Rastra gr

Saturs 1 Grafiskās apstrādes redaktori......................................................................................3 1.1 Attēlu kolekcijas .................................................................................................3 1.2 Attēlu formāti.......................................................................................................4 1.3 Krāsu palete..........................................................................................................7 1.4 Plašāk izmantotie grafiskie redaktori...................................................................7 1.5 Digitālās fotogrāfijas............................................................................................8 1.5.1 Jaunas metodes..............................................................................................9 1.6 Digitālie fotoaparāti............................................................................................10 1.6.1 Pusprofesionālie digitālie fotoaparāti..........................................................10 1.6.2 Profesionālie digitālie fotoaparāti...............................................................11 1.7 Skeneri................................................................................................................12 1.8 Datori..................................................................................................................12 1.9 Printeri................................................................................................................12 1.9.1 Strūklprinteri...............................................................................................12 1.9.2 Fotoprinteri..................................................................................................13 1.9.3 Lāzerprinteris...............................................................................................13 2 Adobe Photoshop.....................................................................................................13 2.1 Svarīgākie Adobe Photoshop jēdzieni/rīki.........................................................14 2.1.1 Alfa kanāls...................................................................................................14 2.1.2 Apcirpšana...................................................................................................14 2.1.3 Attēla izmērs................................................................................................14 2.1.4 Baltais punkts..............................................................................................14 2.1.5 Baltās gaismas balanss................................................................................14 2.1.6 Blīvums.......................................................................................................15 2.1.7 Ceļš (Path)...................................................................................................15 2.1.8 Drop shadow...............................................................................................15 2.1.9 Feather.........................................................................................................15 2.1.10 Filtri Lighting Effects................................................................................15 2.1.11 Filtrs Blur..................................................................................................15 2.1.12 Filtrs Gaussian Blur...................................................................................16 2.1.13 Filtrs Lens Flare........................................................................................16 2.1.14 Filtrs Motion Blur......................................................................................16 2.1.15 Filtrs Unsharp Mask..................................................................................16 2.1.16 Hard light...................................................................................................16 2.1.17 High key....................................................................................................16 2.1.18 Histogramma.............................................................................................16 2.1.19 Izgriešana...................................................................................................16 2.1.20 Kanāli........................................................................................................17 2.1.21 Kontrasts....................................................................................................17 2.1.22 Layer Mask................................................................................................17 2.1.23 Lineārā toņu pāreja....................................................................................17 2.1.24 Low key.....................................................................................................17 2.1.25 Maska........................................................................................................17 2.1.26 Multiply.....................................................................................................17 2.1.27 Nokrāsa......................................................................................................18

2.1.28 Opacity......................................................................................................18 2.1.29 Overlay......................................................................................................18 2.1.30 Perspective.................................................................................................18 2.1.31 Precizitāte..................................................................................................18 2.1.32 Pustoņi/vidējie toņi....................................................................................18 2.1.33 Quick mask................................................................................................19 2.1.34 Radial gradient..........................................................................................19 2.1.35 Reflected gradient......................................................................................19 2.1.36 Regulēšanas slānis.....................................................................................19 2.1.37 Rīks Eyedropper........................................................................................19 2.1.38 Rīks Gradient.............................................................................................19 2.1.39 Rīks Lasso.................................................................................................19 2.1.40 Rīks Liquify...............................................................................................20 2.1.41 Rīks Pen.....................................................................................................20 2.1.42 Rīks Rubber Stemp....................................................................................20 2.1.43 Saplūdināšanas režīms...............................................................................20 2.1.44 Sasaistes grupa..........................................................................................20 2.1.45 Screen........................................................................................................21 2.1.46 Slāņi...........................................................................................................21 2.1.47 Slāņu efekti/slāņu stili...............................................................................21 2.1.48 Soft Light...................................................................................................21 2.1.49 Spilgtums...................................................................................................21 2.1.50 Spoguļa gaismas efekts.............................................................................22 2.1.51 Tveršana....................................................................................................22 3 Attēla pārveidošana ar Adobe Photoshop palīdzību..................................................23 3.1 Pirmais paraugs..................................................................................................23 3.2 Otrais paraugs.....................................................................................................29 4 Secinājumi................................................................................................................34 5 Bibliogrāfija..............................................................................................................35

2

1 Grafiskās apstrādes redaktori Modernā datortehnika un programmatūra sniedz praktiski neierobežotas iespējas grafisku attēlu veidošanai un apstrādei.

Lietotājs var:  Veidot savus attēlus;  Izmantojot skeneri, ieskenēt plakanus vai pat telpiskus attēlus un apstrādāt tos;  Izmantot gatavus attēlus no pieejamām esošām kolekcijām;  Pārveidot izveidotos attēlus utt.

Izvēloties programmproduktu savu ieceru realizācijai, jums vispirms ir jāuzstāda sev jautājums: kādiem mērķiem man tas būs vajadzīgs? Ja jūs vēlaties strādāt profesionāli, veidojot sarežģītus attēlus, tad izvēlētajai programmai jābūt pietiekoši komplicētai, lai atbilstu jūsu vajadzībām un prasībām. Turpretī, ja jūsu prasības pret gala produktu nav tik lielas, tad jūs mierīgi varat samierināties ar ne tik spēcīgiem rīkiem. Sīkāk aplūkosim vispirms otro variantu.

Tātad jūs nevēlaties strādāt kā profesionāls mākslinieks vai dizainers, bet jums šad tad nepieciešams bagātināt savu ikdienu ar kādu jauku bildīti. Tad pirms ķerties pie grūtā darba, visvienkāršākā izeja, radot jaunu šedevru, ir apskatīties, vai kādā no piedāvātajām attēlu kolekcijām nav pieejams attēls, kas jums derētu. [http://www.liis.lv]

1.1

Attēlu kolekcijas

Dažiem programmproduktiem līdzi ir mākslinieku izstrādātu attēlu kolekcija, kurā atrodami attēli daudziem dzīves gadījumiem. Tā, piemēram, Windows, MS Word, Visual Basic atsevišķā direktorijā Clipart Jūs atradīsiet ļoti jaukus attēlus. To lietošanai netiek noteikti autortiesību aizsardzības aizliegumi, un jūs jebkuru no tiem attēliem varat brīvi izmantot. Tomēr, neaizmirstiet, ka Windows produkciju izmanto miljoniem cilvēku. Diemžēl pasaule ir pārāk maziņa, un agri vai vēlu kāds noteikti pamanīs, ka esat izmantojis vispārpieejamu kolekciju. Ja tas aizskar jūsu pašcieņu, tad izmantojiet kādu no grafiskajiem redaktoriem sava attēla radīšanai.

Grafisko redaktoru ir ļoti daudz, taču tikai nedaudzi ir pazīstami un plaši lietoti. Slavenākās un labākās grafisko redaktoru ražotājfirmas ir Corel un Adobe.

Katrā Windows versijā ir pieejams arī tāds redaktoriņš Paintbrush. Tas ir ļoti vienkāršs un diezgan primitīvs, bet labi pielietojams dažu darbu izpildei. Piemēram, ja jums vajag "noķert" displeja ekrānu, t.i., izveidot grafisku attēlu, kurā būtu iemūžināts kāds jūsu ekrāna stāvoklis, tīri labi varat izmantot Paintbrush programmiņu. Iegūstiet uz ekrāna to stāvokli, kuru vēlaties saglabāt, un nospiediet tastatūras pogu Print Screen. Tagad dators atmiņā ievieto ekrāna stāvokli. Atveriet programmu Paintbrush un nospiediet pogas Ctrl+V. Datora atmiņas saturs parādīsies Paintbrush darba logā.

Pēc tam to var rediģēt, saglabāt un izmantot kā attēlu.

Diemžēl vecākās Paintbrush versijas spēj apstrādāt tikai to, ar Ctrl+V, iekopēto attēla daļu, kas neiziet ārpus Paintbrush loga. [http://www.liis.lv]

3

1.2 Attēlu formāti Kad jūs redzat uz ekrāna kādu attēlu, Jums varbūt ienāk prātā jautājums: kā to visu var saglabāt failā tā, lai, atverot failu, atkal iegūtu to uz ekrāna tieši tādā pašā izskatā, jo katrs attēls sastāv no neskaitāmiem punktiem, un katram punktam ir sava krāsa un konkrēta atrašanās vieta. Divu punktu samainīšana vietām varbūt arī pārāk stipri neizkropļos visu attēlu, bet ja šādi sajuks visi punkti, tad no attēla nekas daudz pāri nepaliks vis.

Ir izdomāti dažādi attēlu saglabāšanas veidi - formāti. Katram formātam ir savs nosaukums, kuru lietotājam un zināmā mērā arī grafiskajam redaktoram norāda faila paplašinājums. Piemēram, Paintbrush failu formāts ir Bitmap (BMP). [http://www.liis.lv] Daži no pazīstamākajiem grafisko failu formātiem ir: JPEG (JPG) - JPEG File Interchange Format GIF - Graphics Interchange Format TIFF (TIF) - Tag Image File Format CDR - CorelDRAW BMP - Windows Bitmap WMF - Windows Meta File PSD - PhotoShop Document AI - Adobe Illustrator EPS - Encapsulated PostScript CGM - Computer Graphics Metafile 3DS - 3D Studio MPEG - Moving Picture Expert Group AVI - Microsoft Audio Video Interleave Visu šo formātu atšķirības var būt pat ļoti būtiskas. Divas konceptuālās atšķirības ir glabāšana punktuālā formā un glabāšana vektoriālā formā. Pirmajā gadījumā var veidot un glabāt ļoti izsmalcinātus attēlus (kā tas ir, piemēram, Adobe Photoshop). Otrajā gadījumā attēli nav tik smalki, bet toties tos var veidot ar lielāku precizitāti. Turklāt vektoriālā formā apstrādājamos attēlus var viegli samazināt un palielināt. No tā praktiski necieš attēla kvalitāte, turpretī pirmajā gadījumā kvalitātes zudumi ir būtiski. Tāpēc, izvēloties redaktoru, ir jānovērtē veicamā darba nepieciešamā kvalitāte un tā pielietojums. Veidojot vektorgrafikas attēlus, jārēķinās ar to, ka lielāko daļu mākslas ir jāveic pašam, turpretī punktu grafikas redaktoriem ir izstrādāti tā sauktie filtri, kas piešķir attēlam specifisku efektu. Aplūkosim trīs piemērus:

4

Pirmajā piemērā ir izmantots parasts fonts.

Otrajā gadījumā tam tika uzstādīti parametri, lai pazustu robainās maliņas.

Grafiskais redaktors pats pieliek nepieciešamos pustoņus tā, lai robainums izzustu.

Trešajā piemērā parastie fonti tika apstrādāti ar diviem filtriem: pirmais padarīja tekstu telpisku, bet otrais pielika ēnu, tādējādi pastiprinot telpiskuma ilūziju.

Lai noteiktu, vai programma glabā attēlus punktu vai vektoru formātā, pietiek paskatīties uz grafiskās programmu paketes interfeisu. [http://web.hc.lv] Piemēram, aplūkosim divus grafiskos redaktorus: vienu no populārākajiem vektorgrafikas redaktoriem Corel Draw un vienu no populārākajiem punktu grafikas redaktoriem Adobe PhotoShop. [Жвалевский А. В.,CorelDRAW X4. Начали!, 25.lpp]

Kā redzat, rīki paši par sevi izskatās ģeometriski - dažādas ģeometriskas figūras, telpiskuma elementi, transformēšanas rīki utt. Arī veidotais zīmējums ir bez īpašiem izskaistinājumiem, kaut gan arī ar Corel Draw var izveidot smalkus un efektīgus attēlus. Corel Draw attēlu bibliotēka, kas nāk līdzi produktam, ir ļoti plaša.

Tajā var atrast grafiskus attēlus praktiski katram dzīves gadījumam.

5

PhotoShop programmas rīki drīzāk izskatās kā parasti mākslinieku piederumi otas, zīmuļi, dzēšgumijas.

Arī veidotie attēli ir mākslinieciski smalki. Tos iespējams bagātināt ar dažādiem grafiskiem efektiem un elementiem.

PhotoShop programmai līdzi nenāk attēlu bibliotēka, toties tā ir aprīkota ar bagātīgu dažādu filtru klāstu, kas var tikt papildināti ar citu firmu veidotiem filtriem.

PADOMI: Profesionāli punktu formātu attēli jāizmanto, apstrādājot fotogrāfijas. Lai varētu veidot kvalitatīvus liela izmēra attēlus, ir nepieciešams ļoti ātrs dators ar lielu atmiņas un cietā diska apjomu. Tāpat vēlams arī optiskais disks, lai attēlu varētu tur aiztransportēt.

Vektorformas attēlus ieteicams izmantot, ja attēls veidots ar datoru. Šāds attēls nezaudēs detaļas pēc samazināšanas un nekļūs “robains” pēc palielināšanas.

Vektorformu attēls būs tādā kvalitātē, kādu pieļauj iekārta, kas to attēlo.

Vektorformu attēls ir kā aplikācija, kur viens uz otra uzlīmēti krāsaini papīrīši, bet mēs jebkuru no tiem varam pamainīt, pat izmainīt krāsu vai tekstūru.

Ar vektorgrafikas paketi var ļoti ātri izveidot jaukus attēlus. Tā ir patīkama rotaļa gan lieliem, gan maziem, taču, lai attēls izskatītos profesionāli, ir vajadzīgs profesionāls mākslinieks, kas prot strādāt ar datoru. [http://ingridizains.lv]

6

1.3 Krāsu palete Strādājot ar krāsainiem attēliem, svarīga ir izvēlētā krāsu palete. Aplūkosim dažas no tām: 

melnbaltā palete (Bi-tone) – izmanto tikai melno un balto krāsu, nekādu nokrāsu, nekādu pustoņu;  pelēkās skalas palete (Greyscale Palette) – tiek saglabāta visa krāsainā attēla krāsu atšķirību intensitāte, tikai viss tiek attēlots ar pelēkās krāsas palīdzību – no baltās līdz melnajai;  indeksētās krāsas (Indexed Colors) – attēlā izmantoto krāsu palete sastāv no 256 krāsām. Samazinot krāsu skaitu, būtiski tiek ietekmēts faila apjoms;  RGB (True color) – visu pieejamo krāsu palete;  CMYK – krāsu palete, ko izmanto poligrāfijā. [Домасев М. Цвет, управление цветом, цветовые расчеты и измерения.14.,53.,134. lpp]

1.4 Plašāk izmantotie grafiskie redaktori  Paintbrush (Windows vidē) - punktu redaktors Vājš redaktors bez spēcīgiem rīkiem attēla apstrādāšanai. Ērti izmantojams neliela apjoma vienkāršu attēlu veidošanai, kā arī displeja attēla "ķeršanai". Neļauj izvērsties ar krāsu lietošanu, jo izmanto tikai 16 pamatkrāsas. 

Paintbrush IV Plus (MS-DOS vidē) - punktu redaktors ar vektorgrafikas iezīmēm Parādījies apmēram 1988. - 1989. gadā. Pašlaik praktiski netiek izmantots, jo skaitās novecojis, kaut gan tā izmantošanas iespējas bija pietiekoši plašas.  CorelDraw - vektorgrafikas redaktors Ļoti spēcīgs redaktors. Ļoti parocīgs ģeometriski precīzu attēlu, piemēram, logotipu, veidošanai. Nav ērts smalku attēlu veidošanai. Strādā ar atsevišķiem objektiem.  Corel PhotoPaint - punktu redaktors Nav paredzēts precīzu ģeometrisku attēlu veidošanai, bet ir pietiekoši ērts smalkākiem attēliem. Ir apgādāts ar noderīgiem filtriem.  Adobe Photoshop - punktu redaktors Nav piemērots ģeometrisku attēlu apstrādei. Ļoti ērts smalku attēlu veidošanai.

Apgādāts ar lielisku filtru kolekciju, kas var tikt papildināta. Strādā ar daudzām paletēm. Parocīgs ieskenētu fotogrāfiju apstrādāšanai  Adobe Ilustrator - vektorgrafikas redaktors Līdzīgs CorelDraw redaktoram, ir paredzēts ģeometrisku objektu modelēšanai un apstrādei.

7

 3D Studio - telpiskais redaktors Redaktors, kas paredzēts telpisku objektu modelēšanai. Plašas iespējas objektu rotācijas veidošanai.  3D Studio MAX - telpiskais redaktors Pēc savas būtības tā ir 3D Studio redaktora versija Windows videi. Tādēļ šis redaktors līdz ar 3D Studio plašajām (un uzlabotajām) iespējām ir ieguvis Windows vides programmām raksturīgo ērto interfeisu. [www.liis.lv]

1.5 Digitālās fotogrāfijas Digitālās fotogrāfijas plašās un daudzveidīgās iespējas padara to ideāli piemērotu sirreālu attēlu iegūšanai. Izmantojot Adobe Photoshop un citas efektīvas attēlu rediģēšanas programmas, digitālās fotogrāfijas var rediģēt, pārkrāsot un pārkārtot, kā vien jums ienāk prātā. Tam, ko jūs varat sasniegt ar savu digitālo fotoaparātu, personālo datoru un attēlu rediģēšanas programmatūru, vienkārši nav robežu. [www.Zparks.lv]

1. att. Digitālās manipulācijas ar attēlu var to pārveidot līdz nepazīšanai. Rezultāts var šķist gan nepatīkams, gan uzjautrinošs, taču jebkurā gadījumā tas ir pārsteidzoši efektīgs.

Pilnīgi var gadīties, ka Salvadors Dali, Luiss Bunjuels un Mens Rejs kaut kur no augšas ar milzu skaudību lūkojas uz mums. Šos trīs vīrus, kas lika pamatus sirreālisma glezniecībai, kino un fotogrāfijai, vienkārši pārsteigtu tas milzīgais attēlu veidošanas līdzekļu klāsts, kas ir pieejams mūsdienu māksliniekiem. Sirreālās 8

fotogrāfijas garīgo tēvu Menu Reju noteikti sajūsminātu radošā brīvība, iespēju daudzveidība un neierobežotība, kas tik viegli pieejama ikvienam mūsdienu datormāksliniekam un ko šis mākslinieks uztver kā kaut ko pašsaprotamu. [http://lv.wikipedia.org]

1.5.1 Jaunas metodes Mena Reja laikā viss bija citādi. Viņam attēlu radīšanai bija vajadzīga ne vien lieliska mākslinieka acs, bet arī smags, brīžiem garlaicīgs darbs. Toreiz, 20. gs. 20. gados, radošam fotogrāfam bija jāuzloka piedurknes un jāķeras pie melnā darba – pašam bija jāsagatavo ķimikālijas, pašam ar primitīvu palielinātāju jāiegūst fotokopijas un stundām ilgi pacietīgi jāgaida, līdz tās izžūs un varēs novērtēt rezultātus. Tomēr, par spīti arhaiskā aprīkojuma vairāk nekā pieticīgajām iespējām un neērtajam fotokopiju izgatavošanas procesam, Mena Reja fotogrāfijas bija patiešām izcilas.

Mena Reja radītie attēli palīdzēja definēt jēdzienu „sirreāls”, ko tagad izmanto visos gadījumos, kad jāapraksta attēli vai priekšmeti, kuriem piemīt savādas vai nereālas īpašības. Mūsdienās ar sirreālistu mantojumu nākas saskarties gandrīz ikvienā dzīves jomā – televīzijas reklāmās, kino, produktu iesaiņojumā un, protams, mūsdienu fotogrāfijā. Vairums no šiem sirreālajiem attēliem, ar kuriem saskaramies ikdienā, ir tapuši, izmantojot digitālo tehnoloģiju.

Digitālais fotoaparāts, kurš sekundes daļā spēj radīt gatavu attēlu, savienojumā ar tādām programmām kā Photoshop ir revolucionizējis veidu, kādā mūsdienās tiek radīta fotogrāfija. Tā vairs nav krāsu punktiņu kopums, kas neizdzēšami fiksēts uz papīra vai filmas, tā ir kļuvusi par kaut ko tādu, ko var bezgalīgi mainīt un pārveidot, kļuvusi par daudzkrāsainu audeklu, uz kura mākslinieks var brīvi veidot savu vīziju.

Tādēļ digitālā fotogrāfija neizbēgami kļuva par galveno līdzekli sirreālās tēlainības paušanai. Pat tad, ja attēlu rediģēšanas programmu esat izmantojis vienīgi tādēļ, lai attēlā padarītu gaišākas debesis vai izmainītu kādu krāsu niansi, jūs noteikti būsiet sajutis, cik milzīgs ir tās radošais potenciāls. Pirmie digitālfotogrāfi acumirklī pamanīja šo potenciālu un steidza to izmantot. Protams, viņi neiztika bez pārspīlējumiem un attēlos redzamie objekti bieži bija deformēti līdz nepazīšanai.

Paldies Dievam, šīs „jaunības pārmērības” jau sen kļuvušas par banalitāti. Mūsdienu digitālās fotogrāfijas pārstāvji, kas strādā sirreālās tēlainības jomā, darbojas ar daudz smalkākām metodēm.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 6.lpp.]

9

2. att. Izmantojot attēlu rediģēšanas programmas, fotoattēlus var padarīt gleznieciskus.

Fotogrāfija vairs nav precīza īstenības fiksācija.

1.6 Digitālie fotoaparāti Digitālo fotoaparātu daudzveidīgais piedāvājums var apmulsināt, jo neskaitāmie ražotāji sola visdažādāko megapikseļu skaitu, optisko palielinājumu un citas īpašības. Ja nolūks ir veidot attēlus izdrukāšanai, tad ir vajadzīga kamera ar augstu izšķirtspēju. Tomēr liels megapikseļu skaits vēl nav viss. Vajadzīga arī elastīga objektīvu sistēma un plašas iespējas iejaukties aparāta automātikas darbībā. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgs pusprofesionālais vai profesionālais fotoaparāts.

1.6.1 Pusprofesionālie digitālie fotoaparāti Pirmajā acu uzmetienā ir ļoti grūti saskatīt atšķirību starp profesionālajiem un pusprofesionālajiem digitālajiem fotoaparātiem. Kā vieniem, tā otriem korpusa centrā parasti ir iespaidīgs objektīvs, kas liek domāt, ka mūsu priekšā ir spoguļkamera.

Tomēr gluži tā vis nav, ir arī tādi pusprofesionālie fotoaparāti, kuri darbojas tāpat kā kompaktie digitālie fotoaparāti un kuriem skatumeklētājā redzamais attēls nedaudz atšķiras no reāli uzņemtā attēla. Izmantojot LCD ekrānu, attēlu var kadrēt precīzāk, taču tā ātri iztukšo akumulatoru, turklāt ekrāns ne vienmēr ir labi saskatāms.

Tomēr pusprofesionālajiem fotoaparātiem ir daudzas īpašības, kas ļauj tiem sekmīgi konkurēt ar dārgajiem profesionālajiem modeļiem. Piemēram, vairumam pusprofesionālo fotoaparātu ir solīdas optiskās tālummaiņas iespējas, kas ļauj uzņemt kādu detaļu no liela attāluma vai izmantot asuma dziļuma izmaiņu piedāvātās iespējas. Pusprofesionālajos fotoaparātos ir arī iespēja izvēlēties dažādus automātiskās ekspozīcijas režīmus, kas palīdz uzņemt attēlus specifiskās situācijās, piemēram, naktī, studijā vai fotografējot strauju kustību. Turklāt lielākajai daļai pusprofesionālo fotoaparātu ir arī laba iebūvētā zibspuldze, ārējās zibspuldzes kontaktligzda, kā arī plašs standarta komandu klāsts. Tām ir autoknipss, makrorežīma funkcija un LCD ekrāns ar attēla rediģēšanas funkcijām.

10

Pats svarīgākais pusprofesionālajos fotoaparātos ir tā pilnīgi manuālais režīms, kas ļauj katram pašam izvēlēties ekspozīciju un diafragmu. Bez šī režīma pusprofesionālais fotoaparāts nebūs noderīgāks par lētu kompakto fotoaparātu.

[Zane Vilcāne. Digitālo fotokameru darbības princips. Pētnieciskais darbs fizikā. 2008. – 7. lpp.]

3. att. Kompaktā fotokamera

4. att. Sony DSC – F828 pusprofesionālā fotokamera

1.6.2 Profesionālie digitālie fotoaparāti Profesionālie digitālie fotoaparāti piedāvā visas tās pašas iespējas, ko pusprofesionālie fotoaparāti, un vēl daudz ko vairāk, par ko gan ir dārgāk jāmaksā.

Toties pircējs iegūst īstu spoguļkameru, kurā viņš pašrocīgi var regulēt gandrīz ikvienu funkciju. Fotogrāfam tas sniedz divas galvenās priekšrocības – pirmkārt, iespēju aplūkot uzņemamo objektu caur objektīvu un būt drošam, ka nofotografēts tiks tieši tas, ko viņš redz, un, otrkārt, iespēju izmantot maināmos objektīvus. Tas nozīmē, ka papildus var nopirkt, piemēram, teleobjektīvu vai platleņķa objektīvu un pievienot to fotoaparātam. Tomēr jāpiemin, ka šī priekšrocība reizēm nāk par ļaunu.

Katru reizi, kad tiek mainīts objektīvs, tā attēla sensors saskaras ar ārējo vidi un uz tā var nokļūt putekļi, kas pasliktina attēla kvalitāti.

Profesionālajiem digitālajiem fotoaparātiem ir ļoti augsta izšķirtspēja, tādēļ uzņemtos attēlus var izdrukāt pat plakāta lielumā. Augstā izšķirtspēja lieliski noder arī vēlāk, attēlus apstrādājot datorā. Turklāt tos būs iespējams saglabāt augstas kvalitātes RAW failos.

[Zane Vilcāne. Digitālo fotokameru darbības princips. Pētnieciskais darbs fizikā. 2008. – 7. lpp.]

11

5. att. Fuji S20 – Pro un Nikon D70 profesionālās fotokameras

1.7 Skeneri Vēl nesen skenera pirkšana bija vesels notikums un to darīt parasti spieda nepieciešamība ieskenēt diapozitīvus. Tagad cenas ir kritušās un labi skeneri ir nopērkami par pieņemamām cenām. Tomēr, ja jūs gatavojaties izmantot skeneri, lai raidītu augstas kvalitātes attēlus, labāk tomēr apskatiet, kas ir pieejams tirgus dārgākajā „galā”.

Ir trīs galvenie skeneru veidi. Paši dārgākie ir veltņskeneri (drum scanner), kas piespiež filmu rotējošam cilindram un, apgaismojot to ar šauru gaismas staru, pārvērš attēlu digitālajā informācijā. Paši lētākie ir plakanvirsmas skeneri, kas darbojas, attēla sensoram virzoties pār stikla plāksni. Tomēr vairumam fotogrāfu vajadzētu izvēlēties kaut ko labāku, īpaši tad, ja viņi vēlas strādāt ar diapozitīviem. Un šis zelta vidusceļš ir lietpratējiem paredzētais filmu skeneris, kas lēni virza gaismas avotu pār diapozitīvu vai filmu un fokusē to uz rindā novietotiem attēla sensoriem jeb lineāro masīvu.

Ja jūs esat tradicionālais filmu fotogrāfs, kas pievērsies digitālajai fotogrāfijai, vai pat vēlaties turpināt fotografēt uz filmām, pēc tam pārvēršot attēlus digitālā formā, tad jums bez filmu skenera neiztikt. Ja tā nav, tad var gadīties, ka jūs pilnīgi varat iztikt ar plakanvirsmas skeneri, jo daudzi no šiem skeneriem ir apgādāti ar diapozitīvu adapteriem, ar kuriem var panākt diezgan labus rezultātus. [http://www.searchgrid.org]

1.8 Datori Digitālo attēlu apstrāde var būt ļoti darbietilpīga, īpaši – ja strādājat ar augstas izšķirtspējas digitālajām fotogrāfijām. Tādēļ datoram ir nepieciešams ātrs procesors, ietilpīgs cietais disks un liela operatīvā atmiņa. Vēlama arī kāda ierīce, kurā var uzglabāt vērtīgāko attēlu kopijas.

1.9 Printeri Digitālās fotogrāfijas pirmās nepieciešamības piederums noteikti ir arī printeris. Paši labākie ir lāzerprinteri, kas darbojas ātri un kvalitatīvi, taču ir ļoti dārgi, ar daudz lētākajiem strūklprinteriem arī iespējams iegūt izdrukas fotogrāfijas kvalitātē, taču tie darbojas lēnām. Turklāt to lētums drīzāk ir šķietams – tinte un papīrs maksā dārgi.

1.9.1 Strūklprinteri Mūsdienās pat vislētākie strūklprinteri spēj radīt izdrukas, kas atbilst fotogrāfijas kvalitātei, bet dārgākie modeļi nodrošina profesionāla līmeņa attēlus. Tie darbojas, izsmidzinot mikroskopiskus trīs, četru vai sešu krāsu punktus, kas tiek sakārtoti tā, lai attēls radītu iespaidu arī par citu krāsu klātbūtni.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 16.lpp.]

12

1.9.2 Fotoprinteri Daži printeru un fotoaparātu ražotāji mūsdienās izgatavo īpaši modificētus strūklprinterus speciāli fotogrāfiju drukāšanai. Tie rada nepārtrauktu toņu attēlus, kurus praktiski nevar atšķirt no tradicionālajām fotogrāfijām. Ar šiem printeriem var iegūt tikai nelielus attēlus – to izmēri parasti nepārsniedz 10X15 cm.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 16.lpp.]

1.9.3 Lāzerprinteris Šie printeri kļūst aizvien lētāki, un ar tiem var iegūt fotogrāfijas kvalitātes izdrukas, neizmantojot speciālu papīru vai tintes. Tie īpaši noder liela izmēra attēlu drukāšanai, taču atmaksājas tikai tad, ja drukājat ļoti daudz.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 17.lpp.]

2

Adobe Photoshop

Digitālfotogrāfam ir pieejams apbrīnojami plašs programmu klāsts, kas aptver attēlu rediģēšanas lietotnes, 3D ainavu ģeneratorus, kataloģizācijas programmatūru un specefektu spraudņus. Domājam, ka vairums digitālo fotogrāfu jau ir pazīstami ar Adobe Photoshop vai tā vienkāršoto versiju Photoshop Elements. [www.liis.lv] Adobe Photoshop piedāvā tādu iespēju bagātību, ka ir grūti saprast, ar ko sākt.

Tomēr ir dažas pamata iespējas, pie kurām Jūs atgriezīsieties atkal un atkal.

Pirmā no tām ir Photoshop plašā krāsu regulēšanas iespēja, pilnīgā kontrole pār krāsu kanāliem, krāsu līknēm, spilgtumu un kontrastu, krāsu toņiem un piesātinājumu. Šī iespēja ļauj jums precīzi noregulēt attēla krāsas, izdarot korekcijas visā attēlā vai atsevišķos krāsu kanālos.

Vēl viena ļoti noderīga iespēja ir attēla slāņi. Tos var pielīdzināt puspapīra loksnēm, kas pārklātas attēlam. Jūs varat izvēlēties noteiktus attēla elementus, iekopēt tos atsevišķā slānī un strādāt ar tiem neatkarīgi no pārējā attēla. Jūs varat arī regulēt slāņu caurspīdīgumu un to savstarpējo mijiedarbību.

Varat arī radīt korekcijas slāņus ar kuriem ļoti precīzi iespējams kontrolēt, kā krāsu un toņu izmaiņas ietekmē attēlu. Rediģējot attēlu pa slāņiem, iespējams ļoti elastīgi piemēroties visām attēla īpatnībām.

Runājot par Photoshop, protams, nevar nepieminēt filtrus. Tie ir pieejami dučiem, un katrs no tiem nodrošina dažādas funkcijas: dažas – derīgas, bet dažas – ne visai. Filtrus lieto, lai pārveidotu attēlu vai atsevišķas tā daļas. Ar tiem attēlu var padarīt asāku vai neasāku, ar tiem var grozīt dažādas attēla sastāvdaļas vai padarīt fotogrāfiju līdzīgu akvarelim vai pastelim. Iespējām tiešām nav robežu, turklāt šeit pieminētas tikai nedaudzas no tām opcijām, ko piedāvā Adobe Photoshop. [www.liis.lv]

13

2.1 Svarīgākie Adobe Photoshop jēdzieni/rīki 2.1.1 Alfa kanāls Īpašs kanāls, kurā tiek glabāta informācija par pikseļa caurspīdīgumu. Attēlu failos alfa kanāli var tikt uzglabāti blakus standarta trim RGB vai četriem CMYK kanāliem.

Alfa kanālos tiek glabātas attēla maskas.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 186.lpp.]

2.1.2 Apcirpšana Attēla rediģēšana, kurā apgriež tā malas vai atmet nevajadzīgās daļas, lai tas ietilptu atvēlētajā ekrāna laukumā.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 186.lpp.]

2.1.3 Attēla izmērs Attēla dimensiju raksturojums. Atkarībā no mērāmā attēla veida izmēru var noteikt lineārajās dimensijās, izšķirtspējā vai kā digitālā faila lielumu.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 186.lpp.]

2.1.4 Baltais punkts Punkts uz histogrammas, kas norāda to pikseļu skaitu, kuri nosaka balto laukumu.

Tomēr histogrammā baltajam punktam vajadzētu būt nobīdītam uz pirmo „baltā” pikseļa pozīciju [Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 186.lpp.]

2.1.5 Baltās gaismas balanss Baltā gaisma reti ir absolūti balta, un bieži tajā esošās sarkanās, zaļās un zilās krāsas līmeņi nav vienādi un rodas nokrāsa. Šī nokrāsa var nebūt redzama ar neapbruņotu aci, bet var kļūt ļoti spilgti izteikta, ja attēls tiek apstrādāts digitāli.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 186.lpp.]

14

2.1.6 Blīvums Krāsas vai nokrāsas tumšums jebkurā attēlā. Diapozitīviem ēnu tumšumu un krāsas piesātinājumu nosaka gaismas daudzums, kas var iziet caur diapozitīvu. Drukātajiem attēliem gaišākais laukums nevar būt gaišāks par papīru, uz kura tas izdrukāts, bet ēnas nevar būt tumšākas par tintes daudzumu un kvalitāti, ko nodrošina drukas iekārta.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 186.lpp.]

2.1.7 Ceļš (Path) Taisne, līkne vai figūra, kas uzzīmēta, izmantojot rīku Pen. Ceļi parasti satur enkurpunktus, kas savienoti ar izliektu (vai taisnu) līniju segmentiem. Ja nepieciešams, enkurpunktus var pārveidot, lai mainītu ceļu. Katrs enkurpunkts attēlo norādes līniju (Bezjē līkni) un divus norādes punktus. Tos var vilkt un pārvietot, lai plūstoši mainītu līnijas formu. Noslēgtu ceļu var pārveidot par atlasi – un otrādi.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 186.lpp.]

2.1.8 Drop shadow Efekts (filtrs, spraudnis vai slānim iestatāma īpašība), kas veido ēnu zem atlases atbilstoši tās kontūrai. Šo ēnu (atkarībā no filtra) var pārveidot saistīti ar atlasi, noliekt un tai var mainīt Opacity vērtību. Noliektu ēnu var izmantot atlasei tādā veidā, lai tā atdarinātu ēnu, kas rodas saules gaismā.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 186.lpp.]

2.1.9 Feather Komanda vai opcija, kas izplūdina vai mīkstina atlases malas. Pēc tam, kad vairākas šādas atlases ir ielīmētas uz kāda fona, tās iespējams saplūdināt novēršot „izgriezta” attēla efektu.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 186.lpp.]

2.1.10

Filtri Lighting Effects

Jaudīgs atveidošanas filtru komplekts, ko var lietot, lai mainītu attēlā jau esošus efektus. Vairums šo filtru aptver plašu rīku klāstu, kas nodrošina reālistiskus rezultātus. Piemēram, programmā Photoshop ir pieejami četri gaismas īpašību komplekti, trīs gaismas īpašību komplekti, trīs gaismas veidi un 17 stili, ar kuriem var radīt bezgalīgi daudz apgaismojuma efektu variantu. Bump Map (melnbalti faktūras faili) var sasaistīt ar attēlu un radīt kontūru trīsdimensiju efektus.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 186.lpp.]

2.1.11

Filtrs Blur

Parasto filtru Blur izmanto, lai likvidētu nepilnības ap krāsu pārejām. Tas tiek darīts, atrodot krāsu robežām tuvos pikseļus un nosakot to vidējo vērtību, pēc kuras efektīvi tiek novērstas nepilnības un nejaušas krāsu novirzes.

15

2.1.12

Filtrs Gaussian Blur

Blur grupas filtrs, kas, izmantojot krāsu vidējo vērtību (pamatojoties uz Gausa sadalījuma zvanveida līkni), nosaka un mīkstina krāsu robežas. Ar to attēlā iespējams ieviest izlīdzinātas krāsas detaļas un liegas dūmakas ilūziju.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 186.lpp.]

2.1.13

Filtrs Lens Flare

Atveidošanas filtrs, kurš attēlā rada mirdzumu, kas it kā ieviesies gaismas lūšanas rezultātā objektīvā.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 186.lpp.]

2.1.14

Filtrs Motion Blur

Viens no Blur filtriem; Motion Blur rada lineāru izplūdinājumu jebkurā leņķī.

Izplūdinājuma pakāpi starp patvaļīgiem līmeņiem var mainīt, tā sniedzot iespēju izveidot gan liegus, gan spēcīgi izteiktus izplūdinājumus.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 186.lpp.]

2.1.15

Filtrs Unsharp Mask

Viens no iedarbīgākajiem Sharpen filtriem. Unsharp Mask var padarīt asākas objekta malas, kuras mīkstinājušās, piemēram, mainot izmēru.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 187.lpp.]

2.1.16

Hard light

Saplūdināšanas režīms. Ar to panāk iespaidu, it kā uz objektu attēlā būtu pavērsta spilgta gaisma. Atkarībā no pamata krāsas uzklātā krāsa tiks pastiprināta vai aizsegta.

Ja krāsa, ar kuru strādā, ir gaiša, pamata krāsa tiek padarīta gaišāka, bet, ja krāsa ir tumša, - tumšāka.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 187.lpp.]

2.1.17

High key

Attēls, kurā pārsvarā izmantoti gaišie toņi un kurš rada ēterisku vai romantisku noskaņu.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 187.lpp.]

2.1.18

Histogramma

Tāds grafisks toņu vērtību izkliedes atveidojums attēlā, kurš parasti sniedzas no melnās krāsas kreisajā pusē līdz baltajai krāsai labajā pusē. Histogrammas formas analīzi var lietot, lai novērstu dažādus kritērijus un konstatētu, vai attēls ir pietiekami detalizēts korekciju veikšanai.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 187.lpp.]

2.1.19

Izgriešana

Aiz noteiktām robežām esošas attēla daļas atdalīšana un atmešana.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 187.lpp.]

16

2.1.20

Kanāli

Parastu RGB krāsu attēlu veido trīs atsevišķi vienas krāsas – sarkanās, zaļās vai zilās – attēli, ko sauc par kanāliem. Katras krāsas kanāls satur monohromu attēlu, kurā ietverta tikai šī krāsa. RGB attēlā atsevišķie kanāli, kas satur sarkano, zaļo un zilo krāsu, tiek apvienoti, un tā rodas gan pilnkrāsu attēls, gan iespēja katru no šiem atsevišķajiem kanāliem apstrādāt tāpat kā parastu attēlu.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 187.lpp.]

2.1.21

Kontrasts

Atšķirību intervāls starp blakus toņiem attēlā no visgaišākā līdz vistumšākajam. Liels kontrasts ir attēlam ar izteikti gaišiem laukumiem un tumšām ēnām, taču ar dažām niansēm starp tiem. Turpretī zema kontrasta attēlam gan toņi, gan daži tumšie vai gaišie laukumi ir vienmērīgi.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 187.lpp.]

2.1.22

Layer Mask

Maska, ko var veidot konkrētā slānī esošiem attēla elementiem. Layer Mask iespējams pārveidot, lai radītu dažādus efektus, taču tajā pašā laikā netiek mainīti šī slāņa pamatpikseļi. Tāpat kā regulēšanas slāņus, arī Layer Mask var gan izveidot „galvenajam” slānim, gan likvidēt kopā ar visām citām izmaiņām.

2.1.23

Lineārā toņu pāreja

Opcija, kas pieejama vairumam Gradient rīku. Nodrošina krāsas toņu vienmērīgu maiņu pa līniju, kas vilkta pār atlasi. Sākuma punkts tiek iekrāsots pirmajā krāsā un beigu punkts, kas tiek iekrāsots pēdējā krāsā. Liegu toņu pāreju iegūst, ja pār atlasi uzzīmē garu līniju; asāka toņu pāreja veidosies, ja atlases ietvaros tiks uzzīmēta īsa līnija.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 187.lpp.]

2.1.24

Low key

Attēls, kurā galvenokārt ir tumšie toņi, kas radušies vai nu apgaismojua, vai apstrādes, vai arī attēla rediģēšanas rezultātā.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 187.lpp.]

2.1.25

Maska

Poligrāfijas rūpniecībā maska bija materiāls, ko izmantoja, lai pasargātu attēla, lappuses, fotogrāfijas vai maketa daļas. Attēlu rediģēšanas programmām raksturīgs digitāls ekvivalents, kas datormāksliniekam dod iespēju pielietot masku atlasītām daļām. Šādas maskas bieži tiek uzglabātas alfa kanālā.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 187.lpp.]

2.1.26

Multiply

Saplūdināšanas režīms. Noderīgs, ja nepieciešams pastiprināt ēnu efektus. Lai to izdarītu, Multiply izmanto krāsu pikseļa vērtības. Iegūtais attēls vienmēr ir tumšāks

17

nekā oriģināls, izņemot gadījumu, kad jāpaspilgtina baltā krāsa. Gaišām krāsām veido liegāku, tomēr līdzīgu efektu kā tumšām krāsām.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 188.lpp.]

2.1.27

Nokrāsa

Novirze krāsu attēlā, kas var būt ieviesta ar nolūku vai rasties nevēlama apgaismojuma dēļ. Parasti nokrāsas apzināti veido, lai pastiprinātu kādu efektu (piemēram, akcentētu saulrieta sarkano un oranžo krāsu vai iegūtu sēpijas toni, kas rada senas fotogrāfijas iespaidu.) to var izdarīt ar attēlu rediģēšanas programmas atbilstošu komandu. Nevēlamas nokrāsas var izraisīt vairāki iemesli, bet parasti tās veidojas apgaismojuma avota un fotofilmas reakciju (digitālā fotoaparāta gadījumā – CCD reakciju) neatbilstības dēļ. Ja elektriskās spuldzes apgaismojumā izmanto fotofilmu, kas paredzēta dienasgaismai, veidojas dzintara nokrāsa, bet, ja digitālā fotoaparāta krāsu balansu iestata iekštelpu skatiem, brīvā dabā var rasties „plakani” zilā nokrāsa.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 188.lpp.]

2.1.28

Opacity

Necaurredzamības pakāpe, kas ir iestatāma katram attēla slānim attiecībā pret slāni, kurš atrodas zem tā. Slāņa necaurredzamību var regulēt paletē Layers.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 188.lpp.]

2.1.29

Overlay

Saplūdināšanas režīms. Saglabā sākotnēju melno un balto krāsu, bet tumšos laukumus padara tumšākus un gaišos laukumus - gaišākus. Pamata krāsa tiek sajaukta ar sapludināšanas krāsu, vienlaikus saglabājot sākotnēja attēla spīduma vērtības.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 188.lpp.]

2.1.30

Perspective

Komanda, ko galvenokārt lieto, lai attēlos veiktu perspektīvas efekta korekcijas, bet to izmanto, arī lai perspektīvu ieviestu no jauna. Visbiežāk ar šo komandu novērš tādu ēku vertikāļu saplūšanu, kuras uzņemtas ar parastu objektīvu (nosacītā) tuvplānā.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 188.lpp.]

2.1.31

Precizitāte

Vispārējā attēla kvalitāte jeb skaidrība, ko nosaka graudainības (digitālā attēla izšķirtspēja) un asuma efekta apvienojums.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 188.lpp.]

2.1.32

Pustoņi/vidējie toņi

Attēlā esošo toņu vērtību skala starp vistumšākajām ēnām un visgaišākajiem laukumiem. Parasti aptver histogrammas centrālo daļu.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 188.lpp.]

18

2.1.33

Quick mask

Ar to iespējams ātri izveidot masku ap atlasi. Masku var uzzīmēt un precizēt, izmantojot jebkuru krāsošanas vai dzēšanas rīku.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 188.lpp.]

2.1.34

Radial gradient

Opcija, kas pieejama daudziem Gradient rīkiem. Maina krāsas toņus riņķveidā pa rādiusu. Vilktās līnijas sākumpunkts ir „oriģināls”, un tas tiek iekrāsots pirmajā krāsā, bet beigu punkts nosaka riņķa līnijas robežu un tiek iekrāsots otrajā krāsā.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 188.lpp.]

2.1.35

Reflected gradient

Opcija, kas pieejama daudziem Gradient rīkiem. Rada simetrisku lineāro toņu pāreju uz abām pusēm no sākumpunkta. Iegūst efektu, kad iekrāsotais objekts šķiet vai nu izvirzīts uz augšu, vai arī „iespiests” uz leju.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 188.lpp.]

2.1.36

Regulēšanas slānis

Īpašs slānis, ar kuru var rīkoties tāpat kā ar parastu slāni, bet tas radīts, lai pilnveidotu efektus visos zem tā esošajos slāņos. Ar regulēšanas slāni ir iespējams mainīt iestatījumus tādiem rīkiem kā Lavels, Brihtness/Contrast, Color Balance un pat Posterization. Šajā slānī iestatītās izmaiņas patiesībā neietekmē pamatā esošos pikseļus. Ja regulēšanas slāni likvidē, attēls iegūst iepriekšējo izskatu. Un otrādi regulēšanas slāņa nodrošinātās korekcijas attēlā (vai pamata slāņos) var nostiprināt arī pastāvīgi, izvēloties atbilstošu komandu (piemēram, Merge Down).

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 188.lpp.]

2.1.37

Rīks Eyedropper

Parasti to lieto, lai izvēlētos priekšplāna vai fona krāsu no attēla krāsām vai atlasāmā krāsu paraugu komplekta. Eydropper precizitāte parasti ir līdz vienam pikselim vai lielākam laukumam (piemēram, 3x3 pikseļu matricai), kam tiek aprēķināta vidēja vērtība un piešķirta izvēlētā krāsa.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 188.lpp.]

2.1.38

Rīks Gradient

Rīks, ar kuru atlasē var izveidot pakāpenisku divu vai vairāku krāsu pāreju. Pastāv vairāki toņu pārejas pildījumu varianti. Programmā Adobe Photoshop tie ir šādi: Linear, Radial, Angular, Diamond un Reflected. Parasti tiek piedāvātas iepriekš izveidotas toņu pārejas, bet lietotājs var radīt arī savas toņu pārejas.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 188.lpp.]

2.1.39

Rīks Lasso

Brīvroku atlases rīks.Uz rīka Lasso darbības pamata ir veidotas vairākas tā variācijas, piemēram, rīks Magnetic Lasso (ar to var aktivizēt malas, kas atrodas vistuvāk atlases ceļam, tā nodrošinot precīzu atsevišķu objektu atlasīšanu) un Polygon Lasso (ar to 19

iespējams iegūt atlases ar taisnām malām). Ar pēdējo rīku lietotājs taisnu līniju var uzzīmēt, ja kursoru novieto pirmās līnijas galā un noklikšķina, pēc tam kursoru novieto nākamās līnijas galā un noklikšķina vēlreiz.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 188.lpp.]

2.1.40

Rīks Liquify

Rīks pieejams Photoshop 6 un lietotnes jaunākās versijās. Attēla deformācijas filtrs vai filtru komplekts, kas ietver virkni rīku, ar kuriem iespējams mainīt attēla īpašības un linearitāti. Deformācijas rīki ir arī Twist, Bloat un Pucker, no kuriem pēdējais rada krokainības efektu. Atjaunošanas režīmi paredzēti, lai atceltu vai mainītu deformācijas rīku radītos efektus.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 189.lpp.]

2.1.41

Rīks Pen

Rīks, ko izmanto ceļu veidošanai. Pamatā rīku Pen lieto, lai zīmētu ap atlasi, pievienotu enkurpunktus, kas vēlāk tiek savienoti, lai izveidotu ceļu. Enkurpunktus var pievienot tik daudz vai maz, cik nepieciešams, lai uzzīmētu ceļu; vienkāršām figūrām būs nepieciešams mazāk enkurpunktu, bet daudz sarežģītākai atlasei – vairāk.

Slēgtas kontūras ceļš tiek pabeigts, ja noklikšķina uz sākumpunkta. Vaļējs ceļš (piemēram, taisna līnija) tiek pabeigts, ja atkārtoti noklikšķina uz rīka Pen ikonas rīku lodziņā.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 189.lpp.]

2.1.42

Rīks Rubber Stemp

Rīku Rubber Stamp iesācēji bieži vien uzskata par būtiski svarīgu nevēlamu attēla elementu likvidēšanā, turklāt dažreiz to sauc arī par klonēšanas rīku. Jaunākās Photoshop versijās ir divi rīki: Rubber Stamp – parastais rīks – un rīks Pattern Stamp.

Parasto rīku lieto kā otu (un tam otas veida izvēlei ir pieejama ierastā palete Brushes), bet tas „krāso” ar attēla elementiem, kas ņemti no citas attēla daļas vai atsevišķa attēla.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 189.lpp.]

2.1.43

Saplūdināšanas režīms

Izmantojot sapludināšanas režīmus, programmā Adobe Photoshop atsevišķus slāņus iespējams sapludināt ar slāņiem, kas atrodas zem tiem. Šādi režīmi ir, piemēram, Nomal, Behind, Clear, Dissolve, Multiply, Screen, Soft Light, Hard Light, Color Dodge, Color Burn, Darken, Lighten, Difference, Exclusion, Overlay, Saturation, Color un Luminosity. Sapludināšanas režīmi ievieš izmaiņas pikseļiem (ko dažkārt dēvē par pamata slāni), izmantojot kādu sapludināšanas krāsu (vai krāsu slāni).

Rezultātā tiek radīta krāsa, kuru veido gan sākotnējā krāsa, gan sapludināšanas īpašības.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 189.lpp.]

2.1.44

Sasaistes grupa

Attēla to slāņu grupa, kuru radīto kopējo attēlu vai efektu veido tieši daudzo sastāvdaļu salikums. Piemēram, ja pamata slānī ir atlases forma (teiksim, elipse),

20

nākamajā slānī – caurspīdīga faktūra (piemēram, plaisas) un augšējā slānī – paraugs, tad sasaistes grupa izveidos elipses formas faktūras paraugu.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 189.lpp.]

2.1.45

Screen

Sapludināšanas režīms. Aprēķina saplūdināšanas apgriezto vērtību un to sareizina ar pamata pikseļu vērtībām. Iegūtā krāsa vienmēr ir gaišāka par sākotnējo un likvidē attēla tumšākās daļas, piešķirot balinājuma efektu. Balināšana nenotiek tikai gadījumos, kas saplūdināšanas krāsa ir melna. Šīs režīms pielīdzināms pozitīva attēla drukāšanai no diviem kopā saliktiem negatīviem.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas., 189. lpp.]

2.1.46

Slāņi

Programmā Photoshop (un līdzīgās programmās) izmanto saliktu attēlu radīšanas metodi, kurā attēla elementi tiek novietoti uz atsevišķiem „pārklājumiem”. Tas līdzinās multiplikatoru lietotajai metodei, kad gaismu necaurlaidīgs fons tiek pārklāts ar caurspīdīgām loksnēm (slāņiem), uz kurām var krāsot vai ielīmēt pikseļus. Kad slāņi ir izveidoti, to secību ir iespējams mainīt, kā arī tos var sapludināt un iestatīt atšķirīgas Opacity vērtības. Slāņu priekšrocība ir tā, ka efektus vai apstrādes izmaiņas var pielietot atsevišķiem slāņiem (vai slāņu grupām) neatkarīgi no citiem attēla elementiem. Kad attēlā nepieciešams veikt konkrētas izmaiņas, jāstrādā tikai ar atbilstošo slāni.

2.1.47

Slāņu efekti/slāņu stili

Efektu, piemēram, Drop Shadow, Inner Glow, Emboss un Bevel, virkne, ko var izmantot slāņa saturam.

2.1.48

Soft Light

Saplūdināšanas režīms. Līdzīgs efekts kā Overlay, tomēr nedaudz liegāks. Gaiša krāsa vai slāņa krāsa pamata krāsu padara gaišāku, tumša krāsa – tumšāku. Pamata spīduma vērtības tiek saglabātas. Ja saplūdināšanas krāsa vai slānis ir gaišāks nekā 50% pelēkās krāsas, attēls tiek padarīts gaišāks tādā pašā veidā, kā tas notiktu fotogrāfiskās gaišināšanas rezultātā. Sapludināšanas krāsa, kas tumšāka par 50% pelēkās krāsas, rada tumšināšanas efektu.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 189. lpp.]

2.1.49

Spilgtums

Spilgtums ir relatīvais krāsas gaišums vai tumšums, ko parasti mēra procentos no 0% (melnajai krāsai) līdz 100% (baltai krāsai).

21

2.1.50

Spoguļa gaismas efekts

Intensīvs gaismas efekts, kāds parasti rodas no izliekta atstarotāja daļas gaismas avota atspīduma dēļ. Spoguļa gaismas efekti ļoti bieži novērojami automašīnu fotogrāfijās, piemēram, vietās, kur šādu gaismas efektu rada izliekta spīdīga automobiļa virsbūve.

To lieto arī visgaišākajam izgaismotajam laukumam fotogrāfijā, parasti atveidojot neapdrukātu papītu.

[Berijs Haginss un Ians Proberts, Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. 189. lpp.]

2.1.51

Tveršana

Ekrānā izspīdināta digitālā attēla ierakstīšana datora atmiņā izveidotā failā vēlākai apstrādei.

22

3 Attēla pārveidošana ar Adobe Photoshop palīdzību 3.1 Pirmais paraugs

7. att. Sākuma attēls

6. att. Sākuma attēls

8. att. Pārveidots attēls ar Adobe Photoshop palīdzību

23

Lai apvienotu divus attēlus vienā ir nepieciešami sākuma attēli, ar kuriem Jūs vēlaties strādāt.

1. solis Atveriet Adobe Photoshopā bildes, kuras vēlaties apvienot. To var izdarīt ar komandu File/Open.

2. solis Pēc tam, ja ir tāda nepieciešamība, apgrieziet bildi. To var izdarīt ar komandu Image/ Rotate Canvas un tālāk izvēlieties sev nepieciešamo rotācijas veidu.

24

3. solis Kad bilde ir apgriezta, varat abas bildes apvienot vienā. To ir iespējams izdarīt ar rīkjoslas pogu Move Tool (V) palīdzību. Uzspiediet uz šīs pogas, pēc tam uz attēla, kuru vēlaties pārvietot, un turot peles kreiso taustiņu velciet bildi virsū uz otras bildes. Ar šīs pašas pogas palīdzību Jūs varat bildi pārvietot tieši tur, kur Jums tā ir vajadzīga.

4. solis Ja ir nepieciešams attiecīgi jāsamazina vai jāpalielina attēls, kuru Jūs vēlaties izvietot uz bildes. To var izdarīt ar komandu Edit/ Transform/ Scale. Bilde parādīsies iezīmēta, uzspiežot ar peli uz kāda no parādītajiem aplīšiem un velkot ar peli, ir iespējams pārveidot bildes formātu.

25

5. solis Lai pārbaudītu vai bilde ir novietota precīzi tajā vietā, kur bija nepieciešams, izmantojiet Opacity iespēju, kas ļauj mainīt slāņa caurredzamību. Nomainot caurredzamību no 100% uz 50% mēs redzam apakšējo slāni, un tādejādi varam perfekti novietot bildi tur, kur ir nepieciešams.

6. solis Lai slānis pilnībā būtu pielāgots fona bildei ir nepieciešams iestatīt slāņa saplūšanas režīmu. To ir iespējams izdarīt slāņa logā. Nomainiet šo slāņa saplūšanas režīmu no Normal uz, piemēram, Soft light.

26

7. solis Tālāk vajadzētu atbrīvoties no liekām detaļām, kā piemēram, dūmiem, kas ir priekšā sievietes sejai utt. To ir iespējams izdarīt ar rīkjoslas pogu Lasso Tool (L) palīdzību. Nospiežot šo pogu ir iespējams iezīmēt konkrētu apgabalu, kad tas ir izdarīts, nospiežot klaviatūras pogu Del(Delete) iezīmētais apgabals tiek izdzēsts.

8. solis Kad esam atbrīvojušies no liekiem defektiem, varam nomainīt bildes krāsu, ko var izdarīt ar Gradient Map palīdzību.

27

9. solis Izmantojot tā saucamo Slīpuma kartes (Gradient map) opciju, atvērsies logs, ar kura palīdzību ir iespējams variēt ar slāņa krāsām, kā arī veidot savus krāsu sajaukumus pēc sirds patikas.

10. solis Pēdējais solis ir bildes saglabāšana. To var izdarīt ar komandrindas pogu File/ Save As.

28

3.2 Otrais paraugs

9. att. Sākuma attēls

10.att. Sākuma attēls

11.att. Pārveidots attēls ar Adobe Photoshop palīdzību

29

1.solis Atveriet Adobe Photoshopā bildes, kuras vēlaties apvienot. To var izdarīt ar komandu File/Open.

2.solis Šīs bildes ir nepieciešams apvienot vienā. To ir iespējams izdarīt ar rīkjoslas pogu Move Tool (V) palīdzību. Uzspiediet uz šīs pogas, pēc tam uzspiediet uz attēla, kurā attēlots sievietes smaids un, turot peles kreiso taustiņu, velciet šo bildi virsū uz ābola bildes.

30

3.solis Ja ir nepieciešams attiecīgi jāsamazina vai jāpalielina zobu attēls, pielāgojot to ābola attēla izmēram. To var izdarīt ar komandu Edit/ Transform/ Scale. Bilde parādīsies iezīmēta, uzspiežot uz kāda no parādītajiem aplīšiem un velkot ar peli, ir iespējams pārveidot bildes formātu.

4.solis Jāizvēlas Soft eraser brush

un jānodzēš viss, kas ir apkārt smaidam.

31

5.solis Iezīmējiet zobus ar Laso Tool rīku, kad zobi būs iezīmēti nospidiet uz klaviatūras Ctrl+J. Šī taustiņu kombinācija iezīmēto laukumu ievieto jaunājā slānī.

5.solis Izvēlēties slāni ar lūpām. Tad izpildiet sekojošu darbību: Image/Adjustments/Desaturate, pēc tam: Image/Adjustments/Hue/Saturation un izvēlētis Saturation: +29

32

6.solis Nomainiet Bleeding mode uz Luminosity.

7.solis Pēdējais solis ir bildes saglabāšana. To var izdarīt ar komandrindas pogu File/ Save As

33

4

Secinājumi

Kursa darba izpildes gaitā tika meklēta un analizēta visa veida informācija par grafiskajiem redaktoriem, padziļināti tika aplūkots grafiskais redaktors Adobe Photoshop.

Darbs bija sarežģīts. Tā izpilde prasīja vairākas dienas. Lielu daļu laika aizņēma darba noformēšana un attēlu veidošana ar Adobe Photoshop palīdzību. Darba izpilde deva iespēju gan teorētiski, gan praktiski iepazīties ar Adobe Photoshop attēlu rediģēšanas iespējām.

34

5 Bibliogrāfija 1. Judith Walthers von Alten. Adobe Photoshop Tutorial. – Adobe Systems 2000. – 103. lpp.

2. Жвалевский А. В. CorelDRAW X4. Начали!. - Питер - 144. lpp.

3. Домасев М. Цвет, управление цветом, цветовые расчеты и измерения. Питер – 224. lpp.

4. Berijs Haginss un Ians Proberts. Digitālā fotogrāfija, tehnika un iespējas. – Zvaigzne ABC – 185. lpp.

5. Zane Vilcāne. Digitālo fotokameru darbības princips. Pētnieciskais darbs fizikā. - 2008. – 64. lpp.

6. http://www.searchgrid.org/index.php?lang=lv&cat=3f5&month=200907&id=1600 7. http://zparks.lv/lat/padomi/digitalais_foto/ 8. http://web.hc.lv/dizains/raksti/par-attelu-formatiem-jpeg-gif-un-png/ 9. http://ingridizains.lv/blog/grafiskais-dizains/attela-izskirtspeja-un-failaformats 10. http://lv.wikipedia.org/wiki/Sirre %C4%81lisms#Sirre.C4.81lisms_m.C4.81ksl.C4.81 11. www.liis.lv 12. www.Zparks.lv

35