1.tēma 27.decembris - 2.janvāris
DEBESU KOMUNIKĀCIJU VEIDI SABATA PĒCPUSDIENAI NEDĒĻAS PĒTĪJUMIEM:
l.Moz.l8:l-15; 32:30; 2.Moz.4:10-17; Ps.l9:l-6; Jāņa 1:14; Jāņa 3:16; Kol.2:9.
ATMINAS PANTS: „Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur dēlu, ko viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko viņš arī pasauli radījis." (Ebr. 1:1,2) Pastāv divi galvenie veidi, kā Dievs Sevi atklājis cilvēcei: vispārēja atklāsme un konkrēta atklāsme. Vispārējā - tā ir Dieva Sevis atklāšana visiem cilvēkiem caur dabu un sirdsapziņu (skat. Ps.l9:l; Rom.l:20). Svētajos Rakstos sniegtā Dieva atklāsme caur praviešiem - sevišķi caur Jēzu Kristu - uzskatāma par īpašu atklāsmi. Izmantojot šo veidu, Dievs parādījās Vecās Derības praviešiem un sentēviem, lai darītu zināmu Savu gribu. Izraēla tautas vēsturē atklāta Viņa vara un mērķi. Vēlāk Dievs sūtīja Savu Dēlu, kurš, tērpies cilvēcībā, unikālā un spēcīgā veidā atspoguļoja Tēva raksturu. Šajā nedēļā aplūkosim abus atklāsmju veidus.
NEDĒĻAS TĒMA ĪSUMĀ:
Kas ir vispārēja, kas konkrēta atklāsme? Ko par Dievu varam mācīties no dabas? Ko daba nevar atklāt? Ar ko atklāsme caur Jēzu Kristu atšķiras no citām Dieva atklāsmēm? (Lūdzu, iepazīstieties ar šīs nedēļas tēmu, lai sagatavotos Bībeles studijām 3.janvārī.)
SVĒTDIENA, 28.DECEMBRIS
IESĀKUMĀ Ēdenes dārzā Dievs Ādamu un Ievu uzrunāja aci pret aci. „Viņi sadzirdēja Dieva tā Kunga balsi, kad Viņš dienas vēsumā staigāja pa dārzu" (l.Moz.3:8). Bet pēc liktenīgās dienas, kad nepārprotami pārkāpa Kunga likumus, cilvēki zaudēja iespēju baudīt Viņa klātbūtni (l.Moz.3:23,24), līdz ar to pārtrūka arī tiešā sadraudzība ar Dievu. Ko sekojošās rakstu vietas liecina par sastapšanos ar Dievu „aci pret aci"? 1.MOZ.1&1-15; 32:30; 2.Moz.33:11; Soģu 6:22; 13:2,3._________________________________ ____________________________________________________________________________________________ ____________________________________________________________________________________________ ____________________________________________________________________________________________ Vecajā Derībā Dieva eņģelis, jeb tā Kunga eņģelis bieži tiek saistīts ar pašu Dievu. Jēkabs par Dievu un eņģeli runā kā par vienu personu (l.Moz.48:15,16); Mozum degošajā krūmā parādās Kunga eņģelis, bet viņu uzrunā Dievs (2.Moz.3:2-6); arī eņģelis, kas parādījās Gideonam, tiek identificēts kā Dievs (Soģu 6:11-14); tas pats attiecas arī uz Kunga eņģeli, kas parādījās Manua un viņa sievai (Soģu 13:11-22). Katru reizi, kad Dievs Sevi cilvēkiem parādīja ķermeniskā veidā, tas vienmēr bijis cilvēciskā izpausmē. Jāņa 1:18 Jānis rakstīja: „Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, tas mums to ir darījis zināmu". Tātad Vecajā Derībā aprakstītā dievišķā būtne, kas parādījās cilvēkiem, bija Jēzus nevis pats Tēvs. Elena Vaita raksta, ka „pēc Ādama pārkāpumiem, tas Kungs ar cilvēkiem vairs nerunāja tiešā veidā; cilvēku rase tika nodota Kristus rokās, un visa sazināšanās un saskarsme ar pasauli notika caur Viņu. Sinaja kalnā likumus darīja zināmus Kristus." («Kristīgās izglītības pamati", 237., 238.lpp.) Kāda ir jūsu personīgā pieredze attiecībā uz grēka un sacelšanās nozīmi jūsu attiecībās ar Dievu? Piemēram, kad jūs izdariet ko tādu, ko apzinieties esam nepareizu, grēcīgu, kā tas iespaido jūsu attiecības ar Dievu? Kādos veidos jūs izjūtat nošķirtību no Debesu Tēva? Kā vainas apziņa jūs attālina no Viņa, no vēlmes lūgt un baudīt sadraudzību ar Dievu? Kā šī pieredze palīdz labāk izprast Ēdenes notikumus?_______________________________________________________________________________ ____________________________________________________________________________________________ ____________________________________________________________________________________________ ____________________________________________________________________________________________
PIRMDIENA, 29.DECEMBRIS
DABĀ
Ko par Dievu var atklāt daba? Ps.l9:l~6; 33:6-9; Rom.1:19-23.________________________ ____________________________________________________________________________________________ Bībelē rakstīts, ka Dieva radītā pasaule bija nevainojama (l.Moz.l:31), bet Svētajos Rakstos atklāts ari tas, ka dabu ir izmainījis grēks (l.Moz.3:17,18). Pirms grēkā krišanas uz zemes bija atrodami tikai skaisti un noderīgi augi. „Dievs nekad nebija radījis ērkšķus vai dzelkšņus. Tie ir Sātana roku darbs, deģenerācijas rezultāts." (Elena Vaita, «Liecības draudzei", 6.sēj., 186.lpp.) Tomēr, vērojot krāsu spēles rudenī, neatkārtojamus saulrietus un to, kā saulainā rītā atveras rožu pumpurs, joprojām saskatāms neaprakstāms skaistums. Bībeles rakstnieki bieži atsaucas uz dabu kā Dieva varenības un majestātiskuma atklāsmi (Ps.8 un 104). Iedomājieties Visumu! Skaidrā nakti pat ar neapbruņotu aci iespējams saskatīt tūkstošiem zvaigžņu, taču mūsu Piena Ceļā atrodamas miljardiem zvaigžņu - un tā ir tikai viena no vairākiem simtiem miljardu galaktiku. Vai variet iedomāties, kas atrodas tur, kur mēs nevaram ielūkoties pat ar teleskopu? Visuma apmēri ir prātam neaptverami: Neskaitot sauli, mūsu zemei tuvākā zvaigzne atrodas 4,28 gaismas gadu attālumā (viens gaismas gads ir attālums, ko gaisma pārvar gada laikā - 5,9 triljoni jūdžu). Lai tur nonāktu, gaisa kuģim, kas ceļotu 100 000 jūdžu stundā būtu nepieciešami apmēram 29 000 gadu. Turpretī mūsu Piena Ceļa diametrs ir 100 000 gaismas gadu! Līdz šim lielākā zināmā galaktika ir Markariana, kuras diametrs ir 1,3 miljoni gaismas gadu. Ja izmantotu elektronu mikroskopu un izpētītu katrā cilvēkā atrodamos desmitus tūkstošus gēnu, pārņemtu līdzīga godbijība. Mūsu ierobežotie prāti vienkārši nespēj aptvert un izprast visus radītās pasaules brīnumus. Tomēr, lai pilnībā atklātu Dieva raksturu, ar dabu ir par maz (Rom.I:25). Atbildes uz daudziem pamatjautājumiem par Dievu nav rodamas dabā. Būtu grūti izprast Dieva mīlestību, vērojot, kā kaķi vai arī vaļi, iegūstot savu laupījumu, vispirms ar to parotaļājas un tikai tad nogalina. Un, lai gan radītajā pasaulē varam saskatīt Dieva varenību un majestātiskumu, daba ne vienmēr vēstī, ka Dievs ir «žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā" (2.Moz.34:6). Kādi dabas aspekti jums patiesi liecina par Dieva mīlestību un varenību? Kas jūs satrauc? Kādēļ? Ko jūsu atbildes liecina par dabas ierobežotību, atklājot Dieva mīlestības un rakstura pilnību?__________________________________________________________ ____________________________________________________________________________________________
OTRDIENA, 30.DECEMBRIS
CAUR PRAVIEŠIEM Kad pēc cilvēku grēkā krišanas Dievs vairs viņus tieši neuzrunāja, Viņš ar tiem sazinājās, izmantojot sievietes un vīriešus, kurus Bībelē dēvē par pareģiem un praviešiem (1.Sam.9:9). Ko par šiem praviešiem atklāj sekojošās rakstu vietas? 2.Sam. 23:2; Jer.1:5; Hoz.4.1; Amosa 7:14,15; Jonas 1:1-3._____________________________________ ____________________________________________________________________________________________ ____________________________________________________________________________________________ Vārds „pravietis" (ebreju vai. - „nabi") nozīmē „[Dieva] aicinātais", jeb „cilvēks, kuru aicinājis Dievs". Pravietis ir cilvēks, kurš sludina dievišķas vēstis. Tās var attiekties gan uz pagātni, gan tagadni, gan nākotni un var ietvert pārliecināšanu, norādījumus, mierinājumu vai pareģojumus. Vārda „pravietis" izcelsme ir grieķu vārds „prophetes", kas apvieno prievārdu „pro", kas nozīmē „priekš", jeb „[kāda] labā" un darbības vārdu „phemi", kas tulkojumā nozīmē „runāt". Tādējādi šis vārds nozīmē - „runāt [kāda] labā". Izlasiet 2.Moz.4:10-17. Kā šis teksts jums palīdz labāk izprast pravieša lomu?_______ ____________________________________________________________________________________________ ____________________________________________________________________________________________ Šeit aprakstīts, kā Mozus pretojas Dieva aicinājumam doties uz Ēģipti konfrontēt faraonu, aizbildinoties, ka viņam ir „grūta valoda un neveikla mēle" (10.p.). Mozus turpināja pretoties arī pēc Kunga atgādinājuma, ka Dievs ir radījis cilvēka muti un darīs viņu spējīgu runāt faraona priekšā. Tad Dievs Mozum paziņoja, ka sūtīs viņam līdzi Āronu. „Lai runā viņš tavā vietā uz tautu, viņš lai kļūst tev par muti, bet tu esi viņam Dieva vietā" (16.p.). Tāpat kā Mozum bija lemts kļūt par Dieva runas vīru, Āronam vajadzēja kļūt par Mozus runas vīru. Tādējādi varam redzēt, ka pravietis runā kāda vārdā. Pravietis cilvēkus var uzrunāt Dieva vārdā vai arī otrādi. Bībeliskā pravieša galvenā loma nebija pareģot nākotni, bet gan pasludināt dievišķo gribu. Raugoties Izraēla tautas vēsturē, varam secināt, ka praviešu galvenais uzdevums - vadīt Dieva ļaudis. Jo īpaši nepieciešams tas bija monarhijas laikmetā, kad ķēniņi bieži „darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs" (2.Ķēn.l3:2), un pravietiskā institūcija kalpoja kā teokrātijas sargi. Pravieši uzturēja Dieva likumus un tos mācīja cilvēkiem. Ievērojiet Mozus pazemību un sava vājuma apziņu! Kādēļ tā ir laba attieksme visiem, ne tikai praviešiem? Ar kādām briesmām sastaptos cilvēks, ja sāktu apzināties savu pašpietiekamību?___________________________________________________________
TREŠDIENA, 31. DECEMBRIS
CAUR PASAULI Kristietības apgalvojumu pamats ir tas, ka tā ir atvērta reliģija, kas redzams arī Svētajos Rakstos. Pirmo pāris gadu tūkstošu laikā Dievs cilvēkiem Sevi atklāja caur sapņiem, vīzijām vai epifānijām (parādībām). Sākot no Mozus laika (15.gs.p.m.ē.) un turpmāk, daudzas no šīm atklāsmēm tika pierakstītas. Tā rezultātā Bībelē atrodamas 66 grāmatas, kas satur visas glābšanai nepieciešamās zināšanas. Ko sekojošās rakstu vietas liecina par pašu Bībeli? Mat.1:22; 2:15,17; 4:14 ______________________________________________________________ Jāņa 20:30,31 ________________________________________________________________________ 2.Tim.3:16 .___________________________________________________________________________ Būtu vēlams pievērst uzmanību vairākām būtiskām Bībeles īpašībām. 1) Tās vienotība. No pirmā acu uzmetiena Bībele var likties kā vienkāršs seno laiku literatūras krājums. Tomēr, ņemot vērā, ka aptuveni 1600 gadu laikā to sarakstīja apmēram 40 dažādi cilvēki, Bībeles vienotība ir tiešām apbrīnojama. Sākot no 1.Mozus grāmatas līdz pat Atklāsmes grāmatai, pakāpeniski tiek atklāts glābšanas plāns. Bībelei ir vienota tēma: Vecajā Derībā tiek apsolīts Mesija, bet katrā Jaunās Derības grāmatā tiek pasludināts, ka šis Mesija ieradies Jēzus Kristus personā. Arī tās mācībās valda pilnīga vienotība: gan Vecā, gan Jaunā Derība sniedz vienādas doktrīnas. 2) Bībelē atklātā vēsture. Vecajā Derībā atrodama visvecākā rakstītā pasaules vēsture. Viljams Olbraits, veiksmīgākais divdesmitā gadsimta arheologs, rakstīja: „Ebreju nacionālās tradīcijas citu tradīciju starpā izceļas ar savu skaidro atainojumu un nostāju par cilts un ģimenes izcelsmi. Šāda skaidrība nav atrodama nedz Ēģiptes un Babilonijas, nedz Asīrijas un Feniķijas vēsturē. Nekas tamlīdzīgs nav atrodams arī ģermāņu tautas vēsturē. Tāpat Indijā un Ķīnā nav atrodami līdzīgi apraksti un skaidrojumi." («Bībeliskā ēra no Ābrama līdz Ezram", 27.1pp.). 3) Bībeles dzīvotspēja. Neskatoties uz agrīnajiem Romas imperatoru mēģinājumiem to iznīcināt, tomēr, salīdzinot ar citiem senajiem rakstiem, Bībelē atrodams vairāk manuskriptu pierādījumu nekā jebkurā citā klasiskajā literatūrā. Piemēram, grieķu valodā pastāv vairāk kā 5000 zināmu Jaunās Derības manuskriptu. Homēra „Iliāda" ierindojas tikai otrajā vietā, jo saglabājušies tikai 643 manuskripti. Šī fenomena iemesls ir Svētais Gars, patiesais Dieva Vārda autors, Kurš iedvesmoja visus cilvēcīgos autorus. Svētais Gars nodrošināja, ka bībeliskie vēsturnieki atklāja precīzu atainojumu, un Viņš vēstures gaitā Bībeli sargāja un saglabāja.
CETURTDIENA, 1.JANVĀRIS
CAUR KRISTU Dieva atklāsmes centrs un būtība ir Kristus persona, Dievs cilvēcīgā miesā. Kad Dieva plānā bija pienācis atbilstošais laiks, Viņš „sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības" (Gal.4:4). Viņa dzīve ilga apmēram trīsdesmit trīs gadus, Viņš tika sists krustā, augšāmcēlās no kapa un devās atpakaļ pie Sava Tēva debesīs. Ko sekojošās rakstu vietas liecina par to, kā Dieva atklāsme caur Kristu atšķīrās no citām šajā nedēļā pārrunātajām atklāsmēm? Jāņa 1:14; 3:16; 14:8,9; Kol.2:9; Ebr.l:l,2.___________________________________________________________________________________ ____________________________________________________________________________________________ ____________________________________________________________________________________________ Bībele ir daudz pārāka par Dieva atklāsmi dabā, tomēr neviena rakstiska liecība nespēj līdzināties personīgai Dieva Dēla klātbūtnei. Bībele ir Dieva līdzeklis, lai piepildītu Viņa mērķus jūsu dzīvē, tomēr, ja jūs to uztversiet tikai kā interesantu vēsturisku grāmatu, tai nebūs ilgstošas vērtības. Bībele būs noderīga tikai tad, ja tā aizvedīs jūs pie Viņa, ko tā atklāj. Bībeles sarakstīšanas galvenais mērķis sniegt cilvēcei Dieva atklāsmi, parādītu Viņa Dēla Jēzus dzīvē un nāvē. „Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku' (Jāņa 1:9). Kā šī rakstu vieta palīdz izprast Dieva atklāsmi Kristū?___________________ ____________________________________________________________________________________________ ____________________________________________________________________________________________ Vislabāk šī ideja atklāta Ap.d.4:12: „Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana". Tas nenozīmē, ka katrs šo gaismu saņem, bet gan - ja cilvēks vispār tiek apgaismots, tas noteikti nāk no Jēzus. Tas, ka patiesā gaisma apspīd visu cilvēci, nozīmē, ka Jēzus nomira visu labā, bet ne visi tiks glābti. Jānis sacīja, ka daudzi šo gaismu nepieņems (Jāņa 1:10-12). Cik labi jūs personīgi pazīstiet Jēzu? Ja kāds jums jautātu: pastāstiet man par Jēzu, kāds Viņš ir un ko Viņš var darīt manā labā?"- kāda būtu jūsu atbilde? Un kādēļ? Esiet gatavi līdzdalīt savu atbildi Sabatā, Bībeles studiju laikā._______________________ ____________________________________________________________________________________________ ____________________________________________________________________________________________
TURPMĀKIEM PĒTĪJUMIEM: Elenas Vaitas grāmatā «Dziedināšana" izlasiet nodaļu „Patiesa izpratne par Dievu", kā arī Elenas Vaitas grāmatā „ Audzināšana" nodaļu „Dievs dabā". „Kristus nāca šajā pasaulē, lai cilvēkiem mācītu to, ko Dievs vēlas, lai viņi zinātu. Dieva roku darbs saskatāms gan debesīs, gan virs zemes, gan plašajos okeānos. Visas dzīvās būtnes liecina par Viņa varu, Viņa gudrību, Viņa mīlestību. Bet ne no zvaigznēm, ne okeāniem mēs par Dieva personību nevaram uzzināt to, kas atklāts Kristū. Dievs redzēja, ka Viņa personības un rakstura atklāšanai nepieciešama skaidrāka atklāsme nekā daba spēj dot. Viņš sūtīja pasaulē Savu Dēlu atklāt, cik vien cilvēki spēj saprast, neredzamā Dieva dabu un īpašības." Elena Vaita, „Liecības draudzei" 8.sēj., 265.lpp. „Kristus Dievu atklāja tikai tik lielā mērā, lai grēcīgie cilvēki to varētu panest un netiktu iznīcināti. Viņš ir dievišķais Skolotājs, Apgaismotājs. Ja Dievs būtu uzskatījis, ka mums bez Kristus un Viņa rakstītā Vārda nepieciešami papildus atklāsmes veidi, Viņš tos būtu nodrošinājis." - Elena Vaita, «Liecības draudzei", 8.sēj., 266.lpp. „Bībele ir brīnišķīga grāmata. Tā ir vēsture, kas mums paver pagājušos gadsimtus. Ja nebūtu Bībeles, mums kā liecība par pagātnes notikumiem paliktu tikai pieņēmumi un fabulas. Bībele ir pravietojums, kas atklāj nākotni. Tas ir Dieva Vārds, kas mums atklāj glābšanas plānu, norādot ceļu, pa kuru ejot, varam izbēgt no mūžīgās nāves un iegūt mūžīgo dzīvību." - Elena Vaita, «Bībeles Atbalss", 1892.gada 1.oktobris. JAUTĀJUMI PĀRRUNĀM: 1. Bībeles studiju grupās salīdziniet atbildes uz ceturtdienas lasījumā atrodamo pēdējo jautājumu. Ko jūs viens no otra varētu mācīties? 2. Ja Dievs patiesi, kaut daļēji, atklāj Sevi caur dabu, ko tas liecina par nepieciešamību aizsargāt dabu? 3. Vai ir arī citi veidi, kā Dievs ar jums sazinās? Kā jūs varat būt pārliecināti, ka ar jums patiesi runā Dievs? Kādi ir pieejamie nodrošinājumi, lai pasargātu no maldināšanas? 4. Kopā ar Bībeles studiju grupu izplānojiet pastaigu pie dabas, lai varētu tuvāk aplūkot tajā atrodamo Dieva atklāsmi. Kas skaidri liecina par Viņa radošo spēku un mīlestību? Kādas lietas izraisa lielus, joprojām neatbildētus jautājumus? Kādēļ daba, lai cik arī skaista, nav pietiekams līdzeklis pavēstīt jums visu nepieciešamo, kas par Dievu būtu jāzina?