2
Vēl tikai Laika vairs nav
dienas Dziesmiņa un beigta nodziedāta balle
Klips & kovers ceturtais mēnesis
Latviešu tautas dziesma. Tumša, tumša tā eglīte Patiess portrets (kuŗā attēlots) Vidzemes zemnieks Stepiņš Krauklis, vāciski saukts Stefans Rābe, kas viņa karalisko Zviedrijas majestēti pa kādu apkārtceļu novedis aiz maskaviešu nometnes pie Narvas pilsētas un tā (devis iespēju) viņa karaliskajai majestātei panākt spožu uzvaru 1700. g. 20. novembrī
Tumša, tumša tā eglīte, Kur caunīte naktī guļ, Ai, rillasā, ai, rillasā, Ai, džimlairūdi rallalā.
Tālu, tālu tā māmiņa, Kur aug mana līgaviņ`, Ai, rillasā, ai rillasā, Ai, džimlairūdi rallalā.
Velti, velti tu, puisīti, Uz meitiņu lūkojies. Ai, rillasā, ai, rillasā, Ai, džimlairūdi rallalā.
Viena pati man meitiņa, Tā par mazu, tā par jaun`. Ai, rillasā, ai, rillasā, Ai, džimlairūdi rallalā.
Pa pāriem(i) rieksta auga, Pa pāriem(i) āboliņ`. Ai, rillasā, ai, rillasā, Ai, džimlairūdi rallalā.
Jūras putni gaisā skrēja Un pa pāriem pārojās. Ai, rillasā, ai, rillasā, Ai, džimlairūdi rallalā.
No kurienes tu, puisīti, Ar tik jauk valodiņ’? Ai, rillasā, ai, rillasā, Ai, džimlairūdi rallalā.
Trad. Piedz.: Ai, vir vir vir vir bum bum bum Ai, rrrrr rasasā, Ai, rillasā, ai, rallasā, Ai, džimlairūdi rallalā.
Tā būs jauniem ļaudīm arī – Pa pāriem(i) pāroties. Ai, rillasā, ai, rillasā, Ai, džimlairūdi rallalā.
Es māmiņa, no Vidzemes, Nāku savas vajadzīb`s. Ai, rillasā, ai, rillasā, Ai, džimlairūdi rallalā.
Grib precēt jūs` meitiņu, To lūdzami neliedziet. Ai, rillasā, ai, rillasā, Ai, džimlairūdi rallalā.
Tai būs mātes rīkstes bīties, Ne pēc jauniem puišiem dzīties. Ai, rillasā, ai, rillasā, Ai, džimlairūdi rallalā.
Jūs, māmiņa, veci ļaudis, Jūs aplami runājat. Ai, rillasā, ai, rillasā, Ai, džimlairūdi rallalā.
Vecs ar vecu sagulēja, Žīds ar kuili cauri skrēja Ai, rillasā, ai, rillasā, Ai, džimlairūdi rallalā.
Jauns ar jaunu sagulēja, Ūdens cauri netecēj`. Ai, rillasā, ai, rillasā, Ai, džimlairūdi rallalā.
Gundars Rullis. Bobs Dilans. Aizvējā
Tas notika citā posmā darba un asins pilnā Tumsa - priekšrocība un ceļš dubļu klāts Ienāca no āra cilvēks bez satura
Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā. Un atkal ceļā braukšu, vari atstāt savas drēbes
Viņai vienmēr došu labāko apsolos Šajā nāves pasaulē, kur bezcerīgi cīnās Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā.
Pēkšņi apgriezos, tur viņa stāvēja Ar sudraba sprādzi ap kāju un ziediem matos Viņa lēnām pienāca un satvēra manas sāpes
Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā. Tagad starp mums siena, kaut kas pazaudēts
Pieņemu pārāk daudz jūtas saskrējās Iedomājies viss iesākās tukšā rītā Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā.
Zinu, šerifs staigā pa naglām un mācītājs blakus jāj Nekas daudz nav svarīgs, beigās neieskaitās Aklais kapracis pūš savā ragā
Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā. Esmu dzirdējis jaundzimušos raudot rīta gaismā
Un veci vīri bez zobiem , zaudējuši prātu Vai sapratu tavu jautājumu - viss beigts un pagalam Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā.
Latviešu tautas dziesma. Kumeliņi, kumeliņi
Kumeliņi, kumeliņi, Tu man kaunu padarīj’.
Trādi, rīdi, rallalā, Tu man kaunu padarīj’.
Tev kājiņa paslīdēja Man nokrita cepurīt’,
Man nokrita cepurīte Daiļu meitu pulciņā.
Kas godīga mātes meita, Pasniedz manu cepurīt’.
Kas tā tāda vīzdegune, Ne ar kāju nepaspēr’.
Vai tu domā, vīzdegune, Ka es sievas nedabūš?
Gan būs māte, kas dos meitu, Kas māk meitu audzināt.
Būs meitiņa kā rozīte, Tai es došu savu muižu, Kā no zemes magonīt’. Savas muižas atslēdziņ’.
Nauda, nauda, atkal nauda, Iesim abi grāvjus rakti Kur mēs naudu pelnīsim? Tur mēs naudu pelnīsim.
Tu pelnīsi, es pelnīšu Liksim abi čupiņā.
Vai tā visa mana nauda, Ko es dzēru krodziņā?
Cita bija mana nauda, Kura bija mana nauda, Cita manas līgaviņ’s. To godīgi aizmaksāj’,
Kura manas līgaviņas, To atstāju uz parād’.
Kundziņami strupi svārki, Stāvu šūti zābaciņ’. Tas varēja ellē lēkti Līdz pašami dibenam.
Kaspars Dimiters. Zigmars Liepiņš. Tie nav joki
Man ir tētis, kas nedzer nemaz Tas nevar būt
Un nav pīpējis arī vēl tas Kā tas var būt
Rītos tas vingro un vakaros dzied Tomēr mamma saka tam trūkst mazliet
Tas nu gan, saprotams nav man Tie nav joki
Man ir mamma un gudra ir tā Tas nevar būt
Jā un mammai nav mīļākā Kā tas var būt
Visu tā dara un visu ta prot Tomēr saka tēvs ka to nemīlot
Tas nu gan, saprotams nav man Joki gan
Tētis tur, mamma tur, bet pa vidu es
Kā lai salīmē kopā šīs pusītes
Varbūt vajag lai tētis reiz uzpīpo
Un mammai - mīlāko
Man ir mamma, kas nedzer nekā Tas nevar būt
Un nav pīpējusi tā Kā tas var būt
Rītos tā vingro un vakaros dzied Tomēr saka tēvs ka tai trūkst mazliet
Tas nu gan, saprotams nav man Tie nav joki
Man ir tētis un gudrs ir tas Tas nevar būt
Jā un tētim nav mīļākās Kā tas var būt
Visu tas dara,jo visu tas prot Tomēr mamma teic, ka to nemīlot
Tas nu gan, saprotams nav man Joki gan
Austra Skujiņa. Vilnis Krieviņš. Meitene kafejnīcā
Skumjas acis jums šovakar Sēras tvan zilaganos dūmos,
Lūzis vai pēdējais ziedu zars Sapņu līganam krūmam
Dzelmainu smaidu jums šovakar Lūpas ver. Dziļu kā nāve,
Nolūst kur mūža kaltušais zars, Blāzmojot moku tēliem.
Solveigas dziesmu patafons veid. Acis jums izgaro sēras.
Tikai lūpas dzeļ sastindzis smaids Baigāks kā jūra pirms vētras.
Skumjas acis jums šovakar, Skumjas kā gaistoši dūmi.
Nolūzis pēdējais ziedu zars Līganam sapņu krūmam
Kaspars Dimiters. A.Mol, G.J.Hessing. Dziesmiņa par vindsērfingu
Kad gar jūru mājup eju es, Pretīm man nāk divas meitenes,
Viņas teic – šodien laiciņš ir jauks. (Laiciņš ir jauks, jā, laiciņš ir jauks).
Viņas abas iet, kur saulē mirdz jūras fons, Un tā es (Slīdēt pār viļņiem, slīdēt). kļūstu viņu kompanjons, Meitenes pār viļņiem slīdēt man liek.
Dziedam mēs – Surfing, surfing, windsurfing,
Surfing, surfing, windsurfing. (Kā lai, kā lai nedziedu līdz?)
Ir jādzied man, man, man. Jādzied vējam līdz
Man, man, man. Jādzied jūrai līdz
Man, man, man. Ir jādzied man.
Liekas viņas abas šodien mīlu es, Vien baltas buras vēl par tām domāt liek. Bet jūras vējš rīt mani atkal sauks, viļņiem slīdēt man līdz. Bet jau tālu, tālu prom ir meitenes, (Do- domāt man liek). Tur būs meitenes un arī laiks būs jauks, Saukšu tās pār (Saukšu pār viļņiem, saukšu līdz).
Dziedam mēs – Surfing, surfing, windsurfing,
Surfing, surfing, windsurfing. (Kā lai, kā lai nedziedu līdz?)
Ir jādzied man, man, man. Jādzied vējam līdz
Man, man, man. Jādzied jūrai līdz
Man, man, man. Ir jādzied man.
Alfrēds Krūklis. Raimonds Pauls. Sens ir tas stāsts
Kad gadiem es pāri skatos,
Tas liekas sen, liekas tik sen.
Bij toreiz man jūnijs matos,
Nu salnu vējš, salnu dzen.
Kad gadiem es pāri skatos,
Kas tur aiz vasarām, teic man.
Tur mīla, sapņi, rudzi statos,
Par tiem teic vēlreiz, vēlreiz man.
Sens, tik sens ir tas stāsts,
Pirmais skats, pirmais smaids un glāsts.
Sens, tik sens ir tas laiks,
Zuda skats, zuda smaids un glāsts.
Jānis Peters. Raimonds Pauls. Anno domini
Apakš trepēm patrepē Apakšzemes,pazemē
Anno domini Anno domini
papapapapazemē papalēnam līdīsim,
Anno domini Anno domini
paliec sveika omamma gaidi ziņas opapa,
Anno domini Anno domini
lūlūlūša acīm spīd lūk lūk lūk lūk lukturī
Anno domini Anno domini
čūskas čuksti džindžalas četreiz četras čučalas
Anno domini Anno domini
trīspadesmit trīsači trejdeviņi četrmūļi
Anno domini Anno domini
enik benik sikel sā apakš trepēm patrepē
Anno domini Anno domini
dododododomini apakš zemes pazemē
Anno domini Anno domini
Jānis Peters. Raimonds Pauls. Laupītāju dziesma
Cits visu mūžu taupa, Cits visu mūžu krāj.
Bet ko tas sataupījis, To paņem laupītājs.
Cits naudu vējā mētā, Un visu mūžu krāj.
Tad laupītājs nāk sētā, Un nav ko ņemt nekā.
Ko krāj un taupa taupītājs, To paņem laupītājs.
Ko krāj un taupa taupītājs, To paņem paņem laupītājs.
Cits visu mūžu taupa, Cits visu mūžu krāj.
Bet to ko sataupījis, Paņem laupītājs.
Cits naudu vējā mētā, Un visu mūžu krāj.
Tad laupītājs nāk sētā, Un nav ko ņemt nekā.
Ko krāj un taupa taupītājs, To paņem laupītājs,laupītājs.
Ko krāj un taupa taupītājs, To paņem paņem laupītājs.
Ko krāj un taupa taupītājs, To paņem paņem!
Ko krāj un taupa taupītājs, To paņem laupītājs.
Ko krāj un taupa taupītājs, To paņem paņem laupītājs.
Jānis Peters. Raimonds Pauls. Kurzemē
Gudra kā jūra visa Kurzeme dun, Vēji skrien pāri zelta gundegām,
Un Nīcā un Bārtā brunči sarkani plīv, Kuršu pavards uguns krāsā dzīvs.
Aiziet pār jūru balti puteņi, un Dobji kā bungas visa Dundega dun,
Rojā un Kolkā asi kadiķi zied, Liepu ēnā vecie kurši dzied:
Kurzemē kūru uguns spīd
Mūži kā saule riet,
Zvaigznes kā mūži krīt Kurzemē.
Kurzeme bites dzēliens salds. Meži kā jūra dūc, Jūra kā meži tur šalc!
Uguns un dzīve cauri puteņiem iet! Karsta kā puķe balta pasaulei dzied,
Balsi pie balss lai šodien pieliekam, un, Klausies vecā jūra atkal dun.
Jauniem lai acīs mūžam pavarda guns, Rokās lai mūžam kalves āmuri dun,
Bāliņš ar baltām rokām likteni kals, Pāri jūrai skanēs viņa balss:
Kurzemē kūru uguns spīd
Mūži kā saule riet,
Zvaigznes kā mūži krīt Kurzemē.
Kurzeme bites dzēliens salds. Meži kā jūra dūc, Jūra kā meži tur šalc!
Latviešu tautas dziesma. Mārtiņš Brauns. Dzied ar mani tautu meita
Nu, dzied ar mani, tautu meita, Bet ar mani nerunā,
Tu, ar mani runādama, Tapsi ļaužu valodās.
Ai ai nu nu Tapsi ļaužu valodās.
Lustīt manu, līksmīt manu, Līdz ar mani tautiņās,
Bēdas manas nopūtiņas, Krītiet ceļa maliņā!
Ai ai nu nu Tapsi ļaužu valodās.
Dzied, meitiņa, ar manīmi, Izvedīšu puķītēs.
Zied puķītes treji ziedi, Deviņāmi lapiņām.
Ai ai nu nu Tapsi ļaužu valodās.
Tik, meitiņa, dzied ar mani, Tik ar mani gavilē,
Tik ar mani miežus pļauji Celmaināji līdumā.
Ai ai nu nu Tapsi ļaužu valodās.
Imants Lasmanis. Edmunds Goldšteins. Ziemas miegā
Visi eži miegā, Visi lāči sniegā,
Visas peles alās, Klusums malu malās.
Zivis guļ zem ledus, Bites tur kur medus,
Brūnaliņas kūtī, Leduspuķes rūtī.
Tikai savā kaktā Gailis augstā laktā,
Pēkšņi paceļ balsiNemana, ka sals ir.
Luskis iet gar paksi: Gailis tiešām traks ir,
Pamodinās ļaudis, Kumeliņus raudus.
Tad ar basām kājām
Prom uz rūķu mājām
Aiziet soli vingru
Viņš pa ledu stingru.
E. Līduma. Arvīds Žilinskis. Kaķīt’s mans, zaķīt’s mans
Kaķīt’s mans, kaķīt’s mans, melns ar baltām ķepiņām. Kaķīt’s mans, kaķīt’s mans, melns ar baltām ķepiņām.
Saka ņau, saka ņau, šodien man vēl peļu nav. Saka ņau, saka ņau, šodien man vēl peļu nav.
Zaķīt’s mans, zaķīt’s mans, mazs ar garām austiņām. Zaķīt’s mans, zaķīt’s mans, mazs ar garām austiņām.
Burkāniņš, kāpostiņš garausīša gardumiņš, Burkāniņš, kāpostiņš garausīša gardumiņš,
Lācīt’s mans, lācīt’s mans pekainām’i kājiņām Lācīt’s mans, lācīt’s mans pekainām’i kājiņām
Dejo dipu, dejo dapu, dejo dipu dapu dap, Dejo dipu, dejo dapu, dejo dipu dapu dap.
Kaspars Dimiters. Tu mana Āfrika, tu mana Antarktīda
Nedzīvojam Āfrikā,Sals nāks un dzels,
Sniegs nāks un snigs. Arī Antarktīdā nē,
Nāks mūs un cels rīts vasarīgs.
Kā jau allaž dzīvojam Ķīšezera maliņā
Kā jau allaž dzīvojam Ķīšezera maliņā
Kā jau allaž dzīvojam Ķīšezera maliņā
Mēs divatā Un, ja reizēm uguns ies,
Neņem galvā, mīļotā, Tam jābūt tā,
Un, ja reizēm uguns ies, Tad ņem galvā, mīļotā,
Jo nedzīvojam Mēs Āfrikā...
Jo nedzīvojam Antarktīdā...
Kā jau allaž dzīvojam Ķīšezera maliņā
Mēs divatā Galvenais ir sadzīvot,
Kur? Vienalga, mīļotā, Tam jābūt tā, Jo nedzīvojam Mēs pasakā
lalalalalailalā....
Latviešu tautas dziesma. Kur tad tu nu biji
Kur tad tu nu biji, āzīti manu? Sudmalāsi, sudmalāsi, kundziņi mans.
Ko tad tu tur darīji, āzīti manu? Rudzus, kviešus bīdelēju, kundziņi mans.
Ko tad tu tur ēdi, āzīti manu? Pienu, medu, pienu, medu, kundziņi mans.
Vai tad tevi kūla, āzīti manu? Kā tad nē, kā tad nē, kundziņi mans.
Kā tad t Mik m u tur brēc i, ik mē , mik āzīti manu mik m ? ē, kun dziņi mans .
Ko tad tu tur dzēri, āzīti manu? Alu, vīnu, alu, vīnu, kundziņi mans.
Ar ko tu tur mērīji, āzīti manu? Ar radziņu, ar radziņu, kundziņi mans.
Ar ko tu tur slaucīji, āzīti manu? Ar bārdiņu, ar bārdiņu, kundziņi mans.
Arvīds Ulme. Haralds Sīmanis. Ezers
ezers ap manu salu ar dienu tuvāk man nāk
un viļņu smeldzošā roka jau lejas līmeni skar
mans ezers kalna galā
mans ezers
visdziļāko atvaru rok
un putnu ligzdas kā laivas
pa viļņiem prom aizšūpo
Andris Žebers. Juris Kulakovs. Pelēkā dziesma Rīga
Kādā pelēkā, pelēkā pilsētā Bija pelēka, pelēka iela. Uz tās pelēkās, pelēkās ielas Stāvēja pelēks, pelēks nams. Šajā pelēkā, pelēkā namā Bija pelēka, pelēka istaba.
Tajā pelēkā, pelēkā istabā Stāvēja pelēks, pelēks krēsls. Šajā pelēkā, pelēkā krēslā Sēdēja pelēks, pelēks cilvēks.
Viņš pastiepa pelēku, pelēku roku Un ieslēdza krāsaino televizoru.
Neaizmirstiet ieslēgt televizoru! Stambula
Imants Ziedonis. Imants Kalniņš. Buramdziesmiņa
Kamēr vien akmens, Kamēr vien akmens,
Kamēr vien akmens augs, Tu būsi,
Tu būsi, Tu būsi mans draugs.
Kamēr vien akmens, Kamēr vien akmens,
Kamēr vien gliemeži skrien, Kamēr vien gliemeži skrien,
Tu piederēsi man vien, Kamēr vien gliemeži skrien,
Kamēr vien akmens augs, Tu būsi,
Kamēr vien gliemeži skrien, Tu piederēsi man vien.
Tu būsi, Tu būsi mans draugs.
Jānis Peters. Zigmars Liepiņš. Puķu nakts Vakarā, vakarā nāc par puķi, nāc par puķi vakarā Sarkanā, sarkanā tu man būsi puķe, puķe sarkanā
Tā, kas deg, tā, kas sāp, tā, kas klīst Asinīs tā, kas kliedz, kad ir nakts,
Vienīgā, vienīgā tu starp puķēm tāda puķe vienīgā Sarkanā, sarkanā tu man mūžam, mūžam tumši sarkanā
Tā, kas deg, tā, kas sāp, tā, kas klīst Asinīs tā, kas kliedz, kad ir nakts,
Kad ir nakts, kad ir nakts, Kad ir tāda, kad ir puķu nakts. Kad ir nakts, kad ir nakts, Kad ir tāda, kad ir puķu nakts.
Puķe vakarā, puķe tumši sarkanā Mums vēl priekšā nakts melna, melna, melna nakts Tā nakts. Pilsētā, pilsētā tikai mūsu, mūsu, mūsu pilsētā Mūžīgā, mūžīgā tu man puķe, puķe tumši sarkanā
Tā, kas deg, tā, kas sāp, tā, kas klīst Asinīs tā, kas kliedz, kad ir nakts, Kad ir nakts, kad ir nakts, Kad ir tāda, kad ir puķu nakts.
Putenī, putenī manā baltā, baltā manā pēdējā Sarkanā, sarkanā tu man paliec tumši, tumši sarkanā Tā, kas deg, tā, kas sāp, tā, kas klīst Asinīs tā, kas kliedz, kad ir nakts,
Kad ir nakts, kad ir nakts, Kad ir tāda, kad ir puķu nakts.
Imants Ziedonis. Saulceris Ziemelis. Dālderis Še tev zelta dālderis. Nesaki ne 'jā' ne 'nē'.
Nesaki ne 'melns' ne 'balts'. To tev nav brīvi teikt.
Ne jā, ne nē. Ne 'melns', ne 'balts'. To tev nav brīvi teikt.
Tikko jā vai nē, tikko melns vai balts, spēli nākas beigt.
Nu tad atceries, sākam vēlreiz. Ko tu pirki šai pasaulē? Bez mīlestības vēl citureiz vai tu nenopirki nekā?
Ne jā, ne nē. Ne 'melns', ne 'balts'. To tev nav brīvi teikt.
Tikko jā vai nē, tikko melns vai balts, spēli nākas beigt.
Ne jā, ne nē. Ne 'melns', ne 'balts'. To tev nav brīvi teikt.
Un mīlestība tev sāpēs un dzīs, degs, sadegs, kļūs sidrabā salta. Un tik un tā reiz apdzisīs, bet tik un tā tā ir balta.
Tikko jā vai nē, tikko melns vai balts, spēli nākas beigt.
Viktors Kalniņš. Imants Kalniņš. Sapņu grāmata Jums nav vajadzīgas dižas domas, jums nav vajadzīgi diži vārdi,
jums ir vajadzīga jauna sapņu grāmata.
jums ir vajadzīga jauna sapņu grāmata.
Dižas domas var būt pārāk gaišas, diži vārdi var būt pārāk stipri,
sametiet pa grasim jaunai sapņu grāmatai! Gaišu domu saredzēt var aklie, stipru vārdu sadzirdēt var kurlie,
Mīliet savu papēdi iekš rozā, ticiet savam pūpēdim starp ausīm, dziediet aleluja jaunai sapņu grāmatai.
Bet, kad aklie redzēs gaišo domu un kad kurlie dzirdēs stipro vārdu,
ko jūs iesāksiet ar jauno sapņu grāmatu?
Juris Boiko. Hardijs Lediņš. Leduslāči ar karstvīnu
Tie laikam ir ledus lāči, Viņi dzer karstvīnu!
Ledus lāči ar karstvīnu!
Ledus lāči ar karstvīnu!
Ledus lāči ar karstvīnu!
Ledus lāči ar karstvīnu!
Ar karstvīnu! Gar aisbergu!
Ar karstvīnu! Gar aisbergu!
Ledus lāči ar karstvīnu!
Aspazija. Raimonds Pauls. Circenīša Ziemas svētki
Mēs runci ratos
Dzied circenītis Aizkrāsnē, Nāc, puisīt, mātei Azotē. Ak, neprasi! Nav Maizītes, Skat, skat, tur laukā Zvaigznītes! Lai citiem riekstiņš, Pīrādziņš, Mums, lūk, tur logā Mēnestiņš! Tāds mīļš, balts, apaļš Mēnestiņš, Tik spoži citiem Nespīd viņš. Beidz raudāt, dēliņ, Rimsties nu, Es tad ko jauku Stāstīšu:
Iejūgsim, Uz mēnestiņu Nobrauksim. Tur būs tev spožas Spēlītes, Būs runcim zelta Pelītes. Tev iedos sidrab' Šaut'nīti Un vēl ar zelta Gailīti. Pie sāniem būs tev Zobentiņš Un rokās sarkans Karodziņš. Miedz, puisīt, aizmiedz Azotē Kā circenītis Aizkrāsnē.
Arvīds Krūklis. Elga Īgenberga
Rīgas bulvāri
Pa Rīgas ielām kad pēc darba eju es,
Ai, bulvāri - jūs sirdī dārgi man!
Man zelta lapas krūtīs rudens vējiii nes. Pa bulvāriem man garām auto straume slīd,
Kad Bastejkalnā stāvu es un raugos kluss,
dienas un dziesmiņa nodziedāta
Ik solī pretī skan Ai, bulvāri, zeltkūpošie
5
Vēl tikai
Tur kafejnīcu uguns naktī tumsā spīd-
Jūs sirdī dārgi man.
Kā garām ļaudis iet un tumsā koki dus-
Tur bērnība un jaunība, Ar draugiem labi tajās patērzēt mazliet.
Par dienas gaitām klusi spriest,
Un Rīga tūkstošs ugunīm visapkārt spīd.
Gan līksmot,skumt un ciest, Es sadzirdu kā seni gadu simti drūp, Un redzu bulvārus,kas rudens miglā kūp.
1
2
3 4
5
6
7
8
9
10
11
12 13
14
15
16
17
4
Vēl tikai
1
Imants Kalniņš. Viktors Kalniņš
Kas dzīvo tanī pusē, kur vakarā ir rīts, kur piepūsts ods pūš tauri un ziloņi kur sīc?
2
Kas dzīvo tanī pusē, kur jūrā paisums plok, kur saknes stāda gaisā, bet asnus zemē rok?
6
Kas dzīvo tanī pusē, kur muti pirkstā bāž, kur veselie guļ gultās, bet slimie kalnus gāž?
7
Kur sekunde var gaidīt, bet gadi - ai, kā zib, kur muzikanti nespēlē, kad daudzi dancot grib?
dienas
Kas dzīvo tanī pusē?
un dziesmiņai beigas
5
3
Kas dzīvo tanī pusē, kur kuģis vagu ar un traktors stāv uz enkura pa ziemu šovasar?
8
Kas dzīvo tanī pusē, kur vilki vaid un blēj, kur jāsmejas, kad jāraud, kur nepļauj to, ko sēj?
4
Kas dzīvo tanī pusē, kur lidmašīnas lien, kur gliemežiem liek spārnus, lai tie pa gaisu skrien?
Kas dzīvo tanī pusē, kur kurpes galvā mauc, kur neatļauts ir atļauts, kur klusēdami sauc?
3
Vēl tikai
dienas
Kas viņām dos
Vēl gribu gulēt
un dziesmas nevienas
Savu maigu miegu Vēl citus sapņus
Vēl citus sapņus Ja viņas gribēs
Es jau neļaušu
Acīm atvērties
Māra Zālīte Aivars Hermanis
Komunālais blūzs
Kad acis vērsies Ko viņas redzēs Vai viņas redzēs
Vēl citus sapņus Ko sapņojušas Vai viņas gribēs Ko sapņojušas Ja viņas redzēs
2
Vēl tikai
Atceries gan, jo es atceros to,
Un es atceros to, vēl kas būs.
Atceries gan, kā elpā likteņi lūst.
Atceries gan, kā visi sudrabi kūst,
Atceries gan, vēl nebij` norēķināts
dienas
Gaišais solījums nost no debesīm.
Atceries gan, cik bija neizrunāts,
un beigta balle
Atceries gan, cik bija vizbulis tāls,
Atceries mūs, likteņi lūst, un to, kas reiz būs.
Atceries gan, atceries gan, vēl to, kas reiz būs,
Atceries gan, atceries gan, vēl to, kas reiz būs,
Atceries mūs, sudrabi kūst, un to, kas reiz būs.
Atceries gan, jo es atceros to,
Un es atceros to, vēl kas būs.
Atceries gan, kā elpā likteņi lūst.
Atceries gan, kā visi sudrabi kūst,
Pirmais solījums zem šīm debesīm.
Atceries gan, kurš bija vizbulis tavs,
Atceries gan, kad nu tu gavilē jau,
Atceries gan, kad citu atmiņu nav.
Jānis Peters Raimonds Pauls
Atceries gan
Tu smejies par daudz Bet tas nav nekāds rauts, Tas nav ari cirks, Uz kuru asaras mirkt Viss notiek pa īstam
Tu priecājies tā kā pēc vīna, Kurā ģitāras skan pat bez stīgām. Tā nav filma ar laimīgām beigām. Katrs apzinigs pilsonis steidzas Viss notiek pa īstam
Viss notiek pa īstam Ainars Mielavs
Tas nav brīvdienas rīts, Kad kā miglā ir tīts-vai tu vēlejies pamosties viena Un nav arī tautas svetki, Viss notiek pa īstam,
Tā nav jaungada pirmā diena. Tas nav pasaules gals, Kur vienmer ,kāds sals, kamer citi saldkaisli grēkos. Viss notiek pa īstam
Es palikšu bīstams, ja savādāk.
21 Vēl tikai
dienas diena beigta unun dziesmiņa balle neviena
Es palikšu bīstams, ja savādāk.