Izstāde “Klusie ūdeņi” Cilvēka organismā esot līdz pat 80 procentiem ūdens. Izstādes darbu radītāji savos gleznojumos un fotogrāfijās atspoguļo savu iekšējo ūdeņu enerģētiku. Ar ko esmu uzlādēts? Vai šobrīd jūtos kā aizsalusi upe? Vai esmu pavasara strauts pilns dzīvesprieka un dažādie ūdens augi zaļo manos krastos? Ūdeni skaļu un trauksmainu var padarīt kāds ārējs spēks. Kas ir šis spēks, kas mani satrauc un uzbango, jeb varbūt stindzina ziemīgā ledājā? Kas ūdeni atkal padara klusu un mierīgu?
Uz šiem jautājumiem atbildes sevī un dabā meklējuši: Linda Freiberga /glezniecībā/ Kārlis Freibergs /fotogrāfijā/ Silja Pogule /glezniecībā/ Ramona Pēkšēna /stikla mākslā/ Gundega Strautmane /fotokolāžā/ Māris Subačs /grafikā/ Armands Grundulis /konceptulācijā/ Maruta Zidere Upeniece /glezniecībā/ Mārtiņš Ziders /fotogrāfijā/
Kārlis Roberts Freibergs
fotogrāfija Bez ūdens, dzīvība nevar pastāvēt. Ar ūdeni mēs remdējam savas slāpes, attīram savu miesu un svētdaram savu dvēseli caur kristības sakramentu. Tomēr ūdens var arī būt posta nesējs, vētrās un plūdos raujot līdzi visu, kas atrodas tā ceļā. Ūdens ir divdabīgs, tas dod un tas ņem. Ko man dod klusie ūdeņi? Bieži izjūtu laimi un dvēseles mieru to klātbūtnē, vai tas būtu pavasara saullēktā vai miglainā pēcpusdienā pie Platones upes krastiem.
Linda Freiberga ŪDENSRITE audekls/akrils
“Tad klibais lēkās kā briedis un mēmo mēle gavilēs, jo ūdens izverd tuksnesī un strauti izkaltušā klajumā. Un svelošā smilts taps par ezeru un izkaltusī zeme par ūdens avotu; kur agrāk mājoja šakāļi, tur augs zāle un niedres.” Jesaja 35:6-7 Kā panākt, lai mirušā vietā mutuļo dzīvības pārpilnība? KAS to var panākt? Ūdensrite – tāpat kā asinsrite – nenotiek, ja KĀDS to nedarbina.
Maruta Upeniece Zidere
RĀZNA audekls/eļļa Īsaver, kai iudiņs vyzuļoj i myrguļoj! Tī vosorā var īt malduotīs, a zīmā pa ladu skrīt. Tys ir breinums, kai iudiņs var tik sovaids byut! Vysskaistuokais ir kristeibu iudiņs. Latgola ir svāta zeme, i kotrs, kurs ir bejs Aglyunā, tū aplīcynuos! Īsaver Rāznā i izjiuti plašumu kūpā ar dziļumu, kas ir itepat Latgolā! Iudiņs ir piļneigi atvārts kruosom - kai vyzuļoj apkuort, tai ari iudiņs myrguļoj!
Mārtiņš Ziders SAULRIETS LIEPĀJĀ fotogrāfija Dažreiz tā atņem, bet citreiz arī dāvina. Viņā ir tēva spēks un mātes maigums. Tā apkampj mūs ar 500 kilometru garu apskāvienu, uzkrājot sevī upju un ezeru dzirkstošos ūdeņus, pretī dodot dzīvību, vēju un baltu smilti savos krastos. Maigs un jūtīgs spogulis vasaras bezvējā, saniknots plēsoņa rudens vējos, mīklains balts horizonts ziemas spelgonī, pirmais dzīvības vēstnesis pavasara atkusnī; mūžam brīva, varena un neatkarīga. Latvija, Dzintarzeme, kur gan vēl latvim spēkus smelt, kur laimi rast un zeltu sijāt, ja ne pašā jūriņā!
Ramona Pēkšēna ŪDENS - POTENCIĀLS. POTENCIĀLS - DZĪVĪBA. DZĪVĪBA - IESPĒJA. IESPĒJA - RADĪŠANA. RADĪŠANA - PIEĻAUŠANA. PIEĻAUŠANA - BRĪNUMS. ŪDENS=POTENCIĀLA DZĪVĪBAS IESPĒJA RADĪŠANĀ PIEĻAUT BRĪNUMU.
Silja Pogule
ŪDENS IR KLUSS TIKAI NO AUGŠAS audekls/akrils Ūdens vienmēr ir skaļš, pat visklusākajā vasaras dienā. Reiz gulēju klusā ezerā meža vidū, visapkārt vasarīgs klusums, bet guļot bezsvara stāvoklī ūdenī, tas bija TIK skaļš, tas džinkstēja manās ausīs, viss klusums bija zudis. Ūdens ir kluss tikai no attāluma. Pavisam kluss ūdens ir tālu no augšas. Tikai pārlidojot okeānu vai jūru ar lidmašīnu šķiet, ka ūdens ir kluss. Jo tuvāk esmu ūdenim, jo skaļāks tas kļūst. Ja attālinos no ūdens horizontāla virzienā, tad to vairs neredzu, un ja neredzu, tad skan jau, kas cits. Gleznas tapušas pēc Sergeja Akurātera un Aināra Meiera foto (ar autoru atļauju).
Māris Subačs
NEREDZAMIE ŪDEŅI grafika Pasauli neizskaidro matērijas uzbūve vai mūžīgā ļaunuma uzvara. Pasaulē dzīvo bezgalīga, neredzama Dieva realitāte, ko bieži sauc citos vārdos un nepielūdz baznīcā. es to piesaucu mākslā un bieži manā prātā parādās bezgalīgs okeāns, kas ir visapkārt arī te.
Gundega Strautmane
EIROPAS REFLEKSIJAS VIRS AIZSALUŠĀS DAUGAVAS foto kolāža Aizejot līdz aizsalušajai Daugavai, prātā nāk dažādi mūsu tautā iecienīti apdziedājumi, kur saucam šo upi par "māmulīti" par "likteņupi". Šodien Likteņupe ir pavisam klusa un līdzīgs stingums pa brīdim pārņem mani elpojot ar visu Pasauli vienā ritmā. Kaut kur dziļi zem biezās ledus kārtas Likteņupe ir dzīva un tās straumes dodas tālajā Pasaulē, kur tai tiek doti citi nosaukumi un tās krastos tiek izdzīvoti visādi likteņi.