vide – domas un darbi
Lappuse tapusi ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
Pareizi izmantot siltumu, ko daba dod par velti
Pēdējos gados aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tīras vides saglabāšanai. Tas attiecas arī uz apkuri, kaut būtiski mainās tehnoloģijas, kurināmā veidi, izmaksas un gaume.
Visi dūmi nav slikti Taču aptaujas liecina, ka sabiedrības domas par vides tīrību ir atšķirīgas. Kādam piesārņojoši šķiet dūmi, kas gaisā izplūst no mājas skursteņa – kaut kurināts tiek ar malku, dažkārt tā nav kvalitatīva un neatbilst apkures sistēmai. Tomēr šis kurināmais joprojām ir viens no populārākajiem un dabai nekaitīgākajiem. Veco krāšņu vietā nāk modernas apkures sistēmas, kurās tāpat tiek izmantota dažādi sastrādāta koksne: tradicionālās malkas pagales, granulas, šķelda, briketes.
Otrreizējā pārstrāde Kā norāda vides speciālisti, koksnes izmantošana apsildē būtībā ir otrreizējā pārstrāde. Vēl pirms vairākiem gadiem pēc mežizstrādes neizmantotā daļa (mizas, skaidas, sīkstumbri, zari, krūmāji, celmi) turpat tika iemīta zemē, sadedzināta ugunskurā vai vienkārši palika pūstot. Tagad Latvijā ir daudz uzņēmumu un zemnieku saimniecību, kas iemācījušies kokapstrādes atliekas izmantot kā energoresursus, visbiežāk tās šķeldojot. Taču šķeldu galvenokārt izmanto rūpnieciskajā siltumapgādē, ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumos, lielu ēku un kompleksu apsildē. Individuālajā apkurē šis kurināmais jaudas dēļ nav parocīgs. Līdzīgs ir tehnoloģiju speciālistu vērtējums par malku. Tās vietā apkures katlos arvien vairāk tiek izmantotas granulas, ko uzskata par videi nekaitīgāko kurināmo koksni, jo tajā ir maz sēra un slāpekļa, kā arī no tās nerodas daudz pelnu. 8. lpp.
(Pēc ietekmes uz vidi, drošības un energoefektivitātes)
Saules stari – tuva nākotne
Spožie saules stari apgādā mūs ar nākotnes kurināmo – solāro enerģiju. Tā tiek pārvērsta siltumā videi labvēlīgā un efektīvā veidā. Taču mūsu platuma grādos var segt tikai daļu gada enerģijas patēriņa, kas nepieciešams sanitārā ūdens sasildīšanai (līdz 60%).
Vides enerģija
Taupīt un mazāk kaitēt Energoresursu taupīšana, videi mazāk kaitīgs kurināmais, kā arī ēkas ar mazu enerģijas patēriņu un labvēlīgu mikroklimatu – tā ir šodienas tendence.
Latvijā populārākie apkures veidi
Lai kā apkure tiek modernizēta un mainās energoresursu cena, sava vieta vienmēr būs kamīnam.
Izvēlējies malkas katlu
Kad kuldīdznieks Pēteris Lagzda pirms dažiem gadiem nopirka māju Putnudārzā, līdzi nāca ievērojami malkas uzkrājumi, taču apkure jau sen novecojusi. Iepriekšējie iemītnieki divas istabas pirmajā stāvā bija sildījuši ar krāsni, bet trešajai siltuma pieticis no virtuves plīts mūrīša. „Bija žēl jaukt nost veco, apaļo krāsni, taču tā aizņēma ļoti daudz vietas,” teic saimnieks. „Ja vēl būtu no podiņiem, tad domātu – iespējams, atstātu kā dekoratīvu interjera
priekšmetu vai arī pārbūvētu par kamīnu. Izpētot piedāvājumu, parunājoties ar paziņām, izlēmu par labu malkas apkures katlam. Tagad esmu to pārbūvējis, lai varu izmantot arī granulas. Ja visu parēķina, izmaksas ir aptuveni vienādas.” Malkas apkure izdevīgāka tikai tad, ja kurināmais ir lēts. Kad uzkrājumi bija izlietoti, vajadzēja pirkt no tirgotājiem, jo pašam neatlika laiks kurināmo sagādāt, atvest un izžāvēt, lai iegūtu pietiekamu siltumu. „Sausā malkā nedrīkst būt vairāk par 20% mitruma, citādi
nebūs nekādas siltumatdeves. Tās vietā veidosies kondensāts ar nepatīkamu smaku,” teic saimnieks. „Svaigas koksnes žāvēšanai vajag pusotru gadu. Pavasarī atvesto var izžāvēt līdz rudenim, bet tad malkai jābūt labi saskaldītai, nojumē jāsakrauj grēdās, kurām cauri pūš vējš. Vēl labāk, ja vismaz reizi pārkrauj. Pērkot uzreiz sausu malku, pierēķinot cenai darba izmaksas un apkures katla uzturēšanu, tas pats vien iznāk. Ja man būtu laiks kā senāk, tad gan paliktu uzticīgs vienīgi malkai.”
Vēl lielāku popularitāti tagad gūst siltumsūkņi. „Tie nav jāpieskata,” skaidro uzņēmuma Tehnoloģiju parks pārstāvis Aldris Zalkovskis. „Nav jādomā par kurināmā papildināšanu, telpas uzkopšanu, katla tīrību, un izmaksas ir nedaudz mazākas. Malka ir lēta tikai tad, ja pašam ir mežs, zāģis un traktors, kā arī netiek vērtēta sagatavošana. Parasti to izmanto laukos, jo kurināmā sagatavošanai un glabāšanai vajadzīga paliela vieta, pilsētas apbūvē tās nepietiek. Tur lielākā cieņā ir siltumsūkņi un granulu katli, kas ir daudz kompaktāki.”
maksā divreiz vairāk nekā apkures katls, taču ieguldījums nenoliedzami atmaksājas. Nav jābūvē dūmvadi un vēlāk tie jātīra, nav svarīgas kurināmā cenas svārstības, ir droša ekspluatācija, turklāt pat ziemā var doties ceļojumā uz vairākām dienām, nebaidoties, ka māja izsals.”
pilnveidosies, tiks celtas energoefektīvas mājas, saules enerģijas izmantošana kļūs par ikdienu, tomēr savā vietā paliks, piemēram, kamīns, kurā sprakšķošās pagales rada neaizstājamu mājas izjūtu.”
Siltums slēpjas gandrīz visur dabā, tā ir lieliska enerģijas piegādātāja, kas saules siltumu uzglabā gaisā, ūdenī un zemē. Tādējādi līdz pat 80% enerģijas daba dāvina uz sava rēķina. Siltumsūkņi ir videi nekaitīgi un nav atkarīgi no fosilās enerģijas: gāzes un šķidrā kurināmā.
Cietais kurināmais Malkas apkure ir ne vien ekonomiska, bet arī videi ļoti labvēlīga: CO2, kas veidojas, sadegot dabīgajai izejvielai, atbilst tam daudzumam, kas rodas, kokam satrūdot. Tas nozīmē – nav papildu negatīvas ietekmes uz vidi.
Dabasgāze
Siltumsūknis: neaizņem vietu un nav jātīra
Ja svarīgs komforts Par vienu no galvenajām siltumsūkņu priekšrocībām A.Zalkovskis uzskata zemās jaudas izmaksas. No kilovata elektrības var iegūt 5 kW zemes siltuma, savukārt āra gaisa siltumsūkņa lietderība ir 3 – 3,5 reizes lielāka par patēriņu. Speciālists piebilst, ka tas attiecas uz ļoti labu (tātad arī dārgu) tehnoloģiju. „Siltumsūkņa ierīkošana
Cik maksās elektrība Pareizi ierīkojot, lietojot un apkopjot, siltumsūknis var darboties 20 gadu un ilgāk. Vienīgais, par ko mājas saimnieks varētu uztraukties, – dārgāka kļūst elektrība, kas ir sūkņa motora dzinējspēks. Speciālisti tomēr atgādina, ka siltumsūkņa izmaksas atkarīgas vienīgi no elektrības, bet pārējiem kurināmajiem – vēl no citiem nosacījumiem. Līdz ar elektroenerģijas cenas kāpumu: dārgāka kļūst degviela, malka, granulas, palielinās samaksa par darbu. Tehnoloģiju speciālists gan neprognozē, ka malka varētu no aprites pazust, vismaz ne tuvākajos 50 gados: „Pārējās sistēmas Piektdiena, 2015. gada 30. janvāris
Lai ir universāli A.Zalkovska uzņēmums ierīko gan siltumsūkņus, gan apkures katlus, kā arī pārbūvē malkas katlus, lai tajos var izmantot granulas. Pēdējā laikā pieprasījums pēc tā audzis, jo aizņemtiem cilvēkiem kurināt ar malku kļuvis grūti un tas prasa lielāku uzmanību: katls biežāk jātīra, malkai jābūt ļoti labi izžāvētai. Ir lielākas temperatūras svārstības, kurtuvei sasilstot un atdziestot, tādējādi katls apaug ar izdedžu kārtu un siltumatdeve samazinās. Ierīkojot granulu degli, apmēram nedēļā darvas kārta izdegs un atslāņosies. Arī šāda apkure cilvēku nepiesien pie mājas. Turklāt pārveidotie katli ir universāli – var kurināt gan ar malku, gan granulām atkarībā no saimnieka izvēles un aizņemtības.
No fosilajiem energonesējiem dabasgāze ir videi mazāk kaitīgā un ekonomiskākā, jo sadeg pilnībā, tai ir maz izmešu. Pēdējos gados apkures sistēmu ražotāji parūpējušies, lai maksimālu siltumu iegūtu ar minimālu enerģijas patēriņu. Taču dabasgāze kļūst dārgāka, Latvijā tās nepietiek. Tas liek mainīt domas un arī apkures sistēmu tiem, kuri gāzes katlus ierīkoja, kad šis kurināmais bija lēts.
Šķidrais kurināmais Vides aizsardzības un taupības nolūkos tiek modernizētas arī šķidrā kurināmā iekārtas, ievērojot likumu prasības par kaitīgo vielu emisiju un drošu darbību. Tāpat kā dabasgāze, arī naftas produkti ir fosili resursi, Latvijā to nepietiek, piemēram, mazuts pie mums drīz var kļūt par svešvārdu. Dainas Tāfelbergas teksts un foto