Jaunatne pavasaris 2015

10.–11. lpp.

Kā motivēt darba devējus pieņemt darbā tieši jauniešus?

jaunatne. gov. lv

Pavasaris 2015 # 44

JAUNATNE

6-9. lpp.

ALMA BRINKMANE: “Neformālajā izglītībā atradu sevi”

21. lpp.

Unikāla iespēja: piedalīties apmaksātā apmaiņas projektā Japānā

26.–27. lpp.

Uzaicini Eiropas brīvprātīgo uz savu pašvaldību!

JAUNUMI

J I A atī AUN TI S ICIA SE ā t e s ZE I AS JEKT ATĪV Ziņ t e s DZE RAKS A L RBĪB ZD i 1 c i I K U ā E E K N J t D O P I A n t i S E A R T IC IŅ ĪD E E I AS ROJ ZE PR t u a l IER E Z S PR E IN RAK u a l i PIE lība A K SAD A L NU Z D U I P V S P RE ĪBA k a D P t a IŅ RE E Z E S A ība RAK ĀT E EDZ ĪBA I A k rbīb dzd UM EKTI IATĪ s JA kt E AL I E I I N R P T IE – L P L Imateriāli P a jauna U ROJ INIC iņa roje Lī eurodesk.eu rb metodiskie Trīs jauni D UM KS TĀT A M Pieejama a d A a a A Z P A Saturs U a J B P iat a b A īb PR L I BĪ LĪD UN animācijas ad alī filmas U ĪBA DZD UN ti Stīmekļa tīvvietne S S P DZE SE Z e s b S a A T A r ic R i a A A d Ī J Es nebaidos runāt. . ........................................................................................................... da alīb K T U DA TĪV4A as jekti īdz I A K ARB A L as J ojek Inic ZIŅ ĀT E IERE RAK i t ā t E In S a L r A V l T Z P S Neformālajā izglītībā atradu sevi. . ........................................................................................ ti īdzd MI A TI S ICIA 6Ziņ Pro tīva NUM SAD IATĪ Ziņ s P DZE KSE A L I A P BA t u a RED IŅA k N B E Ī E e e L sadarbību s K E I KS C A Ī Z E a Austrumu partnerības Jaunatnes foruma dalībnieki aicina rojveidot t e Inici JAU EKTI INI AKS i t ā t PIER PR K T U RB DAL I A k a PIE SE T E S NU OJEstarpZdažādiem vaciešāku A ī P ā U t K E a R l A t D R J sektoriem.. ...................................................................................................................

S Z M īb RA TĀ A D R i s a P ia Z E b a P JA E l10 t e Inic.. ....................................................

S E S PIER ĪBA t u a 12 EDZ IŅA PRO RED BA P k t u rbīb dalī UMI SA LĪD UNU arb P L I UNU Jaunieši konferencē izstrādā rekomendācijasi tESā ministriem A a I A A Ī Z z E A E d L T R k a N S I A T b Ņ A J l V DZ E ZI I TĀ BĪBA ZDA I A PIE14 KSE ĀT E A P DAL MI Sad a Līd JAU JEK IATĪ as ti Sa dalī K T U as J jek u a . .R......................................................................

Paaugstini savas zināšanas SALTO apmācībās E t U L M a B Z O A z i T A iņ Pro k S v Ī S iņ D IC R IE māja”” A k P“Drošā U A DA A LĪ UNU rbīb a P16R A L I RB LĪD JAUN jekt ciatī ŅA S PR E IN E Z roje Līd MI AK .........................................................

Youthpass sertifikāts biedrībā “Patvērums I T R a I E Z tes U A o i S P īva N M īb A s ZE A da līb T U D P A K SA TĪV r Z S E n J Z K V U I P D Ī K s a D t T A a U a .......................................................................

18 Drosmīgs izaicinājums: darbs ar jaunatni ielās ā I A E b s a E T N K a E I E A A e Ā R i U i t IER AK iņ esi tjau JAreģionālos ar alīb UM EKT ICI iņa ti S dzd I A TI S ICIA ZVai e sievērojis, KS L I Tstarptautisko ā t visus PR koordinatoDZ kaRAJaunatnes IER A P Turpmāk al JA adLatvijas – nic Eiropas t S k J I E ī d N P i ......................................

21 Jauniešiem iespējaspiedalīties Japānas apmaiņas programmā K Z ā I M A u N E N e l z programmu aģentūras tīmekļa vietnē ir pieejami L R A B Avienviet O E j rusa iespējams – uzlabotajā a P a PR L E E I KS l i t S īd t ībwww.

E atrast P Ī B U U E A E J a R Ī o i I U a Z k Ņ L r S t A N Z a I B u ED tīmekļa P vēstures mācīšanas ņ ekLatvijā apgūst O22 Z P īb materiāli L mūsdienīgas J A trīs A k teurodesk.eu īv P ...........................

K metodes Skolotāji no 11 U AL I A arb alīb U A K T – animācijas BĪ ZDfilmas, ametodiskie Zivalstīm l j u ajauni R SE Z Zvietnē.

D va AS T E S ERED PRA e s iciat JA S PR RED PR k tkuras R A b a o ī A T E d ī r t izveidotas Latvijas un Šveices sadarbības I I A kā digitālā UM ĪD MI ad vizītkarte, P ŠobrīdAKtā darbojas Kā mēs braucāmPpieredzi IE24 ĪBA A arb dzd M ialūkoties? Ā D iniciatīvu dz A K BĪ PI BA i t ā t E In AS T E ĪD līdzīgi N IŅ....................................................................................

L ī S c P T i L a ī A U R I U programmas “Atbalsts jaunatnes attīstīL Z U i L I I informāciju par reģionāR d a L UN I S ĪVA t Eurodesk b kas apkopojusi In L BA ALĪ u a l DZ ZIŅ I TĀ ĪBA 26 Uzaicini Eiropas brīvprātīgo uz savuApašvaldību! a P koordinatoriem UN rbī lajiem ekEiropā.

DA NUM i Sabaitattālos ĪVA s JA visā T reģionos” īvaEurodesk.eu UM ADA ĪD T JAietvaros? j mazattīstītos v vai E BĪ ....................................................................

A t b ī T Z t E K U B D A o J ī N L a R a a I t R A iņ S E IC T Z A k PIE D R a U k d daluzlabotajā U Ivisi S AL Pr karti, S 2013. s tikaSaizveidoicikurāJAiekļauti ZOO rehabilitācijas centrā? Malta ICI versijā atradīsi OJ gadaINiesākto, ĪD ................................................................... akad AK T U A DA A LĪ s28JA roje Inici Turpinot DApieredzē n A I Z s T z A K dalās I R L N R ņ a I A i e K Ņ i P ZEfilmas Zpar komunikācijas S JE kurATĪV Zi E Akoordinatori, t S ĪVA SEun reģionālie UM bīb a P A K I SA TĪV iņa s P ZE tasZIdivas Sanimācijas kt ZEurodesk Līdun ZEnacionālie ā I K e N t j D E D O ICpar A b a Ņ r i irRsavs T AU E Rprasmju T CI A noaviņiem D katram D SEprezentācijas attīstīšanu un parīvkoučinga ī MI e I ar informāciju E S E o R l Z SE a l a A profils r K R t E T E I K P N Z I t a K K E I P d P R E R ā Ā E E C sJ A a J I I u d N A I t U S li i 2014.

E E S valodu, arī z P darbā IT Sa īdJaunatnes PIEgadāĪBAamatu, PIE PRA Lpielietošanu ZE darba PRar jauniešiem, IN ņaNumuru k tdarbības E I RAK aģentūra PR k t u e smateriāli RO Zprogrammu KS saziņas a nic un Ašogad a P funkcijām, UNstarptautisko A T t ti veidoja D @Jaunatne I P A a A ir tapuši jauni metodiskie jau A L A L b u A i a k A E B ā Ā ī I laiku un darbības jomu.

D P kt J B DA M īb līb T U pieejami Z ©o2015 S programmu Ītos ĪB tīmekļa E Aaģentūra, je Jaunatnes b a PR L I T IER LĪB MI A arb i t vietnē.

ZEMeklē BĪ mūsu va Sstarptautisko l b r L R E ī B www.jau@ErasmusPlusLV D r r R A t a U a E a K Z B T A A Rīga,ĀLV-1004, R ĪD PMūkusalas A A P DA NU ad N Pēdējā d brīža ia iela u Latvijas īb piedāvājumi PI ALĪ MI ada dzd I A DAnatne.gov.lv, D ksadaļā RE unDAŠveices Ņ41, l c t a U U sadarbības T i I E Z S U L L a Z I I B S A A Z In 67358065, Tālrunis J Lfakss Ī67358060 A VAun metodiskie B ZD UNU ti S a Lī UM I SA Lprogramma/apmācības, ĪD I A a P pasākumi ti dzd A K T RBĪ LĪD s JA ekti tīva S A Jaunatnes starptautisko s k Ī B I N k ī D j b a oje U e-pasts: info@jaunatne.gov.lv I T jaunas R programmu aģentūra LĪ s JA roje iatīv JAU JEKT TĪVA materiāli.

UM Tajā Ktrīs bīatradīsi IATanimācijas iņ filmas: r īva L UM ADA TĪVA Ziņa Pro nicia JAU r K T DA• www.erasmusplus.lv E N C Z P A J I c www.jaunatne.gov.lv a a I i A P A O U d stāstīšana s darErasmus+ Latvija IN KunSEinstruments RO kāE pieeja SA IATĪV Ziņ e s E In AS PR NICI JA``Stāstu iat AUN TI S ICIA KSE t e s ZE AS J a e c P S t i Ņ S s Šis projekts tika finansēts Komisijas t DZ atbalstu.

C SarE Eiropas S EDZ PRA l i t ā E In S J JEK E IN RA l i t ā RED ZIŅ RO E ZE I iņa ektibā arEjauniešiem ZI ŠīT nevar t ā uzskatus, NI vienīgi E i I K P A RO DZ A P u a PIE publikācija atspoguļo autora un Komisijai E j l T Animācijas Zun iedroR D A Ā Z ro TĀ A u a motivēs S IT Jaunatnes starptautisko ERfilmaĪBieinteresēs, a Ņ E I SE E S P RE ĪB D E R I I t K Z E u P t E K R P P P a uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo k I A Z S t šinās jauniešus un jaunatnes darbiniekus radīt un L L programmu aģentūra R E k S A E AL I A T RED I b L BA R K es k ba I E ī E A E R A A I P P Ā P A A S A b P T P I ainformāciju D noderīgu izlietojumu. Ī jauniešiem U ī izplatīt Āda- BA ZD UM dar ība A L I T PIE AL AK caur rb lība K T ĪBA A PR l i t ā t K T U žādiem Tstāstu DZ NUMkanāliem, RB Linformācijas I b R Ī Ī D a ī N izmantojot D l A Ī A L B P A a B Jaunatnes starptautisko aģentūra neatbild dprogrammu I ĪB u a R Lpar U arb ba U A AR A L JAU ti Sa zda T U BĪB ĪDZ J I A AD stāstīšanas A Jtehnikas. zd saitēs A A Sa aizsardzību M V t K d ī Ī M A V JSPA Latvija informāciju,autortiesību uz citu iestāžu/ d al L k d R s D TĪ s Lī UNU SAD ZD A k NU TI S IA`T`Pašizaugsmes K T SApiedaloA iņa roje a Lī MI A DA ĪVA iņa as ti Saun pašizziņas d I Aiespējas, I I privātpersonu tīmekļa vietnēm, kontiem un vietnēm.

K C z U ņ D I I C A I E Ī i P T A I M A T Z J s īv Z J U īd Maktivitātēs T N jek a Lizglītības EK ĪVA L UNU S J PRO ZE I SE Ztiesrneformālās U JEK E IN KSE t e s iciat UN TI S ICIA KSE ā t e o J N v K Ar animācijas filmas palīdzību tiks dota iespēA A O P atī AU RO DZ K IN RA n J it E dažādus RA l i t āJaZvēlies PR ICIAT s JA ZIŅ E S ERED PRA jae snoskaidrot, i kā neformālā E var palīdzēt S ROvaiJEīstenot a l IERE P izglītība J E I piedalīties P P Z c starpR i u a A T t a I D n AS sevi,E Slai novērtētu A kt a P IN iņ KSE I TĀ A P ĪBA i t ā izzināt PIE Īsavu t u tautiskus ED Zseminārus, IŅ S Papmācības BA unikaRE LvaiĪBprojektus E I un Iiepazīt T R k A unīb Ņ Z A E l L A I Z E L Ā E RA L A B I A MIEurodesk Esadarbības P Dieskaties A interesants.

B D D unE ietu Z to ceļu, T kasBĪpašam b P T P I šķiet meklē partnerus, S I r PR U A RBĪ DA k t u a RElitāti Ā A L R M ba AK I T Z NU da ība A S dzīvesAaktivitātes Z T ĪB “last IE ``KĀra DZ NU pedagoA l LvietnesRBsadaļā U U DA unLĪpiedzīvojumu bī a PRtīmekļa LĪDminute Sa http:// AU offers” – A K AD LĪD MI A a P PRA ģijaKjaunatnes A r U T da K T Jatradīsi ituvākos a A A A A U darbā t z A lastminute.eurodesk.eu/. Šeit pieb a S ĪVA J b V s ī V d U S k T AD TĪ d IA A Ī A TI a oje Līkonkuralīdzī- A Kteikšanās T AUN arb līb MIAnimācijas Sa pardāra as izpratni filma termiņus ATradīs ņlielāku IA dažādiem iņ Pprojektiem, I S A r K i a I a t C z I I C Z E i d UM SAD s v I J U I piedzīvojumu ī mobilitātes kpedagoģiju, J INun T d IC s d a t Z N M siem, stipendijām, prakses un citām ves aktivitāšu kā arī N E ī N e z s K I O j a S N U JE I ņa ti e Rfilozofijas īd JAU tās KS ā tperiodā.

E četruAmēnešu E efektīvu ro īvjaunatnes SE izmantošanu ici JAU EKTI ā t e a L UNdarbā.

P L Z iespējām Z i P k K O n I Z oje īva S OJ S E S RED PRA e s l i t IE at PR RED A PR a l i t ZE JA i A A r t a c R T t i E S P cia IŅ S P I P D IE A u ā IŅ B n tu Z L I TĀ A Pjaunatne. gov. lv l i t ZE I IŅA ĀT E A P ALĪ A k t IERE E Z E S A k ība P Ini LĪB

J s S T I E s L I BĪB DA A k t ba RA T E k t u a P a P K T RBĪ ĪB a l i t EDZ RAK T U A iņ ĪV IA L 2NIC KSE t ā t e DZE AS OJEK IAT E Z ā t e EDZ RAK U A 3D ī b K Ā P I A a l i RE ZIŅ PR NIC KS l i t IER a P K T DAR LĪDZ UMI arb ība L I T MI A rbī dalīb MI A ADA ZDA k t u PIER ba P I A SA A R E a P tu Z E b z A al U A– daudzpusīgas I A ība dalī NUM EKTI TĪV SA ĪVA AUN Sad zdBiTriMulti u a a P apmācības ĪD reģionālie E I PRA tAppetiser NU Sad apmācības PIpar A Vēlies SE E S Eiropā? īd UNUparKTI SEurodesk alī MISpānijā L I kļūt brīvprātīgo Z k M T U B K L b J k IA i z a T T d Ī J b T ī D t A A JA kti projektiem VA UNU dLatvijā ar Līd JAU PRO INIC as A K sapmaiņas va S JA OJE TĪkoordinatori AL MI rbīb PRA I TĀ IERE LĪB MI A arb Līdz UNU OJEK ICIA ņas ojek a Līd jauniešu ī I e t j a AS S L a d U r A ia i M ņa ro a A IN E P A JA i Sair jauniešu R U a īv iņ PR ICIA s Eurodesk tīv IŅinformācijas E tīkls t UN Sad alīb T U A ĪBA DZD UN ti Sa iatīv AS J S P DZE SE Z e s P iciat UNU I Zi s P Inic ZIŅ E S a DZ visāE Z Pro N i a k I T E c A Z ņ i d Ī e S R KinĀ 1200 vietējos j kas apvieno L s J jek Inic IŅ In JA KT ā t e DZE SE ĀT E nekā In Svairāk T E RE AK t ā t ZE Zi Eiropā, kti īdz A K RB I T TasPIEir galvenais A t e s In Pro ZEsniedzējus 34 Lvalstīs.

R K oje a L UMI DA TĪVA iņa Pro ZE SE Z L I TĀ PIE A PR a l i DZE AS ROJE a l i t IERE RAK L I T RED KSE s formācijas P tā A E RA kas P U A PIE RA A l i par ĪB informāciju ED Pavots, U Aapkopo t e informācijas tīv UN I SA ICIA E Z t e s RED AK U A ĪBA LĪB k t u IERE ZIŅ P k t u a P R B B a DZ R T a Ī ā a E i P T E R I S a b R t S L T B K A c E dažādām mācību mobilitātes iespējām un citu ī A T ā b E N P A i A J JEK E I lī I A DA DA t u IER a P AK a l i t a PI ba P A K AR ZD MI ba AKS ĀT E MI A rbīb dal I A K BĪB ĪBA u a l ba Pjauniešiem a S R Eiropas līmenī.

Z d ī D Esi zjaunatnes O P I ī dz UMbūtisku ī tlīderis,bun R vaiALjauniešu SAinformāciju a P alīb U A karī programM darbinieks DZatbalstu k Ī īd gūt starptautisku A I ŅA PR RED BA k t u rbīb dal UM I SA LĪD UNU arb a PR L I T UNU ada vēlies b I r U ī L Eurodesk nodrošina īslaicīgu ī L D T A N mācību pieredzi, kā arī atN AD Z M rb īdzd AUN I ada a L AU JEK VA S PIE LĪ I A da īdz UN KT TĪVA s JA Sad līb T U A JA kti S tīvatīstīt savas U U D E S M a mā “Erasmus+”, sniedzot būtiskāko informāciju un J Ī v Ī A A J N ī prasmes kvalitatīva jauniešu apmaiņas J O IAT AU s a ir SALTO K laikāaiespēTI A L NU kti S ciat PR S je icia projekta da kuru a Lun uzSkonsultācijas, ĀT ĪBA ZD NUM ti Sa īva L S JA OJE ICIAAppetiser adatjauno ti apmācības, R S ņ z K v o kā arī šis tīkls regulāri A k S P A ī i J A ņ U sagatavošanā?

Tad piesakies apmācībām r C V R i E S t D d e A I i I Ī n i t e B k j J ī Ī P Z A N I P Ņ A n j t cia europa.

U je cia Ņ Ņ N as Jaunatnes pirmo Ņ RO Tās L pieredzi IATīpašiaparedzētas ZI ĀT E ER JA šajā ZI TturE Sinformāciju S ZE I jams E I unE noriE Z tes UM Sstarptautiskajā s J Proiesācējiem AR VA L Ieskaties i bāzēZ–I http://europa.eu/ auzzināt SE gūt pozitīvu Pro un ņ rojek Iniportālā ZE E ZI Norvēģijā!

E I iEiropas ro datu C Z P E v n N E I K s I Z ī T I P jaunatnes darbā vairāk par “Erasmus+: D Ī Ā K s D t T E vienkopus T youth/evs_database_en. iņgadat e21.s oktobra INno 2015.

E PRA t e cia JAU RA l i t ā ERE KS E Ssināsies E KSŠeit ED līdzA25. atradīsi Ā KS oktobI T eu/youth. ņa e s ED SE Z s P DZE AKS A L I A P R Z Z R T E L R Jaunatne darbībā” jaunatnes darbinieku mobilitāi I E I A ā P E T CIA Ziorganizācijas pieda-ĪB E līdz K tEurodesk a rim.ZPieteikšanās n AS A e REreģionālajā P R E–DganPtās, PR tīklā PI uzņemt PI a PR U A PIE NoRALatvijas āt i t ā 7. jūnijam.

RAkas vēlas T Utuvāko l i t projektu B LĪBA A L pieAsevis BA a tes KS a lapmācībām ā koordinatori. t u ība a P L I TĀ RED Pieteikšanās E I iespējām.

SE brīvprātīgos, Īnosūa E B a K T R i t PIER ganatās, I lās 12 reģionālie Atrodi sev t Ī U A Z k Ņ P L A www.salto-youth.net K b l i b kas vēlas brīvprātīgos b P I B u T BĪ DA k t u EPieteikšanās ī alī D Z apmācībām I Aaktuālāko A u a l koordinatoru PR “Tools”/“European AL I Awww.salto-youth.net A K BĪB(at- ĪBreģionālo DA par a daunlī uzzini PIE sadaļā RA t u a tīt uzbacitām avalstīm DA k t rb alīb U A līb –AkāK arī varēsi k t arb zdTraining I calendar” D b M E a A Z izvēlēties, kādā IER R Z A A ī M A A t T d ī R A z S Z S L d U M I D A I d īdizmantotU apmācību k iespējām Ivārdamaaicinām b meklē K A nosauI a calendar” P sadaļā koordiA jauniešu zd brīvprātīgo rb Līdtavā reģionā.

N Katram ĪB LĪBslēgas dz A(atM AD ĪD “European LĪ UMI b NU iTraining T Mizmanto AK“Tools”/ LĪD un A k arjomā A darbu. Izpēti ī S D M a d D U L B N L a S ī U R K I U L A U I A d vapalīgi,Jtādēļ Z r A nebrīnies, slēgas aicinām izmantot apmācību nosau- R A d a L Eiropas t U SAtiks segtas E P vārdam N I S darba īb NU e“BiTriMulti”).

A kti atīva VisasJAizmaksas VA s JA Pieteikties ĪD NnoUM natoram ZD AUkumu va UM iespēSa iriasavi UN Atceries, I ek tīapmācībām UN ada Ī“Appetiser”).

TĪVja atbildi tī Asniedz Sa tīplašās OJ IAkoordinatora T IATĪV Jiespējas.

S j v rb lībakumu D L AU Brīvprātīgā T i j A T D A i R K o J uz tavu jautājumu reģionālā N t a Ī i S a a t J A K jānodroši- k A ņ J programmas P S E brīvprātīgo P c ro nic “Erasmus+”.

C k icia kļūt Spar Eiropas C avar Pr Pasākuma A Dalībniekiem s ikviens ici norises JE apmērā. ad jaunietis ĪVA JAU rojekolēģis.

AU laiks I S – noVA L as s naPlīdzfinansējums maijam.

ICI līdzZi31. da INjams OJlīdz 30 Ini ZIŅ E S NI ņas ekti E S I Ņ n J A noR17 NIgadiem.

T I s O S T z 28,46 eiro I I I n Ivecumā ņ Ī I A E ņ R s i e K E Ņ i d j i I E T Z i P T E izmaksas t SE 9. oktobrim.

E ZVisas JE segtas AS Otiks Z E S P DZE E Z jekt a Lī ZE 5.

DZ AKSE I TĀ EDZ E Z Pro I TĀ PI IATno E Z t ā t e EDZ SE S P INIC iņa e s Klīdz t ā “Erasmus+”.

D E Ņ C i E A D Noskaties video, kā aizpildīt pieteikuma I I E S E K o i S R l Z E v R programmas Dalībniekiem jānodrošiS t R L r atī P E SE a IER E Z ā PIE KS TĀT IER AK IN AK u a l PIE PRA ĀT PJaunatne RE PRna tlīdzfinansējums PR U A L PIER RAK t e s U A BĪBA Ī Z t u E i A i I E S veidlapas “Erasmus+: darbībā” R 28,46 eiro apmērā.

P P s a A c T I D R l S R L ā t L i P I Z P T P k a T E RAirKtevutuvākais P e B a ībareģionālais līb A Kkoordinators AK ĀT Elēmuma A projektiem ba pašvaldību A a l i t A K DAR ZDA BA ĪBLatvijā?

ED BA I A k bīb alība U A L PIER Kurš BA ĪBA i t ā t ZE In ĪBA ALĪ I APagarināts a ī t Ī R P Ī b U R T d k b P r I B I PIE M ar T RB AL a l D B LĪ UM dar zd K T A LĪBA I A ada Līdz UMI AR DAL k t u UM I SA LĪD I A Aprojektā ba Utermiņš A L A dalībai A ZD B u ERED AR ĪDZ UNU adiesniegšanas ī d a N Ī M A T D l ī A D t M N D L I D B DA NU ti S īva UN SA ĪDZ MI JAU Valka. ĪB ĪDZ JAU kti S va L MI EK TĪVA NU a da unK TDARI!” R J SA LĪD I A k a P SA ĪVA s JA kti S “PROTI A B z k t Z Ilze Leicāne A J I U L NU S Limbaži. Sabīne T Namniece īd I A AR A L as oje iatī RO ICIA JA Sad NU AD LĪD JAU roje icia A(info_mesnakotnei@inbox.lv) S A UM bīb KTI IAT iņa roje A K L (ilze.leicane@gmail.com) P U V V U r E A V ņ c Ī M D i P Ini T UN ar P tīva NU SA IATĪ JE NIC E Z JA TI S ĪVA ņas s P E In IŅ ROJ IATĪ s JA ZIŅ E S E IN ņas jekti tīva Z s O d s I S Z P NIC ņa JA Sa PR E Zi Pro icia J E TĀT EDZ E Alūksne.

KS ā t e nicia JAU KTI INIC KSE ā t e DZE ŅA JEK CIAT E Zi t ā t e EDZ Rīga.

E s S Z i S I A S i Santa Krastiņa t I Ilze A a kt E S ED PR l i t I n S OJE ZE R a l i ERE ZI PRO INI KS a l i PIER (santa.krastina@homoecos.lv) ER (jauniesi.abjc@gmail.com) KS tZvejniece AK ĀT E ZE SE Z RAKCēsis.A LBaiba Āboliņa I E e P e s ZE I AS A j R R T A P I Z A a R E D A P u D E E o u P R U P Ņ Ā A T R I S P a K D ā r u S E Z T ĪBA A P l i t P P LĪB k t E K TE P LIT aAlma Brinkmane k t bībJūrmala.

RE LĪB A k t ba ZI E S L I IER PRA lība K(bbabolina@gmail.com) ED ZIŅ PRO D R A b E A R A E A I ī E A ī E A R a l E P I A P I A S a b P U T a ĪB I A PI D ĪB I A AKlinta TĀ ER RB Eigenfelde ar (alma.brinkmane@gmail.com) Sigulda.

LĪB k t u a PIE AKS E S A T U RB ĪDZ UM ība RAK I TĀ ĪBA ĪDZD NUM dar lība A L I A PI DAL NUM Sad īdzd K T ĪBA LĪBA īdzd UM(klinta.eigenfelde@inbox.lv) E D R A RB Rudīte A Lsoli paRsolim P kā L video Nir praktiska B b pamācība, L Muraševa L AU i Sa da T U ĪB DZ AU ktSaldus.

A a L UN SA DZD MI A rbīb a P I TĀT EDZ i I D A r U Šie a A D a Ī M (rudite.muraseva@gmail.com) a I A J A d A Ī J B t z b T U DA ĪV v Z v K e U da līb A L IER AK JA KT Rīga unLRīgas Nreģions.

SA TĪVpareizi veidlapasTun as a projektu s Jaizpildīt alī pieteikumu jek Līd I A DAR VA L ņas Proj ciatī UNU SAD LĪD ciatī AS • JGinta a K SA A A a E S I U A a d Salmiņa (ginta.salmina@gmail.com) V o I A ņ Ī r i i tiešsaistē. Ī z Pašlaik i a UM A A ti S dzd K T U A P PR i ņ ktās i A IC Ziesniegt I t C O T I I J i P A T www.jaunatne.gov. n v I n J d Ņ Z s I ī T Z I R ī A T N I • Eduards Gaušis (eduards@klubsmaja.lv) V A ī I E Ī Alīna L P ICI A BĪB ĪBA t u a K E INvideoSpar je Erasmus+/Jaunumi E Ankudoviča Z E t e s ciat UN TI S ICI SE ā t e ZE AS JEK ATJelgava. as ojek a L UM JEpieejami I o Z lv sadaļā a L E r S ņ S N i I R K (alina_ankudovica@inbox.lv) N K v K A P atī AU RO DZ K E E IN RA a l i t RED ZIŅ PRO NIC RED AKS T E E I A i t ā E In S J Zi s Pr iatīv NUM DA ZDA I A k a J R apmaiņas projektu, Eiropas Brīvprātīgā i E P J RA t e s Jauniešu l Z I E O P Ā E P Z c S R A Z Jaunatnes a t u PIE KSE E S ZE a PI a PR L I T RED AKS ā t e Inic JAU I SA LĪD UM Sad S PIEdarbinieku A kaģentūra PR RED programmu mobilitāIni projektu ā darba ŅA starptautisko A unT EJaunatnes t u REDir pagarinājusi B I B Ī Ī k S pašvaldību lēmuma un ar to apstipA Z Ņ E l i t ZEtes projektu L ba RA TĀT RED bīb līb U A Bauska.

Laizpildīšanu.

Aveidlapu I I pieteikumu E ī l i t DZE AS JEKT ĪVA JAUN jekti nic I PRJirgensone Ā E A I PIE Solvita A E P A B D Z T a b P T P a I Ī I M T E S r I A r (jirgensone.solvita@gmail.com) T D E rināmā esošās situācijas apraksta iesniegšanas terI I D E Ņ A u Ā d L RB Latvija" a AK I T R Z NU da ība A L P Z Facebook SE A"Erasmus+ BA ĪD“PROTI da īdz I A K BĪB LĪB k t IER UM ībkontu ZI PRO ICIA ņas Pro ZE K Ī D R l A a Ī miņu dalībai projektā un DARI!” līdz 2015.

A a L U U N PIE RAKIečeko U B A E P A i L JA i S a D L L S s B N D Aizglītības A 15.ARmaijam.A Aicinām U arbaģentūru T arAValsts a P T Ugada P A KKopā t zd A K T RBĪ kti tīva NUM DAR DZD UMI ība AKS T E S ZE I SE Z ā t e IERE PRA pašvaldību pārstāvjus JA attīstības b V s V d S k d Ī ī Ī D a ī e l a e a R I s t T iņ b MI esamKizveidojuši a A K konsultēties T oj a L Udaļu, IATšo Facebook MI jaADA Proj nicia JAU I SA A LĪ AUN darb a P L I TĀ RED RAK a l i ba P lība T U SA ICIA ar aģentūras rStruktūrfondu i S zlaidvienkopus ņa ktprofilu, I I C Z E i P v U I K E ī T J T d informētu par dažādiem pieredzes stāstiem, kas S es t Z N E e s par projekta N INjebkādi O E IN E je I lēE I AS JEK IATĪV as J i Sa dalīb T U A A PI BA P A k t u arbī dzda I A RB Sjautājumi Lī NUM JEK rodas U vai ia Asaturu o T Z c K E t r S t AU PR piedzīvoti i a Ņ t K J M Ī ī Z sagatavošanu.

A O D I ā ņ z C ā d n k AK s P projektos.

DZ “Erasmus+” tīv AU RO Dmuma S PR l i t ZE I AS ROJE a l i t IERE E Z PR INI E Zi roje Līd I A K RBĪB DAL UMI i Sa va L UNU ADA T E IERE A PR ā t e nicia S J S P IERE BA u aŽurnāls S E S t P / pavasaris IŅ # 44 E DZ AKS s P tīva UM DA ĪDZ AUN jek ciatī JA TI S LĪD t u a P AK Tjaunatne. gov. lv A TE P LĪ t ED JAUNATNE P ĪB t EI Z i k R k S Ņ N R l S b E A A L K A e J A I Ā R ia E ī A Ā E A L A IE P ni ro Z JAUNUMI

JAUNUMI

S

4

5

JOLANTA SERMĀ, KINTIJA BULAVA Komunikācijas daļas vecākās referentes

GATAVOJOTIES EIROPAS JAUNATNES NEDĒĻ AI

Šī gada 21. martā Eiropas Jaunatnes nedēļas ietvaros Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra organizēja pasākumu “Ideju laboratorija”, kuras mērķis ir iesaistīt jauniešus Eiropas jaunatnes politikas veidošanā. 14 jaunieši no visas Latvijas izstrādāja priekšlikumus Eiropas Komisijai un izvirzīja Sintiju Tarasovu (Cēsis) pārstāvēt Latvijas jauniešu viedokli Briselē.

“Ideju laboratorija”, iesildot Eiropas Jaunatnes nedēļu, norisinājās dažādās Eiropas Savienības valstīs.

Jaunieši visas dienas laikā ģenerēja dažādas idejas un izstrādāja priekšlikumus Eiropas Komisijai, nebaidoties viedokli paust angļu valodā un argumentēt savu risinājumu nepieciešamību. Tika vērsta uzmanība gan neformālās izglītības un ārpus skolas iegūto prasmju atzīšanai,

gan dabas aizsardzībai un cīņai ar bezdarbu un jauniešu pasivitāti.

Ko mūsu jaunieši ierosina mainīt? „Hjūstona, mums ir problēma. NVO netiek uztverti pareizi,” jaunieši Eiropas līmenī vēlas uzlabot NVO zīmolu un stiprināt to nozīmi jauniešu izglītībā un pieredzes sniegšanā. Viņi ierosina Youthpass sertifikātā iekļaut arī pieredzi, kuru jaunieši iegūst jau skolas laikā, darbojoties dažādās nevalstiskajās organizācijās.

Kā jaunieši paši atzina “Ideju laboratorijā” – tikai neliela daļa no visiem jauniešiem ir aktīvi brīvprātīgie. Tādējādi rodas jautājums, kāds ir labākais veids, kā motivēt jauniešus iesaistīt sevi brīvprātīgajā darbā?

Jaunieši ierosina: ``izstrādāt sistēmu, kurā NVO ir iespēja iesaistīt jauniešus savās aktivitātēs, izmantojot mācību programmas un skolās pieejamo informāciju; ``veicināt jauniešu izpratni par ieguvumiem, darbojoties NVO, kas nav orientēta uz peļņu, sniedz personīgo izaugsmi, labumu vietējai kopienai, jaunus profesionālus kontaktus un pieredzi; ``pievērst lielāku uzmanību brīvprātīgā darba būtības popularizēšanai; ``veicināt jauniešu izpratni par labestību un morālām vērtībām; ``paplašināt brīvprātīgā darba iespējas, ļaujot jauniešiem iepazīt savas intereses un saņemot atbalstu no pieredzējušiem vienaudžiem.

Ar Eiropas Komisijas atbalstu jauniešu mērķis ir izstrādāt un apstiprināt brīvprātīgā darba akreditācijas sistēmu un paplašināt Youthpass izmantošanu kompetenču attīstīšanā, darbojoties NVO. Jaunieši uzskata, ka mācību programmās ir jāiesaista NVO, kas nāktu uz skolu un informētu par jauniešu iespējām iesaistīties.

Žurnāls JAUNATNE # 44 / pavasaris

Cēsiniece prezentē jauniešu viedokli Briselē Paši jaunieši izvirzīja vienu dalībnieku – Sintiju Tarasovu no Cēsīm – doties uz Briseli 5. maijā, lai viņa Eiropas Jaunatnes nedēļas laikā prezentētu Latvijas “Ideju laboratorijas” izveidotos ieteikumus NVO nozīmīguma atzīšanā.

“

“Hjūstona, mums ir problēma. NVO netiek uztverti pareizi,” jaunieši Eiropas līmenī vēlas uzlabot NVO zīmolu.

Eiropas Komisija pirmo reizi Eiropas Jaunatnes nedēļas ietvaros ir izveidojusi iniciatīvu, kuras ietvaros jaunieši var izteikt savu viedokli, kas tiks uzklausīts Eiropā – augsta līmeņa vadītāju tikšanās laikā.

Dažādu valstu “Ideju laboratoriju” rekomendācijas ir pie­eja­mas Eiropas Jaunatnes portālā (http://europa.eu/youth/index_lv). Arī tu līdz 30. jūnijam vari balsot par labākajām idejām, kā uzlabot jauniešu dzīvi Eiropā.

Kādēļ jauniešiem ir vajadzīgi pašiem savi pasākumi? “Šādi pasākumi vajadzīgi, jo jaunieši var izteikt savu viedokli un to bieži vien arī uzklausa,” Edgars.

“Pasākumi jauniešiem ir vajadzīgi, lai jaunieši saprastu, ka viņu viedoklis ir svarīgs,” Ramona. jaunatne. gov. lv

“Tāpēc, lai jaunieši justos uzklausīti,” Eduards.

“Lai uzlabotu gan savu, gan citu ikdienu,” Anna.

“Lai iemācītos izteikt savu viedokli, lai varētu to darīt tad, kad tas ir patiešām svarīgi,” Edmunds.

“Tā ir brīnišķīga pieredze paplašināt sevi kā personu un iegūt jaunu pieredzi, kas vienmēr ir noderīgi,” Roberts.

“Lai jaunietis nesēdētu pie datora, bet lietderīgi aizpildītu savu brīvo laiku,” Mārtiņš.

“Šādi pasākumi ir svarīgi, jo viss sastāv no maziņā un maziņo saliekot kopā, izveidojas kaut kas liels,” Jānis. “Šādi pasākumi ir vajadzīgi, lai jaunieši savā starpā var iepazīties, iegūt jaunus draugus un apmainīties ar pieredzi,” Enija.

“Lai nesēdētu pie televizora vai vakariņu galda un teiktu, ka viss ir slikti, bet, atnākot uz pasākumu, kopā ar jauniešiem apspriestu, kas tieši ir slikti un ierosinātu, ko mainīt, lai kļūtu labāk,” Paula.

Eiropas Jaunatnes nedēļa ilga no 27. aprīļa līdz 10. maijam.

6. maijā Augsta līmeņa debatēs Briselē Latvijas jauniešu viedokli prezentēja Sintija Tarasova.

Youthpass ir starptautisks sertifikāts, kurā Eiropas līmenī tiek atzītas jauniešu iegūtās un uzlabotās kompetences, piedaloties programmas “Erasmus+: Jaunatnes darbībā” projektos.

GATAVOJOTIES EIROPAS JAUNATNES NEDĒĻ AI

Es nebaidos runāt

6

7

KINTIJA BULAVA Komunikācijas daļas vecākā referente

INTERVIJA

Sarunājoties ar Almu Brinkmani – Jūrmalas jaunatnes lietu speciālisti – ir grūti noticēt, ka viņa, uzsākot mācības vidusskolā, teikusi: “Es šeit neesmu nākusi draudzēties, bet gan mācīties.” Kā viņa no diezgan sevī noslēgtas jaunietes kļuvusi par aktīvu jaunatnes lietu speciālisti? Kādēļ atvadījusies no sava sapņa iegūt Nobela prēmiju dabas zinātnēs un ko vajadzētu mainīt izglītības sistēmā, lai tā būtu piemērota arī tiem jauniešiem, kuri šobrīd labprātāk izvēlas bastot skolu? Uzzini turpinājumā…

Kā jūties kā jauniete mūsdienu Latvijā?

Man grūti uz šo jautājumu tik viennozīmīgi atbildēt, jo jādomā par to robežu, kurā brīdī esmu jauniete, kurā – jaunatnes lietu speciāliste un kurā – pieaugušais. Esmu vecāka par 18, strādāju algotu darbu, tātad esmu pieaugušais. Bet pēc Latvijas likumdošanas joprojām esmu jauniete. Kā jauniete, Latvijā jūtos ļoti labi. Jauniešu dzīve Latvijā ir tik piepildīta! Notiek tik daudz kā interesanta, bet ir arī skumīgi, jo Latvijā jauniešus

vēl tik ļoti neatbalsta kā citviet pasaulē. Latvijā daudz tiek runāts par pensionāriem kā atsevišķu sabiedrības grupu, bet arī jaunieši ir atsevišķa sabiedrības grupa, no kuras lielā mērā atkarīga nākotne. Nevajag uz mums skatīties kā uz grupu, kas ir jauna un tāpat jau neko nesaprot. Jā, varbūt mēs domājam citādāk, bet saprotam. Esmu tā paaudze, kas dzīvojusi tikai mūsdienu Latvijā. Nekad neesmu piedzīvojusi Padomju gadus. Oficiāli tajā periodā esmu dzīvojusi 10 dienas, bet neko no tā neatceros. Mēs

esam tie jaunieši, kuri vistīrākā veidā ir neatkarīgās Latvijas sastāvdaļa. Pamats, uz kuru veidot mūsdienu Latviju.

Kam jānotiek, lai jauniešos vairāk ieklausītos?

Arī mums – jauniešiem – jāapzinās, ka esam gudri un mums jāparāda sava gudrība. Mēs nevaram neargumentēti bļaustīties. Mums jāmācās iekļauties mūsdienu sabiedrībā un jāmācās pasniegt savu viedokli argumentēti. No otras puses, gribas, lai arī sabiedrība panāk jauniešiem pretī. Piemēram, ļoti daudz runā par politisko līdzdalību un to, kādēļ jaunieši nepiedalās vēlēšanās. Bet neviena politiskā reklāma nav vērsta uz jauniešiem. Visi domā, ka jaunieši jau tāpat neko nesaprot, viņi ies un nobalsos par kaut kādu Kaimiņu. Gribētos, lai sabiedrība redz jauniešus un pieņem mūs kā līdzvērtīgus. Tas ir laika jautājums, bet šī sadarbības veidošanās jau notiek. Kļūst labāk. Manī ir jaunības maksimālisms, bet to šausmīgi nogalina Latvijas birokrātija. Tā ir tāda, ka galu galā mērķi var sasniegt tikai pēc diviem gadiem.

Žurnāls JAUNATNE # 44 / pavasaris

Ko tu domā ar vārdu birokrātija? Vai daudzos papīru kalnus?

Jā, arī papīrus. Strādājot pašvaldībā, rodas ideja, kuru īstenot. Tai vajag finansējumu, bet finansējums nav ielikts šī gada budžetā. Tad, lai īstenotu ideju, ir vai nu jālūdz finanšu līdzekļi no papildus budžeta, vai arī ideja jāieplāno laicīgi nākamā gada budžetā. Tādas lietas ļoti bremzē ideju īstenošanas procesu.

Jauniešiem gribas visu tūlīt un tagad. Ideju ir tik daudz, bet tās ātri pazūd, jo jauniešiem mainās prioritātes. Vienu gadu jaunieši vēlas būt aktīvi, bet nākamajā gadā viņi vēlas veidot ģimeni vai grib pievērsties tikai studijām.

Mums jāmācās no jauniešiem paņemt maksimumu, kamēr viņi ir jauniešu centrā.

Kā tu pati nokļuvi līdz Jūrmalas domei un līdz jaunatnes lietu speciālistes amatam?

Nokļuvu diezgan interesantā ceļā. Stāsts jāsāk ar to, ka laikā, kad mācījos Jūrmalā, likās, ka

jaunatne. gov. lv

skolas pašpārvalde ir nekam nederīgs pasākums. Jūrmala man arī nemaz neinteresēja. Gribēju ātrāk tikt prom no pilsētas. Sāku studēt Rīgā. Kļuvu aktīvāka.

Iesaistījos studentu pašpārvaldē. Un nokļuvu apmācībās par jaunatnes politiku un jaunatnes interešu aizstāvību. Tajās satikos ar Jūrmalas bērnu un jaunatnes interešu centra direktori.

“

Esmu tā paaudze, kas dzīvojusi tikai mūsdienu Latvijā. Nekad neesmu piedzīvojusi Padomju gadus.

Viņa teica, ka Jūrmalā aizsākas visādas lietas un viņa meklē aktīvu jaunieti, kas vēlētos ar tām darboties.

Tas bija pirms kādiem trīs, četriem gadiem, kad palīdzēju veidot jaunatnes jomu Jūrmalā. Izstrādājām jaunatnes lietu stratēģijas, veidojām jaunatnes domi, Jūrmalas domē tika apstiprināta štata vieta – jaunatnes lietu speciālists, bet es uzreiz pateicu, ka nestrādāšu. Man tik

nopietna darba vieta nav vajadzīga. Studiju laikā ar Erasmus+ starpniecību izmantoju iespēju studēt apmaiņas programmā Dānijā. Tieši caur Dānijā iegūto pieredzi apzinājos, cik jaunieši ir interesanti un cik ļoti man ar viņiem patīk strādāt. Pirms tam mācījos tehnisko zinātni – vides inženieriju. Darbs bija paredzēts ar apkures katliem. Dānijā sapratu – tas nebūs man. Atradu sevi starp jauniešiem. Tā ir mana paaudze, mani cilvēki, kas mani sadzird. Kad ievēroju, ka manī arī ieklausās un ka varu rādīt piemēru, sapratu, ka šī ir joma, kurā gribu darboties. Atgriežoties Latvijā, pabeidzu Rīgas Tehnisko universitāti un pieņēmu darbu Jūrmalā, kur strādāju jau nepilnus divus gadus. Turpinu studijas maģistrantūrā Liepājas Universitātē, Pedagoģijas un sociālo lietu fakultātē. Mana pirmā izglītība ir tehniskais un vides speciālists, maģistrantūrā mācos par jaunatnes lietu speciālistu – karjeras konsultanti.

INTERVIJA

Neformālajā izglītībā atradu sevi

9

Maģistra darbu rakstu par brīvprātīgo darbu jauniešu karjeras izvēlē. Esmu liela brīvprātīgā darba fanāte. Tajā saskatu iespējas ne tikai lietderīgi pavadīt savu brīvo laiku, bet arī gūt sev kādu pievienoto vērtību.

Kā tu vērtē savu profesijas un darba atrašanas ceļu – vai no skolas sola bija viegli iekāpt darba vidē?

Kad beidzu vidusskolu, biju pilnībā pārliecināta, ka vides joma būs manējā. Man bija teicamas atzīmes bioloģijā. Man ļoti labi padevās matemātika. Kā skolēns nesocializējos. Klasē ne ar vienu nesarunājos. 10. klasē aizgāju uz skolu un pateicu, ka esmu uz šejieni nākusi mācīties, nevis draudzēties. Mani nekas cits neinteresēja. Uz universitāti devos ar domu, ka man būs Nobela prēmija vides zinātnē. Šo pārliecību man iedeva skola, sakot – ja esi labs tajos priekšmetos, tad tā joma ir tavējā. Man skolā pietrūka tā saucamo soft skills prasmju apgūšana. Iemācīties runāt, diskutēt, sarunāties ar cilvēkiem. To visu mācījos paralēli studijām, darbojoties studentu pašpārvaldē un studentu padomē. Skolas gados

neformālajā izglītībā neiesaistījos. Redzu, ka šobrīd jauniešiem ir ļoti lielas iespējas dažādām ārpus stundu nodarbībām. Ir jābūt ļoti pret to, lai netiktu tajā ievilkts. Manā laikā (pirms pieciem gadiem) tā nebija. Vai arī šī informācija mani nesasniedza.

Vīlos universitātes sistēmā, bet esmu sevi atradusi caur darbošanos neformālajā izglītībā.

Tieši apmācības par jaunatnes politiku bija manas dzīves pagrieziena punkts. Cik paradoksāli sanāk – jānonāk mazās lietās, caur kurām tik ļoti mainās dzīve!

Tagad nereti jaunieši nāk pie manis un jautā, ko viņiem darīt pēc 12. klases beigšanas. Vienmēr atbildu, lai nesatraucas, galvenais, ir kaut kur iestāties. Ja sēdi mājās, tad iesēdies. Mājās sēžot, atrast savu profesiju nav iespējams. Visu laiku jābūt apritē, jo nekad nezini, uz kurieni dzīve tevi aizvedīs. Visu laiku ir jākustas. Ja sapratīsi, ka šī joma, kuru esi izvēlējies studēt, tomēr nav tavējā, ļoti labi. Zināt to, ko negribi darīt, arī ir ļoti daudz. Tā arī ir mazā uzvara. Nevajag baidīties nonākt nepareizā vietā.

Galvenais uzmanīties, lai aktivitātes neapstājas.

Tā notika ar tevi un vides jomu, kad vienā brīdī saprati, tā tomēr nav tavējā?

Iespējams, man darboties šajā jomā pašlaik nav īstais laiks.

Granulu katlu operatore es gan noteikti negribētu būt. Ik pa laikam domāju, varbūt īstenot vides projektus. Stāstu jauniešiem par ekoloģiju, šīs zināšanas noder.

Redzēs, kā vēl dzīvē tās man noderēs, jo vēl jau viss priekšā.

Negribu aizsēdēties un līdz pensijai strādāt arī jaunatnes jomā.

Mūsdienās jābūt ļoti fleksibliem un visu laiku jāmācās. Tikai tad būsim tas vērtīgais darba spēks.

Galvenais ir mācīties, nebaidīties un izaicināt sevi. Arī tagad domāju – darbā vajadzētu jaunus izaicinājumus, lai neiestājas rutīna.

Man ir mīļš kāds teiciens – ja esi gudrākais cilvēks telpā, tu neesi īstajā vietā. Ir pienācis laiks iet tālāk. Uz citu telpu, kur, iespējams, būsi dumjākais, bet tur būs lielākas iespējas attīstīties.

Ko darāt Jūrmalas jaunatnes iniciatīvu centrā?

Mēs īstenojam dažādus projektus un apmācības. Pēdējā laikā esmu iemācījusies jauniešiem jautāt, ko viņi vēlas, un tad maksimāli viņus pašus iesaistīt idejas īstenošanas procesā. Ja jaunieši vēlas novusa turnīru, mēs taisām novusa turnīru. Ja viņi vēlas nopietnu semināru par nodarbinātību, organizējam semināru. Pielāgojam centra aktivitātes jauniešu vēlmēm.

Kad atvērām jauniešu centru, domājām, kā nu būs, vai jaunieši gribēs uz to nākt. Ielikām mazu sludinājumu pašvaldības avīzē.

Protams, esam arī Facebook un

Žurnāls JAUNATNE # 44 / pavasaris

Twitterī. Bet pie mums nāk arī tādi jaunieši, kas sociālos tīklus nelieto. Jaunieši par centru pastāsta viens otram. Te viņi jūtas droši un nāk darboties. Kad veidoju šo centru, man bija sajūta – radīšu vietu, uz kuru nākt tiem gudrajiem un foršajiem jauniešiem, kas vēlas pēc skolas sevi pilnveidot. Esmu panākusi pilnīgi pretēju efektu. Pie mums nāk ļoti daudz jauniešu no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, kuri negrib vakaros iet mājās. Ir arī tādi, kas ir policijas uzskaitē. Jā, varbūt man ar viņiem ir grūtāk strādāt, bet viņi ir pie mums un varam darboties. Biju cerējusi uz vieglāku dzīvi sev, bet redzu, ka sasniegta tā auditorija, kurai tas visvairāk nepieciešams. Par to man ir ļoti liels prieks. Jauniešu centrs ir Kauguros, kur dzīvo ap 60 % jūrmalnieku. Tas atrodas skolas telpās, kas bija mūsu izaicinājums, vai pie mums nāks?

Bet nāk arī jaunieši no citām skolām. Tas nav šķērslis. Centrā regulāri darbojas ap 70 jauniešu. Lielākā daļa – puišu. Interese ir ļoti liela un prieks, ka varu par to pastāstīt arī Jūrmalas domes deputātiem, parādot, cik centrs jauniešiem ir vajadzīgs.

Ko tu ieteiktu mainīt jaunatnes jomā valsts politikas līmenī?

Redzu, ka esošā izglītības sistēma nav piemērota visiem jauniešiem. Pie manis uz centru nāk ļoti daudz jauniešu, kas kavē skolu. Kāpēc viņi nemācās?

Vai tāpēc, ka ar viņiem ir grūtāk strādāt? Tā nav atbilde! Skolas vidi vajadzētu padarīt draudzīgāku jauniešiem, lai viņiem tajā jaunatne. gov. lv

ir interesanti. Tas, ko varu ieteikt jaunatnes jomā, pašvaldībām tai jānodrošina savs atbalsts.

Jāskatās, lai cilvēki, kas strādā ar jauniešiem, ir no jaunatnes vides, lai šie cilvēki jauniešiem ir uzticības personas, nevis

“

Zināt to, ko negribi darīt, arī ir ļoti daudz. Tā arī ir mazā uzvara. Nevajag baidīties nonākt nepareizā vietā.

mākslīgi izveidotas štata vietas, jo valsts politikas dokumentos tā vajag atskaitīties. Jaunieši tomēr ir dzīvi cilvēki, un viņi sevi meklē. Meklē visneiedomā­jamā­ kajās vietās. Dau­dzi meklē sevi cigaretēs un alkoholā, jo citādāk viņi nemāk. Iemācīt viņiem veidu, ka var atrast sevi arī citur, tas ir jāizmaina. Skolā sevi meklēt

nemāca. Skolā māca teorijas, bet vajadzētu vairāk attīstīt jauniešos socializēšanos, komunicēšanu un darbu pašiem ar sevi.

Vajadzētu stāstīt arī par to, kādēļ jābūt sociāli aktīvam, kādēļ jābūt atbildīgam par to, kas notiek valstī, to, ka arī mēs esam daļa no sabiedrības. Tas man skolā pašai pietrūka. Valsts līmenī vajadzētu jauniešiem padarīt draudzīgāku vidi, bet sabiedrībai – pieņemt mūsu dažādību un trakumus.

Ko tu ieteiktu pašiem jauniešiem?

Gribētu pamācīt, bet nezinu, vai tas ir pareizi. Un tomēr – tās aizliegtās lietas nav aizliegtas tāpat vien. Alkohols un cigaretes nav tas, kur sevi atradīsiet. Jāsniedzas uz sevis pilnveidošanu.

Jāierauga sevī labais. Lai arī kāds būtu tavs sociālais bekgraunds, vienmēr ir iespēja iet tālāk, iet citu ceļu. Nebaidīties iet tālāk un izkāpt no sava pašreizējā brīža. Nereti sabiedrība jaunietim uzliek zīmogu – no tevis jau nekas nebūs, tu esi huligāns un tavs vienīgais ceļš ir uz cietumu. Ja tev to saka sabiedrība – pieaugušais – un ir pieņemts, ka pieaugušais ir gudrāks par jaunieti, jaunietim viegli noticēt, ka tā arī notiks.

Bet vajag iet un nebaidīties. Nebaidīties kļūdīties un sasisties.

Galvenais – turpināt iet.

INTERVIJA

INTERVIJA

8

11

Austrumu partnerības Jaunatnes foruma dalībnieki aicina veidot ciešāku sadarbību starp dažādiem sektoriem INESE PRIED�TE Neformālās izglītības apmācību vadītāja

PASĀKUMS LV PREZIDENTŪR AS IET VAROS

No 9. līdz 11. februārim Rīgā notika Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras koordinētais otrais Austrumu partnerības Jaunatnes forums, kas tika organizēts Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē un Eiropas Komisijas Austrumu Partnerības platformas 4 ‘’Kontaktu veidošana’’ ietvaros.

Forums pulcēja vairāk nekā 260 dalībnieku no aptuveni 30 valstīm, un tā galvenā tēma bija inovatīvi jauniešu bezdarba problēmas risinājumi, uzsvaru liekot uz starpsektoru sadarbību un starptautisko mobilitāti. Pasākumā piedalījās gan jaunatnes darbinieki, gan uzņēmēji, cilvēkresursu speciālisti, gan formālās izglītības iestādēs strādājošie, ministriju pārstāvji, jaunatnes politikas veidotāji, pētnieki un, protams, paši jaunieši. Foruma radošajā, pozitīvas enerģijas pārpilnajā un patiesi starptautiskajā gaisotnē dalībnieki ne vien dibināja jaunas partnerības un attīs-

tīja sadarbības projektu idejas, bet arī guva daudz jaunas informācijas, varēja pilnveidot paši savas kompetences un apmainīties ar labās prakses piemēriem jaunatnes un nodarbinātības jomā.

Viens no foruma dalībnieku galvenajiem uzdevumiem bija, ņemot vērā arī pirms foruma organizētās tiešsaistes konsultācijas rezultātus, izstrādāt rekomendācijas Eiropas Savienības un Austrumu partnerības valstu valdībām un nozīmīgākajiem spēlētājiem, kuru mērķis būtu mazināt bezdarbu jauniešu vidū.

Kādi tad ir galvenie dalībnieku ieteikumi un secinājumi?

Lai mazinātu jauniešu bezdarbu, ir nepieciešama ciešāka starpsektoru sadarbība nodarbinātības politikas veidošanā, īstenošanā un izvērtēšanā, darba tirgū nepieciešamo kompetenču prognozēšanā, prasmju un spēju identificēšanā un attīstīšanā ar neformālās izglītības palīdzību, mobilitātes programmu veidošanā un citās jomās – tiek uzsvērts foruma rezultātā tapušajās rekomendācijās. Eiropas Savienībā un Latvijā jau ir pieejamas daudzas iespējas un finansiāls atbalsts jauniešu nodarbinātības veicināšanai, taču bez vienota redzējuma iesaistīto sektoru starpā daudzi no šiem pasākumiem ir neefektīvi. Ne velti tieši starpsektoru sadarbības veicināšana bieži tiek uzskatīta par galveno uzdevumu, lai atrisinātu bezdarba problēmu.

Latvijā par sadarbības trūku-

Žurnāls JAUNATNE # 44 / pavasaris

mu pat viena sektora ietvaros ir runāts jau gana daudz, taču vēlēšanās sadarboties aug ļoti lēnām. Kā to mainīt? Jebkura pašvaldība, iestāde, organizācija, uzņēmums var būt tas, kas sper pirmo soli, piedāvājot ideju jauniešu bezdarba problēmas risināšanai un aicinot to īstenot kopā. Kaut arī šobrīd daudzas Eiropas valstis skar bezdarbs, arvien vairāk darba devēju nespēj atrast darbiniekus ar darba veikšanai nepieciešamajām kompe­ ten­cēm. Eksperti prognozē, ka

nākotnē šī problēma tikai augs.

Jauniešu centru un organizāciju aktivitātes un apmācības nodarbinātības, profesionālās izaug­ smes jomā ir mazāk lietderīgas, ja netiek ņemtas vērā vajadzības un prasības darba tirgū. Arī formālā izglītība būs nekvalitatīva un darba tirgum neatbilstoša, kamēr vien paši darba devēji un to labākie speciālisti neiesaistīsies mācību programmu iniciēšanā, veidošanā un vadīšanā.

Tāpēc foruma dalībnieki aicina visus ar jauniešiem strādājošos vairāk runāt un diskutēt ar profesionāļiem no citām nozarēm un citiem sektoriem, kā arī vairāk iesaistīt viņus savās aktivitātēs, lūgt atgriezenisko saikni un aicināt informēt par aktuālākajām vajadzībām un iespējām darba jaunatne. gov. lv

tirgū – pašiem risināt savas jomas problēmas, nevis gaidīt, kad risinājumus nodrošinās kāds cits.

Rekomendācijās arī uzsvērts – gan formālajā izglītībā, gan darba tirgū šobrīd visbiežāk netiek novērtētas tās kompetences, ko jaunieši apgūst ar neformālās mācīšanās, brīvprātīgā darba un starptautiskās

“

Jebkura pašvaldība, iestāde, organizācija, uzņēmums var būt tas, kas sper pirmo soli, piedāvājot ideju jauniešu bezdarba problēmas risināšanai. mobilitātes palīdzību. Visiem kopā ir jāpaveic vēl ļoti daudz, lai veicinātu izpratni par neformālo izglītību un ieguvumiem, ko tā sniedz. Citādi jaunieši daudz ceļo, gūst lielisku pieredzi, taču bieži nespēj formulēt ieguvumus no šīs pieredzes tādā formā, lai tos novērtētu arī darba devēji.

Tāpat ir nepieciešami pasākumi, lai atbalstītu brīvprātīgo darbu, veicinātu jauniešu uzņēmējdar-

bību, kā arī motivētu darba devējus pieņemt darbā tieši jauniešus, kuri darba tirgū ir ievērojami sliktākā pozīcijā nepietiekamās pieredzes dēļ.

Pilns rekomendāciju teksts ir pieejams foruma tīmekļa vietnē www.youthforum2015.eu. Aicinām ar tām iepazīties un izmantot arī sava ikdienas darba plānošanā – izmaiņas valstiskā un visas sabiedrības līmenī prasa daudz laika, tāpēc negaidi, kamēr tās ieviesīs kāds cits. Sāc jau šodien, un ceram, ka nākamajā Austrumu partnerības Jaunatnes forumā, kas, iespējams, tiks organizēts Slovākijā, tieši tu būsi viens no vieslektoriem, kas dalīsies ar savām inovatīvajām idejām, kas ir palīdzējušas mazināt jauniešu bezdarbu tavā dzīves vietā.

PASĀKUMS LV PREZIDENTŪR AS IET VAROS

10

12

13

IEVA NOR A F�RERE Izglītības un zinātnes ministrijas komunikācijas eksperte

JAUNATNES POLITIK A LV

Lai rastu veidus politiskās līdzdalības palielināšanai, 210 jaunieši un politikas veidotāji no visas Eiropas pulcējās ES Jaunatnes konferencē “Jauniešu līdzdalības veicināšana Eiropas demokrātiskajā dzīvē”, kas 23.–26.martā notika Rīgā.

Konferences plenārsesiju un semināru laikā tika izstrādātas kopīgas rekomendācijas, ņemot vērā vairāk nekā 40 000 Eiropas jauniešu ieteikumus. Tie tika apkopoti izvērstā četrus mēnešus ilgā konsultāciju procesā, sauktā par strukturēto dialogu. Par jaunatnes politiskās līdzdalības veicināšanu plānotas diskusijas arī ES Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomē 2015. gada 18.–19.maijā.

Konferenci atklājot, jauniešus uzrunāja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile: “Katra balss un katra iniciatīva ir būtiska. Ir ārkārtīgi nozīmīgi veidot sabiedrību, kas nav vienaldzīga. Konferences dalībnieki ir izstrādājuši ieteikumus, ar kuriem es kā ministre, kas

atbildīga par jaunatnes lietām un kā jaunatnes jomas ministru padomes priekšsēdētāja Latvijas prezidentūras laikā, vēlos iepazīstināt kolēģus ministru padomē maijā.”

Jauniešu skaits, kas piedalījās vēlēšanās Eiropā 2014. gadā, bija satraucoši zems — balsoja tikai 28% jauniešu vecumā līdz 25 gadiem. Plaisa starp institūcijām, to pārstāvjiem, politiskajām partijām un gados jaunajiem Eiropas pilsoņiem pieaug. Lai nodrošinātu jauniešu pilnīgu iekļaušanu sabiedrībā, ES un tās dalībvalstīm ir jādara vairāk. ES Jaunatnes konference Rīgā veidoja ietekmīgu platformu jaunu cilvēku politiskajai ietekmei, taču aktīvie jaunieši cer, ka Eiropas Komisija un pārējās iesaistītās

puses rūpīgi uzraudzīs un vērtēs, kā jauniešu izvirzītās prioritātes atspoguļosies Eiropas politikā.

Jaunieši – Eiropas galvassāpes un cerība “Jaunieši ir mūsdienu Eiropas galvassāpes un cerība. Mēs kā jaunieši spējam dot Eiropas Savienībai cerību uz ilgtspējīgu attīstību. Bet mēs arī varam būt kā galvassāpes, jo pieprasām, lai Eiropas Savienība ar mums rēķinās. Un dažreiz tas var būt sarežģīti abām pusēm. Tomēr atvērtā, aktīvā savstarpējā dialogā mēs varētu pārstāt būt galvassāpes un saglabāt nākotnes veidošanas, cerības lomu Eiropai,” tā jauniešu vietu un lomu uz Eiropas politiskās skatuves redz Pers Markus Rismans no Zviedrijas.

“Sociālā vide un komunikācija mūsdienās ir stipri mainījusies. Jaunieši ir ļoti aktīvi virtuālajā vidē, sociālajos medijos – feisbukā, tviterī. Jauniešus iespējams sadzirdēt, tieši pateicoties šiem medijiem. Tas nav ierastais veids, kā paust viedokli, kā tas bija agrāk. Un te rodas problēmas, jo politiskās partijas saņem nepareizi strukturizētus ziņojumus. Tie tiek apspriesti sociālajos medijos, kurus partijas neuztver nopietni. Viedokli paust sociālajos medijos ir viegli, bet kas notiek tālāk ar šo ziņu, – tas nav skaidrs,” bažījās Stefānija Darmanina no Maltas, apspriežot jauniešu iesaistīšanos politisko lēmumu pieņemšanas procesā.

Žurnāls JAUNATNE # 44 / pavasaris

“Jāsaprot, ka ārpus šīs konferences telpām ir ļoti daudz citu jaunu cilvēku, kas nekādi nav iesaistīti politiskajā kustībā un pilsoniskajā līdzdalībā. Viņiem nav pieejas šādiem pasākumiem un instrumentiem, un atrisinājums nav meklējams arī Briselē. Šīs problēmas jārisina lokālā mērogā. Tie, kas iesaistās, ir brīvprātīgie, kas izrāda savu uzticību un atbalstu. Bet mums kā institūcijai ir jāsaprot, kā iesaistīt pārējos, lai veidotos adekvāts dialogs,” Eiropas Parlamenta viedokli pauž Silvia Kosta, EP Kultūras un izglītības komitejas vadītāja.

Ieteikumi Konferences delegāti rosināja īstenot dažādus pasākumus vietējā, reģionālā un Eiropas līmenī, piemēram: ``dalībvalstīm vajadzētu turpināt attīstīt vai iekļaut mācību programmās pilsonisko izglītību visos formālās izglītības līmeņos, piešķirot vietējo, valsts un Eiropas perspektīvu; ``īstenojot pārredzamas, ilgtspējīgas un atbalsta struktūras un sniedzot finansiālu atbalstu, vietējām, reģionālām un valsts iestādēm vajadzētu nodrošināt pilnīgu nevalstisko organizāciju dalību lēmumu pieņemšanas procesā jautājumos, kas skar jaunatnes politiku; ``ES iestādes un dalībvalstis tiek mudinātas sagatavot starpnozaru iniciatīvas ilgtermiņa sadarbībai visos jaunatne. gov. lv

līmeņos ar jaunatnes darbiniekiem un nevalstiskajām organizācijām ar mērķi nodot zināšanas un attīstīt politiskās līdzdalības kompetences visiem jauniešiem, it īpaši jauniešiem ar ierobežotām iespējām.

Turpmākas diskusijas par jauniešu politiskās līdzdalības veicināšanu veiks Luksemburgas prezidentūra 2015. gada otrajā pusē.

“

Jauniešu skaits, kas piedalījās vēlēšanās Eiropā 2014. gadā, bija satraucoši zems — balsoja tikai 28% jauniešu vecumā līdz 25 gadiem.

Latvijas Jaunatnes padomes izpilddirektore Inese Šubēvica konferences laikā pauda nepieciešamību arī Latvijas jauniešiem aktīvāk iesaistīties jaunatnes politikas veidošanā: “Izstrādātās rekomendācijas pub­licēsim mūsu tīmekļa vietnē www.ljp.lv. No maija līdz augustam aicināsim ikvienu jaunieti Latvijā komentēt izvirzītos priekšlikumus, lai tālāk tos iesniegtu Eiropas Komisijai.

Ir jāsaprot, ka darbs, ko darām, ir vērsts uz labāku Eiropu, labāku Latviju nākotnē.”

Par ES Jaunatnes konferenci ES Jaunatnes konference notiek ik pēc sešiem mēnešiem.

Konferenci Rīgā organizēja Izglītības un zinātnes ministrija

sadarbībā ar Eiropas Komisiju, Eiropas Jaunatnes forumu un Latvijas Jaunatnes padomi. Konferencē, kas ir Latvijas prezidentūras jaunatnes jomas stūrakmens, skatīti veidi, kā audzēt jaunatnes polisko līdzdalību, pielāgojot mācību programmas, sekmējot līdzdalības kultūru skolās, palielinot sadarbību starp dažādām ieinteresētajām pusēm, stiprinot jaunatnes darba lomu u.c.

Strukturētais dialogs Piecus mēnešus pirms ES Jaunatnes konferences tika veiktas izvērstas sarunas ar vairāk nekā 40 000 jauniešiem un politikas veidotājiem visās ES valstīs. Šo procesu dēvē par strukturēto dialogu, un tas sniedz vienotu analīzi par Eiropas sadarbības prioritātēm, to īstenošanu un turpmākajiem pasākumiem jaunatnes jomā.

Eiropas Jaunatnes forums Eiropas Jaunatnes forums ir platforma, kas pārstāv 98 jauniešu organizācijas, tādējādi aizstāvot kopīgās intereses desmitiem miljonu jauniešu visā Eiropā, apvienojot valstu jaunatnes padomes, kā arī nevalstiskās organizācijas.

Latvijas Jaunatnes padome Latvijas Jaunatnes padomi 1992. gadā dibināja 15 jauniešu organizācijas. Tā ir jumta organizācija 33 nevalstiskajām jauniešu un bērnu organizācijām Latvijā.

Pilns rekomendāciju teksts angļu valodā skatāms: http://www.izm.gov.lv/images/presidency/Joint-recommendation_26032015.pdf

JAUNATNES POLITIK A LV

Jaunieši konferencē izstrādā rekomendācijas ES ministriem

15

Paaugstini savas zināšanas SALTO apmācībās KINTIJA BULAVA Komunikācijas daļas vecākā referente

TAVAS IESPĒJAS STARP TAUTISK A JĀM APMĀC�BĀM

Vai zināji, ka SALTO Resursu centrs darbojas jau kopš 2000. gada un tā mērķis ir sniegt atbalstu Eiropas Komisijas programmai “Erasmus+: Jaunatne darbībā” (līdz 2014. gadam – “Jaunatne darbībā”)?

SALTO Resursu centrs regulāri rīko starptautiskas apmācības dažādās interešu sfērās. Tajās var pieteikties ikviens interesents, kurš atbilst izsludināto apmācību norādītajai mērķa grupai. Visas izmaksas par dalību apmācībās (ceļa izdevumi un uzturēšanās izmaksas) sedz Eiropas Komisija. Dalībniekiem no Latvijas jānodrošina līdzmaksājums 28,46 eiro apmērā. Ar aktuālo apmācību sarakstu var iepazīties SALTO Resursu centra tīmekļa vietnē www.salto-youth. net, kā arī Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras tīmekļa vietnē http://jaunatne.gov.lv/.

Lai uzzinātu vairāk par SALTO apmācībām un to, kādu pieredzi tajās var iegūt, iztaujājām Ati Ķeņģi, biedrības “Piedzīvojuma Gars” pārstāvi. Viņš šogad marta sākumā piedalījās apmācību kursā “Runā! Klausies!”, kas norisinājās Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā. Apmācības tika rīkotas, lai veicinātu jauniešu dalību lēmumu pieņemšanā.

Kā uzzināji par SALTO apmācībām?

Par apmācībām Budapeštā uzzināju, vēloties izprast nacionālās jaunatnes padomes darbību. Tikai nesen ar biedrību “Pie-

dzīvojuma Gars” pievienojāmies Latvijas Jaunatnes Padomei, tā īsti līdz galam neizprotot tās darbību un noderīgumu. Tāpēc gribējās uzzināt, kā citur Eiropā funkcionē jaunatnes padomes.

Ja gribas uzlabot savu izpratni par jaunatnes darbu vai apgūt kādas noderīgas prasmes organizācijas veidošanā, mēdzu atvērt jaunatne.gov.lv un skatīt, kas aktuāls. Tā sanāca ieraudzīt šo treniņkursu par jauniešu dalības lēmumu pieņemšanā stiprināšanu. Par pašu SALTO biju jau lasījis, kad tikai sāku saprast, ko nozīmē “Erasmus+” jaunatnes jomas projekti.

“

Noskaņojāmies uz lomām un apspriedām lielos vārdus – demokrātija, līdzdalība, atbildīga pilsoņa ideja, un ko īsti varētu nozīmēt līdzdalība.

Vai bija viegli pieteikties SALTO apmācībām?

Pieteikšanās caur linku uz SALTO lapu bija ērta: daži jautājumi, nosūtīts un darīts. Jāpagaida atbilde un drīz jau esi apstip-

rināts… Tad iegādājies biļetes, gribi, pie reizes var izbaudīt arī pilsētas kultūru un pasakaino panorāmas skatu no Budapeštas Eiropas Jauniešu centra pēdējā stāva. Skaisti.

Kā notika pašas apmācības?

Apmācības sākās ar dalībnieku dažādības izprašanu caur interaktīvu jautājumu atbildēšanu un savstarpēju sarunu un dalīšanās ciklu pirmā vakara garumā.

Bija arī uzkodas un atsvaidzinoši dzērieni.

Mēs bijām no vairāk kā 14 valstīm. Pat nemēģināju saskaitīt precīzi. Arī cilvēku darbības jomas bija ļoti bagātīgas: no jaunatnes darbiniekiem līdz pamesto namu apdzīvošanas māksliniekiem un politiskajā vidē dziļi iegrimušajiem. Apziņa, ka būs lieliski un izaicinoši izprast šo dažādību, tikai pastiprinājās.

Otrajā dienā turpinājām aktīvi strādāt ar mūsu mācīšanās mērķu apzināšanos, tēmas aktuālo lomu un ideju vienoto izpratnes celšanu. Jaunietis, lēmumu pieņēmējs pozīcijā un opozīcijā, nevalstiskā sektora pārstāvis un daudzu citu lomu izpratni. Noskaņojāmies uz lomām un apspriedām lielos vārdus – demokrātija, līdzdalība,

Žurnāls JAUNATNE # 44 / pavasaris

atbildīga pilsoņa ideja, un ko īsti varētu nozīmēt līdzdalība.

Ik vakaru tikāmies, lai apspriestu apgūto mazajās grupās, kas palīdzēja ar neskaidrajiem jautājumiem. Starp šiem cilvēkiem guvu vislielāko izpratni par politisko instrumentu, ko apguvām apmācību turpinājumā, arī strukturētā dialoga procesiem.

Patīkami būt starp aizrautīgiem, kompetentiem cilvēkiem. Protams, pats dalījos ar savu āra dzīves piedzīvojumu organizācijas veidošanas pieredzi.

Turpmākajās dienās bija vērienīga simulācijas spēle ar cīņu starp uzņēmējiem, ar lielveikala ēkas izmantošanas ideju un jauniešu centra atjaunošanu tā vēsturiskajā ēkā pēc jaunatnes darba pagrimuma, kas noslēdzās kādā iedomātās pilsētas publiskajā apspriedē pie pilsētas mēra.

Cīņas bija spraigas, kaut arī tikai simulētas. Vēlāk bija līdzīga simulācijas spēle par strukturētā dialoga ieteikumu sagatavošanas papīru un ideju bīdīšanas procesu pusotra gada garā prezidentūras cikla ietvaros.

Daudz laika pavadījām, izprotot motivāciju jauniešu, mūsu pašu un lēmumu pieņēmēju dzīvēs, kā arī izpratām praktiskos uzdevumos jauniešu iespējošanas (empowering) ideju un online iesaistes rīku piedāvājumu.

Speak! Listen! Café bija lokāli organizēta paneļdiskusija ar vietējo politiķi, jauniešiem, jauniešu organizācijām par strukturētā dialoga nozīmīgumu, kur lieliski varēja novērot jauniešu attiecības ar politiķiem, jo politiķim aizejot, jaunieši izvērsa diskusijaunatne. gov. lv

ju par politiķa uzklausīšanas un rīkošanās prasmi. Visā visumā lieliska iespēja pavērot un iesaistīties vietējā strukturētā dialoga īstenošanas procesā.

Pēdējās dienās trenējāmies, kā rezultātus pārnest savās kopienās.

Ko jaunu uzzināji?

Uzzināju bezgala daudz jauna neformālās sarunās ar citiem dalībniekiem – piemēram, kā radošo industriju pat anarhistisko ideju pārstāvji apdzīvo neizmantotas Berlīnes ēkas. Savstarpējās spēlēs apzinājāmies cilvēku nevēlēšanos uzņemties varu pār otru cilvēku, ja to viņam piedāvā “uz sitiena”. Uzzināju arī par jaunatnes padomju darbību citās valstīs un līdzīgo izaicinājumu risināšanu. Varētu pat teikt, ka uzzināju, ko nozīmē strukturētais dialogs Eiropas Savienības līmenī caur simulācijas spēli, kur biju Latvijas prezidentūras pārstāvis. Apguvu to lielākoties, jo uzdevu daudz jautājumus citiem un palaimējās sēdēt blakus tādiem cilvēkiem, kas spēja atbildēt. Dzirdēju, ka citi, kuri vairāk pakļāvās simulācijai, un jautājumus neuzdeva, no spēles tik daudz neguva. Iemācījos arī

to, ka tas, kā jauniešus iesaistīt lēmumu pieņemšanā, ir atkarīgs tikai no mūsu organizācijas un citu struktūru radošuma.

Kas ir būtiskākās atziņas, kuras guvi un kas noderēs arī darbam turpmāk?

Sapratu, ka šādos treniņos ļoti būtiski ir uzdot jautājumus, nevis gaidīt, kad informācija tiks ielikta tieši prātā. Man patika arī simulācijas spēles. Caur tām var vieglāk izprast diezgan sarežģītos politiskos procesus, jo pašam ir iespēja iejusties politiķu, pilsētas mēru vai žurnālistu lomās. Noteikti izveidošu līdzīgas simulācijas spēles jauniešiem, ar kuriem darbojamies.

Ko tu ieteiktu citiem, kas plāno piedalīties SALTO apmācībās?

Pirms braucat, izlasiet grāmatu par tēmu, tas palīdzēs. Pats lasīju mākslas vēsturi, lai labāk izprastu izcilības ideju. Bet var izlasīt arī kaut ko par Eiropas Savienības instrumentiem, “Eramus+” vai jebko citu, kas saistīts ar politiku. Tad vairāk būs uz ko reflektēt, jo, šķiet, treneri deva tāda veida uzdevumus, lai mēs augtu, apmainoties ar zināšanām starp citiem dalībniekiem.

Par SALTO Resursu centru ``SALTO ir saīsinājums no frāzes angļu valodā “Support, Advanced Learning and Training Opportunities”, kas latviešu valodā nozīmē “Atbalsts un paplašinātas mācību iespējas”. Tas ir tīkls, kurā ir astoņi resursu centri, kuri darbojas Eiropas jaunatnes prioritāšu jomās, atbalstot Eiropas Komisijas programmu “Erasmus+: Jaunatne darbībā”. ``Piesakoties SALTO starptautiskajām apmācībām, svarīgi zināt,

ka dalība apmācībās no katras valsts tiek apstiprināta 1 līdz 3 dalībniekiem. Apmācības pārsvarā notiek angļu valodā.

TAVAS IESPĒJAS STARP TAUTISK A JĀM APMĀC�BĀM

14

16

17

REINIS GRĀV�TIS Biedrības “Patvērums “Droša māja”” brīvprātīgo koordinators un projektu vadītājs

Biedrība “Patvērums “Drošā māja”” jau kopš dibināšanas 2007. gadā izmanto dažādas neformālās izglītības metodes, lai veicinātu legālo imigrantu integrāciju Latvijā, sniegtu atbalstu cilvēku tirdzniecības upuriem un par abām šīm tēmām izglītotu dažādas sabiedrības grupas.

Lai novērtētu mācīšanās procesa veiksmīgumu un tā laikā apgūtās prasmes un iemaņas, nereti tiek izmantota Youth­ pass sertifikāta sagatavošanas metodika. Kāpēc tas ir tik svarīgi, intervijā stāsta brīvprātīgā un apmācītāja Lauma Bauermeistere.

NODER�GI

Kur tu uzzināji par sertifikātu Youthpass *?

Pirmo reizi par Youthpass uzzināju pirms aptuveni četriem gadiem Zviedrijā, kur piedalījos starptautiskā apmācību kursā “Future Workshop for Astipeople”. Pēc apmācībām dalībnieki ar pasta starpniecību saņēma sertifikātu. Toreiz neviens neaicināja apmācību laikā izvērtēt mācīšanās procesu un pievērst uzmanību iegūtajām zināšanām, izmantojot astoņas pamatkompetences**. Tāpēc sertifikātos

bija tikai pirmā daļa***, kas īsi aprakstīja apmācību kursa laikā notikušo, datumus un vietu. Tolaik domāju, ka sertifikātam nav lielas nozīmes, tomēr to pievienoju savam CV ar domu, ka kādreiz var noderēt.

Kā tu iemācījies lietot Youthpass mācīšanās izvērtēšanai un apliecināšanai?

Tālāk ar Youthpass iepazinos apmācību kursos “Conflict Management Training Course” Spānijā un “Volunteers of Future” Turcijā. Tieši Turcijā es pirmo reizi uzzināju par astoņām pamatkompetencēm, to plašāku izskaidrojumu un iespēju ar to palīdzību analizēt iegūtās zināšanas. Tad mācīšanās izvērtēšanai tika atvēlēta viena priekšpusdiena, apmēram trīs – četru stundu garumā. To laikā mēs apguvām pamatkompetences, izmēģinājām savus spēkus to attīstīšanā un sākām aizpildīt katrs sava Youthpass sertifikāta

aprakstošo daļu****, kas bija mūsu brīva izvēle. Piedalīšanās šajā apmācību kursā man deva lielāku izpratni ne tikai par brīvprātīgā darba iespējām, bet arī par Youthpass izmantošanu un vērtību.

Tu esi starptautiskās aktivitātēs ne tikai piedalījusies, bet pati tādas organizējusi. Kā tu Youthpass izmantoji savās apmācībās?

Jā, 2012. gadā kopā ar citiem biedrības “Patvērums “Drošā māja”” aktīvajiem jauniešiem nolēmām izmēģināt roku, īstenojot projektu par cilvēku tirdzniecības tēmām programmas “Jaunatne darbībā” ietvaros. Projekta sagatavošanā iesaistītajiem bija dažāda iepriekšējā pieredze un zināšanas par to, kā un vai vispār vajadzētu dokumentēt mācīšanās procesu. Vienojāmies, ka Youthpass sertifikātus noteikti izmantosim, taču aprakstošās sadaļas aizpildīšanu dalībniekiem atstāsim kā izvēles iespēju.

Žurnāls JAUNATNE # 44 / pavasaris

Kāda bija tava pieredze mācīšanās izvērtēšanas organizēšanā šajā projektā?

Domāju, ka projektu “Choose Your Freedom” mēs īstenojām veiksmīgi, un Youthpass sertifikātus izsniedzām. Daļa dalībnieku tiešām strādāja pie sava dokumenta aprakstošās daļas, izvērtējot savu mācīšanās procesu rūpīgi, savukārt citi izanalizēto uz papīra neuzlika. Pēc projekta beigām man šķita, ka varam arī labāk. Tāpēc izmantoju iespēju un pieteicos apmācībām “Yes Learning”, kas 2013. gada jūnijā norisinājās Vācijā. Šajās piecās dienās bija iespēja gan saprast katras pamatkompetences nozīmi, gan kā orientēties savās zināšanās, gan kā izprast un dokumentēt mācīšanās procesu.

“Yes Learning” laikā mums bija iespēja mācīties no Paula Klostermana (Paul Kloosterman), kurš ir viens no grāmatas “Youthpass Unfolded” autoriem.

Pēc dalības šajās apmācībās spēju patiesi novērtēt Youthpass vērtību un to, cik liela nozīme ir mācīšanās procesa izvērtēšanai, jo īpaši, ja iesaistīti ir jaunieši.

Tagad mēs Youthpass sertifikātu sagatavošanu izmantojam katrā

biedrības “Patvērums “Drošā māja”” jauniešu projektā, savukārt dažādās novērtēšanas metodes pielietojam citu apmācību noslēgšanai.

“

Tolaik domāju, ka sertifikātam nav lielas nozīmes, tomēr to pievienoju savam CV ar domu, ka kādreiz var noderēt.

Tev ir kāds īpašs Youthpass sertifikāts. Kā tas tapa?

2013. gada oktobrī es sāku vienu no savas dzīves lielākajiem piedzīvojumiem – ilgtermiņa Eiropas Brīvprātīgā darba projektu Itālijā 12 mēnešu garumā. Youthpass sertifikāta sagatavošana ir viens no pēdējiem un svarīgākajiem projekta posmiem, jo sertifikātā jācenšas iekļaut zināšanas, kas iegūtas gada laikā, bet neizplūstot desmitiem lapu garos aprakstos. Brīvprātīgā darba laikā es reizi mēnesī tikos ar mentoru, lai pārrunātu ne tikai projekta attīstību, manas iekšējās sajūtas un attiecības ar apkārtējiem, bet arī analizē-

* Youthpass kopš 2007. gada ir sertifikāts par piedalīšanos “Jaunatne darbībā” un “Erasmus+” projektos, kurā ir izklāstītas projekta laikā iegūtās un attīstītās jaunās prasmes un zināšanas. ** Astoņas Eiropas komisijas mūžizglītības pamatkompetences: ``Saziņa dzimtajā valodā, ``Saziņa svešvalodās, ``Matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās, ``Digitālās prasmes, ``Mācīšanās mācīties, jaunatne. gov. lv

tu, kādas jaunas zināšanas un prasmes esmu ieguvusi. Aptuveni mēnesi pēc ierašanās Itālijā piedalījos iebraukšanas apmācībās, kurā viena no svarīgākajām tēmām bija tieši Youthpass izmantošana Eiropas Brīvprātīgā darba projektā. Arī vidustermiņa izvērtēšanas tikšanās laikā, kas norisinājās apmēram sešus mēnešus pēc projekta sākuma, brīvprātīgie izvērtēja jau iegūtās zināšanas un mēģināja definēt mērķus un noteikt, ko vēlētos sasniegt projekta atlikušajā laikā. Latvijā esmu gandrīz pusgadu un esmu pabeigusi savu Youthpass sertifikātu par laiku, ko pavadīju Itālijā.

Vairāk par programmā “Jaunatne Darbībā” un “Erasmus+” ietvaros īstenotajiem projektiem skati biedrības “Patvērums “Drošā māja”” tīmekļa vietnē www. patverums-dm.lv.

``Sociālās un pilsoniskās prasmes, ``Pašiniciatīva un uzņēmējdarbība, ``Kultūras izpratne un izpausme. *** Youthpass sertifikāts sastāv no divām daļām.

Pirmo sertifikāta daļu aizpilda projekta organizators, ietverot pamata informāciju par norises vietu, dalībniekiem, laiku, izmantotajām metodēm u.tt. **** Youthpass sertifikāts sastāv no divām daļām.

Otro sertifikāta daļu aizpilda projekta dalībnieks, iesaistoties mācīšanās procesa izvērtēšanas aktivitātēs individuāli, grupās vai pāros, rezultātā apzinoties apgūtās zināšanas un prasmes, kā arī tās aprakstot.

NODER�GI

sertifikāts biedrībā “Patvērums “Drošā māja””

18

19

SANTA AUZIŅA – STUCERE Ķekavas novada Jaunatnes iniciatīvu centrs

Kā jauniešus, kuri nekur nemācās, nestrādā un nav reģistrēti arī Valsts nodarbinātības aģentūrā, padarīt par sociāli aktīviem sabiedrības pārstāvjiem, kas iegūst profesiju un iesaistās darba tirgū? Tas ir šī gada viens no aktuālākajiem jautājumiem, kuru risināt palīdz Valsts Jauniešu garantijas projekts “PROTI un DARI!”.

Jaunatnes lietu speciāliste no Ķekavas novada Jaunatnes iniciatīvu centra Santa Auziņa – Stucere gada sākumā bija vērtīgās apmācībās, kurās apguva metodes, kā strādāt ar jauniešiem, kas dzīvo ielās. Lūdzām viņu dalīties savā pieredzē.

PR AKTISKI PADOMI

Par jaunatnes darbinieku mobilitātes apmācībām No 17. līdz 23. februārim, pārstāvot Latviju, astoņi jaunatnes darbinieki no pašvaldību struktūrām un nevalstiskajām organizācijām bija devušies uz jaunatnes darbinieku apmācību kursu “Improving youth work across Europe: sharing detached youth work practices” (tulk. Darba ar jaunatni uzlabošana Eiropā: pieredzes apmaiņa darbam ar jaunatni ielās) , kas notika pro-

jektu programmas “Erasmus+” ietvaros. Apmācības norisinājās Daugirdiškē, Lietuvā un tās organizēja Lietuvas organizācija “Politikos tyrimų ir analizės institutas”. Šī apmācību kursa laikā ikvienam no dalībniekiem bija iespēja paplašināt savas zināšanas par darbu ar jaunatni ielās, dalīties pieredzē un apgūt jaunas metodes darbam ar neaktīvajiem jauniešiem.

Valsts līmenī darbu ar jau-

natni nosaka Jaunatnes likums un valsts jaunatnes politikas plānošanas dokumenti. Ir definēts, ka – “jaunatnes politika ir visās valsts politikas jomās īstenojamu mērķtiecīgu darbību kopums, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos.”

Tomēr joprojām aktuāls ir jautājums, kādēļ būtu jāveic darbs ar jaunatni? Atbildi uz šo jautājumu ikvienam no projekta dalībniekiem palīdzēja gūt darba ar jaunatni eksperts no Norvēģijas, Pål Isdahl Solberg: “Mūsdienu sabiedrībā jauniešiem tiek piedāvāts milzum daudz iespēju. Mums kā jaunatnes darbiniekiem ir jāpalīdz jauniešiem šajā informācijas un iespēju gūzmā orientēties. Mēs runājam par jauniešu konkurētspēju un ātrāku iekļaušanos darba tirgū. Tas nav iespējams, tikai un vienīgi apgūstot teorētiskas zināšanas. Būtiskas ir tieši prasmes un vērtības, kas visveiksmīgāk ir apgūstamas tieši neformālās izglītības ceļā, kur būtiskākie spēlētāji ir jaunatnes darbinieki.

Jaunieši, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, ir ierobežoti lēmu-

Žurnāls JAUNATNE # 44 / pavasaris

mu pieņemšanā – viņi nevar piedalīties vēlēšanās. Ja mēs esam viņus ierobežojuši, tad mums arī ir jāuzņemas atbildība par viņu labklājību. Darbs ar jaunatni meklē iespējas sekmēt ikviena jaunieša līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos. Bez šī darba sabiedrībai nav tiesību gaidīt pēkšņu jaunieša līdzdalību līdz ar astoņpadsmito dzimšanas dienas sasniegšanu.”

Latvijas 2015. gada prioritātes jaunatnes politikā Saskaņā ar Latvijas Republikas Jaunatnes politikas valsts programmu 2015. gadam par vienu no vissvarīgākajiem mērķiem ir izvirzīts uzlabot sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu dzīves kvalitāti, sekmēt viņu līdzdalību sabiedriskajos procesos un nodrošināt iespējas iekļūt darba tirgū, pilnveidojot sociālās prasmes, kā arī nostiprinot veselīgā un aktīvā dzīves veida paradumus.

un visu apkārtējo starpā, veicot skaidrojošo darbu par jaunatnes iespējām, un sekmēt jauniešu iekļaušanu vietējā sabiedrībā.

Tādā veidā radot drošu vidi visiem teritorijā dzīvojošajiem, kā arī sniedzot jauniešiem iespēju tikt uzklausītiem, izzinot viņu potenciālu. Apmācību laikā daudz tika runāts, pētīts un strā-

dāts darba grupās pie attieksmes jautājumiem, principiem, prasmēm un vajadzībām, kādas ir nepieciešamas ielu jaunatnes darbiniekiem. Savukārt praktiskajā daļā projekta dalībnieki tika apmācīti, kā reālā vidē, šajā gadījumā Viļņas ielās, veikt teritorijas apsekošanu un kā vislabāk un efektīvāk fiksēt reālo situāciju. Šīs darba metodes pamatuzdevums ir apzināt un izpētīt konkrētu, izvēlētu apvidu, kurā sākotnējie tiek veikta teritorijas apsekošana (mapping). Apsekošanu sākotnēji veic 5 līdz 6 reizes, lai uzskaitītu vietas un aptuveno jauniešu vecumu, novērtētu teritorijas bīstamību.

To laikā tiek veiktas pārrunas ar apkārtējiem (iedzīvotājiem, tuvumā strādājošajiem – pārdevējiem, sētniekiem, u.c.), kas

“

Ja mēs esam viņus ierobežojuši, tad mums arī ir jāuzņemas atbildība par viņu labklājību.

Speciālists tiekas ar jaunieti viņa dabīgajā vidē “Improving youth work across Europe: sharing detached youth work practices” apmācību kurss ikvienam dalībniekam sniedza padziļinātu izpratni par attālināto darbu ar jaunatni ielās, kas vistiešākajā mērā nozīmē, ka jaunatnes darbinieki tiekas un strādā ar jauniešiem tieši tajā vietā, kur viņi atrodas un pulcējas. Šādas sadarbības mērķis ir radīt padziļinātu izpratni par attiecīgajā teritorijā notiekošo, veicināt savstarpēju sapratni un toleranci jauniešu jaunatne. gov. lv

PR AKTISKI PADOMI

Drosmīgs izaicinājums: darbs ar jaunatni ielās

20

21

``Dot jauniešiem iespēju izvēlēties, kādos pasākumos un aktivitātes iesaistīties turpmāk. ``Sadarboties ar jaunatnes darbinieku vai nesadarboties, tā ir jaunieša/–u brīva izvēle un jaunatnes darbiniekam tā ir jārespektē, lai kāda tā arī būtu.

Pirmā pieredze Latvijā Pēc apmācībām Ķekavas ciemā un Bauskas pilsētā notika pirmās šāda veida teritorijas apsekošanas. Abas izpētes tika veiktas sadarbojoties Ķekavas, Viesītes un Bauskas novada jaunatnes lietu speciālistiem, Santai Auziņai – Stucerei, Laurai Liepiņai un Renāram Manuilovam, pēc kurām jau bija iespēja aptvert kopējo situāciju un izvērtēt iedzīvotāju paradumus atsevišķās

Ieguvumi darbā ar jaunatni ielās: ``sniedz visaptverošu skatījumu par situāciju konkrētā teritorijā, ``ļauj maksimāli pietuvoties reālajai situācijai, ``tiek radīta iespēja apzināt ikviena jaunieša potenciālu, ``tiek attīstīta labvēlīga vi­de dažādu paaudžu sa­dar­bībai, ``tiek radīts labvēlīgs pamats izpratnei par darbu ar jaunatni un jaunatni kopumā.

Žurnāls JAUNATNE # 44 / pavasaris

Jauniešiem iespēja piedalīties Latvijas – Japānas apmaiņas programmā Aicinām Latvijas jauniešus piedalīties Starptautiskajā jaunatnes attīstības apmaiņas programmā starp Latviju un Japānu (International Youth Development Exchange Pro­ gram). Apmaiņas ietvaros šī gada rudenī 16 jaunieši no Japānas viesosies Latvijā, lai uzzinātu vairāk par mums un 10 jaunieši no Latvijas dosies uz Japānu, lai labāk iepazītu Japānas kultūru.

Apmaiņas programmas mēr­ ķis ir veidot labāku sapratni un draudzīgas attiecības starp Latvijas un Japānas jauniešiem, tādējādi stiprinot starptautisko sadarbību un dodot iespēju jauniešiem labāk iepazīt un izprast abu valstu kultūru un sabiedrību, kā arī veicināt jauniešu līderību globālā līmenī.

Apmaiņas programmā var pieteikties jaunieši ar labām angļu valodas zināšanām vecumā no 18 līdz 30 gadiem*, kas šobrīd aktīvi darbojas kādā jauniešu organizācijā vai veic citas aktivitātes vietējās sabiedrības labā un kuriem ir vēlme nākotnē turpināt sadarbību ar Japānu dažādās jomās. Potenciālajiem dalībniekiem būs jāpiedalās abās valstīs paredzētajās aktivitātēs un pasākumos, kā arī pēc apmaiņas programmas iegūtās zināšanas un pieredze jānodod plašākai sabiedrībai.

Japānas jauniešu grupa Latvijā viesosies no 5. līdz 22. septembrim, kopā ar Latvijas jauniešiem jaunatne. gov. lv

apmeklējot dažādas organizācijas, valsts un pašvaldības iestādes, piedaloties diskusijās un iepazīstot Latvijas kultūru un vēsturi. Savukārt Latvijas jauniešu grupa pieredzes apmaiņas braucienā uz Japānu dosies no 22. septembra līdz 7. oktobrim, kur kopā ar Japānas dalībniekiem piedalīsies dažādos jaunatnes pasākumos, tai skaitā starptautiskā jaunatnes konferencē un diskusiju forumā, kā arī apmeklēs dažādas vietas, institūcijas un iepazīsies ar Japānas kultūru un tradīcijām.

Visas ar dalību saistītās izmaksas, tai skaitā ceļa izmaksas

uz/no Japānas dalībniekiem no Latvijas segs Japānas valdība.

Lai pieteiktos dalībai pro­ grammā, interesentiem jāaizpilda pieteikuma anketa un jāuzraksta eseja angļu valodā par tēmu “Ideas and experience that I could bring back from Japan and share with my community”.

Pieteikuma anketa, eseja un CV jānosūta uz e-pastu: japana@ jaunatne.gov.lv līdz 2015. gada 1. jūnija plkst. 13:00 (pēc Latvijas laika).

Iespēju Latvijas jauniešiem piedalīties Starptautiskajā jaunatnes attīstības apmaiņas pro­ grammā starp Latviju un Japānu jau sesto reizi piedāvā Japānas valdība sadarbībā ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru. * Dzimšanas datums no 1984. gada 2. aprīļa līdz 1997. gada 1. aprīlim.

PĒDĒJĀ BR�ŽA IESPĒJA

PR AKTISKI PADOMI

ikdienā atrodas šo jauniešu/ jauniešu grupas tuvumā vai ietekmē, lai noskaidrotu viņu ieradumus un apkārtējo attieksmi, kas turpmākajā darba gaitā palīdzēs definēt vajadzības un problēmas.

Kad teritorijas apsekošana ir pabeigta, tālākais jaunatnes darbinieku uzdevums ir veidot saikni ar izvēlēto jaunieti/jauniešu grupu. Kādā veidā jaunatnes darbinieki drīkst ”iedarboties” uz jaunieti!? ``Palīdzēt jaunietim ieraudzīt iespēju perspektīvu, lai mainītu uztveri par apkārt notiekošo. ``Piedāvāt jauniešiem idejas, kā uzlabot savu vidi un attiecības ar apkārtējiem. ``Radīt vēlmi iepazīt tuvāko apkārtni, kurā dzīvo.

vietās, kurās jaunieši tiekas un pulcējas brīvajos brīžos.

Pēc apsekošanas laikā iegūto novērojumu izklāstīšanas Ķekavas novada pašvaldības iestādēm, tika saņemts Sociālo lietu komitejas, Vides dienesta un Izglītības daļas atbalsts programmas izstrādes uzsākšanai “Darbam ar jaunatni ielās”, ar ko nodarbosies Ķekavas novada Jaunatnes iniciatīvu centra Jaunatnes lietu speciāliste, Santa Auziņa-Stucere.

Savukārt Bauskas novada Jaunatnes lietu speciālists Renārs Manuilovs, sadarbībā ar jaunatnes lietu ekspertiem Pauline Grace no Apvienotās Karalistes un Pål Isdahl Solberg no Norvēģijas, plāno organizēt ap­ mācības speciālistiem par darbu ar jaunatni ielās.

22

23

Skolotāji no 11 valstīm Latvijā apgūst mūsdienīgas vēstures mācīšanas metodes

Eiropas Savienības programmu daļas vecākā referente

No 5. līdz 8. martam Rīgā norisinājās starptautisks eTwinning seminārs vēstures skolotājiem no 11 Eiropas valstīm “Mūsdienīga pieeja vēstures mācīšanā”.

iestudētu izrādi, skolēniem labi jāpārzina attiecīgā tēma, līdz ar to arī vairākas reizes jāizlasa teksts un jāsaprot tas. Apgūstamās vēstures tēmas Eiropā ir dažādas – ir valstis (Vācija, Malta, Kipra), kas koncentrējas uz nacionālās vēstures mācīšanu, bet citi pietiekami daudz laika velta arī pasaules vēstures apguvei.

Skolotāji labprāt stundās vairāk izmantotu tehnoloģijas un radošus risinājumus, lai motivētu skolēnus apgūt vēsturi.

ET WINNING PIEREDZE

Mācību metožu apguve, tehnoloģiju izmantošana

Semināra mērķis – pilnveidot skolotāju prasmes aktīva mācību procesa organizēšanā skolā, izmantojot mūsdienīgas mācību metodes un modernās tehnoloģijas.

Skolotāji no Latvijas, Vācijas, Beļģijas, Bulgārijas, Polijas, Slovākijas, Čehijas Republikas, Kipras, Maltas, Francijas un Igaunijas trīs dienu garumā iejutās skolēnu lomā un praktiskās nodarbībās izmēģina dažādas metodes, tehnoloģijas, kā rezultātā izveidoja astoņus eTwinning sadarbības projektus.

Dažādais un kopīgais vēstures mācīšanā Vienā no semināra nodarbībām skolotāji dalījās savā pieredzē un vēstures mācīšanās

specifikā katrā valstī. Kopīgā tomēr ir vairāk nekā atšķirīgā – mācību programmas Eiropā joprojām vairāk orientētas uz faktu apguvi, līdz ar to mazāk laika paliek attīstāmajām prasmēm un tehnoloģiju jēgpilnai izmantošanai. Mācību stundās skolotāju izmantotās tehnoloģijas un pasniegšanas veidi ir dažādi – joprojām populāri ir izmantot PowerPoint prezentācijas un video, bet skolotāji izmanto arī lomu spēles, sociālos tīklus un vēstures dokumentu analīzi. Vēstures skolotājs no Maltas stāstīja, ka stundās izmanto dažādus drāmas elementus, liekot skolēniem iejusties kāda noteikta laika personāžos un attēlot to izrādes veidā. Lai

Lai attīstītu skolēnu lasīšanas prasmes, kritiskās domāšanas un viedokļa pamatošanas prasmes, skolotāji iejutās skolēnu lomās un veica dažādus interesantus uzdevumus. Īpašu sajūsmu izraisīja uzdevums, kurā bija jāveido īsta (papīra) Twitter siena, kurā skolotāji iejutās noteiktā laikmetā un uz sienas rakstīja savas sajūtas. Ierastās PowerPoint prezentācijas skolotāji mēģināja aizstāt ar radošākām – paši zīmējot, rakstot un veidojot prezentāciju papīru formātā. Skolotājiem ļoti patika arī

Žurnāls JAUNATNE # 44 / pavasaris

video veidošana. No dotā teksta bija jāizveido scenārijs, aina pa ainai “jāuzliek uz papīra”, lai pēc tam varētu uzfilmēt video un, izmantojot Windows Movie Maker, to varētu apstrādāt. Skolotāji atzina, kā šādā veidā skolēni būtu spiesti tekstā iedziļināties un to analizēt, turklāt skolēni ļoti labprāt izmanto tehnoloģijas.

Tāpat skolotāji par dažādām tēmām veidoja infografikas, kas apkopotas uz interaktīvās Padlet sienas.

Projektu metode, eTwinning projektu dibināšana

Lai varētu izveidot sadarbības projektus, skolotāji padziļināti apguva projektu metodi – praktiski izspēlējot neliela projekta (papīra torņa) veidošanu, tādējādi mācoties plānot, izvirzīt mērķus, dalīt pienākumus un atbildības, uzņemties līdera lomu un strādāt komandā. Šīs prasmes lieti noderēja eTwinning projekta plānošanā. Lai vienotos par 8 dažādām projektu idejām un varētu izveidot kopīgus eTwinning projektus, skolotāji veidoja ideju tirgu, kā arī grupas kopīgi izvirzītās projektu idejas pēc tam mēģināja pārdot. eTwinning.net, jaunatne. gov. lv

“

Īpašu sajūsmu izraisīja uzdevums, kurā bija jāveido īsta (papīra) Twitter siena, kurā skolotāji iejutās noteiktā laikmetā.

savukārt, projektu idejām un saturam piedāvā platformu, kurā dokumentēt projektā notiekošo, sadarboties virtuāli, kā arī iesaistīt skolēnus. Projektu idejas visdažādākās – leģendas Eiropā; aukstais karš Eiropā (komunisms un kapitālisms); dzīve viduslaikos; debates par dzīvi Padomju Savienībā.

Semināra vadītāji – Edgars Bajaruns un Oskars Kaulēns – šāda veida seminārus iepriekš jau vadījuši, tomēr neslēpj prieku, kādu

katru reizi sagādā skolotāji, kas pateicas par interesantajām metodēm un iespēju piedalīties praktiskās darbošanās nodarbībās nevis teorijas lasījumā. Skolotāji vienbalsīgi atzina, ka seminārs iedvesmo stundās izmantot radošas/mūsdienīgas metodes un palīdz no gadsimtiem ierastās “skolotājs kā vadītājs” pozīcijas pāriet uz “skolotājs kā vadītājs”, kur skolotājs māca mācību skolēnu priekšmetu, nevis mācību priekšmetu.

Par programmu īsumā Kas? eTwinning ir Eiropas skolu atbalsta sistēma interneta vidē.

Tāds kā facebook.com, tikai šajā interneta vidē vienkopus satiekas tikai pedagogi.

Kā? Lai kļūtu par eTwinning dalībnieku, nepieciešams reģistrēt savu profilu www.etwinning.net.

Kam? eTwinning paredzēts jebkura veida un līmeņa izglītības iestādēm, kuras nodrošina izglītību bērniem un jauniešiem vecumā no 3 līdz 19 gadiem, kā arī visiem skolu darbiniekiem (jebkura veica mācību priekšmeta skolotājiem, direktoriem, bibliotekāriem un citiem skolas darbiniekiem).

Kur? Plašāka informācija www.etwinning.net vai www.jaunatne. gov.lv/etwinning

ET WINNING PIEREDZE

BAIBA SUSEJA

24

25

Kā mēs braucām pieredzi lūkoties?

HERTA GALIŅA brīvprātīgā

“

Svarīgākā atziņa no projekta – nevajag baidīties no nezināmā, jo, tikai piedaloties, varam sajust savas dzīves patieso garšu!

Jauniešu apmaiņas projekti, manuprāt, ir vienreizēja iespēja iepazīt citu tautu kultūru un tradīcijas. Mēs varam izlasīt daudz grāmatu, bet tās neatspēkos pieredzi, kas tiek gūta reāli pašam piedaloties un adaptējoties citā vidē. Pēc šādiem braucieniem jauniešu prātos raisās daudz un dažādu domu, ko vēl gribētu sasniegt nākotnē, kā arī, iespējams, tie maina uzskatus turpmākajā dzīvē. Aktīvi iesaistoties šādos projektos, mēs iegūstam jaunus iespaidus par Eiropu, par to, kā cilvēki dzīvo citviet. Arī mums

tika dota lieliska iespēja piedalīties jaukā projektā.

No 2014. gada 3. novembra līdz 11. novembrim Bulgārijas pilsētā Veliko Tarnovo norisinājās neformālās izglītības apmaiņas projekts par jauniešu nodarbinātību, kurā piedalījāmies arī mēs, pieci latvieši – Emīls, Herta, Katrīna, Kristaps un Zanda. Projektā vēl piedalījās jaunieši no Spānijas, Itālijas, Horvātijas, Turcijas, Rumānijas.

Lai arī nokļūšana līdz galamērķim ilga aptuveni diennakti, tomēr bijām apņēmības pilni,

enerģiski un pozitīvi noskaņoti.

Jau ierodoties Sofijā, skatam pavērās burvīgas ainavas – grandiozi kalni un lejas. Tad sapratām, ka projekts būs izdevies. Tā arī bija.

No sākta gala organizatori parūpējās, lai visi justos komfortabli. Sākām iepazīt cits citu caur dažādām spēlēm. Kad kautrīguma barjeras bija salauztas, veidojām grupu darbiņus par nodarbinātības līmeni katrā valstī, risinājām aktuālos jautājumus, kā jaunietis var atrast darbu, veidojām prāta vētras. Arī uzņēmām īsfilmas un iejutāmies aktieru lomās. Tā mūsu dienas projektā skrēja vēja spārniem, jo grafiks bija diezgan noslogots. Mums tika dota iespēja piedalīties brīvprātīgajā darbā, krāsojot baznīcas nojumīti un soliņus. Katru vakaru noslēdzām ar dalībvalstu prezentācijām par katras valsts tradīcijām, kultūru, ēdieniem un dzērieniem. Visi kopīgi sapratām, ka komandā ir spēks, jo tikai darot kopā, varam paveikt lielas, labas lietas. Šis bija neaizmirstams un sirsnīgs pasākums, kuru novēlu ikvienam vismaz reizi mūžā izbaudīt!

Žurnāls JAUNATNE # 44 / pavasaris

Kāpēc ir vērts piedalīties jauniešu apmaiņas projektos: Zanda: “Kopumā man projekts ļoti patika. Bija interesanti uzzināt, ar kādām problēmām saskaras citu valstu jaunieši, kad viņi meklē darbu. Izrādās, ka viņu problēmas daudz neatšķiras no Latvijas situācijas.

Bija arī interesanti uzzināt viņu attieksmi pret šo situāciju, kā arī dzirdēt viņu ieteikumus par to, kā risināt bezdarba problēmas.”

Katrīna: “Mani spilgtākie mirkļi, kuri man palikuši atmiņā no Bulgārijas, ir brīvprātīgais darbs un draudzīgā atmosfēra, kura valdīja kolektīvā. Mans ieguvums no šī projekta ir tāds, ka nevajag kautrēties, bet vajag iet un darīt. Projektā vēlos piedalīties vēl kādu reizi, jo šis ir lielisks veids, kā pilnveidot sevi un iegūt jaunus draugus.”

Herta: “Tā ir kā narkotika – ja vienreiz esi piedalījies projektā, rodas atkarība, no kuras nevar izbēgt. Man patika tas, ka visi dalībnieki jūtas brīvi un nepiespiesti. Katrs var paust savu viedokli, dalīties pieredzē.

Man šāda veida apmācības citā jaunatne. gov. lv

valstī bija pirmo reizi. Ieguvu jaunus draugus un kontaktus, neaizmirstamu pieredzi, burvīgas atmiņas un noteikti cerību, ka nākotnē vēl piedalīšos šādos projektos, jo tā ir iespēja paplašināt savu redzesloku, uzlabot

angļu valodas prasmes, pilnveidot sevi un dalīties pieredzē ar pārējiem dalībniekiem. Svarīgākā atziņa no projekta – nevajag baidīties no nezināmā, jo, tikai piedaloties, varam sajust savas dzīves patieso garšu!”

Īsumā Kas? Jauniešu apmaiņas projekti ir ES programmas “Erasmus+ : Jaunatne darbībā” pirmās pamatdarbības projekti, kuru mērķis – jauniešiem veidot starptautisku pieredzi.

Kā? Lai īstenotu jauniešu apmaiņas projektus, jāuzraksta projekta pieteikums.

Kad? Atlikušie projekta pieteikumu iesniegšanas termiņi 2015. gadā: 1. oktobris.

Kur? Projekti iesniedzami tiešsaistē. Plašāka informācija www.jaunatne.gov.lv/erasmus/jauniesuapmainasprojekti

JAUNIEŠU APMAI AS PROJEKTU PIEREDZE

JAUNIEŠU APMAI AS PROJEKTU PIEREDZE

Jeb jauniešu apmaiņas projekts "Youth employment and youth enterpreneurship – Start up", kurā uzzinājām, kā bezdarbam jauniešu vidē risinājumu meklē citviet Eiropā.

26

27

KINTIJA BULAVA

Komunikācijas daļas vecākā referente

Tieši tā jau trešo gadu pēc kārtas Eiropas brīvprātīgos aicina Stopiņu novada speciālisti. Tiesa gan, trešais projekts pašlaik vēl ir izvērtēšanas stadijā. Kādi Eiropas Brīvprātīgā darba (EBD) projekti Stopiņos jau ir īstenoti? Kāda ir šo projektu pievienotā vērtība pašvaldībai? Iztaujājam Aivi Šibajevu, Stopiņu novada jaunatnes lietu speciālistu.

EBD PIEREDZE

Kādi EBD projekti īstenoti Stopiņu novadā?

“Be Volunteer” – projekts, kurš tika īstenots laika periodā no 2013. gada 2. janvāra līdz 2013. gada 30. novembrim.

Projektā piedalījās brīvprātīgais no Spānijas – Alejandro Romero Domingeuz. Projektā uzņemošā organizācija bija Stopiņu novada dienas centrs “Saurieši”, kurā tad arī lielākoties savu laiku pavadīja brīvprātīgais. Kādi bija galvenie brīvprātīgā uzdevumi? Iesaistīties dažādos ar jaunatnes darbu saistītos pasākumos, kurus organizēja pašvaldības speciālisti un dienas centra darbinieki. Tāpat viņš palīdzēja vadīt pulciņus

bērniem un skolēniem, attīstot jauniešos, piemēram, kreatīvo papīrmākslu, zīda un stikla apgleznošanas iemaņas, origami.

Visiem interesentiem viņš mācīja arī spāņu valodu, spāņu dejas un dziesmas, kā arī iepazīstināja ar Spānijas kultūru un nacionālajiem ēdieniem.

“Volunteer in Action” – projekts, kurš novadā tika īstenots laika periodā no 2013. gada 1. jūnija līdz 2014. gada 1. decembrim. Arī šoreiz brīvprātīgo uzņēma Stopiņu novada dienas centrs “Saurieši”. Tikai atšķirībā no iepriekšējā projekta, šajā brīvprātīgā bija no Moldovas – Diana Rotaru. Kādās aktivitātēs iesaistī-

jās brīvprātīgā? Lielākoties viņa palīdzēja dienas centra darbiniekiem organizēt dažādas aktivitātes un organizēt pasākumus.

Piemēram, viņa vienaudžus skolās un citos novada dienas centros informēja par “Erasmus+: Jaunatne darbībā” sniegtajām iespējām, vadīja itāļu valodas apmācības gan bērnu, gan pieaugušo grupai, svētdienās kopā ar citiem jauniešiem četru mēnešu garumā apmeklēja dzīvnieku patversmi Līčos “Ulubele”, kur devās pastaigās ar dzīvniekiem.

Diana iesaistījās arī dažādu tematisko konkursu organizēšanā un latviešu tradicionālo svētku svinēšanā un organizēšanā. Turklāt brīvprātīgā ne tikai apmācīja citus, daloties iespaidos ar stāstiem un kultūras paražām par savu valsti, bet apguva arī daudz jaunu lietu pie mums, Latvijā. Piemēram, latviešu valodu (projekta noslēgumā viņa ieguva latviešu valodas A2 līmeņa kategoriju), devās uz gleznošanas nodarbībām, mācījās apgleznot zīda lakatus un šalles, kā arī piedalījās stikla apgleznošanas un filcēšanas nodarbībās.

Kā radās ideja?

“Ideja par brīvprātīgo uzņemšanu radās pēc dalības vairākos citu organizāciju īstenotos jauniešu iniciatīvu projektos, kas veicināja mūsu novada pašvaldības un tās iestāžu ieinteresētību Eiropas projektos jauniešu jomā. Pēc dažādu citu organizāciju pieredzes stāstiem

Žurnāls JAUNATNE # 44 / pavasaris

un kontaktēšanās ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru tika nolemts, ka jāizmēģina kaut kas jauns, vēl nedarīts, kas radītu interesi mūsu novada iedzīvotājiem visās vecuma grupās,” par to, kā viss sākās, dalās Aivis Šibajevs. Viņš stāsta, ka jau projektu rakstīšanas brīdī, projekta izvirzītie mērķi bija augsti, bet sasniedzami. Pašvaldība vēlējās gūt jaunu starptautisku pieredzi sadarbībai ar citu valstu organizācijām, iepazīt jauniešus, kuri ir no citām valstīm un citām kultūrām, kā arī iepazīstināt brīvprātīgos ar Latvijas kultūru un cilvēkiem. EBD projekta pievienotā vērtība pašvaldības iedzīvotājiem ir komunikācijas barjeras laušana runāšanai svešvalodā, kas nākotnē var lieti noderēt, lai vieglāk komunicētu svešvalodā.

Kur meklēt brīvprātīgos?

Stopiņu novada jaunatnes jomā strādājošie brīvprātīgos Eiropā meklēja, izmantojot dažādas metodes. Piemēram, informācija par brīvprātīgā meklēšanu tika publicēta interneta vietnē www. facebook.com, atsevišķā sadaļā par EBD. Tāpat tika sūtīti e-pasti brīvprātīgo nosūtošajām organizācijām, aicinot brīvprātīgos pieteikties tieši darbam Stopiņu novadā. Informāciju par visām akreditētajām organizācijām Eiropā un ārpus tās var atrast Eiropas Jaunatnes portālā. “Pēc dažu dienu gaidīšanas sākām saņemt jauniešu pieteikumus. Tā saņēmām pieteikumu arī no jaunieša, kurš dzīvo Spānijā un mums visiem “iekrita acīs”. Vienbalsīgi sapratām – šis ir īstais brīvprātīgais!” atceras Aivis Šibajevs. jaunatne. gov. lv

Kādi ir galvenie ieguvumi pašvaldībai?

Projekta laikā tika gūti dažādi pozitīvi ieguvumi un visus uzskaitīt pat nevar, taču tie, kurus Stopiņu novada pašvaldības speciālisti vēlas īpaši izcelt: vietējās sabiedrības “iedzīvināšana” ar to, ka starp mums atrodas ārzemnieks; komunikācijas barjeru pārvarēšana runāšanai svešvalodā visiem novada iedzīvotājiem, kuri nonāk saskarsmē

“

Tā saņēmām pieteikumu arī no jaunieša, kurš dzīvo Spānijā un mums visiem “iekrita acīs. ar brīvprātīgo; iedzīvotāju ieinteresētība par šāda veida projektiem (īpaši jauniešiem, jo viņi sāk interesēties par iespējām dalībai dažādos projektos un arī viņi paši sāk vēlēties doties veikt

EBD kādā citā valstī); jaunu sadarbības partneru un “draugu” šī vārda tiešā nozīmē iegūšana un sadarbības turpināšana arī pēc projekta īstenošanas; šāda veida projekts palīdz pašvaldībai iegūt jaunu informāciju par citās valstīs notiekošajiem pasākumiem un aktivitātēm jauniešu jomā, kā arī šāda veida projekti veicina jauniešu aktīvāku iesaistīšanos novada pašvaldības rīkotajos pasākumos.

“Citām pašvaldībām varam ieteikt tikai un vienīgi piedalīties un uzsākt, ja vēl nav uzsākta EBD projektu īstenošana savā pašvaldībā. Jau pēc pirmajām projekta uzsāktajām dienām, varēs just gan to, ka ikdiena sāk dažādoties, gan to, ka darba process kļūst interesantāks. Turklāt, īstenojot EBD projektu, ieguvējas ir visas projektā iesaistītās puses. Pieredzes gūšana ir neatņemama katra cilvēka dzīves sastāvdaļa,” pieredzē dalās Aivis Šibajevs.

Īsumā Kas? Eiropas Brīvprātīgā darba projekti ir ES programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” pirmās pamatdarbības projekti, kuru mērķis ir radīt iespēju jauniešiem vecumā no 17 līdz 30 gadiem gūt darba un profesionālo pieredzi, veicot brīvprātīgo darbu kādā citā valstī, jaunieša izvēlētajā darbības jomā.

Kā? Lai īstenotu Eiropas Brīvprātīgā darba projektu (uzaicinātu, piemēram, uz savu organizāciju kādu brīvprātīgo no citas valsts), jāuzraksta projekta pieteikums. Tai organizācijai, kas plāno uzņemt pie sevis brīvprātīgo, jāveic organizācijas akreditēšana, lai saņemtu EBD uzņēmējorganizācijas/nosūtītājorganizācijas/koordinējošās organizācijas statusu. Plašāka informācija par akreditāciju: http://jaunatne.gov. lv/lv/erasmus/organizaciju-akreditacija.

Kad? Atlikušie projekta pieteikumu iesniegšanas termiņi 2015. gadā: 1. oktobris.

Kur? Projekti iesnie­dzami tiešsaistē. Plašāka informācija: http://jaunatne.gov.lv/lv/erasmus/eiropas-brivpratigais-darbs

EBD PIEREDZE

Uzaicini Eiropas brīvprātīgo uz savu pašvaldību!

28

ZOO rehabilitācijas centrā?

Malta dalās pieredzē SINTIJA BERNAVA

JAUNATNES DARBINIEKU MOBILITĀTES PROJEKTA PIEREDZE

Tu ikdienā strādā ar jauniešiem un vēlies celt savas profesionālās spējas? Uzdrošinies rakstīt “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektus! Lūk, iedvesmas stāsts, kā biedrības “Donum animus” pārstāvji piedalījās jaunatnes darbinieku mobilitātes projekta ietvaros rīkotajās apmācībās Maltā.

“

Saskarsme ar zoodārza iemītniekiem (zirgiem, kazām, cūkām, aitām, govīm un citiem) mazajiem pacientiem palīdz uzlabot socializācijas prasmes.

Par mācībām Apmācību kurss “InContext: the systemic approach working with youth with disabilities and their families” Maltā notika no 2014. gada 12. līdz 18. septembrim.

Tajā piedalījās jaunatnes darbinieki, jaunieši līderi, aktīvie jaunieši, kas ikdienā strādā vai darbojas kā brīvprātīgie ar jauniešiem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm. Apmācībās piedalījās speciālisti no Bulgārijas, Nīderlandes, Maltas, Lietuvas, Turcijas, Austrijas, Rumānijas un Latvijas. Apmācību kursā Latviju pārstāvēja Elza Helēna Sniķersproģe, Dace Goldmane un Sintija Bernava.

“Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektu Maltā īstenoja aktīva jauniešu organizācija PRISMS,

kas realizē projektus ne vien sociālās iekļaušanas jomā, bet arī aktīvas līdzdalības un jauniešu nodarbinātības veicināšanā.

Tā kā visi projekta dalībnieki ikdienā darbojas ar jauniešiem ar īpašām vajadzībām, projekts bija īpašs ar to, ka tajā nozīmīga loma tika veltīta tieši praktiskai vides un ģimenes nozīmes analīzei. Šī metode ir svarīga, lai veiksmīgāk piemeklētu tās metodes, kas noderētu katra konkrētā jaunieša un viņa ģimenes situācijā, kā arī tāpēc, lai projekta dalībnieki izprastu apkārtējās vides nozīmi darbā ar cilvēkiem ar invaliditāti. Lielākajai daļai dalībnieku šī pieeja bija jaunums, jo daudzās valstīs joprojām netiek izmantota vides analīze un darbs ar cilvēkiem ar invaliditāti ir ļoti formāls.

Vislielākais iedvesmas avots – pieredzes stāsti Lai labāk izprastu vides un ģimenes nozīmi, projekta dalībnieki, darbojoties grupās, kā arī individuāli, pielietoja treneres Helēnas Attardas (Helen Attard) praktiskos ieteikumus un pieredzes stāstus. Viņa ir pieredzējusi Maltas psiholoģe, kura ikdienā strādā ar cilvēkiem, kuriem ir īpašas vajadzības, un viņu ģimenēm. Tāpat projekta dalībnieki izspēlēja vairākas situāciju simulācijas. Neaizmirstamu iespaidu uz dalībniekiem atstāja praktiskie pieredzes stāsti.

Projekta ietvaros tā dalībnieki apmeklēja Maltas sociālo rehabilitācijas centru, kas specializējas darbam ar cilvēkiem ar smagu invaliditāti. Projekta dalībniekiem tika dota iespēja apskatīt

centra telpas: speciāli aprīkoto baseinu un sporta zāli, kuru var apmeklēt cilvēki, kas ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā, kā arī speciālas krāsu un skaņas terapijas istabas, kas mazajiem pacientiem palīdz uzlabot viņu motoriku un refleksus. Rehabilitācijas centra teritorijā ir ierīkots neliels zoodārzs un āra peldbaseins. Centra dalībnieki projekta dalībniekiem stāstīja par dzīvnieku nozīmi terapijas procesā, jo īpaši tāpēc, ka saskarsme ar zoodārza iemītniekiem (zirgiem, kazām, cūkām, aitām, govīm un citiem) mazajiem pacientiem palīdz uzlabot socializācijas prasmes. Centra pakalpojumi ir pieejami ikvienam Maltas iedzīvotājam, tādā veidā sekmējot cilvēku sociālo integrāciju un aizspriedumu un stereotipu ma­ zi­nāšanu.

Īsumā: Kas? Jaunatnes darbinieku mobilitātes projekti ir ES programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” pirmās pamatdarbības projekti, kuru mērķis – radīt iespēju ikvienam jaunatnes darbā iesaistītajam speciālistam gūt starptautisku pieredzi un zināšanas.

Kā? Lai īstenotu jaunatnes darbinieku mobilitātes projektus, jāuzraksta projekta pieteikums.

Kad? Atlikušie projekta pieteikumu iesniegšanas termiņi 2015. gadā: 1. oktobris.

Kur? Projekti iesniedzami tiešsaistē. Plašāka informācija: www.jaunatne.gov.lv/erasmus/jaunatnesdarbiniekumobilitatesprojekti Žurnāls JAUNATNE # 44 / pavasaris

jaunatne. gov. lv

JAUNATNES DARBINIEKU MOBILITĀTES PROJEKTA PIEREDZE

biedrības "Donum animus" valdes priekšsēdētāja

Meklē sev tuvāko Eurodesk reģionālo koordinatoru – www.eurodesk.eu