Lv manifesto web by European Schoolnet

E-PR A SMJU

MANIFESTS Īpaši ievadvārdi: Don Tapscott, Vikinomika autors

Ar vadošo valdības, izglītības, politikas, pētniecības un nozares pārstāvju ieguldījumu

E-PR A SMJU

MANIFESTS Īpaši ievadvārdi: Don Tapscott, Vikinomika autors

Ar vadošo valdības, izglītības, politikas, pētniecības un nozares pārstāvju ieguldījumu

PR IEK ŠVĀR DS Par spīti pašreizējiem ekonomiskajiem un finansiālajiem satricinājumiem, pāreja uz zināšanām un inovācijām balstītu digitālo ekonomiku uzņem apgriezienus. Eiropas uzņēmējdarbības spēja konkurēt, radīt un izmantot inovācijas arvien vairāk kļūst atkarīga no stratēģiskas un efektīvas jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pielietošanas. Jaunā industriālā revolūcija apbalvo augsti kvalificētos un IT prasmīgos darbiniekus, kamēr tie, kam ir nelielas vai nepietiekamas zināšanas, ir kļuvuši vēl ievainojamāki. Parādoties ievērojamiem konkurentiem un pasaules tirgiem, IKT nozare arvien vairāk meklē talantus un resursus jebkur, kur tie ir pieejami - e-prasmēm ir izšķiroša nozīme Eiropas kā reģiona konkurētspējas paaugstināšanā. Krīze ir norādījusi uz nopietniem mūsu ekonomiku un darba tirgu trūkumiem. Laikā, kad bezdarba līmenis pārsniedz 10%, mēs joprojām nesagatavojam pietiekami daudz profesionāļu IT jomā. To ilustrē IKT absolventu skaita konstants pieaugums līdz 2005. gadam, bet samazinājums kopš tā laika, savukārt procentuāli zemā līmenī saglabājas sieviešu studenšu skaits. Biznesa līderi brīdina, ka mēs varam saskarties ar plašām plaisām konkurētspējā un inovācijā, kas savukārt kavēs ilgtermiņa izaugsmi. Mums ir vajadzīgi ne tikai IKT profesionāļi, bet visās profesijās un visos sektoros arī vadītāji un uzņēmēji, kuriem ir e-prasmes. Eiropa joprojām ir labā situācijā, lai risinātu nākotnes izaicinājumus. Lai pievērstu uzmanību apstākļiem, kas nodrošina IKT potenciāla izmantošanu, Eiropas Komisija ir izstrādājusi ilgtermiņa stratēģiju un Eiropas digitālās darba kārtības plānu. Ir panākts ievērojams progress, taču ar to nepietiek: nepieciešams ieguldīt papildus resursus un paātrināt procesus. Ar rekordlielu bezdarba līmeni un pesimistiskām ekonomikas perspektīvas prognozēm fonā Eiropas Komisija nāks klajā ar ierosinājumiem jaunai industrijas politikai, kas sekmēs izaugsmi 2012. gadā. Manifestā ietvertas daudzas svarīgas idejas, ko ierosinājuši valdības pārstāvji, izglītības un pētniecības jomas līderi, vadošie politiķi. Tas ataino galvenās Eiropas e-prasmju izaicinājuma komponentes, kā arī sniedz ļoti noderīgus padomus par to, ko nepieciešams paveikt. Esmu no sirds pateicīgs tiem, kas dalās savā gudrībā, pieredzē un enerģijā, ieguldot kopīgā vīzijā un darba plānā. Šis Manifests ir aicinājums strādāt visiem mums.

Antonio Tajani

Eiropas Komisijas viceprezidents Atbildīgs par rūpniecību un uzņēmējdarbību PRIEKŠVĀRDS

IEVADS Veidojot Eiropas digitālās spējas Don Tapscott Eiropu šobrīd ietekmē vairāki kritiski, savstarpēji saistīti apstākļi: valstu parādi, jauniešu bezdarbs, sliktais ekonomiskais stāvoklis, sabiedriskie nemieri, institucionālā krīze un citas problēmas. Ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē nozaru ekonomika un daudzas ar tām saistītās institūcijas nespēj pilnvērtīgi strādāt. Mēs redzam krīzi nozarēs, redzam valdības, kas nespēj izdarīt savu darbu, bankrotējušus mediju galvenos izdevumus, piemēram, avīzes, neveiksmīgus finanšu pakalpojumus, nepilnīgas transporta sistēmas, globālās kooperācijas un problēmrisināšanas institūcijas. Mums vajag no jauna izveidot un uzbūvēt daudzas no esošajām organizācijām un institūcijām, kas, kaut gan gadu desmitiem ir veiksmīgi strādājušas, tagad savu laiku jau ir nodzīvojušas. Tajā pašā laikā skaidrākas kļūst jauno uzņēmumu, nozaru un jaunās civilizācijas aprises. Šobrīd sabiedrībai ir pasaules vēsturē visspēcīgākā platforma, lai varētu apvienot cilvēkus, prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas izaugsmei, sabiedrības attīstībai un ilgtspējīgai pasaulei. Digitālās revolūcijas rezultātā tiek izjaukti vecie nozaru modeļi, un paveras jaunas iespējas. Strauji attīstās interneta pakalpojumi, internets kļūst par arvien nozīmīgāku rīku komunikācijas nodrošināšanā, inovācijas ieviešanā un bagātību radīšanā. Interneta izmantošana radikāli samazina sadarbības izmaksas un tādejādi būtiski maina veidu, kā mēs vadām sabiedrības spēju ieviest jauninājumus, ražot preces, nodrošināt pakalpojumus un bagātību, veidojam sabiedrības vērtību sistēmu. Paātrinoties notiekošo pārmaiņu tempam, ātrāk varam izjust arī to radītās sekas. Digitālā revolūcija sola pārveidot mūsu ekonomiku un sabiedrību, nodrošinot labklājību, sociālo attīstību un stabilitāti. Uzņēmumi un kopienas sadarbojas jaunos veidos, strādājot pie kopēju problēmu, uzdevumu un jautājumu risināšanas. Visā pasaulē cilvēki sadarbojas kā nekad agrāk, pārveidojot mūsu institūcijas, saglabājot mūsu planētu, veselību un mūsu eksistenci. Pārmaiņas ir jūtamas no izglītības līdz zinātnei, pilsoniskajai līdzdalībai un demokrātijai, ienesot šajās jomās 21. gadsimta principus: sadarbību, atvērtību, dalīšanos, savstarpējo atkarību un taisnīgumu.

e-Prasmju manifests

Tomēr ir arī kāda nopietna problēma. Eiropā attiecībā uz pieaugošajām digitālajām spējām pastāv dziļa plaisa starp digitālajām pārmaiņām nepieciešamajām prasmēm un darbaspēka zināšanām un prasmēm. Kā norādīts e-Prasmju Manifestā, neskatoties uz to, ka vidējais jauniešu bezdarba līmenis Eiropā ir 22%, darba devēji apgalvo, ka nespēj atrast piemērotus darbiniekus ar attiecīgajām vakancēm nepieciešamajām zinātniskajām un tehniskajām prasmēm. Nākotnē šī plaisa kļūs vēl izteiktāka. Nesenie London School of Economics (LSE) Viseiropas pētījumi liecina, ka, „neskatoties uz izplatīto pieņēmumu par digitālajā laikmetā dzimušajiem, Eiropas jauniešu vidū ir novērojams nopietns prasmju trūkums”. Londonas Ekonomikas skola arī pauž viedokli, ka pēdējos gados e-prasmju apgūšanas progress sabiedrībā ir apstājies. Apvienotajā Karalistē publicētās un labas atsauksmes ieguvušās Livingstone-Hope atskaites rezultāti ir līdzīgi, apstiprinot, ka izglītības programmas netiek veidotas saskaņā ar nozares vajadzībām un neatbilst tām. Piemēram, skolās tiek apgūtas tādas pamatprasmes kā teksta ievadīšana, bet netiek apgūtas daudz vairāk nepieciešamās, padziļinātās zināšanas par IKT rīku plašo klāstu, datorzinātni un programmēšanu. Pēdējie Eurostat 2009. gadā publicētie ziņojumi liecina, ka Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs augstākā līmeņa studiju pirmajos kursos zinātņu un tehniskos priekšmetus apgūst tikai 14.3 no 1000 jauniešiem 20-29 gadu vecumā. Tas ir paradoksāli, jo tieši jaunieši visvairāk izmanto IT, piemēram, 16-24 gadus vecie jaunieši izmanto internetu vidēji 5-7 reizes nedēļā. Neskatoties uz to, mazāk kā 30% zēnu un 15% meiteņu plāno no augstākā līmeņa izglītības programmām izvēlēties ar IT saistītus studiju priekšmetus. Distancēšanās no zinātņu un tehniskajiem priekšmetiem sākas jau pamatizglītības beigu un vidusskolas sākuma posmā. Tas ietekmē jauno talantu skaitu šīs nozares augstākā līmeņa studijās un rezultātā arī darbaspēka e-prasmju līmeni. Ir jāizvirza tālejoši mērķi un jāievieš pārmaiņas, lai nodrošinātu Eiropas jauniešu vajadzības, pozitīvi iespaidotu viņu attieksmi pret zinātņu un tehniskajiem studiju priekšmetiem, tādējādi arī motivējot un veicinot sasniegumus šajos studiju kursos, un sagatavojot jauniešus darba gaitām.

Digitālo prasmju trūkums ir samilzusi problēma Šī problēma ir sasniegusi milzu apmērus, jo visās nozarēs ļoti būtiskas ir tehnoloģiju lietošanas prasmes, spējas un iemaņas. Globalizācija un digitālā revolūcija radikāli izmaina vecos industriālisma modeļus, t.sk. inovāciju ieviešanas, ražošanas, piegādes un visu citu ekonomisko darbību modeļus. Kā jau vairākus gadus esmu rakstījis, uzņēmumi, kas maina sevi ar tehnoloģiju palīdzību, ir vairāk inovatīvi, jo talantu sadarbība tiešsaistē

IEVADS

ir daudz efektīvāka. Sociālie mediji iesaista klientus uzņēmuma biznesa tīklā, tāpēc uzņēmumam ir labākas attiecības ar klientiem. Internets, mobilitāte, tā saukto „lielo datu” (big data) apjoma palielināšanās un jaunās paaudzes datu analītiķi ļauj uzņēmumiem uzlabot sasniegumus un paaugstināt konkurētspēju. Radušās situācijas iznākums ir tāds, ka darbaspēka ierobežoto nepieciešamo digitālo zināšanu un prasmju dēļ, atpaliek gan Eiropas uzņēmumi, gan valdības un citas institūcijas. Tomēr ir vēl kāda problēma, t.i., jauniešu bezdarbs, kas šobrīd Eiropā pārsniedz 22%. Pēdējos 10 gados šis skaitlis pakāpeniski pieaug, Grieķijā un Spānijā jauniešu bezdarbs ir sasniedzis gandrīz 50% robežu. Daudzi tajā vaino tehnoloģiju ieviešanu, bet tas nav galvenais cēlonis. Pēdējā tehnoloģiju attīstības viļņa laikā ar mērķi samazināt izmaksas un it īpaši nodarbināto skaitu tika automatizēti daudzi procesi. Digitālās revolūcijas tālākajos posmos tehnoloģijas tiek izmantotas, lai ne tikai automatizētu procesus, bet lai paaugstinātu cilvēku spējas. Datori ir kļuvuši par informācijas, zināšanu, cilvēka pieredzes apmaiņas un komunikācijas instrumentiem. Tehnoloģijas vairs nav tikai automatizēšanas instruments, turklāt globālajā tirgū tās kalpo konkurētspējīgu uzņēmumu un ekonomiku izveidošanai, rezultātā izveidojot arī jaunas darba vietas. Nenoliedzami, jauni sadarbības modeļi varētu samazināt dažu profesiju nozīmi un likt uzņēmumiem pārveidot un samazināt darbinieku skaitu bet, no otras puses, nevar noliegt arī to, ka informācijas tehnoloģijas var palīdzēt maziem uzņēmumiem, palielinot viņu jaunrades spējas. Šobrīd visvairāk darba vietas rada tieši jaunie un nelielie uzņēmumi. Kauffman Foundation 2007. gada pētījums Savienotajās Valstīs atklāja, ka jaunas darbavietas tiek radītas galvenokārt jaunos uzņēmumos, tas ir, astoņi no desmit miljoniem jauno darbavietu tika radītas mazāk kā 5 gadus vecos uzņēmumos. Valdību vadītāji neizprot šo situāciju un vēršas pie valstu lielākajiem un veiksmīgākajiem uzņēmumiem kā jaunu darbavietu avota. Īstenībā internets ir pavēris iespēju jaunai uzņēmējdarbības un biznesa modeļu ērai. Mazie uzņēmumi var izmantot daudzas no lielo uzņēmumu iespējām, ja tie pratīs izvairīties no lielo uzņēmumu galvenajiem trūkumiem, kas var kavēt inovācijas, t.sk. birokrātiju, iesīkstējušām paražām, sistēmām un darba organizāciju. Atvērta inovācija, kur talantam nav obligāti jānāk no uzņēmuma iekšienes, sniedz labumu visiem uzņēmumiem, sevišķi mazajiem. Nesen izveidotie uzņēmumi, izmantojot jaunos interneta resursus, var nodrošināt piekļuvi globālajam tirgum, kāda iepriekš bija pieejama tikai lielajiem uzņēmumiem.

e-Prasmju manifests

Uzņēmējdarbība vienmēr ir bijusi IKT nozares dzinējspēks, un arī citas nozares arvien vairāk pielieto šo modeli. Uzņēmējdarbības un inovāciju radīšanas prasmes kļūs par nākotnes e-prasmju nozīmīgiem elementiem. „Prasmes un darbaspēka attīstība būs Eiropas ekonomiskās nākotnes valūta,” norāda Microsoft un Eiropas E-Prasmju Asociācijas līdzpriekšsēdētājs Jan Muehlfeit. Uzņēmējdarbība rada jaunas darba vietas, savukārt sadarbība un tīklveida biznesa modeļi veicina konkurētspējīgu uzņēmējdarbību. To var attiecināt arī uz pašu IKT nozari un visu ekonomiku, tikai trūkst vienas sastāvdaļas. Ja mēs vēlamies cīnīties ar strukturālo bezdarbu, Eiropai nepieciešams izvirzīt jaunas valdību vadlīnijas, jo tehnoloģiju piedāvātās iespējas ir universālas un Eiropas uzņēmumiem ir jābūt gataviem globālajai konkurencei. Tikpat labi arī uzņēmējs Indijā vai Ķīnā var izmantot globālās piegādes un starptautiskās sadarbības sniegtās iespējas, un, izmantojot dažādās tiešsaistes platformas, nodrošināt klientu apkalpošanu. Tomēr jaunās darbavietas neradīsies proporcionāli visā pasaulē, bet vietās, kur esošā kultūra, institūcijas un talanti ir spējīgi tirgū ievest jaunās inovācijas. Eiropai ir svarīgi ar savām noderīgajām e-prasmēm izvirzīties globālās konkurences priekšplānā un izveidot darbaspēku, t.sk. uzņēmējus un vadītājus, kuriem būtu padziļinātas zināšanas par tehnoloģiju lietošanu un kuriem digitālās revolūcijas kultūra būtu iekodēta viņu DNS. Lai veicinātu uzņēmējdarbības un jaunu darbavietu attīstību, valdībām ir jāinvestē izglītībā, izveidojot augsti kvalificētu, e-prasmīgu darbaspēku. Valdībai ir arī jāizvairās no protekcionisma un jānodrošina, lai uzņēmējiem būtu atvērts globālais tirgus. Valdības var ar nodokļu atvieglojumiem un citām darbībām atbalstīt pētījumus un attīstību, tādējādi palīdzot jaunajiem uzņēmumiem piekļūt riska kapitālam un tirgus atbalstam. Lai iesaistītu pilsoņus un liktu viņiem aizdomāties par uzņēmējdarbības veicināšanu, valstu vadītāji varētu veidot digitālas konferences un dažādus pasākumus jaunu ideju radīšanai. Ja Eiropa šajā globālajā tirgus ekonomikā vēlas veidot un saglabāt jaunas darba vietas, valdībām ir jāpārstāj paļauties uz lielajiem uzņēmumiem un jākļūst par līderi uzņēmējdarbības veicināšanā. Šīm pārmaiņām pie katras iespējas ir jānorit gan skolās, gan mediju un citos sektoros. Katrai Eiropas dalībvalstij ir nepieciešamas ieinteresēto personu partnerību iniciētas „Darbavietas caur e-Uzņēmējdarbību” ( Jobs Through e Entrepreneurship) kampaņas, kuras pievērstu uzmanību e-Prasmju attīstīšanai un jaunu uzņēmumu veidošanas un attīstības iespēju veicināšanai.

IEVADS

Tomēr šodien Eiropā vairāk kā 300 miljoni cilvēku ir norobežoti no digitālās ekonomikas. e-Prasmju apguve varētu palielināt prasmīgu darbinieku skaitu, nodarbinātības iespējas un sniegtu Eiropai tik ļoti nepieciešamo produktivitāti. Lai nodrošinātu konkurētspēju šajā 21. gadsimta izaicinājumu pilnajā darba tirgū, darbiniekiem ir jāturpina attīstīt savas esošās prasmes. e-Prasmīgu profesionāļu algas ir daudz lielākas kā to darbinieku, kuriem nav tik plašu zināšanu. Lai e-prasmes tiktu pilnībā izmantotas, sekmētu efektīvas, uz IT balstītas inovācijas, virzītu ekonomikas atveseļošanos un produktivitātes pieaugumu, ir jāievieš stabilas organizatoriskās stratēģijas un paņēmieni. Praktiskās iemaņas ir nepieciešamas vairākos nozīmīgos līmeņos: • Visiem darbiniekiem ir jābūt kompetencei, zināšanām un iemaņām darbā ar mūsdienu instrumentiem, ņemot vērā, ka tie kļūst arvien nozīmīgāki katras amata funkciju veiksmīgai izpildei. • Arī visu līmeņu vadītājiem jābūt e-kompetentiem. Tas ir priekšnosacījums, lai saprastu, kā jaunie mediji var pārveidot uzņēmumu, padarot to veiksmīgāku. Salīdzinot ar citām pasaules vietām, eiropiešu vadītāji ir lēnāk pielāgojušies personālo datoru lietošanai. Tehnoloģiju izmantošanā viņiem vajadzētu būt pirmajiem un ar savu rīcību rādīt piemēru uzņēmuma darbiniekiem. Vadības apmācība un e-vadība ir visa pamats. • Mums nepieciešams daudz nopietnāk attīstīt IT profesionāļu kompetenci kā tādu. Lai radītu un uzturētu IKT vidi, uzņēmumiem un valdībām nepieciešami programmētāji, analītiķi, sistēmu izstrādātāji un arhitekti. • IKT sektoram ir nepieciešami jauna līmeņa talanti – profesionāļi, kas varētu konkurēt globālajā tirgū. Eiropai vajadzīgs pasaules klases darbaspēks ar zinošiem, augstas klases tehniķiem, izgudrotājiem un tehnologiem. Ņemot vērā Silikona Ielejas, Bengalūras, Pekinas un Seulas inovāciju centru ārkārtīgi straujo attīstību, pārmaiņām Eiropā jāiestājas pēc iespējas ātrāk. • IKT sektora talantu trūkuma problēma ir STEM (zinātņu, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas) izglītības aisberga redzamā daļa, tas ir, Eiropai nepieciešams paaugstināt savas spējas visās iepriekšminētajās jomās.

e-Prasmju manifests

Ar to es nevēlos teikt, ka nozīme ir tikai tehniskajai izglītībai vai arī, ka „prasmes” vārda tradicionālajā nozīmē ir vienīgās svarīgās, bet gan, ka izglītībā ir nepieciešama sabalansēta pieeja eksaktajām un humanitārajām zinātnēm. Humanitārajām zinātnēm joprojām ir vieta bakalaura studiju programmās. Vakar, saņemot diplomu, students bija gatavs dzīvei, bija tikai jāseko savas nozares attīstībai. Saņemot diplomu šodien, students ir konkurētspējīgs un gatavs darbam, tēlaini sakot, 15 minūtes. Ja pirmajā studiju gadā students apguva kursu Tehnoloģijas, tad puse no tā, ko viņš iemācījās, pēc četriem gadiem jau ir novecojusi informācija. Protams, joprojām zināšanas ir svarīgas, jo lai veiksmīgi izpildītu visas darbības un piedalītos sarunās, mēs nevaram paļauties tikai uz Google meklētāja palīdzību. Tomēr daudz svarīgāka ir personas spēja mācīties mūža garumā, domāt, izpētīt, atrast informāciju, analizēt, apkopot, to strukturēt un kritiski izvērtēt, izmantot problēmu risināšanā pētījumu metodi, sadarboties un komunicēt. Šīs spējas ir sevišķi svarīgas studentiem un darba devējiem, kas globālajā ekonomikā vēlas būt konkurētspējīgi. Mūsdienās darba tirgus ir globāls un, ņemot vērā biznesa tīklveida modeļus, intelektuālie darbinieki saskaras ar kompetenci reāllaikā. Darbiniekiem un vadītājiem ir jāmācās, jāadaptējas un jāstrādā kā nekad agrāk. Tāpēc, kad šajā Manifestā tiek izmantots vārds „e-Prasmes”, tas netiek lietots, lai vienkārši apzīmētu ierobežotas iemaņas darbā ar noteiktiem digitālajiem instrumentiem, bet gan attiecas uz dziļu izpratni un spēju mūža garumā papildināt savas zināšanas par visām nepieciešamajām digitālās revolūcijas jomām, tās tehnoloģijām, aplikācijām, pielietojumu un transformācijas iespējām.

Tātad, kas īsti ir jādara? Lai izmantotu digitālās revolūcijas potenciālu un ietu kopsolī ar globālo konkurenci, Eiropai ir jāmaina sava darbaspēka prasmes, zināšanas un spējas. Nozares speciālistiem, izglītības iestādēm un valdībām kopā ir viss nepieciešamais, lai nodrošinātu ilgtermiņa, veiksmīgu darbību, kas radītu jaunas darba vietas, veicinātu konkurētspējas un produktivitātes palielināšanos. Eiropas darbiniekiem ir nepieciešami rīki, lai izmantotu digitālo tehnoloģiju sekmēto un inovāciju radīto iespēju vilni. Visiem iedzīvotājiem jānodrošina iespēja izmantot IKT apmācību iespējas. Liela nozīme šai procesā ir Eiropas e-prasmju nedēļai, kuras laikā notiekošās aktivitātes sekmē Eiropas Komisijas 2007. gada paziņojumā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Šajā paziņojumā iekļauts aicinājums pamatskolas un vidusskolas mācību programmās iekļaut e-prasmju apguvi. Mums ir jāliek lielāks uzsvars uz eksakto zinātņu apmācību, sevišķi uz matemātiku un fiziku. Jauniešiem ir jāsaprot, ka e-prasmes paver tiem lielākas karjeras iespējas.

IEVADS

Robeža starp izglītības sektoru un nozari kļūs arvien neskaidrāka, un tas ir labi. Tādējādi tiks veicināta labāka saskaņa starp nozares prasībām un pētījumiem, kā arī tiks sagatavoti augsti kvalificēti IT profesionāļi, kas savukārt sola palielināt biznesa vērtību. Tajā pašā laikā Eiropai ir jāpievērš uzmanība arī jautājumam par to, kā labāk izmantot esošos talantus. E-Prasmes ir lielisks papildinājums jebkura pieredzējuša profesionāļa zināšanām. IDC pētījuma rezultāti liecina, ka līdz 2015.gadam 90% darbavietās būs nepieciešamas pamata e-prasmes. Pilnais e-Valdības potenciāls kļūs redzams tikai tad, kad visiem Eiropas iedzīvotājiem būs pieejams internets un viņi būs apguvuši e-prasmes. Mums ir vajadzīgi digitālo tehnoloģiju lietošanas kursi tām sociālajām grupām, kurām pastāv atstumtības risks. Pat pensijā, rūpējoties par savu veselību, ikdienas finanšu un personīgajām lietām, vecākā gadu gājuma iedzīvotāji varētu gūt labumu no plašākām un labākām e Prasmēm. Steidzami jārisina jautājums par satraucošo sieviešu dzimuma darbinieku skaita samazināšanos IKT nozarē. Šī tendence kavē ekonomisko izaugsmi, un visām valstīm ir jāveic pasākumi, nodrošinātu abu dzimumu pārstāvju līdzsvaru. Sieviešu nepietiekamā pārstāvniecība IKT studiju programmās rada talantu trūkumu IKT uzņēmumos un ekonomikā kopumā. Eiropas e-prasmju problēmu risināšanai būs nepieciešami ievērojami uzlabojumi vadības praksē, lai gūtu ieņēmumus no plašajām uzņēmējdarbības un biznesa iespējām. Mums vajag savienot tehnoloģiskās zināšanas ar citām biznesa iemaņām. Inovāciju Vērtību institūts ir noteicis, ka daudzos uzņēmumos IT departamenti strādā nepilnīgi un uzņēmumu vadība nevēlas ieguldīt inovācijās. Pētījuma rezultāti parāda, ka lielākie uzņēmumi vislabāk spēj ieviest inovācijas, ja bizness un IKT darbojas kopā. Sekmējot Eiropas e-Kompetenču standartu un sertifikāciju ieviešanu, tiks paaugstināta darbinieku profesionalitāte IKT jomā un radīta motivācija iegūt padziļinātas e-prasmes. Tas palīdzēs noteikt gan valsts, gan privātajā sektorā nepieciešamās zināšanas, prasmes un kompetences. Standarts stiprinās arī Eiropas universitāšu lomu IKT darbinieku un e-kompetentu vadītāju izglītošanā. Lai gūtu sasniegumus IKT nozarē, prasmes būs jāpilnveido saskaņā ar jaunajām nozares attīstības tendencēm. Šajā Manifestā mēs, ieinteresētās personas e-Prasmju Stratēģijas īstenošanā un tās atbalstītāji, apliecinām savu gatavību izveidot Eiropas līmeņa sadarbību inovāciju veicināšanai izglītībā. Inovācijas ir sevišķi svarīgas IKT izglītībā un e-prasmju attīstībā.

e-Prasmju manifests

Don Tapscott ir viens no pasaulē visvairāk pārdoto grāmatu autoriem, pēdējā viņa un Anthony D Williams sarakstītā grāmata ir “Makrovikinomika” (Macrowikinomics). Šobrīd Don Tapscott vada globālo problēmu risināšanas un jauno vadības modeļu izpēti.

e-Prasmju manifests

SATUR S Priekšvārds

Ievads: Veidojot Eiropas digitālās spējas

Saturs

Vispārējs pārskats: Kopējā aina: atjaunotie centieni pēc izcilības un inovācijas 1. nodaļa: Inovatīva izglītība: Eiropas nākotnes darbaspēks 2. nodaļa: Talanta iegūšana un izmantošana

3. nodaļa: Ceļā uz vērtībās orientētu IT darbību 4. nodaļa: Pilnībā atklājot sieviešu potenciālu

5. nodaļa: Nākotnes vīzija

Ieguldītāju biogrāfijas

Bibliogrāfiskās atsauces

SATURS

VISPĀR ĒJS PĀR SKATS: Kopējā aina: atjaunotie centieni pēc izcilības un inovācijas Dr. Bruno Lanvin Ideja par Eiropu kā ‘reālistisku utopiju’ šobrīd saskaras ar tās pirmo patieso lakmusa testu. Lai arī tā ir nenoliedzami globāla, esošanai krīzei dažādās pasaules daļās ir atšķirīgas formas un izpausmes. Pirmo reizi modernajā vēsturē ir noticis tā, ka krīze ir sākusies laikā, kad galvenā ražojošā ekonomika nav galvenā patēriņa ekonomika. Pirmo reizi modernajā vēsturē ir noticis arī tā, ka starptautiskās konkurētspējas priekšrocības ir balstītas uz faktoriem, kuri ir ļoti minimāli saistīti ar dabas veltēm, ģeogrāfiju vai ‘ilgstošām tehnoloģiskām priekšrocībām’.

Steidzamības sajūta Šādā strauji mainīgā vidē Eiropa ir spiesta noteikt savas nākotnes labklājības pamatus. Pēdējās dekādes laikā Eiropa šajā sakarā ir izdarījusi stratēģiskas izvēles: konkurētspējīgas un iekļaujošas ekonomikas veidošana, kā arī atrašanās priekšgalā vides aizsardzībā un inovācijā. Esošā krīze padara šīs izvēles dārgākas un vienlaikus arī vērtīgākas. Ja kaut kas ir mainījies Eiropā attiecībā par e-prasmju jautājumu, tad tā ir steidzamības sajūta, ko tā nes: bezdarba rādītāji Eiropā turpina pieaugt, kamēr Amerikas Savienotajās Valstīs un citās pasaules daļās (skatiet diagrammu zemāk) augstākais punkts šķiet jau ir garām. Bezdarba rādītāji ES-27, EZ-17, ASV & Japāna, sezonāli izlīdzināti, 2000. g. janvāris - 2012. g. janvāris EZ-17

% 10

ES-27

ASV

8 6

Japāna

4 ‘00

’01

‘02

’03

Avots: Eurostat 2012

e-Prasmju manifests

‘04

’05

‘06

’07

‘08

’09

‘10

’11

‘12

kalendārais gads

Patiesi satraucošs ir augstais Eiropas jauniešu (vecumā no 15 līdz 24 gadiem) bezdarba līmenis. 2012. gada janvārī apkopotie dati (skatiet diagrammu zemāk) uzrāda 22.4% lielu bezdarbu jauniešu vidū ES-27 un 21.6 % Eirozonā. 2011. gadā šie rādītāji bija attiecīgi 21.1 % un 20.6 %. Zemākie rādītāji tika novēroti Vācijā (7.8 %), Austrijā (8.9 %) un Nīderlandē (9.0 %), savukārt augstākie Slovākijā (36.0 %), Grieķijā (48.1 % novembrī) un Spānijā (49.9 %). Šis pats atskaites punkts par bezdarba rādītājiem ASV ir 8.3 % un Japānā 4.6 %. Jaunatnes bezdarba rādītāji ES-27 un EZ-17, sezonāli izlīdzināti, 2000. g. janvāris - 2012. g. janvāris ES-27

% 22

EZ-17

20 18 16 14 ‘00

’01

‘02

’03

‘04

’05

‘06

’07

‘08

’09

‘10

’11

‘12

kalendārais gads

Avots: Eurostat 2012

Šī jaunā steidzamības sajūta sakrīt ar pieaugošo iespaidu par to, ka jaunās ražošanas tehnikas, jaunās patēriņa iezīmes un jaunās uzvedības tendences piedāvā auglīgus pamatus, lai ģenerētu ‘darba vietām bagātu atlabšanu’ Eiropā, nepiekāpjoties savam uzstādītajam mērķim kļūt par pasaules līderi produktivitātē, inovācijā un iekļaušanā. Šī ir vieta, kur informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) kļūst par centrālo elementu nākotnes analīzē un politikā, lai radītu daudz jaunu darbavietu un nodrošinātu Eiropas ilgtspējīgu attīstību.

Jaunas iespējas Pēdējo desmit gadu laikā pasaule ir pārgājusi no 12 uz 247 miljardiem e-pastu dienā, no 400 000 uz 4.5 miljardiem īsziņām un no vidēji 2.7 stundām nedēļām tiešsaistē uz satriecošām 18 stundām: tādā pasaulē individuālās, sociālās, profesionālās un vadības prasmes ir jāpielāgo un jādefinē no jauna.

VISPĀRĒJS PĀRSKATS: KOPĒJĀ AINA

Jauni uzlabojumi IKT jomā (piemēram, mākoņskaitļošana, liela apjoma dati, sociālie mediji, mobilais internets u.c.) rada nepieciešamību pēc jaunām prasmēm, un iespaidīgas iespējas tiem, kuri pirmie tās apgūs un attīstīs. Šajā nodaļā var iepazīties ar datiem par pašreizējo un sagaidāmo e-prasmju piedāvājuma un pieprasījuma līmeni. Dati parāda pastāvīgu deficītu Eiropai kā kopumam: augstie bezdarba rādītāji un ievērojamais neaizpildīto darba vietu piedāvājumu skaits ‘e-prasmju sfērā’ ir kombinācija, kas ir viens no pārsteidzošākajiem paradoksiem, ko Eiropas darba vide ir piedzīvojusi. Šis ir laiks, kad izvēlēties stratēģiski pareizāko virzienu, lai skatītu e-Prasmju jautājumu, nozīmīgi ir rīki un procesi, kuri jāpielāgo šīs problēmas risināšanai. Tā kā globālā konkurētspēja ir arvien vairāk saistīta ar zināšanām un inovāciju, tad ir skaidrs, ka Eiropai ir jāattīstās uz esošā pamata (piemēram, IKT sektors un zināšanu ekonomika), lai izveidotu ilgtspējīgas salīdzinošās priekšrocības starptautiskā mērogā. Tomēr, sava darbaspēka kvalitātes un struktūras pielāgošana grūtībām un iespējām, rodas globālās zināšanu ekonomikas laikmetā, ir izaicinājums, kuru ignorējot tiek apdraudēta nākotne un centieni padarīt Eiropu par globālu spēku un paraugu ‘konkurētspējai ar iekļaušanu’. Tas ir tas, par ko ir e-prasmju izaicinājums. Ne mazāk.

Iekšējā un ārējā iztrūkstošā saite Ieinteresēto personu vidū valda plaša vienprātība par to, ka e-prasmes ir neaizstājamas, lai uzlabotu konkurētspēju, produktivitāti un inovāciju, kā arī Eiropas darbaspēka profesionālismu un nodarbinātību. Pastāv vajadzība nodrošināt to, lai vadītāju, IT speciālistu un lietotāju zināšanas, prasmes, kompetence un radošums atbilst augstākajiem globālajiem standartiem, kā arī, lai iesaistoties mūžizglītības procesā, viņi būtu informēti par jaunāko, apgūtu nepieciešamās zināšanas un prasmes. Eiropai nepieciešami e-prasmīgi cilvēki, lai nodrošinātu infrastruktūru un e-prasmīgi cilvēki, kas to lieto. Tādejādi e-prasmīga sabiedrība ir priekštecis zināšanās balstītai sabiedrībai. Nepietiekamu e-prasmju dēļ no plānotajiem un jau veiktajiem ieguldījumiem infrastruktūrā (piemēram, platjoslas internets), investīcijām netiks saņemta pilna atdeve. No ražošanas skatupunkta ir skaidrs arī, ka nepārtraukts nozīmīgs IT darbinieku iztrūkums nopietni apdraud Eiropas ekonomikas panākumus. Tas ietekmē augsto tehnoloģiju nozares attīstību un bremzē

e-Prasmju manifests

inovācijas ātrumu, kas attiecīgi ietekmē nodarbinātību un produktivitāti saistītajās nozarēs. Visbeidzot IT speciālistu trūkums novājina Eiropas spēju konkurēt globālā mērogā. Iekšēji šādi iztrūkumi rada draudu Digitālā Vienotā Tirgus sasniegšanu.

e-Prasmes ir atslēga Eiropas konkurētspējai, izaugsmei un darba vietām 2007. gada septembrī pēc plašām konsultācijām un diskusijām ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm Eiropas e-Prasmju Foruma kontekstā Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu par “e-Prasmēm 21. gadsimtam: Veicinot konkurētspēju, izaugsmi un darba vietas”, kas ietver ilgtermiņa ES e-prasmju stratēģiju. Šo stratēģiju dalībvalstis atbalstīja Konkurētspējas Padomes Noslēgumā 2007. gada novembrī. Ieinteresētās personas atbalstīja arī ilgtermiņa e-prasmju programmu. IKT nozare izveidoja e-Prasmju Nozares Vadības Padomi, lai nodrošinātu stratēģijas ieviešanu. Saistītā pētījumā tika atklāts, ka nacionālajām IT politikām ir tendence vērst uzmanību uz IT lietotāja pamatprasmju attīstību. IT speciālista prasmju attīstība bieži tiek uzskatīta kā daļa no padziļinātas profesionālās apmācības politikas. Tika noskaidrots, ka deviņās valstīs politikas mērķis ir attīstīt e-biznesa prasmes. Divdesmit sešās valstīs bija izstrādāta politika e-prasmju lietotājiem, kamēr vienpadsmit valstīs (Dānijā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Īrijā, Maltā, Spānijā, Portugālē, Krievijā, Apvienotajā Karalistē un Turcijā) politika paredzēja speciālistu e-prasmju attīstību. Pētījumā tika identificētas kopā 45 programmas, kas bija paredzēta tieši IT speciālistu prasmju attīstībai. Ievērojams progress vērojams ES e-prasmju stratēģijas ieviešanā. Ir izstrādāta Eiropas e-Kompetences Struktūra, izveidots Eiropas e-prasmju karjeras portāls un nodrošinātas augsta ranga ieinteresēto personu partnerattiecības. Kopš tā laika ir atklātas jaunas aktivitātes. To skaitā ir darbības, kas saistītas ar piedāvājumu un pieprasījumu (ietverot iepriekš pārdomātu scenāriju attīstību), lai labāk paredzētu izmaiņas, tālāku Eiropas e-Kompetences Struktūras attīstību, sekmētu saistītos finansiālos un fiskālos stimulus. Šajā sakarā Eiropas e-Prasmju Nedēļa bija plaša informētības paaugstināšanas kampaņa e-prasmju veicināšanai, pieredzes apmaiņai, sadarbības sekmēšanai un ieinteresēto personu mobilizēšanai. Laikā, kad Eiropa joprojām cīnās par izeju no krīzes, 2007. gada skatījumam ir jauna vērtība: bezdarbs IT jomā visu laiku ir krietni zemāks par kopējiem

VISPĀRĒJS PĀRSKATS: KOPĒJĀ AINA

bezdarba rādītājiem. Tas nozīmē, ka IT sektora (un e-prasmju) izaugsmes stimulēšana ir pelnījusi tikt uzskatīta par pretciklisku politikas instrumentu, lai ģenerētu jau pirmīt pieminēto darba vietu atgūšanos.

Jaunas dimensijas globālajā sacensībā pēc talantiem Nozīmīga tendence, kas ietekmē pieprasījumu pēc e-prasmēm, ir globālā rekrutēšana. Apskatot tirdzniecības bilances, var secināt, ka Eiropa importē vairāk IT preces un eksportē vairāk IT pakalpojumus, tajā pat laikā eksportē dārgākus IT produktus un pakalpojumus un importē lētākas preces un pakalpojumus. Tāpēc ir skaidrs, ka Eiropai ir nepieciešami augsti kvalificēti e-prasmīgi speciālisti, kas var dot ieguldījumu inovācijā, jo īpaši pakalpojumu jomā. Eiropa pēdējās desmitgades laikā IT talantu piesaistīšanā nav bijusi ļoti veiksmīga. Lai Eiropā atrisinātu jautājumu par e-prasmju trūkumu un nodrošinātu stabilu to attīstību nākotnē, ārpakalpojumu un ārzonu izmantošana nav labākais variants. Pārspīlējot ar šādām metodēm, var apdraudēt inovatīvu produktu un pakalpojumu kvalitāti. Turklāt ir skaidras indikācijas, ka valstis, kas līdz šim aizpilda IT speciālistu iztrūkumu Eiropā, piemēram, Ķīna un Indija, pavisam drīz pašas saskarsies ar līdzīgām problēmām. Papildus profesionālai e-prasmju apguves nodrošināšanai Eiropā būs svarīgi arī atrast veidus, kā paaugstināt esošā darbaspēka e-prasmju kompetenci.. Šodien šis ‘e-prasmju globalizācijas tirgus’ sastāv no paaugstinātas augsti kvalificētu darbinieku mobilitātes. Globālie informācijas tīkli, teleklātbūtne, virtuālas komandas, kas strādā dažādās ģeogrāfiskās vietās un laika zonās – šie ir jaunās darba vides veidotāji, kur pareizu talantu piesaistīšana iegūst stratēģisku nozīmi. „Prasmju līmeņu uzlabošanas un akadēmiskās izcilības sekmēšanas sacensība rit pilnā sparā: izdevumi par augstāko izglītību, kā arī par pētniecību un attīstību strauji pieaug visā pasaulē – īpaši jaunattīstības valstīs.”

Laiks mērķtiecīgai darbībai Pielietojot INSEAD eLab ‘prasmju piramīdas’ paradigmu, ir skaidrs, ka Eiropai nepieciešams pievērsties izaicinājumiem katrā no tā trīs līmeņiem (1) lietotprasmes un pamatprasmes, tai skaitā e-Prasmes, matemātika un dabas zinības; (2) profesionālās prasmes, kas nepieciešamas darba

e-Prasmju manifests

tirgum un ne tikai tiek iegūtas formālajā izglītībā, bet aizvien pieaugoši arī ‘darbā uz vietas’; (3) globālās zināšanu ekonomikas (GZE) talanti, kas ir mazāk noteikti, bet ir iesaistīti komandu vadīšanā un izmaiņu plānošanā, un kas ir kritiski inovācijai. Lai gan Eiropai rādītāji par pamata un profesionālajām iemaņām ir labāki kā daudziem citiem konkurentiem, tie nav izcili nevienā no trim kategorijām (skatiet zemāk).

1. lī men is

2. lī men is

3. lī men is

Globālo zināšanu ekonomikas talanti: Trešais (augstākais) līmenis ietver daudz smalkākas, bet mazāk izmēramas nepieciešamās prasmes, lai vadītu un pārvaldītu multikulturālas komandas, lai strādātu virtuālās komandās, un lai risinātu, GZE paredzētu un vadītu izmaiņas. Šīs prasmes ir kritiskas inovācijai talanti un jaunu izaicinājumu un problēmu risināšanai.

Profesionālās prasmes

Profesionālās prasmes: Otrais (vidējais) līmenis atbilst zināšanām un iespējām, kuras var iegūt kvalificējoties noteiktiem darbiem. Liela daļa no šīm prasmēm var tikt ģenerētas ar formālo izglītību (piem., ar inženierskolām, juridiskajām skolām un universitātēm). Tomēr pieaugoša daļa no šīm prasmēm ir iegūtas “esot darbā”. Lietotprasmes un pamatprasmes: e-Prasmju Piramīdas pirmais (bāzes) līmenis ietver fundamentālās

Lietotprasmes & prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas indivīdam, lai dzīvotu modernā sabiedrībā. Tās ietver ne tikai tradicionālas lietotpamatprasmes (matemātika, dabas zinības, IT lietotprasmes) pramses (piem., rakstīšanu, lasīšanu un matemātikas pamatprasmes), bet arī pieaugoši IT lietotprasmes.

Avots: Lanvin, B. un Fonstad, N. (2009), "Who Cares? Who Dares? Providing the skills for an innovative and sustainable Europe (Kuru tas interesē? Kas uzdrošinās? Nodrošinot iemaņas inovatīvai un ilgtspējīgai Eiropai)” INSEAD eLab, Marts 2009

2009. gadā INSEAD novērtēja Eiropu ar B atzīmi par pamatprasmēm, B mīnus par profesionālajām prasmēm un C par GZE talantiem. Kopš tā laika lietas nav virzījušās uz labo pusi. Taču nav iemeslu, kāpēc Eiropai vajadzētu palikt astē: Somija, Dānija un Zviedrija, piemēram, ir augstu rangā globālajos indeksos. Kamēr ‘uz vietas darbā’ apmācības būs būtiska risinājuma daļa, galvenā atslēga uz panākumiem ir izglītības sistēmā. Eiropas izglītības sistēmām, sākot no pamatskolas līdz universitātes līmenim patiešām ir nepieciešama sistemātiska transformācija, lai digitālās prasmes varētu veiksmīgi integrēt mācību programmās. Šādām pārvērtībām būs nepieciešama cieša sadarbība starp izglītību un uzņēmējdarbību, izpratne par fundamentālu reformu vajadzību un ievērojami lielākiem ieguldījumiem. Eiropa iegulda daudz mazāk augstākajā izglītībā nekā to dara Amerikas Savienotās Valstis un Japāna. Nesenā Economist Intelligence Unit (EIU) pētījumā tika atklāts, ka Amerikas Savienotās Valstis, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Īrija un Dienvidkoreja ir visspēcīgākās valstis pareizā IT talantu attīstībā. EIU uzskata, ka šo valstu panākumu atslēga ir tā, ka strauji tiek paplašināta uzņemšana augstākās izglītības studiju programmās, tai skaitā dabaszinātnēs un inženierzinātnēs. Šajās valstīs tiek vadītas arī pasaules

VISPĀRĒJS PĀRSKATS: KOPĒJĀ AINA

klases universitātes vai tehnoloģiju institūti, kas nodrošina speciālistus ne tikai ar tehniskajām prasmēm, bet arī ar uzņēmējdarbības un vadības prasmēm.

Realizējot Digitālo Stratēģiju Eiropai 2010. gadā Eiropas Komisija formāli pieņēma viceprezidentes Neelie Kroes Digitālo Programmu Eiropai, uzsverot septiņas prioritārās jomas: izveidot vienotu digitālo tirgu, nodrošināt lielāku savietojamību, paaugstināt uzticību internetam un tā drošību, nodrošināt ievērojami ātrāku interneta pieslēgumu, palielināt ieguldījumu pētniecībā un attīstībā, sekmēt digitālo prasmju attīstību, pielietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, lai stātos pretī izaicinājumiem, ar ko saskaras sabiedrība, piemēram, klimata maiņa un sabiedrības novecošana. Kā ieguvumi jāmin, piemēram, vienkāršāko elektronisko maksājumu veikšana, rēķinu apmaksa, e-medicīnas ieviešana. Eiropas Komisija: • Veicinās e-līderību un IKT profesionālismu, lai apzinātu un attīstītu Eiropas talantus un paaugstinātu IKT speciālistu kompetenci un mobilitāti visā Eiropā • Atbalstīs tiešsaistes rīku izveidi, lai novērtētu IKT speciālistu un datorlietotāju kompetenci, kuri ir saistīti ar Eiropas e-Kompetences Sturktūru un EUROPASS. • Veicinās lielāku sieviešu līdzdalību IKT darba tirgū • Noteiks digitālās prasmes kā prioritāti Eiropas Sociālā Fonda regulā (2014-2020) • Noteiks ES-mēroga digitālās kompetences un mediju lietotprasmes rādītājus. Lai sekotu šiem centieniem bija paredzēts, ka dalībvalstis: • Ieviesīs ilgtermiņa e-prasmju un digitālās lietotprasmes plānus • Iestrādās plaša mēroga e-mācības savos plānos par izglītības procesa modernizāciju, tai skaitā mācību programmās, mācību rezultātu novērtēšanā, kā arī skolotāju un pasniedzēju profesionālajā izaugsmē

e-Prasmju manifests

Ir salīdzinoši viegli redzēt kā augstāk aprakstītā topoloģija (prasmju piramīda) var tikt sasaistīta lielākoties pa tiešo ar katru no šiem darbības plāna punktiem. Izaicinājums būs to darīt regulāri Eiropas iestādēs un nacionālajā valdībās.

Jaunradīt, lai sasniegtu izcilību un sasniegt izcilību, lai jaunradītu Pēdējo gadu laikā vairākas ieinteresētās personas (īpaši rūpniecība) ir skaļi pieprasījušas rekomendācijas nekavējošai rīcībai. Dažas no tām minētas turpinājumā. ES un dalībvalstu līmenī varas iestādēm vajadzētu organizēt informatīvas kampaņas, kuras vadītu sabiedriskās/privātās partnerības, kurās aktualizē pieejamās karjeras iespējas tiem, kuri studē matemātiku, dabas zinības vai tehnoloģijas. Šādām kampaņām vajadzētu arī aktualizēt jautājumu par e-prasmju trūkumu, ko šobrīd piedzīvo Eiropas Savienība, kā arī brīdināt par sekām, ko rada pieaugošā atšķirība starp piedāvājumu un pieprasījumu. Līdz 2015. gadam visām pamatskolām un vidusskolām vajadzētu būt nodrošinātām ar platjoslas interneta pieslēgumu, un visiem skolēniem vajadzētu būt apmācītiem lietot internetu atbildīgā un drošā veidā. Būtu nepieciešams arī izvērst tādas papildus mācību aktivitātes kā laboratoriju apmeklējumus, atvērtās dienas uzņēmumos, pētnieku apmeklējumus. Stažēšanās iespējām, sniedzot studentiem orientējošo virzienu uz “Pārdodamām zināšanām”, vajadzētu būt padziļinātām divos svarīgos brīžos: kad pusaudži izlemj, ko studēt pēc vidusskolas beigšanas, un universitātes sākuma posmos, kad studenti izdara izvēli par turpmāko karjeras virzienu. Vidējā termiņā būtu jāņem vērā sekojošais: • Statistikas pārskatos par IT prasmju trūkumu vajadzētu norādīt konkrētas prasmes, kas ir īpaši zemā līmenī. Ir jāizstrādā ikgadēji Eirobarometru ziņojumi, kas analizē un apkopo darba devēju skatījumus attiecībā uz nepieciešamajām e-prasmēm nākamo trīs līdz piecu gadu laikā. • Skolotāju motivācija aktualizēt savas IT prasmes un modernizēt mācību metodes, lai digitālās mācības varētu kļūt par pamatmetodi.

VISPĀRĒJS PĀRSKATS: KOPĒJĀ AINA

• Eiropas Komisijai vajadzētu izveidot un finansēt starpskolu matemātikas un dabas zinību konkursus visā Eiropā, lai apbalvotu izcilākos skolēnus. Turklāt ir skaidrs, ka e-prasmju izaicinājums būs vienlīdz kvalitatīvs kā kvantitatīvs. Eiropai ir nepieciešami augsti kvalificētu IT speciālistu pulks, lai spētu apmierināt darba devēju vajadzības. Tirgus svārstībām pieaugot, tradicionālais ‘mācies, tad strādā’ modelis kļūst ar vien mazāk piemērots. Darba devējiem un izglītotājiem ir jādarbojas ciešā sadarbībā, lai varētu nodrošināt krietni progresīvāku prasmju apgūšanas programmu (piemēram, mācīties kā mācīties). Eiropas Savienības vadīta e-Prasmju stratēģija nevar būt vienkārši īstermiņa tēma. Ir skaidri redzama piedāvājuma un pieprasījuma problēma attiecībā uz e-prasmēm, kas kļūs arvien akūtāka. Pieaugs pieprasījums pēc tradicionālās tehnoloģijas infrastruktūras prasmēm, kā arī prasmēm, kuras nepieciešamas darbaspēkam, kas strādā zināšanu ekonomikas laikmetā. Tomēr visus šos ierosinājumus pārspēko ‘globālais inovācijas imperatīvs’, ar ko pašlaik saskaras Eiropa. e-Prasmes ir inovācijas ekosistēmas kritiska komponente. Citiem vārdiem sakot, Eiropai nepieciešams nodrošināt sevi ar izcilību e-prasmēs, lai saglabātu vadošu spēku globālajā inovācijas sacensībā. Eiropai nepieciešams būt pārākai, lai tā spētu jaunradīt. Līdzīgi Eiropai nepieciešams uzlabot tās izglītības un apmācību sistēmu, lai ģenerētu un piesaistītu vairāk talantus, pētniekus un augsti kvalificētus speciālistus un vadītājus. Augstākajā izglītībā tāpat kā mūžizglītībā un pamatizglītībā Eiropai nepieciešams jaunradīt, lai varētu sasniegt izcilību.

Nav laika gaidīt Eiropai kā reģionam ir jābūt ar iztēli, plaši jāatbalsta programmas, kas risina e-prasmju deficītu, kas ir strukturāla nevis cikliska problēma. Esošā krīze zināmā veidā ir radījusi nepareizu priekšstatu, jo zemāks pieprasījuma līmenis ir novedis pie nepareizām norādēm par to, ka e-prasmju iztrūkums mazinās. Lielākoties tā tomēr ir ilūzija. Ja Eiropas uzņēmumi, valdības un akadēmiskās aprindas nereaģēs pietiekami ātri, tad ekonomikas atveseļošanās posmā e-prasmju trūkums kļūs daudz aktuālāks. Tajās Eiropas ekonomikās, kas neizmantoja krīzi, lai nostiprinātu savu spēju radīt vairāk e-prasmīgu darbinieku, vadītāji attapsies atstumti no zināšanās balstītās un inovāciju vadītās globālās konkurētspējas sacensības.

e-Prasmju manifests

Tirgus prasmju pieprasījums

Kopējais pieprasījums & prasmju piedāvājums

Tirgus prasmju piedāvājums 2. Scenārijs : Mācību plāns e-kompetenču uzlabošanai

Tirgus prasmju piedāvājums 1. Scenārijs :

Prasmju trūkums

Nav uzsākta darbība

Laiks

Pirms krīzes

Krīze

Pēc krīzes

Avots: Lanvin, B. and Fonstad, N. (2010), “Strengthening e-Skills for Innovation in Europe” (Stiprinot e-Prasmes Inovācijai Eiropā), INSEAD eLab, 2010.

Raugoties uz neizbēgamo izaicinājumu, ko šobrīd Eiropā sagādā jaunatnes bezdarbs, rīcības steidzamībai rodas jauna nozīme. Mēs esam redzējuši tikai sākumu digitālajai revolūcijai – tās nākotnei jābūt stingri sasaistītai ar Eiropas plašajiem mērķiem (iekļaujoša konkurētspēja, ilgtspējīga un inovatīva izaugsme), tomēr jāpaliek stingri balstītai Eiropas pilsoņu pašreizējo vajadzību un gaidu piepildīšanā. Piedāvāt viņiem iespēju iegūt e-prasmes ir galvenais mērķis šajā sarežģītajā sistēmā.

VISPĀRĒJS PĀRSKATS: KOPĒJĀ AINA

1. nodaļa: Inovatīva izglītība: Eiropas nākotnes darbaspēks Kopš pirmā e-prasmju Manifesta izlaiduma 2010. gadā ekonomikas krīzei ir bijusi ievērojama ietekme uz nodarbinātības līmeņiem, īpaši jauniešu vidū, tomēr viens elements ir palicis gandrīz nemainīgs: neatbilstība starp prasmēm, kuras tiek apgūtas izglītības iestādēs, un prasmēm, kuras ir nepieciešamas darba vietās. Kā jau mēs to konstatējām pirmajā šā manifesta izlaidumā, tas ir paradokss: “Jaunieši ir jo īpaši iesaistīti kā IT lietotāji; 16-24 gadus vecie izmanto internetu no piecām līdz septiņām reizēm nedēļā. Neskatoties uz to mazāk nekā 30% zēnu un 15% meiteņu plāno studēt ar IT saistītus mācību priekšmetus augstākajā līmenī.” Nākotnes nesaistīšana ar dabas zinību un tehniskajiem priekšmetiem sākas jau agri (no pamatskolas pēdējām klasēm līdz vidusskolas izglītībai), tas ietekmē vēlāko jauno talantu pienesumu augstākajai izglītībai attiecīgajā jomā, un attiecīgi arī darbiniekiem vajadzīgo e-prasmju līmeni. Ir nepieciešami ambiciozi mērķi un izmaiņas visā izglītības sistēmā, lai apmierinātu Eiropas jauniešu vajadzības, pozitīvi ietekmētu uztveri un tātad motivāciju un sasniegumus dabas zinību un tehniskajos priekšmetos, akadēmiskajā dzīves posmā, labāk sagatavotu viņus vēlākajai profesionālajai dzīvei.

Studentu prasmju trūkums Eiropas programmā ir apsveicami mērķi attiecībā uz jauniešu apmācīšanu ar prasmēm, ko pieprasa darba tirgus, lai līdz 2020. gadam sasniegtu “ES nodarbinātības līmeni 75% sievietēm un vīriešiem vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem vecumā.” 2010. gada novembrī uzsāktajai iniciatīvai “Jaunas Prasmes Jauniem darbiem” ir īpaši mērķi, lai: • Veicinātu labāku nepieciešamo nākotnes prasmju paredzēšanu. • Veidotu veiksmīgāku prasmju un darba tirgus vajadzību atbilstību. • Satuvinātu izglītības un darba pasaules.

e-Prasmju manifests

Jaunieši, kuriem 2020. gadā būs 20 gadu, tagad mācās pamatizglītības posmā, tātad jau tagad izglītības sistēmai jānodrošina tāda digitālo prasmju apguve, lai 2020. gadā šie jaunieši būtu gatavi darba tirgum. Šī mērķa sasniegšanai Eiropas rekomendācija par Galvenajām mūžizglītības prasmēm, kas publicēta 2006. gadā, izceļ divas prioritāras tehnoloģisko zināšanu jomas: “dabas zinību un tehnoloģijas pamatprasmes” (iekļaujot teorētiskās zināšanas un tehnoloģisko rīku izmantošanu), kā arī “digitālo kompetenci” darbā ar IT rīkiem, atpūtai un komunikācijai. Eurostat ievāktie dati „Digitalizācijas programmas progresa ziņojumam” uzrāda satraucošu kompetences līmeni to jauniešu vidū, kuri izmanto digitālos rīkus: Joprojām pastāv nemainīga jaunu cilvēku grupa, kuri neizmanto internetu regulāri, it īpaši to cilvēku vidū ar zemu formālo izglītību – vidēji 13% jaunu cilvēku ar zemu formālo izglītību, kuri neizmanto internetu regulāri – pieaudzis līdz 50% dažās valstīs, piemēram, Rumānijā. Tikai 25% jaunu cilvēku visā ES uzskata, ka viņiem ir „augsts” interneta pamatzināšanu līmenis, kur augsts līmenis definēts ar spēju veikt piecas vai sešas darbības, ieskaitot informācijas meklēšanas iespējas, izmantojot meklētājprogrammas, e-pasta nosūtīšanu ar pievienotiem failiem, ziņu publicēšanu tērzēšanas istabās, intereškopās vai jebkādā tiešsaistes diskusiju forumā; interneta izmantošana, lai veiktu telefonzvanu; lietotājfailu glabāšanas iespējas, lai apmainītos ar filmām, mūziku utt.; tīmekļa lappuses izveide. Pieņemot, ka šie „augstie” prasmju līmeņi neietver profesionālas IT pamatprasmes, piemēram, sociālo tīklu, IT sistēmu uzturēšana, tīklu izveide vai programmēšana iesācēja līmenī, ir postoši pašreizējai paaudzei, kura, nokļūstot darba tirgū, sapratīs, ka lielam vairumam nav darbam nepieciešamo e-prasmju, it īpaši, kad Eiropas Brīvo darbavietu Pārraudzība norāda, ka datorzinātņu profesijas ir vienas no labākajām darba iespējām augsti kvalificētiem jauniem cilvēkiem.

Pamata IKT zināšanu politika Neskatoties uz skaidri redzamo studentu zināšanu trūkumu, salīdzinājumā ar to, ko no viņiem sagaida, politikas nostādnēs pamata IKT zināšanu apgūšana pamata un vidējās izglītības posmā ir plaši atbalstīta. Parasti tas tiek realizēts holistiskā manierē dažādos izglītības līmeņos:

1. NODAĻA: INOVATĪVA IZGLĪTĪBA

no skolotāja zināšanām līdz skolēna zināšanām, eDrošība un IKT, iekļaujot cilvēkus ar īpašām vajadzībām, kā arī mazinot digitālo sašķeltību. Šādas programmas risina arī infrastruktūras jautājumus, nosakot to, ka skolām ir pieeja svarīgām tehnoloģijām, piemēram, interaktīvajām tāfelēm, dažos gadījumos klēpjdatoriem, tāpat arī jau tradicionālām datorklasēm (fiksētām vai mobilām). Vairums Eiropas valstu prioritāte arī ir digitālais saturs, no praktiskām tiešsaistes kopienām skolotājiem un skolēniem līdz e-kladēm un resursu datu bankām. European Schoolnet Ziņojumā 2011, kurā apkopotas Eiropas valstu Izglītības ministriju sniegtās atskaites, minētas daudzas programmas un labās prakses piemēri, kas veicina pamata IKT zināšanu attīstību un atzīts tas, ka digitālās lietotprasmes ir fundamentāla moderno lietotprasmju koncepcijas komponente. Ir vairāku veidu pieejas, kā nacionālā mērogā nodrošināt digitālo zināšanu un prasmju apguvi, no atsevišķa IKT mācību plāna, kas parasti tiek koncentrēts uz IKT lietotāja prasmēm, līdz pat IKT ietveršanai katrā mācību priekšmetā. Dažas valstis (piemēram, Vācija) un reģioni ir iesaistījuši trešo pusi, lai nodrošinātu sertifikāciju un novērtētu pamata IKT zināšanas, piemēram, ar Visaptverošā Eiropas datorprasmes sertifikāta (ECDL) starpniecību. Tomēr, līdz šim brīdim, lielākā daļa neizvirza digitālo nošķeltību par galveno mērķi, un skolās ir liela dažādība attiecībā uz to, kā tās patiesībā ievieš valdību noteiktās programmas. Tas noteikti var izskaidrot lielu daļu neatbilstību starp politikas mērķiem un tiem sekojošiem novērojumiem par skolēna prasmju līmeni. Tādēļ pastāv vajadzība saglabāt esošo politiku, lai nodrošinātu, ka IKT metodes un rīki atfiltrē pareizās izglītības sistēmas daļas, kā arī vērš galveno uzmanību uz IKT pieeju integrēšanu. Turklāt pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš digitālās nošķeltības jautājumiem, lai nodrošinātu, ka visi skolēni saņem labu pamata IKT zināšanu līmeni, neņemot vērā viņu labklājības līmeni. Tomēr galvenais šķērslis joprojām ir skolotāju kompetences jautājums: nav kopēja Eiropas standarta par IKT skolotāju zināšanām, taču globāli standarti nav obligāti pielāgojami Eiropas kontekstam. Izglītības Ministrijas tāpēc izskata vajadzību izstrādāt savu standartu, kurš būtu saskaņots ar Eiropas e-Kompetenču Programmu. Tādas dažādu ieinteresēto personu iniciatīvas kā Nākotnes Klases Laboratorija, kas ļauj skolotājiem eksperimentēt ar tehnoloģijās balstītu, inovatīvu pedagoģiju, ir fundamentālas digitālo prasmju apguvē.

e-Prasmju manifests

Vai mērķi ir pietiekami ambiciozi? Pašreizējie mērķi, kas izcelti Eiropas Galveno Prasmju struktūrā, lai gan ir noderīgi kā sākuma punkts digitālo pamatprasmju apguvei visiem pilsoņiem, tomēr ne pietiekoši izdala specifiskās zināšanas e-prasmēm darba dzīvē. Tie drīzāk funkcionē kā pamatlīmeņa prasmju kopums, kas ir noderīgi virknei aktivitāšu, bet adekvāti nesagatavo tos, kuri varētu turpināt padziļinātas IT mācības vai akadēmiskos ceļus datorzinību jomā. Šī problēma ir endēmiska visās Eiropas Savienības valstīs. Livingstona- Hopa ziņojumā minēts: “Rūpniecība cieš no izglītības sistēmas, kas nesaprot viņu vajadzības. To pastiprina fakts, ka skolas mācību programma ir koncentrēta uz IKT biroja prasmēm, nevis uz sarežģītāku datorzinātni un programmēšanas prasmēm ar tādām augstu tehnoloģiju nozarēm kā video spēles un vizuālo efektu nepieciešamību. Tai pat laikā jauniešiem un viņu skolotājiem nepieciešams vairāk informācijas par darba vietu perspektīvām šajās industrijā, kā arī par nepieciešamajām kvalifikācijām, kas viņus var līdz tām aizvest. STEM mācību priekšmeti – dabaszinības, tehnoloģijas, inženierzinātne un matemātika – un māksla ir panākumu atslēga ” Ziņojums turpinās ar ieteikumu padarīt datorzinātnes mācību priekšmetu vienlīdz svarīgu ar citām dabas zinībām, piemēram, fiziku un matemātiku, ko māca no vienpadsmit gadu vecuma, veidot kā daļu no vispārējās vidusskolu pamatprogrammas. Šī aicinājuma rezultātā Apvienotā Karaliste ir spērusi soli uz priekšu, aizvietojot tradicionālās IKT stundas (balstītas uz digitālo zināšanu pieejas) ar datorzinātni, koncentrējoties uz programmēšanu, tīmekļa dizainu un aplikāciju izstrādi mobilajām ierīcēm.

No matemātikas un fizikas līdz programmēšanai Būtisks izaicinājums pārejā no pamata IT līdz e-prasmju līmenim ir sasniegumi matemātikā un fizikā. Labas matemātikas zināšanas, īpaši tādās jomās kā algebra un algoritmi ir izšķirošas, lai varētu attīstīt savas programmēšanas un skaitļošanas prasmes. Pētījums, ko veica Microsoft Teaching and Learning liecina, ka matemātika ir viens no tiem priekšmetiem, kur inovatīvas metodes mācību procesā ir pielietotas visretāk. Tāpat fizikas zināšanas un prasmes ir neaizvietojamas tīklu veidošanā un datorprogrammu izstrādē. Salīdzinoši zemais sasniegumu un intereses līmenis šajās jomās studentu vidū Eiropā ir satraucošs augstāka līmeņa e-prasmju iegūšanai.

1. NODAĻA: INOVATĪVA IZGLĪTĪBA

Eurydice pētījums par šiem tematiem īpaši izceļ nacionālās politikas trūkumu daudzās Eiropas valstīs, lai atbalstītu indivīdus ar zemākiem sasniegumiem. Tajās valstīs, kuras OECD - valstu Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā guvušas augstāku novērtējumu zinātņu un tehnoloģiju jomā, ir izveidotas stabilas sistēmas, kas nodrošina to, lai tie, kuriem šajās jomās neveicas, saņem pietiekamu atbalstu savu sasniegumu uzlabošanā. Turklāt Eurydice atzīmē, ka IKT specifiskā loma matemātikā tiek bieži ignorēta: “IKT pielietojums matemātikā ir paredzēts vairums valstīs. Par spīti to vispārējai pieejamībai, datori matemātikas stundās tiek reti izmantoti. Šī pretruna noved pie neveiksmīgas matemātikas sasaistīšanas ar tehnoloģijām, ko skolēni izmanto ikdienā.” Visbeidzot matemātika un fizika jo īpaši cieš no zemās intereses meiteņu vidū. Mācību priekšmetos pielietotie piemēri un modeļi parasti ir vairāk domāti puišiem, nevis sieviešu dzimtas pārstāvēm. Ļoti bieži tas attur meitenes no matemātikas un fizikas mācībām vidusskolas līmenī, kas savukārt nostrādā kā barjera datorzinātņu apgūšanai augstākajā līmenī un karjeras iespējām IT nozarē. Būtisks faktors šajā izaicinājumā ir nepietiekamā uzmanība jautājumam par dažādību pirmsskolas skolotāju apmācības programmās. Eurydice atklāj: “Vismazāk risinātais jautājums šajās programmās ir prasme ievērot dažādību, ņemt vērā zēnu un meiteņu atšķirīgās intereses, izvairīties no stereotipiem par dzimumu.” Šīs bažas norāda uz nepieciešamību sekmēt mācību metožu pilnveidi, matemātikas un fizikas mācīšanas kvalitāti, ieviešot mācību procesā arvien inovatīvākas pieejas, kas balstītas uz modernajām tehnoloģijām un lielāku uzmanību dzimuma vienlīdzības jautājumam.

Datorzinātne kā mācību priekšmets Tas, ka ir maz visu Eiropu aptverošu datu par datorzinātnes kā atsevišķa priekšmeta lomu mācību programmā, arī kaut ko liecina. Uz doto brīdi kādā no valsts pārskata ziņojumiem šis temats tika aizskarts tikai tajā jomā, kur tas ir saistīts ar IKT, kas skar izglītības programmu. No šiem valstu ziņojumiem ir skaidrs, ka datorzinātne – ja vispār tiek iekļauta mācību programmā – gandrīz vienmēr ir izvēles priekšmets. Rets izņēmums šajā ziņā ir Šveice, kur datorzinātne kļuva par obligāto

e-Prasmju manifests

priekšmetu 2008. gadā, kas skaidri norāda tehnisku izpratni par IKT svarīgo lomu vidējās izglītības ieguvē. Kāds cits interesants gadījums šajā ziņā ir Austrija, kur IKT nozīme nodarbinātības jomā tiek skaidri pieminēta valsts mērķos, tāpat kā “e-prasmes” aptver un sniedzas pāri pamata digitālajām zināšanām, tai skaitā “praktisko datorzinātni”. Informātika ir atsevišķs priekšmets jau no vidusskolas sākuma. Apgūtās prasmes tiek sertificētas atbilstoši ECDL prasībām, kā arī iesaistot nozaru uzņēmumus, piemēram, Cisco, Microsoft, SAP, Novell, Oracle, un ir būtisks papildinājums esošajām prasmēm. Prasmju apguvi vada ar “eMācību Kopas” skolas daļas starpniecību. Kipra arī ievieš datorzinības kā obligātu ievada mācību priekšmetu vidusskolas līmenī pirmajā gadā. Nākamajos divos gados vidusskolas skolēni var izvēlēties mācīties tālāk moduļus datorzinībās, aplikāciju pielietojumos vai datortīklos (pēdējo atbalsta Cisco Datortīklu Akadēmija). Tehniskajās skolās tiek piedāvāta trīs gadu datortehnoloģiju speciālista mācību programma, kas aptver pilnu datorzinību kursu. Daudzu valstu arodizglītības iestādēs ir pieejamas līdzīgas iespējas, tomēr skolēnu daudzums šajos kursos bieži ir zems un ļoti neliels ir sieviešu kārtas audzēkņu skaits. Skaidrs ir tas, ka iedziļināšanās datorzinību tēmās, sākot no algoritmiem un beidzot ar programmēšanu un datortīkliem, piedāvā daudz noderīgāku sagatavošanos turpmākajām tehnisko priekšmetu mācībām augstākajā līmenī – akadēmiskajām vai profesionālajā virzienā. Pastāv zemāka līmeņa pieeju piemēri kā integrēt datorzinības un tehnoloģiju skolās: Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūts (MIT) ir izstrādājis “Scratch”, programēšanas valodu maziem bērniem. Skolas visā Eiropas Savienībā izmanto to, sākot ar pamatskolas līmeni. Scratch kopienas ir īpaši spēcīgas Apvienotajā Karalistē un Portugālē, kā arī citās valstīs. Nīderlandē SURFNET/Kennisnet līdzdarbība kopš 2004. gada piedāvā dažādus IT rīkus skolās (piem., Izveido spēli konkursu). Vēl viena interesanta pieeja ir ieviesta uz brīvprātības pamata no arodskolu puses, kur nozares sertifikācija, piemēram, IC3, ECDL un Microsoft var tikt izmantota kā nepieciešamie kredītpunkti skolas pabeigšanai.

1. NODAĻA: INOVATĪVA IZGLĪTĪBA

Microsoft Partneru Mācību programmas inovatīvais mācību pasniegšanas un mācību apgūšanas pētījums aplūko nepieciešamību sagatavot jaunatni 21. gadsimtam, mērķi, kas daudzuprāt prasa izglītības iespēju fundamentālu pārveidi kopā ar tehnoloģiju integrāciju mācību pasniegšanā un apguvē. ITL Pētījums vērš galveno uzmanību uz mācību praksēm, kas ir parādījušas spēcīgas saites ar 21. gadsimta mācību rezultātiem. Rezultāti demonstrē, ka lielākā daļa skolēnu joprojām atrodas savās tradicionālajās informācijas patērētāju, nevis problēmu risinātāju, inovatoru un ražotāju lomās. Lai gan IKT pielietojums mācību pasniegšanā kļūst arvien sastopamāks, IKT pielietojums skolēniem mācoties joprojām ir izņēmums daudzās no šīm skolām. Laiks ir arī pāriet no “labas prakses salām” uz krietni integrētāku pieeju datorzinātņu pasniegšanā un apguvē. Izglītības sistēmām Eiropas Savienībā ir jānovērtē nepieciešamību pastiprināt datorzinātnes, un ietvert vairāk sarežģītas IKT prasmes kā daļu no mācību plāna. Nav vajadzības gaidīt vidusskolas posmu, lai mācītu datorzinību tēmas. Pastāv vienkāršas metodes, ar kurām sākt strādāt jau no agra skolas vecuma.

Skolotāji un vecāki attur jauniešus no IT Skolēniem pieaugot, tādiem paraugtēliem kā skolotājiem, vecākiem, karjeras konsultantiem un, protams, plašsaziņas līdzekļu tēliem ir svarīga nozīme jauniešu karjeras izvēlē. Tieši skolnieces, pieņemot lēmumu attiecībā uz savu nākotnes karjeru, tādējādi arī uz studiju virzienu, kurā tās plāno apgūt augstāko izglītību, visvairāk paļaujas uz atbalstu no vecāku puses. Zemāk redzamajā diagrammā ir sniegts sieviešu studenšu, Cisco IT darbinieku, vecāku un skolotāju viedokļu salīdzinājums.

e-Prasmju manifests

Ko tieši ietver darbs internetā? 100 %

50 %

izstrādāt programmatūru

tikties ar klientiem

palīdzēt citiem cilvēkiem

uzlabot pasauli

Procentuālā attiecība ar internetu saistītām darba vietām, kas ietver katru aktivitāti saskaņā ar Cisco Sievietes studentes, kas domā, ka lielākā daļa ar internetu saistīti darbi ietver katru aktivitāti Vecāki/skolotāji, kuri uzskata, ka lielākā daļa ar internetu saistītie darbi ietver vienu no aktivitātēm Avots: WHITE PAPER Women and ICT: Why are girls still not attracted to ICT studies and careers? European Schoolnet, 2009

Diagrammā ir skaidri redzams tas, ka vecāku un skolotāju viedoklis par IT izteikti negatīvs: mazāk kā 35% aptaujāto uzskata, ka IT izmantošana atstāj pozitīvu iespaidu uz pasauli kopumā, turklāt izteikts vairākums domā, ka IT darbinieki pavada maz laika tiekoties ar citiem cilvēkiem, t.sk., klientiem. Tādējādi šī grupa nodod nepatiesu informāciju jauniešiem, kuri uz šādu informāciju var balstīt lēmumus par savas karjeras izvēli. Lai rosinātu jauniešu interesi par IT un vēlmi ar šo jomu saistīt savu nākotni, ļoti svarīgi palīdzēt uzlabot informāciju, kas sasniedz skolotājus un vecākus par karjeru, kas saistīta ar IT.

Plaisas mazināšanas starp izglītību un nodarbinātību Vēl viens no lielākajiem un grūtākajiem e-prasmju uzdevumiem ir veikt pāreju no izglītības uz nodarbinātību. Bieži vien par iemeslu pamata un vidējās izglītības reformām ir nepieciešamība sniegt bērniem zināšanas, kas vēlāk dzīvē viņiem ļautu iegūt pilnvērtīgu sabiedrības locekļu lomu. Doma, ka jauniešu darba prasmju izkopšanā būtu jāņem vērā darba devēja viedoklis, daudzās valstīs tiek uztverta skeptiski, jo izglītības sistēmai vajadzētu būt kam vairāk kā tikai nākotnes darbu konveijeram. Nenoliedzami ir tas, ka jauniešiem ir jāiegūst zināšanas gan pašu zināšanu dēļ, gan, lai apgūtu plaša spektra mācību priekšmetus, kas uzlabotu arī dzīves kvalitāti un darba iespējas. Zemāk redzamajā diagrammā ilustrēts izglītības sistēmas konveijera raksturs, kas darba devēju skatījumā esot būtisks, risinot jautājumu par kvalifikāciju neatbilstībām.

1. NODAĻA: INOVATĪVA IZGLĪTĪBA

Livingstone-Hope Prasmju pārskats video spēlēm un vizuālo efektu industrijām: Mērķi un talantu plūsma

Nodrošināt pastāvīgu augstākā līmeņa talantu plūsmu no izglītības uz nozari

Mērķi

Nodrošināt pieeju augstas kvalitātes apmācībām, lai uzlabotu darbaspēka prasmes

Apmācību nodrošinātāji

Mērķa plūsma

Skolas

FE Kolēģi Universitātes

Nozare

Avots: The Livingstone-Hope Skills Review of Video Games and Special Effects, 2011

Tomēr, iespējams, līdzsvars ir pārāk tālu gājis šajā virzienā – jaunieši īpaši cieš no ekonomiskās krīzes ietekmes – un tāpēc ir jāvērš plašāka uzmanība uz prasmēm, kas veicina nodarbinātību. Valstīm, kuras no krīzes ir cietušas mazāk, piemēram, Nīderlandei, Vācijai un Austrijai arī ir spēcīgs uzsvars uz saikni starp jaunatnes nodarbinātības pasākumiem – praksi un darba devēju iesaistīšanos skolas mācību procesā. To apstiprina nesenais pētījums, ko veica Dr. Anthony Mann no Izglītības un Darba devēju darba grupas Apvienotajā Karalistē, kurš ir novērojis, ka „OECD analīze demonstrē to, ka tajās valstīs ar izglītības sistēmām, kuras piedāvā kombināciju - klases mācības un darba vietas, kas saistītas ar profesionālajiem ceļiem (kā tas ir ar vācu prakses sistēmu) parasti piedzīvo daudz mazāku jaunatnes bezdarba līmeni”. Viņa ziņojumā ir teikts: „Britu pierādījumi parāda, ka pastāv statistiski nozīmīgās pozitīvas attiecības starp darba devēju kontaktiem (tādiem kā karjeras konsultācijām vai darba pieredzi), ko jaunietis piedzīvo skolā (vecumā no četrpadsmit līdz deviņpadsmit) un viņu pārliecību (vecumā no deviņpadsmit līdz divdesmit četri) progresijā uz maksimāliem karjeras mērķiem.”

e-Prasmju manifests

IT un citu nozaru dalībniekiem ir ciešāk jāsadarbojas ar izglītības iestādēm, lai nodrošinātu to, ka darba devēju iesaistīšana un karjeras padomi ir reāli un regulāri. Tādas ievērojamas iniciatīvas kā e-Prasmju Nedēļa un InGenious sistemātiski cenšas aizpildīt plaisu visā Eiropā. Eiropas Komisijas e-Prasmju Nedēļa satuvina visas ieinteresētās puses, lai kopējiem spēkiem paaugstinātu informētības līmeni par karjeras iespējām IT jomā un piedāvātu jauniešiem apmācības un izglītības iespējas, kā arī jaunus mērķus profesionāļiem un MVU. Šī kopdarbība rada ietekmi, kas ir vairāk kā atsevišķu daļu summa, un ko nepieciešams uzturēt ilgā laika periodā, lai no tā gūtu pēc iespējas labākus rezultātus. Plašākā zinātnes un tehnoloģiju izaicinājumā ar 50% finansējumu no Eiropas Komisijas FP7 pētniecības programmas un 50% no nozares, “inGenious ir kopīga iniciatīva, ko atklāja European Schoolnet un Eiropas Industriālistu Apaļais Galds ar mērķi pastiprināt jauno eiropiešu interesi zinātnes un tehnoloģiju izglītībā un karjerās, un tādā veidā risināt nākotnes prasmju trūkumu. Visas darbības, ko veic inGenious nodrošina to, ka izglītības / nozares sadarbības iniciatīvas uzlabo STEM karjeru tēlu jauniešu vidū un iedrošina viņus padomāt par plašāku interesantu iespēju loku, ko STEM var ienest viņu dzīvēs nākotnē.”

Ieteikumi: Kopumā, lai gan daudz jau ir paveikts, vēl ir ejams tāls ceļš. Sekojošās problēmas varētu tikt uzskatītas par prioritārām: • Uzlabot digitālās kompetences praktisku ieviešanu visā izglītības sistēmā kopumā. Uzlabot skolotāju kompetenci jomā, dibinot ar skolotāju akreditāciju saskaņotu e-Kompetences Ietvaru, lai nodrošinātu, ka skolēni un skolas gūst pilnu labumu no investīcijām IKT infrastruktūrā. • Nodrošināt, ka e-prasmju apguve tiek plānota un īstenota no sākumposma līdz pat vidējās izglītības posmam, attīstot datorzinātnē nepieciešamās digitālās kompetences. Datorzinātņu studiju laikā turpinās augstāka līmeņa IT prasmju apguve, taču pamatzināšanu apguve jāveicina skolas laikā. • Veicināt dabas zinātņu apmācību – īpaši matemātiku un fiziku – palielinot uzmanību dzimumu vienlīdzībai un atbalstu skolēniem, kas saskaras ar grūtībām, kā arī ieviešot vairāk inovatīvu metožu.

1. NODAĻA: INOVATĪVA IZGLĪTĪBA

• Risināt karjeras izglītības jautājumus, nodrošinot darba devēju iesaistīšanu karjeras lēmumu pieņemšanā, karjeras izglītības programmās iesaistīt skolēnus, skolēnu vecākus un skolotājus. • Organizēt sadarbības projektus ar vairāku iesaistīto pušu līdzdalību, lai izaicinājumu risināšanā un datorzinātnē nepieciešamo prasmju apguves veicināšanā iesaistītu gan IT nozares, gan izglītības speciālistus. • Turpināt darbu e-prasmju un to atbalstošo pasākumu virzīšanā par prioritāti, lai nodrošinātu ilgtermiņa darbības, kas varētu ieviest nepieciešamās izmaiņas izglītības sistēmā.

e-Prasmju manifests

2. nodaļa: Talanta iegūšana un izmantošana Pasaules mērogā talantu ir nepietiekamā daudzumā. Laika gaitā šis trūkums kļūs arvien izteiktāks. Šajā situācijā ir divas galvenās problēmas: Patlaban daudz eiropiešu nav iesaistīti digitālajā ekonomikā - viņu iesaistīšana e-prasmju apgūšanā varētu palielināt kvalificētu darbinieku piedāvājumu. Ar drosmīgu Eiropas mēroga politikas veidošanu Eiropa varētu spert soli uz priekšu, lai mazinātu iztrūkumu. Šo cilvēku vidū ir: sievietes, pensionāri, invalīdi un digitāli atstumtie. Esošie kvalificētie darbinieki netiek izmantoti pilnā apjomā. IT profesionāļu algas ir augstas un uzņēmējdarbības specifikas dēļ bieži nepieciešamas atkārtotas apmācības, lai efektīvi iekļautu darbā jaunus cilvēkus. Nepieciešams ieviest vadības stratēģijas un tehniku, lai nodrošinātu to, ka e-prasmes tiek pilnībā izmantotas, lai veicinātu Eiropas produktivitāti un sekmētu efektīvu IT-balstītu inovāciju.

Digitālās atstumtības mazināšana Pasākumu īstenošana digitālās atstumtības mazināšanai palīdzēs risināt jautājumu par e-prasmju trūkumu, jo ir pierādīts, ka, piemēram, apmācību programmas ietekmē cilvēku spēju atrast jaunas darba vietas. Šī ir joprojām nozīmīga grupa Eiropā, dažos gadījumos viņi pat ir laimīgi, ka ir brīvi no modernās dzīves spiediena, ko viņuprāt ienesīs tehnoloģijas. Tomēr, lai iekļautos arvien digitālākā sabiedrībā, šāds pasaules uzskats darbojas kā šķērslis. Digitālās prasmes un iesaistīšanās informācijas sabiedrībā darbojas kā vārtejas uz ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī mācību iespējām. Stingrāka rīcība ir nepieciešama, lai pievērstos šiem digitāli izslēgtajiem cilvēkiem, kā arī lai stiprinātu prasmes plašākā iedzīvotāju vidū, kuri, kaut arī ir “iekļauti”, tomēr nav pietiekami pārliecināti un prasmīgi, lai savā labā izmantotu tehnoloģijas ikdienas dzīvē un karjerā. Saskaņā ar EPD Edit Herczog teikto: “Sieviešu trūkums zinātnes un pētniecības jomās ir jau labu laiku zināms fakts. Cilvēku skaits, kas izsaka bažas par šo jautājumu un mudina nepieciešamību veikt tūlītējus pasākumus aug ar katru minūti. Tikpat aktuāls kā šis jautājums ir vēl

2. NODAĻA: TALANTA IEGŪŠANA UN IZMANTOŠANA

kāds nedaudz saistīts (vai konkrētāks) jautājums, kas lielākoties atstāts novārtā. Jautājumam par sieviešu trūkumu IT jomā veltīta maza vai pat nekāda uzmanība. ES-attiecīga literatūra un pētījumi par šo konkrēto tēmu ir ierobežoti. Ja puse no 500 miljoniem eiropiešu netiks iekļauti un negūs labumu tehnoloģiju izmantošanas, tad mums būs dzimuma un vecuma nelīdzsvarotība, kā arī plašā mērogā sociāla nevienlīdzība. Mums kā politikas veidotājiem ir jāveic visi iespējamie pasākumi, lai to novērstu.” Stereotipu laušana par IT kā jomu, kurā darbojas vīrieši, īpaši gados jauni, ir izaicinājums visai IT nozarei. Tas rada nelīdzsvarotību nozarē, plašākā ekonomikā un pat sabiedrībā. Jebkurai personai, ja tā apgūst e-prasmes, šajā sektorā ir iespējas. Ir arī īpašs izaicinājums IT MVU jomā, kur ir maza daudzveidība personu vidū, kas vada IT-balstītus MVU.

Labie nodomi Bet vai tas drīzāk nevarētu būt motivācijas, nevis izslēgšanas jautājums? Ir dažas nozīmīgas pretrunas starp to, ko apraksta nozares darba ņēmēji un ko domā paraugtēli – īpaši vecāki un skolotāji. Viņi nepareizi uzskata, ka IT darbinieki ir vientuļi, raksta programmas koda rindas vāji apgaismotā kabinetā bez jebkādām autonomijas un radošuma iespējām. Viņi nodod tālāk šo negatīvo uztveri jauniem cilvēkiem un citiem, kam ir niecīga saskare uz reāliem IT darbiniekiem. Politikas veidotājiem un privātajai nozarei ir jātiekas, lai kopīgi risinātu šo izaicinājumu. “Tas varētu būt labs vienojošais punkts, lai strādātu pie politikām, iesaistot citas paaudzes un vecuma grupas, bet, šajā īpašajā gadījumā, e-prasmju vietā viss, kas nepieciešams ir pozitīva attieksme un entuziasms pret tehnoloģijām un nozari,” saka Edit Herczog, Eiropas Parlamenta deputāte. Pētījumi arī norāda, ka pozitīvu paraugtēlu trūkums plašsaziņas līdzekļos un kultūrā kopumā attur meitenes no karjeras veidošanas IT jomā. Programmētāji un IT eksperti filmās un TV –mākslas vai ne mākslas – reti ir daudzveidīgi. Tas iemūžina izpratni, ka IT nodrošina “darba vietas puišiem” un ka sievietēm un citām izslēgtām grupām nozarē nav nekādas lomas. Saistībā ar vecāka gadagājuma iedzīvotāju tematu Edit Herczog runā par digitāliem imigrantiem – tiem cilvēkiem, kas nebija dzimuši interneta veicinātā pasaulē. Viņa norāda:

e-Prasmju manifests

“IT ir parasti pārlieku mistificēts temats pieaugušo un vecāka gadagājuma cilvēku vidū, kas pazīstami arī kā digitālie imigranti. Izglītošanas darbu vajadzētu turpināt, lai atbalstītu un palīdzētu viņiem saprast, ka dators ir rīks, kas palīdz apgūt un apmainīties ar informāciju, un ka tas nemaz ļoti neatšķiras no radio vai televizora. Galvenā atšķirība ir, ka tas ir ātrāks un piedāvā daudz vairāk iespēju nekā jebkas iepriekš cilvēces vēsturē. Tas piedāvā iespējas katrai vecuma grupai: no ikdienišķām lietām kā ziņu lasīšanas, receptes sameklēšanas vai teātra biļešu pasūtīšanas līdz saskarsmei ar mīļotajiem, fotogrāfiju koplietošanas vai ģimenes svētku organizēšanas dažu minūšu laikā. Spēja pielietot e-prasmes, lai kārtotu un atrastu dokumentus, tai skaitā par veselības stāvokli, un meklētu IKT balstītus veselības vai citus neatliekamus pakalpojumus var samazināt ievainojamības sajūtu un pārvērsties ilgtermiņa neatkarībā.” Vecāku cilvēku starpā ir raksturīgi sastapties ar pretestību pret IT rīkiem, jo viņiem ir izdevies un pat veicies dzīvē bez tiem iztikt. Taču vecākās paaudzes var noteikti gūt vairāk labuma no e-prasmēm kā savās darba vietās, tā arī personīgajā dzīvē. Tā kā Eiropas darbaspēks ātri noveco, e-prasmes var būt izcils papildinājums pieredzējuša profesionāļa prasmēm un iemaņām, sekmējot citu viņa prasmju atbilstību mainīgajām darba tirgus prasībām. Citas atstumtās grupas kopienās var tikt uzrunātas, izmantojot neformālās izglītības modeļus. IT- balstīti kopienas telecentri visā Eiropā ir lielisks kanāls digitālai lietotprasmei un pieaugušo izglītībai mērķa grupām ar mazākām iespējām. Viņi sāk ar pamata digitālajām prasmēm, kas vērstas uz personības attīstību, aktīvu pilsonību, sociālo iekļaušanu un – sakarā ar ekonomiskās lejupslīdes palielināšanos – pāriet uz nodarbinātību. Telecentri parasti ir brīvi pieejami – nodrošinot neformālu mācīšanos un darba iespējas tiešsaistē, kas digitāli atstumtajiem ir saistoši. Tuvināšanās šīm grupām ar digitālajām tehnoloģijām piedāvā nozīmīgu ieguldījumu, ievedot šādas izslēgtās grupas atpakaļ plašākā sabiedrībā. Nodarbinātības jautājums ir kritisks. Darba kandidātam nepieciešamās pamata prasmes arvien vairāk sevī ietvers e-prasmes. Ar laiku, ja tas netiks ņemts vērā, iedzīvotāju ar zemām datorprasmēm skaita palielināšanās ietekmēs sabiedrības kopainu. Parasti telecentri ir izvietoti valsts bibliotēkās, skolās un kopienu centros un tos bieži vada brīvprātīgie vai sabiedriskas organizācijas.

2. NODAĻA: TALANTA IEGŪŠANA UN IZMANTOŠANA

Tie ir sabiedrībai pieejami, un palīdz cilvēkiem piekļūt pie datoriem, interneta un citām digitālām tehnoloģijām, kas viņiem dod iespēju ievākt informāciju, veidot, mācīties un komunicēt ar citiem. Tagad visā Eiropā ir vairāk nekā 100,000 telecentru. Taču visā Eiropā ir nepieciešams sinhronizēt nacionālās programmas. Lai koordinētu nacionālās programmas - valstis, tika izveidots TelecentrsEiropa, savukārt valstis, kas koordinē savas iniciatīvas, veiksmīgāk spēj izmantot valdības piešķirtos resursus. Telecentram-Eiropa ir starpnieka loma informācijas apmaiņā starp valstīm, tādejādi dodot iespēju Eiropai kā vienai veselai reaģēt uz attīstošajām Eiropas IT vajadzībām.

Produktivitātei ir nozīme Turpinot jautājumu par e-prasmju talantu labāku izmantošanu, London School of Economics pētījumā ir konstatēti daudzi izaicinājumi. Prasmīgi darbinieki IT jomā ir grūti izmantojami, jo tie ir dārgi un daudzo uzņēmumu specifiskuma dēļ darbā joprojām nepieciešama pārkvalificēšanās. Tiem var arī rasties grūtības integrēties uzņēmumu hierarhijās un tādejādi var rasties organizatoriskas problēmas. Bet šodien neviena uzņēmējdarbība nevar iztikt bez e-prasmēm, tāpēc tās ir absolūti obligātas, lai nodrošinātu efektīvas darbības. Rādītāji rosina domāt, ka Eiropā uzņēmumi ir mazāk spējīgi izmantot e-prasmes produktivitātes paaugstināšanai. Pierādījumi ir bieži netieši: piemēram, darba samaksa e-Prasmīgiem strādājošajiem nav tik augsta kā varētu gaidīt, saistībā ar izplatītajiem apgalvojumiem, ka darba tirgū šādu kandidātu ir maz. Tieši pierādījumi liecina, ka ASV-bāzētas firmas Eiropā ir efektīvākas produktivitātes kāpuma sasniegšanā, izmantojot IT nekā vietējie uzņēmumi – iepērkot talantus uz vietas vai ārzemēs. Tas nozīmē, ka atšķirība ir organizatoriskas un administratīvas vadības prakses un iespēju dēļ. Ir arī acīmredzama neviendabība starp Eiropas uzņēmumiem. Lielas korporācijas izjūt e-prasmju nepieciešamību jaunās pozīcijās darba vietās, savukārt MVU ir mazāk šādu gadījumu – kaut arī ir spēcīgi pierādījumi, ka MVU IT efektīva izmantošana var sniegt daudz priekšrocību. Tikmēr valsts sektors pieprasa e-prasmes. Par spīti tam pastāv vispārēja vienprātība, ka e-prasmju talanta pieejamība Eiropā ir nepietiekoša, lai sasniegtu Eiropas Savienības

e-Prasmju manifests

sociāli ekonomiskos mērķus, arī uzņēmuma vadītāji, valdības un analītiķi par šiem jautājumiem sūta brīdinošus signālus. No 41% līdz 56% uzņēmumu visos sektoros ziņo, ka tie regulāri pieņem darbā IT speciālistus un norāda, ka daudzus no šiem amatiem ir ”grūti aizpildīt”. Empīriskie pētījumi no Ekonomiskās Kooperācijas un Attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas e-Prasmju foruma šo viedokli atbalsta. Divas rīcības varētu novērst deficītu: veicināt profesionālo apmācību (vai nodrošināt darbaspēku ar imigrācijas palīdzību vai izmantot ārpakalpojumu starpniecību) un uzlabot apmācīto vai apmācāmo personāla izmantošanu. Patlaban Eiropā tiek aktualizēts jautājums par talantu skaita palielināšanu, taču daudz būtiskāk ir prast šos talantus efektīvi izmantot.

No skolas sola uz darba vietu Inovācijas tehnoloģijās veido nākotnes darba vietas. Taču mēs redzam, ka rodas plaisa starp tiem, kam ir pieeja, prasmes un iespējas būt veiksmīgiem jaunajā darba tirgū un tiem, kam tā visa nav. Digitālās prasmes ir kritiskas Eiropas darba gatavībai un karjeras panākumiem saistībā ar visdažādākajām profesijām. Ja mēs skatāmies, kur rodas pieprasījums, tad par daļēju atbildi tam var kalpot tas, ka tehnoloģijām ir kritiska nozīme mazos un vidējos uzņēmumos. No vispasaules pētījuma, ko veica Vanson Boume, 60% MVU noteica datora tehnoloģijas izmantošanu kā izšķirošo faktoru savam uzņēmējdarbības uzplaukumam vai vienkārši izdzīvošanai. Turklāt 73% MVU uzskata, ka tehnoloģijām ir jāpalīdz to personālam strādāt jebkurā vietā, jebkurā laikā. Tādejādi e-prasmes jaunajai ekonomikai ir prioritāte valdībai, nozarei un akadēmiķiem. IT pasaule ātri mainās. Tie, kas atklāj un apgūst nepieciešamās prasmes, lai pārvarētu prasmju trūkumu, nodrošinās savu personīgo un savu uzņēmumu nākotni. Šīm pasaules tendencēm tehnoloģijās un inovācijā jābūt atspoguļotām izglītības procesā, izmantojot elastīgus mācību risinājumus skolām un skolotājiem, kas palīdz iesaistīt un atkārtoti iesaistīt jaunus cilvēkus un nodrošināt mūžizglītības iespējas lai ikvienu nodrošinātu ar prasmēm, kas nepieciešamas jaunajai ekonomikai. Aplūkojot piemēru par pāreju uz mākoņskaitļošanu (cloud computing), daudzi uzņēmumi vēlēsies izglītot savus IT speciālistus, lai pirms

2. NODAĻA: TALANTA IEGŪŠANA UN IZMANTOŠANA

izmaiņām paaugstinātu personāla spējas un prasmes. Informācijas sistēmu vadītājiem, kas vēlas radīt lielāku biznesa vērtību no IT ir jābūt mākoņskaitļošanas prasmju izglītības priekšgalā – gan priekš sevis, gan arī savam IT personālam. Darba raksturs mainās. Jauno nodarbinātības iespēju attīstība, kas asociējas ar mākoņtehnoloģijām un līdzīgu prasmju ceļvedi ir sīki iztirzāta Microsoft mācību ziņojumā ar nosaukumu “Mākoņskaitļošana: Kas IT speciālistiem ir jāzina”. Jaunā Mākoņa vide piedāvā iespējas un prasmes veidot un attīstīt savu uzņēmējdarbību. Prasmju attīstība nākotnē un pārmaiņas darba tirgū arī ir virziens, kas caurstrāvo London School of Economics neseno ziņojumu “Veidojot Mākoni. Nodarbinātības efekti divos priekšzīmīgos sektoros Apvienotajā Karalistē, Vācija, Itālijā & ASV”. Pētījums atklāj, ka mākoņskaitļošana izraisīs administratīvās vadības pārmaiņas visos nozares sektoros un to, ka vadītājiem, lai gūtu panākumus, būs nepieciešams pielāgot vairāk jauktu biznesa/tehnoloģijas profesionālu profilu. Potenciālā izaugsme, kas saistīta ar jaunām tehnoloģijām paredz, ka piemēram, Apvienotajā Karalistē no 2010. gada līdz 2014. gadam pieauguma koeficients ar mākoņskaitļošanu saistītās darba vietās viedtālruņu pakalpojumu sektorā būs 349%. IT prasmes kļūst vairāk izplatītākas visā darba tirgū un saistītā vadības ietekme ir acīmredzama. Sekojot šīm tendencēm un apgūstot 21. gadsimta prasmes, šodien ir īpaši svarīgi jauniem cilvēkiem Eiropā, kas saskaras ar reālu iespēju sadalījumu. Ar rekordaugstu jauniešu bezdarba līmeni Eiropā jaunu prasmju attīstība un akreditāciju būs neizbēgama, lai palīdzētu jauniem cilvēkiem apmierināt šīs jaunā tirgus prasības un gūt jaunas nodarbinātības iespējas. IKT nozarei ir nozīme visos līmeņos, sadarbojoties kopā ar citām ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu to, ka gan augsta gan arī zema līmeņa IT prasmes rada skaidru ceļu uz nodarbinātības iespējām. Apvienotās Karalistes iniciatīva ‘Britain Works’ ir pielāgojamu valsts/ privāto partnerattiecību piemērs, kas risina šo prasmju uzlabošanas nepieciešamību. Izmantojot virkni partnerattiecību ar nevalstiskām organizācijām (NVO), kopienu mācību centriem un valsts iestādēm, Britain Works programmas mērķis ir palīdzēt trīs gadu laikā atrast darba vietas pusmiljons cilvēkiem ekonomikas jomās, kas vadīs atlabšanu. Programma ir jau palīdzējusi 300 000 jauniem cilvēkiem ar darbu, izmantojot IT prasmju apmācību un IT stažēšanos dažādās nozarēs sākot no ražošanas līdz pakalpojumiem un pašai IT nozarei.

e-Prasmju manifests

Vāja vadība Darbinieku izvēle par labu statistikas dati norāda uz apmācības nepieciešamību, kas sniedzas aiz izglītības iestāžu un apmācību organizāciju nodrošinātā apjoma. Nesenie London School of Economics Ekonomikas Rādītāju Centra ekonometriskie pētījumi ir norādījuši, ka administratīvās vadības metodes ievērojami atšķiras attiecībā uz IT lietošanu, kur Eiropas uzņēmumi darbojas daudz vājāk salīdzinājumā ar konkurentiem no ASV, pat pie nosacījuma, ka tirgus ir viens un tas pats. Lielākoties šie uzņēmumi izmanto identiskas tehnoloģijas un atrod savu personālu no tā paša cilvēku kopuma. Tā kā šie ir apkopoti pētījumi, kur ir izmantoti komisijas dati no liela skaita uzņēmumiem korelācijas ir ievērojamas, bet šo atšķirību skaidrojums ir nenoteikts. Taču jaunākie padziļinātie pētījumi no London School of Economics (LSE) par administratīvās vadības metodēm kā lielos tā arī mazos uzņēmumos kosmiskās aviācijas nozares ietvaros sniedz mums labāku norādi, kuras administratīvās vadības metodes ir tās, kas atšķirās un ļauj mums tuvoties izpratnei par to, kā darbinieki tiek vadīti. Mēs varam redzēt, ka, piemēram, ASV kā augsta tā arī vidēja līmeņa e-prasmju lietotājiem algas un citi stimuli ir lielāki, un mēs varam pieņemt, ka uzdevumu veidi, ko viņi ikdienā veic, padara labāku šo prasmju izmantošanu. Tas ir diezgan pamācoši. Eiropas e-prasmju izaicinājumi ir gan kvantitatīvi, gan arī kvalitatīvi. Šis atklājums tieši izceļ līdz šim nezināmu plaisu Eiropas vērtību ķēdē. Labākajām izpildītāju valstīm ir daudz mazāks slikti pārvaldīto uzņēmumu īpatsvars. Valstīm ar lielāku slikti pārvaldīto uzņēmumu īpatsvaru ir vispārejs uzskats, ka vadības kvalitātei nav augsta prioritāte. Vadības darba uzlabošana radīs ķēdes reakciju uz snieguma uzlabošanu. Vadītāju vidū ir novērojams pārsteidzošs pašapziņas trūkums par vadības profesionālajām īpašībām; dati atklāj, ka vadītāji pat savā sektorā necenšas salīdzināt savas vadības metodes ar citiem uzņēmumiem. Kamēr kopējo prasmju līmeni ekonomikā nepieciešams uzlabot, it īpaši tajās ES valstīs ar zemu prasmju līmeņiem kā Apvienotā Karaliste, Grieķija un Portugāle, būtiskākā atšķirība ir IT izmantošanas veidos. Algu līmeņi un produktivitāte ir vairāk saistīti tieši ar uzdevumu skaitu, izmantojot darbā datoru, nekā tikai ar datoru klātbūtni darba vietā vai darbinieku pamata prasmju līmeni.

2. NODAĻA: TALANTA IEGŪŠANA UN IZMANTOŠANA

Eiropas e-prasmju izaicinājums ir arī e-prasmju izaicinājums vadībai. Tādēļ uzmanība būtu jāpārorientē no IT mācībspēkiem uz vadības skolu. Politikas veidotāji varētu to šajā situācijā ko ietekmēt, lai izvairītos no resursu nepareizas sadales.

Inovācija jāvada Šo vadības izaicinājumu pastiprina inovācijas kultūras ietekme uz biznesa procesiem. Lai gan prasmes tiek iedzīvinātas indivīdos, tām ir jēga vienīgi to pielietošanā uzņēmējdarbības funkcijās. Patiešām, neņemot vērā ikdienas pienākumus, kas saistīti ar vienveidīgas informācijas apstrādi, IT pielietojumā bieži sastopamas inovatīvas aktivitātes, to īstenošanā nepieciešama elastība un organizētība. Kā viena augsti cienījama analītiķu grupa no ekonomikas un IT pārvaldības izteicās: “Uzņēmumi tā vienkārši neizslēdz datorus vai telekomunikācijas aprīkojumu, lai sasniegtu pakalpojumu kvalitāti vai efektivitātes ieguvumus. Tā vietā tie iet cauri nereti ilgstošiem un sarežģītiem sadarbības attīstības procesiem. IT pārdevēji izgudro tehnoloģijas. Savu aplikāciju viņi nerada, tikai ieslēdz to; IT lietotājiem jāsadarbojas un jāizgudro aplikācijas. Sadarbības atklājumam kā visiem atklājumiem ir gan procesa gan arī produkta elementi. Procesa sadarbības atklāšanas pusē IT efektīva izmantošana bieži ietver izmaiņas organizācijā”.

Ideāla atbilstība: labākajiem uzņēmējiem labākie talanti Labākie talanti meklē labākās organizācijas. Motivācija, kas virza indivīdus apgūt prasmes ir arī iespēju funkcija strādāt elastīgu organizāciju ietvaros, kas novērtē šīs prasmes. Šīs attiecības starp organizāciju iespējām un indivīdu atrodas aiz krietni virspusējāka fenomena, kas tiek mērīts: prasmīgo cilvēku skaitā un darbā pieņemšanas metodēs uzņēmumā. Tas nozīmē, ka cilvēki ne tikai vēlēsies apgūt vairāk atbilstošas un augstāka līmeņa prasmes, ja tiem ir vērā ņemamas darba iespējās šādā organizācijā, bet uzņēmumiem, kas var labāk izmantot šīs prasmes vajadzētu piedāvāt augstākas darba samaksas un labāku inovatīvā darba motivāciju. Tas ir kas tāds, ko diezgan skaidri var secināt no informācijas par salīdzinošiem algu līmeņiem.

e-Prasmju manifests

Pieaugoši globālajā tirgū Eiropas e-prasmju talanti turpinās sekot organizācijām, kas nodrošina vislielākās iespējas. Pastāv reāli draudi, ka šīs iespējas arvien vairāk būs pieejamas ārpus Eiropas robežām. Tādēļ, Eiropai bremzējot e-prasmju attīstības procesus, tā drīzāk kļūst par e-prasmju eksportētāju, nevis reģionālu centru ar augstas vērtības inovāciju – bēdīgs iznākums. Tomēr tas ir ļoti reāls.

No vārdiem uz darbiem IKT tagad parādās praktiski visos mūsu dzīves aspektos. IKT ir neizbēgami saistītas ar mūsu vēlmi pēc plaukstošas un konkurētspējīgas ekonomikas, vides saglabāšanas, demokrātiskas, atvērtas un integrētas sabiedrības. Taču šī vēlme kļūs par realitāti tikai, ja visi pilsoņi tiks mobilizēti un pilnvaroti virzīties uz priekšu un pilnībā līdzdarboties jaunajā digitālajā sabiedrībā. Atstāt visu pa vecam nav risinājums. Cilvēku pilnvarošana šodienas digitālajā pasaulē nozīmē vairākas būtiskas lietas. Pilnvarošana nozīmē, ka mums jaunajā tiešsaistes vidē ir noteiktas tiesības kā lietotājiem un patērētājiem: pilnvarošana arī nozīmē, ka mums ir piekļuve elastīgiem un uzticamiem vadu un bezvadu platjoslas tīkliem. Bet galvenokārt pilnvarošana nozīmē e-prasmes, citiem vārdiem, lai ikvienam būtu zināšanas un spējas saņemt digitālās ēras iespēju priekšrocības. Ņemot vērā vienoto pieeju, kas nepieciešama, lai izveidotu visus eiropiešus digitāli pilnvarotus ir nepieciešams izveidot stratēģisku darba plānu, kas regulāri ļaus pārskatīt tās progresu. Līdz ar to šķiet ir piemēroti noteikt konkrētus politikas mērķus, kas ļautu mums nepārtraukti uzraudzīt un izvērtēt mūsu politikas pasākumu lietderību, lai sasniegtu augstāk minētos politikas mērķus. Šajā sakarā Digitālais darba plāns Eiropai piedāvā virkni digitālās integrācijas mērķus tādus kā regulāra interneta lietošanas paaugstināšana no 60% līdz 75% līdz 2015. gadam (un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām no 41% līdz 60%) un līdz 2015. gadam uz pusi samazināt iedzīvotāju īpatsvaru, kas nekad nav lietojuši internetu (15%). Visiem pieaugušajiem vajadzētu viegli spēt piekļūt IKT apmācību iespējām. Šajā sakarā ierosinātās politikas pasākumam, kas ļautu minēto mērķu sasniegšanu, būtu jārada Digitālas Lietotprasmes un Kompetences Rīcības Plāns. Šī iniciatīva ietvertu īpašu digitālās kompetences apmācību pasākumu kopumu grupām, kurām pastāv risks tikt atstumtām, ieinteresēto pušu daudzveidīgu partnerattiecību veicināšanu

2. NODAĻA: TALANTA IEGŪŠANA UN IZMANTOŠANA

un motivāciju privātā sektora iniciatīvām, lai nodrošinātu apmācību visiem nodarbinātiem cilvēkiem. Tās vajadzētu integrēt vienotā veidā ar iniciatīvām, kas pieņemtas izglītības sektorā. Eiropas potenciāls ir atkarīgs no tās iedzīvotāju prasmēm, tās darbaspēka un tās organizācijām. Bez visaptverošas infrastruktūras var būt tikai ierobežota IKT lietošana, un bez prasmēm IKT lietošanā būs ierobežota ekonomiskā un sociālā vērtība. Ja tas netiek ņemts vērā, IKT prasmju trūkums galvenais cēlonis, kas kavēs Es konkurētspēju pasaules ekonomikā. Kas attiecas uz produktivitātes izaicinājumiem un investīciju piesaistīšanu tehnoloģiju talantu jomā, ir svarīgi sekojoši pasākumi: Vairāk koncentrēties uz tehnoloģiju pārvaldību un uz pašapzinošu izpratni par labām vispārējām vadības metodēm. Vadītājiem nepieciešams būt labāk izglītotiem, lai sasniegtu šo izpratni un sistemātiski pielietotu savas zināšanas, un valdībām vajadzētu iedrošināt vāji pārvaldītus uzņēmumus apgūt labākas prasmes. Tas ietver divus elementus: lielākam skaitam vadītāju nepieciešama augstākā izglītība, un vadības izglītībai vajadzētu iekļaut apmācību par tehnoloģiju raksturu un veidiem, kā vislabāk izmantot darbiniekus ar e-prasmēm. • Darbiniekiem ar prasmēm vajadzētu tikt iedrošinātiem aktīvi līdzdarboties, iesaistīties mērķu izvirzīšanā, dažādās aktivitātēs. Pārāk daudzos gadījumos prasmīgs personāls ir ierobežots savos pienākumos uz šauri tehniskām funkcijām un tam nav sniegta iespēja plaši pieteikt savas spējas inovatīvos veidos, kas sekmētu produktivitāti. • Nodrošināt e-prasmju personālam atbilstoši uzlabotus darba apstākļus. Atalgojumu un kompensāciju un it īpaši nelabvēlīgo starpību starp prasmīgajiem un tiem, kuri ir ar stāžu, bet ar mazāk prasmēm, nodrošināt izaicinājumus jaunākiem darbiniekiem, lai tie censtos uzlabot savu prasmju līmeni. Kamēr uzņēmumi apgalvo, ka tie saskaras ar nepietiekamu piedāvājumu, ir maz pierādījumu par pieprasījumu algu līmeņu paaugtināšanai e-prasmīgiem darbiniekiem Eiropā. • Mainīt karjeras perspektīvas e-prasmīgiem indivīdiem, jo vairumā veiksmīgu organizāciju IKT ir sekmīgi integrētas. vairums veiksmīgās organizācijās. Taču e-prasmīgs personāls reti ir spējīgs un pat vēl retāk iedrošināts uzsākt veiksmīgu karjeru Eiropas uzņēmumos.

e-Prasmju manifests

• Valdībām vajadzētu nodrošināt, ka to e-prasmju lietošana ir priekšzīmīga, ka to e-valdības funkcijas ir visaugstākās kvalitātes un ka tās iegulda eksperimentos un labākajos metožu modeļos, kam var būt ietekme plašākā nozīmē uz organizatoriskiem pasākumiem ekonomikā. • Nodrošināt, ka darba tirgū pamata prasmes ir salīdzināmā kvalitātē, lai darba devēji var labāk zināt kādas ir pieteikuma iesniedzēju spējas. Darbinieki arī gūs labumu no skaidrākas izpratnes izredzēm iegūt darbu, ja būs sakaņoti darba apraksti un vienotas prasības nepieciešamajām prasmēm. • Produktivitātes paaugstināšanai saistībā ar e-prasmēm ir divi nosacījumi: elastīga pieeja, lai ātri un lēti izmantotu jaunās metodes, un inovācijas sekmēšana. Nākotnes e-prasmju programmai vajadzētu koncentrēties uz šīm spējām un veicināt entuziasmu par šo spēju izmantošanu izglītībā, valdības pakalpojumos, sabiedrības izpratnes veidošanas programmās. Fakti un ieteikumi ir skaidri. Politikas veidotāji, nozare, akadēmiķi, cilvēkresursu speciālisti un organizācijas vadītāji tiek spēcīgi atbalstīti, lai ņemtu vērā šo izdarāmo ieteikumu.

2. NODAĻA: TALANTA IEGŪŠANA UN IZMANTOŠANA

3. nodaļa: Ceļā uz vērtībās orientētu IT darbību IT darbs ir būtiska saikne starp IT nozari un tās apkalpojošajiem uzņēmumiem. Turklāt IT arī ir vitāls inovāciju avots. IT darbs rada saikni un nepieciešamo platformu uzņēmumu vērtību ķēdē un ir uzņēmējdarbības pamats. IT atbalsta uzņēmumu, apvienojot cilvēkresursus, procesus un tehnoloģijas, lai automatizētu uzņēmējdarbības procesus un radītu risinājumus, kas ļautu uzņēmumam un lietotājiem strādāt reizē efektīvi un inovatīvi. Gala rezultātā, IT darbības mērķis ir ar e-lietotāju palīdzību pārveidot IT investīcijas (cilvēkresursus, procesus un tehnoloģijas) biznesa vērtībās. Iztērējot vienu eiro IT darbībai, biznesa vērtībai vajadzētu palielināties par vairāk kā vienu eiro. Bet vai tā ir? Un vai mēs maz spējam to aprēķināt? Vispārīgi runājot, šobrīd IT nozare nespēj atbildēt uz šo jautājumu. Daudzu uzņēmumu Informācijas sistēmu vadītāji nespēj precīzi noteikt un aprēķināt IT radīto biznesa vērtību. Šis ir tā sauktais IT Produktivitātes Paradokss, ko pirmo reizi minēja Robert Solow, sakot: „Es redzu datorus visur, izņemot statistikā par produktivitāti.” Šis paradokss vadītājos rada neapmierinātību, kā rezultātā ir novērojama neuzticība starp uzņēmuma valdi un IT sektoru. Dažos gadījumos IT nozīme tiek samazināta no stratēģiska partnera līdz biznesa darbības piegādātāja lomai. Ja IT varētu atrast atbildi uz augstākminēto jautājumu, pavērtos iespēja IT pārcelt no palīgtelpām uz sēžu zālēm. Bažas rada arī tas, ka negatīvi tiek uztverta ne tikai IT darbība uzņēmumos, bet arī pati IT speciālistu profesija. Runājot par IT industriju, bieži tiek pieminētas sliktās karjeras iespējas, „sausiņa” tēls, tuvredzīgais fokuss uz tehnoloģijām, komercializācijas tendences un IT stratēģiskās lomas samazināšanās uzņēmumos. Dzirdot šos viedokļus, ir saprotams, kāpēc mums Eiropā nav pietiekami daudz IT studentu, kaut gan no Mūra likuma (Moore’s law) izriet, ka šobrīd IT ir, iespējams, pats dinamiskākais biznesa resurss no nozarei un uzņēmumiem pieejamajiem. IT sliktā tēla uzņēmumos un sabiedrībā dēļ profesiju izvēlas un tajā paliek nepietiekams prasmīgu indivīdu skaits, tādējādi Eiropas

e-Prasmju manifests

uzņēmumi nevar gūt labumu no IT inovatīvās kapacitātes un tiek grauta Eiropas konkurētspēja pasaulē. Rodas tāds kā apburtais loks. IT sektora nespēja uzrādīt tā biznesa vērtību samazina IT stratēģisko nozīmi uzņēmumos un investīciju apjomu. Jo zemāk tiek novērtēta IT sektora nozīme, jo mazāk tajā tiek investēts un sarūk iespēju daudzums. Tas atstāj iespaidu uz topošo IT speciālistu skaitu, kas savukārt ierobežo uzņēmumu izvēles iespējas tā vērtības palielināšanā. Tomēr šai situācijai ir arī sava gaišā puse. Daži Eiropas uzņēmumi ir sekmīgi inkorporējuši IT visos biznesa aspektos. Šajā nodaļā tiks apskatīti daži no šiem piemēriem, kā arī aprakstītas nepieciešamās prasmes un darbības, kas nepieciešamas to sasniegšanai. Nodaļas beigās tiks doti ieteikumi attiecībā uz darbībām, kas būtu jāveic, lai paātrinātu IT lomas palielināšanās procesu Eiropā.

Vai IT ir nozīme? Apsvēris šo problēmjautājumu, Intel Labs Europe direktors un Inovāciju Vērtību institūta (IVI) līdzdirektors Marin Curley, atbildēja: „Šobrīd IT kļūst par vienu no dominējošākajiem spēkiem, kas ietekmē uzņēmējdarbību un sabiedrību. Arvien biežāk mēs varam novērot sakarību starp Mūra likumu un dažādiem uzņēmējdarbības veidiem, kas rada ne vien lieliskas uzņēmējdarbības un biznesa iespējas, bet arī izaicinājumus. ” Lai arī no Mūra likuma izriet, ka tehnoloģijas attīstās ļoti ātri, ievērojami atpaliek IT pārvaldīšanas un pielietošanas metodes. Tam par pierādījumu var minēt izpilddirektoru bieži izteiktās bažas, kā arī daudzkārt citētos rakstus par tēmu „Vai IT ir nozīme?” Acīmredzot, joprojām ir nepieciešams uzsvērt saikni starp investēšanu IT jomā un iegūto biznesa vērtību rezultātu.

Lejupejoša spirāle Inovāciju Vērtību institūts ir atklājis, ka daudzos uzņēmumos IT nodaļas nesniedz labākos rezultātus un uzņēmumu vadība nevēlas ieguldīt jauninājumos. Šādās organizācijās IT ir tikai darbības nodrošinātāja loma un jauno tehnoloģiju potenciāls paliek neizmantots. Piemēram, mākoņskaitļošana tiek uzskatīta par veidu, kā labāk nodrošināt IT darbu, nepievēršot uzmanību tās inovāciju sekmēšanas potenciālam.

3. NODAĻA: CEĻĀ UZ VĒRTĪBĀS ORIENTĒTU IT DARBĪBU

Lai atrisinātu šo situāciju un apturētu IT pakāpenisko kritumu, galvenajiem IT speciālistiem vajag uzskatāmāk parādīt IT potenciāla vērtību. Pie tam, lai īstenotu šo vīziju, vajadzīgi cilvēki ar attiecīgām prasmēm un zināšanām.

Nepareiza izpratne par IT nozari Piemērotus darbiniekus vislabāk var atrast, ja ir pietiekami daudz prasmīgu indivīdu, no kā izvēlēties. Šobrīd šajā nozarē tas nenākas viegli. Jauniešu vidū dažkārt ir novērojams aplams viedoklis, ka visi IT speciālisti strādā IT uzņēmumos. Patiesībā IT uzņēmumos strādā mazāk kā 50% no visiem IT speciālistiem, bet lielākā daļa ir nodarbināti gala lietotāju uzņēmumu IT nodaļās. Tāpat ir izplatīts nepareizs priekšstats, ka karjera IT nozarē ir orientēta tikai uz tehnoloģijām. Ja mēs aplūkojam IT nozari tās plašākajā nozīmē, arvien mazāks speciālistu skaits ir tīri tehnologi. Ir novērojama tendence tehniskās zināšanas apvienot ar citām biznesa prasmēm. Īsāk izsakoties, tikai uz tehnoloģijām orientētais fokuss mazinās. Ir novērots, ka vadošie uzņēmumi vislabāk spēj ieviest jauninājumus tajās sfērās, kur IT sadarbojas ar biznesu. Pirmkārt, IT piemīt nodrošinātāja funkcija, un tā priekšrocības konkurētspējas ziņā vislabāk tiek realizētas, ja darbs tiek veikts kopā ar biznesa inovāciju procesiem, nevis izolēti no tiem. Lai sekmētu šādas inovācijas, palielinās nepieciešamība pēc cilvēkiem, kuriem būtu gan IT, gan biznesa prasmes. Tomēr šobrīd šādu darbinieku piedāvājums neatbilst pieprasījumam, tādējādi tiek zaudētas biznesa iespējas un mazinās konkurētspēja. Šī situācija atstāj ilgtermiņa iespaidu arī uz ekonomiku un, kas ir vienlīdz svarīgi, uz sabiedrības labklājību. Pēdējie pētījumi norāda uz jauno IT studentu skaita samazinājumu. IT studenti ir tikai viens no potenciālajiem e-prasmīgu indivīdu avotiem. Šo pētījumu rezultāti ilustrē pastāvošās bažas attiecībā uz sabiedrības vairākuma viedokli par IT. Šī tendence ir jāmaina. IT loma Eiropas vadošajos uzņēmumos strauji pieaug, tāpat kā pieaug to speciālistu nozīme, kas nav orientēti tikai uz tehnoloģijām. Pie tam, ņemot vērā, ka jaunākās tehnoloģijas (piem., mākoņskaitļošana) sekmē IT pieejamību, tiek prognozēts, ka nākamajos gados pieaugs arī citu nozaru darbinieku spējas izmantot IT resursus dažādos biznesa procesos. Piemēram, servisa platformu pieaugošais piedāvājums un ērtais lietojums veicinās inovatīvu IT risinājumu izveidi ārpus tradicionālās IT vides, tomēr tam būs nepieciešami speciālisti ar atbilstošu IT un biznesa prasmju

e-Prasmju manifests

apvienojumu. Šo robu varētu aizpildīt IT un ar IT inovācijām saistītu vadībzinību programmu ieviešana vadošo biznesa skolu maģistra studiju programmās.

IT nozīme EuroCIO prezidents un Eiropas informācijas sistēmu vadītāju asociācijas un Daimler informācijas sistēmu vadītājs Michael Gorriz paskaidro: „Lielākajās organizācijās IT līdzīgi kā Informācijas vadība ieņem arvien nozīmīgāku lomu. Iespējams, ka pārējā sabiedrība īsti neizprot šo tendenci. Ja IT sistēmas pārstātu darboties, lielākie uzņēmumi būtu spiesti pārtraukt savu darbu un, ja šāds stāvoklis turpinātos ilgstoši, tas neizbēgami novestu pie biznesa sabrukuma, izraisot seismisku reakciju ieinteresēto personu vidū.” Michael Gorriz dod pozitīvu piemēru IT inovatīvai izmantošanai no Daimler uzņēmuma pieredzes: „Šajā ziņā Daimler neatšķiras no pārējiem uzņēmumiem. IT ir būtiska organizācijas struktūras daļa. IT ir iesaistīts visos primārajos un sekundārajos biznesa procesos. Vēl pirms tiek izmantota pirmā metāla detaļa, jauna Mercedes-Benz automašīna virtuālajos testa braucienos jau ir nobraukusi miljoniem kilometru. Mūsu auto trīsdimensiju dizaina veidošana, konstruēšana un attīstīšana notiek virtuāli, tāpat arī braukšanas simulācijas, trieciena un izturības testi. Tikai ar šo simulāciju palīdzību mēs varam prognozēt jauna auto modeļa uzvedību.” Mercedes-Benz ražošanas darbi notiek tieši tāpat, t.i., viss tiek modelēts 3D, tādējādi ražošanā retāk nepieciešams veikt neparedzētas izmaiņas. IT izmanto piegādē, pārstrādē, rezerves daļu organizēšanā, tirdzniecībā, mārketingā, klientu apkalpošanā un remontdarbos. Patiesībā IT ir sekmīgas uzņēmējdarbības dzinējspēks. Arvien vairāk klientu izmanto iespēju tiešsaistē personalizēt savas automašīnas, pieprasīt izmaksu aprēķinus un pieteikties testa braucieniem. No augstākminētā izriet, ka e-prasmes ir būtiskas uzņēmuma efektīvai darbībai. Ņemot vērā, ka IT kļūst par izšķirošo rādītāju, kas ļauj novērtēt jaunos produktus un pakalpojumus, nākotnē e-prasmes būs būtisks inovāciju virzītājs. Arī Intel informācijas tehnoloģijas ir uzņēmuma smadzenes un muskuļi, jo automatizētās IT sistēmas palīdz Intel globālajām rūpnīcām katru gadu saražot un izsūtīt vairāk kā miljardu augstas kvalitātes tehnoloģiju

3. NODAĻA: CEĻĀ UZ VĒRTĪBĀS ORIENTĒTU IT DARBĪBU

sastāvdaļu. Tādos uzņēmumos kā Intel, kur gandrīz katru gadu piedāvāto produktu klāsts tiek pilnībā atjaunots, inovāciju ieviešanas ātrumu pilnībā nodrošina ar IT palīdzību. Uzturot kontaktus ar informācijas tehnoloģiju palīdzību, starptautiskas dizaina grupas no dažādām pasaules malām dod savu ieguldījumu nozarē, palīdzot tādiem uzņēmumiem kā Intel un citu ekonomikas nozaru uzņēmumiem pastāvīgi izstrādāt jauninājumus. Daimler uzņēmums sniedz vēl vienu piemēru tam, kā IT veicina biznesa inovāciju ieviešanu. Ar uzņēmuma jauno auto nomas pakalpojumu „car2go” palīdzību ir mainīta pati izpratne par to, kas īsti ir personīgais transports. Pirmo reizi klientiem tika dota iespēja jebkurā pilsētas daļā, jebkurā diennakts laikā par pievilcīgu tarifu iznomāt Smart Fortwo automašīnas. Pieejamās automašīnas var atrast un uzreiz arī iznomāt vai rezervēt ar mobilo telefonu vai interneta palīdzību (pat vienvirziena braucieniem). Mobilās tehnoloģijas apvienojumā ar augstas klases IT nodrošina vienreizēju, ērti lietojamu un vienkāršu auto nomu. Šajā gadījumā inovatīvie IT risinājumi ir visa jaunā mobilitātes jēdziena dzinējspēks un veiksmīgs attiecīgā biznesa piemērs. Intel uzņēmuma IT sektors kopā ar Intel Corporate Affairs Group radīja globālu platformu multimediju iespēju izmantošanai zinātnes un matemātikas izglītībā visā pasaulē. IT sektors ne tikai izveidoja multimediju platformu (www.skool.com), kas ir pieejama dažādās valodās vairāk kā 20 pasaules valstīs, bet, lai nodrošinātu platformas uzturēšanu, arī radīja uz valsts un privātās partnerības balstītu unikālu biznesa modeli. Vēl kā piemēru tam, kā IT sektors var apsteigt laiku un palīdzēt uzņēmumam ne tikai izdzīvot, bet arī nest peļņu, var minēt Disney atrakciju parkus, kuros par spīti sākotnējai pretestībai no vadības puses tika ieviestas digitālo fotogrāfiju tehnoloģijas. Digitālo fotogrāfiju izmantošana atrakciju parkos deva iespēju Disney uzņēmumam no parka apmeklētājiem iegūt daudzkārt lielāku peļņu, tajā pašā laikā bagātinot apmeklētāju gūtās izjūtas. Lasot par šādiem inovatīviem IT pielietojumiem, var gūt iedrošinājumu un smelties iedvesmu. Jāuzsver, ka Daimler, Intel un Disney nav vienīgie, kas šādi izmanto IT resursus, lai gūtu peļņu un veicinātu inovāciju ieviešanu. Eiropā arī citi vadoši uzņēmumi pielieto līdzīgas stratēģijas. Tomēr visi šie uzņēmumi saskaras ar vienu un to pašu problēmu, t.i., nepietiekamu prasmīgu darbinieku skaitu.

e-Prasmju manifests

e-prasmes un gala lietotāju uzņēmumi Tad kāds gan ir uz IT centrētu uzņēmumu kā, piemēram, Daimler viedoklis par e-prasmēm? Skaidro Michael Gorriz: „Pie mums ar IT strādā trīs kategoriju cilvēki. Pirmkārt, tie ir IT nodaļu „tradicionālie” IT speciālisti. Daimler gadījumā tie ir 2% no visu darbinieku kopskaita, bet citos uzņēmumos šis skaitlis ir lielāks. Uzņēmumos, kas nodarbojas ar finanšu pakalpojumiem, šis skaitlis pat pārsniedz 10%. Otrkārt, tā ir pēc skaita lielāka darbinieku grupa, kas savā darbā bieži izmanto IT resursus. Šajā grupā ietilpst, piemēram, darbinieki, kas strādā inženieru, finanšu un administrācijas sektoros, un informācijas resursu izmantošana ietilpst viņu darba specifikā. Pēdējā grupa sastāv no visiem darbiniekiem, kas izmanto standarta IT sistēmas kā, piemēram, internetu, e-pastu, procesu nodrošinājumu un informācijas sistēmas. Viņiem ir nepieciešamas vispārīgas e-prasmes vai speciālas apmācības par attiecīgās sistēmas izmantošanu. Nenoliedzami ir tas, ka mūsdienās visos uzņēmuma sektoros ir nepieciešami darbinieki ar attīstītām e-prasmēm.” Saistībā ar IT profesionāļiem Eiropā dažādas ieinteresēto personu partnerības ir vienojušās par vispārējām e-prasmju definīcijām, un tiek veidotas attiecīgas maģistra studiju programmas. Tomēr, lai tālāk nostiprinātu šo e-prasmju modeli, vajadzētu iesaistīties un to atbalstīt lielākam uzņēmumu un izglītības institūciju skaitam. Diemžēl cilvēku trūkums ir novērojams visās trijās kategorijās vai, pareizāk sakot, tādu cilvēku trūkums, kuriem būtu nepieciešamās e-prasmes. Protams, visi jaunieši prot spēlēt datorspēles un izmantot sociālos tīklus, tomēr, pēc darba gaitu uzsākšanas operējot ar standarta IT sistēmām, daudzi sastopas ar grūtībām. Šī brīža situācijā tādu pamatlīmeņa sertificēšanas modeļu kā Eiropas datorlietotāja sertifikāts (European Computer Drivers Licence, EDLS) ieviešana un izmantošana būtu liels solis pretī nākotnei. Ja visi cilvēki apgūtu šīs pamata prasmes, iegūtu gan studenti, gan uzņēmumi, gan sabiedrība kopumā. Papildus teksta ievadei un datu tabulu apstrādei vajadzētu paredzēt arī administratīvo biznesa sistēmu pamatzināšanu apmācības, tādējādi reizē uzlabojot gan profesionālismu, gan veiklību. IT speciālistu gadījumā ir novērojams liels skaits problēmu. Pirmkārt, Eiropā ir nepietiekams studentu skaits, kas mācītos informāciju zinātnes, informācijas vadības vai citās līdzīgās programmās (atkarībā no ekonomikas attīstības 2015.gadā ir sagaidāms 10-15% liels šādu

3. NODAĻA: CEĻĀ UZ VĒRTĪBĀS ORIENTĒTU IT DARBĪBU

speciālistu trūkums). Pie tam, ir novērots, ka citās studiju programmās informācijas tehnoloģijām netiek pievērsts pietiekami daudz uzmanības. Lai varētu sekmīgi strādāt savā profesijā, IT zināšanas ir nepieciešamas visās tradicionālajās studiju programmās, jo sevišķi tajās, kas saistītas ar inovāciju ieviešanu. Šī situācija norāda uz neatbilstībām starp zināšanām, ko sniedz izglītības institūcijas, un prasmēm, kas nepieciešamas darba devējiem. Kaut arī universitātes dažādos veidos veicina e-prasmju apgūšanu, mums ir jānodrošina, lai mācību programmas neatpaliktu no mainīgās IT vides. Sociālie tīkli un mākoņskaitļošana ir radušies nesen, bet jau tagad mēs izjūtam to nozīmīgo ietekmi uz mūsu dzīves ritumu. E-prasmes nepieciešams iekļaut mūsu mūžizglītības plānos. Tādiem lieliem uzņēmumiem kā Daimler ir tā priekšrocība, ka tie var tieši sadarboties ar universitātēm. Viens no veidiem, kā atrisināt Daimler radušās grūtības, ir izveidot apmācību kursus darbiniekiem, tomēr Daimler uzskata, ka ar to vien ir par maz. „Mums ir vajadzīga sabiedrība, kas darba ņēmējiem spētu sniegt nepieciešamās e-prasmes, neatkarīgi no tā, vai viņi būtu prasmīgi lietotāji vai IT profesionāļi,” uzsver Michael Gorriz. „Šis nav tikai liela uzņēmuma uzstādījums, bet gan priekšnosacījums uz zināšanām balstītas sabiedrības izveidei.” Tāpat aktuāls ir arī jautājums par informācijas sistēmu pētījumiem. Šobrīd lielākā daļa šo pētījumu tiek veikti universitātēs, kur informācijas sistēmu izpēte tiek veikta no uzvedības zinātnes viedokļa, un, kaut arī šie pētījumi ir vērtīgi, tie nav pilnīgi. Šobrīd kā jauna pētījumu paradigma parādās dizaina zinības, kas, sniedzot jaunus instrumentus un artefaktus, varētu atvieglot IT darbu un palīdzēt uzņēmumu vadītājiem sistemātiskāk pārvaldīt un izmantot IT resursus. Inovāciju Vērtību institūts savus pamatpētījumus balsta uz dizaina zinībām, radot instrumentus un treniņprogrammas strādājošiem IT vadītājiem. Šī pētījuma vienreizējais aspekts ir tas, ka lielu daļu pētījuma materiālu ir devuši dažādos uzņēmumos strādājoši IT vadītāji, kuri dalās savās zināšanās, lai palīdzētu IT profesiju attīstībai. Šīs savāktās zināšanas tiek kodificētas un ietvertas Eiropas IT spēju brieduma ietvarā (IT Capability Maturity Framework, I-TSBI). Šis ietvars pastāvīgi tiek papildināts, tāpēc no tā jebkurā brīdī var saņemt apmācību piedāvājumu, kas neatpaliktu no ātrajām tehnoloģiju

e-Prasmju manifests

izmaiņām. Nākotnē šī tendence padarīt izglītības institūciju un darba industrijas robežu arvien neskaidrāku tikai pieaugs, jo tādējādi var saskaņojot darba industrijas prasības un pētījumu rezultātus un sasniegt mērķi radīt IT speciālistus ar atbilstošām e-prasmēm, kas savukārt palielinātu biznesa vērtību.

e-Kompetence Papildus iepriekšminētajam prasmju trūkumam, ir novērojama arī nesaskaņotība starp izglītības piedāvājumu un darba industrijas pieprasījumu. Turklāt, ņemot vērā, ka IT nozare vēl ir samērā jauna, nav iespējams veikt IT kompetenču un IT jomā strādājošo darbinieku zināšanu salīdzinājumu uzņēmumu līmenī, nemaz jau nerunājot par Eiropas līmeni. Šāda situācija nevar ilgi pastāvēt. IT ieņemot arvien lielāku lomu visās mūsdienu dzīves sfērās, pieaug dažādu IT kompetenču interpretāciju radītais risks. Galvenais solis cīņā ar radušos situāciju ir vienota ietvara izveide e-prasmju konsekventai definēšanai Eiropā. Tas dotu iespēju labāk sadarboties skolām, augstākās izglītības iestādēm, darba devējiem, darbiniekiem, darbā pieņemšanas aģentūrām un uzņēmumiem, kas veic apmācību. Šādas pieejas izmantošana ļautu uzņēmumiem sastādīt amata aprakstus atkarībā no darba veikšanai nepieciešamajām IT kompetencēm, arī strādājošie IT speciālisti var aprakstīt sevi, pamatojieties uz šīm IT kompetencēm. Savukārt pedagogi var radīt skaidrāku izpratni par attiecīgo mācību kursu rezultātā iegūtajām zināšanām, tādējādi veicinot apmācību un karjeras plānošanu. Pirmās Eiropas e-Kompetenču ietvara (e-KI) versijas ir pierādījušas savu potenciālu kā sava veida Eiropas e-Kompetenču Rozetas akmens. Nodrošinot vienotu izpratni uzņēmumu un valstu līmenī, tiks sasniegts arī gala rezultāts, t.i., tiks veicināta IT darbinieku mobilitāte. Lai sasniegtu pilno potenciālu, visām ieinteresētajām pusēm, t.i., nozarei (gan IT, gan lietotāju uzņēmumiem), izglītības pakalpojumu sniedzējiem (valsts un privātajiem) un valdībai (Eiropas, valstu un vietējām) ir jāiesaistās un nekavējoties jāievieš galvenie pasākumi. Turpmākās darbības šajā jomā ir prioritāšu jautājums. Bez šādas saskaņotības uzņēmumu, vietējie un Eiropas līmeņa modeļi attīstīsies bez vienotas sistēmas, tādējādi kavējot Eiropas darbinieku mobilitātes un izaugsmes iespējas. Pēc Inovāciju Vērtību institūta un Eiropas Informātikas Profesionālās Savienības pasūtījuma nesen veiktie Rūpniecības ģenerāldirektorāra un

3. NODAĻA: CEĻĀ UZ VĒRTĪBĀS ORIENTĒTU IT DARBĪBU

Uzņēmumu IKT Profesionalitātes pētījumi atbalstīja e-KI pieņemšanu, kā arī ieteica savienot individuālās kompetences un organizācijas spējas, kā tas ir apskatīts nākamajā nodaļā.

Inovācijas un vērtība Vērtība un izmaksas ir, protams, divi atšķirīgi jēdzieni. Kā reiz teica Oscar Wilde: „Ciniķis ir cilvēks, kurš visam zina cenu, bet nekam nezina vērtību.” Daudziem informācijas sistēmu vadītājiem, izdzirdot šo citātu, ienāks prātā kāds, uz ko to varētu attiecināt. IT jomā ir novērojama pārāk liela koncentrēšanās uz izmaksām, un tā nav saistīta ar ekonomisko situāciju, bet gan ir pastāvīga parādība. Lai uzņēmējdarbība gūtu pilnu labumu no IT radītajām inovācijām, nepieciešams pārvietot fokusu no izmaksām uz vērtībām. Izaicinājums, kas rodas, mēģinot nodrošināt IT radītos jauninājumus, nav atkarīgs tikai no e-prasmēm. Problēma ir jāskata plašākā mērogā un risinājumā jāietver cilvēkresursi, procesi un tehnoloģijas. Citiem vārdiem sakot, informācijas sistēmu vadītājiem un uzņēmuma vadībai, novērtējot IT spējas uzņēmumā, ir jāmēģina palūkoties uz situāciju kopumā, nevis apsvērt tikai katra atsevišķa darbinieka kompetenču apjomu. Lai novērtētu, kādu stratēģiju un taktiku labāk pielietot IT biznesa vērtības celšanai ar uzņēmuma cilvēkresursu, tehnisko resursu un darbību palīdzību, ir jāsaprot, kurā attīstības pakāpē atrodas uzņēmums. IKT spēju ietvars var tikt izmantots, lai atrastu robus uzņēmumu IT spējās. Viens no šāda izvērtējuma procesa iespējamiem ieguvumiem ir tāds, ka tas parādītu, ja kāda no IT darbinieku kompetencēm ir jāuzlabo, ko varētu izdarīt ar piemērotu darbinieku apmācību, darbā pieņemšanas aģentūru sniegto vai citu ārpakalpojumu palīdzību. Šādā veidā IKT spēju ietvars un IKT kompetences var viens otru papildināt un palīdzēt uzņēmumiem iegūt lielāku biznesa vērtību. Šī iemesla dēļ starp uzņēmumu spēju ietvariem (piem., IT-KSI) un individuālo e-prasmju ietvariem (piem., e-KI) pastāv ciešas attiecības.

Jauni pienākumi Šobrīd IT darbu ietekmē vairāki nozīmīgi faktori. Nozarē vienlaicīgi ir parādījušās vairākas būtiskas tendences, piemēram, mākoņskaitļošana,

e-Prasmju manifests

IT demokratizācija un servisu inovācijas, kas kopā ietekmē informācijas sistēmu vadītāju lomu. Lai saglabātu šo profesiju arī nākotnes biznesā, nepieciešams ieviest nozīmīgas pārmaiņas. Neatkarīgi no uzņēmuma pastāvēšanas ilguma, IT centrālā loma uzņēmumos nozīmē to, ka informācijas sistēmu vadītājiem ir, pirmkārt, jānodrošina servisa pilnīga atbilstība un nodrošinājums. Ja netiks nodrošināts atbilstošs serviss, informācijas sistēmu vadītājiem nebūs iespēja virzīties augšup pa vērtību ķēdi. Tomēr, virzoties uz funkcionālu mākoņskaitļošanas modeli, visticamāk mainīsies veids, kādā informācijas sistēmu vadītāji nodrošinās uzņēmuma pamatdarbību. Servisa nodrošināšanai uzmanība tiks pievērsta attiecību ar trešajām pusēm vadīšanai, nevis iekšējo resursu pārvaldībai. Daudzi uzņēmumi, visticamāk, pārņems mākoņskaitļošanas hibrīda modeli, t.i., sensitīvākos procesus un darbības nodrošinot ar iekšējiem resursiem,, bet klientu apkalpošanas biznesa procesiem izmantojot ārējo pakalpojumu sniedzēju sistēmas. Lai šī pāreja noritētu veiksmīgi, informācijas sistēmu vadītājiem un IT speciālistiem būs jāapgūst jaunas prasmes. Ņemot vērā, ka nākotnē arvien vairāk pienākumu tiks nodoti ārpakalpojumu sniedzējiem, informācijas sistēmu vadītāji vairāk uzmanības pievērsīs IT darba vērtības palielināšanai, izmantojot IT kā instrumentu inovāciju sekmēšanai uzņēmumā. Tomēr visticamāk mainīsies veids, kādā šīs inovācijas tiek radītas, ieviestas un pārvaldītas. Piemēram, tā vietā, lai IT inovāciju idejas pamatā nāktu no IT sektora, sniegto pakalpojumu pieaugošais piedāvājums un ērti lietojamo servisa platformu risinājumi veicinās jauna dizaina un konstrukciju risinājumu ideju attīstību ārpus IT sektora. Lai uzņēmumā nodrošinātu konsekvenci, kvalitāti un saskaņotību, kā arī uzņēmuma IT pamatsistēmu sadarbību, informācijas sistēmu vadītājiem vajadzētu atbalstīt un pārraudzīt šādu ideju attīstību. Šī uzdevuma veikšanai ir jāmaina informācijas sistēmu vadītāju loma uzņēmumā. Tiek lēsts, ka šobrīd uz katru IT speciālistu ir aptuveni četri gala lietotāju programmētāji. Līdz šim lielākā daļa informācijas sistēmu vadītāju ir koncentrējušies uz to, kā labāk kontrolēt un samazināt šo gala lietotāju izraisīto potenciālo kaitējumu. Pieaugot jauno platformu potenciālam, informācijas sistēmu vadītāja lomai ir jāattīstās, lai izmantotu un gūtu labumu no šī potenciālā resursu avota, kas, ņemot vērā jauno platformu skaitu un to ciešo saikni ar uzņēmumiem, sniedz lielisku iespēju jauninājumu radīšanai. Nenoliedzami, šīs situācijas rezultātā informācijas sistēmu vadītājiem,

3. NODAĻA: CEĻĀ UZ VĒRTĪBĀS ORIENTĒTU IT DARBĪBU

IT speciālistiem un gala lietotāju programmētājiem vajadzēs apgūt jaunas e-prasmes. Pirmkārt, strauji pieaugs pieprasījums pēc „duāliem domātājiem”, t.i., indivīdiem, kuriem ir gan IT, gan uzņēmējdarbības zināšanas. Laikā, kad darba vietās norisinās šī evolūcija, svarīgu lomu spēlē tieši izglītības pakalpojumu sniedzēji. Viņiem ir jārūpējas par attiecīgu izmaiņu veikšanu nākamo paaudžu izglītībā, lai nodrošinātu pieaugošajam pieprasījumam pietiekamu piemēroti kvalificētu speciālistu skaitu. Galvenais uzdevums šeit ir izvērtēt to, kā tiek mācīti IT studenti, un nodrošināt pārējos studentus ar nepieciešamajām IT prasmēm. Ja šīs pārmaiņas netiks veiktas, gan lielie, gan mazie Eiropas uzņēmumi nevarēs gūt labumu no šo tehnoloģiju inovatīvā potenciāla, tādējādi samazinot Eiropas konkurētspēju zināšanu intensīvā globālajā ekonomikā.

Galvenā loma - informācijas sistēmu vadītājiem Nepieciešamo pārmaiņu īstenošanai uzņēmumā centrāla loma ir informācijas sistēmu vadītājiem, bet šai lomai ir savi izaicinājumi. IT sektors par savu potenciālo ieguldījumu ne vienmēr saņem atzinību no vadības, jo valdes locekļi bieži vien neizprot IT procesus. Tāpat ir novērojama arī koncentrēšanās uz IT izmaksu samazināšanu, nevis IT veicinātajām inovācijām. Šai problēmai par iemeslu ir IT vadītāju nespēja parādīt no IT iegūto vērtību, ko saasina nepieciešamo uzņēmējdarbības iemaņu trūkums IT sektora vadībā. Uzņēmuma valde bieži vien nespēj novērtēt IT potenciālo ieguldījumu IT zināšanu trūkuma dēļ. No vienas puses, informācijas sistēmu vadītāju uzdevums ir izglītot uzņēmuma vadītājus IT lietās, lai viņi spētu labāk novērtēt IT uzņēmumam sniegto vērtību. No otras puses, tuvākajos gados informācijas sistēmu vadītājiem būs jāspēj parādīt IT pievienoto vērtību uzņēmējdarbības atjaunošanā. Šķiet, ka informācijas sistēmu vadītāji nojauš priekšā esošās pārmaiņas, un problēmas risināšanai ir uzsākuši ierosinājumu īstenošanu. Pirmajā gadījumā IVI, kas sastāv no vairākiem lieliem IT un IT-lietotāju uzņēmumiem, ir radījis kopēju ietvaru un izglītības programmu, lai atbalstītu IT vadību IT sniegtās vērtības demonstrēšanā. Vairāk kā 500 IT vadītāji no visas pasaules ir pieteikušies šai apmācībai, un ir ieviesta jauna maģistra studiju programma – IT pārvaldības vērtība. Tajā pašā laikā Eiropas informācijas sistēmu vadītāju asociācija ir uzsākusi

e-Prasmju manifests

darbu pie savas izglītības programmas izveides, kurā uzmanība tiktu pievērsta tieši darba devēju prasībām, tādējādi tiecoties aizpildīt dažas no akūtākajām vakancēm vairāku galveno uzdevumu veikšanai. Šajās programmās jau tiek apmācīti pirmie studenti. Informācijas sistēmu vadītāju kopienai izdevās panākt, ka šo programmu īstenošanā sadarbojas vairākas prestižas Eiropas biznesa skolas un tehniskās augstskolas. Viens no šīs programmas interesantajiem aspektiem ir tas, ka studenti var pieteikties programmai jebkurā no dažādās valstīs esošajām sadarbības izglītības iestādēm un saņemt vienotu sertifikātu. Ir jau pieņemts lēmums apmācības kursam pielāgot e-KI, kā rezultātā tiks izveidoti Eiropā, iespējams, pirmie e-KI sertificēti eksāmeni. Kaut arī šīs darbības parāda, ka ir sperti svarīgi soļi IT pārvaldības uzlabošanai, ar to vien ir par maz, lai ievērojami palielinātu IT studentu skaitu vai palīdzētu citu profesiju pārstāvjiem labāk izprast IT. Ir jāveic papildu pasākumi, lai sasniegtu Eiropai apmierinošu rezultātu,.

Ieteikumi Eiropas informācijas sistēmu vadītāju asociācija un Inovāciju Vērtību institūts sniedz sekojošus ieteikumus: Palielināt Eiropas e-prasmju ietvara pielietojumu. E-KI (un citu līdzīgu IKT veida amatu aprakstu izveides projektu) izplatība jāveicina IT un citās nozarēs, kurās tiek izmantotas informācijas tehnoloģijas, kā arī starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un valdībām. Jo plašāk tiek pielietots e-KI, jo lielāks ir tā potenciāls prasmju, amata aprakstu un izglītības standartizēšanā, tādējādi atbalstot IT nozares profesionalitātes attīstību. Tajā pašā laikā ir jāturpina darbs pie IKT amata aprakstu izstrādes, sadarbojoties ar lielāko IT darba devēju galvenajām ieinteresētajām personām. Ir jāatjauno e-Mācību programmu vadlīnijas un jāatbalsta Eiropas izglītības iestādes e-KI pieskaņotu izglītības un apmācību programmu izveidē. IT nozarē strādājošajiem ir nepieciešams nodrošināt kopēju izglītības platformu. Šobrīd gan darba devējiem, gan izglītības pakalpojumu sniedzējiem ir grūti apzināt dažādo mācību priekšmetu dotos rezultātus, jo sevišķi starpvalstu līmenī. Šajā ziņā e-KI piemērošana ieviestu pārskatāmību. Veidot labākas IT apmācības citu profesiju pārstāvjiem. Gandrīz visās profesijās IT ieņem nozīmīgu lomu, tāpēc, lai varētu sekmīgi strādāt, ir nepieciešama sapratne par IT sistēmām un to attiecīgajiem domēniem.

3. NODAĻA: CEĻĀ UZ VĒRTĪBĀS ORIENTĒTU IT DARBĪBU

Daudzos gadījumos izglītības iestādes savas mācību programmas neizstrādā saskaņā ar attiecīgās nozares prasībām, tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai studentiem tiktu mācīts par IT pielietojumu viņu izvēlētajās profesijās, t.sk. par pieejamajām IT sistēmām un to, kā viņi var piedalīties IT darbā un uzlabot attiecīgās sistēmas. Mūsdienās IT ir ārkārtīgi būtiska daudzu profesiju un amatu sastāvdaļa, tādēļ, lai studenti spētu iekļauties darba vidē, viņiem ir jāsniedz nepieciešamās IT iemaņas. Šīs tendences nozīmi vēl vairāk pastiprinās mākoņskaitļošana, gala lietotāju programmētājiem aptverot jauno tehnoloģiju pilno potenciālu (piem., izmantojot platformas, kā pakalpojumu vidi). Attīstīt ciešākas saites starp nozari un izglītības iestādēm. Nozarei un izglītības pakalpojumu sniedzējiem ir labāk jāsadarbojas. Šajā jomā jau ir sperti pirmie soļi, bet joprojām ir saskatāmas nepilnības. Piemēram, Inovāciju Vērtību institūts ir ieviesis atvērtu inovāciju pieeju, lai, vairākiem uzņēmumiem, universitātēm un valsts aģentūrām kopēji sadarbojoties, izveidotu papildināmu zināšanu krātuvi un integrētu mācību programmu. Tāpat, lai nodrošinātu studiju programmas piedāvājuma un industrijas pieprasījuma saskaņu, Eiropas informācijas sistēmu vadītāju asociācijas izveidoto izglītības programmu valdēs ir iekļauti gan informācijas sistēmu vadītāji, gan citu nozaru pārstāvji. Diemžēl šī prakse nav plaši izplatīta. Prestižajās universitātēs IT speciālisti reti kad tiek pieņemti darbā par IT pasniedzējiem vai piesaistīti studiju programmu izveidē. Citu profesiju nozarēs šāda negatīva tendence nav manāma. Piemēram, jurisprudences, medicīnas vai inženierzinātņu nozaru pieredzējušie profesionāļi tiek aicināti iesaistīties akadēmiskajā darbā un uzņemties iepriekšminētās lomas. Arī šīs nozares, mācību programmu izveidē sadarbojoties ar IT speciālistiem, varētu gūt labumu un veicināt nepieciešamo IT zināšanu iekļaušanu programmās. Uzlabot attiecības un sapratni starp vadītājiem un IT sektoru. Starp vadītājiem un IT sektoru pastāvošās sliktās attiecības kaitē uzņēmumam. Tās ne tikai traucē produktivitātei un inovāciju ieviešanai, bet var arī radīt risku (piemēram, ja vadība nolemj reklamēt savu jaunāko augsto tehnoloģiju ierīci iekšējā tīklā, tiek radīts precedents turpmākai šāda veida darbība). Dažādas Eiropas Komisijas izstrādātas vai atbalstītas komunikāciju vadlīnijas un līdzīgi uz vadītājiem vērsti pasākumi var radīt labāku izpratni un informētību par IT nozīmi inovāciju un vērtību radīšanā. IT potenciālā loma ir krasi mainījusies, bet atsevišķos uzņēmumos vadītāji joprojām uzmanību

e-Prasmju manifests

pievērš tikai IT produktivitātei un izmaksām, nevis inovāciju veicinošajam potenciālam. Eiropas Komisijas atbalsts varētu palīdzēt ieinteresētajām personām gūt labāku sapratni par IT būtisko nozīmi Eiropas uzņēmējdarbībā. Šī komunikācijas politika varētu arī pievērst uzņēmumu vadītāju uzmanību uz tādiem būtiskiem jautājumiem, kas pēdējā laikā kļūst arvien svarīgāki visās uzņēmējdarbības nozarēs, ne tikai IT biznesā, kā, piemēram, informācijas pārvalde, IT vides stratēģiskā analīze un valdes-IT attiecības. Veicināt jauniešos interesi par IT. Skolās strauji krītas interese par IT apguvi; šī tendence rada bažas un ir jāaptur. Turklāt jaunieši ir jāinformē par IT nozīmes palielināšanos ne tikai IT, bet arī citās nozarēs. Informācijas sistēmu vadītāju nesen veiktās aptaujas liecina, ka skolās ir izplatīti nepareizi priekšstati par IT nozīmi. Interese par IT turpinās kristies, ja jaunieši neiegūs patiesu izpratni par daudzajām un dažādajām karjeras iespējām IT nozarē, un tādējādi tiks radīti ilgtermiņa draudi Eiropas konkurētspējai. Lai vislabāk atrisinātu šo situāciju, darbs ir jāuzsāk jau vidusskolās vai pat pamatskolās. Eiropas E-prasmju nedēļas aktivitātes spēlē būtisku lomu šo aplamo priekšstatu izmainīšanā. Nozares, valdību un mērķa izglītības iestāžu koordinēta sadarbība varētu palīdzēt attīstīt šo darbu tālāk, atbalstot Eiropas digitālās programmas mērķus. Augstāk izklāstītie ieteikumi sasaucas ar Eiropas Komisijas Eiropas ietvara IKT profesionāļiem izveidei pasūtītā IVI un CEPIS veiktā pētījuma ziņojumā minētajiem punktiem. Kaut arī šī projekta izpētes objekti bija tikai IT profesionāļi, piedāvātā ietvara izveides galvenais iemesls bija nepieciešamo e-prasmju attīstības būtiskums. No IKT industrijas viedokļa Eiropas Komisija ir spērusi nozīmīgus soļus problēmu risināšanā, un šie pasākumi ir guvuši plašu atbalstu. IKT sektors apzinās, cik svarīgi ir turpināt un stiprināt veiktās darbības arī nākotnē, jo sevišķi ņemot vērā potenciālo vērtību, ko tās nākotnē sniegs nozarei. Ir jāveic nozares, valdību un izglītības iestāžu darbību saskaņošana un mobilizēšana, un tas ir izaicinājumiem pilns darbs, kura veikšanu jāuzņemas attiecīgajām ieinteresētajām personām. No veikto pētījumu rezultātiem izriet, ka 2015. gadā būs 10-15% liels IT speciālistu trūkums un jauniešu interese par IT samazināsies vēl vairāk. Ņemot vērā arvien pieaugošās nesakritības starp IT izglītību un praksi, kā arī e-prasmju trūkumu citās nozarēs strādājošo vidū, ir redzams,

3. NODAĻA: CEĻĀ UZ VĒRTĪBĀS ORIENTĒTU IT DARBĪBU

ka šīs problēmas apmēri ir milzīgi. Ievērojot IT nozīmi biznesa inovāciju veicināšanā, kļūst skaidri iemesli, kāpēc jāveic saskaņotas un koordinētas darbības e-prasmju izkopšanai. Ja mēs vēlamies novērst turpmāku Eiropas konkurētspējas mazināšanos, darbā nekavējoties jāiesaistās visām ieinteresētajām personām.

e-Prasmju manifests

4. nodaļa: Pilnībā atklājot sieviešu potenciālu „Aizmirstiet par Ķīnu, Indiju un internetu – ekonomisko izaugsmi virza sievietes.” The Economist, 2006. gada 15. aprīlis Saskaņā ar Eiropas Savienības skaidrojošo memorandu par novecojošo darbaspēku „sākot ar 2012. gadu, ņemot vērā imigrācijas un dzimstības prognozes, Eiropas darbaspēka apjoms samazināsies, bet iedzīvotāju skaits vecumā pēc sešdesmit gadiem turpinās pieaugt par aptuveni diviem miljoniem gadā.” Lai apmierinātu korporatīvās pasaules vajadzības, būs nepieciešams vairāk darbinieku ar dažādām prasmēm, jo esošie pienākumi būs jāsadala uz mazāku nodarbināto skaitu. Vienīgais reālais veids, kā to panākt, ir efektīvi izmantojot IKT. Tomēr ir jāapsver daži svarīgi jautājumi. Kur ir sievietes? Cik viņas ir veiksmīgas? Kāda nākotnē būs viņu loma IKT? Šajā nodaļā tiks apskatīti daži nozīmīgi fakti, skaitļi un skaidrots, kāpēc šis ir īstais brīdis, lai vērstu pasauli dzimumu līdztiesības virzienā. Nodaļas beigās tiks piedāvāti ieteikumi, kā nodrošināt, lai digitālajā ekonomikā tiktu iesaistītas un novērtētas sievietes.

Statistika, projekti un iniciatīva Statistikas dati liecina, ka dzimumu nevienlīdzība IKT izglītībā parādās agri. Atšķirības saasinās vidusskolas vecākajās klasēs un ir vēl uzskatāmākas augstākajā izglītībā; šo nevienlīdzību var tālāk novērot arī profesionālajā darbaspēkā. Pirmais visaptverošais pētījums, kas tika veikts laika posmā no 2003. - 2006. gadam Oslo Norvēģu Zinātņu Izglītības Centrā un kurā tika ņemtas vērā jauniešu intereses, vērtības, attieksme un plāni saistībā ar zinātni un tehnoloģijām no studenta skatu punkta, parādīja nozīmīgus faktorus zinātņu un tehnoloģiju apgūšanā. Zinātņu Izglītības Nozīme (The Relevance of Science Education, ROSE) apkopoja datus no vairāk kā 40 000 piecpadsmit gadus veciem jauniešiem 40 valstīs.

4. NODAĻA: PILNĪBĀ ATKLĀJOT SIEVIEŠU POTENCIĀLU

Zinātnes izglītības nozīme Turcija Grieķija Portugāle Spānija Polija Čehija Latvija Igaunija Slovēnija Austrija Vācija Īrija Skotija Ziemeļīrija Anglija Somija Īslande Zviedrija Dānija Norvēģija 0%

20%

40%

60%

80%

100%

Meitenes, kas vēlas darbu saistītu ar tehnoloģijām. Puiši, kas vēlas darbu saistītu ar tehnoloģijām. Avots: DZIS projekts - Zinātnes izglītības nozīme, 2010

Šis starptautiskais, visaptverošais pētījums parādīja, ka vairākumā Eiropas valstu ļoti neliels skaits meiteņu piekristu apsvērt iespēju nodarboties ar zinātni. Patiesībā Eiropas valstīs ļoti maz meiteņu vēlas savu nodarbošanos saistīt ar tehnoloģijām, un šo faktu apstiprina zemais reģistrēto studenšu skaits universitātēs. Meitenes sastāda tikai 10%-30% no visiem IKT studentiem un mazāk kā 20% no IKT nozarē strādājošiem. Apskatot Eiropas zinātņu un tehniskās nozares, sieviešu skaita ziņā atklātās tendences ir līdzīgas: sieviešu dzimuma datorzinātņu absolventu proporcijas samazinās no 25% 1998. gadā uz 22% 2006. gadā. Šī lejupslīde Eiropā turpinās vēl šodien, un salīdzinājumā ar Kanādu (27%), ASV (28%) un Dienvidkoreju (38%) šie rādītāji ir pārāk zemi. Sieviešu akadēmiskajā izaugsmē joprojām var novērot zināmu vertikālo nošķiršanu. Sieviešu dzimuma studentu skaits palielinās no 31% starp pirmā līmeņa studentu skaita uz 36% starp doktora grāda un aspirantūras studentiem, bet tad atkal samazinās uz 33% starp C pakāpes akadēmiskā personālu (lektori), 22% starp B pakāpes personālu (asociētie profesori) un tikai 11% no A pakāpes personāla (profesori), tādējādi veidojot tā saukto „šķēru diagrammu”.

e-Prasmju manifests

100 %

Vīriešu un sieviešu proporcija tipiskā akadēmiskā karjerā zinātnē un inženierijā, studenti un akadēmiskais personāls, ES-27, 2002/2006 Vīrieši 2006

50 %

Sievietes 2006 ISCED 5A Studenti

ISCED 5A Absolventi

ISCED 6 Studenti

ISCED 6 Absolventi

Pakāpe C

Pakāpe B

Pakāpe A

Avots: Izglītības Statistika (Eurostat): WIS datu bāze (ĢD Pētījums) Atzīmju definīcija: A: Augstākā pakāpe, pie kuras parasti tiek veikts pētījums. B: Pētnieki, kas strādā pozīcijās, kas nav tik augstas (A), bet augstākas nekā jauniegūta doktora grāda īpašniekiem. C: Pirmā pakāpe, pie kuras jauniegūta doktora grāda absolvents tiktu parasti pieņemts darbā. ISCED 5A: Augstākās izglītības programmas, kas nodrošina pietiekamu kvalifikāciju, lai iekļūtu padziļinātu pētījumu programmās & profesijās ar augstu prasmju prasībām. ISCED 6: Augstākās izglītības programmas, kas noved pie padziļināti pētnieciskas kvalifikācijas (doktora grāds). SET izglītības jomas = 400 dabas zinības, matemātika un datorzinātne + 500 inženierija, ražošana un celtniecība. SET zinātnes jomas = Inženierija un tehnoloģija + Dabas zinātnes.

Piecas Eiropas valstis ar vislielāko sieviešu skaitu A pakāpes akadēmiskajā personālā ir Rumānija, Latvija, Bulgārija, Somija un Portugāle, savukārt viszemākie rādītāji ir Maltā, Luksemburgā, Kiprā, Beļģijā, Grieķijā un Nīderlandē (attiecīgi no 32% Rumānijā līdz 2% Maltā). Zemā sieviešu reprezentācija IKT studiju programmās un profesionālajā darbībā rada talantu ziņā lielu robu IKT kompānijās un darba tirgū. Salīdzinot situāciju starp kontinentiem, ir redzams, ka lielākais sieviešu skaits zinātnē un inženierzinātnēs ir Ziemeļamerikā un Centrālamerikā; tām seko Centrāleiropa, Austrumeiropa, Dienvidamerika un Okeānija, bet Rietumeiropa atpaliek, ieņemot piekto vietu.

4. NODAĻA: PILNĪBĀ ATKLĀJOT SIEVIEŠU POTENCIĀLU

Sieviešu - vīriešu proporcijas zinātnē un inženierijā 2008. gadā Zinātne & Inženierija 2008

1 2 3 4 5 6 7 8

Pasaule Ziemeļu / Centrālamerika Centrālā / Austrumeiropa Dienvidamerika Okeānija Rietumeiropa Tuvie austrumi Āzija Āfrika

Sievietes Nr % 1.058.156 39,4 296.894 48,2 92.228 46,9 62.298 44,7 21.909 43,0 268.182 41,8 85.572 40,3 226.337 28,0 4.736 24,5

Vīrieši Nr % 1.625.546 60,6 318.714 51,8 104.391 53,1 77.082 55,3 29.003 57,0 373.963 58,2 126.983 59,7 580.850 72,0 14.560 75,5

Kopējais skaits 2.683.702 615.608 196.619 139.380 50.912 642.145 212.555 807.187 19.296

Avots: NSF Science and Engineering Indicators, 2008

Skatoties pēc kopējā inženieru skaita (sieviešu skaita attiecība pret kopējo darbaspēku), Rietumeiropa ir labākā pozīcijā, ieņemot ceturto vietu aiz Centrāleiropas, Austrumeiropas, Dienvidamerikas un Okeānijas. Šodien IT profesijās nodarbināto sieviešu skaitu tieši ietekmē nelielais skaits sieviešu, kuras izvēlas iegūt kvalifikāciju IT jomā. Lai gan, kā novērots Lielbritānijā, vidusskolās nav daudz meiteņu, kas izvēlētos kvalificēties IT jomā, viņas pastāvīgi uzrāda labākus rezultātus kā pretējā dzimuma pārstāvji. Tas liek domāt, ka darba devējiem pieejamā darbaspēka kopējo talantu līmenis tiktu ievērojami uzlabots, ja sievietes būtu vairāk ieinteresētas veidot karjeru IT nozarē. Pēdējo gadu laikā Accenture ir veikuši vairākus Starptautiskās sieviešu dienas pētījumus, uzsverot IKT pieaugošo lomu veiksmīgu sieviešu karjeru veidošanā vadošos amatos, kā arī arvien pieaugošo sieviešu dzimuma vadītāju nozīmi uzņēmumos. Ikgadējās tiešsaistes aptaujās piedalījās vidēji 4000 sievietes, kuras ieņem vadošus amatus vidējos un lielos uzņēmumos no aptuveni divdesmit valstīm. Aptaujas rezultāti parādīja, ka sievietes ir elastīgākas, tādēļ „šībrīža ekonomiskās nedrošības un intensīvas konkurences apstākļos labvēlīgākā stāvoklī atradīsies uzņēmumi, kas topošajos vadītājos nodrošinās elastību”. Vairāk kā astoņas no desmit sievietēm atklāja, ka, lai nodrošinātu panākumus nākotnē, viņas ir ieinteresētas jaunu tehnoloģiju, piemēram,

e-Prasmju manifests

blogu un sociālo tīklu apgūšanā un lietošanā. Vairāk kā 76% sieviešu prognozēja lielu nozīmi šo tehnoloģiju efektīvai izmantošanai, 66% sieviešu pauda viedokli, ka nākotnē būtiski mainīsies ar tehnoloģiju palīdzību uzturētie savstarpējie sakari. 31,6% no visiem IKT sektorā nodarbinātajiem Eiropā (ES 27) ir sievietes. Sieviešu daļa IKT ES-27, 2010 Augstākā

Zemākā

Lietuva

45.1%

Austrija

30%

Bulgārija

43.9%

Īrija

30%

Latvija

37.8%

Slovākija

29.3%

Rumānija

36.2%

Šveice

29.1%

Horvātija

35.4%

Apvienotā Karaliste

28.5%

Kipra

35.5%

Dānija

28.2%

Vācija

34.3%

Čehija

26.5%

Polija

34.2%

Turcija

25.1%

34%

Īslande

24.6%

Nīderlande

23.4%

Somija Grieķija

33.7%

Avots: Global Contact, Francija, 2012, pēc OECD, EuroStat un IESF datiem

2010. gadā no ES 27 dalībvalstīm visvairāk sieviešu IKT nozarē (>35%) bija šādās valstīs: • Lietuvā – 45,1% • Bulgārijā – 43,9% • Latvijā – 37,8% Šajā jomā zemākie rādītāji tika uzrādīti: • Dānijā – 28,3% • Čehijā – 26,5% • Nīderlandē – 23,4%

4. NODAĻA: PILNĪBĀ ATKLĀJOT SIEVIEŠU POTENCIĀLU

Eiropā (ES 27) no 2008. - 2010. gadam sieviešu skaits IKT jomās samazinājās no 32,7% uz 31,6%. Šī lejupslīde lēmumu pieņēmējiem ir satraucoša tendence. Dažās ES dalībvalstīs, piemēram, Luksemburgā un Itālijā, tika novērots sieviešu skaita pieaugums IKT nozarē 5,2% un 1,8% apmērā, kamēr citās valstīs, piemēram, Latvijā, Portugālē un Dānijā šie rādītāji ievērojami kritās (6,1%, 5% un 3,2%). Lai saprastu tās cēloņus, šī nozīmīgā atšķirība ir jāapskata tuvāk, kā rezultātā būtu jāpieņem informēti priekšlikumi un jāveic atbilstošas darbības, lai samazinātu atšķirības starp rādītājiem. 2011. gadā CEPIS divdesmit astoņās Eiropas valstīs starp 2000 IT profesionāļiem veiktā Eiropas Profesionālās e-Kompetences aptauja apstiprināja augstākminētās tendences un neatbilstošo sieviešu pārstāvniecību IKT. Ir tikai divi amati, kuros sievietes sastāda vairāk kā 20%, t.i., IT instruktori (41%) un IT kvalitātes vadītāji un auditori (30%).Turklāt vairākos amatos, piemēram, IT drošības vadītāja, Tīkla vadītāja un IT sistēmu inženieru amatos sievietes sastāda mazāk par 10%. CEPIS - Eiropas Profesionālo sabiedrību informātikas padome Eiropa (vidēji) IT Apmācītājs IT Kvalitātes vadītājs & auditors IT Vadītājs Programmatūras izstrādātājs IT Sistēmu arhitekts IT Drošības vadītājs Tīkla vadītājs IT sistēmu inženieris 0%

50%

100%

Sievietes profesionāles Vīrieši profesionāļi Avots: CEPIS Profesionālas e-kompetences Eiropā aptauja. Eiropas Ziņojums 2011

Kā ieteikumus nākotnei CEPIS skaidri norāda vajadzību pēc „steidzamiem pasākumiem, lai visās valstīs novērstu dzimumu nevienlīdzības problēmu un palielinātu sieviešu darbību IKT nozarē. Ir nepieciešams turpināt un paplašināt paraugmodeļu un padomdevēju programmu ieviešanu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina finansiāls atbalsts uzņēmumiem, kas savas organizācijas kultūrā, darbā pieņemšanas praksē un karjeras izaugsmes programmās ietver dzimumu līdztiesību”.

e-Prasmju manifests

Lai paaugstinātu vispārējo e-prasmju līmeni Eiropā, darbībām jānorit saskaņā ar zemāk izklāstīto vērtēšanas procesu, kas apstiprina, ka neformālā izglītība joprojām ir galvenais veids, kā sievietēm apgūt e-prasmes; tai seko individuālas apmācības un formālas izglītības iestādes. Vīrieši vairāk dod priekšroku individuālām apmācībām, nevis neformālajai izglītībai vai formālām izglītības iestādēm. Pēdējos gados gan valsts, gan privātā, akadēmiskā un NVO sektora pārstāvji ir uzsākuši interesantus atbalsta projektus, lai motivētu meitenes un sievietes uzlabot savas prasmes. Vācijas Federālās Izglītības un Pētniecības Ministrijas finansētais (20022006) Fraunhofer IAISI (Inteliģentas Analīzes un Informācijas Sistēmu Institūts) projekts „Roberta – meitenes atklāj robotus” Vācijā laika posmā no 2005. - 2008. gadam ir radījis trīs „Roberta” centrus. „Roberta dodas uz ES” projekta ietvaros tika radīti 12 “Roberta” reģionālie centri Austrijā, Itālijā, Zviedrijā, Šveicē un Lielbritānijā. Vācijā šajos projektos piedalījušies vairāki tūkstoši skolotāju un aptuveni 5000 meiteņu, un Eiropā – aptuveni 5000 meiteņu. “Roberta” kursi meitenēm vairākkārt ir bijuši par pamudinājumu izveidot robotbūves komandas un piedalīties tādos konkursos kā RoboCupJunior vai FIRST Lego League. 94% no dalībniecēm atzina, ka izbaudījušas kursus, 88% tos ieteiktu draudzenēm un 74% labprāt piedalītos citās līdzīgās apmācību programmās. Fraunhofer IAISI un Eiropas Sieviešu un Tehnoloģiju Centrs (ESTC) šobrīd strādā pie tālāk robotbūves tīkla attīstīšanu un paplašināšanu ar mērķi ietvert visu Eiropu. Valstu līmenī visplašāko auditoriju un labākos rezultātus ieguva Lielbritānijas projekts Datoru Klubi Meitenēm – DKM (Computer Clubs for Girls – CC4G), kas, izmantojot tehnoloģijas apvienojumā ar mūziku, modi un slavenībām, iedvesmo desmit līdz trīspadsmit gadus vecās meitenes apsvērt ar IT saistītu nākotni. Izmantojot aktuālākos tiešsaistes resursus, pēdējo projektu versiju izstrādājuši Wallace un Gromit projektu producenti Aardman. Kopš 2005. gada DKM projektā ir piedalījušās vairāk kā 135,000 meitenes no 3,800 skolām. 84% no dalībniecēm atzīst, ka projekts viņas ir ieinteresējis apsvērt ar IT saistītas profesijas izvēli. Lai skolā varētu darboties DKM, gadā nepieciešami 600 eiro. Bieži vien klubus atbalsta

4. NODAĻA: PILNĪBĀ ATKLĀJOT SIEVIEŠU POTENCIĀLU

vietējie sponsori, kas reizēm apciemo dalībnieces un iedrošina viņas darbam. Lai iesaistītos projektā, nav nepieciešamas īpašas IT zināšanas, tāpēc atbalstu var sniegt jebkurš uzņēmums. CEPIS sadarbībā ar Eiropas e-Prasmju nedēļu 2010 radīja jaunu apbalvojumu Sievietēm IKT, lai iedrošinātu jaunas sievietes uzsākt un turpināt ar IKT saistītu izglītību un karjeru. Balva tiek pasniegta Viseiropas sieviešu digitālo prasmju konkursa ietvaros. 2010. gadā četrpadsmit gadus vecā Anna Voríšková no Čehijas ieguva izglītības stipendiju 1000 eiro apmērā kā balvu par interneta vietni (http://www. folmici.cz) un bloga projektu. Otrās vietas ieguvēja bija Louisa Luciani no Zviedrijas par datorklubu veidošanu un laba piemēra radīšanu sievietēm IKT. 2012. gadā balvu ieguvēji bija Afroditi Gkertsi, Eirini Kokkinidou un Anastasia Zarafidou no Grieķijas par ‘Beat Robotics’, un otrās vietas ieguvēja bija Sarka Vavrova no Čehijas ar projektu ‘Timekeeper’. Arī vairāk nošķirtu sieviešu grupu vidū ir iedvesmojoši gadījumi. Sievietes sastāda vairāk kā pusi no Eiropas imigrantiem. TASCHA (Tehnoloģiju un sociālo izmaiņu grupa) 2009. gadā veiktais Microsoft finansētais pētījums „Imigrantu sievietes, e-prasmes un nodarbinātība Eiropā” vērtēja iespaidu, kādu NVO sniegtās e-prasmju programmas atstāj uz imigrantu sieviešu nodarbinātības iespējām un sociālo iekļaušanos Ungārijā, Itālijā, Nīderlandē, Rumānijā un Spānijā. Pētījums tika veikts kā daļa no Microsoft Unlimited Potential ilgtermiņa solījuma ar NVO līdzdalību un vietējām mācību iniciatīvām ieguldīt e-prasmju attīstībā Eiropā, tādējādi sasniedzot tos, kam nav pieejamas nepieciešamās tehnoloģijas. Pētījums vērtēja 350 imigrantu sievietes un parādīja, cik ļoti svarīga socio-ekonomiskā stāvokļa uzlabošanai un darba meklējumiem ir pieeja IT. Aptuveni trešdaļai sieviešu bija pamatzināšanas darbam ar datoru un internetu, 32% bija vidēji augstas iemaņas darbā ar datoru un 22% bija vidēji augstas iemaņas darbā ar internetu. Nedaudz vairāk kā 20% sieviešu atzina, ka viņām nav nekādu e-prasmju. Rezultātā var secināt, ka imigrantu sievietes darba tirgū sastopas ar divējādi neizdevīgu stāvokli – pirmkārt, kā sievietes, otrkārt, kā imigrantes. Lai pārvarētu barjeras darba tirgū, viņām nepieciešams apgūt valodu, uzzināt vairāk par nodarbinātības vidi, paplašināt savus sociālos tīklus un mācību iespējas. Kā papildu piemēru var minēt arī Eiropas Prasmju un Nodarbinātības Alianses un tās partneru Microsoft, Adecco Group un State Street 2011. gadā izveidoto apbalvojumu Prasmēs un Nodarbinātībā. Papildus „Jaunatnes iespēju nodrošināšana ar prasmju palīdzību” un „Aktīva

e-Prasmju manifests

novecošana ar IT apgūšanu” balvām tika radīta īpaša „Sieviešu iespēju nodrošināšana ar tehnoloģiju palīdzību” balva ar nolūku atzīmēt ievērojamu un efektīvu NVO veiktu IKT apmācību un prasmju attīstību, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas, kā arī digitālo un sociālo iekļaušanos. Pirmo vietu un 5000 eiro ieguva Lietuvas organizācija Langas į ateitį „Logi uz nākotni” par programmu, kas demonstrēja sekmīgu uzņēmējdarbības un Langas į ateitį kopienas meiteņu un sieviešu apmācību datorzinībās un informātikā. Loreta Križinauskienė vadībā Langas į ateitį pēdējos piecos gados ir apmācījuši 45,000 sieviešu.

Šis ir īstais brīdis, lai vērstu pasauli dzimumu līdztiesības virzienā Lai saprastu jaunu prasmju pieaugošo nozīmi 21.gadsimtā salīdzinājumā ar tām, kas bija svarīgas 20.gadsimtā, mums jāsaprot, ka pasaulē ir notikušas lielas pārmaiņas. Mēs esam pārgājuši no analogā uz pilnīgi digitālo modeli. Philips Design vecākā tendenču un stratēģijas vadītāja (kopš 1997. gada) Josephine Green ir lūgusi mums apsvērt šobrīd aktuālās pārmaiņas no tehnoloģijām kā dzinējspēka uz tehnoloģijām kā veicinātāju, t.i., pārmaiņas no hierarhijas uz vienlīdzības modeļa pasauli (pyramid to pancake world). 20. gadsimtā ekonomikas izaugsme tika balstīta uz masīvu tirgu, lielām ekonomikas sistēmām un masveida produktiem. Tā bija tehnoloģiju un tirgus ēra ar vadības un kontroles struktūru, kas darbojās pēc piramīdas modeļa. 21. gadsimts ir domāts sociālām inovācijām. Tagad cilvēki var izmantot tehnoloģijas, lai paši radītu savu dzīvi un dzīvesveidu. Vispasaules Tīmeklis sniedz iespēju piekļūt visu veidu jauninājumiem, un šeit mērķis ir nevis patērēt, bet sadzīvot. Mūsu pasauli nosaka uz interešu grupām un IKT pielietošanu balstīta starpkultūru vadība un saziņa; tā ir pielāgotas personalizācijas vadīta ekosistēma. Tā kā „Tīkla paaudze” (zināma arī kā Y paaudze, pirmie digitāļi vai milleniāļi) sāk ieņemt vadošus amatus, ir jāņem vērā viņu darba iezīmes un mācību metodes, ja mēs vēlamies sekmīgi cīnīties pret niecīgo līdzdalību no sieviešu puses. Šī ir MP3 atskaņotāju, tūlītēju ziņapmaiņu, tiešsaistes spēļu un vienādranga datņu apmaiņu paaudze. Tā tic, ka kultūru var iemācīt, un šī paaudze dod priekšroku cilvēkresursu modeļiem, kas vairāk koncentrējas uz cilvēku un mazāk uz produktu. Galvenie aspekti šādos modeļos ir motivācija un uzņēmuma iekšējais progress.

4. NODAĻA: PILNĪBĀ ATKLĀJOT SIEVIEŠU POTENCIĀLU

Mūsdienu pasaule novērtē dažādību, integrāciju un dzimumu līdztiesību vairāk kā jebkad agrāk. Ja industriālajā laikmetā pārmaiņas radīja vīrieši, šodienas pasaulē nozīmīgu lomu inovācijās var spēlēt sievietes. Silikona Ielejas Deloitte Centre for the Edge, kas veic arī pētījumus un rada jaunus redzējumus korporatīvai izaugsmei, līdzpriekšsēdētājs John Hagel III piebalso šim viedoklim: „Digitālajā zināšanu ekonomikā cilvēkresursi kā izaugsmes pamats aizvieto dabiskos resursus. 21. gadsimta vadošie uzņēmumi un valstis būs tie, kas vislabāk izmantos inovācijas un cilvēku radošās spējas. Nav šaubu, ka sievietes ir pieaugošs spēks kopējā talantā.” Šodien ir nepieciešamas cita veida prasmes, tiek ieviesti tādi jauni jēdzieni kā „ieguldījumu sociālā atdeve”. Hierarhijas jeb „piramīdu” pasaulē nepieciešamās prasmes ir vadība, ieceru izstrādāšana, budžeta plānošana, mērīšana, vērtēšana, organizēšana, strukturēšana un kontrole. Vienlīdzības jeb „pankūku” pasaulē nepieciešamās prasmes ir saistītas ar inovāciju radīšanu, apšaubīšanu, izaicināšanu, sapņošanu, iztēli, eksperimentēšanu, mācīšanos un uzņēmību. 2009. gadā Zviedrijas ES prezidentūras laikā Zviedru valdības prezentētā Eiropas nākotnes zināšanu sabiedrības veicināšanas IKT politikas programma 2015. gadam „Zaļā Zināšanu Biedrība” (A Green Knowledge Society) uzsver, ka ir būtiski ieguldīt elastīgā infrastruktūrā un sociālajā kapitālā. Šīs pārmaiņas saskan ar sieviešu vēlmi strādāt jomās un profesijās, kas dotu tiešu labumu sabiedrībai un/vai indivīdiem, un veicinātu sieviešu noturību inženierzinātnēs. Šodien plaši tiek atbalstīta ideja par dažādību uzņēmējdarbībā. McKinsey 2009. gada aptauja „Sievietēm ir nozīme” un 2010. gada pētījums „Centrēta vadība” parādīja, ka sievietēm vadības iezīmes (intelektuāla stimulācija, iedvesma, kopēju lēmumu pieņemšana un sagaidāmo rezultātu/atlīdzības uzstādīšana) ir būtiskas, lai rastu izeju no ekonomiskās lejupslīdes un virzītos uz veiksmīgu risinājumu mūsdienu kompleksajai finansiālajai krīzei. Pasaules Ekonomikas forums parāda, ka tās valstis, kas var kalpot par piemēru resursu vienlīdzīgai sadalīšanai starp sievietēm un vīriešiem, sasniedz labākus rezultātus kā citas valstis neatkarīgi no tām pieejamo resursu daudzuma.

e-Prasmju manifests

Catalyst 2011. gadā veiktā pētījuma rezultāti parāda, ka uzņēmumos, kur 19-44% vadošo amatu ieņem sievietes, ir par 26% lielāka ieguldītā kapitāla atdeve nekā uzņēmumos, kur sievietes vispār netiek iesaistītas vadībā. 2011. gada 13. decembra E-Prasmju konkurences izaugsmes un amatu konferencē Briselē Nokia Corporation biznesa vides viceprezidente un DIGITALEUROPE prezidente Dr.Erkki Ormala norādīja, ka „lielāka sieviešu skaita iesaistīšana tehnoloģiju attīstībā ir īstais inovāciju avots”. Nokia pieaugošai sieviešu iesaistīšanai redz trīs mērķus: • vadība – talanti, kas vadītu transformāciju digitālajā tirgū • organizatorisku spēju celšana – talanti ar zināšanām, prasmēm un pieredzi, kas „Nokia” uzņēmumam sekmētu konkurētspējīgu diferenciāciju • dažādotu lietotāju pieredžu nodrošināšana – dzimumu bilingvisms pievilcīga tirgus risinājuma nodrošināšanai

Sociālie mediji Šodien sievietes pilnībā dominē sociālajos medijos – sociālo tīklu lietojumā visās vecumu grupās sievietes ir vairākumā. Sievietes dominē sociālo mediju telpā arī laika ziņā. Ja Facebook būtu valsts, tā būtu trešā lielākā pasaulē un tās visātrāk augošā daļa ir sievietes vecumā no 55 līdz 65 gadiem. 57% Facebook un Twitter lietotāju ir sievietes, 86% sieviešu ASV ir sava vietne sociālajos medijos un 72% kādai no vietnēm pieslēdzas katru dienu. 80% sieviešu, kas izmanto sociālos medijus, ir kļuvušas par kādu zīmolu un produktu cienītājām. Kad saistībā ar 2011. gada jūnija Digitālās Programmas Asamblejas ietvaros rīkoto darbnīcu „Sievietes par gudru izaugsmi” tika atvērta Facebook lapa „ES Sievete”, to mēneša laikā apskatīja vairāk kā 14 500 reizes un tā saņēma deviņdesmit piecus „man patīk” klikšķus. Tajā pašā laikā, mēnesi pirms Digitālās Programmas Asamblejas LinkedIn vietne ieguva vairāk kā 100 grupas biedrus, kas mēneša laikā uzsāka piecpadsmit sarunu tēmas, bet Twitter vietne @EUWomen piesaistīja 158 tvītus un deviņdesmit vienu sekotāju. Eiropas Arodapmācības Attīstības Centrs (Cedefop) savā Vidusposma prognozē 2020. gadam, norāda, ka, amatiem kļūstot intensīvākiem

4. NODAĻA: PILNĪBĀ ATKLĀJOT SIEVIEŠU POTENCIĀLU

zināšanu un prasmju ziņā, mums nepieciešams uzsākt neaktīvā potenciāla izmantošanu, jo sevišķi attiecībā uz sievietēm ar augstāku kvalifikācija kā vīriešiem. Vispārīgi runājot, sievietes piedalās darba tirgū mazāk kā vīrieši, tomēr sieviešu rādītāji, uzlabojoties kvalifikācijai, ceļas, kamēr vīriešu līdzdalības rādītāji – krītas. Hierarhija kvalifikāciju līmeņos ir kopīga abiem dzimumiem, tomēr uzlabotie rādītāji parasti ir augstāki sievietēm, norādot, ka nākotnē sievietes vairāk kvalificēsies augstā līmenī. Izņēmums būs vienīgi vidēja līmeņa kvalifikācijās, kur vīriešu rādītāji ceļas straujāk kā sieviešu rādītāji. No otras puses, tiek paredzēts, ka Eiropā samazināsies mazkvalificēta darbaspēka apjoms, sevišķi skarot sievietes. Šī tendence vērojamas teju visās valstīs. Uz pieaugošo vajadzību pēc sieviešu darbaspēka norāda arī pastāvīgais pieaugums pakalpojumu jomā, īpaši komerciālajos pakalpojumos. Uzņēmējdarbībā un citos pakalpojumos paredzama izaugsme aptuveni septiņu miljonu darbavietu apmērā, tāpat ievērojams pieaugums gaidāms arī produktu izplatīšanā un loģistikā. Paredzamais vidējais pieaugums nekomerciālos pakalpojumos radīsies no darbavietu skaita pieauguma veselības aprūpē un izglītībā, tomēr gaidāmo budžeta ierobežojumu dēļ to ierobežos samazināts pieprasījums pēc darbaspēka valsts pārvaldē.

Dzimumu prasībām pielāgoti jauninājumi Pēdējos gados vairāk tiek novērtēta dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušana pētījumos; arvien vairāk pētnieku to izmanto kā jaunu zināšanu un tehnoloģiju radīšanas resursu. Stenfordas universitātē nesen uzsāktais projekts „Dzimumu prasībām pielāgotas inovācijas” notiek sadarbībā ar Eiropas Komisijas iniciētā projekta „Inovācijas caur dzimumu” ekspertu grupu, kurā Berlīnes Tehniskās universitātes un Fraunhofer Biedrības vadībā strādā speciālisti no divdesmit Eiropas Savienības valstīm. Projektā tika izstrādātas zinātniekiem un inženieriem paredzētas dzimumu analīzes metodes, kā arī veikti pētījumi par to, kā dzimumu analīze palīdz inovāciju ieviešanā trīs galvenajās nozarēs: zinātnē, inženierzinātnēs, veselības aprūpē un medicīnā.

e-Prasmju manifests

Ieteikumi Ir pienācis laiks vairāk laika un resursu veltīt dzimumu līdztiesībai IKT Eiropā. Eiropas Digitālās Programmas un Eiropa 2020 Stratēģijas izdošanās būs lielā mērā atkarīga no tā, vai Eiropas Komisija un ieinteresētās personas atradīs veidus, kā laika posmā no 2011. - 2020. gadam kopīgi sadarbojoties, integrēt lielu daļu Eiropas sieviešu IKT pieejā, dizainā, pētījumos, jauninājumos, produkcijā un izmantošanā. Lai varētu radīt sistēmu, kas nākotnes talantīgajām sievietēm atvieglotu pieeju industrijai neatkarīgi no viņu vecuma, ir jāsadarbojas visai IT nozarei. Tajā pašā laikā mums jāiedrošina IT nozarē jau strādājošās sievietes turpināt darbu un sasniegt vairāk. Saskaņā ar Budapeštas 2011. gada Starptautiskās Sieviešu Dienas Gadsimta Deklarāciju pamati šai Eiropas līmeņa sadarbībai tika ielikti konferencē „Sievietes zinātnē, inovācijas un tehnoloģijas digitālajā laikmetā”, ko 2011. gada 7. - 8. martā organizēja Informācijas Sabiedrības ģenerāldirektorāts, Ungārijas ES prezidentūra, ESTC, un vadīja Neelie Kroes (EK viceprezidente un Komisāre atbildīga par Digitālās Programmas īstenošanu). Starptautiskās sieviešu dienas deklarācija balstīta uz ESTC Nostāju Dokumentu Digitālās Programmas sagatavei un no 2011. gada februāra līdz jūnijam notikušajām tiešsaistes konsultācijām. Tā uzsver, cik nozīmīgi ir ieviest ilglaicīgu Eiropas ieinteresēto pušu infrastruktūru, kā arī valsts, privātā, akadēmiskā un NVO sektoru pārstāvju iesaisti Digitālās Programmas Dzimumu Darbības plānā. Budapeštas Deklarācija tika apstiprināta Digitālās Programmas asamblejā 2011. gada 16. - 17. jūnijā Briselē, uzsverot, ka viens no Digitālās Programmas balsta punktiem ir sieviešu e-prasmju uzlabošana un talantu integrēšana visās e-prasmju darbībās.

4. NODAĻA: PILNĪBĀ ATKLĀJOT SIEVIEŠU POTENCIĀLU

Digitālās Programmas Asambleja

- Piegādes komponentes - Agri investēt jauniešos, īpaši meitenēs - Piemērot dzimuma līdztiesību labāko praksi un paraugtēlus - Veicināt dzimuma sensitīvu Digitālo Programmu - Veicināt cilvēku kapitālu un investēt sievietēs - Ieviest labāku vadību, balstoties uz dažādības rādītājiem

IKT Sociālajiem izaicinājumiem

e-Prasmju sekmēšana

Pētījumi & Inovācija

Ļoti ātrs internets

Uzticība & Drošība

Savietojamība & Standarti

Digitāls viens tirgus

Digitālās Programmas balsta punkti

Digitālā nākotne

Avots: Ziņojums. Digitālās Programmas Asambleja 2011 Seminārs 22 Sievietes Gudrai Izaugsmei

Visbeidzot, lai Budapeštas Deklarācija tiktu veiksmīgi ieviesta, tai 2012. gada rudenī jāsaņem atbalsts Parlamentārajā sēdē, un jāpieņem rezolūcija par tās iekļaušanu Eiropas Komisijas HORIZON 2020 programmā laikā no 2014. līdz 2020. gadam. Eiropas Sieviešu un Tehnoloģiju Centra izstrādātie ieteikumi ir sekojoši: • Izstrādāt Eiropas ilgtermiņa darbības plānu ar ieinteresēto pušu līdzdalību un saistībām sieviešu un e-prasmju plāna veicināšanai. Svarīgai plāna sastāvdaļai ir jābūt salīdzinošajai novērtēšanai un ikgadējiem rezultātu novērojumiem. • Ņemot vērā Eiropas e-Prasmju Asociācijas atbalstu, izveidot IKT direktorātu kā vienotu krātuvi informācijas par sievietēm un e-prasmēm Eiropā iegūšanai (valstu politikas, ieteiktās prakses, izpēte, no darbā pieņemšanas līdz atlīdzībai, no prasmju iegūšanas līdz izmantošanai utt.). • Veicināt labāko metožu izpētes projektu par NVO, kas nodrošina e-prasmju apmācības Eiropā. • Nodrošināt, lai, izstrādājot plānus izglītības uzlabošanai un jaunatnes iesaistīšanai zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā, ieinteresēto pušu sadarbības plānos uzmanība tiktu pievērsta arī dzimumu līdztiesības jautājumam.

e-Prasmju manifests

5. nodaļa: Nākotnes vīzija 2012. gadā Eiropā joprojām novērojams galējs produktivitātes trūkums. Lai arī finanšu krīzes akūtie simptomi šobrīd ir izzuduši, nav novērstas nopietnākās problēmas. Kā kritisku piemēru tam var minēt bezdarbnieku skaitu Eiropas jauniešu vidū, kas pēdējo gadu laikā turpina pieaugt. Bezdarbs vissmagāk skar jauniešus, kas jaunāki par 25 gadiem. Saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem Grieķijā bezdarba līmenis ir sasniedzis 47,2% un Spānijā tas ir pieaudzis līdz 48,3%. Šī satraucošā tendence ietekmē daudzus labi izglītotus Eiropas jauniešus. Minētie rādītāji ir arī mainīgās Eiropas darba un nodarbinātības vides, paātrināto globālo pārmaiņu un daudzu tradicionālo nozaru daļējā pagrimuma sekas. Valsts, valsts kapitālsabiedrību, kā arī privātajā sektorā būs nepieciešams veikt taupības pasākumus un izmaksu samazināšanu, bet, lai nākotnē radītu pārticīgu Eiropu, ar to vien būs par maz. Izaugsme būs jābalsta uz iniciatīvu uzņēmējdarbībā un inovāciju radīšanā. Tajā pašā laikā Eiropas sabiedrībai priekšā ir vairāki, būtiski ilgtermiņa uzdevumi, piemēram, piemērošanās novecojošai sabiedrībai, spējīgākas un efektīvākas veselības aprūpes izveide. Pārējie uzdevumi saistīti ar energoefektivitātes un patēriņa uzlabošanas, ūdens apgādes, kā arī pilsētu satiksmes un piesārņojuma problēmu risināšanas mehānismu izveidi. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) šajā kontekstā tiek pareizi uzskatītas par pārmaiņu nesēju gan ekonomikā, gan sabiedrībā. Tādēļ rodas jautājums: Kā mēs varam veicināt nepieciešamo e-prasmju izplatību Eiropā, lai ne tikai sekmētu IKT izmantošanu, bet arī radītu uz IKT balstītas inovācijas, jaunattīstības nozares un tirgu? “Eiropas ekonomikas nākotnes pamatā ir prasmju un darbaspēka attīstība,” norāda Microsoft un Eiropas e-prasmju asociācijas valdes loceklis Jan Muehlfeit. “Aplūkojot situāciju pasaules mērogā, politikas veidotāji kā izšķirošo faktoru cilvēces potenciāla atraisīšanā ir identificējuši tieši tehnoloģiju jaunievedumus. Tāpat jaunās tehnoloģijas viņu skatījumā ir galvenā atslēga, lai noteiktu valsts līmeņa prioritātes, sākot no veselības aprūpes un izglītības līdz enerģētikas neatkarībai un klimata pārmaiņām.”

5. NODAĻA: NĀKOTNES VĪZIJA

Iesākumā būtu jāsaprot, kas īsti ir inovācija. Inovācija nav saistīta ar kaut kā jauna izgudrošanu, bet gan ar jaunu vērtību radīšanu. Kā norāda mūsdienu vadībzinību pamatlicējs Peter F. Drucker, inovācija ir jau esošo resursu apveltīšana ar jaunu kapacitāti vērtības ieguvei (“Inovācija un uzņēmējdarbība”, 1985). IKT raksturiezīmes ir tās tehnisko elementu (piem., programmatūru, servisu, datu un ierīču) arvien pieaugošā savstarpējā atkarība, saikne un eksponenciālā datu sagatavošana. Tieši IKT jaunievedumiem raksturīgās īpatnības ir tās, kas nosaka nepieciešamās prasmes. Ātrums: Nav citas tādas nozares, kur jaunievedumi tiktu ieviesti tik īsā laikā. Kaut arī IKT sektors ir atkarīgs arī no ilgtermiņa attīstības procesiem, piemēram, jaunu mobilo tīklu standartiem un nozīmīgu uzglabāšanas tehnoloģiju vai procesoru dizainu pētījumiem, kopā ņemot, IKT tirgus ir ārkārtīgi straujš, jo sevišķi patēriņa preču un pakalpojumu ziņā. Tā rezultātā šajā nozarē nepieciešamajām prasmēm, sevišķi tehniskajām iemaņām, ir relatīvi īss mūžs, un tās ir nepieciešams pastāvīgi atjaunināt. Savstarpējā atkarība: IKT nozarē pastāv ciešas, savstarpēji atkarīgas saiknes, tādēļ IKT inovācijas reti kad norit izolācijā. Nozarei ir svarīgi tādi koncepti kā platformu stratēģijas, tādēļ prasmju pieprasījumu nosaka ne tikai tehnoloģiju attīstība, bet arī tirgus dinamika, un ir novērojams pieprasījums pēc prasmēm, kas apvienotu tehnoloģiskās un stratēģiskās zināšanas. Sociālā iezīme: IKT nozare ir sekmējusi sadarbības, sociālo mediju, pūļa spēka (crowdsourcing), un citu globālo fenomenu attīstību. IKT ir reizē gan savstarpēji atkarīgas tehnoloģijas, gan sabiedrības pārmaiņu organizāciju un darba procesu mijiedarbības virzītājspēks. Tādējādi, saistot IKT ar sabiedrības, tiesiskās vides un uzņēmumu vajadzībām, mijiedarbības rodas pieprasījums pēc konkrētām prasmēm sevišķi attiecībā uz tādām sfērām kā IKT bāzēta servisa sistēmas dizaina izveide, lietotāju iesaistīšana un tiesību aktu ievērošana. Patiesi globāla: IKT nozare ir viena no pirmajām patiesi globālajām nozarēm, tajā pašā laikā kalpojot par vispārējās globalizācijas dzinējspēku, kā savā 2006. gada Ārlietu rakstā „Globāli integrēts uzņēmums” minēja bijušais IBM uzņēmuma vadītājs Sam Palmisano. Šobrīd IKT attīstības rezultātā ir iespējamas reāllaika, starptautiskas sadarbības un servisa komunikācijas, talantu apmaiņa starp valstīm un

e-Prasmju manifests

globāla uzdevumu sadale. Šie procesi ir radījuši situāciju, kur daļa no IKT aspektiem (piemēram, sabiedrības, lietotāju un uzņēmumu savstarpējo atkarību aspekti) ir vietēja mēroga, bet citi ir vairāk koncentrēti un nav atkarīgi no valstu robežām (piemēram, Google pakalpojumi vairāk kā 100 valstīs tiek sniegti ar tikai desmit liela mēroga, dažādās valstīs esošu datu centru palīdzību). Tāda pati situācija novērojama arī attiecībā uz piesātinātību IKT attīstībā un zinātnes darbā. Eiropai ir svarīgi saglabāt savu vietu pasaules līderu vidū attiecībā uz IKT prasmēm un globālo konkurētspēju. Uzņēmējdarbība: IKT nozares dzinējspēks vienmēr ir bijusi uzņēmējdarbība. Pasaules tirgus spēlētāji kā Facebook vai Google savu darbību uzsāka pirms mazāk kā desmit gadiem. IKT inovācijas arvien vairāk tiek sekmētas ar nozarē izplatītu, atvērtu jaunievedumu un procesu palīdzību, piemēram, krīzes situāciju un ārējo risku kontroli, kā arī uzņēmumu paplašināšanos apvienošanas un iegādes ceļā. Arī citas nozares arvien vairāk pārņem šo modeli; kā piemēru var minēt Eiropas automašīnu ražotājus Daimler un BMW, kas ir inovāciju virzītājspēki mobilitātes pakalpojumu ārējo risku kontrolē, kā arī atbalsta jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanu Jaunrade un pārveide: IKT ir visu laiku lielākā ietekme uz nozari un pakalpojumu sektoru. IKT veicina jaunievedumu vilni ne tikai attiecībā uz jauniem produktiem un pakalpojumiem, bet arī veicinot uzņēmumos jaunu iekšējo struktūru izveides procesus un uzņēmumu modeļu izmaiņas. Nodrošinot pamatu pilnīgi jaunu biznesa modeļu izveidei, IKT piemīt potenciāls gan nozares izveidot no jauna, gan tās pārveidot. Ņemot vērā šos būtiskos faktorus, nav pieļaujama šaura, uz tehnoloģijām vien orientēta e-prasmju perspektīva. Piemēram, IBM šo viedokli ir atbalstījis, izveidojot pakalpojumu pārvaldības un inženierzinātnes (SSME), norādot, ka, lai varētu veidot uz IKT balstītu nākotnes pakalpojumu sistēmu, nepieciešamas vadības, tehniskās un inženieru prasmes. IKT pamatā ir integratīvas tehnoloģijas, tāpēc arī šajā nozarē strādājošajiem cilvēkiem nepieciešams integratīvs prasmju klāsts. Lai strādātu pie šīs situācijas, spēki ir jāapvieno visām ieinteresētajām pusēm, bet atrisinājums slēpjas tieši izglītībā. Ir skaidrs, ka datorzinātņu izglītības programmas ir ārkārtīgi būtiskas, bet tās var sniegt tikai daļēju risinājumu. Papildus ir jāveic arī lielāka un pilnīgāka e-prasmju, tajā skaitā vadības un uzņēmējdarbības iemaņu un prasmju, un uz IKT balstītu apmācību integrācija mūsu vispārējās, augstākās izglītības un

5. NODAĻA: NĀKOTNES VĪZIJA

mūžizglītības sistēmās. Tas nav tikai vienreiz veicams izglītības projekts, bet gan katra speciālista, kurš darbā izmanto IKT, visa profesionālā mūža pilnveides projekts. Izsakoties Daimler uzņēmuma informācijas sistēmu vadītāja Michael Gorriz vārdiem: „Mūsdienu sabiedrībā tai vajadzētu kļūt par normu, ka IKT profesionāļiem un strukturētu darbu veicējiem tiek dota iespēja apgūt un tālāk attīstīt nepieciešamās e-prasmes. Šādas normas ieviešana nav vajadzīga tikai lielajiem uzņēmumiem, bet gan visai Eiropai, soli pa solim virzoties uz inovatīvas sabiedrības jeb, kā tā bieži tiek dēvēta, „zināšanu sabiedrības” modeli.”

Jāņem vērā Nenoliedzamās pārmaiņas ekonomikā un sabiedrībā liek Eiropai vairāk uzmanības pievērst e-prasmju jautājumam un IKT lomai izglītībā. Situāciju ietekmē tas, ka arvien mazāk cilvēku, sevišķi sievietes, izvēlas studēt vai veidot karjeru IKT. Neskatoties uz to, ka lielākā daļa jauno studentu izmanto IKT līdzekļus ikdienā, pārliecināt topošos studentus par IKT lielo ietekmi un IKT nozarē nepieciešamajām prasmēm nākotnē nenākas viegli. No šīs situācijas izriet, ka Eiropa šajā 21. gadsimta nozarē nav spējīga ģenerēt jaunos talantus. Tam par iemeslu varētu būt vairāki faktori. Pirmkārt, Eiropas pamatizglītības un vidusskolas izglītības iestāžu mācību programmās nepietiekama uzmanība pievērsta IKT mācību metodikai. Tieši šajā agrīnajā posmā tiek iegūtas pamatprasmes un ielikti pamati, kas palīdz izvēlēties nākotnes studiju virzienu. IKT potenciāls netiek izmantots, jo datorapmācība nav pietiekoši integrēta pamatizglītības un vidusskolas izglītības iestāžu programmās. IKT pedagogiem sniegtu daudzas iespējas, kā izglītības modeļos ieviest jauninājumus, sevišķi tuvinot mācību vidi reālās pasaules problēmām. Kā piemēru IKT izmantošanai izglītības procesā varētu minēt reāllaika satiksmes vai vides datu izmantošanu ģeogrāfijas stundās, interneta bibliotēku vēsturisko dokumentu apskatīšanu vēstures stundās un liela apjoma, reālu datu analīzes veikšanu matemātikas stundās. Kā papildus iemeslu radušajai situācijai jāmin tas, ka Eiropā augstākajā izglītībā datorzinības tradicionāli ir strikti matemātiskas un tehniskas. Šajās studiju programmās nav iekļauta iepriekšminēto būtisko e-prasmju apguve, piemēram, to prasmju apguve, kas saistīta ar IKT sociālajiem, uzņēmējdarbības un inovāciju aspektiem, kā arī vispārīgajām biznesa iemaņām. Šīs prasmes parasti tiek apgūtas jau pēc izglītības pabeigšanas, uzsākot profesionālo karjeru. Tomēr dažas universitātes šai situācijai

e-Prasmju manifests

ir pievērsušas uzmanību, piemēram, Warewick universitāte piedāvā saviem studentiem “Pamatprasmju” (“Key Skills”) īskursu. Šis e-prasmju trūkums Eiropas pamatizglītības, vidusskolu un augstākās izglītības programmās ir par iemeslu IKT speciālistu problēmai un ir radījis tādu IKT darba tirgu, kur iegūtajiem tradicionālās izglītības diplomiem nav lielas nozīmes. Patiesībā daudzi IKT nozarē strādājošie ieguvuši izglītību pavisam citās jomās, nevis datorzinībās. IKT prasmes tiek demonstrētas ar sasniegumiem darbā, karjeras izaugsmi vai arī vienkārši tiek uzrādītas bez iespējām tās pārbaudīt vai novērtēt.

Tagad ir īstais laiks mainīt situāciju Šajā Manifestā nozares līderi piedāvā konkrētu rīcības plānu, kā uzlabot IKT darba tirgu, kas savukārt palīdzētu atjaunot un saglabāt dzīvotspējīgu IKT sektoru un palielināt e-prasmīgu darbaspēku. Jāsāk ar pamatizglītību un vidusskolas izglītību E-prasmju apgūšana agrīnā dzīves posmā, sākot no sākumskolas līdz studenta akadēmiskās karjeras sākumam, spēj izmainīt indivīdu; studenti sāk labāk apstrādāt un izmantot informāciju. Prasmju apgūšana attīsta atvērtu domāšanas veidu, kas, uzsākot darba gaitas, kļūst arvien nozīmīgāks. Nozares darbība skolās un augstākajā izglītībā kā, piemēram, Microsoft Iztēles kauss, Intel Pasaule vēl priekšā vai Google Zinātnes tirgus, pasniedzējiem un studentiem parāda gan to, cik nozīmīgs ir nozares atbalsts, gan skolēnu un studentu interesi. Kā piemēru var minēt Iztēles kausu, kura 2009.-2010. gada konkursā piedalījās vairāk kā 300,000 studentu no 142 valstīm. Šādos pasākumos ļoti liela nozīme ir studentu radošā gara un uzņēmības attīstīšanai, uzdodot viņiem ar IKT palīdzību risināt uzdevumus. Nākamais solis būtu ieviest šādus elementus izglītības iestāžu mācību programmās, atbalstot organizatoriskas inovācijas, piemēram, jaunu mācību telpu un tematu izpēti, tādējādi ar IKT palīdzību veicinot jauninājumus izglītībā. Padarīt IKT profesijas pievilcīgākas Lai mainītu izglītības sistēmu, IKT nozare un profesionālās karjeras ceļš ir jāpadara pievilcīgāks. Ir jāsniedz pārredzams karjeras iespēju un veidošanas plāns, lai Eiropas pilsoņi vēlētos izmantot e-prasmes savu karjeru attīstīšanā. Uzskatāms piemērs šādiem pasākumiem ir Eiropas e-prasmju portāls, kas tika izveidots, lai samazinātu negatīvo attieksmi pret IKT nozares darbu un atvieglotu e-prasmju saskaņošanu ar amatiem. Tādā pat veidā jāmaina arī attieksme pret IT

5. NODAĻA: NĀKOTNES VĪZIJA

un e-prasmēm jauniešu, sieviešu un novecojošā darbaspēka vidū. Viens no paņēmieniem būtu iesaistīt digitālos vēstniekus kā aktīvus IKT sektora darbinieku paraugmodeļus un celt viņu statusu, kā arī piesaistīt speciālistus no radniecīgām jomām, piemēram, informācijas sistēmu vadītājus, digitālos uzņēmējus un vadošos zinātniekus. Neizmantojot šo stratēģiju, mēs nenoliedzami zaudēsim labākos talantus citām nozarēm vai citiem pasaules reģioniem. Ja nepievērsīsimies esošajiem stereotipiem par IKT nozares darbiniekiem, tie ierobežos IKT nozares izaugsmi un kavēs biznesa inovācijas teju visos uzņēmumos. Labs piemērs ir Eiropas Komisijas viceprezidentes un Digitālās Programmas komisāres Neelie Kroes izveidotais Ieteicamo Paņēmienu Kodekss Sievietēm IKT. Tas piedāvā pirmās praktiskās vadlīnijas, lai uzlabotu sieviešu pieredzi ar IKT saistītos amatos, un to ir atbalstījuši vairāki akadēmiskā sektora pārstāvji un IKT nozares partneri. Palielināt un paplašināt sadarbību starp augstkolām un IKT nozari Strauji mainīgajā IKT pasaulē, ko galvenokārt ietekmē notikumi uzņēmējdarbībā un globālajā tirgū, augstskolām jāuztur cieša saikne ar IKT nozari. Šajā situācijā svarīgas ir nozares un universitāšu sadarbības radītās programmas, piemēram, uzņēmuma IBM Akadēmiskā Iniciatīva vai Microsoft Akadēmiskā Alianse. Vispirms tika nodrošināti bezmaksas vai pazeminātas maksas produkti un pakalpojumi augstskolām, jaunievedumi ietver industriāla līmeņa datu centru jaudas palielināšanu un lielizmēra datu analīzes vides nodrošināšanu, piemēram, IBM un Google izstrādātā Universitāšu Mākoņskaitļošanas Iniciatīva. IKT nozare ir iesaistījusies universitāšu izpētes centru darbā, darbinieku apmaiņā un jaunu sadarbības veidu izstrādē, piemēram, Somijas Aalto Universitāte sadarbojās ar uzņemumu “Nokia” un citiem nozares partneriem, piedāvājot vienotas dizaina un pakalpojumu rūpnīcas, lai atbalstītu studentu uzņēmējdarbības un līdzdalību inovāciju projektos. IKT nozares pārstāvji ir arī konsultējuši augstskolas jautājumos par datorzinātņu un radniecīgo programmu uzlabošanu un paplašināšanu, piemēram, IBM Pakalpojumu Zinātnes programma veicina sarežģītu pakalpojumu sistēmu kā, piemēram, veselības aprūpes vai enerģijas, inovāciju iekļaušanu studiju programmās. Nesen IBM Akadēmiskajās Dienās tika debatēts par veidiem, kā augstskolu programmās ieviest lielapjoma datu analīzi. Papildus augstskolu un nozares sadarbībai zinātnē un uzņēmējdarbībā ir nepieciešams arīdzan uzlabot sadarbību starp privātām IKT mācību iestādēm, nozari un augstskolām. Tas atsaucas uz iepriekšminēto

e-Prasmju manifests

sertifikāciju, kas būtu jāpiedāvā papildus akadēmiskajiem diplomiem. Lielākoties sertifikācijai nepieciešamās prasmes ir tās, kas tieši saistītas ar tirgus pieprasījumu, piemēram, pieredze programmatūras izstrādē, apmācībā par jaunajiem produktiem vai specifiskas programmēšanas valodas. Sertifikācija var papildināt akadēmisko izglītību ar specifiskiem elementiem, kas ļautu darba devējam novērtēt indivīda piemērotību konkrēta IKT uzdevuma veikšanai, tehnoloģiju un ierīču pārzināšanu. Sertifikācija, kā tā raksturota šeit, palīdzētu arī atrisināt ar kvalitātes kontroli un straujo IKT tirgus attīstību saistītās problēmas, kur specifiskām kvalifikācijām ir ierobežots mūža ilgums. Atbalsts Eiropas sertifikācijas standartiem IKT profesionalitātes aktualizācija rada jaunu pamudinājumu un dinamismu augstāka līmeņa IKT iemaņu iegūšanai. Apsverot konkrētā sektora prasmju apmācību, akreditācija ir nozīmīgs attīstības kritērijs, jo tā veicina profesionāļu mobilitāti un sniedz pamatu pievilcīgu karjeras iespēju attīstībai. E-Kompetenču ietvara (e-KI) attīstīšana ieinteresētajām personām piedāvā unikālu Eiropas līmeņa atskaites punktu IKT darbinieku iemaņu novērtēšanai visās dalībvalstīs un visās nozares jomās. Šis ietvars varētu kļūt par nozīmīgu Eiropas ieguvumu. E-KI uzņēmumiem piedāvā vienkāršu, skaidru un stabilu orientāciju brīžos, kad jālemj par tādiem vadības līmeņa jautājumiem kā darbā pieņemšanu, karjeras izaugsmes iespēju plāniem, apmācībām un darbinieku vērtēšanu. Tas uzrāda IKT darbā nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas gan valsts, gan privātajā sektorā. INSEAD saskaņā ar e-KI izstrādāja Eiropas e-kompetenču programmu, novērtējot IKT darbiniekus ar standartizētas programmas palīdzību. Tas nostiprina Eiropas universitāšu lomu topošo IKT darbinieku un e-kompetentu vadītāju apmācībā. Tas patiešām ir solis pareizajā virzienā. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošana Lai nodrošinātu, ka Eiropai ir nepieciešamās prasmes tādās jaunās jomās kā mākoņskaitļošana, Zaļais IT, kibernētiskā drošība, savietojamība un e-veselība, savā starpā jāsadarbojas valdībām, nozarei un augstskolām. Lai sasniegtu panākumus IKT nozarē, prasmēm būs jāpielāgojas jaunajiem izaugsmes veidiem. E-prasmju ietekme uz tādām jomām kā veselības aprūpe mainīs un uzlabos veidus, kā mēs risinām sabiedrības lielākās problēmas.

5. NODAĻA: NĀKOTNES VĪZIJA

Sadarbības veicināšana Eiropas IKT izglītības inovāciju un e-prasmju attīstībai Kā redzams, e-prasmju nākotnes vīzijā gaidāmi ievērojami izaicinājumi. Īsumā tie būtu: 1. Nepieciešamo integratīvo e-prasmju radīšana nākotnes IKT profesijām; 2. Izmantojot IKT pamatizglītībā un vidusskolas izglītībā, palielināt IKT lomu un veicināt interesi un motivāciju uzsākt karjeru IKT nozarē; 3. Lai nākotnē risinātu ar IKT saistītās problēmas, tai skaitā pārvarētu koncentrēšanos uz IKT tehnisko pusi, paplašināt un atjaunināt datorzinātņu un radniecīgo disciplīnu studiju programmas; 4. Radīt jaunus sadarbības modeļus starp nozari un augstskolām sevišķi, lai veicinātu studentu iesaistīšanos IKT inovācijās un atbalstītu apmācību uzņēmējdarbībā; 5. Papildināt akadēmiskās kvalifikācijas ar nozares apstiprinātām, neformālām kvalifikācijām, kas atbilstu visā Eiropā atzītajiem standartiem un sertifikācijas shēmām. Vairākas Eiropas organizācijas no dažādiem skatu punktiem nodarbojas ar IKT izglītības un e-prasmju attīstīšanu. Dažas no tām ir: Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts, EITI (The European Institute of Technology and Innovation, EIT) – IKT Laboratorijas (ICT Labs), Eiropas e-Prasmju Asociācija, EePA (The European e-Skills Association, EeSA), Eiropas Izglītības Nozares grupa, EING (The European Learning Industry Group, ELIG), Eiropas Fonds vadības attīstībai, EFVA (The European Foundation for Management Development, EFMD), European Schoolnet (EUN) un DIGITALEUROPE. Visām šīm organizācijām ir noteikts darbības virziens: standartizētas e-prasmes un sertifikācija (EePA), jauninājumi un mācību tehnoloģijas e-prasmju apgūšanā (EIIG), e-prasmju vadības un uzņēmējdarbības aspekti (EFVA), e-prasmju skolu programmas (EUN), zinātniskie sasniegumi IKT izglītībā (EITI) un vispārīga IKT nozares pārstāvniecība (DIGITALEUROPE). Katrs no šiem pamatelementiem ir nozīmīgs šajā manifestā izvirzīto mērķu

e-Prasmju manifests

sasniegšanai un sekmē Eiropas Komisijas e-prasmju Stratēģijas ieviešanu tās pašos pamatos. Lai spertu nākamos soļus, Eiropai un tās dalībvalstīm jārīkojas saskaņā ar šeit norādītajiem ieteikumiem. Eiropas IKT izglītībai un e-prasmēm ir vajadzīga sadarbība un, lai nodrošinātu Eiropas konkurētspēju, izaugsmi, palielinātu kvalitatīvu darba vietu skaitu, no visām ieinteresētajām nepieciešami plaša mēroga ieguldījumi. Lai to sasniegtu, darbībām jānorit saskaņā ar šajā manifestā aprakstīto. Tagad ir īstais laiks uzsākt darbu un virzīties pretī nākamajam horizontam – Eiropa2020. Šajā manifestā mēs, Eiropas e-prasmju Stratēģijas ieinteresētās personas un atbalstītāji, sekojot Digitālās Programmas komisāres Neelie Kroes 2011. gada decembra aicinājumam Berlīnē, Tiešsaistes Izglītības Konferencē, apliecinām savu gatavību izveidot Eiropas līmeņa sadarbību inovāciju veicināšanai izglītībā. Inovācijām IKT izglītībā un e-prasmju attīstībai nākotnē jākļūst par prioritāti. Dāņu prezidentūras 2012. gada 27.-28. februārī organizētā konference, iespējams, vislabāk saskan ar augstākminētās vīzijas diviem raksturojošajiem vārdiem: „Digitālie prāti” vai „Digitāla domāšana”. Šie divi jēdzieni patiešām ir tas, kas nepieciešams, lai Eiropa šajos kritiskajos apstākļos varētu veicināt izaugsmi un darbavietu izveidi.

5. NODAĻA: NĀKOTNES VĪZIJA

IEGULDĪTĀJU BIOGRĀFIJAS Pilar del Castillo Vera Eiropas Parlamenta deputāte

Pilar del Castillo ir Eiropas Parlamenta deputāte no Spānijas. No 2000. gada līdz 2004. gadam viņa bija Izglītības, kultūras un sporta ministre, un pirmo reizi Eiropas Parlamentā viņa tika ievēlēta 2004. gadā. Pillar del Castillo ir Eiropas Tautas partijas (European People’s Party) sastāvā esošās Spānijas Tautas partijas (Partido Popular) locekle. Viņa ir Eiropas Tautas partijas grupas (EPP group) koordinatore Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā (Committee on Industry, Research and Energy, ITRE), Ekonomikas un monetārās komitejas (Committee on Economic and Monetary Affairs) prombūtnē esošo locekļu aizvietotāja, delegācijas attiecībām ar Indijas Republiku locekle un delegācijas ES un Horvātijas Kopējās parlamentārās komitejas prombūtnē esošo locekļu aizvietotāja. Kopš 2009. gada jūnija Pilar del Castillo ir Eiropas Interneta fonda (European Internet Foundation) priekšsēdētāja, kā arī Transatlantijas Politikas Tīkla (Transatlantic Policy Network, TPN) un Eiropas Enerģētikas foruma (European Energy Forum, EEE) locekle. Pillar del Castillo ir arī Zināšanas Inovācijām foruma (Knowledge4Innovation Forum, K4I) locekle un pastāvīgās Enerģētikas un Eiropas ideju tīkla darba grupas (Working Group on Energy of the European Ideas Network) priekšsēdētāja.

e-Prasmju manifests

Profesors Martin Curley

Vecākais galvenais inženieris, Intel uzņēmuma Intel Labs Europe direktors Martin Curley ir Intel Labs Europe direktors un Intel uzņēmuma vecākais galvenais inženieris. Intel Labs Europe ir divdesmit četru Intel laboratoriju un vairāk kā tūkstoš Eiropas pētnieku un attīstītāju tīkla organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt gan Intel pētījumu virzībai, gan Eiropas konkurētspējas/sabiedrības attīstībai. Pirms tam Martin bija Intel uzņēmuma IT inovāciju globālais direktors. Martin ir strādājis vairākos Intel IT vadības un automātikas amatos gan ASV, gan Eiropā, kā arī ieņēmis vadītāja un pētnieka amatus General Electric (Īrijā) un Philips (Nīderlandē) uzņēmumos. Martin ir trīs tehnoloģiju vērtību pārvaldības, inovāciju un uzņēmējdarbības grāmatu autors vai līdzautors. Martin ir arī Īrijas Nacionālās Universitātes Meinūtā tehnoloģiju un biznesa inovāciju profesors un ir bijis MIT Sloan vadībzinību skolas vieslektors. Viņš ir arī viens no Inovāciju Vērtību institūta dibinātājiem un institūta direktors. Martin palīdz vadīt unikālu, atvērtu nozares un izglītības sadarbības modeli IT vadības un inovāciju attīstīšanai. Šobrīd Martin ir ES Atvērtās inovāciju stratēģijas un politikas grupas priekšsēdētājs. Martin ir arī ES inovāciju veicināšanas pasākumu augsta līmeņa speciālistu grupas dalībnieks.

IEGULDĪTĀJU BIOGRĀFIJAS

Eva Fabry

Eiropas Centra Sievietēm un Tehnoloģijām, ECST (European Centre for Women and Technology, ECWT) direktore Eva Fabry ir viena no ECST dibinātājām un tā pašreizējā direktore. Viņa ir arī Globālo Sieviešu un Tehnoloģiju tīkla (Global Women and Technology (GWT) Network) priekšsēdētāja un Reģionālā Inovāciju centra „Papirbredden Innovasjon” Eiropas lietu vadītāja. Kopš 2000. gada Eva ir aktīvi iesaistījusies Zviedrijas Nacionālās Federācijas Resursu Centru Sievietēm (Resource Centres for Women; valdes locekle no 2000-2007) un Eiropas Resursu Centru Sievietēm Asociācijas (European Association of Women Resource Centres, WINNET; 2006.-2007. gadam) starptautisko tīklu izveidē. Kopš 2005. gada Eva ir Starptautiskās Darba Grupas Sievietēm (International Taskforce for Women) Koordinācijas komitejas (Steering Committee) un Starptautiskās Sieviešu un IKT darba grupas (The International Taskforce on Women and ICTs, ITF) locekle. Apvienoto Nāciju Globālā Alianse IKT un Attīstībai (UN Global Alliance for ICT and Development, GAID) ir Fabry atzinusi par Zināšanu Kopienas (Community of Expertise) līderi. Fabry bija viena no galvenajām Eiropas Centra Sievietēm un Tehnoloģijām, ECST (European Centre for Women and Technology, ECWT) iniciatorēm, un 2008.gada jūlijā viņa tika iecelta par centra direktori. Eva ir arī 2009. gadā Eiropas Komisijas izveidotā Eiropas Sieviešu un IKT direkcijas (European Directory of Women and ICT) projektu vadītāja.

e-Prasmju manifests

Dr. Michael Gorriz

Informācijas sistēmu vadītājs un Informācijas tehnoloģiju vadības priekšsēdētājs, Daimler AG 2008. gada janvārī Dr. Michael Gorriz tika pieņemts darbā par Daimler informācijas sistēmu vadītāju un informācijas tehnoloģiju vadības priekšsēdētāju. Viņa pienākumos ietilpst visu IT sistēmu stratēģiju izveide, plānošana un attīstība, kā arī visu Daimler datu centru un komunikāciju tīklu pārvaldība. Dr. Gorriz ir tieši pakļauts Daimler par personāllietām atbildīgajam valdes loceklim Wilfried Porth. Dr. Michael Gorriz savu karjeru uzsāka Vācijas aerokosmiskajā uzņēmumā Messeschmitt-Bölkow-Blohm, vēlāk pazīstams kā DaimlerBenz filiāle DASA, kas nesen tika apvienota ar EADS. 2000. gada sākumā Dr. Gorriz uzsāka darbu Daimler IT vadības sfērā kā IT Biznesa Sistēmu priekšsēdētāja vietnieks, turklāt 2005. gadā viņš tika paaugstināts amatā par Mercedes-Benz Automašīnu un Mikroautobusu informācijas sistēmu vadītāju. Strādājot Daimler Mercedes-Benz Automašīnu un Mikroautobusu nodaļā, Dr. Gorriz pārziņā bija vispasaules IT sistēmas. 2009. gadā Vācijas žurnāli CIO un Computerwoche nodēvēja Dr. Michael Gorriz par lielo uzņēmumu „Gada informācijas sistēmu vadītāju”.

IEGULDĪTĀJU BIOGRĀFIJAS

Peter Hagedoorn

Eiropas Informācijas Sistēmu Vadītāju Asociācijas (European CIO Association, EuroCIO) ģenerālsekretārs Peter Hagedoorn ir strādājis IT nozarē aptuveni 20 gadus. 2000. gadā viņš kļuva par dāņu daudznacionālā tirdzniecības uzņēmuma Hagemayer informācijas sistēmu vadītāju un viceprezidentu, kā arī Océ NV uzņēmuma informācijas sistēmu vadītāju un vecāko viceprezidentu. 2004. gadā Peter kopā ar vairākiem dāņu informācijas sistēmu vadītājiem izveidoja informācijas sistēmu vadītāju savienību – Dānijas informācijas sistēmu vadītāju platformu. Peter piecus gadus bija šīs platformas priekšsēdētājs un Konsultatīvās padomes loceklis. 2005. gadā par savu ievērojamo ieguldījumu Peter saņēma Informācijas sistēmu vadītāja gada balvu (CIO-of-the-year Award). Kopš 2008.gada Peter ir bijis vairāku valsts un privāto institūciju padomdevējs, t.sk., Vadības konsultāciju uzņēmuma 3Align rīkotājdirektors un Eiropas e-Prasmju Asociācijas (European e-skills Association) izpildkomitejas līdzpriekšsēdētājs. 2011. gada novembrī Eiropas Informācijas Sistēmu Vadītāju Asociācija (bijusī EuroCIO) iecēla Peter Hagedoorn par pirmo jaunizveidotās asociācijas ģenerālsekretāru.

e-Prasmju manifests

Edit Herczog

Eiropas Parlamenta deputāte 1989. gadā Edit kļuva par MSZP (Ungārijas Sociālistiskā partija) locekli. No 1998. gada līdz 2004. gadam viņa bija Ungārijas Nacionālās Asemblejas biedre, bet kopš 2007. gada Edit ir Ungārijas Sociālistiskās partijas prezidentūras locekle. Edit Herczog 2004. gadā tika ievēlēta par Eiropas Parlamenta deputāti, pēc tam kļuva par Iekšējā tirgus (Internal Market) un Patērētāju tiesību aizsardzības komitejas (Consumer Protection committee) pilntiesīgu locekli, kā arī par Industrijas, izpētes un enerģijas (Industry, Research and Energy) un Budžeta kontroles (Budgetary Control) komiteju prombūtnē esošo locekļu pienākumu izpildītāju. Pašlaik Edit ir pilntiesīga Industrijas, izpētes un enerģijas komitejas (Industry, Research and Energy Committee) locekle un aizvieto Budžeta Kontroles (Budgetary Control) un Budžeta (Budget) komiteju locekļus to prombūtnes laikā. Viņa ir arī Eiropas Parlamenta Sociālistu un Demokrātu Progresīvās Alianses Grupas (Group of the Progressive Alliance of Socialists and Democrats) mantzine. Edit ir arī Eiropas Enerģijas foruma prezidentūras (European Energy Forum), Eiropas Interneta fonda (European Internet Foundation), Ķenguru Grupas (Kangaroo Group), Kodolenerģijas nākotnes foruma (Forum for the Future of Nuclear Energy) un Transatlantiskā Politikas Tīkla (Transatlantic Policy Network) locekle.

IEGULDĪTĀJU BIOGRĀFIJAS

John Higgins, CBE

DIGITALEUROPE ģenerāldirektors 2011. gada novembrī, kad John Higgins jau deviņus gadus bija vadījis Eiropas digitālo tehnoloģiju industrijas asociācijas DIGITALEUROPE Lielbritānijas atzaru „Intellect”, viņš tika ievēlēts par DIGITALEUROPE ģenerāldirektoru. Vairāk kā 20 gadus John ir strādājis IT nozarē. 1995. gadā viņš tika iecelts par izpilddirektoru Kalifornijā bāzētā interneta uzņēmumā „Rocket Networks”, kas nodrošina pasaulē pirmās tiešsaistes ierakstu studijas. 1998. gadā viņš atgriezās Apvienotajā Karalistē un kļuva par Intellect priekšgājējas Skaitļošanas Pakalpojumu un Programmatūru Asociācijas (Computing Services and Software Association) ģenerāldirektoru. John ir Varvikas Universitātes (University of Warwick) pārvaldes loceklis un tās audita komitejas priekšsēdētājs. John ir bijis arī Pasaules IT Servisu Asociācijas (World IT Services Association, WITSA) vispasaules politikas darbības komitejas priekšsēdētājs un arī e-Prasmju un Apvienotās Karalistes digitālā sektora prasmju padomes valdes loceklis. Viņam ir piešķirti 2 apbalvojumi par ievērojamu ieguldījumu. Pirmais apbalvojums piešķirts 2004. gadā par ieguldījumu asociāciju nozarē un otrais piešķirts 2008.gadā par ieguldījumu IT nozarē. 2005. gadā Lielbritānijas karaliene par John Higgins paveikto Apvienotās Karalistes IT nozarē iecēla viņu par Britu impērijas ordeņa komandieri (CBE).

e-Prasmju manifests

Alexa Joyce

Vecākā korporatīvās attīstības vadītāja European Schoolnet Alexa Joyce ir European Schoolnet (30 Eiropas valstu Izglītības ministriju tīkls) vecākā korporatīvās attīstības vadītāja, kuras pienākumos ietilpst veidot jaunas partnerattiecības un ar InGenious platformas palīdzību (www.ingenious-science.eu) vadīt nozīmīgu darbu STEM (zinātņu, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas) izglītības pētījumos un attīstībā. Alexa Joyce 13 gadus ir strādājusi izglītības nozarē, specializējoties zinātņu, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas izglītībā, kā arī pievēršoties tehnoloģiju lomai izglītības reformu pasniegšanas un mācību procesā atbalstā. Viņa ir arī Hewlett-Packard STEM + Catalyst programmas izpildpadomdevēja, un strādā Eiropas e-Prasmju asociācijas izpildkomitejā. Alexa Joyce ir rediģējusi un publicējusi vairākus nozīmīgus politikas dokumentus, t.sk. e-Prasmju Manifestu un Cisco Balto grāmatu par Sievietēm un IKT. Saistībā ar Eiropas izglītību Joyce vairāk strādā ar pētījumu projektiem, kā arī ir konsultējusi Ekonomikas sadarbības un attīstības organizāciju (OECD), Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienību (IUPAC) un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju (UNESCO; Parīzē, Francijā un Bangkokā, Taizemē) jautājumos par globālo un Āzijas-Klusā okeāna reģiona izglītību.

IEGULDĪTĀJU BIOGRĀFIJAS

Werner Korte empirica direktors

Werner B. Korte ar Simon Robinson dala empirica (www.empirica.com) direktora amatu un ir atbildīgs par vairākiem lielākajiem pētniecības un attīstības projektiem, kas saistīti ar e-prasmēm un politikas izvērtēšanu, jauniem darba veidiem, informācijas sabiedrību, e-prasmju un citu sfēru salīdzinošās novērtēšanas statistikas rādītājiem. Neseno projektu skaitā ir bijis atbildīgs par „E-Prasmju piedāvājuma un pieprasījuma pārraudzīšana Eiropā” (Monitoring e-Skills Supply and Demand in Europe) un par rūpniecības ģenerāldirektorātam veikto 21. gadsimta e-Prasmju pētījumu par „Eiropas Komisijas paziņojuma „e-Prasmes 21. gadsimtam” izpildes novērtējums” (Evaluation of the Implementation of the Communication on e-Skills for the 21st Century). Werner ir arī pabeidzis Cisco Systems pasūtītos „Valstu e-Prasmju profilu” (e-Skills Country Profiles) un „Prasmju statistikas” (Skills Statistics) pētījumus un, sākot ar 2012. gadu, ir nozīmēts par Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta pētījumu „e-Prasmju vīzijas, plānu un prognozes scenāriji” (e-Skills Vision, Roadmap and Foresight Scenarios) un „e-Prasmju sekmēšanas mācību kvalitātes zīmes” (Quality labels for training fostering e-Skills) projektu koordinatoru.

e-Prasmju manifests

Dr. Bruno Lanvin

INSEAD starptautiskās biznesa administrācijas skolas e-Laboratoriju izpilddirektors Dr. Bruno Lanvin ir Pasaules Bankas un Apvienoto Nāciju bijušais vecākais izpildvadītājs un tagadējais INSEAD e-Laboratoriju izpilddirektors. Viņa darbs ir saistīts ar konkurētspēju, inovācijām, prasmēm un valdības reformām. Dr. Lanvin ilglaicīgi ir bijis iesaistīts Pasaules Ekonomikas forumā (World Economic Forum), kur viņš kopš 2001. gada piedalījās IT infrastruktūras gatavības indeksa (Networked Readiness Index) un Globālās informāciju tehnoloģijas atskaites (Global Information Technology Report) izstrādē. Viņš ir ieņēmis nozīmīgas lomas INSEAD inovāciju darbā, piemēram, Inovāciju gatavības modeļa (Innovation Readiness Model, IRM) izstrādē, Globālā Inovāciju Indeksa (Global Innovation Index, GII) pielāgošanā, inovācijām nepieciešamo prasmju ģenerēšanā, kā arī kopš 2009. gada darbojies Eiropas Komisijā un Eiropas Biznesa samitā. Divdesmit gadus strādājot Apvienotajās Nācijās, Dr. Lanvin ir ieņēmis vairākus augsta līmeņa amatus, tai skaitā bijis Apvienoto Nāciju Ņujorkas ģenerāldirektora kabineta vadītājs, Stratēģiskās plānošanas vadītājs un vēlāk UNCTAD/SITE SME Tirdzniecības konkurētspējas vienības vadītājs. Dr. Lanvin bieži tiek aicināts uzstāties augsta līmeņa sanāksmēs, kur viņš dod padomus par globālo uzņēmumu un valdību stratēģiskajiem jautājumiem.

IEGULDĪTĀJU BIOGRĀFIJAS

Andrea Parola

Eiropas e-Prasmju Asociācijas, EePA (European e-Skills Association, EeSA) galvenais vadītājs Andrea Parola ir konsultants, kurš šobrīd ir Briselē bāzētās daudzu ieinteresēto personu platformas Eiropas e-Prasmju Asociācijas (EePA) galvenais vadītājs. EePA darojas kā atskaites platforma, lai attīstītu visu sektoru un sabiedrības profesionāļu, darbinieku un pilsoņu IKT prasmes un kompetences, izveidojot integrētāku, konkurētspējīgāku un inovatīvāku Eiropu. EePA sekmē ideju apmaiņu, izpratnes paaugstināšanu un labu praksi Eiropā, kā arī atbalsta e-Prasmju pārvaldei nepieciešamo instrumentu un metodoloģijas attīstību. Andrea ir arī 2009. gada paša izveidotā uzņēmuma “EU Strategy”, kas nodarbojas ar valsts lietām un atbalstīšanu, rīkotājdirektors.

e-Prasmju manifests

Dr. Richard Straub

Ģenerālsekretārs, Eiropas Izglītības nozares grupa Trīsdesmit divus gadus strādājot IBM, Dr.Richard Straub ir ieņēmis svarīgus starptautisku vadītāju amatus, t.sk. PC Europe galvenā vadītāja vietnieka un galvenā globālā izglītības speciālista amatus. Kopš 2006. gada viņš ir uzsācis jaunu karjeru bezpeļņas organizācijās, strādājot uz pusslodzi par vadītāju un sociālo komersantu. Šobrīd viņš ir Eiropas Vadības Attīstības fonda (European Foundation for Management Development, EFMD) izpildkomitejas loceklis un Eiropas izglītības nozares grupas (European Learning Industry Group, ELIG) ģenerālsekretārs. Turklāt Dr.Straub ir saglabājis savu stratēģiskā padomdevēja lomu IBM Globālās Izglītības nozarē. 2008. gadā Richard kā sociālais uzņēmējs izveidoja Austrijas Peter Drucker biedrību un 2010. gadā – Eiropas Peter Drucker biedrību; viņš ir abu šo biedrību prezidents. Peter Drucker biedrības misija ir būt par katalizatoru mūsdienu sabiedrībai svarīgajiem pārvaldības uzlabojumiem. Mērķu pārrunāšanai Drucker Society katru gadu Vīnē organizē Globālo Peter Drucker forumu; 2012. gada novembrī notiks jau ceturtais šāds forums.

IEGULDĪTĀJU BIOGRĀFIJAS

Don Tapscott Don ir viens no pasaules vadošajiem speciālistiem inovāciju, mediju, tehnoloģiju ekonomiskās un sociālās ietekmes jautājumos, viņš arī konsultē ietekmīgus uzņēmējus un valdību vadītājus visā pasaulē. Viņš ir autors vai līdzautors 14 plaši lasītām grāmatām, ieskaitot 1992. gada visvairāk pārdoto grāmatu „Paradigmas maiņa” (Paradigm Shift). Viņa 1995. gada pazīstamākais darbs „Digitālā ekonomika” (The Digital Economy) visā pasaulē izmainīja izpratni par Interneta pārmaiņu nesēja dabu, un divus gadus vēlāk savā darbā „Uzaugot digitāli” (Growing Up Digital) Don ieviesa tādus terminus kā „Interneta paaudze” un „digitālā plaisa”. Viņa 2000. gadā izdotā grāmata „Digitālais kapitāls” (Digital Capital), ko „BusinessWeek” nosauca par „īstu apgaismību”, iepazīstināja ar tādām radošām idejām kā „biznesa tīkls”. Savienotajās Valstīs „Vikinomika: Kā masu sadarbība maina visu” (Wikinomics: How Mass Collaboration Changes Everything) bija 2007. gada vispārdotākā menedžmenta grāmata, un tā tika iztulkota vairāk kā 25 valodās. The Economist viņa jaunāko darbu „Makrovikinomika: Pārstartējot biznesu un pasauli” (Macrowikinomics: Rebooting Business and the World) nosauca par „Šumpetērisku radošas sagrāves stāstu”, bet „Huffington Post” rakstīja, ka tā ir „nekas cits kā spēles plāns, lai uzlabotu izputināto pasauli”. Šo trīsdesmit gadu laikā Don ir ieviesis vairākus novatoriskus jēdzienus, kas tagad jau ir kļuvuši par mūsdienu izpratnes daļu. 2011. gadā Don no pasaules ietekmīgāko biznesa domātāju saraksta „Top 50 Business Thinkers in the World” iekļuva pasaules izcilāko domātāju sarakstā „Thinkers 50”, ieņemot devīto vietu. Viņš bija arī otrs ietekmīgākais pasaules vadošais domātājs globalizācijas jautājumos (World’s leading Thinker on Globalization), savukārt „Makrovikinomika” (Macrowikinomics) ieguva otro vietu pēdējo divu gadu labāko biznesa grāmatu sarakstā (The Best Business Book of the Last Two Years). Viņš ir Pasaules Ekonomikas foruma biedrs un Toronto universitātes Rotmenas vadībzinību skolas (Rotman School of Management, University of Toronto) viesprofesors. Ir grūti iedomāties kādu, kurš būtu vēl produktīvāk, pamatīgāk un ar lielāku ietekmi skaidrojis digitālās revolūcijas un tās ietekmes uz pasauli jautājumus.

e-Prasmju manifests

John Vassallo

Microsoft Europe ES lietu viceprezidents un juriskonsults. John Vassallo ir Microsoft ES Korporatīvo lietu un Reglamentējošās grupas vadītājs Briselē. Viņa amats tika izveidots, lai palīdzētu uzņēmumam strādāt saskaņā ar ES politiku un vadīt sarunas ar reglamentējošajām iestādēm. John Vassallo ir bijušais Amerikas Tirdzniecības palātas (American Chamber of Commerce, AmCham) priekšsēdētājs. Šī organizācija Eiropas institūcijās un valdībās pārstāv 140 ASV uzņēmumus. No 1993. gada līdz 1997. gadam John bija Maltas vēstnieks Eiropas Savienībā, NATO un Beļģijā, kur viņš veda pārrunas par savas valsts pievienošanos ES un NATO. Pēc tam viņš kļuva par General Electric vecāko juriskonsultu un Eiropas lietu biroja vadītāju Briselē. Šo amatu John ieņēma līdz 2008. gadam, kad viņš pievienojās Microsoft komandai.

IEGULDĪTĀJU BIOGRĀFIJAS

BIBLIOGR ĀFISKĀ S ATSAUCES Accenture. (2008). One step ahead of 2011. A new horizon for working women. Skatīts Accenture vietnē: http://www.accenture. com/SiteCollectionDocuments/Local_Germany/PDF/2008_ ANewHorizonforWorkingWomen.pdf Accenture. (2010). Women Leaders and Resilience – Perspectives from the C-Suite. Skatīts Accenture vietnē: http://www.accenture.com/ SiteCollectionDocuments/PDF/Accenture_Womens_Research_ Women_Leaders_and_Resilience3.pdf Ala-Mutka, K., Punieand, Y., & Redecker, C. (2008). Digital Competence for Lifelong Learning. Politikas kopsavilkums Eiropas Komisija. JRC Technical Notes ( JRC48708). Skatīts JRC vietnē: http://ftp.jrc.es/EURdoc/JRC48708.TN.pdf Andersson, T., Curley, M., & Formica, P. (2010). Knowledge driven entrepreneurship. The key to social and economic transformation. (Innovation, Technology, and Knowledge Management). New York: Springer. BERR, BCS, e-Skills UK, & Intellect. (2008). Women in IT Scorecard. A definitive up to date evidence base for data and commentary on women in IT employment and education. Skatīts Apvienotās Karalistes Nacionālā Arhīva vietnē: http://webarchive.nationalarchives.gov. uk/20100421065100/e-skills.com/research-and-policy/2535 Britain Works Program: http://www.microsoft.com/uk/britainworks/britainworks.aspx Cattaneo, G., Husing, T., Kolding, Korte, W.B., & M., Lifonti, R. (2009). Monitoring e-Skills demand and supply in Europe. Current situation, scenarios, and future development forecasts until 2015. Skatīts 30. martā, 2012, eSkills Monitor vietnē: http://www.eskills-monitor.eu/ documents/e-Skills%20Monitor2010_brochure.pdf Cedefop. Skill supply and demand in Europe. Medium Term forecast up to 2020. Skatīts Cedefop vietnē. http://www.cedefop.europa.eu/EN/ Files/3052_en.pdf

e-Prasmju manifests

Dānijas Biznesa Iestādes un Eiropas Komisija (2012). European High Level Conference: A Single Digital Market by 2015 - A driver for economic growth and jobs. Skatīts „Dānijas Prezidentūra ES Padomē” vietnē. Skatīt bijušā Somijas premjerministra Esko Aho ierosinājuma Procesu Eiropas Struktūrfondu pārorientēšanai uz IKT sektoru. http://eu2012.dk/en/Meetings/Conferences/ Feb/A-Single-Digital-Market-by-2015 Devillard, S., Desvaux, G., & Baumgartner, P. (2007). Women Matter. Gender diversity, a corporate performance driver. McKinsey & Company. Skatīts McKinsey & Company vietnē DIGITALEUROPE: http://www.digitaleurope.org/ Dolton, P., & Pelkonen, P. (2008) The wage effects of computer use. Journal of Industrial Relations, 46 (4), 587-630. EU Women: https://www.facebook.com/euwomen http://linkd.in/euwomen; @EUWomen Eiropas Komisija, Izglītības un Kultūras Ģenerāldirektorāts. (2007). Nozīmīgākās Kompetences Mūžizglītībā – Eiropas Ietvaros. Oficiālais Laikraksts, L 394. Skatīts Eiropas Komisijas vietnē: http://ec.europa. eu/dgs/education_culture/publ/pdf/ll-learning/keycomp_en.pdf Eiropas Komisija, Pētniecības un Inovācijas Ģenerāldirektorāts. (2009). She figures 2009, Statistics and Indicators on Gender Equality in Science. Skatīts Eiropas Komisijas vietnē: http://ec.europa.eu/research/ science-society/document_library/pdf_06/she_figures_2009_en.pdf Eiropas Komisija. Demography Report 2008: Meeting Social Needs in an Ageing Society. Brussels: SEC (2008) 2911. Skatīts Eiropas Komisijas vietnē: http://ec.europa.eu/social/ BlobServlet?docId=709&langId=en Eiropas Komisija. Nodarbinātības, Sociālo Lietu un Iekļautības Ģenerāldirektorāts. (2012). European Vacancy Monitor. (Izdevums nr.5/Janvāris, 2012). Skatīts Eiropas Komisijas vietnē: http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=7314&langId=en

BIBLIOGRĀFISKĀS ATSAUCES

Eiropas Komisija. Nodarbinātības, Sociālo Lietu un Iekļautības Ģenerāldirektorāts. (2011). Employment and Social Developments in Europe 2011. Skatīts Eiropas Komisijas vietnē: http://ec.europa.eu/ social/BlobServlet?docId=7294&langId=en Eiropas Komisija. Eiropas Komisija. Nodarbinātības, Sociālo Lietu un Iekļautības Ģenerāldirektorāts. Jaunas Prasmes Jaunām Darbavietām Iniciatīva. Skatīts Eiropas Komisijas vietnē: http://ec.europa.eu/social/ main.jsp?catId=568 Eiropas e-Prasmju Nedēļa: http://eskills-week.ec.europa.eu European Foundation for Management Development (EFMD): http://efmd.org/ European Institute of Innovation & Technology (EIT). EIT ICT Labs Knowledge and Innovation Communities (KICs): http://eit.ictlabs.eu/ European Learning Industry Group (ELIG): http://elig.org/ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2241/2004/EK (2004. gada 15. decembris) par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass). Oficiālais laikraksts, L 390/6 Eiropas Parlaments un Padome. (2006). Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikums ( 2006. gada 18. decembris ) par pamatprasmēm mūžizglītībā. Oficiālais Laikraksts, L 394. Skatīts EUR-Lex vietnē: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ. do?uri=CELEX:32006H0962:EN:NOT European Schoolnet (EUN): http://www.eun.org Eurostat (2012). Bezdarba līmenis ES-27, EZ -17, ASV un Japāna sezonāli izlīdzināts, 2000. gada janvāris – 2012. gada janvāris. Skatīts Eurostat vietnē: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/statistics_explained/ index.php?title=File:Unemployment_rates_EU-27,_EA-17,_US_ and_Japan,_seasonally_adjusted,_January_2000_-_January_2012. PNG&fi%20letimestamp=20120301094746

100 e-Prasmju manifests

Eurostat. (2012). Jauniešu bezdarbs, ES-27 un EZ -17, sezonāli izlīdzināts, janvāris, 2000. – janvāris, 2012. Skatīts Eurostat Bibliogrāfisko atsauču vietnē: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/ statistics_explained/index.php?title=File:Youth_unemployment_ rates,_EU-27_and_EA-17,_seasonally_adjusted,_January_2000_-_ January_2012.PNG&fi%20letimestamp=20120301094915 FDM Group. (2011). Dedicated to Women in IT. Skatīts FDM Group vietnē. http://www.fdmgroup.com/us-about_us-women_in_it Forge, S., Blackman, C., Bohlin, E., & Cave, M. (2009). A Green Knowledge Society. An ICT policy agenda to 2015 for Europe’s future knowledge society. SCF Associates Ltd. Skatīts Eiropas Komisijas vietnē: http://ec.europa.eu/information_society/eeurope/i2010/ docs/i2010_high_level_group/green_knowledge_society.pdf Green, J. (2007). Democratizing the Future. Towards a new era of creativity and growth. Philips Design. Skatīts Philips Design vietnē: http://www.design.philips.com/philips/shared/assets/ Downloadablefile/democratizing-the-future-14324.pdf Hagel, J., Brown, J. S., & Davidson, L.. (2009). Measuring the Forces of Long Term Change: The 2009 Shift Index, Deloitte Center for the Edge. Skatīts Deloitte vietnē: http://www.deloitte.com/view/en_EC/ec/ ca2c68c3dc794210VgnVCM200000bb42f00aRCRD.htm Hasebrink, U., Görzig, A., Haddon, L., Kalmus, V., Livingstone, S., & members of the EU Kids Online network. (2011). Riska un drošības modeļi tiešsaistē. Padziļinātas analīzes no „ES Bērni Tiešsaistē” 9 – 16 gadus vecu bērnu un viņu vecāku aptaujas 25 Eiropas valstīs. Eiropas Komisijas Programma – Drošāks Internets. Skatīts London School of Economics vietnē: http://www2.lse.ac.uk/media@lse/research/ EUKidsOnline/D5%20Patterns%20of%20risk.pdf Hausmann, R., Tyson, L. D. & Zahidi, S. (2011). Global Gender Gap report 2011. World Economic Forum (WEF ). Ieskata ziņojums. Skatīts WEF vietnē: http://www3.weforum.org/docs/WEF_GenderGap_ Report_2011.pdf

BIBLIOGRĀFISKĀS ATSAUCES

101

i2010. High Level Group. (2009) Benchmarking Digital Europe. 20112015 a conceptual framework. i2010 Information Space. Innovation & investment in R&D. Inclusion (issue no: 27, October, 2009), 16-19. Skatīts Eiropas Komisijas vietnē: http://ec.europa.eu/information_ society/eeurope/i2010/docs/benchmarking/benchmarking_digital_ europe_2011-2015.pdf ITL Research. Innovative Teaching and Learning: http://www.itlresearch.com/ Kolding, M., Robinson, C., & Ahorlu, M. (2009) Post Crisis: e-Skills are needed to Drive Europe’s Innovation Society. ICD White Paper. Skatīts 30. martā, 2012, Eiropas Komisijas vietnē: http://ec.europa.eu/ enterprise/sectors/ict/files/idc_wp_november_2009_en.pdf Lanvin, B. & Fonstad, N. (2009). Who cares? Who dares? Providing the skills for an innovative and sustainable Europe. Skatīts 30. martā, 2012, INSEAD vietnē: http://www.insead.edu/elab Lanvin, B. & Fonstad, N. (2010). Strengthening e-Skills for Innovation in Europe. Skatīts 30. martā, 2012, INSEAD vietnē: http://www.insead.edu/elab Le Monde. (2005). L’Europe est la dernière utopie réaliste (Eiropa ir pēdējā reālistiskā utopija), (Intervija ar Mario Vargas Llosa), Parīze, 2005. Livingstone, I., & Hope, A. (2011) Next Gen. Transforming the UK into the world’s leading talent hub for the video games and visual effects industries. Skatīts 30. martā, 2012, Nesta vietnē: http://www.nesta.org. uk/library/documents/NextGenv32.pdf Livingstone, S., & WanMedia, Y. (2011). Literacy and the Communications Act. What has been achieved and what should be done. LSE Media Policy Project: Media policy brief 2. Skatīts LSE vietnē: http://eprints.lse.ac.uk/38613/1/LSEMPPBrief2.pdf http://blogs.lse.ac.uk/mediapolicyproject/2011/06/13/ media-literacy/

102 e-Prasmju manifests

Mann, A. (2012). It’s who you meet: why employer contacts at school make a difference to the employment prospects of young adults. Skatīts 30. martā, 2012, Izglītības un Darba devēju Darba grupas vietnē: http://www.educationandemployers.org/media/15052/its_who_ you_meet_final_report.pdf McKinsey & Company. (2008). Women Matter. Female leadership, a competitive edge for the future. Molinsky, A., Davenport, D., Iyer, B. & Davidson, C. (2012). Three skills every 21st century manager needs. Harvard Business Review, 90 (1/2), pages 139-143. Nef consulting. Social Return On Investment (SROI ). Skatīts Jaunās ekonomikas fonda vietnē: http://neweconomics.org/projects/ social-return-investment Renkin, T. (2012). The global race for excellence and skilled labour. Current Issues.Technology and innovation. Skatīts 30. martā, 2012, Deutsche Bank/DB Pētījumu vietnē: http://www.dbresearch.com/ PROD/DBR_INTERNET_EN-PROD/PROD0000000000285883. pdf?kid=dbr.inter_ghpen.headline ROSE – The Relevance of Science Education. Skatīts Oslo Universitātes vietnē: http://www.uv.uio.no/ils/english/research/projects/rose/ Schiebinger, L. & Schraudner, M. (2011). Interdisciplinary Approaches to Achieving Gendered Innovations in Science, Medicine and Engineering. Interdisciplinary Science Reviews, 36 (2), 154-67. Skatīts Stanford Universitātes vietnē: http://genderedinnovations.stanford. edu/ISR_07_Schiebinger.pdf The Budapest IWD Centenary Declaration 2011. Atbalstot Dzimumu rīcības plānu Digitālajā Darba plānā. Augsta līmeņa konference “Sievietes Zinātnē, Inovācijās un Tehnoloģijās Digitālajā Laikmetā” Eiropas Komisijas Ģenerāldirektorāts Informācijas Sabiedrība un saziņas līdzekļi un Ungārijas Prezidentūra ES. Skatīts http://www. asszisztencia.hu/ntit/index.php?menu=9 The Economist Intelligence Unit 2008. (2008). How technology sectors grow - Benchmarking IT industry competitiveness 2008. Ziņojums, Septembris, 2008.

BIBLIOGRĀFISKĀS ATSAUCES

103

Šo Manifestu izveidoja European Schoolnet un DIGITALEUROPE kā daļu no Eiropas e-Prasmju Nedēļas. Eiropas e-Prasmju Nedēļa ir Eiropas Komisijas iniciatīva un to finansē tās Competitiveness and Innovation Framework Programma (CIP), kuras mērķis ir veicināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.

Izdevējs European Schoolnet (EUN Partnership AISBL), Rue de Trèves 61, Brisele, 1040, Beļģija Redaktori Caroline Bergaud, Natalia Kurop, Alexa Joyce un Colleen Wood Dizains, datorizdevniecība un drukāšana Josworld, Beļģija un Hofi Studio, Čehija Tulkojumu koordinēšana Danosh Nasrollahi

104 e-Prasmju manifests

Ieguldītāji Pilar del Castillo Vera Martin Curley Eva Fabry Michael Gorriz Peter Hagedoorn Edit Herczog John Higgins CBE Alexa Joyce Werner Korte Bruno Lanvin Andrea Parola Richard Straub Don Tapscott John Vassallo ISBN 9789490477301 - EAN: 9789490477301 Tirāža 14.000

Izdots 2012. gada jūnijā. Šajā publikācijā ir pausti autoru viedokļi un tie var nesakrist ar European Schoolnet, DIGITALEUROPE, Eiropas e-Prasmju Asociācijas vai Eiropas Komisijas viedokli. Šī grāmata ir publicēta ievērojot Attribution 3.0 Unported Creative Commons licences noteikumus un nosacījumus (http://creativecommons.org/ licenses/by/3.0/).

105

E-PR A SMJU MANIFESTS Ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē rūpnieciskā ekonomika un daudzas ar tām saistītās institūcijas nespēj pilnvērtīgi strādāt. Tajā pašā laikā skaidrākas kļūst jauno uzņēmumu, nozaru un jaunās civilizācijas aprises. Tāpēc Eiropa šobrīd ir krustcelēs, saskaroties ar arvien pieaugošu plaisu starp digitālo pārmaiņu prasībām un darbaspēka spējām un prasmēm. Lai izmantotu digitālās revolūcijas potenciālu un ietu kopsolī ar globālo konkurenci, Eiropai ir steidzami jāveido e-prasmīgs darbaspēks. Kopā sadarbojoties, nozarei, izglītības iestādēm un valdībām ir viss nepieciešamais, lai nodrošinātu ilgtermiņa, veiksmīgu darbību, kas radītu jaunas darba vietas, veicinātu konkurētspējas un produktivitātes palielināšanos. Šis Manifests ir kā plāns, lai tas notiktu. Tas ir balstīts uz plašām dažādu sadaļu perspektīvām un ir kā obligātā literatūra tiem, kuri vēlas iegūt, izkopt un saglabāt e-prasmīgu talantu 21. gadsimtā.

“Digitālo spēju plaisa ir episka problēma. Darba tirgus šobrīd globāls, un, ņemot vērā biznesa modeļu tīklu struktūru, ‘zināšanu darbinieki’ saskaras ar konkurenci reālā laikā. Darbiniekiem un vadītājiem ir jāmācās, jāpielāgojas un jāstrādā ar vēl nepieredzētu atdevi.” Don Tapscott

Don Tapscott ir viens no pasaules vadošajiem speciālistiem inovāciju,

mediju, tehnoloģiju ekonomiskās un sociālās ietekmes jautājumos, viņš arī konsultē ietekmīgus uzņēmējus un valdību vadītājus visā pasaulē. Don ir autors 14 populārām grāmatām par tehnoloģijām biznesā un sabiedrībā un viņa nesenāko darbu (līdzautors - Anthony D. Williams) Makrovikinomika The Economist nosauca par „Šumpetērisku radošas sagrāves stāstu”, bet Huffington Post rakstīja, ka tas ir „ne mazāk kā spēles plāns, lai salabotu izputināto pasauli”. Šobrīd Don vada pētniecību jauniem modeļiem globālo problēmu risināšanai un pārvaldībai.

Piez朝mes