I came to Latvia in the beginning of February and 5 months already passed, it’s incredible how the time is going so fast! It seems I just have more 4 months here. Let’s try to enjoy them in the best possible way!Latvijā Whenierados I go back on time, I februāra sākumā. Nu jau pagājuši 5 mēneši. Neticami, ka laiks skrien remember my first days in Aluksne, when I barely knew anything, and whentikai I 4 mēneši, tāpēc centīsimies šo laiku izbaudīt iespējami tik ātri! Šķiet, ka atlikuši could loose my way easily, as it happened in fact once or twice. labākajā veidā. Atceros savu pirmo dienu Alūksnē, kad knapi kaut ko šeit zināju, un bija tik viegli apmaldīties, kas patiesībub sakot arī notika vienu vai divas reizes. In this text I’ll point what cannot be found in another town, also some differences between Latvia and Portugal, and some thingsŠajā I didrakstā here for firstizcelt īpašās lietas, ko nevar atrast citās pilsētās, atšķirības esthe vēlos time in my whole life. starp Latviju un Portugāli, kā arī pastāstīt par lietām, ko pirmo reizi mūžā esmu darījusi tieši šeit. 1. What cannot be found in another town 1. Ko nevar atrast citās pilsētās Let’s get started then! The first the monuments of course: the Temple Hill, the Bilde 1 | Autobusu pietura Alūksnē. Ruins of the Livonian Order Castle, the Aiolos Temple,Tātad the Granite the protams, jāatzīmē ievērojamās vietas – Tempļa kalns, sākam!Obelisk, Pirmkārt, Mausoleum of the Vietinghoff Family, the Aluksne Lutheran the Livonijaschurch ordeņaand pilsdrupas, Eola templis, Granīta obelisks, Fītinhofu dzimtas maufour islands (Little Hat Island, Long Island, Net Island,zolejs, CastleLuterāņu Island). More baznīca un četras salas Alūksnes ezerā (Cepurīte, Garā sala, Tīklu information about them can be found Tourism of Aluksne website. sala un Pilssala). Vairāk informācijas par to var atrast mājas lapā Alūksnes Tūrisms. Well in Aluksne each bus stop has a little roof, a mapAlūksnē of the town a bench. katraand autobusa pietura ir veidota īpaši – tai ir mazs, sarkans jumtiņš, soliņš I didn’t see any other town with similar buses stops (of meancitur neesmu tādas redzējusi (protams, tas nenozīmē, ka un course pilsētasit doesn’t karte. Nekur they don’t exist, as I had no chance to visit all the country) so far. my mind tādu nav, betInman vēl nav bijusi iespēja apceļot visu valsti). Domāju, ka pieturas the roof besides being beautiful, it’s also useful. I mean whenirit’sneraining, if bet arī praktisks. Kad līst, un cilvēkam nav lietussarga, ir jumtiņš vien glīts, someone doesn’t have an umbrella, that person can use the zem little tā roof to not lai nesamirktu (Bilde 1). iespēja patverties, get so wet (Figure 1). Šeit darbojas Bānītis. Dzelzceļa līnija tika atklāta 1903. gadā. No sākotnējiem 212 km mūsdienās atlikuši tikai 33 km, savienojot Alūksnes un Gulbenes pilsētas. Tas ir vienīgais šaursliežu dzelzceļš Baltijas valstīs, kas joprojām kalpo kā publiskais Bilde 2 | Skats vilciena iekšpusē. transports. Vilciens ir mazs, un tā ātrums tiešām nav liels. Tomēr brauciena laikā
vērojamie dabasskati ir nepārspējami. Rodas sajūta, ka cilvēks šeit nav iejaucies (Bilde 2). Nav mūsdienu civilizācijas neskaitāmo celtņu, kas parasti vietas padara pelēcīgas. Dabas pārpilnība, zaļums visapkārt, iespēja sasmaržot un piesarties kokiem un klausīties putnu dziesmas. Miers ir tas, ko šeit izjūtu visvairāk. Es teiktu, ka Alūksne ir klusa un pilna noslēpumu. Ikvienā stūrī iespējams atrast ko pilnīgi jaunu, iepriekš neredzētu. Pat tad, kad mana diena nav tik laba, es elpoju, aplaižu apkārt skatu un atskārstu, ka esmu laimīga par iespēju būt šeit. Ik pa laikam ir sajūta, ka esmu tieši tur, kur man šajā brīdī jābūt, iespējams tā ir piederības sajūta. 2. Dažas kultūru atšķirības starp Latviju un Portugāli Bilde 3 | Dzīvā piena paka.
Pirmā atšķirība ir tā, ka, kad ir kāda dzimšanas diena vai citi svētki, sievietes parasti gaviļnieku skūpsta uz lūpām, vienalga, vai tas būtu vīrietis vai sieviete. Portugālē šīs nav pierasti, skūpsts uz lūpām parasti ir tikai pāriem. Vēl viena atšķirība ir dažas piena un jogurta pakas, tās ir veidotas no plastmasas (Bilde 3). Tagad pie tām esmu pieradusi, bet sākumā prātoju, kāpēc Latvijā tādas izmanto. Cik zinu, tam nav īpaša iemesla, pieņemu, ka tā ir kulturāla iezīme. Nu jau man tās šiet praktiskas. Portugālē pienu un jogurtu parasti pako kartonā vai plastmasas pudelēs.
Bilde 4 | Drēbes lietoto apģērbu veikalā.
Nedaudz par ēdienu. Latvijā ēstie kartupeļi liekas saldāki nekā portugāles līdzinieki, bet īsti nesaprotu, kāpēc tā. Šeit lielākā daļa cilvēku dažādus dārzeņus audzē savos piemājas dārziņos. Esmu pārliecināta, ka dažādi produkti arī tiek importēti, bet
izskatās, ka liela daļa augļu un dārzeņu tiek audzēta tepat vietēviem pircējiem. Manuprāt, tas ir labi, ka, ejot iepirkties, nav jāpērk visi produkti, jo daļa jau ir pašiem izaudzēta. Portugālē neliela daļa cilvēku paši kaut ko audzē, bet ne tik daudz kā Latvijā. Turklāt Portugālē ne tik bieži var redzēt jauniešus palīdzam saviem vecvecākiem vai vecākiem dārza darbos vai laukos. Portugāļu jaunieši vienkārši nav raduši to darīt. Vēl viena interesanta lieta, ko uzzināju, ir, ka portugāļu tipisko pusdienu un vakariņu sastāvā noteikti ir gaļa vai zivs. Šeit – ne v ienmēr. Esmu novērojusi, ka cilvēki kā pusdienas mēdz ēst, piemēram, tikai kartupeļus ar salātiem. Prātoju, vai zivs un gaļas trūkums nāk par labu latviešu veselībai. Es ceru!
Bilde 5 | Kāds vīrietis un sieviete Līgo svētkos (Sigulda).
Bilde 6 | Cilvēki uz ielas São João (Oporto). Bilde ņemta no: http://gomadnomad.com/
Liekas, ka visā Latvijā ļoti izplatīti ir lietoto apģērbu veikali. Alūksne, piemēram, nav pārāk liela, bet šeit ir vismaz 5 šādi veikali. Bieži vien iespējams atrast labas kvalitātes apģērbu, un labākais, ka tas nemaksā dārgi. Pārdevēji vienmēr ir laipni un izpalīdzīgi pat ar cilvēkiem, kuru latviešu valodas līmenis ir tik zems kā man. Ieiet kādā no šiem veikaliem ir kā iegrimt dārgumos, pilnos negaidītu atradumu (Bilde 4). Portugālē tikai lielākajās pilsētās ir daži lietoto preču veikali. Tie nav lēti, turklāt kvalitāte arī nav pārāk augsta. Tas ir lieliski, izmēģināt dažādus apģērbus, lai arī nekas neder vai nav meklētais, jo tur neatradīsi divus vienādus apģērbus. Tie ir unikāli! 23.un 24.jūnijā Latvijā ir svētki – Līgo un Jāņi. Šie pagāniskie svētki ir gandrīz vai populārāki par Jaungada sagaidīšanu vai Ziemassvētkiem! Parasti cilvēki ar ģimenēm dodas uz laukiem, lai svinētu. Sievietes galvā liek ziedu, bet vīrieši lapu vainagus. Naktī nedrīkst gulēt. Tiek dejots pie ugunskura (Bilde 5). Tiek ēsts siers ar sēklām (ķimenes), kas man īpaši negaršo. São João (Saint John) ir portugāļu nosaukums šiem svētkiem, kas gan netiek svinēti ikkatrā pilsētā. Šajā naktī cilvēki iziet
ielās, ēd sardīnes un viens otru sit ar plastmasas āmurīšiem (Bilde 6). Āmurīši ir bērnu rotaļlietas, bet 20 gadsimta septiņdesmitajos gados tas tika pieņemts kā šo svētku viens no simboliem. Tāpat pilsētā izkaisīti puķupodi ar baziliku un karodziņu ar četrrindi katrā. Šajā naktī var redzēt arī tradicionālo salūtu. Kad latvieši pie kāda pirmo reizi ciemojas, viņi kaut ko atnes. Cik jauka paraža! Personīgi es šo centīšos ieviest arī savā dzīvē. Arī mājās cilvēki novelk kurpes un staigā zeķēs vai plikām kājām. Manās mājās tiek staigāts ar kurpēm vai čībām. Lielākā daļa portugāļu dara līdzīgi.
Bilde 7 | Savvaļas kaķis atpūšas.
Runājot par dzīvniekiem uz ielām, Portugālē parasti redzams daudz suņu, lai gan tagad, man šķiet, to ir mazāk kā agrāk. Latvijā līdzīgi ir ar kaķiem. Tie ir bez saimnieka un resni. Esmu pārliecināta, ka cilvēki tos baro, tāpēc tie ir apaļīgi (Bilde 7). Bet gan jau daļai no viņiem ir arī saimnieki. Kādu dienu, kad gāju uz darbu, redzēju iespaidīgu kaķu kautiņu. Tas vienlaicīgi bija gan smieklīgi, gan biedējoši :) 3. Lietas, ko darīju pirmo reizi dzīvē Es pieskāros sniegam, uzkāpu uz jumta, redzēju īstu lapsu un jāju ar zirgu. Kāpšana uz jumta bija viena no biedējošākajām lietām, ko esmu pieredzējusi. Bija sajūta, ka varu nokrist jebkurā brīdī. Redzēt dzīvu lapsu bija ļoti negaidīti. Iepriekš tās esmu redzējusi filmās, bet ne jau īstenībā. Es sēdēju autobusā un skatījos laukā pa logu, kad tā vienkārši lapsa parādījās ceļa vidū. Arī jāt ar zirgu bija nedaudz bailīgi, tomēr sieviete, kas palīdzēja, bija ļoti pacietīga. Jāt uz zirga bija romantiski, pats zirgs bija ļoti mierīgs itkā viņš zinātu, ka tā ir mana pirmā pieredze (Bilde 8).
Bilde 8 | Es un zirgs.