Punkti

P R I E K Š V Ā R D S

G r ā m a t ā aplūkota v i e n a no d a u d z ā m pirmsārsta palīdzī­ b a s m e t o d ē m — punktu masāža, šīs m e t o d e s g a l v e n i e lietošanas n o ­ teikumi, indikācijas un kontrindikācijas.

1 G r ā m a t a s u z b ū v e s p a m a t ā likts s i m p t o m u u n s i n d r o m u p r i n c i p s .

S e n ā austrumu m e d i c ī n a , no kuras c ē l u s i e s arī p u n k t u m a s ā ž a s m e t o d e , simptomus un sindromus aplūkoja patstāvīgi un ārstēja tos, 2 bieži vien neapvienojot nozoloģiskās slimības formās . Pat vēl vai­ rāk — senajā austrumu m e d i c ī n ā v i s p ā r n e v a r ē j a runāt p a r s l i m ī b u d i a g n o s t i c ē š a n u m ū s d i e n u izpratnē. Drīzāk tā bija slimīgu stāvokļu konstatēšana.

G r ā m a t ā katram simptomam vai sindromam dota punktu izvieto­ juma shēma — ilustrācija. Saskaņā ar starptautisko n o m e n k l a t ū r u ikvienam punktam ir savs nosaukums un apzīmējums, taču ērtākas lie­ t o š a n a s l a b a d šos a p z ī m ē j u m u s a t m e t ā m u n katram s i m p t o m a m b r ī v i izraudzījāmies punktu numerāciju.

Senajiem austrumu mediķiem tēlainā domāšana pateica priekšā p u n k t u e k s o t i s k o s n o s a u k u m u s , k u r u s e s a m p a t u r ē j u š i a r ī šai g r ā m a t ā . Š i e n o s a u k u m i ļoti t r ā p ī g i n o s a k a v a i n u p u n k t a a t r a š a n ā s v i e t u u z c i l v ē k a ķ e r m e ņ a , vai arī punkta n o z ī m ī g u m u un funkciju.

I e m ā c ī t i e s p u n k t u m a s ā ž u n a v tik s a r e ž ģ ī t i , k ā t a s s ā k u m ā l i e k a s , b e t p a v i s a m v i e g l i a r ī t a s n a v . T a č u , j o l i e l ā k a kļūst p i e r e d z e , j o v i e g ­ lāk a t r a d ī s i e t b i o l o ģ i s k i a k t ī v o s p u n k t u s s e v u n c i t i e m u n p a r e i z i iedarbosieties uz tiem.

Nesteidzieties uzreiz i e g a u m ē t d a u d z punktu! A p g ū s t i e t sākumā d i v u s t r ī s ! U n tikai p a k ā p e n i s k i p a v i e n a m d i v i e m p u n k t i e m p i e v i e n o ­ jiet jau p a z ī s t a m i e m un labi a p g ū t i e m p u n k t i e m !

Laikus un p r a s m ī g i izdarīta punktu masāža p a l ī d z ē s jums un jūsu tuviniekiem saglabāt v e s e l ī b u un atvieglināt d a ž ā d a s kaites.

J ā ņ e m v ē r ā , ka punktu masāža n e i z s l ē d z un neaizstāj ārsta s n i e g t o palīdzību.

1

Sindroms ir kādam organisma patoloģiskam stāvoklim raksturīgo simptomu ko­ pums (komplekss).

2 Nozoloģiskai formai raksturīgs noteikts cēlonis, vienādi attīstības mehānismi, tipiskas ārējās slimības pazīmes.

IEVADS METODES RAŠANĀS U N TĀS V I E T A M Ū S D I E N U

MEDICĪNĀ

Plašā sociāli e k o n o m i s k o , higiēnisko, ārstniecisko un v e s e l ī b u uzlabojošo p a s ā k u m u sistēma mūsu z e m ē virzīta uz slimību profilaksi un c i l v ē k u v e s e l ī b a s s a g l a b ā š a n u . Starp ārstnieciski p r o ­ filaktiskiem p a s ā k u m i e m (diētterapija, klimatterapija, hidroterapija, fizioterapija, m e d i k a m e n t o z ā terapija u. c ) , ar kuriem var ietekmēt slima c i l v ē k a o r g a n i s m u , m e d i c ī n a s r ī c ī b ā š o b r ī d i r arī r e f l e k s o t e r a pija. Ši ārstniecības m e t o d e ir radusies tala senatne ( a p t u v e n i pirms 50 g a d u simteņiem) Āzijas austrumu daļā — tagadējā Ķīnas, M o n golijas, K o r e j a s un J a p ā n a s teritorijā. Pasaules un d a b a s izzināšanas p r o c e s ā u z k r ā j ā s z i n ā š a n a s p a r t o , kas c i l v ē k a m i r d e r ī g s u n k a s — kaitīgs. A r ī s e n o s laikos cilvēki sirga ar tuberkulozi un locītavu iekai­ s u m u , a r a p t a u k o š a n o s , s i r d s s l i m ī b ā m , z o b u p u v i utt. S e n i e m e d i ķ i , v ē r o j o t c i l v ē k a o r g a n i s m a funkcijas, atklāja noteiktas m i j i e d a r b ī b a s sistēmas. C i l v ē k s ir d a b a s d a ļ a un ar to o r g a n i s k i saistīts. K l i m a t s , noteikta slodze v e i d o cilvēka bioritmu.

I z z i n ā j u š i , k a d a b a s p a r ā d ī b a s i r cita n o c i t a s a t k a r ī g a s u n s a v s t a r ­ p ē j i n o s a c ī t a s , t ā laika ārsti p i e ņ ē m a , k a c i l v ē k a o r g a n i s m s d z ī v o u n d a r b o j a s t o p a š u s p ē k u i e t e k m ē , kas v a l d a d a b ā . C i l v ē k a o r g a n i s m s tika a p l ū k o t s n e v i s kā kaut kas s e v ī n o s l ē g t s un no a p k ā r t ē j ā s p a s a u l e s s a v r u p s , b e t g a n k ā s a r e ž ģ ī t a s i s t ē m a , k u r ā katrs e l e m e n t s f u n k c i o n ā l i saistīts a r v i s i e m p ā r ē j i e m .

T i k a a t z ī t s , ka, c i l v ē k a m s a s l i m s t o t , s l i m ī b a s p r o c e s ā n e i z b ē g a m i tiek ievilkts viss organisms un, mainoties v i e n a o r g ā n a funkcijai un d a r b ī b a i , noteikti mainās visu p ā r ē j o o r g ā n u un sistēmu funkcijas.

O r g a n i s m ā nav izolētu a p a k š s i s t ē m u . Tās visas p i e l ā g o t a s cita citai u n d a r b o j a s s a s k a ņ o t i . P a r fiziskā u n p s i h i s k ā s a v s t a r p ē j o s a i s t ī b u t i k a s a c ī t s : « V e s e l s ir ne tikai tas c i l v ē k s , kas n e s l i m o , b e t arī tas, kam starp miesu un garu valda saskaņa. Laimīgs cilvēks ir vesels cilvēks.»

S l i m ī b a tika a p l ū k o t a kā p r o c e s s , ko izraisījuši n o r m ā l o savstar­ p ē j o sakaru un m i j i e d a r b ī b a s traucējumi kā pašā o r g a n i s m ā , tā arī starp o r g a n i s m u un ā r v i d i . Tātad slimība ir c ī ņ a starp o r g a n i s m a p r e ­ t e s t ī b a s s p ē k i e m u n s l i m ī b a s c ē l o n i . Tas s a v u k ā r t v a r b ū t ā r ē j s (kli­ mats, infekcija u. c.) vai iekšējs faktors (uzturs, ū d e n s , e m o c i j a s u. c.) vai arī b o j ā j u m s ( a p d e g u m s , ievainojums, t r a u m a ) . Ārsta u z d e v u m s b i j a p a l ī d z ē t o r g a n i s m a m šajā c ī ņ ā .

P a m a z ā m tika izstrādātas u n f o r m u l ē t a s s e n ā s a u s t r u m u m e d i c ī n a s pamattēzes, ārstniecības m e t o d e s un līdzekļi. Daudzas no tām līdz pat m ū s d i e n ā m nav zaudējušas savu nozīmi. J a u toreiz, p i e m ē r a m ,

tika uzskatīts, ka ā r s t ē š a n a i j ā b ū t k o m p l e k s a i un j ā a p v i e n o l ī d z e k ļ i , kas d a r b o j a s v i e n ā v i r z i e n ā ; ā r s t ē š a n a n e d r ī k s t b ū t sasteigta ( i z ņ e m o t ī p a š u s g a d ī j u m u s ) — jāļauj d a b a i darīt s a v u ; ārstēšanai j ā b ū t stingri i n d i v i d u ā l a i — g a n k a t r a m s l i m n i e k a m , g a n katrā s l i m ī b a s d i e n ā .

S e n a j ā austrumu m e d i c ī n ā plaši tika lietota m a s ā ž a , turklāt d a ž ā d i paņēmieni: glaudīšana, berzēšana, maidzīšana, dauzīšana, knaibī­ šana, pirksta s p i e d i e n s ar a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m tā s a u c a m o d z ī v ī b a s punktu apvidū.

Tika atrasti, aprakstīti un sistematizēti noteikti punkti uz c i l v ē k a ķ e r m e ņ a virsmas un noskaidroti f u n k c i o n ā l i e sakari starp šiem p u n ­ ktiem un d a ž ā d i e m o r g ā n i e m un sistēmām. I e d a r b o j o t i e s uz d a ž ā d i e m p u n k t i e m (atkarā no s l i m ī b a s ) ar a d a t u , v ē r m e ļ u cigareti vai pirksta s p i e d i e n u , tika a t j a u n o t a t r a u c ē t ā funkcija u n slimais c i l v ē k s i z v e ­ seļojās.

P u n k t u m a s ā ž a s p a m a t ā likts t a s p a t s p r i n c i p s , kas a d a t u t e r a p i j a i u n p i e d e d z i n ā š a n a i . A t š ķ i r ī b a tikai tā, ka, m a s ē j o t « d z ī v ī b a s p u n k t u s » ar pirkstu g a l i e m , ā d a netiek ievainota. P a v i s a m aprakstīti a p t u v e n i 7 0 0 š ā d u p u n k t u , t a č u v i s b i e ž ā k i z m a n t o k ā d u s 150 p u n k t u s . « D z ī v ī b a s punktu» ( m ū s d i e n ā s lieto šo punktu vispārinātu n o s a u ­ kumu «bioloģiski aktīvie punkti») masāžas ārstnieciskās i e d a r b ī b a s m e h ā n i s m u v e i d o sarežģīti reflektoriskas d a b a s fizioloģiski p r o c e s i .

C i l v ē k a ķ e r m e ņ a visa virsma, tāpat kā jebkurš m a ņ u o r g ā n s , ir r e f l e k s o g ē n a zona. V i e n i signāli nokļūst g a l v a s s m a d z e ņ u apziņas z o n ā , citi — t a j o s s m a d z e ņ u r a j o n o s , kas i e t e k m ē o r g a n i s m a v e ģ e ­ t a t ī v ā s f u n k c i j a s . B i o l o ģ i s k i a k t ī v i e p u n k t i , p a r k u r i e m tiks r u n ā t s turpmāk, p i e d e r pie otrās kategorijas. Tie r e g u l ē iekšējo o r g ā n u funkcijas, tātad tiem ir vistiešākais sakars ar cilvēka fizioloģisko veselību.

Dzīvā organismā nepārtraukti notiek vielu sintēze un sadalīšanās. Šie procesi, būdami relatīvā līdzsvarā, nodrošina organisma vitālās funkcijas un e n e r ģ ē t i s k o un strukturālo resursu atjaunošanos. A r ē j ā s un iekšējās v i d e s kairinātāji var šos p r o c e s u s pastiprināt vai kavēt, t ā d ē j ā d i mainot relatīvo līdzsvaru starp tiem. Izjaukto līdzsvaru var atjaunot, i e d a r b o j o t i e s uz refleksu loka m e z g l a p u n k t i e m .

V a r i e d o m ā t i e s , cik sarežģīts ir c e ļ š , pa kuru signāls sasniedz g a l a ­ mērķi, iedams caur d a u d z i e m neirālo sakaru p ā r s l ē g š a n ā s punktiem. Ā d a s noteiktas z o n a s kairinājums var izraisīt a t b i l d i konkrētā o r g ā n ā , t . i., a t b i l d e s r e a k c i j a u z p u n k t u m a s ā ž u r o d a s t ā l u n o k a i r i n ā j u m a v i e ­ tas — z o n ā , kurai nav r e d z a m a anatomiska sakara ar kairinājuma z o n u .

P a m a t ī g a b i o l o ģ i s k i a k t ī v o p u n k t u i z p ē t e , kas tika v e i k t a m ū s u zemē, noskaidroja, ka iedarbība uz punktu organizē enerģētisko bilanci, stimulē vai nomierina (atkarā no i e d a r b ī b a s v e i d a ) v e ģ e t a t ī v o nervu sistēmu, pastiprina arteriālo asinsapgādi, regulē a u d u b a r o ­ šanos un iekšējās sekrēcijas dziedzeru d a r b ī b u , mazina sāpes, p a z e ­ mina n e r v u un muskuļu sasprindzinājumu. Noteikta ā d a s punkta kairi­ nājuma ietekmi uz atbilstošo o r g ā n u vai sistēmu var izskaidrot ar to, ka c i l v ē k a d ī g ļ a ā d a un n e r v a u d i attīstās no v i e n a un tā p a š a v e i d a

š ū n ā m , kas c i e š i s a i s t ī t a s k ā s a v ā s t a r p ā , t ā a r š ū n ā m , n o k u r ā m v e i ­ dojas iekšējie orgāni.

M ū s u z e m ē i r v e i k t i ļoti d a u d z i k l ī n i s k i f i z i o l o ģ i s k i i z m e k l ē j u m i un ir pierādīts, ka aprakstītajiem bioloģiski aktīvajiem punktiem p i e ­ mīt specifiskas ī p a t n ī b a s , kas tos atšķir n o a p k ā r t ē j i e m ā d a s r a j o n i e m : relatīvi zema elektriskā pretestība, augsts elektriskais potenciāls, a u g ­ sta ā d a s t e m p e r a t ū r a u n s p ē c ī g a s ā p j u s a j ū t a , p a l i e l i n ā t s s k ā b e k ļ a patēriņš un augstāka vielmaiņas aktivitāte. Uzspiežot uz šiem p u n ­ ktiem, r o d a s s a v d a b ī g a laušanas, tirpšanas vai s ā p j u sajūta, k ā d a n e ­ r o d a s , j a u z s p i e ž v i e t ā s , k u r n a v p u n k t u . Š o s a j ū t u r a š a n ā s i r tik p a s t ā ­ v ī g a un o b l i g ā t a , ka n o d e r par punktu atrašanas precizitātes kritēriju.

Ar pirkstu s p i e d i e n u uz stingri n o t e i k t i e m p u n k t i e m v a r d o z ē t i , izvēles v e i d ā un mērķtiecīgi ietekmēt d a ž ā d u o r g ā n u un sistēmu funkcijas, regulēt v e ģ e t a t ī v ā s funkcijas un vielmaiņas un atjaunošanās procesus.

V e s e l ī b a s «zelta likuma» pamatā ir p i e ņ ē m u m s , ka cilvēka o r g a ­ nismā p a s t ā v ī g i j ā s a g l a b ā « d z i e d i n o š ā h a r m o n i j a » .

Saskaņā ar seno austrumnieku m ā c ī b u neviens un nekad nav ne stabilā stāvoklī « v e s e l s » , ne stabilā stāvoklī «slims». V e s e l ī b a un sli­ m ī b a ir p a s t ā v ī g ā dinamiskā līdzsvarā un it kā «rotaļājas» v i e n a ar otru. Saprātīga cilvēka uzdevums — noturēt organismu šāda dinamiska līdzsvara stāvoklī.

Parasti p a i e t noteikts laiks, l ī d z s l i m ī b a sāk i z p a u s t i e s s i m p t o m u v e i d ā . Šajā p e r i o d ā cilvēka v e s e l ī b a un d a r b a s p ē j a s jau ir traucētas, t a č u šis i r t a s l ī d z s v a r a t r a u c ē j u m u b r ī d i s , k a d k ā p i r m s ā r s t a p a l ī d z ī b u var izmantot punktu masāžu.

Punktu masāža ir refleksoterapijas ( m e t o d e s čžeņ-czju) daļa, un tā ir v i e n a no n e d a u d z ā m m e t o d ē m , kas, kaut r a d u s i e s v a i r ā k nekā pirms p i e c i e m g a d u tūkstošiem, s a g l a b ā j u s i e s un tiek lietota m ū s d i e ­ nās, it kā būtu no jauna p i e d z i m u s i . Tās a u g o š ā p o p u l a r i t ā t e izskaid­ rojama ar jaunām zinātnes atziņām par reflektorisko i e d a r b ī b u uz cil­ v ē k a o r g a n i s m u un šīs i e d a r b ī b a s m e h ā n i s m i e m , kā arī ar i e s p ē j u i e r o ­ b e ž o t stipri i e d a r b ī g u sintētisko m e d i k a m e n t u l i e t o š a n u . D a ļ a a u s ­ trumnieku tradicionālo koncepciju jau g u v u š a s zinātnisku p a m a t o ­ j u m u , citas v ē l tikai g a i d a s a v u s p ē t n i e k u s , jo p a t i e s ī b a s kritērijs — p r a k s e — a p l i e c i n a , cik tās n o z ī m ī g a s .

Punktu masāžas m e t o d e s plašā lietošana izskaidrojama ar to, ka šī m e t o d e ir gandrīz pilnīgi nekaitīga, relatīvi vienkārša, fizioloģiska, ar mazu i e d a r b ī b a s zonu un ka to var izmantot kā pirmsārsta palī­ dzību.

P u n k t u m a s ā ž u v a r lietot arī k o m p l e k s ā ar m e d i k a m e n t o z o tera­ p i j u . T o m ē r j ā p a t u r p r ā t ā , k a š ī s e n o a u s t r u m n i e k u m e t o d e tikai p a p i l ­ dina m o d e r n o m e d i c ī n u , b e t neaizstāj to. Izmantojot punktu masāžu, jāņem vērā visi mūsdienu medicīnas pamatnoteikumi un pra­ sības.

P u n k t u m a s ā ž u v a r l i e t o t t i k a i t a d , j a tai n a v k o n t r i n d i k ā c i j u .

P u n k t u m a s ā ž a n e k ā d ā ziņā n e t r a u c ē g r i e z t i e s p ē c p a l ī d z ī b a s p i e ārsta.

PUNKTU MASĀŽAS PAMATI, IEDARBĪBAS METODES, TEHNIKA, INDIKĀCIJAS UN KONTRINDIKĀCIJAS S e n i e a u s t r u m u ārsti u z s k a t ī j a , k a c i l v ē k a o r g a n i s m s i r p a š r e g u l ē j o š a sistēma, kurā harmoniski c i r k u l ē « d z ī v ī b a s e n e r ģ i j a » C l , p i e p i l d o t visus o r g ā n u s un sistēmas. S e n i e austrumu mediķi uz­ t v ē r a i n d i v ī d u k ā v i e n u v e s e l u m u , kas t u r k l ā t n e s a r a u j a m i saistīts a r e k s i s t e n c e s v i d i . L i e l a n o z ī m e tika piešķirta o r g ā n u u n sistēmu f u n k c i ­ j a i , kas v a r r e a l i z ē t i e s tikai t a d , j a c i l v ē k a o r g a n i s m ā v a l d a e n e r ģ ē t i s k o resursu harmonija. T ā p ē c d i a g n o s t i k a s mērķis nebija atklāt p a t o l o ­ ģ i s k o p e r ē k l i , b e t g a n noteikt t o t r a u c ē j u m u v e i d u , kas r a d u š i e s p a š regulācijā un saskarsmē ar a p k ā r t ē j o v i d i . Ar d a ž ā d i e m zāļu līdzek­ ļiem u n ā r s t n i e c ī b a s m e t o d ē m ārsts c e n t ā s stimulēt o r g a n i s m a i e k š ē ­ jos spēkus un panākt harmoniju kā pašā organismā, tā saskarsmē ar apkārtējo vidi.

N o t e i k u m i m a n i p u l ā c i j ā m ar « d z ī v ī b a s p u n k t i e m » balstīti uz a u s ­ trumu m e d i ķ u priekšstatiem par « d z ī v ī b a s e n e r ģ i j u » Cl un tās kustību p a n e r e d z a m i e m , l ī d z šim b r ī d i m v ē l n e a t k l ā t i e m k a n ā l i e m — m e r i ­ d i ā n i e m . Ir 12 pāra un 2 n e p ā r a p a m a t k a n ā l L S a s k a ņ ā a r š o m ā c ī b u katram o r g ā n a m u n katrai sistēmai p i e m ī t s a v a « d z ī v ī b a s e n e r ģ i j a » C l , kas i r f u n k c i j a s u n v i e l m a i ņ a s i z p a u s m e konkrētajā m o m e n t ā . V i s u C l k o p s p ē k s v e i d o visa organisma C l . « D z ī v ī b a s e n e r ģ i j a » pilnu apriti p a v e i c diennaktī, s e c ī g i p ā r ­ iedama no orgāna uz o r g ā n u un nesdama sevī harmonisku vai dishar­ monisku e l e m e n t u . Pirmajā g a d ī j u m ā c i l v ē k s ir v e s e l s , otrajā — r o d a s disfunkcija vai slimība.

T o v a r s a l ī d z i n ā t a r p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u , kas r e g u l ā r i p ā r i e t n o v i e n a cipara pie otra1. Ja kādā ķermeņa iecirknī enerģijas ir par daudz, tad citā d a ļ ā t ā s n e p i e t i e k . V i s u m ā š ī t e o r i j a i r d i e z g a n p a v ā j a , t o m ē r tajā i e s k i c ē j a s b i o l o ģ i s k o ritmu p r o b l ē m a . Š i e p r i e k š s t a t i n e m a z n a v tik t ā l i n o m ū s d i e n u z i n ā t n e s p a r v i e l m a i ­ ņas p r o c e s i e m kā pašā o r g a n i s m ā , tā m i j i e d a r b ī b ā ar a p k ā r t ē j o v i d i .

P ē c mūsdienu zinātnieku d o m ā m , d z ī v ī b a s enerģija ir visas orga­ nisma d a r b ī b a s , tā v i e l m a i ņ a s , e n e r ģ i j a s un d z ī v ī b a s tonusa i n t e g ­ rāla funkcija.

M ū s d i e n u zinātne ir pierādījusi cilvēka organisma dzīvības no­ rišu d i e n n a k t s c i k l i s k u m u . T ā d ē j ā d i i r z i n ā t n i s k i a p s t i p r i n ā t a s e n o a u s ­ trumu m e d i ķ u r e k o m e n d ā c i j a , k a « g u l ē t jāiet š o d i e n , n e v i s rīt». C i t i e m v ā r d i e m — g u l ē t j ā i e t v a k a r ā starp d e v i ņ i e m un d e s m i t i e m , b e t j ā c e ļ a s p i e c o s n o rīta.

G a r ī g a i un fiziskai aktivitātei arī ir savi d i e n a s m a k s i m u m i . V ē l v a i r ā k — ir kļuvis zināms, ka c i l v ē k a o r g a n i s m ā katram o r g ā n a m ir savi bioritmi, kas visi k o p ā v e i d o v i e n o t u visa o r g a n i s m a b i o r i t m a ainu.

1

Katram orgānam ir enerģijas maksimums noteikta stunda un 12 stundas pec tam — minimums.

Senajā m e d i c ī n ā ir norādījumi, ka cilvēka pašsajūtai un v e s e l ī b a i ir sakars ar M ē n e s s f ā z ē m . A r ī šī t ē z e ir guvusi zinātnisku traktējumu.

I r p i e r ā d ī t s , k a a r M ē n e s s f ā z ē m saistīta d z i m š a n a u n m i r š a n a , b r o n ­ hīta uzliesmojumi un e p i l e p s i j a s l ē k m e s . Turklāt ir noskaidrots, ka d a r ­ b ī g a i s faktors ir a t m o s f ē r a s elektriskā s t ā v o k ļ a M ē n e s s ritms.

Klīniskā p i e r e d z e m ā c a , ka d a u d z a s slimības noris cikliski, nereti ar sezonas uzliesmojumiem. Piemērs tam var būt čūlas slimība. No klīniskiem n o v ē r o j u m i e m arī zināms, ka hipertoniskā krīze v i s b i e ž ā k m ē d z būt starp pulksten 16 un 24, b e t plaušu tūska — no pulksten 2 0 l ī d z 2 4 . S ā p j u s a j ū t a s s t i p r u m s a t k a r ī g s n e v i e n n o katra c i l v ē k a i n d i v i d u ā l a j ā m ī p a t n ī b ā m , b e t arī no diennakts stundas. Ir konstatēts, k a ā d a a d a t a s d ū r i e n u s t i p r ā k jūt s t a r p p u l k s t e n 1 1 u n 12, b e t z o b u s ā p e s visstiprākās ir naktī.

P a s a u l ē viss ir nepārtrauktā kustībā. Lai d z ī v s organisms varētu eksistēt, tam a d e k v ā t i j ā r e a ģ ē uz ā r v i d e s m a i n ī g a j i e m apstākļiem.

Te arī s l ē p j a s b i o r i t m u j ē g a , kuru p a m a n ī j a un e m p ī r i s k i pētīja s e n i e a u s t r u m u m e d i ķ i : d a b ā viss ir s a v s t a r p ē j i saistīts, d a b a ir v i s s m a l k ā k a i s cēloņu un seku mehānisms, nevis haoss.

M ū s d i e n ā s b e z d i e n n a k t s , M ē n e s s un s e z o n a s ritmiem ir atklāts v ē l v a i r ā k n e k ā simts b i o r i t m u , k u r u p e r i o d s i r n o s e k u n d e s s i m t d a ļ a s līdz vienpadsmit g a d i e m .

T ā t a d « d z ī v ī b a s e n e r ģ i j a » C l stingri noteiktā s e c ī b ā cirkulē p a 1 2 p ā r a un 2 n e p ā r a p a m a t k a n ā l i e m , « b a r o » o r g ā n u s un sistēmas un nodrošina to s a s k a n ī g u f u n k c i o n ē š a n u . Diennakts gaitā katram kanā­ lam ir savs maksimālais un minimālais p o t e n c i ā l s . M a k s i m ā l a i s p o t e n ­ c i ā l s t i e k s a s n i e g t s b r ī d ī , k a d c a u r i k a n ā l a m iet e n e r ģ i j a C l , m i n i m ā ­ lais p o t e n c i ā l s i r p ē c 1 2 s t u n d ā m .

P i e austrumu medicīnas pamatpostulātiem p i e d e r postulāts, ka «dzīvības enerģijas» Cl izpausmes forma ir divu pretēju, polāru spēku — J A N un IŅ — cīņa un mijiedarbība. Šo spēku simbols parā­ dīts 1. attēlā.

IŅ ir n e g a t ī v a i s , n o l i e d z o š a i s , mātišķais p i r m s ā k u m s . Tas p i e m ī t visam pasīvam, miklam, aukstam, tumšam, dusošam, jūtīgam, slēptam, nepastāvīgam, drūmam.

J A N i r p o z i t ī v a i s , a p l i e c i n o š a i s , t ē v i š ķ a i s p i r m s ā k u m s , kas i z p a u ­ ž a s v i s ā g a i š ā , a k t ī v ā , s a u s ā , s p o ž ā , siltā, r a d o š ā , p a s t ā v ī g ā .

I Ņ u n J A N cilvēka organismā simbolizē nepārtrauktu pretstatu cīņu. Šo divu polāro spēku mijiedarbība ietekmē organisma e n e r ģ ē ­ tisko bilanci un r e g u l ē a t j a u n o š a n ā s p r o c e s u s un v e s e l ī b a s stāvokli.

M ē n e s s — I Ņ , S a u l e — J A N ; nakts — I Ņ , d i e n a — J A N ; c i l v ē k a organisms — gan I Ņ , gan J A N , jo organismā norisošiem procesiem var būt k ā I Ņ , t ā J A N raksturs. Š ā d s d a l ī j u m s v a r likties d ī v a i n s , t a č u saskaņā a r s e n o a u s t r u m ­ n i e k u p r i e k š s t a t i e m tas p a r ā d a o r g a n i s m ā n o r i s o š o p r o c e s u m i j i e d a r ­ b ī b u saistībā ar d a b u .

Cilvēks ir d a b a s daļa un pilnībā pakļauts vispārīgām likumībām.

A r ī slimības attīstīšanās pakļauta dabiskajam ciklam.

J ā a t z ī m ē , k a postulāts I Ņ — J A N tika attiecināts arī u z uztura r e ž ī m u , ko v i e n m ē r harmoniski a p v i e n o j a ar refleksoterapiju, arī ar punktu masāžu.

N e p a r e i z s uztura r e ž ī m s b i e ž i v i e n izjauc d z ī v ī b a s e n e r ģ i j a s har­ m o n i j u . Ja uztura r e ž ī m s ir n e p a r e i z s g a d i e m ilgi, p a k ā p e n i s k i izmai­ nās kompensatoriskie mehānismi.

S e n a j ā austrumu m e d i c ī n ā p a s t ā v ē j a uztura n o t e i k u m i , kas arī m ū s u d i e n ā s v a r izraisīt z i n ā m u i n t e r e s i .

V i e t ā s a r aukstu klimatu, kas p ē c s a v a rakstura p i e d e r p i e I Ņ , k ā a r ī a u k s t ā laikā u z t u r ā v a i r ā k t i e k l i e t o t a g a ļ a , t ā p a t g r a u d u u n d ā r ­ zeņu ēdieni.

S i l t ā k l i m a t ā , kas r a k s t u r ī g s J A N , u z t u r ā v a i r ā k t i e k p a t ē r ē t i a u g ļ i un d ā r z e ņ i , m a z ā k — g a ļ a .

Uzturā lietojamiem p r o d u k t i e m jābūt d a b i s k i e m . Lai saglabātu līdzsvaru starp I Ņ u n J A N , mazāk jālieto konservēti produkti.

Uzturam jāatbilst klimatam un apkārtējai v i d e i .

J a uzturā t o m ē r tiek iekļauts kaut kas e k s o t i s k s , tas j ā l i e t o m a z ā s p o r c i j ā s , k a m ē r « i e k š ē j ā h a r m o n i j a » p a s p ē j p i e l ā g o t i e s šim n e p a ­ rastajam ē d i e n a m .

V ē l vairāk — p i r m o reizi s e z o n ā a u g ļ u s un d ā r z e ņ u s n e d r ī k s t ēst lielā d a u d z u m ā .

Ja jums ir slieksme uz pikantiem ē d i e n i e m , centieties no tiem tomēr izraudzīties vismazāk pikantos.

V i s i a u g ļ i u n d ā r z e ņ i j ā l i e t o a t b i l s t o š a j ā s e z o n ā , j o tikai t a d t i e harmonē ar organisma gremošanas un uzsūkšanas sistēmu. Ē d i e n s n e d r ī k s t b ū t n e p ā r ā k karsts, n e arī p ā r ā k auksts. Ē d i e n s jāsakošļā lēni un r ū p ī g i , i z b a u d o ! v i s u , kas tiek a p ē s t s un iemalkots. « Š ķ i d r s ē d i e n s jāsakošļā, sauss — j ā d z e r » — v ē s t ī a u s ­ trumu g u d r ī b a .

I e t e i c a m s lietot tikai d a b i s k u s d z ē r i e n u s . N o v ā r ī j u m i e m v ē l a m s izmantot aromātiskas zāles vai m a n d a r ī n a miziņu. V ē l a m s dzert m a z i e m malkiem. A u g ļ u un d ā r z e ņ u sulām, ko lieto uzturā, jābūt svaigi spiestām. Ē d i e n a m jābūt svaigi gatavotam, un pieaugušam cilvēkam j ā ē d n e v i s n o t e i k t ā s s t u n d ā s , b e t g a n t a d , k a d viņš jūt v e s e l ī g u izsalkumu.

J ā ē d m i e r ī g ā u n līksmā g a i s o t n ē .

A l k o h o l s u n kafija p i l n ī b ā j ā i z s l ē d z n o u z t u r a .

N e d r ī k s t uzturā lietot d a u d z sals, j o tas v ā j i n a J A N o r g ā n u u n p a ­ stiprina

IŅ o r g ā n u funkciju.

Senajā

austrumu

medicīnā

pārtikas

produktus

iedalīja

pec

to

i e d a r b ī b a s u z d z ī v ī b a s e n e r ģ i j u C l , proti, I Ņ u n J A N p r o d u k t o s . Šis dalījums parādīts 1. tabulā.

S v a r ī g ā k i e m pārtikas p r o d u k t i e m , kas p i e s k a i t ā m i p i e I Ņ p r o d u k ­ tiem, piemīt atveseļojoša i e d a r b ī b a uz tiem o r g ā n i e m , kuros fiziolo­ ģiski p r e v a l ē I Ņ t e n d e n c e s , — uz sirdi, p l a u š ā m , a k n ā m , liesu, n i e r ē m , p e r i k a r d u . T ā d o s g a d ī j u m o s uzturā palielinātā d a u d z u m ā iekļauj šos p r o d u k t u s , b e t samazina p ā r ē j o p r o d u k t u d a u d z u m u .

S v a r ī g ā k i e pārtikas p r o d u k t i , kas pieskaitāmi p i e J A N p r o d u k ­ tiem, atveseļojoši iedarbojas uz o r g ā n i e m , kuros fizioloģiski p r e v a l ē J A N t e n d e n c e s , — uz kuņģi, t i e v o un resno zarnu, žultspūsli, urīn­ pūsli. Palielinātā d a u d z u m ā šie produkti tiek lietoti, vienlaikus sama­ zinot p ā r ē j o p r o d u k t u d a u d z u m u .

Lai justos jauns, veikls u n v e s e l s , t a d I Ņ u n J A N p r o d u k t i uztura jālieto attiecībā 5 : 1 .

S v a r ī g ā k a i s zivju ilgi.

sagatavošanas

noteikums:

nevārīt

tas

pārak

Z ī m ī g i , ka senajā austrumu m e d i c ī n ā tika aprakstīts « g a r š a s sajutu sakars ar i e k š ē j i e m o r g ā n i e m » , r e s p . , tika uzskatīts, ka katram o r g ā ­ nam ir sakars ar noteiktu garšas sajūtu. P i e m ē r a m , senā m ā c ī b a vēstī, ka « s k ā b i e ē d i e n i vispirms sasniedz aknas, rūgtie — sirdi, v i r c o t i e — plaušas, sāļie — nieres, saldie — aizkuņģa dziedzeri».

ar o r g ā n i e m . Priekšējais viduskanals a p v i e n o visus IŅ kanālus, bet mugurējais viduskanals — visus J A N kanālus.

Turklāt visi I Ņ kanāli u n J A N kanāli i r savā starpā saistīti. K a t r s IŅ kanāls savā b e i g u daļā ir savienots ar atbilstošā J A N kanāla sākuma d a ļ u , bet tas savā b e i g u daļā savukārt savienojas ar nākamā IŅ kanāla s ā k u m a d a ļ u . K a n ā l i , s e k o d a m i c i t s a i z cita n o t e i k t ā k ā r t ī b ā , v e i d o 1 katrai ķ e r m e ņ a p u s e i c i k l i s k u s i s t ē m u .

Terapeitiskās i e d a r b ī b a s m e t o d e s , kuras izmantoja senajā aus­ t r u m u m e d i c ī n ā , b i j a v ē r s t a s u z t o , lai s t a r p J A N u n I Ņ p a n ā k t u s a s k a ņ u un h a r m o n i j u , jo s l i m ī b a tika izskaidrota kā t r a u c ē t s l ī d z s v a r s n o r m ā ­ lajā, h a r m o n i s k a j ā e n e r ģ i j a s s a d a l ē starp I Ņ u n J A N .

K a n ā l i , t ā p a t k ā visi o r g ā n i , d a l ā s I Ņ u n J A N g r u p ā . J A N kanāli atbilst e n e r ģ i j a s r a ž o t ā j i e m : k u ņ ģ i m , resnajai un tievajai zarnai, žultsp ū s l i m , u r ī n p ū s l i m ; p i e t i e m p i e s k a i t ā m s arī «trīs sildītāju» kanāls. 5o o r g ā n u funkcija ir pārnest uz IŅ o r g ā n i e m metaboliski p ā r v e i d o t u e n e r ģ i j u , kas i e g ū t a no ā r ē j i e m r e s u r s i e m (uztura, g a i s a ) . I Ņ k a n ā l i e m atbilst d e p o o r g ā n i ( e n e r ģ i j a s uzkrājēji): p l a u š a s , liesa, a i z k u ņ ģ a d z i e ­ dzeris, aknas, n i e r e s , sirds. To u z d e v u m s ir akumulēt un s a g l a b ā t e n e r ­ ģiju.

Abi kanāls)

nepāra kanāli un m u g u r ē j a i s

— priekšējais kanāls (kanāls

viduskanals («apaugļošanās» « p ā r v a l d ī t ā j s » ) — n a v saistīti

A u s t r u m u m e d i c ī n a jau s e n a t n ē bija attīstītāka nekā citu tautu m e ­ d i c ī n a . Starp citu, jau toreiz ( a p t u v e n i pirms 5 g a d u tūkstošiem) bija izveidojies priekšstats par bioritmiem, par cilvēka organismā norisošo p r o c e s u aktivitātes m a i ņ u d i e n n a k t s laikā un p a r ritmu h a r m o n i j u .

Tika a t z ī m ē t s , ka b i o r i t m u raksturu izšķiroši i e t e k m ē a s t r o n o m i s k i e faktori: d i e n a s u n nakts mija v e i d o d i e n n a k t s ritmu; M ē n e s s fāžu m a i ņ a — M ē n e s s r i t m u s ; Z e m e s g r i e š a n ā s a p S a u l i u n a r t o saistītā g a d a l a i k u m a i ņ a — s e z o n a s r i t m u s utt. Ārsts n e k a d nesāka ārstēt p a c i e n t u , iepriekš n e ņ ē m i s v ē r ā un n e n o teicis viņa bioritmus.

T a g a d ir pierādīts, ka vienam un tam pašam preparātam vienā un t a j ā p a š ā d e v ā t o k s i s k u m s ( k ā a r ī e f e k t i v i t ā t e ) d a ž ā d ā d i e n n a k t s laikā i r krasi a t š ķ i r ī g s . V ē l v a i r ā k — j a z ā l e s i e d z e r a t b i l s t o š a j ā ritma m o ­ m e n t ā , p r e p a r ā t a n e g a t ī v o ietekmi var i e v ē r o j a m i samazināt un turklāt panākt maksimālo efektu.

S a s k a ņ ā a r m ā c ī b u , kas p i e ņ e m t a s e n a j ā a u s t r u m u m e d i c ī n ā , visi orgāni cilvēka organismā ir pakļauti bioloģiskajam ritmam. G a n d i e n ­ nakts, g a n s e z o n a s laikā tie d a r b o j a s a t š ķ i r ī g i : katram o r g ā n a m u n kat­ rai f u n k c i j a i p r e c ī z i n o t e i k t ā laikā i r e n e r ģ i j a s m a k s i m u m s u n m i n i ­ mums. Turklāt d z ī v ī b a s e n e r ģ i j a s paisumā un b ē g u m ā v ē r o j a m a p r e ­ cīza saskaņa pilnīgi konkrētos o r g ā n o s un sistēmās.

P i e m ē r a m , plaušu kanālā maksimālā e n e r ģ i j a ir no pulksten 3 līdz 5, b e t u r ī n p ū š ļ a k a n ā l ā šajā laikā i r m i n i m ā l a i s p o t e n c i ā l s ( 2 . a t t . ) . N o pulksten 15 līdz 17 maksimālā e n e r ģ i j a konstatējama urīnpūšļa kanālā, Kanāli apzīmēti ar to nosaukumu pirmajiem burtiem franču valoda.

bet plaušu kanālā potenciāls samazinās līdz minimumam. Izrādās, ka t i e š i šajā b r ī d ī s i s t ē m a v a i o r g ā n s i r v i s u z ņ ē m ī g ā k a i s p r e t t e r a p e i t i s k o iedarbību.

M ā c ī b ā uzsvērts, ka p i e cilvēka organisma enerģētisko resursu r e g u l ā c i j a s sfēras p i e d e r e m o c i j u p ā r v a l d ī š a n a , m i e r ī g a , līdzsvarota noskaņojuma un optimisma s a g l a b ā š a n a . N a v jāļauj izpausties d u s ­ m ā m , sarūgtinājumam un citām n e g a t ī v ā m e m o c i j ā m , jo «filozofiska a t t i e k s m e » p r e t d z ī v e s likstām s a g l a b ā e n e r ģ ē t i s k o l ī d z s v a r u . « J a v a ­ rētu p a d a r ī t c i l v ē k a sirdi l a b u un t ī r u , izdzīt no tās visas š a u b a s , n e p i e ­ p i l d ā m a s v ē l ē š a n ā s u n ļaunus n o d o m u s , t a d d a u d z a s s l i m ī b a s izzustu pašas no sevis,» — teica senie austrumu mediķi.

Priekšstati par savstarpējo atkarību un savstarpējo n o s a c ī t ī b u d a b ā n o v e d a līdz mācībai par diētu kā v ē l vienai iespējai iedarboties u z d z ī v ī b a s e n e r ģ i j u Č l . S e v i š ķ i liela n o z ī m e tika piešķirta p a š a i ē š a ­ n a i . Tika ieteikts ēst m i e r ī g ā situācijā, n e s t e i d z o t i e s . L a b ā k ieēst m a ­ z ā k , b e t r ū p ī g i s a k o š ļ ā t , n e k ā ē s t v e s e l i e m k u m o s i e m , lai i e ē s t u v a i ­ rāk. G r e m o š a n a i jāsākas jau m u t ē .

V i e n ā ē d i e n r e i z ē n a v j ā c e n š a s ieēst d a u d z ; labi sakošļāts un ar siekalām sajaukts ē d i e n s d o s vairāk labuma. A u g ļ i e m u n d ā r z e ņ i e m j ā b ū t n o tās ( ģ e o g r ā f i s k ā s ) joslas, kurā jūs d z ī v o j a t . P r o d u k t i n e d r ī k s t būt rafinēti.

V i s b e i d z o t , m ā c ī b a n o s t i p r i n a p ā r l i e c ī b u , k a n e k a s tik ļoti n e v e i ­ cina v e s e l ī b a s saglabāšanu un ilgu mūžu kā nemainīgs, harmonisks d z ī v e s ritms, kurā ietvertas visas o r g a n i s m a d z ī v ī b a s norises u n c i l ­ vēka dzīves izpausmes.

V ē l viens senās austrumu m e d i c ī n a s postulāts ir p i e c u pirmelem e n t u — d a b a s fizikālā stāvokļa s i m b o l u — savstarpējais sakars un

m i j i e d a r b ī b a . Š i e pieci p i r m e l e m e n t i ir koks, uguns, z e m e , metāls un ū d e n s . Tie personificē p i e c u s c i l v ē k a o r g ā n u s : koks personificē aknas, uguns — sirdi, z e m e — liesu, metāls — plaušas, ū d e n s — nieres. Š ā d s d a l ī j u m s v a r likties d ī v a i n s , t a č u , p ē c s e n o a u s t r u m n i e k u priekšstatiem, tas p a r ā d ī j a o r g a n i s m ā norisošo p r o c e s u s a v s t a r p ē j ā s sakarības. C i l v ē k s ir d a b a s daļa un p i l n ī b ā pakļauts v i s p ā r ē j i e m liku­ miem.

S l i m ī b a s rašanās arī ir pakļauta d a b i s k a j a m ciklam.

J ē d z i e n s par I Ņ — J A N u n p i e c i e m pirmelementiem senajā austrumu m e d i c ī n ā vijas cauri visai diagnostikai un terapijai. S l i m ī b a r o d a s t a d , j a kaut k ā d a i e m e s l a d ē ļ p a v ā j i n ā s v a i tiek t r a u c ē t a d z ī v ī b a s e n e r ­ ģijas plūsma, kuru v a r salīdzināt ar ū d e n i salocītā c a u r u l ē . G a r iepriekš m i n ē t a j i e m k a n ā l i e m - m e r i d i ā n i e m a t r o d a s 365 « d z ī v ī b a s punkti». Tie i r t i e š i t a j ā s v i e t ā s , k u r p l ū s m a k a n ā l ā v a r tikt p ā r t r a u k t a ( s k . 8 . a t t . ) .

N e v a j a g aizmirst, ka p u n k t i e m n a v anatomiska substrāta. T i e m n a v o b l i g ā t i j ā a t r o d a s slimā o r g ā n a t u v u m ā . S ā p e s nieru a p v i d ū v a r a t v i e g ­ lināt, e n e r ģ i s k i p i e s p i e ž o t p ē d a i m a k s i m ā l i saliektu rokas m a z o pirk­ stiņu, b e t s i r d s d a r b ī b u var uzlabot, ja to pašu izdara uz rokas. S p e c i ­ fiskais h e m o r o ī d u ā r s t ē š a n a s p u n k t s a t r o d a s u z g a l v a s ; s ā p e s p l e c ā m a z i n ā s i e s , m a s ē j o t p u n k t u p ē d ā . D a ž r e i z , lai m a z i n ā t u s ā p e s k r e i s a j ā p u s ē , j ā m a s ē punkti labajā p u s ē . V i e n u un to p a š u punktu var izman­ tot vairāku slimību ārstēšanai un otrādi — k ā d a s v i e n a s slimības ārstē­ šanai var izmantot vairākus punktus. I e d a r b o j o t i e s uz attāliem kanāla punktiem, var gūt ārstniecisko efektu visa kanāla garumā.

Punktu atrašanai izmanto p r o p o r c i o n ā l u s n o g r i e ž ņ u s — « c u ņ » , kuru g a r u m s i r ļoti i n d i v i d u ā l s , j o t a s i r a t t ā l u m s s t a r p m a k s i m ā l i s a l i e k t a v i d ē j ā pirksta k r o k ā m , v ī r i e š i e m — kreisajai rokai, s i e v i e t ē m — labajai rokai ( 3 . att.). S ī i n d i v i d u ā l ā n o g r i e ž ņ a g a r u m s ( « c u ņ » ) ē r t ī b a s l a b a d v i s ā g r ā m a t ā t u r p m ā k tiks s a u k t s p a r i n d i v i d u ā l o v i e n ī b u v a i v i e n ­ kārši — p a r v i e n ī b u . P a r i n d i v i d u ā l o v i e n ī b u v a r p i e ņ e m t arī rokas īk­ šķa p l a t u m u ( 4 . att.). P ā r n e s o t v i e n ī b a s u z p ā r ē j i e m pirkstiem, v a r a m p i r k s t u p l a t u m o s i z m ē r ī t 1 1 / o, 2 un 3 v i e n ī b a s ( 5 . , 6., 7.. a t t . ) .

V i s ā m ķ e r m e ņ a d a ļ ā m atbilst noteikts v i e n ī b u skaits. B i o l o ģ i s k i aktīvie punkti parasti atrodas uz n o g r i e ž ņ u ( v i e n ī b u ) r o b e ž a s un bieži v i e n sakrīt ar p a d z i ļ i n ā j u m u , kuru v a r ar pirkstu sataustīt.

P i e m ē r a m , katram c i l v ē k a m a p a k š d e l m ā ir 1 2 i n d i v i d u ā l o v i e n ī b u , a u g š d e l m ā — 9, a u g š s t i l b a ā r p u s ē — 1 9, a p a k š s t i l b ā — 1 3. A t t ā l u m s starp g a l v a s matainās d a ļ a s r o b e ž u p i e r ē un p a k a u s ī ir 12 v i e n ī b a s utt.

I z g a t a v o j i e t mērlenti ( l ī d z ī g u c e n t i m e t r u m ē r a m ) , uz kuras atzī­ mējiet desmit divpadsmit savas individuālās vienības. Ar šādas lentes p a l ī d z ī b u viegli atradīsiet masāžai v a j a d z ī g o s punktus. Punkti jāatrod n e v i s a p t u v e n i , b e t g a n a r v i s l i e l ā k o p r e c i z i t ā t i , j o tikai t ā v a r s a s n i e g t l a b u u n ilgstošu e f e k t u . Tas, kurš v a j a d z ī g o s p u n k t u s m a s ē s n e s i s t e ­ mātiski, gūs minimālus rezultātus.

Punktu masāžas tehnika nav apgūstama dažās dienās. Jums būs vajadzīga uzmanība, treniņš. Jāizvairās iedarboties uz blakus iecir­ k ņ i e m , jo tajos v a r b ū t punkti, kurus n e d r ī k s t aizskart.

Pirms masāžas u z m a n ī g i ar pirksta g a l u uztaustiet p u n k t u ! P i e ­ v ē r s i e t u z m a n ī b u t a m , ka, u z s p i e ž o t p u n k t a m , r o d a s ī p a š a l a u š a n a s v a i s ā p j u sajūta, kas v a r izplatīties — izstarot uz citiem ķ e r m e ņ a a p v i d i e m ! Š ī s s a j ū t a s p u n k t u m e k l ē š a n ā i r ļoti s v a r ī g a s . T ā s d ē v ē p a r i e p r i e k š p a r e d z a m ā m s a j ū t ā m . S p i e d i e n s u z p u n k t u n e d r ī k s t b ū t ļoti s p ē c ī g s v a i straujš, tas n e k ā d ā g a d ī j u m ā n e d r ī k s t atstāt zilumus. S p i e d i e n a m jābūt t ā d a m , k ā d u var izdarīt uz a c ā b o l u , neizraisot s ā p e s un n e p a ­ tīkamas sajūtas.

Tādā

pašā

veidā

atrodiet simetrisko

punktu

ķermeņa

otrā

pusē

vai uz otras ekstremitātes.

S p i e d i e n s a r pirkstu ( n a g a m j ā b ū t īsi a p g r i e z t a m ) j ā i z d a r a r ū p ī g i , p e r p e n d i k u l ā r i ā d a s virsmai precīzi norādītajā punktā. Tā var būt p i e ­ skaršanās, v i e g l a uzspiešana vai dziļa p i e s p i e š a n a . N e k ā d ā g a d ī j u m ā nedrīkst ievainot ā d u , radīt asas s ā p e s vai asinsizplūdumu.

Vispieejamākie punktu masāžas paņēmieni ir šādi: 1 ) p i e s k a r š a n ā s v a i v i e g l a n e p ā r t r a u k t a g l a u d ī š a n a , kas a t g ā d i n a maza prosas g r a u d i ņ a ripināšanu z e m pirksta vai b ē r n u rotaļu « V ā r u , v ā r u putriņu . . .»; 2 ) v i e g l a u z s p i e š a n a , kurai izmanto pirksta vai plaukstas s m a g u m u , turklāt pirksts netiek atrauts no p u n k t a ; 3) dziļa p i e s p i e š a n a , kuras rezultātā punkta vietā z e m pirksta v e i ­ dojas redzams padziļinājums; apļveida kustības amplitūda nepār­ s n i e d z 1 /4 pirksta a i z ņ e m t ā laukuma.

Pirksta kustība var būt rotējoša horizontālā p l a k n ē ( p u l k s t e ņ a rādī­ t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā ) v a i a r ī v i b r ē j o š a , b e t tai v i e n m ē r j ā b ū t n e p ā r ­ trauktai. Rotācija vai vibrācija j ā v e i c noteiktā t e m p ā (to kāpinot vai

palēninot) un jāapvieno ar zināmu spiedienu uz punktu. Jo spēcīgāka i r i e d a r b ī b a u z p u n k t u , j o ī s l a i c ī g ā k a i tai j ā b ū t .

S p i e d i e n u izdara ar īkšķa vai rādītājpirksta spilventiņu, var palī­ d z ē t arī ar citiem pirkstiem ( 9 . att.).

A b i g a l v e n i e efekti — n o m i e r i n o š a i s un tonizējošais — ir atkarīgi no i e d a r b ī b a s rakstura, intensitātes un ilguma.

N o m i e r i n o š a i metodei raksturīga nepārtraukta i e d a r b ī b a .

Izdara p l ū d e ņ u a p ļ v e i d a (rotācijas) kustību vai arī pakāpeniski spiež ar pirksta s p i l v e n t i ņ u , kamēr ā d ā v ē l nav r e d z a m a b e d r ī t e , un t a d s p i e d i e n u vairs n e p a l i e l i n a . P a ņ ē m i e n u atkārto 3 v a i 4 r e i z e s , katru reizi a t g r i e ž o t i e s s ā k u m a s t ā v o k l ī , b e t neatraujot pirkstu n o p u n k t a .

Izdarot rotācijas kustības, t e m p u pakāpeniski palēnina. Katru punktu masē 3 — 5 minūtes. Tā ir IŅ iedarbība.

T o n i z ē j o š a i m e t o d e i raksturīgs īss, s p ē c ī g s spiediens u z p u n k t u u n pirksta ātra, s p ē j a atraušana. P i e t o n i z ē j o š ā s m e t o d e s p i e ­ d e r arī intermitējoša ( p ā r t r a u k t a ) v i b r i n ā š a n a . I e d a r b ī b a s ilgums ir { \o—1 m i n ū t e . T ā i r J A N i e d a r b ī b a .

S e n o a u s t r u m n i e k u k a n o n i n o t e i c a , k a pilnā m ē n e s ī i z d a r ā m a tikai nomierinošā, bet jaunā mēnesī — tonizējošā punktu masāža. P ē c saulrieta i z d a r ā m a tika n o m i e r i n o š ā m a s ā ž a .

Ja kāda o r g ā n a funkcija ir pavājināta, izdara tonizējošo masāžu, b e t , ja pastiprināta, — n o m i e r i n o š o m a s ā ž u .

Pirms punktu masāžas ieteicams ieņemt ērtu pozu, atslābināties, nedomāt ne par ko traucējošu, nepatīkamu un koncentrēties masāžai.

Procedūras pozitīvā ietekme neparādās vienmēr vienādi. Tā var kļūt j ū t a m a j a u p r o c e d ū r a s l a i k ā , c i t r e i z — t i k a i p ē c v a i r ā k i e m s e a n s i e m v a i p a t m a s ā ž a s kursa b e i g ā s . P u n k t u m a s ā ž u izdara katru d i e n u , kursā ir 1 0 — 1 2 seansu.

P u n k t u m a s ā ž u v a r izdarīt kā p i e a u g u š a j i e m , tā arī b ē r n i e m ( n o g a d a v e c u m a ) . J ā i e g a u m ē , ka punktu masāžai ir arī kontrindikācijas: ļaundabīgs vai l a b d a b ī g s audzējs jebkurā ķermeņa vietā (arī mastopātija, p r i e k š d z i e d z e r a a d e n o m a , d z e m d e s fibroma), akūtas slimības ar d r u d z i , t u b e r k u l o z e aktīvā f o r m ā , k u ņ ģ a un d i v p a d s m i t p i r k s t u zar­ nas č ū l a s slimība, stiprs n o v ā j ē j u m s , i e k š ē j o o r g ā n u slimības ar sma­ g i e m funkciju t r a u c ē j u m i e m , asins slimības, akūta p s i h o z e , g r ū t n i e c ī b a , vecums (pēc 75 gadiem).

Punktu masāžu nav ieteicams izdarīt c i l v ē k i e m , kuriem ir smagas sirds, nieru vai aknu kaites vai arī paaugstināta ķ e r m e ņ a t e m p e r a t ū r a .

To n e i z d a r a tukšā d ū š ā , a l k o h o l a r e i b u m ā ( p a t v i e g l ā n e ! ) , kā arī t a d , ja ir krasas atmosfēras s p i e d i e n a svārstības. Ja ir varikozas v ē n a s , masāža i z d a r ā m a ļoti p i e s a r d z ī g i . P i r m s ā r s t ē š a n ā s k u r s a v i e n m ē r v ē l a m s konsultēties ar ārstu.

P u n k t u m a s ā ž a s laikā n e d r ī k s t d z e r t k a f i j u , s t i p r u t ē j u u n a l k o h o ­ liskus d z ē r i e n u s . N e d r ī k s t l i e t o t a s a s g a r š v i e l a s ( m ā r r u t k u s , s i n e p e s , piparus, etiķi) un ēst sāļus ē d i e n u s , kā arī ē d i e n u s , kam p i e v i e n o t s e t i ķ i s ( m a r i n ē t u s d ā r z e ņ u s u n a u g ļ u s , m a j o n ē z i ) . K u r s a laikā n a v

v e ļ a m s iet v a n n a , b e t j ā m a z g ā atsevišķi rokas, kājas, seja, ķ e r m e n i s .

D r ī k s t ī s u b r ī d i p a b ū t siltā d u š ā .

Ja jums ir v a i r ā k a s s l i m ī b a s , kuru d ē ļ jūs g r i b ē t u izdarīt p u n k t u m a s ā ž u , t a d tā j ā i z d a r a noteiktā s e c ī b ā — atbilstoši jūsu k a i t ē m . Tur­ klāt j ā s ā k a r t o s l i m ī b u , k a s j ū s t r a u c ē v i s m a z ā k ( ! ) , p r o t i , a r v ā j ā k o ķ ē d e s p o s m u , v a i a r t o s i m p t o m u , kas p a r ā d ī j i e s pats p ē d ē j a i s .

I e d a r b ī b a s v e i d s ( ā r s t ē š a n a ) j ā k o r i ģ ē arī atkarā n o n e r v u mas funkcionālā stāvokļa, tās reaktivitātes ārstēšanās b r ī d ī .

sistē­

Ja p ē c p r o c e d ū r a s u z b u d i n ā j u m s ir lielāks nekā parasti, t a d n e ­ drīkst izmantot p u n k t u m a s ā ž a s t o n i z ē j o š o m e t o d i , j ā l i e t o tikai n o m i e ­ rinošā m e t o d e — p ē c p r i n c i p a : «Sakairināto nekairini!» P ē c šī fiziolo­ ģijas principa j ā v a d ā s v i e n m ē r — g a n iedarbojoties uz cilvēka o r g a ­ nisma fizioloģiskām funkcijām, g a n i e d a r b o j o t i e s uz p a t o l o ģ i s k i p ā r ­ mainītām funkcijām.

I e d a r b ī b a uz dažiem bioloģiski aktīviem punktiem (piemēram, c z u - s a ņ - ļ i ) p a a u g s t i n a n e s p e c i f i s k o , t . i., v i s p ā r ī g o o r g a n i s m a p r e t e s ­ tību. Citiem v ā r d i e m , aktivējas organisma imūnpotenciāls. A c ī m r e ­ d z o t š ā d a i e d a r b ī b a saistīta a r e n e r ģ ē t i s k o i e s p ē j u p a l i e l i n ā š a n o s u n to citādu, atbilstošāku sadali.

ORIENTIERI BIOLOĢISKI AKTĪVO PUNKTU ATRAŠANAI (skatīt attēlu nākamajā

un aiznākamajā

1. Priekšējā viduslīnija 2. Vaiga loks 3. Auss gliemežnīca 4. Auss gliemežnīcas paugurs (trāguss) 5. Atslēgkauls 6. Galvas grozītājmuskulis 7. Virsatslēgas bedre 8. Zematslēgas bedre 9. Krūšu kaula jūga ierobs 10. Krūšu kaula rokturis 11. Krūšu kaula šķēpveida izaugums 12. Augšdelma priekšējā (iekšējā) virsma 13. Elkoņa locītava 14. Apakšdelma priekšējā (iekšējā) virsma 15. Spieķkaula īlenveida izaugums 16. Rādītājpirksta I (proksimālā) falanga 17. Kaunuma kaula augšējais zars (simfīze) 18. Plaukstas mugurpuse (virspuse) 19. Augšstilba (ciskas) priekšējā virsma 20. Ceļa kauliņš 21. Apakšstilba priekšējā virsma 22. Lielā lielakaula priekšējā mala (šķautne) 23. Lielā lielakaula iekšējā (mediālā) mala 24. Iekšējā (mediālā) potīte 25. Pēdas virspuse 26. I pleznas kaula pamats 27. I pleznas kaula galviņa 28. Pēdas velve 29. Atslēgkaula viduslīnija 30. Krūšu kauls 31. Lāpstiņas virsšķautnes bedre 32. Lāpstiņa 33. Augšdelma mugurējā (ārējā) virsma 34. Apakšdelma mugurējā (ārējā) virsma 35. Plaukstpamats 36. Augštilba mugurējā virsma 37. Paceles bedre 38. Apakšstilba mugurējā virsma 39. Ārējā (laterālā) potīte 40. Papēža (Ahileja) cīpsla 41. Kājas I pirksts (īkšķis) 42. Kājas V pirksts (mazais pirkstiņš) 43. Augšstilba divgalvainais muskulis 44. Mugurkaula skriemeļa smailie izaugumi 45. Mugurējā viduslīnija

lappusē)

DAŽU

PUNKTU

ATRAŠANAS PAŅĒMIENI

VESELĪBAS M A S Ā Ž A

Viens no padomju medicīnas galvenajiem virzieniem ir profilakse. J a u s e n i e austrumu mediķi i e v ē r o j a likumu — v i e g l ā k sli­ m ī b u n o v ē r s t n e k ā s l i m n i e k u i z ā r s t ē t . A r ī p a d o m j u m e d i ķ i šajā j a u t ā ­ jumā izteikušies v i e n n o z ī m ī g i . I. P a v l o v s teicis, ka cilvēki paši sev saīsina mūžu ar ārkārtīgi n e v ē r ī g u attieksmi pret savu o r g a n i s m u , kā a r ī a r t o , k a n e i e v ē r o a t t u r ī b u . V ē l k o n k r ē t ā k rakstījis a k a d ē m i ķ i s K. B i k o v s : « M ū s u n e l a i m e ir tā, ka p a r v e s e l ī b u sākam d o m ā t t a d , kad sākam to zaudēt.»

V e s e l ī b a ir jāuztur. V e s e l ī b u s a g l a b ā t un nostiprināt p a l ī d z saprā­ t ī g s d z ī v e s v e i d s , p a r e i z s uzturs u n m ē r a sajūta ē š a n ā , t ī r ī b a s i e v ē r o ­ šana, regulāra (katru d i e n u ) vingrošana un ū d e n s p r o c e d ū r a s un, vis­ b e i d z o t , ā d a s punktu v e s e l ī b a s masāža. Ik d i e n a s izdarītā ā d a s p u n ­ ktu m a s ā ž a a i z k a v ē o r g a n i s m a a i z s a r g s p ē j u p a v ā j i n ā š a n o s , k ā a r ī noslieci uz infekcijas s l i m ī b ā m un to hronisku norisi. Šajā gadījumā ā d a s punktu masāžai izmanto t o n i z ē j o š o m e ­ t o d i . M a s ā ž a s p a ņ ē m i e n s i r š ā d s : u z katru p u n k t u i z d a r a d z i ļ u u z s p i e d i e n u , kombinējot to ar rotāciju un nelielu vibrināšanu; i e d a r b ī b a s i l g u m s uz katru p u n k t u ir ' / 2 — 1 m i n . N e a i z m i r s t i e t ik rītus p ē c v i n ­ grošanas un ūdens p r o c e d ū r ā m pieskarties veselības punktiem ( 1 . shēma)!

1. punkts (czu-saņ-ļi) — «ilgmūžības punkts» j e b , kā to sauca Austru­ m o s , «simt s l i m ī b u ārstēšanas p u n k t s » ; a b ā s kājās; atro­ d a s uz apakšstilba 3 v i e n . zem c e ļ a kauliņa a p a k š ē j ā s malas un 1 v i e n . uz ā r u no lielā lielakaula p r i e k š ē j ā s malas. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas iztaisnotas.

2. punkts

( g a o - h u a n ) — « p r o f i l a k s e s p u n k t s simt s l i m ī b ā m » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 3 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no m u g u r ē j ā s viduslīnijas IV un V krūšu skriemeļa* smailo izau­ g u m u starpas līmenī. M a s ē š a n u vienlaikus a b ā s pusēs izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir g u ļ u s uz v ē d e r a vai arī s ē d u s , ķ e r m e n i s n e d a u d z saliekts uz p r i e k š u .

3. p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o j — «trīs IŅ satikšanās p u n k t s » ; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba 3 v i e n . virs iekšējās potītes. M a s ē t tāpat kā 1. punktu.

* Skriemeļus skaita, sākot no V I I kakla skriemeļa, kura smailo izaugumu var labi sataustīt caur ādu, ja cilvēks noliecis galvu. Pavisam cilvēkam ir 7 kakla skriemeļi, 12 krūšu skriemeļi un 5 jostas skriemeļi.

4. p u n k t s ( s j u a ņ - č ž u n ) — «punkts p i e brīvi piekārta z v a n a » ; a b ā s kā­ jās; atrodas uz apakšstilba 3 v i e n . virs ārējās potītes. M a ­ sēt t ā p a t kā 1. p u n k t u .

5. punkts ( d a - d u ) — «punkts p i e lielas pilsētas»; a b ā s kājās; a t r o d a s uz r o b e ž a s starp p ē d a s virsējo un a p a k š ē j o virsmu starp I pleznas kaulu un īkšķa pamatfalangu. M a s ē t tāpat kā 1. punktu.

J a jums i r v a i r ā k n e k ā 4 0 g a d u u n arī a t e r o s k l e r o z e liek s e v i m a n ī t , pievienojiet v ē l piecus punktus.

6. p u n k t s ( č ž a o - h a i ) — « p u n k t s p i e liela p o k ā l a » ; a b ā s kājās; a t r o d a s z e m i e k š ē j ā s potītes u z r o b e ž a s starp p ē d a s virsējo u n a p a k š ē j o virsmu. M a s ē t tāpat kā 1. punktu.

7. punkts ( b a i - h u i ) — «simtkārtēja savācēja punkts»; atrodas uz galvas v i d u s l ī n i j a s 5 v i e n . virs g a l v a s matainās daļas priekšējās r o b e ž a s . M a s ē t sēdus, galva noliekta uz priekšu.

8. punkts ( ļ e - c j u e ) — «rindā trūkstošais punkts»; a b ā s rokās; atrodas u z a p a k š d e l m a 1 % v i e n . virs plaukstpamata v i d ē j ā s kro­ kas — b e d r ī t ē p i e s p i e ķ k a u l a ī l e n v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz galda.

9. punkts (ci-hai) — « e n e r ģ i j a s jūra»; atrodas uz ķ e r m e ņ a priekšējās viduslīnijas 11 /2 vien. zem nabas. M a s ē t guļus uz m u g u ­ ras, muskuļi atslābināti.

10. p u n k t s ( š i - m e ņ ) — « p u n k t s p i e a k m e n s v ā r t i e m » ; a t r o d a s u z ķ e r ­ meņa priekšējās viduslīnijas 2 vien. zem nabas. M a s ē t t ā p a t kā 9. p u n k t u .

M a s ē j o t v e s e l ī b a s p u n k t u s , nav j ā i z m a n t o o b l i g ā t i visi punkti r e i z ē .

Tos var sadalīt 2 vai 3 g r u p ā s , saglabājot s e c ī b u .

ASTĒNISKAIS SINDROMS

Astēniskā sindroma p a z ī m e ir palielināta nogurdināmība, it ī p a š i d i e n a s otrā p u s ē , kā arī n e s p ē j a izturēt ilgstošu fizisku un g a ­ r ī g u s a s p r i n d z i n ā j u m u . A s t ē n i s k ā s i n d r o m a g a d ī j u m ā c i l v ē k a m rak­ sturīga hiperestēzija: viņš n e p a n e s spilgtu g a i s m u , stipras skaņas, asas smakas. Astēniskā sindroma pirmās p a z ī m e s var būt palielināta n o g u r d i n ā m ī b a , ātra u z b u d i n ā m ī b a , n e r v o z i t ā t e .

Obligāti konsultējieties ar ārstu, noregulējiet miega un atpūtas režīmu, mainiet vidi, nodarbojieties ar vingrošanu svaigā gaisā, orga­ nizējiet izklaidējošas pastaigas!

Astēniskā sindroma ārstēšanā jums palīdzēs punktu masāža.

Iedarbībai u z punktiem izmantojiet t o n i z ē j o š o metodi; masāžas p a ņ ē m i e n s — % — 1 min ilgs dziļš u z s p i e d i e n s a r v i b r i n ā š a n u un rotāciju pulksteņa rādītāju kustības virzienā ( 2 . shēma).

1. punkts (fu-sji) — «punkts p i e seklas i e l e j a s » ; a b ā s kājās; atrodas 1 v i e n . virs p a c e l e s krokas p i e augšstilba d i v g a l v a i n ā muskuļa iekšējās malas. M a s ē t vienlaikus abās kājās; s ē d u s , kājas pussaliektas.

2. p u n k t s ( č ž a o - h a i ) — «punkts p i e liela p o k ā l a » ; a b ā s kājās; a t r o d a s z e m iekšējās p o t ī t e s uz r o b e ž a s starp p ē d a s virsējo un a p a k š ē j o virsmu. M a s ē t vienlaikus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kā­ jas saliektas.

3. punkts (čžun-čžu) — «punkts pie vidussalas»; abās ķermeņa pusēs; a t r o d a s x\o v i e n . p a l a b i ( p a k r e i s i ) n o p r i e k š ē j ā s v i d u s ­ līnijas un 1 v i e n . z e m n a b a s . M a s ē t vienlaikus a b ā s p u s ē s ; guļus uz muguras, muskuļi atslābināti.

4. punkts (sin-czjaņ) — «pietiekamas atstarpes punkts»; a b ā s kājās; a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s ē starp I un 11 p l e z n a s kaula g a l ­ v i ņ u — v i e t ā , kur i r v i s l i e l ā k ā a t s t a r p e s t a r p g a l v i ņ ā m . M a ­ sēt t ā p a t kā 2. p u n k t u .

5. punkts (cjui-cjuaņ) — «punkts p i e avota izliekuma»; a b ā s kājās; atrodas ceļa locītavas a p v i d ū ceļa kauliņa centra līmenī p i e p a c e l e s krokas m e d i ā l ā (iekšējā) gala. M a s ē t vienlai­ kus a b ā s kājās t ā p a t kā 1. p u n k t u .

6. punkts ( ļ e - c j u e ) — «rindā trūkstošais punkts»; a b ā s rokās; atrodas u z a p a k š d e l m a \x\o v i e n . v i r s p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o ­ kas — b e d r ī t ē p i e s p i e ķ k a u l a ī l e n v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz galda.

ASINSVADU

VEĢETODISTONIJA

N e r v u sistēmas d a ļ u , kas r e g u l ē i e k š ē j o o r g ā n u , ā r ē j ā s un iekšējās sekrēcijas d z i e d z e r u , a s i n s v a d u un limfvadu, kā arī g l u d ā s muskulatūras d a r b ī b u , sauc par v e ģ e t a t ī v o nervu sistēmu. Šī nervu sistēma s a g l a b ā o r g a n i s m a d z ī v o t s p ē j u . J a v e ģ e t a t ī v ā s n e r v u sistē­ mas funkcijas ir traucētas, cilvēka o r g a n i s m s ar g r ū t ī b ā m p i e l ā g o j a s a p k ā r t ē j ā s v i d e s p ā r m a i ņ ā m , k ā arī fiziskai u n e m o c i o n ā l a i s l o d z e i : c i l v ē k s slikti p a n e s g a n k a r s t u m u , g a n a u k s t u m u , u z t r a u c o t i e s p i e s a r k s t vai n o b ā l , nosvīst, v i ņ a m rodas sirdsklauves, rokas un kājas ir aukstas, t o ā d a kļūst s a r k a n z i l g a n a .

Ja cilvēkam ir šādas pazīmes, ieteicams vairāk kustēties: ik dienas i z d a r ī t rīta v i n g r o š a n u , z i e m ā s l ē p o t , v a s a r ā p e l d ē t i e s . Ā r s t a i e t e i k ­ tai ā r s t ē š a n a i p i e v i e n o j i e t p u n k t u m a s ā ž u !

VESELĪBAS TRAUCĒJUMI, KURUS IZRAISA LAIKAPSTĀKĻU

7. p u n k t s ( h e - g u ) — « p u n k t s i e l e j ā , kas aizsegta no v i s ā m p u s ē m » ; a b ā s r o k ā s ; atrodas plaukstas v i r s p u s ē starp I un 11 d e l ­ nas kaulu, t u v ā k II d e l n a s kaulam. M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā p l a u k s t ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a .

8. p u n k t s (cjui-či) — «punkts p i e izliekta d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; atro­ das elkoņa locītavas a p v i d ū īkšķa p u s ē — galā krokai, kas v e i d o j a s , j a roku saliec e l k o n ī . M a s ē t p a m ī š u s labajā u n kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka p u s s a l i e k t ā s t ā v o k l ī uzlikta uz galda, delna vērsta uz leju.

9. punkts (tjaņ-šu) — «punkts pie d e b e s u cilpas»; abās ķermeņa pusēs; atrodas 2 v i e n . uz sāniem no nabas. M a s ē t vienlaikus abās p u s ē s ; guļus uz muguras, muskuļi atslābināti.

10. p u n k t s ( c j u i - g u ) — « p u n k t s p i e k a u l a i z l i e k t ā s d a ļ a s » ; a t r o d a s u z ķ e r m e ņ a priekšējās viduslīnijas virs kaunuma kaula a u g ­ šējā zara (simfīzes). M a s ē t guļus uz muguras, muskuļi atslābināti.

1 1 . punkts (czju-vei) — «punkts p i e baloža astes»; atrodas uz ķer­ m e ņ a p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 1,5 c m z e m k r ū š u k a u l a š ķ ē p v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t t ā p a t k ā 10. p u n k t u .

MAIŅA

J a jūs p ē c pašsajūtas v a r a t p r e c ī z i p a r e d z ē t laikapstākļu maiņu un ja jūs tas n e m a z n e i e p r i e c ē , izdariet p u n k t u m a s ā ž u ! P ē c v a i r ā k i e m m a s ā ž a s kursiem jūs vairs nejutīsiet atmosfēras s p i e d i e n a m a i ņ u . P u n k t u m a s ā ž u nav ieteicams uzsākt p a a s i n ā j u m a laikā.

J a j ū s slikti p a n e s a t m i t r u u n a u k s t u l a i k u , j a j e b k u r a s l i m ī b a šajā laikā p a a s i n ā s , i z d a r i e t p i r m ā s g r u p a s p u n k t u masāžu (3. shēma)!

Iedarbojoties u z punktiem, izmantojiet n o m i e r i n o š o me­ t o d i ! M a s ā ž a s p a ņ ē m i e n s : v i e g l s 3 — 5 min ilgs u z s p i e d i e n s , k o k o m ­ b i n ē ar rotāciju pulksteņa rādītāju kustības virzienā. Ieteicami 2 vai 3 m a s ā ž a s kursi, katrā pa ļ 2 s e a n s i e m . Tie j ā i z d a r a , p i r m s s ā k a s s e z o n a ar krasām laikapstākļu un atmosfēras s p i e d i e n a maiņām.

1. punkts (vai-guaņ) — «punkts pie robežas ārpusē»; abās rokās; atrodas uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s virsmas s p r a u g ā starp a p a k š d e l m a kauliem 2 v i e n . virs plaukstpamata v i d ē j ā s krokas. M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā rokā; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.

2. punkts (čžun-czi) — «virsotnes viduspunkts»; atrodas uz ķ e r m e ņ a priekšējās viduslīnijas 4 vien. zem nabas. M a s ē t guļus uz m u g u r a s , muskuļi atslābināti.

Ja 3. punkts (vei-šu) — «kuņģa saskaņas punkts»; a b ā s ķermeņa pusēs; a t r o d a s 1 % v i e n . p a labi ( p a kreisi) n o m u g u r ē j ā s v i d u s ­ līnijas X I I krūšu un I jostas skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas līmenī. M a s ē š a n u vienlaikus a b ā s pusēs izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a ­ likts n e l i e l s s p i l v e n s .

4. punkts (tjaņ-ļao) — «punkts pie d e b e s u bedrītes»; abās ķermeņa p u s ē s ; atrodas lāpstiņas virsšķautnes b e d r ē p i e lāpstiņas a u g š m a l a s I krūšu skriemeļa smailā izauguma līmenī. M a ­ sēt tāpat kā 3. punktu.

dažu

notiek papildu

gaisa temperatūras punktu

stipra

pazemināšanas,

izdariet v e l

masāžu!

6. punkts (šeņ-mai) — «punkts pie asinsvada izstiepuma»; abās kājās; atrodas padziļinājumā z e m ā r ē j ā s potītes uz r o b e ž a s starp p ē d a s virsējo un apakšējo virsmu. M a s ē t vienlaikus abās kājās; sēdus.

7. punkts (čžun-fu) — «centrālā stāvokļa punkts»; abās ķermeņa p u ­ sēs; atrodas I ribstarpā zem atslēgkaula ārējā gala. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus.

5. punkts (u-i) — «punkts p i e istabas aizslietņa»; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;

8. punkts (tjaņ-czin) — «punkts p i e d e b e s u a v o t a » ; abās rokās; atro­

a t r o d a s 11 ribstarpā uz a t s l ē g k a u l a viduslīnijas. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus vai guļus uz muguras, mus­ kuļi a t s l ā b i n ā t i .

das uz a u g š d e l m a m u g u r ē j ā s virsmas 1 v i e n . virs iztaisno­ tas rokas e l k o ņ a krokas. M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā rokā;

s ē d u s , roka nolaista uz leju.

J a j ū s slikti p a n e s a t v ē j a i n u l a i k u , p i e v i e n o j i e t p i e i e p r i e k š ē j i e m punktiem vēl vienu punktu!

9. punkts (huan-tjao) — «punkts lēcienam b r i e d u m ā » ; abās sēžas p u ­ s ē s ; a t r o d a s u z m u g u r p u s i n o g ū ž a s l o c ī t a v a s . M a s ē otrs c i l v ē k s ; jūsu stāvoklis ir g u ļ u s uz s ā n i e m , a p a k š ē j ā kāja izstiepta, augšējā — pievilkta p i e v ē d e r a . Turpmāk, kad šī punkta atrašana jums vairs n e s a g ā d ā s grūtības, to var masēt, atrodoties guļus uz v ē d e r a ( z e m tā palikts s p i l v e n s ) .

kā arī parasto h i g i ē n i s k o a p m a z g ā š a n o s , p ē c kuras p l ā n a kārta i e z i e ­ diet ā d u a r L a s ā r a p a s t u ; I zmanto

i e t e i c a m a arī punktu masaza.

n o m i e r i n o š o

metodi. Masāžas paņēmiens — viegla

g l a u d ī š a n a a r r o t ā c i j u p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v.rz.ena,_ k o i z d a r a } — 5 m i n a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p ā . I e t e i c a m i v a i r ā k , k u r s i , katra p a \ l s e .insiem ( t o s i z d a r a katru d i e n u ) .

PLAUKSTU SVĪŠANA ( o t r ā s

g r u p a s

p u n k t i ; 4.

shēma)

1. p u n k t s ( h e - g u ) — « p u n k t s i e l e j ā , kas aizsegta no v i s ā m p u s ē m » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s plaukstas v i r s p u s ē starp I un 11 d e l ­ nas kaulu, tuvāk II d e l n a s kaulam. M a s ē t pamīšus labajā un kreisajā p l a u k s t ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a .

2. punkts (jui-czi) — «satikšanās punkts ar zivi»; a b ā s rokās; a t r o d a s uz delnas pie J a j ū s slikti p a n e s a t k a r s t u l a i k u , k a d j ū s u s l i m ī b a s p a a s i n ā s , i z m a n ­ tojiet p u n k t u m a s ā ž a i tikai š ā d u s d i v u s p u n k t u s !

10. p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ l ) — « s i m t s l i m ī b u ā r s t ē š a n a s p u n k t s » ; a b ā s k ā j ā s ; atrodas uz apakšstilba 3 v i e n . zem c e ļ a kauliņa apakšējās malas un 1 v i e n . uz ā r u no lielā lielakaula p r i e k š ē j ā s m a l a s .

M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas iztaisnotas.

1 1 . punkts (jun-cjuaņ) — «punkts p i e burbuļojoša strauta»; abās kājās; a t r o d a s p ē d a s a p a k š p u s ē — b e d r ī t ē , kas v e i d o j a s , ja saliec kājas pirkstus. M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā p ē d ā ; sēdus.

PLAUKSTU, PĒDU, STARPENES, PADUŠU, GALVAS PASTIPRINĀTA SVĪŠANA Par pastiprinātu svīšanu sauc palielinātu sviedru izda­ l ī š a n o s , kas n a v saistīta ar lielu fizisku s a s p r i n d z i n ā j u m u , a u g s t u ā r ē j ā s v i d e s t e m p e r a t ū r u , o r g a n i s m a p ā r k ā r š a n u p ā r ā k silta a p ģ ē r b a d ē ļ .

P a s t i p r i n ā t a s v ī š a n a v a r b ū t saistīta a r stipru e m o c i o n ā l u u z b u d i n ā ­ jumu, n e r v u sistēmas un iekšējās sekrēcijas d z i e d z e r u d a r b ī b a s funkcionāliem t r a u c ē j u m i e m , it īpaši jauniešiem un s i e v i e t ē m klimak­ tērija p e r i o d ā , kā arī ar a n g i o v e ģ e t a t ī v o distoniju.

Pastiprinātas svīšanas gadījumā konsultējieties ar ārstu, ievērojiet viņa ieteiktās r e k o m e n d ā c i j a s , kā arī p e r s o n i s k ā s h i g i ē n a s noteikumus: katru d i e n u m a z g ā j i e t i e s d u š ā , s ā k o t a r p ē d ā m ! N a v i e t e i c a m s v a l k ā t sintētiska a u d u m a a p ģ ē r b u , it ī p a š i v e ļ u ; vasarā jāvalkā vaļēji a p a v i .

V i e t ē j a svīšana ir asinsvadu reakcijas traucējumu rezultāts. V i s ­ biežāk to n o v ē r o plaukstās, p ē d ā s , padusēs, starpenē.

Pastiprinātas svīšarias g a d ī j u m ā izmantojiet a p m a z g ā š a n o s ar savelkošiem līdzekļiem (ozolu mizas novārījumu, d e d z i n ā t u alaunu),

I

d e l n a s kaula p a m a t n e s . M a s ē t p a m ī š u s

labajā u n kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta u z g a l d a , d e l n a vērsta uz augšu.

P ē d ē j o punktu masē p ē c t o n i z ē j o š a s m e t o d e s , izmantojot ¡2—1 m i n i l g u d z i ļ a u z s p i e d i e n a u n v i b r i n ā š a n a s p a ņ ē m i e n u .

8. punkts ( s a ņ - j a n - l o ) — «triju J A N stabilizācijas p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; atrodas

uz

apakšdelma

mugurējās

virsmas

4

vien.

virs

p l a u k s t p a m a t a l o c ī t a v a s krokas starp a p a k š d e l m a k a u l i e m .

Masēt

pamīšus

labajā

un

galda, delna vērsta uz

kreisajā

rokā;

roka

uzlikta

uz

leju.

PĒDU SVĪŠANA ( t r e š ā s

g r u p a s

p u n k t i ;

5 . shēma)

1 . p u n k t s ( f u - ļ u ) — « p u n k t s p i e s t r a u m e s , kas p l ū s t a i z m u g u r ē » ; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba 2 v i e n . virs iekšējās potītes.

M a s ē t vienlaikus abās kājās; sēdus.

2 . p u n k t s ( h e - g u ) — sk. o t r ā s g r u p a s 1 . p u n k t u .

3. punkts (czje-sij — «atklātas palejas punkts»; a b ā s kājās;

atrodas

b e d r ī t ē uz p ē d a s locītavas priekšējās virsmas. M a s ē t v i e n i

3. punkts (jan-či) — «punkts pie Jana e z e r a » ; abās rokās; atrodas b e d r ī t ē plaukstpamata mugurējās virsmas vidū. M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz galda, delna vērsta uz leju.

4. punkts ( n e i - g u a ņ ) — «punkts pie robežas iekšpusē»; abās rokās; a t r o d a s starp c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s virsmas 2 v i e n . virs plaukstpamata v i d ē j ā s krokas. M a s ē t tāpat kā 2. punktu.

5. punkts (čži-gou) — «punkts sazarojuma padziļinājumā»; abās rokās; atrodas uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s virsmas spraugā starp a p a k š d e l m a kauliem 3 v i e n . virs plaukstpamata a u g š ē j ā s krokas. M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.

6. p u n k t s ( d a - ļ i n ) — « p u n k t s p i e liela p a u g u r a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s uz plaukstpamata priekšējās virsmas padziļinājumā starp c ī p s l ā m . M a s ē t p a m ī š u s labajā u n kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

7. punkts (hou-sji) — « m u g u r ē j ā s aizas punkts»; a b ā s rokās; atrodas uz plaukstas — uz r o b e ž a s starp tās m u g u r ē j o un d e l n a s virsmu virs V d e l n a s kaula galviņas. M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , pirksti sa­ vilkti d ū r ē .

laikus a b ā s k ā j ā s ; s ē d u s .

4. punkts (cju-sjui) — «punkts p i e tirgus uzkalniņa»; a b a s kājās; atro­ d a s p ē d a s v i r s p u s e s i e d o b ē n e d a u d z uz leju un uz priekšu no ārējās potītes. M a s ē t vienlaikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas c e ļ o s .

5. punkts (tai-čun) — «augstais p ē d a s punkts»; abās kājās; atrodas p ē d a s v i r s p u s ē v i s š a u r ā k a j ā v i e t ā s t a r p I un 11 p l e z n a s kaulu. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.

6. punkts (iņ-ļin-cjuaņ) — «punkts pie IŅ avota»; abās kājās; atrodas uz a p a k š s t i l b a 2 v i e n . z e m c e ļ a k a u l i ņ a un 2 /9 v i e n . uz iekšu n o lielā lielakaula p r i e k š ē j ā s malas. M a s ē t v i e n l a i ­ kus a b ā s k ā j ā s ; s ē d u s , kājas iztaisnotas.

7. punkts ( p a n - g u a ņ - š u j — «urīnpūšļa saskaņas punkts»; a b ā s ķer­ 1 m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 1 / 9 v i e n . uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s viduslīnijas I I u n I I I krustu skriemeļa starpas l ī m e n ī . M a ­ s ē š a n u izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir g u ļ u s uz v ē ­ d e r a , z e m tā palikts neliels s p i l v e n s .

PADUŠU SVĪŠANA ( c e t u r t ā s

g r u p a s

p u n k t i ;

6 . shēma)

1 . p u n k t s ( n e i - g u a ņ ) — sk. o t r ā s g r u p a s 4 . p u n k t u .

2. punkts (šao-hai) — «punkts p i e mazītiņas jūras» j e b « d z ī v e s prieku p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s b e d r ī t ē , kas ir e l k o ņ a locī­ tavas priekšējā virsmā, mazā pirkstiņa p u s ē . M a s ē t p a m ī ­ šus l a b a j ā u n k r e i s a j ā r o k ā ; s ē d u s , r o k a u z l i k t a u z g a l d a , delna vērsta uz augšu.

3. punkts (tjaņ-czun) — «punkts pie d e b e s u senčiem»; abās ķermeņa pusēs; atrodas lāpstiņas zemšķautnes b e d r e s centrā.

M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , zem tā palikts neliels spil­ vens.

4. punkts (juaņ-je) — «punkts pie ūdens virpuļa»; abās ķermeņa pusēs; atrodas p a d u s e s viduslīnijas un IV ribstarpas krustošanās vietā. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus.

5. punkts (tjaņ-čžu) — «punkts pie d e b e s u staba»; abās galvas pusēs; a t r o d a s 1 llo v i e n . u z s ā n i e m n o m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s u z galvas matainās daļas robežas. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; galva n e d a u d z noliekta uz priekšu.

STARPENES SVĪŠANA ( p i e k t ā s 1. punkts

g r u p a s

p u n k t i ;

7 . shēma)

(jao-šu) — «jostasvietas punkts»; atrodas uz mugurējās v i d u s l ī n i j a s astes kaula c e n t r ā . M a s ē š a n u izdara otrs c i l ­ v ē k s . Jūsu stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , zem tā neliels spilvens.

2. punkts (czu-saņ-ļi) — «simt slimību ārstēšanas p u n k t s » ; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba 3 v i e n . z e m c e ļ a kauliņa apakšmalas un 1 v i e n . uz ā r u no lielā lielakaula p r i e k š ē j ā s malas. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas iztaisnotas.

3. punkts ( c j u i - g u ) — «punkts p i e kaula izliektās d a ļ a s » ; a t r o d a s uz ķ e r m e ņ a priekšējās viduslīnijas virs k a u n u m a kaula a u g ­ šējā zara (simfīzes). M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , muskuļi atslābināti.

4. punkts

( m i n - m e ņ ) — «punkts pie d z ī v ī b a s vārtiem»; a t r o d a s uz ķ e r m e ņ a m u g u r ē j ā s viduslīnijas starp II un I I I jostas skriemeļa smailajiem i z a u g u m i e m . M a s ē š a n u izdara otrs cilvēks. Jūsu stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , zem tā palikts neliels spilvens.

G A L V A S SVĪŠANA ( s e s t ā s

g r u p a s

p u n k t i ;

8.

shēma)

1. punkts (šeņ-mai) — «punkts pie asinsvada izstiepuma»; abās kājās; a t r o d a s i e d o b ē z e m ā r ē j ā s p o t ī t e s u z r o b e ž a s starp p ē d a s virsējo un apakšējo virsmu. M a s ē t vienlaikus abās kājās; sēdus.

G A L V A S SVĪŠANA NAKTĪ 2 . p u n k t s ( n e i - g u a ņ ) — sk. o t r ā s g r u p a s 4 . p u n k t u .

3. punkts (vai-guaņ) — «punkts pie robežas ārpusē»; abās rokās; atro­ d a s uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s virsmas s p r a u g ā starp a p a k š ­ d e l m a kauliem 2 v i e n . virs plaukstpamata v i d ē j ā s k r o k a s .

M a s ē t s ē d u s , roka uzlikta u z g a l d a , d e l n a v ē r s t a u z leju.

4. punkts (siņ-šu) — «sirds saskaņas punkts»; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 11 /2 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no m u g u r ē j ā s v i d u s ­ līnijas V un VI krūšu skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l ­ v ē k s . J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , zem tā palikts n e ­ liels s p i l v e n s .

5. p u n k t s ( ž a ņ - g u ) — «punkts p i e trīs p ā r b a u d ī j u m u i e l e j a s » ; a b ā s kājās; atrodas p ē d a s v e l v e s v i d ū uz r o b e ž a s starp p ē d a s virsējo un apakšējo virsmu. M a s ē t vienlaikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas c e ļ o s .

Ja jūsu ķ e r m e ņ a virsma v i e n m ē r ir n e d a u d z mikla, p i e v i e n o j i e t pie vietējās svīšanas ārstēšanas punktiem vēl vienu punktu.

6. punkts ( g e - š u ) — «diafragmas punkts»; abās ķermeņa pusēs; atro­ das 11 /2 v i e n . uz v i e n u un otru pusi no m u g u r ē j ā s v i d u s ­ l ī n i j a s V I I u n V I I I k r ū š u s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u star­ p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs cilvēks. J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , z e m tā palikts neliels spilvens.

SIRDSKLAUVES D a u d z i c i l v ē k i (it ī p a š i s i e v i e t e s ) s ū d z a s p a r n e g a i d ī t ā m u n n e i z s k a i d r o j a m ā m s i r d s k l a u v ē m , kas r o d a s p ē k š ņ i , b i e ž i naktīs. Tās p a v a d a n e p a t ī k a m a sajūta un pat s ā p e s sirds a p v i d ū ; t r a u c ē t s ir arī m i e g s . J a ārsts jums n e d i a g n o s t i c ē sirds s l i m ī b u , t a d v i s t i c a m ā k , k a s i r d s k l a u v e s ir saistītas ar a s i n s v a d u v e ģ e t o d i s t o n i j u . Tās r a š a n o s v e i ­ cina nosliece uz nervozitāti un d u s m ā m , neticība saviem spēkiem, smēķēšana, neracionāls diennakts režīms. Šī stāvokļa ārstēšanā izmanto arī m e d i k a m e n t u s , t o m ē r priekš­ r o k a d o d a m a p s i h o l o ģ i s k i e m l ī d z e k ļ i e m ( a u t o g ē n a i s t r e n i ņ š ) u n fizi-

kalām m e t o d ē m (refleksoterapija, p u n k t u m a s ā ž a ) . Turklāt kategoriski aizliegts smēķēt, kā arī lietot kafiju, stipru t ē j u , alkoholiskus d z ē r i e ­ nus.

Bioloģiski aktīvo punktu masāžai jāizmanto n o m i e r i n o š ā m e t o d e . M a s ā ž a s p a ņ ē m i e n s — v i e g l a rotējoša g l a u d ī š a n a , ko izdara 3 — 5 min aizvien lēnākā t e m p ā .

P i r m ā s g r u p a s p u n k t u s m a s ē kursa n e p ā r a d i e n ā s , otrās g r u p a s punktus — pāra dienās.

P i r m ā s

g r u p a s

p u n k t i

(9.

shēma)

1. punkts (šeņ-meņ) — «punkts pie dievišķiem vārtiem»; abās rokās; atrodas uz plaukstpamata priekšējās virsmas v i d ē j ā s kro­ kas p a d z i ļ i n ā j u m ā starp c ī p s l ā m . M a s ē t p a m ī š u s labajā u n kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta u z g a l d a , d e l n a v ē r ­ sta u z a u g š u .

2. punkts ( g e - š u ) — «diafragmas punkts»; abās ķermeņa pusēs; atro­ d a s 1 llo v i e n . p a l a b i ( p a k r e i s i ) n o m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s V I I u n V I I I krūšu skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l v ē k s .

J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , z e m tā palikts neliels spilvens.

3. p u n k t s ( d a - ļ i n ) — « p u n k t s p i e liela p a u g u r a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s uz plaukstpamata priekšējās virsmas padziļinājumā starp c ī p s l ā m . M a s ē t p a m ī š u s labajā u n kreisajā rokā; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a vērsta uz a u g š u .

4. punkts (da-čžun) — «punkts pie ūdens avota»; abās kājās; atrodas uz p ē d a s — v i e t ā , kur p a p ē ž a c ī p s l a p i e s t i p r i n ā s p i e p a p ē ž a kaula. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas ceļos.

Sī punkta masāža ir sevišķi efektīva, ja sirdsklauves saistītas ar n e r v o z i t ā t i .

5. punkts (šao-hai) — «punkts p i e mazītiņas jūras» j e b « d z ī v e s prieki p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s b e d r ī t ē , kas i r e l k o ņ a locī t a v a s p r i e k š ē j ā v i r s m ā , mazā pirkstiņa p u s ē . M a s ē t pamī­ šus labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz galda, delna vērsta uz augšu. Šī punkta masāža ir sevišķi efektīva, ja sirdsklauves r o d a s kustību laikā.

O t r a s

g r u p a s

p u n k t i

(10.

shēma)

1. punkts (tun-ļi) — «punkts savienošanai ar iekšējo»; a b ā s rokās; atrodas cīpslu starpā uz a p a k š d e l m a priekšējās virsmas 1 v i e n . virs plaukstpamata v i d ē j ā s krokas. M a s ē t pamīšus labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a vērsta uz augšu.

2. punkts (siņ-šu) — «sirds saskaņas punkts»; a b ā s ķermeņa pusēs; atrodas 11 /2 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no m u g u r ē j ā s v i d u s ­ līnijas V un VI krūšu skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs cil­ v ē k s . J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , zem tā palikts n e ­ liels s p i l v e n s . Šī punkta masāža ir īpaši efektīva, ja sirdsklauves r a d u š ā s sakarā ar uztraukumu.

3. punkts ( n e i - g u a ņ ) — «punkts pie robežas iekšpusē»; abās rokās; atrodas

siarp

cīpslām

uz

apakšdelma

priekšējās

virsmas

2 v i e n . virs plaukstpamata v i d ē j ā s krokas. M a s ē t pamīšus labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a vērsta uz augšu.

4. punkts (guņ-suņ) — «kņaza mazdēla punkts»; abās kājās; atrodas uz

r o b e ž a s starp p ē d a s virsējo

un apakšējo virsmu

pie

I pleznas kaula. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas ceļos.

5. punkts (ļi-gou) — «punkts p i e gala renītes»; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba p r i e k š ē j ā s virsmas 5 v i e n . virs iekšējās p o t ī « tes p i e lielā l i e l a k a u l a i e k š ē j ā s malas. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kājās; s ē d u s , kājas iztaisnotas. Šī punkta masāža ir īpaši efektīva, ja sirdsklauves radušās nervozitātes stāvoklī.

6. p u n k t s ( č ž i - č ž e n ) — « p u n k t s p i e īstā p o s m a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s virsmas 5 v i e n . virs plaukstpa­ mata locītavas mazā pirkstiņa p u s ē . M a s ē t p a m ī š u s labajā u n kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta u z g a l d a , d e l n a v ē r ­ sta u z l e j u . Šī punkta masāža ir īpaši efektīva, ja sirdsklauves rodas iekšēja nemiera dēļ.

AUKSTAS

KĀJAS

P a s t ā v ī g i aukstas kājas n o r ā d a uz tiešu sakarību ar asins­ vadu

veģetodistoniju.

I z d a r i e t p u n k t u m a s ā ž u , b e t s ā c i e t t o siltā g a d a l a i k ā ! V ē l a m i 2 v a i 3 k u r s i , katrā p a 1 0 — 1 2 s e a n s i e m . T i e s a g a t a v o s j ū s a u k s t a j a m g a d a ­ laikam.

Punktu miens

—

rādītāju

masāžā

izmanto

vienlaikus kustības

ar

virzienā;

P i r m ā s

t o n i z ē j o š o

dziļu

uzspiedienu

uz

g r u p a s

katru

metodi. izdara

punktu

p u n k t u s

Masāžas paņē­

rotāciju

iedarbojas

pulksteņa l

lo—1

min.

mase, j a i r aukstas p ē ­

das ( 1 1 . s h ē m a ) .

1 . p u n k t s ( d a - č ž u i ) — « p u n k t s p i e izcilta s k r i e m e ļ a » ; a t r o d a s u z m u g u ­ rējās viduslīnijas starp V I I kakla un I krūšu skriemeļa smailajiem izaugumiem. M a s ē t sēdus, galva n e d a u d z no­ liekta uz p r i e k š u .

2. punkts (čže-cziņ) — «punkts pie sānu muskuļa»; abās ķermeņa p u ­ s ē s ; a t r o d a s I V r i b s t a r p ā 6llv v i e n . u z s ā n i e m n o k r ū š u viduslīnijas. M a s ē t p a p r i e k š kreisajā p u s ē , p ē c tam labajā pusē; guļus uz muguras.

3. p u n k t s (fu-ļu) — « p u n k t s p i e straumes, kas plūst a i z m u g u r ē » ; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba 2 v i e n . virs iekšējās potītes.

M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

4. punkts (tai-čun) — «augstais p ē d a s punkts»; a b ā s kājās; atrodas p ē d a s v i r s p u s ē visšaurākajā v i e t ā starp I un 11 p l e z n a s kaulu. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.

5.

punkts (šeņ-mai) — «punkts pie asinsvada izstiepuma»; abās kājās; atrodas p a d z i ļ i n ā j u m ā z e m ā r ē j ā s p o t ī t e s uz r o b e ž a s starp p ē d a s virsējo un apakšējo virsmu. M a s ē t vienlaikus abās kājās; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

6. punkts (šui-cjuaņ) — «punkts p i e dziļas aizas»; a b ā s kājās; atrodas u z m u g u r p u s i u n u z l e j u n o i e k š ē j ā s p o t ī t e s — v i e t ā , kur p ē d a s virsējās un apakšējās virsmas r o b e ž a šķērso p a p ē ž a c ī p s l u . M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas ceļos.

7. punkts (čžun-fen) — « v i d u s z ī m o g a punkts»; abās kājās; atrodas i e d o b ē , kas ir p ē d a s v i r s p u s ē uz p r i e k š u un uz leju no iekšējās potītes. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas ceļos.

Ja jums p ē d a s p e r i o d i s k i ir g a n aukstas, g a n karstas, t a d p i e v i e ­ nojiet vēl divu punktu masāžu!

8. p u n k t s ( ž a ņ - g u ) — «punkts p i e trīs p ā r b a u d ī j u m u i e l e j a s » ; a b ā s kājās; atrodas p ē d a s v e l v e s v i d ū u z r o b e ž a s starp p ē d a s virsējo un apakšējo virsmu. M a s ē t vienlaikus abās kājās; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

9. punkts (jun-cjuaņ) — «punkts p i e b u r b u ļ o j o š a strauta»; a b ā s kājās; a t r o d a s p ē d a s a p a k š p u s ē — b e d r ī t ē , kas v e i d o j a s , j a saliec kājas pirkstus. M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā p ē d ā ; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

J a jūsu p ē d u ā d a i r z i l g a n s a r k a n a , t a d j ā p i e v i e n o v e l d a ž u punktu masāža.

10. p u n k t s ( š u i - d a o ) — « p u n k t s p i e ū d e n s c e l i ņ a » ; a b a s p u s ē s ; a t r o ­ d a s 3 v i e n . z e m n a b a s uz v ē d e r a otrās sānu līnijas j e b 2 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no v ē d e r a viduslīnijas. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; g u ļ u s uz m u g u r a s , muskuļi atslā­ bināti.

1 1 . punkts ( f e n - l u n ) — « g r a c i o z a izciļņa p u n k t s » ; a b ā s kājās; atrodas 8 v i e n . virs ā r ē j ā s p o t ī t e s p i e lielā lielakaula muskuļa ā r ē j ā s m a l a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā j ā s ; s ē d u s , k ā j a s iztais­ notas.

O t r ā s g r u p a s p u n k t u s masē, j a i r auksti c e ļ g a l i u n a u g š ­ stilbi (12. s h ē m a ) .

1. punkts (iņ-šu) — «neizpētīta ceļa punkts»; abās kājās; atrodas uz augšstilba 3 v i e n . virs c e ļ a kauliņa a u g š ē j ā s malas. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas iztaisnotas.

2. punkts (fu-tu) — «punkts p i e balstoša izciļņa»; a b ā s kājās; atrodas uz augšstilba 6 v i e n . virs ceļa kauliņa a u g š ē j ā s malas.

M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas iztaisnotas.

3. punkts

(cjui-cjuaņ) — «punkts pie avota izliekuma»; abās kājās; atrodas ceļa locītavas a p v i d ū ceļa kauliņa centra līmenī p i e p a c e l e s krokas iekšējā gala. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas pussaliektas.

4. p u n k t s (tai-sji) — «punkts p i e gaismas j ū r a s » ; a b ā s k ā j ā s ; a t r o d a s padziļinājumā starp p a p ē ž a c ī p s l u un iekšējo potīti potītes centra līmenī. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas ceļos.

ATEROSKLEROZE

A t e r o s k l e r o z i izraisa g a l v e n o k ā r t t a u k m a i ņ a s t r a u c ē j u m i cilvēka organismā. Taukiem l ī d z ī g a s vielas, konkrēti holesterīns, uz­ krājas palielinātā d a u d z u m ā asinīs, p ē c tam n o g u l s n ē j a s a s i n s v a d u iekšējā sienā un līdz ar to sašaurina tos. Tas s a v u k ā r t izraisa i e k š ē j o orgānu, arī sirds un galvas smadzeņu, nepietiekamu asinsapgādi.

Aterosklerozes pirmās pazīmes var izpausties samērā agri.

Mazkustīgs d z ī v e s v e i d s un pārēšanās rada labvēlīgus apstākļus vielmaiņas traucējumiem un nosaka nepietiekamu asinsvadu aparāta t r e n i ņ u , kas s a v u k ā r t v e i c i n a a t e r o s k l e r o z e s a t t ī s t ī b u . Š ī s s l i m ī b a s izcelsmē būtiska n o z ī m e ir d a ž ā d i e m kaitīgumiem, p i e m ē r a m , s m ē ķ ē ­ šanai, alkohola lietošanai, negatīvām emocijām, pārmērīgai gaļas un tauku lietošanai uzturā.

Aterosklerozes simptomi ir d i e z g a n d a u d z v e i d ī g i : atmiņas p a v ā j i ­ nāšanās (sevišķi grūti i e g a u m ē t j a u n o ) , g a l v a s s ā p e s , reibonis, troksnis ausīs, bezmiegs.

A t e r o s k l e r o z e s attīstībā un norisē ī p a š a n o z ī m e ir d i e n a s režī­ mam, pareizai d a r b a un atpūtas mijai, racionālam uzturam, savlaicīgai v ē d e r a izejai, sāls i e r o b e ž o š a n a i uzturā. I e t e i c a m a s p a s t a i g a s , ilgstoša uzturēšanās svaigā gaisā. Ārsta ieteiktai ārstēšanai p a p i l d u s var izmantot arī punktu masāžu.

Kā pirmās grupas, tā otrās grupas punktu masāžai izmanto n om i e r i n o š o metodi, masāžas paņēmiens — viegls uzspiediens ar rotāciju, ko izdara 3 — 5 min aizvien lēnākā ritmā. P i r m ā s g r u p a s p u n ­ ktus m a s ē n e p ā r a d i e n ā s , o t r ā s g r u p a s p u n k t u s — p ā r a d i e n ā s . K u r s ā ir 1 0 — 1 2 seansi. Starp kursiem 7 — 1 0 d i e n u ilgs pārtraukums. I e t e i ­ c a m i v a i r ā k i kursi p ē c k ā r t a s .

P i r m ā s

g r u p a s

p u n k t i

(13.

shēma)

1. punkts (hou-ģin) — «punkts pie galvas mugurējā paugura»; atrodas u z g a l v a s m u g u r ē j ā s viduslīnijas 5 ^ 2 v i e n . virs g a l v a s matainās daļas mugurējās robežas. M a s ē t sēdus, galva n e d a u d z noliekta uz priekšu.

2. punkts (šeņ-cjue) — «punkts pie dievišķas robežas»; atrodas nabas centrā. M a s ē t sēdus vai guļus, muskuļi atslābināti, kājas saliektas c e ļ o s .

3. punkts (ge-šu) — «diafragmas punkts»; abās ķermeņa pusēs; atrodas 1 ^ 2 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no m u g u r ē j ā s viduslīnijas V I I u n V I I I krūšu skriemeļa smailo izaugumu starpas l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l ­ v ē k s . J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , zem tā palikts spilvens.

4. punkts ( č ž u n - č u n ) — « v i d ē j ā izciļņa punkts»; a b ā s rokās; atrodas 3 mm no I I I pirksta n a g a gultnes leņķa rādītājpirksta virzienā. M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.

5. punkts (nei-guaņ) — «punkts pie robežas iekšpusē»; abās rokās;

6. punkts

atrodas starp c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a priekšējās virsmas 2 v i e n . virs plaukstpamata v i d ē j ā s krokas. M a s ē t s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a vērsta uz a u g š u . (tun-ļi) — «punkts savienošanai ar iekšējo»; a b ā s rokās; atrodas starp c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a priekšējās virsmas 1 v i e n . virs plaukstpamata v i d ē j ā s krokas. M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a vērsta uz augšu.

7. punkts (šeņ-meņ) — «punkts pie dievišķiem vārtiem»; abās rokās; atrodas uz plaukstpamata priekšējās virsmas vidējās kro­ kas p a d z i ļ i n ā j u m ā starp c ī p s l ā m . M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz augšu.

8. punkts (lao-gun) — «darba pils»; abās rokās; atrodas delnas centrā starp I I I u n I V d e l n a s kaulu. M a s ē t t ā p a t k ā 7 . p u n k t u .

9. punkts (čžan-meņ) — «punkts p i e uzceltiem vārtiem»; abās ķermeņa p u s ē s ; atrodas uz v ē d e r a p i e XI ribas brīvā gala. M a s ē t pamīšus labajā un kreisajā p u s ē ; guļus uz s ā n i e m ; apak­ šējā kāja iztaisnota, virsējā — saliekta un pievilkta p i e vēdera.

10. P u n k t s ( j a n - ļ i ņ - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e J A N a v o t a p a k a l n a » ; a b ā s kājās; atrodas padziļinājumā 2 v i e n . zem ceļa kauliņa un 1 1 /2 v i e n . u z ā r p u s i n o t ā . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā j ā s ; sēdus, kājas saliektas c e ļ o s taisnā leņķī.

O t r ā s

g r u p a s

p u n k t i

(14.

shēma)

1. punkts (jan-fu) — « J A N atbalsta punkts»; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba 4 v i e n . virs ā r ē j ā s potītes centra. M a s ē t v i e n ­ laikus a b ā s kājās; s ē d u s .

2. punkts

(czu-saņ-ļi) — «ilgmūžības punkts»; abās kājās; atrodas uz apakšstilba 3 v i e n . zem ceļa kauliņa apakšējās malas un 1 v i e n . uz ā r p u s i no lielā lielakaula p r i e k š ē j ā s m a l a s .

M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas iztaisnotas.

3. p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «triju IŅ satikšanās p u n k t s » ; a b ā s k ā j ā s ; atrodas uz apakšstilba 3 v i e n . virs iekšējās potītes. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas iztaisnotas.

4. punkts (czjaņ-jui) — «punkts pie pleca gultnes»; abās ķermeņa p u ­ sēs; atrodas starp lāpstiņas p l e c a p a u g u r u un a u g š d e l m a kaula lielo p a u g u r u ( u z leju un uz priekšu no lāpstiņas p l e c a p a u g u r a ) . M a s ē t p a m ī š u s labajā u n kreisajā p u s ē ; sēdus.

5. punkts (tai-juaņ) — «punkts pie milzīga b e z d i b e ņ a » ; abās rokās; a t r o d a s u z p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 1,5 c m z e m plaukstpamata apakšējās krokas īkšķa p u s ē . M a s ē t pamī­ šus labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , delna vērsta uz augšu.

6. punkts (tai-sji) — «punkts p i e gaismas jūras»; a b ā s kājās; a t r o d a s i e d o b ē starp p a p ē ž a cīpslu u n iekšējo potīti potītes c e n ­ tra l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā j ā s ; s ē d u s , k ā j a s s a ­ liektas c e ļ o s .

8. punkts (šeņ-mai) — «punkts pie asinsvada izstiepuma»; abās kājās; a t r o d a s i e d o b ē z e m ā r ē j ā s p o t ī t e s u z r o b e ž a s starp p ē d a s virsējo un apakšējo virsmu. M a s ē t vienlaikus abās kājās; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

9. punkts (kuņ-luņ) — «punkts pie Kuņ-luņa kalna»; a b ā s kājās; atro­ d a s i e d o b ē starp p a p ē ž a c ī p s l u un ā r ē j o potīti potītes centra līmenī. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas pussaliektas.

7. punkts (guņ-suņ) — «kņaza mazdēla punkts»; abās kājās; atrodas uz' r o b e ž a s s t a r p p ē d a s v i r s ē j o u n a p a k š ē j o v i r s m u p i e I p l e z n a s kaula. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

Ja jums ir pavājināta atmiņa, ieteicama 3. grupas punktu masāža. Šo punktu masāžai (izņemot 2 . punktu) izmanto t o n i z ē j o š o me­ t o d i ; masāžas p a ņ ē m i e n s — ' / 2 — 1 min ilgs dziļš u z s p i e d i e n s , rotācija un vibrināšana.

T r e š ā s

g r u p a s

p u n k t i

(15.

shēma)

1. punkts (šao-čun) — «mazais uzbrūkošais punkts»; abās rokās; atro­ d a s 3 mm no V pirksta n a g a gultnes iekšējā leņķa uz I V pirksta p u s i . M a s ē t p a m ī š u s labajā u n kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a vērsta uz leju.

2. punkts ( ļ e - c j u e ) — «rindā trūkstošais punkts a b ā s rokās; atrodas 1 uz a p a k š d e l m a 1 / 2 v i e n . virs plaukstpamata v i d ē j ā s kro­ kas — i e d o b ē p i e s p i e ķ k a u l a ī l e n v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz galda, delna vērsta uz augšu. Iedarbojoties uz šo punktu, izmanto n o m i e r i n o š o metodi; masāžas paņē­ miens — 3 — 5 min ilgs v i e g l s u z s p i e d i e n s un rotācija pulksteņa rādītāju kustības virzienā.

3. punkts (ļin-tai) — «punkts p i e gaisa t e r a s e s » ; atrodas uz m u g u r ē jās v i d u s l ī n i j a s starp V l u n V I I krūšu s k r i e m e ļ a smailajiem i z a u g u m i e m . M a s ē otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , zem tā palikts spilvens.

4. p u n k t s ( d a - č ž u i ) — « p u n k t s p i e izciltā s k r i e m e ļ a » ; a t r o d a s uz m u g u rējās viduslīnijas starp V I I kakla skriemeļa un I krūšu skrie­ meļa smailajiem izaugumiem. M a s ē t sēdus, galva noliekta uz priekšu.

5. punkts (bai-hui) — «simtkārtēja s a v ā c ē j a punkts»; atrodas uz galvas viduslīnijas 5 v i e n . virs g a l v a s matainās daļas priekšējās robežas. M a s ē t tāpat kā 4. punktu.

6. punkts (siņ-šu) — «sirds saskaņas punkts»; a b ā s ķermeņa p u s ē s ; 1

atrodas 1 / 2 v i e n . p a labi ( p a kreisi) n o m u g u r ē j ā s v i d u s ­ līnijas V un VI krūšu s kriemeļ a smailo i z a u g u m u starpas l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l ­ v ē k s . J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , z e m tā palikts spilvens.

3. grupas punktus var masēt pamīšus ar 1. un 2. grupas punktiem. Šajā g a d ī j u m ā v i e n ā kursā ir 14 s e a n s u , ko izdara katru d i e n u . P ē c 7 — 1 0 d i e n u pārtraukuma izdara atkārtotu kursu. N o r ā d ī t o punktu m a s ā ž u v a r izdarīt n e tikai ā r s t n i e c i s k ā , b e t arī profilaktiskā n o l ū k ā .

Samēra bieža aterosklerozes p a z ī m e ir reibonis. P ē c konsultēša­ nās a r ārstu var izdarīt c e t u r t ā s g r u p a s p u n k t u (16. s h ē m a ) m a s ā ž u . L a b ā k , ja to izdara otrs c i l v ē k s , b e t jūs i e ņ e m i e t s ē d u vai g u ļ u stāvokli.

I e d a r b ī b a i u z šiem punktiem izmanto n o m i e r i n o š o m e t o d i ; masāžas p a ņ ē m i e n s — viegls uzspiediens ar rotāciju pulksteņa rādī­ t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā , k a s i l g s t 3 — 5 m i n . I e t e i c a m i v a i r ā k i kursi a r 7 — 1 0 d i e n u ilgu p ā r t r a u k u m u ; v i e n ā kursā 1 2 — 1 4 s e a n s i . Katrā seansā secīgi masē 6 punktus.

1. punkts (cjui-ča) — «punkts p i e izliektām novirzēm»; a b ā s galvas p u s ē s ; a t r o d a s virs acs iekšējā kaktiņa — ' / 2 v i e n . virs g a l ­ vas matainās daļas priekšējās robežas. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus, galva n e d a u d z noliekta uz priekšu.

2. punkts ( c z j a o - s u ņ ) — «punkts p i e auss g a l o t n e s » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ; atrodas virs auss g l i e m e ž n ī c a s a u g š ē j ā s malas. M a s ē t tāpat kā 1. punktu.

3. punkts (tou-cjao-iņ) — «punkts pie IŅ sākuma»; abās galvas pusēs; atrodas p i e aizauss p a u g u r a pamatnes uz horizontālas līni­ jas, kas vilkta g a r ā r ē j ā s auss e j a s a u g š ē j o m a l u . M a s ē t tāpat kā 1. punktu.

4 . p u n k t s ( i - f e n ) — « p u n k t s , kas p a s a r g ā t s n o v ē j a » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ; a t r o d a s b e d r ī t ē starp a p a k š ž o k ļ a leņķi un aizauss p a u g u r u ; p i e s p i e ž o t šo punktu, galvā sajūtams troksnis. M a s ē t tāpat kā 1. punktu.

5. punkts (fen-či) — «punkts p i e gaisa tilpnes»; a b ā s galvas p u s ē s ; atrodas pakauša apvidus i e d o b ē galvas grozītājmuskuļa piestiprināšanās vietā. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus, g a l v a n e d a u d z noliekta uz priekšu.

STENOKARDIJA

Stenokardija ir sirds išēmiskās slimības a g r ī n ā i z p a u s m e ; tā izraisa sirds m u s l u k a t ū r a s a s i n s a p g ā d e s p a s l i k t i n ā š a n o s . Parasti s t e ­ nokardija r o d a s g a n kā sirds a s i n s v a d u a t e r o s k l e r o z e s , g a n kā to spazmu sekas.

J a j u m s p a r ā d ā s p ē k š ņ a s s ā p e s a i z k r ū š u k a u l a , k a s ilgst n o d a ž ā m s e k u n d ē m līdz vairākām ( 1 0 — 6 0 ) minūtēm, neatliekami griezieties p i e ārsta, kas n o t e i k s jūsu s l i m ī b a s s m a g u m u u n ieteiks a t t i e c ī g a s zāles.

Parasti š ā d o s g a d ī j u m o s r e k o m e n d ē ievērot pareizu d a r b a un a t p ū ­ tas r e ž ī m u , izvairīties no stresa s i t u ā c i j ā m , p ā r ē š a n ā s , a l k o h o l a lieto­ š a n a s , lielas fiziskas s l o d z e s , s t e i g a s . Ā r s t ē j i e t s t e n o k a r d i j u l a i k u s ! A r t o i r v i e g l ā k tikt g a l ā , j a l ē k m e s i r retas un ī s l a i c ī g a s .

N e a p š a u b ā m i j u m s p a l ī d z ē s arī p u n k t u m a s ā ž a , kurai izmanto n om i e r i n o š o metodi. Masāžas paņēmiens — viegls uzspiediens un rotācija pulksteņa rādītāju kustības virzienā, ko izdara 3 — 5 min aiz­ vien lēnākā t e m p ā . Kursā ir 12 seansu. Kursu daudzums atkarīgs no jūsu stāvokļa un ārsta p a d o m a (17. s h ē m a ) .

1. punkts (cjui-či) — «punkts p i e izliekta d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; atrodas e l k o ņ a l o c ī t a v a s a p v i d ū ī k š ķ a p u s ē — g a l ā k r o k a i , kas v e i d o j a s , j a roku s a l i e c e l k o n ī . M a s ē t tikai kreisajā r o k ā ; sēdus, roka pussaliekta uz galda, d e l n a vērsta uz leju.

2. punkts (czu-saņ-ļi) — « i l g m ū ž ī b a s punkts»; abās kājās; atrodas uz apakšstilba 3 v i e n . zem ceļa kauliņa apakšējās malas un 1 v i e n . uz āru no lielā lielakaula p r i e k š ē j ā s malas. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas iztaisnotas.

3. punkts (šeņ-meņ) — «punkts pie dievišķiem vārtiem»; abās rokās; atrodas uz plaukstpamata priekšējās virsmas v i d ē j ā s krokas padziļinājumā starp c ī p s l ā m . M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a vērsta uz augšu.

6. punkts (šeņ-ķin) — «punkts pie dievišķa p a g a l m a » ; atrodas uz g a l ­ v a s ' v i d u s l ī n i j a s l l 9 v i e n . virs g a l v a s matainās daļas priek­ šējās robežas. M a s ē t sēdus, priekšu.

Ceturtās grupu

grupas

punktu

(ja

punktu

masāžu

nepieciešams,

galva nedaudz

izdara

pamīšus

arī trešās g r u p a s

ar

noliekta uz pirmo

punktu)

divu

masāžu;

m a s ē š a n a s kursu attiecīgi p a g a r i n a līdz 24 d i e n ā m . Pārtraukums starp kursiem

—

7—10

dienas.

4. punkts

(tun-ļi) — «punkts savienošanai ar iekšējo»; a b ā s rokās; a t r o d a s uz a u g š d e l m a p r i e k š ē j ā s virsmas 1 v i e n . virs plaukstpamata v i d ē j a s krokas padziļinājumā starp c ī p s l ā m .

M a s ē t p a m ī š u s labajā u n kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz galda, delna vērsta uz augšu.

5. punkts (ci-hai) — «enerģijas jūra»; atrodas uz ķ e r m e ņ a priekšējās v i d u s l ī n i j a s 1 1 /2 v i e n . z e m n a b a s . M a s ē t g u ļ u s u z m u g u r a s , muskuļi atslābināti.

ALERĢIJA w

6. punkts (siņ-šu) — «sirds saskaņas punkts»; a b ā s ķermeņa p u s ē s ; atrodas v i e n . pa labi ( p a kreisi) no m u g u r ē j ā s v i d u s ­ līnijas V un VI krūšu skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas līmenī. M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs cil­ vēks. J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , zem tā palikts spil­ vens.

7. punkts ( n e i - g u a ņ ) — «punkts p i e robežas iekšpusē»; abās rokās; atrodas starp c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a priekšējās virsmas 2 v i e n . virs plaukstpamata vidējās krokas. M a s ē t pamīšus labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a vērsta uz augšu.

8. punkts

(czjui-cjue) —

«punkts

pie spēka

robežas»;

atrodas

uz

priekšējās viduslīnijas 6 v i e n . virs n a b a s . M a s ē t guļus uz m u g u r a s , muskuļi atslābināti.

9. punkts (kuņ-luņ) — «punkts p i e Kuņ-luņa kalna»; a b ā s kājās; atro* d a s i e d o b ē starp p a p ē ž a c ī p s l u un ā r ē j o potīti potītes centra līmenī. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

A l e r ģ i j a m ū s d i e n ā s ir v i e n s no biežākajiem un arī n e ­ skaidrākajiem stāvokļiem. A l e r ģ i j a s d ē ļ c i e š miljoniem c i l v ē k u , turklāt bieži v i e n viņi n e v a r p a t i e d o m ā t i e s , kas īsteni v i ņ i e m izraisa a l e r ģ i j u .

A l e r ģ i s k o s l i m ī b u ā r s t ē š a n a i r g r ū t a , j o n o t e i k t a l e r g ē n u i r ļoti s a r e ž ­ ģīti. A l e r ģ i j u v a r izraisīt praktiski j e b k u r a v i e l a : n o z i e d p u t e k š ņ i e m l ī d z p l a s t m a s ā m . V i s i e m z i n ā m s , k a a l e r ģ i j u v a r izraisīt m e d i k a m e n t i .

N e r e t i alerģijas p a m a t ā ir k ā d a p r o f e s i o n ā l a faktora i e t e k m e .

A l e r ģ i j a v i s b i e ž ā k noris kā b r o n h i ā l ā astma vai m e d i k a m e n t o z ā a l e r ģ i j a . A l e r ģ i s k ā s s l i m ī b a s , kuras izraisa a u g u putekšņi ( p o l i n o z e s u n a l e r ģ i s k ā s i e s n a s ) , u z l i e s m o p a v a s a r ī u n vasarā, n e r e t i s i e n a l a i k ā , tādēļ agrāk tās sauca par siena drudzi. Alerģija nereti izpaužas ar ādas reakciju, piemēram, alerģiskais dermatīts, atsevišķu ķermeņa daļu ādas (arī g ļ o t ā d u ) tūska, n ā t r e n e . Alerģislcā reakcija var norisēt arī kā a c u a p ­ sarkums, iesnas, c a u r e j a , b r o n h u s p a z m a , izsitumi, n i e z e , n o g u r u m s .

V i s u s a l e r g ē n u s nav i e s p ē j a m s ne nosaukt, ne arī noskaidrot. L i e ­ lākā t o d a ļ a n o n ā k c i l v ē k a o r g a n i s m ā u n izraisa a l e r ģ i j u t a d , j a tos i e e l p o , a p ē d vai tie nokļūst uz ā d a s . A l e r ģ i j a nereti izpaužas kā īslai­ c ī g a , p ā r e j o š a a l e r ģ i s k a r e a k c i j a , t a č u a l e r ģ i s k a i s s t ā v o k l i s v a r ilgt m ē n e š i e m un g a d i e m . T a d bieži attīstās polisensibilizācija, proti, sasli­ m u š a i s p a k ā p e n i s k i kļūst a l e r ģ i s k s p r e t d a u d z ā m v i e l ā m , j o o r g a n i s m a reaktivitāte uz a l e r g ē n i e m aizvien pastiprinās.

Lai alerģijas ārstēšana būtu sekmīga, jāietekmē organisma vispā­ rīgā reaktivitāte, jāsamazina organisma jutība. Šajā nolūkā var izman­ tot arī punktu m a s ā ž u .

A l e r ģ i j a s p r o f i l a k s e u n ā r s t ē š a n a i r ļoti i n d i v i d u ā l a , t ā d ē ļ n o i e t e i k ­ t a j i e m p u n k t i e m j ā i z v ē l a s t i e , kuru m a s ā ž a d o d v i s l a b ā k o e f e k t u . Tur­ klāt p e r i o d i s k i j ā l i e t o m e d i k a m e n t i , kas s a m a z i n a o r g a n i s m a j u t ī b u ; ' j ā i z v a i r ā s l i e t o t ā r s t n i e c ī b a s l ī d z e k ļ u s , k a s v a r izraisīt» a l e r ģ i j u ; n o uztura jāizslēdz p r o d u k t i , kuriem p i e m ī t a l e r ģ i z ē j o š a s ī p a š ī b a s .

P i r m ā s g r u p a s p u n k t u s (18. shēma) masē a r n o m i e ­ r i n o š o m e t o d i ; m a s ā ž a s p a ņ ē m i e n s — 3 — 5 min u z katru p u n k t u izdara v i e g l u uzspiedienu vai rotāciju pulksteņa rādītāju kustības virzienā. Punkti jāmasē norādītajā s e c ī b ā .

1 - p u n k t s ( d a - č ž u i ) — « p u n k t s p i e izciltā s k r i e m e ļ a » ; a t r o d a s u z m u ­ g u r ē j ā s viduslīnijas starp V I I kakla un I krūšu skriemeļa smailajiem i z a u g u m i e m . M a s ē t ar v i d ē j o pirkstu n o m i e ­ rinošā režīmā, viegli uzspiežot un vienlaikus vibrinot; sēdus, galva n e d a u d z noliekta uz priekšu. Šī punkta ilgstoša masēšana ( l ī d z 5 vai 10 m i n ū t ē m ) p a v ā j i n a aler­ ģijas izpausmes.

7. punkts ( č ž u n - v a ņ ) — « v i d u s k a n ā l a punkts»; atrodas uz priekšējās viduslīnijas 4 v i e n . virs n a b a s . M a s ē t tāpat kā 6. punktu.

8. punkts (ši-meņ) — «punkts p i e akmens vārtiem»; atrodas uz priek­ šējās viduslīnijas 2 v i e n . zem nabas. M a s ē t tāpat kā 6. p u n k t u .

9. punkts ( v a i - g u a ņ ) — «punkts pie robežas ā r p u s ē » ; a b ā s rokās; atro­ das uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s virsmas spraugā starp a p a k š d e l m a kauliem 2 v i e n . virs plaukstpamata v i d ē j ā s krokas. M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā rokā; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju. Ā d a s e k z ē m a attīstās a l e r g ē n u i e t e k m ē t i e m c i l v ē k i e m , kam i r radušies sarežģīti d a ž ā d u o r g ā n u un o r g ā n u sistēmu d a r b ī b a s trau­ c ē j u m i . Ja cilvēks n o n ā k kontaktā ar a l e r g ē n u atkārtoti, mainās viņa organisma reaktivitāte un ekzēma paasinās.

2. punkts (fei-šu) — «plaušu saskaņas punkts»; a b ā s ķermeņa pusēs;

3. punkts

4. punkts

5. punkts

6. punkts

atrodas 1 1 / 2 v i e n . p a labi ( p a kreisi) n o m u g u r ē j ā s v i d u s ­ līnijas I I I un IV krūšu skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i c ī g i a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l ­ vēks. Jūsu stāvoklis ir sēdus, n e d a u d z noliecoties uz priekšu, vai guļus uz v ē d e r a , z e m tā palikts s p i l v e n s . (ge-šu) — «diafragmas punkts»; abās ķermeņa pusēs; atro­ d a s 1 /2 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s V I I u n V I I I krūšu skriemeļa smailo izaugumu starpas l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i c ī g i a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l ­ v ē k s . J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , zem tā palikts n e ­ liels s p i l v e n s . ( s a ņ - c z j a o - š u ) — «trīs ķ e r m e ņ a d a ļ u saskaņas punkts»; a b ā s p u s ē s ; atrodas l ' / 2 v i e n . p a labi ( p a kreisi) n o m u g u r ē ­ j ā s v i d u s l ī n i j a s I un 11 j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u starpas līmenī. M a s ē t tāpat kā 3. punktu. ( d a - č a n - š u ) — «resnās zarnas saskaņas punkts»; a b ā s ķer­ m e ņ a p u s ē s ; atrodas l 1 ^ v i e n . p a labi ( p a kreisi) n o m u ­ g u r ē j ā s viduslīnijas IV un V jostas skriemeļa smailo izau­ g u m u starpas līmenī. M a s ē t tāpat kā 3. punktu. (taņ-čžun) — «krūšu v i d u s p u n k t s » ; atrodas uz priekšējās viduslīnijas IV ribstarpas līmenī. M a s ē t sēdus stāvoklī vai guļus uz m u g u r a s , muskuļi atslābināti.

E k z ē m a i r a k s t u r ī g i e ā d a s izsitumi v a r rasties j e b k u r ā v i e t ā u z ķer­ m e ņ a , sejas v a i e k s t r e m i t ā t ē m . J a a l e r ģ i s k a i s p r o c e s s i r izteikts, e k z ē m a skar p l a š u s ā d a s a p v i d u s .

2 — 3 m ē n e š u s v e c i e m z ī d a i ņ i e m m ē d z rasties e k s u d a t ī v ā d i a t ē z e , r e i z ē m šiem b ē r n i e m p ē c tam attīstās b r o n h i ā l ā astma. N e r e t i t a d n o v ē r o šādu likumsakarību —, pastiprinoties eksudatīvajai diatēzei, b r o n h i ā l ā s astmas lēkmes pārtraucas, un o t r ā d i .

Ja uz ā d a s r o d a s izsitumi, vispirms jākonsultējas ar ārstu. No uztura j ā i z s l ē d z visi t i e p r o d u k t i , k a m v a r b ū t a l e r g ē n a ī p a š ī b a s ( p a t v i t a m ī n i var būt alergēni). Nelietojiet hormonālos līdzekļus, ievērojiet saprā­ tīgu dzīves režīmu, izvairieties no spriedzes situācijām! Dažos e k z ē ­ mas g a d ī j u m o s būtiski p a l ī d z punktu masāža.

O t r ā s g r u p a s p u n k t u s (19. shēma) n e v a j a g masēt n e vienlaikus, ne arī p ē c kārtas labajā un kreisajā p u s ē , b e t g a n š ā d i : v i e n a s e a n s a laikā 1. p u n k t u m a s ē labajā p u s ē , 2. p u n k t u — kreisajā p u s ē , 3 . p u n k t u — l a b a j ā p u s ē , 4 . p u n k t u — k r e i s a j ā p u s ē utt. I z ņ ē ­ m u m s ir p u n k t i , kas a t r o d a s uz v i d u s l ī n i j a s , tos m a s ē katrā s e a n s ā . N ā ­ košā s e a n s a laikā 1. p u n k t u m a s ē kreisajā p u s ē , 2. p u n k t u — labajā p u s ē , 3 . p u n k t u — k r e i s a j ā p u s ē , 4 . p u n k t u — l a b a j ā p u s ē utt.

1.—6. u n 9 . — 1 3 . p u n k t u m a s ē a r t o n i z ē j o š o m e t o d i ; m a s ā ­ ž a s p a ņ ē m i e n s — {lo—1 m i n i l g s d z i ļ š u z s p i e d i e n s , r o t ā c i j a u n v i b r i nāšana.

7., 8 . u n 14. p u n k t u m a s ē a r n o m i e r i n o š o m e t o d i . M a s ā ž a s p a ņ ē m i e n s — v i e g l a g l a u d ī š a n a ar rotāciju p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u kustī­ bas virzienā, ko izdara 3 — 5 min aizvien lēnākā t e m p ā .

1. punkts (ļi-gou) — «punkts pie gala renītes»; abās kājās; atrodas uz apakšstilba priekšējās virsmas 5 v i e n . virs iekšējās p o ­ tītes p i e lielā lielakaula i e k š ē j ā s m a l a s . M a s ē t s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

2. punkts (vei-čžun) — «punkts pie vidējās uzkrātuves»; abās kājās; a t r o d a s p a c e l e s b e d r ī t e s c e n t r ā . M a s ē š a n u izdara otrs cilvēks. Jūsu stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a .

3. punkts (czu-saņ-ļi) — «simt slimību ārstēšanas p u n k t s » ; a b ā s kājās; a t r o d a s 3 v i e n . z e m c e ļ a kauliņa un 1 v i e n . uz ā r u no lielā lielakaula priekšējās malas. M a s ē t s ē d u s , kājas iztaisnotas.

4. punkts (fei-šu) — «plaušu saskaņas punkts»; a b ā s p u s ē s ; atrodas Vio v i e n . p a l a b i ( p a k r e i s i ) n o m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s I I I u n I V krūšu skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas l ī m e n ī .

M a s ē t tāpat kā 2. punktu.

5. punkts (tai-čun) — «augstais p ē d a s punkts»; abās kājās; atrodas p ē d a s v i r s p u s ē v i s š a u r ā k a j ā v i e t ā starp I un 11 p l e z n a s kaulu. M a s ē t s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

6. punkts (cjui-cjuaņ) — «punkts p i e avota izliekuma»; a b ā s kājās; atrodas p i e p a c e l e s krokas iekšējā gala ceļa kauliņa centra līmenī. M a s ē t s ē d u s , kājas viegli saliektas c e ļ o s .

7. p u n k t s ( ž a ņ - g u ) — « p u n k t s p i e trīs p ā r b a u d ī j u m u i e l e j a s » ; a b ā s kājās; atrodas p ē d a s v e l v e s v i d ū . M a s ē t sēdus, kājas sa­ liektas c e ļ o s .

8. punkts (čžun-czi) — «virsotnes v i d u s p u n k t s » ; atrodas uz priekšējās viduslīnijas 4 vien. zem nabas. M a s ē t guļus uz muguras, muskuli atslābināti.

9. punkts (juņ-meņj — «punkts pie mākoņu vārtiem»; abās ķermeņa p u s ē s ; atrodas 6 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no priekšējās viduslīnijas zem atslēgkaula akromiālā (ārējā) gala. M a s ē t ar īkšķi, sēdus.

10. p u n k t s ( n e i - g u a ņ ) — « p u n k t s r o b e ž a s i e k š p u s ē » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o ­ das starp c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a priekšējās virsmas 2 v i e n . virs plaukstpamata v i d ē j ā s krokas. M a s ē t s ē d u s s t ā v o k l ī , roka uzlikta u z g a l d a , d e l n a v ē r s t a u z a u g š u .

1 1 . punkts (vai-guaņ) — «punkts robežas ā r p u s ē » ; abās rokās; atrodas uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s virsmas 2 v i e n . virs plaukst­ pamata v i d ē j ā s krokas starp a p a k š d e l m a kauliem. M a s ē t s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a vērsta uz leju.

12. punkts

(šu-gu) — «punkts p i e kaulu savienojuma vietas»; a b ā s kājās; atrodas p ē d a s ārējā malā p i e V pleznas kaula g a l ­ viņas. M a s ē t s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

13. p u n k t s ( c j u i - č i ) — «punkts p i e izliekta d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s e l k o ņ a krokas galā īkšķa p u s ē ( e l k o ņ a kroka izveidojas, ja roku saliec elkoņa l o c ī t a v ā ) . M a s ē t sēdus, roka viegli saliekta e l k o ņ a l o c ī t a v ā un uzlikta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.

14. p u n k t s ( l e - c j u e ) — « r i n d ā t r ū k s t o š a i s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s uz a p a k š d e l m a 1^2 v i e n . virs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s kro­ kas — i e d o b ē p i e s p i e ķ k a u l a ī l e n v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t s ē d u s , r o k a uzlikta u z g a l d a .

Alerģiskās tūskas gadījumā masē t r e š ā s g r u p a s p u n k t u s (20. s h ē m a ) . Š o s punktus masē a r t o n i z ē j o š o metodi, '/2—1 min dziļi s p i e ž o t , rotējot u n v i b r i n o t . M a s ā ž u izdara 2 — 4 r e i z e s d i e n ā ( k a t r u d i e n u tik i l g i , k a m ē r t ū s k a i z z ū d ) .

1 . p u n k t s ( h e - g u ) — « p u n k t s i e l e j ā , kas a i z s e g t a n o v i s ā m p u s ē m » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s plaukstas v i r s p u s ē starp I un 11 d e l ­ nas k a u l u , t u v ā k I I d e l n a s k a u l a m . M a s ē t p a m ī š u s labajā u n kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta u z g a l d a .

2. punkts (tun-ji) — «punkts savienošanai ar iekšējo»; a b ā s rokās; atrodas cīpslu starpā uz a p a k š d e l m a priekšējās virsmas 1 v i e n . virs plaukstpamata vidējās krokas. M a s ē t pamīšus labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a .

3. punkts ( š a o - č u n ) — «mazais uzbrūkošais punkts j e b otrais d z ī v e s p r i e k u p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; atrodas 3 mm no mazā pirk­ stiņa n a g a g u l t n e s iekšējā leņķa. M a s ē t p a m ī š u s labajā u n kreisajā p u s ē ; s ē d u s , roka uzlikta u z g a l d a .

4. p u n k t s (fu-ļu) — « p u n k t s p i e straumes, kas plūst a i z m u g u r ē » ; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba 2 v i e n . virs iekšējas potītes.

M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

5. punkts (kuņ-luņ) — «punkts pie Kuņ-luņa kalna»; a b ā s kājās; atro­ d a s i e d o b ē starp p a p ē ž a c ī p s l u u n ā r ē j o potīti potītes centra līmenī. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas ceļos. Ā d a s a l e r ģ i j a parasti r a d a s t i p r u n i e z i . A r ī šajā g a d ī j u m ā v a r p a ­ līdzēt punktu masāža.

C e t u r t ā s g r u p a s p u n k t u s ( 2 1 . shēma) masē a r t o n i ­ z ē j o š o m e t o d i , k a t r u p u n k t u l9—1 m i n d z i ļ i s p i e ž o t , k ā a r ī r o t ē j o t pirkstu pulksteņa rādītāju kustības virzienā un vibrinot.

1. punkts (čži-bjaņ) — «punkts sānis no IV skriemeļa»; a b ā s ķermeņa p u s ē s ; atrodas 3 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no m u g u r ē j ā s viduslīnijas krustukaula I V atveres līmenī. M a s ē š a n u v i e n ­ laikus a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā palikts spilvens.

2. punkts (fen-ši) — «vēja tirgus punkts»; a b ā s kājās; atrodas uz augšstilba 6 v i e n . virs c e ļ a kauliņa (ja nolaidīsiet rokas g a r s ā n i e m , v i d ē j a i s pirksts n o r ā d ī s u z š o p u n k t u ) . M a s ē t vienlaikus abās kājās; sēdus.

3. punkts (sjuaņ-čžun) — «punkts p i e brīvi piekārta z v a n a » ; a b ā s kā­ jās; atrodas 3 v i e n . virs ā r ē j ā s potītes. M a s ē t t ā p a t kā 2. punktu.

4. punkts ( v a i - g u a ņ ) — «punkts pie robežas ā r p u s ē » ; abās rokās; atrodas uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s virsmas starp a p a k š ­ d e l m a kauliem 2 v i e n . virs plaukstpamata v i d ē j ā s krokas.

M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā rokā, roka uzlikta uz galda, delna vērsta uz leju.

5. punkts (jan-fu) — « J A N atbalsta punkts»; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba 4 v i e n . virs ā r ē j ā s potītes centra. M a s ē t v i e n ­ laikus a b ā s kājās; s ē d u s .

6. punkts (vei-čžun) — «punkts pie vidējās uzkrātuves»; abās kājās; atrodas paceles bedrītes centrā. M a s ē š a n u vienlaikus abās kājās izdara otrs cilvēks. J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a .

7, p u n k t s (cjui-či) — «punkts p i e izliekta d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s e l k o ņ a krokas galā īkšķa p u s ē (lai kroka i z v e i d o t o s , roka jāsaliec e l k o n ī ) . M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā rokā; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a .

8. punkts (ļi-gouļ -— «punkts pie gala renītes»; abās kājās; atrodas uz apakšstilba priekšējās virsmas 5 v i e n . virs iekšējās p o t ī t e s p i e lielā lielakaula i e k š ē j ā s malas. M a s ē t v i e n ­ laikus a b ā s kājās; s ē d u s .

9. punkts (czu-ļin-ci) — «ritošas asaras punkts»; a b ā s kājās; atrodas p ē d a s v i r s p u s ē visšaurākajā vietā starp IV in V p l e z n a s kaulu. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas ceļos.

10. p u n k t s ( s j a - s j i ) — « p u n k t s š a u r ā i e l e j ā » ; a b ā s k ā j ā s ; a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s ē starp IV un V p l e z n a s kaula g a l v i ņ ā m . M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

1 1 . punkts (cjui-cjuaņ) — «punkts pie avota izliekuma»; abās kājās; atrodas ceļa kauliņa centra līmenī p i e p a c e l e s krokas iekšējā gala. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas viegli saliektas c e ļ o s .

Ja niez kāju un roku ārējā virsma un ķ e r m e ņ a mugurējā virsma, tad masē ne vien ceturtās grupas punktus, bet atkarībā no niezošās vietas arī p i e k t ā s g r u p a s p u n k t u s (22. s h ē m a ) . Izmanto t o n i ­ z ē j o š o m e t o d i — u z k a t r u p u n k t u '/9—1 m i n i l g i i z d a r a d z i ļ u s p i e ­ d i e n u ar rotāciju pulksteņa rādītāju kustības virzienā un vibrināšanu.

1. punkts (čži-iņ) — « I Ņ sasniegšanas punkts»; abās kājās; atrodas mazā pirkstiņa ārmalā 3 mm no n a g a gultnes ārējā leņķa.

M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

2. punkts (guan-min) — «spožas gaismas punkts»; abas kājas; atrodas uz apakšstilba 5 v i e n . virs ā r ē j ā s p o t ī t e s (lai atrastu so punktu, kāja jāsaliec c e l ī ) . M a s ē t vienlaikus a b a s kājas; s ē d u s , kājas viegli saliektas c e ļ o s .

3. punkts (hou-sji) — « m u g u r ē j ā s aizas punkts»; a b ā s rokās; atrodas plaukstas malā virs V d e l n a s kaula g a l v i ņ a s . M a s ē t p a m ī ­ šus l a b a j ā u n k r e i s a j ā r o k ā ; s ē d u s , r o k a u z l i k t a u z g a l d a , pirksti v i e g l i savilkti d ū r ē .

4. punkts (šeņ-mai) — «punkts p i e asinsvada izstiepuma»; abās kājās; atrodas p ē d a s ārmalā — i e d o b ē zem ārējās potītes. M a ­ sēt vienlaikus a b ā s kājās; sēdus.

Ja niez sejar ceturtās grupas punktus ieteicams papildināt ar vēl diviem punktiem.

5. p u n k t s ( h e - g u ) — « p u n k t s i e l e j ā , kas a i z s e g t a no v i s ā m p u s ē m » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē starp I un 11 d e l n a s kaulu, t u v ā k II d e l n a s kaulam. M a s ē t pamīšus labajā un kreisajā plaukstā, roka uzlikta uz g a l d a .

6. punkts (in-sjan) — «patīkamas smaržas uztveres punkts»; a b ā s sejas pusēs; atrodas uz d e g u n a un lūpas rievas augšgalā pie d e g u n a spārna. M a s ē t vienlaikus a b ā s sejas p u s ē s ; sēdus.

J a niez a c u plaksti, jāmasē s e s t ā s g r u p a s p u n k t i ( 2 3 . s h ē m a ) . I z m a n t o t o n i z ē j o š o m e t o d i — katru p u n k t u m a s ē ¡2—1 m i n i l g i , d z i ļ i s p i e ž o t , k ā a r ī v i b r i n o t u n r o t ē j o t p u l k s t e ņ a r ā d ī ­ tāju kustības virzienā.

1. punkts (tun-czi-ļao) — «punkts b e d r ī t ē acs zīlītes augstumā»; abās sejas p u s ē s ; a t r o d a s 5 mm sānis no acs s p r a u g a s ārējā kak­ tiņa. M a s ē t vienlaikus a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , acis aizvērtas.

2. punkts (fu-bai) — «apskaidrības punkts»; a b ā s galvas pusēs; atro­ d a s g a l v a s sānos 1 v i e n . virs aizauss p a u g u r a . M a s ē t v i e n ­ laikus a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , g a l v a v i e g l i noliekta uz leju.

3 . p u n k t s ( g u a n - m i n ) — sk. p i e k t ā s g r u p a s 2 . p u n k t u .

4. punkts ( d a - i n ) — «lielas p i e ņ e m š a n a s punkts»; a b ā s sejas p u s ē s ; a t r o d a s 1,3 v i e n . u z p r i e k š u n o a p a k š ž o k ļ a l e ņ ķ a . M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus, galva viegli noliekta uz leju.

5 . p u n k t s ( h o u - s j i ) — sk. p i e k t ā s g r u p a s 3 . p u n k t u .

6 . p u n k t s ( v a i - g u a ņ ) — sk. c e t u r t ā s g r u p a s 4 . p u n k t u .

Ja niez galvas matainā daļa, papildus ceturtās grupas punktiem ieteicams masēt vēl vienu punktu.

7. punkts (sin-hui) — «punkts uz galvaskausa v ā k a » ; atrodas uz priek­ šējās viduslīnijas 2 v i e n . virs g a l v a s matainās daļas priek­ šējās robežas. M a s ē t sēdus, galva noliekta uz priekšu.

J a alerģijas rezultātā a p s a r k s t u n a s a r o a c i s , t e k d e g u n s u n ārsts noteicis p o l i n o z e s diagnozi, nekavējoties sāciet masēt s e p t ī t ā s g r u p a s p u n k t u s (24. shēma) kopā a r ceturtās grupas p u n ­ ktiem!

S e p t ī t ā s g r u p a s p u n k t u s m a s ē a r t o n i z ē j o š o m e t o d i — katru p u n k t u m a s ē 1 / 2 — 1 min ilgi, dziļi s p i e ž o t , k ā arī rotējot p u l k s t e ņ a rā­ dītāju kustības virzienā un vibrinot.

1. punkts ( č e n - š a ņ ) — «kalna balsta punkts»; a b ā s kājās; atrodas uz a p a k š s t i l b a m u g u r ē j ā s v i r s m a s — v i e t ā , kurā ikru muskulis pāriet p a p ē ž a cīpslā. M a s ē t vienlaikus abās kājās; sēdus stāvoklī.

NĀTRENE

N ā t r e n e i r v i e n a n o a l e r ģ i j a s i z p a u s m ē m . Tai raksturīgi d a ž ā d a l i e l u m a sārti v a i k o š i s a r k a n i p ū s l ī š i u z ā d a s , k a s stipri n i e z un « d e g » .

N ā t r e n e s ārstēšanā v a r lietot d a ž u s a u g u izcelsmes ā r s t n i e c ī b a s līdzekļus. Tos J u m s ieteiks ārsts. V i e n l a i k u s izmantojiet arī punktu masāžu!

N ā t r e n e s ārstēšana, gluži t ā p a t kā citu a l e r ģ i s k o s t ā v o k ļ u ā r s t ē ­ š a n a , j ā t u r p i n a v i s m a z 2 v a i 2 % m ē n e š u s . tAasēža j ā v e i c i k d i e n a s .

12 d i e n u ilgam kursam seko 7 — 1 0 d i e n u pārtraukums, p ē c tam masā­ žas k u r s u a t k ā r t o utt. Š a j ā l a i k ā n o u z t u r a j ā i z s l ē d z p r o d u k t i , k u r i e m piemīt a l e r g ē n u ī p a š ī b a s , — z e m e n e s , ananasi, citrusaugi, sēnes u. c.

(Nereti J ū s paši būsiet jau ievērojuši, kādi produkti pastiprina nātreni.)

I e t e i c a m s mainīt d z ī v e s apstākļus, ja i e s p ē j a m s , — uz laiku arī kli­ matu.

J a n ā t r e n e i r ļoti i z t e i k t a , m a s ā ž a i i z v ē l a s p u n k t u s n e s k a r t a j o s ā d a s apvidos.

P i r m ā s g r u p a s p u n k t u s (25. shēma) masē a r n o m i e ­ r i n o š o m e t o d i , katru p u n k t u 3 — 5 min v i e g l i g l ā s t o t p u l k s t e ņ a rādītāju kustības virzienā.

1- punkts (nei-guaņ) — «punkts pie robežas iekšpusē»; abās rokās; atrodas starp c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s virsmas 2 v i e n . virs plaukstpamata v i d ē j ā s krokas. M a s ē t s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

2 . p u n k t s ( š e ņ - m a i ) — sk. p i e k t ā s g r u p a s 4 . p u n k t u .

3. punkts (er-czjaņ) — «punkts pie d i v ā m s p r a u g ā m » ; ab ās rokās; atro­ das plaukstas virspusē p i e rādītājpirksta I falangas (pamata kauliņa) p a m a t n e s . M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā rokā; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a .

4. p u n k t s ( s a ņ - c z j a ņ ) — «punkts p i e trim s p r a u g ā m » ; a b ā s r o k ā s ; atro­ d a s virs 11 d e l n a s kaula galviņas. M a s ē t tāpat kā 3. punktu.

A l e r ģ i s k o slimību, arī ā d a s slimību, ārstēšana ar punktu masāžu ir m a z ā k e f e k t ī v a , ja ā r ī g i v a i iekšķīgi tiek lietoti h o r m o n ā l i e p r e p a ­ rāti.

2. punkts (vai-guaņ) — «punkts pie robežas ārpusē»; abās rokās; atrodas uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s virsmas starp a p a k š ­ d e l m a kauliem 2 v i e n . virs plaukstpamata v i d ē j ā s krokas.

M a s ē t p a m ī š u s labajā u n kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz galda, delna vērsta uz leju.

3. punkts (czjaņ-ši) — «punkts starp m u s k u ļ i e m » ; a b ā s rokās; atrodas uz a p a k š d e l m a priekšējās virsmas starp muskuļiem 3 v i e n . virs plaukstpamata vidējās krokas.

Sataustot punktu, jūtama lauzoša sajūta visā r o k ā . M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a vērsta uz augšu.

4. punkts (vei-čžun) — «punkts p i e v i d ē j ā s uzkrātuves»; abās kājās; atrodas paceles bedrītes centrā. M a s ē š a n u vienlaikus a b ā s kājās izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir g u ļ u s uz v ē d e r a , zem tā palikts spilvens.

5. p u n k t s ( č ž a o - h a i ) — «punkts p i e liela p o k ā l a » ; a b ā s k ā j ā s ; a t r o d a s p ē d a s iekšējā malā z e m iekšējās potītes. M a s ē t vienlai­ kus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s .

6. punkts ( č ž a n - m e ņ ) — «punkts p i e uzceltiem vārtiem»; abās ķer­ m e ņ a p u s ē s ; atrodas uz v ē d e r a p i e XI ribas brīvā gala.

M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā p u s ē ; guļus uz s ā n i e m , a p a k š ē j ā kāja iztaisnota, virsējā — saliekta un pievilkta pie vēdera.

7. punkts (czu-saņ-ļi) — «simt slimību ārstēšanas punkts»; a b ā s kājās; atrodas 3 v i e n . zem c e ļ a kauliņa apakšmalas un 1 v i e n . uz ā r u n o lielā lielakaula p r i e k š ē j ā s malas. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kājās; s ē d u s , kājas iztaisnotas.

O t r ā s g r u p a s p u n k t u s (26. shēma) masē t a d , k a d nāt­ r en e izzudusi. Izmanto t o n i z ē j o š o metodi; masāžas p a ņ ē ­ m i e n s — '/9—1 m i n i l g s d z i ļ š u z s p i e d i e n s a r r o t ā c i j u p u l k s t e ņ a r ā d ī ­ tāju kustības virzienā.

Katru dienu masē piecus punktus šādā s e c ī b ā : 1. dienā — 1 . — 5 . p u n k t u , 2 . d i e n ā — 6 . — 10. p u n k t u , 3 . d i e n ā — 1 1 . — 1 5 . p u n k t u , 4 . d i e n ā — 1 6 . — 2 0 . p u n k t u , 5 . d i e n ā — 1.—6. p u n k t u utt.

1. punkts (jan-gu) — «saulainas ielejas punkts»; abās rokās; atrodas uz apakšdelma mugurējās virsmas i e d o b ē zem plaukstpamata a u g š ē j ā s krokas mazā pirkstiņa p u s ē . M a s ē t p a m ī ­ šus labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , delna vērsta uz leju.

2. punkts (fei-šu) — «plaušu saskaņas punkts»; abās ķermeņa p us ē s ; atrodas l 1 ^ v i e n . p a labi ( p a kreisi) n o m u g u r ē j ā s v i d u s ­ līnijas I I I u n I V krūšu skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs cil­ v ē k s . J ū s u stāvoklis ir g u ļ u s uz v ē d e r a , zem tā palikts spil­ vens.

3. punkts

(cju-sjui)

—

«punkts

pie

tirgus

uzkalniņa»;

abās

kājās;

atrodas p ē d a s virspuses i e d o b ē n e d a u d z uz leju

un

priekšu

kājās;

no ārējās potītes. M a s ē t vienlaikus

abās

uz

s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

4. punkts (tai-čun) — «augstais p ē d a s punkts»; abās kājās; atrodas p ē d a s virspusē visšaurākajā vietā starp

I

un

11

pleznas

kaulu. M a s ē t tāpat kā 3. punktu.

5. p u n k t s ( h e - g u ) — « p u n k t s i e l e j ā , kas a i z s e g t a no v i s ā m p u s ē m » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s plaukstas v i r s p u s ē starp I un 11 d e l n a s kaulu, tuvāk II

delnas kaulam. M a s ē t pamīšus labajā un

kreisajā p l a u k s t ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a .

6. punkts (ci-še) — «punkts p i e gaisa mājokļa»; a b ā s ķermeņa pusēs; a t r o d a s uz kakla, virs atslēgkaula starp g a l v a s g r o z ī t ā j muskuļa kājiņām. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus.

7. p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «trīs IŅ sastapšanās p u n k t s » ; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba 3 v i e n . virs iekšējās potītes. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; sēdus, kājas saliektas c e ļ o s .

8. punkts (čži-bjaņ) — «punkts sānis no IV skriemeļa»; a b ā s ķermeņa p u s ē s ; atrodas 3 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s krustu kaula I V a t v e r e s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , zem tā palikts spilvens.

9. p u n k t s (sja-sji) — « p u n k t s šaurā i e l e j ā » ; a b ā s kājās; atrodas p ē d a s v i r s p u s ē starp IV un V p l e z n a s kaula g a l v i ņ ā m . M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

10. p u n k t s ( ļ i - g o u ) — « p u n k t s p i e g a l a r e n ī t e s » ; a b ā s k ā j ā s ; a t r o d a s p i e lielā lielakaula iekšējās malas 5 v i e n . virs iekšējās potī­ tes. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas ceļos.

1 1 . p u n k t s (cjui-či) — « p u n k t s p i e izliektā d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; atro­ d a s e l k o ņ a krokas galā īkšķa p u s ē (lai izveidotos kroka, r o k a jāsaliec e l k o n ī ) . M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka v i e g l i saliekta e l k o n ī u n uzlikta u z g a l d a , delna vērsta uz leju.

12. p u n k t s ( c i - h u ļ — « p u n k t s p i e g a i s a a v o t a » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o d a s z e m a t s l ē g k a u l a 4 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no p r i e k š ē j ā s viduslīnijas. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus stāvoklī.

13. p u n k t s ( c j u i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e a v o t a i z l i e k u m a » ; a b ā s k ā j ā s ; atrodas p i e p a c e l e s krokas iekšējā gala ceļa kauliņa c e n ­ tra l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā j ā s ; s ē d u s , k ā j a s i z t a i s ­ notas.

14. p u n k t s ( u - i ) — « p u n k t s p i e i s t a b a s a i z s l i e t ņ a » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u ­ sēs; atrodas M ribstarpā uz atslēgkaula viduslīnijas. M a s ē t vienlaikus abas p u s ē s ; sēdus vai guļus uz muguras, mus­ kuļi a t s l ā b i n ā t i .

15. p u n k t s ( g e - š u ) — « d i a f r a g m a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; atro­ d a s 1^/2 v i e n . p a l a b i ( p a k r e i s i ) n o m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i ­ jas V I I u n V I I I krūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u starpas l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l ­ v ē k s . J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , z e m tā palikts spilvens.

BRONHIĀLĀ ASTMA

Bronhiālajai astmai raksturīgas mokošas e l p a s trūkuma l ē k m e s . ī s u b r ī d i p i r m s l ē k m e s u n l ē k m e s laikā v a r just s ā p e s v a i s p i e ­ d i e n a sajūtu 1.—5. punkta a p v i d ū . J a u n o s e n i e m laikiem šos punktus saista a r a s t m u . J a l ē k m e s s ā k u m ā v a i l ē k m e s l a i k ā t o s m a s ē , e l p a s trūkums nereti pavājinās.

B r o n h i ā l ā s astmas g a d ī j u m ā punktu masāžu izdara 12 d i e n u ilgu kursu v e i d ā ; kursa laikā p u n k t u s m a s ē reizi d i e n ā . M a s ā ž a s rezultātā l ē k m e s kļūst r e t ā k a s , u z l a b o j a s v i s p ā r ē j a i s s t ā v o k l i s . J a i l g s t o š i l i e t o t i hormonālie preparāti, punktu masāžas efekts ir d a u d z vājāks. B r o n ­ hiālo astmu v a r ārstēt tikai a r p u n k t u m a s ā ž u , b e t v a r arī v i e n l a i k u s lietot m e d i k a m e n t u s , t a č u j e b k u r ā g a d ī j u m ā jākonsultējas ar ārstu.

P i r m ā s g r u p a s p u n k t u (27. shēma) masāžai izmanto n o m i e r i n o š o metodi; masāžas p a ņ ē m i e n s — katru p u n k t u 3 — 5 min viegli glāsta pulksteņa rādītāju kustības virzienā.

1 . p u n k t a ( d a - č ž u i ) — « p u n k t s p i e izciltā s k r i e m e ļ a » ; a t r o d a s u z m u ­ g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s starp V I I kakla s k r i e m e ļ a un I krūšu skriemeļa smailajiem izaugumiem. M a s ē t sēdus, galva viegli noliekta uz priekšu.

16. p u n k t s ( s j u e - h a i ) — « p u n k t s p i e a s i ņ u j ū r a s » ; a b ā s k ā j ā s ; a t r o d a s uz augšstilba 2 v i e n . virs c e ļ a kauliņa uz iekšu no d r ē b niekmuskuļa. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; sēdus, kājas iztaisnotas.

17. p u n k t s ( f u - t u ) — « p u n k t s p i e b a l s t o š a i z c i ļ ņ a » ; a b ā s k ā j ā s ; a t r o d a s uz augšstilba 6 v i e n . virs c e ļ a kauliņa a u g š ē j ā s malas.

M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas iztaisnotas.

18. p u n k t s ( f e n - m e ņ ) — « p u n k t s p i e v ē j a v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; atrodas 11 /2 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no m u g u r ē j ā s viduslīnijas II un I I I krūšu skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas l ī m e n ī . M a s ē š a n u izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k ­ lis i r g u ļ u s u z v ē d e r a .

19. p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — « s i m t s l i m ī b u ā r s t ē š a n a s p u n k t s » ; a b ā s k ā j ā s ; atrodas uz apakšstilba 3 v i e n . zem ceļa kauliņa apakšējās m a l a s un 1 v i e n . uz ā r u no lielā lielakaula p r i e k š ē j ā s m a l a s .

M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas iztaisnotas.

20. p u n k t s ( p i - š u ) — «liesas un a i z k u ņ ģ a d z i e d z e r a saskaņas p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; atrodas 11 /2 v i e n . pa labi ( p a kreisi) n o m u g u r ē j ā s viduslīnijas X I u n X I I krūšu skriemeļa smailo izaugumu starpas līmenī. M a s ē š a n u vienlaikus a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir g u ļ u s uz v ē d e r a , zem tā palikts neliels spilvens.

2. punkts (fen-meņ) — «punkts pie vēja vārtiem»; abās ķermeņa p u ­ s ē s ; a t r o d a s 1^2 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no m u g u r ē j ā s viduslīnijas II un I I I krūšu skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas līmenī. M a s ē š a n u vienlaikus abās pusēs izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir s ē d u s ar v i e g l i noliektu g a l v u vai guļus uz v ē d e r a , zem tā palikts spilvens.

3. punkts (fei-šu) — «plaušu saskaņas punkts»; abās pusēs; atrodas 1^2 v i e n . p a labi ( p a kreisi) n o m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s I I I u n I V krūšu skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas l ī m e n ī (tātad zem 2. punkta). M a s ē t tāpat kā 2. punktu.

4. punkts (tjaņ-tu) — «punkts pie d e b e s u takas»; atrodas uz priekšējās v i d u s l ī n i j a s p i e krūšu kaula j ū g a i e r o b e s . M a s ē t s ē d u s stāvoklī.

5. punkts (čžun-fu) — «centrālā stāvokļa punkts»; abās ķermeņa pusēs; atrodas I ribstarpā zem atslēgkaula akromiālā ( ā r ē j ā ) gala. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus.

6. punkts (czjaņ-czin) — «punkts pie pleca sākuma»; abās pusēs; atro­ d a s lāpstiņas virsšķautnes b e d r e s c e n t r ā . ( J a otrs c i l v ē k s uzliek savu plaukstu uz jūsu p l e c a , viņa rādītājpirksts norāda uz šo punktu.) M a s ē š a n u vienlaikus abās pusēs izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir s ē d u s , n e d a u d z n o l i e ­ coties uz priekšu, vai arī guļus uz v ē d e r a .

7. punkts (tjaņ-fu) — « a u g l ī g a s z e m e s punkts»; abās rokās; atrodas uz a u g š d e l m a 3 v i e n . zem p a d u s e s krokas priekšējā gala.

M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā rokā; s ē d u s .

8. punkts (či-cze) —- «punkts pie metru dziļa muklāja»; abās rokās; atrodas ā d a s krokā e l k o ņ a b e d r e s malā īkšķa p u s ē . M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz galda, delna vērsta uz augšu.

9. punkts (sjuaņ-czi) — «punkts p i e z a ļ g a n a s p ē r l e s » ; a t r o d a s krūšu kaula roktura centrā ( z e m 4. p u n k t a ) . M a s ē t s ē d u s vai guļus, muskuļi atslābināti.

10. p u n k t s ( d a - č ž u ) — « p u n k t s p i e l i e l a s a t s p o l e s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 11 /2 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s I un II krūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u star­ p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs cilvēks. J ū s u stāvoklis ir sēdus, galva n e d a u d z noliekta uz priekšu.

1 1 . punkts (šu-fu) — «punkts p i e saskaņas vietas»; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 2 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no p r i e k š ē j ā s viduslīnijas zem atslēgkaula. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus.

J a a r b r o n h i ā l o astmu slimo b ē r n s , m a s ē v ē l v i e n u p u n k t u , turklāt ar t o n i z ē j o š o metodi, ^ 2 — 1 min dziļi spiežot, k ā arī rotējot pulksteņa rādītāju kustības virzienā un vibrinot.

12. punkts (siņ-šu) — «sirds saskaņas punkts; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s VI2 v i e n . p a l a b i ( p a k r e i s i ) n o m u g u r ē j ā s v i d u s ­ līnijas V un VI krūšu skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l v ē k s , bet bērns sēž, viegli noliecies uz priekšu, apakšdelmi atbalstīti pret g a l d u .

Ja ar b r o n h i ā l o astmu slimo p a r 40 g a d i e m v e c ā k s c i l v ē k s , pirmās grupas punktus papildina a r o t r ā s g r u p a s p u n k t i e m ( 2 8 . s h ē m a ) ; m a s ē t p ā r m a i ņ u s — katru d i e n u v i e n u p u n k t u g r u p u .

O t r ā s g r u p a s p u n k t u s m a s ē a r t o n i z ē j o š o m e t o d i — katrā p u n k t ā ll2—1 m i n , d z i ļ i u z s p i e ž o t , r o t ē p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s virzienā un vibrina.

1. punkts

(saņ-iņ-czjao) — «trīs IŅ satikšanās punkts»; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba 3 v i e n . virs iekšējās potītes. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

2. punkts (czu-saņ-ļi) — «simt slimību ārstēšanas punkts»; a b ā s kājās; atrodas 3 v i e n . zem ceļa kauliņa apakšējās malas un 1 v i e n . u z ā r u n o lielā l i e l a k a u l a p r i e k š ē j ā s m a l a s . M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas iztaisnotas.

3 . p u n k t s ( h e - g u ) — « p u n k t s i e l e j ā , kas a i z s e g t a n o v i s ā m p u s ē m » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s plaukstas v i r s p u s ē starp I un 11 d e l ­ nas kaulu, t u v ā k II d e l n a s kaulam. M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā p l a u k s t ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a .

4. punkts fšeņ-šu) — «nieru saskaņas punkts»; a b ā s ķermeņa p u s ē s ; 1 atrodas l ^ v i e n . p a labi ( p a kreisi) n o m u g u r ē j ā s v i d u s ­ līnijas II un I I I jostas s k r i e m e ļ a smailo i z a u g u m u starpas l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l ­ vēks. Jūsu stāvoklis ir sēdus, noliecoties uz priekšu, vai arī g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā palikts s p i l v e n s .

B r o n h i ā l ā s astmas lēkmju starplaikā ieteicams masēt t r e š ā s g r u p a s p u n k t u s ( 2 9 . s h ē m a ) ; s ā k u m ā tos m a s ē katru otro d i e n u , p ē c tam — 2 reizes n e d ē ļ ā , b e t v ē l ā k — 1 reizi n e d ē ļ ā . I z m a n t o n o m i e r i n o š o m e t o d i — katrā p u n k t ā 3 — 5 min v i e g l i u z s p i e ž un rotē pulksteņa rādītāju kustības virzienā aizvien lēnākā t e m p ā .

1 . p u n k t s ( č i - c z e ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 8 . p u n k t u .

2. punkts ( ļ e - c j u e ) — «rindā trūkstošais punkts»; a b ā s rokās; atrodas u z a p a k š d e l m a 1 1 / 2 v i e n . virs plaukstpamata v i d ē j ā s kro­ kas — i e d o b ē p i e s p i e ķ k a u l a ī l e n v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā r o k ā , roka uzlikta uz g a l d a .

3. punkts (tai-juaņ) — «punkts pie milzīga b e z d i b e ņ a » ; abās rokās; a t r o d a s u z p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 1,5 c m z e m plaukstpamata apakšējās krokas īkšķa pusē. M a s ē t tāpat kā 2. p u n k t u .

4. punkts (tjaņ-čžu) — «punkts pie d e b e s u staba»; abās galvas pusēs; atrodas l 1 ^ v i e n . p a labi ( p a kreisi) n o m u g u r ē j ā s v i d u s ­ līnijas uz g a l v a s matainās daļas r o b e ž a s . M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus, galva n e d a u d z noliekta uz priekšu.

5 . p u n k t s ( f e i - š u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 3 . p u n k t u .

6. punkts (kuņ-luņ) — «punkts p i e Kuņ-luņa kalna»; ab ās kājās; atro­ das

iedobē

starp p a p ē ž a c ī p s l u

un

ā r ē j o potīti

potītes

centra līmenī. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas ceļos.

8. punkts (cjui-cjuaņ) — «punkts p i e avota izliekuma»; a b ā s kājās; atrodas p a c e l e s krokas iekšējā galā ceļa kauliņa centra līmenī. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas pussaliektas.

9 . p u n k t s ( š u - f u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 1 1 . p u n k t u .

7. punkts (tai-čunj - «augstais p ē d a s punkts»; abās kājās; atrodas p ē d a s virspuse visšaurākajā vietā starp I un II p l e z n a s kaulu. M a s ē t tāpat kā 6. punktu.

P'eznas

Lai novērstu bronhiālās astmas s e z o n a s paasinājumus, trešās gru­ pas p u n k t u s p a p i l d i n a v ē l a r d a ž i e m p u n k t i e m , kurus m a s ē katru otro dienu.

10. p u n k t s ( p i - š u ) — « l i e s a s u n a i z k u ņ ģ a d z i e d z e r a s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 1 x\o v i e n . p a l a b i ( p a k r e i s i ) n o m u g u r ē j ā s viduslīnijas X I u n X I I krūšu skriemeļa smailo izaugumu starpas l ī m e n ī / M a s ē š a n u vienlaikus a b ā s pusēs izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir s ē d u s , n o l i e c o t i e s uz p r i e k š u , vai arī guļus uz v ē d e r a , z e m tā palikts s p i l v e n s .

1 1 . p u n k t s ( s i ņ - š u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 1 2 . p u n k t u .

1 2 . p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — sk. o t r ā s g r u p a s 2 . p u n k t u .

Bronhiālās lokā.

astmas

slimniekiem

pastāvīgi

jāatrodas

ārsta

redzes­

6. punkts (šeņ-šu) — «nieru saskaņas punkts»; abās ķermeņa p u s ē s ; !

a t r o d a s 1 /2 v i e n . p a l a b i ( p a k r e i s i ) n o m u g u r ē j ā s v i d u s ­ līnijas II un I I I jostas skriemeļa smailo izaugumu starpas līmenī. M a s ē t tāpat kā 1. punktu.

H R O N I S K S BRONHĪTS

7. punkts (čžun-fuj — «centrālā stāvokļa punkts»; a b ā s ķermeņa p u s ē s ; atrodas I ribstarpā zem atslēgkaula akromiālā (ārējā) gala.

M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus.

8. punkts (taņ-čžun) — «krūšu viduspunkts»; atrodas uz priekšējās

Hronisks b r o n h ī t s parasti attīstās p ē c akūta b r o n h ī t a . H r o ­ v i d u s l ī n i j a s I V r i b s t a r p a s l ī m e n ī . hAasēi s ē d u s v a i a r ī n i s k s b r o n h ī t s b i e ž i rodas t a d , j a i l g s t o š i t i e k i e e l p o t i p u t e k ļ i v a i v i e l a s , guļus uz m u g u r a s , muskuļi atslābināti. kas kairina e l p c e ļ u s , arī t a b a k a s d ū m i . Hroniskā b r o n h ī t a g a l v e n a i s 9. punkts (huan-šu) — « d z ī v ī b a s centru saskaņas punkts»; a b ā s ķer­ s i m p t o m s ir k l e p u s , kas p a s t i p r i n ā s aukstā un v ē j a i n ā laikā un n e i z ­ m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s n a b a s l ī m e n ī '/2 v i e n . p a labi ( p a zūd pat miegā. kreisi) no priekšējās viduslīnijas. M a s ē t vienlaikus a b ā s Hroniska b r o n h ī t a g a d ī j u m ā noteikti j ā l ū d z ārsta p a l ī d z ī b a un p u s ē s ; guļus uz m u g u r a s , muskuļi atslābināti. stingri j ā i e v ē r o viņa i e t e i k u m i. J ā c e n š a s bieži uzturēties s v a i g ā g a i s ā , jāatsakās no smēķēšanas, jālieto no a u g i e m gatavoti atkrēpošanas līdzekļi. N o d e r ī g a ir arī punktu masāža (30. s h ē m a ) .

1 . — 6 . , 1 1 . — 12., 14. u n 2 0 . p u n k t u m a s ē a r t o n i z ē j o š o m e ­ t o d i — katrā p u n k t ā ! / 2 — 1 m i n , d z i ļ i u z s p i e ž o t , v i b r i n a u n r o t ē p u l k ­ steņa rādītāju kustības virzienā.

7 . — 1 0 . , 1 3., 1 5 . — 1 9 . , 2 1 . — 2 4 . p u n k t u m a s ē a r n o m i e r i n o š o metodi, 3 — 5 min viegli g l a u d o t un rotējot pulksteņa rādītāju kustības virzienā aizvien lēnākā tempā.

V i e n ā reizē k o m b i n ē a b u v e i d u punktu masāžu. Katrā seansā masē no 8 līdz 10 p u n k t i e m . M a s ā ž u v e i c 2 vai 3 reizes d i e n ā , p a v i s a m 12 d i e n a s p ē c kārtas. P ē c 7 d i e n u pārtraukuma masāžas kursu var atkārtot.

1- punkts (fei-šu) — «plaušu saskaņas punkts»; abās ķermeņa pusēs; atrodas 11 / 2 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no m u g u r ē j ā s v i d u s ­ līnijas I I I un IV krūšu skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l v ē k s .

J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , zem tā palikts neliels spilvens.

2. punkts (czjue-iņ-šu) — «tukšuma punkts»; abās ķermeņa pusēs; atrodas l 1 ^ v i e n . p a labi ( p a kreisi) n o m u g u r ē j ā s v i d u s ­ līnijas IV un V krūšu skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas līmenī. M a s ē t tāpat kā 1. punktu.

3. punkts (siņ-šu) — «sirds saskaņas punkts»; a b ā s ķermeņa p u s ē s ; atrodas 11 / 2 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no m u g u r ē j ā s v i d u s ­ līnijas V Un VI krūšu skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas līmenī. M a s ē t tāpat kā 1. punktu.

4. punkts (gaņ-šu) — «aknu saskaņas punkts»; abās ķermeņa pusēs; a t r o d a s 1 1 /2 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no m u g u r ē j ā s v i d u s ­ līnijas IX un X krūšu skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas līmenī. M a s ē t tāpat kā 1. punktu.

5. punkts (pi-šu) — «liesas un aizkuņģa d z i e d z e r a saskaņas punkts»; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; atrodas 11 / 9 v i e n . pa labi ( p a kreisi) n o m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s X I u n X11 k r ū š u s k r i e m e ļ a smailo izaugumu starpas līmenī. M a s ē t tāpat kā 1. punktu.

10. p u n k t s ( i ņ - ļ i n - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e I Ņ a v o t a » ; a b ā s k ā j ā s ; a t r o d a s 2 v i e n . z e m c e ļ a kauliņa u n 2 % v i e n . u z iekšu n o lielā lielakaula priekšējās malas. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas iztaisnotas.

1 1 . p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «trīs IŅ saplūšanas p u n k t s » ; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba 3 v i e n . virs iekšējās potītes. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

12. punkts ( c z j u i - c j u e ) — «punkts p i e s p ē k a r o b e ž a s » ; atrodas uz priekšējās viduslīnijas 6 v i e n . virs n a b a s . M a s ē t guļus uz m u g u r a s , muskuļi atslābināti.

13. punkts ( s j a - b a i ) — «punkts p i e plaša b a l t u m a » ; a b ā s rokās; atro­ das uz augšdelma priekšējās virsmas 4 v i e n . zem paduses krokas divgalvainā muskuļa ārējā malā. M a s ē t pamīšus labajā u n kreisajā r o k ā ; roka uzlikta u z g a l d a , d e l n a v ē r ­ sta u z a u g š u .

14. p u n k t s ( g u ņ - s u ņ ) — « k ņ a z a m a z d ē l a p u n k t s » ; a b ā s k ā j ā s ; a t r o d a s p ē d a s iekšmalā p i e I p l e z n a s kaula. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

15. p u n k t s (tjaņ-fu) — « a u g l ī g a s z e m e s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s uz a u g š d e l m a 3 v i e n . zem p a d u s e s krokas priekšējā gala.

M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā rokā; s ē d u s .

16. p u n k t s ( k u n - c z u i ) — « v i s m a z ā k ā s a t v e r e s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; atrodas uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s virsmas 7 v i e n . virs plaukstpamata krokas. M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā r o k ā ; roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a vērsta uz a u g š u .

17. p u n k t s ( ļ e - c j u e ) — « r i n d ā t r ū k s t o š a i s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s 1 uz a p a k š d e l m a 1 / 9 v i e n . virs plaukstpamata v i d ē j ā s kro­ kas — i e d o b ē p i e s p i e ķ k a u l a ī l e n v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz galda.

18. p u n k t s ( t a i - j u a ņ ) — « p u n k t s p i e m i l z ī g a b e z d i b e ņ a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s u z p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 1,5 c m z e m plaukstpamata apakšējās krokas īkšķa p u s ē . M a s ē t pamī­ šus labajā un kreisajā p u s ē ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a .

19. p u n k t s ( č ž i - š i ) — « g r i b a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 3 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no m u g u r ē j ā s viduslīnijas 11 un I I I jostas skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas līmenī. M a ­ s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stā­ voklis ir guļus uz v ē d e r a , z e m tā palikts neliels s p i l v e n s .

M I E G A TRAUCĒJUMI

G a d u t ū k s t o š i e m ir krātas un attīstītas z i n ā š a n a s p a r c i l ­ v ē k a stāvokli n o m o d ā un m i e g ā . P ē d ē j o s g a d u desmitos kļuvis skaidrs, ka pastāv d i v a s , pilnīgi atšķirīgas m i e g a fāzes — lēnais m i e g s un ātrais m i e g s . V i s d z i ļ ā k a i s un o r g a n i s m a m v i s n e p i e c i e š a m ā ­ k a i s m i e g s i r l ē n ā m i e g a d i v a s p ē d ē j ā s s t a d i j a s . Ā t r ā m i e g a laikā c i l ­ v ē k s redz sapņus, kurus viņš uztver aizrautīgi vai ar satraukumu. Nakts sākumā cilvēks guļ pārsvarā lēnajā m i e g ā , bet, tuvojoties rītam, iestā­ j a s ā t r a i s m i e g s . A c ī m r e d z o t t ā p ē c s e n i e a u s t r u m u ārsti i e t e i c a d o t i e s g u l ē t « š o d i e n , n e v i s rīt», proti, pirms pusnakts.

20. punkts

(šu-fu) — «punkts

pie

saskaņas vietas»;

abās

ķermeņa

p u s ē s ; atrodas 2 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no priekšējās viduslīnijas zem atslēgkaula. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus.

2 1 . punkts

(tjaņ-tu) — «punkts p i e d e b e s u takas»; atrodas uz priekšē­

jās viduslīnijas p i e krūšu kaula j ū g a i e r o b e s . M a s ē t s ē d u s stāvoklī vai guļus uz muguras, muskuļi atslābināti.

22. punkts ( c j u e - p e ņ ) — «punkts maza trauciņa i e d o b ē » ; abās ķer­ m e ņ a p u s ē s , a t r o d a s virsatslēgas b e d r ī t ē aiz g a l v a s g r o zītājmuskuļa piestiprināšanās vietas.

Masēt vienlaikus a b ā s p u s ē s ; s ē d u s vai g u ļ u s uz m u g u r a s , muskuļi atslā­ bināti.

23. punkts (ci-hu) — «punkts pie gaisa avota»; a b ā s ķermeņa p u s ē s ; a t r o d a s zem atslēgkaula 4 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no priekšējās viduslīnijas.

M a s ē t vienlaikus abās pusēs; s ē d u s stāvoklī vai guļus uz muguras, muskuļi atslābināti.

2 4 . p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — « i l g d z ī v o š a n a s v a i simt s l i m ī b u ā r s t ē š a n a s punkts»; a b ā s kājās; atrodas 3 v i e n . z e m ceļa kauliņa a p a k š m a l a s un 1 v i e n . uz ā r u no lielā lielakaula p r i e k š ē j ā s malas. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā j ā s ; s ē d u s , kājas iztais­ notas.

B e z m i e g s nav patstāvīga slimība, b e t g a n d a ž ā d u funkciju trau­ cējumu simptoms. T ā p ē c miega traucējumu novēršana jāsāk nevis ar miega zālēm, bet gan ar dzīves režīma noregulēšanu, g a l v e n o uzma­ n ī b u p i e v ē r š o t g a r ī g ā u n fiziskā d a r b a s a p r ā t ī g a i m i j a i .

B e z m i e g a p a m a t ā p a r a s t i i r d a ž ā d i f a k t o r i , kas n o v ā j i n a n e r v u sistēmu, p i e m ē r a m , p ā r p ū l e , infekcija, trauma, s p r i e d z e . M i e g a trau­ cējumu izpausmes ir d a ž ā d a s : jūs ilgi n e v a r a t i e m i g t , u z m ā c a s d a ž ā d a s d o m a s , jūs vēlreiz pārdzīvojat dienā notikušo; jūs a i z m i e g a t ātri, t a č u p ē c 1 — 1 1 /2 stundas p a m o s t a t i e s u n n e v a r a t vairs aizmigt līdz pīkst. 4 — 5 ; jūs aizmiegat, taču pīkst. 3 — 5 pamostaties un jums i z d o ­ d a s atkal aizmigt tikai pīkst. 6 — 7 . J ū s p i e c e ļ a t i e s n e i z g u l ē j i e s , it kā s a l a u z t s .

P i e m i e g a t r a u c ē j u m i e m p i e d e r arī m i e g a u n v i r z e . T ā izraisa p a t o l o ģ i s k u m i e g a i n ī b u d i e n ā .

nomoda

ritma

no­

V i s o s šajos g a d ī j u m o s var p a l ī d z ē t punktu masāža. Turklāt n e k ā d ā ziņā n e d r ī k s t s m ē ķ ē t , d z e r t kafiju, stipru t ē j u , a l k o h o l i s k o s d z ē r i e n u s , lietot m i e g a zāles.

G u l ē t jāliekas vienmēr vienā u n tajā pašā laikā.

P u n k t u masāžai izmanto n o m i e r i n o š o m e t o d i — katru p u n ­ ktu 3 — 5 m i n v i e g l i g l a u d a a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p ā v a i v i e g l i s p i e ž ( 3 1 . shēma).

1 . p u n k t s ( i ņ - t a n ) — « p u n k t s p i e p i e r e s l ī n i j a s ; a t r o d a s u z l ī n i j a s , kas s a v i e n o uzacis, — šīs līnijas v i d u s p u n k t ā . M a s ē t g u ļ u s uz muguras vai arī s ē d u s , g a l v u noliecot uz priekšu.

2. punkts (tai-čun) — «augstais p ē d a s punkts»; abās kājās; atrodas p ē d a s v i r s p u s ē starp I un 11 p l e z n a s k a u l u , šīs s p r a u g a s visšaurākajā vietā. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; sēdus vai guļus uz muguras, kājas saliektas c e ļ o s .

3. punkts ( č ž a o - h a i ) — «punkts p i e liela p o k ā l a » ; a b ā s kājās; atrodas p ē d a s iekšmalā zem iekšējās potītes. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s vai guļus uz muguras, kājas saliektas ceļos.

4. punkts

(seņ-mai) — «punkts pie asinsvada izstiepuma»; abās kājās; atrodas p ē d a s ārējā malā — i e d o b ē zem ārējās potītes. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; sēdus vai guļus, kājas saliektas c e ļ o s .

5. punkts (guņ-suņ) — «kņaza mazdēla punkts»; abās kājās; atrodas p ē d a s iekšmalā p i e I p l e z n a s kaula. M a s ē t tāpat kā 4. punktu.

6. punkts ( b a i - h u i ) — «simtkārtēja savācēja punkts»; atrodas uz g a l v a s viduslīnijas 5 v i e n . virs g a l v a s matainās daļas priekšējās robežas. M a s ē t guļus vai sēdus, galva n e d a u d z noliekta uz priekšu.

7. punkts (czju-vei) — «punkts p i e baloža astes»; atrodas uz priekšē­ j ā s v i d u s l ī n i j a s 1,5 c m z e m k r ū š u k a u l a š ķ ē p v e i d a i z a u ­ g u m a . M a s ē t guļus uz muguras, muskuļi atslābināti.

8. punkts ( š e ņ - m e ņ ) — «punkts pie dievišķiem vārtiem»; abās rokās; atrodas uz plaukstpamata priekšējās virsmas vidējās kro­ kas padziļinājumā starp c ī p s l ā m . M a s ē t p a m ī š u s labajā u n kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta u z g a l d a , d e l n a v ē r ­ sta u z a u g š u .

9- punkts (cjui-cjuaņ) — «punkts p i e avota izliekuma»; a b ā s kājās; atrodas p a c e l e s krokas mediālā (iekšējā) galā ceļa kau­ liņa c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā j ā s ; s ē d u s v a i guļus.

B e z m i e g a g a d ī j u m ā p u n k t u s m a s ē v a k a r ā . T o v a r d a r ī t otrs c i l v ē k s .

N a v n e p i e c i e š a m s masēt visus punktus, izvēlieties tos punktus vai pat tikai v i e n u p u n k t u , k u r a m a s ā ž a s l a i k ā j ū s m i e r ī g i a i z m i e g a t u n g u ļ a t veselīgā miegā bez medikamentiem.

Ja jums grūti aizmigt un jūs n o m o k a murgaini sapņi, masējiet š ā d u s divus punktus un jūs g u l ē s i e t dziļā, ciešā m i e g ā .

1 2 . p u n k t s ( i ņ - t a n ) — sk. 1 . p u n k t u .

13. p u n k t s ( š e ņ - č ž u ) — « p u n k t s p i e ķ e r m e ņ a s t a b a » ; a t r o d a s u z m u g u ­ rējās viduslīnijas starp I I I un IV krūšu skriemeļa smaila­ j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē š a n u izdara otrs c i l v ē k s , b e t jūs guļat uz v ē d e r a , z e m tā palikts neliels s p i l v e n s .

N e r v u d e p r e s i j a s izraisītie m i e g a traucējumi ir s a v ā d ā k i — aizmigt t r a u c ē d a ž ā d a s u z m ā c ī g a s d o m a s . A r ī šajā g a d ī j u m ā n e l i e t o j i e t m i e g a zāles, bet masējiet o t r ā s g r u p a s p u n k t u s (32. shēma).

M a s ā ž a i izmanto n o m i e r i n o š o m e t o d i — katru p u n k t u 3 — 5 min viegli glāsta, rotējot pulksteņa rādītāju kustības virzienā aizvien lēnākā tempā.

1. punkts (hou-ģin) — «punkts pie galvas mugurējā paugura»; atrodas uz g a l v a s m u g u r ē j ā s viduslīnijas 51 /2 v i e n . virs g a l v a s matainās daļas mugurējās robežas. M a s ē t sēdus, galva n e d a u d z noliekta uz priekšu.

2. punkts (ci-hai) — «enerģijas jūra»; atrodas uz priekšējās viduslī­ n i j a s 1 ! /2 v i e n . z e m n a b a s . M a s ē t g u ļ u s u z m u g u r a s , m u s ­ kuli a t s l ā b i n ā t i .

10. p u n k t s ( j a n - s j i ) — « p u n k t s p i e s a u l e s a p s p ī d ē t a s t r a u t i ņ a » ; a b ā s rokās; atrodas uz plaukstpamata mugurējās virsmas padzi­ ļinājumā starp c ī p s l ā m (tas i z v e i d o j a s , n e d a u d z atliecot plaukstu). M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā rokā; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a vērsta uz leju.

1 1 . punkts (ļi-dui) — «stingrā p ā r v e i d o j u m a punkts»; a b ā s kājās; atrodas 3 mm uz āru no II pirksta n a g a g u l t n e s leņķa.

M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s kājās izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir guļus uz m u g u r a s .

3 . p u n k t s ( š e ņ - m a i ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 4 . p u n k t u .

M i e g a i n ī b a d i e n ā arī ir n e p a t ī k a m a . Tā r o d a s p ē c b a g ā t ī g a s m a l ­ tītes vai i e r a d u m a d ē ļ , kā arī p ē c b e z m i e g a nakts. Lai šo stāvokli n o ­ v ē r s t u , izmantojiet p u n k t u m a s ā ž u ( 3 3 . s h ē m a ) ! N e i e s ā k ā m lietot m e ­ d i k a m e n t u s , d z e r t kafiju v a i stipru t ē j u .

1 . punkta masāžai izmanto n o m i e r i n o š o metodi — 3 — 5 min viegli glāsta, rotējot pulksteņa rādītāju kustības virzienā. 2. un 3. p u n ­ ktu m a s ē a r t o n i z ē j o š o m e t o d i — ll2—1 min, dziļi spiežot, rotē pulksteņa rādītāju kustības virzienā un vibrina. P ē c 10 min ilga pārtraukuma m a s ā ž u var atkārtot. I e t e i c a m s š ā d u masāžu veikt ik d i e n a s 5 v a i 6 d i e n a s p ē c kārtas. M i e g a i n ī b u p ē c maltītes sevišķi labi n o v ē r š 3. punkta masāža. j 1. punkts (tai-juaņ) — «punkts pie milzīga b e z d i b e ņ a » ; abās rokās; a t r o d a s u z p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 1,5 c m z e m plaukstpamata apakšējās krokas īkšķa p u s ē . M a s ē t pamī­ šus l a b a j ā u n k r e i s a j ā r o k ā ; s ē d u s , r o k a u z l i k t a u z g a l d a , delna vērsta uz augšu.

2. punkts (šan-cju) — «punkts pie saskaņas uzkalna»; a b ā s p ē d ā s ; atrodas padziļinājumā uz leju un uz priekšu no iekšējās potītes. M a s ē t vienlaikus abās p ē d ā s ; sēdus vai guļus, kājas saliektas ceļos.

3. punkts (čžan-meņ) — «punkts pie uzceltiem vārtiem»; abās ķermeņa p u s ē s ; atrodas uz v ē d e r a p i e XI ribas brīvā gala. M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā p u s ē ; g u ļ u s uz s ā n i e m , a p a k ­ šējā kāja iztaisnota, virsējā — saliekta un pievilkta p i e vēdera.

PASTIPRINĀTA UZBUDINAMĪBA

S e n a j ā a u s t r u m u m e d i c ī n ā l i e l a p r a k t i s k a n o z ī m e t i k a pie­ šķirta p s i h o e m o c i o n ā l a j a i k u l t ū r a i u n d i s c i p l ī n a i , p s i h i s k ā s t ā v o k ļ a p a š k o n t r o l e i u n p s i h e s t r e n i ņ a m , k a s ļ a u j c i l v ē k a m p ā r v a l d ī t savas e m o c i j a s , kā arī attīstīt d a b i s k ā s psihofiziskās un b i o e n e r ģ ē t i s k ā s spējas. « N e ļ a u j i e t sirdī i e z a g t i e s z e m i s k i e m instinktiem, a l k a t ī b a i , ļaunu­ m a m , s k a u d ī b a i , ī g n u m a m un n i c i n ā j u m a m , jo tas g a n d ē p r ā t u un miesu,» — sludināja s e n i e ārsti.

Taču cik g a n b i e ž i m ē s i k d i e n ā , m ā j ā s u n d a r b ā u z b u d i n ā m i e s , d u s m o j a m i e s , ļ a u n o j a m i e s p a r k a t r u s ī k u m u , b e t r e i z ē m p a t bez iemesla.

E m o c i j a s c a u r a u ž visu m ū s u d z ī v i , katru m ū s u soli. D a ž ā d u funkcio­ n ā l o s i s t ē m u s a r e ž ģ ī t i e m i j i e d a r b e s m e h ā n i s m i , k a s d a r b o j a s visās i e s p ē j a m ā s d z ī v e s s i t u ā c i j ā s u n e m o c i j ā s , saista d a u d z u s o r g ā n u s u n audus.

M ē s reti d o m ā j a m p a r t o , k a s u z b u d i n ā j u m ā v a i d u s m ā s n o t i e k mūsu organismā. Emocijas, it īpaši n e g a t ī v ā s , aktivē d a u d z a s sarežģī­ tas fizioloģiskas, ķīmiskas un b i o l o ģ i s k a s struktūras —• h o r m o n u s , fermentus, šūnas. N e g a t ī v ā s e m o c i j a s v i e n m ē r kaitīgi ietekmē dau­ dzus o r g ā n u s un o r g ā n u sistēmas. Konfliktsituācijas, g a r ī g a pārslodze bieži izraisa s l i m ī g u s p r o c e s u s o r g a n i s m ā , r o d a s p a s t i p r i n ā t a u z b u d i nāmība, galvassāpes, pavājinās darbaspējas.

Biežas dusmu lēkmes sākumā rada pārejošus, bet vēlāk — pastāvī­ g u s asinsrites traucējumus.

Ja radusies pastiprināta u z b u d i n a m ī b a , konsultējieties ar ārstu!

Neļaujiet d u s m ā m v a ļ u ! Tikko p ē c jūsu d o m ā m radies iemesls sadus­ m o t i e s , c e n t i e t i e s s a v a l d ī t i e s v a i n o v ē r s t u z m a n ī b u u z k o c i t u ! P ē c tam s ā c i e t p u n k t u m a s ā ž u ! S a g l a b ā t v e s e l ī b u i r tik v i e n k ā r š i , b e t a t g ū t t o — tik g r ū t i !

Punktu masāžai (34. shēma) izmanto t o n i z ē j o š o metodi — 1 / 2 _ 1 min dziļi s p i e ž (taču n e līdz z i l u m i e m ! ) .

1. punkts (hou-si) — «mugurējās aizas punkts»; abās rokās; atrodas plaukstas malā virs V d e l n a s kaula g a l v i ņ a s . M a s ē t p a m ī ­ šus labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , pirksti v i e g l i savilkti d ū r ē .

2. punkts (čžun-čžu) — «punkts pie vidussalas»; abās ķermeņa pusēs; atrodas ] / 2 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no p r i e k š ē j ā s viduslīlīnijas un 1 v i e n . z e m nabas. M a s ē t vienlaikus a b ā s pusēs; sēdus vai guļus uz muguras, muskuļi atslābināti.

3. punkts (šeņ-mai) — «punkts p i e asinsvada izstiepuma»; a b ā s kājās; atrodas p ē d a s ārējā malā i e d o b ē zem ārējās potītes. M a ­ sēt vienlaikus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

4. punkts (šu-gu) — «punkts pie kaulu savienojuma vietas»; a b ā s kājās; atrodas p ē d a s ārmalā p i e V p l e z n a s kaula galviņas.

M a s ē t sēdus tāpat kā 3. punktu.

5.

punkts (cju-sjui)

6.

punkts (tao-dao)

— « p u n k t s p i e t i r g u s u z k a l n i ņ a » ; a b ā s k ā j ā s ; atro­ d a s p ē d a s virspuses i e d o b ē n e d a u d z uz leju un uz priekšu no ārējās potītes. M a s ē t tāpat kā 3. punktu.

— « p u n k t s p i e k l e j o j u m u c e ļ a » ; a t r o d a s uz m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s s t a r p I un 11 k r ū š u s k r i e m e ļ a s m a i l a ­ j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē š a n u izdara otrs c i l v ē k s . Jūsu stāvoklis ir s ē d u s vai g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā palikts spil-

Sievietēm

7.

iesaka masēt vēl vienu punktu.

— «punkts p i e d v ē s e ļ u c e ļ a » ; a b ā s rokās; atrodas uz apakšdelma priekšējās virsmas v i e n . virs plaukstp a m a t a v i d ē j ā s krokas mazā pirkstiņa p u s ē . M a s ē t pamī­ šus labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , delna vērsta uz augšu.

punkts (ļin-dao)

S p r i e d z e s s i t u ā c i j ā m a s ē j i e t 8., 9 . u n 10. p u n k t u p ē c r i n o š ā s tāiu 8.

n o m i e ­

m e t o d e s - 3 - 5 min, viegli spiežot, rote pulksteņa r a d i -

kustības virzienā

punkts Iku-fan) atrodas

aizvien

lēnākā tempa.

- «punkts dārgumu istabā»; a b ā s ķermeņa puses; I

ribstarpā

uz

vienlaikus abās pusēs;

atslēgkaula

sēdus.

viduslīnijas.

Masēt

Ja ir n o s l i e c e uz pastiprinātu u z b u d i n ā m ī b u r senie austrumu m e ­ diķi

iesaka profilaktiski

katru

rītu

m a s ē t « l ī d z s v a r a trijstūra»

punktus

(35. shēma). Š o punktu masāžai izmanto n o m i e r i n o š o metodi — 3 — 5 min viegli glāsta pulksteņa rādītāju kustības virzienā aizvien lēnākā t e m p a , t. punkts (bai-hui) — «simtkārtēja s a v ā c ē j a punkts»; atrodas uz g a l v a s viduslīnijas 5 v i e n . virs g a l v a s matainās daļas priekšējas robežas. M a s ē t sēdus, galva n e d a u d z noliekta uz priekšu.

2. punkts (čži-iņ) — « I Ņ sasniegšanas punkts»; abās kājās; atrodas mazā pirkstiņa ā r m a l ā 3 mm no i e n a d ž a stūra. M a s ē t v i e n ­ laikus a b ā s k ā j ā s ; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

9. punkts (šeņ-meņ) — «punkts pie dievišķiem vārtiem»; abās rokās; atrodas uz plaukstpamata priekšējās virsmas mazā pirk­ stiņa p u s ē p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s krokas p a d z i ļ i n ā j u m ā starp c ī p s l ā m .

10. p u n k t s ( j a n - g u ) — « s a u l a i n a s i e l e j a s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s uz apakšdelma mugurējās virsmas zem plaukstpamata a u g š ē j ā s krokas mazā pirkstiņa p u s ē .

9 . u n 10. p u n k t u m a s ē r e i z ē : k r e i s ā s ' r o k a s ī k š ķ i u z l i e k u z l a b ā s r o k a s 9 . p u n k t a , b e t r ā d ī t ā j p i r k s t u — u z 10. p u n k t a . P ē c t a m t ā d ā p a š ā v e i d a m a s e punktus kreisajā rokā.

GALVASSĀPES

G a l v a s s ā p ē m ir d a u d z i e m e s l u , tās var būt arī d a ž ā d u sli­ m ī b u simptoms. T ā d ē ļ , ja jums sāp galva, jākonsultējas ar ārstu. P u n ­ ktu m a s ā ž a n o v ē r š g a l v a s s ā p e s , k o i z r a i s ī j i s n o g u r u m s , i e k š ē j o o r g ā n u d a r b ī b a s t r a u c ē j u m i ( a i z c i e t ē j u m s , s p a z m a ) , kā arī t. s. iera­ duma galvassāpes.

S a j ā g a d ī j u m ā izmanto n o m i e r i n o š o m e t o d i — katru p u n k t u (36. shēma) 3 — 5 min glāsta pulksteņa rādītāju kustības virzienā.

Simetriskos punktus m a s ē v i e n l a i c ī g i , s ē d u s stāvoklī, acis aizvērtas.

4., 1 0 . — 1 3 . p u n k t a m a s ā ž a i i z m a n t o t o n i z ē j o š o m e t o d i — 1 /2—1 min dziļi s p i e ž , rotē un v i b r i n a .

1. punkts (sjuaņ-ļi) — «brīva līdzsvara punkts»; abās galvas pusēs; atrodas horizontales, kuru n o v e l k gar auss g l i e m e ž n ī c a s a u g š ē j o m a l u , u n v e r t i k ā l a s l ī n i j a s , k a s a t r o d a s 1,5 c m u z mugurpusi no galvas matainās daļas robežas, krustpunktā.

Masēt vienlaikus abās pusēs.

2. punkts (tai-jan) —- «saules punkts»; abās galvas pusēs; atrodas d e n i ņ u a p v i d ū p i e matu augšanas robežas. M a s ē t tāpat kā 1. punktā. M a s ē j o t 1. un 2. punktu, neskariet pulsējošo artēriju!

3. punkts (fen-či) — «punkts pie gaisa tilpnes»; abās galvas pusēs; atrodas pakauša apvidus i e d o b ē galvas grozītājmuskuļa piestiprināšanās vietā. M a s ē t tāpat kā 1. punktu.

3. punkts (czju-vei) — «punkts p i e baloža astes»; atrodas uz priekšē­ j ā s v i d u s l ī n i j a s 1,5 c m z e m k r ū š u k a u l a š ķ ē p v e i d a i z a u ­ g u m a . M a s ē t s ē d u s vai g u ļ u s uz m u g u r a s , muskuļi atslā­ bināti.

4. punkts ( h e - g u ) — «punkts no visām p u s ē m slēgtā ielejā»; abās r o k ā s ; a t r o d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē s t a r p I un 11 d e l n a s kaulu, t u v ā k 11 d e l n a s kaulam. M a s ē t pamīšus labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka atslābināta.

5. punkts (i-fen) — «no vēja pasargāts punkts»; abās galvas pusēs; atrodas i e d o b ē starp apakšžokļa leņķi un aizauss p a u ­ g u r u . U z s p i e ž o t uz šī punkta, rodas troksnis ausī. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus.

6. punkts (jui-jao) — «punkts uz zivs m u g u r a s » ; a b ā s sejas p u s ē s ; atrodas uzacs loka visaugstākajā v i e t ā . M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus.

7. punkts (cin-min) — «acu mirdzuma punkts»; a b ā s pusēs; atrodas 2 — 3 m m n o acs iekšējā kaktiņa u z d e g u n a pusi. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus. Izdara vieglas rotējošas kustības uzacu loku virzienā.

8. punkts (kuņ-luņ) — «punkts p i e Kuņ-iuņa kalna»; a b ā s kājās; atro­ d a s i e d o b ē starp p a p ē ž a c ī p s l u u n ā r ē j o potīti potītes centra līmenī. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas ceļos.

9. punkts (čži-iņ) — « I Ņ sasniegšanas punkts»; abās kājās; atrodas mazā pirkstiņa ārmalā 3 mm no i e n a d ž a stūra. M a s ē t v i e n ­ laikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

10. p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — « i l g d z ī v o š a n a s p u n k t s » ; a b ā s k ā j ā s ; a t r o d a s 3 v i e n . z e m c e ļ a kauliņa a p a k š ē j ā s malas un 1 v i e n . uz āru n o lielā lielakauia ā r ē j ā s malas. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kājās; s ē d u s , kājas iztaisnotas.

1 1 . punkts ( ļ e - c j u e ) — «rindā trūkstošais punkts»; a b ā s rokās; atrodas u z a p a k š d e l m a 1 1 / 2 v i e n . virs plaukstpamata v i d ē j ā s kro­ kas — i e d o b ē p i e s p i e ķ k a u l a T l e n v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā r o k ā ; roka uzlikta uz g a l d a .

12. p u n k t s ( c z i ņ - m e ņ ) — «punkts p i e zelta v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; atrodas pie X I I ribas brīvā gala. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus.

13. p u n k t s ( š e ņ - š u ) — « n i e r u saskaņas p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 1 llv v i e n . p a l a b i ( p a k r e i s i ) n o m u g u r ē j ā s v i d u s l ī ­ nijas I I u n I I I j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l ­ v ē k s . J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , zem tā palikts n e ­ liels s p i l v e n s .

J a g a l v a s ā p m e n s t r u ā c i j u laikā ( v a r būt arī n e p a t ī k a m a sajūta kuņģa a p v i d ū , atraugas vai pat v e m š a n a ) , 2 vai 3 dienas pirms m ē n e š ­ r e i z e s sāk m a s ē t o t r ā s g r u p a s p u n k t u s ( 3 7 . s h ē m a ) . Š ī s g r u p a s 1.—8. p u n k t a m a s ā ž ā j ā i z m a n t o n o m i e r i n o š ā m e ­ t o d e . M a s ā ž a s p a ņ ē m i e n s — 3 — 5 min ilga v i e g l a glāstīšana pulksteņa rādītāju kustības virzienā aizvien lēnākā tempā. 9.—14. punkts jāmasē *pēc t o n i z ē j o š ā s metodes. Masāžas paņēmiens — vienlaikus ar dziļu u z s p i e d i e n u izdara rotāciju pulksteņa rādītāju kustības vir­ zienā u n v i b r i n ā š a n u ; u z katru p u n k t u i e d a r b o j a s ' / 2 — 1 m i n .

1. punkts (tun-czi-ļao) — «punkts b e d r ī t ē acs zīlītes augstumā»; abās sejas p u s ē s ; atrodas 5 mm sānis no acs s p r a u g a s ārējā kaktiņa. M a s ē t vienlaikus a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , acis aizvērtas.

2. punkts (tou-vei) — «galvas sargātājs punkts»; abās galvas pusēs; atrodas d e n i ņ u a p v i d ū p i e matu augšanas r o b e ž a s leņķa pierē. M a s ē t tāpat kā 1. punktu.

3. punkts (sjuaņ-lu) — «punkts pie pieres pārkares»; abās galvas p u ­ s ē s ; a t r o d a s 1 v i e n . aiz v e r t i k ā l e s , kuru n o v e l k c a u r 2. p u n ­ ktu. M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .

4. punkts (sjuaņ-ļi) — «brīva līdzsvara punkts»; abās galvas pusēs; atrodas horizontales, kuru n o v e l k gar auss g l i e m e ž n ī c a s a u g š ē j o m a l u , u n v e r t i k ā l a s l ī n i j a s , k a s a t r o d a s 1,5 c m u z mugurpusi no galvas matainās daļas robežas, krustpunktā.

M a s ē t tāpat kā 1. punktu.

5. p u n k t s ( h a ņ - j a ņ ) — « p u n k t s , kurš spiež uz ž o k ļ i e m » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ; a t r o d a s uz līnijas, kas s a v i e n o 2. un 3. p u n k t u , — uz a u g š u un uz mugurpusi no matu augšanas robežas d e n i ņ u a p v i d ū . M a s ē t vienlaikus a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , acis aizvērtas.

6. punkts (jan-bai) — «punkts pie pagaidu vārtiem»; abās pieres p u ­ s ē s ; atrodas 1 v i e n . virs uzacs viduspunkta. M a s ē t tāpat kā 5. punktu.

7. punkts ( c u a ņ - č ž u ) — « b a m b u s n i e d r u novākšanas punkts»; abās sejas p u s ē s ; atrodas p i e uzacs m e d i ā l ā (iekšējā) gala. M a ­ sēt t ā p a t kā 5. p u n k t u .

8. punkts ( d e n i ņ u he-ļao) — «punkts d e n i ņ u b e d r ē » ; abās galvas p u s ē s ; atrodas i e d o b ē virs v a i g a kaula p i e auss g l i e m e ž ­ nīcas pamata. M a s ē t tāpat kā 5. punktu.

9 . p u n k t s ( h e - g u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 4 . p u n k t u .

10. p u n k t s ( š o u - s a ņ - ļ i ) — « p u n k t s p i e t r ī s s p r a u g ā m r o k ā » ; a b ā s r o k ā s ; atrodas uz apakšdelma mugurējās virsmas 2 v i e n . zem tās k r o k a s g a l a , kas i z v e i d o j a s , r o k u s a l i e c o t e l k o n ī . M a s ē t s ē d u s , roka n e d a u d z ieliekta e l k o n ī u n uzlikta u z g a l d a , d e l n a vērsta uz leju.

1 1 . p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 10. p u n k t u .

12. p u n k t s ( n e i - ķ i n ) — « p u n k t s p i e a p a k š ē j ā s z ā l e s » ; a b ā s k ā j ā s ; a t r o ­ d a s p ē d a s v i r s p u s ē starp I I u n I I I p l e z n a s kaula g a l v i ņ ā m .

M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas n e d a u d z saliek­ tas c e ļ o s .

13. p u n k t s ( č ž a o - h a i ) — « p u n k t s p i e l i e l a p o k ā l a » ; a b ā s k ā j ā s ; a t r o d a s p ē d a s iekšējā malā zem iekšējās potītes. M a s ē t tāpat kā 12. p u n k t u .

14. p u n k t s ( g u a ņ - j u a ņ ) — « p u n k t s p i e i z v i r z ī t a s r o b e ž a s » ; a t r o d a s u z priekšējās viduslīnijas 3 v i e n . zem nabas. M a s ē t guļus uz muguras, muskuļi atslābināti.

15. p u n k t s ( c z j u i - c j u e ) — « p u n k t s p i e s p ē k a r o b e ž a s » ; a t r o d a s u z priekšējās viduslīnijas 6 v i e n . virs n a b a s . M a s ē t tāpat kā 14. p u n k t u .

R O K U U N P I R K S T U TIRPŠANA

D a ž ā d ā m n e p a t ī k a m ā m sajūtām rokās un pirkstos — sal­ šanai, tirpšanai, «skudriņu tekalēšanai», jušanas traucējumiem un rei­ zēm pat s ā p ē m — var būt atšķirīgi iemesli, taču tiešais c ē l o n i s ir n e ­ p i e t i e k a m a a u d u a p g ā d e ar b a r ī b a s v i e l ā m sakarā ar p e r i f ē r o artēriju disfunkciju. Š ā d u stāvokli izraisa aukstums u n n e g a t ī v a s e m o c i j a s . S ā ­ kumā, kad simptomi tikko radušies, r e i z ē m iespējams p a š a m tos no­ v ē r s t — j ā n ē s ā silta v e ļ a , d ū r a i ņ i , j ā a t m e t s m ē ķ ē š a n a , j ā i z v a i r ā s n o m i t r ā m u n a u k s t ā m t e l p ā m , v i b r ā c i j a s , t r o k š ņ a , p r o t i , f a k t o r i e m , kas veicina asinsvadu spazmas rašanos.

P a l ī d z ī g a var būt arī punktu masāža. Tā j ā v e i c ilgstoši, atkārtotu k u r s u v e i d ā , p ē c katra k u r s a j ā b ū t 7 — 1 0 d i e n u i l g a m p ā r t r a u k u m a m .

M a s ā ž u izdara reizi d i e n ā , kurss ilgst 1 2 d i e n a s . P u n k t u masāžai izmanto t o n i z ē j o š o m e t o d i — dziļi spiežot, pirkstu rotē pulk­ steņa rādītāju kustības virzienā un vibrina 1 /2—1 min ilgi.

Ja tirpst rokas, masē p i r m ā s g r u p a s p u n k t u s ( 3 8 . s h ē m a ) . J a tirpst tikai pirksti, m a s ē o t r ā s g r u p a s p u n k t u s .

1 . p u n k t s ( d a - č ž u i ) — « p u n k t s p i e izciltā s k r i e m e ļ a » ; a t r o d a s u z m u g u rējās v i d u s l ī n i j a s starp V I I kakla s k r i e m e ļ a un I krūšu skriemeļa smailajiem izaugumiem. M a s ē t sēdus, galva ne­ d a u d z noliekta uz priekšu.

2. punkts (czjaņ-czin) — «punkts p i e pleca sākuma»; a b ā s p u s ē s ; atro­ das lāpstiņas virsšķautnes b e d r e s c e n t r ā . ( J a otrs c i l v ē k s uzliek savu plaukstu uz jūsu p l e c a , viņa rādītājpirksts no­ rāda uz šo punktu.) M a s ē š a n u vienlaikus a b ā s pusēs izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir g u ļ u s uz v ē d e r a vai arī s ē d u s , nedaudz noliecoties uz priekšu.

3. punkts (czjaņ-ļao) — «punkts augšdelma b e d r ī t ē » ; abās rokās; atrodas a u g š d e l m a b e d r ī t ē p i e lāpstiņas p l e c a p a u g u r a . ( Š ī b e d r ī t e izveidojas, ja roku p a c e ļ sānis p l e c u augstumā.)

M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā rokā; s ē d u s , roka n o ­ laista g a r s ā n u .

4. punkts (tjaņ-czun) — «punkts pie d e b e s u senčiem»; abās ķermeņa p u s ē s ; atrodas lāpstiņas zemšķautnes b e d r e s centrā. M a ­ s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir s ē d u s , n e d a u d z n o l i e c o t i e s uz p r i e k š u , vai arī guļus uz v ē d e r a , zem tā palikts s p i l v e n s .

5. punkts (šeņ-šu) — «nieru saskaņas punkts»; a b ā s pusēs; atrodas 11 /2 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no m u g u r ē j ā s viduslīnijas II un I I I jostas skriemeļa smailo izaugumu starpas līmenī.

M a s ē t tāpat ka 4. punktu.

6. punkts (juņ-meņ) — «punkts pie mākoņu vārtiem»; abās ķermeņa pusēs;

atrodas 6 v i e n . pa labi ( p a kreisi) no priekšējās

viduslīnijas zem atslēgkaula ārējā (akromiālā) gala. M a s ē t ar īkšķiem vienlaikus abās pusēs; sēdus.

7. punkts (čžun-fu) — «centrālā stāvokļa punkts»; a b ā s ķermeņa p u s ē s ; atrodas I ribstarpā zem atslēgkaula ārējā (akromiālā) gala.

M a s ē t tāpat kā 6. punktu.

8. punkts (bi~nao) — «muskuļa punkts uz rokas»; a b ā s rokās; atrodas uz a u g š d e l m a 7 v i e n . virs elkoņa krokas ārējā gala. M a s ē t pamīšus elkonī.

labajā

un

kreisajā

rokā;

sēdus,

roka

saliekta

9. punkts (šao-hai) — « d z ī v e s prieku punkts»; a b ā s rokās; atrodas b e d r ī t ē , kas ir e l k o ņ a l o c ī t a v a s p r i e k š ē j ā v i r s m ā , mazā pirkstiņa p u s ē . M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā rokā; s ē d u s , roka uzlikta u z g a l d a , d e l n a v ē r s t a u z a u g š u .

10. p u n k t s ( č i - c z e ) — « p u n k t s p i e m e t r u d z i ļ a m u k l ā j a » ; a b ā s r o k ā s ; atrodas ā d a s krokā e l k o ņ a b e d r e s malā īkšķa p u s ē . M a s ē t t ā p a t k ā 10. p u n k t u .

1 1 . punkts (sji-meņ) — «punkts p i e r o b e ž v ā r t i e m » ; a b ā s rokās; atro­ das uz a p a k š d e l m a priekšējās virsmas 5 v i e n . virs plaukstpamata v i d ē j ā s krokas starp c ī p s l ā m . M a s ē t p a m ī š u s labajā u n kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta u z g a l d a , d e l n a vērsta uz augšu.

uz augšu.

13. p u n k t s ( d a - ļ i n ) — « p u n k t s p i e lielā p a u g u r a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s uz plaukstpamata p r i e k š ē j ā s virsmas p a d z i ļ i n ā j u m ā starp c ī p s l ā m . M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā rokā; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a vērsta uz a u g š u .

14. p u n k t s ( t a i - j u a ņ ) — « p u n k t s p i e m i l z ī g a b e z d i b e ņ a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s u z p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 1,5 c m z e m plaukstpamata apakšējās krokas īkšķa p u s ē . M a s ē t tāpat kā 13. p u n k t u .

15. p u n k t s ( c j u i - č i ) — « p u n k t s p i e izliekta d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; atro­ das elkoņa krokas galā īkšķa p u s ē . ( K r o k a izveidojas, ja roku saliec e l k o n ī . ) M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā rokā; s ē d u s , roka n e d a u d z saliekta e l k o n ī u n uzlikta u z g a l d a , d e l n a vērsta uz leju.

16. p u n k t s ( c z j a ņ - j u i ) — « p u n k t s p i e p l e c a g u l t n e s » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o ­ d a s starp lāpstiņas p l e c a p a u g u r u un a u g š d e l m a kaula lielo p a u g u r u , proti, uz leju un uz priekšu no lāpstiņas p l e c a p a u g u r a . M a s ē t p a m ī š u s labajā u n kreisajā p u s ē ; sēdus.

17. p u n k t s ( j a n - č i ) — « p u n k t s p i e J a n a e z e r a » ; a b a s r o k a s ; a t r o d a s padziļinājumā plaukstpamata mugurējās virsmas vidu.

M a s ē t p a m ī š u s labajā u n kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz galda, delna vērsta uz leju.

SINDROMS «BĒRNĪBAS ATMINAS»

S e n i e a u s t r u m u ārsti t ā s a u c a v e s e l u s i m p t o m u k o m p l e k s u v a i a t s e v i š ķ u s s i m p t o m u s , kas s i r d z ē j a m s a g ā d ā d a u d z n e p a t i k š a n u .

T o skaitā j ā m i n p i r k s t a z ī š a n a , n a g u g r a u š a n a , u r ī n a n e s a t u r ē š a n a n a k ­ tīs, bailes no tumsas, n e m o t i v ē t a s p ī t ī b a , n e c i e š a m a n e p a k l a u s ī b a , slinkums, izklaidība un n e s p ē j a k o n c e n t r ē t i e s , k a d viss tiek darīts kļū­ d a i n i , nakts b a i l e s , b e z p a l ī d z ī b a , k a u t r ī b a , r a u d u l ī g u m s . Ārsts, p i e kura jūs iesiet, d o s jums p a d o m u un parakstīs ā r s t ē š a n u .

T o m ē r n e a i z m i r s t i e t , k a a r ī p u n k t u m a s ā ž a j u m s p a l ī d z ē s tikt g a l ā a r v i e n u vai otru no šīm n e l a i m ē m .

URĪNA

NESATURĒŠANA

NAKTĪS

U r ī n a nesaturēšana naktīs visbiežāk m ē d z būt b ē r n i e m , ku­ r i v a i r s n a v n e z ī d a i ņ a , n e m a z b ē r n a v e c u m ā u n kuri slimo a r k ā d u h r o ­ nisku slimību. C ē l o n i s urīna nesaturēšanai naktī var būt n e p a r e i z s d i e ­ nas režīms un nelāgi p a r a d u m i . Šajā g a d ī j u m ā bērni nedrīkst vairs p ē c pīkst. 19 ne ēst, ne dzert. P u n k t u masāža var p a l ī d z ē t kā b ē r n i e m , tā pieaugušajiem. j a tirpst r o k u pirksti, p i r m ā s g r u p a s p u n k t i e m p i e v i e n o arī o t r ā s g r u p a s p u n k t u s (39. shēma).

1. punkts ( t j a ņ - ģ i n ) — «punkts p i e d e b e s u trijkāja»; a b ā s kakla p u s e s ; a t r o d a s kakla s ā n u virsmā v a i r o g s k r i m š ļ a ( Ā d a m a ā b o l a ) a p a k š ē j ā s malas l ī m e n ī aiz g a l v a s g r o z ī t ā j m u s k u ļ a . M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus.

2. punkts ( c j u e - p e ņ ) — «punkts mazā trauciņa i e d o b ē » ; abās ķermeņa p u s ē s ; a t r o d a s virsatslēgas b e d r ī t ē aiz g a l v a s g r o z ī t ā j ­ muskuļa piestiprināšanās vietas. M a s ē t tāpat ka 1. punktu.

3. punkts (czi-cjuaņ) — «punkts pie visaugstākā avota»; abās rokās; a t r o d a s uz a u g š d e l m a p a d u s e s krokas l ī m e n ī tieši p i e lielā krūšu muskuļa a p a k š ē j ā s malas. M a s ē t p a m ī š u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s .

4. punkts (ci-še) — «punkts pie gaisa mājokļa»; abās ķermeņa pusēs; atrodas uz kakla virs atslēgkaula gala starp g a l v a s g r o ­ zītājmuskuļa kājiņām. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus.

Nesteidzieties masēt visus punktus, izvēlieties tos, kuru masāža ir visefektīvākā, un t a d masējiet šos punktus vairākus m ē n e š u s ! Stā­ voklis sāks n e d a u d z uzlaboties pirmā m a s ā ž a s kursa b e i g ā s .

Pirmās grupas punktus masē ktus — p ā r a d i e n ā s .

nepāra dienās,

otrās g r u p a s

pun­

Punktu masāžai lieto n o m i e r i n o š o m e t o d i — v i e g l i p i e s p i e ­ žot, ar pirkstu izdara a p ļ v e i d a kustības p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u kustības vir­ z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā ritmā 3 — 5 m i n i l g i .

P i r m ā s

g r u p a s

p u n k t i

(40.

shēma)

1- punkts (hou-ģin) — «punkts pie galvas mugurējā p a u g u r a » ; atrodas u z g a l v a s m u g u r ē j ā s viduslīnijas 5 % v i e n . virs g a l v a s matainās daļas mugurējās robežas. M a s ē t sēdus, galva n e d a u d z noliekta uz priekšu.

2. punkts (ci-hai) — «enerģijas jūra»; atrodas uz priekšējās viduslī­ n i j a s 1 ll2 v i e n . u z l e j u n o n a b a s . M a s ē t g u ļ u s u z m u g u r a s , muskuļi atslābināti.

3. punkts ( g u a ņ - j u a ņ ) — «punkts p i e izvirzītās r o b e ž a s » ; atrodas uz priekšējās viduslīnijas 3 v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t guļus uz muguras, muskuļi atslābināti.

4. punkts (iņ ļin-cjuaņ) — «punkts pie IŅ a v o t a » ; abās kājās; atrodas uz apakšstilba 2 v i e n . uz leju no c e ļ a kauliņa un 21 /9 v i e ­ n ī b a s uz iekšpusi no lielā lielakaula p r i e k š ē j ā s m a l a s .

M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas iztaisnotas.

5. punkts (czu-saņ-ļi) — «simt slimību ārstēšanas punkts»; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba 3 v i e n . uz leju no c e ļ a kauliņa a p a k ­ šējās malas un 1 v i e n . uz ā r p u s i no lielā lielakaula p r i e k š ē ­ jās m a l a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā j ā s ; s ē d u s , kājas iztais­ notas.

6. punkts ( ļ e - c j u e ) — «rindā trūkstošais p u n k t s » ; a b ā s rokās; atrodas uz a p a k š d e l m a 11 /2 v i e n . virs plaukstpamata v i d ē j ā s kro­ kas — b e d r ī t ē p i e spieķkaula ī l e n v e i d a izauguma. M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz galda.

9. punkts ( p a n - g u a ņ - š u ) — «urīnpūšļa saskaņas punkts»; a b ā s ķer­ m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 1^2 v i e n . u z s ā n i e m n o m u g u r ē j ā s viduslīnijas II un I I I krustu skriemeļa starpas l ī m e n ī .

M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s kājās izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , zem tā palikts s p i l v e n s .

O t r ā s

7. punkts (sin-czjaņ) — «pietiekamas atstarpes punkts»; a b ā s kājās; a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s ē starp I un 11 p l e z n a s kaula g a l ­ v i ņ ā m . M a s ē t vienlaikus a b ā s pēdās,; s ē d u s , kājas saliek­ tas c e ļ o s .

8. p u n k t s ( ž a ņ - g u ) — «punkts p i e trīs p ā r b a u d ī j u m u i e l e j a s » ; a b ā s kājās; atrodas uz p ē d a s iekšējās malas p ē d a s v e l v e s v i d ū .

M a s ē t vienlaikus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

g r u p a s

p u n k t i

(41.

shēma)

1. punkts (šeņ-čžu) — «punkts pie ķermeņa staba»; atrodas uz m u g u ­ rējās viduslīnijas starp I I I un IV krūšu skriemeļa smaila­ j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē š a n u i z d a r a otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , z e m tā palikts neliels spil­ vens.

2. punkts (ši-meņ) — «punkts pie akmens vārtiem»; atrodas uz priekšējās viduslīnijas 2 v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t guļus uz muguras, muskuļi atslābināti.

3. punkts (čžun-czi) — «virsotnes viduspunkts»; atrodas uz priekšējās viduslīnijas 4 v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t tāpat kā 2 p u n ­ ktu.

4. punkts ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «trīs IŅ satikšanās punkts»; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba 3 v i e n . uz a u g š u no iekšējās potī­ tes. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas ceļos.

5. punkts (tai-juaņ) — «punkts pie milzīga b e z d i b e ņ a » ; abās rokās; a t r o d a s u z p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 1,5 c m u z leju no plaukstpamata a p a k š ē j ā s krokas īkšķa p u s ē . M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz galda.

6. punkts (tai-čun) — «augstais p ē d a s punkts»; abās kājās; atrodas p ē d a s v i r s p u s ē v i s š a u r ā k a j ā v i e t ā starp I un 11 p l e z n a s kaulu. M a s ē t vienlaikus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas saliektas ceļos.

7. p u n k t s ( č ž a o - h a i ) — «punkts p i e liela p o k ā l a » ; a b ā s kājās; a t r o d a s uz p ē d a s iekšējās malas zem iekšējās potītes. M a s ē t v i e n ­ laikus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

8. punkts (šeņ-mai) — «punkts pie asinsvada izstiepuma»; a b ā s kājās; atrodas uz p ē d a s ārējās malas zem ārējās potītes. M a s ē t t ā p a t kā 7. p u n k t u .

Ja urīna nesaturēšana ir p i e a u g u š i e m v a i v e c i e m c i l v ē k i e m , ietein | masēt t r e š ā s g r u p a s p u n k t u s ( 4 2 . s h ē m a ) . Turklāt c g u l ē ēšanas un dzeršanas režīms.

U z trešās grupas punktiem iedarbojas t o n i z ē j o š i , izmantodziļu s p i e d i e n u ar v i b r i n ā š a n u un a p ļ v e i d a kustībām pulksteņa rā<\'\u k u s t ī b a s v i r z i e n ā ( b e t n e l ī d z z i l u m i e m ! ) 1 — 2 m i n i l g i . punkts (saņ-iņ-czjao) — «trīs IŅ satikšanās punkts»; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba 3 v i e n . uz augšu no iekšējās potī­ tes. M a s ē t vienlaikus abās kājās; sēdus, punkts ( d a - č a n - š u ) — «resnās zarnas saskaņas punkts»; a b ā s ķer­ m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s Vio v i e n . u z s ā n i e m n o m u g u r ē j ā s viduslīnijas IV un V jostas skriemeļa smailo izaugumu starpas līmenī. M a s ē š a n u vienlaikus a b ā s pusēs izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a ­ likts s p i l v e n s . punkts (šao-čun) — «mazais uzbrūkošais punkts»; a b ā s rokās; atro­ d a s 3 m m n o m a z ā p i r k s t i ņ a n a g a g u l t n e s stūra u z z e l t n e š a ( I V pirksta) pusi. M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā u n kreisajā plaukstā; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a . punkts (fu-tun-gu) — «punkts caurstaigājamā ielejā»; abās ķermeņa pusēs; atrodas ' / 2 v i e n . sāņus no priekšējās viduslīnijas un 5 vien. uz augšu no nabas. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; guļus uz muguras, muskuļi atslābināti. punkts (tai-čun) — «augstais p ē d a s punkts»; abās kājās; atrodas p ē d a s virspusē visšaurākajā vietā starp I in II p l e z n a s kaulu. M a s ē t vienlaikus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas saliektas ceļos.

4. un 5. punkta m a s ā ž a ī p a š i e f e k t ī v a ir urīnpūšļa sfinktera p ā r ē ­ js g a d ī j u m ā .

9. punkts J v e M u ļ I - «kunga saskanas punkts»; a b ā s ķermeņa p u s ē s ;

Xl7krušu u n I ' e n ' +

U Z , S ā m e r ? n ° m ^ u r « ' viduslīnija X I I krusu un I jostas skr.eme a smailo i z a u g u m u s t a r r L l.men.

M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara o r s a i

f. punkts (fen-meņ) — «punkts pie vēja vārtiem»; a b ā s ķermeņa pusēs; atrodas 11 /9 v i e n . uz sāniem mo mugurējās viduslīnijas 11 un 111 k r ū š u s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī .

M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir s ē d u s , n e d a u d z n o l i e c o t i e s uz p r i e k š u , v a i arī guļus uz v ē d e r a . Šī punkta masāža sevišķi efektīva, ārstējot p a t v a ļ ī g u urināciju v e l e m cilvēkiem. tt. punkts (ši-guaņ) — «punkts pie akmens robežas»; abās ķermeņa 6. punkts f č ž a o - h a i ) — «punkts p i e liela p o k ā l a » ; a b ā s kājās; atrodas pusēs; atrodas ' / 2 vien. uz sāniem no priekšējās vidus­ uz p ē d a s iekšējās malas zem potītes. M a s ē t vienlaikus līnijas un 3 v i e n . uz a u g š u no n a b a s . M a s ē t vienlaikus a b a s p ē d a s ; s ē d u s , kājas saliektas ceļos. a b ā s p u s ē s ; guļus uz muguras, muskuļi atslābināti. Šī punkta masāža sevišķi efektīva urīnpūšļa 'atonijas gadījumā Šī punkta masāža sevišķi efektīva, ja ir urīna nesaturēšana naktīs.

NAKTS

BAILES

Š a j ā g a d ī j u m ā p u n k t u m a s ā ž u i z d a r a d i e n a s o t r a j ā pus vai vakarā pirms gulētiešanas (43. shēma).

Uz punktiem iedarbojas n o m i e r i n o š i , izmantojot viegld p i e s k ā r i e n v e i d a r o t ē j o š a s k u s t ī b a s p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s vii z i e n ā , 3 — 5 min ilgi uz katru p u n k t u .

1 . p u n k t s ( č i - c z e ) — « p u n k t s p i e m e t r u d z i j a m u k l ā j a » ; a b ā s rokās a t r o d a s u z e l k o ņ a l o c ī t a v a s p r i e k š ē j ā s v i r s m a s ā d a s kroki ī k š ķ a p u s ē . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a b a j ā u n k r e i s a j ā r o k ā ; rokļ uzlikta u z g a l d a , d e l n a v ē r s t a u z a u g š u .

2 . p u n k t s ( j a n - s j i ) — « p u n k t s p i e s a u l e s a p s p ī d ē t a s t r a u t i ņ a » ; aba r o k ā s ; a t r o d a s u z p l a u k s t p a m a t a m u g u r ē j ā s v i r s m a s padzi ļ i n ā j u m ā s t a r p c ī p s l ā m ( t a s i z v e i d o j a s , n e d a u d z atlieco p l a u k s t u ) . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a b a j ā u n k r e i s a j ā rokā s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz l e j u .

3. punkts (nei-ķin) — «punkts pie apakšējās zāles»; abās kājās; atro­ d a s p ē d a s v i r s p u s ē starp II un I I I p l e z n a s kaula g a l v i ņ ā m .

M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

AIZMĀRŠĪBA,

IZKLAIDĪBA,

NESPĒJA

KONCENTRĒTIES

Ja jūs p a m a n ā t , ka aizmirstat to, ko v a j a g a t c e r ē t i e s , ja jums p ā r ā k b i e ž i j ā i z m a n t o p i e z ī m j u g r ā m a t i ņ a , v i s b e i d z o t , j a jūs tikai ar lielām g r ū t ī b ā m varat k o n c e n t r ē t i e s , jums noteikti jāiet p i e ārsta.

T a č u a r ī šajā g a d ī j u m ā j u m s v a r p a l ī d z ē t p u n k t u m a s ā ž a .

Izmanto t o n i z ē j o š o metodi — dziļu s p i e d i e n u a r nelielu ! v i b r i n ā š a n u u n r o t ā c i j u p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā /9—1 m i n .

K u r s ā 1 2 s e a n s i , k a t r u d i e n u p a v i e n a m . P e r i o d i s k i j ā s a ņ e m 2 v a i 3 kursi p ē c kārtas (starp kursiem 7 — 1 0 d i e n u p ā r t r a u k u m s ) .

P i r m ā s g r u p a s p u n k t u s masē aizmāršības gadījumā (44. shēma).

1. punkts (šao-hai) — «dzīves prieku punkts»; abās rokās; atrodas b e d r ī t ē , kas i r e l k o ņ a l o c ī t a v a s p r i e k š ē j ā v i r s m ā , m a z ā pirkstiņa p u s ē . M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un kreisajā rokā; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a vērsta uz a u g š u .

2. punkts (šao-čun) — «otrs d z ī v e s prieku punkts»; a b ā s rokās; atro­ d a s 3 m m n o m a z ā p i r k s t i ņ a n a g a g u l t n e s stūra u z z e l t n e š a ( I V pirksta) pusi. M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā u n kreisajā rokā; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a .

5. punkts ( ļ e - c j u e ) — «rindā trūkstošais punkts»; a b ā s rokās; atrodas uz apakšdelma 11 /2 v i e n . uz augšu no plaukstpamata v i d ē j ā s krokas b e d r ī t ē p i e spieķkaula ī l e n v e i d a izauguma.

M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un kreisajā rokā; s ē d u s , roka uz­ likta u z g a l d a .

6. punkts (guņ-suņ) — «kņaza mazdēla punkts»; abās kājās; atrodas uz p ē d a s iekšējās malas zem I pleznas kaula. M a s ē t v i e n ­ laikus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

7. punkts (hou-ģin) — «punkts pie galvas mugurējā p a u g u r a » ; atrodas uz g a l v a s m u g u r ē j ā s viduslīnijas 51 /2 v i e n . virs g a l v a s matainās daļas mugurējās robežas. M a s ē t sēdus, galva n e d a u d z noliekta uz priekšu.

3. punkts ( n e i - g u a ņ ) — «punkts pie robežas iekšpusē»; abās rokās; atrodas uz apakšdelma priekšējās virsmas 2 v i e n . uz augšu n o plaukstpamata v i d ē j ā s krokas starp c ī p s l ā m . M a s ē t s ē d u s , roka uzlikta u z g a l d a , d e l n a v ē r s t a u z a u g š u .

4. punkts ( č ž u n - č ž u ) — « v i d ē j ā izciļņa p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; atrodas 3 mm no v i d ē j ā pirksta n a g a g u l t n e s stūra uz r ā d ī t ā j p i r k s t a pusi. M a s ē t pārmaiņus labajā un kreisajā rokā; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a vērsta uz leju.

O t r ā s g r u p a s p u n k t u s masē gadījumos, kad esat pama­ nījuši, ka jums grūti k o n c e n t r ē t i e s i z k l a i d ī b a s d ē ļ ( 4 5 . s h ē m a ) .

1. punkts (min-meņ) — «punkts pie dzīvības vārtiem»; atrodas uz m u g u r ē j ā s viduslīnijas starp II un I I I jostas skriemeļa smailajiem i z a u g u m i e m . M a s ē š a n u izdara otrs c i l v ē k s .

J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , zem tā palikts neliels spilvens.

2. punkts (jin-tai) — «punkts p i e gaisa terases»; atrodas uz mugurējās v i d u s l ī n i j a s starp V I u n V I I krūšu s k r i e m e ļ a smailajiem izaugumiem. M a s ē t tāpat kā 1. punktu.

3. punkts (czju-vei) — «punkts p i e baloža astes»; atrodas uz priekšē­ j ā s v i d u s l ī n i j a s 1,5 c m u z l e j u n o k r ū š u k a u l a š ķ ē p v e i d a izauguma. M a s ē t guļus uz muguras, muskuļi atslābināti.

4 . p u n k t s ( h o u - ģ i n ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 7 . p u n k t u .

5. punkts ( t a o - d a o ) — «punkts pie klejojumu c e ļ a » ; atrodas uz mugur ē j ā s v i d u s l ī n i j a s s t a r p I un 11 krūštj s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m izaugumiem. M a s ē t tāpat kā 1. punktu.

6. punkts ( n e i - g u a ņ ) — «punkts pie robežas iekšpusē»; abās rokās; atrodas uz a p a k š d e l m a priekšējās virsmas 2 v i e n . uz a u g š u n o plaukstpamata v i d ē j ā s krokas starp c ī p s l ā m . M a s ē t p ā r ­ m a i ņ u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz galda, delna vērsta uz augšu.

7. punkts (fu-sji) — «punkts p i e seklās i e l e j a s » ; a b ā s kājās; atrodas 1 v i e n . uz augšu no p a c e l e s krokas p i e augšstilba d i v g a l vainā muskuļa iekšējās malas. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas iztaisnotas.

S ī s g r u p a s p ē d ē j ā punkta m a s ā ž a sevišķi e f e k t ī v a , ja jūs visu darāt kļūdaini.

BĒRNU NEMOTIVĒTA IETIEPĪBA UN PASTĀVĪGA NEPAKLAUSĪBA Kaut arī ne p ā r ā k b i e ž i , t o m ē r nākas sastapties ar b ē r n u nemotivētu ietiepību un nepaklausību. Apbruņojieties ar pacietību, p a v ē r o j i e t b ē r n u , p ē c tam g r i e z i e t i e s p i e ārsta! J a ārsts n e k ā d u p a t o ­ loģiju neatrod, ķerieties p i e punktu masāžas (46. s h ē m a ) !

U z punktiem jāiedarbojas n o m i e r i n o š i , lietojot v i e g l u apļ­ v e i d a g l a u d ī š a n u (atcerieties b ē r n u rotaļu « V ā r u , v ā r u putriņu . . .») p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā , 3 — 5 min ilgi katram p u n k t a m .

1. p u n k t s ( d a - d u ) — «punkts p i e lielas p i l s ē t a s » ; a b ā s k ā j ā s ; atrodas uz p ē d a s iekšējās malas starp I p l e z n a s kaulu un īkšķa pamata f a l a n g u . M a s ē t vienlaikus a b ā s p ē d ā s ; b ē r n s guļ vai sēž.

2. punkts ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «trīs IŅ satikšanās punkts»; a b a s kājas; atrodas uz apakšstilba 3 v i e n . uz augšu no iekšējas potītes.

M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; b ē r n s sēž vai guļ.

Ja turklāt b ē r n s ir arī slinks, j ā p i e v i e n o v ē l daži punkti.

3. punkts

(cju-sjui) — «punkts p i e tirgus uzkalniņa»; a b ā s kājās; atrodas padziļinājumā uz leju un uz priekšu no ā r ē j ā s p o ­ tītes. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; b ē r n s sež vai guļ.

4. punkts ( f e n - l u n ) — « g r a n d i o z a izciļņa p u n k t s » ; a b ā s kājās; atrodas 8 vien. uz augšu no ārējās potītes centra. M a s ē t vienlai­ kus a b ā s k ā j ā s ; b ē r n s sēž, kājas iztaisnotas.

5. punkts (šan-cju) — «punkts p i e saskaņas uzkalna»; a b ā s kājās; atro­ d a s padziļinājumā uz leju un uz priekšu no iekšējās potī­ tes. M a s ē t vienlaikus a b ā s p ē d ā s ; b ē r n s sēž vai guļ.

KAUTRĪBA, BAILES, NETICĪBA S A V I E M SPĒKIEM, BIKLUMS, BEZPALĪDZĪBA, RAUDULĪGUMS, PIRKSTA ZĪŠANA, N A G U GRAUŠANA Kautrība, bailīgums, neticība saviem spēkiem, bezpalī­ d z ī b a u n r a u d u l ī g u m s v a r b ū t rakstura ī p a š ī b a s vai n e p a r e i z a s a u d z i ­ nāšanas sekas, vai arī slimības simptoms. T ā p ē c griezieties p ē c p a ­ d o m a p i e ārsta! Paralēli ārsta ieteiktai ārstēšanai varat izdarīt punktu m a s ā ž u , k a s j u m s p a l ī d z ē s tikt g a l ā a r š ī m n e l a i m ē m ( 4 7 . s h ē m a ) .

U z daļu n o punktiem (1.—10., 13.—16.) jāiedarbojas n o m i e ­ r i n o š i , viegli glaudot pulksteņa rādītāju kustības virzienā aizvien l ē n ā k ā ritmā 3 — 5 m i n .

U z 1 1 . , 1 2 . u n 17. p u n k t u j ā i e d a r b o j a s t o n i z ē j o š i , lietojot dziļu s p i e d i e n u ar vibrināšanu un a p ļ v e i d a kustībām pulksteņa rādī­ tāju kustības virzienā / 2 — 1 min ilgi.

1. punkts (tun-ļi) — «punkts savienošanai ar iekšējo»; abās rokās; atrodas starp c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s virsmas 1 v i e n . uz augšu no plaukstpamata v i d ē j ā s krokas. M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un kreisajā r o k ā ; roka uzlikta uz g a l d a , delna vērsta uz augšu.

2. p u n k t s (fu-ļuj — « p u n k t s p i e straumes, kas plūst a i z m u g u r ē » ; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba 2 v i e n . virs iekšējās potītes.

M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

3. punkts (tjaņ-czin) — «punkts p i e d e b e s u a v o t a » ; abās rokās; atro­ d a s uz a u g š d e l m a m u g u r ē j ā s virsmas 1 v i e n . virs iztaisno­ tas rokas e l k o ņ a krokas. M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un krei­ sajā r o k ā ; s ē d u s , r o k a i z s t i e p t a .

4. punkts (fu-sji) — «punkts p i e seklas i e l e j a s » ; a b ā s kājās; atrodas 1 v i e n . virs p a c e l e s krokas p i e augšstilba d i v g a l v a i n ā mus­ kuļa i e k š ē j ā s malas. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kājās; s ē d u s , kājas iztaisnotas.

5. punkts (czu-saņ-ļi) — «simt slimību ārstēšanas punkts»; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba 3 v i e n . uz leju no ceļa kauliņa a p a k ­ š ē j ā s m a l a s un 1 v i e n . uz āru no lielā lielakaula p r i e k š ē j ā s m a l a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā j ā s ; s ē d u s , kājas iztais­ notas.

6. punkts (cjui-cjuaņ) — «punkts p i e avota izliekuma»; abās kājās; atrodas ceļa locītavas a p v i d ū pie p a c e l e s krokas iekšējā gala c e ļ a kauliņa centra līmenī. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas iztaisnotas.

7. punkts (či-cze) — «punkts p i e metru dziļa muklāja»; a b ā s rokās; a t r o d a s uz e l k o ņ a locītavas priekšējās virsmas ā d a s krokā (īkšķa p u s ē ) . M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un kreisajā rokā; s ē d u s , roka uzlikta u z g a l d a , d e l n a v ē r s t a u z a u g š u .

8. punkts (fu-feņ) — «punkts blakus muskulim»; a b ā s ķermeņa pusēs; atrodas 3 v i e n . uz sāniem no m u g u r ē j ā s viduslīnijas II un 111 k r ū š u s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a ­ s ē š a n u izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir g u ļ u s uz v ē ­ d e r a , z e m tā palikts s p i l v e n s .

9. punkts (šao-hai) — « d z ī v e s prieku punkts»; abās rokās; atrodas b e d r ī t ē , kas ir e l k o ņ a l o c ī t a v a s p r i e k š ē j ā v i r s m ā , mazā pirkstiņa p u s ē . M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un kreisajā rokā; s ē d u s , roka uzlikta u z g a l d a , d e l n a v ē r s t a u z a u g š u .

10. p u n k t s ( n e i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s i e k š p u s e » ; a b a s r o k a s , atrodas starp c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a priekšējas virsmas 2 v i e n . uz augšu no plaukstpamata vidējās krokas M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , r o k a uzlikta uz galda, delna vērsta uz augšu.

9 . u n 10. p u n k t a m a s ā ž a s e v i š ķ i e f e k t ī v a r a u d u l ī g u m a n o v ē r š a n a i .

APTAUKOŠANĀS

Aptaukošanās ir bīstama slimība. J a u n ā k o pētījumu rezul­ tāti p i e r ā d a , k a p ā r l i e k a m t u k l u m a m n e p i e c i e š a m a s p e c i ā l a ā r s t ē š a n a .

A p t a u k o š a n ā s v a r izraisīt s m a g a s sirds s l i m ī b a s , asinsrites t r a u c ē j u m u s ,

1 1 . punkts (čan-cjan) — «spēka kāpināšanas punkts»; atrodas vidū starp astes kaulu un tūpli. M a s ē t t u p u s stāvoklī.

12. p u n k t s ( d a - č ž u n ) — « p u n k t s p i e ū d e n s a v o t a » ; a b ā s k ā j ā s ; atrod a s u z p ē d a s — v i e t ā , kur p a p ē ž a c ī p s l a p i e s t i p r i n ā s p i e p a p ē ž a kaula. M a s ē t vienlaikus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas saliektas ceļos.

1 1 . u n 12. p u n k t a m a s ā ž a sevišķi e f e k t ī v a g a d ī j u m o s , k a d c i l v ē k s cieš no bikluma un neticības saviem spēkiem.

13. p u n k t s ( g u ņ - s u ņ ) —• « k ņ a z a m a z d ē l a p u n k t s » ; a b ā s kājās; a t r o d a s p ē d a s iekšējā malā pie I p l e z n a s kaula. M a s ē t vienlaikus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

14. p u n k t s ( c i - h a i j — • « e n e r ģ i j a s j ū r a » ; a t r o d a s u z ķ e r m e ņ a p r i e k š ē j ā s viduslīnijas 1 I 2 v i e n . u z leju n o n a b a s . M a s ē t guļus u z m u g u r a s , muskuļi atslābināti.

13. u n 14. p u n k t a m a s ā ž a s e v i š ķ i i e t e i c a m a n e p a m a t o t u b a i ļ u g a ­ dījumā.

15. punkts

(čžun-ķin) — «punkts

pie vidējā

pagalma»;

atrodas

uz

p r i e k š ē j ā s viduslīnijas — uz r o b e ž a s starp krūšu kaula ķermeni un šķēpveida izaugumu. M a s ē t sēdus vai guļus, muskuļi atslābināti. Šī punkta masāža sevišķi efektīva, ja ir b a i l e s no g a i d ī š a n a s un bailes no tumsas.

16. p u n k t s

(ļi-dui) — «stingrā p ā r v e i d o j u m a punkts»; a b ā s kājās; a t r o d a s 3 mm uz ā r u no 11 pirksta n a g a g u l t n e s stūra. M a ­ sēt vienlaikus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

17. p u n k t s ( t j a ņ - č ž u ) — « p u n k t s p i e d e b e s u s t a b a » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ; atrodas 1 !2 v i e n . uz sāniem no mugurējās viduslīnijas uz galvas matainās daļas robežas. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus, galva n e d a u d z noliekta uz priekšu.

16. u n 17. p u n k t u i z m a n t o p i r k s t u z ī š a n a s u n n a g u g r a u š a n a s g a d ī ­ j u m ā , kā arī t a d , ja ir b e z p a l ī d z ī b a s sajūta un b a i l e s no tumsas.

d i a b ē t u , a u d z ē j u s un citas b ī s t a m a s kaites.

P ē c speciālistu d o m ā m , p i e p ā r m ē r ī g i tukliem var pieskaitīt c i l v ē ­ kus, k u r u m a s a p a r 2 0 — 3 0 p r o c e n t i e m p ā r s n i e d z n o r m ā l o m a s u .

M ū s d i e n ā s i r p u b l i c ē t s ļoti d a u d z d a ž ā d u d i ē t u , k a s v e i c i n a m a s a s s a m a z i n ā š a n o s . Š a j ā n o l ū k ā v a r tikt i z m a n t o t a a r ī p u n k t u m a s ā ž a . T a č u š ī kursa laikā n a v i e t e i c a m s p ā r ē s t i e s ; reizi n e d ē ļ ā v i s u d i e n u j ā ē d tikai r u p j m a i z e u n j ā d z e r silts ū d e n s ; n e ē s t u n n e d z e r t p ē c p ī k s t . 19.

U z bioloģiski aktīvajiem punktiem iedarbojas t o n i z ē j o š i , lietojot dziļu s p i e d i e n u ar v i b r i n ā š a n u un rotāciju pulksteņa r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā l / 2 — 1 m i n i l g i , i z ņ e m o t 4., 5 . u n 10. p u n k t u , u z k u ­ riem iedarbojas n o m i e r i n o š i , izmantojot v i e g l u pieskārienv e i d a r o t ā c i j u p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā 3 — 5 min ilgi (48. shēma).

1. punkts (šao-čun) — «mazais uzbrūkošais punkts»; a b ā s rokas; atro­ d a s 3 mm no m a z ā pirkstiņa n a g a g u l t n e s stūra uz zelt­ neša ( I V pirksta) pusi. M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā u n kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a .

2. punkts (kuņ-luņ) — «punkts p i e Kuņ-iuņa kalna»; a b ā s kājās; atro­ d a s padziļinājumā starp p a p ē ž a ( A h i l l e j a ) c ī p s l u un ā r ē j o potīti potītes centra līmenī. M a s ē t vienlaikus a b ā s p ē d a s ; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

3. p u n k t s ( f u - ļ u ) — « p u n k t s p i e s t r a u m e s , kas plūst a i z m u g u r ē » ; a b a s kājās; atrodas uz apakšstilba 2 v i e n . uz augšu no iekšējas potītes. M a s ē t tāpat kā 2. punktu.

4. punkts

(czjui-cjue) —

«punkts

pie

spēka

robežas»;

atrodas

uz

priekšējās viduslīnijas 6 v i e n . uz augšu no nabas. M a s ē t guļus uz m u g u r a s , muskuļi atslābināti.

5. punkts (šu-gu) — «punkts p i e kaulu s a v i e n o j u m a » ; a b ā s kājās; atro­ das p ē d a s ārmalā pie tāpat ka 2. punktu.

V

pleznas

kaula galviņas.

Masēt

6. punkts (nei-guaņ) — «punkts pie robežas iekšpusē»; abās rokās; atrodas starp c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a priekšējās virsmas 2 v i e n . uz augšu no plaukstpamata v i d ē j ā s krokas. M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz galda, delna vērsta uz augšu.

7. punkts (čžan-meņ) — «punkts pie uzceltiem vārtiem»; abās ķermeņa pusēs; atrodas uz v ē d e r a pie XI ribas brīvā gala. M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un kreisajā p u s ē ; guļus uz s ā n i e m , a p a k š ē j ā kāja iztaisnota, virsējā — saliekta un pievilkta pie vēdera.

8. punkts (guņ-suņ) — «kņaza mazdēla punkts; a b ā s kājās; atrodas p ē d a s iekšējā malā p i e 2.

I

pleznas kaula. M a s ē t tāpat kā

punktu.

9. punkts ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «trīs

IŅ satikšanās punkts»; a b ā s kājās;

atrodas uz apakšstilba 3 v i e n . uz a u g š u no iekšējās potī­ tes.

M a s ē t vienlaikus abās kājās;

ceļos.

sēdus,

kājas saliektas

DZIMUMNESPĒKS

S m a g u s l i m ī b u d ē j , kas r a d a d z i m u m f u n k c i j a s t r a u c ē j u m u s , protams, j ā g r i e ž a s p i e ārsta. D z i m u m n e s p ē k a ( i m p o t e n c e s ) c ē l o n i s var būt mugurkaula trauma, hronisks alkoholisms, m i e g a zāļu, nomierinošu līdzekļu un citu m e d i k a m e n t u ilgstoša lietošana, cukura d i a b ē t s vai aptaukošanās.

Nereti p i e d z i m u m n e s p ē k a n o v e d e m o c i o n ā l i satricinājumi, kam var būt negatīva ietekme uz dzimumfunkciju. Sājos gadījumos n o d e ­ rīga var būt punktu masāža.

Pirms sākt ā r s t ē š a n o s ( m e d i k a m e n t o z u vai fizioterapeitisku), j ā p a ­ r ū p ē j a s p a r p a r e i z u d z ī v e s v e i d u u n p s i h i s k o l ī d z s v a r u . Tikai p ē c t a m var ķerties pie punktu masāžas. Pozitīva ietekme uz dzimumfunkciju tiks s a s n i e g t a , i e d a r b o j o t i e s u z p i r m ā s g r u p a s p u n k t i e m k a t r u d i e n u 2 vai 3 reizes.

U z daļu p i r m ā s g r u p a s p u n k t u (1.—7., 13.—15., 1 8 . — 2 1 . , 23.) i e d a r b o j a s t o n i z ē j o š i , izmantojot dziļu s p i e d i e n u a r a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m \o—1 m i n i l g i . U z p ā r ē j i e m š ī s g r u p a s p u n k t i e m ( 8 . — 1 2 . , 16., 17., 2 2 . ) i e d a r b o j a s n o m i e r i n o š i , k a t r u p u n k t u viegli g l a u d o t ar a p ļ v e i d a kustībām pulksteņa rādītāju kustības vir­ zienā 3 — 5 min (49. s h ē m a ) .

10. p u n k t s ( š u i - f e ņ j - « ū d e n i s a d a l ī t ā j s p u n k t s » ; a t r o d a s u z p r i e k š ē ­ jas viduslīnijas 1 v i e n . uz augšu no nabas. M a s ē t aulus uz m u g u r a s , muskuli atslābināti. '

1. punkts

(min-meņ) — «punkts pie dzīvības vārtiem»; atrodas uz m u g u r ē j ā s viduslīnijas starp II un I I I jostas skriemeļa smailajiem i z a u g u m i e m . M a s ē otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , zem tā palikts neliels spilvens.

2. punkts (šeņ-šu) — «nieru saskaņas punkts»; a b ā s ķermeņa pusēs; a t r o d a s 1 1 /o v i e n . Uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 1. punkta līmenī. M a s ē š a n u vienlaikus a b ā s pusēs izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir g u ļ u s uz v ē d e r a .

3. punkts ( s a ņ - c z j a o - š u ) — «trīs ķ e r m e ņ a d a ļ u saskaņas p u n k t s » ; a b ā s pusēs; atrodas 11 / 2 v i e n . uz sāniem no mugurējās vidus­ l ī n i j a s I un 11 j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s līmenī. M a s ē t tāpat kā 2. punktu.

4. r 5., 6., 7 . p u n k t s ( a r k o p ī g u n o s a u k u m u b a - ļ a o ) — « č e t r u b e d r u p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; tie atbilst krustu kaula m u gurējām atverēm (I — I V ) un atrodas abpus mugurējai viduslīnijai M a s ē t tāpat kā 2. punktu.

8. punkts (huan-šu) — « d z ī v ī b a s centru saskaņas punkts»; a b ā s ķer­ meņa pusēs; atrodas nabas līmenī ^2 vien. uz sāniem no priekšējās viduslīnijas. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; g u ļ u s uz m u g u r a s , muskuļi atslābināti.

9. punkts ( g u a ņ - j u a ņ ) — «punkts p i e izvirzītas r o b e ž a s » ; atrodas uz p r i e k š ē j ā s viduslīnijas 3 v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t guļus uz muguras, muskuļi atslābināti.

10. p u n k t s ( c j u i - g u ) — « p u n k t s p i e k a u l a i z l i e k t ā s d a ļ a s » ; a t r o d a s u z priekšējās viduslīnijas virs simfīzes. M a s ē t guļus uz m u ­ g u r a s , muskuļi atslābināti.

1 1 . punkts (czi-meņ) — «punkts pie septītiem vārtiem»; abās kājās; atrodas uz augšstilba iekšējās virsmas 6 v i e n . uz a u g š u no ceļa kauliņa. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; guļus uz uz muguras, muskuļi atslābināti.

12. p u n k t s ( c j u i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e a v o t a i z l i e k u m a » ; a b ā s k ā j ā s ; atrodas p i e p a c e l e s krokas iekšējā gala ceļa kauliņa centra līmenī. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas pussaliektas.

13. p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «trīs IŅ satikšanās p u n k t s » ; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba 3 v i e n . uz a u g š u no iekšējās potī­ t e s . M a s ē t t ā p a t kā 12. p u n k t u .

14. p u n k t s ( š u i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e d z i ļ a s a i z a s » ; a b ā s k ā j ā s ; a t r o d a s p ē d a s iekšējā malā uz leju un mugurpusi no iekšējās potī­ tes p i e p a p ē ž a ( A h i l l e j a ) c ī p s l a s . M a s ē t t ā p a t k ā 12. p u n ­ ktu.

15. punkts (iņ-ļin-cjuaņ) — «punkts p i e IŅ a v o t a » ; a b ā s kājās; atrodas u z a p a k š s t i l b a 2 v i e n . u z l e j u n o c e ļ a k a u l i ņ a u n 2{lo v i e n . u z iekšpusi n o lielā lielakaula p r i e k š ē j ā s m a l a s . M a s ē t t ā p a t ka 12. p u n k t u .

16. p u n k t s ( h e n - g u ) — « p u n k t s p i e š ķ ē r s a k a u l a » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s /2 v i e n . uz s ā n i e m no p r i e k š ē j ā s viduslīnijas virs k a u n u m a kaula a u g š ē j ā zara. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; guļus uz muguras, muskuļi atslābināti.

17. p u n k t s ( d a - h e ) — « l i e l a s p o ž u m a p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 4 v i e n . uz leju no n a b a s un ' / 2 v i e n . uz s ā n i e m no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t t ā p a t k ā 16. p u n k t u .

18. p u n k t s ( b i - n a o ) — « m u s k u ļ a p u n k t s u z r o k a s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s uz a u g š d e l m a 7 v i e n . uz a u g š u no elkoņa krokas ārējā gala. M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un kreisajā rokā; roka sa­ liekta e l k o ņ a l o c ī t a v ā . Šī punkta masāžu izmanto sēklas priekšlaicīgas noplūšanas g a d ī ­ juma.

19. p u n k t s ( ž a ņ - g u ) — « p u n k t s p i e t r ī s p ā r b a u d ī j u m u i e l e j a s » ; a b ā s kājās; atrodas uz p ē d a s iekšējās malas p ē d a s v e l v e s vidū.

M a s ē t vienlaikus abās p ē d ā s ; sēdus.

Uz šo punktu iedarbojas, ja nav pietiekama dzimumlocekļa erekcija.

20 punkts (iņ-bai) — «slēptas skaidrības punkts»; abās kājās; atrodas uz īkšķa 3 mm uz iekšpusi no n a g a g u l t n e s stūra. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

2 1 . punkts (tao-dao) — «punkts p i e klejojumu c e ļ a » ; atrodas uz m u g u ­ r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s s t a r p I un 11 k r ū š u s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis i r s ē d u s , n e d a u d z n o l i e c o t i e s u z p r i e k š u , v a i arī g u ļ u s u z v ē d e r a .

22. punkts (ci-hai) — «enerģijas jūra»; atrodas uz priekšējās vidus­ līnijas 1 1 / 9 v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u ­ ras, muskuļi atslābināti.

23. punkts (jan-guaņ) — «punkts pie J A N robežas»; atrodas uz mugurējās viduslīnijas starp IV un V jostas skriemeļa smailajiem i z a u g u m i e m . M a s ē otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā palikts spilvens.

I z r a u g i e t i e s s e v p u n k t u g r u p u (tajā j ā a p v i e n o g a n t o n i z ē j o š i e punkti, g a n n o m i e r i n o š i e punkti) u n katru d i e n u m a s ē j i e t šos p u n k t u s , pavisam 1 2 — 1 5 d i e n a s ! P ē c tam izdariet 7 — 1 0 d i e n u ilgu pārtrau­ kumu un atkārtojiet kursu!

Ja impotenci p a v a d a reibonis un psihiska depresija, pievienojiet jau izraudzītajai punktu g r u p a i v ē l 6 punktus (50. s h ē m a ) ! Uz visiem o t r ā s g r u p a s p u n k t i e m iedarbojas t o n i z ē j o š i , izda­ rot d z i ļ u s p i e d i e n u a r a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s virzienā un v i b r i n ā š a n u 112—1 min ilgi.

1 . p u n k t s ( f u - ļ u ) — « p u n k t s p i e s t r a u m e s , kas p l ū s t a i z m u g u r ē » ; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba 2 v i e n . uz a u g š u no iekšējās potītes. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas saliek­ tas c e ļ o s .

2 . p u n k t s ( š e ņ - š u j — sk. p i r m ā s g r u p a s 2 . p u n k t u .

3. punkts ( d a - d u n ) — «liela atklājuma punkts»;_abās kājās; 3 mm' no īkšķa

naga

gultnes jekšēja

stūra

uz

II

atrodas pirksta

pusi. M a s ē t vienlaikus a b ā s p ē d ā s ; sēdus, kājas saliektas ceļos.

4 . p u n k t s ( h e n - g u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 16. p u n k t u .

5. punkts (tai-sji) — «punkts p i e gaismas jūras»; a b ā s kājās; atrodas padziļinājumā

starp

papēža

(Ahilleja)

cīpslu

un

iekšējo

potīti potītes centra līmenī. M a s ē t vienlaikus a b a s p ē d a s ; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

6. punkts (iņ-gu) — «punkts IŅ ielejā»; abās kājās; atrodas paceles krokas iekšējā galā starp muskuļu c ī p s l ā m . M a s ē t v i e n l a i ­ kus a b ā s k ā j ā s ; s ē d u s , k ā j a s s a l i e k t a s c e ļ o s , J a i r priekšlaicīga sēklas noplūšana, masē t r e š ā s g r u p a s p u n k t u s ( 5 1 . s h ē m a ) . U z daļu šīs g r u p a s punktu ( 1 . — 9 . ) i e d a r b o j a s t o n i z ē j o š i , izdarot dziļu s p i e d i e n u a r a p ļ v e i d a kustībām pulk­ steņa rādītāju kustības virzienā un v i b r i n ā š a n u ! / 2 min ilgi. Uz p ā r ē ­ jiem punktiem (10.—15.) iedarbojas n o m i e r i n o š i , viegli glau­ dot pulksteņa rādītāju kustības virzienā aizvien lēnākā tempā 3 — 5 min.

1. punkts (sin-czjaņ) — «pietiekamas atstarpes punkts»; abās kājās; a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s ē starp I un II p l e z n a s kaula g a l v i ­ ņ ā m . M a s ē t vienlaikus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas saliektas ceļos.

2 . p u n k t s ( ž a ņ - g u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 19. p u n k t u .

3. punkts (čžun-fen) — « v i d u s z ī m o g a punkts»; abās kājās; atrodas p ē d a s v i r s p u s ē , padziļinājumā uz priekšu un uz leju no iekšējās potītes. M a s ē t vienlaikus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas saliektas ceļos.

4. punkts (si-meņ) — «punkts pie četrkārtējas pilnības»; abās ķermeņa p u s ē s ; atrodas 2 v i e n . uz leju no n a b a s un lo v i e n . uz sā­ niem no priekšējās viduslīnijas. M a s ē t vienlaikus abās p u s ē s ; guļus uz muguras, muskuļi atslābināti.

5. punkts (ģi-czi) — «dievišķa spēka punkts»; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba priekšējās virsmas 8 v i e n . uz augšu no iekšē­ jās p o t ī t e s p i e lielā lielakaula i e k š ē j ā s malas. M a s ē t v i e n ­ laikus a b ā s k ā j ā s ; s ē d u s .

6. punkts (guņ-suņ) — «kņaza mazdēla punkts»; abās kājās; atrodas uz p ē d a s iekšējās malas p i e I p l e z n a s kaula. M a s ē t v i e n ­ laikus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

7 . p u n k t s ( g u a ņ - j u a ņ ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 9 . p u n k t u .

8 . p u n k t s ( c i - h a i j — sk. p i r m ā s g r u p a s 2 2 . p u n k t u .

9. punkts ( n e i - g u a ņ ) — «punkts pie robežas iekšpusē»; abās rokās; atrodas uz a p a k š d e l m a priekšējās virsmas 2 v i e n . uz augšu n o plauktspamata v i d ē j ā s krokas starp c ī p s l ā m . M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un kreisajā r o k ā ; roka uzlikta uz g a l d a , delna vērsta uz augšu.

10. p u n k t s ( t a i - b a i ) - — « v i s l i e l ā k ā s s k a i d r ī b a s p u n k t s » ; a b ā s k ā j ā s ; a t r o ­ das uz p ē d a s iekšējās malas, uz mugurpusi no I pleznas kaula g a l v i ņ a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

1 1 . p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 1 3 . p u n k t u .

12. punkts ( f e n - l u n ) — « g r a c i o z a izciļņa p u n k t s » ; a b ā s kājās; a t r o d a s 6 v i e n . uz leju no c e ļ a kauliņa un 11 lo v i e n . uz ā r u no lielā lielakaula priekšējās malas. M a s ē t vienlaikus abās kājās; sēdus.

13. punkts ( č ž u n - c z i ) — « v i r s o t n e s v i d u s p u n k t s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē ­ jās viduslīnijas 4 v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t guļus uz m u g u r a s , muskuļi atslābināti.

14. p u n k t s ( š e ņ - š u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 2 . p u n k t u .

15. punkts ( p a n - g u a ņ - š u ) — «urīnpūšļa saskaņas punkts»; a b ā s ķer­ meņa pusēs; atrodas 1 % vien. u z sāniem n o mugurējās v i d u s l ī n i j a s I I u n I I I krustu s k r i e m e ļ a starpas l ī m e n ī . M a s ē otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a ­ likts s p i l v e n s .

ŽULTSCEĻU

DISKINĒZIJA

w

J a j u m s ārsts i r n o t e i c i s š ā d u i e k š ķ ī g i lietot z ā ļ u t ē j a s žults d z ī š a n a i , t a d punktu masāžu.

diagnozi papildus

un parakstījis varat izmantot

Zultspūšļa un žultsceļu motoriskās funkcijas traucējumiem rakstu­ r ī g a s m a g u m a un diskomforta sajūta labajā p a r i b ē . R e i z ē m ir arī s ā p e s , kas izstaro uz l a b o lāpstiņu, tās v a r b ū t arī j o s t v e i d ī g a s . Ž u l t s c e ļ u d i s ­ ki nēzija var būt vispārējas neirozes sekas.

Sāpju gadījumā uz bioloģiski aktīvajiem punktiem jāiedarbojas ar n o m i e r i n o š o metodi, izmantojot dziļu s p i e d i e n u a r vieglu vibrināšanu un a p ļ v e i d a kustībām pulksteņa rādītāju kustības virzienā, / 9 — 1 min u z katru p u n k t u .

10. p u n k t u v i e n m ē r m a s ē t i k a i t o n i z ē j o š i , ktu — t i k a i n o m i e r i n o š i (52. shēma).

11. un

12. p u n ­

I e t e i c a m s i z d a r ī t d i v u s m a s ā ž a s k u r s u s ; katrā kursā 1 2 s e a n s i , p a 1 s e a n s a m katru d i e n u . S t a r p a b i e m k u r s i e m 7 — 1 0 d i e n u p ā r t r a u k u m s .

1. punkts

(čže-cziņ) — «punkts pie sānu muskuļa»; abās ķermeņa p u s ē s ; a t r o d a s IV ribstarpā 61 / 9 v i e n . uz s ā n i e m no krūšu viduslīnijas. M a s ē t p a p r i e k š punktu kreisajā p u s ē , p ē c tam — labajā p u s ē ; g u ļ u s uz m u g u r a s , muskuļi atslābināti.

2. punkts (ži-jue) — «Saules un M ē n e s s opozīcijas punkts»; abās ķer­ meņa pusēs; atrodas uz atslēgkaula vidējās līnijas v i e n . u z leju n o V I ribstarpas. M a s ē t p a p r i e k š labajā p u s ē , p ē c tam — kreisajā p u s ē ; guļus uz m u g u r a s , muskuļi atslābināti.

3. punkts

( c z i ņ - m e ņ ) — «punkts p i e zelta v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; atrodas p i e X I I ribas brīvā gala. M a s ē t tāpat kā 2. punktu.

4. punkts (guan-min) — «spožas gaismas punkts»; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba 5 v i e n . uz a u g š u no ā r ē j ā s p o t ī t e s (lai atrastu š o p u n k t u , kāja jāsaliec c e l ī ) . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kājās; sēdus, kājas c e ļ o s pussaliektas.

5. punkts (jan-fu) — « J A N atbalsta punkts»; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba 4 vien. uz augšu no ārējās potītes. M a s ē t v i e n ­ laikus a b ā s kājās; s ē d u s .

6. punkts (cju-sjui) — «punkts pie tirgus uzkalniņa»; a b ā s kājās; atro­ d a s padziļinājumā uz leju un uz priekšu no ārējās potītes.

M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.

8. punkts ( h e - g u ) — «punkts no visām p u s ē m aizsegtā ielejā»; abās r o k ā s ; a t r o d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē s t a r p I un 11 d e l n a s k a u l u , tuvāk II d e l n a s kaulam. M a s ē t pārmaiņus kreisajā un labajā p l a u k s t ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a i d a .

7. punkts (jan-jiņ-cjuaņ) kājas; atrodas uz aru no ceļa kājas saliektas

— «punkts pie J A N avota pakalna»; abās p a d z i ļ i n ā j u m ā 2 v i e n . uz leju un 1 '/2 v i e n . kauliņa. M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , c e ļ o s taisnā leņķī.

9. punkts (czu-saņ-li) — «simt slimību ārstēšanas p u n k t s » ; a b ā s kājās; atrodas uz apakšstilba 3 v i e n . uz leju no ceļa kauliņa apak­ šējās malas un 1 v i e n . uz ārpusi no lielā lielakaula p r i e k š ē ­ jās malas. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā j ā s ; s ē d u s , kājas iztais­ notas.

1 1 . punkts (daņ-šu) — «žultspūšļa saskaņas punkts»; abās ķermeņa 1 pusēs; atrodas 1 / 9 v i e n . uz sāniem no mugurējās vidus­ līnijas X un XI krūšu skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas līmenī. M a s ē š a n u p ā r m a i ņ u s kreisajā un labajā p u s ē izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā palikts s p i l v e n s .

12. p u n k t s ( g u ņ - s u ņ ) — « k ņ a z a m a z d ē l a p u n k t s » ; a b ā s kājās; a t r o d a s uz p ē d a s iekšējās malas p i e ! pleznas kaula. M a s ē t pār­ maiņus kreisajā un labajā p ē d ā ; s ē d u s .

10. p u n k t s ( s i n - c z j a ņ ) — « p i e t i e k a m a s a t s t a r p e s p u n k t s » ; a b ā s k ā j ā s ; a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s ē starp I un 11 p l e z n a s kaula g a l ­ v i ņ ā m . M a s ē t p a p r i e k š p u n k t u kreisajā p ē d ā , p ē c tam — labajā p e d a ; s ē d u s .

ADENOĪDI

A d e n o ī d i b i e ž ā k n o v ē r o j a m i b ē r n i e m , taču var būt arī p i e ­ augušajiem. Apgrūtinātā elpošana caur d e g u n u traucē miegu. Tā kā a d e n o ī d u dēļ gaiss plaušās nenokļūst p i e t i e k a m ā d a u d z u m ā , šie cilvēki nereti ir b ā l i , kūtri, apātiski.

B ē r n i e m , k u r i e m ir a d e n o ī d i , m u t e ir p a s t ā v ī g i a t v ē r t a ; ar laiku viņiem izveidojas s a v d a b ī g a sejas izteiksme.

A d e n o ī d u s , sevišķi ielaistos g a d ī j u m o s , parasti ārstē ķirurģiski.

T a č u s ā k u m ā v a r s e k m ī g i izmantot p u n k t u m a s ā ž u , kas d e r ī g a k ā b ē r ­ niem, tā pieaugušajiem.

Uz punktiem iedarbojas t o n i z ē j o š i , izdarot dziļu spiedienu ar vibrināšanu un a p ļ v e i d a kustībām pulksteņa rādītāju kustības vir­ z i e n ā 1 / 9 — - 1 m i n ilgi ( 5 3 . s h ē m a ) .

1. punkts (hou-ģin) — «punkts pie galvas mugurējā paugura»; atrodas uz g a l v a s m u g u r ē j ā s viduslīnijas 51 /2 v i e n . virs g a l v a s matainās daļas mugurējās robežas. M a s ē t sēdus, galva n e d a u d z noliekta uz priekšu.

2. punkts (sin-hui) — «punkts uz galvaskausa v ā k a » ; atrodas uz g a l ­ vas viduslīnijas 2 v i e n . virs g a l v a s matainās daļas priek­ šējās robežas. M a s ē t sēdus, galva noliekta uz priekšu.

3. punkts ( d e n i ņ u h e - ļ a o ) — «punkts d e n i ņ u b e d r ē » ; a b ā s p u s ē s ; atro­ d a s padziļinājumā virs v a i g a kaula p i e auss g l i e m e ž n ī c a s pamata. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus.

4. punkts (er-meņ) — «zīdaina bambusa punkts»; abās galvas pusēs; atrodas apakšžokļa locītavas a p v i d ū uz priekšu un uz a u g š u no auss p a u g u r a ( t r ā g u s a ) .

5. punkts ( d u i - d u a ņ ) — «punkts pie lūpas augšējās malas»; atrodas u z a u g š l ū p a s p a v i d u s l ī n i j u v i e t ā , kur ā d a p ā r i e t g ļ o t ā d ā .

Masēt sēdus.

6. punkts (u-ču) — «punkts pie piektās vietas»; abās galvas pusēs; atrodas 11 / 2 v i e n . uz sāniem no priekšējās viduslīnijas un 1 v i e n . virs g a l v a s matainās daļas priekšējās r o b e ž a s . M a ­ sēt v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , g a l v a n e d a u d z noliekta uz priekšu.

RAKSTĪŠANAS S P A Z M A

J ū s ķ e r a t i e s p i e z ī m u ļ a v a i s p a l v a s un jūtat, ka rakstot pirksti krampjaini s a v e l k a s . V i s a s citas k u s t ī b a s ar pirkstiem, p l a u k s t u u n r o k u v a r a t izdarīt b e z k ā d i e m k a v ē k ļ i e m , b e t rakstīt n e v a r a t g a n d r ī z n e m a z . Tas ir s a v d a b ī g s kustību t r a u c ē j u m s — rakstīšanas s p a z m a .

Parasti pirms rakstīšanas spazmas jau m ē d z būt e m o c i o n ā l a labilitāte, a i z d o m ī g u m s , satraukums, kā arī ilgstoša p ā r s l o d z e rokai, ar kuru raksta.

R o d o t i e s rakstīšanas s p a z m a i , j ā g r i e ž a s p i e ārsta. Rakstīšanas s p a z m u ārstē ar m e d i k a m e n t i e m un s p e c i ā l i e m ārstnieciskās fizkultū­ ras v i n g r i n ā j u m i e m , r e i z ē m a r ī a r psihoterapiju.

A r ī p u n k t u m a s ā ž a v a r b ū t ļoti v ē r t ī g a š ī s s p a z m a s ā r s t ē š a n ā . T a č u tai j ā b ū t i l g s t o š a i , v a i r ā k u k u r s u v e i d ā . T u r k l ā t ļoti l i e l a n o z ī m e p i e ­ šķirama p a r e i z a m m i e g a un n o m o d a r e ž ī m a m , tāpat relaksācijai: p a ­ staigām, siltām p e l d ē m .

Uz punktiem jāiedarbojas ar n o m i e r i n o š o metodi, izdarot v i e g l a s p i e s k ā r i e n v e i d ī g a s rotācijas kustības pulksteņa rādītāju kus­ t ī b a s v i r z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p ā , 3 — 5 min u z katru p u n k t u (54. shēma).

P i r m i e t r ī s p u n k t i j ā m a s ē k a t r u d i e n u , u n a r t i e m j ā s ā k katrs m a s ā ž a s s e a n s s . Š i e m p u n k t i e m p a k ā p e n i s k i — pa d i v i e m trim p u n k t i e m — p i e v i e n o pārējos punktus.

1. punkts ( b a i - h u i ) — «simtkārtēja savācēja punkts»; atrodas uz g a l v a s priekšējās viduslīnijas 5 v i e n . virs g a l v a s matainās daļas priekšējās robežas. M a s ē t sēdus, galva noliekta uz priekšu.

2. punkts ( h e - g u ) — «punkts no visām pusēm aizsegtā ielejā»; abās r o k ā s ; a t r o d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē s t a r p I un 11 d e l n a s kaulu, t u v ā k 11 d e l n a s kaulam. M a s ē t pārmaiņus labajā un kreisajā p l a u k s t ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a .

3. punkts (czu-saņ-ji) — «simt slimību ārstēšanas p u n k t s » ; a b ā s kājās; atrodas 3 v i e n . uz leju no c e ļ a kauliņa a p a k š ē j ā s malas un 1 v i e n . uz ārpusi no lielā lielakaula p r i e k š ē j ā s malas.

M a s ē t vienlaikus a b ā s kājās; s ē d u s , kājas iztaisnotas.

4. punkts

( v a ņ - g u ) — «punkts pie nobrieduša kaula»; abās rokās; atrodas plaukstas ārējā malā virs V d e l n a s kaula. M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un kreisajā p l a u k s t ā ; s ē d u s , roka uzlik­ ta uz g a l d a .

5. punkts (siņ-šu) — «sirds saskaņas punkts»; a b ā s ķermeņa pusēs; atrodas 11 /2 vien. uz sāniem no mugurējās viduslīnijas V un VI krūšu skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas l ī m e n ī .

M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , zem tā palikts neliels spilvens.

6. punkts (nao-šu) — «punkts pie p l e c a » ; abās ķermeņa pusēs; atro­ das uz m u g u r a s , b e d r ī t ē p i e lāpstiņas, uz v i e n a s vertikā­ las l ī n j a s a r p a d u s e s k r o k u . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā palikts spilvens.

7. punkts (tjaņ-czun) — «punkts pie d e b e s u senčiem»; abās ķermeņa p u s ē s ; atrodas lāpstiņas zemšķautnes b e d r e s centrā. M a ­ sēt t ā p a t kā 6. p u n k t u .

8. punkts ( d a - j i n ) — « p u n k t s p i e liela p a u g u r a » ; a b ā s rokās; a t r o d a s uz plaukstpamata priekšējās virsmas starp c ī p s l ā m . M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka uzlikta uz galda, delna vērsta uz augšu.

9. punkts (bin-fen) — «vēja kustības punkts»; abās ķermeņa pusēs; atrodas lāpstiņas šķautnes v i d ū . M a s ē š a n u vienlaikus a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir s ē d u s , n e d a u d z noliecoties uz priekšu.

10. p u n k t s ( c z j a ņ - j u i ) — « p u n k t s p i e p l e c a g u l t n e s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u ­ s ē s ; atrodas starp lāpstiņas p l e c a p a u g u r u un a u g š d e l m a kaula lielo p a u g u r u (uz leju un uz priekšu no lāpstiņas p l e c a p a u g u r a ārējās malas). M a s ē pārmaiņus labajā un kreisajā p u s ē ; s ē d u s .

1 1 . punkts (sin-czjaņ) — «pietiekamas atstarpes punkts»; abās kājās; a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s ē starp I un 11 p l e z n a s kaula g a l ­ v i ņ ā m — v i e t ā , kur s t a r p t ā m i r v i s l i e l ā k ā a t s t a r p e . M a s ē t vienlaikus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas saliektas c e ļ o s .

12. p u n k t s ( c j u i - č i ) — « p u n k t s p i e izliekta d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s e l k o ņ a l o c ī t a v a s a p v i d ū ī k š ķ a p u s ē — k r o k a s g a l ā , kas izveidojas, ja roku saliec elkonī. M a s ē t pārmaiņus labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka p u s s a l i e k t ā s t ā v o k l ī uzlikta uz galda, delna vērsta uz leju.

13. p u n k t s ( t j a ņ - c z i n ) — « p u n k t s p i e d e b e s u a v o t a » ; a b ā s r o k ā s ; atro­ das uz iztaisnotas rokas a u g š d e l m a m u g u r ē j ā s virsmas 1 v i e n . uz a u g š u no e l k o ņ a krokas. M a s ē t pārmaiņus labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , roka iztaisnota un nolaista uz leju.

14. p u n k t s ( š o u - s a ņ - ļ i ) — « p u n k t s p i e t r i m s p r a u g ā m r o k ā » ; a b ā s r o k ā s ; atrodas uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s virsmas 2 v i e n . uz leju n o tās krokas g a l a , kura i z v e i d o j a s , s a l i e c o t roku e l k o n ī .

M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un kreisajā rokā; e l k o n ī pussa­ liektā roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a vērsta uz leju.

PARODONTOZE

Ja stomatologs jums ir noteicis parodontozes diagnozi, jums s t e i d z ī g i j ā m o b i l i z ē j a s u n aktīvi j ā p a l ī d z ārstam jūs ārstēt. G a l ­ v e n a i s šīs s l i m ī b a s c ē l o n i s i r z o b u a p a u d u ( p a r o d o n t a ) n e p i e t i e k a m a b a r o š a n ā s sakarā ar t r a u c ē j u m i e m šo a u d u a s i n s v a d o s un n e r v o s .

V i e n s n o c ē l o ņ i e m i r z o b a k m e n s n o s ē d u m i , kas m e h ā n i s k i n o t ī r ā m i .

To dara stomatologs.

P a r o d o n t o z e s ā r s t ē š a n a i n o t e i k t i j ā b ū t k o m p l e k s a i , ļoti i n d i v i d u ā ­ lai, visi s t o m a t o l o g a n o r ā d ī j u m i p r e c ī z i j ā i z p i l d a . T a č u arī p u n k t u m a s ā ž a var d o t lielu l a b u m u , ja jūs to sāksiet laikus vai pat profilak­ tiski.

Tā kā p a r o d o n t o z e ir hroniska s l i m ī b a , t a d laikus sākta ā r s t ē š a n a apturēs tās t ā l ā k o attīstību vai p a v i s a m pārtrauks to.

Punktu masāžu izdara a r t o n i z ē j o š o metodi, izmantojot dziļu s p i e d i e n u ar a p ļ v e i d a kustībām pulksteņa rādītāju kustības vir­ zienā u n v i b r i n ā š a n u /9—1 min ilgi ( 5 5 . s h ē m a ) . M a s ā ž u izdara katru d i e n u 2 reizes, p a v i s a m 1 0 — 1 2 d i e n a s . P ē c 7 — 1 0 d i e n u ilga p ā r t r a u ­ kuma masāžas kursu atkārto.

N e p i e c i e š a m i v a i r ā k i šādi kursi, turklāt j ā t u r p i n a ārstēties p i e sto­ matologa.

1. punkts (in-sjan) — «patīkamas smaržas uztveres punkts»; a b ā s sejas pusēs; atrodas d e g u n a un lūpas rievas augšgalā. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus.

2. punkts ( h e - ļ a o ) — «punkts p i e g r a u d u a p c i r k ņ a » ; a b ā s sejas p u s ē s ; atrodas uz r o b e ž a s starp p e r p e n d i k u l a a u g š ē j o un v i d ē j o t r e š d a ļ u , kurš novilkts n o d e g u n a s p ā r n u p i e s t i p r i n ā š a n ā s vietas uz a u g š l ū p u . M a s ē t vienlaikus labajā un kreisajā pusē; sēdus.

3. punkts (da-in) — «lielas p i e ņ e m š a n a s punkts»; a b ā s sejas pusēs; a t r o d a s 1,3 v i e n . u z p r i e k š u n o a p a k š ž o k ļ a l e ņ ķ a . M a s ē t vienlaikus abās p u s ē s ; sēdus, galva n e d a u d z noliekta uz priekšu.

4. punkts (čen-czjan) — «punkts p i e ūdens saņēmēja»; atrodas zoda un lūpas rievas centrā. M a s ē t sēdus, mute pavērta.

5. punkts (tjaņ-čžu) — «punkts pie d e b e s u staba»; abās galvas pusēs; a t r o d a s 1^2 v i e n . uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s viduslīnijas uz galvas matainās daļas mugurējās robežas. M a s ē t vienlai­ kus abās pusēs; sēdus, galva n e d a u d z noliekta uz priekšu.

6. punkts ( č ž u n - v a ņ ) — «viduskanāla punkts»; atrodas uz priekšējās viduslīnijas 4 v i e n . uz augšu no nabas. M a s ē t guļus uz m u g u r a s , muskuļi atslābināti.

7. punkts (huan-šu) — « d z ī v ī b a s centru saskaņas punkts»; a b ā s ķer­ m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s n a b a s l ī m e n ī , 1 /2 v i e n . u z s ā n i e m no priekšējās viduslīnijas. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; guļus uz muguras, muskuļi atslābināti.

8. punkts (gaņ-šu) — «aknu saskaņas punkts»; a b ā s ķermeņa pusēs; atrodas 1 % vien. u z sāniem n o mugurējās viduslīnijas IX un X krūšu skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas l ī m e n ī .

M a s ē š a n u vienlaikus a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā palikts s p i l v e n s .

9. punkts (šeņ-šu) — «nieru saskaņas punkts»; abās ķermeņa p u s ē s ; atrodas l 1 ^ vien. uz sāniem no mugurējās viduslīnijas II un I I I jostas skriemeļa smailo i z a u g u m u starpas līmenī.

M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara otrs c i l v ē k s . J ū s u stāvoklis ir guļus uz v ē d e r a , z e m tā palikts s p i l v e n s .

10. p u n k t s ( c j u i - č i ) — « p u n k t s p i e i z l i e k t a d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s e l k o ņ a l o c ī t a v a s a p v i d ū ī k š ķ a p u s ē — k r o k a s g a l ā , kas i z v e i d o j a s , saliecot roku elkonī. M a s ē t pārmaiņus labajā un kreisajā r o k ā ; s ē d u s , e l k o n ī p u s s a l i e k t a roka uzlikta uz galda, delna vērsta uz leju.

DIPITRĒNA KONTRAKTORA

1 1 - p u n k t s (šou-saņ-ji) — « p u n k t s p i e trīs s p r a u g ā m r o k ā » ; a b ā s r o k ā s ; atrodas uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s virsmas 2 v i e n . uz leju n o t ā s k r o k a s g a l a , kas i z v e i d o j a s , s a l i e c o t r o k u e l k o n ī .

M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un kreisajā rokā; e l k o n ī pussaliekta roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.

12. punkts ( d e n i ņ u h e - ļ a o ) — « p u n k t s d e n i ņ u b e d r ē » ; a b ā s p u s ē s ; atrodas padziļinājumā virs v a i g a kaula p i e auss g l i e m e ž ­ nīcas pamata. M a s ē t vienlakus abās pusēs; sēdus.

Dipitrēna kontraktūra ir hroniska plaukstas slimība, kuras c ē l o n i s p a g a i d ā m v ē l n a v noskaidrots. S l i m ī b a attīstās d a r b s p ē j a s v e c u m ā un nereti rada invaliditāti. Delnas aponeirozes patoloģiski p ā r v e i d o t o šķiedru radikāla izoperēšana ne vienmēr pasargā no reci­ dīva.

Starp d a ž ā d ā m konservatīvām (neķirurģiskām) m e t o d ē m , ar kurām sākuma stadijā ārstē Dipitrēna kontraktūru, samērā n o z ī m ī g u vietu i e ņ e m arī p u n k t u masāža. To var k o m b i n ē t ar ārsta parakstīto ārstē­ šanu.

Punktu masāžai izmanto n o m i e r i n o š o metodi, iedarbojo­ ties ar v i e g l u pieskaršanos un a p ļ v e i d a kustībām pulksteņa rādītāju k u s t ī b a s v i r z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p ā 3 — 5 m i n ilgi u z k a t r u p u n k t u .

Sajūtai j ā b ū t t ā d a i , k ā d a tā ir b ē r n u rotaļā « V ā r u , v ā r u putriņu . . .».

N e p i e c i e š a m i vairāki masāžas kursi, pa 12 s e a n s i e m katrā, starp kursiem 7 — 1 0 d i e n u pārtraukums (56. shēma).

1. punkts (lao-gun) — «darba pils»; abās rokās; atrodas delnas centrā starp I I I u n I V d e l n a s kaulu. M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā u n kreisajā r o k ā ; roka uzlikta u z g a l d a , d e l n a v ē r s t a u z a u g š u , muskuļi atslābināti.

2. punkts ( č i - c z e ) — «punkts p i e metru dziļa muklāja»; a b ā s rokās; atrodas uz e l k o ņ a locītavas priekšējās virsmas ā d a s krokā (īkšķa p u s ē ) . M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un kreisajā rokā; r o k a uzlikta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

3. punkts ļ h e - g u ) — «punkts no visām pusēm aizsegtā ielejā»; abās r o k ā s ; a t r o d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē s t a r p I un 11 d e l n a s kaulu, tuvāk II d e l n a s kaulam. M a s ē t pārmaiņus labajā un kreisajā p l a u k s t ā ; s ē d u s , roka uzlikta u z g a l d a , v i e g l i sa­ vilkta d ū r ē .

4. punkts ( š o u - s a ņ - ļ i ) — «punkts p i e trīs s p r a u g ā m r o k ā » ; a b ā s r o k ā s ; atrodas uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s virsmas 2 v i e n . uz leju no tās krokas g a l a , kas i z v e i d o j a s , s a l i e c o t roku e l k o n ī .

M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un kreisajā rokā; e l k o n ī pussaliekta roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a vērsta uz leju.

5. punkts (czjaņ-jui) — «punkts p i e pleca gultnes»; abās ķermeņa p u ­ sēs; atrodas starp lāpstiņas p l e c a p a u g u r u un a u g š d e l m a kaula lielo p a u g u r u (uz leju un uz priekšu no lāpstiņas p l e c a p a u g u r a ārējās malas). M a s ē t pārmaiņus labajā un kreisajā p l e c ā ; sēdus.

6. p u n k t s ( c j u i - č i ) — «punkts p i e izliekta d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s e l k o ņ a krokas galā īkšķa p u s ē (lai i z v e i d o t o s kroka, roka jāsaliec e l k o n ī ) . M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un kreisajā rokā; s ē d u s , e l k o n ī pussaliekta roka uzlikta u z g a l d a , d e l n a v ē r ­ sta u z l e j u .

KOSMĒTISKĀ MASĀŽA

2. punkts ( s a ņ - c z j a o - š u ) — « ķ e r m e ņ a trīs d a ļ u saskaņas p u n k t s » ; a b ā s 1 ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s l ^ v i e n . p a labi ( p a kreisi) n o m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s I un 11 j o s t a s s k r i e m e ļ a s t a r p a s līmenī. M a s ē t tāpat kā 1. punktu.

V ē l a m s , lai 1 . u n 2 . p u n k t u m a s ē t u o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r guļus uz v ē d e r a ,

J ū s n e a p š a u b ā m i v ē l a t i e s i e s p ē j a m i ilgi s a g l a b ā t v e s e l ī b u , skaistumu, svaigu sejas krāsu, g l u d u ā d u un jaunībai raksturīgo acu m i r d z u m u . Tas viss i r s a s n i e d z a m s , j a katru d i e n u v e i c p u n k t u m a s ā ž u .

N e s t e i d z i e t i e s seju krāsot, grims uz ļ e n g a n a s , sausas un b l a u g z n a i n a s ā d a s izskatās n e g l ī t i ! Sliktas sejaskrāsas c ē l o n i s v a r būt g r e m o š a n a s traucējumi, aizcietējums, v ē d e r a uzpūšanās vai kāda iekšķīga slimība.

Lai to noskaidrotu, jākonsultējas ar ārstu. P ā r ē j o veiks punktu masāža.

Punktus masē a r n o m i e r i n o š o metodi, 2 — 5 minūtes viegli spiežot un pirkstu rotējot pulksteņa rādītāju kustības virzienā (57 s h ē m a ) .

1. punkts (šeņ-šu) — «nieru saskaņas punkts»; a b ā s ķermeņa pusēs; a t r o d a s 1 x\o v i e n . p a l a b i ( p a k r e i s i ) n o m u g u r ē j ā s v i d u s l ī ­ nijas I I u n I I I jostas s k r i e m e ļ a starpas l ī m e n ī . M a s ē t v i e n ­ laikus a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .

zem tā

paliek nelielu spilvenu. Šie

i r ļoti

svarīgi

punkti.

3. p u n k t s ( ž e ņ - i n ) — « c i l v ē k a p u n k t s » ; a b ā s kakla p u s ē s ; a t r o d a s p i e galvas grozītājmuskuļa priekšējās malas vairogskrimšļa augšējās malas līmenī. M a s ē t vienlaikus abās pusēs; sēdus.

4. punkts ( č ž u n - v a ņ ) — « v i d u s k a n ā l a punkts»; atrodas uz priekšējās viduslīnijas 4 v i e n . uz augšu no nabas. M a s ē t sēdus vai guļus uz m u g u r a s , muskuļi atslābināti.

9. punkts ( m e i - č u n ) — «ejas punkts p i e u z a c ī m » ; abās sejas pusēs^ atrodas l 1 ^ v i e n . virs uzacs iekšējā gala. M a s ē t t ā p a t k ā 7. punktu.

5. punkts ( v a i - g u a ņ ) — «punkts pie robežas ā r p u s ē » ; a b ā s rokās; atro­ das uz a p a k š d e l m a . m u g u r ē j ā s virsmas 2 v i e n . uz a u g š u no plaukstpamata v i d ē j ā s krokas starp a b i e m a p a k š d e l m a kauliem. M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un kreisajā rokā; s ē d u s , roka uzlikta uz g a l d a , d e l n a vērsta uz leju.

6. punkts (tai-sji) — «punkts p i e gaismas jūras»; a b ā s kājās; atrodas i e d o b ē starp p a p ē ž a c ī p s l u u n i e k š ē j o potīti p o t ī t e s c e n ­ tra l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā j ā s ; s ē d u s , k ā j a s s a ­ liektas c e ļ o s .

7. punkts (si-čžu-kun) — «punkts p i e auss v ā r t i e m » ; a b ā s sejas p u s ē s ; atrodas padziļinājumā pie uzacs ārējā gala. M a s ē t v i e n ­ laikus a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , acis a i z v ē r t a s .

8. punkts ( t u n - c z i - ļ a o ) — «punkts b e d r ī t ē acs zīlītes augstumā»; abās sejas p u s ē s ; atrodas 5 mm sānis no acs spraugas ārējā kaktiņa. M a s ē t tāpat kā 7. punktu.

10. p u n k t s ( c i n - m i n ) — « a c u m i r d z u m a p u n k t s » ;

a b ā s sejas pusēs;

atrodas 2 — 3 mm no acs iekšējā kaktiņa uz d e g u n a pusi.

M a s ē t tāpat kā 7. punktu.

1 1 . punkts (si-bai) — «punkts p i e četrkārtēja baltuma»; a b a s sejas p u s ē s ; a t r o d a s 1 cm uz leju no z e m a c s malas z e m acs zīlī­ tes. M a s ē t tāpat kā 7. punktu.

12. p u n k t s ( j a n - b a i ) — « p u n k t s p i e p a g a i d u v ā r t i e m » ; a b ā s sejas p u s ē s ; atrodas 1 v i e n . uz a u g š u no uzacs viduspunkta virs acs zīlītes. M a s ē t tāpat kā 7. punktu.

13. punkts ( ģ i - c a n ) — «punkts p i e z e m e s g l a b ā t u v e s » ; a b ā s sejas p u s ē s ; atrodas 1 cm sānis no mutes kaktiņa. M a s ē t v i e n ­ laikus a b ā s p u s ē s ; s ē d u s v a i g u ļ u s , acis aizvērtas, m u t e pavērta.

14. p u n k t s ( č e n - c z j a ņ ) — « p u n k t s p i e š ķ i d r u m a u z t v ē r ē j a » ; z o d a r i e v a s c e n t r ā . M a s ē t t ā p a t k ā 13. p u n k t u .

atrodas

ĢĪBONIS w

īslaicīgs apziņas zudums rodas tādēļ, ka galvas smadze­ n e s k ā d u b r ī d i n e t i e k p i e t i e k a m i a p a s i ņ o t a s . Ģ ī b o n i var izraisīt n e g a ­ tīvas e m o c i j a s (izbīlis, b a i l e s , uztraukums), s ā p e s , ilgstoša stāvēšana, strauja p i e c e l š a n ā s n o g u ļ u s stāvokļa. B e z tam ģ ī b o n i s v a r b ū t sirds vai centrālās n e r v u sistēmas d a r b ī b a s pēkšņa traucējuma simptoms. Ģ ī b o n i s biežāk rodas novājinātiem vai n e ē d u š i e m cilvēkiem, kā arī infekcijas s l i m ī b u laikā. Ģ ī b o n ī pēkšņi aptumšojas apziņa, sākas reibonis un g a l v a s s ā p e s , p a r ā d ā s t r o k s n i s a u s ī s , ā d a kļūst b ā l a , r o k a s u n k ā j a s — a u k s t a s , r o d a s slikta d ū š a u n s e k l a e l p o š a n a .

J a c i l v ē k s i r n o ģ ī b i s , v i ņ š j ā n o g u l d a t ā , lai k ā j a s a t r a s t o s a u g s t ā k nekā galva, jāatbrīvo no cieša a p ģ ē r b a (jāatpogā apkakle, jāpalaiž vaļīgāk josta), j ā g ā d ā par svaiga gaisa pieplūdi (jāatver logs).

P i r m s i e r o d a s ārsts, v a r sākt p u n k t u m a s ā ž u . P ē c t a m k a d c i l v ē k s a t g u v i e s , v i ņ a m d o d d z e r t karstu t ē j u .

P u n k t u masāžai izmanto t o n i z ē j o š o m e t o d i — 5 — 1 0 s , dziļi spiežot, vibrina (58. shēma).

1. punkts (žeņ-čžun) — «punkts ūdens b e d r ī t ē » ; atrodas uz priekšē­ jās viduslīnijas zem d e g u n a . Attālumu no d e g u n a pamat­ nes līdz a u g š l ū p a i s a d a l a trīs d a ļ ā s , p u n k t s a t r o d a s starp a u g š ē j o u n v i d ē j o t r e š d a ļ u . M a s ē otrs c i l v ē k s , n o ģ ī b u š o nogulda uz muguras.

15. p u n k t s ( d e n i ņ u h e - ļ a o ) — « p u n k t s d e n i ņ u b e d r ī t ē » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o d a s i e d o b ē virs v a i g u kaula p i e auss g l i e m e ž n ī c a s pamata. M a s ē t vienlaikus a b a s p u s ē s ; guļus vai sēdus, acis aizvērtas.

P Ē C V Ā R D S

V a i r ā k nekā 5 tūkstošus g a d u refleksoterapiju un punktu masāžu ar labiem p a n ā k u m i e m lieto d a ž ā d u funkcionālo traucējumu novēršanai. Tātad punktu masāža ir vērtīga metode, un mūsdienu ā r s t n i e c ī b a s p r a k s ē tai i e r ā d ā m a p i e n ā c ī g a v i e t a .

P u n k t u m a s ā ž a s l i e t o š a n a n e b ū t n e a p r o b e ž o j a s tikai a r t ā m slimī­ b ā m , s i n d r o m i e m u n s i m p t o m i e m , k a s m i n ē t i šajā g r ā m a t ā . J a katrs a p g ū s un lietos punktu m a s ā ž u kā profilaktisku vai pirmās p a l ī d z ī b a s līdzekli, m ē s visi kļūsim v e s e l ā k i . P u n k t u m a s ā ž a s m e t o d i k a ir v i e n ­ kārša, ī p a š a a p m ā c ī b a n a v v a j a d z ī g a , v i e n ī g i stingri j ā i e v ē r o visas punktu masāžas indikācijas, kontrindikācijas un grāmatā aprakstītie m a s ā ž a s p a ņ ē m i e n i . M e t o d i k u drīkst m a i n ī t tikai t a d , j a t o iesaka ārsts, kurš ī p a š i s p e c i a l i z ē j i e s r e f l e k s o t e r a p i j ā .

Grāmatā minēts, ka daļā gadījumu punktus masāžai izvēlas indi­ viduāli. Tad no visiem aprakstītajiem punktiem varat izvēlēties dažus p u n k t u s v a i p a t tikai v i e n u p u n k t u , kura m a s ā ž a ir v i s e f e k t ī v ā k ā .

Punktu masāža j ā v e i c precīzi un sistemātiski, t a d tā b ū s labs p a ­ mats v e s e l ī b a s s a g l a b ā š a n a i g a n jums, g a n jūsu t u v i n i e k i e m .

2. punkts (ļin-tai) — «punkts p i e gaisa terases»; atrodas uz mugurējās viduslīnijas starp V I u n i z a u g u m i e m . M a s ē otrs vēdera.

V I I krūšu skriemeļa smailajiem cilvēks, noģībušo nogulda uz

3. punkts (ši-sjuaņ) — «dzīvības pazīmju desmit punkti»; abās rokās; a t r o d a s r o k u p i r k s t u g a l o s 0,3 m m n o n a g a m a l a s . cilvēks masē ar nagiem, kamēr rodas sāpes.

Otrs

, v .

Aptaukošanas

197 201

Dzimumnespeks 214 SATURS

Zultsceļu diskinēzija .

.

220

Adenoidi 222 Priekšvārds

3

Ievads

5

Metodes rašanās un tās vieta mūsdienu medicīnā

5

Punktu masāžas pamati, iedarbības metodes, tehnika, indikācijas un kontrindikācijas

25 28

punktu

atrašanas

paņēmieni

Veselības masāža

35

Astēniskais sindroms

40

Asinsvadu veģetodistonija

45

Veselības traucējumi, kurus izraisa laikapstākļu maiņa

45

Plaukstu, pēdu, padušu, starpenes, galvas pastiprināta svīšana . . . .

50

Sirdsklauves

61

Aukstas kājas

67

Ateroskleroze

74

Stenokardija

87

Alerģija

91

Nātrene

113

Bronhiālā astma

123

Hronisks bronhīts

132

Miega traucējumi

139

Pastiprināta uzbudināmība

148

Galvassāpes

155

un

pirkstu

tirpšana

164

Sindroms «Bērnības atmiņas»

171

Urīna nesaturēšana naktīs

171

Nakts bailes

182

Aizmāršība,

. . . .

izklaidība, nespēja koncentrēties

Bērna nemotivēta ietiepība un pastāvīga nepaklausība

183 188

Kautrība, bailes, neticība saviem spēkiem, biklums, bezpalīdzība, raudulīgums, pirksta zīšana, nagu graušana 190

228 233

kontraktura 236

8

Dažu

. . .

Parodontoze Dipitrēna

Orientieri bioloģiski aktīvo punktu atrašanai

Roku

Rakstīšanas spazma

Kosmētiskā masaza 241 Ģībonis