Darba ekspluatācijai raksturīgā ievainojamība

Gita Miruškina biedrība «Patvērums «Drošā māja»»

«Patvērums «Drošā māja»»

 Nevalstiska organizācija

 Dibināta 2007.gada 6.augustā

 Sniedz atbalstu - cilvēku tirdzniecībā

cietušām personām, legālajiem imigrantiem:

 no 2007.gada augusta sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecībā

cietušām personām

 no 2009. gada sniedz atbalstu legālajiem imigrantiem ar filiālēm reģionos (Liepājā un Daugavpilī)

 EUROPOL, Eiropas Savienības nopietnas un organizētas noziedzības draudu novērtējumā (SOCTA), 2021, teikts –

vērā apslēpto nozieguma raksturu un daudzos faktorus, kas var atturēt upuri ziņot par noziegumu, tiek uzskatīts, ka cilvēku tirdzniecības rādītāji ir ievērojami lielāki nekā tiek ziņots’’.

 Eiropas Parlamenta, Ziņojumā par Direktīvas

2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības

novēršanu un apkarošanu un cietušo

aizsardzību īstenošanu, (2020/2029(INI)),

2020 atzīmēts - cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanu un identificēšana, joprojām ir īpaši svarīga un problemātiska.

 Eiropas Komisijas paziņojums par ES stratēģiju cīņai pret cilvēku tirdzniecību 2021.-2025. gadam, 2021 (jaunā ES stratēģija) norādīts - agrīna cietušo identificēšana ir būtiska, lai ātri palīdzētu, atbalstītu un aizsargātu cilvēku tirdzniecības upurus un ļautu policijas un prokuratūras iestādēm labāk izmeklēt un sodīt cilvēku tirgotājus.

Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšana

 Atpazīšana – jārodas aizdomām, ka persona varētu būt cietusi un jāprot veikt nepieciešamās darbības, lai iespējamā cietusī persona tiktu juridiski identificēta un varētu saņemt likumā noteikto aizsardzību un palīdzību.

 Atpazīšana nozīmē pirmās saskarsmes institūciju kompetenci saskatīt cilvēku tirdzniecības pazīmes, nodrošināt personai sākotnējo informāciju, palīdzību un atbalstu, un informēt par iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri pakalpojumu sniedzēju.

 Atpazīšana NAV normatīvo aktu ietvara izpratnē „upura identificēšana”.

CT upuru identificēšana

Cilvēku tirdzniecības upura identificēšana ir cilvēku tirdzniecības situācijas apstiprināšanas un raksturošanas process atbalsta turpmākajai

īstenošanai.

CT upuru identificēšana

 persona kriminālprocesa par cilvēku

tirdzniecību ietvaros ar procesa virzītāja

lēmumu ir atzīta par cietušo

 persona ar institūcijas speciālistu komisijas

lēmumu ir atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri (atbilst cilvēku tirdzniecības upura

kritērijiem)

Identificēšanas mērķis ir nodrošināt:

 kriminālprocesa kārtību, efektīvai Krimināllikuma normu piemērošanai un krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam

 personām, kuras atzītas par cilvēku tirdzniecības upuriem, iespēju par valsts budžeta līdzekļiem saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus

Termins ‘’cilvēku tirdzniecības upuris’’

 Ministru kabineta 2019.gada 16.jūlija noteikumi

Nr.344 «Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku

tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri»

 Noteikumi paredz ‘’personas ekspluatācijas’’, ‘’nolūka personu ekspluatēt’’ raksturojošās darbības:

 piespiešana veikt darbu, sniegt pakalpojumu vai izdarīt noziedzīgus nodarījumus:

○ persona bija nodarbināta pret pašas gribu;

○ persona pēc brīvas gribas nevarēja pamest nodarbošanos vai mainīt darbu.

 turēšana verdzībā, kalpībā vai citās tām līdzīgās nebrīves formās (parādu verdzība, dzimtbūšana vai personas cita veida piespiedu nodošana citas personas atkarībā);

○ persona bija parādā cilvēku tirgotājam vai ar viņu saistītām personām vai no viņas tika iekasēta daļa ienākumu (piemēram, par mājokli, par pārtiku, par transportu);

○ persona nevarēja brīvi rīkoties ar saviem ienākumiem;

○ personai pret pašas gribu vai nesamērīgā apjomā bija jāveic darbi, kur viņa pastāvīgi tika turēta.

Ievainojamības stāvoklis

 Krimināllikuma 154.² panta 4.daļas izpratnē

nozīmē, ka tiek izmantoti apstākļi, kad

personai nav citas reālas vai pieņemamas

izvēles, kā vien pakļauties ekspluatācijai

Cilvēku tirdzniecības upura identificēšanas kritēriji

 Darbības

 Līdzekļi

 Nolūks ekspluatēt

 Citas pazīmes

Pret personu tika lietots kāds no šiem līdzekļiem

 izmantots personas bezpalīdzības stāvoklis

 ar bezpalīdzības stāvokli saprot personas atrašanos tādā fiziskā vai psihiskā stāvoklī, kas liedz tai iespēju saprast ar viņu izdarīto darbību

raksturu un nozīmi un līdz ar to izrādīt jebkādu pretestību vardarbībai, vai arī, saprotot to, nodrošināt sev aizsardzību

 izmantots personas ievainojamības stāvoklis

Galvenās ievainojamības formas

Psiholoģiskā (psiholoģiskas traumas, atkarības, pēkšņa krīze, zaudējums)

Ekonomiskā (nabadzība, bezdarbs, darba tirgum nepiemērotas prasmes, akūta naudas nepieciešamība)

Sociālā (disfunkcionāla ģimene, līdzcilvēku atbalsta trūkums, seksa pakalpojumu infrastruktūras esamība, draugu ietekme)

Papildu faktori

• personības fizioloģiskās un psiholoģiskās īpatnības (vecums, dzimums, zems pašvērtējums, intelektuālā/fiziskā attīstība u.c.)

• pastāvīgā apkārtējās vides sociālā iedarbība

(socializācijas process, pieredze, atkarība no piederības sociālai grupai u.c.)

• vardarbības dinamika un tās traumatizējošā daba

(uzbrukuma īpatnības, vardarbības ilgums, biežums u.c.)

Piespiedu līdzekļi

Mērķis ir veidot upurim priekšstatu, ka tam nav iespējams atteikties no konkrēto pakalpojumu sniegšanas, neradot draudus sev vai saviem tuviniekiem.

Piespiedu līdzekļi cilvēku tirdzniecības kontekstā var būt: • vardarbīgi - draudi vai spēka pielietošana, vai citā veidā piespiežot;

• nevardarbīgi – ar viltu, krāpjot, maldinot, ļaunprātīgi izmantojot varu vai personas ievainojamības stāvokli.

Emocionālā vardarbība

 apzināti radīta emocionālā spriedze, ciešanas otram cilvēkam

 jebkurš verbāls, emocionāls vai psiholoģisks

aizskārums

 regulāra draudu izteikšana, draudēšana ar fizisku vai seksuālu vardarbību, apsaukāšana un noniecināšana, liegšana satikties/sazināties ar draugiem un radiniekiem, personisko robežu

pārkāpšana un mērķtiecīga psiholoģiskā

diskomforta radīšana u.c.

Psiholoģiskā (emocionālā) vardarbība pastāv gan kā atsevišķs vardarbības veids, gan vienlaikus ar citiem vardarbības veidiem (fizisko, psiholoģisko, seksuālo, ekonomisko, novārtā pamešanu).- ziņas par nodomu nodarīt citam cilvēkam kaitējumu (apdraudošā informācija)

• Emocionālas vardarbības veidi ir apvainošana, apsaukāšana, nepamatota vainošana, uzvedība, kas rada bailes, kaunu, trauksmi, draudēšana, iebiedēšana, ņirgāšanās, lamāšana, pazemošana, kliegšana, kā arī apzināta ignorēšana.

•Savervē ar viltus solījumu palīdzību: darbs, mīlestība, nauda, piedzīvojumi, ģimene, labāka dzīve

•Atņem personu dokumentus: “Tā kā nav personas dokumentu, nekur nevar aiziet.”

•Izolē: aizved uz nepazīstamu pilsētu (-ām)/vietu, mazas grupas

•Rada finansiālu atkarību: atņem visu peļņu, neizmaksā algu, aizdod finanšu līdzekļus

•Kļūst par atbalstu un/vai ģimeni: mājoklis, ēdiens, vietējais

•Vārdiska un emocionāla vardarbība: grauj/pazemina pašapziņu, lai cietušais nemeklētu palīdzību, nebēgtu utt.

•Fiziska vardarbība/bailes un iebaidīšana: stāsta par vardarbību

pret citiem cietušajiem; sit cietušos pārējo klātbūtnē

Izmaiņas cietušā:

• Uzvedībā:

• destruktīva uzvedība (agresija, autoagresija jeb sevis ievainošana vai citāda kaitējuma nodarīšana, ieskaitot kaitīgos ieradumus, piemēram, apreibinošu vielu lietošana un citus);

• bezpalīdzības stāvoklis (nespēja sevi aizstāvēt pat situācijās, kurās agrāk to būtu bijis iespējams darīt, un pasīva uzvedība);

• neatbilstošas atbildības uzņemšanās.

Cilvēkiem, kuri nezina cietušā personīgo vēsturi, šāda uzvedība var likties

nesaprotama vai tīši pret viņiem vērsta, tādēļ bieži uz agresiju tiek atbildēts ar agresiju, uzsākot noslēgtu reakciju un pretreakciju loku, kas partnerattiecībās var izvērsties par vēl vienu vardarbības ciklu.

Sociālajā funkcionēšanā

• Bieži tuvās attiecības ietekmē reāla vai iedomāta vajadzība slēpt notikušo, uzskatot, ka tuvinieki, draugi vai citi cilvēki, uzzinot par iesaistīšanu cilvēku tirdzniecībā, nosodīs, novērsīsies, vainos pašu upuri vai izrādīs neapvaldītu un nekorektu ziņkārību.

• Funkcionēšana sociālajā vidē bieži ir traucēta arī sakarā ar darba vai mācību spēju samazināšanos. Iespējas, kuras cilvēks būtu izmantojis pirms pārciestā notikuma (piemēram, mācības), netiek izmantotas.

• Sabiedriskā darbība, iesaistīšanās interešu kopās, mākslinieciskā pašdarbība –viss, kas varētu veicināt psiholoģisko atveseļošanos, kļūst tik grūts, ka cietušais ļaujas bezspēcības un bezcerības izjūtai.

• Iespējamas negatīvas izmaiņas sevis aprūpē un tuvākās apkārtnes uzturēšanā, kas vēl vairāk veicina norobežošanos un izolēšanos.

• Tā vietā var sākties neveselīgas attiecības, kurās valda pārāk liela atbildības uzņemšanās pār kādu citu „nabadziņu”, cerot uz pozitīvu novērtējumu un pašapliecināšanos, vai pakļaušanās, atsakoties no atbildības un vienlaikus no savu vajadzību piepildīšanas.

• Kaitīgo ieradumu kā dažāda veida atkarību veidošanās risks ir ļoti augsts.

• daudz biežāk izjūt negatīvas emocijas pat tad, ja dzīve rit mierīgi un bez traumatiskiem notikumiem;

• ne tikai briesmu signālus uztver saasināti jūtīgi, bet arī neitrālus stimulus uztver kā draudus. Piemēram, cilvēks, kurš pārcietis sišanu vai citu fizisku vardarbību, cita cilvēka paceltu roku uztvers kā draudu sitienam, nevis kā glāstu;

• bieži nespēj izturēt fizisku tuvību, laipnību vai palīdzības piedāvāšanu uztver ar aizdomām;

raksturīgi ilgstoši traumatiski stāvokļi (trauksme, depresija, posttraumatiskais stresa sindroms, uzbudinājums).

•sakarā ar darba/mācību spēju samazināšanos ierobežota ir darba attiecību uzturēšana, profesionālo pienākumu pildīšana, kas ierobežo ienākumu gūšanu un pasliktina materiālo stāvokli. Cietušajam vismaz krīzes pārvarēšanas laikā nepieciešams materiālais atbalsts.

Domāšanas spējās

• visi procesi, kuri prasa piepūli, norisinās lēnāk un grūtāk (piemēram, uzmanības noturība un pārslēgšana, koncentrēšanās, domāšanas sistēmiskums);

• samazinās uztveres apjoms.

Fiziskajā veselībā un pašsajūtā

• Lai psiholoģiski izdzīvotu, cietušais notikušo var „iedzīt” zemapziņā, kur tās radītā spriedze tērē ne tikai psihes, bet arī fiziskos resursus; • Rodas dažādi psihosomatiskie simptomi - galvassāpes, vēdersāpes, sirds darbības vai gremošanas traucējumi, miega vai ēšanas traucējumi, nervozitāte, neizturība pret spriedzi, slikta pašsajūta un imunitātes pavājināšanās.

Eksistenciālajā sfērā

• Nonākšana bezpalīdzības un atkarības situācijā, situācijā, kad nav iespējams sevi pasargāt, rada domas: „pasaule ir ļauna”, „drošība nav iespējama”, „es esmu bezvērtīgs”, „es neesmu nekas”.

Cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitācija

Rehabilitācijas mērķis - ir novērst vai mazināt cilvēku tirdzniecības izraisītās negatīvās sekas personas dzīvē un reintegrēt to darba tirgū un sabiedrībā.

Cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitācijas posmi – Krīzes intervence

Alternatīva dzīves modeļa izveidošana

Reintegrācija

Biedrība

“Patvērums “Drošā māja”” cilvēku

tirdzniecības

upuriem nodrošina

Profesionāla sociālā darbinieka, psihologa, jurista un medicīnas darbinieka konsultācijas;

Cilvēku tirdzniecībā cietušās personas repatriāciju, sagaidīšanu un nogādāšanu drošā mājvietā;

Individuālu rehabilitācijas un reintegrācijas programmu;

Palīdzību personību apliecinošo dokumentu atjaunošanā;

Atbalstu kriminālprocesa un/vai civilprocesa laikā;

Iesaistīšanos apmācībās vai izglītības programmās.