Iekštelpu gaisa kvalitāti nosaka īpašnieks un ekspluatācija by Indutek LV

LB №3(44)/14

inženierija

Iekštelpu gaisa kvalitāti nosaka īpašnieks un ekspluatācija Ilze Dimdiņa, Mg. sc. ing.

ar iekštelpu gaisa kvalitāti ēkās pēc renovācijas periodiski atskan sūdzības no telpu lietotājiem – gan daudzdzīvokļu ēkās, gan skolās un bērnudārzos. Kā atbildes uz šo neskaidro jautājumu par telpu ventilācijas nepieciešamību ēkās pirms un pēc renovācijas tiek publicēti raksti, rīkoti semināri un diskusijas starp dažādu nozaru speciālistiem [1]. Sabiedrības izglītošanā, skaidrojot gaisa kvalitātes ietekmi uz cilvēka veselību, uztveres un darba spējām, iesaistās arī ārsti [2].

Ēku renovācija un ventilācija

Ēku renovācijas projekti, kas tikuši un tiek realizēti, piesaistot ES fonda līdzekļus (uzrauga LIAA) vai KPFI līdzekļus (uzrauga LVIF), tiek izstrādāti saskaņā ar konkrētā konkursa vajadzībām izstrādātajiem Ministru kabineta noteikumiem. Dažādās kārtās noteikumi par iespējām attiecināt finansējumu inženiersistēmu, tajā skaitā ventilācijas sistēmas, renovācijas vai rekonstrukcijas izmaksu segšanai ir mainījušies. Vienojošais princips ir plānoto renovācijas darbu atbilstība energoauditora izstrādātajiem priekšlikumiem par ēkas energoefektivitāti paaugstinošiem pasākumiem. Lai renovācijas projektu būtu iespējams realizēt, sasniedzot noteiktu energoresursu ietaupījumu, energoauditors ņem vērā pasākumu izmaksas, atmaksāšanās laiku un citus faktorus. Galvenais noteicējs plānoto renovācijas darbu apjomam un saturam vienmēr ir pasūtītājs, kas lēmumu pieņem atbilstoši savai kompetencei un pieejamajiem finanšu līdzekļiem. Īpaši daudzdzīvokļu ēkām raksturīga situācija, ka ventilācijas sistēmas renovācijai vai rekonstrukcijai līdzekļi netiek paredzēti, un tam iemesls ir gan līdzekļu trūkums vai taupīšana, gan arī energoresursu samazinājuma neesamība, izvēloties dabisko ventilācijas sistēmas risinājumu, ar to saprotot telpu vēdināšanu, atverot logu. Arī publisko ēku renovācijā bieži tiek pieņemts lēmums par labu ventilācijas sistēmas renovācijas aizstāšanai ar telpu periodisku vēdināšanu, atverot logu. Publisko telpu gaisa higiēnas prasību nodrošināšana, izmantojot mehānisko ventilācijas

sistēmu, bieži tiek noraidīta kā salīdzinoši dārga investīcija, kas samazina apkures siltumenerģijas patēriņu, tomēr prasa plānot papildu ekspluatācijas izdevumus iekārtu apkopei un elektroenerģijas patēriņam. Atkarībā no mehāniskās ventilācijas sistēmas risinājuma un iekārtas ar konkrētiem energoefektivitātes parametriem izvēles šī finanšu bilance var izrādīties arī ar negatīvu zīmi. Realizējot šādu ventilācijas sistēmas risinājumu, renovācijas projekta rezultātā ēkas kopējais energoresursu patēriņš, uzturot higiēnas normām atbilstošu telpu mikroklimatu, var arī pieaugt. Bieži tādos gadījumos tiek pieņemts lēmums mehānisko ventilācijas sistēmu nedarbināt un turpmāk telpas vēdināt, periodiski atverot logus, lai samazinātu ēkas ekspluatācijas izmaksas attiecībā uz ventilatoru patērētās elektroenerģijas rēķina. Tomēr jāpieņem kā pašsaprotama lieta, ka energoresursu taupīšana nedrīkst notikt, ja telpu klimats ir slikts vai pat bīstams cilvēka veselībai. To definē spēkā esošais būvniecības normatīvais regulējums.

Tātad atkarībā no pasūtītāja un renovācijas projektā iesaistīto pušu (energoauditors, arhitekts, projektētājs, projekta vadītājs un citas kompetentas personas) kompetences tiek pieņemti lēmumi un atbilstoši izstrādāts ēkas renovācijas projekta risinājums. Diemžēl, kā liecina sabiedrībā izskanējušās problēmas un arī mērījumu rezultāti [3], telpu gaisa kvalitāte tomēr neatbilst cilvēka veselībai nepieciešamajai kvalitātei, kas būtu jānodrošina ēkā realizētajam ventilācijas sistēmas risinājumam.

Normatīvās prasības ventilācijai

Iepriekš aprakstītās situācijas, kad telpu ventilācija tiek paredzēta ar vēdināšanu, atverot logu, nav pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem būvnormatīviem [4, 5, 6] un atbilst arī higiēnas prasībām, ko atšķirīgas izmantošanas telpām nosaka dažādi Ministru kabineta noteikumi [7, 8, 9, 10, 11, 12, 13], piemēram: «Gaisa apmaiņu telpās nodrošina, tās regulāri vēdinot vai izmantojot gaisa kondi-

HIBRĪDA TIPA VENTILĀCIJAS SISTĒMA Siltuma atguve Gaisa attīrīšana

Ventilācija pēc pieprasījuma

Zema spiediena sistēmas

Pašregulējošas gaisa pieplūdes un nosūces restes

Automātiska vadība pēc pieprasījuma

Pieplūdes un nosūces restes

Siltuma atguve

Atverami logi

Mainīgs gaisa daudzums

Gaisa infiltrācija caur neblīvumiem

Konstants gaisa daudzums

DABISKĀ VENTILĀCIJA

MEHĀNISKĀ VENTILĀCIJA

1. att. Ventilācijas sistēmu attīstība.

inženierija 1. tabula. Ēkām rekomendētās piemērojamās klases [16] Klase

Paskaidrojums

Izpilda augstas prasības un apmierinātību (nodrošināmas telpās, kur uzturas cilvēki ar paaugstinātu jutību, piemēram, slimi cilvēki, ļoti mazi bērni un cilvēki gados)

Nodrošina normālu apmierinātības līmeni (piemērots nodrošināšanai jaunbūvēs un ēkās pēc renovācijas)

III

Nodrošina pieņemamu mikroklimatu (nodrošināms esošajās ēkās)

Mikroklimata parametri ārpus augstāk esošajās kategorijās noteiktajiem lielumiem (pieļaujama tikai ierobežotā periodā)

LB №3(44)/14

Žurnāla «Latvijas Būvniecība» saturā lielu daļu publikāciju veido speciālisti ar zinātniskajiem grādiem, bet praktiķi savukārt stāsta par reālo darbu ikdienā būvlaukumos. Analītikas dati liecina, ka pēdējo divu gadu laikā žurnāla «Latvijas Būvniecība» abonentu, lasītāju, pircēju skaitam piemīt tendence krietni palielināties. Ja arī Jums ir viedoklis par žurnāla saturu, atzinīgs vai kritisks, sūtiet mums vēsti – mēs ieklausāmies nozares cilvēkos. Žurnāla «Latvijas Būvniecība» saturu vērtē Andrejs Trabo, vairākus gadus Zviedrijā strādājošs latviešu inženieris un viens no žurnāla autoriem: «Salīdzinot ar citiem žurnāliem, kurus esmu lasījis, gan Skandināvijas «ByggFakta» (kur reklāmas ir ap 70%, un tikai 30% ir lasīšanas materiāls), gan Anglijas «Building» utt., «Latvijas Būvniecībai» ir labākais formāts, un ir tiešām interesanti lasīt.»

2. tabula. Mikroklimata sistēmu tipi atbilstoši sistēmu funkcijām [15, 2004. gada versija] Klase

Ventilācija

Sildīšana

Dzesēšana

Mitrināšana

Sausināšana

Sistēmas veids

THM- C0

Tikai ventilācija

THM- C1

Ventilācija ar gaisa sildīšanu/gaisa apkure

THM- C2

Daļēja kondicionēšana ar mitrināšanu

THM- C3

(x)

Daļēja kondicionēšana ar dzesēšanu

THM- C4

(x)

Daļēja kondicionēšana ar dzesēšanu un mitrināšanu

THM- C5

Pilna kondicionēšana

Piezīme. THM – mikroklimata sistēmu tipi atbilstoši sistēmu funkcijām.

H trūkst brīvi pieejamu un zināmu labas prakses piemēru ventilācijas sistēmu risinājumiem no projektēšanas uzdevuma līdz ekspluatācijas noteikumiem.

3. tabula. Gaisa kvalitātes kontroles iespēju veidi [15] Klase

Apraksts

IDA – C1

Nav kontroles (nepārtraukta sistēmas darbība)

IDA – C2

Manuāla kontrole (ieslēgts/izslēgts)

IDA – C3

Laika kontrole (ieslēgts/izslēgts, atbilstoši laika grafikam)

IDA – C4

Telpu izmantošanas kontrole (vadība no klātbūtnes sensora gaismas slēdža u.c.)

IDA – C5

Pieprasījuma kontrole (pēc cilvēku skaita)

IDA – C6:

Pieprasījuma kontrole (pēc telpas gaisa sastāva CO2, GOS vai citi gāzu sensori)

4. tabula. CO2 koncentrācijas pieļaujamie līmeņi virs āra gaisa CO2 līmeņa dažādu klašu ēkām [15] Klase

Apraksts

CO2 līmenis virs āra gaisa līmeņa, ppm Raksturīgais diapazons

Nominālā vērtība

IDA 1

Augsta telpu gaisa kvalitāte

≤400

350

IDA 2

Vidēja telpu gaisa kvalitāte

400–600

500

IDA 3

Mērena telpu gaisa kvalitāte

600–1000

800

IDA 4

Zema telpu gaisa kvalitāte

>1000

1200

Piezīme. IDA – iekštelpu gaisa kvalitāte.

cionēšanas vai ventilācijas iekārtas. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina telpu vēdināšanu katru dienu pirms bērnu ierašanās un pēc bērnu došanās prom no pakalpojuma sniegšanas vietas» [8] vai «Telpu, kur nav ierīkota mehāniskā ventilācija, regulāri vēdina. Mācību telpu pēc katras mācību stundas vēdina vismaz 10 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes). Gaiteni, atpūtas un rekreācijas telpu pēc katra starpbrīža vēdina vismaz 10–20 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes)» [9]. Aktuālajā redakcijā higiēnas prasības minētajos piemēros telpām ar vēdināšanu «atverot logu» nenosaka gaisa kvalitātes parametrus telpu faktiskās izmantošanas laikā.

Kā viens no normatīvo aktu trūkumiem varētu būt fakts, ka nav definēts fizikāli nomērāms gaisa kvalitātes rādītājs, piemēram, pieļaujamā CO2 koncentrācijai gaisā, kas raksturo piesārņojumu. Šāds kritērijs gaisa kvalitātei definēts Latvijas Valsts standartos. Problēmas standartu izmantošanai praksē saistītas ar to, ka: H daļa no tiem nav valsts valodā; H tie nav oficiāli pieejami bezmaksas lietošanai (tikai lasot uz vietas); H standarti ne vienmēr ir obligāti piemērojami ventilācijas projektēšanai un citās jomās saskaņā ar normatīvo aktu formulējumu; H standarti nav attiecināmi uz esošu ēku telpu ekspluatāciju;

Telpu ekspluatācija pēc renovācijas

Telpu ventilācijas risinājumam «atverot logu» ir gan pozitīvi, gan negatīvi efekti telpu ekspluatācijā. Pozitīvie efekti telpu vēdināšanai, atverot logu: sākuma investīcijas minimālas vai to nav; nav ekspluatācijas izmaksu, salīdzinot ar mehānisko ventilāciju, piemēram, iekārtu apkope un elektroenerģijas patēriņa pieaugums; nav iespējams troksnis no ventilācijas iekārtām un paātrinātas gaisa plūsmas avotu telpā, ja telpas tiek vēdinātas tikai, tajās neuzturoties cilvēkiem; āra gaiss nezaudē dabisko jonizāciju (rada svaiguma sajūtu, kas raksturīga pēc negaisa); samazinās apkures siltumenerģijas patēriņš, ja telpas netiek vēdinātas vai tiek vēdinātas nepietiekami. Negatīvie efekti telpu vēdināšanai, atverot logu: troksnis un piesārņojums no āra vides iekļūst telpās; ekspluatācijas izmaksas saistītas ar apkures siltumenerģijas patēriņu dabiskās pieplūdes gaisa uzsildīšanai, tātad, jo labāk vēdinātas telpas, jo lielāks apkures siltumenerģijas patēriņš; nav iespējams atgūt siltumu no piesārņotā gaisa, tas tiek izvēdināts caur logu; prakse un mērījumi apliecina, ka logu atvēršana telpu vēdināšanai daudz efektīvāk

LB №3(44)/14

inženierija

samazina telpu gaisa temperatūru nekā piesārņojuma līmeni, un rezultātā apkures siltumenerģijas patēriņš palielinās, nenodrošinot vēlamo gaisa kvalitāti; mērījumi liecina, ka piesārņojuma līmenis (CO2 koncentrācija) telpās pēc to vēdināšanas, atverot logu, dzīvojamās istabās atjaunojas virs vēlamās robežas 1000 ppm līdz 1200 ppm aptuveni 30 minūšu laikā, telpās ar lielāku cilvēku skaitu uz platību tas attiecīgi pieaugs straujāk; gaisa kvalitāte atkarīga no cilvēku, piemēram, telpu ekspluatācijas paradumiem pirms ēkas renovācijas, informētības par telpu vēdināšanas nepieciešamību, subjektīvas rīcības u.c.

Ventilācijas sistēmu risinājumi

Iepriekš vienkāršoti apskatīti atsevišķi kritēriji dabiskajai un mehāniskajai ventilācijai. Vispārīgam ieskatam 1. attēlā sīkāk parādīta ventilācijas sistēmu risinājumu attīstība [14].

Hibrīda tipa ventilācijas sistēmu risinājumi apvieno dabisko un mehānisko ventilācijas sistēmu, nodrošinot optimālus klimata parametrus ar minimālu energoresursu patēriņu. Tomēr hibrīda tipa sistēmas šobrīd vēl raksturojas ar salīdzinoši dārgiem, automātikas vadītiem risinājumiem.

Projektēšanas uzdevums

Lai ventilācijas sistēmas projekta pasūtītājs būtu apmierināts ar telpu ekspluatāciju pēc kvalitatīvi realizēta projekta, svarīgi jau sākumā saprast un definēt ventilācijas sistēmas risinājuma obligātās prasības, nošķirot subjektīvi vēlamos efektus, ņemot vērā finanšu iespējas ieceri realizēt no projekta līdz sistēmas izbūvei un nodošanai ekspluatācijā, kā arī inženiersistēmu un iekārtu atbilstošu uzturēšanu ekspluatācijas apstākļos. Prasības ventilācijas sistēmai definējamas projektēšanas uzdevumā. Saskaņā ar LR Ministru kabineta noteikumiem Nr. 112 (no 01.04.1997.) «Vispārīgie būvnoteikumi»:

Projekta atstāsts tiek dēvēts par projektēšanas uzdevumu Nevar prasīt, lai pasūtītājs (īpaši valsts iestādes) ir kompetents/zinošs it visās ar būvniecību saistītajās nozarēs, sevišķi tik sarežģītā jomā kā ventilācija vai gaisa kondicionēšana. Vēl jo sarežģītāk tas kļūst, ja pasūtītāja vīzija par komfortablu mikroklimatu jāsasaista ar sākotnējiem kapitālieguldījumiem un ekspluatācijas izmaksām ēkas dzīves cikla laikā. LBN un standartos daudz kas ir pateikts. Projektētāji nez kāpēc nelasa vai izlasa un nelieto. Praksē bieži vērojams – pats projektētājs projekta noslēguma stadijā veido atstāstu, kurā apraksta projektā iekļautās lietas un risinājumus, šo atstāstu nosaukdams par projektēšanas uzdevumu. Pasūtītājs labticīgi paļaujas uz projektētāju, bet projektētāja zināšanas ne vienmēr ir pietiekamas. Pasūtītājs lielākoties ir tendēts paņemt lētāko projektēšanas piedāvājumu, kas būtiski samazina veiksmīgu būvju skaitu. Šāda pieeja bieži ir pasūtītāja klupšanas akmens. Varētu vēlēties pasūtītāju lielāku ieinteresētību un līdzdalību procesa sākuma stadijā, sadarbojoties ar jomu speciālistiem, kas jau sākotnēji viņiem palīdzētu sastādīt profesionālu projektēšanas uzdevumu. Tas ir pasūtītāja paša interesēs. Šāds savstarpēji diskutēts dokuments ļautu padarīt projektēšanas procesu konkrētāku, īsāku un kvalitatīvāku un izvairīties no abu pušu pārpratumiem. Pretējā gadījumā atbildība par gala rezultātu ir izšķīdusi starp pasūtītāja slikti definētu ieceri un projekta veicēju. Ērika Lešinska, Mg. sc. ing., «Menerga Baltic» valdes locekle

Optimālai iekšējā gaisa parametru izvēlei ir nozīmīga loma energoefektīvu ēku projektēšanas procesā. Tieši no projektēšanas stadijā pieņemtajiem iekšējā gaisa parametriem atkarīgs venti-

«Projektēšanas uzdevums ir būvprojektēšanas līguma un būvprojekta neatņemama sastāvdaļa, ko sastāda un paraksta pasūtītājs un projektētājs.» Kā labs paraugs pasūtītājam, lai izvēlētos sev vēlamo sistēmu, un projektētājam kā nolīgtajam speciālistam, lai izstrādātu pasūtītājam saprotamu projektēšanas uzdevumu, var tikt izmantota projektētāja pieredze un kompetence, kā arī standarts LVS EN 13779:2007 «Nedzīvojamo ēku ventilācija. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu veiktspēju prasības» [15] un standarts LVS EN 15251:2006 «Telpu mikroklimata (gaisa kvalitātes, temperatūras režīma, apgaismojuma un akustikas) parametri ēku projektēšanai un to energoefektivitātes novērtēšanai» [16]. Rekomendētais ēku iedalījums klasēs (kategorijās) ar atbilstošiem apzīmējumiem saskaņā ar standartiem apkopots 1. tabulā [15, 16]. Atsevišķi kritēriji apkopoti 2., 3. un 4. tabulā [15], izmantojot minētā standarta 2004. un 2007. gada versiju.

lācijas un/vai gaisa kondicionēšanas sistēmu energopatēriņš un sistēmu inženiertehniskais risinājums. Ir ļoti svarīgi atrast pareizu līdzsvaru starp ēku energoefektivitātes rādītājiem un iekšējā gaisa parametriem. Plānojot ēkas renovāciju, nepietiek ēkas energoauditā paredzēt tikai nosūces gaisa šahtu tīrīšanu – jāparedz arī gaisa pieplūdes izveide, izmantojot svaigā gaisa pieplūdes vārstus loga vai sienas konstrukcijā vai citus ventilācijas risinājumus, tajā skaitā ar nosūces gaisa siltuma utilizāciju. Anatolijs Borodiņecs, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības valdes loceklis, RTU profesors

Liepājas pieredze – siltumenerģijas ekonomija 0,5 milj. EUR gadā Pašvaldības iestāžu lietošanā ir 65 ēkas (skolas, bērnudārzi, sociālās mājas, bibliotēkas utt.), no tām 90% renovētas un 90% ar dabisko ventilāciju. Katra ēka ir aprīkota ar mobilu trīs parametru datu logeri (temperatūra, mitrums un CO2) ar automātisku datu pierakstu. Trīs praktiskos semināros tika apmācīts ēku personāls, kas spēj dot uzdevumus tehnisko iekārtu apkalpojošiem uzņēmumiem un kontrolēt energoresursu patēriņu un telpu klimatu. Visi dati tiek nosūtīti pašvaldībā par energoefektivitāti atbildīgajai personai, kas kontrolē siltumenerģijas patēriņa stabilitāti katrā ēkā un kopā ar ēkas personālu var analizēt arī datu logeru rādījumus. Iegūta praktiska pieredze, ka, vēdinot telpas ar logu atvēršanu, optimāls un reāli sasniedzams gaisa kvalitāti raksturojošs CO2 diapazons ir no 600 līdz 1500 ppm vienībām. Vēdināšanai jānotiek iespējami strauji – atkarībā no vēja stipruma dažās minūtēs ar caurvēju (cilvēki šajā laikā telpu var atstāt). Uzmanība noteikti jāpievērš iekštelpu temperatūrai un mitrumam. Iekštelpās

inženierija Aktualitātes

H Biedrības «Passive House Latvija» īstenotā projekta «Industriālas energoefektivitātes klasteris» laikā (līguma Nr. L-KAP-12-0007, projekta Nr. KAP/2.3.2.3.0/12/01/011) martā un aprīlī tika organizētas Domnīcas par šādām tēmām [17]: H «Ierosinājumi un korekcijas LBN 231-03 «Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija»» (17.04.2014.), mērķis – izstrādāt priekšlikumus Latvijas Republikā pastāvošo ventilācijas regulējumu uzlabošanai;

H «PHPP sistēma un programma HeatMod6 v2.0» (21.04.2014.), mērķis – iepazīstināt ar ēkas enerģijas bilances aprēķinu un ventilācijas sistēmas aprēķina detalizācijas iespējām, izmantojot programmas PHPP 7.1. («Passive House Planning Package», izstrādājis Pasīvo ēku institūts) un HeatMod6 (izstrādājusi Latvijas Universitātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorija); H «Projektēšanas uzdevuma saturs un nozīme kvalitatīvu ēku tapšanā» (09.04.2014.), mērķis – popularizēt standarta LVS EN 13779

LB №3(44)/14

metodiskos ieteikumus projektēšanas uzdevuma sastādīšanai un ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanai. Viens no Domnīcu pasākumu rezultātiem ir apkopotās nozares ekspertu rekomendācijas par nepieciešamajiem uzlabojumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 534 (no 23.09.2003.) «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 «Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija»», kas nosūtītas par nozari atbildīgajai LR Ekonomikas ministrijai.

Avoti: 1. Par Dzīvo Siltāk / http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30780. 2. Par gaisa kvalitāti iekštelpās atbildību šobrīd neuzņemas neviens / internets http://www.arstubiedriba.lv/index. php/297-par-gaisa-kvalitati-iekstelpas-atbildibu-sobrid-neuznemas-neviens. 3. Krumins E., Bake M., Dimdina I., Lesinskis A. Indoor Environment Quality in Riga City Kindergarten Buildings: Actual Data, Problems and Solutions. Sustainable Buildings Construction Products & Technologies, 25.–28.09.2013., Graz, Austria. Conference proceedings, p. 159–165. 4. LR MK noteikumi Nr. 534 no 23.09.2003. «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 «Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija»». 5. LR MK noteikumi Nr. 1031 no 09.11.2010. «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 007-10 «Nekaitīguma prasības būvēm»». 6. LR MK noteikumi Nr. 102 no 02.02.2009. «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-08 «Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami»». 7. LR MK noteikumi Nr. 431 no 12.12.2000. «Higiēnas prasības sociālās aprūpes institūcijām». 8. LR MK noteikumi Nr. 890 no 17.09.2013. «Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu». 9. LR MK noteikumi Nr. 610 no 27.12.2002. «Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm». 10. LR MK noteikumi Nr. 137 no 11.04.2000. «Higiēnas prasības dienesta viesnīcām». 11. LR MK noteikumi Nr. 71 no 27.01.2009. «Noteikumi par higiēnas prasībām frizētavām». 12. LR MK Noteikumi Nr. 22 no 16.01.2001. «Noteikumi par higiēnas prasībām kosmētiskajiem kabinetiem». 13. LR MK noteikumi Nr. 359 no 28.04.2009. «Darba aizsardzības prasības darba vietās». 14. Delft University of Technology. Hybrid Ventilation – An Inegral Solution for Ventilation, Health and Energy. Delft: Delft University of Technology, 2001. 15. Latvijas Valsts standarts. LVS EN 13779:2007 «Nedzīvojamo ēku ventilācija. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu veiktspēju prasības» – Rīga: Latvijas Valsts standarts, 2007. 16. Latvijas Valsts standarts. LVS EN 15251:2006 «Telpu mikroklimata (gaisa kvalitātes, temperatūras režīma, apgaismojuma un akustikas) parametri ēku projektēšanai un to energoefektivitātes novērtēšanai» – Rīga: Latvijas Valsts standarts, 2006. 17. Industriālā energoefektivitātes klastera jaunumi / http://passivehouse.lv/ lv/2013/12/industriala-energoefektivitates-klastera-jaunumi/.

jāpadomā par apdares materiālu un mēbeļu ekoloģiskumu, jo vēdināšana smaku dēļ rada papildu izdevumus. Pašvaldībā ir pieņemts nolikums, ka daļa pēc renovācijas konkrētajā ēkā ietaupīto līdzekļu tiek novirzīti šīs ēkas energoefektivitātes uzturēšanai un ēkas iemītnieku izglītošanai. Pēc iestādes vadītāja ieskatiem, līdz 15% ietaupītās summas gadā var novirzīt iesaistītā personāla prēmēšanai. Rezultātā vidējais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš pašvaldības iestāžu apsaimniekotajās ēkās ir aptuveni 80 kWh/m2 gadā. Siltumenerģijas ekonomija, salīdzinot ar četru gadu perioda vidējiem rādītājiem pirms renovācijas, ir ~0,5 milj. EUR gadā. Mārtiņš Tīdens, Liepājas pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks nekustamā īpašuma jautājumos

Gaisa kvalitātes problēmas telpās pēc ēku renovācijas Vienkāršotās renovācijas pieteikuma sastāvā esošā energoaudita pārskatā iekļautas daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu prasības, ko nosaka atbilstošie MK noteikumi Nr. 272 un Nr. 284. Šo noteikumu 3. pielikuma energoaudita formas VII daļa paredz daudzdzīvokļu ēkās piemērot gaisa apmaiņas intensitātes rādītāju, kas nav mazāks par 0,5 stundā. Veicot vienkāršotu aprēķinu, viegli pierādīt, ka tipveida projektu ēkai šāda gaisa apmaiņa izpilda minimālos nosacījumus ar pieņēmumu, ka katram iedzīvotājam tiek nodrošināti aprēķinā pieņemtie 12 kvadrātmetri telpas (aptuveni 30 kubikmetri). Diemžēl gaisa apmaiņa ar infiltrāciju bez mehāniski kontrolētas piegādes vēdina tualetes, kāpņu telpas, virtuves un citas īslaicīgas lietošanas telpas. Renovētajos namos bez izbūvētas telpu mehāniskās ventilācijas sistēmas gaisa pieplūde guļamistabās, kuru lielums tipveida namos parasti nepārsniedz 20 kvadrātmetru, rada nepiemērotus apstākļus telpu lietderīgai izmantošanai.

Telpu izmantošanas laikā papildu norobežojošo konstrukciju blīvējumi (logu vērtnes, logu ailas, stiklotās lodžijas), dabīgā spiediena un sūces zonu neesamība bezvējā, norobežotās pilsētvides apstākļi, stāvošs iekštelpu gaiss būtiski ietekmē iekštelpu klimata labvēlīgās īpašības. Pieskaitot ēku uzbūves īpatnības, mitruma saturu pamatos, ārsienās un dažādos ēku tehniskos defektus, var apgalvot, ka bez kompleksa daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ventilācijas jautājumu risinājuma plānotais gandarījums par renovēto ēku ilgtermiņā netiks sasniegts. Sandris Liepiņš, Mg. sc. ing., sertificēts būvinženieris

LBN nosaka zemāko gaisa kvalitātes līmeni Atcerēsimies, ka LBN (Latvijas būvnormatīvs) nosaka zemāko gaisa kvalitātes un tā veidošanās līmeni telpās, ko nedrīkst pasliktināt. Pasūtītājam un viņa izvēlētajai būvniecības procesa vadīšanas grupai ir visas iespējas telpu klimatu veidot atbilstoši saviem nosacījumiem, vēlmēm un finansējumam. Būtiska nozīme ir ēku ekspluatācijai. Ēku ekspluatācijas normatīvais regulējums ir nepilnīgs, bet šodienas pamata nosacījums ir vērā ņemams, un tas ir: «Būvi, tās daļu vai telpu grupu izmanto tikai atbilstoši projektētajām funkcijām un vienīgi pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā» (saskaņā ar spēkā esošo Būvniecības likumu). Telpu klimats būs tieši atkarīgs arī no kvalitatīva visa apjoma būvniecības procesa, lietoto materiālu kvalitātes, kā arī no telpu uzkopšanas un lietotāju sadzīves paradumiem un darbībām. Atcerēsimies, ka mehāniskās ventilācijas sistēmas nav telpas gaisa temperatūras regulētājas ziemas periodā. Telpu temperatūru regulē apkures iekārtas, un telpā padodamā gaisa temperatūra ir atbilstoša noteiktam telpu apkures temperatūras režīmam. Aivars Brīnums, inženieris