eSkills manifesto Lv

e-PR A SMJU

MANIFESTS

Ar vadošo valdības, izglītības, politikas, pētniecības un nozares pārstāvju ieguldījumu

Šo Manifestu veidoja European Schoolnet un DIGITALEUROPE kā daļu no “ePrasmes darbam 2014” (e-Skills for Jobs 2014) kampaņas.

Kampaņa “ePrasmes darbam 2014” e-Skills for Jobs 2014 ir Eiropas Komisijas iniciatīva ES programmas COSME “Uzņēmumu konkurētspēja un MVU” ietvaros, ko organizē ciešā sadarbībā ar ES iniciatīvu “Digitālo darbavietu lielā koalīcija”.

Galvenie Eiropas Komisijas kontakti: André Richier, Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta Pamattehnoloģiju un IKT nodaļas administrators.

Alexander Riedl, “Zināšanu bāzes” nodaļas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta vadītāja vietnieks.

Izdevējs:

European Schoolnet (EUN Partnership AISBL) Rue de Trèves 61, Brisele 1040, Beļģija

Dizains, datorizdevniecība un drukāšana: Hofi Studio, Čehija Izdots:

2014. gada oktobris

ISBN:

Šī grāmata ir publicēta ievērojot Attribution 3.0 Unported Creative Commons licences noteikumus un nosacījumus (http://creativecommons.org/licenses/by/3.0/).

SATURS Ievads

5

Kopaina

7

1. nodaļa Digitālās nākotnes darbavietas

15

2. nodaļa Uz vērtību orientēta IT funkcija

21

3. nodaļa Globalizācijas ietekme

29

4. nodaļa E-Vadības izaicinājums

35

5. nodaļa Jaunā Inovatīvā izglītība

41

6. nodaļa Jaunie digitālie talanti

49

7. nodaļa Digitālo darbavietu Lielā koalīcija

55

8. nodaļa Nākotnes vīzija

58

Galveno atbalstītāju biogrāfijas

64

Bibliogrāfija un atsauces

69

3

4

e-Prasmju manifests

IEVADS Pavisam drīz ir sagaidāms jauns pagrieziens Eiropas vēsturē. Tuvojas trešā industriālā revolūcija un mūsu darbības noteiks Eiropas lomu jaunajā ekonomikā.

Pievienošanās digitālajam laikmetam nav tikai jaunāko tehnoloģiju ieviešana, tā ir arī atbalsta sniegšana riskētājiem, stiprinot ticību nākotnei un atbalstot uzņēmējdarbību.

Mums būtu jāatjauno tā dedzīgā vēlme pēc izaugsmes, ko senāk iemiesoja Eiropa, tā pati vēlme, kas motivēja Eiropu, kad tā pasaulē sūtītījakuģus un izdomāja mūsdienu pasauli.

Tāpat mums jāpārvērtē izglītība - no mācīšanās veida uz kopīgas domāšanas, strādāšanas un dzīvošanas veidu.

Viss minētais ir mums pa tvērienam! Mēs to varam paveikt! Šobrīd Eiropa ir vadošā inovāciju zona pasaulē, kā arī lielākais zinātnisko publikāciju avots. Šīs īpašās priekšrocības ir vērts apskatīt jaunā gaismā. Mums būtu jāpārvērtē sava kultūra, kas kļuvusi pārāk akadēmiska, pārāk šķautņaina un pārāk centralizēta, lai varētu uzticēt mūsu nākotnes atslēgas tiem, kas pavada vairāk laika realizējot neiespējamo, nevis pārdomājot nākamo soli.

Digitālā joma sniedz mums unikālu iespēju. Bez noteiktas tehnikas ierobežojuma, tā mūs vedina uz jaunas kultūras ceļa. Lai gūtu priekšstatu, Jums tikai jāvēro ar kādu vieglumu atsevišķi uzņēmēji pārslēdzas no maksājumu sistēmām uz raķešu pastiprinātājiem vai elektroautomobīļiem. Šo jauno kultūru var labāk aptvert, apgūstot kodu un sarežģītās struktūras. Tas, kopēju ar ieinteresēto pušu veiklu un decentralizētu sadarbību, veicinās patiesi inovatīvu radošumu.

Gilles Babinet Francijas Digitālais čempions Nav noslēpums, ka Eiropas sabiedrība noveco, savukārt ekonomiskā izaugsme prasa darbaspēka resursus, kas pārsniedz piedāvājumu. Digitālajā ērā nepieciešams gan apmācīt jauniešus, sniedzot tiem adekvātas zināšanas, kas nepieciešamas darba tirgū, gan seniorus, ļaujot tiem savā vecumā joprojām būt aktīviem darba tirgū, zinošiem un produktīviem, izmantojot digitālās iespējas. Sabiedrībā, kurai ir prasmes, nav problēmu ar nodarbinātību, tā ir produktīva un motivēta. Mūs sagaida milzīgs darbs; mēs vienkārši nevaram neizmantot moderno digitālo tehnoloģiju iespējas!

Reinis Zitmanis Latvijas Digitālais čempions

IEVADS

5

6

e-Prasmju manifests

KOPAINA (KOPSKATS) Inovācija un izcilība kļuvušas ļoti svarīgas.

Bruno Lanvins (Bruno Lanvin) Ideja par Eiropu kā “reālistisku utopiju” šobrīd saskaras ar tās pirmo patieso pārbaudes testu. Lai arī tā ir nenoliedzami globāla, esošajai krīzei dažādās pasaules daļās ir atšķirīgas formas un izpausmes. Pirmo reizi modernajā vēsturē ir noticis tā, ka krīze ir sākusies laikā, kad galvenā ražojošā ekonomika nav galvenā patēriņa ekonomika. Šī ir arī pirmā reize modernajā vēsturē, kad noticis tā, ka starptautiskās konkurētspējas priekšrocības ir balstītas uz faktoriem, kuri ir ļoti minimāli saistīti ar dabas veltēm, ģeogrāfiju vai izturīgām tehnoloģiskām priekšrocībām.

Steidzamības sajūta Šādā strauji mainīgā vidē Eiropa ir spiesta noteikt pamatus savai nākotnes labklājībai. Pagājušās dekādes laikā, Eiropa ir veikusi stratēģiskus lēmumus šajā jomā - tiek būvēta konkurētspējīga un iekļaujoša ekonomika, vides aizsardzība un inovācija tiek izvirzītas par prioritātēm. Pašreizējā krīze padara šos lēmumus arvien dārgākus un vērtīgākus. Pašlaik tieši nebijuši augstie bezdarba rādītāji Eiropas jauniešu (15 - 24 gadi) vidū, vislabāk ilustrē šīs tēmas aktualitāti. 2013. gada beigās (skat. diagrammu) tie tuvojās 24%.

Līdzīgi mērījumi citur norāda jauniešu bezdarba līmeni ap 8% ASV un 5% Japānā.

KOPAINA (KOPSKATS)

7

Jauniešu bezdarba līmeņa rādītāji ES - 28 un EZ (Eiro zona)-17, sezonāli izlīdzināti, 2000. gada janvāris - 2013. gada jūlijs

Avots: Eurostat 2014

Šī jaunā steidzamības sajūta sakrīt ar pieaugošo iespaidu par to, ka jaunās ražošanas tehnikas, jaunās patēriņa iezīmes un jaunās uzvedības tendences piedāvā auglīgus pamatus, lai radītu “darbavietām bagātu atlabšanu” Eiropā, neatkāpjoties no sava uzstādītā mērķa kļūt par pasaules līderi produktivitātē, inovācijā un iekļaušanā. Šeit informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) un e-prasmes kļūst par centrālo elementu analīzei un politikai nākotnē, lai radītu daudz jaunu darbavietu un nodrošinātu Eiropas ilgtspējīgu atlabšanu.

Jaunu iespēju lauks Uzlabojumi IKT jomā (piemēram, mākoņskaitļošana, liela apjoma dati, sociālie mediji, mobilais internets, konverģence u.c.) rada nepieciešamību pēc jaunām prasmēm un iespaidīgām iespējām tiem, kuri pirmie tās apgūs un attīstīs. Šajā nodaļā varēs iepazīties ar datiem par pašreizējo un sagaidāmo e-prasmju piedāvājuma un pieprasījuma līmeni. Kopumā Eiropā tie demonstrē pastāvīgu deficītu: augstie bezdarba rādītāji kombinācijā ar ievērojamo neaizpildīto vakanču klāstu e-prasmju jomā ir viens no visspilgtākajiem paradoksiem darba tirgus ainavā Eiropā.

8

e-Prasmju manifests

Šis laiks, kad izvēlēties stratēģiski pareizāko virzienu, lai skatītu e-prasmju jautājumu, ir tikpat nozīmīgs kā rīki un procesi šīs problēmas risināšanai. Tā kā globālā konkurētspēja ir arvien vairāk saistīta ar zināšanām un inovāciju, kļūst skaidrs, ka Eiropai ir jāattīsta savas stiprās puses (piemēram, IKT joma un zināšanu ekonomika), lai izveidotu ilgtspējīgas salīdzināmās priekšrocības starptautiskā mērogā. Tomēr, sava darbaspēka kvalitātes un struktūras pielāgošana izaicinājumiem un iespējām, kas rodas globālās zināšanu ekonomikas laikmetā, ir izaicinājums, kuru ignorējot, tiek apdraudēta nākotne un centieni padarīt Eiropu par globālu spēku un paraugu “konkurētspējai un iekļaušanai”. Tas raksturo 21. gadsimta e-prasmju izaicinājumu. Ne mazāk.

Iekšējā un ārējā kritiski iztrūkstošā saite Ieinteresēto personu vidū valda plaša vienprātība par to, ka e-prasmes ir neaizstājamas, lai uzlabotu konkurētspēju, produktivitāti un inovāciju, kā arī Eiropas darbaspēka profesionalitāte un nodarbinātībua Jānodrošina, lai vadītāju, IT speciālistu un lietotāju zināšanas, prasmes, kompetence un radošums atbilst augstākajiem globālajiem standartiem, kā arī, lai, iesaistoties mūžizglītības procesā, viņi būtu informēti par jaunāko, apgūtu nepieciešamās zināšanas un prasmes.

Eiropai nepieciešami e-prasmīgi cilvēki, lai nodrošinātu infrastruktūru, un e-prasmīgi cilvēki, kas to lieto. Tādejādi e-prasmīga sabiedrība ir priekšnosacījums uz zināšanām balstītai sabiedrībai. Nepietiekamu e-prasmju dēļ no plānotajiem un jau veiktajiem ieguldījumiem infrastruktūrā (piemēram, platjoslas internets), netiks gūta pilna investīciju atdeve. Noindustrijas skatupunkta, ir acīmredzami, ka nepārtraukts, nozīmīgs IT darbinieku trūkums nopietni apdraud Eiropas ekonomikas panākumus. Tas ietekmē augsto tehnoloģiju nozares attīstību un bremzē inovācijas ātrumu, kas attiecīgi ietekmē nodarbinātību un produktivitāti saistītajās nozarēs. Visbeidzot IT speciālistu trūkums novājina Eiropas spēju konkurēt globālā mērogā. Iekšēji šāds deficīts rada draudus Vienotā Digitālā Tirgus sasniegšanai.

e-Prasmes ir atslēga Eiropas konkurētspējai, izaugsmei un darbavietām Pēc izsmeļošas konsultēšanās un diskusijām ar iesaistītajām pusēm un dalībvalstīm 2007. gadā Eiropas e-prasmju foruma kontekstā, Eiropas Komisija pieņēma ziņojumu “e-Prasmes 21. gadsimtā: konkurētspējas, izaugsmes un nodarbinātības veicināšana”, kurā aprakstīta ES ilgtermiņa e-prasmju stratēģija.

Dalībvalstis šo stratēģiju akceptēja Konkurētspējas padomes noslēgumā 2007. gada novembrī. Ieinteresētās puses atbalstīja arī ilgtermiņa e-prasmju programmu. IKT nozare izveidoja e-Prasmju nozares Vadības padomi, lai nodrošinātu stratēģijas ieviešanu. Saistītā pētījumā tika atklāts, ka nacionālajām IT politikām ir tendence vērst uzmanību uz IT lietotāja pamatprasmju attīstību.

KOPAINA (KOPSKATS)

9

IT speciālista prasmju attīstība bieži tiek uzskatīta par daļu no padziļinātas profesionālās apmācības politikas. Tika noskaidrots, ka deviņās valstīs politikas mērķis ir attīstīt e-biznesa prasmes. Divdesmit sešās valstīs bija izstrādāta politika e-prasmju lietotājiem, kamēr vienpadsmit valstīs (Dānijā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Īrijā, Maltā, Spānijā, Portugālē, Rumānijā, Apvienotajā Karalistē un Turcijā) politika paredzēja e-prasmju speciālistu attīstību. Pētījumā kopā tika identificētas 45 iniciatīvas, kas bija paredzētas tieši IT speciālistu prasmju attīstībai.

Ievērojams progress vērojams ES e-prasmju stratēģijas ieviešanā. Ir izstrādāts Eiropas e-Kompetenču ietvars, izveidots Eiropas e-prasmju karjeras portāls sadarbībā ar dažām daudzpusīgām augsta līmeņa ieinteresētajām pusēm. Kopš tā laika iruzsāktas jaunas aktivitātes. To skaitā ir aktivitātes, kas saistītas ar piedāvājumu un pieprasījumu (ietverot iepriekš pārdomātu scenāriju attīstību), lai labāk paredzētu izmaiņas, tālāku Eiropas e-Kompetenču Ietvara attīstību, saistīto finansiālo un fiskālo stimulu veicināšanu. Šajā sakarā pār - Eiropas e-prasmes darbam bija plaša informētības paaugstināšanas kampaņa e-prasmju veicināšanai, pieredzes apmaiņai, sadarbības sekmēšanai un ieinteresēto pušu mobilizēšanai.

Kamēr Eiropa joprojām meklē izeju no krīzes, atziņām no 2007. gada radusies jauna vērtība: ar IT saistītais bezdarba līmenis ir palicis zem kopējā bezdarba līmeņa. Tas nozīmē, ka IT jomas (un e-prasmju) izaugsmes stimulēšana ir pelnījusi tikt uzskatīta par pretciklisku politikas instrumentu, lai ģenerētu jau iepriekš pieminēto darbavietu atgūšanos.

Eiropas kāršu spēlēšana talantu globālajā sacensībā Lietojot INSEAD prasmju piramīdas paradigmu, Eiropai jārisina jauni izaicinājumi katrā no tās trīs līmeņiem: (1) Lasītprasme un pamatiemaņas, kas ietver e-prasmes, matemātiku un zinātni (tajā skaitā kodēšana); (2) Profesionālās iemaņas, ko pieprasa darba tirgus, ko var apgūt formālajā izglītībā, kā arī arvien vairāk jau “darba laikā”; (3) Globālās zināšanu ekonomikas talanti, kas ir mazāk taustāmi, bet ietver komandu vadīšanu un izmaiņu paredzēšanu un, kas ir kritiski inovācijām.

10

e-Prasmju manifests

is men

GZE talanti

1. lī

men

is

2. lī

men

is

3. lī

Globālo zināšanu ekonomikas talanti

Profesionālās prasmes

Profesionālās prasmes

Lietotprasmes & pamatprasmes (matemātika, dabas zinības, IT lietotprasmes)

Lietotprasmes un pamatprasmes

Eiropa augstākajā izglītībā iegulda daudz mazāk, nekā to dara Amerikas Savienotās Valstis un Japāna. Economist Intelligence Unit (EIU) pētījumā atklāts, ka Amerikas Savienotās Valstis, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Īrija un Dienvidkoreja ir visspēcīgākās valstis nepieciešamo IT talantu attīstībā.

EIU uzskata, ka šo valstu panākumu atslēga ir tā, ka strauji tiek paplašināta uzņemšana augstākās izglītības studiju programmās, arī dabaszinātnēs un inženierzinātnēs. Šajās valstīs tiek vadītas arī pasaules klases universitātes vai tehnoloģiju institūti, kas nodrošina speciālistus ne tikai ar tehniskajām prasmēm, bet arī ar uzņēmējdarbības un vadības prasmēm.

Eiropas digitālās programmas īstenošana un veidošana Eiropas Komisija 2010. gadā pieņēma Eiropas digitālo programmu, kurā izdalīja septiņas prioritāras rīcības jomas: Vienotā digitālā tirgus izveide, plašāka sadarbspēja, interneta uzticamības un drošības veicināšana, piekļuve daudz ātrākam internetam, vairāk investīciju izpētē un attīstībā, digitālās rakstītprasmes un iekļaušanas veicināšana, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas plašai sabiedrības izaicinājumu risināšanai, piemēram, klimata izmaiņas un sabiedrības novecošanās. Kā ieguvumi jāmin, piemēram, vienkāršoto elektronisko maksājumu veikšana, rēķinu izrakstīšana, e-medicīnas ieviešana un energoefektīvs apgaismojums.

KOPAINA (KOPSKATS)

11

Digitālās iekļaušanas un e-prasmju jomā Eiropas Komisija vēlas: • Veicināt e-līderību un IKT profesionalitāti, lai palielinātu un apzinātu Eiropas talantus un un paaugstinātu IKT speciālistu kompetenci un mobilitāti visā Eiropā.

• Atbalstīt tiešsaistes rīku izveidi, lai novērtētu IKT speciālistu un datorlietotāju kompetenci, kuri ir saistīti ar Eiropas e-Kompetenču Ietvaru un EUROPASS. • Veicināt lielāku sieviešu līdzdalību IKT darba tirgū.

• Noteikt digitālās prasmes kā prioritāti Eiropas Sociālā Fonda regulā (2014-2020).

• Noteikt ES-mēroga digitālās kompetences un mediju lietotprasmes rādītājus.

Ir salīdzinoši viegli saskatīt, kā iepriekš aprakstītā topoloģija (prasmju piramīda) var tikt tieši sasaistīta ar katru no šiem darbības plāna punktiem.

Izaicinājumus radīs tā konsekventa ieviešana Eiropas iestādēs un nacionālajās valdībās.

Laiks rīkoties - radīt inovācijas, lai sasniegtu izcilību, un sasniegt izcilību, lai radītu inovācijas Pēdējo gadu laikā vairākas ieinteresētās puses (īpaši nozare) ir skaļi rekomendējušas rīkoties nekavējoties. Neseno analīžu un datu rezultātā, šie ieteikumi šķiet īpaši atbilstoši: • Statistikas pārskatos par IT prasmju trūkumu vajadzētu norādīt konkrētas prasmes, kas ir īpaši zemā līmenī. Ir jāizstrādā ikgadējie Eirobarometru ziņojumi, kas analizē un apkopo darba devēju skatījumu par nepieciešamajām e-prasmēm nākamo trīs līdz piecu gadu laikā.

• Jāmotivē skolotāji aktualizēt savas IT prasmes un modernizēt mācību metodes, lai digitālās mācības varētu kļūt par pamatmetodi. Varētu ieviest skolotāju sertifikāciju, kas apliecina viņu e-prasmes.

• Eiropas Komisijai vajadzētu izveidot un finansēt starpskolu matemātikas un dabas zinību konkursus visā Eiropā, lai apbalvotu izcilākos skolēnus.

Turklāt ir skaidrs, ka e-prasmju izaicinājums būs gan kvalitātē, gan kvantitātē.

Eiropai ir nepieciešams augsti kvalificētu IT speciālistu pulks, lai spētu apmierināt darba devēju vajadzības. Tirgus svārstībām pieaugot, tradicionālais “mācies, tad strādā” modelis kļūst ar vien mazāk piemērots. Darba devējiem un izglītotājiem ir cieši jāsadarbojas, lai varētu nodrošināt krietni progresīvāku prasmju apgūšanas programmu (piemēram, mācīties kā mācīties).

12

e-Prasmju manifests

Eiropas Savienības vadītā e-prasmju stratēģija nevar būt vienkārši īstermiņa tēma. Ir skaidri redzama arvien akūtāka e-prasmju piedāvājuma un pieprasījuma plaisa. Pieaugs pieprasījums pēc tradicionālās tehnoloģijas infrastruktūras prasmēm, kā arī prasmēm, kuras nepieciešamas darbaspēkam, kas strādā zināšanu ekonomikas laikmetā.

Taču visas šīs rekomendācijas pārspēj e-Prasmes ir nozīmīga “globālais inovācijas imperatīvs”, ar kuru saskaras Eiropa. e-Prasmes inovāciju ekosistēmas ir nozīmīga inovāciju ekosistēmas sastāvdaļa. sastāvdaļa, vai, citiem vārdiem, Eiropai sevi jāapgādā ar izcilību e-prasmēs, lai saglabātu vadošo lomu globālās inovācijas sacensībās. Eiropai nepieciešams būt pārākai, lai tā spētu jaunradīt(inovēt). Līdzīgi Eiropai nepieciešams uzlabot izglītības un apmācību sistēmu, lai radītu un piesaistītu vairāk talantus, pētniekus un augsti kvalificētus speciālistus un vadītājus. Augstākajā izglītībā tāpat kā mūžizglītībā un pamatizglītībā Eiropai, lai varētu sasniegt izcilību, nepieciešamas inovācijas.

Rekomendācija - neizniekot laiku gaidot Eiropai kā reģionam ir jābūt ar iztēli, plaši atbalstot programmas, kas risina e-prasmju deficītu, kas ir strukturāla, ne cikliska problēma. Esošā krīze zināmā veidā ir radījusi nepareizu priekšstatu, jo zemāks pieprasījuma līmenis ir licis kļūdaini secināt, ka e-prasmju trūkums mazinās. Tomēr tā ir tikai ilūzija: ja Eiropas uzņēmumi, valdības un akadēmiķi nereaģēs pietiekami laicīgii, šī plaisa kļūs acīmredzama vēlāk, līdz ko sāksies atlabšana. Tās Eiropas ekonomikas, kas neizmantoja krīzi, lai stiprinātu savas spējas radīt vairāk e-prasmīgu darbinieku un vadītāju, attapsies atstumtas no zināšanās balstītās un inovāciju vadītās globālās konkurētspējas sacensības.

Kopējais pieprasījums & prasmju piedāvājums

Tirgus prasmju pieprasījums 2. Scenārijs:

Mācību plāns e-kompetenču uzlabošanai

Tirgus prasmju piedāvājums

Prasmju trūkums

1. Scenārijs:

Nav uzsākta darbība

Laiks

Pirms krīzes

Krīzes

Pēc krīzes

Avots: Lanvin, B un Fonstad, N. (2010) “e-Prasmju stiprināšana inovācijām Eiropā”, INSEAD eLAB, 2010.

KOPAINA (KOPSKATS)

13

Raugoties uz steidzamo izaicinājumu, ko šobrīd Eiropā piedāvā jauniešu bezdarbs, rīcības steidzamībai rodas jauna nozīme. Mēs līdz šim esam vērojuši tikai sākumu digitālajai revolūcijai: tās nākotne ir jāsaista ar Eiropas plašākajiem mērķiem (arī konkurētspēju, ilgtspējīgu un inovatīvu izaugsmi), vienlaikus saglabājot rūpes par pašreizējām Eiropas iedzīvotāju vajadzībām un sagaidāmo.

Piedāvāt viņiem iespēju iegūt e-prasmes ir nozīmīgs elements šajā sarežģītajā sistēmā.

14

e-Prasmju manifests

1. NODAĻA Digitālās nākotnes darbavietas IKT ietekme uz nodarbinātību Šī brīža tehnoloģiju ietekme uz nodarbinātību ir nozīmīga, vēl neatrisināta problēma. Tomēr ir ļoti iespējams, ka nepieciešamās pielāgošanās būs jūtamas, ilgstoši un sāpīgi. Diemžēl, mēs joprojām nevaram paredzēt, vai jaunāko tehnoloģiju ietekme un trajektorija atšķirsies no iepriekšējām tehnoloģisku jauninājumu vadītām revolūcijām. Īsumā, vai gala iznākums šīm izmaiņām nodarbinātībā sociālajā, politiskajā un ekonomiskajā struktūrā būs pozitīvs vai negatīvs? Tie, kas mierinājumu meklē vēsturiskajos faktos, ka lauksaimniecības un industriālās revolūcijas pagātnē neradīja ilgstošu pieaugumu bezdarba līmenī, var atcerēties arī baisās sociālās pārmaiņas, kas pavadīja šīs pārmaiņas (šī laika pagātnes liecības spilgti dokumentē Čārlza Dikensa literārie darbi).

Taču, lai kāds būtu pārmaiņu temps vai galējais iznākums, mums droši ir zināms viens: rītdienas darbiniekiem būs nepieciešamas iemaņas, kas ļaus viņiem radīt ekonomisku vērtību pasaulē, kurā daudzus fiziskus darbus aizvietos automatizācija, programmnodrošinājums un roboti. Šo diskusiju sarežģī vairākas lietas.

Pieejamo datu nepietiekamība Formāli analizējot tehnoloģiju ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību kavē vairāki ierobežojumi pieejamajos datos. Parādās nesakritības starp produktivitātes tempu palēnināšanos makro līmenī un ātrāsizaugsmes rādītājos, par ko ziņofirmas mikro līmenī. Iespējams, ka oficiālie dati nesniedz precīzu priekšstatu par tehnoloģiju ieguldījumu un rezultātus. Piemēram, IT apjomu tradicionāli aprēķina, apskatot firmas ieguldījumus IT tehnoloģijās un pakalpojumos, taču mūsdienās uzņēmumi, iespējams, izmanto vairāk un labāku IT apjomu pēc pieprasījuma, izmantojot ārējoss mākoņpakalpojumus, piemēram, Salesforce vai GoogleApps, tajā pašā laikā tērējot mazāk, kā būtu nepieciešams līdzīgām funkcijām uzņēmuma iekšienē.

Makro dati rāda arī nesamērību produktivitātē un nodarbinātībā, kā arī produktivitātē un apmaksā (produktivitāte pieaug, kamēr algas un nodarbinātības rādītāji krītas). Tas pastiprina situācijas, kuras dažkārt sauc par “superzvaigžņu neobjektīvās tehnoloģiskās izmaiņas”, kad tehnoloģijas rada milzīgu bagātību, taču tas attiecas tikai uz dažiem cilvēkiem. Kā piemērs kalpo Facebook, kas ir radījis milzīgu bagātību tā dibinātājiem un vēl nedaudziem, taču nav radījis daudz darbavietu. Cits piemērs ir programmnodrošinājuma paketes tādiem produktiem kā TurboTax, kas arī nodrošinājis milzu bagātību tā radītājiem, taču licis daudziem nodokļu konsultantiem zaudēt darbu.

1. NODAĻA DIGITĀLĀS NĀKOTNES DARBAVIETAS

15

Iespējams, ka seku atspoguļošana datos notiek ar kavēšanos, jo jāpaiet laikam, lai tehnoloģijas iedzīvotos un to lietošana sasniegtu līmeni, kur tās ietekme kļūtu izmērāma. Papildus tam, jaunu tehnoloģisku procesu apgūšana un iedzīvināšana aizņem laiku unvar prasīt jaunu tiesisko regulējumu un prasmju atjaunošanu - kas arī kavē seku parādīšanos datos.

Visbeidzot arī jauno tehnoloģiju, darbavietu, uzdevumu un produktu klasificēšana var būt sarežģīta, tā kā tehnoloģiju cikli mainās biežāk nekā oficiālo datu apkopošanas sistēmas. Ņemot to visu vērā, kļūst saprotama lielo nesakritību iespējamība starp to, ko var novērot ikdienā, un to, kas parādās oficiālos datos.

Ģeogrāfiskās un laika atšķirības jauno tehnoloģiju ieviešanā Tehnoloģiju izmaiņas notiek iepriekš nepieredzētā, straujā tempā, taču to ieviešanā gan laika, gan ģeogrāfiskā ziņā parādās ievērojamas atšķirības institucionālā, uzņēmumu un indivīdu līmenī. Arī sociālās un kulturālās atšķirības ietekmē dažādo tehnoloģisko izmaiņu pieņemšanas tempu. Dažas tehnoloģijas, kas varētu samazināt darbavietu skatu (piemēram, automātiskā apmaksa lielveikalos), nav radījušas spēcīgu ietekmi, jo tām pietrūcis sabiedrības atbalsta. Daži uzņēmumi apņēmušies neaizstāt darbiniekus ar tehnoloģijām, atrodot viņiem alternatīvus, produktīvus uzdevumus uzņēmumā.

Tomēr kļūst arvien būtiskāk nošķirt uzdevumus un darbavietas. Darbavieta ir dažādu uzdevumu apkopojums. Šobrīd arvien pieaug uzdevumu apjoms, pat diezgan augstas kvalifikācijas amatiem, kurus var aizstāt ar automatizāciju. Ja uzdevuma soļus var formulēt un aprakstīt, ir ļoti iespējams, ka šo uzdevumu var automatizēt ar programmnodrošinājumu. Tāpēc pamatīgākais jautājums, uz kuru joprojām nav rasta atbilde, ir - kāda uzdevumu daļa katram amatam visā tautsaimniecībā visbeidzot tiks automatizēta un, cik liels darbaspēks vēljoprojām būs nepieciešams atlikušo uzdevumu veikšanai.

Domājot par tehnoloģiju ietekmi uz nodarbinātību un darbinieku skaita samazināšanu, būs svarīgi apskatīt, kā cilvēki un mašīnas var papildināt viens otru tā, lai cilvēki varētu veikt lietas, kas pievienos vērtību arvien vairāk automatizētām darba vidēm. Daudzi ‘ne standartizējami’ uzdevumi, kas ietver radošumu, sociālo komunikāciju, empātiju un jaunas un neformālas informācijas apstrāde, visdrīzāk vēl ilgi netiks pakļauta automatizācijai.

Atšķirības darba maiņā Dažas darbavietas likvidē, veidojot jaunas. Tomēr bieži vien jaunradītās darbavietas pieprasa ļoti atšķirīgas iemaņas no tām, kas ir zudušas. Darbiniekiem no likvidētajiem amatiem reti kad var būt nepieciešamās iemaņas, lai strādātu 16

e-Prasmju manifests

jaunradītajos amatos (piemēram, kad roboti aizstāj roku darbu veicējus fabrikas līnijās, nepieciešams kāds, kas apkops robotus un to programmnodrošinājumu, taču diez vai šo lomu varēs ieņemt kāds no fabrikas strādniekiem). Tāpēc līdzsvara saglabāšana starp likvidējamajiem un radītajiem amatiem joprojām ir aktuāla un diskutējama tēma. Iespējams, ka sākotnēji vairāk darbavietas tiks zaudētas, nekā radītas. Tomēr, tā kā tehnoloģijas veicina ekonomisko izaugsmi, jaunas darbavietas varētu rasties “otrajā kārtā”. Tas nozīmē, ka piemērošanās, visdrīzāk, būs ilga un sāpīga, kā arī daudziem, bez darba palikušajiem darbiniekiem, būs nepieciešams pielāgoties šajā procesā. Šobrīd apzinātā un labi definētā demogrāfiskā situācija - iekļaujot iedzīvotāju novecošanos un “demogrāfiskā sprādzienabērnu” pensionēšanos, visdrīzāk radīs spriedzi darba tirgū, īpaši lielākajā daļā attīstīto valstu. Tas varētu radīt vēl lielāku plaisu darbaspēka piedāvājumā un pieprasījumā. Neskatoties uz to, uzņēmumi turpina sūdzēties par kvalificēta darbaspēka trūkumu, ko savukārt neapstiprina dati (piemēram, ir maz liecību par algu pieaugumu amatiem ar trūkstošajām iemaņām) vai viņu pašu pieredze, tā kā uzņēmumi parasti nesūdzas, ka prasmju trūkums viņiem nav ļāvis izpildīt līgumus. Tomēr ir skaidrs, ka atsevišķos ļoti specializētos amatos, piemēram, datu zinātniekiem un prasmīgiem programmētājiem, ir straujš algu pieaugums. Šeit minēta faktoru kombinācija - neiejaukšanās prasmju deficīta novēršanā var izraisīt nopietnu disbalansu darba tirgū, kur pieprasījums pēc prasmēm kļūs vēl straujāks.

Strauji attīstās prasības tehnoloģiskām iemaņām IKT prasma vai e-prasmes ir koncepts, kas aptver daudzus dažādus iemaņu tipus un līmeņus, kas var ļoti strauji mainīties, īpaši augsti specializētās tehniskās iemaņas. Tās tradicionāli ietver prasmes cilvēkiem, kas veic fizisku infrastruktūras montāžu (sākot no kabeļu uzstādītājiem līdz telekomunikāciju un tīkla inženieriem), kā arī intelektuālas infrastruktūras prasmes, kas nepieciešamas IKT programmatūras lietošanai, sākot no pamata IT lietotājprasmēm līdz speciālista līmeņa lietotājam.

Papildus eksistē plašs tehnisko iemaņu spektrs: sākot no pamata (piemēram, tīkla administratoriem, atbalsta inženieriem un tehniķiem) līdz ļoti augsta līmeņa tehniskām zināšanām - sistēmu inženieriem, sistēmu programmētājiem, arhitektiem, attīstītājiem, augsta līmeņa atbalsta dizaineriem, lietotāju pieredzes dizaineriem un datu vizualizācijas, pakalpojumu arhitektiem un dizaineriem, datu zinātniekiem un datu inženieriem. Un vēl bez šīm, arvien pieaug vajadzība pēc cilvēkiem ar tehnisku un biznesa iemaņu kombināciju - e-Vadības iemaņām. Šāds iemaņu komplekts apvieno biznesu un citas intelektuālas prasmes ar tehniskām iemaņām/ tehniskām zināšanām. Tie ir tehniski kompetenti vadītāji, kas saprot kā tehnoloģijas var veicināt un pilnveidot biznesu, aptvert investīciju apjomu un nepieciešamo biznesa struktūras maiņu, viņiem piemīt spējas, 1. NODAĻA DIGITĀLĀS NĀKOTNES DARBAVIETAS

17

talants un drosme, lai pieņemtu pārmaiņu lēmumus. No tehniskās puses, tas attiecas uz tehnisko personālu ar personiskajām iemaņām, lai identificētu un izstāstītu vadībai, kā tehnoloģijas var radīt biznesa iespējas.

Šķēršļi digitālajiem uzņēmējiem Digitālie uzņēmēji kļūst arvien svarīgāki izaugsmei un nodarbinātībai, bet saskaras ar vairākām barjerām, īpaši Eiropā (Clayton un van Welsum, 2014). Šo barjeru vidū ir elastības un mēroga trūkums, ko veido likumdošanas noteiktā tirgus fragmentēšana (kas ierobežo eksperimentus, inovācijas un risku uzņemšanos) un grūtības izplatīties pāri nacionālajām robežām, grūtības gūt finansējumu uzņēmējdarbības sākšanai un darbības paplašināšanai (īpaši inovatīvām un tāpēc automātiski riskantākām iniciatīvām), liegta “neizdošanās” iespēja (grūtības mēģināt vēlreiz pēc pirmās vai pat vairākām neveiksmēm, šī barjera ir īpaša IKT, jo daudzi veiksmīgi uzņēmumi ir izveidoti pēc vairākkārtējām neveiksmēm tā sauktajiem serijveida uzņēmējiem), harmonijas trūkums un pārmērīga sarežģītība likumdošanā un nodokļos, kā arī nedrošība par iespējamām likumdošanas izmaiņām (uzņēmumiem, īpaši mazajiem uzņēmumiem tas izmaksā ļoti dārgi, ievērot visas izmaiņas regulējumos un tās ņemt vērā, dažām mazajām firmām likumdošana var pat liegt noteiktas darbības), problēmas atlasīt ārvalstu darbiniekus, kā arī tiesiskie regulējumi, kas ir par labu lieliem un/vai valsts uzņēmumiem.

Uzņēmējiem, kas cenšas darboties ļoti straujajā tehnoloģiju jomā, nepieciešamas pārdomātas un vienkāršas biznesa metodes, lai iekļautos dinamiskajā un enerģiskajā biznesa vidē. Ātra, uzticama un pieejama IKT infrastruktūra ir vēl viens būtisks priekšnosacījums, kas, ja eksistē labi biznesa apstākļi un regulējums, ļautu uzņēmējiem no jebkuras vietas piedalīties globālajā ekonomikā. Tas dotu viņiem iespēju izmantot resursus no jebkuras vietas pasaulē, gan īpašus talantus vai zināšanas, vai biznesa atbalsta resursus pēc pieprasījuma, kā arī viņu produktus padarītu pieejamus pasaules tirgū.

Dažas prasmes ātri kļūst novecojušas Kā atbildība ir ekonomikas nodrošināšana ar nepieciešamajām prasmēm? Tā kā tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, dažas prasmes kļūst nevajadzīgas jau ļoti ātri apmēram ik pa 2-3 gadiem, īpaši atsevišķu virzienu prasmes (piemēram, noteiktas programmēšanas valodas) var novecot vēl straujāk. Šis faktors ir nopietni ņemams vērā prasmju nodrošināšanai: cilvēki nav pārliecināti, kādas prasmes apgūt, un/vai atturas mācīties prasmes, kurām sagaidāms īss vērtības/konkurētspējas periods. Uzņēmumi atturas ieguldīt darbinieku apmācībā, jo daudz iemaņu ir aizvietojamas un var tikt izīrētas no citām firmām, kā arī izglītības sistēmas nespēj pielāgoties tik straujām pārmaiņām pieprasījumā. Tas rada jautājumu, kā atbildībā paliek cilvēku pār-apmācība un darbaspēka nodrošināšana ar vajadzīgajām prasmēm.

18

e-Prasmju manifests

Iepriekšminētie novērojumi, īpaši ņemot vērā “alternatīvos nodarbinātības risinājumus” (piemēram, nepilna laika darbavietas un pašnodarbinātību), liek pieņemt, ka arvien vairāk prasmju apgūšana kļūs par indivīda atbildību, mazāk uzņēmuma vai valdības. Tas varētu būt riskanti, jo darbinieki nešķiet pārmēru ieinteresēti investēt savā konkurētspējā (tam nepieciešama paradigmas maiņa, lai cilvēki pielāgotos nākotnei ar pastāvīgām vai biežām pārmaiņām: cilvēki vairs neiet skolā, lai apgūtu prasmes darbavietai uz dzīvi, bet tā vietā rēķinās ar mūžizglītību un pārmaiņām, kas pieprasa pielāgošanās spējas). Tajā pašā laikā, izglītības sistēma nemāca cilvēkiem prasmes, kas piemērotas straujajām pārmaiņām pasaulē, ko nosaka tehnoloģijas. Politikas veidotāji var noteikt ierobežojumus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt rekrutēšanu un vēl vairāk nostiprināt tirgus neelastību. Uzņēmumi pievērš vairāk uzmanības aktīvu pārvaldībai un (īpaši lielākiem uzņēmumiem) īstermiņa akcionāru un peļņas prasībām, nevis cilvēkresursu pārvaldībai, ar ievērojamu izņēmumu – “School 42” eksperimentu Francijā.

Ieteikumi (Rekomendācijas) Šo sešu faktoru kombinācija rada sabiedrības spiedienu un var izraisīt šķelšanos.

Murray un van Welsum (2014) to sauc par “Informācijas tehnoloģiju trīskāršo draudu” IKT attīstībai, līdzi vedot trīs postošus spēkus: bagātības nevienlīdzīgs sadalījums, darbaspēka šķelšana, kā arī darba, sabiedrības un politiskā šķelšana. Ir daudz satraukumu par tehnoloģijas ietekmi uz nodarbinātību un sajūta, ka sekas var būt drūmas un neizbēgamas. Tajā pašā laikā, vēl nav formālu (analītisku) pierādījumu, kas pamato šīs bažas un apstiprina, ka šis tehnoloģiju vilnis varētu atšķirties no pagātnes cikliem.

Tomēr kļūst skaidrs, ka darba tirgus kļūst arvien polarizētāks, ka arvien pieaugošs uzdevumu daudzums arī augsti apmaksātiem ‘zināšanu darbinieku’ darbiem var tikt pakļauts automatizācijai, un lūk ir daži pierādījumi (piemēram, ASV), ka arī skatoties nākotnē, visstraujāk augošais darbavietu skaits ir viszemāk apmaksātajās darbavietās, kas ir arī īpaša problēma patēriņa sabiedrībās (ja cilvēkiem nav ko tērēt, izaugsme palēninās). Ņemot vērā dažādos spēkus darbā, kā arī nedrošību par ilgtermiņa (interneta) efektiem, ir sarežģīti rekomendēt kaut ko citu kā tam, ka svarīgi pievērst uzmanību tam, ka pārmaiņas notiks un, ka tās var būt diezgan graujošas. Automatizācija ar programmām un robotiem kļūs arvien svarīgāka mūsu ikdienas dzīvē, =un grūtības būs atrast saskares punktus, kur cilvēki var

Viena no vispieprasītākajām cilvēku īpašībām nākotnē būs būt elastīgam un piemēroties spējīgiem, spējīgam pielāgoties videi, kas bieži mainīsies.

1. NODAĻA DIGITĀLĀS NĀKOTNES DARBAVIETAS

19

pievienot vērtību automatizētām sistēmām, nevis sacensties ar tām. Uzdevumi starp cilvēkiem, kas pieprasa fizisku un/vai tiešu saskarsmi visdrīzāk būs svarīgi, īpaši ar dzīvesstila izmaiņām un iedzīvotāju novecošanos. Visdrīzāk, viena no vispieprasītākajām cilvēku īpašībām nākotnē būs būt elastīgam un piemēroties spējīgiem, spējīgam pielāgoties videi, kas bieži mainīsies.

20

e-Prasmju manifests

2. NODAĻA Uz vērtību orientēta IT funkcija Vadīšanai ir nozīme Visapkārt mēs redzam digitalizācijas ietekmi, informācijas tehnoloģijas (IT) tiek izmantotas, lai pārveidotu rūpniecību un dažādas sabiedrības daļas. Ar Lietu interneta parādīšanos pārmaiņu temps arvien pieaug. Un vēl, IT funkcijai, kam būtu jābūt privilēģijām vadīt pārmaiņas, dažkārt šķiet aizķērusies laika cilpā.

Galvenā IT funkcija ir pārvērst IT investīcijas cilvēkos, procesos un tehnoloģijās par biznesa vērtību ar e-prasmīgu lietotāju palīdzību. Taču vai tas notiek? IT iespējams ir visrezonējošākais biznesa resurss, kas pieejams organizācijām, tomēr dažas prakses, ko lieto IT ieviešanai vai vadīšanai nespēj sasniegt savu potenciālu.

Pētījums, ko veica Inovāciju vērtēšanas institūts, Īrijas organizācija, ko finansē Maynooth Nacionālā Universitāte un Intel, lai palīdzētu pārveidot IT vadību, demonstrē, ka vairākas kompānijas, IT departamenti nesasniedz iespējamo maksimumu un kompānijas vadības nevēlas finansēt IT inovāciju. Šādās organizācijās IT funkciju saskata kā tīri operacionālu un jaunu tehnoloģiju potenciāls netiek apskatīts. Šādos biznesos, piemēram, mākoņdatošanas ieviešana tiek uztverta tikai kā iespēja samazināt izmaksas un labāk pārvaldīt IT operācijas, nevis kā inovāciju veicinātājs.

Arī IT profesijā darbojas apburtais loks. Nozares komentētāji žēlojas par lēnām karjeras attīstības iespējām, dīvaiņa tēlu, tuvredzīgu fokusu uz tehnoloģijām, pieaugošu tehnoloģiju uztveri kā komunālos pakalpojumus un IT stratēģiskās nozīmes samazināšanos organizācijās. Tā kā profesijā ienāk un paliek nepietiekams skaits pietiekami prasmīgu indivīdu, Eiropas uzņēmumi nespēj iegūt IT inovatīvo kapacitāti. Tiek apdraudēta konkurētspēja uz globālās skatuves. Lai šo situāciju risinātu, IT speciālistiem ir labāk jāizceļ IT reālā vērtība.

Tam nepieciešami indivīdi ar vajadzīgo prasmju un zināšanu kombināciju, ko mūsdienās sauc par e-vadību.

Nepareizu priekšstatu labošanaun IT un biznesa prasmju kombinēšana Jauniešu vidū dažkārt ir novērojams aplams viedoklis, ka visi IT speciālisti strādā IT uzņēmumos. Patiesībā IT uzņēmumos strādā mazāk nekā 50% no visiem IT speciālistiem, bet lielākā daļa ir nodarbināti gala lietotāju 2. NODAĻA UZ VĒRTĪBU ORIENTĒTA IT FUNKCIJA

21

uzņēmumu IT funkciju izpildē. Tāpat ir izplatīts nepareizs priekšstats, ka karjera IT nozarē ir orientēta tikai uz tehnoloģijām. Ja mēs aplūkojam IT nozari tās plašākajā nozīmē, arvien mazāks speciālistu skaits ir tīri tehnologi.

Ir novērojama tendence tehniskās zināšanas apvienot ar citām biznesa prasmēm. Veiksmīgākie IT profesionāļi ir tie, kas vienlīdz labi pārvalda biznesa un tehnoloģiju valodu.

Ir novērots, ka vadošie uzņēmumi vislabāk spēj ieviest inovācijas tajās jomās, kur IT sadarbojas ar biznesu. Pirmkārt, IT ir veicinoša funkcija, un to potenciāls irkā avots konkurētspējas priekšrocībām un vislabāk Pirmkārt, IT ir veicinoša tiek realizēts, ja darbs funkcija, un to potenciāls tiek kombinēts ar biznesa irkā avots konkurētspējas inovāciju procesiem. Vēl jo vairāk, tā kā jaunas priekšrocībām un vislabāk tehnoloģijas ļauj arvien tiek realizēts, ja darbs tiek plašāku IT demokratizēšanu, paredzams, ka indivīdu kombinēts ar biznesa iespējas izmantot IT biznesā inovāciju procesiem. arvien pieaugs. Piemēram, arvien izsmalcinātākās pakalpojuma platformas un ērtais lietojums veicinās inovatīvu IT risinājumu izveidi ārpus tradicionālās IT vides, tomēr tam būs nepieciešami speciālisti ar atbilstošu IT un biznesa prasmju apvienojumu. Šo plaisu varētu aizpildīt IT un ar IT inovācijām saistītu vadībzinību programmu ieviešana vadošo biznesa skolu maģistra studiju programmās.

IT nozīme Agfa-Gevaert galvenais IT vadītājs (CIO), un Eiropas IT vadītāju asociācijas prezidents (EuroCIO) Freddy Van den Wyngaert apgalvo, ka pat īstermiņā kompānijas būs zaudētājas, ja neieguldīs inovācijās un nepieņems digitālās pārmaiņas, attīstot e-prasmes un e-vadību. Piemēram, šobrīd Agfa HealthCare viena no firmas biznesa grupām, mainās no produkta orientēta uzņēmuma, kas ražo ķīmiskās filmas un radioloģijas produktus, uz IT programmatūras un pakalpojumu uzņēmumu, aptverot vairākas veselības nozares sfēras.

Digitalizācija un IT ir neatsveramas, lai sabalansētu aprūpes kvalitāti, pacientu drošību un izmaksu efektivitāti grupu veselības aprūpē.

Daimler IT vadītājs Michael Gorriz, skaidro IT kardinālo lomu auto ražošanā: “IT ir būtiska organizācijas struktūras daļa. IT ir iesaistīts visos primārajos un sekundārajos biznesa procesos. Vēl pirms tiek izmantota pirmā metāla detaļa, jauna Mercedes-Benz automašīna virtuālajos testa braucienos jau ir nobraukusi miljoniem kilometru. Mūsu auto trīsdimensiju dizaina veidošana, konstruēšana 22

e-Prasmju manifests

un attīstīšana notiek virtuāli, tāpat arī braukšanas simulācijas, trieciena un izturības testi. Tikai ar šo simulāciju palīdzību mēs varam prognozēt jauna auto modeļa uzvedību.”

Uzņēmumā Intel, IT ir centrālā nervu sistēma un arvien vairāk kļūst par muskuli.

Automatizētās IT sistēmas palīdz Intel fabrikām pasaulē katru gadu saražot un izsūtīt vairāk nekā miljards augstas kvalitātes augsto tehnoloģiju detaļas.

e-Prasmes gala lietotāju uzņēmumos IT ir galvenais atšķirību raksturotājs jaunos produktos un pakalpojumos.

Tomēr tā potenciālu ierobežo izteiktais piemērotu prasmju speciālistu deficīts.

Visaptverošā nepieciešamība pēc IT prasmēm ikvienā darbavietā nozīmē, ka studenti, organizācijas un sabiedrība kopumā varētu iegūt pamata līmeņa sertifikācijau, piemēram, Eiropas datora vadītāja apliecība (ECDL).

Runājot par IT profesionāļiem, mēs novērojam ne tikai pārāk mazu skaitu studentu informācijas zinātnēs, informācijas vadībā un saistītās jomās, bet arī to, ka citās jomās pievērš pārāk maz uzmanības IT. Lai varētu sekmīgi strādāt savā profesijā, IT zināšanas ir nepieciešamas visās tradicionālajās studiju programmās, īpaši tajās, kur notiek inovācijas. Lai gan Eiropas universitātēs e-prasmes tiek veicinātas dažādos veidos, mums jārūpējas, lai mācību programma attīstās vienā tempā ar pārmaiņām IT vidē. Sociālie tīkli, mākoņdatošana, Lielie dati, u.c. ir pastāvējuši tikai īsu laiku, taču tiem jau ir nozīmīga ietekme uz mūsu ikdienu.

Mūsu plānos par mūžizglītību obligāti jāiekļauj e-prasmes.

“Mums vajadzīga sabiedrība, kas nodrošinātu darbiniekus ar nepieciešamajām e-prasmēm un e-Vadības prasmēm lai tie būtu gan “lietotāji lietpratēji”, IT profesionāļi vai digitālo pārmaiņu vadītāji”, uzsver Michael Gorriz. “Šis nav tikai liela uzņēmuma uzstādījums, bet gan priekšnosacījums uz zināšanām balstītas sabiedrības izveidei.”

Dizaina zinātne var nodrošināt jaunus rīkus, kas palīdzētu IT un biznesa vadītājiem pārvaldīt IT un radīt no tā vērtību. Piemēram, IVI lieto dizaina zinātni, lai izstrādātu rīkus un apmācību programmas strādājošiem IT vadītājiem. Šīs savāktās zināšanas tiek kodificētas un ietvertas Eiropas IT Spēju brieduma (gatavības) ietvarā (IT Capability Maturity Framework, IT-CMF). Apmācību piedāvājumi var tikt radīti spontāni no glabātuves, lai nodrošinātu apmācību, kas uztur vienotu tempu ar arvien straujo tehnoloģiju izmaiņu tempu.

e-Kompetences: spēles laukuma līmeņa noteikšana Šobrīd pastāv disbalanss starp izglītības piedāvājumu un nozares pieprasījumu.

IT profesijas zemā attīstības stadija nozīmē, ka ir grūti savstarpēji salīdzināt 2. NODAĻA UZ VĒRTĪBU ORIENTĒTA IT FUNKCIJA

23

dažādās IT kompetences un attiecīgo praktiķu zināšanas.

Vienota ietvara ieviešana, kas konsekventi definētu e-prasmes Eiropā, ļautu skolām, augstākās izglītības iestādēm, darba devējiem, darbiniekiem, apmācību firmām un atlases aģentūrām darboties vienotāk. Lietojot šādu pieeju, organizācijas var definēt darba lomas, lietojot terminoloģiju, kas raksturotu IT kompetences, bet praktizētāji paši varētu definēt savas iemaņas vienotā terminoloģijā. Arī izglītotāji varētu nodrošināt caurskatāmību kompetencēm, ko piedāvā savos kursos. Eiropas e-Kompetenču ietvaram (eCF) ir iespēja kļūt par Rozetas (Rosetta) akmeni e-kompetencēm visā Eiropā.

Vienotas izpratnes nodrošināšana uzņēmumu un valstu līmenī ļaus sasniegt arī vēlamo rezultātu - tiks veicināta IT darbinieku mobilitāte.

Eiropas e-Kompetenču ietvaram (e-CF) ir iespēja kļūt par Rozetas (Rosetta) akmeni e-kompetencēm visā Eiropā.

Lai sasniegtu tā maksimālo potenciālu, visām iesaistītajām pusēm - nozarei, izglītības nodrošinātājiem un valdībām - steidzami jāiedzīvina e-CF galvenie rādītāji. Bez šādas vienprātības, mobilitāte un karjeras progress Eiropas darbiniekiem tiks kavēti.

Organizatoriskā kapacitāte un e-prasmju struktūras Oskars Vailds ir teicis: “Ciniķis ir cilvēks, kas zina visam cenu, bet nezina nekam vērtību.” Daudzi IT vadītāji varētu kādu iedomāties, dzirdot šo citātu, jo uzņēmumos pastāv nomācoša koncentrēšanās tikai uz izmaksām, izvērtējot IT. Lai uzņēmējdarbība gūtu pilnu labumu no IT radītajām inovācijām, nepieciešams mainīt fokusu no izmaksām uz vērtībām. IT vadītājiem un uzņēmumu vadībai būtu jāsaskata kopējā aina, izvērtējot IT organizatorisko kapacitāti - cilvēkus, procesus un tehnoloģijas - ne tikai individuālu darbinieku kompetenču summu.

Organizācijas brieduma izpratne sniedz ieskatu tajā, kādas stratēģijas un taktikas būtu jāievieš, lai palielinātu uzņēmuma radīto vērtību no cilvēku, operacionālajiem un tehniskajiem aktīviem. IKT kapacitātes struktūras var tikt lietotas, lai identificētu trūkumus organizācijas IT spējām. Viens no potenciālajiem rezultātiem šādai izvērtēšanai varētu izcelt nepieciešamību attīstīt prasmes specifiskās lietotāju kompetencēs. Starp uzņēmumu spēju ietvariem (piem., IT-CMF) un individuālo e-prasmju ietvariem (piem., e-CF) pastāv cieša saistība.

24

e-Prasmju manifests

IT vadītāju lomas maiņa Nozarē vienlaicīgi ir parādījušās vairākas būtiskas tendences, piemēram, mākoņdatošana, IT demokratizācija un pakalpojumu inovācijas, kas kopā ietekmē informācijas sistēmu vadītāju lomu. Tomēr, virzoties uz funkcionālu mākoņdatošanas modeli, visticamāk mainīsies veids, kādā informācijas sistēmu vadītāji nodrošinās uzņēmuma pamatdarbību. Pakalpojumu nodrošināšanai uzmanība vairāk tiks pievērsta attiecībāmar trešajām pusēm vadīšanai, nevis iekšējo resursu pārvaldībai. Daudzas organizācijas lietos hibrīda mākoņa modeli, atstājot iekšējās nodrošinājuma iespējas saviem visjūtīgākajiem procesiem un aktivitātēm, kamēr uz klientu orientētiem procesiem tiks lietotas ārējo operatoru nodrošinātās ekosistēmas. Lai šī pāreja noritētu veiksmīgi, informācijas sistēmu vadītājiem un IT speciālistiem būs jāapgūst jaunas prasmes.

Tā kā arvien pieaugošā atbildība IT nodrošināšanai tiks nodota ārējiem pakalpojuma sniedzējiem, visdrīzāk informācijas sistēmu vadītājiem būs jākoncentrējas uz IT izmantošanu inovācijām. Accenture veiktā izpēte parādījusi, ka investīcijām ir daudz lielāka atdeve, ja IT tiek lietots, lai mainītu uzņēmumu, nevis nodrošinot efektīvāku darbību uzņēmuma iekšienē.

Tomēr visticamāk mainīsies veids, kādā šīs inovācijas tiek radītas, ieviestas un pārvaldītas. Piemēram, tā vietā, lai IT inovāciju idejas pamatā nāktu no IT jomas, sniegto pakalpojumu pieaugošais piedāvājums un ērti lietojamo servisa platformu risinājumi veicinās jauna dizaina un konstrukciju risinājumu ideju attīstību ārpus IT jomas.

Jāapzinās arī tas, ka produkti tiek arvien vairāk digitalizēti vai iekļauj IT komponentes, attiecīgi liekot IT vadītājiem arvien vairāk iesaistīties organizāciju primārajos procesos, ne tikai biznesa atbalsta procesos kā ERP vai personālvadība. Biznesa optimizēšana un klientu atbalsts, sasaistot iekšējās IT sistēmas ar sociālajiem medijiem, un ārējo saišu attīstīšana ar klientiem vai sadarbības organizācijām nozīmē, ka IT vadītāji arvien vairāk virzās biznesa pirmajās līnijās. IT Visdrīzāk dramatiski vadītājiem jāiedrošina un jāvada biznesā attīstītie risinājumi. Šī pieaugs nepieciešamība pēc uzdevuma veikšanai ir jāmaina “divpusējiem domātājiem” informācijas sistēmu vadītāju loma uzņēmumā. Vēl šobrīd pārāk vai “e-vadītājam”, kas spēj daudzi IT vadītāji koncentrējas apvienot IT un biznesa uz gala lietotāju potenciālo zināšanas. postījumu kontrolēšanu un novēršanu. Galvenais makro

IT vadītāji arvien vairāk virzās biznesa pirmajās līnijās.

2. NODAĻA UZ VĒRTĪBU ORIENTĒTA IT FUNKCIJA

25

biznesa virziens ir gala lietotāju kā inovācijas avota spēka līdzsvarošana. Tā kā parādās jauno platformu iespējas, IT vadītāju lomai jāattīstās, lai izmantotu un gūtu labumu no potenciāla, ko piedāvā gala lietotāji. Viņu pietuvinātība biznesam un relatīvais skaits nozīmē, ka viņos ir milzīgs jaunu inovācijas avotu potenciāls. Nenoliedzami, šīs situācijas rezultātā informācijas sistēmu vadītājiem, IT speciālistiem un gala lietotāju programmētājiem vajadzēs apgūt jaunas e-prasmes. Visdrīzāk dramatiski pieaugs nepieciešamība pēc “divpusējiem domātājiem” vai “e-vadītājam”, kas spēj apvienot IT un biznesa zināšanas.

IT vadītājiem jāattīsta nepieciešamās biznesa prasmes, lai izceltu IT vērtību biznesa atjaunošanā, bet izglītības nodrošinātājiem jāspēj šo evolūciju realizēt nākamās paaudzes apmācībā. Vairāk kā 5 000 IT vadītāju visā pasaulē ir piedalījušies IVI apmācībās par IKT vērtības izcelšanu, un ir uzsākta jauna maģistrantūras programma “IT vadība vērtības radīšanai”. Paralēli, saskaņā ar e-CF, tiek attīstīta Eiropas IT vadītāju asociācijas e-vadības izglītības programma, kas tieši aptver pieprasījuma puses vajadzības. Lai gan šīs iniciatīvas ir svarīgi soļi IT vadības uzlabošanai, ir maz iespējams, ka tās atstās ievērojamu ietekmi.

Lai sasniegtu apmierinošu risinājumu, nepieciešamas vēl citas aktivitātes.

Ieteikumi (Rekomendācijas) Veicināt Eiropas e-Kompetenču ietvara (e-CF) ieviešanu un IKT darba profilēšanu, lai palīdzētu kompetenču standartizēšanā, lomu profilos un izglītībai. Sniegt atbalstu izglītības iestādēm Eiropā, kas radītu apmācības programmas saskaņā ar e-CF un saistītajiem IKT-profiliem. Šobrīd gan darba devējiem, gan izglītības pakalpojumu sniedzējiem ir grūti apzināt dažādo mācību priekšmetu sniegtos rezultātus, jo sevišķi starpvalstu līmenī. Izglītības saskaņošana ar e-CF un IKT profiliem varētu būt liels atbalsts izglītības piedāvājumu sakārtošanā.

Veidot labākas IT apmācības citu profesiju pārstāvjiem. Mūsdienās IT ir ārkārtīgi būtiska daudzu profesiju un amatu sastāvdaļa, tādēļ, lai studenti spētu iekļauties darba vidē, viņiem ir jāsniedz nepieciešamās IT iemaņas. Jaunās tehnoloģijas, tādas kā lielie dati, lietu internets, 3D, mākoņdati būtu jāzina ne tikai IT darbiniekiem. Arī citiem profesionāļiem tās jāpārzina, jo tās ietekmē visus biznesa posmus no pārdošanas līdz loģistikai, no valdības līdz MVU, veselības aprūpē un citur.

Attīstīt ciešāku saikni starp nozari un izglītības iestādēm. IT spīdekļi reti tiek akceptēti kā IT profesori atzītās universitātēs vai tiek iesaistīti attiecīgu studiju programmu izstrādē. Piemēram, jurisprudences, medicīnas vai inženierzinātņu nozaru pieredzējušie profesionāļi bieži tiek aicināti iesaistīties akadēmiskajā darbā un uzņemties iepriekšminētās lomas. Ir jāveido izglītības programmu padomes, kurās vadošie praktiķi kopā ar universitāšu profesoriem lemj par jauno e-Vadības mācību programmu.

26

e-Prasmju manifests

Uzlabot attiecības starp uzņēmuma vadību un IT funkcijām. Dažās organizācijās augstākā vadība joprojām vērtē tikai IT produktivitāti un izmaksas, bet nepievērš uzmanību tās inovāciju radīšanas potenciālam. Eiropas Komisijas atbalsts ar politisko komunikāciju var palīdzēt veicināt IT lomas nozīmīguma izpratni augstāka līmeņa ieinteresētajām pusēm. Šīs politiskās komunikācijas varētu pieminēt arī citas svarīgas tēmas, piemēram, informāciju vai e-pārvaldi, IT vides stratēģisko analīzi un IT -valdes attiecības. Vēlams mudināt IT zināšanas valdes un ne - izpildvaras padomes locekļiem. IT vadītāju un citu vadošu IT darbinieku funkcijas būtu jāpaplašina ar biznesa zināšanām, komunikācijas prasmēm, pārmaiņu vadības attieksmi, lai šie vadītāji varētu pildīt nepieciešamo e-vadītāja un biznesa atjaunināšanas lomu savās organizācijās.

Veicināt jauniešos interesi par IT. Interese par IT turpinās pazemināties, ja jaunieši neiegūs patiesu izpratni par daudzajām un dažādajām karjeras iespējām IT nozarē, un tādējādi tiks radīti ilgtermiņa draudi Eiropas konkurētspējai.

Daudz uzmanības būtu jāvelta vidusskolām un iespējams pat pamatskolām, jo tieši tur tiek veikta sākotnējās karjeras izvēle. Daudziem skolotājiem nav prasmju vai zināšanu, lai iedvesmotu jauniešus apsvērt karjeru IT jomā.

Vajadzētu aicināt iedvesmojošus e-vadītājus (IT vadītājus, IT-uzņēmējus) dalīties savā pieredzē, lai iedvesmotu jauniešus. Vadošo nozaru apmeklēšana var likt jauniešiem ieraudzīt neapsvērtas karjeras iespējas.

Arī kampaņai e-Skills for Jobs 2014 jau ir bijusi nozīmīga loma uztveres mainīšanā. Nozares, valdību un mērķa izglītības iestāžu koordinēta sadarbība varētu palīdzēt attīstīt šo darbu tālāk, atbalstot Eiropas digitālās programmas mērķus.

Jāpieprasa nacionālo e-vadības darba grupu veidošana. Dažās valstīs nacionālā līmenī tiek organizēta akadēmiķu, IT nozares, IT lietotāju kopienas, valdības sadarbība, lai attīstītu nacionālas IT kampaņas. Tiek veidotas akcijas skolās, radīta jaunas IT apmācību programma, u.c. Dažas no šīm aktivitātēm vada Nacionālais digitālais čempions. Tiek uzskatīts, ka šādas darba grupas var būt nozīmīgas, lai plašāku sabiedrību iepazīstinātu ar augstāk apspriestajām tēmām.

IT profesijas briedums. Ja neskaita klasiskās IT profesijas, nozīmīgu amatu ieņemšanai nav nepieciešama nekāda sertifikācija. Taču neviens nekad neapsvērtu veikt operāciju pie ķirurga, kam ir tikai neliela pieredze. Šāds sertifikācijas trūkums nozīmīgām pozīcijām eksistē paralēli situācijai, kad lielas starptautiskas organizācijas un valdības organizācijas ir spiestas pilnībā paļauties uz IT sistēmu labu funkcionēšanu un risku kontrolēšanu. Kamēr ne visām pozīcijām ir nepieciešamas specifiskas zināšanas un sertifikāti, tomēr dažām nozīmīgām pozīcijām (biznesa vai risinājuma arhitektiem, drošības administratoriem u.c.) vajadzētu pieprasīt nepieciešamās teorētisko un praktisko zināšanu kombinācijas apliecinājumu.

2. NODAĻA UZ VĒRTĪBU ORIENTĒTA IT FUNKCIJA

27

Eiropas Komisija ir spērusi svarīgus soļus savā e-prasmju un e-vadības programmā. Šīs iniciatīvas atbalsta arī IKT nozare un IT lietotājorganizācijas.

Sadarbība starp dažiem nozīmīgiem Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātiem (ĢD), kas aptver šo jomu (piemēram, Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģijas ĢD, Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD, Izglītības un kultūras ĢD, Pētniecības un inovācijas ĢD, Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ĢD), stiprinās politiskos risinājumus, kas veicinās ieviešanu. IT šobrīd pārņem tik lielu daļu mūsu ekonomikas un sabiedrības, ka neviens ĢD nevar pilnībā uzturēt “atbildību” par IT tēmu.

Vienotība Eiropas Komisijā par fokusu un virzienu ir risinājuma vieglākā daļa.

Nopietns izaicinājums, kura risināšanā jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm, ir nozares, nacionālo valdību un akadēmiķu vienošanās un mobilizēšana. Ņemot vērā IT nozīmi biznesa inovāciju veicināšanā, kļūst skaidri iemesli, kāpēc jāveic saskaņotas un koordinētas darbības e-prasmju izkopšanai. Visām iesaistītajām pusēm nopietni jāuztver aicinājums rīkoties, lai novērstu turpmāku Eiropas konkurētspējas mazināšanos.

28

e-Prasmju manifests

3. NODAĻA Globalizācijas ietekme Globālā e-prasmju izaicinājuma būtība Mūsdienu globālajā biznesa vidē, prasmīgu IKT darbinieku pieejamība nespēj apmierināt pieaugošo globālo pieprasījumu. Nesenā e-prasmju pētījumā (2014), 70% aptaujāto respondentu atzina, ka pastāv nopietna e-prasmju plaisa, kas ietekmē organizāciju sniegumu un izaugsmi, šis e-prasmju izaicinājums pieaug, ja apskata jaunas tehnoloģijas, piemēram, lielos datus, lietu internetu, sociālos rīkus un tehnoloģijas, mobilo un mākoņudatošana. Šis ziņojums arī paredz, tuvākajā pieticīgas izaugsmes nākotnē Eiropā būs e-prasmju disbalanss 509 000 darbavietu apjomā 2015. gadā, bet 2020. gadā trūks jau 1.2 miljonu e-prasmīgu darbinieku. Eiropā Lielbritānija, Vācija un Itālija veido 60% neaizpildīto vakanču, taču līdzīgs e-prasmju disbalanss novērojams globāli arī ASV, Kanādā, Brazīlijā, Austrālijā, Krievijā, Dienvidāfrikā, Latīņamerikā, Malaizijā un Japānā. Šīs problēmas risināšana bijusi daudzu nāciju darba kārtībā jau vairākus gadus.

Centrālā tēma literatūrā ir IKT profesijas brieduma trūkums kā pamata faktors, kas nosaka e-prasmju plaisu. Šajā nodaļā apskatīta IKT profesijas būtība un kā to ietekmē arvien globālākā IKT loma un funkciju daba. Globalizācijas paplašināšanās ir galvenais faktors šajā starptautiskā konteksta nozīmes pieaugumā. Tas rada gan iespējas, gan problēmas IKT profesijai un, ņemot vērā IKT visaptverošo dabu, sabiedrībai kopumā. Pētījumi (Sherry et al, 2013; 2012 un 2014) ilustrē kā IKT profesijas attīstīšana ļaus tai labāk risināt e-prasmju problēmas un realizēt IKT potenciālu, lai veicinātu Nespēja attīstīt profesiju izaugsmes dzinējspēku, sociālos apstākļus un dzīves kvalitātes bremzēs izaugsmi un vairos uzlabošanu. Un gluži pretēji, iespēju dārgām un bīstamām nespēja attīstīt profesiju bremzēs izaugsmi un vairos IKT neveiksmēm. iespēju dārgām un bīstamām IKT neveiksmēm.

IKT profesija.

Inovāciju vērtības institūta un Eiropas Profesionālo informātiķu biedrību padomes (CEPIS) sagatavotais ziņojums “e-Prasmes un IKT profesionalitāte - IKT profesijas veicināšana Eiropā” (2012) identificēja četrus IKT profesijas stūrakmeņus:

3. NODAĻA GLOBALIZĀCIJAS IETEKME

29

• Zināšanu struktūra (BoKs): Piemērot zināšanu struktūras definīcija var tik izmantota par pamatu standartu izveidošanai un sertifikācijas procesam; • Kompetences: izpratne par spējām un kompetenču vajadzībām dažādu funkciju darbiniekiem ir neatsverama organizācijām, lai efektīvi atlasītu un attīstītu piemērotus darbiniekus; • Izglītība un apmācība: Formāla kvalifikācija, sertifikācijas un neformāla un neoficiāla mācīšanās ir savstarpēji atbalstošas sastāvdaļas profesionāļa karjeras attīstībā; • Profesionālā ētika: Jebkuras profesijas definējošs aspekts attiecas uz profesionāļa ētisku uzvedību.

Neeksistē viena, vienota definīcija IKT profesionālim, tā kā dažādām valstīm un dažādām organizācijām skatījumi atšķiras. Definīcija, kas lietota šī pētījuma kontekstā, atvasināta no agrākām Eiropas Komisijas iniciatīvām. Saskaņā ar šo definīciju, IKT profesionāļi: • Pārvalda visaptverošu un mūsdienīgu, saistošu zināšanu struktūru; • Demonstrē nepārtrauktu apņemšanos profesionāli attīstīties, kombinējot saistošas kvalifikācijas, sertifikācijas, darba pieredzi, neformālu un/vai neoficiālu izglītošanos; • Ievēro pieņemtu ētikas/uzvedības kodeksu un/vai saistošo tiesisko regulējumu, un; • Ar kompetentu praksi rada vērtību ieinteresētajām pusēm.

Līdz šim brīdim IKT profesija nav sasniegusi brieduma pakāpi, lai atbilstu šīm augsta līmeņa, galvenajām profesionālisma komponentēm. Tā ir nacionāla līmeņa problēma. Taču tā ir vēl kritiskāka, ja tiek apskatīta starptautiskā kontekstā. Lai gan IKT profesionāļi veic darbu vietējā līmenī, viņu prasmēm jābūt saprotamām un piemērojamām jebkur pasaulē. Tādējādi IKT profesionalitātes attīstīšana nacionālā līmenī vairs nav adekvāta atbilde e-prasmju izaicinājuma mērogam un būtībai.

IKT profesijas starptautiskā dimensija Vai ir kādi pierādījumi, ka IKT arvien vairāk kļūst par starptautisku profesiju?

Nesenā ES ieinteresēto pušu aptaujā (2014) vairāk nekā trīs ceturtdaļas respondentu (77%) atzina, ka IKT ir globāla profesija un nacionālajām iestrādēm jāsakrīt globālā līmenī, lai veiksmīgi nodrošinātu profesijas briedumu.

Vēl lielāks vairākums (80%) uzskatīja, ka IKT profesionāļiem ir jābūt kopīgai pamatizpratnei par IKT zināšanu struktūru (pamatzināšanām, kurām būtu 30

e-Prasmju manifests

IKT profesionalitātes attīstīšana nacionālā līmenī vairs nav adekvāta atbilde e-prasmju izaicinājuma mērogam un būtībai.

jābūt zināmām visiem IKT praktiķiem).

Arī Eiropas e-prasmju politikas programmas dienaskārtībā arvien nozīmīgāka kļūst starptautiskā dimensija.

2014. gada martā, Briselē Eiropas Komisija organizēja starptautisku darba grupu par e-prasmēm, kurā piedalījās IKT eksperti no visas pasaules, tajā skaitā Eiropas, ASV, Kanādas, Japānas, Krievijas, Malaizijas, Austrālijas un Brazīlijas. Dalībnieku vidū valdīja vienprātība par nepieciešamību veidot ciešāku dialogu un sadarbību starptautiskā līmenī, lai risinātu e-prasmju deficītu, apgūtu starptautiskās iniciatīvas un labās prakses piemērus, kas veicinātu IKT profesijas briedumu. Šajā nodaļā aprakstīts vēl dziļāks ieskats šīs darba grupas diskusijās.

IKT profesijas attīstīšana kā atbilde globālajai e-prasmju problēmai Visu IKT stūrakmeņu attīstīšana un pilnveidošana tiek uzskatīta par atslēgu globālās e-prasmju problēmas risināšanai. Tas jāveic tā, lai veicinātu prasmīgu darbinieku starptautisku migrāciju, paturot prātā un atzīstot kulturālās, ekonomiskās un valodas atšķirības valstu un reģionu starpā. Komunikācijas iespēju progress un daudzu organizāciju globalizācija paver iespēju darbiniekiem fiziski nemainīt dzīvesvietu, lai realizētu savas prasmes. Gan darba, gan darbinieku pārcelšana ir cieši saistīta ar profesijas attīstīšanu gan starptautisku atzītu kvalifikācijas standartu, gan kompetenču kontekstā. Šī sadaļa apskata visus IKT profesijas komponentus pēc kārtas un apskata esošās iniciatīvas, lai tos attīstītu starptautiskā līmenī.

Zināšanu kopums Zināšanu kopums (BoKs) nodrošina formālu zināšanu ontoloģiju, kas nepieciešamas, lai tiktu uzskatīts par lietpratēju noteiktā profesijā. Tas profesionalitātei sniedz formālu zināšanu struktūru, kas var tikt izmantota mācību programmu, standartu un sertifikācijas izstrādei, kur nepieciešams (Agresti, 2008; Denning un Frailey, 2011). Ikvienā jomā ir nopietns izaicinājums nodrošināt tā attīstību, pastāvīgu atjaunināšanu un atbilstību. Šie izaicinājumi IKT jomā pieaug profesijas plašās sfēras dēļ un tehnoloģisko izmaiņu straujā tempa dēļ. Realizēts ievērojams skaits starptautisku iniciatīvu, lai attīstītu BoKs, kam piemīt pietiekama modularitāte un elastība, lai darbotos vairākos kontekstos (piemēram, Programmēšanas zināšanu kopums (SWEBOK), ko attīstījis IEEE, ACM Datoru sabiedrības mācību programma, BCS diplomētais 3. NODAĻA GLOBALIZĀCIJAS IETEKME

31

IT profesionālā zināšanu loka mācību programma, CIP’s un NASSCOM’s pamata zināšanas IT). Šobrīd darbojas jauns Eiropas Komisijas finansēts projekts, ko realizē Ernst & Young un Cap Gemini, kas strādā pie Viseiropas pamatzināšanu kopuma izstrādes IKT.

Kompetenču ietvari Kompetenču ietvarā var formalizēt prasmes un kompetences, kas nepieciešamas, lai darbotos noteiktos IKT uzdevumos. Šādi ietvari varētu sniegt specifiskas vadlīnijas izglītības darbiniekiem, kā arī IKT darba aprakstu veidotājiem un atlases veicējiem. Šobrīd pasaulē jau eksistē vairāki šādi ietvari, kā piemēram Lielbritānijas “Prasmju struktūra informācijas laikmetam” (SFIA), “Eiropas e-Kompetenču ietvars” (e-CF) un Japānā “Kopējais karjeras prasmju ietvars” (IPA). Šādu ietvaru attīstīšana un lietošana nozīmē arī to aktualitātes uzturēšanu un nodrošināšanu tādā formātā, kas ir vienkārši lietojams izglītības un cilvēkresursu speciālistiem. Sekmīgu darbu veikusi arī Austrālijas datoru sabiedrība, attīstot mācību un cilvēkresursu sagataves, kas atvieglo ieviešanu. Šī pētījuma ieinteresētās puses vienprātīgi sprieda, ka efektīvāk varētu izklāstīt jau esošos zināšanu kopuma ietvarus, nevis koncentrēties uz universāla standarta ietvara radīšanu.

Izglītība un apmācība IKT attīstīšanai par profesiju nepieciešama izglītība, kas nodrošina plašu un padziļinātu izpratni par pamatkonceptiem, kā arī nepārtrauktu sagatavošanu un attīstīšanu, lai IKT profesionāļi tiktu vienmēr informēti par attīstību strauji mainīgajā jomā. Pastāv spriedze starp izglītības vajadzību nodrošināt pamata izpratni par konceptiem, kas nemainās vai bieži mainās un nozares vajadzību pēc darbaspēka, kas ir pilnībā sagatavots jaunākajām tehnoloģijām. Par spīti spriedzei, ir svarīgi atzīmēt, ka, kamēr universitātes grādi un nozares sertifikāti tiek atzīti kā nozīmīgas pilnvaras, eksistē atšķirības starp valstīm līdz kādam līmenim neformālā/neoficiālā izglītība tiek atzīta un vērtēta (Carcay et al, 2012).

IKT profesionāļi reti kad ir datu pārraides programmētāji, kā to nosaka populārie stereotipi. Lielākajai daļai cieši jāstrādā kopā ar biznesu un/vai viņu organizāciju sociālajām un politiskajām prasībām. Darba devēji ziņo, ka IKT absolventiem bieži trūkst biznesa vai sociālo iemaņu un nepieciešama papildu sagatavošana, 32

e-Prasmju manifests

IKT profesionāļi reti kad ir datu pārraides programmētāji, kā to nosaka populārie stereotipi.

Lielākajai daļai cieši jāstrādā kopā ar biznesu un/vai viņu organizāciju sociālajām un politiskajām prasībām.

pirms viņi ir gatavi darbam. Šis pats par sevi aktualizē sarežģīto jautājumu, kur ir atbildības līdzsvars starp izglītotājiem un darba devējiem, IKT izglītības nodrošināšanai un sagatavošanai.

Rekomendācijas ietver nozares un akadēmiķu sadarbības uzlabošanu, kas paredz mentoringa un strukturēta darba izvietošanu. Mācību programmas izstrādē būtu jāiekļauj arī ietvari un zināšanu kopumi, kur tas ir pielāgojami, lai nodrošinātu, ka kurss ir atbilstošs nozares vajadzībām. Jaunās IKT tendences un attīstība, tādas kā lielie dati, var tikt apskatītas īsās, mērķtiecīgās treniņnometnēs, lai tādējādi apietu vajadzību mainīt visu trešā līmeņa mācību programmu. Kopumā, elastīgas un mērķtiecīgas pieejas, piemēram, Masīvie atvērtie tiešsaistes kursi (MOOC), var tikt lietoti zināšanu atjaunošanai par jaunākajām tendencēm, kamēr tradicionālie izglītības kanāli var tik izmantoti pamatiemaņām un konceptuālai izpratnei. STEM (zinātņu, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas) izglītības kvalitātes uzlabošana jau sākuma un vidējās izglītības līmenī tiek uzskatīta par priekšnoteikumu, lai iedvesmotu pastāvīgu studentu plūsmu uz IKT kā karjeras iespēju nākotnē. Arī radošums un uzņēmējdarbība tiek arvien ciešāk iekļauta IKT izglītībā dažādos starptautiskos kontekstos. Visa IKT izglītība un apmācība jāveido pievilcīga un pieejama visām sabiedrības daļām, taču šobrīd novērojama sieviešu un minoritāšu grupu mazāka pārstāvniecība.

Profesionālā ētika Ētikas standarti un formalizēts ētikas kodekss tiek uzskatīts par profesionalitātes nozīmīgu sastāvdaļu stabilās profesijās, piemēram, jurisprudencē un medicīnā.

Tiem, kas attīsta vai kontrolē IKT organizācijā, ir liela iespēja nodarīt ļaunumu vai nu neuzmanības dēļ vai ļaunprātīgu nolūku Ka ētikas nozīme vadītiem, tāpēc arī viņiem būtu nepieciešami augsti ētiskas profesionālajā IKT ir uzvedības standarti (Weckert jāstiprina un jāformulē. et al, 2013). Šis risks pieaug, jo IKT ietekmē visu sabiedrību. Šie faktori arvien ciešāk pārliecina, ka ētikas nozīme profesionālajā IKT ir jāstiprina un jāformulē, bet šādai daudzveidīgai un globālai profesijai tas ir liels izaicinājums. Tā kā IKT cieši sadarbojas ar citiem biznesa aspektiem, dažkārt iespējams atbalstīt vai veicināt neētisku uzvedību, kas nav radusies no IKT funkcijas. Konsultēšanās ar vadošajām, starptautiskajām ieinteresētajām pusēm nesenajā starptautiskajā darba grupā, ieteica, ka IKT darbam pie ētikas jautājumiem jāpaliek pietiekami elastīgam, lai funkcionētu starptautiskā vidē un tam jābūt attīstītam lietojamā formātā izglītotājiem un profesionāļiem.

Profesionālās asociācijas veic interesantu darbu, izstrādājot ētikas vadlīnijas, kas ir pielāgojamas un vienkārši izmantojamas. Piemēram, CEPIS ir veicis 3. NODAĻA GLOBALIZĀCIJAS IETEKME

33

iestrādnes ar stāstiem un citiem rīkiem, lai rosinātu diskusiju un ētiskas izpratnes attīstību (CEPIS, 2014). Austrālijas Datoru sabiedrība ir izstrādājusi padziļinātu ētikas gadījumu izpētes, lai demonstrētu ētikas piemērošanu dažādos IKT profesionālajos kontekstos (ACS, 2014). Šajā pētījumā secināts, ka sertifikācija varētu būt sarežģīta un neveicināt produktivitāti nozarē, izņemot ļoti augsta riska kontekstā, piemēram, drošību veselības aprūpes IKT jomā.

Ieteikumi (Rekomendācijas) Visi IKT profesijas elementi un stūrakmeņi būtu pastāvīgi attīstāmi, tā lai tie darbotos gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī. Patiešām, IKT profesionāļi arvien vairāk darbojas globālā mērogā. Profesijas formalizēšanai jānotiek ar rūpīgu konsultēšanos un sadarbību, lai nodrošinātu, ka tiek respektēti kultūras un valodas jautājumi, tomēr veicinot starptautiski atzītas IKT profesijas attīstību. Ja tiem jābūt starptautiski atzīstiem, tai jāietver mācīšanās no labās prakses piemēriem citās valstīs un standartu un ietvaru koordinēšana.

34

e-Prasmju manifests

4. NODAĻA E-Vadības izaicinājums Pārskats Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), sauktu arī par “e”(elektronisko) vai digitālo tehnoloģiju, pieaugošais spēks ir radījis lielas pārmaiņas globālajā ekonomikā. Tā rezultātā tiek atvērti jauni tirgi un mainās veids, kādā organizācijas rada produktus un piegādā savus pakalpojumus.

Inovācija palīdz vadīt šos abus rezultātus un iesaistītos procesus (OECD, 2010). Šī jaunā realitāte, īpaši biznesa modeļiem, darbības un vērtības radīšanas veidos, pieprasa arī jaunas organizatoriskās formas un vēl būtiskāk - ievērojamas izmaiņas organizatoriskajā vadībā. Lai vadītu mūsdienu globālajā konkurencē, nepieciešama kompetence identificēt un izmantot strauji augošās inovāciju iespējas. Lielākā daļa Rietumu ekonomikas atzīst arvien pieaugošo pieprasījumu pēc šādas kvalitātes vadības IKT inovācijās, ko bieži dēvē par e-vadību (piem., Avolio et al 2001).

Eiropas lielāko organizāciju kontekstā e-vadībai nepieciešama ne tikai pilnīga izpratne par IKT iespējām un tās jaunākajām tendencēm, bet arī spēja risināt organizatoriskus jautājumus un vadīt personālu, kas ir augsti kvalificēts ārpus IKT disciplīnām. Šāda, prasmīgi vadīta komanda var nodrošināt, ka organizācija izmanto jauno biznesa modeļu priekšrocības un liek lietā tehnoloģiju sniegtās inovāciju iespējas. Vājas e-vadības efekts ir apjomīgs un ir publiski izraisījis ievērojamu kavēšanos un pārmērīgas izmaksas gan sabiedriskā, gan privātā sektora organizācijās.

Šībrīža e-prasmju plaisa Eiropā Ekonomikas lejupslīde, ko Eiropā izraisīja 2007. gada finanšu krīze, radīja iepriekš nepieredzētu bezdarba līmeni, tomēr arī tajā periodā arvien pieauga pierādījumi, ka piedāvājums noteiktās IKT prasmju jomās bija nepietiekams, apdraudot ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību visā kontinentā. Prasmju plaisas problēmas risināšana būtu jāskata gan no tehnoloģiju, gan biznesa IKT izmantošanas puses.

Tehnoloģijās, datorzinātņu absolventu skaits bijis samērā stabils - no 115 000 līdz 1250 00 ik gadus. Kopš 2006. gada piedzīvots kritums, bet kopš 2010. gada skaits ir palicis nemainīgs pie zemākā līmeņa ap 110 000 datorzinātņu absolventiem augstākajās izglītības iestādēs visās ES dalībvalstīs (ES27). IKT darbaspēka papildināšanās ar jauniem darbiniekiem nemainās vai samazinās, tā efektu Eiropā vēl paspilgtina pieaugošais nozares darbaspēka pametēju skaits, tā kā IKT praktiķi sākuši pensionēties.

4. NODAĻA E-VADĪBAS IZAICINĀJUMS

35

Pastāv arī reģionālas atšķirības, kas redzamas datos zemāk, piemēram, Lielbritānijas datorzinātņu absolventu skaits kopš 2003. gada samazinājies par trešdaļu. Šobrīd Francija pārspējusi Lielbritāniju kā galvenā IKT absolventu piegādātāja ES ar 18%. Lielbritānija sagatavo 17%, bet Vācija 15% no Eiropas datorzinātņu speciālistiem, kas nonāk darba tirgū. Pirms desmit gadiem, Lielbritānija sagatavoja gandrīz trešdaļu no Eiropas datorzinātnes speciālistiem (30%), bet Vācija tikai 7% (Gareis et al. 2014).

Datorzinātņu absolventu sagatavošana ES dalībvalstīs no 2000.-2012. gadam Francija Lielbritānija Vācija Spānija Polija Nīderlande Čehija Grieķija Itālija 19 citas dalībvalstis

Avots: Empirica, 2014

Kamēr tehnoloģisko prasmju plaisa joprojām sagādā lielas raizes, galvenā nepiepildīto prasmju sfēra ir augstāko prasmju kategorija, kurā ietilpst arī e-vadība. Zemāk atspoguļotajos datos redzama prognoze par pieprasījuma pieaugumu dažādās IKT darba kategorijās, kas balstās Empīrikas aprēķiniem un IDC projekcijās par ekonomisko aktivitāti un darba tirgus tendencēm no Eurostat darbaspēka aptaujas. Kopumā e-prasmju pieprasījums pieaugs visizteiktāk tieši amata kategorijās, kas saistās ar vadību un biznesa analīzi. Tas rada gan iespējas, gan izaicinājumus augstākās izglītības iestādēm.

36

e-Prasmju manifests

44,2%

Vadība, biznesa arhitektūra un analīze

15,5% 8,5%

IKT prak ķi – profesionāļu līmenis

15,9% 10,1% 3,7%

ICT prak ķi – līdzstrādnieka/ -16,8% -11,8% tehniķa līmenis -3,9% Kopā

9,3% 3,2% 1,8%

2020 2015 2012 salīdzinot ar 2011. gadu

IKT darbaspēka attīstība Eiropā

Šāda notikumu attīstība - nemainība datorzinību absolventu skaitā un arvien pieaugošais pieprasījums pēc augstākajām e-vadības iemaņām - jau ilgi rada raizes vadošajām rūpniecības nozarēm. Piemēram, Eiropas IT vadītāju organizācijas (EuroCIO) cilvēkresursu darba grupa jau 2009. gadā nonāca pie secinājuma, ka nepieciešami visaptveroši uzlabojumi izglītības piedāvājumā, lai šīs vajadzības apmierinātu. EuroCIO, reaģējot uz šīm raizēm, iesaistījās inovatīvā sadarbībā ar vadošajām biznesa skolām, lai izstrādātu jaunu mācību programmu e-vadībai. Tā izstrādāta, lai uzlabotu iemaņas un ar inovācijām saistītu lēmumu pieņemšanu augstākā līmeņa profesionāļiem un vadītājiem uzņēmumos.

Reaģējot uz neatbilstībām prasmju tirgū, ko izceļ ieinteresētās puses, Eiropas Komisija uzsākusi vairākas iniciatīvas, kas izstrādātas, lai pilnveidotu visu iemaņu kopumu, kas saistās ar IKT. Sākotnēji šīs iniciatīvas risināja prasības pēc augstākas profesionalitātes IT praktiķu vidū un izstrādāja stratēģijas un instrumentus, lai mazinātu plaisu starp e-prasmju pieprasījumu un piedāvājumu tajā līmenī. Tagad lielāka uzmanība tiek pievērsta prasmju plaisai e-vadībasjomā.

e-Vadītāja prasmes Lielākais izaicinājums, ar kuru saskaras e-vadība, ir veiksmīgāka IKT inovāciju iespēju pamanīšana, novērtēšana un izmantošana. Indivīda zināšanu kopums un kompetences, kas mūsdienu ekonomikā ļauj ierosināt un vadīt IKT inovāciju, ir e-vadību raksturojošās īpašības. Šāds skatījums uz e-vadību labi saskan ar jau iedibināto e-prasmju iedalījumu, īpaši to, ar ko iepazīstināja nozares pārstāvji 2004. gada Eiropas e-prasmju foruma atskaitē.

4. NODAĻA E-VADĪBAS IZAICINĀJUMS

37

Eiropas Komisija ir izvēlējusies, pirmkārt, pievērst uzmanību vadības vajadzībām vidējos un lielos uzņēmumos, lēmumu pieņemšanai augstākajā līmenī. Šādos uzņēmumos lēmumu pieņemšana par uz IKT balstītām inovācijām ir vairāk vai mazāk orientēta labi definētos vairāku inovāciju iespēju portfeļos (Peppard un Thorp, 2013). Inovāciju realizēšanai nepieciešams iesaistīt un augsti kvalificēta vadības komanda, kurā dažiem var trūkt labas zināšanas par IKT un tā potenciālu.

Augsti kvalificētu, daudznozaru komandu efektīvai vadīšanai, spēja novērtēt dažādu speciālistu darbu ir neatsverama. Ar IKT saistītu biznesa iespēju precīza novērtēšana ir atslēga lēmumu pieņemšanai uzņēmumu augstākās vadības līmenī. Vadītājam šādos apstākļos jāspēj efektīvi komunicēt ar komandām un pilnībā jāsaprot rīki lēmumu optimizācijai. Tam vajadzīgas ne tikai pamatīgas, vienreizējas IKT izmantošanas iemaņas, bet arī nobriedušas biznesa iemaņas, prasmes komunicēt un organizēt. Šāda veida e-vadības prasmes tikai daļēji tiek ietvertas akadēmiskajos informācijas un datorzinātnes kursos, lai gan IT vadītāju līmenī ir nepieciešama nopietna izpratne par uzņēmējdarbību un biznesa vadību.

Veidojot e-vadības izglītības priekšsatu Pēc Eiropas Komisijas ierosinājuma, 2013. gadā tika uzsākts darbs, lai izstrādātu vadlīnijas, kas paplašina e-vadības mācību programmas ar uzsvaru uz lielākiem uzņēmumiem. Izglītības programmām, kas balstās uz šīm mācību programmām, jāsniedz daudznozaru zināšanas ļoti augstā kompetenču līmenī, kas atbilstu vadības uzdevumiem, kuri šobrīd veidojas lielās privātās un sabiedriskās Eiropas organizācijās.

Pirmais solis bija Eiropas izglītības piedāvājuma bāzes identificēšana. Visā Eiropā tika veikts plašs pētījums, lai aptvertu visu saistītās programmas. Parasti tas e-vadībā apvienoja divus pamata iemaņu komplektus - lietpratēja līmeņa IKT izpratni un biznesa inovācijas metodes. Eiropā tika identificētas vairāk nekā 1000 maģistra līmeņa programmas, kas piedāvā šādu mācību rezultāta kombināciju. Taču lielākā daļa piedāvā pilna laika studijas un ir mērķēta uz karjeras iesācējiem. Tas ir vērtīgi pamatu būvēšanai nākotnes e-vadībai, taču neatbilstoši inovāciju vadības prasībām šīs dekādes ekonomikā. Visā Eiropā mazāk kā 50 programmas potenciāli sniedz pilnu e-vadības kompetenču komplektu darbiniekiem, kam jau ir ievērojama pieredze vadībā, kvalificējot viņus vadīt digitālās pārmaiņas organizācijā.

Programmu skaits Eiropā, kam piemīt potenciāls nodrošināt e-vadības iemaņas, ir pārāk mazs, lai sasniegtu vajadzīgos apjomus Eiropas uzņēmumiem, kurus pieprasa nozares ieinteresētās puses, tāpēc nepieciešama rīcība, lai paplašinātu esošo aktivitāšu klāstu ES inovāciju mērķu realizācijai: Apmācību organizācijām Eiropā ir jāpiedāvā vairāk e-vadības mācību programmas.

38

e-Prasmju manifests

e-Vadības izglītības nodrošināšanas rīku radīšana ieinteresētajām pusēm EuroCIO izveidoja vadlīnijas, kas atbalstītu šādu plašāku e- e-vadības prasmju piegādi no izglītības programmām. Nolūks bija paplašināt esošos inten sīvos programmu satura definēšanas procesus, sadarbojoties biznesa augstskolām un darba devējiem. Šis darbs apliecināja, ka ir iespējams nodrošināt veiksmīgas e-vadības programmas, kurās apvienojās darbavietu vadības prasības ar rezultātiem no nesenajiem pētījumiem saistītās jomās.

Lai apkopotu vadlīnijas, tika attīstīts formāts programmu un kursu satura profilēšanai. Šo kursa plānu profilu centrā ir vairāki mācību iznākumi, kuri akadēmiķu un darba devēju skatījumā ir neatsverami, lai būtu lēmumu pieņemšanas kompetences par IKT inovācijām, īpaši augstākās vadības līmenī.

Sadarbība ar ieinteresētajām pusēm šajā procesā atklāja nepieciešamību pēc vairākiem dažādiem e-vadības profiliem, kam klāt nāk profesionālās tēmas, tādas kā uzņēmumu arhitektūra, drošība un pārvaldība. Zinoši nozares pārstāvji apstiprinājuši katru šāda kursa satura profilu.

Pirmos e-vadības mācību satura profilus EuroCIO valde apstiprināja 2014. gada vidū. Pēc tam vairākas universitātes un biznesa augstskolas veikušas savu programmu izvērtēšanu pēc e-vadības mācību plāna prasību apkopotajiem profiliem, lai izvērtētu sava koncepta dzīvotspēju. Mācību plāna profili ir pieņemti kā iedrošinošs dialogs starp izglītību un nozari par mācību rezultātiem un var tikt izmantoti, lai uzlabotu programmas un izglītības pieredzi augstākajās mācību iestādēs vairākās Eiropas valstīs. Šo Eiropas Komisijas paveikto darbu pie e-vadības iniciatīvām lieliem uzņēmumiem tagad ir papildinājis ieguldījums MVU un uzņēmējos. Abos gadījumos, lai veicinātu e-vadības iemaņu attīstību, nozares un akadēmiķu ieinteresētās puses bijušas iesaistītas iespēju identificēšanā.

Eiropas mazākajos uzņēmumos un uzņēmēju vidū pirmā prioritāte ir mācību apjoma mazināšana dalībniekiem. To risinās ar jaukta veida mācīšanas stratēģijām, kas kombinēs attālināti ierakstītu saturu un klātienes sesijas. Lai saglabātu kontaktu veidošanas vērtību dalībniekiem, piemēram, īsās vasaras klātienes sesijās un pilnībā nodrošinātu definētos e-vadības mācību rezultātus, tādējādi visefektīvāk tiek izmantots mācību personāla laiks. Individuālas studijas tiek apvienotas ar praksi, kas ļauj maksimāli saglabāt aktīvu vadību arī mācību laikā. MOOC nodrošināšanai dažiem mācību segmentiem par piemērotu atzīti mediji.

4. NODAĻA E-VADĪBAS IZAICINĀJUMS

39

Nākotnes virzieni Pastāv cerība, ka nākotnē lielāks skaits izglītības iestāžu sadarbosies ar nozares pārstāvjiem, lai realizētu vairāku kursu klāstu uz e-vadības mācību plāna bāzes, pārdefinējot un papildinot mācību formātus. Mēroga pieaugums var tikt sasniegts sadarbībā un ierakstītā satura dalīšanā mācību iestāžu starpā, atvieglojot resursu spiedienu, īpaši universitātēm, kas vēlas savām programmām pievienot tehnoloģisko dziļumu.

Attīstoties Eiropas Komisijas e-vadības iniciatīvām, pārvaldība jānodod uzticamiem centrālajiem spēlētajiem/ ieinteresētajām pusēm, pārliecinoties, ka pārvaldības procesi tiek maksimāli atviegloti. Pirmais solis bija izmantot eksistējošās, EuroCIO izveidotās pārvaldības struktūras, kas bija radītas pašu vadības izglītības programmai. Eiropas vadošo asociāciju un galveno ieinteresēto pušu dialogs ļauj domāt, ka nākotnē Eiropas līmeņa lēmumu pieņemšana paplašināsies kopā ar iesaistīto interešu daudzveidību.

Galvenā ziņa ir tā, ka e-vadības izglītības ekosistēma pieprasa aktīvu vairāku ieinteresēto pušu sadarbību, lai sasniegtu lielāku spēju, inovāciju un vērtību mērķi Eiropā.

40

e-Prasmju manifests

5. NODAĻA Jaunā Inovatīvā izglītība Gatavojoties digitālajai nākotnei: e-prasmes izglītībā Prasmes, ko attīsta Eiropas izglītības sistēmā ne vienmēr atspoguļo vajadzības arvien digitalizētākajā pasaulē. Vienlaikus jauniešu plašā IKT izmantošana ne vienmēr nozīmē vēlēšanos to apgūt: pēdējās desmitgades laikā iestāšanās un absolvēšana matemātikas, zinātņu un tehnoloģiju programmās ir kritusies, ja procentuāli salīdzina ar citām studiju jomām. Rezultātā rodas “pilošās caurules efekts” - intereses mazināšanās par zinātni, tehnoloģijām, inženieriju un matemātiku (STEM), kas sākas vēlīnā sākumskolā, turpinās arī augstākajā izglītībā un noslēdzas ar mazu kandidātu skaitu darbavietām.

Tajā pašā laikā, 2020. gadā Eiropa cer sasniegt 75% ES nodarbinātības rādītāju sievietēm un vīriešiem vecuma grupā no 20-64 gadiem. 2010. gada novembrī uzsāktā iniciatīva “Jaunas prasmes jaunām darbavietām” cer sasniegt labāku nākotnes prasmju prasību izpratni, attīstīt labāku prasmju un darba tirgus vajadzību saskaņu, kā arī mazināt plaisu starp mācību un darba vidēm.

Teorētiski, Eiropas izglītības sistēmai jau tagad būtu jānodrošina bērni un jaunieši ar digitālajām kompetencēm un e-prasmēm, kas būs nepieciešamas 2020. gada darba tirgū. Tomēr, saskaņā ar jauno Digitālo iemaņu rādītāju, kas balstās uz Eiropas Komisijas izstrādāto digitālo kompetenču ietvaru, 23% Eiropas iedzīvotāju nav digitālo iemaņu (2012) no 6% Zviedrijā līdz 50% Rumānijā. Ņemot vērā, ka darbībām digitālajā sabiedrībā ir nepieciešamas vairāk kā pamatlīmeņa iemaņas, gandrīz puse (47%) ES iedzīvotāju var tikt uzskatīti par nepietiekami digitāli prasmīgiem (ar zema līmeņa vai bez digitālajām iemaņām). Šāda situācija ir potenciāli katastrofāla šī brīža paaudzei, kas, uzsākot darba gaitas atklās, ka vairums darbavietu pieprasa e-prasmes.

Izglītības politika Neskatoties uz skaidri redzamo studentu zināšanu trūkumu, salīdzinājumā ar to, ko no viņiem sagaida, no politikas viedokļa, IKT zināšanu apgūšana visā izglītības gūšanas laikā ir plaši atbalstīta. Parasti to skata kopumā dažādos izglītības līmeņos: skolotāju kompetences, skolēnu kompetences, e-drošība visiem, IKT cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī darbības vēršoties pie tiem, ko ietekmē digitālā atšķirtība. Šādas programmas risina arī infrastruktūras jautājumus, nodrošinot to, ka skolām ir pieeja svarīgām tehnoloģijām, piemēram, interaktīvajām tāfelēm, dažos gadījumos klēpjdatoriem, tāpat arī 5. NODAĻA JAUNĀ INOVATĪVĀ IZGLĪTĪBA

41

jau tradicionālām datorklasēm (fiksētām vai mobilām). Vairums Eiropas valstu prioritāte arī ir digitālais saturs, no praktiskām tiešsaistes kopienām skolotājiem un skolēniem līdz e-darba burtnīcām un resursu datu bankām.

European Schoolnet 2013. gada valstu ziņojuma ieskatā no Eiropas dalībvalstīm norāda uz vairāku saistošu politikas nostādņu un prakšu esamību nacionālajās izglītības ministrijās. Tās veicina pamata kompetenču attīstīšanu IKT un atzīst digitālo lietotprasmi kā pamata sastāvdaļu mūsdienu lasītprasmes konceptos. Ir vairāku veidu pieejas, kā nacionālā mērogā nodrošināt digitālo zināšanu un prasmju apguvi, no atsevišķa IKT mācību plāna, kas parasti tiek koncentrēts uz IKT lietotāja prasmēm, līdz pat IKT iekļaušanai katrā mācību priekšmetā.

Dažas valstis (piemēram, Vācija) un reģioni lai nodrošinātu sertifikāciju un novērtētu pamata IKT zināšanas, ir iesaistījuši trešo pusi, piemēram, ar Eiropas datorprasmes sertifikāta (ECDL) starpniecību. Tomēr, lielākoties digitālās nošķeltības novēršana nav primārs mērķis un skolas atšķiras savā pieejā valdības norāžu īstenošanā. Tas ļoti labi izskaidro plaisu starp politikas mērķiem un skolēnu prasmju līmeni.

Kamēr tiek turpinātas esošās politikas, lai nodrošinātu IKT rīkus līdz īstajiem adresātiem izglītības sistēmā, paralēli ir jādomā par IKT pieeju veicināšanu plašākiem lokiem. Turklāt, pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš digitālās nošķeltības jautājumiem, lai nodrošinātu, ka visi skolēni gūst labu pamata IKT zināšanu līmeni, neņemot vērā viņu labklājības līmeni.

Tomēr svarīga barjera IKT prasmju apguvei paliek skolotāju kompetenču jautājums, kam visā Eiropā nav vienota standarta. Globāli standarti ne vienmēr var tikt piemēroti Eiropas kontekstā, tāpēc izglītības ministrijas izskata vajadzību nodibināt savu standartu, kam jāveido saikne ar Eiropas e-kompetenču ietvaru (e-CF). Ļoti svarīgas ir dažādu ieinteresēto pušu iniciatīvas, kas tehnoloģiski ļautu skolotājiem eksperimentēt ar inovatīvu pedagoģiju. Viens šāds piemērs ir European Schoolnet nākotnes klases laboratorija Briselē. Divdesmit piecas tehnoloģiju firmas ir sadarbojušās ar Schoolnet ministrijām, līdz šodienai ietekmējot 13 000 skolotāju darbu.

Latiņas celšana Lai gan e-CF var tikt uzskatīts par noderīgu kā sākuma punktu digitālajai lietotprasmei iedzīvotājiem, tas nav piemērojams sagatavošanai tiem, kas varētu izvēlēties augstāka līmeņa IT apmācību vai akadēmisko ceļu datorzinātnē. Šī problēma ir aktuāla Eiropas dalībvalstīs un ir labi aprakstīta Livingstone-Hope ziņojumā, kas publicēts 2011. gadā:

42

e-Prasmju manifests

“Rūpniecība cieš no izglītības sistēmas, kas nesaprot viņu vajadzības. To pastiprina fakts, ka skolu mācību programmas ir koncentrētas uz IKT kā biroja prasmēm, nevis uz sarežģītāku datorzinātni un programmēšanas augstās tehnoloģijas prasmēm, kā video spēles un vizuālie efekti. Tajā pašā laikā, jauniešiem un viņu skolotājiem nepieciešams vairāk informācijas par darbavietu perspektīvām šajās nozarē, kā arī par nepieciešamajām kvalifikācijām, kas viņiem ļautu tur nokļūt. STEM mācību priekšmeti – dabaszinības, tehnoloģijas, inženierzinātne un matemātika – un māksla ir panākumu atslēga.”

Ziņojums turpinās ar ieteikumu padarīt datorzinātnes mācību priekšmetu vienlīdz svarīgu ar citām dabas zinībām, piemēram, fiziku un matemātiku, ko māca no vienpadsmit gadu vecuma, veidot kā daļu no vispārējās vidusskolu pamatprogrammas. Šīs rekomendācijas rezultātā Apvienotā Karaliste ir spērusi soli uz priekšu, aizvietojot tradicionālās IKT stundas (balstītas uz digitālo zināšanu pieeju) ar datorzinātni, koncentrējoties uz programmēšanu, tīmekļa dizainu un aplikāciju izstrādi mobilajām ierīcēm.

Matemātika un fizika Būtisks izaicinājums pārejai no pamata IT kompetencēm līdz e-prasmju līmenim ir sekmes matemātikā un fizikā. Labas matemātikas iemaņas ir kritiskas, īpaši tādās jomās kā algebra un algoritmi, lai attīstītu savas programmēšanas un skaitļošanas prasmes. Pētījums, ko veica Microsoft Teaching and Learning liecina, ka matemātika ir viens no tiem priekšmetiem, kur inovatīvas metodes mācību procesā tiek izmantotas visretāk. Tāpat fizikas zināšanas un prasmes ir neaizvietojamas tīklu veidošanā un datorprogrammu izstrādē. Salīdzinoši zemais sekmju un intereses līmenis studentu vidū šajās jomās Eiropā ir traucēklis augstāka līmeņa e-prasmju iegūšanai.

Eurydice pētījums par šo tēmu īpaši izceļ nacionālās politikas trūkumu daudzās Eiropas valstīs, lai atbalstītu indivīdus ar zemākiem sasniegumiem. Parasti valstīs, kurās pēc OECD Starptautiskās studentu novērtēšanas programmas (PISA) ir augstāki rezultāti matemātikā un dabaszinātnēs, ir ieviestas spēcīgas sistēmas, lai nodrošinātu, ka tiem, kam matemātika un fizika sagādā problēmas, tiek nodrošināts spēcīgs atbalsts, lai veicinātu sasniegumus. Eurydice norāda arī, matemātikā bieži vien ignorē IKT specifisko lomu: “IKT lietošana matemātikā vairumā valstu ir ieteikta. Par spīti to vispārējai pieejamībai, datori matemātikas stundās tiek reti izmantoti. Šī pretruna noved pie neveiksmīgas matemātikas sasaistīšanas ar tehnoloģijām, ko skolēni izmanto ikdienā.”

Visbeidzot matemātika un fizika jo īpaši cieš no zemās intereses meiteņu vidū. Mācību priekšmetos pielietotie piemēri un modeļi parasti vairāk uzrunā puišus, nekā meitenes. Ļoti bieži tas attur meitenes no matemātikas un fizikas mācībām vidusskolas līmenī, kas savukārt nostrādā kā barjera datorzinātņu 5. NODAĻA JAUNĀ INOVATĪVĀ IZGLĪTĪBA

43

apgūšanai augstākajā līmenī un karjeras iespējām IT nozarē. Būtisks faktors šajā izaicinājumā ir nepietiekamā uzmanība jautājumam par dažādību pirmsskolas skolotāju apmācību programmās. Eurydice atklāj: “Vismazāk risinātais jautājums šajās programmās ir prasme ievērot skolēnu daudzveidību, ņemt vērā zēnu un meiteņu atšķirīgās intereses, izvairīties no stereotipiem par dzimumu.” Šīs bažas norāda uz nepieciešamību sekmēt mācību metožu pilnveidi, matemātikas un fizikas mācīšanas kvalitāti, ieviešot mācību procesā arvien inovatīvākas pieejas, kas balstītas uz modernajām tehnoloģijām ar lielāku uzmanību dzimuma vienlīdzības jautājumam.

Datorzinātne kā mācību priekšmets Tas, ka ir maz visu Eiropu aptverošu datu par datorzinātnes kā atsevišķa priekšmeta lomu mācību programmā, arī par kaut ko liecina. No European Schoolnet Valstu ziņojumu ieskata ir acīmredzams, ka datorzinātne, ja vispār ir pieejama mācību programmā, gandrīz vienmēr ir izvēles priekšmets.

Rets izņēmums ir Šveice, kur tas ir obligāts kurss kopš 2008. gada. Kāds cits interesants gadījums šajā ziņā ir Austrija, kur IKT nozīme nodarbinātības jomā tiek skaidri pieminēta valsts mērķos, tāpat kā “e-prasmes” aptver un sniedzas pāri pamata digitālajām zināšanām, tai skaitā “praktisko datorzinātni”. Informātika ir atsevišķs priekšmets jau no vidusskolas sākuma. Apgūtās kompetences sertificē trešās personas, piemēram ECDL vai nozares sertifikācijas Cisco, Microsoft, SAP, Novell vai Oracle.

Arī Kiprā datorzinātne ieviesta kā “obligāts ievadkurss” vidusskolas pirmajā gadā. Nākamajos divos gados vidusskolas skolēni var izvēlēties mācīties tālāk moduļus datorzinībās, aplikācijās vai datortīklos (pēdējo atbalsta Cisco Datortīklu Akadēmija). Tehniskajās skolās tiek piedāvāta trīs gadu datortehnoloģiju speciālistu mācību programma, kas aptver pilnu datorzinību kursu.

Daudzās citās valstīs ir līdzīgas tehniskās iespējas profesionālajās vidusskolās, tomēr skolēnu, īpaši meiteņu skaits šajos izvēles kursos parasti ir ļoti mazs.

Tikai dažas valstis min e-CF kā rīku IT kompetenču iekļaušanai kopējā Eiropas standartā. Tas ir skumji, jo e-CF ļautu labāk izvērtēt situāciju visā Eiropā.

Neskatoties uz relatīvo plašākas datorzinātnes politikas trūkumu Eiropas valstīs, tomēr eksistē piemēri zemāka līmeņa pieejai datorzinātņu un tehnoloģiju integrēšanai skolās:

44

e-Prasmju manifests

• “Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūts (MIT) ir izstrādājis “Scratch”, programmēšanas valodu maziem bērniem. To izmanto skolas visā Eiropas Savienībā, sākot ar pamatskolas līmeni. Scratch kopienas ir īpaši spēcīgas Lielbritānijā un Portugālē; • Nīderlandes Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas finansētais SURFnet/Kennisnet projekts nodrošina inovatīvas lietojumprogrammas un pakalpojumus, kas ļauj izglītības iestādēm maksimāli izmantot IKT potenciālu. Tomēr, IKT nav obligāts Nīderlandes skolās; • Microsoft’s Partners in Learning programmas sponsorētais pētījums “Inovatīva mācīšana un mācīšanās” (ITL) apskata nepieciešamību sagatavot jaunatni 21. gadsimtam. ITL koncentrējas uz mācīšanas praksi, kas apliecinājusi saistību ar 21. gadsimta mācību rezultātiem. Rezultāti demonstrē, ka lielākā daļa skolēnu joprojām atrodas tradicionālajās informācijas patērētāju, nevis problēmu risinātāju, izgudrotāju un ražotāju lomās. Kamēr IKT izmantošana apmācībā kļūst arvien biežāk sastopama, skolēni, kas IKT izmanto, lai mācītos, tomēr bija izņēmums lielā daļā aptaujāto skolu.

Laiks pāriet no “labās prakses salām” uz ietverošāku pieeju datorzinātņu pasniegšanā un apguvē. Izglītības sistēmām Eiropas Savienībā ir jānovērtē nepieciešamība stiprināt datorzinātnes un ietvert augstāka līmeņa IKT prasmes kā daļu no mācību plāna.

Nav vajadzības gaidīt vidusskolu, lai mācītu datorzinības. Pastāv vienkāršas metodes, ar kurām sākt strādāt jau agrā vecumā.

Laiks pāriet no “labās prakses salām” uz ietverošāku pieeju datorzinātņu pasniegšanā un apguvē.

Paraugiem var būt negatīva ietekme Autoritātes - skolotāji, vecāki, karjeras konsultanti un mediju personības ietekmē jauniešu karjeras izvēli. Karjeras izvēlē vecāku autoritātes atbalstam īpaši uzticas jaunietes. Zemāk redzamajā diagrammā ir sniegts studentu - sieviešuCisco IT darbinieku, vecāku un skolotāju viedokļu salīdzinājums.

5. NODAĻA JAUNĀ INOVATĪVĀ IZGLĪTĪBA

45

Ko tieši ietver interneta darbs 100 % 90 % 80 % 70 % 60 % 50 % 40 % 30 % 20 % 10 % 0%

izstrādāt programmatūru

tikties ar klientiem

palīdzēt citiem cilvēkiem

uzlabot pasauli

Procentuālā attiecība ar internet saistītām darba vietām, kas ietver katru aktivitāti saskaņā ar Cisco Sievietes studentes, kas domā, ka lielākā daļa ar internetu saistīti darbi ietver katru aktivitāti Vecāki/skolotāji, kuri uzskata, ka lielākā daļa ar internetu saistītie darbi ietver vienu no aktivitātēm

Parent and teacher perceptions of ICT careers appear particularly unrealistic: less than 35% believe that IT networking jobs have a positive effect on the world at large, and the vast majority believe that IT workers do not spend much time meeting others. This research indicates a strong likelihood that unrealistic career information is being passed on to young people. It is critical to improve parent and teacher perceptions of ICT careers if the pipeline of young people entering the field is to be expanded.

Bridging the gap between education and employment Another major challenge in e-skills education is the divide between education and employment. Primary and secondary education reform is often driven by a perceived need to equip children with a corpus of knowledge that enables them to play a role as cultured citizens later in life. In many countries, there is scepticism about catering to industry needs in developing young people’s skills for the future. This is driven by a concern that the education system should be more than just a pipeline for future jobs.

Undoubtedly young people need to acquire knowledge for its own sake and learn subjects that enhance their quality of life as well as employment opportunities.

However, the balance has perhaps tipped too far in this direction: young people are suffering particularly from the impact of the economic crisis. Countries that have suffered less in the crisis – such as Netherlands, Germany and Austria – also have the strongest emphasis on youth employability measures, such as apprenticeships and employer engagement in schooling.

46

e-Prasmju manifests

Dr. Anthony Mann, from the UK Education and Employers Taskforce observes that “OECD analysis demonstrates that those countries with education systems which offer combinations of classroom learning and workplace exposure linked to vocational pathways (as through the German-style apprenticeship system) typically experience much lower youth unemployment rates”. His report goes on to say that “British evidence shows statistically significant positive relationships exist between the number of employer contacts (such as careers talks or work experience) that a young person experiences in school (between the ages of fourteen and nineteen) and their confidence (between nineteen to twenty-four) in progression towards ultimate career goals.”

The European Commission’s e-Skills for Jobs 2014 campaign is a good illustration of multi-stakeholder collaboration in this area. It brings together hundreds of cross-sector stakeholders to collectively raise awareness of IT careers and offer training and education opportunities to young people, the unemployed and employees re-skilling This federated action creates an impact which is more than the sum of its parts that should be sustained over the longterm to have the best possible impact.

On the wider challenge of science and technology, ‘inGenious’ funded at 50% via the European Commission’s FP7 research programme and 50% by industry, is a joint initiative launched by European Schoolnet and the European Roundtable of Industrialists aiming to reinforce young European’s interest in science and technology education and careers. All the actions undertaken in inGenious encourage school - industry collaboration to improve the image of STEM careers among young people and encourage wider interest in the opportunities STEM studies can bring.

Recommendations The following issues are considered as priority: • Raise the digital competence level of EU teachers. Introduce an e-CF compliant teacher accreditation to ensure that pupils across the EU benefit fully from investments in ICT infrastructure.

• Build digital competence from the bottom up. Ensure that e-skills are encouraged through primary and secondary education and, at upper levels, focus on higher-level e-skills in addition to digital competence.

• Enhance the teaching of science, specifically maths and physics. Increase the focus on diversity; support for struggling students and implement more innovative methods. Encourage employer engagement in careers advice programmes that also target critical role models, such as parents and teachers.

5. NODAĻA JAUNĀ INOVATĪVĀ IZGLĪTĪBA

47

• Increase the number of multi-stakeholder partnerships bringing together industry and education partners to collectively address the challenge of both careers and skills acquisition. • Continue to make e-skills and its supporting measures a key political priority to ensure long-term action and change in the education system.

48

e-Prasmju manifests

6. NODAĻA Jaunie digitālie talanti Talantu atklāšana un izkopšana Gandrīz nepārtraukti pasaulē trūkst darbinieku ar digitālajām iemaņām, jo IKT attīstās straujā tempā, taču izglītības sistēmas izmaiņām nepieciešams ilgāks laiks. Tā kā IKT iespiežas arvien dziļāk mūsu ikdienas dzīvēs, deficīts kļūs arvien izteiktāks. Šajā nodaļā skatīti divi būtiski jautājumi: • Esošo kvalificēto darbinieku potenciāls netiek izmantots pilnībā. Lai pārliecinātos, ka tiek izmantots pilns e-prasmju potenciāls un veicināta uz IT balstīta inovācija, jārealizē vadības stratēģijas un tehnikas.

• Miljoniem eiropiešu tiek atstumti no digitālās ekonomikas. Viņu vidū ir: sievietes, pensionāri, invalīdi un digitāli/sociāli atstumtie. Viņiem palīdzot apgūt e-prasmes, varētu augt prasmīgo darbinieku piedāvājums.

Digitāli atstumtajiem apmācību programmas izrādījušās veiksmīgas, taču nepieciešami vairāk, spēcīgāki un plašāki pasākumi. Neraugoties uz to, ka jauniešus sauc par “digitālie iedzimtie”, saskaņā ar pētījumu, ko 2013. gadā veica European Schoolnet un Lježas (Liege) Universitāte Eiropas Komisijas uzdevumā, katram ceturtajam Eiropas jaunietim joprojām mājās nav piekļuves tehnoloģijām. Jārealizē arī aktivitātes, lai pilnveidotu plašākas sabiedrības digitālās iemaņas, kuras, lai arī iekļautas, nav pietiekami pārliecinātas un prasmīgas, lai ikdienas dzīvē un karjerā lietotu tehnoloģijas.

Ievērojot daudzveidību Visā Eiropā ICT jomā joprojām raizes sagādā zemā darbinieku daudzveidība, kas ir īpaši izteikta IT bāzētajā MVU sektorā. Autoritātes bieži parāda izolēta, jauna vīrieša tēlā, kas vāji apgaismotā telpā raksta programmas koda rindiņas, bez cerībām uz autonomiju un radošuma izpausmēm. Taču realitātē vismaz ir labi dokumentētas daudzveidīgo komandu stiprās puses, kā arī ir labi izprasts, ka liela daļa IKT darba tiek veikta sadarbībā. Pētījums, ko 2009. gadā European Schoolnet veica Cisco uzdevumā, atklāj milzīgu atšķirību tajā, kā savu IKT darbu apraksta darbinieki un tajā, kā to attēlo karjeras izvēles autoritātes, īpaši vecāki un skolotāji. Arī pozitīvu paraugu trūkums populārajā kultūrā un medijos neveicina cilvēku vēlēšanos nopietni apsvērt IKT karjeru. Īpaši liela grupa, ko ietekmē šī problēma, ir sievietes, jo IKT karjera joprojām tiek pozicionēta un uztverta kā vīriešu teritorija.

6. NODAĻA JAUNIE DIGITĀLIE TALANTI

49

“Sieviešu trūkums zinātnes un pētniecības jomā ir jau labu laiku zināms fakts... Ja puse no 500 miljoniem Eiropas iedzīvotāju netiek iekļauta un negūst no tā labumu, tad mūs sagaida dzimumu un vecuma disbalanss, kā arī liela mēroga sociālā netaisnība.

Mums, politikas veidotājiem, jāsper katrs iespējamais solis, lai to risinātu.” Edit Herczog, bijusī Eiropas Parlamenta deputāte.

“Sieviešu trūkums zinātnes un pētniecības jomā ir jau labu laiku zināms fakts...

Ja puse no 500 miljoniem Eiropas iedzīvotāju netiek iekļauta un negūst no tā labumu, tad mūs sagaida dzimumu un vecuma disbalanss, kā arī liela mēroga sociālā netaisnība. Mums, politikas veidotājiem, jāsper katrs iespējamais solis, lai to risinātu.” Edit Herczog, bijusī Eiropas Parlamenta deputāte.

Politikas veidotājiem un IKT ieinteresētajām pusēm būtu kopīgi jārisina šī uztveres problēma. Tā attur jaunos, potenciālos talantus, ierobežo inovāciju IKT attīstībā un lietošanā, un izraisa disbalansu, kas ietekmē plašu ekonomikas sfēru un sabiedrību. Edit Herczog runā par vecāko paaudzi, lietojot pētnieka Mark Perensky konceptu “digitālie imigranti” jeb cilvēki, kas nepiedzima tīmeklī saslēgtā pasaulē. Aicinot noņemt mistikas plīvuru no IKT, viņa secina: “Izglītošanas darbu vajadzētu turpināt, lai atbalstītu un palīdzētu viņiem saprast, ka tas (IKT) ir rīks, kas palīdz apgūt un apmainīties ar informāciju, un ka tas nemaz ļoti neatšķiras no radio vai televizora. Tie (IKT balstītie pakalpojumi) var mazināt ievainojamības sajūtu, pārvēršot to par ilgtermiņa neatkarību.”

Tā kā Eiropas darbaspēks strauji noveco, arī e-prasmes var kļūt par lielisku papildinājumu pieredzējuša profesionāļa profilā, papildinot viņa citu iemaņu nozīmīgumu mainīgajā darba tirgū. Citas atstumtās grupas var tikt uzrunātas, izmantojot neformālās izglītības modeļus. IT bāzēti kopienu telecentri ir izcila platforma digitālās lietotprasmes uzlabošanai Eiropas atstumtajām grupām. Parasti izvietoti bibliotēkās, skolās un kopienu centros, tos bieži vada brīvprātīgie vai kopienas organizācijas, telecentri parasti ir bezmaksas, atvērti un pieejami. Tie piedāvā pieeju tehnoloģijām, neformālajām mācībām un kontaktu veidošanas iespējas, kas saista digitāli atstumtos. Apmeklētāji bieži uzsāk apgūt pamata digitālās iemaņas, kas ietekmē personības attīstību, aktīvo pilsoniskumu un sociālo iekļaušanu, tālāk veicinot izredzes darba tirgū, ļoti nozīmīgā šī modeļa sastāvā.

MIREIA pētījumā aprēķināts, ka ES darbojas gandrīz 250 000 e-iekļaušanas organizācijas jeb vidēji viena e-iekļaujošā organizācija uz katriem 2000 50

e-Prasmju manifests

iedzīvotājiem. Tomēr nacionālajām iniciatīvām nepieciešama sinhronizēšana.

Ar tādu nolūku tika radīta bezpeļņas asociācija Telecentre-Europe. TelecentreEurope spēlē arī starpniecības lomu, veicinot dalīšanos ar informāciju nāciju vidū, ļaujot Eiropai kā vienībai atbildēt pieaugošajām IKT vajadzībām.

E-prasmju izvēršana ietekmē panākumus No 41% līdz 56% visos uzņēmumu sektoros ziņo, ka tie regulāri pieņem darbā IT speciālistus un norāda, ka daudzas no šīm vakancēm ir “grūti aizpildīt”.

Ekonomiskās Kooperācijas un Attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas e-prasmju foruma empīriskie pētījumi saskan ar šo novērojumu. Tāpēc ir svarīgi izmantot jau esošos e-prasmju talantus.

IKT darbinieku atlase var būt dārga – tā bieži pieprasa darbinieku apmācību pēc pieņemšanas darbā, atbilstoši IKT firmas specifikai. Indikatori rāda arī to, ka Eiropas kompānijas bijušas mazāk sekmīgas e-prasmju ražīgā izmantošanā nekā ASV organizācijas. Arī ASV bāzētie uzņēmumi, kas darbojas Eiropā, demonstrē augstāku efektivitāti ražīguma celšanai ar IKT nekā vietējie uzņēmumi. To var skaidrot ar atšķirībām organizatoriskajās un vadības praksēs un spējās. Taču arī starp Eiropas firmām pastāv lielas atšķirības. Lielie uzņēmumi labi apzinās nepieciešamību pēc e-prasmēm, pieņemot jaunus darbiniekus, kamēr MVU vidū tas ir mazāk izteikts, lai gan eksistē pierādījumi, ka tieši MVU var gūt lielu labumu no efektīvas IT lietošanas. Vispasaules pētījumā, ko veica Vanson Boume, 60% MVU norādīja, ka datora tehnoloģiju izmantošana ir kā izšķirošais faktors savam uzņēmējdarbības uzplaukumam vai vienkārši izdzīvošanai.

Arī sabiedriskais sektors pieprasa e-prasmes, jo pieaug digitālo mehānismu lietošana e-pārvaldībā un e-veselības aprūpē.

Prasmju iztrūkumu var risināt divējādi: pirmkārt, veicinot profesionālo apmācību, darbaspēka imigrāciju un īri vai, otrkārt, uzlabojot apmācītā vai apmācāmā personāla izmantošanu. Šobrīd Eiropa koncentrējas uz talantu skaita pieaugumu, taču uzmanība jāvērš arī uz šī talanta izkopšanu.

No skolas sola uz darbavietu Tehnoloģiskās inovācijas veido darba nākotni, tāpēc, nodrošinot izglītību, būtu jāņem vērā tehnoloģiju un inovāciju globālās tendences. Skolotājiem vajadzīgi elastīgi mācību risinājumi, lai iesaistītu jauniešus un mūžizglītības apguvējus, kā arī skolu infrastruktūru: saskaņā ar ES ziņojumiem, skolu vadība un skolotāji Eiropā norāda uz datoru trūkumu skolās, kā lielāko šķērsli inovatīvai IKT pasniegšanai, bet katrs otrais skolotājs atzīst, ka vēlētos vairāk apmācības IKT pedagoģijā. Šo aspektu labi ilustrē mākoņu tehnoloģiju attīstība. Saskaņā ar IDC mākoņdatošanas jomas kopumā aug par 27%, taču 56% Eiropas uzņēmumu nevarot atrast darbiniekus, kas atbalsta mākoņu projektus. Tikai dažas 6. NODAĻA JAUNIE DIGITĀLIE TALANTI

51

inovatīvas skolas sāk izmantot mākoņpakalpojumus izglītībā, bet augstākā līmeņa mākoņdatošanas e-prasmes joprojām ir reti sastopamas universitātes kursos ārpus datorzinātnes. Tie, kam ir pareizās mākoņu iemaņas, varēs labāk attīstīt savu biznesu. Tāpēc tieši IT vadītājiem būtu jābūt mākoņu apmācības pirmajās rindās. Jaunās nodarbinātības iespējas, kas saistās ar mākoņiem ir labi aprakstītas Microsoft mācību ziņojumā, kas saucas “Mākoņu skaitļošana - kas jāzina IT profesionāļiem”.

Arī Londonas Ekonomikas augstskolas ziņojuma tēma ir tehnoloģiju ietekme uz organizāciju un prasmes: “Mākoņa modelēšana: Ietekme uz nodarbinātību divos ilustrējošos sektoros Lielbritānijā, Vācijā, Itālijā un ASV”. Pētījums atklāj, ka mākoņdatošana izraisīs administratīvās vadības pārmaiņas visos nozares sektoros un to, ka vadītājiem, lai gūtu panākumus, būs nepieciešams pielāgot vairāk jauktu biznesa/tehnoloģiju profesionāļa profilu. IT prasmes kļūst vairāk izplatītākas visā darba tirgū, un saistošā ietekme uz vadību ir acīmredzama. Ņemot vērā jauniešu bezdarba līmeņa rekordaugstos rādītājus, 21. gadsimta iemaņu un akreditāciju apgūšana kļūs kritiska, ja jaunieši vēlas sev rast jaunas nodarbinātības iespējas. IKT nozarei jāspēlē loma veidojot un attīstot prasmes, darbojoties visos līmeņos un sadarbojoties ar citām ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu IKT iemaņu kombināciju ar citām darbam būtiskām iemaņām, piemēram, sadarbību un efektīvu komunikāciju, radot saprotamus ceļus uz nodarbinātības iespējām.

Eiropas e-prasmju izaicinājums ir arī vadības izaicinājums Londonas ekonomikas augstskolas Ekonomiskā snieguma centra atklājumi norāda uz lielu atšķirību vadības praksēs attiecībā uz IT lietošanu, Eiropas firmām demonstrējot vājāku sniegumu kā ASV konkurentiem, darbojoties vienā tirgū, lietojot vienas tehnoloģijas un atlasot darbiniekus no tās pašas vides. Šos secinājumus apstiprina arī Londonas ekonomikas augstskolas pētījumi, kas izzināja vadības prakses lielos un mazos uzņēmumos kosmosa nozarē. Algas un citi labumi ir lielāki ASV uzņēmumos, gan augsta, gan vidēja līmeņa e-prasmju lietotājiem, bet uzdevumi, kas bija jāveic šiem darbiniekiem, šķita labāk izmantojam viņu prasmes.

Arī vadības kvalitāte ietekmē inovāciju. Kā to aprakstīja kāda augsti cienījama analītiķu grupa no ekonomikas un IT pārvaldības: “Uzņēmumi tā vienkārši neieslēdz datorus vai telekomunikācijas aprīkojumu, lai sasniegtu pakalpojumu kvalitāti vai efektivitātes ieguvumus. Tā vietā tie iet cauri nereti ilgstošiem un sarežģītiem sadarbības attīstības procesiem. IT pārdevēji izgudro tehnoloģijas, viņi tikai iespējo to piemērotību, arī IT lietotājiem jāpiedalās pielietojuma izgudrošanā. Izgudrošana kopīgs, kā visiem atklājumiem ir gan procesa, gan 52

e-Prasmju manifests

arī produkta elementi. Procesa pusē kopīgiem izgudrojumiem IT efektīva izmantošana bieži ietver izmaiņas organizācijā”. Šis novērojums uzmanības centru vērš uz šeit pētītu posmu Eiropas e-prasmju vērtību ķēdē. Eiropas e-prasmju izaicinājums ir izaicinājums vadībai un arvien pieaugošs izaicinājums dažādās biznesa prasmēs tādās kā finanses, mārketings un administrācija, kas pieprasa efektīvas e-prasmes, lai varētu izmantot e-biznesa rīkus, kas vairo produktivitāti un palīdz sasniegt biznesa mērķus. Tāpēc mums būtu jānovirza fokuss no IT fakultātes uz vadības programmu un politikas veidotājiem, būtu jādomā par to, lai izvairītos no resursu neefektīvas izmantošanas.

Talanti piesaista talantus - uzmanies Eiropa Talantīgi cilvēki parasti meklē darbu augsta snieguma organizācijās. Pētījumi par salīdzinošiem algu līmeņiem atklāj, ka cilvēki mēģinās iegūt atbilstošāka un augstāka līmeņa prasmes, ja viņiem ir ticama iespēja atrast darbu organizācijās ar augstu sniegumu. Tā kā šādas organizācijas var labāk izmantot iemaņas, viņi ir spējīgi piedāvāt augstāku atalgojumu un labākus papildu ieguvumus par inovatīvu darbu.

Arvien globālākajā tirgū Eiropas e-prasmju talanti turpinās sekot organizācijām, kas nodrošina vislielākās iespējas. Pastāv reāli draudi, ka šīs iespējas arvien vairāk būs pieejamas ārpus Eiropas robežām. Tādējādi Eiropai, pilnveidojot tās e-prasmju attīstības procesus, ir risks kļūt par galveno e-prasmju eksportētāju, nevis reģionālo centru augstas vērtības inovācijām - drūma perspektīva. Tomēr, tā ir reālistiska.

Ieteikumi (Rekomendācijas) Eiropas potenciāls slēpjas tās iedzīvotāju kompetencēs. Bez visaptverošas infrastruktūras, īpaši izglītības un apmācības institūcijās, IKT lietošana var būt ierobežota, un bez prasmēm tās lietošanai būtu tikai limitēta ekonomiskā un sociālā vērtība. Svarīga ir vienkāršota piekļuve iekārtām un internetam, kā arī labāk apmācīti izglītotāji. Ja tas netiks ņemts vērā, IKT prasmju trūkums būs galvenais cēlonis, kas kavēs ES konkurētspēju pasaules ekonomikā. Šajā sakarā Digitālā Programma Eiropai piedāvā virkni digitālās integrācijas mērķus tādus kā: regulāri internetu lietojošo proporcijas paaugstināšana no 60% līdz 75% līdz 2015. gadam (un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām no 41% līdz 60%) un līdz 2015. gadam uz pusi samazināt iedzīvotāju īpatsvaru, kas nekad nav lietojuši internetu (15%). Lai sasniegtu šos mērķus, nepieciešams Digitālās lietotprasmes un Kompetenču rīcības plāns. Šāds plāns sastāvētu no digitālās lietotprasmes apmācības grupām, kas pakļautas izslēgšanas riskam, veicinātu vairāku ieinteresēto pušu partnerības un radītu iniciatīvas privātam sektoram nodrošināt apmācību visiem nodarbinātajiem. Tas būtu integrējams holistiskā veidā ar izglītības sektora iniciatīvām.

6. NODAĻA JAUNIE DIGITĀLIE TALANTI

53

Kas attiecas uz produktivitātes izaicinājumiem un investīciju piesaistīšanu tehnoloģiju talantu jomā, ir svarīgi sekojoši pasākumi: • Vairāk koncentrēties uz tehnoloģiju vadību un pašreflektējošu labas vadības prakses apzināšanos. Vadītājiem vajadzīga labāka augstākā līmeņa izglītība, kurā ir instrukcijas kā gūt lielāko investīciju atdevi no IKT resursiem, tikmēr valdībām būtu jāiedrošina vāji pārvaldītus uzņēmumus apgūt labākas iemaņas.

• Darbiniekus ar e-prasmēm būtu jāiedrošina uzņemties aktīvāku lomu biznesa stratēģijās. Pārāk bieži prasmīgs personāls tiek ierobežots veikt tikai precīzas tehniskas funkcijas, tam netiek dota iespēja izmantot savas spējas inovatīvos, produktivitāti veicinošos veidos.

• Nodrošināt e-prasmju personālam atbilstoši uzlabotus darba apstākļus.

Apmaksa un kompensācija, īpaši nelabvēlīgā atšķirība starp prasmīgajiem darbiniekiem un augstāku statusu, bet mazāk iemaņām, mazina jaunu darbinieku motivāciju. Kamēr uzņēmumi apgalvo, ka viņiem jācīnās ar nepietiekamu kadru piedāvājumu, tomēr ir maz pierādījumu par augstāku algu līmeni Eiropas e-prasmīgajiem darbiniekiem kopumā.

• Mainīt e-prasmīgo darbinieku karjeras perspektīvas. IKT ir dziļi integrēts visveiksmīgākajās organizācijās. Taču e-prasmīgs personāls reti ir spējīgs un pat vēl retāk iedrošināts uzsākt veiksmīgu karjeru Eiropas uzņēmumos.

• Valdībām būtu jānodrošina, ka viņu e-prasmju lietošana var kalpot par paraugu, ka viņu e-pārvaldības funkcijas ir visaugstākajā kvalitātē un, ka viņi investē eksperimentos un labākās prakses modeļos.

• Jānodrošina, ka pamatiemaņas darba tirgū ir salīdzināmā kvalitātē, lai darba devējiem būtu vieglāk identificēt talantus. Darbinieki arī gūs labumu no skaidrākas izpratnes, ja būs saskaņoti darba apraksti un vienotas prasības nepieciešamajām prasmēm.

Produktivitāte ar e-prasmju palīdzību aug divās pamatformās: elastīgi, lēti un strauji pielāgojoties jaunām praksēm vai inovējot. Eiropas Komisijai un Dalībvalstīm būtu jāiedveš entuziasms par šīm prasmēm izglītībā, valdības pakalpojumos un sabiedrības izglītošanas programmās.

Fakti un norādījumi ir skaidri. Politikas veidotāji, nozare, akadēmiķi, cilvēkresursu speciālisti un organizāciju vadītāji tiek spēcīgi atbalstīti pievērst uzmanību.

54

e-Prasmju manifests

7. NODAĻA Digitālo darbavietu Lielā koalīcija Apvienojot spēkus un darbojoties kopā Šobrīd Eiropā ir paradoksāla situācija - 25 miljoni cilvēku ir bez darba, kamēr vairākās valstīs uzņēmumiem ir grūtības atrast prasmīgus digitālo tehnoloģiju ekspertus. Dažās valstīs vairāk nekā puse jauniešu, kas vēlas strādāt, ir bez darba. Tajā pašā laikā, ja netiks risināta situācija, ap 2020. gadu būs līdz pat 900 000 neaizpildītas vakances IKT jomā. Tas nav pieņemami. Ja mēs mācāmies no šīs statistikas, mums būs jāizzina, kā digitālās tehnoloģijas maina Eiropas sabiedrību, ekonomiku un darba tirgu, kā arī tā ietekmi uz mūsu darbaspēku.

Digitālajai ekonomikai ir iespējas piedāvāt lieliskas darba iespējas Eiropas iedzīvotājiem, ja viņiem ir nepieciešamās iemaņas. Viena no pārmaiņām, ko šobrīd mēs vērojam savā darbaspēkā, ir zemu prasmju un augstu prasmju darbinieku polarizācija. Zemu kvalificētos eiropiešus ekonomiskā krīze ietekmē visspēcīgāk, viņiem ir visgrūtāk atrast darbu, viņi saskaras ar nestabilitāti darbavietās un pat vienkāršos amatos viņus apsteidz vidēji prasmīgi darbinieki.

Pretstatā darbinieki ar augsta līmeņa prasmēm tikai iegūst no pārmaiņām darba tirgū. Eiropa nav unikāla ar šo situāciju, līdzīgu tendenci pašlaik var novērot visā pasaulē gan ASV un Kanādā, gan dažādās Āzijas valstīs.

Atšķirībā no citām ekonomikas jomām, IKT industrija rada jaunas darbavietas.

2012. gadā IKT radīja vairāk nekā 100 000 jaunas darbavietas, kamēr kopējais nodarbinātības līmenis kritās. Digitālās prasmes ir ļoti pieprasītas visās nozarēs, ne tikai IKT jomā. IKT ekspertus meklē uzņēmumi, kas darbojas finansēs, energoresursos, autobūvē, mazumtirdzniecībā, ražošanā, pakalpojumu sniegšanā un citur. Burtiski katra ekonomikas joma paļaujas uz digitālajiem rīkiem un cilvēkiem, kas spētu tos efektīvi izstrādāt, lietot un uzturēt. Visiem ir nepieciešami eksperti mākoņskaitļošanā, privātumā un drošībā, uzņēmumu arhitektūrā, mobilo aplikāciju izstrādē, lielo datu analīzē vai digitālajā marketingā, u.c. Daudzi no šiem amatiem ir vislabāk apmaksātie Eiropā.

Ieskats Digitālo darbavietu Lielajā koalīcijā Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ir redzams, ka mums vairāk jāinvestē IKT apmācībā, jāatjauno izglītības sistēma un jāveicina karjeras digitālajās tehnoloģijās, īpaši sieviešu vidū. Tikai ar prasmīgu darbaspēku digitālās tehnoloģijas varēs turpināt spēlēt nozīmīgu lomu izaugsmes un vērtības radīšanā Eiropā. Tam nepieciešami gan ilgtermiņa, gan īstermiņa risinājumi.

Tieši tāpēc 2013. gadā Eiropas Komisija izveidoja Digitālo darbavietu lielo koalīciju (Koalīciju) kā vairāku ieinteresēto pušu partnerību, lai risinātu digitālo 7. NODAĻA DIGITĀLO DARBAVIETU LIELĀ KOALĪCIJA

55

prasmju trūkumu Eiropā un vairāku simtu tūkstošu neaizpildīto IKT vakanču problēmu. Pagaidām šīs iniciatīvas pieredze mums nodrošina dažus noderīgus novērojumus.

Pirmais novērojums ir tas, ka tāda darbaspēka veidošana, kas būtu atbilstošs digitālajam laikmetam, pieprasa visu ieinteresēto pušu kopīgu darbu: uzņēmumiem un valdībai, skolām un universitātēm. Mums jāuzlabo izpratne par aizraujošajām iespējām, kas eksistē digitālajās tehnoloģijās, mazākās un lielākās organizācijās. Mums jāpielāgo mācību plāni un jānodrošina vairāk apmācību iespējas darbavietās. To nevar uztvert vieglprātīgi un jārīkojas apņēmīgi, visām ieinteresētajām pusēm ieguldot resursus un vīziju. Šo vīziju var aprakstīt piecos plašos mērķos: (1) Visiem Eiropas iedzīvotājiem jāsaņem IKT apmācība kopā ar izglītību.

Mums jāpiedāvā saskaņotāki grādi un kursa plāni profesionālajās skolās un universitātēs, lai studenti apgūtu prasmes, kas nepieciešamas veiksmīgam startam darba tirgū. Tas nozīmē arī kodēšanas iemaņas.

(2) Svarīgi, lai jauni cilvēki, īpaši jaunietes, uzzinātu, ka digitālās tehnoloģijas ir atraktīva karjeras iespēja, ka digitālās prasmes ir būtisks priekšnosacījums profesionālajiem panākumiem. Mums jāmaina priekšstats par IKT kā profesiju dīvaiņiem.

(3) Apmācības būtu jāveido kopīgi ar darba devējiem, IKT uzņēmumiem un tradicionālajiem sektoriem tā, lai prasmes, ko cilvēki apgūst ir tās, kas biznesam ir tiešām vajadzīgas.

(4) Tiklīdz cilvēki ir pabeiguši savu apmācību, viņiem jāiegūst atpazīstami sertifikāti, lai darba devēji atpazītu, atalgotu un attīstītu viņu iemaņas.

(5) Cilvēkiem jābūt tur, kur ir IKT darbavietas. Tam nepieciešama labāka darbaspēka mobilitāte ES ietvaros vai jauna pieeja, vedot darbavietu tur, kur ir cilvēki.

Otrais novērojums no Digitālo darbavietu Lielās koalīcijas ir tas, ka visi atbalstītāji ne tikai runā, bet paši rīkojas: Galvojuši 55 iesaistītie - lieli uzņēmumi, arī mazi uzņēmumi, izglītības nodrošinātāji un NVO. Šie atbalstītāji ir solījuši piedāvāt apmācību, prakses vietas un darbavietas, vai organizēt pasākumus un skolu vizītes, lai informētu jauniešus par IKT karjerām. Mēs lūdzam arī uzņēmumu vadītājus un politiskos līderus apsolīt ievērojamu atbalstu Koalīcijai, paplašinot dalībnieku skaitu ar vairākām IKT un IKT lietojošiem uzņēmumiem. Mēs vēlamies radīt izteiktāku līdzpiederību Koalīcijai no visām ieinteresētajām pusēm un saikni ar finansējuma iespējām caur Jauniešu Garantijām,Eiropas Sociālo fondu un Erasmus+.

56

e-Prasmju manifests

Trešais novērojums ir tas, ka izaicinājumi atšķiras dažādās valstīs, nacionālajām un vietējām iniciatīvām jāpapildina darbības Eiropas līmenī patiesā sadarbības garā. ES būtu jārīkojas tikai jomās, kur tas nodrošina Eiropai pievienoto vērtību.

Nacionālajām un vietējas nozīmes iniciatīvām jāņem vērā nacionālo, reģionālo un vietējā līmeņa specifiskās vajadzības. Vairāk nekā 10 nacionālās un vietējas nozīmes koalīcijas ir jau uzsākušas darbu un vairākas citas uzsāks darbību tuvākajos mēnešos.

Pasaule dodas digitālajā virzienā un tāpat arī darba tirgus. Digitālo prasmju izaicinājums vēl labu laiku paliks politiskajā dienas kārtībā. Tādas prasmes kā kodēšana ir mūsdienu lasītprasme. Tev nepieciešamas digitālās prasmes, ja vēlies būt inženieris, dizainers, medmāsa vai tīmekļa uzņēmējs. Mums visiem gan politikas veidotājiem, gan uzņēmumiem, gan izglītotājiem, gan indivīdiem, ir kolektīva atbildība nodrošināt, ka Eiropas darbaspēkam ir pareizās digitālās prasmes. Īstajām prasmēm jāpaliek pirmajās līnijās digitālajām tehnoloģijām, lai nodrošinātu, ka mūsu bērniem ir pieeja rītdienas darbavietām.

7. NODAĻA DIGITĀLO DARBAVIETU LIELĀ KOALĪCIJA

57

8. NODAĻA Virzīšanās uz priekšu un pūliņu kāpināšana Virzīšanās uz priekšu un pūliņu kāpināšana 2014. gadā Eiropā joprojām novērojama izmisīga vajadzība pēc ražīgas izaugsmes.

Finansiālās krīzes akūtie simptomi varbūt ir atkāpušies, bet slimības cēloņi nav izārstēti. Taupība un izmaksu apgriešana vien nevar atjaunot labklājību. Pamatā ilgtermiņa izaicinājumi, piemēram, sabiedrības novecošanās, nevienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei, enerģētikas trūkums un liels piesārņojums, liek IKT visu mainīt.

Eiropai jāattīsta vajadzīgās prasmes, lai piedzīvotu inovāciju un uzņēmējdarbības iniciatīvas. “Prasmes un darbaspēka attīstība Eiropas ekonomiskās nākotnes valūta,” apgalvo Jan Muehlfeit, Microsoft Europe valdes priekšsēdētājs un Eiropas e-prasmju asociācijas valdes loceklis. Savukārt Pēteris Drukers, mūsdienu modernā menedžmenta tēvs, saka, ka “inovācija ir esošo resursu apveltīšana ar jaunu spēju radīt vērtību”. IKT inovācijām ir raksturīgas īpatnības, kas nosaka pieprasījumu pēc prasmēm: • Ātri: neskatoties uz atkarību no ilgtermiņa attīstības, tādas kā jaunu mobilo tīklu standarta vai pamatīgiem pētījumiem datu uzglabāšanas tehnoloģijās, nevienai citai industrijai nav tik īsi inovāciju cikli. Arī saistītajām prasmēm tāpēc ir ierobežots dzīves ilgums.

• Savstarpēji atkarīgi: tādēļ IKT inovācijas reti kad norit izolācijā. Nozarei ir svarīgi tādi koncepti kā platformu stratēģijas, Tāpēc gan tehnoloģiskā attīstība, gan tirgus dinamika informē par nepieciešamajām iemaņām, tajā skaitā stratēģiju.

• Sociāli: IKT izraisa sociālus fenomenus, piemēram, masu sadarbību, sociālos medijus un pula efektu. Tas maina sociālo mijiedarbību un darba procesus. Tādējādi IKT nosaka prasmju pieprasījumu sociālā, juridiskā un vadības jomā.

• Patiesi globāli: Padarījuši vietu nenozīmīgu, IKT radīja vienu no patiešām globalizētajām un globalizējošām industrijām. Daži aspekti ir vietējas nozīmes - īpaši tie, kas saistīti ar sabiedrību, lietotājiem un organizācijām, taču citi ir arvien koncentrētāki. Piemēram, Google pakalpojumi vairāk nekā 100 valstīs tiek sniegti tikai ar12 liela mēroga, dažādās valstīs esošu datu centru palīdzību.

58

e-Prasmju manifests

• Uzņēmējdarbības: IKT inovācijas arvien vairāk vadītas ar atklātām inovācijām un tādiem procesiem kā pavērsienu vadīšana un ārējiem riskiem, kā arī izaugsmei, apvienojot un pārpērkot uzņēmumus. Pasaules tirgus spēlētāji kā Facebook vai Google savu darbību uzsāka pirms mazāk kā desmit gadiem.

• Pārveidojoši un graujoši: IKT veicina inovāciju vilni ne tikai attiecībā uz jauniem produktiem un pakalpojumiem, bet arī veicinot uzņēmumos jaunu iekšējo struktūru izveides procesus un uzņēmumu modeļu izmaiņas. Nodrošinot pamatu pilnīgi jaunu biznesa modeļu izveidei, IKT piemīt potenciāls nozares gan izveidot no jauna, gan tās pārveidot. Ņemot vērā šos būtiskos faktorus, nav pieļaujama šaura, uz tehnoloģijām vien orientēta e-prasmju perspektīva. Cilvēkiem ar apvienotu prasmju komplektu jāatbalsta IKT. Izglītība ir risinājuma sirdī. Mums jāiekļauj e-prasmes un IKT spēcināta izglītība vēl dziļāk un visaptverošāk mūsu izglītības sistēmās un mūžizglītībā, tajā skaitā vadības un uzņēmējdarbības prasmes un kompetences.

Kā atzīmējis Michael Gorriz Daimler IT vadītājs: “Mūsdienu sabiedrībā tai vajadzētu kļūt par normu, ka IKT profesionāļiem un strukturētu darbu veicējiem tiek dota iespēja apgūt un tālāk attīstīt nepieciešamās e-prasmes. Šādas normas ieviešana nav vajadzīga tikai lielajiem uzņēmumiem, bet gan visai Eiropai, soli pa solim virzoties uz inovatīvas sabiedrības jeb, kā tā bieži tiek dēvēta, “zināšanu sabiedrības” modeli.” Ņemiet vērā, ka Eiropa ir apdraudēta. Plūsma, kas ražo Eiropas nākotnes talantus IKT - svarīgākajā nozarē un disciplīnā 21. gadsimtā - ir pārāk vāja.

IKT potenciāls netiek izmantots, jo datorapmācība nav pietiekoši integrēta pamatizglītības un vidusskolas izglītības iestāžu programmās. Tieši šajā agrīnajā posmā tiek iegūtas pamatprasmes un ielikti pamati, kas palīdz izvēlēties nākotnes studiju virzienu. IKT pedagogiem sniegtu daudzas iespējas, tādas kā izglītības modeļos ieviest inovācijas, sevišķi tuvinot mācību vidi reālās pasaules problēmām. Kā piemēru IKT izmantošanai izglītības procesā varētu minēt vides vai satiksmes datu datu izmantošanu ģeogrāfijas stundās, interneta bibliotēku lietošanu vēsturisko dokumentu apskatīšanai vēstures stundās un liela apjoma, reālu datu analīzes veikšanu matemātikas stundās.

Studijas IKT šobrīd izslēdz kritiskas e-prasmju kompetences, kas ir saistītas ar IKT sociālo dimensiju, uzņēmējdarbību, inovāciju un vispārējām biznesa iemaņām. Šīs prasmes parasti tiek apgūtas jau pēc izglītības pabeigšanas, uzsākot profesionālo karjeru. Dažas universitātes ņem vērā šo izaicinājumu.

Piemēram, Warwick Universitāte piedāvā saviem studentiem “Pamatprasmju” īskursu.

8. NODAĻA VIRZĪŠANĀS UZ PRIEKŠU UN PŪLIŅU KĀPINĀŠANA

59

e-Prasmju deficīts Eiropas sākumskolā un vidusskolā, kā arī augstākajā izglītībā ir radījis IKT darba tirgus vidi, kur tradicionālajiem akadēmiskajiem kvalifikācijas datiem ir maza nozīme nodarbinātībai. Patiesībā daudzi IKT nozarē strādājošie ieguvuši izglītību pavisam citās jomās, nevis datorzinībās.

IKT prasmes tiek demonstrētas ar sasniegumiem darbā, karjeras izaugsmi vai arī vienkārši tiek apgalvots, ka tās ir, bez iespējām tās pārbaudīt vai novērtēt.

Tagad ir īstais laiks mainīt situāciju Šajā manifestā nozares līderi piedāvā konkrētu rīcības plānu, kā uzlabot IKT darba tirgu, kas savukārt palīdzētu atjaunot un saglabāt dzīvotspējīgu IKT jomu un paplašināt e-prasmīgu darbaspēku.

Jāsāk ar pamatizglītību un vidusskolas izglītību Ja e-prasmes tiek iegūtas jau agri, sākot ar pamatskolu, vēlāk studiju akadēmiskās karjeras laikā, tas veido inovatīvu domāšanas veidu, kas var būt noderīgs, uzsākot darba gaitas. Nozares darbība skolās un augstākajā izglītībā kā, piemēram, Microsoft Iztēles kauss, Intel “Pasaule vēl priekšā” vai Google Zinātnes tirgus, pasniedzējiem un studentiem parāda gan to, cik nozīmīgs ir nozares atbalsts, gan skolēnu un studentu interese. Kopš tās uzsākšanas 1.75 miljoni studentu no 190 valstīm ir piedalījušies Iztēles kausā. Šādos pasākumos ļoti liela nozīme ir studentu radošā gara un uzņēmības attīstīšanai, uzdodot viņiem ar IKT palīdzību risināt uzdevumus. Nākamais solis būtu ieviest šādus elementus izglītības iestāžu mācību programmās, atbalstot organizatoriskas inovācijas, piemēram, jaunu mācību telpu un tematu izpēti, tādējādi ar IKT palīdzību veicinot inovācijas izglītībā.

Padarīt IKT profesijas pievilcīgākas IKT kā profesijas pievilcības veicināšana ir neatņemama sastāvdaļa izglītības pārveidošanas procesā.Jānotiek vēl caurredzamākai IKT jomas daudzo iespēju un karjeras progresa atspoguļošanai, lai Eiropas pilsoņi varētu brīvi iedzīvināt e-prasmes savās karjerās. Piemēram, Eiropas e-prasmju karjeras portāls atvieglo īsto prasmju sasaistīšanu ar pareizajām vakancēm, pie reizes arī salaužot vairākus aizspriedumus par IKT karjeru.

Joprojām nepieciešamas pārmaiņas tajā, kā IT uztver jaunieši, sievietes un novecojošais darbaspēks. Viens no paņēmieniem būtu iesaistīt digitālos vēstniekus kā aktīvus IKT jomas darbinieku paraugmodeļus un celt viņu statusu, kā arī piesaistīt speciālistus no radniecīgām jomām, piemēram, IT vadītājus, 60

e-Prasmju manifests

digitālos uzņēmējus un vadošos zinātniekus. Ja nepievērsīsimies esošajiem stereotipiem par IKT nozares darbiniekiem, tie ierobežos IKT nozares izaugsmi un kavēs biznesa inovācijas teju visās organizācijās.

Tālākie soļi apsver iespējamo, sieviešu aktīvo lomu, ko sievietes varētu spēlēt IKT. Laba ilustrācija šim varētu būt Labākās prakses kods sievietēm IKT iniciatīva, ko ierosināja Neelie Kroes, Eiropas Komisijas viceprezidente. Tas piedāvā pirmās praktiskās vadlīnijas, lai uzlabotu sieviešu pieredzi ar IKT saistītos amatos, un to ir atbalstījuši vairāki akadēmiskās jomas pārstāvji un IKT nozares partneri.

Palielināt un paplašināt sadarbību starp augstskolām un IKT nozari Strauji mainīgajā IKT pasaulē, ko galvenokārt ietekmē notikumi uzņēmējdarbībā un globālajā tirgū, augstskolām jāuztur cieša saikne ar IKT nozari. Šajā situācijā svarīgas ir nozares un universitāšu sadarbības radītās programmas, piemēram, IBM Akadēmiskā iniciatīva vai Microsoft Akadēmiskā alianse. Vispirms tika nodrošināti bezmaksas vai pazeminātas maksas produkti un pakalpojumi augstskolām, jaunievedumi ietver industriāla līmeņa datu centru jaudas palielināšanu un lielo datu vides analīzes nodrošināšanu, piemēram, IBM un Google izstrādātā Universitāšu mākoņskaitļošanas iniciatīva.

IKT nozare ir iesaistījusies universitāšu izpētes centru darbā, darbinieku apmaiņā un jaunu sadarbības veidu izstrādē, Piemēram, Somijas Aalto universitāte sadarbojās ar uzņēmumu “Nokia” un citiem nozares partneriem, piedāvājot vienotas dizaina un pakalpojumu rūpnīcas, lai atbalstītu studentu uzņēmējdarbību un līdzdalību inovāciju projektos.

IKT nozares pārstāvji ir arī konsultējuši augstskolas jautājumos par datorzinātņu un radniecīgo programmu uzlabošanu un paplašināšanu, piemēram, IBM Pakalpojumu Zinātnes iniciatīva veicina sarežģītu pakalpojumu sistēmu kā, piemēram, veselības aprūpes vai enerģijas, inovāciju iekļaušanu studiju programmās.

Joprojām ir vieta uzlabotai sadarbībai starp privātām IKT apmācību organizācijām, nozari un akadēmiķiem. Tas atsaucas uz iepriekšminēto sertifikāciju, kas būtu jāpiedāvā papildus akadēmiskajiem diplomiem.

Prasmes, ko vajadzētu sertificēt, lielākoties attiecas uz precīzu tirgus pieprasījumu, piemēram, briedumu programmēšanas metodēs un produkta apmācībā vai specifiskās programmēšanas valodās. Sertifikācija var papildināt akadēmisko izglītību ar specifiskiem elementiem, kas ļautu darba devējam novērtēt indivīda piemērotību konkrēta IKT uzdevuma veikšanai, tehnoloģiju un ierīču pārzināšanu. Sertifikācija, kā tā raksturota šeit, palīdzētu arī atrisināt ar kvalitātes kontroli un straujo IKT tirgus attīstību saistītās problēmas, kur specifiskām kvalifikācijām ir ierobežots mūža ilgums.

8. NODAĻA VIRZĪŠANĀS UZ PRIEKŠU UN PŪLIŅU KĀPINĀŠANA

61

Atbalsts Eiropas sertifikācijas standartiem IKT profesionalitātes aktualizācija rada jaunu pamudinājumu un dinamismu augstāka līmeņa IKT iemaņu iegūšanai. Apsverot konkrētās jomas prasmju apmācību, akreditācija ir nozīmīgs attīstības kritērijs, jo tā veicina profesionāļu mobilitāti un sniedz pamatu pievilcīgas karjeras iespēju attīstībai. e-Kompetenču ietvara (e-CF) attīstīšana ieinteresētajām pusēm piedāvā unikālu Eiropas līmeņa atskaites punktu IKT darbinieku iemaņu novērtēšanai visās dalībvalstīs un visās nozares jomās. Šis ietvars varētu kļūt par nozīmīgu Eiropas ieguvumu. INSEAD saskaņā ar e-CF izstrādāja Eiropas e-kompetenču programmu, novērtējot IKT darbiniekus ar standartizētas programmas palīdzību. Tas nostiprina Eiropas universitāšu lomu topošo IKT darbinieku un e-kompetentu vadītāju apmācībā. Tas patiešām ir solis pareizajā virzienā.

Partnerības inovācijai IKT izglītībā un e-prasmju attīstībā Lai nodrošinātu, ka Eiropai ir nepieciešamās prasmes tādās jaunās jomās kā mākoņdatošana, Zaļais IT, kiberdrošība, savietojamība un e-veselība, savā starpā jāsadarbojas valdībām, nozarei un augstskolām. Lai sasniegtu panākumus IKT nozarē, prasmēm būs jāpielāgojas jaunajiem izaugsmes veidiem. e-Prasmju ietekme uz tādām jomām kā veselības aprūpe mainīs un uzlabos veidus, kā mēs risinām sabiedrības lielākās problēmas.

Eiropas organizācijas, kas aktīvi iesaistās IKT izglītībā un e-prasmēs iekļauj, bet nav ierobežotas: Eiropas Tehnoloģiju un inovāciju institūts (EIT) - IKT laboratorijas; Eiropas e-Prasmju asociācija (EeSA); Eiropas mācību industrijas grupa (ELIG); Eiropas Fonds menedžmenta attīstībai (EFMD); European Schoolnet (EUN); DIGITALEUROPE utt. Katrs no viņiem sniedzis ieguldījumu plašākam mērķu kopumam, kas minēti šajā manifestā un plašāk attīsta Eiropas Komisijas e-prasmju stratēģiju pamata līmenī.

Lai spertu nākamos soļus, Eiropai un tās dalībvalstīm jārīkojas saskaņā ar šeit norādītajiem ieteikumiem. Lai nodrošinātu Eiropas konkurētspēju, izaugsmi, palielinātu kvalitatīvu darbavietu skaitu, no visām ieinteresētajām pusēm nepieciešami plaša mēroga ieguldījumi.

62

e-Prasmju manifests

Izaicinājumi var tikt apkopoti kā: • Nepieciešamo integratīvo e-prasmju radīšana nākotnes IKT profesijām; • Izmantojot IKT pamatizglītībā un vidusskolas izglītībā, palielināt IKT lomu un veicināt interesi un motivāciju uzsākt karjeru IKT nozarē; • Lai nākotnē risinātu ar IKT saistītās problēmas, tai skaitā pārvarētu koncentrēšanos uz IKT tehnisko pusi, paplašināt un atjaunināt datorzinātņu un radniecīgo disciplīnu studiju programmas; • Radīt jaunus sadarbības modeļus starp nozari un augstskolām sevišķi, lai veicinātu studentu iesaistīšanos uz IKTbalstītām inovācijām un apmācībām uzņēmējdarbībā; • Papildināt akadēmiskās kvalifikācijas ar nozares apstiprinātām, neformālām kvalifikācijām, kas atbilstu visā Eiropā atzītajiem standartiem un sertifikācijas shēmām.

8. NODAĻA VIRZĪŠANĀS UZ PRIEKŠU UN PŪLIŅU KĀPINĀŠANA

63

IEGULDĪTĀJU BIOGRĀFIJAS Gilles Babinet Francijas digitālais čempions Francijas digitālais čempions Gilles Babinet strādā, lai veicinātu inovāciju ar izglītības palīdzību. Viņš ir CaptainDash valdes priekšsēdētājs, bijis Conseil National du Numerique valdē.

Profesors Martin Curley Intel Corp, Intel Labs Europe viceprezidents un direktors Kā vadošais inženieris un viceprezidents Intel Labs Martins ir atbildīgs par 4000 pētniekiem un attīstītājiem Eiropā. Viņa karjerā bijušas augstākās IT vadītāja pozīcijas starptautiskajā vadībā, automatizācijā un pētniecībā Intel, General Electric un Philips uzņēmumos. Martin bija līdzdibinātājs Inovāciju vērtības institūtam Īrijā un šobrīd ir līdzpriekšsēdētājs ES Atvērtās inovācijas stratēģijas un politikas grupā. Viņš ieņem arī padomnieka lomas ES līmenī IKT un inovāciju mērījumu jomā.

Dr. Michael Gorriz IT vadītājs un IT vadības priekšsēdētājs, Daimler AG Michael kopš 2008. gada ieņem Daimler IT vadītāja lomu pirms tam veidojot karjeru uzņēmumā un kosmosa nozarē. Viņa atbildībā ir visu IT sistēmu stratēģija, plānošana un attīstīšana, kā arī visu datu centru un komunikācijas tīklu darbības nodrošināšana. Iepriekšējos amatos viņš bijis viceprezidenta līmeņa IT vadības pozīcijās dažādās Daimler biznesa struktūrās un globālajās sistēmās. 2009. gadā Vācijas žurnāli CIO un Computerwoche nodēvēja Dr. Michael Gorriz par lielo uzņēmumu “Gada IT vadītāju”.

Peter Hagedoorn Eiropas IT vadītāju asociācijas ģenerālsekretārs Peter kopš 2011. gada bijis Eiropas IT vadītāju asociācijas (EuroCIO) ģenerālsekretārs. 2004. gadā viņš izveidoja Nīderlandes IT vadītāju platformu. Peter ir vairāk nekā 20 gadu pieredze IKT jomā, tajā skaitā IT vadītāja un viceprezidenta amatos Nīderlandes starptautiskajos uzņēmumos Hagemeyer un OceNV, kā arī Eiropas līmeņa padomnieka lomas privātajā un sabiedriskajā sektorā.

64

e-Prasmju manifests

Birgit Hanny ASIIN vice-izpilddirektore Birgit ieņem augstākā līmeņa vadības un konsultanta lomas ASIIN akreditācijas aģentūrā. Viņa ir iesaistīta ārējo kvalitātes kritēriju un procedūru principu attīstīšanā un pilnveidošanā augstākajā izglītībā, kā arī piedalās ar izglītību un pētniecību saistītu organizāciju konsultēšanā un vērtēšanā. Pirms tam Birgit bija vecākā konsultante KPMG (BearingPoint) finanšu un sabiedriskajā sektorā.

Dr. Lex Hendriks EXIN Biznesa zināšanu konsultants Lex ir vairāk kā 25 gadu pieredze IT jomā, IT pakalpojumu vadībā un apmācībā un sertifikācijā, viņš bijis iesaistīts ITIL sertifikācijas programmā, kā arī bija viens no EXIN IT pakalpojumu vadības programmas arhitektiem.

Lex bijis iesaistīts arī vairākos ar e-kompetenci saistītos projektos, tajā skaitā empirica vadītajā Eiropas Komisijas e-Prasmju kvalitātes sertifikāta projektā.

Viņš publicējis arī vairākus darbus par datorizēto izpēti matemātiskajā loģikā un dizaina teorijā.

Edit Herczog Bijusī Eiropas Parlamenta locekle un Eiropas Interneta biedrības pārvaldītāja Edit pēdējo dekādi pavadījusi Eiropas Parlamentā, kā vadošā Parlamenta locekle konkurētspējas un labklājības jautājumos. Darbojoties Rūpniecības un budžeta komitejā, viņa cīnījās par Eiropas aktīvu labāku izmantošanu.

Cilvēkresursu kapacitātes celšana, mūsu talantu izvēles maksimizēšana un digitālās pārmaiņas ir viņas galvenās prioritātes. Kā e-prasmju sūtnis un Eiropas Interneta biedrības pārvaldītāja, viņa akcentē nepieciešamību atbalstīt gan jauniešus, gan vecākus cilvēkus, lai maksimāli izmantotu digitālās iespējas. Edit ir strādājusi privātajā sektorā specifisku ķimikāliju jomā.

John Higgins Britu Impērijas ordeņa komandieris, DIGITALEUROPE ģenerāldirektors John IT karjera sākās ar sistēmu analīzi, pēc tam vecākā konsultanta lomām Ernst&Young, pirms pievienošanās Kalifornijā bāzētajam dot. com, Rocket Networks kā ģenerāldirektoram. 2011. gadā John kļuva par DIGITALEUROPE ģenerāldirektoru, pirms tam ieņemot līdzvērtīgus amatus Lielbritānijā. Viņš ir Varvikas(Warwick) Universitātes vadības loceklis un vadījis komitejas Britu Rūpniecības konfederācijā un Pasaules IT pakalpojumu asociācijā. John ir Karaliskās Sociālo zinātņu biedrības biedrs, kā arī 2005. gadā kļuvis par Britu Impērijas ordeņa komandieri (CBE) par viņa ieguldījumu Lielbritānijas IT industrijā.

IEGULDĪTĀJU BIOGRĀFIJAS

65

Tobias Hüsing empirica vadošais pētījumu konsultants Tobias darbs aptver e-vadības un e-prasmju politikas un darba tirgus pētniecību un konsultācijas, kā arī pētījumu, inovāciju un zināšanu pārneses politiku. Šobrīd viņš koordinē Eiropas Komisijas pētījumu par e-vadības prasmēm MVU. Tobias vada empirica e-prasmju piedāvājuma un pieprasījuma prognozēšanas komandu, analizē rūpniecības un darba tirgus tendences un e-prasmju un e-vadības izglītības un apmācības piegādes sistēmu.

Dr. Bruno Lanvin INSEAD eLab izpilddirektors Kā INSEAD eLab izpilddirektors, Bruno spēlē nozīmīgu lomu INSEAD darbā ar inovācijām (Inovāciju gatavības modelis, Globālais inovāciju indekss). Viņam ir arī ilgstoša iesaiste Pasaules Ekonomikas forumā, attīstot Tīmekļa gatavības indeksu un Globālo informācijas tehnoloģiju ziņojumu. Bruno karjerā bijušas augstākās vadības lomas Pasaules Bankā, kā arī Apvienotajās Nācijās, kur viņš bijis ģenerāldirektora kabineta vadītājs, Stratēģiskās plānošanas vadītājs un MVU tirdzniecības konkurētspējas vienības vadītājs.

Simon Robinson empirica direktors Simon vada Empirica konsultantu un pētnieku komandas, kas koncentrējas uz inovāciju, izpētes vadīšanu, zināšanu pārnesi, veselības un sociālās aprūpes inovāciju un sabiedriskās intervences novērtēšanu, ieskaitot lielākās ES energotaupības iniciatīvas. e-Prasmju jomā Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorātam viņš ierosināja “Eiropas vadlīnijas un kvalitātes sertifikācija e-vadības mācību programmām” pieeju un tagad koordinē darbu pie Eiropas vadlīnijām un kvalitātes sertifikācijām jaunām mācību programmām.

Profesors Sharm Manwani IT līderības profesors Henley biznesa skolā, Reading Universitātē Sharm pasniedz un pēta biznesa un IT integrēšanas stratēģiju, arhitektūru un pārmaiņu programmu. Viņš izveidoja, un vada Deutsche Telekom izslavēto maģistrantūru Uzņēmuma informācijas vadībā. Sharm ieņēmis Eiropas IT vadītāju lomas Diageo un Electrolux uzņēmumos. Viņš ir vadošo IT jomas apbalvojumu žūrijā un ir uzstājies vairākās akadēmiskajās un profesionālajās konferencēs. Viņa grāmata par IT vadītām biznesa pārmaiņām - Veiksmīga vadība, sniedz atbalstu datorzinātņu bakalaura kvalifikācijai.

66

e-Prasmju manifests

Dr. Clare Thornley Inovāciju vērtības institūta (IVI) zinātniskā līdzstrādniece Clare pēta: informācijas ieguvi; jaunus veidus, kā mērīt pētījumu ietekmi, lai iekļautu to ietekmi politikas veidošanā un praksē; informācijas vadību uzlabotam sniegumam; informācijas ētiku un informācijas filozofiju. Viņa ir IVI zinātniskā līdzstrādniece kopš 2013. gada septembra un bija “e-prasmes: starptautiskā dimensija un globalizācijas ietekme” projekta komandā. Clare ir arī plaša pasniegšanas un apmācību pieredze, viņa mācījusi par informācijas ieguvi un pētījumu politiku Lielbritānijas un Īrijas universitātēs.

Clare ieguldījumam manifestā palīdzēja IVI zinātniskie līdzstrādnieki Dr. Marian Carcary un Dr. Eileen Doherty.

Freddy Van der Wyngaert, Agfa-Gevaert Group IT vadītājs Freddy ir vairāk nekā 30 gadu pieredze IT jomā gan Eiropā, gan ASV. Viņš ir Agfa ICS (informācijas un komunikācijas pakalpojumi) globālā atbalsta dienesta viceprezidents un galvenais IT vadītājs, kā arī ieņem valdes priekšsēdētāja amatu Eiropas IT vadītāju asociācijā (EuroCIO). Pirms pievienošanās Agfa-Gevaert Freddy ieņēma dažādus vadības amatus IT un uzņēmējdarbībā uzņēmumā ExxonMobil Chemical. Freddy ir ADM (Beļģijas IT/biznesa tīkls) valdes loceklis, kā arī Beļģijas uzņēmumu CIOforum valdes priekšsēdētājs.

Dr. Desirée van Welsum Vadošā IKT politikas konsultante Pasaules Bankā Desirée van Welsum ir vadošā ekonomiste un politikas konsultante, kas specializējas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ekonomiskajā ietekmē Pasaules Bankā. Viņai ir vairāk nekā 10 gadu pieredze praktiskajā ekonomiskajā izpētē un politikas analīzē gan privātajiem, gan sabiedriskajiem sektoriem ekonomikā. Agrāk viņa ir strādājusi OECD, ANO (UNCTAD un ITU), Konferences padomē un Lielbritānijas Nacionālajā Ekonomikas un sociālās izpētes institūtā (NIESR). Viņa konsultējusi arī RAND korporāciju, INSEAD un Eiropas Komisiju. Viņai ir plašs publikāciju klāsts par IT ietekmes jomām, tajā skaitā izaugsmi un produktivitāti, inovāciju, nodarbinātību un prasmēm, pakalpojumu tirdzniecību, personāla izīrēšanu un darbošanos ārzonās.

CONTRIBUTOR BIOGRAPHIES

67

RECENZENTI Emma Bluck, Gold Spark Consulting direktore un European Schoolnet konsultante Patrice Chazerand, DIGITALEUROPE Digitālās ekonomikas un tirdzniecības grupu direktore Alexa Joyce, Microsoft Politikas, Apmācību un mācību direktore Marianne Kolding, IDC’s European Services Research Group viceprezidente Jonathan Murray, DIGITALEUROPE direktors Andrea Parola, Eiropas e-Prasmju asociācijas ģenerāldirektore Christel Vacelet, European Schoolnet Komunikāciju vadītāja

68

e-Prasmju manifests

BIBLIOGRĀFIJA, ATSAUCES Ala-Mutka, K., Punie, Y., & Redecker, C. (2008). “Digital Competence for Lifelong Learning”. Policy brief. European Commission. JRC Technical Notes ( JRC48708).

Andersson, T., Curley, M., & Formica, P. (2010). “Knowledge driven entrepreneurship. The key to social and economic transformation”. Springer.

ACS (2014). Australian Computer Society Code of Professional Conduct Case Studies Agresti, W. (2008). “An IT body of knowledge: The key to an emerging profession”, IEEE IT Professional, Nov.-Dec. 2008, pp18-22 Avolio, B.J., Kahai, S. un Dodge, G.E. 2001. “e-Leadeship: Implications for Theory, Research, and Practice”. Leadership Quarterly, 11(4): 615-668.

Bilbao, B., Dutta S. un Lanvin, B. (2014) - “The Rewards and Challenges of Big Data”, Global Information Technology Report, Cornell-INSEAD-World Economic Forum.

Bresnahan, T., Brynjolfsson, E., un Hitt, L. (2002) “Information Technology, Workplace Organization, and the Demand for Skilled Labor: Firm-Level Evidence”. Quarterly Journal of Economics, Vol. 117 pp. 339-376 Carcary, M., Sherry, M., McLaughlin, S. un O’Brien, C. (2012). “Career development for ICT professionals: driving transparency in educational attainment”.

Cattaneo, G., Husing, T., Kolding, Korte, W.B., & M., Lifonti, R. (2009).

“Monitoring e-Skills demand and supply in Europe. Current situation, scenarios, and future development forecasts until 2015”.

Cedefop. “Skill supply and demand in Europe. Medium Term forecast up to 2020”.

CEN (2008). CWA 15893-1:2008. European e-Competence Framework - Part 1: The Framework. CEN ICT Skills Workshop.

CEN (2012). CWA 16458. European ICT Professional Profiles. CEN ICT Skills Workshop.

BIBLIOGRĀFIJA, ATSAUCES

69

Clayton, T. un Welsum, D. (2014), ‘Closing the Digital Entrepreneurship Gap in Europe: Enabling Businesses to Spur Growth’, The Conference Board, Executive Action Report 425, 2014.

Dānijas Biznesa Iestādes un Eiropas Komisija (2012). European High Level Conference: “A Single Digital Market by 2015 – A driver for economic growth and jobs”.

Denning, P.J. un Frailey, D.J. (2011). “The profession of IT. Who are we now?”

Communications of the ACM. 54(6), 2011, p25-27.

Devillard, S., Desvaux, G., & Baumgartner, P. (2007). “Women Matter. Gender Diversity a corporate performance drive.” McKinsey & Company.

DIGITALEUROPE Dolton, P., & Pelkonen, P. (2008). “The wage effects of computer use. Journal of Industrial Relations”, 46 (4), 587-630”.

Eiropas Komisija, Ģenerāldirektorāts Izglītība un Kultūra (2007). “Galvenās kompetences mūžizglītībā – Eiropas Struktūra”. Oficiālais Laikraksts, L 394.

Eiropas Komisija (2008). Demography Report. “Meeting Social Needs in an Ageing Society”.

Eiropas Komisija (2011). “Employment and Social Developments in Europe.”

Nodarbinātības, Sociālo Lietu un Iekļautības Ģenerāldirektorāts Eiropas Komisija (2014). “Measuring Digital Skills across the EU: EU wide indicators of Digital Competence”.

EuroCIO (2012). European CIO Association Executive Education Programme.

Eiropas Komisija (2014). “e-Skills: The International Dimension and the Impact of Globalisation”. IVI, CEPIS, IDC and Empirica.

European e-Skills for Jobs European e-Skills Forum (2004). “e-Skills for Europe: Towards 2010 and Beyond”. Synthesis Report.

European Foundation for Management Development European Institute of Innovation & Technology European Learning Industry Group 70

e-Prasmju manifests

Eiopas Parlaments un Padome (2004). Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr 2241/2004/EK par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass) Official Journal, L 390/6 Eiropas Parlaments un Padome (2006). Eiropas Parlamenta un Padomes Rekomendācija 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā, Official Journal, L 394.

European Schoolnet European Schoolnet (2013) Insight Country Reports European Schoolnet un Lježas Universitāte (2013). “Survey of Schools: ICT in Education. Benchmarking access, use and attitudes to technology”.

Eurostat (2014). Bezdarba rādītāji ES-27, EZ-17, ASV un Japāna, sezonāli izlīdzināts, Janvāris 2000. – 2012.

Eurostat (2014). Jauniešu bezdarba rādītāji, ES-27 and EZ-17, sezonāli izlīdzināts, Janvāris 2000. – 2012 Eurostat (2013). Augstākās izglītības statistika.

Fonstad, N.O, un Lanvin B. (2010). “European e-Competence Curricula Development Guidelines” - Final Report.

Forge, S., Blackman, C., Bohlin, E., & Cave, M. (2009). “A Green Knowledge Society. An ICT policy agenda to 2015 for Europe’s future knowledge society”.

SCF Associates Ltd. Gareis, K., Hüsing, T., Bludova, I. Schulz, C., Korte, W.B. (2014) “e-Skills: Monitoring and Benchmarking Policies and Partnerships in Europe”.

Green, J. (2007). “Democratizing the Future. Towards a new era of creativity and growth”. Philips Design.

Hagel, J., Brown, J. S., & Davidson, L. (2009). “Measuring the Forces of Long Term Change: The 2009 Shift Index”.

Hasebrink, U., Görzig, A., Haddon, L., Kalmus, V., Livingstone, S., & members of the EU Kids Online network. (2011). “Patterns of risk and safety online.

Padziļināta EU Kids Online aptaujas analīze 9- 16 gadus veciem bērniem un viņu vecākiem no 25 Eiropas valstīm.” Eiropas Komisijas Drošāka interneta programma

BIBLIOGRĀFIJA, ATSAUCES

71

Hüsing et al. (2012). “e-Leadership: e-Skills for Competitiveness and Innovation Vision, Roadmap and Foresight Scenarios”. Final Report of the study “Vision, Roadmap and Foresight Scenarios for Europe 2012-2020”.

IDC (2009), “Post Crisis: e-Skills are needed to Drive Europe’s Innovation Society”, White paper.

IVI un CEPIS (2012). “e-Skills and ICT Professionalism – Fostering the ICT Profession in Europe”. i2010. High Level Group (2009) “Benchmarking Digital Europe. 2011-2015 a conceptual framework”. i2010 Information Space.

ITL Research Kolding, M., Robinson, C., & Ahorlu, M. (2009) “Post Crisis: e-Skills are needed to Drive Europe’s Innovation Society”. ICD White Paper.

Lanvin, B. un Evans, P. (2013), Global Talent Competitiveness Index Report, INSEAD-HCLI-Adecco, November 2013.

Lanvin, B. un Fonstad, N. (2009), “Who cares? Who dares? Providing the skills for an innovative and sustainable Europe”, INSEAD. Lanvin, B. un Fonstad, N. (2010), “Strengthening e-Skills for Innovation in Europe”, INSEAD eLab, 2010.

Le Monde (2005). “L’Europe est la dernière utopie réaliste” (Eiropa ir pēdējā reālistiskā utopija), (Intervija ar Mario Vargas Llosa).

Livingstone, I., & Hope, A. (2011) “Next Gen. Transforming the UK into the world’s leading talent hub for the video games and visual effects industries”.

Livingstone, S., & WanMedia, Y. (2011). “Literacy and the Communications Act. What has been achieved and what should be done”. LSE Media Policy Project.

Mann, A. (2012). “It’s who you meet: why employer contacts at school make a difference to the employment prospects of young adults”.

Molinsky, A., Davenport, D., Iyer, B. un Davidson, C. (2012) “Three skills every 21st century manager needs”. Harvard Business Review, pages 139-143 (HBR Reprint R1201N).

Murray, J. un Welsum, D. (2014), “Information Technology’s Triple Threat”.

72

e-Prasmju manifests

Nef consulting. Social Return On Investment (SROI).

Nordberg, D. (2008). “Designing business curricula: building relevance into higher education”, International Journal of Management Education, 7(1): 81-86.

OECD 2010. “The OECD Innovation Strategy. Getting a Head Start on Tomorrow”.

Peppard, J. un Thorp, J. (2013). “What Every CEO Should Know and Do about IT”, available from Joe.Peppard@esmt.org Renkin, T. (2012). “The global race for excellence and skilled labour”, Deutsche Bank/DB Research, Current Issues/Technology and Innovation, 5 March 2012, Frankfurt am Main.

ROSE (2012). “The Relevance of Science Education”.

Sherry, M., Carcary, M., McLaughlin, S. un O’Brien, C. (2013). “Actions towards maturing the ICT profession within Europe”. International Journal of Human Capital and Information Technology Professionals. 4 (1), 46-61.

The Economist (2008), “How technology sectors grow - Benchmarking IT industry competitiveness”.

Toohey, S. (1999). “Designing Courses for Higher Education”. Buckingham: Society for Research into Higher Education and the Open University Press.

Weckert, J. un Lucas, R. (2013). “Professionalism in the Information and Communication Technology Industry”. ANU Press, Canberra.

BIBLIOGRĀFIJA, ATSAUCES

73