2008 / 2009
Pilsētas duna nekad nerimstas. Vilciena spalgais sauciens, kas aicina doties jaunās tālēs, vilinošā smalko kurpīšu klaudzēšana pret Vecrīgas bruģi un nerimstošais steigas dzinulis, kas rauj cilvēku dzīves virpulī.
Mežā ir viss – mūžsenās priedes, kas kā modri sargi stāv uz vakts. Rotaļīgie bērzi, kas, zeltainām lapām šķindot, piespurdz mežu pilnu ar līksmiem smiekliem. Kadiķi, kas līdzīgi maziem sakumpušiem meža rūķiem, un varenie ozoli, kas sevī glabā gadsimtu noslēpumus.
Vai pastāvēs, kas mainīsies? Vai būt pilsētai ar meža sirdi?