rastra grafika

Rastra Grafika I

teorija, pielikums praktiskajﾄ［ nodarbﾄｫbﾄ［

Rastra grafika ir taisnstūra matrica, kas sastāv no daudziem maziem nedalāmiem punktiempikseļiem. Katru pikseli raksturo krāsa. Piemēram, monitors ar izšķirtspēju 1024x768 attēlos matricu, kas sastāv no 786432 pikseļiem, katru no tiem raksturos noteikta krāsa.

Lai cilvēks šādā „mozaīkā” saskatītu viengabalainu attēlu pikseļiem nepieciešams būt ļoti maziem. Tāpēc zemas izšķirtspējas attēlu aplūkojot ar „lupu”(zoom) gaidīto sīko detaļu vietā parādās pikseļu mozaīka. Var, protams, palielināt izšķirtspēju (resemple) kādā grafiskajā redaktorā (Adobe PhotoshopImage -Image Size, Corel Photo Paint- Image - Resample), bet sīku attēla detaļu kvalitāte no tā neuzlabosies, jo dators starp esošajiem pikseļiem ievieto jaunus, „nokrāsojot” tos „vidējā” krāsā, kā jau esošie pikseļi.

Savukārt samazinot izšķirtspēju, dators pēc noteikta algoritma izņem esošos pikseļus.

Tas arī nosaka galveno rastra grafikas mīnusu- attēla kvalitātes atkarība no izšķirtspējas un netieši no datnes izmēra.

Datnes izmērs atkarīgs no diviem faktoriem.

1.No grafiskās izšķirtspējas (attēla grafisko izšķirtspēju nosaka pikseļu blīvums un to mēra pikseļos uz collu vai punktos uz collu (dpi, ppi)).

2.No krāsu dziļuma bitiem(jo vairāk krāsu gribam attēlot, jo lielāks datnes izmērs)

1.

Krāsu dziļums vai bitu* izšķirtspēja Svarīgs faktors rastra attēliem ir krāsu dziļums vai bitu izšķirtspējas lielums, kas nosaka vienu pikseli aprakstošo informācijas daudzumu. Jo lielāks krāsu dziļums, jo plašāks krāsu diapazons un precīzāka krāsu atbilstība oriģinālam.

Piemēram, pikselis ar viena bita izšķirtspēju var būt attēlots tikai ar 21 =2 divām krāsām- baltu un melnu; pikseli ar 8 bitu izšķirtspēju attēlos ar 2 8 =256 krāsām; ar 24 biti- 2 24 -16,7 miljoni krāsu. Uzskata, ka 24 bitu izšķirtspēja ir pietiekama. Parasti izšķirtspēju izvēlas no 1(melnbalts teksts) līdz 48(augstas kvalitātes fotoattēli) bitiem.

1 bita =2 krāsu attēls

4biti =16 krāsu attēls

2bitu=4krāsu attēls

8biti=265 krāsu attēls

24 biti =16,777,216 colors, "truecolor"

2.

*Bits ir mazākā informācijas daudzuma mērvienība, tas atbilst vienam ciparam binārajā skaitīšanas sistēmā. Saīsinātā veidā bitu parasti apzīmē ar mazo b. Bita vērtība var būt vai nu "0" vai "1". Astoņi biti veido vienu baitu. 1999. gadā tika noteikts, ka kilobaiti, megabaiti, gigabaiti, utt. tiek iegūti reizinot ar 1000 . Piemēram, kilobaits ir 1000 baiti, megabaits ir 1000 kilobaiti, gigabaits ir 1000 megabaiti, terabaits ir 1000 gigabaiti utt. No baitiem tiek atvasinātas citas mērvienības, piemēram kibibaiti (1024 baiti) un mebibaiti (1024 kibibaiti).

Bitu korekcija graďŹ skajos redaktoros Corel Photo Paint

Adobe Photoshop

3.

5 punkti (pixels)

1colla (inch)

1punkts (pixel)

5 punkti (pixels) Šāda faila rezolūcija būs 5 PPI

DPI vai PPI* Kas ir PPI, kur to var sastapt, kas jāņem vērā?

PPI – pikseļu skaits uz collu (pixels per inch). Attēlu izšķirtspēja uz ekrāna, kas sastopama visās grafiskajās un attēlu apstrādes programmās. Šī mērvienība ir sastopama arī skeneros, kur tā sasniedz pat 600 ppi pie melnbalto attēlu (zīmējumu) skenēšanas. Izgatavojot drukas failus, teicamas kvalitātes sasniegšanai drukas failu sagatavošanai tiek izmantoti 300 ppi/inch.

Kas ir DPI un kur tas jāņem vērā?

DPI – punktu skaits uz collu (dots per inch). Tā ir digitālās iekārtas (printera, digitālas drukas iekārtas u. tml.) izšķirtspēja - izšķirtspējas mērvienība. DPI norāda, cik skaidrs un detalizēts būs izdrukātais vai attēlotais attēls. DPI noteikti ir jāņem vērā, ja Jūs vēlaties izdrukāt skaidru un kvalitatīvu attēlu uz digitālās drukas iekārtas.

4.

-ekrāniem -zemas izšķirtspējas faili (72 ppi)

-izdrukai -augstas izšķirtspējas faili (~300 dpi)

CMYK un RGB krāsu dalījums Kas ir CMYK krāsu dalījums, kur to pielieto?

CMYK – krāsu modelis, kas paredzēts pilnkrāsu drukai, kurā tiek izmantotas četras krāsas – zila (Cyan), purpursarkana (Magenta), dzeltena (Yellow) un melna krāsa (Black - Key color). Makets, kurš ir veidots RGB krāsu modelī un ir paredzēts iespiešanai, jāpārkonvertē uz CMYK krāsu modeli. CMYK krāsu spektrs nav tik plašs kā RGB, tāpēc, konvertējot no RGB uz CMYK, krāsas var atšķirties, jo izmantotās krāsas var būt ārpus CMYK krāsu diapazona.

4.

Kas ir RGB, un no kā veidojas baltā krāsa?

RGB – no angļu valodas Red, Green, Blue. Šis krāsu modelis sastāv no sarkanās, zaļās un zilās krāsas. RGB krāsu modeli ataino digitālās iekārtas – monitori, fotoaparāti un televizori, kā pamatni liekot melno krāsu. Sajaucoties visām trim RGB krāsām, rodas baltā gaisma. RGB krāsu modelis nav piemērots iespiešanai uz iespiediekārtām. Attēls, kuru jūs redzat datora ekrānā, var atšķirties no izdrukāta attēla CMYK krāsu diapazona nepietiekamības dēļ.

5.

Pantone krāsas Pantone krāsu kataloga izmantošana: Pantone katalogs, skala ir katras dizaina studijas un tipogrāfijas neatņemama sastāvdaļa. Bez Pantone kataloga nav iespējams nodrukāt vai izvēlēties vēlamo krāsu toni. Pantone krāsas ir kompānijas "Pantone Inc." (www. pantone.com) krāsu modelis, kas nosaka noteiktus krāsu toņus un definē atbilstošo krāsu sastāvu pēc Pantone Matching System (PMS). Šis krāsu modelis paredz precīzas krāsas iegūšanu, sajaucot četrpadsmit Pantone pamatkrāsas.

Pantone krāsu paletei ir plašāks toņu spektrs kā CMYK (aptuveni 3000 toņu).

Pantone krāsas parasti izmanto, lai iegūtu toni, ko nevar iegūt ar CMYK krāsu modeli vai nepieciešama precīza krāsu atveidošana. Krāsas iedalās ar apzīmējumu U (Uncoated) - nekrītotiem papīriem un C (Coated) - krītotiem papīriem. Krāsas uz ekrāna atšķiras no tām krāsām, kas ir katalogā, tāpēc izvēlei ir jāizmanto oriģinālais Pantone katalogs. Katalogu parasti piegādā krāsu ražotāji vai izplatītāji.

Tā piemēram PANTONE metallic formula guide coated, paletē iekļautas metāla daļas saturošas drukas krāsas.

6.

Attēla izmēru korekcijas Adobe Photoshop Image;Image Size

•Nearest Neihhbour, attēliem, kuriem nav vajadzīga smaku krāsu pludināšana

•Bicubic Sharper: Kad samazinam attēlu •Bicubic Smoother: Kad palielinam attēlu •Bicubic: Veido smalkas krāsu pārejas

7.

Attēla izmēru korekcijas Corel Photo Paint Image;Resample

•Image resizing keeps the number of pixels in your image the same and affects only how large your image will print (the Document Size).

•Image resampling physically changes the number of pixels in your image (the Pixel Dimensions).

•The Resample Image option at the bottom of the Image Size dialog box controls whether you're resizing or resampling an image.

•With Resample Image checked, you're resampling the image. With it unchecked, you're simply resizing the image.

•Resampling images by changing the width and height values in the Pixel Dimensions section of the Image Size dialog box is primarily used when optimizing images for the web.

•Resizing images by changing the width, height and/or resolution values in the Document Size section of the Image Size dialog box is used for print.

8.

Datu formāti Datorā jebkura informācija var tikt saglabāta tikai noteiktā formātā.

Savi formāti, mūzikas ierakstiem citi un grafiskajai informācijai vēl citi formāti.

Grafiskās informācijas formātu nosaka programma ar kuras palīdzību attēls digitalizēts. Arī fotokameras izmanto programmas un tās sauc par mikrokodu (firmware). Ir daudzi grafiskās informācijas glabāšanas formāti. Izplatītākie ir PSD,BMP, TGA, TIF, JPEG, GIF, PNG. Visi šie formāti izstrādāti rastra grafikas glabāšanai. Īpašs rastra grafikas formāts ir RAW. RAW (angļu val.-neapstrādāts, jēls) formāts ir nepārveidots datu pieraksts no digitālās kameras gaismas jutīgās matricas, tāpēc tas ir individuāls katram matricas modelim. Šajā formātā attēlu sensors pārraida kameras procesoram visās digitālajās kamerās, ne visās kamerās ir iespēja „aizliegt” procesoram apstrādāt RAW datus.

Dārgākajās fotokamerās šajā formātā saglabāts attēls vēlāk datorā tiek pārveidots citā formātā, vai bez izmaiņām saglabāts arhīvā kā digitālais negatīvs.

PSD (paplašinājums-*.psd) formāts ir Adobe Photoshop- populārākā grafiskā redaktora formāts. Atbalsta visus krāsu modeļus, grafiskās izšķirtspējas vērtības un krāsu dziļumus. Šajā formātā var saglabāt montāžas procesa starpstadijas (atvērtus līmeņus).

BMP (paplašinājums-*.bmp) formāts izstrādāts operētājsistēmai Windows, tāpēc to atbalsta gandrīz visas šajā OS darbojošās programmas. Formāts atbalsta 1,4,8 un 24 bitu krāsu dziļumu.

TIFF (paplašinājums-*.tif) (Tagged Image File Format – universālais grafisko datņu formāts) kā rada nosaukums, izstrādāts kā universāls formāts, ar kura palīdzību var pārnest grafiskos datus no vienas platformas (operētājsistēmas) uz citu. Šis formāts atbalsta visus pašreiz izmantotos krāsu dziļumus un krāsu kodēšanas modeļus. Šajā formātā saglabātas datnes var pārnest starp visām grafiskās rediģēšanas programmām, nezaudējot attēla kvalitāti. Dati var būt saglabāti nesaspiesti vai saspiesti izmantojot īpašu algoritmu LZW, kurā datnes izmērs tiek samazināts bez datu zudumiem. Kā trūkumu var minēt lielo datnes izmēru.

9.

Datu formāti JPEG (paplašinājums-*.jpg) (Joint Photographic Experts Group – apvienotā fotogrāfijas ekspertu grupa) kā redzams nosaukumā, formāts izstrādāts kā fotoattēlu glabāšanas standartformāts. Paredzēts attēlu saglabāšanai kompresētā (saspiestā) veidā samazinot datnes izmēru no procenta daļām līdz pat simts reizēm. Praktiski gan šis diapazons ir šaurāks- no dažām līdz 15 reizēm.

Kaut arī saspiešanas algoritms pazemina kvalitāti, tomēr var izvēlēties saspiešanas pakāpi, kad kvalitātes zudumi praktiski nav pamanāmi. Starp saspiešanas pakāpi un attēla kvalitāti ir apgriezta atkarība: jo mazāku datnes izmēru vēlamies iegūt, jo zemāka būs kvalitāte.

JPEG2000 (paplašinājums- *jp2) modernizēts jpeg formāts, uzlabota attēla kompresija, kā rezultātā paaugstinājusies attēla kvalitāte. Apgalvojumi, ka šis formāts nerada attēla detaļu zudumus nav patiesi. Vienkārši zudumu un kropļojumu ir mazāk nekā jpeg formāta attēliem. Samērā nesen izstrādāts formāts, tāpēc ne visi grafiskieredaktori atbalsta šo formātu.

GIF (paplašinājums-*.gif) (Graphics Interchange Format- grafiskās informācijas apmaiņas formāts) Izstrādāts CompuServe tīkla (Interneta „priekštecis”) vajadzībām 1987. gadā. Priekšrocība- ļoti mazais datnes izmērs, kas daļēji panākts ierobežojot krāsu dziļumu ar 8 bitu vērtību. Pilnvērtīgam fotoattēlam tas ir par maz.

PNG (paplašinājums-*.png) (Portable Network Graphics- pārnēsājamā tīkla grafika) atbalsta līdz 48 bitu krāsu dziļumu, izmanto datu saspiešanas algoritmu bez zudumiem. PNG formāts bez informācijas par attēla krāsām saglabā datnē arī informāciju par katra pikseļa caurspīdīgumu alfa kanāla veidā, tā var būt noderīga fotomontāžai kad attēlus savieto tos uzklājot vienu uz otra.

Gandrīz visas digitālās kameras attēlu saglabā JPEG vai TIFF formātā, profesionālās un labākās amatieru kameras arī RAW. Skeneri attēlu uz datoru pārsūta TIFF formātā, un no grafiskās programmas, kurā skenē, to var saglabāt pēc izvēles citā formātā.

10.

11.