Jānis Peters. Raimonds Pauls. Tai pilsētai.
Tai pilsētai ir balti bērzu vārti, Tai pilsētai ir balti goda vārti,
Tai pilsētai deg lūpās burmavārdi. Tos uzmini, tos uzmini!
To pilsētu es saucu nu par stīgu, Par uzvilktu un zelta stīgu, stīgu,
Bet, aiziedams pa kaut ko bezgalīgu, Es spēlēju kā spēlmanis.
Kā mīļā dzīvojas, Tu stīga, stīga, stīga uzvilktā,
Tu garumazīme manā dzīvībā Šai trakā, trakā, trakā pasaulē
Nu, zelta stīga nodrebi! Nāk jaunas skaņas tevi atskaņot,
Nāk jauni vārdi tevi ievārdot, Tur, jaunā saulē, ievārdot.
Tai pilsētai ir mana sirds un acis, Tai pilsētai ir mana gaišā sāpe,
Un itneviens to labāk nepasacīs Un diezin vai pat uzminēs.
Tai pilsētai ir liktens mans un gājums, Tai pilsētai - aiz baltiem goda vārtiem,
Tai pilsētai ir dzīvot aicinājums To atceries šai pilsētā!
Kaspars Dimiters. Zigmars Liepiņš. Ceļojums Ceļojumu skaits:
1
Uzkrāto lidojumu jūdžu skaits:
Dzeramnaudas:
Pār lejām un pār kalniem, caur tērcēm un caur salnām Ar drosmi un ar bailēm, tik pie jums.
Visa dzīve man viens ceļojums, Visu dzīvi es eju tik pie jums
1 000 000 $5000
Visa dzīve man viens ceļojums, Visu dzīvi es eju tik pie jums Fotogrāfiju skaits:
132 000
Videomateriāli (stundās):
No jums es esmu sācies, pie jums es tagad nāku, Man līdzi vienmēr ceļotāja prieks.
Laimesti kazino:
Visi ceļi mani ved pie jums Prieka pilna spēle ir ceļojums, Pārciestas dabas stihijas:
0 4
Smiesimies par likstām, jo tā mēs tālāk tiksim, Jo tad neviens vairs nesmiesies par mums
543
Priekā eju pie jums Un priekā jādzīvo mums Prostitūtu apmeklējumi:
Bet ja nākas zaudēt, es smejos tad, ne raudu, Jo dzīvē tikai prieks mani ved pie jums.
Priekā eju pie jums Un priekā jādzīvo mums
9
Un priekā jūtu es jūs Man prieks vienmēr būs.
45
Konflikti ar varas iestādēm:
Eksotiskas slimības:
7
Apskaidrības un atklāsmes mirkļi:
13
Visa dzīve mans viens ceļojums, Tie, kas mūžam ceļos, tie nenoskums Suvenīru skaits:
666
Un priekā jūtu es jūs Man prieks vienmēr būs.
Jānis Peters. Raimonds Pauls. Virietis labākos gados
72
35 Kas vērtīgās ir par visu, Par visu laikos šajos?
Nu, protams, ka vīrietis gados, Gados vislabākajos.
Es ieklausos viņa vārdos Un viņa darbos skatos.
Es arī reiz gribētu gados, Vislabākajos gados. 51
Vīrieti labākos gados, Satika, patika vīrietim,
Sieviete satika vīrieti,
Vīrietim labākos gados.
11
3 14 Sieviete mīlēja vīrieti, Mīlēja labākos gados,
Vīrietis mīlēja sievieti, Sievieti sievietes gados.
Viktors Kalniņš. Juris Kulakovs. Mēs pārtiekam viens no otra
Mēs pārtiekam viens no otra, nevis no pārtikas precēm,
un gaisma no tavām acīm nāk lielāka nekā no svecēm.
Viss pasaules lepnums ir tevī, kad tu profilā stāvi,
un tumsa no taviem vārdiem tuvina nāvi.
Bet dvēseles smaržo kā, naktij sadegot, naktsvijoles,
ja mēs pieskarsimies viens otram, mūžība pār mums nolīs.
Mēs aizdzīvosim aiz ilgi, aiz tālu, aiz burtiem, kas aizplīv secen,
mēs pārtiekam viens no otra, nevis no pārtikas precēm.
Aleksandrs Čaks. Skyforger. Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem Tās bija pirmās latviešu strēlnieku uzvarētās kaujas 1915.gada 29.oktobrī un 23.novembrī, kas palīdzēja apturēt vācu armijas virzīšanos uz priekšu. 1.Daugavgrīvas strēlnieku bataljona pirmā rota virsnieka Fridriha Brieža vadībā sakāva četrreiz lielākus vācu spēkus.
Naktī vismelnākā dzimāt Jūs, ielu un rensteļu zeņķi Un tomēr jūs esat lieli
Jo Jūs pirmie gājāt gaismas svīdumā vājā Kaujā pie Plakaniem, kaujā pie Veisiem No nameļiem sīkiem un greiziem
Pretim smaidošai Misai un Iecavai Kauja pie Plakaniem, Kauja pie Veisiem Ar vienu domu Pirmā, mirdzošā, veiksmā. Aizsargāt ceļu uz Rīgu. Dzirdiet, kā kauju gājējai pirmajai rotai Un viņas vadonim Briedim Soļi, no purvājiem kāpdamies, mūžībā iedim…
" Ei, puikas, kur gribat Jūs līst tā, mēs zinām tās vietas, stāviet, tur purvs priekšā un nāve!"
Bet Jūs tikai uzsitāt knipu un teicāt: " Ei, cāļi, ne vīri" un pāri purvam tai naktī Jūs līdāt
bez rimas, jo Jūsu ienaids un sīkstums pārvērta vizošā grīdā purvu dūņaino rāvu.
Bet tagad es saku, lai kur es stāvu, Kas like manai sirdij un muskuļiem augšup tiekties No Ķekavas , Juglas un Tīreļa es jūtu Un es kliedzu:" Pieminiet Misu un Iecavu, Ieplūstam sevī dīvainu strāvu, Pieminiet savus pulkus, visus astoņus!"
Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem Tā pārvērta strēlnieku asinis teiksmā; Kauja pie Plakaniem, Kauja pie Veisiem Pirmā, mirdzošā un veiksmā!
Leons Briedis. Raimonds Pauls. Cielaviņa
Ai, tēvu zeme stūru stūriem,
Cik tuvs un pazīstams it viss: Gan Kolkas raga vēji sūrie,
Kā mātei sejā visā raugos, Kā māte manī raugās viss: Gan staltais Gaiziņš rudzu laukos, Gan bērzu birzīs Inesis.
Gan leišu males debesis.
Visapkārt zeme zied Kā zilis zieds un tik, Tik neparasti viegli iet, Pat nedomājot, cik Jau dzīvē nostaigāts, Jo vēl aizvien, aizvien Ik rītus Kurzeme Kā cielaviņa pretī skrien.
Visapkārt zeme zied Kā zilis zieds un tik, Tik neparasti viegli iet, Pat nedomājot, cik Jau dzīvē nostaigāts, Jo vēl aizvien, aizvien Ik rītus Vidzeme Kā cielaviņa pretī skrien.
Var visu mūžu alkt un tiekties, Vēl vienmēr aicinās it viss: Gan Rāznas tāles neaizsniegtās, Gan Mākoņkalna atbalsis. Visapkārt zeme zied Kā zilis zieds un tik, Tik neparasti viegli iet, Pat nedomājot, cik Jau dzīvē nostaigāts, Jo vēl aizvien, aizvien Ik rītus Latgale Kā cielaviņa pretī skrien.
Zigismunds Lorencs. Zigismunds Lorencs. Varam sintezēt visu bez riska
Varam sintezēt visu bez riska, Kas vien valkājams,dzerams,ēdams,
Bet ja mīla kļūst sintētiska, Tad ir bēda! Liela bēda!
Varam sintezēt visu bez riska, Bet lai jūtas sintēze neskar,
Jo kad mīla kļūst sintētiska, Dziesmās neskan,neskan,neskan...
...smiekli neskan!
Sauciet viņu par brīnumdari, Mīlas simptoms vai vairāk dari,
Pat visdziļākā ziemā arī, Pēkši atrod, Mums pavasari!
Arī upes no krastiem izkāpj, Ledusstingumu, stingumu, stingumu
Nav vairs puteņa, Nav vairs sala,
Sveši cilvēki smaidus dala, Skūpstas zvirbuļi ielas malā,
Rodas mākslīgi uzglūni silti, Meli nesas, lai sirdī tiktu,
Varam sintezēt visu bez riska, Bet lai mūs kā miglu spārno,
Šķiet, ka mēness no skumjām diltu, Un starp cilvēkiem, cilvēkiem, cilvēkiem
Vai mēs sliktāki galu galā? Galu, galā!
Nav vairs tiltu!
...prom kad skalo!
Vizma Belševica. Imants Kalniņš. Dūdieviņš
Dūdieviņ, Dūdieviņ, ūdeņu dūdiniek Sadūdo lietu!
Gulgainā sudraba dūmakā plūdini Dūmaļo rietu!
Šalcošām šļakatām pārskalo liedagu Pārsijā kāpas!
Dūdieviņ, Dūdieviņ, dod dūnas gaišumu Vakara bēdām!
Visu manu rūgtumu dūkodams aizšūpo Kā tavā atspulgā pārplaiksna ūdeņus, Spārngalu vēdās! Vilnājā zūdot,
Dūdiniek, pelēkais tārtiņ, mans Dūdieviņ, Pagaisīs grūtums.
Dūdieviņ, Dūdieviņ, ūdeņu dūdiniek Sadūdo lietu!
Gulgainā sudraba dūmakā plūdini Dūmaļo rietu!
Pāržūžo dūksnāju, donī zem zieda Guļ mana melna sāpe.
Dūdieviņ, Dūdieviņ, dod dūnas gaišumu Vakara bēdām!
Visu manu rūgtumu dūkodams aizšūpo Kā tava atspulga pārplaiksna ūdeņus, Spārngalu vēdās! Vilnājā zūdot,
Šalcošām šļakatām pārskalo liedagu Pārsijā kāpas!
Pāržūžo dūksnāju, donī zem zieda guļ Mana melna sāpe.
Dūdiniek, pelēkais tārtiņ, mans Dūdieviņ, Pagaisīs grūtums.
Viktors Kalniņš. Imants Kalniņš. Nelaid, māte, bērnus mežā
Nelaid, māte, bērnus mežā, mežā odzes slīd,
klausi, meitiņ, klausi, dēliņ, odzēm acis spīd.
Nelaid, māte, bērnus mežā, mežā odzes skrien,
meita dzird, un dēls jau ausās: zigzagainās skrien.
Aizvilinās prom no mājām tavus bērnus, māt,
aizvilinās prom tik tālu, ka var nepārnākt.
Izaugs meitas tā kā odzes acīm spīdošām,
tādas acis agrāk bija laimes raganām.
Izaugs dēli tā kā odzes sīksti dvēselē,
māt, vai tavu dēlu liktens tevi nebiedē?
Bet tas mežš, kas tālē gaida, māt, tas viņu ir,
bet tas mežš, kas tālē gaida, māt, tas viņu ir.
Dagnija Dreika. Aleksandrs Kublinskis. Zemeņu lauks
Zemeņu lauks, viens vienīgs zemeņu lauks Atmiņās kā mūzika tas skanēt skan.
Bērnības laiks. Nāk prātā bērnības laiks Mūžīgi uz zemes šīs, kur ziedi tvan.
Meklēju es caur gadiem meiteni to, Kas teica - Paliksim te, vasarā.
Zemeņu lauks visapkārt mums, Visapkārt zied vēl zemeņu lauks.
Zemeņu lauks, viens vienīgs zemeņu lauks. Atmiņās kā mūzika tas skanēt skan.
Pērkona laiks, nāk prātā pērkona laiks Dienvidu uz zemes šīs, kas skanēt skan.
Jānis Baltvilks. Ž. Žukovskis. Lielā zive
Lielā zive labsirdīga bija: Mazo zivi tikai pabaidīja.
Lielā zive tiešām labsirdīga bija Mazo zivi tikai mazliet pabaidīja.
Lielā zive tiešām labsirdīga bija, Mazo zivi tikai pabaidīja.
Lielā zive, lielā zive, lielā zive Labsirdīga bija.
Lielā zive tiešām labsirdīga bija, Mazo zivi tūlīt lika akvārijā
Lielā zive tiešām labsirdīga bija, Mazo zivi tūlīt neaprija.
Hardijs Lediņš. Juris Boiko. N.S.R.D. Nu, lūk, Jūlij
Nu, lūk, Jūlij. Reizēm tu priecājies par zaļo egļu jaunaudzi tava meža austrumu kvartālā. Reizēm tu priecājies, izdzirdis lakstīgalu balsis tava meža dienvidrietumu kvartālā,
reizēm tev prieku sagādā dzidrā saulrieta atblāzma tava meža rietumu kvartālā, citreiz tu priecājies par mākoņiem, kas balti atspīd ezera tumšajos ūdeņos tava meža ziemeļaustrumu
kvartālā, bet mājupejot arvien tu nonāc tai vietā, kur nesen redzēji meiteni. Un tad atkal tu jūties skumjš, un pat jaunie priežu stādi tava meža ziemeļu kvartālā tevi nespēj iepriecināt.
Tad, pēc sava kārtējā ceļojuma no Venēcijas pie tevis iegriezīsies Augusts. Viņš tev stāstīs par senās pilsētas kanāliem, tiltiem, meitenēm un pienu,
un atkal tu pārmetīsi Augustam, ka viņš pārāk daudz dzer siltu pienu, ka citiem varbūt nemaz nav piena vai arī tikai kondensētais. Augusts uzklausīs tevi,
visus tavus pārmetumus, un nesacīs neko. Bet šķiroties viņš it kā nejauši uzaicinās tevi uz zaļumballi. Un ļoti labi zinās, ka šoreiz tu neatteiksi.
Rotaļa. Ādamam bij’ septiņi dēli Jurists? Ārsts?
Politologs?
Psihologs?
Sociologs?
Ādamam bij’ septiņ’ dēli Septiņi dēli
Filologs?
Antropologs?
Mākslinieks?
Filozofs?
Ne tie ēda, ne tie dzēra, Ne tie ēda, ne tie dzēra, Ne tie ēda, ne tie dzēra, Ne tie ēda, ne tie dzēra, Ne tie ēda, ne tie dzēra, Ne tie ēda, ne tie dzēra, Ne tie ēda, ne tie dzēra, Ne tie zin’, kas jādara Ne tie zin’, kas jādara Ne tie zin’, kas jādara Ne tie zin’, kas jādara Ne tie zin’, kas jādara Ne tie zin’, kas jādara Ne tie zin’, kas jādara
Eksperts!
Visi dara tā!
Latviešu tautas dziesma. Bēdu manu, lielu bēdu
Vēzis
Vīns
Bēdu manu, lielu bēdu
Es par bēdu nebēdāj’
Pelēkā akmens stāsti, Runājošie akmeņi Pildīts kartupelis u.c.
Citroniņš
Liku bēdu zem akmeņa,
Pāri gāju dziedādam’
Nezināma kulta priekšmets
Jānis Peters. Raimonds Pauls. Elēģija
Vidējais sniega segas biezums (cm)
80
60
60 Debesīs tālu, tālu snieg. It neviens, neviens vēl neapsnieg.
Klausies, kā runā debesīs sniegs. Rīt no rīt tev jāapsnieg.
0
Jāapsnieg dziļi, dziļi tai – Dimdošai un mani pilsētai. Skumjajiem baltiem jāapsnieg. Debesīs jau tālu snieg.
40
20
80
40
Skumjajiem baltiem jāapsnieg. Debesīs jau tālu snieg.
Oktobris
Apsnigsim, dosim godu tiem, Apsnigsim par godu skumjajiem,
Novembris
Skumjajiem svētku nepietiek. Snieg, snieg, snieg, rīt no rīt tev jāapsnieg.
Decembris
Laiks
Apsnigsim, dosim godu tiem,
Apsnigsim par godu skumjajiem,
Skumjajiem svētku nepietiek.
20
0
Baumaņu Kārlis. Dievs, svētī Latviju
Dievs, svētī Latviju,
Mūs' dārgo tēviju,
Svētī jel Latviju,
Ak, svētī jel to!
Senlatviešu Dievs svētī Latviju
Jēzus svētī Latviju
Mozus svētī Latviju
Zevs svētī Latviju
Kur latvju meitas zied,
Kur latvju dēli dzied,
Laid mums tur laimē diet,
Mūs' Latvijā!
Buda svētī Latviju
Višnu svētī Latviju
Pravietis svētī Latviju
Oziriss svētī Rīgu
Rainis. Mārtiņš Brauns. Saule, Pērkons, Daugava
Saule
Saule
Saule
Latvi sēdināja
lika Dieviņami,
Baltas jūras maliņā
Lai tas raka Daugaviņu.
Vēji smiltis putināja
Zvēri raka,
Zilzibeņu
Latvi sēdināja
Tur, kur gali satiekas
Balta jūra,
zaļa zeme
Sveši ļaudis vārtus lauza
Latvei vārtu atslēdziņa
pērkons spēra,
ko lai dzēra latvju bērni?
Jūrā krita atslēdziņa. velniem ņēma atslēdziņu.
Latvei vārtu atslēdziņa
Nāvi,
Dieviņš lēja
dzīvi No mākoņa dzīvūdeņi.
Daugaviņas sargātāja. Latve slēdza,
Dzīves ūdens, nāves ūdens Daugavā satecēja.
Es pamērcu pirkstu galu Abus jūtu dvēselē.
Nāves ūdens,dzīves ūdens
Abus jūtu dvēselē
Baltu jūru,
Saule mūsu māte-
Daugav - sāpju aukle.
Pērkons velna spērējs
Tas mūsu tēvs.
zaļu zemi
Pēteris Jurcīņš. Vālodzīte
Līganā āra bērzā
Līgojas bērza zari
Skries mana vālodzīte
Vālodzes šūpulītis
Zaros skan putnu rīti
Pakalnu klaigātāja
Šūpulī līgo lēni
Izšūpos dzimtā mala
Sauks mani atkal mājup
Dzelteni vālodzēni.
Man mazu vālodzīti
Pasaules staigātāju.
Vizma Belševica. Raimonds Pauls. Kamolā tinēja
Ap to mirkli, ap skatienu vienu Savu dienišķo pavedienu
89
Kāpņu pakāpienu skaits pamatskolā
Es vairs nezinu, rokas kustas Gadiem pierasta tinuma krustā.
Tinu nakti un tinu dienu Nu, mans kamols ir gadiem biezs.
Kad jel reizi man pietrūks dzijas? Kārtas šķiras un kārtas mijas.
Un tas mirklis - vai vispār bija? Varbūt vienkārši izlicies.
140
3
1
Katru dienu ceļā uz vidusskolu pavadītās minūtes
Nebijušā un neizjustā Dzīves pinumiņš ietinies.
Reizes slimnīcā
Ap to mirkli, ap skatienu vienu Savu dienišķo pavedienu
2 75
Pirmā alga (latos)
800
Cena, kas samaksāta par pirmo datoru ar 800 MB disku
3
Zemākā atzīme par atstāstījumu
Tinu nakti un tinu dienu Nu, mans kamols ir gadiem biezs.
4 Suņi pret kaķiem
Izsmēķētas cigaretes
Renārs Kaupers. Renārs Kaupers. Lec
?
?
?
?
No augstākā punkta, ja skatās uz leju viss citādi rādās Un kāds vēl domā vai drāzties tai pretī vai gaidīt kad grūdīs Kritiens uz sekundēm piecām miers var būt līdz debesīm Saule par kapeiku tuvāk un zeme, pat vilina mazliet Nav jābaidās ne pat mazliet, drošības jostas neiesprūdīs Var būt pat līdz galam, tik tālu ka negribas domāt
Un tomēr es lekšu, lai ko arī teiktu es lekšu līdz galam Tev jālec man līdz, viens atgriezīsies Un ticēšu rītam un atdošos liesmām un salam Tev jātic man līdz, lai kur arī būtu sapnis piepildīsies
Lec – pāri debess malai, Lec – pāri vientuļām salām, Lec – lec, pat ja nezini kur.
? Un zinot kā labāk kā vajag pa straumei, pa straumei Kad simti aiz tevis, sauc: „Stājies, ne soli” Bet darīt kā visi nudien tas neatbilst manai gaumei Dod roku mēs glābsim es, es atveru logu
?
?
Lec – pāri debess malai, Lec – pāri vientuļām salām, Lec - mēs tevi gaidīsim tur.
Mārtiņš Freimanis. Lauris Reiniks. Es skrienu
Man galva kūp, zeme deg, rokas trīc Pēdas man svilst
Es traucos tevi vēlreiz apraudzīt Pirms trauki plīst
Krustojums vai vējš Sekundes tie dzēš
Pulsē un elš Viena tu vai bars
Un es skrienu, skrienu vēl Man vēl jāpaspēj
Pirms tu neaizej, gaidi vēl Tāpēc dejo, dejo vēl
Man vēl jāpaspēj, vēl jau nav tik vēls, būšu klāt Tā kā cēls, dīvains tēls
Tā nu es steidzos, bet laika vairs nav Pēdas man svilst
Es dodos ceļā kaut kur pierādīt Tev jāpiekrīt
Pēdas, pēdas paliek pagātnē Man tās vēl jānosvēt
Un es skrienu, skrienu vēl Man vēl jāpaspēj
Pirms tu neaizej, gaidi vēl Tāpēc dejo, dejo vēl
Man vēl jāpaspēj, vēl jau nav tik vēls, būšu klāt Tā kā cēls, dīvains tēls
Skrienu, skrienu vēl Man vēl jāpaspēj
Dejo, dejo vēl Skrienu, skrienu vēl
Man vēl jāpaspēj Pirms tu neaizej, gaidi vēl
Mani neapzags Gaidītā nakts
Man tāds tēls
Tur, kur tavas acis saldi smej Prasa, kur esi tu
Man tāds tēls
Tāpēc dejo, dejo vēl Man vēl jāpaspēj, vēl jau nav tik vēls, būšu klāt
Latviešu tautas dziesma. Jūrā gāju naudu sēti
jūrā gāju naudu sēti
saujā nesu dvēselīti
dārga bija jūras nauda
dārga mana dvēselīte
vis balta jūras nauda
ne vērts manas dvēselītes
rīgas kungi pretim nāca
siekiem naudu mērīdami
siekiem naudu mērīdami
dvēselīti gribēdami
es par naudu neatdošu
savu dārgu dvēselīti
Harijs Zariņš. Alex. Rozā lietus
Rozā lietus šodien līst, Mana pasaule atmiņās slīkst.
Diez vai zini, kā gribētu es Vēlreiz tev pieskārties.
Nu jau pagājis vēl viens gads Kopš tās reizes, kad šķīrāmies mēs.
Manas domas ap tevi vien klīst, Rozā lietus lietus starp mums abiem līst.
Tā dzīve paiet Rozā lietus līst.
Tā dzīvē gadās Rozā lietus līst.
Rozā lietus šodien līst Mana pasaule atmiņās slīkst.
Manas domas ap tevi vien klīst, Rozā lietus lietus starp mums abiem līst.
Tā dzīve paiet Rozā lietus līst.
Tā dzīvē gadās Rozā lietus līst.
Neviens nav vainīgs, Man žēl, ka tomēr Dzīvē ir bijis tā,
Rozā lietus šonakt līst, Rozā lietus šodien līst.
Andris Žebers. Juris Kulakovs. Lūgums
Nevajag kāpt uz poda ar kājām!
Nevajag! Uz balta poda paliek lielas melnas pēdas.
Nevajag! Citiem jāliek uz tā dibens!
MAKSAS TOLETE
Nevajag! Citiem uz dibena paliek lielas melnas pēdas.
Un iestāžu durvis kā zinot to aizveras.
Nevajag uz poda kāpt ar kājām!
Un lai iestāžu durvis jums ir žēlīgas.
Jānis Peters. Raimonds Pauls. Manai dzimtenei
100
Man stāstīja Daugaviņ, kā liktenis vīdamās,
Dziesma savus svētkus svin Ar bāliņu celdamās.
Tā dziedāja bāleliņš, Pret likteni stāvēdams,
Viņa dziesmā gadu simts Kā mūžiņis krāsojās.
Vēl nāks piektais gads, Asins lietus līs,
Un visaugstākās priedes nolauzīs. Iesim strēlniekos,
Dziesma vētru sēs, Mūžam gaismas pils
Kalnā gavilēs.
Lai balstiņis vīdamās, Pār novadu aizvijās,
Dziesma savus svētkus svin, Ar bāliņu celdamās.
Tā dziedāja bāleliņš, Ar Daugavu nemirstīgs,
Viņa dziesmā gadu simts Kā mūžiņis krāsojās.
Cauri sirdīm mums
Lauztās priedes augs, Jaunā gaitā mūs
Jauni rīti sauks. Tālāk mūžībā
Dziedot iesim mēs, Mūžam gaismas pils kalnā gavilēs.
Imants Ziedonis. Imants Kalniņš. Kā svece deg
Kā svece deg. Tik balti svece deg!
Cik balta liesma šūpodamās mirgo. Un tumsa bēg un atkal gaisma bēg,
Un Dievs ar velnu manu dvēs'li tirgo.
Bet svece deg. Cik skaisti svece deg!
Un atskrien vējš un manu liesmu baida. Kā parafīns pār sveces malām tek
Un kāds jau manu aiziešanu gaida.
Bet svece deg. Cik balti svece deg!
Un tumsa kuplo galvu noliec brīnā. No sākuma līdz beigām balta deg.
Līdz deglis lēnām ieslīgst parafīnā.
Bet kaut kas blāv, Vēl kaut kas gaiši blāv.
Vēl manās acīs svešu gaisma mirgo. Bet priekšā lielais debess tirgus stāv,
Kur Dievs ar velnu sveču dvēs'les tirgo.
Jānis Peters. Raimonds Pauls. Vēju stundā
Klau, vēja zvans skan vēju stundā Un lapas krīt un apmaldās.
Ja esi mans šai vēju stundā, Tad pretim nāc un atsaucies,
Dod roku man šai vēju stundā, Mums garām vējš un lapas skries.
Stāj vēja zvans un zari kaili, Drīz kritīs sniegs kā sentiments.
Ja esi mans šai vēju stundā, Tad pretim nāc un atsaucies,
Dod roku man šai vēju stundā, Mums garām vējš un lapas skries.
Dati no satelītu stacijas (LVGMC, Riga). Infrasarkanais attēls (kanāls: IR10.8)
Latviešu tautas dziesma. Upe nesa ozoliņu
Upe nesa ozoliņu
Ar visāmi bitītēm.
Upe nesa ozoliņu
Ar visāmi bitītēm.
Dravinieka līgaviņa
Tek gar malu raudādam’.
Ziedu svārki mugurāi,
Vaska cimdi rociņā.
Trūka, trūka tev bitīte,
Ja tev trūka, trūkst man ar.
Ja tev trūka sila ziedu,
Trūkst man vaska ritulīš’.
Eolika. Minikleitiņa
Šķiet, ka visur saule smaidīt sāk, tad, kad mazā Jana pretī nāk,
Tā kā jutrā melodijā viņas soļi skan,
Jana mini kleitā vēja plan Jana mini kleitā vēja plan
Janu redzot tikai tantes šņāc, Kur gan šinīs laikos sķuķiem prāts
Tikai tādu gabaliņu kleita stilbus redz tagad visi, kas vien vēlas redz.
Kad mode sauc, tai draugu daudz tai likums šāds līdzi nāc, līdzi nāc.
Ko lai tagad draugi darām mēs, Kas gan Janai pretī runāt spēs?
Maskavā un zelta Prāgā Rīgā, Tallinā
staigā tā staigā tā
Visur mazas Janas staigā tā Visur mazas Janas staigā tā
Kad mode sauc, tai draugu daudz tai likums šāds līdzi nāc, līdzi nāc.
Arnis Mednis. Māmiņa enģelis, tētis nēģeru karalis
Kas zin, cik derīgs matiem olas dzeltenums, Uz rokām jāstaigā, jo tāds ir noteikums.
Un jābrauc prom uz Kongo, ja melot gribas jums, Kā Ēģiptē iet ļaudis, tas gan ir pārsteigums.
Māmiņa engelis, debesīs mīt, Nēģeru karalis tētis man īsts.
Pat zirgam patīk dzīvot tikai verandā, Ne kur tā citur nav, kā mūsu pilsētā.
Patiešām jocīgi, ka viss te notiek tā, Ar māju „Vistas kāja” viss ir kārtībā.
Māmiņa engelis, debesīs mīt, Nēģeru karalis tētis man īsts.
Kas zin, cik derīgs matiem olas dzeltenums, Uz rokām jāstaigā, jo tāds ir noteikums.
Un jābrauc prom uz Kongo, ja melot gribas jums, Kā Ēģiptē iet ļaudis, tas gan ir pārsteigums.
Māmiņa engelis, debesīs mīt, Nēģeru karalis tētis man īsts.
Jānis Peters. Raimonds Pauls. Salds itāliešu kino
Dod muti man, dod muti man, Dod muti man, es došu "tutti frutti".
Tu zālē jau, tu zālē jau, Es blakus tev - salto mortale.
Tā blandos nu šais pantos es No Raimondo līdz Initardo,
Raimondo Paolo, maestro, "Modo", Ansamblis "Modo" dzied,
Orkestro, Raimondo, ansamblim "Modo" Dziesmiņu saceriet!
Sēdu - skatos, sēdu - brīnos, Dziedot man pil rāno, rāno,
Tā nav dzīve, tas ir kino, Mīlas traks fontano.
Eh, Raimondo, eh, maestro, Uz kolhozo dosies dziedāt "Modo",
Par Džovani, vai par Jāni, Kurš pēc ģīmja kā Mastrojāni.
Par muti un, ko juti tu, Es dāvāšu tev "tutti frutti".
Raimondo Paolo, maestro, "Modo", Ansamblis "Modo" dzied,
Orkestro, Raimondo, ansamblim "Modo" Dziesmiņu saceriet!
Elīna Zālīte. Eduards Rozenštrauhs. Virši zili, virši sārti
Virši zili, virši sārti, Tā kā jūra zib un zied.
Pēdējie tie goda vārti, Vasara kur cauri iet.
Vēl gan silti vēji staigā, Bites saldi ziedos san,
Bet jau klusā dabas vaigā Rudens tuvums jaužams man.
Skumji zilos viršos skatos, Cilvēks mīļš man prātā nāk,
Kuram mīkstos, tumšos matos Daži sidrabot jau sāk.
Rodas karsta vēlēšanās Rokas tai ap kaklu vīt,
Kamēr viņas dzīslās, manās Vēl no vasaras kas mīt.
Paies gadi, norims ilgas, Acīs uguns nodzisīs,
Dvēseli kā sausas smilgas Saltas, tukšas dienas tīs.
Ja zied lūpas, kvēlo skati, Steidzies mīlu ņemt un dot:
Zili virši, sirmi mati Rudeni sāk iešūpot.