OZOLMUIŽAS SV. PĒTERA UN SV. PĀVILA ROMAS KATOĻU BAZNĪCA . 10
- Nīcgales baznīca. Pirmā koka baznīca Nīcgalē celta 1803. gadā, bet tagadējā baznīca 1863. gadā neogotikas stilā saskaņā ar grāfa Henrika PlāteraZīberga rīkojumu. - Kalupes baznīca. Pirmā koka baznīca celta 1785. gadā, bet tagadējā 1882. gadā par grāfa Jozefa Plātera-Zīberga un prāvesta S. Beinaroviča līdzekļiem. -Līksnas baznīca. Pirmā baznīca celta 1748. gadā Līksnas muižas pils pagalmā, bet tagadējā 1912.-1913. gadā par Līksnas grāfa Jana Plātera-Zīberga, kā arī Vaboles un Ķirupes grāfu Teofila un Ādama PlāteruZībergu līdzekļiem.
-Ilūkstes katoļu baznīca ir celta 1816. gadā par Katrīnas Zībergas līdzekļiem. - Dvietes baznīca uzbūvēta 1864. gadā baroka stilā par muižnieka Kazimira Plātera-Zīberga līdzekļiem. - Subates katoļu baznīca celta 1831. gadā vecās koka baznīcas vietā par grāfa Miķeļa PlāteraZīberga līdzekļiem. - Ozolaines katoļu baznīca celta 1820. gadā par grāfu Jāzepa un Marijas Plāteru-Zībergu līdzekļiem.
- Rudzātu baznīca. Pirmā baznīca būvēta 1757. gadā, bet tagadējā 1911.-1913. gadā. - Ambeļu baznīca ir celta pirms 1782. gada pēc Z. Plātera rīkojuma kā kapu kapliča. Pārbūvēta 1888. gadā. - Sventes baznīca celta 1800. gadā par muižnieka Kazimira Plātera-Zīberga līdzekļiem.
PLĀTERU DZIMTAS CELTĀS BAZNĪCAS LATGALĒ
Ozolmuižas Sv. Pētera un Sv. Pāvila Romas katoļu baznīca celta 1820. gadā par grāfu Plāteru-Zībergu līdzekļiem. Tā ir akmens būve ar nelielu zvanu torni. Lielais mūra altāris ir ar četrām kolonnām un ar lielu masīvu krustu. Dievnams ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
VĒSTURE
INTERJERS. Dievnamā aplūkojams liels mūra altāris ar četrām kolonnām un lielu masīvu krustu un pārējie divi altāri
ALTĀRI Centrālais altāris ar sānu sv.Pētera un Pāvila un Fatimas Dievmātes altāriem blakus.
DRAUDZE Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Imants Petrovskis.[1] Ozolmuižas draudze nodibinājās kopā ar baznīcas celšanas laiku un jau no pirmsākumiem ir bijusi patstāvīga draudze ar saviem prāvestiem. Draudzei ir piecas kapsētas — Ozolmuižas kapsēta, Lalu kapi, Runču kapsēta, Skuju kapsēta, Ūsveiču kapsēta.