Projekta īstenošanu finansē Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības attīstības aģentūra
Tradicionālie tēlotājmākslas veidi. 1. uzdevums.
Apskati reprodukcijas un aizpildi tabulu!
Mikelandželo freska "Ādama radīšana" Siksta kapelā (aptuveni 1511.g.).
Aleksandra Beļcova „Laiva”,
Indulis Ranka „Dziesmas tēvs” (1985.)
Jeļena Antimonova „Rudens” (1985.)
Henrijs de Tulūzs Lotreks skice
Lorenco Bernini „Dāvids” (1623.)
Projekta īstenošanu finansē Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības attīstības aģentūra
Mākslas darba nosaukums.
Tēlotājmākslas veids.
Tēlotājmākslas žanrs.
Tēlotājmākslas virziens/ stils
Izpildījuma tehnika
Projekta īstenošanu finansē Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības attīstības aģentūra
2. uzdevums. Akadēmiskā māksla ir tēlotājmākslas virziens, kas attīstījās mākslas akadēmijās XVIXVIII gs. Šajā laikā pēc antīkās un renesanses mākslas parauga tika izstrādāti skaistuma kanoni. Par akadēmisko mākslu dēvē mākslu, kas radīta pēc Francijas Daiļo mākslu akadēmijas standartiem. Klasiski akadēmisma mākslinieki ir Viljams Adolfs Bugro, Tomass Kutūrs un Hanss Makārs. Šādā kontekstā akadēmisko mākslu bieži dēvē par akadēmismu, art pompier vai eklektismu un saista arī ar historismu un sinkrētismu. Akadēmisma mākslā liela nozīme ir alegorijai. Tai raksturīgas idealizētas formas, tīra līnija un krāsa. Akadēmisma ziedu laikā popularitāti ieguva arī rokoko māksla (piemēram, atkal sāka attēlot Erosu un Psīhi). Akadēmisma mākslinieki ļoti augstu vērtēja Rafaelu. Īpašu popularitāti akadēmisms ieguva XIX gs. Savu popularitāti akadēmisma māksla zaudēja līdz ar reālisma, impresionisma un modernisma attīstību. Laikmetīgā māksla ir pilna pārsteigumiem, tā var būt konservatīva, klasiska, oriģināla, neprātīga, tai nav robežu un nosacījumu. Iespējams, pat nav vērts iedziļināties un saprast to, bet vienkārši izbaudīt. Ar savu dažādību tā apvieno visus mākslas mīlētājus, katrs var atrast savai gaumei piemērotāko mākslinieku un viņa daiļradi, tikai vajag tai ļauties un nebūt „provinciālam”. Kā tehnoloģijas un paaudzes mainās un attīstās, tā arī māksla seko līdz un vienmēr cenšas būt aktuāla.. Laikmetīgā māksla atver „durvis” uz citu pasauli, tā liek mākslu uztvert nedaudz citādi. Nekas nav vienkārši acīm redzams, uzreiz skaidri saprotams, tā ir māksla, kas liek analizēt un domāt. Apskati attēlus! Salīdzini akadēmiskās mākslas un laikmetīgās mākslas pazīmes dotajos attēlos! Izsaki savu viedokli!
Bertels Torvaldsens „Venera” 18.gs beigas
Igors Dobičins „Priedze”.
Projekta īstenošanu finansē Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības attīstības aģentūra
3. uzdevums.
Apskati attēlus un sarindo hronoloģiskā secībā!
1.Delakruā „Brīvība uz barikādēm”
4. A. Junkers “Ainava”
7. P. Sidars „Liepājas vārna”
2. K. Padegs “Pašportrets”
A. Dīrers. Gravīra 5. "Jaunava ar spāri"
8. Igors Dobičins. „Varavīksne”
L. Bernīni „Svētās 3. Terēzes ekstāze.”
6. O. Rodēns “Kalē pilsoņi”
9. V. Tone „Anna”
Projekta īstenošanu finansē Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības attīstības aģentūra
4. uzdevums. Pēc Vecās Derības leģendas Dāvids bijis gans, kas uzvarējis milzi Goliātu un tā paglābis ebreju tautu no briesmām. Donatello (Donatello; īst. v. Donato di Nikolo di Beto Bardi;) (ap 1386-1466). Donatello, kā jau renesanses laikmetam raksturīgi, bija apveltīts ar ļoti daudzpusīgu talantu un interesēm, bija īsts novators sava laika tēlniecībā. Pamatīgi izpētījis un izanalizējis antīko meistaru darbus. Balstīdamies uz dabas studijām, Donatello pirmais renesanses tēlniecībā panāca apaļskulptūras stabilu nostatījumu uz kājām (gotikas tēlniecībā skulptūras bija it kā pastieptas un stāvēja uz pirkstgaliem). Donatello izveidoja pirmo renesanses kailfigūru ("Dāvids", 15. gs. 30. gadi) un pirmais Eiropas mākslā atlēja bronzas statuju. Dāvida figūra ir traktēta ļoti individuāli un atspoguļo renesanses posmā valdošās noskaņas. Dāvida tēlu lieliski var salīdzināt ar antīkajā laikmetā tapušajām varoņu skulptūrām (piem., "Doriforu") un pirmajā brīdī neievērot lielas atšķirības. Kaut arī Dāvida stūrainais jauna zēna ķermenis un individualizētā sejas izteiksme neatbilst antīkajiem paraugiem, tomēr kopējā tēla harmonija, dabiskās proporcijas un ķermeņa formu plūdums liecina par Donatello antīko tēlniecības paraugu dziļo izpēti. Mikelandželo Buonarroti (itāļu: Michelangelo di Lodovico Buonarroti Simoni) (1475. 1564.) bija itāļu tēlnieks, gleznotājs, arhitekts un dzejnieks. Viņš vispilnīgāk atspoguļo dižrenesanses humānisma ideālus - monumentalitāti, vispārinātu formu, cilvēka skaistuma neierobežoto spēju apliecinājumu. Viņš ir arī jaunā, baroka stila ievadītājs. Baroka tendences, jaunā domāšana un renesansei neparastie izteiksmes paņēmieni raksturo Mikelandželo darbus, kas radīti pēc 1520. gada. Mikelandželo pasaules uzskats un pārliecība, ir vēlme, lai cilvēks izjūt sevi kā pašu augstāko būtni, kam citi nespēj līdzināties. Mākslinieka attiecības starp cilvēku un dievu ir mokoša traģēdija. Laika posmā no 1501. līdz 1504. g. Mikelandželo rada statuju "Dāvids". Tas ir skaists jūdu jauneklis Dāvids, kurš divkaujā uzvarēja mītisko milzi Goliātu. Tēlnieks savu varoni attēlojis vispārējā garīgo un fizisko spēku saspringuma brīdī. Skulptūra ir gandrīz piecus metrus augsta, un tās kopija apskatāma Florences rātslaukumā, bet oriģināls atrodas Akadēmijas galerijā Ārēji mierīgs, bet viss iekšēji sasprindzis, ienaidnieka tuvošanos gaidot, ir šis jaunais gans, kas apņēmies doties izšķirošā divcīņā ar fiziskā spēkā vareno milzi Goliātu. Un no senās leģendas mēs zinām, ka Dāvida spēja koncentrēties izrādījās pārāka par milža trulo varmācību. Tāpēc šīs leģendas varonis bija tik iecienīts Renesanses laikā, tāpēc tas vēl šodien skatītājiem pauž sava radītāja tēlnieka Mikelandželo Buonaroti garīgās enerģijas spriegumu. Lorenco Bernīni (1598 - 1680) Baroka stils savu briedumu Itālijas arhitektūrā un tēlotājā mākslā sasniedza ap 17. gadsimta vidu, un viens no meistariem, kas šajā laikā radīja savu augsto mākslu, bija Džovanni Lorenco Bernīni. Bernīni bija vispusīgi apdāvināts cilvēks un savu talantu izpauda gan arhitektūras, gan tēlniecības, gan glezniecības jomās, tostarp veica arī Romas pāvesta pasūtījumus. Tāpat kā daudzus Renesanses laika meistarus, arī viņu saistīja leģenda par Dāvidu. Ganuzēna varonība cīņā pret fiziski pārāko pretinieku šajā senajā stāstā tiek novērtēta kā gara spēka koncentrācijas un uzvaras izpausme. Bernīni sniedz mums sava laikmeta Dāvida tēlojumu. Marmora varonis dabiskā cilvēka augumā mūsu priekšā it kā savijies sarežģītā kustībā. Viss ķermenis ir kā uzvilkta atspere, lūpas cieši sakniebtas, pierē savilkušās dziļas rievas. Katra detaļa šajā tēlā liecina par draudošo briesmu apzināšanos, par gatavību cīnīties. Tēlojums ir tik konkrēts, ka daži Bernīni biogrāfi apgalvo - Dāvida seja esot mākslinieka pašportrets.
Projekta īstenošanu finansē Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības attīstības aģentūra
Apskati attēlus un salīdzini Dāvida attēlojumus Donatello, Mikelandželo un Bernīnī atveidojumos! Veido aprakstu!
Donatello bronzā atlietā Dāvida statuja(1428. – 1432.)
Mikelandželo statuja Dāvids. (1501. - 1504.)
Lorenco Bernīnī Dāvida statuja (1623.)
5. uzdevums. Ekslibris. Tas ir mākslas darbs — grāmatzīme, mākslinieciska grāmatas īpašuma zīme, ko grafiķis veido kādam īpašniekam. Mākslinieka uzdevums ir mazā kompozīcijā atklāt grāmatas īpašnieka vārdu un personību arī tam, kurš šo cilvēku nepazīst. Ekslibri ielīmē grāmatas vāka iekšpusē kā īpašuma zīmi. Apraksti, kādu tu veidotu savu ekslibris, ko tu tajā attēlotu? Kas visspilgtāk tevi raksturo? Kāda būtu ekslibris kompozīcija, ko tu attēlotu priekšplānā, ko fonā?