īsā laikā sasniegt lielu iedzīvotāju skaitu. Bet nav jau tik vienkārši – uztaisi plakātu, novieto uz ielas, un viss. Tad nav viss, bet gan čiks.

Ir lietas, kuras obligāti jāatceras, plānojot vides kampaņu. Tikai veiksmīgi tās realizējot, kampaņa būs efektīva:

1. JĀSASNIEDZ MĒRĶAUDITORIJA. Ja ir doma uzrunāt sīkāk izdalītu mērķauditoriju un ir iespēja jau vismaz mēnesi vai divus iepriekš plānot kampaņu, iespējams pielāgot tīklu un uzlabot sasniedzamību konkrētā mērķa grupā par kādiem 15%

december2011

līdz 25% – šajā gadījumā, veidojot reklāmas pārklājumu, tiek ņemts vērā konkrētas vietas ģeogrāfiskais reģions.

2. JĀPALIELINA FREKVENCE. Reklāma jāredz vairākas reizes dienā! Ja cilvēks redz reklāmu tikai vienu reizi dienā, tā nenostrādā. Kad plānojam tīklu, nav efektīvi klientam koncentrēties tikai uz centru, jo cilvēks dienas gaitā pārvietojas un tādējādi tiek zaudēts kontaktu biežums vienas dienas laikā. Vislabāk, ja izvietojums ietver visu Rīgu – ja mēs cilvēku nenoķeram centrā, tad noķeram pa ceļam uz mājām, pie iepirkšanās centra, pie izklaides vietas u.tml.

3. FORMĀTA IEDARBĪBA – IZMĒRAM TOMĒR IR NOZĪME!

VIDĒ

Jo lielāks, jo labāks! Saskaņā ar starptautiskiem standartiem, kuri tiek izmantoti arī veidojot Outdoor impact uzskaites modeli, viennozīmīgi reklāmas izmēram ir nozīme. Jo lielāks laukums, jo lielāks redzamības (visibility) koeficients. Protams, izmērs ir viens no faktoriem, jāņem vērā arī tādi parametri kā izvietojums – paralēls vai perpendikulārs ceļam (perpendikulāram koeficients ir daudz augstāks); izvietojuma attālums no ceļa malas – jo tuvāk ceļa malai, jo augstāks redzamības koeficients; izvietojums attiecībā pret plūsmas lielumu – ja objekts atrodas vietās ar lielāku cilvēku plūsmu, jo vairāk kontaktu šim objektam/reklāmai. Svarīgi, vai ar izvēlēto formātu uzrunājam visas grupas – kājāmgājējus, autobraucējus un sabiedriskā transporta pasažierus.

4. EFEKTĪVS KAMPAŅAS PERIODS. Dzīvojot Latvijā, pietiek ar 2-3 nedēļām, lai sasniegtu labu atpazīstamību, bet, dzīvojot citā – lielākā – valstī, periodam vajadzētu būt vismaz mēnesim vai pat ilgāk. Vide Rīgā fenomenāli strādā, jo šeit ir salīdzinoši maz reklāmas nesēju. Pirmajās desmit kampaņas dienās

//pr0jects

atpazīstamība ļoti aug. Kāpums uz 10. dienu sasniedz visaugstāko punktu. Turpmākajās kampaņas dienās – atpazīstamība pieaug mazāk, taču arī šīs dienas ir ļoti būtiskas, jo nodrošina reklāmas iedarbībai ļoti būtisko frekvenci.

5. DIZAINS. Vide ir liels medijs un ir pelnījusi īpaši pārdomātu dizainu, nevis copy-paste no citiem reklāmas materiāliem.

Izstrādājot vides plakāta dizainu, ir jāievēro likumi!

10 zelta

1. UN 2. KONTRASTS UN KRĀSAS PLAKĀTĀ. Tam ir jābūt gan dizainā, gan plakātā. Krāsu nedrīkst būt pārāk daudz, un tām ir jākontrastē savā starpā, lai ziņa nolasītos efektīvi. Pašam plakātam ir jākontrastē ar pilsētas vidi. Ja ir ziema, tad ideāla ir rozā krāsa, piemēram.

3. VIEGLI NOLASĀMS PRODUKTS. Cilvēkam nav jāzīlē – kas te tiek reklamēts? Der atcerēties, ka vertikāls plakāts nolasās Z burta veidā. Visu būtiskāko vislabāk izvietot šajā plakāta daļā.

4. SLAVENĪBAS. Slavenību sejas pilsētas vidē nepazūd, tās vidē strādā ļoti labi. Vidēji atpazīstamība aug par 15%-20% ziņai/ produktam, kuru palīdz reklamēt kāda slavenība.

5. SINERĢIJA AR TV. Ir labi, ka var nopirkt gan TV, gan vidi, videi atstājot frekvences lomu, un tādā veidā sasniegt masu auditoriju, veicināt atpazīstamību, nodot vēstījumu.

6. SKAIDRA DRUKA, FONTI, FORMAS.

VĒSTĪJUMS,

Ja vārdu ir pārlieku daudz, tad ziņa var pazust. Optimāls variants vidē – seši vārdi.

7. IESAISTĪŠANA. Mijiedarbība, Spēcīgs vizuālais tēls, provokācija.

8. FOKUSA PUNKTS MAKETĀ – centrā jābūt produktam vai ziņai/vēstījumam, ko jūs gribat pārdot/nodot. Videi jāstrādā vienkārši!

9. DZĪVI TĒLI – cilvēki, dzīvnieki vienmēr piesaistīs uzmanību un radīs vairāk emociju cilvēkos, uzlūkojot plakātus.

10. POZITĪVAS EMOCIJAS – vidē ar reklāmas kampaņu ir vieglāk raisīt pozitīvas emocijas cilvēkos. Un tas palīdz pārdot. Piemēram, Baltcom mirgojošais logo, kas piesaistīja papildu uzmanību. Šo visu sasummējot, kopā sanāk veiksmīga vides kampaņa. Un apstāsies cilvēks pie Jūsu plakāta un kļūs par filologu. Viņš jautās – kas? Un atbildēs. Un būs sastapis viņš vielu, par ko padomāt domu lielu.

Bet ko par to domā mūsu radošais direktors Lauris Osis? „Vides reklāma kā jebkurš cits reklāmas nesējs ir tikai platforma ziņai, ko vēlies nodot. Ja šo paturam prātā un liekam pāri visam, ar OOH kā mediju kļūdīties ir grūti. Tas ir kā rakstīt mīlestības vēstuli: ja izmantosi bērza tāsi un tinti, nevis e-kaut ko, tad sirds adresātam atvērsies. Līdz ar to uzskatu, ka svarīgāk ir nevis pašmērķīgi domāt inovatīvus, Latvijā neredzētus vides reklāmas risinājumus, bet – kas liktu mērķauditorijai kaut uz mirkli apstāties pie vides stenda, mazliet pasmaidīt un teikt: „He, tas gan ir forši! Tas ir tieši tas, kas man vajadzīgs!” Tajā pašā laikā ir svarīgi apzināties auditorijas imunitāti pret vides reklāmu – brīdi, kad tā vairs neuztver neko, kas nav gana inovatīvs. Tāpēc, ja gribam reklamēt, piemēram, tēju, tad būtiski ir izmantot vides reklāmas visas piedāvātas iespējas – smaržu, kūpošas krūzes efektu, skaņu, kura atgādina tikko vārītas tējas sirsnīgu strēbšanu un siltumu, kas apņem tevi, baudot to. Ļoti būtiski, izvēloties vides risinājumus, ir ņemt vērā apkārtējo vidi, gadalaiku un auditorijas attieksmi pret reklamējamo produktu. Kaut vai tik vienkāršas lietas – pelēkajā periodā domāt par krāsainiem vides risinājumiem un vasaras/ pavasara periodā – par vides risinājumiem, kuri labi izcelsies uz zaļā apkārtējā fona.”

december2011

pr0jects //

VAI DIGITĀLAJĀ VIDĒ EKSISTĒ TIKAI „TRĪS BRĀĻI” – CLICKS, LIKES, FOLLOWERS? Teksts: Daina Saliņa Internets, šķiet, ir ienācis vai ikviena ikdienas dzīvē, un šis medijs kļūst arvien spēcīgāks. Pavisam nesen Alpha Baltic ofisā viesojās interneta portāla inbox.lv pārdošanas vadītājs Andis Kulinskis, lai pastāstītu par aktualitātēm gan interneta reklāmā, gan šajā nozarē kopumā. Andis stāstīja aizrautīgi, un mūs tiešām neatstāja vienaldzīgus viņa stāstītais. Te rezumē.

Vai Latvijā draudzējas ar internetu? 2009. gada nogalē internetu lietoja 66% Latvijas iedzīvotāju, un 2010. gadā tie bija jau 68,2%. Tātad interneta lietotāju pieaugums stabilizējas un paredzams, ka līdz 2011. gada beigām interneta penetrācija sasniegs 70%. Interneta attīstības niša jāmeklē iedzīvotājos, kas ir 5074 gadu vecumā, jo interneta lietotāju grupa vecumā no 15 līdz 49 gadiem, kas veido vairāk nekā 50% no visiem

december2011

//pr0jects

lietotājiem, stabilizējas. Pavisam nopietni jāsāk rēķināties arī ar tādu nišu kā pensionāri internetā, kas būtiski augusi kopš 2007. gada. Tāpat diezgan strauji palielinās interneta lietotāju grupa, kuru ienākumu līmenis mēnesī ir Ls 101-200 un Ls 201300. Lai gan teorētiski tie skaitās iedzīvotāji ar zemiem un vidējiem ienākumiem, tomēr nākotnē tieši viņi ieņems lielu daļu no kopējā interneta lietotāju skaita.

piekritis saņemt. Tie netiek klasificēti kā SPAM. * Sociālo mediju mārketingu.

Internets un zīmoli

Parasti klienti apstājas pie risinājuma, bet digitālajā komunikācijā būtisks ir darbs arī pēc kampaņas – statistikas ievākšana un iegūto datu analīze par kampaņas rezultātiem, kā arī demo lapas sasniegto rezultātu izpēte. Tomēr demo lapas Latvijā nav pienācīgi novērtētas – iespējams, ka klienta ierobežoto investīciju dēļ. Reklāmdevējam ir jāsaprot, ka arī mājaslapai jābūt pievilcīgai un uz lietotāju orientētai, lai patērētājs pēc nokļūšanas tajā vēlētos uzkavēties.

2011. gada zīmolu topā tieši mediji ieņēma lielu daļu. Topa augšgalā ir servisi google un inbox.lv, kā arī sociālais tīkls draugiem.lv. Jāuzsver, ka pirmoreiz šā gada TOP 50 parādījās tādi mediji kā TVnet un YouTube, turklāt YouTube ierindojās 19. vietā, kas iepriekš nepētītam zīmolam pirmajā gadā ir ļoti labs rādītājs.

Prakse Latvijā?

Klients, izvēloties izvietot reklāmu medijos ar augstu vietu zīmolu topā, strādā arī ar izvēlētā medija lietotāju lojalitāti – jo lojālāks patērētājs ir konkrētajam zīmolam, jo vieglāk ar viņu komunicēt un viņš vairāk tic reklāmdevēja ziņojumam, ko medijs nodod. Ar interesi gaidām nākamo zīmolu topu, jo, iespējams, interneta mediji iekaros vēl vairāk pozīciju no TOP 50.

realitāte

Latvijā digitālo komunikāciju uztver daudz šaurāk – bieži vien liek vienādības zīmi starp digitālo mārketingu un sociālo mediju mārketingu (twitter, facebook, draugiem.lv). Tādēļ notiek koncentrēšanās vairāk uz sociālo mediju mārketingu, reizēm aizmirstot par citiem digitālās komunikācijas veidiem. Digitālās vides attīstības pamatā ir veicināt visu iespējamo digitālo kanālu proporcionālu izmantošanu, investējot atbilstoši rezultātam.

Digitālais mārketings un “ Šobrīd daļa teorija reklāmdevēju Kas tad īsti ir digitālais mārketings? Tā ir zīmola atpazīstamības veicināšana, izmantojot visu veidu digitālo komunikāciju.

DIGITĀLĀ KOMUNIKĀCIJA IETVER: * Display reklāmu – visu veidu baneru reklāmas. * Kontekstuālo reklāmu – gan tekstuālā, gan baneru reklāma tiek rādīta attiecīgi pēc satura. Šāda veida reklāma Latvijā ir maz izplatīta, bet Krievijā tā veido pat 60% no reklāmas tirgus. * Digitālo risinājumu integrāciju citos medijos – tie neaprobežojas tikai ar internetu, bet var būt integrēti, piemēram, arī vides stendos. * E-mail mārketingu – tiešie pasta sūtījumi, ko lietotājs ir

interneta reklāmas efektivitātes mērīšanai aktīvi izmanto tā saucamos „trīs brāļus”...” Būtiski, ka Latvija nevar burtiski pārņemt pasaules digitālās komunikācijas tendences. Šeit tomēr ir lokālas nianses, un viss ir jāizvērtē caur Latvijas prizmu. Lielie spēlētāji twitter un facebook pasaulē ieņem lielu nišu, taču Latvijā tā ir maza – gan lietotāju, gan reklāmdevēju investīciju ziņā. Vairāk ir jārunā un jādomā par

december2011

pr0jects //

komunikācijas veidu un kanāliem, kas strādā vietējā tirgū uz vietējiem patērētājiem un ir efektīvi šeit un tagad!

Interneta reklāma. Kliks ir miris! Lai dzīvo CPM! Šobrīd daļa reklāmdevēju interneta reklāmas efektivitātes mērīšanai aktīvi izmanto tā saucamos „trīs brāļus” – clicks, likes, followers, tādējādi nesaskatot milzīgo potenciālu, ko sniedz reklāma internetā. Nedrīkst aizmirst, ka globāli un arī Latvijā centrālā valūta interneta reklāmai ir CPM (cena par 1000 ekspozīcijām). Ja mēraukla reklāmas kampaņas efektivitātei ir tikai šie „trīs brāļi” – clicks, likes, followers, tad liela daļa efektivitātes rādītāju netiek ņemti vērā. Ja kampaņas CTR ir 2%, vai tas nozīmē, ka 98% frekvences bijuši neefektīvi? Nē, tā nav! Piemēram, reklāmai ir bijis noteikts skaits ekspozīciju un, ja patērētājs nav uzklikšķinājis, tas nenozīmē, ka viņš to nav redzējis un ka nesekos patērētāja rīcība! Bez ekspozīciju skaita vēl ir vairāki rīki efektivitātes mērīšanai – sasniegtais auditorijas lielums (reach), celtā zīmola atpazīstamība (branding), panāktā patērētāju iesaiste (interaction) u.c. Turklāt interneta potenciālu daudzi vēl neapzinās. Internetā ar labu frekvenci un labiem risinājumiem var sasniegt tikpat labu rezultātu kā TV.

Nobeigumā par medija nozīmi Jāatceras, ka medijs ir kā telefona aparāts, caur kuru patērētājiem tiek nodota ziņa. Un tā galvenais uzdevums ir rūpēties par saturu, radot patīkamu vidi, kurā reklāmdevējs var veiksmīgi komunicēt ar patērētājiem.

Rakstu komentē Ivars Sudmalis, Alpha Baltic mediju nodaļas vadītājs: Atkārtošana ir zināšanu māte. Noteikti piekrītu Kulinska kunga paustajam viedoklim par to, ka vēl aizvien daudzi neapzinās digitālās komunikācijas nozīmīgumu un potenciālu. Šīs komunikācijas kanālu segments kļūs

december2011

aizvien nozīmīgāks patērētāju uzrunāšanai un efektīvas komunikācijas plānošanai. Komunikācijas rezultāti būtu būtiski jāpaplašina no „trīs brāļiem” – clicks, likes, followers, jo iespējas, ko varam izmērīt un izsekot digitālajā vidē, ir daudz plašākas. Raugoties uz penetrācijas datiem un Kulinska kunga pausto viedokli par pensionāriem internetā, noteikti jāpiekrīt, ka tas ir segments, uz kura rēķina internetam ir potenciāls augt, bet gribu piezīmēt, ka, skatoties uz kopējo konkrētās auditorijas mediju patēriņa apjomu, ir daudz efektīvāki mediji nekā internets, lai sasniegtu pensionārus. Taču internets turpina attīstīties un būs viens no mūsu nozīmīgākajām ikdienas sastāvdaļām.

“ Internetā ar labu frekvenci un labiem risinājumiem var sasniegt tikpat labu rezultātu kā TV! ”

//pr0jects

december2011

pr0jects //

DARI KO DARĪDAMS – DARI NO SIRDS! Teksts: Agnese Lemša Arī mēs piedalījāmies žurnāla Ir un Golden Hammer vasarā izsludinātajā radošo risinājumu konkursā par radošāko Print + Internets ideju. Konkursā varēja iesniegt gan komerciāla, gan nekomerciāla veida reklāmas un dizaina idejas, kuras var realizēt žurnālā un portālā. Tām nebija jābūt iepriekš publicētām vai izmantotām, un tās varēja būt ar brīvu saturu, ko ir vēlme paust plašākai sabiedrībai. Brīvi no rāmjiem, atraisīti no ierobežojumiem, palaidām brīvībā savu fantāziju un ļāvām vaļu iztēlei, katrs ielikām daļiņu no savas sirds un – re, rezultāts lielisks. Skatītāju balsojumā RE:AD risinājums ieguva pirmo vietu! Un 1000 LVL reklāmas laukumam žurnālā Ir un interneta portālā. Bet tas nav svarīgi. Svarīgi, ka mūs novērtēja c i l v ē k i. Dari ko darīdams – dari no sirds!

december2011

//pr0jects

EKSPONĒS BRĪVDIENU VĒSTNEŠUS

Projektu direktore

Teksts: Agnese Lemša Esam uzvarējuši Rīgas Domes rīkotajā atklātajā konkursā par vides reklāmas plakātu izgatavošanu un eksponēšanu Rīgā – sabiedriskā transporta pieturvietās, statiskajos un dinamiskajos reklāmas stendos. Mēs būsim labo ziņu nesēji, brīvdienu vēstneši un smaida rosinātāji, jo mums būs tas prieks pavēstīt par gaidāmajiem svētkiem! Informēsim par Latvijas Republikas proklamēšanas dienu, gaismas festivālu Staro Rīga, ilgi gaidītajiem Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Visu dāmu iepriecināšanai izvietosim arī plakātus par Starptautisko sieviešu dienu, olu krāsošanas meistariem – par Lieldienām, patriotiem – par Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu un alus cienītājiem – par Jāņiem. Uz tikšanos pieturvietās, gaidot svētku brīvdienas!

ej.ej.uz/ab-projekti

www.alphabaltic.lv

pr0jects //

Gatis Rozenfelds

GODPILNAJĀ UZTICAMO UZŅĒMĒJU SARAKSTĀ – ARĪ MĒS! Teksts: Agnese Lemša Latvijas Republikas Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētajā uzticamo uzņēmēju saraksta ieviešanas pilotprojektā tikām aicināti piedalīties arī mēs, Alpha Baltic, kā vieni no atbildīgākajiem un korektākajiem nodokļu maksātājiem. Šobrīd Latvijā gan attiecībā uz nodokļu piemērošanu, gan atskaišu iesniegšanu, gan sodu piemērošanu, gan valsts kopējo attieksmi pastāv pilnīgi vienāda pieeja visiem komersantiem. Pilotprojekta mērķis – uzticamo uzņēmumu saraksta sistēmas izstrāde, kurā uzņēmumi, kas ir pierādījuši savu izcilību attieksmē pret valsti, no valsts puses saņem īpašu attieksmi un pretimnākošu sadarbību. Pilotprojekta laikā mēs aktīvi iesaistījāmies diskusijās par izvirzīto kritēriju piemērojamību un atbilstību, kā arī priekšrocību papildināšanu un koncepcijas uzlabošanu. Pavisam pilotprojektā piedalījās septiņpadsmit komersanti, kuri atbilda vairākiem sākotnēji izvirzītajiem kritērijiem – neto apgrozījums iepriekšējā taksācijas gadā pārsniedz 3 miljonus latu, budžetā iemaksāto nodokļu kopsumma iepriekšējā taksācijas gadā pārsniedz 500 000 latu u.c.

ej.uz/ab-doma

www.alphabaltic.lv

Pilotprojekta dalībnieki, tostarp arī Alpha Baltic, tiks iekļauti uzticamo uzņēmumu sarakstā kā vieni no pirmajiem.

//pr0jects

ZELTA PATIESĪBA – BLAKUS DĪĶIM IR EZERS Teksts: Agnese Lemša Foto: ALEX 29. septembrī viesnīcas Radisson Blu Hotel Latvija konferenču zālē Alfa notika Latvijas Reklāmas asociācijas 7. gada konference. Konferencē tika apspriestas industrijas aktualitātes, problēmas un prognozēta reklāmas industrijas attīstība tuvākajā nākotnē pēc dažādu industrijas dalībnieku viedokļiem. Konferencē savu redzējumu par situāciju radošo aģentūru jomā prezentēja arī Lauris Špillers, Alpha Baltic vadītājs. Savu uzstāšanos viņš sāka ar intriģējošu jautājumu – vai vienīgais Latvijas zelts ir zaļais mežs? – pats arī sniedzot atbildi, ka zelta vērts ir arī Latvijas reklāmas industrijas radošais potenciāls. Lauris Špillers, minot faktu, ka Lat-

vijas reklāmas tirgus ir mazs, bet ambīcijas turpina augt, pauda uzskatu, ka, lai turpinātu reklāmas aģentūru izaugsmi, nepieciešams meklēt iespējas citu valstu tirgos. Pārfrāzējot – blakus dīķim ir ezers. Alpha Baltic vadītājs ir pārliecināts, ka Latvijas aģentūra VAR strādāt ar starptautisku klientu, jo mēs piedāvājam augstu kvalitāti par konkurētspējīgu cenu. Lauris Špillers minēja arī Alpha Baltic pozitīvo pieredzi par 2010. gada sākumā uzsākto sadarbību ar L’Oréal Skandināvijas nodaļu. Aģentūrā esam izveidojuši arī jaunu darbinieku komandu, kas nodarbojas tikai ar šo klientu. Viela pārdomām – kuri tirgi vēl mums būtu piemēroti?

december2011

pr0jects //

REKLĀMAS AĢENTŪRU TOPA PIRMAJĀ VIETĀ –

Teksts: Agnese Lemša Pagājušā gada reklāmas aģentūru topa pirmajā vietā pēc apgrozījuma ierindojušies esam mēs, Alpha Baltic. Tā liecina Latvijas Reklāmas asociācijas apkopotie dati. Saskaņā ar tiem Alpha Baltic apgrozījums pērn bija 12,46 miljoni latu, bet darbinieku skaits – 42. Kopumā reklāmas aģentūru topā apkopota informācija par 13 uzņēmumiem. Kā saka – panākumi sākas ar cilvēkiem. Turam šo atziņu godā un ejam uz priekšu, vienotā tandēmā!

december2011

// 0ff the t0pic

BAUDOT FLORU UN FAUNU UN... Teksts: Agnese Lemša Foto: Gatis Rozenfelds Pašā vasaras plaukumā redzējām suni Kaķīškalnā. Viņš pavadīja mūs, Alpha Baltic kolektīvu, dodoties piedzīvojumu parka Meža kaķis trasē, kur karājāmies kokos kā pērtiķi. Laikam jau pielipa mums tas dzīvniekiem piemītošais dabiskums. Mēs baudījām visu, ko šis va-

kars mums sniedza. Fantastiskus dabas skatus. Cirkus akrobātu cienīgas pozas, kuras liekas neiespējamas līdz brīdim, kad citādi Tu netiec uz priekšu. Vēju matos un sauli sirdī. Un kokteiļus bārā :)

december2011

ej.uz/ab-btl

www.alphabaltic.lv

december2011

pr0jects //

SVAIGA GAISA PLŪSMA Teksts: Agnese Lemša

Atvērās durvis un ienāca seši. Ne jau bundzinieki. Bet jauni reklāmas darboņi. Un mūsu telpās ieplūda SVAIGS GAISS. Te tāpat ir labi, bet vēl labāk, ja mums pievienojas jauni un enerģiski cilvēki.

december2011

//pr0jects

Ieva Šemeta, šarmanta, varoša, daroša un tik enerģiska, ka liekas – viņas mīļākais dzēriens ir tas, kas paceļ Tevi spārnos un stārķiem atņem viņu primāro uzdevumu. Tomēr nē – viņa vienkārši tāda ir!

IEVA ŠEMETA projektu direktore

„Esmu gana pieredzējusi dāma, kura pabijusi abās pusēs, respektīvi, darbojusies gan kā reklāmas pasūtītājs, gan kā aģentūras pārstāvis.” Savu vērtīgāko darba pieredzi Ieva guvusi, strādājot par Rimi tirdzniecības centru mārketinga vadītāju un pēcāk par Rimi tirdzniecības centru reģiona vadītāju. Ieva uzskata, ka pāreja no reklāmas/mārketinga uz nedaudz citādu un savā ziņā nopietnāku lauciņu bija pareizs solis no izaugsmes aspekta. „Vienmēr esmu uzsvērusi, ka dzīvē viss notiek, kā tam jānotiek, un ka veiksmes pamatā ir apstākļu sakritība. Vēl līdz šim nezinu,

kā Alpha Baltic sazvanīja mani pēdējā darba dienā Rimi Latvia un kur ņēma manu veco CV?!” stāsta Ieva. Ievu iedvesmo labi cilvēki, sirsnīgas lietas un pozitīvisms. Un visas šīs kvalitātes ir jūtamas arī viņā! Ieva uzskata, ka attieksme, kādu paužam pret dzīvi, lielā mērā parāda to, kādi esam. „Gribu paveikt daudz un zinu, ka izdosies, jo ir ticība, ka tas, ko vēlies, piepildās. Agrāk vai vēlāk, bet piepildās!”

december2011

pr0jects //

Kāda kolēģe viņu raksturo kā kapučīno ar kanēli. Mmm, tas raisa tikai pozitīvas asociācijas. Karīna Priede, Alpha Baltic projektu vadītāja.

KARĪNA PRIEDE projektu vadītāja

„Strādāju mārketingā kopš 2007. gada, lielākoties ar plaša patēriņa precēm. Vērtīgākā pieredze bija uzņēmuma Henkel Latvia kosmētikas nodaļā, kur strādāju par zīmolu vadītāju Baltijā, pārstāvēju Fa, Taft un Right Guard zīmolus.” Karīnas pārziņā bija arī reklāmas kampaņu plānošana, reklāmu adaptācija, kā arī mārketinga budžeta plānošana un kontrole, konkurentu izpēte, pārdošanas datu analīze un mājaslapas uzturēšana. Vēl pienākumos ietilpa jaunu produktu ieviešana tirgū, pirms tam izanalizējot iespējamo pārdošanas cenu. „Iepriekš biju strādājusi ar Alpha Baltic, un uz citu aģentūru fona Alpha Baltic izcēlās ar profesionālu

december2011

attieksmi un ļoti labu servisu. Man toreiz kā klientam bija sajūta, ka esmu drošās rokās! Vēlējos pamēģināt būt otrā pusē,” stāsta Karīna. Par sevi Karīna atklāj: „Laikam esmu vienīgais liepājnieks, kuram nav ritma izjūtas. Cenšos piedomāt pie akcenta un vārdiem, lai galvaspilsētā mani saprastu! Ļoti patīk angļu melnais humoriņš, patīk stulbas komēdijas un daudz smieties. Esmu studējusi starptautisko tūrismu un viesmīlības uzņēmuma vadību, aizrauj viss, kas saistīts ar apkalpojošo sfēru. Sapnis – uzzināt vairāk par vīna pasauli.”

//pr0jects

Viņu nevar nepamanīt. Viņu raksturo sarkanā krāsa. Viņa ir Kristīne Tjarve, Alpha Baltic sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

KRISTĪNE TJARVE sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Kristīne ir strādājusi Izglītības un zinātnes ministrijā, Tūrisma attīstības valsts aģentūrā par sabiedrisko attiecību daļas vadītāju, kur vadījusi starptautiskas žurnālistu vizītes Latvijā un tūrisma speciālistu darba biržas ārpus Latvijas, bijusi Latvijas Tūrisma informācijas biroja Rīgā vadītāja, Latvijas Neatkarīgās Televīzijas šova Zvaigžņu lietus režisora asistente. Koncertaģentūrā Baltic Music Productions bijusi mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Latvijā. Veiksmīgi projekti, piemēram, Dižā Baltijas apceļošana, Galleria Riga piparkūku pilsēta, Karūna sponsorprojekts šovam Koru kari, konkurss Gada auto 2007 u.c., realizēti, strādājot Euro RSCG PR par sabiedrisko attiecību projektu vadītāju un vēlāk arī par klientu servisa vadītāju. Vēl Kristīne ir izpildsekretāre Latvijas Asociācijā sabiedrisko attiecību profesionāļiem.

Kristīne pievienojās Alpha Baltic komandai, jo viņu uzrunāja aģentūras ideja par maratoniem un sporta mārketingu, kā arī iespēja darboties vienā komandā ar dažādu disciplīnu speciālistiem, jo līdz šim bija darbojusies vairāk sabiedrisko attiecību sfērā. „Sapratu, ka Alpha Baltic būs spēcīgs profesionālais izaicinājums manā karjerā!” Par sevi Kristīne saka: „Esmu aktīva un sabiedriska būtne, kurai patīk atrasties nepārtrauktā kustībā, tādēļ jau 13 gadus darbojos studentu korporācijā, esmu organizējusi pasākumus gan savai, gan citām korporācijām, piemēram, Korporāciju sporta spēles, Teātra festivālu u.c. Dejoju tautas dejas, lasu grāmatas, bieži eju uz teātri, braucu kalnu divriteņu velosacensībās, kopā ar savu suņuku dodos garās pastaigās vai skrienu pa mežu un gar jūru.”

december2011

pr0jects //

Vienmēr smaidīgs, galants un ar džentlmeņa manierēm – Jānis Graubiņš, Alpha Baltic projektu vadītāju asistents.

JĀNIS GRAUBIŅŠ projektu vadītāju assistents „Reklāma mani interesējusi vienmēr, taču līdzšinējā pieredze vairāk ir bijusi saistīta ar citām jomām. Neskatoties uz to, es vienmēr esmu atradis laiku, lai izglītotos reklāmas jomā, lasot kādu no Seth Godin grāmatām vai iesaistoties kādos nelielos, unikālos projektos, kā, piemēram, Taste Riga (blogs par interesantām vietām Rīgā). Varu teikt, ka reklāma ir joma, kur esmu iekšā ar visu dvēseli un nespēju iedomāties ko citu, kas man varētu sagādāt tādu gandarījumu,” stāsta Jānis. Alpha Baltic kolektīvam Jānis ir pievienojies kā projektu vadītāja asistents. Viņš uzskata, ka zināšanas, ko ieguvis, studējot uzņēmējdarbības vadīšanu Banku augstskolā, lieliski palīdz daudz vieglāk orientēties šajā jomā. „Neizsakāms prieks par to, ka iegūtās zināšanas varu pielietot praktiski,” saka Jānis. „Alpha Baltic izvēlējos pievienoties tā iemesla dēļ, ka cilvēki, kas strādā šeit, pret darbu izturas ļoti atbildīgi un profesionāli. Tajā pašā laikā šie cilvēki spēj saglabāt pozitīvu attieksmi un uz lietām skatīties radoši. Kopš

december2011

darba sākšanas Alpha Baltic, varu teikt pašus atzinīgākos vārdus par saviem kolēģiem. Kaut gan esmu pievienojies kolektīvam pavisam nesen, esmu jau daudz mācījies no viņiem. Varu droši apgalvot, ka ikviens, kas strādā šajā uzņēmumā, mīl savu nodarbošanos, un tieši šā iemesla dēļ to dažbrīd ir grūti nosaukt par darbu. Kolēģi man ir iedvesmas avots, jo, redzot viņus darbojamies, rodas neizsakāma vēlme mācīties un kļūt vēl labākam.” (Neizsakāms prieks ir dzirdēt šādus iedvesmojošus vārdus! – Autores piebilde) Brīvajā laikā, kad Jānis nav nodevies reklāmas jomas izzināšanai, viņš cenšas piekopt veselīgu un zaļu dzīvesveidu. Labprāt rudens dzestrajos rītos dodas uz darbu ar velosipēdu, kā arī cenšas būt sociāli atbildīgs par apkārtējo vidi, šķirojot atkritumus. „Tāpat man ļoti patīk snovot vai sērfot. Ziemā vienmēr cenšos izbaudīt gan pašmāju kalniņus, gan doties nedaudz tālāk uz Alpiem. Savukārt vasarā ļoti aizraujos ar sērfošanu, kaut gan līdz ar studiju beigšanu Portugālē šī izprieca pēdējā laikā iet secen.”

//pr0jects

Dzirkstoša kā Rīgas šampanietis. Vita Balckare, Alpha Baltic māksliniece.

VITA BALCKARE māksliniece

Pēdējos apmēram septiņus gadus Vita ir zīmējusi un maketējusi gan privātā, gan valsts sektorā. Pēdējo pusotru gadu Vita dzīvoja Lielbritānijā. „Tur man bija gods pastrādāt kompānijā The Green Board Game, kura izgudro un pati ražo galda spēles un citus izklaides materiālus bērniem. Patika tur strādāt, jo varēja daudz zīmēt un radoši izpausties, bet mājās atkal ir citas vērtības...”

turklāt Alpha Baltic strādā daudz radošu un interesantu cilvēku, no kuriem mācīties un iedvesmoties...” Vitai patīk zīmēt un strādāt kolektīvā. „Katra diena man ir kā izaicinājums apgūt kaut ko jaunu, sastrādāt labus darbus un noteikti pasmaidīt...”

Alpha Baltic komandai Vita pievienojās, jo gribēja atkal strādāt reklāmas jomā. „Tas ir pavisam cits darba ritms,

december2011

pr0jects //

Kas viņš ir? Ko viņš dara? Visiem viņa vārds ir uz mēles – Lauris Osis, Alpha Baltic radošais direktors.

LAURIS OSIS radošais direktors

Laura līdzšinējā darba pieredze ir gana plaša. „Sāku savas apzinīgās gaitas reklāmā pie Mr. Ērika Stendzenieka reklāmas aģentūrā Zoom! (tagad Mooz) kā projektu vadītājs. Pēc tam darbojos kā pašreklāmas vadītājs LTV1 – veidoju LTV1 kanāla komunikāciju. Tad sekoja iedvesmas laiks Inspired mediju aģentūrā, kur biju mediju projektu vadītājs klientam Tele2. Lauris vienmēr darbam, lietām un vietām ir piegājis radoši: „Tādēļ arī Tele2 gadījumā dzima Meteorīta kampaņa – ķīmisks sprādziens, nenovēršama globāla komunikācija. Kampaņa tika ziņu pirmajās lapās pat Ķīnā un Dienvidamerikā!” „Pēc tam gāju guerilla mārketinga ceļu aģentūrā Abnormal – dzima, tika veidota, palaista dzīvē Pica LuLu komunikācija – Pilnīgs LuLu.” Lauris ir strādājis pie Ādažu Čipsu komunikācijas un palīdzējis iegūt jauneklīgāku formu, izveidojot sociālo mediju stratēģiju, jaunu mājaslapu.

december2011

„Un tagad, tagad, esmu šeit, radoši atvērts un ar uzplēstu skatu uz lietām un klientu vēlmēm. Sirds un galva pilna idejām un pateicību, ka Alpha Baltic man dod iespēju tās realizēt.” „Pievienojos Alpha Baltic, jo te ir gaiss, lai elpotu, izpaustos un būtu es pats, un galu galā būtu kopā ar mega foršiem kolēģiem!” Lauris – vienmēr pats par sevi, savā pasaulē, pasaules skatījumā, domās un vārdos patiess līdz kaulam, pat ja tas nav patīkami. Neprātīgi iekšā spāņu valodā, kultūrā un visās tās izpausmēs. „Kurš gatavs mani izaicināt?”

// 0ff the t0pic

KĀ TAMĀRAI KĀJAS KUTĒJA JEB VIĻŅI, VĒJŠ, SMILTIS, SAULE

0ff the t0pic //

TAMĀRA FRĪDMANE Teksts: Tamāra Frīdmane FOTO: Anda Ruska Kad izvēlos, kurp doties brīvdienās, pirmā doma – pie jūras. Tā ir kā nemainīga kvalitāte, kas sniedz relaksāciju, enerģiju, iedvesmu, laimes un prieka sajūtu. Tā tur ir vienmēr, neatkarīgi no laika apstākļiem vai gadalaika. Nemainīga kā kvalitāte, taču mainīga kā forma, kas rada sajūsmu ik reiz, kad tur esmu. Latvijai jūras krasts ir 490 km garš. Un ir interesanti nokļūt katrreiz citā vietā. Manas šīs vasaras piejūras piezīmes Netālu no Tūjas ir vieta ar nosaukumu Kutkājas, kur krasta josla pārklājusies ar nelieliem oļiem. Ejot tiem pāri basām kājām, tās patiešām kut. Gribi, negribi – jāsmejas. Atrast izskalotu dzintaru – tas vienmēr ir prieka mirklis. Kaltenes jūrmala to pasniedza tik eleganti – vakara saules apspīdētu, sārti dzeltenu uz neliela, koši zaļa jūras zāļu spilvena. Ieraudzīt 100 kaijas vienuviet, šķiet ierasta lieta, taču Engurē pārsteigumu sagādāja skats ar 100 (šķiet bija vēl vairāk) gulbjiem garā kolonnā gar krastu. Mērsragā klausīties mūziku sūnās starp priedēm un fonā redzēt jūru – Dabas koncertzāle – muzikāla un vizuāla, cilvēku radīta performance simbiozē ar dabu. Patiess baudījums! Kolkas rags – vieta, kur četras piejūras stihijas – viļņi, vējš, smiltis un saule – šķiet izpaužas visspēcīgāk. Viļņiem te ir pastāvīga satikšanās vieta. Arī cilvēkiem. Ir interesanti vērot skrejošās smiltis, jo vējš te laikam ir vienmēr, vismaz vienā raga pusē. Un tas noteikti nav tik saudzīgs kā šoreiz, par ko liecina izskalotie koki. Tas krastu padara mežonīgi skaistu.

december2011

māksliniece

labas.

ej.uz/ab-pr

www.alphabaltic.lv

nekas.

labas.

ej.uz/ab-darbs

www.alphabaltic.lv

inspirati0n //

projektu vadītāja

KRISTĪNE ZŪPARASIMĀVIČA Kad kāds žēlabaini stāsta, cik daaaaaudz viņš strādā, man ieslēdzas poga Neticēt. Bet, kad kāds klusi dara savu darbu, tad par to runā viņa darbi. Kristīne lieku nerunā. Viņa dara. Un dara lieliski.

Lois P.Frankel “Nice Girls Don’t Get the Corner Office” Palīglīdzeklis karjeras līkločos un objektīvs skatījums uz neapstrīdamām lietām.

Filma The September Issue Kad ir jāglābj sava reputācija, vislabākais, ko darīt, ir uzņemt filmu par savu darbu. Cerams, ka reputācija jāglābj nebūs, bet filma gan noderētu. ;)

Sveshais “Roze visskaistākā” No sirds rakstīta mūzika ir kaut kas vairāk kā vārds, nots vai melodija.

Itālija. Galamērķis man vienmēr ir tur, kur mājas. Bet, ja varētu izvēlēties otrās mājas, tās būtu ciprešu paēnā zem Toskānas saules.

december2011

∞