[Telpa un Uztvere] VISPĀRĒJS IEVADS. ROBERTS VAN KRANENBURGS Savā darbā Smile, You're on In-Store Camera, Ēriks Bārds (Erik Baard) apraksta, kā tīkla iepirkšanās procedūru, kurā tiek sekots katram klienta izdarītajam solim, tagad var efektīvi lietot ierindas supermārketā: “Algoritms sameklē cilvēku apveidus un (izseko) vienam indivīdam no kameras līdz kamerai, piemēram, sameklējot dzeltenu krāsu, ja cilvēks gatavojas pamest vienas kameras novēroto kreiso malu, lai ieietu nākamās labajā malā, veidojot pārklājumu”. Algoritmu vada uz spiedienu reaģējoši paklāji. Ne Identix (agrāk Visionics), ne uz spiedienu reaģējošo paklāju izgudrotājs MIT Mediju laboratorijas pētnieks Džo Paradiso (Joe Paradisso) nevarēja ne iedomāties, ka viņu darbs tiks izmantots patērētāju izsekošanai: “Es domāju par mūziku. Es vispār nedomāju to pārdot,” sacīja Paradiso, kas bija radījis performances telpas, kur pēdu nospiedumi izsauc basa vai perkusiju skaņas un ķermeņa, galvas un roku kustības iedarbina augstākas, “mirguļojošas” notis.”[1] To, cik svarīga ir pamatizpratne par visām zināšanām un prasmēm, ko mēs lietojam un ietveram mūsu ikdienas dzīvē, Philips Ambient Intelligence [AmI] pētnieks Marks van Dorns (Mark van Doorn) (Ņujorkas universitātes Izrāžu un Teātra (Performance and Theatre NYU) profesoram Ričardam Šehneram (Richard Schechner)) skaidro, šādiem vārdiem: “AmI mērķis ir ļaut cilvēkiem izdarīt ikdienas uzdevumus labāk, pateicoties interaktīvo mediju aplikāciju atbalstam. Piemēram, kad bērns ņem savu zobu birsti, vannasistabas spogulī var parādīties multfilma, kas aicina viņu mazgāt zobus divas minūtes. Pirms iespējams paplašināt savas darbības ar interaktīvo mediju pielietojumiem, nepieciešams saprast, kādas darbības tās ir, un ko nozīmē tās veikt. [...] Izpratne par to, kā uzrakstīt šos it kā ierastos naratīvus, būs multidisciplinārs uzdevums, kas prasīs ne tikai zināšanas interaktīvo mediju dizainā, bet arī interjera un produktu dizainā, arhitektūrā un veicamajās darbībās vispār. Var redzēt, ka šāda izpratne kļūst arvien būtiskāka, pārejot uz to, ko daži sauc par pieredzes ekonomiku.” Mēs atrodamies gan krustcelēs, gan saplūšanas stāvoklī. Saplūšana ir viens no diviem dažādiem ceļiem, kā paskatīties uz reālā, ambientās inteliģences pasauli, uz visuresošo datorizāciju un vienlaicīgi izzūdošajiem datoriem no vienas puses un paplašināto realitāti, valkājamajiem datoriem no otras. Tehnoloģijas, kas balstījās uz ekrānu, attīstīja nepieciešamību un solīja lielākas ieniršanas spējas, paplašinot specifiskas analogās cilvēka spējas. Pēdējos desmit gadus raksturo izplatītā datorizācijas paradigma, kas ir par pamatu citiem apkārtejošiem ceļiem. Paplašinot materiālas ikdienas lietas un objektus ar rfid un aktīvo sensoru tehnoloģiju palīdzību, tehnoloģija pazūd vidē un analogais reālais iegūst digitālos sakarus. Šīs ir krustceles. Cik ilgi mums ir pārlūkprogrammas? Tikai divpadsmit gadus. Mosaic parādījāš 1993.gadā. Mobilās tehnoloģijas savu izplatību ieguvušas tikai beidzamajos divos gados. Digitalizācija dodas uz priekšu apbrīnojami ātri. Un tas pats notiek ar digitalizācijas kritiku: “Tā bija Orvela diena, kad cilvēka privātā sfēra liekas ātri izzūdam. Pirmais, kas nonāca privātās sfēras grupu krustugunīs, bija Cisco, kas gatavojās palaist bezvadu RFID serveri, kas varētu izsekot cilvēkus un iekārtas, izmantojot jau esošos Wi-Fi tīklus.“
Issuu converts static files into: digital portfolios, online yearbooks, online catalogs, digital photo albums and more. Sign up and create your flipbook.