Ar Latvijas pārstāvju dalību aizritējusi ES Reģionu komitejas 111. plenārsesija

2015. gada 20.–26. aprīlis

Nr. 14

Aktualitātes Šonedēļ un turpmāk Informācija no LPS pārstāvniecības Briselē Projekti, konkursi, semināri, finansējums, pasākumi LPS nesaskaņo LPS saskaņošanai pieprasītie dokumentu projekti

aktualitātes Ar Latvijas pārstāvju dalību aizritējusi ES Reģionu komitejas 111. plenārsesija

Rēzeknes novada mākslinieku izstāde “Māla, uguns un dabas radītie brīnumi”.

Ar Latvijas pārstāvju dalību 16. un 17. aprīlī aizritējusi Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejas 111. plenārsesija, kurā, protams, tradicionāli piedalījās Latvijas delegācijas locekļi, bet šoreiz papildus pasākumu apmeklēja arī žurnālistu un pašvaldību pārstāvju delegācija no Latvijas.

Vispirms par Latvijas prezidentūras pieprasīto atzinumu par ES teritoriālo stratēģiju “Eiropa 2020”, kurā izteikta vēlme pēc Reģionu komitejas lielākas ietekmes stratēģijas īstenošanā.

Šī plenārsesija bija iezīmīga ar to, ka tika pieņemti Latvijai izdevīgi priekšlikumi stratēģijai “Eiropa 2020”, kā arī notika Latvijas nacionālais vakars un

Atzinumā ietvertie priekšlikumi ir izdevīgi Latvijai, jo to mērķis ir panākt līdzsvarotāku reģionu attīstību, veicināt to konkurētspēju, kā arī pievērst lielāku uzmanību mazajām un vidējām pilsētām un to attīstības potenciālam.

Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā padomniece reģionālās politikas jautājumos Indra Ciukša stāsta, ka dokumenta mērķis ir panākt, lai ES atbalsta pasākumi būtu nodrošināti dažādām teritorijām. Turklāt mazajām pilsētām ir liels attīstības potenciāls, tām salīdzinājumā ar lielajām pilsētām ir labāki bezdarba rādītāji, mazāks vides piesārņojums, un tās kopumā dod arī lielu pienesumu ekonomiskajai izaugsmei.

Tiek arī plānots izstrādāt ilgāka perioda stratēģiju Eiropas izaugsmei, kurā tiktu atspoguļots, kādi atbalsta pasākumi reģioniem nepieciešami un kāda būs reģionu loma nākotnē. Jautājums par atbalstu mazo un vidējo pašvaldību attīstībai tiks turpināts arī nākamajā prezidentūrā, ko vadīs Luksemburga.

Ieskatu tajā, kā notiek Reģionu komitejas darbs un kā tiek pieņemti lēmumi plenārsesijā, guva 15 Latvijas pašvaldību pārstāvji un žurnālisti, kuru vizītes galvenais akcents bija ES kaimiņattiecību politika un Austrumu partnerības jautājumi. Par šo tēmu tika organizēta tikšanās ar ES Reģionu komitejas prezidentu Marku Markulu. Šajā sarunā piedalījās arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Viņš norādīja, ka pašvaldības Latvijā labprāt vēlas palīdzēt Austrumu partnerības valstīm, taču bieži vien tām nepietiek resursu šim mērķim.

LPS priekšsēdis ievēlēts ES Reģionu komitejas Baltijas jūras reģionālās grupas viceprezidenta amatā LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis 17. aprīlī ievēlēts ES Reģionu komitejas (RK) reģionu grupas “Baltijas jūra” pirmā viceprezidenta amatā.

Par reģionālās grupas prezidenti ievēlēta Paulīna Haijanena (Somija), bet otrais viceprezidents jaunajā RK mandāta periodā būs Uno Silbergs (Igaunija).

Reģionu grupa “Baltijas jūra” izveidota 2008. gadā, lai veicinātu Baltijas jūras reģiona valstu RK locekļu sadarbību jautājumos, kas ir svarīgi šai Eiropas daļai. Grupas mērķis ir arī analizēt dažādu Eiropas Savienības nostādņu, īpaši ekonomikas un vides jomā, ietekmi uz Baltijas jūras reģionu. Tāpat šīs reģionālās grupas mērķis ir sniegt ieguldījumu ES stratēģijā Baltijas jūras reģiona attīstībai.

Reģionu komiteja ir politiska asambleja, kas vietējām un reģionālajām pašvaldībām dod iespēju paust savu viedokli ES politikas un likumdošanas izstrādes procesā. Saskaņā ar ES pamatlīgumiem Eiropas Komisijai, Parlamentam un ES Padomei jāapspriežas ar Reģionu komiteju par visiem jaunajiem tiesību aktu priekšlikumiem jomās, kas ietekmē reģionālo un vietējo līmeni. ES Reģionu komitejas galvenais uzdevums ir nodrošināt pašvaldību un reģionālo varas iestāžu interešu pārstāvību ES.

Sāksies ikgadējās sarunas ar nozaru ministrijām 27. aprīlī ar tikšanos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) sāksies ikgadējās LPS sarunas ar nozaru ministrijām par pašvaldībām aktuāliem jautājumiem.

Pagājušajā nedēļā LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komiteja apstiprināja tēmas sarunām ar VARAM. Ar sarunu tēmām un sīkāku izklāstu, ko LPS sagaida no ministrijas, var iepazīties 1. pielikumā.

Notiks LPS un Latvijas Zinātņu akadēmijas kopīgi rīkotā konference “Vietējo padomju loma Latvijas valsts neatkarības atgūšanā” LPS kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) otrdien, 21. aprīlī, plkst. 10.00 Rīgā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē, rīko zinātnisku konferenci “Vietējo padomju loma Latvijas valsts neatkarības atgūšanā”, kas veltīta vēsturiskajai pašvaldību deputātu sanāksmei Daugavas stadionā.

Konferencē piedalīsies LZA priekšsēdētājs Ojārs Spārītis, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Rihards Kols, Latvijas Tautas frontes kādreizējais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kā arī ļoti daudzi kādreizējie deputāti, kuri bija klāt vēsturiskajā sanāksmē.

Pasākumā plānots iepazīstināt interesentus ar vairākiem Latvijas neatkarības atjaunošanai veltītiem jauniem izdevumiem, tajā skaitā rakstu un fotogrāfiju krājumu “Vietējo padomju deputātu loma Latvijas neatkarības atjaunošanā”.

Par politisko situāciju Latvijā 1989.–1990. gadā un dažādām neatkarības atgūšanas stratēģijām runās Tālavs Jundzis, LPS padomnieks Māris Pūķis uzstāsies ar ziņojumu “Vietējo padomju loma Latvijas ceļā uz neatkarību”, Artis Ērglis runās par 1990. gada 21. aprīļa Vislatvijas tautas deputātu sapulces organizēšanu. Visbeidzot, Valdis Šteins uzstāsies ar ziņojumu par diskusiju pirmsākumiem par administratīvi teritoriālo reformu.

Jāatgādina, ka 1990. gada 21. aprīlī Rīgā, “Daugavas” stadionā, notika Vislatvijas tautas deputātu sapulce, kurā 8002 deputāti nobalsoja par neatkarības dokumenta projektu un pieņēma aicinājumu. Būtībā tika pasludināta Latvijas neatkarība, ko 1990. gada 4. maijā juridiski apstiprināja jaunievēlētā Augstākā Padome pirmajā sesijā.

Augstākās Padomes deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” tika apstiprināta, “ņemot vērā Latvijas PSR Augstākās Padomes 1989. gada 28. jūlija “Deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti”, 1990. gada 15. februāra “Deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību” un 1990. gada 21. aprīļa Vislatvijas tautas deputātu sapulces aicinājumu, ievērojot Latvijas iedzīvotāju gribu, kas nepārprotami pausta, ievēlot vairākumā tos deputātus, kuri savā priekšvēlēšanu programmā izteikuši apņēmību atjaunot Latvijas Republikas valstisko neatkarību, nostājoties uz brīvas, demokrātiskas un neatkarīgas Latvijas Republikas de facto atjaunošanas ceļa”.

Latvijas pašvaldību delegācija piedalās Latvijas–Baltkrievijas sadraudzības pilsētu forumā LPS priekšsēža vietnieks Gints Kaminskis 16. un 17. aprīlī Vitebskas apgabala pilsētā Oršā (Baltkrievijā) piedalījās 3. Latvijas–Baltkrievijas sadraudzības pilsētu forumā. Plenārsēdi svinīgā ceremonijā atklāja Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Mihails Popkovs.

Uzrunājot foruma dalībniekus, vēstnieks uzsvēra, ka pašvaldību sadarbības attīstība un cilvēku kontaktu paplašināšana ir viena no Latvijas un Baltkrievijas divpusējo attiecību prioritātēm. Abu valstu pašvaldību sadarbības mērķis ir veicināt ekonomisko un kultūras sakaru attīstību, kā arī savstarpējo kontaktu aktivizēšanu. Forumā piedalījās pārstāvji no Latvijas pašvaldībām, kurām ir izveidojusies veiksmīga sadarbība dažādās jomās. Plenārsēdē uzstājās arī Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāč­plēsis, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs, Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka, Vitebskas apgabala izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Mackevičs (Олег Мацкевич), biedrības “Sadraudzības pilsētas” priekšsēdētājs Boriss Batura (Борис Батура) un Baltkrievijas vēstniece Latvijā Marina

Dolgopolova (Марина Долгополова). Pēc plenārsēdes pasākuma dalībnieki turpināja darbu trīs tematiskajās grupās: “Reģionālās partnerības projektu realizācija”, “Ekonomiskā sadarbība rūpniecības nozarē” un “Izglītības, jauniešu politikas un kultūras sadarbības projektu realizācija”.

Pašvaldību foruma noslēgumā tika parakstīti trīs jauni Latvijas un Baltkrievijas pašvaldību sadraudzī-

bas līgumi – Viļakas novada pašvaldība un Čašņiki (Чашники), Dagdas novada pašvaldība un Dubrovno (Дубровно), kā arī Viļānu novada pašvaldība un Glubokoje (Глубокое).

Pirmais Latvijas–Baltkrievijas sadraudzības pilsētu forums notika 2012. gada 29. martā Novopolockā (Baltkrievijā), 2. forums norisinājās 2013. gada 17. maijā Daugavpilī.

Šonedēļ un turpmāk LPS Domes sēde Trešdien, 22. aprīlī, plkst. 10.00 Rīgas domes ēkā notiks slēgtā LPS Domes sēde, kurā plānots pieņemt oficiālo LPS nostāju par Finanšu ministrijas piedāvāto jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu.

LPS Izglītības un kultūras komitejas sēde Trešdien, 22. aprīlī, plkst. 13.00 Rīgā, Mazajā Pils ielā 1, 4. stāva sēžu zālē, notiks LPS Izglītības un kultūras komitejas sēde.

Darba kārtībā: 1. Jaunais pedagogu atalgojuma modelis (ziņo: Evija Papule, IZM Valsts sekretāres v.i., Izglītības departamenta direktore; Līga Buceniece, IZM Izglītības departamenta direktora vietniece izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā; Modra Jansone, IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte).

2. LPS un IZM sarunu tēmas 2015. gadā (ziņo: Ināra Dundure, LPS padomniece izglītības, bērnu, ģimenes un jaunatnes lietās).

3. LPS rezolūcijas par aktuālajiem izglītības jautājumiem apspriešana (ziņo: Māris Pūķis, LPS vecākais padomnieks; Ināra Dundure, LPS padomniece izglītības, bērnu, ģimenes un jaunatnes lietās).

Komitejas sēdes 1. jautājuma tiešraide tiek nodrošināta LPS mājaslapā bez speciālas reģistrēšanās,

visi interesenti to varēs vērot šeit: http://lps.lv/Pasakumi/Tiesraide/.

Tiešraides diskusija par ES fonda plānošanas perioda atbalsta instrumentiem uzņēmējiem LPS un Ekonomikas ministrija aicina uz kopīgi veidotu diskusiju par jaunā ES fonda plānošanas perioda atbalsta instrumentiem uzņēmējiem.

LPS vēlas diskutēt par Nacionālā attīstības plāna vadmotīva “Ekonomikas izrāviens” īstenošanu jaunajā ES fonda plānošanas periodā, izmantojot šajā periodā plānotos uzņēmēju atbalstīšanas instrumentus. Arī par to, vai nozaru ministriju virzītās aktivitātes pēc būtības uzlabos nosacījumus Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanai un vai ir redzams atbalsts vietējā kapitāla mazajiem, vidējiem un lielajiem uzņēmumiem.

Diskusija notiks 8. maijā plkst. 11.00–13.30 LPS ēkā Mazajā Pils ielā 1 Rīgā, 4. stāvā.

Atgādinām, ka tiek saglabāta prakse, ka diskusija tiek piedāvāta paralēli ar video tiešraides translāciju internetā. Tas nozīmē, ka dalībnieki, kuriem nav iespējas ierasties uz diskusiju klātienē, varēs vērot tās norisi internetā, kā arī piedalīties diskusijās un uzdot jautājumus. Diskusijas tiešraide tiks translēta LPS mājaslapā http://www.lps.lv/Pasakumi/ Tiesraide/.

informācija no LPS pārstāvniecības briselē Reģionu komitejā skatāma latviešu mākslinieku izstāde 16. aprīlī Briselē, Reģionu komitejas telpās, atklāta latviešu mākslinieku gleznu, fotogrāfiju un keramikas izstāde “Māla, uguns un dabas radītie brīnumi”. Izstāde saistīta ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, un apmeklētājiem tā sniedz iespēju iepazīties ar Latvijas kultūru, apskatot Ušpeļu dzimtas gatavotos māla traukus, Vēsmas Ušpeles gleznotās ainavas un Rēzeknes novada fotokluba “ARTērija” uzņemtos keramikas gatavošanas norises kadrus.

Izstādes atklāšanā Reģionu komitejas pārstāvjus uzrunāja Reģionu komitejas prezidents Marku Markula, Latvijas vēstniece Eiropas Savienībā Ilze Juhansone un Latvijas delegācijas Reģionu komitejā vadītājs Andris Jaunsleinis. Ar latviešu dvēseles romantisko stīgu klātesošos iepazīstināja latviešu mākslinieces Baiba Bartkeviča (soprāns) un Gun-

dega Graudiņa (ģitāra), Reģionu komitejas pārstāvjiem nelielā koncertā atskaņojot vairākas Imanta Kalniņa komponētās dziesmas. Baiba Bartkeviča absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un Hāgas Karalisko konservatoriju klasiskajā dziedāšanā. Gundega Graudiņa mācījusies klasisko ģitārspēli Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā, Spānijas Vigo mūzikas konservatorijā un Briseles Karaliskajā konservatorijā.

PROJEKTI, KONKURSI, SEMINĀRI, FINANSĒJUMS, pasākumi Izsludina atklātu projektu konkursu programmā “Mazākumtautību NVO projektspējas veicināšana” Sabiedrības integrācijas fonds izsludina atklātu projektu konkursu programmā “Mazākumtautību NVO projektspējas veicināšana”. Programmas mērķis ir

Reģionālie semināri par ES programmu “Eiropa pilsoņiem” (2014–2020) Kultūras ministrijas ES programmas “Eiropa pilsoņiem” informācijas punkts aicina piedalīties bezmaksas informatīvajos semināros “ES programmas “Eiropa pilsoņiem” (2014–2020) finansējuma iespējas”, kas maijā notiks četru Latvijas reģionu pilsētās.

Tuvākais projektu iesniegumu kārtas termiņš ir 2015. gada 1. septembris.

Semināru mērķauditorija ir pašvaldību, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji, kuri vēlas saņemt finansējumu starptautiskai sadarbībai, kā arī vietējiem projektiem ES programmas “Eiropa pilsoņiem”

veicināt Latvijas mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, uzlabojot mazākumtautību biedrību un nodibinājumu projektspēju, nodrošinot apmācību ideju izstrādē, projektu iesniegumu sagatavošanā un projektu īstenošanā.

Plašāk: jaunumi/16422/.

http://esfinanses.lv/lv/a/lapa/

jaunajā darbības periodā no 2015. gada.

Semināros tiks sniegta informācija par jaunā darba perioda ES programmu “Eiropa pilsoņiem”, tās atbalsta iespējām pašvaldībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, pieteikumu veidlapas aizpildīšanu.

Pasākumos uzstāsies un ar pieredzi dalīsies pārstāvis no pašvaldības vai nevalstiskās organizācijas.

Lai pieteiktos, apmeklējiet “Eiropa pilsoņiem” kontaktpunkta Latvijā mājaslapu. Pieteikšanās termiņš semināriem ir vienu darba dienu pirms pasākuma norises datuma.

Kontaktinformācija: Andrejs Lukins, tālr.: 67330289, e-pasts: andrejs.lukins@km.gov.lv.

lps nesaskaņo VSS-298 – Par Ministru kabineta noteikumu projektu “Ziņojumu sniegšanas par Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu finansēto projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām un programmas finansējuma atgūšanas kārtība”, 2. pielikums.

VARAM sagatavotais darba uzdevums darbī-

bas programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju” paplašinātajam sākotnējam novērtējumam, 3. pielikums.

VSS-288 – Par likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, 4. pielikums.

lps saskaņošanai pieprasītie dokumentu projekti VSS-342 – Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 24.aprīļa noteikumos Nr.294 “Kārtība, kādā valsts un pašvaldību iestādes iegādājas un realizē ieročus un speciālos līdzekļus”” VSS-343 – Noteikumu projekts “Kārtība, kādā valsts un pašvaldību institūcijas nodrošina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu, tajā skaitā valsts informācijas sistēmu, atbilstību minimālajām drošības prasībām” VSS-335 – Informatīvais ziņojums “Par pētniecības un inovācijas infrastruktūras un pētnieciskās darbības koncentrācijas teritoriālo kartējumu” VSS-341 – Informatīvais ziņojums “Par “Koncepcijā par korupcijas risku samazināšanu valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās” ietvertā risinājuma 3.variantā minēto uzdevumu īstenošanas gaitu” VSS-318 – Noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1036 “Audžuģimenes noteikumi””

VSS-321 – Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumos Nr.1104 “Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem”” VSS-344 – Likumprojekts “Grozījumi Paziņošanas likumā” VSS-345 – Likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” VSS-346 – Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” VSS-347 – Likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” VSS-333 – Noteikumu projekts “Noteikumi par nacionālo numerācijas plānu” VSS-329 – Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 25.janvāra noteikumos Nr.62 “Zivsaimniecības konsultatīvās padomes nolikums””

Maija Pētermane, LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos, maija.petermane@lps.lv Pašvaldībām aktuālu informāciju lasiet arī LPS mājaslapā: www.lps.lv Sekojiet LPS aktualitātēm arī twitter.com: http://twitter.com/lps_lv