Elena G. Vaita - Viena diena ar Dievu

Еlena Vaita

VIENA DIENA AR

DIEVU

Par autoru Elena G. Vaita (dzimusi Harmone, Gorhomā Menas štatā 1827. g. 26. novembrī) ir viena no pirmajām Septītās dienas adventistu draudzes rakstniecēm. Patiesībā viľa savus darbus sāka rakstīt publicēšanai presē jau piecpadsmit gadus pirms draudzes noorganizēšanas. Ar sagatavoto materiālu daudzumu – 100000 lappuses – viľai līdzās nav varējis nostāties neviens no adventistu draudzes rakstniekiem.

Viľas vīrs Dţeims Vaits jāuzskata par Septītās dienas adventistu draudzes dibinātāju. Viľš, sākot ar 1852. gadu, bija arī „Review and Herald” izdevniecības apvienības vadītājs. Šo apvienību oficiāli reģistrēja 1861. gadā. Vaitu laulātajam pārim piedzima četri dēli, no kuriem divi izauga lieli. Vaitas kundze nodzīvoja trīsdesmit trīs gadus ilgāk par savu vīru un aizgāja dusēt 1915. gadā. Vecāko jauniešu stiprināšanai domātajā Rīta sveicienu programmā paredzēts katrā trešajā gadā vielu ľemt no Elenas Vaitas rakstiem. Šis izdevums unikāls tajā ziľā, ka katras dienas lasījumu Vaitas kundze savā laikā tiešām rakstījusi attiecīgajā gada dienā (kaut arī nav ievērota sarakstīšanas hronoloģiskā kārtība). Lai palīdzētu saistīt attiecīgo lasījumu ar notikumiem viľas dzīvē un draudzes vēstures pirmajām dienām, izdevuma beigās ievietots pielikums, kur uzrādīta viľas dzīves biogrāfija.

Priekšvārds [6] Izraugoties materiālu šai E. G. Vaitas Rīta sveicienu grāmatai, mēs rīkojāmies pēc savādāka plāna. Mēs nemeklējām materiālus kādai centrālai domai, bet izvēlējāmies tos uz labu laimi, kas vairāk saskanēja ar Elenas Vaitas rakstiskajām vai mutiskajām vēstīm, kuras viľa sniedza attiecīgajā kalendāra dienā. Šie raksti, kas parasti savstarpēji sasaucas, izraudzīti no Elenas Vaitas četrdesmit sešiem darbības gadiem, lai gan visumā viľa draudzei kalpoja septiľdesmit gadus. Tematu izraudzīšana no padomus dodošām un ierosinošām vēstulēm, kā arī no viľas svētrunām un rakstiem presē, deva mums iespēju šeit pasniegt plašu jautājumu daţādību, kas mūs stiprinās ikdienas gaitās. Šāda pieeja paver mums interesantu un lietderīgu iespēju dziļāk ielūkoties Dieva īpašās vēstneses darbā. Piemēram, mums te atklājas viľas ieradums rakstīt svarīgus padomus agri no rīta, kad citi nama iemītnieki vēl guļ. Tā tas bija 1905. gadā. Jaunais gads bija tikai vienu stundu vecs, kad Elena Vaita piecēlās, lai šajā svētdienas rītā, 1. janvārī, ietu uz savu kabinetu un sāktu dienas darbu. Viľa tad rakstīja: „Ir vēss rīts. Es iekūru uguni. Zemojos Kunga priekšā lūgšanā.

Tik daudzas lietas nospieda manu sirdi. Es lūdzu Kungu Jēzu, lai

Viľš mani vada un rāda, ko lai mans rakstāmrīks šorīt raksta…

Man vajadzīgs Lielais Palīgs, lai Viľš vadītu manas domas. Ko lai es vispirms rakstu ar savu rakstāmrīku… Ak, kā es izjūtu vajadzību pēc Svētā Gara vadības.” – Manuskripts 173; 1905.

Viľa atradās savā ērtajā Elmshavenas otrā stāva darba istabā, kuru tik labi pazīst daudzi Septītās dienas adventisti. Šajā rītā Svētais Gars vispirms vērsa viľas domas pie Okvudas (Oakwood) koledţas studentiem, kuriem viľa uzrakstīja iedrošinošu vēsti uz četrām lapas pusēm. Iepriekšējos gados viľa bija rakstījusi daţādās vietās un daţādos apstākļos: savā Sannisaidas (Sunnyside) mājā, Kuranbongā, Austrālijā, savā Centrālās izdevniecības nama otrā stāva darba istabā Bāzelē, Šveicē, savā Heldsbergas mājā, koledţas tuvumā, Kalifornijas ziemeļos, un savā mājā Betlkrīkā. Sākuma gados Betlkrīkā, kad viľas māja bija maza un bieţi pilna ar bērniem un viesiem, viľa rakstīja „Review and Herald” kantora bibliotēkas kaktā.

Viľu rakstīt nekavēja pat ceļošana ar vilcienu, kuģi vai zirgu pajūgu. Šīs grāmatas beigu daļā vairākos lasījumos būs sniegts īss, vispārīgs viľas darbības un ceļojumu apraksts. [7] Darbības sākumā Elena Vaita savās publicētajās grāmatās iekļāva arī atsevišķām personām sniegtos padomus, jo vienam cilvēkam domātie brīdinājumi un norādījumi bieţi ietver sevī arī citiem derīgus principus un padomus (skat. Liecības 5. sēj. 658.659. lpp.). Viľa nesaľēma gaismu priekš katra atsevišķa cilvēka, kuram būtu vajadzīgs kāds padoms.

1905. gadā, tuvojoties savas vēstuļu rakstīšanas pārslogotās dzīves noslēgumam, viľa kādā vēstulē izteicās: „Ar Dieva palīdzību es esmu centusies rakstīt vēstules, kas var sniegt palīdzību ne tikai tiem, kam tās adresētas, bet arī daudziem citiem, kuriem vajadzīga tāda pat palīdzība.” – Vēstule 79. 1905. gadā. Šādās vēstulēs pilnībā varēja būt apskatīta kāda svarīga vēsts, kas domāta tieši adresētai personai, vai arī, ja tā bija domāta citiem pazīstamiem cilvēkiem, tā varēja saturēt kādas jaunas atziľas vai garīgas patiesības, kuru pamatā bija viľas daudzās, gadu gaitā saľemtās atklāsmes. Šajos jaukajos lasījumos lielā mērā iekļauti izvilkumi no tūkstošām tādām vēstulēm, kas glabājas Elenas Vaitas aktu vākos. Daţas vēstules adresētas Vispasaules Savienības vadītājiem, daţas rakstītas vietējo savienību vadošajiem darbiniekiem. Viena vēstule rakstīta rūpju nomāktai mātei. Te izmantotas vēstules sanatoriju vadītājiem, ārstiem, sevišķi kārdinātiem cilvēkiem, jauniešiem un svētajiem brieduma gados. Ir arī vēstules saimnieciskajiem darbiniekiem un „Review and Herald” redaktoriem. Daţas rakstītas pat viľas pašas dēliem, kuriem, tāpat kā citiem Septītās dienas adventistiem, bija vajadzīgi padomi un iedrošinājumi. Viena daļa vēstuļu rakstīta darbinieku sievām un sievietēm-darbiniecēm. Šajā sakopojumā ľemti izvilkumi gan no vispārējiem manuskriptiem, kur aprakstīti daţādi apstākļi, gan viľas dienasgrāmatas un plašā ikdienas sarakste. Te visur ir daudz garīgo pamācību, iedrošinājumu un norādījumu.

Stenogrāfiski uzrakstītās daudzās svētrunas tiek uzglabātas kā E. G. Vaitas manuskripti. Visi šie avoti snieguši bagātīgu

materiālu šo lasījumu sējumam. Daţādības dēļ neliels izvilkumu skaits ľemts no viľas periodiskajiem rakstiem, kas vairāk kā sešdesmit gadu laikā parādījušies „Review and Herald” un „Signs of the Times” izdevumos. Izmantotie avoti norādīti katrā lasījumā, uzrādot kartotēkas nosaukumu un tās personas uzvārdu, amatu un dzīves vietu, kurai vēsts adresēta.

Svētrunām un manuskriptiem sniegts kartotēkas apzīmējums un rakstīšanas datums. Daudzi lasītāji vispirms iepazīsies ar šīm rindiľām, lai izprastu šīs svētīšanās vēsts raksturu. Ja personas uzskati, kurai vēsts adresēta, gadu gaitā mainījušies, jāatceras, ka šeit tā tiek aplūkota ar tiem uzskatiem, kādi viľai bija, kad Elena Vaita rakstīja šo vēsti. [8] Ja kādai personai dotā vēsts, kuru Elena Vaita izraudzīja publicēšanai, bija domāta tikai šim cilvēkam, vai arī bija ļoti konfidenciāla, viľa darīja visu iespējamo, lai neatklātos attiecīgās personas identitāte.

Atceroties viľas rīcību, arī mēs šajā grāmatā daţos gadījumos nenosaucam adresāta uzvārdu. Tomēr gadījumu vairākumā mēs sniedzam uzvārdu un vietu nosaukumus, jo tas ļauj labāk izprast doto padomu. Tādi paskaidrojumi vēstij piešķir papildus apgaismojumu, pārvēršot Rīta sveicienus par dārgiem padomiem visa vecuma ļaudīm.

Bieţi parādīsies sekojoši vārdi: Dr. Dţ.H. Kellogs, kas ieľēma Betlkrīkas sanatorijas medicīniskā darba vadītāja posteni; vecākie sludinātāji G. I. Batlers (Buttler) un A. G. Danielss – Vispasaules savienības vadītāji; G. B. Stārs (Starr) – evaľģēlists un sanatorijas kapelāns; Dţ. A. Berdens (Burden) – sanatorijas vadītājs Austrālijā un Kalifornijā un V. S. Vaits, kas atbalstīja māti viľas darbā un ieľēma vairākus svarīgus posteľus draudzē.

Vairākas vēstules adresētas viľas otrajam dēlam Edsonam Vaitam vai Edsonam un Emmai pēc viľu laulībām 1870. gadā.

Daţas jaunlaulātiem padomu sniedzošas ļoti skaistas vēstis rakstītas Edsonam un Emmai viľu laulības dzīves sākumā.

Edsona karjera noveda viľu pie izdevniecības vadītāja pienākumiem, dziesmu sarakstīšanas un publicēšanas, sabatskolas vadības un beidzot pie misijas darba uzsākšanas Dienvidu štatos starp melnādainajiem.

Kādos trijos vai četros gadījumos rindkopas ir pārkārtotas, lai noslēgums būtu skaidrāks un iespaidīgāks. Citādi rindkopu secība grāmatā ir tāda pati kā Elenas Vaitas rokrakstos.

Mēs lūdzam Dievu, lai šī grāmata palīdzētu veikt katras dienas uzdevumu ar pieaugošu pateicību par Kunga neiztrūkstošo ţēlastību un pamudinātu uz jaunu apľemšanos dzīvot saskaľā ar Viľa prātu, lai mēs reiz visi kopā varētu stāvēt Kristāljūras krastmalā Debesīs.

Elenas G. Vaitas mantojuma pārvaldnieku komiteja, Vašingtona (Washington, D.C.). [9]

JANVĀRIS 1. janvāris

Miera apsolījums „Kam stipra ticība, tam Tu dodi mieru, tiešām – mieru, jo viľš paļaujas uz Tevi! Paļaujieties uz Kungu vienmēr, jo Dievs Kungs jums ir mūţīga Klints!” Jesajas 26:3-4.

Es jums novēlu laimīgu jauno gadu! Uz visiem laikiem noliksim tādas lietas kā ticības trūkumu un neuzticēšanos Jēzum. Sāksim dzīvot vienkāršas, bērnišķīgas paļāvības pilnu dzīvi, nebalstoties uz jūtām, bet uz ticību.

Neapkaunojiet Jēzu ar Viľa dārgo apsolījumu apšaubīšanu. Ir cilvēki, kas saka: „Es ticu, es ticu”, un gaida visu apsolījumu piepildīšanos, kas doti zem paklausības nosacījuma. Viľi gaida pie sevis visu apsolījumu piepildīšanos, bet paši nedara Kristus darbus. Tāda ticība nepagodina Dievu, tā nav īsta ticība. Ir arī cilvēki, kas cenšas turēt visus Dieva baušļus, bet nesasniedz tiem novēlētās augstās priekštiesības un nesaľem nekā. Dieva apsolījumi ir domāti ļaudīm, kas tur Viľa baušļus un dara to, kas Viľam patīk…

Es katru dienu cīnos labo ticības cīľu. Es izlietoju ticības spēkus un nepaļaujos uz jūtām, es rīkojos kā kad Kungs mani dzirdētu, man atbildētu un mani svētītu. Ticība nav kaut kāds priecīgs jūtu uzplūdums, tā tur Dievu pie vārda un tic Viľam, jo Viľš ir teicis, ka to darīs…

Es ceru, ka nekas jūs nepadarīs mazdūšīgus…

Dievs vēlas redzēt jūs brīvus. Viľš vēlas, lai jūs paļāvīgi uzticētos Viľam, beigtu šaubīties un ticētu. Kaut Dievs jums palīdzētu… Mūsu priekšā pavēries jauns gads. Lai tas ir laimīgs gads! Palieciet Jēzus sargājošās rokās un necentieties paši no tām izrauties. Slavējiet Dievu un ejiet uz priekšu. Mēs jau esam tikpat kā mājās.

Kungs nāk. Paceliet galvas un priecājieties, jo jūsu pestīšana tuvojas. Jēzū es redzu līdzcietīgu, mīlošu Pestītāju. Tādu, kas pilnīgi spēj izglābt visus, kas vien nāk pie Viľa. Visu savu smago nastu uzlieciet Dieva apsolījumiem. Ticiet, jo jums dota priekštiesība ticēt. – 31. vēstule 1887. g. 1. janvāris. Martai Bordo (Bourdeau), kāda sludinātāja – celmlauţa Eiropā – sievai.

[10]

2. janvāris

Vienprātība „Kas teicas paliekam Viľā, tam pienākas arī pašam tā dzīvot, kā Viľš ir dzīvojis” 1. Jāľa 2:6.

Daudzi ir nostājušies uz ienaidnieka apburtās zemes. Prātu nodarbina pavisam mazsvarīgas lietas – ģeķīgas sabiedriskas sanāksmes, dziedāšana, jokošanās un niekošanās – un Dievam viľi kalpo ar dalītu sirdi. Šajās lietās jums palīdz kāda neredzama persona, kas atrodas jūsu vidū – ar jums ir sātans un viľš līksmojas velnišķīgā priekā. Netiek ľemti vērā Kristus vārdi: „Neviens nevar kalpot diviem kungiem” (Mat. 6:24).

Pēc Kristus pacelšanās Debesīs Svētais Gars tūlīt nenonāca. Pēc Viľa pacelšanās Debesīs pagāja desmit dienas, un tikai tad tika dots Svētais Gars. Šo laiku mācekļi izlietoja, lai ļoti rūpīgi sagatavotos tik dārgas dāvanas saľemšanai. Kad viľi čakli bija pārbaudījuši savas sirdis un upurējuši visus elkus, pār viľiem tika izlietas vislielākās Debesu bagātības. Viľi bija pazemojuši savas sirdis Dieva priekšā, stiprinājuši savu ticību, atzinuši savus grēkus un sirdīs saskaľojušies viens ar otru. „Kad Vasaras svētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoľa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja” (Ap. d. 2:1-2). Draudzei nepieciešams līdzīgs piedzīvojums tieši šeit, darbu lielajā centrā (Betlkrīkā, Mičigānas štatā, konfesijas galvenajā mītnē 1855.1903. g.). Vai mēs pārmeklējam savas sirdis, gatavojoties saľemt Debesu ţēlastības velti? Kungs turpina gaidīt, vēloties dāvināt mums šo ţēlastību.

Kungs atklāsies Savos ļaudīs, bet tiem ar saviem darbiem nenogurstoši Viľš jāmeklē… Tagad darāmais darbs ir vissvarīgākais no visiem darbiem. Tas ir dzīvības un nāves jautājums.

Vai tieši šajā svinīgajā laikā jāatļauj ienaidniekam radīt tieši tādu lietu stāvokli – izpriecas un izklaidēšanos – kas saistītu prātus un tos piepildītu ar tukšām domām un tiekšanos pēc ārišķībām, kur nemaz nav vietas Dievam, mūţībai vai Debesīm? – Manuskripts 38. 1890. g. dienas grāmata Betlkrīkā, Mičigānā, 1890. g. 2. janvāris. [11]

3. janvāris

Debesis mums līdzās „Jo kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viľu vidū” (Mat. 18:20).

Strādājiet cilvēku labā, esiet nomodā par tiem un lūdziet par tiem, kā tādi, kam būs jāatskaitās. Šinī gadā izmēģiniet Kunga ieteikto līdzekli pret ļaunumu. Lai ikviens cilvēks dara to, ko Kungs viľam liek darīt, raugoties uz Jēzu, kam pieder visas dvēseles…

Lai nelielas grupiľas sanāk kopā vakaros vai agri no rīta un pēta Bībeli pašas priekš sevis. Lai tās ľem laiku lūgšanām, ka Svētais Gars var tās stiprināt, apgaismot un svētot…

Ja jūs tā darīsiet, pār jums nāks lielas svētības no Viľa, kas kalpošanai veltīja visu Savu dzīvi, kas jūs atpircis ar Savām asinīm, ar Savu dzīvību. Jums jāiegūst Svētā Gara spēks, citādi mums nav iespējams kļūt uzvarētājiem. Kādas skaistas liecības jūs varētu nodot par šo jauko sadraudzību ar līdzstrādniekiem šajos dārgajos brīţos, kopīgi izlūdzoties svētības no Dieva. Lai ikkatrs savus piedzīvojumus izsaka vienkāršos vārdos…

Katram ticīgam jāveic darbs uzbrukumā. Tas ir karš katru dienu.

Kristus saka: „Jūs esat Mani liecinieki” (Jes. 43:10). Domājiet par to, runājiet par to un rīkojieties tā. Debesis gandrīz jau ir

aizsniegtas. Atveriet durvis pret Debesīm un aizveriet tās uz šīs zemes pusi… Vai jūs dzirdēsiet Viľa balsi un atvērsiet savas sirds durvis Jēzum? Vai mīlēsiet Viľu, kas Savu dzīvību atdeva par jums?

Izveidojiet mazas grupiľas, kas kopīgi pētītu Rakstus. Ar to jūs neko nezaudēsiet, bet iegūsiet daudz. Jūsu sanāksmēs ieradīsies Dieva eľģeļi un, baudot Dzīvības Maizi, jūs iegūsiet garīgus muskuļus un garīgu spēku. Jūs stiprināsieties it kā no dzīvības koka lapām. Tikai tā jūs saglabāsiet savu godīgumu un taisnīgumu. Uzticība Jēzum Kristum nodrošinās jums visdārgāko atalgojumu. Lai ikkatra dvēsele tiecas pēc mūţīgās dzīvības, atzīstot Kristu vārdos un garā. Viľš ir devis Savu vārdu ķīlā, ka atzīs jūs un mani Sava Debesu Tēva priekšā – priecīgi un no visas sirds. Vai nav vērts pēc tā tiekties? Pārdomājiet, ko jūs personiski varat darīt, lai jūs būtu uzticīgi pamatlikumiem, lai paliktu nesamaitāti jebkurā savas dzīves posmā, un jūs redzēsiet Viľa godību. – Vēstule 2. 1900. g. 3. janvārī, brālim un māsai Sislijiem (Sisley). [12]

4. janvāris

Augsnes apstrāde „Jo kā zeme izdod savus augļus un kā dārzs liek sazelt saviem dēstiem, tā Kungs liks zelt taisnībai un slavai visu tautu priekšā” Jesajas 61:11.

Varenās Dieva patiesības – „stāv rakstīts” – pielīdzināms dzīvības koka lapām, kuras cilvēkam jāēd, lai tie iegūtu garīgo dzīvību. Ēdot Kunga Jēzus Kristus vārdus, tie mums kļūst par mūţīgo dzīvību. Viľš mums saka: „Vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība” (Jāľa 6:63). No Kristus nākošā, visu atjaunojoša dzīvības straume dziedina rētas, ko sitis grēks.

Ak, cik labs mums Draugs ir Jēzus, Mūsu grēkus, bēdas nes, Ak, cik labi, ka mums visu, Ļauts teikt Dievam lūgšanā.

Lai ko dara citi, mums katram personīgi ar bailēm un drebēšanu jārūpējas par savas dvēseles pestīšanu. Kāpēc? – Tāpēc, ka Dievs ir tas, kas darbojas mūsos, dodot gudrību un veiksmi, pēc Sava labā prāta. Tiešām, lai pagodināts tiktu Viľa paša vārds.

Viľš strādās pie cilvēka sirdīm un prāta, jo cilvēki Viľa acīs ir dārgi, ja tikai atļaus Viľam darīt Savu darbu.

Kad cilvēks krita, Dievs sāka darboties, lai iznīcinātu sātana plānus. Dievs strādā cilvēkā. „Jūs esat Dieva aramais tīrums, Dieva celtne” (1. Kor. 3:9). Iesākumā Dievs cilvēkam pavēlēja kopt zemi. Šis darbs tika padarīts grūtāks, sakarā ar Dieva likuma pārkāpšanu. To pārkāpjot, cilvēks rīkojās pretēji savai tagadējai un mūţīgai labklājībai. Zeme tika pakļauta lāstam, jo caur nepaklausību cilvēks pavēra sātanam iespēju sēt viľa sirdī ļaunumu. Zeme, kas sākumā izdeva tikai vērtīgu raţu, tagad sāka audzēt arī nezāles, un tās kopšana prasīja nepārtrauktu

cīľu.

Zemes kopšana, līdzīgi skolai, sniedz cilvēkam garīgas mācības.

Kopjot zemi, cilvēks kā spogulī redz Dieva darbu pie viľa paša cilvēcīgās sirds. Dievišķais sirds apstrādāšanas darbs pārveido cilvēku. Ja šis darbs, savienībā ar Dievu, tiek virzīts uz priekšu, tad cilvēcīgais darba rīks dien dienā šajā kaujā caur Kristu gūs uzvaru un godu. Caur doto ţēlastību tas uzvarēs un tiks nolikts izdevīgākos apstākļos. – Vēstule 5. 1900. g. 4. janvārī, brālim Kolkordam (Colcord). [13]

5. janvāris

Tu, Dievs, mani redzi „Un nav radījuma, kas Viľa priekšā apslēpts, bet viss ir atsegts un atklāts Viľa acīm. Viľam mēs esam atbildīgi” Ebrejiem 4:13.

Patiesībai iespējams uzvarēt vienīgi tad, ja dalībnieki staigā un strādā ar nepārtrauktu Dieva klātbūtnes apziľu. Tiem vienmēr jāatceras, ka uzticīgs liecinieks dzird katru viľu vārdu un vēro katru viľu soli kā mājas dzīvē, tā ļauţu vidū. Kristum ir jābūt viľu Vadonim pie katra plāna izstrādāšanas un pie katra darba sākšanas un beigšanas. Jebkuras padomes locekļiem vajadzētu runāt un rīkoties tā, it kā priekškars būtu atvilkts un tiem savas darba lietas vajadzētu kārtot visa Debesu Visuma klātbūtnē. Jo īstenībā tas tā arī ir; šos darbiniekus vēro visas Debesis.

Plānojot agresīvu kara gājienu, lai nekur neizceļas paša es; tam jābūt apslēptam, pilnīgi apslēptam Kristū…

Viss, kas būs kustināms, tiks kustināts, un paliks tikai tas, kas nav izkustināms.

Kungs prasa mūsu nedalīto mīlestību. Ja cilvēki Kungam nenododas ar visu sirdi, tad pārbaudījumos un grūtībās tie neizturēs. Kad ienaidnieks pret viľiem vērsīs savus sakārtotos spēkus un cīľa liksies grūta, tieši tajā laikā, kad ienaidnieka atsišanai būs vajadzīgs viss intelektuālais spēks, kā arī gudras vadības smalkjūtība un neizmantotās rezerves, tad tie, kas visu dara ar pus sirdi, pagriezīs savus ieročus paši pret saviem kareivjiem: tie vājinās rokas, kurām vajadzētu būt stiprām kara vešanai. Dievs pārbaudīs visus, kas saľēmuši patiesības atziľu, lai redzētu vai viľiem var uzticēt Kunga karu, kad uzmāksies virsniecības un varas un šīs pasaules tumsas valdnieki un ļaunie gari gaisā. Mūs gaida bīstamas dienas un mēs varam būt droši vienīgi, ja ik dienas saľemam Dieva atgriezošo spēku – nododot sevi pilnīgi Viľam, lai darītu Viľa prātu un staigātu Viľa vaiga gaismā. (Skat. 1. Pēt. 2:9).

Tagad, kad mēs jau stāvam pie apsolītās zemes robeţām, lai neviens neatkārto neuzticīgo izlūku grēku. Viľi atzina, ka zeme, kuru tie gāja izlūkot, bija laba zeme, bet viľi paziľoja, ka tās iedzīvotāji ir stipri, ka tur ir arī milţi un, ka viľi paši, salīdzinot ar tiem, šo ļauţu acīs un paši savās acīs, bija kā sienāţi. Visas grūtības tika pārspīlētas un padarītas par šķietami nepārvaramiem šķēršļiem… Un tā viľi ar savu neuzticību

saraudzēja visu draudzi. – Manuskripts 6. 1892. g. 5. janvāris. „Darbs Kristus rindās”. [14]

6. janvāris

Cīņa beigusies „Jo patiesi Es jums saku: Tiekams debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne rakstu galiľš no bauslības, tiekams viss notiek” Mateja 5:18.

Kad Kristus uzsāka Savu darbību, sātans Viľam visur stājās pretī un lika lietā visus savus spēkus, lai Viľu pārvarētu. Cīľa risinājās par katru zemes pēdu. Tā sevī ietvēra ļoti daudz. Uz spēles bija liktas ārkārtīgi svarīgas intereses. Bija jāatbild uz sekojošiem jautājumiem: Vai Dieva likumi ir nepilnīgi un tāpēc tie jāgroza vai jāatceļ? Vai tie ir nemainīgi? Vai Dieva vadība ir stabila un droša? Vai tā nav jāmaina? Atbilde uz šiem jautājumiem bija jādod ne tikai Dieva pilsētas iemītniekiem, bet visa plašā nekritušā Visuma apdzīvotājiem…

Sātans sekoja Dieva Dēlam no silītes līdz krustam. Viľam uzbruka kārdināšanas līdzīgi vētras brāzieniem. Taču, jo neţēlīgāka izvērtās cīľa, jo pilnīgāk Viľš iepazina kārdināšanas, kas pastāvīgi uzbruka cilvēkam, jo labāk Viľš varēja sagatavoties palīdzēt kārdinātiem cilvēkiem.

Pārbaudījumu smagums, caur kuriem gāja Kristus, bija proporcionāls mērķim, kas ar Viľa panākumiem bija aizsniedzams, vai neveiksmes gadījumā zaudējams. Te bija ietvertas ne tikai vienas pasaules intereses. Šī zeme kļuva par kaujas lauku, bet cīľas rezultāti ietekmēja visas Dieva radītās pasaules… Sātans centās panākt, lai izskatītos, ka viľš cīnās par mūsu Visuma brīvību.

Pat Kristum karājoties pie krusta, ienaidnieks bija apľēmies tā sagrozīt un viltot Viľa vārdus, lai visi justos pārliecināti par Dieva likumu tirānisko dabu. Kristus apbēdināšanai viľš personīgi izdomāja vajadzīgo viltu, izplānoja ikkatru ļaunumu un satrauca cilvēku prātus. Viľš pats skubināja cilvēkus izteikt nepareizus apvainojumus pret Būtni, kas bija darījusi tikai labu.

Viľš pats iedvesmoja neţēlīgos darbus, kas pavairoja un palielināja nevainīgā un svētā Dieva Dēla ciešanas.

Ar šo savu rīcību sātans izkala ķēdi, ar kuru viľš pats tiks saistīts… Nekritušais Visums varēs apliecināt Dieva taisnīgumu sātana sodīšanā. Debesis pašas redzēja, kādas tās kļūtu, ja viľš būtu palicis tajās…

Dieva likumu negrozāmība tika nopamatota dziļi ne tikai šīs pasaules nedaudzo un ierobeţoto radījumu prātos, bet visu Debesu Visuma iedzīvotāju prātos… Vienā balsī tie slavēja Dievu kā taisnu, ţēlojošu un pašaizliedzīgu. – Manuskripts 1. 1902. g.

6. janv. „Dieva taisnība”. [15]

7. janvāris

Apsolījumu vērtēšana „Pildiet Dieva gribu kā Kristus kalpi, no visas dvēseles, ne tikai acu priekšā, cilvēkiem izpatikdami, bet labprāt kalpodami, it kā tas būtu jādara Kungam un ne cilvēkiem” Efeziešiem 6:6-7.

Visā mūsu dzīves darbā pastāvīgi centīsimies atsaukties Kristus lūgšanai, lai mēs būtu vienoti savstarpēji un ar Viľu. Vienmēr, pirms mēs kaut ko uzsākam, jautāsim paši sev: „Vai tas iepriecinās manu Glābēju? Vai tas saskan ar Dieva prātu?”

Apziľa, ka Kristus dzīvi mēs ienesam ikdienas piedzīvojumos, piešķirs šiem ikdienišķajiem pienākumiem svētu cieľu. Viss, ko mēs darām, tiks darīts pareizi un labi, lai ar to tiktu pagodināts Kungs. Tā mēs parādīsim pasaulei, ko kristietība spēj panākt grēcīgām cilvēcīgām būtnēm, pastāvīgi palielinot viľu kalpošanas spējas šajā dzīvē un sagatavojot tos augstākajai dzīvei nākamajā pasaulē. – Manuskripts 1. 1903. g. 7. janv. „Uzsaukums”.

Es slavēju Kungu. Šorīt es gulēju līdz pulkstenis četriem. Man nevajadzēja, kā parasts, naktī daudzkārt atmosties. Tā man ir liela svētība, par ko jūtos pateicīga. Man jānes smaga nasta, redzot Dieva ļauţu garīgo stāvokli, kas atrodas tālu no tā, lai saskanētu ar dotajām priekštiesībām. Guļot nomodā, es lūdzu savu brīnišķo Pestītāju nākt man palīgā un pamodināt vēstnešus, kas apľēmīgi sniegtu vajadzīgu vēsti. „Tavs vārds ir patiesība” (Jāľa 17:17). Es ilgojos pēc fiziska spēka un izturības, lai no sirds pilnības mute varētu runāt Svētā Gara iedvesmā.

Bieţi nakts atklāsmēs esmu runājusi ar daudziem cilvēkiem un atkārtoti es šiem ļaudīm esmu sniegusi spēcīgus uzaicinājumus. „Ja nu jūs ar Kristus esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristus apslēpta Dievā. Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsiet līdz ar Viľu” (Kol. 3:1-4).

Cik bagāts ir šis mums sniegtais apsolījums. Tad parādīsim, ka mēs šo apsolījumu vērtējam un strādājam kā tas tiek prasīts, nopietni un dedzīgi, un būsim pateicīgi par tādu garantiju. Ja mēs atklāsim, ka meklējam to, kas ir augšā, tad labumu no tā gūsim gan paši, gan visi tie, ar kuriem mēs savā kalpošanā ļaudīm sastopamies. – Manuskripts 173. 1905. g. 7. janv. – dienasgrāmata. [16]

8. janvāris

Kristieša pazemība „Tuvojieties Dievam, tad Viľš tuvosies jums. Šķīstiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis” Jēkaba 4:8.

Kungs ir pacietīgs pret cilvēkiem, un kad tie atklāj apľemšanos dzīvot pēc sava prāta, Viľš tiem to atļauj. Man ir parādīts kritušā cilvēka vājums un viľa neziľa. Bet, ja viľš iedziļinās mācībās,

un, iepazīstot Kunga prātu, sāk laboties, tad tas pats sāk saprast savu nezinošo stāvokli, ar to atklādams savu garīgo pieaugšanu.

Jo tuvākas ir kristieša attiecības ar Dievu, jo lielāku dievišķu apgaismojumu viľš saľem. Viľš arvien skaidrāk sāk izprast savu niecīgumu, ierauga sava rakstura trūkumus un Dieva sniegtajā gaismā izprot savu pienākumu. Jo vairāk viľš tuvojas Kristum, jo pilnīgāk un skaidrāk viľš ierauga savus trūkumus, kurus agrāk nebija pamanījis un ierauga arī savu vajadzību pazemoties apakš Dieva varenās rokas. Ja viľš tiek izcelts, tad ne tāpēc, ka viľš pats sevi izceltu, bet tāpēc, ka Kungs viľu izceļ. Pastāvīgi raudzīdamies uz Jēzus Kristus skaidrību un pilnību, un visā savā dzīvē atzīdams Dievu un paklausīdams Viľam, tas tomēr nekļūst akls pret savām kļūdām un nepilnībām. Ja arī viľa uzvedība cilvēku skatījumā ir laba un nevainojama, Dievs tomēr lasa viľa sirds tieksmes un vēlēšanās.

Kristieša pazemība ir brīnišķīga rota – tiešs pretstats sātana atkrišanai, kurš izceļas ar nesvētu godkāri un visāda veida viltu, kādu vien viľš spēj izgudrot. Pazemības rota, caur Jēzu Kristu, ļaus nepilnīgam cilvēkam ieraudzīt savas nepilnības un darīs to derīgu svēto mantojumam, kur Dievs ir viss visā…

Vai Kungs nav norājis jūsu ceļu?… Jums ir uzticētas spējas, kas var tikt uzlabotas un Dieva vadībā ietekmīgi izlietotas. Tad Viľa taisnība ies jūsu priekšā un Kunga godība jūs pavadīs. „Bez Manis”, saka Kristus, „jūs nenieka nespējat darīt” (Jāľa 15:5).

Ja jūs nevērtēsiet Viľa padomu, jums draud briesmas. – Vēstule 21. 1892. g. 8. janv. [17]

9. janvāris

Svētku drēbes „Celies, celies un apjoz savu spēku, Ciāna. Tērpies savās svētku drēbēs, Jeruzaleme, svētā pilsēta” Jesajas 52:1.

Nakts laikā es… piedzīvoju kaut ko līdzīgu tam, ko pirms diviem gadiem izbaudīju Salamankā, Ľujorkā. Kad atmodos no sava pirmā miega, likās, ka mani apľem gaisma, un telpa šķita pilna ar eľģeļiem. Dieva Gars bija uz manis un mana sirds pār pārim slavēja Dievu. Es skaļi iesaucos: Kungs Jēzu, es mīlu Tevi; Tu zini, ka es mīlu Tevi. Mans Debesu Tēvs, es slavēju Tevi no visas savas sirds. „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viľš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viľam tic, nepazustu, bet dabūtu mūţīgu dzīvību” (Jāľa 3:16). „Taisno teka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvien kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena” (Sal. Pam. 4:18). Jēzu, mans Pestītāj, Debesu Tēva pārstāvi, es uzticos Tev!” Mans miers līdzinājās upei, man likās, ka esmu ieslēgta Dievā, tuvā sadraudzībā ar Viľu, kā nomodā tā miegā. Kāda augsta un svēta priekštiesība likās piešķirta man Jēzus mīlestībā, Viľa dzīvībā un Viľa apsardzībā…

Ak, kādēļ gan Kristus draudze neceļas un netērpjas savās svētku

drēbēs? Tie, kas sakās ticam patiesībai, tik maz pazīst Kristu un tik maz vērtē to, kas Viľš tiem būs un kas tie var būt Viľam, un tas ir kristietības vājuma vislielākais iemesls. Mums piešķirtas vissvinīgākās un vissvarīgākās patiesības, kādas jebkad uzticētas mirstīgām būtnēm.

Ja mūsu domas, mūsu prāti un mūsu rīcība būtu šķīstāka un cēlāka, atbilstošāka svētajai ticībai, kuru mēs atzīstam un apliecinām, tad mēs savas atbildības redzētu pavisam savādākā gaismā. Cik svinīgi un svēti tās mums parādītas! Mēs dziļāk izprastu savus pienākumus un Dieva bijībā mēs pastāvīgi tiektos pēc pilnīgāka svētuma. Šīs zemes laicīgās lietas tiktu pakļautas debešķīgajām un mūţīgajām…

Es esmu tik pateicīga par priekštiesību būt vienotai ar Dievu vienalga kādā veidā. Es jūtos ļoti pagodināta. Es lūdzu tikai, lai Kungs Savā lielajā ţēlastībā un mīlošajā laipnībā dotu man spēku būt derīgai kalpošanā Viľam. – Vēstule 20 a. 1893. g. 9. janv. Kapteinim S. Ildridţam (Eldridge). [18]

10. janvāris

Līdzeklis pret vienaldzību „Jo es nekaunos Kristus evaľģēlija dēļ: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic, jūdam vispirms un arī grieķim” Romiešiem 1:16.

Dieva plānam cilvēku glābšanā nav trūkumu. Ja evaľģēlijs katrai dvēselei nav glābjošais Dieva spēks, tad ne tāpēc, ka vainīgs būtu evaľģēlijs, bet tāpēc, ka cilvēki praktiski netic un praktiski nepieľem ţēlastību un Kristus taisnību… Kas sevi tikai sauc par kristiešiem, nepieľem Kristu par savu personisko Pestītāju, bet seko Jēzum lielā attālumā. Viens iemesls šīs personiskās reliģijas trūkumam ir tas, ka viľi nav apmācīti šajos vitālajos pamatlikumos.

Otrs iemesls šai vienaldzībai un apātijai, kas redzama mūsu draudzēs ir tas, ka jaunākie locekļi nav pacietīgi un neatlaidīgi mācīti strādāt kā uzticīgi Kristus armijas kareivji…

Daudzi pieľēmuši patiesību, nerokot pietiekoši dziļi, lai izprastu tās pamatprincipus un, sastopoties ar pretestību, tie aizmirst patiesību atbalstošus pierādījumus un liecības. Vairāk par visu viľiem vajadzētu saprast, ka īstas un paliekošas zināšanas var iegūt tikai ar nopietnām pūlēm un neatlaidīgu darbu. Ja cilvēku prāts būtu disciplinēts ar rūpīgu Rakstu pētīšanu, tad pie patiesības atgrieztos simtiem cilvēku, kur tagad atgrieţas tikai viens…

Attiecībā uz ceļu kā grēcinieks var nākt pie Dieva un tikt taisnots Viľa priekšā, daudzi atrodas tādā pat neziľā kā īstie pagāni.

Savu neziľu viľi nevar atvainot, jo iedvesmotais Padomdevējs saka: „Kad kļūst izprotami Tavi Vārdi, tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus” (Ps. 119:130). „Īstenās atziľas sākums ir Kunga bijāšana” (Sal. Pam. 9:10).

Kaut kāds reliģisks piedzīvojums, kas nebalstās uz Kristu, un

vienīgi uz Viľu, ir bezvērtīgs… Intelektuāli spēcīgiem ļaudīm nepieciešami skaidri parādīt pestīšanas plānu, kā tas atklāts Rakstos. Pasniedziet viľiem patiesību tās vienkāršībā un spēkā.

Ja tā nesavaldzina viľu uzmanību un nepamodina viľos interesi, tad viľus nekad nebūs iespējams ieinteresēt dievišķās patiesības lietās. Visās draudzēs atrodamas pilnībā neapmierinātas dvēseles. Katru sabatu tie vēlas dzirdēt kaut ko skaidru un noteiktu kā viľi var tikt glābti, kā viľi var kļūt kristieši. Viľiem vissvarīgāk uzzināt, kā grēcinieks var tikt taisnots Dieva priekšā.

– Vēstule 23a. 1893. g. 10. janv. Brālim I. H. Geitsam (Gates).

[19]

11. janvāris

Vispirms jāsalīdzinās „Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekšu ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu” Mateja 5:23-24.

Ja mūsu pienākums ir tik skaidri pateikts, kāpēc tad tik daudzi draudzes locekļi rīkojas pretēji skaidrajam: „Tā saka Kungs”, un runā par savām grūtībām ar ļaudīm, kas neko nezina par viľiem vai par tiem, ar kuriem šīs grūtības saistās? Lielais Skolotājs Jēzus mums izskaidrojis mūsu pienākumu. Dievs nevar pieľemt ne mūsu dāvanas, ne mūsu lūgšanas, kamēr mēs šo pienākumu atstājam neizpildītu, ļaujot skaudības, ļaunu aizdomu un greizsirdības indei ieperināties mūsu sirdīs un sabojāt mūsu sadraudzību un laimi. Ak, cik daudz nelaimes būtu aiztaupītas un cik daudz ļaunu domu apklusinātas, ja ticīgie ķertos pie darba, kas pēc Kristus norādījuma jādara ļaunu domu un ļaunu vārdu aizkavēšanai.

Nedaudzi paskaidrojoši vārdi pilnīgi varētu izmainīt cilvēku uzskatus, kuru starpā radušās nesaskaľas un virsroku ľēmušas ļaunas domas. Mēs nevaram paklausīt Dieva likumiem, ja nenoliekam malā visas nesaskaľas, ja neļaujam Kristus Garam klusināt un ietekmēt mūsu sirdis. Mūsu lūgšanas aizkavē mūsu lepnā sirds, mūsu atteikšanās atzīt kļūdas un izlīdzināt nepareizos iespaidus.

Mums vajadzētu darīt visu mūsu spēkos esošo, lai noľemtu ikkatru piedauzīšanās akmeni no mūsu kaimiľu vai brāļu takas.

Mans dēls (Edson), mācies piekāpties, cik vien tas tevim iespējams. Neļauj nepareiziem priekšstatiem un aizvainotai sirdij apstādināt iespēju pieaugt pazemībā un iejūtībā pret citiem.

Sātans noteikti kārdinās šo cilvēku izprast visu nepareizi un no kurmja rakumiem veidot kalnu. Cilvēks, kas viegli apvainojas, pieķersies visāda veida nepareizām domām.

Kungs Jēzus devis īpašus norādījumus par to, kas jādara katram Viľa „mazajam bērnam”. Kad mēs lūdzam „piedodi mums mūsu noziegumus, kā mēs piedodam tiem, kas noziedzas pret mums”, vai mēs darām savu daļu, lai šī lūgšana tiktu paklausīta?… Ja

mūsu brālim kaut kas ir pret mums, mums jāatstāj uz altāra dāvana, kuru mēs gribējām pienest Dievam, un jāizlīdzinās ar brāli. Tad varam nākt un upurēt savu dāvanu. Šis ir vienīgais ceļš, lai savās sirdīs saglabātu Dieva mieru. – Vēstule 12. 1903. g. 11. janv., Edsonam Vaitam. [20]

12. janvāris

Strādājot nedrīkst gulēt „Cilvēka bērns, Es tevi esmu iecēlis par sargu Israēla namam.

Kad tu uztversi vārdu no Manas mutes, tad tev tie jāmāca un jābrīdina Manā Vārdā” Ecehiēla 3:17.

Dievam priekš katra no jums ir savs pienākuma postenis. Viľš prasa, lai jūs būtu ne tikai uzticīgi sargkareivji, bet arī krietni strādnieki. Nekad nezaudējiet interesi par citiem, nekad nekļūstiet bezrūpīgi un bezdarbīgi, nekad neguliet savā postenī un nekad neatstājiet neizpildītus savus tiešos pienākumus jums uzticētajos posteľos.

Ir vajadzīga labprātība, pastāvīga gatavība, pat nopietna piepūle, dziļa ieinteresētība un nesvārstīga uzticība. Jums jāmācās iziet darbā, kad vien pienākums uz to aicina. Mēs nezinām cik ilgi mums būs atļauts strādāt. Šis noslēpums pieder Dievam un ar gudru nolūku mums tas nav atklāts. Bet kamēr vien mēs varam strādāt, izmantosim laiku kā tādi, kam par to būs jāatskaitās. Ak, padomājiet dziļāk un ľemiet vērā mūţību.

Cik daudz darba mūsu pasaulē, lai pamodinātu bezrūpīgos, nedomājošos un nezinošos cilvēkus, ka tie iepazītos ar Dieva bērniem, un saprastu, cik nepieciešami viľu pašu un Dieva goda labad paklausīt šiem likumiem. Jo likumu pārkāpšana izsauks ne tikai lielas ciešanas, bet noslēgsies ar šīs pasaules un nākošās pasaules mūţīgās dzīves zaudēšanu. Jums šī lieta nopietni jāpārdomā un jāsaprot cik lielā mērā vīru un sievu svētlaime ir atkarīga no jums.

Uzticība no jūsu puses var izglābt daudzas dvēseles, bet nolaidība un bezrūpība var atnest jūsu līdzcilvēkiem kā tagadējās, tā nākošās dzīves zaudēšanu. Ar uzticību, ar pastāvīgu modrību savā pienākumu postenī, jūs varat novērst daudz nelaimes un Dieva likumu pārkāpumu… Mums visiem kopā jāceļas un Dieva spēkā jāizprot tagadējā laika prasības…

Ticībā kliedziet uz Dievu, lai Viľš izlietu Savu gaismu un ţēlastību caur Viľa paša nozīmētajiem kanāliem, par labu tiem, kas cieš zināšanu trūkuma dēļ. Lūdzot un čakli pūloties apspiest nepareizības un nostājoties pret izlaidību un modes ģeķībām, dzīvā ticībā satveriet spēku, ko jūs varat iegūt, lai viss jūsu darbs būtu svētīts. Jūs varat uzkrāt gaismu, zināšanas un spēku; un jūsu iespaids var skart citus… Ikkatra uzľemta atbildība stiprinās jūs jauniem pasākumiem, lai darbs sekmīgi virzītos uz priekšu. – Vēstule 4 a. 1879. g. 12. janv., diviem jauniem Betlkrīkas sanatorijas ārstiem. [21]

13. janvāris

Debesu pārstāvis „Beidzot esiet visi vienprātīgi, līdzcietīgi, brālīgi, ţēlsirdīgi, pazemīgi” 1. Pētera 3:8.

Cik ļoti vajadzētu kopt līdzjūtīgu un maigu garu. Nevienam nav jākaunas parādīt laipnību un maigumu kļūdīgajiem. Tiem, kas domā, ka viľi nekļūdās, ir tālu no bezvainīguma Dieva acīs.

Neviens lai nedomā, ka līdzjūtības parādīšana ir kaut kas tāds, no kā vajadzētu kaunēties…

Ja kādai dvēselei dzīves krīzes gadījumos cits cilvēks mēģina sniegt padomu, tad šis padoms būs tikai par tik vērtīgs un iespaidīgs, par cik padoma devējs ar savu priekšzīmi un garu to tādu būs darījis. Vārdiem atbilstoša dzīve, sirsnīgas, Kristum līdzīgas intereses parādīšana briesmās esošajai dvēselei, ir tie faktori, kas padomam piešķir pārliecinošu spēku un manto ļaudis drošām takām. Kas gatavi citus paļāt, kas saka griezīgus un satriecošus vārdus kādai ievainotai dvēselei, tie dara sātana darbu un sadarbojas ar tumsas valdnieku…

Lai kārdinātās un pārbaudītās dvēseles atceras, ka pārmācības saľemšanas gadījumos, Kungs ir tas, kas viľas glābs no nāves.

Lai tie, kas saľem rājienus, neaizmirst – „ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu” (Atkl. 3:19).

Cilvēcīgie darba rīki, Kristus Gara apdvesti, rūpēsies par dvēselēm kā tādi, kam būs jāatskaitās par savu darbu. Kristum ir pret mums prasības, un mums jāsaprot mūsu pienākums un jāpilda tas Dieva bijībā, un domājot tikai par Viľa godu, mēs nedrīkstam būt neuzticīgi. Nekopiet nevienu savtīgu domu vai dabisku tieksmi, kas liktu lūpām klusēt! Runājiet un nebaidieties! Ar maigas līdzjūtības pilnām sirdīm, mīlot cilvēkus, brīdiniet, pamāciet un lūdziet.

Nekad nebeidziet pūlēties kādas dvēseles labā, kamēr vien vēl ir kāds cerības stars. Jūsu vārdi dvēselei var būt sāpīgi. Ak, tad uzmanieties un ietērpiet tos Jēzus mīlestībā un maigumā.

Mīkstiniet katru skaľu ar mīlestību un līdzjūtību… Kā jūs izturēsieties pret citiem, kā jūs tiesāsiet citus, tā Kungs izturēsies pret jums un tiesās jūs. Lai tie, kas sevi sauc par Dieva bērniem, īsteno dzīvē Kristus mācības. Ja kāds spiests otru ievainot, lai tas saprot, ka viľam obligāti jāpilda arī dziedināšanas pienākums. Patiesība vienmēr jārunā mīlestībā, dvēselē nepārtraukti mājojot Kristus Garam. – Vēstule 7c. 1894. g. 13. janv. „Mīļajiem brāļiem atbildīgās vietās „Review and Herald” kantorī. [22]

14. janvāris

Vai esat lūguši? „Labvēlīgs Kungs ir tam, kas cerē uz Viľu, tādai dvēselei, kas Viľu meklē. Ir labi būt pacietīgam un klusā garā cerēt un gaidīt

uz Kunga palīdzību” Raudu dziesma 3:26, 24.

Kungs vēlas, lai mēs lūgtu un ľemtu. Debesu vēstneši gaida patiesas un sirsnīgas līgšanas, viľi tuvojas izslāpušām, izsalkušām dvēselēm. Tāpēc ar visu savu būtni tiecieties pretī Dievam. Gaidiet uz Kungu. Debesu vēstneši izlies visu, kas viľos ir, zelta caurulēs, kas savienotas ar zelta kausiľiem, citu sirţu apgaismošanai. Ja lūgsiet ticībā, tad arī saľemsiet. Nekad, nekad nepalieciet bez zelta eļļas, jo tā uzturēs jūsu spuldzes degošas.

Ticiet, ka jūs saľemsiet, ko lūgsiet, un jums tas notiks. Nāciet ar pazemīgu sirdi, tomēr atsaucoties uz apsolījumu. Tad arī ziniet, ka saľemsiet. Mūsu Pestītāja vārds, Viľa visu uzvarošais Vārds, ir mūsu drošība, mūsu lepnums. Dievs pats mūs iepazīstina ar sevi kā lūgšanas uzklausošs Dievs. Stāviet pareizi Dieva priekšā, lai jūs varat saľemt Gara liecību, ka esat viens no Viľa izredzētajiem un uzticīgajiem, kas paļaujas vienīgi uz Viľu.

Nekad nepieļaujiet, ka sātans padara jūs mazdūšīgus.

Neuzticieties M… rokām, bet Dieva rokām. Mācieties vairāk lūgt, kopiet pazemību un lēnprātību, un pastāvīgi uzmanieties, lai jūsu dvēsele vienmēr paliktu Dieva tuvumā. Visā savā darbā paļaujieties uz Svēto Garu, jo Viľš ir jūsu stiprums un jūsu panākumu kaldinātājs. Kungs mūs pastāvīgi audzina grūtību skolā. Lūdziet un lūdziet, esiet savās lūgšanās īsi un izsakiet savas vajadzības kodolīgi. Visu izteiciet Dievam lūgšanās – savas laicīgās darba rūpes, zudušās cerības, savus priekus, savas bēdas un bailes.

Dariet to, N…, un jūs staigāsiet Dieva klātbūtnes apziľā, un slava un pateicība plūdīs no jūsu sirds un jūsu lūpām visiem dzirdamos teikšanas vārdos. Jūsu sirds kļūs maiga un jūs savā sirdī dziedāsiet dziesmu Dievam…

Aizsniedziet augstu standartu. Neielaidieties mazvērtīgās sarunās, bet lai jūsu dvēsele plūst pāri lūpu veidotos vārdos, stāstot cilvēkiem par Jēzus mīlestību.

Ejot pie Dieva Vārda, būsim vienmēr apdomīgi un godbijīgi.

Pareizi izlietotas valodas un balss dāvanas sekas iesniegsies mūţībā, tāpat kā arī visi labo īpašību iespaidi, kas mums doti lietošanā un uzlabošanā. Mums jābūt šķīstiem savā valodā, svētiem visāda veida sarunās. Tā tuvojoties Dievam, Viľš tuvosies mums. – Vēstule 166. 1897. g. 14. janvāris, darbinieku pārim. [23]

15. janvāris

Ir apsolīta palīdzība „Vai mans Vārds nav kā uguns?” saka Kungs, „un kā veseris, kas sagrauj klintis?” Jeremija 23:29.

Kungs vēlas, lai Viľa bērni labi izpildītu savu darbu daļu un caur miera devēju Kristu dzīvotu mierā viens ar otru. Ja sirdī valda Kristus, tad visi būtnes spēki darbojas saskanīgi un vienoti.

Katra atsevišķa cilvēka prāts un jūtas, zinot savus īpašos

pienākumus, vienoti veic savus darbus, un, kā ķēniľš uz troľa, visu darbojošos mehānismu vada prāts.

Varbūt, ka pie jūsu rakstura celtnes vēl daudz kas jādara, varbūt jūs esat kā šķautľains akmens, kas jāapcērt un jānospodrina, un tikai tad tas varēs ieľemt savu vietu Dieva templī. Jums nevajadzētu justies pārsteigtiem, ja Dievs ar cirtni un veseri atšķeļ jūsu rakstura trūkumus, līdz jūs kļūstiet piemērots tai vietai, kuru Dievs jums sagatavojis. Šo darbu nevar padarīt neviens cilvēks. Vienīgi Dievs to var paveikt. Un esiet droši, Viľš neizdarīs nevienu nevajadzīgu cirtienu. Katrs Viľa cirtiens tiek izdarīts mīlestībā, jūsu mūţīgās labklājības un laimes dēļ. Viľš pazīst jūsu vājības un strādā, lai atjaunotu, bet ne lai postītu.

Kāpēc mēs novēršamies no dievišķās gudrības pie cilvēciskās gudrības? Šo negodu Dievs redz, ko mēs Viľam nodarām. Viľš zina, ka mēs savas sāpes nevarēsim remdināt pie cilvēkiem un Viľš ţēlo mūs, jo mums ir tik daudz trūkumu un tomēr negribam uzticēties Viľam un darīt Viľu par mūsu nastu Nesēju. Viľš redz, ka cilvēku būtnes nevērīgi izturas pret viľiem sniegto mīlestību un ţēlastību, un Viľš skumji saka: „Jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību” (Jāľa 5:40).

Mūsu neuzticība apvaino Viľu, kurš tik daudz darījis mūsu labā.

Viľš nekad nenovērsīsies no tiem, kas nāks pie Viľa. Vājajai, noţēlojošai dvēselei, kas nogurusi no raudzīšanās uz cilvēkiem, vienīgi lai tiktu pievilta un aizmirsta, Kristus saka: „Lai tā satver Manu spēku, ka der mieru ar Mani; un tai būs miers ar Mani” (Jes. 25:5; angļu tulk.).

Saviem ļaudīm Kristus vēlas teikt to pašu, ko Viľš teica Israēlam senatnē: „Tava slava izpaudās tautu starpā tava skaistuma dēļ, jo tas bija pilnīgs tieši šo rotu dēļ, kurās Es tērpu tevi”, saka Dievs tas Kungs” (Eceh. 16:14). – Manuskripts 5. 1901. g. 15. janv. „Tuvu klāt esošā palīdzība”. [24]

16. janvāris

Visuma spēka Avots „Nebīsties, jo Es esmu ar tevi. Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar Savas taisnības labo roku” Jesajas 41:10.

Jēzus Kristus ir pasaules vislielākais Skolotājs. Par to es esmu saľēmusi brīnišķus pierādījumus. Viľš mani padarīja par Savu vēstnesi, lai es lielās garīgās patiesības nodotu daudziem tūkstošiem… Cik ļoti es vēlētos pasniegt Viľa norādījumus tā, lai daudzi tiktu vadīti pie Viľa. Es pilnīgi uzticos Viľa vadībai, un es zinu, ka mani uztur Viľš, kurš Saviem mācekļiem pavēlēja iet un sludināt evaľģēlija vēsti, mācot „turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam” (Mat. 28:20).

Kopš 1884. gada es strādāju sabiedrisku darbu. Mani vienmēr stiprina Kungs. Es no augšienes saľemu fizisku, intelektuālu un garīgu spēku. Es droši zinu, ka Kristus dod man Savu stiprinošo

ţēlastību un pierādījumus, ka Viľš ir pasaules gaisma. Es pazīstu Viľa spēku. Viľa labā es vēlos darīt visu iespējamo, kamēr vien es dzīvošu. Mierīgā un pilnīgā paļāvībā es vēlos nodot savu dvēseli Dievam līdz tai dienai, kad šeit savu darbu pabeigusi, es iešu dusēt. Aizmigšana Jēzū mani nemaz nebiedē.

Augšāmcelšanās rītā es Viľu redzēšu, kāds Viľš ir…

Būsim pilnīgi droši, ka mūsu attiecības ar Dievu ir pareizas, lai Kungs mūs var mācīt, vadīt un atklāt Savu prātu. Pārdomājiet, lūdzu, šis lietas. Un būsim vairāk kopā ar Dievu lūgšanās. Kungs ir mūsu palīgs, mūsu spēks un stiprā pils. Ja mēs pazemīgi staigāsim ar Dievu, bīsimies un pagodināsim Viľa Vārdu, tad Viľš piepildīs mūsu domas, un mēs tiksim pārveidoti Viľa līdzībā. Čakli pārbaudīsim paši savas sirdis un iegūsim to gudrību, ko var dot vienīgi Dievs.

Atcerēsimies, ka šaubas ir bīstamas. Ja tās tiek lolotas, tad tās noved neticībā… Visiem mūsu ļaudīm tagad ir jātiecas pēc Svētā Gara piešķiršanas. Neielaidieties nekādās ķildās un nolieciet nevienprātību, strīdēšanos un centieties saskaľoties ar lūgšanu, kas rakstīta Jāľa evaľģēlija 17. nodaļā. Es jūs lūdzu, runājiet lūgšanās ar Dievu no visas sirds un dvēseles, un arī dzirdami. – Vēstule 58. 1906. g. 16. janv., brāļiem: Vešbernam, Preskotam, Danielsam un Kolkordam. [25]

17. janvāris

Kristietības mēraukla „Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama” Mateja 5:13.

Kas ielikti uzticības amatos, tiem jābūt pilnvarotiem pieľemt daţādus lēmumus, tomēr tie nekad nedrīkst šīs savas pilnvaras izlietot, lai atteiktu palīdzību trūcīgiem un nevarīgiem. Tās nekad nedrīkst izmantot, lai kādai cīľā esošai dvēselei atľemtu drosmi un dzīves prieku. Lai tie, kam piešķirti iespaidīgi amati, vienmēr atceras, ka Dievs vēlas, ka tie īstenotu dzīvē Kristus prātu…

Patiesu dievbijību mēro pēc padarītiem darbiem. Vārdos izteiktai ticības apliecībai nav nekādas vērtības; arī amats neko nedod; tikai ar Kristum līdzīgu raksturu mēs varam apliecināt, ka Dievs Savu Dēlu ir sūtījis pasaulē. Kas sevi sauc par kristiešiem, bet nerīkojas, kā Kristus būtu rīkojies viľu vietā, tie ļoti kaitē Dieva lietai. Tie nepareizi attēlo savu Pestītāju un ir nostājušies zem svešiem karogiem.

Patiess māceklis, kura sirdī mājo Kristus, ar savu dzīvi pasaulei sludinās, ka Kristus mīl cilvēci.

Viľš rīkosies kā Dieva palīdzību sniedzoša roka. Saľemot ţēlastību no Pestītāja un sniedzot to citiem, visu viľa būtni caurstrāvos garīgas veselības spirgtums… Šķīsta un neaptraipīta reliģija nav jūtas, bet gan mīlestības un ţēlastības darbu darīšana. Tāda reliģija nepieciešama veselībai un laimei. Tā ieiet sagānītajā dvēseles templī un ar pātagu

izdzen visus grēcīgos uzbrucējus. Uzkāpusi tronī, tā ar savu klātbūtni visu dara svētu, apgaismojot sirdi ar Taisnības Saules spoţajiem stariem. Tā atver dvēseles durvis pret Debesīm, un ielaiţ tajā Dieva mīlestības saulesstarus. Tai līdzi iet savaldība un miers. Palielinās fiziskie, intelektuāli un morālie spēki, jo dvēseli, līdzīgi dzīvinošam eliksīram, piepilda Debesu atmosfēra…

Ja kristieši neatklāj Kristu, tad kāda vērtība viľiem ir? Vai viľi tad nelīdzinās savu garšu zaudējušai sālij, kas vairs „neder nekam”? Bet ja tie savā dzīvē atklāj patiesības glābjošās īpašības, tad nabaga, grēkos nocietinātās dvēseles netiks pamestas bojā ejai savā samaitātībā. Labie darbi ir redzami, jo taisnības dzīvinošos pamatlikumus nevar apslēpt. Dzīvē īstenots evaľģēlijs līdzinās sālij, kam piemīt tās garšu dodošās īpašības.

Tam ir spēks glābt dvēseles. – Vēstule 7. 1901. gadā 17. janv., „Brāļiem uzticības amatos”. [26]

18. janvāris

Dariet visu iespējamo „Ir daţādas dāvanas, bet viens pats Gars; ir daţādas kalpošanas, bet viens pats Kungs; ir daţādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem” 1. Korintiešiem 12:4-6. Ļaudis, kuriem šķietami piemīt vislielākās spējas, ne vienmēr ir tie, kas daţādās darba līnijās gūst vislielākos panākumus. Kungs izlieto, tā saucamos, mazāk spējīgākos cilvēkus. Viľiem var trūkt daiļrunības, bet, ja tie ir vienoti ar Dievu, Viľš tos bagāti svētīs. Ļoti nozīmīgi ir viľu neizmeklētie vārdi, kas nāk tieši no sirds, un Kungs tos novērtē.

Lai tie, kas saistīti ar Kunga darbu, nemeklē tā veikšanai visspējīgākos cilvēkus. Dievs stāv aiz tiem, kas dara visu iespējamo. Lai ikkatrs strādnieks paļaujas uz Viľa spēku, un Dievs ietekmēs sirdis, kuru dēļ tas strādā. Daudz laba var padarīt godīgs un vienkāršs strādnieks, kas saprot, ka pienākumi nav atkarīgi no ārišķībām, bet no Tā, kas viľam šo darbu uzticējis…

Dievs vēlas, lai Viľa darbā tiktu iesaistīti daţādi prāti. Lai cilvēki izietu darbā, uzticoties Kungam, un Viľš ies tiem līdzi, pārliecinādams un atgriezdams dvēseles. Viens strādnieks var būt veikls runātājs, cits labs rakstnieks, vēl kādam var būt sirsnīgas un dedzīgas lūgšanas dāvanas, vēl citam dziedāšanas dāvana. Kādam citam var būt spējas izprotamā veidā izskaidrot Dieva Vārdu. Un visām šīm dāvanām jākļūst par spēku Dieva darbā, jo Dievs pats sadarbojas ar strādnieku. Vienam Dievs devis gudrības vārdus, otram zināšanas, trešajam ticību. Tomēr visiem jāstrādā zem viena Vadoľa. Daţādas dāvanas paver iespēju daţāda veida darbam, tomēr „viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem” (1. Kor. 12:6).

Lai neviens nenicina šķietami vājākās dāvanas. Lai strādā visi un neviens netur savas rokas klēpī, domādams, ka viľš nevar veikt varenus darbus. Beidziet skatīties uz sevi. Skatieties uz savu

Vadoni. Sirsnībā, lēnībā un mīlestībā dariet visu iespējamo.

Dievs noteikti svētīs strādniekus, kas savam darbam nodosies ar visu savu sirdi. Ja Kungs savam darbam izrauga jūsu kājas, atdodat tās Viľam. Ar šīm kājām jūs varat meklēt dvēseles. – Vēstule 1. 1902. g. 18. janv. Vecākajam sludinātājam S. N. Haskelam un viľa dzīves biedrei, kas bija iesaistījušies pilsētu evaľģelizācijas darbā. [27]

19. janvāris

Vienā reizē viena diena „Uzticieties Viľam arvien, visa draudze, izkratiet Viľa priekšā savas sirdis. Dievs ir mūsu patvērums” Psalmi 62:9.

Kāda priekštiesība, ka mums, grēcīgiem un mirstīgiem, atļauts sarunāties ar Dievu. Istabiľā aiz aizslēgtām durvīm vai ejot pa ielu, vai darot savus darbus, mūsu sirdis var pacelties pie Dieva, meklējot Viľa padomu, un mūsu dvēsele var tiekties Dievam pretī, elpot Debesu gaisu. Dievs dzirdēs visas šīs dvēseles ilgas.

Mēs visas savas grūtības varam nest pie Dieva. Viľa bezgala mīlošā roka tiecas piepildīt visas mūsu vajadzības. Cik pateicīga esmu, ka mums vienai reizei dota tikai viena dzīves diena. Viena diena, kas jāiztur, viena diena, kurā jābūt modriem, viena diena garīgās dzīves progresam, un tāpēc mūsu dienas var būt auglīgas un mums dārgas.

Mums pildāmi kareivju pienākumi, gūstamas uzvaras, jo mēs nedrīkstam aizvērt acis pret sātana viltīgajiem uzbrukumiem un nodomiem. Mēs lūdzam un turpinām būt modri, lai sātans mums nepiezagtos un neliktu mums aizmirst vajadzību lūgt, vajadzību sargāties no viľa un palikt nomodā.

Kristieša karā mums jāuzmana sātans un jāuzmana pašiem sevi, jo citādi tiksim ievilināti viľa valgos. Mūsu drošība atkarīga no mūsu sirds stāvokļa. Lai Dievs mums palīdz uzvarēt pašiem sevi, jo citādi mēs noteikti zaudēsim Debesis. Maza nogriešanās no taisnības takas, maza padošanās iegribām, dotajā brīdī liekas mazsvarīga lieta, bet tieši tā sātans mūs var aizvest uz ceļa, kas mūs šķirs no taisnības un no Dieva. Mums ir vajadzīgi nevis mūsu ceļi, bet Dieva ceļi. Mums jācīnās ar visiem mūsu būtnes spēkiem, lai samītu sātanu zem savām kājām, un pastāvīgi atrastos pareizās attiecībās ar Dievu, lai mums būtu pamatotas tiesības uz mūsu nemirstīgo mantojumu.

Mums viss var tikt atľemts, līdz mēs pazemīgi atļausim Dieva prātam mūs vadīt un pārraudzīt. Mums vajadzīga vienkārša, bērnišķīgi paļāvīga uzticēšanās Dievam. Ne pašpaļāvība, bet pazemīga nodošanās Jēzum. Kādas rakstura īpašības mēs kopjam? Vai tādas, kas derēs arī mūţībā? Varbūt mēs savu laiku pavadām čaklā darbā, bet mūsu dvēseles nesaľem nekādas svētības un mūsu Debesu Tēvs netiek pagodināts. Mūţīgā dzīvība ir visa dzīves laika neatlaidīgu un nenogurstošu pūļu vērta, un mēs šo darbu nedrīkstam darīt tikai šad un tad. Mēs nevaram atļauties atstāt Jēzu ārējā pagalmā, ārpus mūsu sirds,

jo no tā atkarīgas mūsu dvēseles visaugstākās intereses. – Vēstule 81. 1887. g. 19. janv. Edsonam un Emmai Vaitiem. [28]

20. janvāris

Debesis ir manā pusē „Miesas spīdeklis ir acs; ja nu tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša” Mateja 6:22.

Sātana patreizējais darbs ir vilt un apsūdzēt. Kungs saka, ka viľš savus brāļus apsūdz dienām un naktīm. Ilgas pieredzes rezultātā sātans kļuvis ļoti uzmanīgs savā kļūdu meklēšanas darbā un viľš apmācīs ikvienu cilvēku, kuru varēs iedrošināt pievienoties viľam. Viľš jau daudzus ir piekrāpis, kas akli iet pa sātana sagatavotajiem ceļiem.

Dēmons ir šīs zemes centrālais spēks. Viľa tronis atrodas pasaules vidū, kur vajadzētu atrasties Dieva tronim. Baznīca ir viľu pieľēmusi par savu vadoni, jo tā ir saskaľojusies ar pasauli dzīvot Dieva svēto likumu pārkāpšanā.

Kristus atdeva Sevi, lai atbrīvotu cilvēku no postītāja varas.

Kļūstot par grēku nesēju, Viľš salauza sātana varu, Viľš sacīja: „Es kļūšu par atbrīvotās pasaules centru…”

Dievs paziľoja: „Es sūtīšu darbā visus svētos spēkus, lai tie pretotos neredzamā ienaidnieka armijām un iznīcinātu viľa varu.

Svētā Gara mūţīgā palīdzība glābs cilvēku no grēka ietekmes un atjaunos viľā Dieva līdzību”…

Kungs neatļaus Savai dārgajai tautai, kuras Galva ir Kristus, doties ienaidnieka rindās, nedarot visu iespējamo viľu labā. Viľu vienīgā cerība ir Dieva pavēļu pildīšana. Šis ir tas evaľģēlijs, kas atskan mūsu dienās.

Visiem cilvēkiem Kristus sūta Savu aicinājumu: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglot. Ľemiet uz sevi manu jūgu, mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta ir viegla” (Mat. 11:28-30).

Jau gadsimtiem ilgi pāri pasaules sajukumam un nemieram skaidrās skaľās ir bijis dzirdams šis ielūgums. Dievs neatstās cilvēku viľa paša prātam un viľa paša ceļiem, lai tas pazustu, nepieliekot visas pūles viľu glābt. Kristus kalpošanas darba apjomam, Viľa tālu sniedzošās ţēlastības un spēka sfērai nav robeţu. – Vēstule 78. 1900. g. 20. janv, brālim un māsai Heismeriem. [29]

21. janvāris

Visgaišākais un labākais „Arī līdz jūsu vecuma dienām Es palikšu tas pats, Es jūs nesīšu, kamēr jūs paliksiet sirmi. To Es darīju līdz šim un arī turpmāk Es to jums darīšu, Es jūs nesīšu un izglābšu” Jesajas 46:4.

Man ļoti rūp, lai mēs, kas pazīstam patiesību jau tik ilgi, savos daudzajos dzīvības gados, nobriestu garā un darba metodēs; lai mēs izprastu vienkāršās, tomēr svarīgās un tik daudz sevī ietverošās trešās eľģeļa vēsts patiesības; un lai mēs pieľemtu šīs patiesības Dieva mīlestībā un sniegtu tās citiem…

Katru dienu nodod sevi Kristum. Savu sākotnējo uzticību paturi stipru līdz galam. Kungs tevi nav atstājis. Viľš vēlas, lai tu augtu ţēlastībā un palielinātos tavas spējas palīdzēt ļaudīm. Bet, kad tu tos esi ieinteresējis, tad tev jārunā tieši par lietu un tev jāapstājas, pirms tev liekas, ka esi pateicis pusi.

Es nevaru panest domu, ka kādam gados vecajam mūsu ticības draugam samazinātos iespaids un darba spējas. Kungs grib, lai tu, sadarbojoties ar Viľu, sevi izveidotu cik iespējams derīgāku.

Ja tu šajā darbā labprātīgi savienosies ar Viľu, tavas pēdējās dienas būs visgaišākās un labākās…

Atver savas dvēseles logus pret Debesīm un aizver tos pret zemi. Ļauj Taisnības Saules stariem iespīdēt tava prāta kambaros. Izkop Kristus lēnprātību un laipnību, uzľemties Viľa jūgu un nest Viľa nastas, lūk, mācības, kas gaida, lai tu tās apgūtu, un tas vajadzīgs kā tev, tā visiem, ar kuriem tu nonāc kontaktā. Kop Debesu tikumus. Šķīsti dvēseli no visiem traipiem, kļūsti derīgs, lai tevi var uzľemt par ķēnišķīgās ģimenes locekli.

Dieva Vārda pamācības, tieši būvdarbu vidū, aplaimos strādnieku prātus ar ţēlastību un palīdzēs tiem veikt savu darbu.

Kungam, ietekmējot viľu prātus, tie viens no otra mantos skaistas domas. Dieva eľģeļi staigā pa (Sidnejas) sanatorijas zemi. Tāpēc lai strādnieki runā vārdus, kas nāktu par svētību apkārtesošajiem ļaudīm. Mans brāli, mīlot patiesību, dari savu darba daļu. Tici Rakstiem kā Dzīvā Dieva Vārdam. – Vēstule 11.

1901. g. 21. janv., Dr. M.G. Kellogam, strādājot Austrālijā. [30]

22. janvāris

Raugieties uz priekšzīmi „Tavs Vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem” Psalmi 119:105.

Dieva strādnieks nav atstāts bez priekšzīmes. Viľam dots paraugs, kuram sekojot, tas kļūs par skatu spēli pasaulei, eľģeļiem un cilvēkiem. Viľam pavēlēts pagodināt Dievu, īstenojot nesavtīgus nolūkus un mērķus. Kungs pazīst cilvēka dabu un ir nolicis viľa priekšā Debesu valsts likumus, kas viľam jāgodā un kuriem jāklausa. Viľš kā ceļvedi tā rokās ir ielicis Bībeli, kura tam parādīs, kas ir patiesība un kas tam jādara, lai iemantotu mūţīgo dzīvību. Šī Grāmata interesi no laicīgām lietām pievērš garīgām realitātēm. Tā saka cilvēkam, kaut arī tas ir kritis un grēcīgs, ka viľš var kļūt Debesu pagalmos valdnieks un ķēniľš. Dieva mantinieks un Kristus līdzmantinieks.

Dievs redz, cik spēcīgi cilvēks nodevies tieksmei krāt laicīgās vērtības, tāpēc visos dzīves ceļos dzirdami vārdi: „Ko tas

cilvēkam palīdz, ka viľš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli?” (Marka 8:36). „Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā, un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas Debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā, un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur tava manta, tur būs arī tava sirds” (Mat. 6:19-21).

Dieva vēstnešiem nodots tieši tas darbs, kuru, virs zemes dzīvojot, darīja Kristus. Tiem jānododas ikvienam Viľa veiktajam kalpošanas veidam. Sirsnīgi un dedzīgi tiem jāstāsta ļaudīm par Debesu neaptveramajām un neiznīcīgām mantām. Tiem jābūt piepildītiem ar Svēto Garu. Tiem jāatkārto Debesu piedāvātais miera un piedošanas apsolījums. Tiem jānorāda uz Debesu vārtiem un jāsaka: „Svētīgi ir tie, kas Viľa baušļus dara, lai viľiem vara pie dzīvības koka, un lai viľi ieiet pa pilsētas vārtiem” (Atkl. 22:14; Glika tulk.).

Viľš gaida, lai ikkatrs strādātu saskaľā ar savām īpašajām spējām. Cilvēku aktivitāti nedrīkst apspiest, tā tikai jāsvēto un jāievada pareizā virzienā. – Manuskripts 27. 1907. g. 22. janv., „Jaunanglijas sanatorijai”. [31]

23. janvāris

Debesu dividendes „Tiem, kas Tevi bīstās, Tu esi devis karogu, celties patiesības labad” Psalmi 60:6; Glika tulk.

Gādā par to, lai patiesība, kur vien tu ej, vienmēr būtu ierakstīta tavā karogā…

Kā tauta jūdi atteicās pieľemt Kristu. Viľš tos bija vadījis visos viľu ceļojumos, kā neredzams, bezgalīgi varens Vadonis. Viľš tiem bija darījis zināmu Savu prātu, tomēr pārbaudījumā tie atmeta Viľu, savu vienīgo cerību, vienīgo pestīšanu, un tad Dievs atmeta viľus. „Bet cik Viľu uzľēma, tiem Viľš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viľa Vārdam” (Jāľa 1:12).

Visiem, kas pieľem un paklausa nosacījumiem, Dieva dāvanas turpina plūst nepārtraukti, un Viľam to nav ţēl un Viľš tās neprasa atpakaļ. Dievs cilvēkiem piešķīris Savas dāvanas, ne lai tās izlietotu saskaľā ar iedzimtām, untumainām iedomām un dabīgām tieksmēm, bet saskaľā ar Viľa prātu…

Tiem, kas bīstās Dievu, jādomā pašiem. Tie nedrīkst atļaut citiem cilvēkiem domāt viľu vietā. Viľu prāts vairs nedrīkst atrasties maldīgu principu, teoriju un doktrīnu varā. Jāatmasko arī augstās aprindās valdošā nezināšana un netikumība, noziegumi, varmācība un apspiešanas kāre. Dzīvības Gaisma nākusi uz šo pasauli, lai spīdētu morālās tumsas vidū. Tagad evaľģēlijs jāpasludina trūcīgajiem un apspiestajiem.

Visvienkāršākajiem ļaudīm jāsniedz izdevība izprast kādiem viľiem jākļūst, lai varētu ieiet Dieva valstībā. Šodien zemāko aprindu ļaudīm jāieľem savas vietas, paklausot pavēlei: „Ejiet uz priekšu!” Ticībā viľiem jāstājas pretī grūtībām un tie nedrīkst paklausīt neticīgo tukšajām valodām un strīdiem.

Tiem jāiet uz priekšu no vienas pienākumu pakāpes uz otru, pastāvīgi lūdzot un īstenojot dzīvē ticību, kas saľem atbildes uz lūgšanām…

Dievam ir daudz strādnieku, tomēr visi, kas vēlas strādāt saskaľā ar Dieva plānu, ir ieslēgti vārdos: „Jūs esat Dieva aramais tīrums, Dieva celtne” (1. Kor. 3:9). Dieva kalpiem jārīkojas tā, lai nepazustu neviena garīgā dāvana. Viľu gribai jāpieľem nogaidošs stāvoklis, un, kad pienāks Dieva laiks, viľu zizlis zaļos. Neviens nezin, kādu veidu šis darbs pieľems, tomēr Dieva kalpiem vienmēr jābūt gataviem rīkoties, spējīgiem izprast sava Vadoľa gribu un Viľa ceļus. – Vēstule 8. 1899. g. 23. janv., Betlkrīkas sanatorijas medicīniskā darba vadītājam Dr. Dţ.H. Kellogam. [32]

24. janvāris

Pilnīgi Viņā „Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs” Mateja 5:48.

Dievs no visiem prasa morālu pilnību. Kam Dievs devis gaismu un izdevības, tiem, kā Dieva nama pārvaldniekiem, jātiecas pretī pilnībai, un nekad, nekad tie nedrīkst pazemināt taisnības standartu, piemērojot to iedzimtām un pašu izkoptām tieksmēm uz ļaunu. Kristus pieľēma mūsu cilvēcīgo dabu un dzīvoja mūsu dzīvi, lai parādītu, ka arī mēs varam kļūt Viľam līdzīgi, ja mums ir daļa pie dievišķās dabas. Mēs varam būt svēti, kā Kristus bija svēts cilvēcīgajā dabā. Bet kāpēc pasaulē ir tik daudz nepatīkamu raksturu? Tāpēc, ka tie nezin, ka viľu nepatīkamais izturēšanās veids, viľu skarbums un nelaipnā valoda nāk ne no svētas sirds…

Mūsu mīlestību uz Dievu atklāj tas mīlestības aromāts, kas no mums plūst uz līdzcilvēkiem. Pacietīga kalpošana ir tā, kas dod mieru dvēselei. Israēla labklājību veicina pazemīgas, neatlaidīgas un uzticīgas pūles. Kas būs labprātīgi mācīties Kristus ceļus, tos Dievs uzturēs un stiprinās…

Visi pareizi izgudrojumi un uzlabojumi nāk no Viľa, kas ir apbrīnojams padomā un nepārspējams darbā. Lai ko mēs darītu un lai kurā darba nozarē mēs būtu nolikti, Dievs pastāvīgi vēlas mūs darīt mūs spējīgākus, prasmīgākus un iejūtīgākus. Viľš vēlas pārveidot cilvēku prātu, lai tas varētu veikt pilnvērtīgu darbu. Ārsta rokas jūtīgais pieskāriens, viľa vara pār nerviem un muskuļiem, viľa zināšanas par cilvēka organisma smalko veidojumu, ir gudrība, ko dod dievišķais spēks, lai to izlietotu par labu cietošai cilvēcei. Namdara prasme izlietot āmuru un kalēja spēks skandināt laktu, viss nāk no Dieva. Viľš cilvēkiem uzticējis spēkus, un Viľš sagaida, ka tie no Viľa prasīs padomu.

Tad tie Viľa dāvanas varēs izlietot nekļūdīgi, liecinot Dievam par godu, ka tie ir Viľa līdzstrādnieki. Tā viľi šķīsta savas dvēseles un Gars tos dara svētus patiesībā. Viľu dzīvē piepildās Kristus

vārdi – sirdsšķīstie Dievu redzēs (skat. Mat. 5:8).

Ikvienam vajadzētu saprast, ka visi Dieva ļaudis strādā vienam lielam mērķim. Visos departamentos noris Dieva darbs, un kas šo darbu veic precīzi un bez kļūdām, tie pārstāv Dieva pilnību. – Vēstule 9. 1899. g. 24. janv. Tiem, kas Vispasaules savienībā ieľem atbildīgās vietas. [33]

25. janvāris

Dieva vadības zīme „Tas ir, kā kad cilvēks aizceļojot, atstāja savu namu un deva saviem kalpiem visu varu, ikkatram savu darbu, un pavēlēja durvju sargam būt nomodā” Marka 13:34.

Mūsu priekšā ir liels darbs, to mēs paši neesam izgudrojuši vai izplānojuši. Visas Debesis ir ieinteresētas šajā darbā, un kurš tajā iesaistās, tiem jānostājas zem Valdnieka Imanuēla asinīm slacītā karoga. Dievs vēlas, lai mēs savas sejas būtu pievērsuši frontei, vērojot ikkatru mūsu Kunga kustību un būdami gatavi paklausīt ikkatrai Viľa pavēlei. Ikkatram cilvēkam Viľš dod savu darbu. Dievs vīriem un sievām devis spējas, kuras nedrīkst izšķiest kūtrās pārdomās un untumainās jūtu izpausmēs, bet tās jāizmanto izšķirīgās pūlēs. Mūsu spējas nav jāizlieto abstraktai domāšanai, ne arī neko nedarošai rosībai. Spēki no apakšas ap mums esošajā pasaulē visus ir satraukuši. Kurš pazīst patiesību, tiem jākļūst piepildītiem ar iedvesmu no paša Dieva. Dvēseles gaismeklis jāuztur tīrs un degošs.

Mūsu darāmais darbs ir vismazākais iemesls noguruma izjūtai.

Mūs nogurdina grēks, kas ir pielipis visam, ko darām. Dievs darbu bija paredzējis tikai kā svētību. Cilvēks nekad nejustos laimīgs, ja tam nebūtu kaut kas ko darīt. Cilvēkam pirms grēka ienākšanas neuzmācās tumšas, nosodāmas domas, viľš nepazina nekādu nospiestību, jo visiepriecinošākā veidā viľš varēja domāt par dabu. Bet čūskas viltīgā rīcība nocietināja sirdsapziľu, atstājot tur savas noţēlojamās pēdas. Darbs cilvēku neposta, tikai likumīga lietu pārspīlēšana izsmeļ dvēseles un miesas spēkus. Smagā darbā pavadīta dzīve sniedz daudz lielāku apmierinājuma sajūtu, kā kūtrumā pavadītās dienas.

Attiecībā uz šo darbu, Dieva Vārds ir skaidrs un nepārprotams.

Neviens pie Dieva atgriezts cilvēks nevar būt kaut kas cits, kā vien strādnieks…

Tagad jāsniedz pēdējais aicinājums uz mielastu. Dvēseles gaismekļi jāuztur tīri un degoši, vienmēr no jauna uzpildīti ar svētu eļļu (skat. Cak. 4:11-14). Kunga vārdā, lai ikviens tagad nošķiras no visas netaisnības, ka Kunga diena to nepārsteidz kā zaglis. Patiesība jāpasludina skaidrās, nepārprotamās līnijās, bet vienmēr tāda, kāda tā ir Jēzū. – Vēstule 11. 1899. g. 25. janvāris. „Mīļajiem brāļiem”. [34]

26. janvāris

Debesu pase „Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu un mūţīgu godību, jo mēs neľemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūţīgs” 2. Korintiešiem 4:17-18.

Es vēršos pie tevis un taviem bērniem. Es jūtu jums līdz jūsu tagadējās bēdās. Ja es būtu pie jums, es jums teiktu iepriecinošus vārdus, bet tā kā es neesmu, tad varu uzrakstīt tikai daţas rindas, lai jūs zinātu, ka es neesmu jūs aizmirsusi lielajā zaudējumā…

Mēs dzīvojam šīs zemes vēstures novakarē, un mēs varam apglabāt savus mirušos, zinot ka viľi tiek paslēpti uz īsu brīdi, līdz dusmas ir pāri. Mums nav jāskumst pēc tiem kā ļaudīm, kam nav cerības, jo viľu dzīvība ir paslēpta ar Kristu Dievā.

Mums vienmēr ir iemesls priekam…

Grūtības, ar kurām jāsastopas ļaudīm, kas ietērpjas Kristū un tur Viľa baušļus, nav mūsu Kunga izgudrotas. Viľš saka: „Ja kas grib Man sekot, tam būs sevi aizliegt, ľemt savu krustu un sekot man” (Mat. 16:24). Saprātīgiem cilvēkiem pienākas turēties pie patiesības un dzīvot tikumīgu dzīvi. Mēs piedzimstam ar nepatiku pret šīm lietām. Tas tiešām ir skumji, ka cilvēkam pašam sevī jāsaskata pretošanās tieksmes tikumiem, kurus augsti vērtē Dievs: paļāvībai, labu darošai mīlestībai, laipnam garam un neizaicināmai pacietībai. Mīļie bērni, sakiet paši sev: es esmu vājš, bet Dievs ir mans stiprums. Viľš man nozīmējis mana pienākuma vietu vai posteni. Virspavēlnieks, kuram es kalpoju, man pavēl būt uzvarētājam…

Lai jūsu ģimeni piemeklējušās bēdas kļūst jums visiem par svētību. Mūsu mīļā māsa, jūsu māte, mīlēja Jēzu. Viľas cīľa ir beigusies. Jums jāatceras, ka viľa dus cerībā. „Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsiet līdz ar Viľu” (Kol. 3:4). Lai jūsu sirdīs iemājo Svētā Gara miers un prieks. Atveriet savas sirţu durvis, lai kā godāts viesis var ienākt Jēzus un jūs būsiet ieguvuši Iepriecinātāju (Jāľa 15:12). Lai dzīvo ģimenes locekļu sirdis saslēdzas ciešā savstarpējā sadraudzībā. Lai ikkatrs no jums cenšas būt otram par svētību, bet ne par traucējumu un kavēkli…

Sagatavosimies Cilvēka Dēla atnākšanai. Parādīsim uzticību Dievam un mēs saľemsim dzīvības vainagu. – Vēstule 10. 1898. g. 26. janv., brālim Heiram (Hare). [35]

27. janvāris

Vienotā solī „Bet es jūs. Brāļi, pamācu mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā, lai jūsu starpā būtu vienprātība un neceltos šķelšanās, bet lai jūs visi pilnīgi vienoti stāvētu vienā prātā un vienā domā” 1.

Korintiešu 1:10.

Pagājušajā naktī man šķita, ka es stāvu daudzu cilvēku priekšā,

kuru starpā nebija vienprātības. Viens gribēja iet uz priekšu, bet citi palikt uz vietas. Viľu starpā nevaldīja vienprātība. Es redzēju, ka viľu starpā parādījās kāda Debesu būtne un sacīja: „Stājieties ierindā!” Karā neviens neiet, paklausot pats savai komandai. Jūsu visu Kungs saka: stājieties ierindā!

Pēc tam es vairs nevarēju aizmigt. Es domāju par to, vai šajā sapulcē mūsu brāļi ir ieľēmuši savas vietas kopējā ierindā.

Lielākam pulkam strādnieku bieţi ir ļoti grūti saskaľoties vienam ar otru; tomēr ikvienam jāieľem ierindā sava vieta un jāpilda norādītais uzdevums. Es lūdzu Dievu, lai Viľš palīdz Saviem kalpiem tā rīkoties.

Kaut arī daţi kādu laiku ir gājuši paši savu ceļu, viľi tomēr var atgriezties un stāties ierindā. Kungs zina, ka tas nav vislabākais priekš Viľa bērniem, ja tiem atļauts ikvienam rīkoties pēc savas patikas, atsakoties savienoties ar saviem brāļiem, kas uz lietām skatās nedaudz savādāk, kā viľi to dara.

Daţi negrib atsaukties aicinājumam atstāt savus ceļus un saskaľoties ar Dieva ceļiem. Viľi vēlas iet paši savu izraudzīto ceļu. Tiem, kas vēlas tā rīkoties, dota priekštiesība arī uz priekšu turpināt iet pa saviem nesvētajiem ceļiem, bet šī ceļa galā tos gaida bēdas un posts.

Kungam ir izraudzīti īpaši ļaudis, kurus Viľš izlietos Savā darbā, kamēr tie ļausies sevi izlietot saskaľā ar Viľa labo prātu. Viľš nekad nevarēs izlietot nevienu no tiem cilvēkiem, kas cenšas pazemot kādu citu. Brāļi, kļūstiet paši pazemīgi. Ja jūs tā rīkosieties, svētie eľģeļi varēs nākt pie jums un nolikt jūs izdevīgākā stāvoklī. Tad jūsu dzīve kļūdu vietā piepildīsies ar laimi. Centieties pieskaľoties Dieva vadībai, tad jūs spēsiet uztvert Svētā Gara norādījumus.

Kungs nāk! Visu lietu gals ir tuvu. Pavisam maz laika palicis rakstura veidošanai. – Manuskripts 47. 1910. g. 27. janv., „Stājieties ierindā”. [36]

28. janvāris

Kungs, Tu visu zini! „Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā” Efeziešiem 6:12.

Kopš ierados šajā sanāksmē (Klusā okeāna savienības ik pēc diviem gadiem rīkotajā sesijā), man bija jāpiedzīvo dīvainas lietas. Kādā dienā, kad savienības priekšā biju jau lasījusi daţas lietas, nasta, kas nospieda manu dvēseli, turpināja mani nomākt arī pēc atgriešanās savās telpās. Mans prāts bija satraukts. Šajā naktī es it kā nevarēju aizmirsties miegā. Likās, ka ļaunie eľģeļi atrodas tieši manā istabā. Ciešot garīgi šķita, ka es ļoti ciešu arī miesīgas sāpes. Mana labā roka, kas gadu gaitā gandrīz vienmēr bija pasargāta no slimībām un ciešanām, šķita zaudējusi savu spēku. Es to nevarēju pacelt. Bez tam ārkārtīgi asas un mokošas sāpes es izjutu ausī; kā arī ļoti sāpēja kakls. Likās, ka sāpēs

man būs jākliedz, bet es turpināju atkārtot vārdus: „Kungs, Tu visu to zini”.

Es atrados īstā agonijas stāvoklī. Likās, ka sāp smadzenes un visas mana ķermeľa daļas. Reizēm es vēlējos celties augšā ar domu: „Es te vairāk negulēšu ne mirkli”. Bet tad atkal es domāju: „Tu uzmodināsi tikai citus mājiniekus un viľi pat neko tevis labā darīt nevarēs.” Un tā es turpināju raudzīties uz to Kungu un teikt: „Kungs, Tu visu zini par šīm sāpēm.” Tas turpinājās gandrīz līdz rīta ausmai, reizēm ţoklī, tad smadzenēs un tad atkal citos ķermeľa locekļos. Īsi pirms rīta ausmas es uz kādu stundu aizmigu. Šorīt ar manu roku atkal viss kārtībā. Šajā telpā bija ļauno eľģeļu leģioni un, ja es ticībā nebūtu pieķērusies Kungam, es nezinu, kas ar mani tad būtu noticis…

Es nekad nespēšu jums aprakstīt tos sātaniskos spēkus, kas darbojās šajā telpā… un tomēr otrā rītā stāvot jūsu priekšā man nekas vairs nesāpēja.

Man nāca gaisma – ja vairāk neatklāsies Svētā Gara tuvums un lielāks dievišķā spēka darbs mūsu vidū, tad daudzi Dieva ļaudis tiks pārvarēti. Ienāks sātaniskie spēki, kā tie nāca pie manis.

Tomēr mēs nedrīkstam padoties šiem ienaidnieka spēkiem.

Manuskripts 25. 1910. g. 28. janv., „Klusā okeāna savienības darbinieku sanāksmē sniegtā uzruna”. [37]

29. janvāris

Kristīgā dusa „Ľemiet uz sevi Manu jūgu, mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm” Mateja 11:29.

Tu (Edī Vallinga) man esi kā mazs bērns. Jau gadiem ilgi kopš tev palika seši gadi, es esmu pildījusi mātes pienākumus. Mūsu dzīves ir saaudušās un tu esi kļuvusi daļa no manis, tāpēc, ja tev ir kādas grūtības, ja tev kaut kā trūkst un, ja tev vajadzīgi līdzekļi, es gaidu, kad tu nāksi pie manis, it kā es būtu tava māte.

Es ceru, ka mans nodoms, adoptējot jūs (Edī un Mei Vallingas) par saviem bērniem, attaisnosies. Redzēju jūs abas izaugam par krietnām sievietēm, par Dieva bērniem, kas veido savus raksturus mājokļiem, kurus Jēzus aizgājis sagatavot tiem, kas Viľu mīl. Es ļoti vēlētos, lai jūs to darītu par savas dzīves mērķi un saturu. Raksturu veidošanas darbs ir vissvarīgākais darbs.

Tas nav darbs, kas izbeigsies ar šo dzīvi, bet tas iesniegsies arī nākamajā dzīvē. Ko jūs, Kristus nopelnā un ţēlastībā, panāksiet šeit pie sevis, tas tiks paturēts visos mūţības laikmetos, un man ļoti rūp, lai jūs sev nenospraustu zemu mērķi. Lielais Skolotājs saka: „Mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm.”

Nekad, nekad Kristus sniegtais miers sev līdz nenesīs bēdas un skumjas…

Esat skaidrā prātā un modras lūgšanās. Kritiski pārbaudiet sevi un dariet nopietnu darbu. Esiet patiesas. Vienmēr atcerieties, ka jūs atrodaties Dieva un svēto eľģeļu klātbūtnē, ka vienmēr jāsagādā prieks Kungam un, ka Viľš jāgodā un jāslavē…

Edī, spraud mērķi kļūt cēlai sievietei, patiesai kristietei. Ieslēdz patiesību sirdī. Es vēlētos kaut tu personīgi iepazītu Pestītāja mīlestības ārkārtīgo skaistumu. Ja tevī atradīsies Jēzus, godības cerība, tad tu atklāsi Kristu, runājot par Viľu. Ja Viľa miers būs tavā sirdī, tad tu noteikti par to liecināsi savos vārdos un rīcībā.

Esi godīga pati pret sevi un esi pazemīga. Nesteidzies runāt pirmā, bet esi atturīga un pieklājīga; nekad neizcel sevi, bet par sevi domā un runā arvien mazāk un mazāk, un visas savas nastas nodod Jēzum. Lai Dievs tev palīdz iegūt mūţīgo dzīvi… Ļoti mīlot, tava tante Elena.

Vēstule 92. 1886. g. 29. janv., E. Vaitas māsas meitai, ko viľa līdz ar tās māsu Mei uzľēma audzināšanai savās mājās. [38]

30. janvāris

Tavs gadījums nav bezcerīgs „Es uzlūkoju nabagu un, kam sagrauzts gars un kas Manu Vārdu bīstas” Jesajas 66:2.

Tevi man rādīja kā šaubu un bezcerības nomāktu cilvēku. Kristus sacīja par tevi, kā Viľš kādreiz bija teicis par Pēteri: „Sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus, bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos” (Lūkas 22:31-32). Es tev nesu labu vēsti: Jēzus tevi mīl, vētru mētāto dvēseli. Tu savu ticību vēl neesi sadragājis, lai gan sātans cenšas tevi iedvesmot domāt, ka tā ir iznīcināta. Skaties uz Jēzu un dzīvo. Nāc pie Kristus tieši tāds, kāds tu esi. Pieľem Viľu par savu personisko Pestītāju.

Tu esi kļūdījies, bet ne ar tīšu nodomu; tevi aizrāva kārdināšanas. Lielas naudas summas piederība apreibināja tavu prātu un samaitāja spriedumu. Tu nesaprati kā līdzekļus izlietot gudri, Dievam par godu. Tomēr tu līdzekļus esi ieguldījis arī Viľa lietā, kur to izlietos Viľam par godu. Mans brāli, kaut arī tu neesi rīkojies tik gudri, kā tu būtu varējis un kā tev vajadzētu rīkoties, tomēr Dievs pieľem to, ko tu esi darījis, vēloties paaugstināt Viľa godu…

Man priekš tevis tika rādīti šie vārdi: „Viľam visās lietās bija jātop brāļiem līdzīgam, lai par tiem varētu ieţēloties un būt uzticams augstais priesteris Dieva priekšā salīdzināt tautas grēkus” (Ebr. 2:17), tos atpērkot. Atgriezīgam grēciniekam jātic Kristum kā savam personiskajam Pestītājam. Tā ir viľa vienīgā cerība. Viľš drīkst satvert Kristus asins nopelnu un kā savas vērtības apliecinājumu pienest Dievam krustā sisto un augšāmcēlušos Pestītāju. Un tā caur upuri, kur Kristus pienesa pats Sevi, nevainīgais par vainīgajiem, ir novērsti visi šķēršļi, lai pār kritušo cilvēku bagātīgās ţēlastības straumēs plūstu Dieva piedodošā mīlestība…

Nāc tikai pie Jēzus tagad, kamēr vēl saka „šodien”. Piedzīvojumi,

kuriem tu esi gājis cauri, iegūs visaugstāko vērtību, kad tu iejūgsies darbā līdzās Kristum, lai kļūtu Dieva līdzstrādnieks. Tu esi priecājies par patiesību, tu esi ticējis patiesībai, un tu tai vēl tici un ceri pretēji katrai cerībais, jo Svētais Gars cīnās par tevi.

Kārdināšanu iespaidā tu sev esi izvēlējies līkus ceļus, tomēr pretojies velnam un viľš bēgs no tevis; tuvojies Dievam un Viľš tuvosies tev. – Vēstule 91. 1895. g. 30. janv., kādam pārtikušam adventistu veikalniekam. [39]

31. janvāris

Dievs strādās ar tevi „Es esmu viľu izredzējis, lai viľš saviem bērniem pavēl un pēcnācējiem, kādi nāks pēc viľa, ka tie sargā Kunga ceļu, pildot taisnību un tiesu” 1. Mozus 18:19.

Es vēlētos tev sniegt mierinājuma un iepriecinājuma vārdus.

Kungs tevi nav atstājis. Viľa mūţīgās rokas tur tevi. Viľš tavā kristīgā dzīvē tev dāvājis visaugstāk novērtējamus piedzīvojumus. Tu esi ļāvusi savai gaismai spīdēt savā ģimenē un citi ir jutuši tās dievišķīgos starus. Tomēr pastāv draudi, ka tu, mīlestībā uz bērniem, atļausies apmierināt lūgumus, kurus tu pati neatzīsti kā vislabākos priekš viľiem un kas nepagodinās Dievu.

Tu esi Kunga izraudzīts darba rīks, caur kuru Viľš ir strādājis un grib strādāt tavu bērnu dvēseļu glābšanai. Jums jāsniedz tāda pat liecība, kādu sniedza Jānis, atkārtodams Kristus vārdus un vēlēdams, lai tie viens otru mīlētu kā Kristus tos ir mīlējis.

Svētais Gars apliecina viľu vienotību ar Kristu un ticīgie, kā arī neticīgie, zinās, ka jūs esat bijuši ar Kristu un mācījāties no Viľa. Vēl vairāk iepazīstoties ar Kristu, jūs atstarosiet Kunga rakstura īpašības.

Tu būsi pakļauta cilvēcīgām vājībām un, bez šaubām, pielaidīsi arī kļūdas, bet līdzjūtīgais, mīlošais Pestītājs piedos tavus maldus, jo tu lūdz Viľu un mīli Viľu. Garā tu ieelposi Kristus lēnprātību un būsi savā mājā ar gaismu. Tavu valodu izdaiļos ţēlastība un svēts svaidījums dvesīs no tavām lūgšanām. Kungs strādās caur tavām pūlēm, kā Viľš ir darījis pagātnē, un Viľa taisnība ies tavā priekšā, un Kunga godība tevi pavadīs.

Tev vienmēr ir iemesls slavēt Dievu par Viľa mīlošo laipnību un līdzjūtīgo ţēlastību. Visiem taviem bērniem ir pieejamas Viľa izpērkošās asinis. Ja tu nepārslogotu savus fiziskos spēkus, tu Jēzus vārdā varētu veikt lielu un skaistu darbu… Jums, kas ticat, Viľš ir dārgs… Staigājiet mīlestībā kā mīļi bērni. Dieva Gars cīnās ar šiem bērniem, aicina tos pie Kristus un saka: „Nāciet, jo visas lietas ir sataisītas” (Lūkas 14:17). Vai jūs paklausīsiet? – Vēstule 94. 1895. g. 31. janv., kādai atraitnei, lielu, pieaugušu bērnu mātei. [40]

FEBRUĀRIS

1. februāris

Ko Dievs sagaida „Dievs stājas pretī lepniem, bet pazemīgiem dod ţēlastību…

Zemojieties Kunga priekšā, tad Viľš jūs paaugstinās” Jēkaba 4:6-10.

Ja Dievs cilvēkiem uztic atbildības, Viľš sagaida, ka tie paklausīs Viľa likumiem. Tiem jārīkojas taisnīgi, atzīstot, ka Dievs redz viľu izturēšanos pret līdzcilvēkiem, un, ka Viľš sodīs katru netaisnu, apspiedošu rīcību. Dievs cilvēkiem sniedz iespēju kļūt vienotiem ar Kristu un vienotiem ar Viľu. Kas staigās dievbijībā, pārdomājot par Viľa raksturu, tie ik dienas arvien vairāk līdzināsies Kristum. Kas nevēlēsies iepazīties ar Dievu, tie kļūs lielīgi un ārišķīgi.

Daudz ir tādu, kas ietērpjas, kā viľi domā, lielā cienīgumā. Bet Dieva acīs tie ir ģeķi. Viľi nav ieskatījušies dievišķīgajā spogulī un nesaprot, cik smieklīga ir viľu iedomība svētā Dieva skatījumā. Viľš, kas redz cauri ārējam izskatam, nicina šo cilvēku pašapmierinātību. Viľi var ieľemt uzticības vietas draudzē vai pasaulē, bet kamēr viľi, izceļot sevi par pielūgšanas objektu, turpina apkaunot Pestītāju, tie Dievam ir nepatīkami.

Dievs nepriecājas par cilvēku sodīšanu, kas staigā pretēji Viľa norādījumiem, nepareizi attēlojot Viľa raksturu. Bet, ja tie neatgriezīsies, tad pienāks laiks, kad viľiem būs jāpļauj savas rīcības neizbēgamā alga…

Kas iesaistījušies derībā, lai kalpotu Dievam, tiem jābaidās, lai viľu dzīve nekļūtu tāda, kas neatklāj starpību starp patiesību un maldiem. Tie nedrīkst novērsties sānis pie uzpūtīgām domām, cilvēcīgiem plāniem un glaimiem. Taisno cilvēku dzīvei, paliekot Viľam uzticīgi, jārada kauns tajos cilvēkos, kas atsakās pakļauties Dievam… Dievs aicina Savus ļaudis staigāt Viľa priekšā visā pazemībā. Viľš vēlas, lai tie aizsniegtu arvien augstākas garīgas atziľas. Viľš sniedz visādus pamudinājumus, lai cilvēki atgrieztos un pakļautos Viľam…

Dievs cenšas panākt, lai cilvēki paši pazemotos. Viľš cenšas tos vadīt un iegriezt viľu soļus Lielā Ārstnieciskā Misionāra pēdās.

Un tomēr Pestītājs bieţi tiek pievilts un ļaudis, kas tik daudz stāsta par savu ticību, sit Viľu no jauna krustā. – Vēstule 61.

1904. g. 1. febr., „Maniem brāļiem atbildīgos amatos”. [41]

2. februāris

Kā radīt ietekmi „Kad viľi redzēja Pētera un Jāľa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viľi brīnījās; viľi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu” Apustuļu darbi 4:13.

Kad Jēzus dzīvoja virs zemes, Viľš nelika zvejniekiem atstāt savus tīklus un laivas, lai ietu pie jūdu skolotājiem un tur sagatavotos evaľģēlija kalpošanas darbam. Iedams gar Galilejas

jūru, Viľš „ieraudzīja divus brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viľa brāli, tīklus jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viľš uz tiem saka: „Nāciet Man līdz, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem”. Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus un sekoja Viľam.

Un no turienes tālāk iedams, Viľš ieraudzīja citus divus brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viľa brāli, laivā kopā ar savu tēvu Cebedeju savus tīklus lāpām, un Viľš tos aicināja. Un tie tūdaļ atstāja laivu un savu tēvu un sekoja Viľam” (Mat. 4:1822). Šī nevilcinošā paklausība, neizsakot nevienu jautājumu, nedzirdot algas apsolījumu, šķiet ļoti zīmīga. Tomēr Kristus vārdi sevī ietvēra tādu aicinājumu, kurā bija viss, ko Viľš vēlējās, lai tas tur būtu. Viľa vārdiem bija pamudinošs iespaids. Nebija nekādu garu paskaidrojumu, bet, ko Viľš teica, tam bija pievelkošs spēks…

Kristus vēlējās, lai šie vienkāršie zvejnieki, savienībā ar Viľu, kļūtu par līdzekļiem, kas izrautu cilvēkus no kalpošanas sātanam, liktu tiem ticēt Kristum un mācītu viľiem Debesu valstības lietas. Šajā darbā tiem vajadzēja kļūt par Viľa kalpiem, cilvēku zvejniekiem…

Kristus izvēlējās tos, kurus pasaule uzskatīja par nemācītiem un nezinošiem cilvēkiem – lai samulsinātu šīs pasaules gudros vīrus. Mācekļi nebija mācījušies rabīnu tradīcijas, tomēr ar Kristu kā savu Skolotāju un Priekšzīmi, tie ieguva visaugstāko izglītību; viľu priekšā bija dievišķais Paraugs. Kristus tiem sniedza mācības, kas savā raksturā pārsniedza visas citas.

Kurus Dievs izlieto Savā kalpošanā, tos Viľš vēlas šim darbam sagatavot pats Savā īpašā veidā. Kas sludina Kristu, tiem ik dienas jāmācās no Viľa, lai izprastu glābšanas darba noslēpumu un kalpotu ļaudīm, par kuriem Viľš nomira… Tiem Viľš jāatdarina visās lietās, kļūstot par līdzdalībniekiem Viľa maigajā mīlestībā un Viľa stingrajā nostājā pret visāda veida ļaunumu. – Vēstule 53. 1905. g. 2. febr., diviem vadošajiem brāļiem nesen dibinātajā Paradīzes ielejas sanatorijā. [42]

3. februāris

Bailīgajiem, nogurušajiem un vājajiem „Uzticies Kungam un dari labu; tad tu dzīvosi šai zemē un tu tiešām tiksi paēdināts” Psalmi 37:3, angļu tulk. „Uzticies Kungam!” Katrai dienai ir savas nastas, savas rūpes un savas grūtības; un kad mēs satiekamies, cik labprāt mēs runājam par šīm grūtībām un nepatikšanām. Sarunās tiek ievīts tik daudz aizlienētu bēdu, izteikts tik daudz rūpju un baiļu, ka gandrīz var domāt, ka ar mums nav bijis mīlošs, līdzjūtīgs Pestītājs, kas labprāt uzklausa visus mūsu lūgumus, un ir vienmēr klātesošs palīgs jebkurā vajadzības brīdī.

Daţi pastāvīgi dzīvo ar aizlienētām grūtībām un bailēm. Katru dienu tos apľem Dieva mīlestības redzamās zīmes; katru dienu tie bauda Viľa aizgādības dāvātās svētības, un tomēr viľi tās

neredz. Viľu prāts pastāvīgi kavējas pie kaut kā nepatīkama, kas, kā viľi baidās, var atgadīties, vai pie tiešajām grūtībām, kuras kaut gan sīkas, padara aklas viľu acis pret daudzām lietām, par kurām vajadzētu pateikties. Sastapšanās ar grūtībām nevelk tos tuvāk Dievam, vienīgajam, drošajam palīdzības Avotam, bet gan šķir no Tā, jo pamodina viľos nemieru un vēlēšanos gausties un sūdzēties.

Brāļi un māsas, vai mēs rīkojamies pareizi būdami tik neticīgi?

Kāpēc lai mēs esam nepateicīgi un aizdomu pilni? Jēzus ir mūsu Draugs. Visas Debesis ir ieinteresētas mūsu labklājībā; un mūsu bailes un rūpes apbēdina Dieva Svēto Garu. Mums nevajag nodoties rūpēm un bailēm, kas mūs tikai nomoka un nogurdina, bet nemaz nepalīdz panest šīs grūtības. Nevajadzētu parādīt tādu neuzticību Dievam, kas mums liek baidīties par dzīvei nepieciešamo lietu iespējamo trūkumu nākotnē, it kā mūsu laime būtu atkarīgi no šīm laicīgām lietām, un mums tās būtu jāiegūst, nemaz nedomājot, ka Dievs pārrauga visas lietas.

Jums var rasties sareţģījumi darbā, jūsu izredzes var kļūt arvien tumšākas, un jums var draudēt zaudējumi. Tomēr nezaudējiet drosmi; visas savas rūpes uzticiet Dievam un esiet mierīgi un priecīgi. Iesāciet katru dienu ar sirsnīgu lūgšanu, neaizmirstiet pienest pateicību un slavu. Lūdziet gudrību, ka varētu pareizi nokārtot savas lietas un tā izsargāties no zaudējumiem un nelaimēm. Dariet visu, ko jūs spējat, vēlamo rezultātu panākšanai. Jēzus apsolījis Savu dievišķo palīdzību, tomēr ne bez cilvēcīgām pūlēm. – „Review and Herald”, 1885. g. 3. febr.

[43]

4. februāris

Palīdzība mācībās „Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu” 2. Timotejam 2:15.

Esiet uzmanīgi pie Rakstu izskaidrošanas. Lasiet tos ar atvērtu sirdi, lai Dieva Vārds var ieiet un izplatīt Debesu gaismu, ļaujot vienkāršiem un godīgiem cilvēkiem to izprast. Te nav domāti ļaudis ar nevingrinātu prātu, bet tādi, kas netiecas pāri mēram un savām spējām, cenšoties būt oriģināli un neatkarīgi, meklēdami zināšanas augstāk par patieso gudrību.

Visi, kas māca Dieva Vārdu, iesaistījušies vissvinīgākajā un svētākajā darbā; jo savos meklējumos viľiem jāsaľem gaisma un pareizas zināšanas, lai sniegtu tās tālāk tiem, kas dzīvo neziľā. Izglītības un audzināšanas uzdevums ir iepotēt tādas domas, kas satur gaismu un patiesību. Ikviens, kurš Rakstos pētīs čakli un pacietīgi, tajos iegūs patiesas zināšanas, lai varētu mācīt tālāk citus. Šis darbs jāuzsāk pareizi un ar godīgu sirdi, noliekot pie malas aizspriedumus un mantotos uzskatus. Tomēr iespējama arī nepareiza Rakstu izskaidrošana, izceļot atsevišķus pantus un piešķirot tām nozīmi, kas pētīšanas sākumā var likties pareiza, bet kas pēc tālākiem meklējumiem atklājas kā kļūdaina.

Ja patiesības meklētājs salīdzinās Rakstus ar Rakstiem, viľš atradīs atslēgu, kas tam atvērs dārgumu krātuvi un ļaus pareizi izprast Dieva Vārdu. Tad viľš sapratīs, ka viľa pirmās atziľas neiztur pārbaudi un ka turpināt tām ticēt, nozīmē sajaukt patiesību ar nepatiesību.

Dziesminiekam Dāvidam viľa dzīves gājumā vairākkārtīgi bija jāmaina savas domas. Atsevišķās reizēs, sākot izprast Dieva prātu un Viľa ceļus, viľš jutās ļoti pacilāts. Bet tad, ieraugot Dieva ţēlastību un bezgalīgo mīlestību, viss viľam it kā ietinās tumsā. Un tomēr cauri šai tumsai viľš iepazinās ar galvenajām Dieva īpašībām, kas nopamatoja un stiprināja viľa ticību.

Raudot un lūdzot viľš ieguva skaidrāku izpratni par Dieva raksturu un Viľa īpašībām, jo viľu mācīja Debesu spēki, un tad Viľš atzina, ka viľa uzskati par Dieva tiesu un bardzību bijuši pārspīlēti. – Manuskripts, 1896. g. 4. febr. [44]

5. februāris

Neizskaitāmas svētības „Esi droša un stipra, mana sirds, un gaidi uz Kungu!” Psalmi 27:14.

Nezaudē drosmi, mana māsa. Vēl mazliet un mēs redzēsim Jēzu. „Jūsu sirdis lai neizbīstas”, Viľš teica Saviem mācekļiem. „Ticiet Dievam un ticiet Man! Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeju jums vietu sataisīt? Un kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ľemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs” Jāľa 14:1-3.

Iedrošini savu sirdi Kungā! Es priecājos par gaišajām nākotnes izredzēm, un tā vari darīt arī tu. Būsim līksmi un slavēsim Kungu par Viľa mīlošo laipnību pret cilvēku bērniem. Nepievērsies tumsai. Tici Dievam. Mēs piederam Kristum un neaizmirsīsim, ka Viľš mūs mīl un grib būt mūsu Palīgs un Dievs.

Pagājušā vakarā es ilgi nevarēju aizmigt. Mani nomāca rūpes un es jutos satraukta, jo es zināju, ka daţiem uzbrūk kārdināšanas un pārbaudījumi, un es nesapratu, kā lai viľiem palīdzu raudzīties uz Jēzu un iepriecināt savas sirdis Viľa mīlestībā. Es domāju, kaut varētu tikai pieķerties Kristus rokai un dzirdēt Viľa balsi te guļot bez miega un lūdzot par sevi, un daudz vairāk par citiem, kas pakļauti kārdināšanām un pārbaudījumiem! Vēl pēc pulkstenis vieniem es nebiju aizmigusi. Es jutos noskumusi, jo šajā dienā man bija jāveic kāds rakstu darbs, un es domāju, ka nespēšu to uzrakstīt, jo nevarēšu gulēt. Tad ap pulkstenis diviem es piecēlos, apģērbos, iekūru krāsni un līdz brokastīm jau biju uzrakstījusi daudz lappušu. Līdz brokastīm padarīju daudz un man nemaz neuzbruka miegainība.

Pateiksimies Dievam par katru labvēlību, ko saľemam no Viľa.

Centīsimies būt saulaini kristieši. Tos cilvēkus, par kuriem es uztraucos un baidījos, ka viľi neizturēs līdz galam, es uzticēju Dievam. Kas ir patiesi dievišķs, tas mirdzēs morālajā tumsā, jo

viľu apspīd Kristus gaisma. Viľam mēs pastāvīgi esam parādā slavu un pateicību, jo caur ticību mūs uztur Viľa spēks. Mēs paši sevi nevaram pasargāt.

Nezaudē drosmi. Kungs tevi mīl un jūt līdzi katrai tavai vājībai.

Viľš noteikti tevi stiprinās un svētīs, ja tu tikai Viľam uzticēsies.

Bezgalīgā Dieva sirds nejutīsies apmierināta, ja Viľš tiem, kas mīl Viľa Dēlu, dotu mazāk svētību, nekā Viľš deva Savam Dēlam. – Vēstule 57. 1905. g. 5. febr., kāda sludinātāja sievai, A.J. Brīda kundzei. [45]

6. februāris

Pateicīga sirds „Pateicieties vienmēr par visu Dievam Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā” Efeziešiem 5:20.

Kungam patiktu, ja tu papūlētos aizmirst pats sevi. Sāc pateikties Kungam par jūsu māju un skaisto apkārtni, un daudzām laicīgām svētībām, kuras Viľš jums sniedzis. Dodot atpakaļ pateicību Kungam par Viľa labdarību, tu vari kaut ko darīt Tam, kas tavā labā ir darījis visu. Padomā par līdzjūtības dziļumiem, kādus Viľš, tavs Pestītājs tev atklājis. Tevis dēļ Viľš atdeva dzīvību, izciešot neţēlīgu krusta nāvi. Vai tu nevari par to slavēt Kungu? Ja tu paslēptu savu dzīvi Kristū, Viľš labprāt tevi pieľemtu.

Ja tu parādītu, ka tev ir darbīga ticība, cenšoties ik dienas vingrināt savu gribasspēku, visas tavas spējas kļūtu stiprākas.

Es to zinu no piedzīvojumiem. Es atceros gadījumu, kur manas spējas atguva savu elastīgumu, kad biju mēģinājusi tās vingrināt. Vai tu nemēģinātu atstāt šīs domas un būt priecīga garā? Uzticies Jēzum. Stipri tici Viľam un esi padevīga Viľa rokās. Pārmainot savus ieradumus, tu iegūsi lielas svētības…

Vienpadsmit mēnešus pēc aizbraukšanas uz Austrāliju es ļoti cietu no reimatiskiem iekaisumiem. Es nevarēju pacelt kājas no grīdas, neizjūtot stipras sāpes… Šajos vienpadsmit ciešanu mēnešos… es nevēlējos padoties.

Mana labā roka, no elkoľa uz leju bija vesela, tā kā es varēju lietot rakstāmrīku, un es rakstīju izdevniecībai divus tūkstošus piecsimt vēstuļpapīra lapaspušu. Šinī laikā, kad es pārdzīvoju visbriesmīgākās ciešanas savā dzīvē…

Bet visam tam ir arī sava priecīgā puse. Mans Pestītājs likās atrodamies man cieši līdzās. Viľa svēto tuvumu es izjutu savā sirdī un biju ļoti pateicīga. Šie ciešanu mēneši bija manas dzīves vislaimīgākie mēneši tāpēc, ka mani pavadīja mans Pestītājs…

Viľa mīlestība pildīja manu sirdi. Visas slimības laikā mani iepriecināja Viľa mīlestība, Viľa maigā līdzjūtība…

Raugies uz Jēzu, tavu līdzcietīgo un mīlošo Glābēju! Ja tu savu bezpalīdzīgo dvēseli uzticēsi Kristum, Viľš sniegs tev prieku un mieru. Viľš būs tavas līksmības kronis un tava ārkārtīgi lielā alga. – Vēstule 34. 1907. g. 6. febr., kāda savienības vadītāja sievai Austrālijā. [46]

7. februāris

Debesu spogulis „Bet mēs visi, atsegtām sejām spoguļodamies Kunga spoţumā, topam pārvērsti Viľa paša līdzībā no spoţuma uz spoţumu. To dara Kunga Gars” 2. Korintiešiem 3:8.

Mans mīļais brāli, uz ko tu raugies? Uzlūkojot vīru un sievu nepilnības, tu pakāpeniski tiec pārveidots tiem līdzīgs. Izdari pilnīgu pārmaiľu un raugies uz Jēzu, lai uzlūkojot Viľa pilnību, tu tiktu pārveidots Viľa līdzībā. Tad par tavu domu un rakstura noteicēju kļūs Viľa Gars. Ar savu dievbijību, vārdiem un rīcību, kā arī ar savu garīgo rosību patiesības un taisnības labā, tu pārstāvēsi Kristu.

Novēršoties no cilvēcīgām nepilnībām un uzlūkojot Jēzu, raksturā norisinās dievišķs pārveidošanās darbs. Tādi cilvēki pastāvīgi raugās uz Kristu kā uz spoguli, kurš atstaro Dieva godību un, uzlūkojot Viľu, tiek pārvērsti Kristus līdzībā „no spoţuma uz spoţumu. To dara Kunga Gars” (2. Kor. 3:18). „Bet, ja kādam nav Kristus Gars, tas Viľam nepieder” (Rom. 8:9).

Novērs savas acis no citu nepilnībām un pastāvīgi raugies uz Kristu. Ar satriektu sirdi pētī Viľa dzīvi un raksturu. Tev vajadzīga ne tikai lielāka gaisma, bet tev jākļūst arī dzīvākam, lai varētu saskatīt tavā priekšā klāto galdu, ēstu un dzertu Cilvēka Dēla miesu un asinis, kas ir Viľa Vārds. Baudot labo dzīvības Vārdu, pārtiekot no Dzīvības Maizes, tu saľemsi nākošās pasaules spēku un Kristū Jēzū tiksi no jauna radīts. Ja tu pieľemsi Viľa dāvanas, tu tiksi atjaunots svētumā un Viľa ţēlastība izaudzēs tevī augļus Dievam par godu.

Svētais Gars prātam atklāj Kristu un ticība Viľu satver. Ja tu Kristu pieľemsi par savu personisko Pestītāju, tad piedzīvojumos tu iepazīsi lielā upura vērtību, kas tevis dēļ tika upurēts pie Golgatas krusta. Kristus Gars, darbojoties pie sirds, pārvērš to Viľa līdzībā, jo Kristus ir paraugs, pēc kura Gars strādā. Caur Viľa Vārda kalpošanu, caur Viľa aizgādību un caur Viľa iekšējo darbu, Dievs uzspieţ dvēselei Kristus līdzību.

Iegūt Kristu ir tavs pirmais darbs un atklāt Viľu kā tādu, kas pilnīgi spēj izglābt visus, kas nāk pie Viľa, ir tavs nākošais darbs. – Manuskripts 10. 1897. g. 7. febr., „Kristus pārstāvēšana”. [47]

8. februāris

Spēks, ko dod cīņa „Dievs Kungs man palīdz, tādēļ es nenokļuvu kaunā, tādēļ es apcietināju savu seju kā akmeni, jo es zināju, ka nepalikšu kaunā” Jesajas 50:7.

Tu esi atpirkta ar bezgalīgi dārgu cenu un tu nepiederi sev.

Jēzum Kristum pieder dvēsele, miesa un gars, un tev vajadzētu visā pazemībā, tomēr stingrā apľēmībā, sacīt: „Es piederu

Kungam. Es kalpošu Viľam ar visu savu sirdi, prātu un spēku.”

Nekļūsti mazdūšīga no pretestības, ar ko tev jāsastopas.

Patreizējā laikā varbūt patīkamāk būtu peldēt pa straumi, jo pāreja no taisnības un svētuma uz tumsu un pārkāpumu ir ērta un viegla, turpretī tam, kas cenšas aizsniegt mūţības krastus, būs jācīnās pret vēju un pret straumi. Vienīgā reliģija, kuru pasaule apbrīno, ciena un augstu vērtē, ir tāda ticība un reliģija, kas savā garā nav uzbrūkoša, kas nav darbībā varonīga, un kura ir pasaules strāvu samaitāta…

Izsmiekls un zobgalības, kas nāk no šīs, Dieva patiesību nicinošās ļauţu daļas, ir kompliments kristieša godprātībai. Ja tu piederētu pasaulei, tu varētu baudīt tās smaidus, glaimus un aplausus. Bet ja tevī ir Kristus, godības cerība, tad tavs garīgums norās pasaules lepnumu un pārspīlējumus…

Pretestība, ar kuru tu sastopies, daudzējādā veidā var nākt tev par labu. Tā var attīstīt īpašus kristīgus tikumus, kas reti atplaukst labklājībā un saules apmirdzētās takās. Ticība, pacietība, izturība, Debesīm pievērstās domas un ieaugoša uzticēšanās Dieva aizgādībai, ir tie augļi, kas uzzied un nobriest tumšu mākoľu, vētru un negaisu vidū. Koki, kas stāv vieni paši un ir pakļauti neţēlīgiem vējiem un vētrām, izturēs arī visstiprākās aukas tāpēc, ka to saknes būs laistas dziļi zemē un zari izplesti visos virzienos; tieši pretojoties vētrām un negaisiem tie kļūst arvien skaistāki un spēcīgāki. Tāds var būt tavs gadījums. Tev var trūkt cilvēcīgas līdzjūtības un atbalsta, tu var justies kā tāda, kuras vienīgā cerība ir pacelt savas rokas lūgšanā pretī Dievam un savā pilnīgajā bezspēcībā pieķerties savam Glābējam. Debesu sūtītā palīdzība būs tieši tā, kas tev vajadzīga…

Ja tu bīsties Dievu, tad tev nav jābaidās ne no kā cita. Ja tu iepriecināsi Viľu, tu iegūsi visu, kas tavai dvēselei vajadzīgs, Vēstule 4a. 1880. g. 8. febr., māsai Brigsai (Briggs). [48]

9. februāris

Jauna dzīve „Vēl citu līdzību Viľš tiem stāstīja: „Debesu Valstība līdzinās raugam, ko kāda sieva ľēma un iejauca trīs mēros miltu, tiekams viss sarūga” Mateja 13:33.

Kad raugs nonāk miltos, tas iespieţas visās vietās, līdz viss pilnīgi pārmainās. Tā darbojas Svētais Gars pie cilvēka sirds.

Pieľemtā patiesība, kurai cilvēks tic, izvirza dzīvei jaunus noteikumus un darbības principus. Tiek izcelts jauns rakstura paraugs – Kristus dzīve. Kas tā pieľem patiesību, tie pilnīgi paļaujas uz Kristu un pastāvīgi saľem arvien vairāk spēka un lielāku gaismu. Tie ik dienas no savas sirds izraida tukšu iedomību, savtību un paštaisnību.

Uzľemot sevī Kristus Garu, viľi sāk izstarot īpašus, skaidrus gaismas starus. Viľos uzaust svinīga izpratne par mūţības īstenību. Norisinās pilnīga prāta un sirds atjaunošanās. Kā raugs,

nonācis miltos, saraudzē visu mīklu, tā patiesības raugs, nonācis sirdī, pakļauj sev visus dvēseles, miesas un gara spēkus…

Sirds pārveidošanās nozīmē visa cilvēka pilnīgu pārmaiľu.

Kristus saka: „Ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstību” (Jāľa 3:3). Šī sirds pārmaiľa nav redzama, jo tas ir iekšējs darbs, un tomēr tā ir arī redzama, jo tā no iekšienes darbojas uz āru…

Vai patiesības raugs darbojas jūsu sirdīs? Vai tas savam svētojošam spēkam ir pakļāvis visu sirdi un visas jūtas…

Mūsu pirmais darbs mums jādara mūsu pašu sirdīs. Dzīvē jāīsteno patiesas reformas pamatlikumi. Sirdij jākļūst atgrieztai un svētotai, citādi mums nevar būt nekāda savienība ar Kristu.

Kamēr mūsu sirdis ir dalītas, tikmēr mēs nekad, nekad nekļūsim īsti derīgi ne šai, ne arī nākošajai dzīvei. Kā saprātīgām būtnēm mums jāapsēţas un nopietni jāpārdomā vai mēs tiešām tiecamies vispirms pēc Dieva Valstības un Viľa taisnības.

Vislabākais, ko mēs varētu darīt, ir skaidrā prātā un vaļsirdīgā godīgumā apsvērt, vai vēlamies veltīt nepieciešamo piepūli kristieša cerības iegūšanai un kristieša Debesu aizsniegšanai. Ja Kristus ţēlastībā mēs apľemamies to veikt, tad pēc tam mums jājautā: „Kuras ir tās lietas, kas man jāatšķir no manas dzīves, lai es vairs nekluptu?” – Manuskripts 14. 1898. g. 9. febr., „Līdzīgi raugam”. [49]

10. februāris

Viņa klātbūtnes apsolījums „Pasludini Dieva Vārdu, uzstājies laikā un nelaikā, norāj, brīdini, paskubini visā pacietībā un visos mācības veidos” 2. Timotejam 4:2.

Kurš vien mēģina veikt kādu reformas darbu, tas sastapsies ar lielu pretestību. Šis darbs prasa atteikšanos no sevis.

Mums nav jājautā, vai citi mūs vērtēs vai nevērtēs. Par to mums nav nekādas daļas. Raugieties uz veidu, kādā Kristus strādāja.

Ikvienam, kas mēģinās veikt kādu reformas darbu, ikvienam, kurš centīsies vadīt grēciniekus pie pašaizliedzīgas un svētas dzīves, katru stundu būs vajadzīgs Kristus drošais apsolījums, kuru Viľš deva pēc Savas augšāmcelšanās: „Redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam” (Mat. 28:20).

Pieľemiet Vārdu, ieaudiet to savā dzīvē un sludiniet šo vārdu, kā jūs to esiet darījuši agrāk. Kungs Jēzus jums ir devis Savas klātbūtnes apsolījumu. Pieľemiet to; vērtējiet to. Ne jums, ne man nav uzdots mērot citu cilvēku vērtējumus, ko tie izsaka par pašaizliegšanos un pašuzupurēšanos.

Reformas darbs no visiem prasīs ticību, asaras un lūgšanas, kādas vien saprātīgas būtnes var pienest. Mums uzdots pacelt krustu un to nest, pastāvīgi minot Jēzus pēdās, kā arī nepārtraukti tiekties pēc tā paša gara, kas Jēzum lika ilgoties pēc priekšā stāvošām ciešanu kristībām pie krusta…

Kad Ģetzemanes dārzā ciešanu kauss tika ielikts Pestītāja rokās,

Viľam uzmācās doma: dzert to vai arī atstāt pasauli, lai tā iet bojā savos grēkos? Cilvēka saprašanai Viľa ciešanas bija par lielām. Kungam briesmīgi mokoties, „Viľa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemes” (Lūkas 22:44). Noslēpumainais kauss trīsēja Viľa rokās. Šajā drausmīgajā krīzes mirklī, kad visas lietas bija liktas uz spēles, Kristum līdzās nostājās varens eľģelis no Dieva tuvuma un nevis lai šo kausu izľemtu no Viľa rokām, bet gan lai stiprinātu Viľu to iztukšot, sniedzot Viľam Tēva mīlestības apliecinājumu.

Kristus dzēra kausu un, tāpēc grēcinieki var nākt pie Dieva un atrast piedošanu un ţēlastību…

Vai ľemsim uz sevi krustu un sapratīsim, ko nozīmē sekot Jēzum, parādot pašaizliedzību ikkatrā solī? – Vēstule 66. 1906. g. 10. febr., vec. Sludinātājam S.N. Haskelam ar dzīves biedri.

[50]

11. februāris

Dieva labestība ir atklājusies „Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā” 1. Pētera 2:9.

Kā vasks uzľem precīzu zīmoga līdzību, tā dvēsele pieľem un saglabā Dieva morālo attēlu. Uzlūkojot Viľa skaidrību un taisnību, mēs kļūstam ar to piepildīti un pārveidoti… Ja mēs neuzmanīsimies un neparādīsim stipru, nelokāmu un darbīgu ticību, tad mēs kļūsim miegaini un mūsu ticība vājināsies…

Dieva ļauţu tagadējais lielais grēks ir tāds, ka mēs nevērtējam Dieva svētības, kuras Viľš mums ir dāvājis. Mēs kalpojam Dievam ar dalītu sirdi. Mēs mīlam kādu elku un zemojamies tā altāra priekšā. Dieva mīlestība ir augsta un svēta un, ja tā saauţas ar mūsu dzīvi un raksturu, dvēsele tiek darīta svēta.

Dievs ar Savu patiesību cenšas mūs izveidot par atšķirtiem un īpašiem ļaudīm. To panāk patiesības iespaids. Mūsu paklausība un nodošanās nelīdzinās mums dotajai gaismai un priekštiesībām, un mums uzliktais svētais pienākums staigāt kā gaismas bērniem netiek izpildīts. Mēs kā kristieši neaizsniedzam mūsu augsto aicinājumu. Dievs mūs ir brīdinājis un norājis, bet tas uz mums atstājis tikai īslaicīgu iespaidu, jo iešanu uz priekšu un uz augšu mēs neuzskatām par savas dzīves darbu.

Ak, kaut Dieva ļaudis ľemtu vērā tiem dāvātās augstās priekštiesības un Dieva Vārda gaismā saprastu, ka mēs tiksim tiesāti saskaľā ar gaismu, kas spīd uz mūsu takas. Visas priekštiesības un izdevības, kuras Dievs mums devis, ir dotas ar nolūku, lai mēs kļūtu par labākiem cilvēkiem. Savā rīcībā Dieva ļaudīm jāvadās no stingra pamatlikuma, par galveno izceļot Dieva valstības un Viľa taisnības meklēšanu, un tad virzīties no gaismas pretī vēl lielākai gaismai…

Ikkatra dvēsele, kas patiesi tic Dieva Vārdam, to parāda arī savos darbos. Dieva lielākā labvēlība atklājas Viľa darbos.

Nedarot to, ko Dieva griba vai Viľa Vārds no ļaudīm prasa, tie nevar būt kristieši. Patiesība spēj glābt mūsu dvēseles, jo Dievs ar Savu Garu pastāvīgi darbojas tajā, un šī dievišķā līdzdarbība patiesību dara par svētojošu spēku. – Vēstule 8. 1887. g. 11. febr., brālim un māsai Lokvudiem. [51]

12. februāris

Vēstneši „Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus vārdā: Ļaujieties salīdzināties ar Dievu!” 2. Korintiešiem 5:20.

Plānā par dievišķības līdzības atjaunošanu cilvēkā, viss bija gādāts, lai Svētais Gars darbotos pie cilvēka prāta un, atvietojot Kristus tiešo klātbūtni, ar Savu spēku pārveidojoši iedarbotos uz cilvēka raksturu. Līdz ar patiesības pieľemšanu, cilvēki kļūst par Kristus ţēlastības saľēmējiem, veltīdami savas svētotās cilvēcīgās spējas darbam, ko darīja Kristus – cilvēki kļūst par Dieva līdzstrādniekiem. Dievišķā patiesība tiek iespiesta viľu prātos, tikai lai cilvēkus darītu par Dieva pārstāvjiem. Bet es vēlētos jautāt draudzei: vai jūs piepildāt šo nodomu? Vai jūs īstenojat Dieva plānu dievišķās patiesības izplatīšanā, šo ārkārtīgi svarīgo patiesības dārgakmeľu izkaisīšanā?

Ko lai domā Dieva eľģeļi, noraugoties uz Kristus draudzi un redzot, cik lēni rīkojas tie, kas sevi sauc par Kristus sekotājiem patiesības gaismas izplatīšanā tikumiskajā tumsā guļošajā pasaulē. Debesu saprātīgās būtnes zina, ka krusts ir apbrīnojamā pestīšanas plāna viduspunkts. Tās zina, ka tikai caur krustu kritušais cilvēks var tikt salīdzināts un no jauna savienots ar Dievu.

Debesu padomes raugās uz jums, kas sakāt, ka esat pieľēmuši Kristu par savu personisko Pestītāju, lai redzētu kā jūs šo Dieva pestīšanu darāt zināmu tiem, kas sēţ tumsā. Viľi raugās un grib redzēt, kā jūs iepazīstiniet citus ar Svētā Gara darba lielo nozīmi, kā caur šo dievišķā spēka darbību grēka samaitāts un aptraipīts cilvēka prāts var tikt atbrīvots no sātana valdzinošiem meliem un viltīgajiem izskaidrojumiem, un pievērsts Kristum kā viľu vienīgajai cerībai, viľu personīgajam Pestītājam.

Kristus saka: „Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejiet un nesat augļus, un jūsu augļi paliek” (Jāľa 15:16). Kā Kristus vēstnese es vēlos lūgt visus, kas lasa šīs rindas, tās pamatīgi pārdomāt, kamēr vēl ir diena. „Šodien, kad jūs Viľa balsi dzirdēsiet, neapcietiniet savas sirdis” (Ebr. 4:7). Ne mirklīti nevilcinoties, jautājiet: „Kas es esmu Kristum? Un, kas Kristus ir man? Kas man jādara? Kāda rakstura augļus es nesu?” – „Review and Herald” 1895. g. 12. febr. [52]

13. februāris

Sirds kalpošanas darbs

„Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un visu savu prātu, un savu tuvāko kā sevi pašu” Lūkas evaľģēlijs 10:27.

Sirds ir visa cilvēka centrālais cietoksnis un, ja tā nav pilnīgi nostājusies Kunga pusē, ienaidnieks vienmēr atradīs kādu neapsargātu ieeju, caur kuru viľš to var dabūt savā varā. „Gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti. Jo Dievs ir Tas, kurš jums dod gribu un veiksmi pēc labpatikas” (Fil. 2:1213). Ja jūs vēlaties pieľemt gaismu, jums tā apzināti jāmīl un pastāvīgi jāvingrina ticība, neļaujot valdīt jūtām. Ja patiesība tiek mīlēta, sargāta un uzskatīta kā svēta velte, tad ar to ir pierādīts, ka Svētais Gars šo patiesību ir iedēstījis cilvēka sirdī.

Tad sirdī uzplauks mīlestība kā izplūst dzīva ūdens avots, kas verd mūţīgai dzīvei. Ja šī mīlestība ir sirdī, tad strādnieks Kristus darbā neredzēs nekā vienmuļa un nogurdinoša.

Ne par vienu Debesu gaismas staru nevajadzētu svārstīties vai šaubīties.

Kungs vareni atklājis jums Savu laipnību, ţēlastību un mīlestību.

Kurš Dieva darbu nosauc par nepienācīgu satraukumu un fanātismu, tas noteikti atrodas uz apdraudētas zemes. Ja viľi nelabosies, tad viľu sirdsapziľa arvien vairāk notrulināsies un tie arvien mazāk vērtēs Dieva Gara darbu. Viľiem kļūs arvien grūtāk izprast Dieva vēsti. Bet kāpēc? Tāpēc, ka tie grēko pret Svēto Garu un savas pretestības dēļ nostājas tur, kur nevar saľemt Dieva Garu, un pretojas katram ierocim, kuru Dievs varētu izmantot viľu glābšanai no bojā ejas. Jūdi jautāja Kristum: „Kādu zīmi Tu mums rādīsi?” (Jāľa 2:18). Lai gan tajā paša laikā visa Kristus dzīve un raksturs, Viľa mācības un brīnumdarbi, kā nepārtraukta zīmju rinda liecināja par Viľa svēto misiju un dievību.

Dievam darbojoties pie cilvēku sirdīm, lai vilktu tās pie Kristus, liekas, ka tās pārvar kāds spiedošs spēks, tie sāk ticēt un atdodas Dieva Gara iespaidam. Bet, ja viľi nesaglabā dārgo uzvaru, kuru Dievs tiem deva; ja viľi atļaujas atsākt veco dzīves veidu un atstātos ieradumus, nododas izpriecām un pasaules greznībai; ja viľi pārtrauc lūgt un pretoties ļaunumam, tad tiem kļūst pieľemamas sātana kārdināšanas un viľi tiek vadīti apšaubīt agrāko piedzīvojumu patiesīgumu. – „Review and Herald” 1894. g. 13. febr. [53]

14. februāris

Dieva līdzstrādnieki „Jo mēs esam Dieva darba biedri, jūs esat Dieva aramais tīrums, Dieva celtne” 1. Korintiešiem 3:9.

Iedrošini sirdis tiem, par kuriem Kristus ir atdevis Savu dzīvību.

Vadi viľus, lai viľi saprot, ka savā kristīgajā dzīvē tiem nav jābūt atkarīgiem no apkārtējās vides. Tev būs jāpūlas, lai viľi atzītu savu pienākumu kļūt par Dieva līdzstrādniekiem. Bet ľem vērā, ka arī Kristus, kalpojot virs zemes, smagi pūlējās visu

dienu, un bieţi nesekmīgi. Liec dvēselēm aptvert mūţīgo zaudējumu, kas būs jācieš visiem, kas atteiksies nodot Kristum visu savu sirdi, prātu un dvēseli bez atlikuma. Ikkatra diena, kas pavadīta, neļaujot Kristum mājot dvēselē, ir zaudēta diena. Tad rādi tiem, kuru labā tu strādā, cik daudz var iegūt, padodoties Dievam.

Dieva strādniekam lūgšana dod garīgus spēkus no jauna uzsākt šo cīľu. Te ir tava vislielākā spēka Avots. Dievs attēlots kā tāds, kurš no Savas svētās vietas Debesīs noliecas un ar dzīvu interesi uzmanīdams tos, kas strādā Viľa labā, būdams gatavs sniegt Savu ţēlastību visiem, kas kā lūdzēji tuvojas Viľa tronim.

Nekad neaizmirsti, ka tu esi Dieva līdzstrādnieks un ka tev ir priekštiesība pastāvīgi baudīt Viľa aizsargājošo ţēlastību. Kristus ar interesi vēro katru virs zemes veikto reformas kustību. Viľš ikvienu, Viľa vārdā nosaukto cilvēku, aicina ik dienas atgriezties no jauna, lai tas, Svētā Gara vadībā un spēkā, varētu saprātīgi strādāt Viľa lietā…

Dievs vēlas, lai Viľa ļaudis būtu skaidra un svēta tauta, kas tālāk sniedz gaismu visiem ap tiem esošajiem ļaudīm. Tomēr viľi par godu un slavu Dievam uz šīs zemes var būt tikai, ja viľi karogu tur augstu paceltu, tikai tad, ja viľi patiesības pamatlikumus padara par savas ikdienas dzīves sastāvdaļu, tikai tad, ja viľi rāda, ka apliecinātā patiesība spējīga viľus pašus pievērst taisnībai un uzturēt garīgi dzīvus. Ikkatram kristietim dota priekštiesība saľemt ţēlastību, kas darītu to spējīgu Dieva darbā stingri nostāties par taisnības principiem. – Vēstule 8.

1912. g. 14. febr., S.N. Haskelam. [54]

15. februāris

Saprātīga kalpošana „Jo, kur ir skaudība un ķildas, tur ir juceklis un visāda nelietība.

Tā gudrība, kas nāk no augšienes, ir vispirms šķīsta, tālāk miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna ţēlsirdības un labu augļu, taisnīga, bez liekulības” Jēkaba 3:16-17.

Viena lieta man ir skaidra. Kunga ļaudīm nav uzlikts pienākums dzīvot nevēlamā klimatā un pastāvīgi pasliktināt savu veselību.

Ja kādā vietā atmosfēra ir domstarpību un rīvēšanās pilna, ja ļaudis, kas pastāvīgi cenšas strādāt pretī darbinieka pūlēm un vienmēr gudro kā iegūt personiskas priekšrocības, padara viľa darbu ārkārtīgi grūtu, tad lai darbinieks iet uz kādu citu vietu, kur garīgā atmosfēra ir veselīgāka un kur viľš var cerēt gūt lielākus panākumus…

Mums jāatceras, ka katrā vietā, kur mēs strādājam Kunga pusē, mēs darbojamies pretī sātanisko spēku pūlēm. Tu esi gājis cauri grūtībām. Tev arī tām lielākā vai mazākā mērā būs jāsastopas visur, kur tu iesi. Sātans izmanto ikkatru vājāko rakstura vietu un cīnīsies par virskundzību; tomēr mēs nevaram atļauties zaudēt iespēju gūt uzvaras priekš Kunga. Mēs pastāvīgi sastapsimies ar ienaidniekiem un, ja nebūsim piesardzīgi, tad

zaudēsim izdevības iegūt uzvaru… Šī laika grūtības ir ļoti daţādas, bet Kristus ir gājis tām cauri un mums nemaz nevajadzētu baidīties. Viľš mūs aicina: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ľemiet uz sevi Manu jūgu un mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla” (Mat. 11:28-30). Apsolījums skan: „Es viľam esmu klāt bēdās” (Ps. 91:15).

Ak, kāds Viľš mums ir varens cietoksnis un tornis! Es esmu gājusi cauri lielām bēdām, tādēļ, ka daţi no tiem, kas… bija saľēmuši liecību, ka Kungs vāju darba rīku izlieto lielu un mūţīgu patiesību paziľošanai, novērsās no dzīvajiem ūdens avotiem, lai izcirstu ūdeni nesaturošus avotus un dzertu no tiem.

Es nakti pēc nakts ļoti ciešu. Es varu gulēt tikai daţas stundas, jo manu dvēseli nomāc domas par tiem, kas iet nepareizus ceļus. – Vēstule 80. 1906. g. 15. febr. F.M. Vilkoksam, Bolderu sanatorijas vadītājam, Kolorādo štatā, un vēlākam „Review and Herald” redaktoram. [55]

16. februāris

Dievs ienīst krāpšanu „Sauc pilnā balsī, nevienu nesaudzēdams! Lai tava balss skan kā bazūne un liec pie sirds Manai tautai tās pārkāpumus un Jēkaba namam tā grēkus” Jesajas 58:1.

Liekulība Dievam ir īpaši pretīga. Liela daļa cilvēku, kas apgalvo, ka pazīst patiesību, dod priekšroku mīlīgām un viľus netraucējošām vēstīm. Viľi vēlas piemērotus, spējīgus sludinātājus, kas nesatrauktu viľu sirdsapziľu ar patiesības atklāšanu. Viľi izvēlas vīrus, kas tiem glaimo un viľi, savukārt, glaimo sludinātājam, kas parāda šādu „labo” garu, bet nonievā uzticīgos Dieva kalpus.

Daudzi slavē sludinātāju, kam patīk runāt par Jēzus laipnību, ţēlastību un mīlestību, un kas īpašā kārtā neuzsver mūsu pienākumus, kas nebrīdina no liekulības briesmām un nestāsta par Dieva dusmu šausmām.

Kunga darbs ir nopietns un skaidri izteikts, tas paceļas pāri viltum un liekulībai. Viľa uzticīgie gani cilvēkus neslavēs. Viľi nāks ļauţu vidū ar noteiktu: „Tā saka Kungs, Israēla Svētais.”

Tie sniegs Viľa vēsti, vai cilvēki klausa vai neklausa tai. Ja ļaudis nicina Dieva Vārdu un uzticas apspiešanas darbam, liekulībai un pasaulīgumam, tad tiem jāparāda, ka Dievs tos uzskata par vainīgiem, lai, ja tas iespējams, pamodinātu viľus noţēlot savus grēkus un atgriezties. Ja viľi ir par lepniem savu maldu atzīšanā un negrib pievērsties Dievam, priecājoties par Viľa pestīšanu un meklējot Viľa labvēlību, tad Kungs atľems no viľiem Savu gaismu un ļaus tiem iet pa viľu pašu izvēlēto ceļu.

Kas nobīda Kunga uzticīgos vēstnešus malā, kas padara tos mazdūšīgus un nostājas starp ļaudīm un šiem vēstnešiem, lai

viľu vēstij nebūtu tāds iespaids, kādu tai vēlētos piešķirt Dievs, tiem būs jāatbild par viltu un atkrišanu, kas viľu rīcības dēļ ienāks draudzē. Tiem būs jādod Dievam briesmīgs norēķins. Pēc tam, kad Kungs atkārtoti brīdinājis Savus ļaudis, un tie atkārtoti atsakās uzklausīt Viľa balsi, un nevēlas pieľemt mācību, tad viľu vaina Kungam kļūst ļoti pretīga. Šo cilvēku dumpīgā rīcība tiek ierakstīta grāmatās Viľa priekšā un apsūdzēs tos, kad sāksies tiesa un grāmatas tiks atvērtas. – Manuskripts 10. 1899. g. 16. febr. „Brīdinājuma vārdi”. [56]

17. februāris

Ņem laiku, lai kļūtu svēts „Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos, iegūtu cerību” Romiešiem 15:4.

Mēs sakām visiem cilvēkiem: pētiet savas Bībeles tā, kā to neesat darījuši nekad iepriekš… Lai cilvēcīgās lūpas, Svētā Gara vadībā apstiprina šo patiesību. Es lūdzu par visiem, lai tie būtu modri un lūgtu, ka nekrīt kārdināšanā.

Pasaulē notiekošajam darbam priekš mums visiem ir liela nozīme. Tagad ir tā, kā tad, kad Noa dienās tika dota vēsts un izteikts aicinājums visiem, kas vēlas iet šķirstā. Mēs nezinām, kad izskanēs pēdējā brīdinājuma vēsts, un mūsu lieta būs izšķirta uz mūţību. Kungs tomēr ir laipns un Viľš turpina ļaudis aicināt uz lielo mielastu… „Nāciet, jo viss ir sataisīts” (Lūkas 14:17).

Visiem Noas laika iedzīvotājiem tika piedāvāta cerība iekļūt šķirstā pirms durvju aizslēgšanas. Kad durvis bija aizslēgtas, šķirstā iegājušie tika stingri pārbaudīti, jo tiem vajadzēja atrasties šķirstā veselu nedēļu, un tikai tad sāka līt lietus. Ak, cik tad briesmīgi Dievu izsmēja, izzoboja, izaicināja tie, kas bija atteikušies ieiet! Bet, kad nedēļa bija noslēgusies, sāka līt lēns lietus. Tas bija kaut kas jauns. Lietus turpinājās līdz visas dzīvās būtnes virs zemes bija gājušas bojā. Izglābās tikai viena ģimene – ģimene, kas bija iegājusi šķirstā.

Mums tagad jābūt sagatavotiem šīs zemes vēstures noslēdzošām ainām. Lai visi čakli pārmeklē savas sirdis un atgrieţas, ka viľu grēki var tikt piedoti. Pasaule arvien noteiktāk nostājas pretī Dievam un Viľa patiesībai. Visi, kas darīs Dieva prātu, iegūs zināšanas un vērtīgus piedzīvojumus. Mums tagad īsā laikā jāsagatavojas padarīt lielu darbu. Mums jāiegūst personīgi piedzīvojumi un, ja mēs pazemīgi iesim pie Kunga, Viľš ļausies atrasties un sadarbosies ar mums, Viľa pestīšana kļūs redzama.

Dienām un naktīm es lūdzu Kungu… Mani ļoti sāpina domas par to cilvēku stāvokli, kas saľēmuši tik lielu gaismu, un tomēr šo gaismu pastāvīgi atmet… Es ilgojos redzēt šīs neticības sabrukumu. Es ilgojos redzēt sātanu uzvarētu un aizraidītu prom.

Mani uztur ticības dāvana. – Vēstule 84. 1906. g. 17. febr.

Betlkrīkā, Mičigānas štats, strādājošajam vec. Sludinātājam F.V. Fernsvortsam (Farnsworth) ar dzīves biedri. [57]

18. februāris

Debesis sākas jau šeit „Cik liela ir Tava ţēlastība, ko Tu glabā tiem, kas Tevi bīstas, ko Tu parādi ļauţu priekšā tiem, kas uz Tevi cerē” Ps. 31:20.

Tagad rakstot es jūtos ļoti pateicīga mūsu Pestītājam par Viľa mīlošo gādību, ko mēs visi izjūtam. Lasot Dieva Vārdu un pakrītot uz ceļiem lūgšanā, mani tā saviļľo Dieva laipnība un ţēlastība, ka es nevaru pienest savu lūgšanu bez asarām.

Domājot par mana Debesu Tēva labvēlību un mīlestību, mana sirds jūtas salauzta un maza. Es alkstu un slāpstu pēc ciešākas un jo ciešākas sadraudzības ar Jēzu šajā dzīvē. Kristus ir piesists krustā manis dēļ, un vai man vajadzētu ţēloties, ja tieku sista krustā līdz ar Viľu?

Nekad neesmu izjutusi dziļākas ilgas pēc taisnības kā tieši tagad.

Nakts nomoda stundās es lūdzu: „Kungs, māci Saviem ļaudīm kā meklēt un glābt pazudušās avis”.

Mēs nezinām, kas mūs sagaida, un mūsu vienīgā drošība ir staigāšana kopā ar Kristu, liekot mūsu rokas Viľa rokā, un no sirds Viľam pilnīgi uzticoties. Vai viľš nav teicis: „Vajadzētu būt, ka pie Manis meklētu aizsardzību un ar Mani slēgtu mieru, - jā tiešām, slēgtu ar Mani mieru!” Jes. 27:5, angļu val. Turēsimies cieši pie Pestītāja. Pazemīgi staigāsim kopā ar Viľu, piepildīti ar Viľa lēnprātību. Lai paša „es” ir apslēpts ar Viľu Dievā…

Man sāp sirds, redzot, cik daudzi savu „es” padara par savu elku. Kristus par viľiem samaksājis pilnu izpirkšanas maksu.

Viľam pieder visas viľu kalpošanas spējas, tomēr viľu sirdīs valda pašmīlība un vēlēšanās rotāt sevi. Viľi nepiegrieţ vērību vārdiem: „Kas Man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi, lai ľem savu krustu un staigā Man pakaļ” (Marka 8:34).

Starp ļaudīm, kas pēdējā norēķināšanās dienā rūgti pievilsies, atradīsies daţi, kas būs bijuši ārēji dievbijīgi un dzīvojuši šķietami kristīgu dzīvi. Tomēr paša „es” ieausts visā viľu darbā.

Viľi lepojas ar savu morālo skaidrību, savu iespaidu un savām spējām ieľemt augstākas vietas par citiem, kā arī ar savām patiesības zināšanām, jo viľi domā, ka šīs lietas iemantos Kristus uzslavu. Viľi saka: „Kungs, mēs ar Tevi esam ēduši un dzēruši, un Tu esi mācījis mūsu ielās” (Lūkas 13:26). „Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši?” (Mat. 7:22). – Vēstule 91. 1904. g. 18. febr., V.C. Vaitam. [58]

19. februāris

Miers Viņa tuvumā

„Es tad pieminu Kunga darbus, es tad tiešām dziļi savā sirdī pieminu Tavus brīnumdarbus kopš senseniem laikiem. Es tad ilgi pārdomāju Tavus darbus, es apsveru sevi un pauţu savās dziesmās visu, ko Tu dari” Psalmi 77:12-13.

Mūs gaida lielas bēdas un mūsu ļaudis jāaicina ārā no vienaldzības, lai tie sagatavotos šai dienai… Tagad mums nav jāatsakās no savas paļāvības, tā tagad ir kļuvusi par stipru pārliecību, stiprāku kā jebkad agrāk. Līdz šejienei Dievs mums palīdzējis, un Viľš mums palīdzēs līdz galam. Raudzīsimies uz varenajiem pīlāriem, kas mums stāsta par to, ko Dievs darījis mūsu labā, lai mūs iepriecinātu un glābtu no postītāja. Mums vajadzētu atcerēties ikkatru asaru, ko Kungs noslaucījis no mūsu vaigiem, ikkatras sāpes, ko Viľš klusinājis, visas novērstās rūpes, visas izkliedētās bailes, visas apmierinātās vajadzības un visas dāvinātās ţēlastības dāvanas, lai stiprinātu priekšā stāvošajiem notikumiem, kas mūs sagaida vēl atlikušajā ceļojuma laikā.

Mēs noteikti varam sagaidīt jaunus sareţģījumus un jaunas cīľas nākotnē, bet kā atskatoties pagātnē, tā lūkojoties nākotnē, mēs varam sacīt: „Līdz šejienei Kungs mums ir palīdzējis” (1. Sam. 7:12). „Kādas tavas dienas, tāds būs tavs spēks” (5. Mozus 33:25, angļu tulk.). Grūtības nepārsniegs mūsu spēkus, kādi tiks doti to panešanai.

Tāpēc ķersimies pie darba, kur vien to atrodam, bez vismazākās sūdzēšanās, zinot, ka nevar nākt nekas cits, kā vien mūsu spēkiem atbilstošas grūtības. Mūsu bērni atrodas Dieva rokās.

Mūsu ticībai jāatmostas un jāpieķeras apsolījumiem, un mēs nedrīkstam ţēloties un nedrīkstam skumt, jo ar to mēs apkaunotu Dievu. Mums jāuztur priecīgs un cerības pilns gara noskaľojums. Mūsu tagadējo mieru nedrīkst traucēt iedomātas grūtības, jo Dievs nekad neatstās un nepametīs nevienu dvēseli, kas Viľam uzticas. Dievs ir lielāks par mūsu bailēm. Ja mēs čakli censtos atcerēties mums veltītos ţēlastības darbus, uzskaitot gadījumus, kur Dievs darbojas mūsu labā, kur Viľš mums ir bijis labāks par bailēm, kur Viľš iejaucies ar Savu spēku un samulsuma brīţos parādījis ţēlastību, atbalstīdams mūs tad, kad klupām, un iepriecinādams, kad skumām, tad mēs sapratīsim, ka tā ir neticība, kas laupa uzticību Dievam un pilda mūs ar raizēm un bailēm. Atcerēsimies Viľa ţēlastības darbus un vienmēr priecāsimies par tiem. Mums ik dienas jādzīvo noticības… priecājieties iekš Dieva vienmēr. Šodien slavējiet Dievu par Viľa ţēlastību un turpiniet slavēt viľu vienmēr. – Vēstule 11 a. 1884. g. 19. febr., vec. sludinātājam Ūrijam Smitam ar dzīves biedri. [59]

20. februāris

Pēc bērna darbošanās var nomanīt „Jau pēc bērna darbošanās var nomanīt, vai viľš grib būt šķīsts un taisns” Salamana pamācības 20:11, angļu tulk.

Kad Kristus vēl bija bērns, Jāzeps un Viľa māte to atrada templī starp mācītiem vīriem, klausoties un izjautājot viľus. Ar saviem jautājumiem Viľš apgaismoja šo cilvēku prātus. Šajā Jeruzalemes apmeklējuma laikā Jēzus atzina, ka Viľš tiešām ir Dieva Dēls un, ka Viľu gaida īpašs darbs.

Kad Viľa māte tam sacīja: „Mans Dēls, kāpēc Tu mums to esi darījis? Redzi, Tavs tēvs un es, mēs Tevi ar sāpēm esam meklējuši”. Viľš atbildēja: „Vai nezinājāt, ka Man jādarbojas Sava Tēva lietās?” (Lūkas 2:48-49). Un kaut arī Viľš atgriezās Nācaretē un pakļāvās saviem vecākiem, tomēr Viľu vairs neatstāja atziľa par Viľam priekšā stāvošo darbu – atziľa, ka Viľam jādzīvo un jāstrādā, lai glābtu pazudušos. Viľš saprata, ka Viľam uzticīgi jāuzmana visas Savas spējas, lai sātans pie Viľa nevienā vietā negūtu ne vismazākās priekšrocības.

Visā Savā rīcībā Viľam jābūt Dieva Dēlam, lai varētu dzīvot cilvēku vidū kā Tēva pārstāvis. Viľa darbs bija darīt citus par Dieva bērniem, un Viľš nedrīkstēja pazaudēt nevienu izdevību rauga ienešanai miltos, lai citi jaunieši, un arī vecāki cilvēki, saprastu, ka nav labi un droši neizmantot iespējas, lai intelektuāli sagatavotos par Dieva līdzstrādniekiem. Viľam bija jāmāca līdzcilvēki līdz pēdējam izmantot visas savas spējas, lai kļūtu par tādiem, kādus viľi paši reiz sevi vēlētos redzēt.

Kristus brāļi Viľu nesaprata, jo Viľš tiem nelīdzinājās. Viľš centās atvieglot ikkatru ciešanu gadījumu, ar kuru Tam iznāca saskarties, un Viľam vienmēr bija panākumi. Naudu dot citiem Viľš varēja pavisam maz, bet Viľš bieţi bija dalījies Savā vienkāršajā uzturā ar tiem, kas pēc Viľa domām bija trūcīgāki par Viľu. Brāļi redzēja, ka Kristus iespaids spēcīgi darbojas pretī viľu iespaidam, jo kad viľi bija bargi runājuši ar nabaga pazemotajām dvēselēm, ar kurām tiem iznāca saskarties, tad Viľš tās uzmeklēja un sacīja tām iepriecinošus un iedrošinošus vārdus, lai tos stiprinātu. Ja dzīvojot ģimenes lokā Viľš neko vairāk nevarēja darīt, tad cik vien iespējams klusu un neuzkrītoši Viľš šiem izmocītajiem ļaudīm pasniedza kausu vēsa ūdens un ielika viľu rokās pats Savu uztura devu. – Manuskripts 22. 1898. g. 20. febr. „Kristus – Lielais Misionārs”. [60]

21. februāris

Stipri Viņa spēkā „Tāpēc lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausiet vairs viľas iekārēm” Romiešiem 6:12.

Pastāvīgi mācies no Jēzus, pastāvīgi pieaudz ticībā, ţēlastībā un patiesības atzīšanā. Mēs darām lielu darbu un Kungs ir mūsu Palīgs, Kungs ir mūsu Vairogs. Viľš mūs nepametīs un neatstās.

Dieva eľģeļi iesaistījušies šajā brīdinājuma vēsts pasludināšanā pasaulei. Paši no sevis mēs neko nevaram padarīt. Bez Kunga Gara mēs esam tikpat vāji kā ūdens. Mūsu stiprums ir apslēpšanās Jēzū, lai Kristus parādās kā visskaistākais un kā Vadonis starp desmit tūkstošiem.

Atkal es tevi skubinu rūpīgi uzmanīt mājokli, kuru Dievs tev devis. Lai grēks nevalda tavā mirstīgajā miesā un neizšķied fiziskos spēkus, kurus Dievs tev devis, saudzē tos, visās lietās uzticoties pilnīgajam Pestītājam. Viľš vēlas, lai tu kļūtu uzvarētājs un visbeidzot nestu dārgakmeľiem rotātu kroni.

Debesis, brīnišķīgās Debesis ir svēto mūţīgās mājas. Tur mums būs mūţīgs miers. Tāpēc izlietosim savus spēkus, lai Kunga ļaudīm netiek darīts pāri, lai Dievs tos var vairot skaitā, svētot un izmantot vissvarīgākajā kalpošanā. Kaut Dievs nāktu tev ļoti tuvu… un piešķirtu tavam iespaidam spēku apspiest maldus, māľticību un sātana darbu.

Mēs no Dieva varam prasīt lielas lietas un Viľš mums tās dos.

Mēs būsim stipri Viľa spēkā. Īstenojiet dzīvē Bībeles reliģijas augstās prasības, bet stāstot par tām, tu sastapsies ar garīdznieku pretestību; tevi nicinās, izzobos, apkaunos un apmelos. Tavus motīvus, vārdus un rīcību pārpratīs, izskaidros nepareizi un nosodīs. Bet, ja tu turpināsi strādāt, neskatoties uz apvainojumiem un nozākājumiem, ja rīkosies pareizi, ja būsi laipns, pacietīgs, pazemīgs garā un laimīgs Dievā, tad tu ietekmēsi citus. Tev simpatizēs visi godīgie un saprātīgie ļaudis.

Izcel dzīvības Vārdu! Pretestības vētras, niknumā izšķiedušas spēkus, beidzot saplaks. Klaigas apklusīs… Godīgi un dievbijīgi ļaudis ieraudzīs patiesības saskaľu, to izpratīs un tai paklausīs.

– Vēstule 16. 1879. g. 21. febr., vec. sludinātājam celmlauzim Dānijā J.G. Matisonam. [61]

22. februāris

Visur, Kungs „Es to nesaku trūkuma dēļ, jo es esmu mācījies būt pieticīgs ar to, kas man ir” Filipiešiem 4:11.

Pati no sevis biju spiesta domāt, ka neredzot nekādas izmaiľas manas fiziskās veselības stāvoklī, stāstīt citiem par savām sāpēm un bezmiegā pavadītajām nakts stundām, nav tas labākais, ko es varu darīt. Aiziet diena pēc dienas, bet mans stāvoklis paliek tāds pats. Manu ķermeni pārľēmušas reimatisma sāpes. Man nav ēstgribas, nav prieka ēdot, un kad uz īsu brīdi es esmu apsēdusies, tad piecelšanās man sagādā sāpes. Locekļi atsakās paklausīt manai gribai, un ja man vispār izdodas tos pakustināt, tad jācieš lielas sāpes.

Es daudzkārt esmu domājusi, ka Kungs mani nav sūtījis uz šo zemi (Austrāliju). Reizēm jūtos pārliecināta, ka Kungs vēlējās, lai es paliktu Kalifornijā, pati savā mājā, un, cik man tas būtu iespējams, aprakstītu Kristus dzīvi. Viena lieta man tomēr ir skaidra, ka ļaudīm šajā zemē vajadzīga palīdzība un es baidījos, ka atteikšanās doties uz Austrāliju varētu būt savtīgums vai savu ērtību meklēšana.

Savas dzīves laikā esmu centusies darīt to, kas pretējs manām tieksmēm, jo Kristus, mūsu Priekšzīme, nedzīvoja, lai izpatiktu sev. Kad no kaut kurienes atskanēja nopietns palīdzības

sauciens un lūgums liecināt draudzē, man atkārtoti bija jādomā, ka es esmu sev sagādājusi miera vietu, pie tam, dārgi par to samaksājot, kur varētu rakstīt par Kristus dzīvi, un tomēr es neuzdrošinājos teikt „nē”. Es tūlīt atbildēju, ka rīkošos atbilstoši spēkam, ko Dievs man dos. Kad šis darbs manā vājumā bija padarīts, bija jāuzľemas citi pienākumi Betlkrīkā, kas mani dienām un naktīm nospieda, liekot daudz lūgt nakts stundās, kad nevarēju gulēt.

Kad devos uz Kaliforniju, es tiešām domāju, ka varu tur palikt pa ziemu, bet daudzi izteica domas, ka tagad ir laiks doties uz Austrāliju, un es neiedrošinājos palikt Kalifornijā, bet rīkojos saskaľā ar manu brāļu ieteikumiem un viľu gaismu. Kad ierados Austrālijā, manī pamodās dziļa pienākuma apziľa, un es strādāju kā vienmēr to biju darījusi. – Manuskripts 29. 1892. g.

22. febr., dienasgrāmata, rakstīta Melburnā, Austrālijā. [62]

23. februāris

Nav nekā, ko baidīties „Stiprinādami mācekļu dvēseles un pamācīdami palikt ticībā un, kā caur daudz bēdām jāieiet Dieva valstībā” Apustuļu darbi 14:22.

Dievs vēlas, lai mēs Viľam uzticētos un priecātos par Viľa labdarību. Viľš ik dienas liek mums priekšā Savas dāvanas un mums tās ir jāsaredz, un jābūt spējīgiem tās pieľemt. Lai arī cik liela un krāšľa būs pilnīga atbrīvošanās no ļaunuma, ko mēs aptversim tikai Debesīs, tomēr ne viss tiek paturēts noslēdzošajam atbrīvošanas laikam. Jau tagadējā dzīvē Viľš sniedz mums daudz no šiem labumiem. Mums ik dienas jākopj ticība vienmēr klātesošajam Glābējam. Uzticoties spēkam, kas atrodas ārpus mums un stāv augstāk par mums, vingrinot ticību neredzamajam Palīgam un spēkam, kas gaida, lai mēs savā vajadzībā un atkarības izjūtā to pieprasītu, mēs varam paļauties uz Kungu kā apmākušās, tā saulainās dienās, dziedot par Viľa glābšanu un par Viľa mīlestības tagadējo iepriecu. Dzīvei, ko tagad dzīvojam, jānorit ticībā Dieva Dēlam.

Kristieša dzīve ir savāds skumju un prieku, vilšanās un cerību, baiļu un paļāvības sajaukums. Kristus sekotājam modīsies dziļa neapmierinātība pašam par sevi, redzot savas sirds spēcīgos satraukumus, kaislību bangas, kas it kā gatavas visu aizslaucīt.

Taču tam seko noţēla, skumjas un atgriešanās, un dziļš, apslēpts prieks un miers, jo ticībā pieķeroties Dieva Vārda atklātajiem apsolījumiem, cilvēks zin, ka viľam pieder lēnprātīgā Pestītāja piedodošā mīlestība. Un šo Pestītāju viľš cenšas ievest savā dzīvē un ieaust savā raksturā.

Tieši šīs atziľas, šīs Dieva labvēlības izpausmes liek dvēselei pateicībā izsaukties: „Bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus” (Gal. 2:20). Mums ir pamats justies iepriecinātiem.

Dvēselei, kurā mājo Jēzus, var uzmākties smagas ārējas grūtības. Griezīsimies pie Viľa pēc mierinājuma, ko Viľš priekš

mums ir devis Savā Vārdā. Zemāk esošie cerību un prieka avoti mūs it kā var pievilt, bet augstāk stāvošie avoti, kas baro Dieva upi, ir apgādāti ar bagātīgiem krājumiem, un nekad nevar izsīkt.

Dievs vēlas, lai tu novērstu savu skatu no savu bēdu cēloľiem, un pievērstu to Viľam, kas ir dvēseles, miesas un gara Īpašnieks. Viľš mīl cilvēka dvēseli. Viľš zina tās vērtību. Viľš ir īstais Vīnakoks, mēs tā zari. Mēs neiegūsim nekādu garīgu barību, ja to neľemsim no Jēzus, kas ir dvēseles Dzīvība. – Vēstule 10. 1887. g. 23. febr., Dr. Dţ.H. Kellogam. [63]

24. februāris

Kā atbrīvoties no vainas apziņas „Bezdievis lai atstāj savu ceļu un ļaunprātis savas domas, un lai atgrieţas pie Kunga, ka tas par viľu apţēlojas – un pie mūsu Dieva, jo Viľš ir bagāts ţēlastībā” Jesajas 55:7.

Mana mīļā māsa, es esmu saľēmusi liecību, ka Dievs tevi mīl, un ka dārgais Pestītājs, kas atdeva Sevi, lai glābtu tevi, neatgrūdīs tevi no Sevis tāpēc, ka tu tiec kārdināta un savā vājumā varbūt esi tikusi pārvarēta…

Tāpēc neraujies ārā no mīļā Glābēja rokām, bet ticībā paļaujies uz Viľu. Viľš tevi mīl. Viľš rūpējas par tevi, Viľš svētī tevi, un Viľš piešķirs tev Savu mieru un ţēlastību. Viľš tev saka: „Tavi grēki tev piedoti” (Lūkas 5:23). Es tev saku, ka Jēzus tevi mīl, kaut arī mēs kļūdāmies un tiekam pievilti grēkot. Viľš piedod mums un piedod pilnīgi. Uzkrāj savā dvēselē Dieva brīnišķos apsolījumus…

Novērs savu skatu no sava kropluma un raugies uz Kristus pilnību. Mēs paši sev nevaram pagatavot taisnības tērpu. Šīs šķīstās taisnības drēbes atrodas Kristus rokās, un Viľš mūs tajās ietērps. Viľš mums teiks mīļus piedošanas un apsolījumu vārdus. Un izslāpušai dvēselei Viľš sniegs dzīvā ūdens avotus, kas mūs var atspirdzināt. Viľš pavēl mums nākt pie Viľa ar visām savām bēdām un nastām, un Viľš saka, ka mums būs miers. Mums tāpēc jātic Viľa piedošanu sološiem vārdiem, un jāparāda ticība, mierīgi dzīvot Viľa mīlestībā… Šī vainas sajūta jānoliek Golgatas krusta pakājē. Grēka apziľa saindējusi patiesās laimes un dzīvības avotus, bet Jēzus mums saka: „Uzlieciet to visu uz manis; Es ľemšu uz Sevis jūsu grēkus, Es dāvāšu jums mieru. Negraujiet vairs savu pašcieľu, jo Es jūs esmu atpircis ar Savu asins maksu. Jūs piederat Man un Es stiprināšu jūsu novājināto gribu; Es atľemšu jūsu ţēlabas par grēkiem”. Tāpēc atdod Viľam savu pateicīgo sirdi, kas dreb nenoteiktībā, un satver tavā priekšā nolikto cerību. Dievs pieľems tavu salauzto, satriekto sirdi. Viľš piedāvā tev piedošanu par velti. Viľš piedāvā tev iespēju tikt uzľemtai Viľa ģimenē, un ţēlastību, kas palīdzēs tikt pāri tavām vājībām, un mīļais Pestītājs vadīs tevi soli pa solim, ja tu liksi savus roku Viľa rokā un ļausies Viľa vadībai.

Uzmeklē dārgos Dieva apsolījumus. Ja sātans ar saviem

draudiem iespieţas tavā prātā, novērsies no tiem un pieķeries apsolījumiem. – Vēstule 38. 1887. g. 24. februārī, „Manai mīļajai māsai”. [64]

25. februāris

Uzticies un paklausi „Tā saka Kungs: „Nolādēts ir, kas paļaujas uz cilvēkiem un tur miesu par savu atbalstu… Bet svētīgs ir, kas paļaujas uz Kungu un kura cerība ir Kungs” Jeremijas 17:5-7.

Līdzīgi jūdiem Kristus dienās, arī šodien daudzi dzird un tic, bet negrib nostāties uz paklausības ceļa un pieľemt patiesību kāda tā ir Jēzū. Viľi baidās pazaudēt laicīgās priekšrocības. Ar prātu tie piekrīt patiesībai, bet paklausīt nozīmē pacelt sevis aizliegšanas un uzupurēšanās krustu, un vairs nepaļauties uz cilvēku un nedarīt miesu par savu stiprumu. Tāpēc viľi novēršas no krusta. Viľi varētu apsēsties pie Jēzus kājām, ik dienas mācīties no Viľa, kuru pareizi pazīt ir mūţīgā dzīvība, tomēr viľi nevēlas to darīt.

Ikvienam, kas tiek izglābts, jāatsakās no saviem plāniem, saviem godkārīgiem sevis izcelšanas nodomiem, un jāseko Kristum, kur Viľš iet tam pa priekšu. Visu lietu izpratne jāpakļauj Kristum, lai Viľš to tīrītu, izsmalcinātu un skaidrotu.

Tas notiks vienmēr, ja Kunga Jēzus mācības tiks pareizi uzľemtas. Nav viegli ik dienas mirt savam „es”, pat ja tiek atklāts brīnišķīgais Dieva ţēlastības stāsts un Viľa mīlestības bagātība, kas apmierina visas dvēseles vajadzības.

Ak, cik ļoti mums vajadzīga tuvāka iepazīšanās ar Kungu Jēzu.

Mums jāiekļaujas Viľa gribā, jāīsteno Viľa nodomi un no visas sirds jāsaka: „Kungs, ko Tu gribi, lai es daru?” Ak, kā es ilgojos redzēt mūsu draudzes savādāku stāvokli, stāvokli, kas atšķirtos no patreizējā, kad mēs ikdienas apbēdinām Svēto Garu ar savu remdeno reliģiju, ar dzīvi, kas nav ne auksta, ne karsta. Kristus saka: „Kaut jel tu būtu auksts vai karsts. Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes” (Atkl.

3:15, 16).

Ak, kā Kristus tiktu paaugstināts un pagodināts neticīgo pasaules cilvēku priekšā, ja Viľa sekotāji būtu tādi, par kādiem viľi sevi sauc – īsti kristieši, kurus Kristus mīlestība spieţ atklāt Viľu šīs elkus pielūdzošās pasaules priekšā, parādot lielo starpību starp tiem, kas kalpo Dievam un tiem, kas Viľam nekalpo… Mums jāstāsta citiem par Kristus mīlestību, un lai to spētu, mums no piedzīvojumiem jāzina, ko nozīmē glabāt šo mīlestību savā sirdī. Visi atrastu daudz iespēju darbam, ja viľi izmantotu tiem piešķirtās izdevības. – Vēstule 35. 1903. g. 25. febr., māsai L.M. Holai (Hall), kristīgai līdzstrādniecei un ilggadīgai Betlkrīkas sanatorijas saimniecības pārzinei. [65]

26. februāris

Svētošanās noslēpums „Jo Dievs, kas ir sacījis, lai gaisma aust no tumsības, Tas ir atspīdējis mūsu sirdīs, lai dotu Dieva godības atziľas gaismu Kristus vaigā” 2. Korintiešiem 4:6.

Kristus liek mums spīdēt kā gaismekļiem pasaulē, atstarojot Dieva gaismu, kā tā redzama Jēzus Kristus vaigā. Kurš no mums to dara? Vai mūsu dzīve izplata šo brīnišķo gaismu? Dievs sagaida, lai mēs ikviens pasaulē atstarotu Viľa attēlu. Mēs soli pa solim esam vadīti uz priekšu. Mēs esam gājuši un ticībā strādājuši, un mums sevi jādisciplinē panest grūtības kā labiem Jēzus Kristus kareivjiem.

Mums vajadzīgs veselīgs, spēcīgs prāts, kas viegli nekļūst mazdūšīgs, prāts, kas radināts tikt galā ar grūtībām, ar kurām mums jāsastopas, kas gatavs risināt un pārvarēt vislielākās problēmas. Mums jāpaceļ patiesības karogs ap mums esošajos ciemos un pilsētās. Mums jāsaredz, ko varam darīt, un tas jādara mīlestībā un dievbijībā. Ja ticībā būsim gājuši tik tālu, cik mums tas iespējams, tad Kungs darbosies mūsu labā. Dievs ir tas, kurš mūs iedvesmoja uzsākt šo darbu. Lūdzot, ticot un strādājot mēs esam gājuši soli pa solim uz priekšu. Dievs ir mūsu ticības iesācējs un, ja mēs katrs darām savu daļu, Viľš šo darbu izveidos pilnīgu un pagodinās Savu Vārdu ar tā nobeigšanu. Kungs iedvesmo Viľam nodevušos strādniekus strādāt, vadoties ne no tā, ka viľi redz, bet no tā, ko Kungs redz.

Mums jāstiprina savas dvēseles ar cerību, kas ir ticības dvīľu māsa. Dieva strādniekiem jādzīvo pilnīgā padotībā Viľa gribai.

Bīstami ir strādāt pretēji Dieva nodomiem, ja cilvēks vēlas vadīties no saviem uzskatiem, kurus viľš pieľem par vislabākajiem Dieva nodomu īstenošanai. Tomēr mēs nedrīkstam palikt pie saviem uzskatiem un savas gribas. Mūsos, ar mums un caur mums jāstrādā Dievam. Mums jābūt Dieva rokās kā mālam podnieka rokās, lai Viľš izveidotu mūs pēc dievišķās līdzības.

Mūsu sirdīm jābūt pilnīgi svētītām Dievam. Necentīsimies palikt pie saviem uzskatiem un sava prāta. Dievs mums ir devis Savu patiesību, lai tā svētotu, izdaiļotu un paceltu visu cilvēku. „Tāda ir Dieva griba attiecībā uz jums, lai jūsu dzīve būtu svēta” (1.

Tes. 4:3). „Mums jau Viľa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai, Tā atzīšanai, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un brīnuma spēku” (2. Pēt. 1:3). – Manuskripts 70. 1899. g. 26. febr., „Dieva līdzstrādnieki”. [66]

27. februāris

Pareiza domāšana „Tāpēc, apjozuši savus prātus gurnus un modri būdami, lieciet savu cerību pilnīgi uz ţēlastību, kas jums tiks pasniegta, kad Jēzus Kristus parādīsies” 1. Pētera 1:13.

Domas jādisciplinē. Apjoz prāta gurnus, lai tas darbotos pareizā

virzienā, saskaľā ar rūpīgi izstrādātiem plāniem; tad katrs solis būs solis uz priekšu, un darbs un laiks nepazudīs nedrošos pasākumos un uz labu laimi spraustos plānos. Mums jādomā par mūsu dzīves uzdevumu un mērķi un pastāvīgi jātiecas pretī kaut kam vērtīgam. Ik dienas domas vajadzētu radināt turēties pie lietas, kā kompasa adata turas pola virzienā. Ikkatram vajadzētu būt savam mērķim un nodomam, un tad visas domas un rīcība jāvirza šo mērķu sasniegšanai un nodomu īstenošanai, lai tad tos varētu novest līdz galam…

Neviens cits, kā vien tu pats vari valdīt pār savām domām.

Cīnoties aizsniegt augstāko attīstības pakāpi, sekmes vai veiksmes lielā mērā atkarīgas no domu rakstura un to disciplinētības. Ja domas tiks vadītas, kā Dievs to vēlas, lai tās katru dienu būtu apjoztas, tad tās kavēsies pie lietām, kas palīdzēs jums aizsniegt pilnīgāku nodošanos un lielāku dievbijību. Ja domas būs pareizas, tad rezultātā būs pareizi arī vārdi, kuriem sekos rīcība, kas ar savu raksturu nomierinās, iepriecinās un aplaimos dvēseles…

Kas rīkojas visu rūpīgi nepārdomājot, tie rīkojas negudri. Viľu pūles ir lēkmjveidīgas, viľi uzsāk vienu, otru lietu, dara šo un to, bet nepanāk neko. Viľi atgādina vīnogulāju, kura nekoptajām stīdziľām ļauj stiepties visos virzienos un pieķerties pie daţādiem, viľu sniedzamības robeţās esošiem gruţiem. Lai šis vīna stāds kaut kam derētu, vispirms stīgas jāatrauj no lietām, kurām tās pieķērušās, un jāradina vīties ap lietām, kas visu vīna koku izveidotu skaistu un patīkamu…

Skolnieki, kas pastāvīgi mācīsies, atradīs un satvers jaunu gaismu, jaunas atziľas un jaunus patiesības dārgakmeľus. Viľu domas un prāts ir pakļauts domāšanas likumībai. Tieši noslogojums prāta spējas paplašina, spēcina un atdzīvina.

Prātam jādarbojas vai arī tā spējas samazināsies. Tas panīks, ja tam trūks jaunu pārdomu tematu. Ja prātam neliksim intensīvi darboties, tas noteikti zaudēs savas domāšanas spējas. – Vēstule 33. 1886. g. 27. febr., kādam sludinātājam Eiropā. [67]

28. februāris

Gana palīgi „Kā Gans Viľš ganīs Savu ganāmpulku. Viľš ľems jērus Savās rokās un tos nesīs Savā klēpī un sargās avju mātes” Jesajas 40:11.

Redzamajā radībā dievišķā gudrība atklājas procesu bezgalīgajā daţādībā. Vienveidība nav likums, kuram pakļautos dabas valsts.

Arī ţēlastības valstī neturas pie šī likuma. Viena mērķa aizsniegšanai – dvēseļu glābšanai – Dievs darbojas daţādi.

Laipnais Glābējs ar daţādiem prātiem rīkojas atšķirīgi. Tikpat pilnīgu sirds pārmaiľu var panākt kā ar vienu, tā ar kādu citu procesu. Kungs ir tas, kurš strādā pie cilvēku prāta un veido raksturu.

Ne visi vienā un tajā pašā veidā tiek vadīti pie Kunga. Mirstīgās

būtnes ar savu klasifikāciju nedrīkst patvaļīgi aprobeţot vai apšaubīt Dieva darbošanos pie cilvēku prātiem. Daţiem viegli saskatāms garīgs spēks un izšķiršanas spējas, bet citiem te „dots dzelonis miesā” (2. Kor. 12:7). Reizēm šķiet, ka cilvēkam jābūt gatavam no augstām virsotnēm kāpt pāri bezdibenim. Bet, kurš uzdrošināsies teikt, ka Dievs smagi pārbaudīto cilvēku nemīl kā Savu bērnu, un, ka Viľa roka joprojām nebūtu izstiepta, lai to glābtu?

Debesu Gans zina, kur atrast no pulka noklīdušus jērus. Viľš nesīs tos atpakaļ. Viľš aicina sludinātājus un draudzes locekļus pamosties saviem pienākumiem un šajā darbā apvienoties ar Viľu. Meklēt un glābt pazudušos ir kristieša īpašais pienākums.

Sludinātājam un draudzes locekļiem jāiedrošina un jāatbalsta ļaudis, kas pakļauti spēcīgām kārdināšanām un nezina, kur tiem griezties. Mans brāli, Dieva ţēlastībā tu vari kļūt par vienu no tiem, kas spētu atvest ganāmpulka noklīdušās avis.

Kā Ēlijas dienās Dievam bija septiľi tūkstoši, kas nebija locījuši savus ceļus Bāala priekšā, tā tagad Viľam ir daudzi pasaulē, kas ir staigājuši visā saľemtajā gaismā. Viľam rezervēts vesels izredzētu cilvēku zvaigznājs, kas vēl iemirdzēsies šajā tumsā.

Vietās, kur varētu sagaidīt tikai ērkšķus un dadţus, vēl parādīsies auglīgi taisnības koki. Tamlīdzīgās vietās atrodas cilvēki, kas atplauks Kungam patīkamā skaistumā gluţi tāpat kā daudzi no tiem, kas atrodas labvēlīgākās vietās. Uzziedot visneapsološākos apstākļos, tie vienmēr ap sevi izplatīs Viľa ţēlastības aromātu. – Vēstule 39. 1903. g. 28. febr., Dţ.

Vesselam (Wessels). [68]

29. februāris

Viņa pēdās „Jo mēs esam Viľa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu” Efeziešiem 2:10.

Kungs nepieľem tādu cilvēku kalpošanu, kas dzīvo neiespaidīgu, neko nedarošu dzīvi. Viľu iespaids vada ļaudis prom no Kristus.

Jēzus dzīvi iezīmēja pašaizliedzība un cēla augstsirdība Viľa zemes dzīves kalpošanas laikā no sākuma līdz beigām, Viľš gāja apkārt labu darīdams. Neviens grēks neaptraipīja Viľa dzīvi.

Viľa vārdus un rīcību neapgānīja savtība. Viľš jautāja farizejiem: „Kurš no jums Man var uzrādīt kādu grēku?” (Jāľa 8:46), zinādams, ka tie neatradīs neko, lai Viľu apsūdzētu. Viľa pratināšanas laikā Pilāts uzsvērti paziľoja: „Es nekādas vainas pie Viľa neatrodu” (Jāľa 18:38).

Kristus saka, ka mums jādzīvo tā, kā Viľš ir dzīvojis. „Kas Man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi, lai ľem savu krustu un lai staigā Man pakaļ” (Marka 8:34). Viľa pēdas ved mūs uz upura takas.

Ejot cauri dzīvei, mums pašķiras daudzas kalpošanas iespējas.

Kalpošanas un sludināšanas darbam visapkārt ap mums ir

atvērtas durvis. Mēs varam daudz darīt sava Kunga labā, pareizi lietojot valodas dāvanu. Vārdi ir spēks uz labu, ja tos pavada Kristus līdzjūtība un maigums. Nauda, iespaids, smalkjūtība, laiks un spēks – tās visas ir dāvanas, kas mums uzticētas, lai vēl vairāk varētu palīdzēt ap mums esošajiem ļaudīm, un vairāk pagodinātu savu Radītāju.

Daudzi domā, ka tā būtu liela priekštiesība, ja varētu apmeklēt vietas, kur risinājās Kristus zemes dzīve, iet, kur Viľš gāja, raudzīties uz ezeru, kura krastā Viľam patika mācīt ļaudis un aplūkot ielejas un pakalnus, kurus tik bieţi skatīja Viľa acis; tomēr, lai mītu Kristus pēdās, mums nav jādodas uz Palestīnu.

Jēzus pēdas atrodas pie slimnieku gultas, nabadzīgā būdiľā, drūzmainās ielās un visās vietās, kur cilvēka sirds alkst mierinājuma.

Visi sev var atrast kādu darbu. „Nabagi vienmēr ir pie jums” (Jāľa 12:8), sacīja Jēzus, un nevienam nevajadzētu domāt, ka viľš nevar atrast sev vietu, kur tas varētu strādāt savam Kungam…

Kristus dzīves likums, pēc kura ikvienam tiesā būs jāpastāv vai jākrīt, skan: „Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viľiem” (Mat. 7:12). – „Review and Herald” 1912. g. 29. febr. [69]

MARTS 1. marts

Vienīgā drošība „Manas svētās dienas turiet svētas, jo tā būs zīme mūsu starpā uz audţu audzēm, lai jūs zinātu, ka Es, Kungs, tas esmu, kas jūs svētī” 2. Mozus 31:13.

Lai ikviens meklē Kungu pats priekš sevis. Mūţība ir mūsu priekšā. Tu nedrīksti atļaut aiziet vēl kādai dienai, bez izšķirošas nostājas Kunga pusē. Vai tu nepildīsi to darba daļu, ko Dievs tev licis paveikt šajās zemes vēstures noslēdzošajās dienās?

Nav iespējams aprakstīt to Dieva ļauţu piedzīvojumu, kas dzīvos virs zemes, kad sastapsies pagātnes mocības ar Debesu godību.

Tie staigās gaismā, kas nāks no Dieva troľa. Ar eľģeļu starpniecību tiks uzturēti nepārtraukti sakari starp Debesīm un zemi. Un sātans, ļauno eľģeļu apľemts, un saukdams sevi par Dievu, darīs visādus brīnumdarbus, lai pieviltu, ja iespējams, pat izredzētos. Notiekošajos brīnumdarbos Dieva ļaudis neatradīs sev nekādu drošību, jo sātans viltos visus brīnumdarbus, kādi vien tiks darīti. Dieva pārbaudītie ļaudis sev spēku atradīs zīmē, par kuru rakstīts 2. Mozus 31:12-18. Viľi nostāsies dzīvā Vārda – „Stāv rakstīts” – pusē. Tas ir vienīgais pamats, uz kura tie droši var stāvēt. Kas lauzīs savu derību ar Dievu, tie tajā dienā būs bez cerības un bez Dieva pasaulē.

Dieva pielūdzēji īpašā kārtā atšķirsies ar ceturtā baušļa ievērošanu – jo tas ir Dieva radīšanas spēka zīme, un prasa, lai

cilvēks Viľam parādītu cieľu un godu. Bezdievīgie iezīmēsies ar savām pūlēm iznīcināt šo Dieva pieminekli un paaugstināt Romas iestādījumu. Šīs cīľas noslēgumā visa kristietība sadalīsies divās lielās šķirās – kas tur Dieva baušļus un Jēzus ticību, un tajos, kas pielūdz zvēru, viľa attēlu, pieľem viľa zīmi…

Dieva ļaudis nākotnē sagaida lielas grūtības un briesmīgi pārbaudījumi. Kara gars satrauc tautas no viena zemes gala līdz otram. Tomēr šajā nākošajā bēdu laikā – tādu bēdu laikā, kāda nav bijis, kamēr bijušas tautas virs zemes – Dieva izredzētie ļaudis pastāvēs stingri un neizkustināmi. Sātans ar saviem eľģeļiem nespēs viľus iznīcināt, jo tos aizsargās spēkā varenāki eľģeļi. – Vēstule 119. 1904. g. 1. martā, Dţ. Veselam. [70]

2. marts

Paskubināsim uz mīlestību „Es biju apľēmies: „Es uzmanīšu savus ceļus, ka negrēkoju ar savu mēli. Es uzlikšu iemauktus savai mutei, kamēr bezdievis vēl manā priekšā” Psalmi 39:2.

Mani bērni, esiet modrīgi un lūdziet Dievu, arvien vairāk uzmaniet savus vārdus un savu izturēšanos pret citiem. „Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītiet kārdināšanā” (Mat. 26:41). Tā ir noţēlojama gudrība, ja ienaidniekam tiek dotas kaut vismazākās priekšrocības. Mans dēls, esi vienmēr pieklājīgs, tad tavs iespaids pastiprināsies pār tiem, pie kuriem tu strādā. Neizsaki nevienu nepārdomātu vārdu! Tu esi Kristus pārstāvis, tāpēc lai tava pašcieľa tevi pasargā no dusmu izpausmes. Ja nesot Kristus jūgu mēs cienīsim paši sevi, mūsu iespaids palielināsies desmitkārtīgi.

Cilvēcīgā daba vienmēr paliks cilvēcīgā daba, tomēr savienībā ar dievišķo dabu, tā var kļūt cēlāka un augstāka. Tieši līdzdalība dievišķajā dabā palīdz cilvēkiem izbēgt no samaitātības, kas valda pasaulē caur iekārošanu.

Patiesību nepieciešams īstenot dzīvē, un tikai tad tā kļūs par spēku pasaulē. Ja patiesība paliek sirdī, tad ikdienas dzīvē atklāsies Kristus ţēlastības uzvarošais spēks. Nekad neatstāj patiesību ārējā pagalmā. Ļauj, lai Svētais Gars to iegravē tavā dvēselē…

Godājiet Dievu un Viľa atpirkto īpašumu. Lai jūsu izturēšanās ir pārdomāta, jo jūs esat Kristus pārstāvji. Rūpīgi uzmaniet savus vārdus, strādājiet dedzīgi grēcinieku pārliecināšanā un atgriešanā. Lai lūgšana pastāvīgi tur sirdi atvērtu Dievam. Ja jums jādzird nepatiesi un nelaipni vārdi, nepazaudējiet pašsavaldīšanos. Atcerieties, ka „miermīlīga atbilde klusina dusmas” (Sal.p. 15:1) un, ka tas, kurš valda pār savu garu, ir lielāks par to, kurš ieľem pilsētu. Īsts kristietis vienmēr ir pieklājīgs. Iedomīgi un uzpūtīgi cilvēki domā, ka viľiem ir tiesības izteikt daudzās lietas, kuras labāk būtu neteikt. Mazāk vārdu un vairāk laipnu darbu, padarītu viľus

par spēku uz labu. Dievs saka: „Jo pēc saviem vārdiem tu tiksi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tiksi pazudināts” (Mat. 12:37). Dieva priekšā nonāk visu mūsu vārdu un darbu saraksts, kā labo, tā ļauno. Kāda svinīga doma!

Dieva Vārds mūs brīdina, lai mēs viens otru neiznīcinātu ar dusmām. Tikai viens izprovocēšanas veids ir attaisnojams, Pāvils raksta: „… vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem” (Ebr. 10:24). – Vēstule 38. 1903. g. 2. martā, Edsonam un Emmai Vaitiem. [71]

3. marts

Pieņemamās ambīcijas (godkāre) „Un viľš atbildēja: Es likšu visai savai godībai iet tev garām, un Es saukšu tavā priekšā Kunga Vārdu. Jo, kam Es esmu ţēlīgs, to Es ţēlošu, un par ko Es apţēlojos, par to Es arī turpmāk apţēlošos” 2. Mozus 33:19.

Ar šo ainojumu Kungs vēlas mūs pamācīt, ka Viľš no Saviem ļaudīm prasa šķīstu raksturu un svētu dzīvi. Viľš vēlas redzēt, ka Viľa bērni viens pret otru atklātu lēnprātību, mīlošu laipnību un ţēlastību, tādā veidā parādot, ka „Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina (atgrieţ – angļu val.) dvēseli” (Ps. 19:7). Kungs labprāt atklāsies mums, ja mūsu sirdis meklēs Viľu un Viľam kalpos. Viľš pastāvīgi vēlas ļaudīm, kas Viľam kalpo ar šķīstu sirdi, piešķirt visbagātākās svētības. Kristus būs mūsu Skolotājs, ja mēs savu sirdi atvērsim Viľa norādījumiem un paklausīsim Viľa balsij…

Kungs vēlas, lai jūsu iespaids uz labu vērstos plašumā. Vai esat apľēmušies būt īsti kristieši? Tad arī neatlaidieties no sava nodoma un nekļūstiet mazdūšīgi. Lai jūsu darbam ir augšupejošs iespaids, ka varat strādāt kopā ar Dievu. Kungs vēlas, lai mēs visi pagodinātu Viľa Vārdu.

Pagājušajā naktī mani sevišķi nomāca atbildības sajūta par darbu, kas vēl jādara. Šis darbs prasīs visu cilvēcisko spēku izmantošanu. Vai jūs vēlaties izmantot savas spējas tādā veidā, kas jūs pilnīgi savienotu ar Jēzu Kristu? Kā vecākiem un skolotājiem mums jāsadarbojas ar lielo, dievišķīgo Skolotāju.

Mums jācenšas atmodināt vīros un sievās pazaudēto morālās atbildības sajūtu. Lai visi vecāki tagad sadarbojas ar dievišķo plānu un kļūst par Dieva līdzstrādniekiem.

Dievam pieder visas mūsu daţādās spējas. Viľš mūs ir atpircis ar Sava Dēla dāvināšanu, tāpēc visi, kas izjūt savu pienākumu pret Dievu, saskaľosies ar dievišķiem plāniem. Vīriem, kas uzľēmušies atbildību pasludināt pasaulei trešo eľģeļa vēsti, stingri jāapľemas atbalstīt Dieva darbu. Viľam jānodod balss, dvēsele un sirds, lai sasniegtu visaugstākās attīstības pakāpi – līdzību Dieva raksturam. Mūsu līdzcilvēku pacelšanai jāizmanto visas spējas un visas īpašības, ar kādām Kungs mūs apveltījis.

Ja mēs darīsim vislabāko, ko spējam, strādājot nesavtīgi, Kungs

pieľems mūsu kalpošanu. – Vēstule 50. 1909. g. 3. martā, kādam privātā praksē strādājošajam ārstam. [72]

4. marts

Ikkatrā noietā solī „Jo no ţēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana” Efeziešiem 2:8.

Mēs paši no sevis nevaram pat ticēt. „Tā ir Dieva dāvana” (Ef. 2:8). Viss mūsu glābšanas darbs norisinās caur mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus dāvināšanu. Cik priecīga es esmu. Tas nāk no avota, par kuru mēs nevaram šaubīties. Viľš ir „Iesākums”. Vai Viľam ar to pietiks? Vai Viľš te apstāsies? „Raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un (pabeidzēju) piepildītāju” (Ebr. 12:2). Pateicība Dievam, Viľš vada mūs ikkatrā noietā solī. To Viľš darīs arī turpmāk, ja mēs vēlēsimies izglābties Viľa norādītajā ceļā, paklausot Viľa prasībām. „Jo no ţēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana” (Ef. 2:8). „Gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti. Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc labpatikas” (12-13. p.). Slava Dievam! Vai lai kāds kļūst mazdūšīgs? Vai lai kāds pagurst? Vājām mirstīgām būtnēm nav uzticēts šis jūsu glābšanas darbs. Šo darbu jūsos dara Kristus.

Ikkatram Ādama dēlam un meitai dotas tiesības izglābties.

Tomēr mums pašiem jāgādā par to. Mēs nedrīkstam te būt kūtri. Šajā pasaulē mēs esam nolikti darbam. Mēs te neesam nolikti, lai sēdētu, rokas klēpī salikuši. – Manuskripts 18. 1894. g. 4. martā, „Dieva līdzstrādnieki”.

Kristus mācīja patiesību, jo Viľš pats bija patiesība. Viľa mācībā bija iemiesotas Viľa domas, Viľa raksturs un Viľa dzīves pieredze. Tā tam jābūt arī pie Viľa kalpiem: kas grib mācīt Viľa Vārdu, tam šis Vārds jāpadara par savu personīgo piedzīvojumu.

Tiem jāzina, ko nozīmē darīt Kristu par savu gudrību, taisnību, svētošanos un pestīšanu. Sniedzot Dieva Vārdu citiem, viľi to nedrīkst izteikt kā kādu varbūtību vai pieľēmumu. Līdz ar apustuli Pēteri viľiem jāsaka: „Nevis izgudrotām pasakām sekodami, mēs jums esam sludinājuši mūsu Kunga Jēzus Kristus spēku un atnākšanu, bet kā tādi, kas esam kļuvuši Viľa varenības aculiecinieki” (2. Pēt. 1:16).

Pilnīgi nododoties kalpošanai Dievam, strādnieks gūst piedzīvojumus, kas viľam ļauj arvien sekmīgāk strādāt sava Meistara labā. – Vēstule 86. 1907. g. 4. martā. „Mūsu draudzēm lielās pilsētās”. [73]

5. marts

Vairāk par vārdiem „Pāri visam, kas jāsargā, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība” Salamana pamācības 4:23.

Bez visu aptverošas dzīves šķīstīšanas, bez lēnprātīga un pazemīga gara, cilvēki, kas sevi sauc par Kristus sekotājiem, nevar Viľu pagodināt pasaules priekšā. Ja viľu dzīvē neatklāsies Kristus ţēlastība un laipnība, tos nekad nevarēs ielaist Debesu mājokļos, kurus Kristus aizgājis sagatavot tiem, kas Viľu mīl un tur Viľa baušļus.

Mūsu draudzes locekļu saimē atrodas daudzi, kas savas ticības īstenošanā ievij sava neatgriezīgā „es” ceļus un ieradumus, tādā veidā samaitādami savu raksturu, kaut ar vārdiem saka, ka viľi iet Kunga ceļu. Mājas un draudzes dzīvē tiek ienests tik daudz vieglprātības, ka ar to apbēdina Kristus Garu. Mūsu vidū ir veselas ģimenes, kuras pazudīs, ja neatmodīsies no savas miegainās vienaldzības. Tās ik dienas neatgrieţas un nav apguvušas patiesas dievbijības brīnišķo zinātni. Tādēļ tie ir trauki, kurus Kungs nevar lietot. Viľi atļāvuši sātanam vadīt un pārraudzīt viľu vārdus un rīcību, un tie nesaprot, cik daudz ļauna ar savu paaugstināšanos tie nodara citām dvēselēm. Viľi sāpinājuši Kristus sirdi, sāpinot tos, kurus Kungs atpircis ar savām asinīm. Šiem neatgrieztajiem ticības apliecinātājiem man pavēlēts sacīt: „Rociet dziļāk un lieciet stipru pamatu uz Klints – Kristus Jēzus”. Nepietiek, ja mēs tikai runājam par augstāku dzīvi. Mūsu ikdienas rīcībai būtu citiem jāpaskaidro, ko mēs saprotam ar jēdzienu – augstākā dzīve…

Ikkatra cilvēka mūţīgā dzīvība atkarīga nevis no vārdiem, ne arī no ticības mutiskās apliecības, bet no nopietniem darbiem.

Mums apľēmīgi jācenšas pasargāt savu sirdi un šajā darbā jāparāda liela uzcītība, pastāvīgi raugoties uz Jēzu, mūsu ticības Iesācēju un Pabeidzēju. Mums modri jāuzmana arī nevaldāmā mēle, jāmeklē izdevības labiem darbiem, kā to darīja Jēzus.

Evaľģēlija kalpi, sludiniet Kristu. Ienesiet Viľa dievišķo skaistumu savās domās un dvēselē. Esiet patiesi un pastāvīgi turieties Dieva Vārda disciplinējošo norādījumu rāmjos. Mums jātiek izglābtiem Dieva norādītā veidā. Mums jābalstās uz Viľa padoma un jāpievienojas Viľa darbiem. Grēkus noţēlojoša sirds vienmēr ir iejūtīga. Māciet ikvienu cilvēku, kas sevi sauc par Dieva bērnu, ka pareizi veidots raksturs vienmēr līdzināsies dievišķajam paraugam. – Vēstule 78. 1907. g. 5. martā, Berklejas (Berkeley) draudzes locekļiem. [74]

6. marts

Atveriet durvis! „Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird manu balsi un durvis atdara, pie tā Es ieiešu un turēšu ar viľu mielastu, un viľš ar Mani” Atklāsmes 3:20.

Durvis Kristum atvērsies tad, kad sirds būs atbrīvojusies no pašmīlības, jo tad jūs dzirdēsiet Viľa klauvējienu. Bet, ja nenovāksiet gruţus, kas Jēzum liek palikt ārpusē, Viľš nenāks pie jums, jo Viľš nelieto varu, lai ieietu.

Nakts atklāsmē es saľēmu skaidru liecību, ka Kungu Jēzu

atradīs visi, kas Viľu meklēs no visas savas sirds un pieķersies Viľam ticībā. Es grieţos pie jums ar ļoti nopietniem un dedzīgiem vārdiem. Atsaucieties Kristus lūgšanai attiecībā uz vienotību, un nolieciet ļaunās aizdomas, ar kurām sātans cenšas jūs novest neceļos! Aizraidiet prom ienaidnieku un tad Kunga Gars pret to pacels karogu jūsu labā! …

Dvēseles izaugsme ir atkarīga no Kristus salīdzinošā upura pieľemšanas. Viľš nāca uz šo pasauli, lai mums iegūtu grēku piedošanu. Mūsu galvenais darbs ir visnopietnākā veidā tiekties pēc garīgām svētībām, lai šo pēdējo dienu briesmu vidū mēs paliktu uzticīgi Dievam, pasargāti no padošanās sātanam pat vismazākajās lietās. Ikvienam jāiet taisni ceļi, lai klibais nenomaldās. Mēs nedrīkstam zaudēt laiku. Dvēseles izaugsme atkarīga no vienotības, par kuru Kristus lūdza, lai tā būtu starp tiem, kas Viľam tic. Tiem jābūt vienotiem ar Kristu, kā Viľš ir vienots ar Tēvu. Tas nav Dieva, bet gan viltīgā ienaidnieka plāns, ja mēs viens no otra nošķirsimies.

Mums jāsargās no ļaudīm, kas atsakās no saviem pagātnes piedzīvojumiem, un, kas ar īpašām viltībām grib nomaldināt, ja iespējams, arī izredzētos. Viľš, kas mūs aizstāv Debesu pagalmos, pazīst visu to cilvēku viltīgos izdomājumus, kas šo darbu dara. Kas paši aiziet no ticības, tie strādā, lai iedragātu arī citu uzticību, un šo darbu viľi ir veikuši jau gadiem ilgi.

Brīdinājums mums nāk no Tā, kurš interesējas par mums, jo Viľš redz mums draudošās briesmas un pazīst to cilvēku viltīgos nodomus, kuri pretojas Viľa patiesībai…

Viľš, kas mūs aizstāv Debesu pagalmos, šķīstīs Savus ļaudis.

Kristus savus svētos darīs pilnīgus. – Vēstule 90. 1906. g. 6. martā, brāļiem, kas sapulcējušies Greisvilā (Graysville), Tenesijas štatā. [75]

7. marts

Atveriet augšējos logus! „Meklējiet Kungu un Viľa spēku, meklējiet Viľa vaigu bez mitēšanās!” 1. Laiku 16:11.

Tagad, tieši tagad mums dota iespēja atvērt dvēseles logus pret Debesīm un aizvērt tos, kas vērsti uz zemi. Tagad pienācis laiks katram draudzes loceklim sacīt: „Es noslēgšu sirdi pret visu, kas varētu traucēt manu sadraudzību ar Kristu; es atvēršu savas dvēseles logus pret Debesīm, lai varētu izprast garīgas lietas.”

Ticīgajiem jārunā ar Dievu un jāatklāj Viľam sava personīgā vajadzība pēc Svētā Gara. Dieva Vārdam jābūt viľu dzīves pamatam. Visas Debesis mūs aicina apgaismot savu dzīvi ar Taisnības Saules spoţajiem stariem. Ja runāsim par ticību, cerību un drosmi, stiprākas kļūs mūsu dvēseles un palielināsies mūsu ticība, cerība un drosme. Meklēsim šo lielo Taisnības Saules dāvanu, lai tā no mūsu dzīves apgaismo arī citus!

Meklēsim Kungu, lai zinātu, kā paveikt Viľa darbu pasaulē! Tā mēs kļūsim panākumiem bagāti misionāri, kas var iedvesmot arī

citus cerības pilniem un drosmīgiem piedzīvojumiem.

Kalpojot Kungam, neizturēsimies nevērīgi pret mazām lietām.

Ikkatram cilvēkam jāauţ savas dzīves audums. Lai beidzot visa auduma raksts būtu pilnīgs, tad ļoti rūpīgi jāieauţ ikkatra raksta pavediens. Kristus ţēlastība mūs darīs spējīgus izveidot labu un skaistu dzīves darbu. Dienu no dienas mums visiem jāpūlas uzlabot savas spējas. Ik dienas mums jāizlieto mūsu kristīgais saprāts vājo stiprināšanai un izmisušo iedrošināšanai. Ikkatrai dvēselei būs jāiztur ļoti nopietna pārbaude. Vai tāpēc mums nevajadzētu vairāk strādāt, būt modriem, lūgt un godināt Kungu? Tā mēs gūsim visdārgākos piedzīvojumus. Liels ticīgo skaits jau ļoti daudz pazaudējuši tāpēc, ka nav nopietni meklējuši Kungu, nav Viľu meklējuši ticībā, kuru nevar atraidīt.

Vienkārši, pazemīgi un iedrošinoši vārdi un darbi pamodinās ticību arī citu sirdīs. Kungs nāks drīz un dabīgajai sirdij ik dienas nepieciešams atgriezties. Mums jāmācās runāt Kristus lēnprātībā; mūsu darbiem un mūsu garam jāliecina, ka mēs kalpojam Kungam. – Vēstule 54. 1909. g. 7. martā, savienības vadītājam, vec. sludinātājam S.N. Haskelam. [76]

8. marts

Ko dara mīlestība „Es slavēšu Kungu, kamēr dzīvošu, es dziedāšu savam Dievam, kamēr vēl še būšu” Psalmi 146:2.

Jau pusgadsimtu es esmu bijusi Kunga vēstnese un, kamēr vien dzīvošu, es turpināšu sniegt vēstis, kuras Dievs man dod priekš Viľa ļaudīm. Es sev nepieľemu nekādu pagodinājumu. Jau manā jaunībā Kungs mani padarīja par Savu vēstnesi, lai Viľa ļaudīm sniegtu iedrošinošas, brīdinošas un norājošas liecības.

Sešdesmit gadus man ir bijuši sakari ar Debesu vēstnešiem, un es pastāvīgi esmu mācījusies iepazīt dievišķās lietas un ceļus, kādus Kungs izmanto, lai izvestu dvēseles no viľu maldiem, ka tās ierauga gaismu Dieva gaismā…

Es mīlu Dievu. Es mīlu Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, un es ļoti interesējos par katru cilvēku, kas sevi sauc par Dieva bērnu.

Esmu apľēmusies būt uzticīga nama pārvaldniece, kamēr vien Kungs taupīs manu dzīvību. Es nepievilšu savu Kungu un nekļūšu arī mazdūšīga.

Jau vairākus mēnešus es briesmīgi ciešu par ļaudīm, kas pieķērušies sātana filozofijai (panteistu mācībām; skat. Liecības (Testimonies) 8. sēj., 255-304. lpp.) un stāsta par to citiem, izmantojot daţādus iztulkojumus, lai grautu uzticību šai pēdējai paaudzei sniegtajām evaľģēlija vēstīm un īpašajam darbam, kuru Dievs uzdevis man darīt. Es zinu, ka šo darbu man ir uzticējis tas Kungs, un man nav jāatvainojas ne par vienu manis veikto darbu. Savā dzīvē es pastāvīgi saľemu pierādījumus par Dieva brīnumus darošo spēku, kas uztur manu miesu un dvēseli, ko esmu nodevusi Kungam. Es nepiederu pati sev, es esmu dārgi atpirkta. Man ir tik droši pierādījumi par Kunga darbošanos

manis labā, ka man jāatzīst Viľa pārmērīgā ţēlastība. Es mīlu Kungu, es mīlu savu Glābēju un mana dzīve pilnīgi atrodas Dieva rokās. Kamēr vien Viľš mani uzturēs, es sniegšu izšķirošas liecības.

Par ko lai es sūdzos? Tik daudzkārtīgi Kungs pacēlis mani no slimības gultas, un tik brīnišķīgi Viľš mani ir uzturējis, ka es nemaz nevaru šaubīties. Man ir tik daudz nepārprotamu pierādījumu par Viľa īpašajām svētībām, ka man nav iespējams šaubīties. Viľš man dod spēku brīvi stāstīt par Viľa patiesību daudz cilvēku priekšā. – Vēstule 86. 1906. g. 8. marts, Dienvidus ūnijas vadītājam, vec. sludinātājam G.J. Batleram (Buttler). [77]

9. marts

Seko norādījumiem! „Mūsu tēvi mannu ir ēduši tuksnesī, kā ir rakstīts: Viľš tiem ir devis ēst maizi no Debesīm” Jāľa 6:31.

Israēla audzināšanas darbs aptvēra visus viľu dzīves piedzīvojumus un ieradumus. Dievs rūpējās par visu, kas saistījās ar viľu labklājību, un Savā aizgādībā deva attiecīgus likumus. Viľš tiem noteica īpašu ēdienkarti, tāpēc, ka vēlējās tos izveidot par Saviem pārstāvjiem. Uztura ziľā viľi bija pakļauti pārdomātiem ierobeţojumiem. Gaļas ēdienu lietošana bija gandrīz pilnīgi aizliegta. Tautai bija jābūt svētai, un Kungs zināja, ka gaļas ēdienu lietošana kavēs viľu garīgo pieaugšanu.

Caur ţēlastības brīnumdarbu, Viľš tos uzturēja ar Debesu maizi.

Viľiem sagādātais uzturs pēc savas dabas tiem sniedza fiziskos, garīgos un morālos spēkus… Dieva izvēles saprātīgums tika apliecināts šādā veidā, kuram tie nevarēja runāt pretī.

Neskatoties uz tuksneša dzīves grūtībām, visās viľu ciltīs nebija neviena vāja.

Ja Israēlam dotu uzturu, pie kāda viľi bija pieraduši Ēģiptē, tad viľi parādītu tādu pat stūrgalvīgu garu, kāds tagad redzams pasaulē. Šī laika cilvēku uzturā ir ietvertas lietas, ko Kungs Israēla bērniem nebūtu ļāvis ēst. Patreizējā cilvēces ģimene skaidri rāda, kādi kļūtu Israēla bērni, ja Dievs viľiem atļautu ēst ēģiptiešu ēdienus un atdarināt viľu ieradumus.

Israēla tuksneša dzīves vēsture uzrakstīta par labu Dieva Israēlam līdz pat laika galam. Dieva rīcības aprakstā, attiecībā uz šiem ceļiniekiem visos viľu tuksneša gājienos – ļauţu pakļaušana izsalkumam, slāpēm un nogurumam, un uzkrītošā Dieva spēka atklāsme, kas tiem sniedza vajadzīgo palīdzību – atrodami brīdinājumi un mācības Viľa tautai šajā laikā. Daţādie ebreju piedzīvojumi gluţi kā skolā sagatavoja viľus apsolītajai dzimtenei Kanaānā. Dievs vēlas, lai Viľa ļaudis šajās dienās ar pazemīgām sirdīm un mācību pieľemošu garu, aplūkotu grūtības un pārbaudījumus cauri kuriem gāja senais Israēls, lai viľi no tiem smeltu mācību kā sagatavoties Debesu Kanaānai. – Vēstule

44. 1903. g. 9. martā, Sidnejas sanatorijas vadītājam, vec. sludinātājam Dţ.A. Berdenam (Burden). [78]

10. marts

Taisnības likumi „Bet miera Dievs, kas no miroľiem paaugstinājis mūsu Kungu Jēzu… Tas lai ikkatrā labā darbā dara jūs spējīgus piepildīt Viľa gribu, jūsos to padarot, kas Viľam labi patīk caur Jēzu Kristu” Ebrejiem 13:20-21.

Sanākot kopā, lai meklētu un pielūgtu Kungu, jums vajadzētu būt tikai vienam mērķim – pagodināt To, kura visas prasības ir taisnas un cilvēkiem piemērotas. Viľa prāts, kas atklāts Viľa Vārdā, jāīsteno dzīvē līdz pēdējam burtam. Taisnības likumiem jākļūst redzamiem visiem cilvēkiem, atklājoties Dievu apliecinošās tautas dzīvē. Mums jādzīvo tikai vienam mērķim – pagodināt savu Radītāju, pastāvīgi cenšoties būt īstiem kristiešiem šī vārda vistiešākajā nozīmē.

Mūsu Skolotājs teica šādus vārdus: „Jums jāļaujas vadīties no Dieva. Mācieties saskaľoties. Mīliet kā brāļi; esiet līdzcietīgi, esiet pieklājīgi! Dieva baušļi ir taisni un cilvēkam piemēroti. Visi Viľa strādnieki jāgodā kā Dieva līdzstrādnieki.”

Visām šīm darba daţādajām interesēm jāpievērš liela uzmanība.

Sākot ar šo laiku, atbildība strauji palielināsies. Dievs vēlas, lai jūsu darbā atklātos pilnīgie taisnības likumi. Katru dienu daudz laika pavadiet kopā ar Dievu un uzklausiet Viľa balsi, kas jums saka: „Rimstieties un atzīstiet, ka Es esmu Dievs” (Ps. 46:11).

Vēstij ejot uz priekšu, palielināsies jūsu atbildība, un palielināsies arī kārdināšanas. Darba varenībai gulstoties uz jūsu dvēselēm, pazemojiet savas sirdis Dieva priekšā. Uzticīgi pildiet šī darba savu daļu un esiet uzticīgi, apzinoties savu personīgo atbildību Dieva priekšā. Dievs neuzlūko cilvēka personību, Viľš rīkojas taisni un ir taisns. Ticības apliecībai pašai par sevi nav nekādas nozīmes un zināšanām ir vērtībai tikai tad, ja tās izlieto taisnīgi. „Nekurniet, nesūdzieties, neiekārojiet, neķildojieties”, turpināja mūsu Skolotājs. „Kad jūtieties neveseli, raugieties uz Lielo Ārstu.

Jums vajadzētu priecāties un pazemoties Kunga priekšā.

Nododoties savtībai, cilvēki kļūst tuvredzīgi un viľu redzes loks sašaurinās. Tad viľi vairs neredz sakarību starp cēloni un sekām. Dieva Vārdam visās lietās jābūt jūsu vadonim. „Kungs ir Savā svētā namā. Lai visa pasaule klusē Viľa vaiga priekšā” (Hab. 2:20).

Kungs tagad aicina ļaudis, kas izraudzīti Viľa darbam, stāvēt kā vienam vīram Kristus darba virzīšanai uz priekšu. – Vēstule 112.

1907. g. 10. martā, Nešvilas sanatorijas un Dienvidu ūnijas vadītājiem. [79]

11. marts

Valdzinošs kristietis „Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieľā” Romiešiem 12:10.

Mēs sevi nedrīkstam nolikt par mērauklu, ar kuru citiem jāsaskaľojas. Rūpējoties par to cilvēku laimi, ar kuriem mums jāsastopas, mums jāparāda dziļu iejūtību un dvēseli saviļľojošu sajūsmu. Mums pienākas izslēgt sevi no mūsu plāniem un izjust personīgu atbildību rīkoties tā, kā Kristus būtu rīkojies, ja atrastos mums līdzīgos apstākļos. Tad mēs iespaidosim citus cilvēkus tādā veidā, kas pagodinās Dievu.

Mums, Kristus sekotājiem, uz līdzcilvēkiem jācenšas atstāt vislabākais iespaids par reliģiju, kuru mēs aizstāvam, un jācenšas iedvest tiem labas un cēlas domas. Daţus mūsu iespaids skars šim laikam un mūţībai.

Ja vēlamies mācīt citus, mums pašiem ik dienas jāmācās no Kristus. Ir cilvēki, kas neizprot Dieva darba svētumu. Šiem vismazāk spējīgajiem, vismazāk domājošajiem un pat viskūtrākajiem jauniešiem mums jāveltī sevišķa, lūgšanām bagāta uzmanība. Ir vajadzīga īpaša gudrība, lai zinātu, kā palīdzēt tiem, kas it kā ne par ko nerūpējas un neko nedomā.

Dāvids sacīja: „Tava ţēlastība darīja mani lielu” (2. Sam. 22:36; Ps. 18:35).

Cenšoties palīdzēt citiem, mēs varam iegūt visskaistākās uzvaras. Lai iedrošinātu ļaudis, kuriem jāveidojas, mums jānododas to labā nenogurstošā dedzībā, sirsnīgā uzticībā, pašaizliedzībā un pacietībā. Laipni, iedrošinoši vārdi darīs brīnumus. Daudz ir tādu, kas viľu labā veltītām personīgām un neatlaidīgām pūlēm, bez kļūdu meklēšanas un pastāvīgas rāšanas, atsauksies ar vēlēšanos laboties…

Mums jāsadarbojas ar Kungu Jēzu, cenšoties maldīgos un nespējīgos ļaudis pārveidot par saprātīgiem, šķīstiem un svētiem. Dievs mūs aicina parādīt nenogurstošu un pacietīgu interesi attiecībā uz to cilvēku glābšanu, kuriem nepieciešams dievišķs slīpējums…

Dievs neliegs gudrību tiem, kas to meklēs. Viľš cilvēkam parāda ţēlastību un laipnību, lai tas, savukārt, to varētu sniegt tālāk citai trūkumā dzīvojošai dvēselei. – Vēstule 94. 1905. g. 11. martā, kādai izpalīdzīgai adventistu atraitnei, māsai Ţozefīnei Gotcianai (Gotzian). [80]

12. marts

Personīga, praktiska dievbijība „Apgaismotas gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viľa aicinājums un kādu godības bagātību Viľš savējiem liek iemantot” Efeziešiem 1:18.

Lai jūsu prāta acis tā tiek apgaismotas, ka tiktu skarta jūsu sirds, un lai dvēseles templis tā tiek piepildīts ar dievišķo ţēlastību un līdzjūtību pret bojā ejošām dvēselēm, kas nekad

nav dzirdējušas šo vēsti, ka jūs tiktu pamodināti praktiski pūlēties viľu labā. Tā, atvēruši acis ap mums esošo lauku praktiskām vajadzībām, mēs mācīsimies sašaurināt mūsu pašu iedomātās vajadzības. Mūsu darbam misijas virzienā jākļūst daudz plašākam. Mums tagad jādzīvo pašaizliedzīgāk un uzupurīgāk, tā, kā to neesam darījuši nekad agrāk.

Tikai rosīgi pūloties piepildīt Dieva lietas vajadzības, mēs nonāksim saskarē ar visa spēka Avotu. Tomēr, lai neviens nelolo domas, ka ļaudīm, kas satvēruši patiesību, vairāk vajadzētu dot nekā ľemt. Jūsu garīgie izdevumi nedrīkst pārsniegt jūsu garīgos ienākumus. Pirmais vispilnīgākā mērā atkarīgs no otrā.

Ja nebūs ienākumu, tad nebūs arī izdevumu. Visinteresantākie un rosīgākie Dieva kalpi visos laikmetos ir bijuši tie, kuru dievbijība bijusi vispraktiskākā un visdzīvākā. Viľu garīgās vajadzības tika aizpildītas no nekad neizsīkstošā spēka Avota, lai tad viľiem būtu ko dot citiem. Ja mēs pastāvīgi domāsim, kā pagodināt tikai Dievu, tad mēs arī rūpēsimies par savas personīgās dievbijības padziļināšanu.

Draud briesmas, ka, izvēršot vispusīgu reliģisku aktivitāti, mūsu dievbijība nekļūs dziļāka, bet gan seklāka. Draud briesmas, ka mūsu strādnieki kļūst arvien atkarīgāki no cilvēcīgā darba spēka, no daţādiem iekārtojumiem un no lieliem sagatavošanās darbiem, pazaudējot stipru ticību Dievam; sniedzot ārējas labklājības izskatu, bet atstājot novārtā sirds darbu. Filantropija, lai cik plaša tā būtu, nekad neaizvietos personīgu dievbijību.

Briesmas draud no visām pusēm un mums pastāvīgi jājūtas atkarīgiem no Dieva, lai Viľa Svētais Gars var darīt mūsu sirdis šķīstas, nesavtīgas un jūtīgas pret norādījumiem no augšienes…

Dieva darbā nav nekā mazsvarīga un, piešķirot atalgojumu, vērā tiks ľemta uzticība, ar kādu darbs ticis padarīts, bet nevis padarītā darba daudzums. Tā cilvēka darbs, kuram ir viens talants (pods), Dieva acīs ir tikpat vērtīgs kā tā, kuram ir pieci talanti (podi). – Manuskripts 25. 1899. g. 12. martā, „Uzticība Dieva darbā”. [81]

13. marts

Izgaismojot ceļu „Dariet visu bez kurnēšanas un šaubīšanās, lai jūs būtu nevainojami un šķīsti, nepeļami Dieva bērni sabojātās un samaitātās pasaules vidū, un tanī mirdzētu kā spīdekļi pasaulē” Filipiešiem 2:14-15.

Kristiešiem jātop par gaismas rādītājiem, kas citiem pasniedz dzīvības vārdus. Apustulis tos skubina aizsniegt dievbijības augstāko pakāpi. Pasauli nepārliecinās tas, ko māca no paaugstinājuma, bet gan tas, ko draudze īsteno dzīvē. Ceļš uz Debesīm var būt tumšs vai gaišs, tieši proporcionāli draudzes sniegtajai skaidrajai un spēcīgajai vai arī apšaubāmajai un untumainajai gaismai. Sludinātājs no paaugstinājuma pasludina evaľģēlija teoriju, bet draudzes praktiskā dievbijība stāsta par

patiesības spēku un rāda tās patieso vērtību.

Evaľģēlijs ir praktisku patiesību sakopojums, kuram jāizdara lielas izmaiľas cilvēka raksturā. Ja patiesība nepārveido dzīvi, tās ieradumus un praktisko pusi, tad tā nav patiesība tiem, kas saka, ka tai tic. Caur patiesību cilvēkam jātop svētotam. Jēzus saka: „Tavs Vārds ir patiesība” (Jāľa 17:17). Ja Dieva patiesība nepaceļ cilvēku no viľa izlaidības, nesātības un izvirtības ieradumiem, neliek tam atstarot Dieva līdzību, tad cilvēks ir pazudis.

Jūsu dzīvei, brāļi un māsas, jākļūst savādākai, nekā tā līdz šim bijusi, parādot Debesīm un zemei, ka jūs esat pasaules gaisma, kas sniedz ļaudīm dzīvības vārdus. Draudzes locekļu dievbijība ir tas standarts, pēc kura pasaule sprieţ par evaľģēliju. Tad nu lai ikviens draudzes loceklis Senklerā nevainojami pilda savus pienākumus, jo jūs esat Dieva līdzstrādnieki. Lai jūsu sniegtais piemērs saskan ar Lielo Paraugu.

Dariet visu bez kurnēšanas, strīdēšanās un skaudības.

Neatkārtojiet veco apmelojumu, ko Dievam teica cilvēks ar vienu talantu (podu): „Es baidījos no tevis, tāpēc, ka tu esi bargs cilvēks un ľem, kur tu neesi nolicis, kā arī pļauj, ko neesi sējis” (Lūkas 19:21). Šajā līdzībā attēloti daudzie reliģijas piekritēji, kas to atzīst vienīgi vārdos, bet necenšas aizsniegt iespējami viszemāko dievbijības pakāpi, kas tomēr tiem ļautu izbēgt no pazušanas.

Jums katrā ziľā čakli un ar lūgšanām jāpētī Bībele, tad jūs ieraudzīsiet augsto mērķi un tieksieties to sasniegt. – Vēstule 14. 1885. g. 13. martā, Senklēras draudzei, Nevadas štats. [82]

14. marts

Pirmdzimtības svētības „Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā, Es pār tevi turēšu nomodā Savas acis” Psalmi 32:8.

Ikkatram atsevišķam draudzes loceklim ir tādas pat tiesības uzzināt Rakstos Dieva gribu, attiecībā uz viľam darāmo darbu, kādas ir savienības vadītājam uz viľa darāmo darbu, kādas ir draudţu savienības vadītājam vai kādā citā uzticības amatā esošai personai. Kungu meklēs ikviens, kurus Svētā Gara darbs būs apgaismojis un pamācījis. Dievs labprāt grib satikties ar Saviem ļaudīm…

Ikkatram atsevišķam cilvēkam, sirsnīgu lūgšanu pavadībā, pašam jācenšas priekš sevis iepazīt Dieva Vārdu un tad tam paklausīt. Vienīgi dienu no dienas uzticoties Dievam un nepaļaujoties uz miesu, cilvēks var iegūt piedzīvojumus, kas atbilstu Kristus lūgšanai: „Bet šī ir mūţīgā dzīvība, ka viľi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un To, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu” (Jāľa 17:3). Šī mācība jāapgūst ikvienam cilvēkam, kas sācis jaunu gadu. Visās savās laicīgās lietās, visās rūpēs un raizēs, gaidiet uz Kungu. Nepaļaujieties ne uz valdniekiem, ne uz cilvēku bērniem, kaut arī tie atrastos uzticības amatos. Kungs

jūsu sirdis ir savienojis ar Dievu. Ja jūs Viľu mīlat, un esiet pieľemti Viľa darbā, tad visas savas nastas, atklātās un slepenās, nododiet Kungam un gaidiet uz Viľu. Tā jūs gūsiet personīgus piedzīvojumus, pārliecību par Viľa klātesamību un gatavību uzklausīt jūsu lūgšanas pēc gudrības un vadības, un drošu paļāvību Kunga labprātībai palīdzēt jums grūtā brīdī…

Viľš grib, lai jūs priecātos un katru dienu slavētu Viľu par priekštiesībām, kas jums dāvātas Kristus vārdos: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt” (Mat. 11:28)… Atklājiet Kungam savu lietu, un, lai kādas būtu jūsu rūpes un grūtības, jūsu gars tiks stiprināts to izturēšanai. Jums pavērsies ceļš, kas jūs atbrīvos no sareţģījumiem un grūtībām. Jums nav jāiet uz kādu citu pilsētu, vai līdz zemes galam, lai uzzinātu kā jums jārīkojas. Uzticieties Dievam kā savam klātesošajam Palīgam, kurš valda pār visām lietām un zina, kas katrā reizē ir vislabākais! – Manuskripts 15.

1897. g. 14. martā, „Nepieciešami personīgi piedzīvojumi”. [83]

15. marts

Pieklājīgs kristietis „Bet esiet cits pret citu laipni un ţēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis” Efeziešiem 4:32.

Mums sirdīs jākopj mīlestība. Mums nevajadzētu domāt ļaunu par brāļiem. Vissaudzīgākā veidā mums vajadzētu domāt par brāļu vārdiem un darbiem. Mums jābūt Bībeles kristiešiem. „Savas dvēseles šķīstījuši, paklausot patiesībai uz neliekuļotu brāļu mīlestību, mīliet cits citu no visas savas sirds un pastāvīgi” (1. Pēt. 1:22).

Mēs nedrīkstam izturēties nevērīgi pret mūsu pašu dvēseļu pestīšanu. „Pārbaudiet paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi” (2. Kor. 13:5).

Mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi paši pret sevi. Mums jājautā pašiem sev, kāds ir mūsu domu un izjūtu raksturs, kāda ir mūsu daba, kādi ir mūsu nodomi, vārdi un darbi. Mēs nevaram justies droši, ja pastāvīgi un ar panākumiem necīnāmies pret pašu grēcīgo samaitātību. Mums jāvēro sevi, vai esam priekšzīme kristīgā svētumā, vai atrodamies ticībā. Ja mēs, pārbaudot savas sirdis Dieva Vārda gaismā, dziļi tās neizmeklēsim, patmīlība liks mums domāt par sevi daudz labāk, nekā mums to vajadzētu darīt. Nevajadzētu tā aizrauties ar citu cilvēku labošanu, ka aizmirstam rūpēties paši par savām dvēselēm. Nevajadzētu būt tik dedzīgiem pret mūsu brāļiem, ka šajā dedzībā aizmirstam darbu, kas jāpadara pie mums pašiem. Mūsu stāvokli ne par matu labāku nepadarīs citu nepareizības. Pašiem pie sevis jāpadara personīgs darbs, kuru nekādā gadījumā nedrīkst atstāt nepadarītu…

Ja mūsos mājo Dieva mīlestība un ţēlastība, tad tam atbilstošu iespaidu mēs atstāsim arī uz citiem. Mēs ne ar ko nevaram lielīties. Viss ir tikai labvēlīgā Pestītāja dāvana. Mums čakli

jāveido pašiem savas dvēseles. Mums jāstaigā pazemīgi. Mums nav vajadzīgs kara tērps, bet gan miera un taisnības drēbes.

Kaut Kungs mūs pamācītu, kā uzľemties Viľa jūgu un nest Viľa nastas! Visu šajā lietā un šajā darbā var paveikt ar laipnu un labvēlīgu garu. Mēs vienmēr varam būt laipni un nekad nevajadzētu baidīties, ka par daudz tādi esam bijuši. Ir jāradinās būt labu vēlošiem pret visiem cilvēkiem. – Vēstule 11. 1880. g.

15. martā, kādai Vispasaules savienības amatpersonai. [84]

16. marts

Uzvaras nodrošinājums „Kas pats Sevi nodevis par mūsu grēkiem, lai mūs izglābtu no šīs tagadējās ļaunās pasaules pēc Dieva, mūsu Tēva, prāta” Galatiešiem 1:4.

Atdodot Savu dzīvību par pasaules dzīvību, Kristus uzcēla tiltu pār bezdibeni, ko bija radījis grēks, un pievienoja šo grēkiem nolādēto zemi kā provinci Debesu Visumam. Dievs izvēlējās šo zemi par Savu vareno ţēlastības darbu skatuvi. Kaut arī zemes iedzīvotāju dumpošanās dēļ, pār zemi bija izteikts nosodošs spriedums, kaut arī Dieva likumu pārkāpšanas dēļ arvien vairāk savilkās dusmu mākoľi, tomēr Debesīs atskanēja kāda noslēpumaina balss: „Raugi, Es nāku… darīt Tavu prātu, Mans Dievs” (Ps. 40:7-8). Mūsu galvotājs un vietnieks nāca no Debesīm un paziľoja, ka Sev līdzi nesīs lielu un nenovērtējamu mūţīgās dzīvības dāvanu. Piedošana piedāvāta visiem, kas no jauna pakļaujas Dieva likumiem. Taču ir cilvēki, kas atsakās pieľemt „tā saka tas Kungs”. Tie negrib godāt un cienīt Viľa likumus. Tie izdod stingrus cilvēcīgus likumus pretēji „tā saka tas Kungs” un ar priekšrakstiem un piemēru vada vīrus, sievas un bērnus grēkā. Cilvēcīgās pavēles viľi izceļ augstāk par dievišķīgajiem likumiem. Šie nepaklausīgie pār sevi izsauc Dieva nosodījumu un dusmas. Savelkas Dieva sodības mākoľi.

Iznīcības līdzekļi krājas no paaudzes uz paaudzi, un tomēr pastāvīgi palielinās atkrišana, dumpošanās un nepakļaušanās Dieva likumiem. Dieva atlikušie ļaudis, kas tur Viľa baušļus, sapratīs Daniela teiktos vārdus: „Daudzi taps šķīstīti un tīrīti un kausēti, un tie bezdievīgie būs bezdievīgi, un tie bezdievīgie visi to neliks vērā, bet tie prātīgie to liks vērā” (Dan. 12:10; Glika).

Sātans šo pasauli ir nosaucis par savu zemi. Šeit atrodas viľa sēdeklis, un viľš savā pakļautībā tur visus, kas atsakās turēt Dieva baušļus, un atmet skaidro „tā saka tas Kungs”. Tie stāv zem ienaidnieka karoga, jo pasaulē ir tikai divas ļauţu šķiras.

Viľi nostājas vai nu zem paklausības karoga, vai zem nepaklausības karoga.

Jēzus tagad sūta vēsti kritušajai pasaulei. Viľš ar prieku pieľem šķietami bezcerīgu materiālu – ļaudis, caur kuriem strādājis sātans, – un tos dara par Savas ţēlastības pavalstniekiem. Viľš priecājas glābt tos no dusmām, kas nāks pār nepaklausīgajiem.

– Manuskripts 41. 1898. g. 16. martā, „Dieva mīlestības mērs”.

[85]

17. marts

Talanti doti lietošanai „Kādu katrs dāvanu saľēmis, ar to kalpojiet cits citam, kā labi daţāda veida Dieva ţēlastības namturi” 1. Pētera 4:10.

Cik daudzas Dieva dāvanas tiek izlietotas nepareizi, jo ļaudīm, kuriem tās dotas, dvēselē nav Kristus mīlestības kvēles! Ļoti vajadzīgs, lai katrs darītu labāko, ko spēj. Ir cilvēki, kas gudri būtu izlietojuši savus talantus, ja tiem atļautu pašiem cīnīties un justies atkarīgiem no savām spējām. Bet tie kļūst par līdzekļu īpašniekiem un pazaudē vēlēšanos izkopt savus talantus, un dara visu iespējamo šo līdzekļu izšķiešanā. Pārmērīgais naudas daudzums tos sabojā un neļauj tiem izveidoties par uzticīgiem namturiem.

Lai visi, kas sevi sauc par kristiešiem, rīkojas gudri ar savu naudu! Dievs pārbauda jums aizlienētās naudas un piešķirto garīgo svētību stāvokli. Vai jūs kā namdari uzmanāt šīs vērtības?

Vai jūs vēlaties pārbaudīt sevi, vai taupīgi izmantojiet jums uzticēto mantu, jeb vai izšķiediet Kunga līdzekļus savtīgiem izdevumiem, lai diţotos ar savu bagātību? Kaut nevajadzīgi izdotā nauda būtu noguldīta Debesīs!

Dievs Saviem namturiem dod vairāk kā naudu vien. Jūsu spējas stāstīt citiem ir dāvana. Kādas Dieva dāvanas jūs dodiet citiem ar saviem vārdiem un laipno izturēšanās veidu? Vai atļaujat savai naudai pāriet ienaidnieka rindās, lai iznīcinātu tos, kurus jūs vēlētos iepriecināt? Arī patiesības zināšana ir talants. Tumsā vēl atrodas daudzas dvēseles, kuras varētu apgaismot daţi jūsu patiesie un dzīvē īstenotie vārdi. Ir sirdis, kas alkst pēc līdzjūtības, kuras iet bojā bez Dieva. Jūsu līdzjūtība tiem varētu palīdzēt…

Visu kristiešu galvenais pienākums ir vissirsnīgāko lūgšanu pavadībā pētīt Svētos Rakstus, lai iegūtu ticību, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli no visiem savtības pavedieniem. Ja patiesība ir uzľemta sirdī, tad tā darbojas līdzīgi labam raugam, kamēr visi spēki tiek pakļauti Dieva gribai. Tad jūs no savas puses neko nevarēsiet pielikt savai gaismai, tāpat kā saule neko nepieliek savējai. – Manuskripts 42. 1898. g. 17. martā. „Ikkatram vīram Dieva darbā”. [86]

18. marts

Grēka cena „Visu Dievs ir savā laikā jauki iekārtojis” Salamans mācītājs 3:11.

Viľš (Dievs) grib, lai mēs redzētu šīs pasaules dabas jaukumus.

Viľš vēlas, lai mēs to redzētu un mācītu savus bērnus tur

saskatīt Dieva mīlestības izpausmi uz cilvēkiem. Šī balss, vecāki, runā uz jums, lai jūsu sirdis kļūtu jūtīgākas un padevīgākas.

Vienmēr savā priekšā turiet To, kurš radījis debesis un zemi, Kurš pārklāj laukus ar samtaino segu un devis mums skaistos kokus ar to krāšľo lapotni. Taču tā vietā, lai slavētu Dievu, kurš visu radījis, cilvēki runā par pašu raţotām lietām, domā par savām mājām, priecādamies par to skaistumu, un par drēbēm, kas tik bagātīgi izrotātas. Tas viss paľem laiku un naudu, un tas nozīmē – arī dvēseles. Dievs devis naudu, lai mēs to izlietotu Viľa paaugstināšanai. Ak, kaut varētu atvilkt priekškaru! Kaut uz īsu brīdi varētu ieskatīties mīlestībā, kas pārsniedz visu saprašanu. Es gandrīz nedrīkstu tai pieskarties, es gandrīz nedrīkstu pieminēt godību, kas rezervēta cilvēkiem. Kādiem?

Visiem, kas tikuši pārbaudīti un domā vienīgi par Dieva godu, kuri grib būt uzticīgi Debesu patiesībai. Pasaules godam, pasaules slavai un aplausiem viľu acīs nav nekādas vērtības.

Visiem, kuri tic Jēzum Kristum kā savam personīgajam Pestītājam, kas tad ar tiem būs? Viľu sirdīs no Dieva sirds ieplūdīs mīlestība. Ko tādas sirdis tad darīs? Tās kalpos Dievam un turēs Viľa baušļus, lai nenonāktu stāvoklī, kādā nonāca Ādams un Ieva pēc apgrēkošanās. Mēs to nevaram atļauties.

Mēs nevaram atļauties grēkot. Grēks maksā pārāk dārgi…

Mēs vēlamies iet caur mūţīgās pilsētas vārtiem. Kad atvērsies pērļotie vārti, mēs vēlamies dzirdēt apsveikuma vārdus. Mēs vēlamies, lai uz mūsu pierēm liktu nemirstīgās godības vainagus. Mēs vēlamies iegūt Debesu austuvēs austu tērpu, tik baltu, kādu neviens balinātājs virs zemes nevar izbalināt; mēs vēlamies redzēt Ķēniľu Viľa skaistumā un uzlūkot Viľa nesalīdzināmo skaistumu… Es jūs lūdzu, noguldiet savu mantu Debesīs! Atbrīvojieties no visa, kas varētu samulsināt jūsu prātu tiktāl, ka jūs vairs nespētu atšķirt svētu no nesvēta! – Manuskripts 20. 1894. g. 18. martā, „Mūsu Tēva rūpes par Saviem bērniem”. [87]

19. marts

Izvēle un darbi „Viľš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viľa brūcēm jūs esat dziedināti” 1. Pētera 2:24.

Tikai tāpēc, ka Viľš (Kristus) grēku sodu uznesa Savā paša miesā pie krusta, cilvēkam dots otrs pārbaudes laiks. Ja tas vēlas, viľš var atgriezties un pakļauties Dievam. Taču, ja viľš atsakās paklausīt Dieva baušļiem, ja atmet brīdinājumus un Dieva sūtītās vēstis, izvēloties maldu vārdus, kurus runā ļaudis, kas atbalso lielā viltnieka apgalvojumus, tad tāds labprātīgi paliek neziľā un šādu cilvēku sagaida Dieva nopēlums. Viľš izvēlas nepaklausību, jo paklausība nozīmē uzľemties krustu un parādīt pašaizliedzību, un sekot Kristum paklausības takā.

Cilvēka dabīgais prāts tiecas pēc izpriecām un savu tieksmju

apmierināšanas. Sātans savā gudrībā tam rada daudz iespēju, lai cilvēki vienmēr būtu satraukti, lai vīriem un sievām nebūtu laika domāt par savas dvēseles likteni. Mīlestība uz izpriecām ir lipīga. Tai parādoties, prāts traucas no vienas izpriecas uz otru, pastāvīgi meklējot kaut kādas uzjautrināšanās iespējas…

Spējas priecāties par godības bagātībām attīstās proporcionāli mūsu ilgām iegūt šīs bagātības. Kā var rasties vēlēšanās vērtēt Dievu un Debesu lietas, ja tā netiek izkopta šajā dzīvē? Ja pasaules rūpēm un prasībām atļaujam aizľemt visu mūsu laiku un uzmanību, mūsu garīgie spēki kļūst arvien vājāki un mirst, jo tie netiek vingrināti. Prātam, kas pilnīgi nodevies šīs zemes lietām, aizvērta ikkatra sprauga, caur kuru varētu iekļūt Debesu gaisma. Dieva pārveidojošo mīlestību nespēj just ne prāts, ne raksturs. Spējas, kuras vajadzētu izlietot aktīvai dievbijīgai dzīvei, netiek ľemtas vērā un paliek neizmantotas. Kā gan lai cilvēks tad atsaucas, dzirdot aicinājumu: „Nāciet, jo visas lietas sataisītas” (Lūkas 14:17)? Kā cilvēkam iespējams saľemt uzslavu: „Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps”, ja viľš ir bijis nepaklausīgs, nepateicīgs un nesvēts? Viľš savu prātu radinājis novērsties no Dieva visskaidrākajām patiesībām, ar nepatiku raudzīties uz reliģiskajām lietām. Viľš vairāk mīl zemes lietas nekā Debesu lietas.

Paklausība Dieva pavēlēm ierakstīs mūsu vārdus Jēra dzīvības grāmatā, „jo mēs esam tapuši Kristus līdzdalībnieki” (Ebr. 3:14).

– Manuskripts 28. 1899. g. 19. martā, „Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību”. [88]

20. marts

Zāles pret bojāeju „Bet es no savas puses negribu lielīties, kā tikai ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu, ar kuru man pasaule ir krustā sista, un es pasaulei” Galatiešiem 6:14.

Raugieties uz Golgatas krustu. Tas galvo par mūsu Debesu Tēva neierobeţoto mīlestību un ţēlastību. Ak, kaut ikviens noţēlotu savus grēkus un darītu pirmos darbus! Ja draudze tā rīkosies, tad tā mīlēs Dievu vairāk par visu un savu tuvāko kā sevi pašu. Ēfraims neapskaudīs Jūdu, un Jūda nekaitinās Ēfraimu. Tad tiks sadziedēta šķelšanās un Israēla robeţās nekur vairs nedzirdēs skarbas strīdus skaľas. Caur ţēlastību, ko tiem bagātīgi dos Dievs, viľi centīsies atsaukties uz Kristus lūgšanu, lai Viľa mācekļi būtu viens, kā Viľš ar Tēvu ir viens. Tad dvēselē pastāvīgi valdīs miers, mīlestība un ţēlastība, un labvēlība uz visiem cilvēkiem. Kristus mīlestība būs ikkatras mēles sarunu temats, un Uzticīgais Liecinieks vairs neteiks: „Man pret tevi ir tas, ka tu esi atstājies no savas pirmās mīlestības” (Atkl. 2:4).

Dieva ļaudīm paliekot Kristū, atklāsies Jēzus mīlestība, un visu sirdis atdzīvinās Viľa Gars, atjaunojot un atdzīvinot Kristus līdzībā visu sirdis vienādi. Ikviens kā patiesā Vīnkoka dzīvais zars būs savienots ar Savu dzīvo Vadoni, Kristu. Ikvienā sirdī

mājos Kristus, to vadot, iepriecinot, svētot, lai parādot pasaulei Jēzus sekotāju vienotību, liecinātu, ka atlikuma draudzei ir piešķirtas Debesu pilnvaras. Kristus draudzes vienotība pierādīs, ka Dievs sūtījis pasaulē Savu vienpiedzimušo Dēlu…

Darbi nenopirks mums ieeju Debesīs. Lielais Upuris, kas pienests Golgatā, ir pietiekošs ikvienam, kas tic. Kristus mīlestība ticīgajos atmodinās jaunu dzīvību. Kas dzers ūdeni no dzīvības avota, tas tiks piepildīts ar valstības jauno vīnu. Ticība Kristū būs tas līdzeklis, kas ticīgajiem liks darboties pareizā garā un pareizu motīvu vadībā, un no tā, kurš raudzīsies uz Jēzu, ticības iesācēju un pabeidzēju, izplūdīs laipnība un Debesīm pievērstas domas.

Raugies uz Dievu un neraugies uz cilvēkiem! Dievs ir tavs Debesu Tēvs, kurš pacietīgi panesīs tavas vājības, tās piedodot un dziedinot. – „Review and Herald”, 1894. g. 20. martā. [89]

21. marts

Satriekts gars, grēku atzīšana un sadarbošanās „Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viľš ir uzticīgs un taisns, ka Viľš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības” 1.

Jāľa 1:9.

Ienaidnieks mūs kārdinās, taču vai mums, atsakoties kaut vismazākā lietā no stingriem, godīgiem principiem, jādod viľam iespēja nojaukt visas barjeras? Ja padosimies kaut vismazākajā lietā, viľš turpinās mūs kārdināt daţādos veidos, līdz mēs rīkosimies pretēji skaidrajiem Dieva Vārda norādījumiem, paklausot sātana prātam un viľa gribai. Sātans un viľa eľģeļu pulki pastāvīgi modri vēro un meklē līdzekļus, ar ko savaldzināt un pazudināt dvēseles, kas nostājušās zem Valdnieka Imanuēla asinīm slacītā karoga. Jūs kādu laiku staigājāt pareizi, jūs baudījāt, ka Kungs ir labs, bet tad jūs kritāt grēkā un nonācāt tumsā. Kad kritāt kārdināšanā, jūs pārtraucāt raudzīties uz Jēzu, jūsu ticības iesācēju un pabeidzēju. Taču, atzīstot savus grēkus, ticiet, ka Dieva Vārds nekļūdās un Kungs ir uzticīgs saviem apsolījumiem. Jums tikpat lielā mērā nākas ticēt, ka Dievs piepildīs Savus Vārdus un piedos jūsu grēkus, ka jums pienākas tos Viľam izsūdzēt. Jums jātic Dievam, ka Viľš darīs tieši tā, kā apsolījis Savā Vārdā, un piedos jums visus jūsu pārkāpumus.

Kā mēs lai zinām, ka Kungs tiešām ir mūsu grēkus piedodošais Pestītājs, un kā lai mēs pārbaudām šo brīnišķo ţēlastību un mīlestību, kas Viľā kvēlo pret mums? Ak, mums nešaubīgi jātic Viľa Vārdiem, jātic ar satriektu un pakļāvīgu garu! Nav nekādas vajadzības pastāvīgi staigāt apkārt noskumušam, sūdzoties par saviem grēkiem, un pastāvīgi justies Dieva nopeltam. Ticiet Dieva Vārdam un vienmēr raugieties uz Jēzu, kavējoties pie Viľa tikumiem un Viľa ţēlastības, un sirdī radīsies pilnīga nepatika pret visu, kas ir ļauns. Tad jūs atradīsieties starp tiem, kas salkst un slāpst pēc taisnības. Tomēr, jo tuvāk iepazīsimies ar Jēzu, jo skaidrāk saskatīsim sava rakstura trūkumus.

Redzot savas neveiksmes, atzīsim tās Jēzum, un patiesi

satriektā garā, sadarbosimies ar Svētā Gara dievišķo spēku, lai uzvarētu visu ļaunumu! Ja mēs savus grēkus izsūdzam, tad arī jātic, ka tie ir piedoti, jo apsolījums ir ļoti noteikts. – „Review and Herald” 1912. g. 21. martā. [90]

22. marts

Pārbaudes laiks un pilnība „Ja kāds runā, tad kā Dieva Vārdus, ja kāds kalpo, tad kā ar to spēku, ko Dievs piešķir, ka visās lietās Dievs tiktu pagodināts caur Jēzu Kristu; Viľam pieder gods un vara mūţu mūţos. Āmen!” 1. Pētera 4:11.

Visas daţādās spējas, kādas ir cilvēka dvēselei, miesai un garam, ir devis Dievs, lai cilvēks tās izglītotu un veidotu, līdz tās aizsniedz visaugstāko iespējamo attīstības stāvokli. Cilvēcīgajam darba rīkam jāsadarbojas ar dievišķo gribu, un, tā rīkojoties, cilvēks tiek nosaukts par Dieva līdzstrādnieku. Visas spējas, visas īpašības, ar kādām Dievs mūs ir apveltījis, jāizlieto Viľa Vārda pagodināšanai. Cilvēkam jāsadarbojas ar Kristu Dieva tikumiskās līdzības atjaunošanā sevī, un tas tiks panākts, uzľemoties Kristus jūgu un ik dienas apgūstot Kristus lēnprātību un pazemību, lai Kristus savu bērnu var izlietot par svētību līdzcilvēkiem.

Vispirms saľemot pamācību no Kristus, un tad pašam sargājot savu prātu un dvēseli, viľam jākalpo svētam mērķim, paceļot savas domas pie tā, kas ir šķīsts un augsts, un ar vārdiem un priekšzīmi modinot cilvēkos vēlēšanos pateikties un nodoties Dievam. Šādi rīkojoties, viľš kļūst par Dieva līdzstrādnieku.

Nevienu uzticēto dāvanu nevajadzētu izlietot sevis izcelšanai, meklējot cilvēku uzslavu, bet gan lai paaugstinātu Dievu, lai iedvesmotu citus cilvēkus – nedomājot par to, kādu godu viľš sev varētu iegūt, bet gan kā varētu būt par svētību līdzcilvēkiem un kļūt par vissekmīgāko darba rīku cilvēku aicināšanā domāt par Debesu lietām. Ar vārdiem un darbiem tiem jāmāca citus iet Jēzus pēdās. Tad arī paša prāts kļūs līdzsvarots un spējas tiks vērtētas kā Dieva dāvana, kas jāizlieto, lai visos iespējamos veidos atbalstītu Dieva plānu. Harmoniski sadarbojoties ar Dievu Viľa lielajā plānā, viľš izpildīs tam nozīmēto darbu. Caur viľam doto Dieva ţēlastību tas domās par Kristus rakstura līdzības atjaunošanu sevī. Pats ţēlastībā pacelts, viľš ir sagatavojies savā pārveidotajā raksturā pacelt savus līdzcilvēkus, kā ar priekšrakstiem, tā ar priekšzīmi.

Visas Dieva dāvanas jāizlieto radošam un pārveidojošam darbam. Nekādā gadījumā šis darbs nedrīkst kļūt egocentrisks vai veltīts līdzstrādniekiem vien… Šis dzīves pārbaudes laiks dots cilvēka atgriešanai atpakaļ pie pilnības, kādi savā raksturā būs visi izglābtie. Dieva likumi atspoguļo Viľa raksturu. – Vēstule 46. 1900. g. 22. martā, Austrālijas kristietim Deividam Stīdam. [91]

23. marts

Vēro Viņa gādību „Bruľojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām” Efeziešiem 6:11.

Mūs gaida vētrainas dienas. Zeme ir samaitāta un kļūst vēl samaitātāka. Tomēr jūs pilnīgi varat uzticēties Kristum.

Neskatoties uz vardarbību, noziegumiem un naudas piesavināšanos, kur uz to nav nekādu tiesību, vēl ir Dievs, kas valda pār visu Visumu. Mēs esam Viľa bērni un neesam padoti untumainam liktenim. Mums ir, un tieši jums ir, svēts apsolījums, ja jūs lasīsiet iedrošinošus vārdus, kas no jauna stiprina mūsu cerību. Jūs varat priecāties dzīvajā Pestītājā. Viľš ir mūsu Kungs. Viľa apsolījumi pieder visiem, kas Viľu pieľems.

Dieva Vārda svētās mācības rāda, ka jācienī viss cilvēks. Prāta spējas, kā arī spēcīgās jūtas nedrīkst apspiest kā ienaidniekus, bet tās ir pakļaujamas Kristum, iesaistāmas Viľa darbā. Visi mūsu spēki jāveltī visšķīstākajiem mērķiem.

Kristus nāca atpestīt cilvēci. Viľš interesējas par katru mūsu soli. Viľš vēlas mūs veidot pēc dievišķās līdzības. Kristus nebeigs strādāt, kamēr visas lietas būs izšķirtas. Man ļāva skatīt Viľa gādību un lielo mīlestību, ar kādu Viľš mūs ir mīlējis. Es nemaz nešaubos par Viľa aizgādības vadību pagātnē, mūsu darba vēsturē. Es būtu tikpat vainīga kā Israēla bērni, ja es neko nemācītos no rājieniem, ko Dievs viľiem izteica. Nepaklausība jāsoda un tā tiks sodīta, ja vīri un sievas neatstās savus pārkāpumus un grēkus, ar pastāvīgu modrību savas vājākās vietas nepadarīs par visstiprākajām. Caur paklausību tumsa pārvērtīsies par gaismu…

Kristus devis vēsti, kas pilna ar Viľa spēka svētībām. Viľš nāca atpestīt cilvēci, un Viľš turpinās sūtīt vēsti pēc vēsts, lai glābtu Savu ganāmpulku no sātaniskām viltībām. Viľš nepārtrauks sūtīt Savas vēstis, līdz atpestītais Visums būs ieguvis atdusu. – Vēstule 100. 1906. g. 23. martā, gados veciem, sevi uzturošiem darbiniekiem, brālim un māsai Beldeniem. [92]

24. marts

Pastāvīgs kristietis „Dievs ir gaisma, un Viľā nav nekādas tumsības… Ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viľš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā, un Viľa dēla Jēzus asinis mūs šķīsta no visiem grēkiem” 1. Jāľa 1:5-7.

Kristiešiem ir dotas priekštiesības savienoties ar gaismas Avotu un caur šo dzīvo savienību kļūt par pasaules gaismu. Patiesie Kristus sekotāji staigās gaismā, kā Viľš ir gaismā, un viľu gājums nebūs nedrošs un klupšanu bagāts, it kā tie staigātu tumsā. Lielais Skolotājs Saviem klausītājiem stāstīja, ka viľi var

būt pasaulei par svētību, ainojot to ar sauli, kas, uzlecot austrumos, izkliedē miglu un tumšās ēnas. Rītausmu nomaina diena. Saule, kas visu piepilda ar zeltainu, daţādiem krāsu toľiem bagātu gaismu, un tad ar savu spoţumu izrotā debesis, simbolizē kristieša dzīvi. Kā saules stari sniedz gaismu, dzīvību un svētības visam dzīvajam, tā kristiešiem ar saviem labajiem darbiem, ar priecīgu noskaľojumu un drosmi, jābūt par gaismu pasaulē. Kā saules gaisma aizdzen nakts ēnas un izlej savu krāšľo mirdzu pār kalniem un lejām, tā kristietis atstaros Taisnības Sauli, kas apspīd viľu.

Patieso Kristus sekotāju godīgā dzīve izgaisinās neziľu, māľticību un tumsu, kā saule aizdzen nakts biedējošās ēnas.

Līdzīgā kārtā Jēzus mācekļi ieies zemes tumšajos apgabalos, izplatot patiesības gaismu, līdz tumsā esošo cilvēku ceļu būs padarījusi gaišu patiesības gaisma.

Kādā pretstatā tam ir vārda kristieša dzīve, kas ir kā sāls, kas zaudējusi savu garšu. Viľam nav dzīvas savienības ar Dievu un „līdzīgi mazvērtīgai sālij” – par kuru Kristus saka, ka tā neder nekam, kā vien ārā izmetama, lai to samin ļauţu kājas – viľam nav nekādas glābjošas vērtības. Tāda ir vārda kristieša dzīve, ja tam nav dzīvas savienības ar Jēzu Kristu. Šie, bez saules palikušie vārda kristieši, ir tikai tumšas ēnas…

Jebkura šaubu izteikšana stiprina neticību. Ikkatra cerības, gaismas un mīlestības doma un vārds stiprina ticību un sagatavo dvēseli cīľai pret pasaulē valdošo morālo tumsu. Kas runās par ticību, tiem būs ticība, kas runās par drosmi atľemošām lietām, tiem nebūs ne drosmes, ne ticības. Uzlūkošana mūs pārveido. – Vēstule 16. 1880. g. 24. martā, kādai Vispasaules savienības amatpersonai. [93]

25. marts

Pārbaudiet visu „Pārbaudiet visu, kas labs, to paturiet” 1. Tesaloniķiešiem 5:21.

Brāļi, mums dziļi jārokas patiesības raktuvēs. Jūs varat paši sev jautāt un arī viens otram, ja tikai jūs to dariet pareizā garā; tomēr pārāk bieţi paša „es” ir tik liels, ka, līdz ar pētījumu uzsākšanu, parādās nekristīgs gars. Tieši par to sātans priecājas. Bet mums pie šī darba vajadzētu nākt ar pazemīgām sirdīm, zinot, kas ir patiesība. Tuvojas laiks, kad mēs tiksim izšķirti un izklīdināti, un katram būs jāstāv vienam pašam bez priekštiesībām satikties ar ļaudīm, kam tāda pat dārga ticība. Kā jūs pastāvēsiet, ja Dievs nebūs jums līdzās un jūs nezināsiet kā Viľš jūs vada? Kad vien mēs sākam pētīt Bībeli, ar mums kopā ir tas Kungs. Kungs ne uz mirkli nepieļaus nezinošam locim vadīt kuģi. Mēs pavēles varam saľemt no mūsu pestīšanas Vadoľa…

Ja kāds brālis māca maldus, atbildīgās vietās esošajiem cilvēkiem tas ir jāzina, bet, ja viľš māca patiesību, tiem jānostājas viľa pusē. Mums visiem jāzina, kas starp mums tiek mācīts, jo, ja tā ir patiesība, tad mums tā jāzina. Tā jāzina

sabatskolas skolotājam, un jāsaprot ikkatram sabatskolas dalībniekam.

Dievs mums visiem uzlicis pienākumus zināt, ko Viľš mums sūta. Viľš devis norādījumus, pēc kuriem varam pārbaudīt ikkatru mācību: „Pie bauslības un liecības, ja tie tā nerunā, tad tas ir tāpēc, ka viľos nav gaismas” (Jes. 8:20, angļu tulk.). Bet, ja tas iztur pārbaudi, tad neesat tik aizspriedumaini, ka nespējat atzīt pierādītu lietu tikai tāpēc, ka tā nesaskan ar jūsu domām.

Nepieķerieties ikkatram iebildumam, pat ne mazam, un neuzpūtiet to tik lielu, cik vien iespējams, un nesaglabājiet to izlietošanai nākotnē! Neviens nesaka, ka mēs atradīsim pilnību kāda cilvēka pētījumos, bet to es zinu, ka mūsu draudze mirst bez mācības par taisnošanu ticībā Kristum un tai radniecīgām patiesībām.

Neatkarīgi no tā, ar ko gaisma tiek sūtīta, mums Kristus lēnprātībā jāatver sirdis tās uzľemšanai. – „Review and Herald” 1890. g. 25. martā. [94]

26. marts

Atšķiršanās no grēka „Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām” Kolosiešiem 3:1-2.

Dieva prasības mums ir skaidri parādītas, un tagad mums jāatbild uz jautājumu: „Vai gribam ar tām saskaľoties?” Vai pieľemsi nosacījumus, kas izklāstīti Viľa Vārdā – atšķiršanos no pasaules? Tas nav viena mirkļa vai vienas dienas darbs. To nevar panākt, nometoties ceļos pie ģimenes altāra un kalpojot Dievam ar lūpām, ne arī atklātās pamācībās un lūgšanās. Tas ir visas dzīves darbs. Mūsu nodošanās Dievam jāparāda darbīgā principā, kam jāsaauţas ar mūsu dzīvi un mūs jāvada pie sevis aizliegšanas un uzupurēšanās. Tai jāatrodas visu mūsu domu pamatā un jābūt visas mūsu rīcības dzinējspēkam. Tā piecels mūs pāri pasaulei un atšķirs mūs no tās aptraipošā iespaida.

Mūsu reliģiskiem piedzīvojumiem jāietekmē visa mūsu rīcība, un, ja šie piedzīvojumi balstās uz Dievu, un mēs izprotam dievbijības noslēpumu, ja mēs ik dienas saľemam nākošās pasaules spēkus un uzturam savienību ar Dievu, un atrodamies sadraudzībā ar Svēto Garu, ja katru dienu arvien ciešāk pieķeramies augstākai dzīvei, un arvien ciešāk piekļaujamies mūsu Glābēja asiľojošiem sāniem, tad mūsos sāks darboties svēti un augšupceļoši principi. Tad mēs tikpat dabīgi tieksimies pēc skaidrības, svētuma un atšķiršanās no pasaules, kā godības eľģeļi pilda tiem nozīmēto uzdevumu, glābjot mirstīgās būtnes no pasaules samaitājošā iespaida. Ikviens, kas ieies caur Dieva pilsētas pērļotajiem vārtiem, būs Vārda darītājs, viľš būs dievišķās dabas līdzdalībnieks, izbēdzis no samaitāšanas, kas ir pasaulē caur iekārošanu. Mums dota priekštiesība aizsniegt

Kristū esošo pilnību, un tikt svētītiem ar visu, ko Viľš ir nodrošinājis. Bagātīgi ir gādāts, lai mēs tiktu pacelti no zemes ielejas un mīlestībā pieķertos Dievam un Debesu lietām.

Vai šī atšķiršanās no pasaules, paklausot dievišķai pavēlei, padarīs mūs nederīgus darbam, ko Kungs mums atstājis? Vai tā kavē mūs darīt labu ap mums esošajiem ļaudīm? Nē! Jo ciešāk mēs turēsimies pie Debesīm, jo lielāks būs mūsu spēks lietderīgai dzīvei šinī pasaulē. – Manuskripts 1. 1869. g. 26. martā, „Uzticība sagatavošanās darbā”. [95]

27. marts

Nostāšanās par pestīšanu „Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viľa varenajā spēkā” Efeziešiem 6:10.

Ja jūs cieši savienosieties ar Jēzu Kristu, gaismas un gudrības Avotu, jūs varat kļūt par stipriem vīriem un sievām Kristū. Mēs tik labprāt iztiekam bez īpašiem pierādījumiem par mūsu tuvumu Dievam, ka ciešam neveiksmes, kur varētu gūt panākumus. Jēzus par visu ir gādājis, lai mēs ne tikai ticētu nepopulārai patiesībai, bet lai mums būtu prieks Viľā. Patiesība darbojas mīlestībā, un ticība darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli…

Tagad jājautā: Vai jūs pieaugat patiesības atzīšanā? Vai jums ir dzīva savienība ar Jēzu Kristu? Jūs redzat, Ābrahāms tāds bija, un viľš sarunājās ar eľģeļiem un izlūdzās no tiem labvēlību. Jūs redziet, ka arī Mozum bija dzīva savienība ar Dievu, un viľš no visas sirds lūdza, ka varētu redzēt Dieva godību. „Rādi man Tavu godību”, viľš lūdza, un Kungs viľu nenorāja par šo lūgumu. Mēģinādams uzzināt ko vairāk par Dievu un Viľa godību, viľš nebija pārgalvīgs. Tomēr mēs redzam, ka varenais ticības vīrs tika paslēpts klints spraugā un Dieva roka aizsedza klinti, un tikai tad Viľš atklāja Savu godību.

Mēs neesam pietiekoši dedzīgi savā ticībā vai savos mēģinājumos… Es ceru, ka neviens no jums nepaliks bezdarbīgs, juzdamies apmierināts ar savu ticību patiesībai. Kamēr vien ir kāda glābjama dvēsele visā pasaulē, jums jāspieţas tuvāk visas gaismas un spēka Avotam, lai varētu šīs dvēseles izglābt. Jums nav jārūpējas, lai jūsu darbs iegūtu pasaulīgu slīpējumu. Jums ir dvēseles, kuras var izglābt vai pazaudēt, un jums savā dzīvē, raksturā un darbā vajadzīgs daudz vairāk Jēzus. Jūs viens otram varat palīdzēt un būt par svētību, uzticīgi pildot darbu, kurā jūs esat iesaistījušies, atzīdami, ka jūs esat Dieva pārstāvji virs zemes…

Nepieļaujiet, ka patiesība, daudzkārtīgas atkārtošanas dēļ, nedod jums vairs nekāda sevišķa labuma, bet lai tā dienu no dienas sagatavo jūs Debesu eľģeļu sabiedrībai Dieva valstībā. – Manuskripts 19a. 1886. g. 27. martā, „Mācības no Ābrahāma dzīves”. [96]

28. marts

Viņa paliekošā klātbūtne „Tu man dari zināmu dzīvības ceļu. Prieka pilnība ir Tava vaiga priekšā un jaukas, svētību pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas” Psalmi 16:11. Šī pasaule ir mūsu skola, audzināšanas un sagatavošanas skola.

Mēs te esam nolikti Kristum līdzīga rakstura veidošanai un augstākas dzīves valodas un ieradumu iegūšanai. Visur valda iespaidi pret labo. Grēka izaugsme sasniegusi tādu pilnību un dziļumu, un kļuvusi Dievam tik pretīga, ka drīz Viľš celsies Savā varenumā un briesmīgi satricinās zemi. Ienaidnieka viltīgie plāni un viľa maldinošie izdomājumi ir tādi, ka ticībā vājāki cilvēki nevar saskatīt viľa krāpjošo darbu. Tie iekrīt sātana sagatavotajās cilpās, kuras viľš izliek caur cilvēcīgiem darba rīkiem, lai pieviltu, ja iespējams, pat izredzētos. Vienīgi tie, kas būs cieši vienojušies ar Dievu, izpratīs ienaidnieka melus un intrigas…

Domā par godību, kas sagaida uzvarētājus! Tie redzēs Viľu, kura vaiga priekšā ir prieka pilnība un pie kura labās rokas ir svētību pilnas dāvanas. Ļausim Dievam valdīt pār mūsu prātu! Neteiksim un nedomāsim neko tādu, kas līdzās ejošo cilvēku nogrieztu no pareizā ceļa!

Es jūtos ļoti nomākta, jo tik maz ir to, kas parāda, ka viľi ir baudījuši dziļo laimes izjūtu, ko dod savienība ar augšāmcēlušos Pestītāju, kas no mums ir pacēlies Debesīs. Pasaules ļaudis tiecas pēc pārākuma. Dieva sekotājiem pastāvīgi jātur Kristus savu acu priekšā un jājautā: „Vai šis ir Kunga ceļš?” Mūsu sirdīm jābūt pildītām ar svētām ilgām dzīvot Kristus dzīvi. Viľā iemiesota visa dievības bagātība. Viľā paslēptas visas atzīšanas un gudrības bagātības.

Ak, kaut mūsu ļaudis saprastu, kādas priekšrocības tie iegūtu, ja pastāvīgi raudzītos uz Jēzu! „Bet mēs visi, atsegtām sejām spoguļodamies Kunga spoţumā, topam pārvērsti Viľa paša līdzībā no spoţuma uz spoţumu. To dara Kunga Gars” (2. Kor. 3:18). Viľš ir mūsu Alfa un Omega. Spieţoties cieši pie Viľa un uzturot savienību ar Viľu, mēs kļūsim Viľam līdzīgi. Pārvaldošā Kristus Gara spēkā, mēs pārvēršamies savās sirdīs un dzīvē.

Viľa Vārdi tiek iegravēti dvēseles galdiľos, un mēs esam Viľa liecinieki, ar savu ikdienas dzīvi pārstāvot Viľu. – Vēstule 47.

1903. g. 28. martā, kādam jūdu tautības sludinātājam, kurš strādāja savu tautiešu labā, F.S. Dţilbertam (Gilbert). [97]

29. marts

Dodiet, ko esat saņēmuši „Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta, un, kas bagātīgi veldzē citus, kļūs arī pats veldzēts” Salamana pamācības 11:25.

Devība ir viens no Svētā Gara iekārtojumiem un, ja Dievu apliecinoši ļaudis atrauj Kungam piederošos desmitos un ziedojumus, tad tie piedzīvos garīgus zaudējumus. Kungs neatalgos skopu došanu. Viľš Savus ļaudis aicina godāt Viľu ar savu mantu un ar visu savu ienākumu augļu pirmajiem.

Nav iespējams izstrādāt noteikumus katram gadījumam, jo tāda rīcība bieţi apbēdinātu devēju. Jāľem vērā apstākļi, kādos atrodas daţi cilvēki, saskaľā ar Dieva norādījumiem. Kungs sagaida, ka cilvēks dos no tā, kas viľam ir, bet nevis no tā, kā viľam nav. Daţiem ienākuma desmitā daļa pilnīgi neatbilst tam, ko viľiem vajadzētu dot Kungam, bet citiem tā ir pietiekoša daļa.

Cik daudzi zaudē bagātas svētības un kļūst par garīgiem punduriem tāpēc, ka atrauj Dievam to, kas Viľam pieder! Dieva un cilvēku ienaidnieks pastāvīgi strādā, lai atľemtu Dievam piederošas vērtības un izlietotu tās cilvēcīgā darba rīka pagodināšanai un slavināšanai. „Manas ģimenes vajadzības prasa no manis to un šo”, tā runā ļaudis, un mājas ērtībai tiek sagādātas daţādas mēbeles, visādi tērpi un saldumi galdam. Viľi savas vēlēšanās neierobeţo, kaut arī tādā veidā izsauktu pār sevi un savām ģimenēm nosodījumu.

Dievs mūs ir darījis par Saviem palīgiem un sabiedrotajiem lielajā Viľa valstības uzcelšanas darbā virs zemes. Mēs varam iet neuzticīgā namtura ceļu un šādā veidā zaudēt visdārgākās priekštiesības, kādas jebkad dāvātas cilvēkiem. Gadu tūkstošiem Dievs ir strādājis ar cilvēcīgiem darba rīkiem, bet, ja Viľš gribētu, Viľš varētu atteikties no mantkārīgiem un savtīgiem ļaudīm. Viľš Savu darbu varētu padarīt arī bez mūsu līdzdalības.

Bet kuram no mums tas patiktu, ja Kungs tā rīkotos…

Kungs lasa ikkatru mūsu sirds domu, ikkatru prāta impulsu. Ja mēs nedodam labprātīgi, mēs Viľu izsmejam. Ja mēs parādīsim pasaulei, eľģeļiem un cilvēkiem, ka Dieva lietas izaugsme ir mūsu vislielāko rūpju priekšmets, tad Dievs mūs svētīs. – Manuskripts 47. 1899. g. 29. martā, „Dievs mīl priecīgu devēju”.

[98]

30. marts

Dodiet eļļu Maniem lukturiem! „Ne caur spēku, ne caur varu, bet caur Manu garu (tas notiks), saka Kungs Cebaots” Cakarijas 4:6.

Mums nevajadzētu domāt, ka esam tikai maza gaismiľa un tāpēc mums nav īpaši jārūpējas, lai mēs spīdētu. Mūsu gaismas lielā vērtība slēpjas tās pastāvīgā mirdzēšanā pasaules morālās tumsas vidū, ne lai izpatiktu sev un sevi slavētu, bet lai pagodinātu Dievu un visu, kas ir mūsos. Ja, kalpojot Dievam, veicam mūsu spējām atbilstošu darbu, tad tas ir viss, ko Viľš no mums sagaida…

Mēs zinām, ka lukturiem, kas mums dod gaismu, pašiem par sevi šīs gaismas nav. Viľi paši sevi nevar uzpildīt. Tāpēc arī

svaidītajiem svētajiem jālej eļļa zelta caurulēs. Un Debesu uguns, kad tā tiek izmantota, dara lukturus par degošām un spīdošām gaismām. Mūsu sirds nevar atstarot gaismu, ja tai nav dzīvas savienības ar Debesīm. Tikai šī savienība ļaus tām pastāvīgi degt svētā, nesavtīgā mīlestībā uz Jēzu un uz visiem Viľa asinīm atpirktajiem. Un, ja zelta eļļa pastāvīgi netiek papildināta, liesma apdzisīs. Ja Dieva mīlestība nav mūsu sirdīs valdošais pamatlikums, tad mūsu gaisma izdzisīs…

Sātans ar saviem sabiedrotajiem eľģeļiem, norādot uz ļaudīm, kas sevi sauc par Dieva bērniem, bet kuru noskaľojums un rīcība rāda, ka tie vairāk līdzinās pašam atkritējam, izsmej Kristu un Viľa eľģeļus. Cik ilgi mēs aizvien no jauna Dieva Dēlu sitīsim krustā, tā ka Dievam jākaunas mūs saukt par Saviem dēliem un meitām? Vai nav pienācis laiks nolikt visas bērnišķības? Vai lai mēs esam starp tiem, kas vienmēr mācās un nekad nevar nonākt pie patiesības atziľas?

Zelta eļļa ir tā, ko Debesu sūtľi ielej zelta caurulēs, lai to tālāk aizvadītu līdz zelta kausiľiem, kas dod nepārtrauktu, spoţi mirdzošu gaismu Dievam. Tad tas var sniegt tālāk gaismu un patiesību visiem, kas atrodas tumsā, maldos un grēkos. Šo zelta eļļu neraţo cilvēcīgā gudrība. Tā simbolizē svēto sūtľu neredzamo spēku, kuri gaida pie Dieva troľa, lai to sniegtu ikvienam tumsā esošajam, ka tas ap sevi varētu izplatīt Debesu gaismu. To cilvēku sirdīs, kas ticībā vienoti ar Dievu, Viľa mīlestības zelta eļļa ieplūst bagātīgi. – Manuskripts 27. 1897. g.

30. martā, „Draudze kā patiesības glabātāja”. [99]

31. marts

Viņa atpirktais īpašums „Jo mūsu ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšľu noārdīšanai. Mēs apgāţam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziľu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi” 2. Korintiešiem 10:4-5.

Tiem, kas tic patiesībai, jāuzmanās, lai, saskaroties ar neapdomīgiem un bezdievīgiem cilvēkiem, tie nenoslīdētu tādā pat līmenī, lietojot tādus pat sātaniskus ieročus, kādus lieto viľu ienaidnieki, brīvi atļaujoties izteikt stipras personīgas izjūtas, un pamodinot pret sevi un pret darbu, ko Kungs tiem uzticējis, dusmas un rūgtu ienaidu. Pastāvīgi paaugstiniet Jēzu! Mēs esam Dieva līdzstrādnieki. Mēs esam apgādāti ar garīgiem ieročiem, kas spējīgi noārdīt ienaidnieka cietokšľus. Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam nepareizi attēlot savu ticību, ieauţot darbā nekristīgas īpašības. Mums jāpaaugstina Dieva likumi, kas mūs saista ar Jēzu Kristu un ar visiem, kas Viľu mīl un tur Viľa baušļus. Mums ir jāatklāj mīlestība uz dvēselēm, par kurām Kristus mira. Mūsu ticība jāparāda kā spēks, kura Autors ir Kristus. Un Viľa Vārdam, Bībelei, jāsniedz mums pestīšanai vajadzīgā gudrība.

Ielaidiet dvēselē Kristus taisnību ar tās dzīvību dodošu iespaidu,

un tad jūs varēsiet dziedāt: „Viľš piedod visas mūsu vainas”.

Bet jūs teiksiet: „Es garīgi esmu pavisam vājš”. Lielais Ārsts jūs aicina nākt pie Viľa, lai tad Viľš jūs varētu izdziedināt. Viľš dziedinās visas mūsu kaites. Vissliktākās no šīm kaitēm ir: skaudība, greizsirdība, ļaunas aizdomas, aprunāšana un vēlēšanās nodoties plāniem, kas strādā pretī Dieva darbam. Visu dzīvēm vajadzētu būt svētām, tomēr tās ir pilnas ar samaitātību, un tāpēc cilvēki viegli padodas sātana kārdināšanām. Bet, ja mūsu sirdī mājo Kristus, tad varat teikt: „Viľš izglābis manu dzīvību no iznīcības; Viľš kronē mani ar mīlošu laipnību un maigu ţēlastību”. Tāpēc lai mūsu sirdīs un uz mūsu lūpām skan slavas dziesmas. Domājiet par to, ko Kristus izcieta mūsu dēļ.

Tā vietā, lai meklētu kaut ko citu apsūdzēšanai un nosodīšanai, pateicieties Kungam, ka pie Viľa ir piedošana! Kristus jūtas apbēdināts, ja mēs citus kritizējam un apsūdzam, jo tas ir sātana darbs. Smelsim ūdeni no pestīšanas avotiem un slavēsim Kungu!

Svētrunu sniegšana vēl neliecina, ka cilvēks ir piedzimis no jauna. Par to liecina Kristus maiguma vērtēšana, ar kādu Viľš izturas pret Savas ganības avīm. – Manuskripts 46. 1898. g. 31. martā, „Darbs, kas gaida Dieva ļaudis”. [100]

APRĪLIS 1. aprīlis

Saskaņošanās ar prasībām „Izturieties gudri pret tiem, kas nepieder pie draudzes; izmantojiet šo laiku! jūsu runa lai ir arvien tīkama, ar sāli sālīta, lai jūs zinātu, kā ikvienam atbildēt” Kolosiešiem 4:5-6.

Neizceliet laicīgās rūpes tik augstu, ka laiks pazūd, gādājot par to, kas nemaz nav tik vajadzīgs! Es nemaz nevaru izteikt, cik ļoti mani nomāc šī jautājuma nopietnība. Laiks aiziet un, kad man rāda daudzās draudzes, kas nav sagatavojušās veikt Kunga darbu, kuru nostāja ir bezrūpīga un kurām Kristus darbs neinteresē, es jūtos ļoti satraukta, ka jautāju: „Ko lai es saku un ko lai es daru, lai šis stāvoklis izmainītos?” Es varu tikai teikt: „Ko tas cilvēkam palīdz, ka viľš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli? Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?” (Marka 8:36-37).

Man šķiet, ka patreizējā mūsu stāvoklī neviens neaptver, kāds ir Dieva līdzstrādnieka uzdevums. Daudzi nesaprot, ko nozīmē īsta atgriešanās un ko tā sevī ietver. Un tagad es grieţos pie tevis un tavas ģimenes, lai jūs pamostos un visā pilnībā izprastu svinīgo pienākumu censties atmodināt draudzes locekļos apziľu par vislielākās modrības nepieciešamību un vajadzību darīt visu iespējamo, bez Kristus dzīvojošo un bojā ejai nolemto dvēseļu glābšanai. Ik dienas brīdiniet kādu, kas nezin, ka visu lietu gals ir tuvu.

Lai ietu pretī cilvēku nesagatavotajam stāvoklim, Dievs nemainīs

ne mazāko prasību zīmīti vai rakstu galiľu. Svētais Dieva Vārds nekad netiks grozīts vai atmests. Pasaule ir aizmigusi savos grēkos. Debesis un zeme zudīs, bet nekad nezudīs Viľa Vārds.

Dieva Vārdam jābūt mūsu vadonim. Mūs gaida liels darbs, un tomēr ļaudis, kas sevi sauc par kristiešiem to nesaprot: „Ja jūs neatgrieţaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksiet Debesu Valstībā” (Mat. 18:3).

Cik maz ir to, kas saprot, cik ļoti mazās lietas iespaido šo dzīvi!

Kristus atzīs tos, kas izturēs Dieva pārbaudi. Dieva Vārda patiesības un šo glābjošo patiesību īstenošana, mūs sagatavo atpestīto sabiedrībai. Kaut Dievs mums palīdzētu augstu vērtēt morālo pilnību! Izsmalcinātas un svētotas garīgās spējas ir vērtīgākas par Ofīras zeltu. Labas morālās stājas izkopšanai Dieva priekšā būs vajadzīgs visa dzīves laika darbs. Māciet to, mans mīļais brāli un māsa, kā ar priekšrakstiem, tā ar piemēru.

– Vēstule 37a. 1903. g. 1. aprīlī, brālim un māsai Berdeniem (Burden) Austrālijā, Sidnejas sanatorijā. [101]

2. aprīlis

Debesu vērtējums „Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva ţēlastības vārdā, nodot sevi pašus par dzīvu, svētu, Dievam patīkamu upuri, tas lai ir jūsu garīgais dievkalpojums” Romiešiem 12:1.

Cilvēka rakstura mērīšana notiek pastāvīgi. Dieva eľģeļi vērtē jūsu morālo vērtību, pārliecinās par jūsu vajadzībām un nes jūsu lietu Dieva priekšā. Cik nopietni un dziļi mums vajadzētu censties saskaľoties ar Dieva Gara prātu! Ak, cik pateicīgiem mums vajadzētu būt, ka par palīgu mums nozīmēts Viľš, kurš varens glābt!…

Vai jūs parādiet nepacietību un runājiet pārsteidzīgus vārdus?

Vai jūs augsti vērtējiet paši sevi? Vai jūsu domas un dzīve nav iekāres pilnas? Vai rīkojieties pilnīgi pretēji Dieva nodomiem? Vai jūs aplaupāt Debesu Tēvu, atraujot Viľam savus talantus un savu sirdi? Kāpēc neizbeigt šādu rīcību? Kāpēc nepadoties Dievam pilnīgi? Viľš piešķir jums Savu gaismu un mieru, un jūs baudīsiet Viľa pestīšanu. Uz priekšu vairs nepienesiet Dievam klibu, slimu upuri. Jūsu fiziskie un garīgie spēki novājinājušies jūsu pašu pārkāpumu dēļ, bet tāds upuris Debesīs nav pieľemams. Kāpēc gan nenākt, neatlabt un dziedināt visas vainas un tad pienest Dievam dzīvu upuri, kas ir svēts un kam nav nekādas vainas? Vai esat aplaupījuši Dievu ar desmitiem un ziedojumiem? Lūk, pamācība jums – Kungs saka: „Atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā namā būtu barība, un pārbaudiet tad mani šinī ziľā”, saka Kungs Cebaots, „vai Es neatvēršu Debesu logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums” (Mal. 3:10). Kāpēc neturiet Kungu pie Viľa vārda? Mums dota priekštiesība baudīt Kristus prieku.

Tos, kas baudījuši Kristus atzīšanas bagātības, grūti būs

pārliecināt, ka Viľš ir kā sakne izkaltušā zemē, kurai nav nekā jauka, jo Viľš mums var kļūt „pārāks par tūkstošiem” un „ārkārtīgi pievilcīgs” (Augstā dz. 5:10, 16). Es Viľu mīlu. Es mīlu Viľu! Es redzu Jēzū nesalīdzināmu skaistumu, es redzu Viľā visu, ko cilvēka bērni var iekārot. Iesim pie Dieva Jēra, „kas nes pasaules grēkus” (Jāľa 1:29). Viľa nopelnā un taisnībā kļūsi derīgs Debesīm. „Salauztu un sagrauztu sirdi Viľš nenicina”. – „Review and Herald”, 1889. g. 2. aprīlī. [102]

3. aprīlis

Patiesības uzvara „Pats visur esi paraugs labos darbos, mācībā bezviltīgs un cienījams, veselīgos vārdos nevainojams, lai tas, kas stājas pretim, paliek kaunā, nevarēdams neko ļaunu par mums sacīt” Titus 2:7-8.

Patiesības uzvara ir atkarīga no to cilvēku atstātā iespaida, kas tai tic. Tā mums jāpaaugstina ar personisku darbu, ar pareizi nokārtotu dzīvi, ar dievbijību, ticību un saudzīgu līdzjūtību.

Mums ir Debesis, kas jāiegūst. Uzvarētājam apsolīta visaugstākā alga. Tiešām, mūsu priekšā nolikta mūţīga godība, kā pamudinājums, lai mēs pēc tā tiektos, ka iegūtu nevīstošu dzīvības kroni.

Kurš nolēmis uzvarēt, tas iesaistās cīľā, no kuras viľš ne mirkli netiek atbrīvots. Viľam vīrišķīgi jācīnās šajā labajā ticības cīľā.

Saskaľojoties ar likumiem, viľam jāiet uz priekšu, dienu no dienas dzenoties pēc skaidrības un morālas vērtības. Dievs sagaida, lai cilvēks varētu pārstāvēt Kristu. Viľam jātic Dieva apsolījumiem un paļāvīgi jāpaliek Kristū, rādot apkārtējiem ļaudīm, ka viľam pieejams neizsīkstošs bagātību avots, no kura tas pastāvīgi var smelt jaunas vērtības. Viľa vārdiem jābūt pareiziem, viľa garam taisnīgam. Viľa rokas nekad nedrīkst pagurt, darot tam no Dieva uzticēto darbu. Viľš sastapsies ar pārbaudījumiem, tomēr viľam vienmēr jābūt drosmīgam un priecīgam. Viľam pret visiem cilvēkiem jāizturas kā pret Kristus atpirktu īpašumu, bezpartejiski un bez liekulības. Svētais Gars ir viľa palīgs. Caur Kristu, kurš viľu stiprina, viľš spēj panest visas lietas…

Proporcionāli tam, cik Dievs katram uzticējis talantus, tie viľam jāatdod Dievam atpakaļ. Dievs cilvēku pieľem „pēc tā, kas viľam ir, ne pēc tā, kā viľam nav” (2. Kor. 8:12). Viľš negaida no cilvēka, kam ir viens talants, to, ko Viľš sagaida no tā, kuram ir pieci. Ja bagātie cilvēki izvēlas apmierināt visas savas savtīgās tieksmes un baudīt šīs dzīves jaukās lietas, tad viľi arī saľem atbilstošu spriedumu. Viľi atsakās godāt Kristu ar pazemīgu paklausību, ar Viľa krusta pacelšanu. Viľi dzīvo, lai izpatiktu paši sev, un ar to apkauno Dievu, taču Dievs saka: „Kas Mani turēs godā, to arī Es pagodināšu” (1. Sam. 2:30)…

Tikai tie, kas uzticīgi izlieto savus talantus, apzinoties uz viľiem gulstošo svinīgo atbildību, dara lielu darbu, jo viľi nepārtraukti ir

uzticīgi… Dieva acīs lieli ir tikai tie, kas Viľu pagodina ar gudru, tiem uzticēto talantu izlietošanu, ko viľi panāk, atbalstot Dieva darbu. – Manuskripts 53. 1899. g. 3. aprīlī, „Pamācības vārdi ar sanatoriju saistītiem ļaudīm”. [103]

4. aprīlis

Neaprakstāma godība „Kopš mūţīgiem laikiem nav dzirdēts un piedzīvots, neviena acs to nav redzējusi, ka bez Tevis būtu vēl kāds cits Dievs, kas tā palīdz tiem, kas paļaujas uz Viľu” Jesajas 64:4.

(Atbilde māksliniecei Stjuartas kundzei, kas bija lūgusi Elēnu Vaitu pastāstīt par Jauno Jeruzalemi) Jūs izteicāt vēlēšanos, lai es aprakstītu Jauno Jeruzalemi. Es noteikti atsakos kaut ko tādu darīt. Manas spējas tam nebūtu piemērotas pat mēģinājumam to darīt un es ieteicu jums necensties iegūt kādu īpašu attēlojumu, kas it kā kaut ko stāstītu par Jauno Jeruzalemi. Visdaiļrunīgākais Jaunās Jeruzalemes ainojums ir… nemēģināšana par to stāstīt.

Ikviens, kurš runā par nākamo neredzamo pasauli, vislabāk tās neizsakāmo godību var izteikt, citējot Pāvila vārdus: „Ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi, un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viľu mīl” (1. Kor. 2:9). Es redzu, ka daudzi tuvojas svētām lietām, it kā viľu ierobeţotās spējas varētu tās aptvert…

Tik daudzi cilvēki kāpj uz svētās zemes ar nesvētām kājām, tā kā mēs esam ļoti piesardzīgi pat savos paziľojumos par svētām un mūţīgām lietām, jo ar svētuma jēdzienu sajaukti aprobeţoti un parasti uzskati. Cilvēks var mēģināt, ar viľam uzticētajām un izkoptajām spējām kaut ko pastāstīt par Debesīm, un viľš visās lietās rupji kļūdīsies.

Jūsu spēki kā māksliniecei, ja jūs tos pielietosiet līdz pēdējai iespējai centienos aptvert neredzamo pasauli, nogurs un izsīks, un tomēr aiz visa tā vēl paliks mūţība. Ar šiem teikumiem jūs mani atvainosiet, ka nemēģinu jums kaut ko stāstīt par Mākslas Meistara darbiem.

Ja ļaudis, domājot par Jauno Jeruzalemi, līdz pēdējai iespējai piepūlēs savu iztēli, tomēr viľi būs pieskārušies tikai mūţīgās godības robeţām, ko reiz iemantos uzticīgie uzvarētāji. Novelciet kurpes no savām kājām, jo vieta, kur jūs stāvat, ir svēta. Šī ir vislabākā atbilde, ko es varu dot uz jūsu jautājumu. – Vēstule 54. 1886. g. 4. aprīlī, māsai Stjuartei. [104]

5. aprīlī

Debesu garantija „Lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsiet, klaudziniet, tad jums taps atvērts” Mateja 7:7.

Ak, kaut visi no personīgās pieredzes zinātu, cik daudz ar sirsnīgām lūgšanām no Debesu apsolītā miera dvēsele var iegūt

jau tagad! Ja šo mācību kāds nav apguvis, tad labāk necensties apgūt nevienu citu dzīves mācību, līdz Kristus skolā šī mācība ir pilnīgi izprasta un uzľemta.

Kā kristiešiem mums katru dienu vajadzīgi jauni un dzīvi piedzīvojumi. Mums jāmācās Viľam uzticēties, ticēt Viľā un Viľam nodot visas lietas. Caur ticībā pienestām lūgšanām Jēkabs no vāja, kļūdaina cilvēka tika pārvērsts par valdnieku kopā ar Dievu. Viľš uzvarēja caur ticību. Dievs ir visvarens, bet cilvēks – ierobeţots. Sarunā ar Dievu mēs Viľam drīkstam atklāt dvēseles visslepenākās lietas – jo Viľš visu zina – bet tās nav jāatklāj cilvēkam…

Nekļūsti bezrūpīgs un nešķiries no sava spēka Avota! Uzmani savas domas un vārdus, un visā, ko tu gribi darīt, centies pagodināt Dievu! Jo tuvāk nāksi krusta pakājei, jo skaidrāk redzēsi Jēzus nesalīdzināmo skaistumu un Viľa neiznīkstošo mīlestību, kādu Viľš parāda kritušam cilvēkam…

Neļauj darba steigai tevi šķirt no Dieva! Ja tev vispār kādreiz vajadzīgs padoms un asas izšķiršanas spējas, tad tas ir noteikti tad, kad tavām rokām ir daudz darba. Tieši tad jāľem laiks lūgšanai, lai iegūtu stiprāku ticību un pilnīgāku uzticību Galvenā Ārsta padomam. Lūdz, lai Viľš tev palīdz, lūdz bieţāk, ja tavi pienākumi vairojas vai kļūst sareţģītāki…

Ak, kāds varens temats pārdomām, ka savā dabīgā stāvoklī samaitātais un pazudušais cilvēks var tikt atjaunots un glābts caur Kristus laipno palīdzību, ko Viľš cilvēkam sniedz caur evaľģēliju! Dvēselē uzľemtā Jēzus mīlestība aizdzīs no tās ienaidnieku, kas grib cilvēku paturēt savā varā. Ikkatrs pacietībā panests pārbaudījums, ikkatra ar pateicību pieľemta svētība, ikkatra uzticīgi atsistā kārdināšana, darīs tevi par stipru vīru Jēzū Kristū. Visu šo ţēlastību var iegūt lūgšanā.

Satver spēku no augšienes! Arī Jēzus, gatavojoties lielajam pārbaudījumam, meklēja vientulību kalnos un nakti pavadīja, lūdzot Savu Tēvu. – Vēstule 11. 1886. g. 5. aprīlī. Dr. Gibsam (Gibbs) Senthelenas sanatorijas ārstam. [105]

6. aprīlis

Netaisnības izlabošana „Bet, ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viľu zem četrām acīm, kad viľš tevi klausa, tad tu savu brāli esi mantojis” Mateja 18:15.

Ejot pie cilvēka, kas pēc jūsu domām pielaidis kļūdu, uzmanieties, ka jūs ar viľu runājiet lēnprātīgā un pazemīgā garā, jo cilvēka dusmas nedara Dieva taisnību. Maldošais nav paceļams citādā veidā, kā vien lēnprātīgā garā, laipnībā un saudzīgā mīlestībā. Uzmaniet savas runāšanas veidu! Sejas izteiksmē, kustībās un balss tonī izvairieties no visa, kam varētu būt lepnuma vai pašapmierinātības piegarša. Sargieties no vārdiem un skatieniem, kas izceltu jūs un jūsu labumu un taisnīgumu nostatītu pretstatā viľu kļūdām! Turieties tālu no

otra neievērošanas, nicināšanas vai pavēles toľa pielietošanas pret viľu. Rūpīgi izvairieties no dusmu atklāšanas un, kaut jūsu vārdiem jābūt skaidriem, tomēr tie nedrīkst būt pārmetoši, apvainojoši un aizrautīgi, bet tikai mīļi un sirsnīgi.

Vairāk par visu sargieties no vismazākās naida vai ļaunuma izpausmes, kā arī no rūgtuma un skarbuma. No mīlošas sirds neplūdīs nekas cits, kā vien mīļi un laipni vārdi. Tomēr visi šie dārgie augļi nedrīkst aizkavēt jūs runāt visnopietnākā un svinīgākā veidā, it kā uz jums raudzītos Dieva eľģeļi, un jūs rīkotos, ľemot vērā nākošo tiesas dienu.

Nekad neaizmirstiet, ka rājiena panākumi lielā mērā atkarīgi no gara, kādā tas izteikts! Neatstājiet neizmantotu nopietnu lūgšanas iespēju, lai jūsu prāts būtu pazemīgs, un Dieva eľģeļi varētu darboties pie sirdīm, kas jūsu priekšā, kuras jūs cenšaties aizsniegt, un ar Debesu ietekmi padarītu tās tik jūtīgas, ka jūsu pūlēm būtu vēlamie panākumi. Ja panākts kaut kas labs, godu nepierakstiet sev. Paaugstināt vajadzētu vienīgi Dievu. Vienīgi Dievs visu ir darījis…

Visas mūsu pūles glābt maldošos var būt veltīgas. Viľi jums var atmaksāt labu ar ļaunu, Viľi var tikt saniknoti, bet ne pārliecināti. Ko darīt tad, ja viľi neklausa labajiem priekšlikumiem un turpina iet tālāk savu iesākto, nepareizo ceļu?

Tā būs bieţi. Reizēm pat vissaudzīgākajiem un maigākiem rājieniem nebūs vēlamo rezultātu. Tādā gadījumā svētības, kuras jūs novēlējāt citiem, kuras saľemamas ar pareizu rīcību, atgriezīsies jūsu pašu klēpī. Ja maldošais turpina grēkot, izturieties pret viľu laipni, un nododiet viľu jūsu Debesu Tēvam.

– Vēstule 30. 1868. g. 6. aprīlī, brālim un māsai Rodţersiem (Rogers). [106]

7. aprīlis

Kristus kā magnēts „Bet Pēteris sāka runāt, sacīdams: „Tiešām es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā Viľam ir tīkams, kas Viľu bīstas un taisnīgi dzīvo” Apustuļu darbi 10:34-35.

Kristus neatzīst nekādu šķiru vai tautību atšķirību. Viľš patur Sev dievišķu un nevienam neatdodamu priekštiesību strādāt saskaľā ar Savu spēku un patiku. Mūsu līdzcietīgais Pestītājs darbojas visu šķiru vidū. Kad caur uzplēsto jumtu pie Viľa kājām nolaida paralizēto vīru, Viľš redzēja tā nelaimi un ciešanas, un tūlīt izlietoja Savu spēku kā grēkus piedodošs Pestītājs: „Ľemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti” (Mat. 9:2).

Tanī reizē daţi rakstu mācītāji paši pie sevis sacīja: „Ko šis tā runā? Viľš zaimo Dievu. Kas cits var grēkus piedot, kā vienīgi Dievs?” (Marka 2:7). Cik pārsteigti tie jutās, kad viľu neizteiktās domas tiem tika atklātas: „Kam jūs tā domājat savās sirdīs?”, jautāja Jēzus, „Kas ir vieglāki: Vai sacīt uz triekas ķerto: grēki tev ir piedoti, vai sacīt: celies, ľem savu gultu un staigā? Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,”

Viľš saka uz triekas ķerto: „Es tev saku: celies. Ľem savu gultu un ej mājās” (8.-11. p.).

Kristus mainīja grēcinieka stāvokli Dieva priekšā, atbrīvodams dvēseli no tās apslēptās vainas. Neprātīgais bagātnieks nomira savā lielajā bagātībā, bet bezpalīdzīgais grēcinieks, aiznests pie Kristus, parādīja ticību Kristus spējām viľu dziedināt, un nepievīlās. Vispirms tika dziedināts slimais gars, un tad Lielais Ārsts dziedināja arī viľa miesas kaiti.

Tā Kristus vilka ļaudis pie Sevis. Viľš citu cilvēku saprātam atvēra visskaistākās patiesības. Atziľas, ko Viľš nāca pasniegt, bija evaľģēlijs visā tā pilnībā un spēkā. Grēku Nesējs redz visas šausmas, ko grēks uzkrāvis cilvēkam, un Viľš nāca pasaulē ar atbrīvošanas vēsti.

Kas ir kristietība? Dieva ierocis grēcinieku atgriešanai. Jēzus sauks pie atbildības visus, kas Viľam nav pakļāvušies, kurš savā dzīvē neatklāj Golgatas krusta iespaidu. Tiem, kurus Viľš atpirka ar Savu nāvi Golgatā, Kristus ir jāpaaugstina. – Manuskripts 56.

1899. g. 7. aprīlī. „Sekošana Kristum”. [107]

8. aprīlis

Pamācības liecināšanas darbam „Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: „Man ir dota visa vara Debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam” Mateja 28:18-20.

Kas dzimtenes laukos saľēmuši patiesības atziľu un svētības, ko šī atziľa sniedz, tiem vajadzētu atcerēties cilvēkus, kas strādā jaunos laukos, kur darbs ir grūts un attiecīgu iekārtu maz…

Mateja desmitajā nodaļā sniegtās pamācības rāda, kā Kungs raugās uz cilvēkiem, kas iziet strādāt Viľam jaunajos laukos.

Izlasiet šo nodaļu! Izpētiet, ko Kristus sacīja par briesmām, ar kurām šiem vēstnešiem būs jāsastopas, un par grūtībām, kādas tiem būs jāiztur! „Redzi, Es jūs sūtu kā avis vilku starpā”, Viľš sacīja Saviem mācekļiem, „Tāpēc esiet gudri kā čūskas un bez viltus kā baloţi” (Mat. 10:16). Arī tagad tiem, kas strādā jaunos laukos, jāsastopas ar daţādiem pārbaudījumiem un daudzām grūtībām. Tiem ir vajadzīga dzimtenes laukos strādājošo brāļu līdzjūtība un atbalsts, kur darba iekārtas ir daudz bagātīgākas un līdzekļi ir vieglāk iegūstami.

Kristus pēdējie vārdi mācekļiem rāda, cik svarīgs ir patiesības izplatīšanas darbs. Tieši pirms pacelšanās Debesīs Viľš tiem deva uzdevumu: „Tāpēc eita un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam” (Mat. 28:19-20).

Kristus neaprobeţoja Savu darbu tikai ar vienu vietu. Par Viľa

darbu lasām: „…Viľš tiem sacīja: „Arī citās pilsētās Man jānes labā vēsts par Dieva valstību, jo priekš tam Es esmu sūtīts”. Un Viľš sludināja Jūdejas sinagogās” (Lūkas 4:43-44).

Kaut visi tie, kas saľēmuši patiesības gaismu, paklausītu Kristus norādījumiem, un Dieva doto laiku, spējas un līdzekļus neizmantotu vienā vai divās vietās tad, kad patiesības gaismai jāiet visā pasaulē! Brīnišķīgais ţēlastības darbs, par kuru runā evaľģēlijs, jāaiznes uz visām vietām. – Vēstule 92. 1902. g. 8. aprīlī. „Maniem brāļiem atbildīgajās vietās medicīniskajā misijas darbā”. [108]

9. aprīlis

Dzīvo jaunu dzīvi! „Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet jūs arī viľiem. Jo tā ir bauslība un pravieši” Mateja 7:12.

Kristus nāca un mācīja ne tikai to, kas mums jāzina un kam mums jātic, bet arī, kas mums jādara attiecībās ar Dievu un līdzcilvēkiem. Taisnības zelta likums prasa, lai mēs viens pret otru izturētos tā, kā vēlētos, lai citi izturētos pret mums. Mums pastāvīgi jādomā par citu mūţīgām interesēm, sakot sev: „Viľi ir Pestītāja asinīm atpirktie, par kuriem samaksāta dārga maksa”.

Visā mūsu rīcībā ar līdzcilvēkiem, mums pret tiem – kā ticīgiem, tā neticīgiem – jāizturas tā, kā Kristus pret tiem izturētos, ja Viľš atrastos mūsu vietā. Ja paklausība Dieva likumiem nāk mums par labu mūsu tagadējai un mūţīgai dzīvei, tad tā tas būs arī, ja viľi paklausīs šiem likumiem. Mūsu augstākais mērķis ir būt priekš viľiem par ārstnieciskās misijas darbiniekiem, kā Kristus to ir pavēlējis…

Visiem, kas caur pērļotiem vārtiem ieies Dieva pilsētā, visā savā rīcībā jāpaaugstina Kristus. Tieši tas tos dara par Kristus vēstnešiem, Viľa lieciniekiem. Viľiem jāsniedz skaidra un izšķiroša liecība pret visiem ļauniem ieradumiem, tiem norādot uz Dieva Jēru, kas nes pasaules grēkus. Viľš visiem, kas Viľu pieľem, dod spēku palikt par Dieva bērniem.

Atdzimšana ir vienīgā taka, pa kuru mēs varam aizsniegt Svēto pilsētu. Tā ir šaura un arī vārti, pa kuriem mums jāiet, ir šauri.

Tomēr mums pa šo taku jāvada vīri, sievas un bērni, mācot tiem, ka, lai tiktu izglābti, tiem jāiegūst jauna sirds un jauns gars. Jāuzvar vecie, iedzimtie rakstura vilcieni. Dvēseles dabīgajām tieksmēm ir jāmainās. Jānoliek malā visa krāpšana, viltus un visa veida ļauna runāšana. Jādzīvo jauna dzīve, kas cilvēka bērnus dara līdzīgus Kristum. Mums, tā sakot, jāpeld pret ļaunuma straumi.

Ceļš uz Debesīm ir šaurs, ierobeţots ar Jehovas dievišķajiem likumiem. Kurš iet pa šo ceļu, tam pastāvīgi sevi jāaizliedz un jāklausa Kristus mācībām… Nepaļausimies uz cilvēku, bet uz Jēzu Kristu, kurš nomira, lai mēs varētu kļūt taisnoti! – Vēstule 103. 1905. g. 9. aprīlis, Paradīzes ielejas (Paradise Valley) sanatorijas vadītājam E.S. Belindţeram (Ballenger). [109]

10. aprīlis

Aizsardzības vairogs „Viľš nāca pie Savējiem, bet tie Viľu neuzľēma” Jāľa 1:11.

Viľš, kurš cilvēces ģimeni atpirka pats savām asinīm, katru pret Viľa bērniem vērstu apvainojumu uzľem kā Viľa paša apvainošanu. Viľa likumiem jākļūst par dievišķās aizsardzības vairogu, kas sargās ikkatru dvēseli, kas Viľam uzticas.

Kad Kristus uzrādīja vainu un sacīja: „Vai, jums!”, Viľš vienmēr dziļi noskuma.

Tieši pirms nāves pie krusta, Viľš noraudzījās uz pilsētu (Jeruzalemi) un raudāja par to, sacīdams: „Kaut arī tu šodien zinātu, kas tev pie miera vajadzīgs!” (Lūk. 19:42). Tad Viľš uz brīdi apklusa. Viľi bija nonākuši Eļļas kalna virsotnē un mācekļi, kuru acu priekšā pēkšľi atklājās Jeruzaleme, gribēja izplūst slavas izsaucienos, bet redzēja, ka viľu Skolotājs līksmības vietā centās apslāpēt asaras.

Kristus tuvojās Savas misijas noslēgumam un zināja, ka drīz pienāks brīdis, kad Jeruzalemes pārbaudes laiks būs beidzies.

Viľam negribējās teikt liktenīgā sprieduma vārdus. Trīs gadus Viľš bija nācis, meklēdams augļus, bet nebija atradis neko.

Visus šos gadus Viľu nomāca viena vēlēšanās – sniegt Savai nepateicīgajai un nepaklausīgajai tautai svinīgus brīdinājumus un Debesu laipnos aicinājumus. Viľš ļoti ilgojās, lai šī tauta pieľemtu Viľa vārdus.

Cik laipni un ţēlojoši Viľš to bija aicinājis! Ar kādu rūpību Viľš bija strādājis, lai Viľu sirdīs pamodinātu atziľu, ka Viľš ir Israēla vienīgā cerība! Viľš tos nesa uz Savas sirds. Viľš darīja visu iespējamo to glābšanai, un tomēr Sava šīs zemes darba noslēgumā Viľš, valdot asaras, bija spiests teikt: „Jūs negribējāt nākt pie Manis, lai jums būtu dzīvība”.

Pār Jeruzalemi savilkās dievišķu dusmu mākonis. Kristus redzēja pilsētu ienaidnieku aplenktu. Viľš redzēja tās krišanu. Asaru apslāpētā balsī Viľš izsaucās: „Kaut arī tu šodien zinātu, kas tev pie miera vajadzīgs! Bet vēl tas ir apslēpts tavām acīm” (42. p.).

Es sniedzu šo vājo ainojumu… tiem, kas šodien rīkojas tāpat, atsakoties pieľemt Dieva ţēlastības vēstis. – Vēstule 317a.

1905. g. 10. aprīlī. „Mīļajiem brāļiem sludināšanas un ārstnieciskās misijas darbā”. [110]

11. aprīlis

Dieva varenība „Dievs Kungs Cebaot, kas ir tāds kā Tu? Stiprs ir Kungs, un Viľa uzticība ir ap Viľu. Tu valdi pār trakojošu jūru; kad jūras viļľi ceļas, Tu tos klusini” Psalmi 89:9-10.

Vakar brālis (Čārlzs) Čitendons (Chittendon) paľēma vairākus no mums savā laivā līdzi uz ūdens… Mēs uz ūdens un jūrmalā

pavadījām visu dienu. Cauri Zelta vārtiem mēs izbraucām okeānā… Viļľi bija lieli un mēs lieliski tikām svaidīti uz augšu un leju… Šļakatas gāzās pār mums. Modrais kapteinis lika atskanēt savām pavēlēm un daudzas rokas tūlīt paklausīja. Pūta stiprs vējš un es savā dzīvē nekad kaut ko tādu nebija piedzīvojusi. Šodien man vajadzētu rakstīt par Kristus staigāšanu virs ūdens un vētras klusināšanu. Ak, kā šī aina iespiedusies manā atmiľā!… Dieva un Viľa darbu varenība savaldzinājusi manas domas. Viľš satur vēju Savās rokās. Viľš valda pār ūdeľiem.

Dieva skatījumā mēs, ierobeţotas būtnes, bijām kā puteklīši virs plašajiem un dziļajiem Klusā okeāna ūdeľiem, tomēr Debesu eľģeļi no Viľa augstās godības bija sūtīti sargāt šo veco buru kuģīti, kas traucās pāri viļľiem.

Cik dzīvi es varēju iztēloties savā priekšā mācekļus laivā cīnāmies ar viļľiem! Nakts bija tumša un vētraina. Kunga nebija ar viľiem. Viļľi bija lieli un vējš pūta pretī. Ja ar viľiem būtu bijis Jēzus, viľu Pestītājs, tiem nebūtu jābaidās. Visas garās, nogurdinošās nakts laikā, tie strādāja ar saviem airiem, lauţot ceļu caur viļľiem un pretvēju. Tos nomāca briesmu un šausmu izjūta. Tie bija stipri vīri, kas bija raduši skatīties briesmām un grūtībām acīs, un kurus nevarēja tik viegli iebaidīt.

Viľi cerēja kādā noteiktā vietā laivā uzľemt savu Pestītāju, bet kā lai tie bez Viľa aizsniedz kaut šo vietu? Visas pūles likās veltīgas, jo vējš pūta pretī. Airētāju spēki bija izsmelti, bet neţēlīgā vētra nerimās un turpināja negantā niknumā raidīt pret laivu vilni pēc viļľa, it kā vēlēdamies ieraut dzelmē laivu kopā ar visiem braucējiem. Ak, kā viľi ilgojās pēc Jēzus!

Vislielākajā briesmu brīdī, kad viľi jau bija atteikušies no cīľas un visu uzskatīja par zaudētu, zibens gaismas uzliesmojumā, ceturtās nakts sardzes laikā, viľi ierauga Jēzu staigājam pa ūdens virsu. Jēzus viľus nebija aizmirsis! Viľa modrais skats maigā līdzjūtībā un ţēlojošā mīlestībā bija vērojis tos visas briesmīgās vētras laikā. Viľu vislielākajā vajadzības brīdī Viľš bija pie tiem. – Vēstule 5. 1876. g. 11. aprīlī, Dţeimsam Vaitam.

[111]

12. aprīlis

Laipnības tikums „Tēvi, nekaitiniet savus bērnus, bet audziniet un pamāciet tos būt paklausīgiem Kungam” Efeziešiem 6:4.

Dievs aicina ticīgos pārtraukt kļūdu meklēšanu un vairs neteikt nepārdomātus, nelaipnus vārdus. Vecāki, lai jūsu vārdi, ko jūs sakiet bērniem, ir laipni un patīkami, ka eľģeļi var iet jums palīgā, tuvināt viľus Kristum! Ģimenes draudzes ietvaros ir jānotiek dziļam reformācijas darbam. Sāciet to tūlīt! Lai izbeidzas visa rūkšana, sūdzēšanās un bāršanās! Kurš sūdzas un rājas, tie aizdzen Dieva eľģeļus un atver durvis ļaunajiem eľģeļiem.

Lai vīri un sievas atceras, ka viľiem pietiek nastu, ko nest, un

nav nekādas vajadzības sagandēt savu dzīvi, ļaujot ģimenē ienākt nesaskaľām un strīdiem. Kas dod vietu mazām nesaskaľām, tie savās mājās ieaicina sātanu. Bērniem pielīp šis strīdus gars un viľi to parāda pat par niekiem. Ļaunie spēki dara savu daļu, lai vecāki un bērni kļūtu neuzticīgi Dievam.

Mani brāļi un māsas, vai gribiet sadarboties ar Dievu, darot visu iespējamo miera un saskaľas labā? Lūdziet pēc Svētā Gara jaukā pārveidojošā iespaida! Lai uz jūsu lūpām valda laipnības likums! Neesat vairs īgni, nepieklājīgi un nelaipni. Dzīvojiet atbilstoši savai ticības apliecībai!…

Ja jūs uzľemieties Kristus jūgu, ja jūs paklausiet aicinājumam: „Ľemiet uz sevi Manu jūgu un mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm” (Mat. 11:29), tad jūs izbeigsiet likt jūgus uz citu kakliem. Jūs beigsiet meklēt kļūdas. Atšķiršanos no citiem jūs vairs neuzskatīsiet par tikumu. Jūs runāsiet par lietām, kurās jūs esat vienprātīgi.

Jūs gatavojaties sastapt Kungu, kad Viľš spēkā un godībā nāks debesu padebešos. Šajā lielajā un cēlajā darbā mums vienam otrs ir jāatbalsta. Vecākiem, cik vien viľi to spēj, jāienes savās mājās saulaina un jauka atmosfēra. Ar laipniem vārdiem un darbiem viľiem mājas jāpiepilda ar saules gaismu…

Nekalpojiet Dieva ienaidniekam, parādot skarbu un nelaipnu garu! Debesīs ieies vienīgi tie, kas būs uzvarējuši kārdinājumu runāt un rīkoties skarbi un nelaipni. Rīkojieties tā, kā Kristus to vēlas, runājiet Kristus vārdus, un Kungs Jēzus caur Svēto Garu būs jūsu mājas viesis. – Vēstule 133. 1904. g. 12. aprīlī, Edsonam un Emmai Vaitiem. [112]

13. aprīlis

Kristus – Dzīvības maize „Kas tic, tam ir mūţīgā dzīvība. Es esmu dzīvības maize. Jūsu tēvi ir ēduši mannu tuksnesī, bet ir nomiruši. Maize, kas no Debesīm nāk, ir tāda, ka tas, kas no viľas ēd, nemirst. Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no Debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūţīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību” Jāľa 6:47-51.

Atskan jautājums: Kas mums jādara, lai strādātu Dieva darbu?

Kas mums jādara, lai iemantotu Debesis? Šis svarīgais jautājums atbildēts visiem, kas vien vēlas to zināt: „Tas ir Dieva darbs, ka jūs ticat Tam, ko Viľš sūtījis” (Jāľa 6:29). „Jo Dieva maize ir tā, kas nāk no Debesīm un pasaulei dod dzīvību” (33.p.). „Es esmu dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tas nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūţam” (35.p.).

Kristus viľiem lika saprast, ka cilvēkam, lai izprastu šīs lietas, jātiek pamācītam no Dieva. Šī iemesla dēļ draudzei šodien ir tik seklas Rakstu zināšanas. Sludinātāji sniedz tikai daļu no Dieva Vārda, un atsakās īstenot dzīvē pat tik, cik viľi māca. Tas noved pie Dieva Vārda un mācības nepareizas izpratnes, rada maldus

un nepareizus Rakstu skaidrojumus…

Cilvēks mūs var pamācīt skaidri ieraudzīt patiesību, bet vienīgi Dievs var pamācīt sirdi pieľemt patiesību glābjošā veidā, tas ir, uzľemt mūţīgās dzīvības Vārdu labā un godīgā sirdī. Kungs pacietīgi gaida, lai pamācītu ikkatru lēnprātīgu dvēseli, kas vēlas tikt pamācīta. Kļūda nav pie labprātīgā Pamācītāja, vislielākā Skolotāja, kādu pasaule jebkad pazinusi, bet vainīgi ir skolēni, kas turas paši pie savām domām un saviem uzskatiem, un negrib atteikties no cilvēku teorijām, lai pazemīgi ietu pie Dieva un ļauties no Viľa mācīties. Viľi negrib atļaut savu apziľu un sirdi izglītot, disciplinēt un sagatavot – apstrādāt, kā lauksaimnieks apstrādā tīrumu, un kā arhitekts veido celtni…

Ikvienam jātiek apstrādātam un veidotam pēc dievišķās līdzības.

Kristus jums, mani mīļie, jaunie un vecie draugi, saka mūţīgo patiesību: „Ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viľa asinis, jums dzīvības nav sevī” (53.p.).

Ja jūs nepieľemsiet Kristus vārdus par savu vistuvāko padomdevēju, tad jūsos neatklāsies ne Viľa gudrība, ne Viľa garīgā dzīvība. – Vēstule 88. 1900. g. 13., aprīlī, Eivondeilas adventistu skolas vadītājiem un skolotājiem. [113]

14. aprīlis

Esi Viņa vēstnesis „Un Viľš tiem sacīja: „Ejiet pa visu pasauli un pasludiniet evaľģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas taps svēts, bet, kas netic, tas taps pazudināts” Marka 16:15-16.

No instrukcijas, ko Jēzus deva septiľdesmit mācekļiem, un no viľu piedzīvojumiem, Dieva darba strādnieki var atvasināt vērtīgas mācības. Šie mācekļi tika izsūtīti uz pilsētām un ciemiem, kur Jēzus pats vēlāk gribēja iet, lai pamodinātu interesi par Savu darbu, lai ļaudis būtu sagatavoti pieľemt lielās patiesības, kuras Viľš vēlējās tiem sniegt… „Pēc tam Kungs nozīmēja vēl septiľdesmit citus un izsūtīja tos pa divi un divi Savā priekšā uz ikkatru pilsētu un vietu, kurp Viľš gribēja iet. Un Viľš tiem sacīja: „Pļaujamā daudz un strādnieku maz, tad nu lūdziet pļaujas Kungu, lai Viľš strādniekus sūta Savā pļaujamā. Ejiet! Lūk, Es jūs sūtu kā jērus vilku starpā” Lūkas 10:1-3. „Un kurā pilsētā jūs ieiesiet, un jūs tur uzľem, tur ēdiet, ko jums ceļ priekšā. Un dziediniet slimniekus, kas tur ir, un sakiet viľiem: „Tuvu pie jums ir nākusi Dieva Valstība” (8-9.p.).

Tā bija viľu vēsts galvenā doma. Šo vēsti viľi nedrīkstēja izlaist no redzes loka, ne arī ielaisties strīdā par mazsvarīgām lietām, kas pat varēja aizvērt durvis svarīgajām patiesībām, kuras Jēzus viľiem pavēlēja mācīt. Viľiem vajadzēja mācīt Veco Derību, izskaidrojot pravietojumus par Kristus misiju un darbību, kā arī pasniegt patiesības, kas ļauţu sirdis darītu jūtīgākas, lai tās būtu sagatavotas uzľemt Kristu, kad Viľš vēlāk tur nonāks… Šie septiľdesmit nebija pastāvīgi atradušies Jēzus tuvumā,

tomēr viľi bieţi bija dzirdējuši Kunga norādījumus un mācības.

Tie gāja uz Viľa pavēli, lai strādātu tā, kā Viľš pats strādāja.

Visur, kur viľi gāja, tiem vajadzēja sniegt vēsti: „Dieva Valstība atnākusi jūsu tuvumā. Visi tiks pieľemti šajā valstībā, kas saskaľosies ar Viľa vēsti un uzľems Viľa vēstnešus. Šī ir jūsu piemeklēšanas diena”. Tiem Dieva patiesību vajadzēja pasniegt tā, lai ļaudis tiktu vadīti satvert svētības, kas bija noliktas viľu sniedzamības robeţās. – Vēstule 119. 1905. g. 14. aprīlī, Nešvilas draudzes locekļiem. [114]

15. aprīlis

Es tevi sargāšu „Tāpēc, ka tu esi turējis Manu patiesību mācību, Es tevi sargāšu pārbaudīšanas stundā, kas nāks pa visu pasauli, pārbaudīt tos, kas dzīvo virs zemes” Atklāsmes 3:10. Šie vārdi ir svarīgi un ļoti svinīgi, un būtu labi, ja mēs tos neaizmirstu un meklētu Rakstos, ko tie īsti nozīmē. Pār visu pasauli nāks kārdināšanu stunda, lai pārbaudītu tos, kas dzīvo virs zemes, un, kaut arī mēs paši nevēlētos izsaukt pār sevi bēdu laiku, nedz arī vaidēt par grūtībām nākotnē, tomēr mums vajadzētu tik cieši savienoties ar Dievu, lai nekristu kārdināšanā, kad šī stunda nāks pār mums. „Kas jūsu starpā bīstas Kungu?

Lai tas uzklausa Viľa kalpa balsi: kas staigā tumsā, kur nav gaismas, lai tas uzticas Kunga vārdam un paļaujas uz savu Dievu” (Jes. 50:10, angļu tulk.).

Kungs mūsu labā pacels karogu pret ienaidnieku. Mums vajadzētu ticēt, ka Dievs ir mūsu palīgs, ka mēs nebīsimies, nejutīsimies pārsteigti un nebrīnīsimies, jo mēs zinām, ka Israēla Dievs ir bijis ar Saviem ļaudīm no paša sākuma – no šīs pasaules sākuma laika Dievs ir bijis ar Saviem paklausīgiem bērniem. Mums jārāda, ka mēs paļaujamies uz Dievu, un jāatklāj pasaulei, ka Viľam varam uzticēties, jo mēs ticam Viľam. Viľš Savu vārdu licis ķīlā un nenāks neviena tāda kārdināšana, kur nebūtu sagādāta palīdzība, kas mūs uzturēs… Šajās pēdējās dienās mēs sagaidām pārbaudījumus; mēs neceram neko citu, bet kaut Dievs mums dotu ţēlastību, ka varam izturēt šos pārbaudījumus, kad tie nāks, un nepagurt vajāšanās! Mēs nevēlamies būt tādā stāvoklī, ka tajā laikā mums aptrūktu spēka. Tāpēc iepazīsimies ar Dievu tagad!…

Dievam ir ļaudis, kas nepieľems zvēra zīmi pie savas labās rokas vai pie savas pieres. Saviem ļaudīm Dievam šajā pasaulē ir paredzējis vietu, kur tiem jāatstaro gaisma. Jūs esat Dieva sargkareivji. Par Saviem ļaudīm Kristus saka: „Jūs esat pasaules gaisma; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta” (Mat. 5:14).

Dievs deva Savus likumus visam Visumam. Viľš radīja cilvēku, sniedza dabas veltes cilvēka vajadzībām. Viľš Savās rokās tur mūsu elpu un dzīvību. Viľš ir jāatzīst un Viľa likums jāgodā visu

lielo vīru un zemes augstāko varu priekšā. – „Review and Herald”, 1890. g. 15. aprīlī. [115]

16. aprīlis

Dodiet, kā esat saņēmuši! „Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet” Mateja 10:8.

Negaidīti talanti izaug starp visu šķiru cilvēkiem. Ja tikai vīriem un sievām pasniegs patiesības vēsti, tad daudzi, kas to dzirdēs, to pieľems. Ļaudis no visiem sabiedrības slāľiem, augsti un zemi, bagāti un nabagi, pieľems šī laika patiesību. Kunga darbā tiks aicināti daţi, kurus uzskata par neizglītotiem, tāpat kā Pestītājs aicināja vienkāršos, nemācītos zvejniekus. Tiks aicināti vīri no arkla kā Elīza, un jutīsies iedvesmoti uzľemties tiem no Kunga nozīmēto darbu. Tie sāks strādāt vienkārši un mierīgi, lasot un skaidrojot Rakstus citiem. Viľu vienkāršām pūlēm būs panākumi.

Darbs tiks darīts no mājas uz māju, un to veiks ļaudis, kas sapratīs, ka viľi var veikt Kunga darbu, jo Viľš tiem ir devis Savu Garu. Pazemīgā garā ejot uz priekšu, Kristus tiem sniegs ţēlastību, ko tie, savukārt, sniegs tālāk citiem. Kungs tiem dos tādu pat mīlestību uz bojā ejošām dvēselēm, kādu Viľš deva mācekļiem senatnē.

Nākotnē patiesību pieľems cilvēcīgās būtnes caur kurām varēs strādāt eľģeļi. Pagātnē Debesu vēstneši sadarbojās ar cilvēcīgiem darba rīkiem, piešķirot viľu valodai un iespaidam spēku, kas tiem ļāva atrast pārliecinošus pierādījumus, kas aizsniedza dvēseles citadeli. Šķietami neizglītotu un nemācītu cilvēku darbs, bieţi vien atstāj apbrīnojami labu iespaidu…

Nevienam, kas uztvers Taisnības Saules dievišķos starus, netrūks piemērotu vārdu. Tā nebūs oratoru māksla, ko pasaule vērtē, bet Debesu daiļrunība. Viľi teiks vārdus, kas griezīsies tieši pie prāta, atmodinot sirdsapziľu un liekot klausītājiem jautāt: kas ir patiesība?

Tādus strādniekus mēs varam iedrošināt un teikt: es esmu drošs, ka jūs atstāsiet labu iespaidu šajā lielajā un svētajā darbā, ja ľemsiet vērā paši sevi, saprotot, ka jūs esat padoti glābjošai ţēlastībai, iekļauti svētās ģimenes locekļu attiecībās ar Dievu caur Jēzu Kristu, un izsūtīti dvēseļu glābšanas darbā. – Vēstule 123. 1905. g. 16. aprīlī, Ľujorkas savienības vadītājam, vecākam sludinātājam S.H. Leinam (Lane). [116]

17. aprīlis

Spēks dotajai dienai „Kādas tavas dienas, tāds būs tavs spēks… Mūţīgais Dievs ir tavs patvērums, un apakšā ir mūţīgās rokas” 5. Mozus 33:2527; angļu tulk.

Es esmu tik pateicīga savam Debesu Tēvam par svētībām, ko Viľš man ikdienas piešķir. Apmēram pirms nedēļas es savā rakstīšanas darbā jutos pilnīgi izsmēlusi savus spēkus. Prāts atsacījās darboties un tas mani ļoti nomāca. Es gandrīz jau atmetu cerību, ka jebkad varēšu atgūt savus spēkus. Tad kādā vakarā es ļoti sirsnīgi lūdzu Dievu pēc Viľa stiprinošā un dziedinošā spēka, lai es atkal atspirgtu, ka spētu uzrakstīt daţas lietas, ko vajadzētu publicēt. Pēc tam es gāju gulēt. Naktī man likās, ka es runāju vairākās sanāksmēs par Svētā Gara atspirdzinošo un dziedinošo spēku. Pustrijos es atmodos. Manas galvas sāpes bija pazudušas un uz manis dusēja Svētā Gara mierinošais iespaids. No savas istabas es nokāpu pirmajā stāvā un slavēju Dievu. Tad paľēmu rokās spalvaskātu un sapratu, ka manas domas ir skaidras un, ka es atkal varu rakstīt tikpat labi kā līdz šim. Kopš šī piedzīvojuma es jau esmu uzrakstījusi diezgan daudz. Mūsu Pestītājs ir vislabākais ārsts pasaulē. Es Viľu slavēju par šo brīnišķīgo svētību, ar kuru Viľš mani šajā gadījumā bija apveltījis.

Patiesā reliģija ir tāda, kas pastāvīgi domā par Dieva godu un slavu. Mums svētā godbijībā jācienī mūsu Debesu Tēvs. No Sava asinīm atpirktā mantojuma Viľš prasa priecīgu paklausību.

Ieraugot Viľa lielo mīlestību, mūsu sirdīs ielīs pateicība un mēs Viľam kalposim ar prieku, un Viľam uzticēsimies stipri, paļāvīgi un pilnīgi.

Es ilgojos savā dzīves darbā izteikt Kristus prieku. Es ilgojos pēc Svētā Gara svaidījuma, lai varētu būt par svētību citiem. Mums dots apsolījums: „Es tiem piešķiršu vienādas sirds domas un vienādu dzīves ceļu, lai tie Mani bīstas visu savu mūţu sev un pēc tam saviem bērniem par svētību. Un Es slēgšu ar tiem mūţīgu derību, ka Es nemitēšos tiem labu darīt un likšu Savu bijību tiem sirdī, lai tie nekad neatkristu no Manis” (Jer. 32:3940).

Dievs ir „liels padomā un varens darbos, Tavas acis ir nomodā pār cilvēku bērnu ceļiem, lai atmaksātu ikvienam pēc viľa gaitas un pēc viľa darba augļiem” (19.p.). – Vēstule 139. 1904. g. 17. aprīlī, ierindas draudzes loceklim Ilinoisas savienības komitejā, Robertam Vikerijam (Vickery). [117]

18. aprīlis

Pastāvīga savienība ar Dievu „Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat” Mateja 24:44.

Es ticu, ka mēs atrodamies uz pašām mūţīgās pasaules robeţām, un es cenšos palikt pastāvīgā savienībā ar Dievu. Es augsti vērtēju mūţīgo dzīvību un nekas mani nedrīkst šķirt no Dieva mīlestības. Man pastāvīgi jāmācās un jāradinās balstīties uz Kristu, un no Viľa saľemt garīgus spēkus. Dievs vēlas, lai mēs praktiski iepazītu Kristu, un kļūtu uzticīgi Dieva liecinieki, stāstot par Kristus ţēlastību kā vārdos, tā darbos, ar savu

apzināto un neapzināto iespaidu.

Es baidos, ļoti baidos, ka daudzi, ar Dieva darbu saistītie jaunieši, nepazīst Pestītāju. Domājot par Dieva darbu kritušā cilvēka labā, es jūtos ļoti pārsteigta, ka Dievs ľem noţēlojamas, kritušas būtnes un apbruľo tās ar morālu spēku, ka Viľa ţēlastība darbojas iekšēji, pārveidojot raksturu un darot cilvēkus derīgus mājvietām, kuras Dievs tiem sagatavo – derīgus Dieva klātbūtnei, derīgus eľģeļu sabiedrībai un sadraudzībai ar Dievu.

Ak, kā mana sirds ilgojas būt starp tiem, kas staigās ar Jēzu Kristu uz atjaunotās zemes…

Mums ar savas dzīves darbu vajadzētu sagatavoties mūţībai.

Mēs nezinām, cik drīz mūsu dzīves darbs šeit var noslēgties, un cik svarīgi gūt uzvaru pār mūsu zemisko, grēcīgo dabu, un pielīdzināties Kristum. Mēs nedrīkstam izšķiest nevienu mirkli.

Mums ik dienas jāgatavojas mūţībai. Dzīves laiks mums dāvāts mūţīgās dzīves priekšrocību iegūšanai. Dievs mums dāvājis šo pārbaudes laiku, un, ja mēs dzīvojam septiľdesmit gadus, cik īss tomēr ir šis laiks pestīšanas panākšanai! Un tad salīdziniet mūsu dzīves laiku ar dzīvi, kas līdzināsies Dieva dzīvei. Mūsu īsais pārbaudes laiks var izbeigties kuru katru mirkli. Tāpēc cik čakliem un dedzīgiem mums vajadzētu būt neaptraipītā vārda iegūšanai priekš mājām uz atjaunotās zemes…

Es visus savus spēkus atdodu darbam, ko Kungs man uzdevis, un ļoti sargos, lai nekas mani no šī darba nešķirtu… Mums jātiecas būt savienotiem ar Dievu. Viľa interesēm jābūt mūsu interesēm, Viľa domām un mērķiem jābūt mūsējiem. Mēs esam iepazinuši Dieva mīlestību uz grēciniekiem un bezgalīgo upuri, kas pienests bojā ejai nolemto dvēseļu glābšanai. Tad nu savienosimies ar Kristu šajā lielajā darbā! – Vēstule 82. 1887. g.

18. aprīlī, Edsonam un Emmai Vaitiem. [118]

19. aprīlis

Grēku nožēla un reforma „Svētī tos patiesībā, Tavi Vārdi ir patiesība” Jāľa 17:17.

Kungs aicina uz izšķirošu reformu. Mani brāļi, parādiet patiesu grēku noţēlu par savu aiziešanu prom no Dieva! Lai eľģeļi un cilvēki redz, ka pie Dieva ir grēku piedošana. Septītās dienas adventistu draudzēs jāparādās ārkārtējam Dieva spēkam.

Draudzes locekļiem no jauna jāatgrieţas, lai viľi kā Dieva liecinieki var atklāt patiesības autoritatīvo spēku, tās patiesības, kas dvēseli dara svētu…

Kas svētīti caur patiesību, tie parādīs, ka patiesība viľu dzīvē izraisījusi reformu, ka tā viľus sagatavo pārcelšanai Debesu pasaulē. Bet kamēr dzīvē noteicošo lomu spēlē lepnums, skaudība un ļaunas aizdomas, Kristus tādā sirdī nevalda.

Dvēselei trūkst Viľa mīlestības.

To cilvēku dzīvē, kas ir dievišķās dabas dalībnieki, tiek krustā sists augstprātības un pašapmierinātības gars, kurš liek izcelt pašam sevi. Tā vietā mājvietu rod Kristus gars un dzīvē parādās

Gara augļi. Iegūstot Kristus prātu, Viľa sekotāju dzīvē parādās Kristus rakstura jaukās īpašības.

Nekas mazāks par to nepadarīs cilvēkus Dievam pieľemamus.

Nekas mazāks par to nedos viľiem šķīstu un svētu raksturu, kas jāiegūst visiem, kas tiks ielaisti Debesīs. Līdzko cilvēks apvelk Kristu, viľa garā, vārdos un rīcībā redzami pierādījumi par viľā notiekošo pārmaiľu. Viľa dvēseli apľem Debesu atmosfēra, jo tajā mājvietu Sev atradis Kristus…

Ak, cik maz ir to, kas savā dzīvē atklāj šos dzīvības principus!…

Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūţīgā dzīvība, un Es to uzcelšu pastarā dienā. Jo Mana miesa ir patiess ēdiens un Manas asinis ir patiess dzēriens. Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī un Es viľā. Itin kā Mani sūtījis dzīvais Tēvs, un Es esmu dzīvs Tēvā, tāpat arī tas, kas Mani bauda, būs dzīvs Manī” (Jāľa 6:54-57).

Vai jūs ticiet šiem brīnišķajiem vārdiem? Vai jūs uzľemiet Kristus vārdus? Es jums saku, ja jūs patiesi esat tos uzľēmuši, tad jūs īstenosiet dzīvē šo patiesību saskaľā ar Kristus mācību.

– Vēstule 63. 1903. g. 19. aprīlī. „Mūsu brāļiem ārstniecisko misionāru padomē”. [119]

20. aprīlis

Centies būt krietns! „Mūsu Kunga kalpam nepienākas ķildoties, bet būt laipnam pret visiem, izveicīgam mācīšanā un panest ļaunumu, tādam, kas ar lēnprātību pamāca pretiniekus, varbūt Dievs kādreiz dotu viľiem atgriezties pie patiesības atziľas” 2. Timotejam 2:24-25.

Ikvienam, kas iesaistās šajā darbā, vajadzētu atmiľu zālē, ierāmētā veidā, izkārt sekojošus vārdus: „Mēs esam Dieva darba biedri” (1. Kor. 3:9). Tad, pūloties mantot dvēseles Jēzum Kristum, netiktu pielaistas tik daudzas skaidri redzamas kļūdas. Ļaudis katrā ziľā jānostāda uz pamata un tad jāiekļauj stiprā celtnē, kas izturēs pēdējās lielās dienas ugunis. Aizsniegt tos un viľu sirdis salauzt nevar savādāk, kā vien caur Dieva spēku (Skat. 1. Kor. 3:9-15).

Lai cilvēki, kas iesaistījušies svinīgajā darbā, sniedzot pasaulei pēdējo vēsti, ľem vērā Pāvila pamācību: „Pasludini Dieva Vārdus”. Ne frenoloģijas (teorija par galvas kausa formas atbilstību cilvēka garīgajām un morālām īpašībām) zinātni vai cilvēku izdomājumus, bet paklausieties uz Timotejam dotajiem iedvesmotajiem vārdiem: „Tad nu es piekodinu Dieva un Kristus Jēzus priekšā, kas tiesās dzīvus un mirušus, Viľa parādīšanos un Viľa valstību minēdams. Pasludini Dieva Vārdus, uzstājies laikā un nelaikā, norāj, brīdini, paskubini visā pacietībā un visos mācības veidos. Jo nāks laiks, kad viľi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez, un novērsīs ausis no patiesības un piegriezīsies pasakām”(2. Tim. 4:1-4).

Evaľģēlija sludinātājs nekad nav pamācīts kļūt par veiklu

sprediķotāju vai populāru runātāju, bet viľam dota pavēle: „Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdus. Bet no nesvētām un tukšām runām izvairies, jo viľi arvien dziļāk iestigs bezdievībā” (2:15-16). Vai ikkatrs Dieva vēstnesis ľems vērā šos vārdus?

Mēs esam Dieva līdzstrādnieki un, ja tie, kas uzľemas sniegt dzīvības Vārdus citiem, ik dienas neiejūdzas kopā ar Kristu un nepaceļ Viľa nastas, un katru dienu nemācās no Jēzus, tad tiem būtu labāk, ja viľi sev meklētu citu nodarbošanos. – Manuskripts 29. 1893. g. 20. aprīlī, „Darbiniekiem jāmācās krusta pakājē”. [120]

21. aprīlis

Mūžīgais liktenis „Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka, vārdi, ko Es jums runāju ir gars un dzīvība No šī brīţa daudzi Viľa mācekļi atkāpās un vairs nestaigāja Viľam līdz. Tad Jēzus sacīja divpadsmitiem: „Vai arī jūs gribat aiziet?” Sīmanis Pēteris Viľam atbildēja: „Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūţīgās dzīvības vārdi, un mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Dieva Svētais” Jāľa 6:6369.

Paklausīgajiem Dieva Vārds ir dzīvības koks. Tas ir pestīšanas vārds, pieľemts mūţīgajai dzīvei. Kas paklausa tā mācībām, tie ēd Dieva Dēla miesu un dzer Viľa asinis. Mūsu mūţīgais liktenis ir atkarīgs no iespaida, kādu šie vārdi atstāj uz mums. Tajā atrodami nepieciešamie elementi pilnīga rakstura izveidošanai.

Kristietim paredzētas tik ciešas attiecības ar Dievu, ka viľa dzīvei jāsaistās ar Kristus dzīvi Dieva mūţīgajā dzīvībā.

Savā brīnišķīgajā lūgšanā Kristus sacīja: „Ne par viľiem vien Es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viľu vārdiem Man ticēs” (Jāľa 17:20). Te ietverti visi, kas tic evaľģēlijam. „Lai viľi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī, un Es Tevī, lai arī viľi ir mūsos, lai pasaule tic, ka Tu Mani esi sūtījis” (21.p.). Mūsu vienotība un savstarpējā mīlestība apstiprina pasaules priekšā mūsu liecību, ka Dievs sūtījis Savu Dēlu glābt grēciniekus. „Un to skaidrību, ko Tu Man esi devis, Es esmu devis viľiem, lai viľi ir viens, tāpat, kā mēs esam viens; Es viľos un Tu manī, ka viľi ir pilnīgi viens, lai pasaule atzīst, ka Tu Mani esi sūtījis un viľus esi mīlējis tāpat kā Tu Mani esi mīlējis” (22-23. p.). Katru reizi, kad es lasu šos vārdus, šķiet, ka tie ir par skaistiem, lai būtu patiesi. Tomēr es pieľemu tos un tiem ticu, un pateicos Dievam par Viľa pilnīgajiem un bagātajiem apsolījumiem, kas doti ar nosacījumu, ka mums jāaizsniedz Kristus taisnības standarts…

Dzīvības Vārds ir tas, no kā kristietim jādzīvo. No šī Vārda mums pastāvīgi jāsaľem pieaugošas patiesības atziľas. No tā mums jāgūst gaisma, šķīstums, svētums un ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli. Tas mums dots, lai mēs varētu tikt atpestīti un bezvainīgi nostādīti dievišķās godības troľa priekšā.

Kāda brīnišķa uzvara, ko cilvēkam guvis Kristus! – Vēstule 60.

1900. g. 21. aprīlī, kādam jauneklim, kurš E. Vaitai lūdza padomu. [121]

22. aprīlis

Vienotības recepte „Jo, kad jūs cilvēkiem viľu noziegumus piedosiet, tad jums Debesu Tēvs arīdzan piedos. Bet, ja jūs cilvēkiem viľu noziegumus nepiedodat, tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos” Mateja 6:14-15.

Es vēlētos ar tevi parunāt daţas lietas attiecībā uz tavu nostāju pret brāli A. Tev draud briesmas justies pārāk apvainotam par iedomātu netaisnību, ko viľš tev nodarījis. Un, mans brāli, ja viľš tiešām rīkojies netaisni, vai tad tu nevari saprast, ka cietējs būs viľš, bet ne tu? Es esmu pārliecināta, ka tev šajā gadījumā būtu jāizturas kā kristietim pienākas, piedodot viľam un nepieļaujot nekādu atsvešināšanos…

Vai tu, brāli, atceries savu lielo parādu Kungam un cik ļoti tev vajadzīga Viľa piedošana, Viľa ţēlastība un Viľa mīlestība? Vai aizmirsīsi to?… ja tu nepiedosi savam brālim viľa noziegumus, tavs Debesu Tēvs nepiedos tev tavus noziegumus (skat. Mat. 6:15).

Vai tu izmantosi savas spējas un gudrību, lai darītu visu, kas tavos spēkos, tiecoties pēc vienprātības ar brāli A.? Raksti viľam kā brālim! Noārdi visus šķēršļus un lai nav nekādu nesaskaľu jūsu starpā! Mīli tā, kā brālim pienākas, parādi ţēlastību, esi pieklājīgs. Es tev izrakstu Kristus mīlestību, kas jāuzľem lielās devās un tā darīs lielas pārmaiľas, jo tai ir brīnišķas dziedināšanas spējas.

Vai tu nedomā, ka visas Debesis uz jums noraudzītos ar patiku, ja jūs atvērtu savas sirdis ţēlojošai Kristus mīlestībai? Par šo lietu visu laiku būs spiests domāt vecākais sludinātājs A., un to pašu darīsi arī tu, kamēr pastāvēs un tiks koptas šīs jūsu nesaskaľas. Izraujiet visas rūgtās saknes un uz visiem laikiem aizmirstiet tās.

Iespējams, ka tev ir nepareizi uzskati par vecākā sludinātāja A. īstajiem motīviem. Bez tam tu vari domāt, runāt un just vairāk, kā tev vajadzētu to darīt, un pārprast savu brāli…

Sātanam ļoti patiktu, ja jūs koptu nepiedodošu garu un nespiestos kopā vienprātībā. Bet, redzot šķelšanos brāļu starpā, apbēdināts jūtas Jēzus, kas ik katru cilvēku vērtē augstu. Es vēlētos, kaut mēs visi pielīdzinātos Jēzus atstātai priekšzīmei.

Viľš nenāca cilvēkus nomaitāt, bet lai tos glābtu. Viľš savus spēkus izlietoja cilvēku aplaimošanai, bet ne viľu sāpināšanai.

Viľa vārdus, Viľa izturēšanos un Viľa darbus vienmēr caurstrāvoja dievišķs maigums. Nekas nevarēja sagandēt Viľa absolūto pacietību vai pamodināt Viľā atriebības jūtas. – Vēstule 46. 1887. g. 22. aprīlī, Dr. Dţ.H. Kellogam. [122]

23. aprīlis

Raugieties uz gaišo pusi „Tie piederēs Man”, saka Kungs Cebaots, „tai dienā, kad Es savākšu Savus dārgakmeľus, un Es tos saudzēšu kā vīrs saudzē savu dēlu, kas viľam kalpo” Maleahijas 3:17.

Man tev ir sakāmi iedrošinoši vārdi. Jēzus tevi mīl. Viľš atdeva Savu dārgo dzīvību, lai tu nepazustu, bet iegūtu mūţību. Tāpēc pacel savas acis uz Viľu! Skaties uz gaišo pusi! Raugoties uz tumšo pusi, tu neiegūsi nekā laba. Esi pacietīgs, lai notiek kas notikdams! Spēku tu vari gūt no Jēzus, jo Viľā māj visa pilnība.

Kad tev uzmācas bezcerība un izmisums, turpini raudzīties uz Jēzu. Savā pilnīgajā bezpalīdzībā nododies Viľam. Viľš vienmēr dzīvo, lai tevi aizstāvētu. Viľa acīs tu esi dārgs. Viľš, kas savu interesi veltī pat mazajam pelēkam zvirbulim, mīlestībā un ţēlastībā vēro savu pārbaudījumiem un bēdām pakļauto bērnu.

Mūsu tagadējai laimei un labumam nākotnē Dievs mūs pakļauj stingrai audzināšanai. Pārmācības, kuras Viľš Saviem bērniem sūta, ir vislielākā svētība. Viľš tos nekad nevada savādāk, kā viľi paši to vēlētos, ja tie redzētu noslēgumu jau sākumā, un izprastu šī nodoma krāšľumu, ko tie kā Viľa līdzstrādnieki izpilda.

Dievišķais Meistars nevērtīgam materiālam veltī maz laika. Viľš spodrina tikai vērtīgos dārgakmeľus, nolīdzinot to asās šķautnes, lai tie kļūtu līdzīgi kristālam. Šis process ir sāpīgs un pārbaudošs, Kristus noľem lieko virskārtu, un, liekot akmeni pie pulējamās ripas, to cieši piespieţ, lai tiktu noľemts viss nelīdzenais un raupjais. Un tad, pacēlis dārgakmeni pret gaismu, Viľš saredz tajā atspīdam Savu atspulgu, un paziľo, ka tagad tas ir piemērots savai vietai Viľa dārgakmeľu krātuvei…

Mans mīļais brāli, pastāvīgi raugies uz Jēzu un ienes debesis savā dzīvē šeit virs zemes. Ceļš uz Debesīm ir šaurs un vārti ir šauri, tomēr visi, kas vēlas, var ieiet caur šiem vārtiem un iet pa šauro taku. Ja mēs vispār aizsniegsim Debesis, tad šīm Debesīm jāiesākas jau šeit virs zemes. Jo vairāk mēs ienesīsim Debesis šajā dzīvē, jo lielāka būs mūsu laime augšā esošajās mājās.

Domā par Dieva laipnību, par Viľa lielo mīlestību, ar kādu Viľš tevi mīlējis! Ja Viľš tevi nebūtu mīlējis, Viľš nedotu Jēzu, lai Viľš mirtu par tevi. Tevi tur mūţīgās rokas. Visās tavās bēdās Viľš bēdājas līdz ar tevi. Lielu spēku Dievs mums sniedz caur Savu mūţīgo Dēlu. – Vēstule 69. 1903. g. 23. aprīlī, kādam bēdu nomāktam jauneklim. [123]

24. aprīlis

Dabas un dzīves likumi „Mīļais, pār visām lietām es vēlēju, lai tev labi klājas, un tu esi vesels, tā ka tavai dvēselei labi klājas” 3. Jāľa vēstule 2. pants.

Tūkstoši, pat miljoni, kas dzīvo virs zemes, cieš paši savas

nepareizās rīcības dēļ. Vai tiem, par kuriem Jēzus atdeva Savu dzīvību, nevajadzētu arī pašiem vērtēt savu laimi, mieru un veselību, paklausot visiem dabas likumiem? Radīšanas un atpestīšanas darba dēļ mēs piederam Kungam un Viľš prasa, lai mēs mācītos gādāt par savu ķermeni, rūpīgi ievērojot dzīvības, veselības un tīrības noteikumus.

Mums pienākas saglabāt un cienīt savu ķermeni, lai ar nevērību, ar nodošanos savtīgām tieksmēm, samaitātu ēstgribu un kaislību apmierināšanu, nepadarītu to tādu, kas mirst, mums vēl dzīvojot, un kļūst samaitāts, nešķīsts un Dievam pretīgs.

Cik spēcīgi un gaiši izstaro Dieva mīlošā laipnība un ţēlastība visā Viľa rīcībā pret Savu mantojumu!… Visas Debesis ir dziļi ieinteresētas mūsu labklājībā, lai sātans nevaldītu pār mums un mūs nepārveidotu savā līdzībā. „Jo redzi, nāks diena, kas kvēlos kā karsti nokurināta krāsns; tad visi pārgalvīgie nievātāji un ļaundari būs rugāji”, saka Kungs Cebaots, „un neatstās no viľiem pāri ne saknes, ne stiebrus! Bet jums, kas jūs Manu Vārdu bīstaties, uzlēks taisnības saule, un jūsos ieplūdīs dziedināšana no šīs saules spārnu gaismas, un jūs varēsiet staigāt iekšā un ārā, lēkdami kā barojami teļi” (Mal. 3:19-20).

Izturoties nicinoši pret dabas likumiem, vīri un sievas liek pamatus postam un ciešanām. Vājo morālo spēku dēļ tie kļuvuši par noţēlojamiem kaislību vergiem. Daţi rok sev kapu paši ar saviem zobiem, citi padodas zemiskiem ieradumiem un, morāli apgānoties, aptraipa savu dvēseli un miesu, novājina smadzeľu spēku. Ar to viľi paši sev aizslēdz Debesu pilsētas vārtus, jo par dabas likumu pārkāpšanu atbildība tiks prasīta. Sodam ir jānāk… Šajā virzienā ir jāiepazīstas ar mācībām, kuru ievērošana sniegs veselību miesai un garam. Ja cilvēks pats saprātīgi valdīs pār ēšanas un dzeršanas ieradumiem, ēdīs un dzers Dievam par godu, tad Viľa dzīves laiks pagarināsies. Ēdiet, lai dzīvotu, nevis dzīvojiet, lai ēstu. – Manuskripts 53. 1898. g. 24. aprīlis, „Audzināšanas darbam ir nepieciešamas zināšanas fizioloģijā”.

[124]

25. aprīlis

Pastāvīgi uz priekšu „Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeju.

Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums, bet aizgājis, Es to sūtīšu pie jums. Un Viľš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu” Jāľa 16:7-8.

Tikai caur Svētā Gara vareno darbu var tikt savaldīts un apspiests sātana nomācošais darbs. Tikai Svētais Gars pārliecina par grēku un, ar cilvēka piekrišanu, to izraida no dvēseles. Tad prāts nonāk jaunas bauslības padotībā, un šī bauslība ir karaliskā brīvības bauslība. Jēzus nāca, lai salauztu dvēseles grēka verdzības vaţas; jo grēks var triumfēt tikai tur, kur dvēseles brīvība ir apspiesta. Jēzus aizsniedza cilvēku posta un

sāpju vislielākos dziļumus un ar Savu mīlestību velk to pie Sevis.

Caur Svētā Gara darbu Viľš paceļ prātu no tā pazemotā stāvokļa un piesaista to mūţīgai realitātei. Kristus nopelna dēļ cilvēks var izlietot savas būtnes viscēlākos spēkus un izraidīt grēku no dvēseles…

Staigājot Dieva bauslībā, mēs ejam pa ceļu, kas paredzēts Kunga atpirktajiem. Pa šo ceļu gājuši visu laikmetu uzticīgie ļaudis, un viľi ir spīdējuši kā gaisma pasaulē. Šajā laikmetā viľu nodotā gaisma spīd vēl spoţāk pār ļauţu taku, kas staigā tumsā.

Daţi patiesību pieľēma, ticēja un tai paklausīja. Trešā eľģeļa vēsts ir iespiedusies daudzos aptumšotos prātos. No Dieva Svētā Vārda mirdz Viľa gudrības, laipnības, ţēlastības un mīlestības gaisma. Mēs neatrodamies tur, kur atradās mūsu tēvi. Šajās pēdējās dienās uz mums spīd lielāka gaisma. Darot tikai tos pašus darbus, ko darīja mūsu tēvi, un kalpojot Dievam tā, kā tie kalpoja, mēs Dievu nepagodināsim, Viľš mūs tādus nevarēs pieľemt.

Lai Dievs mūs uzskatītu par bezvainīgiem, mums tikpat uzticīgi jāpaklausa un jāseko gaismai mūsu laikā, cik uzticīgi viľi bija, sekojot un paklausot gaismai, kas toreiz spīdēja uz viľu ceļa. No ikkatra draudzes locekļa mūsu Debesu Tēvs prasa ticību un augļus atbilstoši dotajai ţēlastībai un gaismai. Neko mazāku Dievs nevar pieľemt. Ikvienam vajadzētu nostāties tur, kur to apmirdzētu gaisma. Cilvēkam jāvērtē katrs gaismas stars, lai tas ar Debesu sūtīto mirdzu, apgaismotu un aplaimotu citus. – „Review and Herald” 1893. g. 25. aprīlī. [125]

26. aprīlis

Kristīgs karavīrs „Bruľojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varat pretī stāties velna viltībām” Efeziešiem 6:11.

Kungs sadarbosies ar ikkatru godīgu cilvēku, ar ikkatru Viľam nodevušos krusta kareivi. Tomēr neviens nevar būt labs karavīrs, kurš domā, ka viľam jāstrādā neatkarīgi no saviem līdzstrādniekiem, kas savu spriedumu uzskata par vislabāko.

Dieva strādniekiem jāsadarbojas kopā, vienam novēršot otra trūkumus…

Vai mēs izmantosim priekštiesību un sagatavosimies stāties pretī ienaidnieka viltībām? Vai mēs izprotam Dieva darba svēto raksturu un vajadzību rūpēties par dvēselēm, kā tādiem, kam par to būs jāatbild? Mums jābūt ļoti čakliem, saprotot „šo laiku, ka… jums pienākusi stunda celties no miega. Jo tagad mūsu pestīšana ir tuvāk nekā toreiz, kad kļuvām ticīgi. Nakts drīz būs pagājusi, diena ir tuvu; tāpēc noliksim tumsības darbus un tērpsimies gaismas bruľās” (Rom. 13:11-12).

Vai mēs mācāmies atteikties no savām iegribām? Jeb vai vēl arvien tik lielā mērā padoms tiek prasīts no sava „es”, ka, sadarbojoties ar brāļiem, mēs savu spriedumu uzskatām par vislabāko? Lai Dievs mūs pasargā un neļauj mums sevi uzskatīt

augstākus par citiem, ka no mums netiktu atrautas Dieva svētības, kuras Viľš dod lēnprātīgiem un pazemīgiem! Kas patiesi godā Dievu, tie sevi apslēps Kristū, priecājoties, ja Dievs tiek pagodināts ar to cilvēku darbu, kas ar viľiem saistīti.

Neviens nevar gūt panākumus Dieva darbā, kas pārāk augstu vērtē pats sevi. Ar laiku viľa pārākuma apziľa palielinās vēl vairāk un drīz vien viľš sāk domāt, ka darbā viľam nevajadzētu savienoties ar brāļiem, bet ka labāk būtu strādāt vienam pašam…

Noliksim tālu prom no sevis katru pašpaaugstināšanās izjūtu!

Sagatavosimies par labiem krusta kareivjiem, apgūstot mācību, ko sniedza Kristus, sakot: „Ľemiet uz sevi Manu jūgu un mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm” (Mat. 11:29).

Kurš būs apspiedis savas ilgas pēc atzinības, tas visdrošāk iemantos atzinību ar savu nesavtīgo rīcību. Lai palīdzētu un iedrošinātu citus, Viľš labprāt atteiksies no savām iegribām, kļūstot citiem cilvēkiem par visu ko, lai kaut kā daţus izglābtu.

Tāds cilvēks ir cienījams vadītājs Kristus armijas rindās. – Vēstule 67. 1900. g. 26. aprīlī, vec. sludinātājam S.N. Haskelam ar dzīvesbiedri, kuri strādāja pilsētu evaľģelizācijas darbā. [126]

27. aprīlis

Mūsu vēsts aizstāvēšana „Gars saka skaidri, ka vēlākos laikos daţi atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām, padodamies melkuļu liekulīgajiem vārdiem, kam pašu sirdsapziľa ar kauna zīmi apzīmēta” 1. Timotejam 4:1-2.

Es saľēmu norādījumus, ka Kungs Savā bagātīgajā spēkā vairāk kā pusgadsimtu ir pasargājis Savas vēstneses labo roku, lai tiktu uzrakstīta patiesība, publicēšanai periodikā un grāmatās, kā Viľš man to pavēlēja rakstīt. Bet kāpēc? Tas tādēļ, ja par to neuzrakstītu, ticības celmlauţiem nomirstot, varētu rasties daudzi ticībā jaunu ļaudis, kas reizēm kā patiesības vēstis pieľemtu mācības, kurās ietverti maldu uzskati un bīstami izdomājumi. Reizēm tas, ko ļaudis sniedz kā „sevišķu gaismu”, patiesībā ir viltīgi maldi, kas līdzīgi nezālēm, kuras, iesētas starp kviešiem, uzdīgs un nesīs briesmīgus augļus. Tāda veida maldus daţi atbalstīs līdz pat šīs zemes vēstures noslēgumam.

Daţi, pieľemdami maldīgas teorijas, cenšas tās pamatot ar manos rakstos izteiktām patiesībām, kuras tie izmanto, izraudami no vispārējās sakarības un savienojumā ar maldiem, tās sagroza. Šādi atkrišanas sēklas, uzdīgdamas ātri izveidojas par spēcīgiem stādiem, tiek apľemtas ar daţādām dārgām patiesībām kā dēstiem, un tādā veidā tiek panākts varens iespaids viltus stādu patiesīguma aizstāvēšanai.

Tā tas bija ar atkrišanas mācībām grāmatā „Dzīvais templis” (Dţ.H. Kelloga izdota, kurā izteikti panteistiski uzskati). Viltīgi maldi šajā grāmatā apľemti ar daudzām skaistām patiesībām…

Valdzinošie sātana maldi grauj uzticību patiesajiem ticības pīlāriem, kas pamatoti uz Bībeles pierādījumiem. Patiesību atbalsta skaidrais – „Tā saka tas Kungs”. Bet tur ieausti maldi un Raksti lietoti, izraujot tekstus no to dabīgās sakarības, lai nopamatotu maldus, kas pieviltu, ja iespējams, pat izredzētos…

Neļausim paiet dienām, pazaudējot dārgās izdevības meklēt Kungu no visas sirds, no visa sava prāta, no visas savas dvēseles! Ja mēs patiesību nepieľemsim mīlestībā, tad varam nonākt starp tiem, kas, redzot brīnumdarbus, ko sātans darīs šajās pēdējās dienās, sāks tiem ticēt. – Vēstule 136. 1906. g.

27. aprīlis, brāļiem Batleram, Danielsam un Irvinam. [127]

28. aprīlis

Pestīšanas ceļvedis „Bet tu paliec mācībās, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies, jo tu zini, kas tev to ir mācījuši, un ka tu no mazām dienām zini Svētos Rakstus, kas spēj darīt tevi gudru, ka tu iegūsti pestīšanu ticībā, kas sakľojas Kristū Jēzū” 2.

Timotejam 3:14-15.

Daudzi cilvēku izdomājumi, izskaidrojot Rakstus, liek tiem, kas mācās Bībeli, to izprast, balstoties uz mācītu vīru apgalvojumiem, bet tāda rīcība ir kļūda. Evaľģēlija pieľemšanu Dievs nav darījis atkarīgu no prātošanas. Evaľģēlijs ir piemērota garīga barība, cilvēka garīgās apetītes apmierināšanai. Visos gadījumos tas ir tieši tāds, kāds cilvēkam vajadzīgs…

Dieva Vārds ir lielā audzinošā Grāmata. Lai gan daudzi sakās, ka to ciena, viľi tomēr daudz augstāk vērtē citas grāmatas. Cilvēku prāts tiek izcelts pāri dievišķajam. Vai lai es izsakos skaidri un nododu nepārprotamu liecību? Ja Dieva Vārdu vienmēr uzskatītu, kā tam vajadzētu būt – kā Dieva balsi cilvēkam, kā visas gudrības, visas patiesības un visas augstākās izglītības avotu – tad bērni, jaunieši un vecāki to ne tikai pētītu, bet tam uzticētos kā savam skolotājam un ceļvedim, lai caur to Dievs „nākamajos laikmetos Kristū Jēzū mums parādītu Savas ţēlastības un laipnības pāri plūstošo bagātību” (Ef. 2:7)… „Nākamajos laikmetos”. Kāda gan būs šo nākamo laikmetu vēsture? Vai pasaules ļaudīm iespējams ieskatīties mūţības augstumos un dziļumos, ko apustulis nosauc par nākamiem laikiem? Ko varam uzzināt par šiem nākamajiem laikiem?

Bībele ir mūsu mācību grāmata un tā jāpētī uzcītīgi – nevis kā grāmata, ko izlasām starp citām grāmatām. Tai jābūt grāmatai, kas apmierina mūsu dvēseles vajadzības. Šī grāmata cilvēku, kurš to lasīs un tai paklausīs, darīs gudru uz izglābšanos. Kā barība nevar pabarot miesu, ja to neuzľem un nesagremo, tā dzīvā Dieva Vārds nedos dvēselei nekāda labuma, ja to nepieľem kā skolotāju augstākās izglītības iegūšanai, kā tādu, kas stāv pāri visiem cilvēcīgiem raţojumiem, ja nepaklausīsim tās pamatlikumiem, jo tā ir Dieva gudrība…

Dievs panāks Savu nodomu, likdams cilvēkam sadarboties ar

lielo pestīšanas plānu, un, izveidojot no tā to, ko Viľš Savā Vārdā apsolījis: „Ka vīrs būs dārgāks nekā tīrs zelts, un cilvēks dārgāks nekā Ofīras dārgumi” (Jesajas 13:12). – Manuskripts 50. 1898. g. 28. aprīlī, „Jūdi prasa zīmi”. [128]

29. aprīlis

Pilnīga nodošanās „Klausies, Israēl, Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs! Un tev būs Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku” 5. Mozus 6:4-5.

Eľģeļus izraidīja no Debesīm tāpēc, ka tie nevēlējās strādāt, saskaľojoties ar Dievu. No sava augstā stāvokļa viľi krita tāpēc, ka vēlējās paaugstināties. Tie sāka izcelt paši sevi un aizmirsa, ka viľu personiskais skaistums un raksturs nāk no Kunga Jēzus.

Eľģeļi (kritušie) vēlējās aptumšot patiesību, ka Kristus ir Dieva vienpiedzimušais Dēls, un viľi pieķērās domai, ka tiem vairs nav jāprasa padoms no Kristus. Viens eľģelis uzsāka šo cīľu un to turpināja, līdz Debesu pagalmos starp eľģeļiem izveidojās sacelšanās. Tie kļuva iedomīgi sava skaistuma dēļ. Šeit visiem vajadzētu mācīties, ka ikkatrs par visu ir atbildīgs Dievam. Ja viľi mīlēs Dievu no visas savas sirds, tie kļūs gudri uz izglābšanos. Tie darīs Viľa prātu, un viľu gaisma vienmēr būs viľu godība, un tā nesamazināsies, jo tie atzīs Kungu, bīsies Viľu un Viľam kalpos. Ikkatrai dvēselei dots svinīgs darbs atzīt, ka tā ir Jēzus Kristus kalps, kas ar kristības solījumu svinīgi apľēmies ietērpties Kristus taisnībā. Vai mēs īstenosim dzīvē Kunga Jēzus iedvesmojošo priekšzīmi?

Esmu pamācīta, ka ikvienam ticīgajam jābūt modram lūgšanās, savādāk viľš būs zaudētājs kristieša dzīves cīľā. Visiem ik dienas sirsnīgā apľēmībā jāmeklē Kungs, rītos, pusdienā un vakarā, savās domās kavējoties pie Dieva Vārda, lai izprastu Viľa prasības.

Mūsu vissvarīgākais uzdevums ir kalpot Kungam no visas sirds, un censties, lai Kungam piederētu kā sirds, tā arī prāts. Visi, kas nāks pie Pestītāja pēc padoma, saľems vajadzīgo palīdzību, ja viľi tuvosies Kungam pazemībā un paļāvīgi pieķersies apsolījumam: „Lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsiet; klaudziniet, tad jums taps atvērts” (Mat. 7:7).

Paceliet karogu, sākdami ar pilnīgu padošanos Kungam un tad turpiniet nepārprotami paklausīt visām Viľa pavēlēm, saskaľā ar Viľa paša norādījumiem. Neviena no Viľa Vārda svarīgajām patiesībām nedrīkst palikt neievērota. – Vēstule 42. 1910. g. 29. aprīlī. Vec. sludinātājam D.A. Pārsonam, Kalifornijas dienvidos.

[129]

30. aprīlis

Dievišķa recepte

„Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss noliecas manai runai pretī… Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viľu miesai, kas dziedina” Salamana pamācības 4:2022.

Mēs dzīvojam pēdējo dienu briesmu vidū. Dieva Gars no zemes tiek atrauts, bet Kungs tevi, mans brāli, nav atstājis. Man pavēlēts iedrošināt tevi, ka tava dzīve nav veltīgi izšķiesta.

Uzmosties, mans brāli, un Kungs tevi vadīs darbā, kuru Viľš tev paredzējis. Turpmāk vairs neiepriecini ienaidnieku, padodoties viľa kārdinājumiem atmest visas cerības. Lai Dieva patiesība tavai dvēselei ir kā saules gaisma un dzīvībai nepieciešamais gaiss!

Mans brāli, vai tu negribi sadarboties ar lielo Dziedinātāju? Ļoti svarīgi, lai tu vingrinātu savus muskuļus tāpat kā savus nervus…

Rokas, kājas un visi muskuļotie locekļi radīti darbam. Ja tu šos locekļus nelietosi proporcionāli smadzeľu spēkam, tu zaudēsi savus dzīvības spēkus, ko tev vajadzētu saglabāt.

Kungs mani pamācīja tev sacīt, ka tava ķermeľa locekļi jālieto tāpat kā tavas galvas smadzenes. Atrodi kaut ko, kas attiecīgā vietā darāms, un īpaši apľemies lietot savus locekļus tāpat kā runas orgānus…

Es atceros kādu mūsu darbinieku, kurš pirms vairākiem gadiem ieradās mūsu Senthelēnas institūtā. Viľš bija ļoti vājš un domāja, ka nevar piecelties no gultas. Viľu ārstējošais ārsts par šo gadījumu man stāstīja: „Es neredzu viľam nekādu cerību, ja mēs viľu nedabūsim ārā no gultas un kaut kādā veidā nepanāksim, lai viľš sāktu lietot savus locekļus un savu prātu.”

Es ieteicu ārstam pierunāt pacientu apģērbties īsam pārgājienam, lai viľš par kādu lietu izteiktu savas domas. Dabūt viľu ārā no gultas bija ļoti grūti, tomēr ārstam tas izdevās.

Nākošajā dienā pacients aizgāja vēl mazliet tālāk. Pēc trim nedēļām šim vīram paskubinājumi vairs nebija vajadzīgi un drīz vien viľam radās apetīte veselīgam uzturam. Tas notika pirms septiľpadsmit gadiem un šis vīrs dzīvo vēl tagad, ar stiprām smadzenēm un tādiem pat kauliem un muskuļiem.

Mans brāli, tu nevari būt tāds, kādam tev fiziski vajadzētu būt, ja tu vienlīdzīgi nevingrināsi visus savas būtnes spēkus… Kungs ir tavs Palīgs un tavs Dievs. Viľš vēlas atrisināt tavu lietu, un Viľš ar tevi sadarbosies, ja tu liksi strādāt smadzenēm, kauliem un muskuļiem. Vai tu pieľemsi šo Lielā Ārsta recepti? – Vēstule 160. 1907. g. 30. aprīlī, brālim un māsai J.A. Stāriem (Starr).

[130]

MAIJS 1. maijs

Elenas Vaitas noguldījumi „Pārdodiet savus īpašumus un izdaliet nabagiem, gādājiet sev naudas makus, kas nepaliek veci, neiznīkstošu mantu Debesīs,

kur zagļi nevar piekļūt un ko kodes nevar maitāt” Lūkas 12:33. Šorīt mēs visi jutāmies labi. Vakar vakarā pie mums atnāca A kungs ar savu dzīves draugu. Tas bija skaists apciemojums.

Saruna ritēja ap noguldījumiem bankā un par to, cik daudzi ar saviem noguldījumiem ir kļuvuši bagāti. Daţi bija cietuši arī zaudējumus. A kungs ar savu dzīves draugu un māsas B un C šādā veidā apsprieda zaudējumus un peļľu. „Bet tagad,” ieminējās A kundze, „Vaitas kundzei mums kaut kas jāpastāsta. Viľai jāizsaka savas domas. Līdz šim viľa nav teikusi nevienu vārdu”. „Labi”, es lēnām sacīju, „es jau daudzus gadus ieguldu savus līdzekļus bankā un zaudējumus neesmu piedzīvojusi. Tā man ir ar lieliem procentiem atdevusi atpakaļ arī visu pamatkapitālu”.

Visi pārsteigti saskatījās. C smaidīja, bet A kungs jautāja: „Kur jūs to ieguldījāt?” „Debesu vērtspapīros. Es savu mantu aizsūtīju sev pa priekšu uz Debesīm. Šo Debesu vērtspapīru īpašnieks mani brīdināja: „Nekrājiet sev mantas virs zemes”, un teica, ka še es piedzīvošu briesmīgi lielus zaudējumus. Viľš man ieteica krāt „mantu Debesīs, kur kodes un rūsa to nemaitā, un kur zagļi nerok un nezog”. Noguldījums Debesīs ir drošs un dos ārkārtīgi lielu peļľu”.

A kundze piebilda: „Un tāds noguldījums jums sniegs izmaksas, kamēr vien jūs dzīvosiet? Jums nebūs jāsastopas ar vērtspapīru kursa celšanos vai krišanu. Tas noteikti atgriezīsies atpakaļ, nav jābaidās no zaudējumiem”.

Tad mēs viľiem novēlējām labu nakti un ļāvām viľiem to pārdomāt. Teiciet Kunga vārdu ik dienas par tiem pierādījumiem, kādus vienmēr saľemam, ka mūsu manta ir noguldīta Debesīs. Kāds skaists noguldījums! Man ik dienas vajadzīgs apstiprinājums, ka Jēzus ir mans un es piederu Viľam.

– Vēstule 20. 1876. g. 1. maijā. „Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaulē… lai viľi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi, uzkrādami sev labu mantas pamatu nākamajai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību” (1.

Tim. 6:17-19). Tas ir saprātīgs un pilnīgi drošs ieguldījums.

Mums un jums ir ieteikta īpaša labo darbu praktizēšana. Šāda peļľa ir ļoti vērtīga. Te nedraud briesmas kļūdīties. – Liecības 1. sējums, 693. lpp. [131]

2. maijs

Iegūts caur Kristu „Un tagad es jūs uzticu Kungam un Viľa ţēlastības vārdam, kas spēj jūs celt un dot mantojumu līdz ar visiem svētiem” Apustuļu darbi 20:32.

Zināšanas par Kunga ceļu ir pieaugušas un turpinās pieaugt.

Atkrišana un māľticība ietērpj pasauli dumpinieku un pārkāpēju rupjajās drēbēs. Literatūra un visādi veida sekli izdomājumi tiek izplatīti līdzīgi rudens lapām, un cilvēku tūkstoši ir tā savaldzināti

ar lētiem antireliģiskiem darbiem, ka nopietnai lasāmvielai viľu prātos vairs nepaliek vietas. Pret Dieva Vārdu un visu, kas cilvēku varētu pacelt no viľa zemā stāvokļa, tie izturas vienaldzīgi.

Tomēr patiesība atrodas Dieva Vārdā un visi, kas atbalsta šī laika patiesību no Dieva, dara darbu dotajam laikam un mūţībai.

Kurš Dieva Vārdu uzľem prātā un sirdī, tie izšķirīgi nostājas par Dievu un Debesu Visumu. Tie vienotām sirdīm, roku rokā aizstāvēs svēto un šķīsto, kas izturēs laikmetu pārbaudi. Kurš atbalsta maldus ar vārdiem, rakstiem un balsi, kā arī ar to cilvēku apspiešanu, kas pievienojušies patiesībai, tie nostājas pretējā pusē, kopā ar pirmo lielo atkritēju un ļaunajiem cilvēkiem, kas darbojas kā viľa aģenti. Dieva Vārds ziľo, ka tie kļūs „aizvien ļaunāki, pievildami un būdami pievilti”. Līdz pat laika galam cilvēki strādās par labu vienai vai otrai no šīm pretējām pusēm.

Visi mūsu spēki pieder Dievam. Tie pieder Viľam caur radīšanu un atpestīšanu. Dievs ikkatram piešķir Sava spēka mēru, un Viľš sagaida, lai ikviens to izlietotu par labu patiesības pusei.

Kristietim nedalītā ieinteresētībā jāstāv Kunga pusē. „Tad nu paliek ticība, cerība un mīlestība”. Ticība raugās cauri drosmi atľemošām grūtībām un turas pie neredzamā, pie paša Visvarenā, tāpēc tā neapmulst. Ticība, cerība un mīlestība ir māsas, un viľu darbs savstarpēji pilnīgi savienojas, lai mirdzētu pasaules morālās tumsas vidū. Bērniem un jauniešiem jāsniedz attiecīgi norādījumi; nezinošie, pacietīgi pūloties, jāiepazīstina ar patiesību. Tā jāpasniedz soli pa solim. – Manuskripts 46. 1897. g. 2. maijā, „Tava Vārda ienākšana apgaismo”. [132]

3. maijs

Debesu aicinājums „Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts” Lūkas 14:11.

Lai neviens nepaaugstinās, runājot par sevi, parādot savas spējas un zināšanas, izkopjot augstprātību! Lai neviens necenšas izjaukt otra darbu, kas nerīkojas pēc viľa pieľemtā standarta.

Debesu Skolotājs aicina mūs: „Nāciet šurp pie Manis, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt! Ľemiet uz sevi Manu jūgu un mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm.

Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta ir viegla” (Mat. 11:2830). Kristus nekad nav bijis pašpaļāvīgs, neiecietīgs vai augstprātīgs. Viľš saka: „Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viľš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat” (Jāľa 5:19).

Nevienam cilvēkam nav tiesību uzskatīt sevi kā pašam piederošu būtni. Ikviens cilvēks, ikviena lieta pieder Kungam. Visas balvas, ko cilvēks saľem no Debesīm, turpina piederēt Kungam. Visas mums esošās vērtības vajadzētu izlietot par labu mūsu

līdzcilvēkiem, lai arī tie kļūtu par vērtīgiem strādniekiem. Visi spēki un visāda apdāvinātība ir talants, kas jāatdod Dieva godam, izlietojot to Viľa darbā. Mūsu spējas, kuras devis Dievs, nevajadzētu izvirzīt kalpošanā savtīgiem mērķiem. Mums vienmēr vajadzētu labprāt dot tālāk, darot citiem zināmu to, ko mēs zinām, un būtu jāpriecājas, ja viľi darbā izkopj spēkus un prātu, kas pārāks par mūsējo.

Dieva dāvanas nedrīkst izlietot sevis izcelšanai, bet tās jānodod mijējiem, lai Viľš savu mantu saľemtu ar augļiem. Lai neviens nemēģina kļūt ievērojams, laimīgs vai apmierināt savas tieksmes, neizlietojot spēkus, ar kuriem tas ir apdāvināts, kur būtu bijis pareizi tos izlietot, jo ar tādu rīcību viľš apkauno Devēju un nepiepilda nodomu, kura dēļ tas radīts. Visi mūsu spēki nāk no Dieva un tie jāizlieto Viľa godam…

Nevienam nav ne vismazākā iemesla lielīties. Nevienam nav ne vismazākā pamata lepoties vai sevi izcelt, pat ja viľš darījis vislabāko, ko spējis. – Vēstule 10. 1884. g. 3. maijā, kādam sludinātājam, celmlauzim Dānijā. [133]

4. maijs

Darba svētības „Turiet par lielu godu, klusi dzīvojot darīt savu darbu un strādāt savām rokām, kā mēs jums to esam piekodinājuši, lai jūsu dzīve būtu nevainojama arī to priekšā, kas ir ārpusē, un mums ne pie viena nebūtu jāgrieţas savās vajadzībās” 1. Tesaloniķiešiem 4:11-12.

Daudzi uzskata darbu par lāstu, kura autors esot dvēseļu ienaidnieks. Tāds uzskats ir kļūda. Dievs cilvēkiem devis darbu kā svētību – prāta nodarbināšanai, viľa organisma stiprināšanai un viľa spēju attīstīšanai. Ādams strādāja Ēdenes dārzā un savā garīgajā un fiziskajā rosmē, viľš atrada savai svētajai esamībai vislielāko prieku. Kad nepaklausības dēļ viľu izdzina no šīs skaistās mājvietas un dienišķās maizes iegūšanai viľš bija spiests cīnīties ar ietiepīgo zemi, arī tad šis darbs sniedza atvieglojumu viľa noskumušajai dvēselei un viľu sargāja no kārdināšanām.

Saprātīgs darbs ir pilnīgi nepieciešams cilvēka labklājībai un laimei. Tas vāju padara stipru, neuzľēmīgu pārvērš drosmīgā, nabagu dara bagātu un aplaimo nelaimīgo. Mūsu daţādie pienākumi ir doti proporcionāli mūsu daţādām spējām, un Dievs sagaida atbilstošus augļus no talantiem, kurus Viľš devis Saviem kalpiem. Ne mums piemītošo talantu lielums noteic atalgojumu, bet veids, kā mēs to izlietojam – uzticības pakāpe, kādā mēs izpildām dzīves pienākumus, lielus vai mazus.

Kūtrums ir gandrīz vislielākais lāsts, kas var piemeklēt cilvēku, jo tā pēdās iet netikumība un noziegumi. Sātans glūn savā paslēptuvē, gatavs pārsteigt un iznīcināt nepiesardzīgos, kuru brīvais laiks dod iespēju ienaidniekam zem pievilcīgas maskas iegūt šo ļauţu labvēlību. Nekad viľš negūst lielākus panākumus,

kā ejot pie cilvēkiem viľu no darba brīvajā laikā.

Vislielākais lāsts, kas seko bagātībai, ir modē nākušais uzskats, ka darbs cilvēku pazemo. „Redzi, tas bija tavas mātes Sodomas noziegums: lepnība, maizes pilnība un dzīve bez bēdām; tāda bija viľas un viľas meitu dzīve. Bet nabagam un trūkuma cietējam tā nesniedza palīdzīgu roku” (Ec. 16:49). Šeit Svētajos Rakstos mums atklāti kūtruma briesmīgie rezultāti. Tas izsauca šo līdzenuma pilsētu bojā eju. Kūtrums novājina prātu, pazemo dvēseli, samaitā izpratni, pārvērsdams lāstā to, kas bija dots kā svētība. – „Signs of the Times”, 1882. g. 4. maijā. [134]

5. maijs

Atbrīvošanās no grēka „Kas noliedz savu ļauno darbu, tas tam neizdodas, bet kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies ţēlastību” Salamana pamācības 28:13.

Babiloniešu tērpa un noţēlojamas zelta un sudraba mantas dēļ Ākans bija ar mieru pārdot sevi ļaunajam, izsaukt pār savu dvēseli Dieva lāstu, atteikties no tiesībām uz lieliem īpašumiem Kanaānā un zaudēt visas izredzes nākotnē iegūt nemirstīgu mantojumu uz atjaunotās zemes…

Tik liela bija viľa nekaunība un pretošanās griba, ka pat līdz pēdējam mirklim Jozua baidījās, ka viľš uzstās par savu nevainību un izsauks draudzes līdzjūtību pret sevi, liekot tai negodīgi izturēties pret Dievu. Viľš nebūtu atzinis savu vainu, ja ar tādu rīcību necerētu novērst sava nozieguma sekas. Šī cerība viľā pamodināja šķietami atklāto savas vainas atzīšanu un ar grēku saistīto sīkumu izstāstīšanu. Tā vainīgie atzīs savus grēkus, nosodīti un bez cerības stāvot Dieva tiesas priekšā, kad ikkatra lieta tiks izšķirta dzīvībai vai nāvei. Tad atzīšanās tiks izteikta par vēlu, lai glābtu grēcinieku.

Daudzi, kas sevi dēvē par kristiešiem, atzīst savus grēkus līdzīgi Ākanam. Viľi vispārīgi atzīst savu necienīgumu, bet atteiksies izsūdzēt tos grēkus, kuru vaina gulstas uz viľu sirdsapziľas un, kas izsaukuši Dieva nepatiku pār Viľa ļaudīm. Tā daudzi apslēpj savtības grēkus, krāpšanu, negodīgu izturēšanos pret Dievu un kaimiľiem, grēkus ģimenē un daudzus citus, kurus pienāktos atklāti atzīt.

Patiesa grēku noţēla izraisās, apzinoties grēka pretīgo raksturu.

Taču vispārīgas grēku atzīšanās nemostas no patiesas dvēseles zemošanās Dieva priekšā. Tās grēciniekam ļauj pašapmierināti turpināt līdzšinējo rīcību, līdz viľa sirdsapziľa nocietinās, un brīdinājumi, kas kādreiz viľus uztrauca, vairs neizraisa nekādas briesmu izjūtas, un, laikam paejot, viľa grēcīgā rīcība tam šķiet pavisam pareiza. Pārāk vēlu viľa grēki to atradīs tajā dienā, kad tos uz visiem laikiem vairs nevarēs nomazgāt ne ar upuriem, ne ar ziedojumiem. Liela starpība ir starp piekrišanu pierādītam faktam un to grēku atzīšanu, kurus zinām tikai mēs paši un Dievs. – „Signs of the Times” 1881. g. 5. maijā. [135]

6. maijs

Pestīšanas būtība „Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā!

Dzīvojiet kā gaismas bērni!” Efeziešiem 5:8.

Tas, kurš lika gaismai atspīdēt tumsā, apgaismos arī ikkatra cilvēka prātu, kas pareizā veidā raudzīsies uz Viľu, mīlēs Viľu vairāk par visu, nešaubīgi ticēs Viľam un paļausies uz Viľu. Viľa gaisma iespīd cilvēka prāta kambaros un dvēseles templī. Sirdi piepilda tās godības atzīšanas gaisma, kas mirdz Jēzus Kristus vaigā. Šai gaismai līdz nāks garīgās atzīšanas spējas…

Labprātīgi pakļaujoties patiesības pierādījumiem un staigājot gaismā, kas spīd uz mūsu takas, mēs saľemam vēl lielāku gaismu. Caur dievišķās godības atklāšanās spēku, mūsu garīgās izpratnes spējas pastāvīgi pieaug.

Kristus atzina patiesību tieši, izsmeļoši un bez vismazākām šaubām. Jo tuvāk kāds cilvēks pazīst Jēzu Kristu, jo rūpīgāk viľš centīsies pret līdzcilvēkiem izturēties ar cieľu, laipni un taisnīgi.

Viľš ir mācījies no Kristus un sekos Viľa priekšzīmei kā vārdos, tā darbos. Ticībā viľš ir vienots ar Kristu. „Mēs esam Dieva darba biedri” (1. Kor. 3:9).

Kristus lūdza par vienotību Savu sekotāju starpā. Šī vienotība ir tāds pierādījums, kam jāpārliecina pasauli, ka Dievs sūtījis Savu Dēlu glābt grēcinieku. Mēs kalpojam Kristum, parādot viens otram patiesu, šķīstu un svētu mīlestību. Kas izvēlējušies savienoties ar Kunga iestādēm, tiem jābūt dievbijīgiem, pašaizliedzīgiem un pašuzupurīgiem ļaudīm, kas dzīvo nevis, lai izpatiktu sev, bet Kungam. Tādi cilvēki darīs godu Kunga iestādēm.

Lai kļūtu pestīts, ir nepieciešami pilnīgi pazīt Dievu un Kristu.

Mēs katru dienu daudz zaudējam, ja neapgūstam Kristus lēnprātību un Viľa piemīlīgumu. Kurš mācās no Kristus, tie iegūst visaugstākā veida izglītību. Caur ticību un uzticēšanos Kristus glābjošai mīlestībai un ţēlastībai viľi pieaug atzīšanā un gudrībā. Viľi mīl un slavē Radītāju…

Tiem, kas ir glābti, šajā dzīvē ik dienas jāsaľem ţēlastība no Dieva, un nevis savtīgai uzkrāšanai, bet gan izdalīšanai par svētību citiem, ar kuriem viľi saistīti, tiem palīdzot iegūt izglītību garīgās lietās. – Vēstule 191. 1901. g. 6. maijā, V.L. Huveram (Hoover). [136]

7. maijs

Recepte labai veselībai „Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, un ko vien darāt, to visu dariet Dievam par godu” 1. Korintiešiem 10:31.

Kungs neprasa, lai Viľa vēstneši veselības reformas skaistās patiesības pasniegtu tā, ka citu cilvēku prātā rastos aizspriedumi. Lai neviens neliek piedauzīšanās akmeľus to ceļā,

kas dzīvo nezināšanas tumsā! Pasniedziet sātības pamatlikumus to vispievilcīgākā veidā! Lai visi veselības reformas aizstāvji nopietni cenšas to padarīt tādu, kāda, pēc viľu apgalvojumiem, tā ir…

Uztura jautājumu vajadzētu izpētīt pacietīgi. Lai te rīkotos pareizi, ir nepieciešamas zināšanas un gudras izšķiršanas spējas.

Dabas likumiem nevajadzētu pretoties, bet gan tiem paklausīt.

Veselībai vajadzētu pievērst vislielāko uzmanību. Daţi apzinīgi atturas no nepiemērota uztura lietošanas, bet tajā pat laikā neēd citu barību, kurā būtu nepieciešamie elementi organisma pienācīgai uzturēšanai. Nekad nenododiet liecību par veselības reformu, nesagādājot veselīgu un garšīgu ēdienu, kas stātos kaitīgā uztura vietā, ko mēs atmetam.

Vajadzīga liela smalkjūtība un apdomība tāda ēdiena sagatavošanai, kas stātos līdzšinējā uztura vietā, ko līdz šim lietojušas daudzas ģimenes. Šis darbs prasa ticību, nopietnu apľemšanos un visu apvienotas pūles, savādāk veselības reformas lietai tiks uzkrauts negods. Mēs esam mirstīgi, un mums sevi jāapgādā ar garšīgām un veselīgām uzturvielām. Kas nezina, kā pagatavot veselīgu uzturu, tiem jāmācās savienot uzturvielas tā, lai iegūtu garšīgus ēdienus…

Vienkāršojot uzturu, iesim uz priekšu saprātīgi. Dieva aizgādībā ikkatrā zemē tiek raţoti produkti, kas satur organisma uzbūvei nepieciešamās vielas. No tiem var izgatavot veselīgus un garšīgus ēdienus.

Nepielietojot nepārtrauktas izdomas spējas, neviens nekad nekļūs meistarīgs veselīgu ēdienu izgudrotājs. Bet kuru sirdis būs atvērtas Lielā Skolotāja iespaidam un iedvesmai, tie visi iegūs arvien lielākas zināšanas un veiklību. Tie daudz iemācīsies paši un varēs pamācīt arī citus, jo Kristus viľiem dos izpratni un vajadzīgo veiklību. – Vēstule 177. 1901. g. 7. maijā, Aiovas savienības brāļiem un māsām. [137]

8. maijs

Sagatavošanās Debesīm „Ar ko tu esi pārāks? Kas tad tev ir, ko tu nebūtu saľēmis? Bet, ja tu esi saľēmis, kāpēc lepojies, it kā nebūtu saľēmis?” 1.

Korintiešiem 4:7. Tāpēc, ka cilvēks var iegūt dzīvi, kas mērojama ar Dieva dzīvi, Kungs izjauc viľa pasaulīgi godkārīgos plānus, kas, ja tiem atļautu īstenoties, savaldzinātu viľa jūtas un prātu, un padarītu to nederīgu nākamajai pasaulei. Dievs ikvienu no mums pārbauda. Viľš mums uztic talantus, lai redzētu, vai to izlietošanā mēs parādīsimies pilnīgi nesavtīgi.

Viľš mums skaidri saka: „Kas vismazākā lietā uzticams, tas arī lielā ir uzticams” (Lūkas 16:10). „Un, ja jūs svešās lietās neesat bijuši uzticami, kas jums dos jūsu pašu?” (12.p.). Atcerēsimies, ka mūs pārbaudīs pēc Kristus valsts likumiem! Mēs nepiederam paši sev, lai sevi izmantotu tā, kā pašiem patīk. Mēs esam dārgi atpirkti, un Kristus valsts likums, desmit svētie priekšraksti, ir

tas standarts, kas mums jāaizsniedz. Dievs dedzīgi stāv par Savu bauslību. Viľš pārbauda ikkatru cilvēku, lai redzētu, vai tas paklausīs, vai nē. Cilvēks grēkoja, un grēka alga ir nāve. Kristus uzľēmās šo sodu un cilvēkam sagādāja pārbaudes laiku. Šajā pārbaudes laikā mēs tagad dzīvojam. Mums dota iespēja pārbaudīt pašiem savu vērtību Tā skatījumā, Kurš atdeva Savu vienīgo Dēlu, lai mēs nepazustu, bet iegūtu mūţīgu dzīvību.

Mums ir viens Kungs, Kristus. Mums vienmēr jāatceras, ka mēs esam ar Viľa asinīm atpirktais mantojums. Dieva gribai jākļūst par mūsu gribu. Mūsu rīcībā nodotas fiziskās, intelektuālās un garīgās dāvanas. Dieva griba skaidri atklāta Bībelē. Dievs sagaida, ka ikviens cilvēks izlietos savas dāvanas tādā veidā, kas viľu arvien vairāk iepazīstinātu ar Dieva lietām un ļautu viľam attīstīties, kļūstot arvien izsmalcinātākam, cēlākam un šķīstākam. Šajā pasaulē vīriem un sievām jāsagatavojas būt derīgiem savai vietai Debesu diţciltīgo būtľu vidū. Šajā pasaulē viľiem jāsagatavojas pārcelšanai augšējos pagalmos. Tie, kuri uzľemsies šo darbu saskaľā ar Bībeles norādījumiem, Kristus ţēlastībā kļūs par paraugu visiem, kas ieies caur vārtiem pilsētā.

– Vēstule 80. 1903. g. 8. maijā, Dr. Dţ.H. Kellogam. [138]

9. maijs

Brīdinošs sapnis „Bēdas tam, kas savu tuvāko dzirdina no lielās krūzes, tur klāt piemaisot savu indi, un tā panākot, ka tas piedzeras” Habakuka 2:15.

Es sapľoju un sapnī brīnījos, kāpēc tu (šim brālim piederēja izpriecu jahta ASV Rietumkrastā) tik bieţi neesi mājās un savā ģimenē, un sabatos Dieva namā, un nenāc uz lūgšanas sapulcēm. Tanī pašā mirklī es atrados uz tavas jahtas klāja. Tur bija jautra sabiedrība, kas runāja un smējās, jokoja un spēlēja kārtis. Tu biji ar viľiem. Es redzēju galdus klātus ar ēdieniem, atbilstošiem šīs sabiedrības samaitātai ēstkārei. Es dzirdēju pieprasām liķieri.

Es izbrīnījusies gaidīju, ko teiksi tu, kurš sevi dēvē par Kristus mācekli, kas it kā gaida un pasteidzina Viľa atnākšanu. Tu teici: „Te tas ir”. Viľu priekšā tika nolikti daţādi vīni, viľi tos dzēra un tu dzēri kopā ar viľiem…

Jauneklis, kas daudzreiz bija izskaidrojis manus sapľus, griezās pie tevis un sacīja: „Ēst un dzert kopā ar dzērājiem… Kurš pirka šīs pudeles?” Tu sacīji: „Es tās pirku, jo savādāk nevarēju sameklēt sabiedrību, kas brauktu ar mani jūrā, ja es šajā ziľā neizpatikšu viľu apetītei”.

Tas ir pietiekošs pierādījums, ka Dievam tu neesi patīkams un, ka tu sevi esi nolicis sātana kārdināšanu laukā. Tu pienes briesmīgu upuri, lai apmierinātu savu nesavaldīto mīlestību atrasties uz ūdeľiem. Ja tu to vēlies vairāk par darbu, ko Dievs grib, lai tu darītu, tad drīz vien tev atļaus iet pašam savu ceļu.

Tu pazaudēsi abas pasaules…

Pēc šī sapľa bija man kāds cits. Es sapľoju, ka tu atkal lieto tabaku. Es domāju, ka tu šos noţēlojamos ieradumus, kurus reiz biji uzvarējis, atkal atsāc, un ka tu soli pa solim ej atpakaļ tumsā, lētā tirgū pārdodams savu dvēseli. Un tagad es tev gribu jautāt: „…Ko tu esi nodomājis darīt?” Tu atrodies lielās briesmās…

Es tevi brīdinu kā māte brīdina savu dēlu: bēdz no šīm lietām, kas apdraud tavu tikumību, un caur nodošanos samaitātai ēstkārei, aizrauj tevi neţēlastībā… Es nododu tev šīs nedaudzās lappuses kā Kristus iesūtne. Sargies novērsties no dotajiem brīdinājumiem! Mīlestībā, Elena Vaita. – Vēstule 5. 1877. g. 9. maijā. [139]

10. maijs

Dzīvot Dievam „Tad nu ikvienu, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Es apliecināšu Sava Tēva priekšā, kas ir Debesīs. Bet, kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, to Es arīdzan aizliegšu Sava Tēva priekšā, kas ir Debesīs” Mateja 10:32-33.

Vai tā nenotiek? Vai mēs apliecinām Kristu savā ikdienas dzīvē?

Vai mēs liecinām par Viľu ar saviem tērpiem, rotājot sevi ar vienkāršiem un neuzkrītošiem apģērba gabaliem? Vai mūs rotā lēnprātīgs un kluss gars, kas Dieva acīs ir tik dārgs? Vai cenšamies virzīt uz priekš Kunga lietu? Vai demarkācijas līnija starp jums un pasauli ir skaidri saredzama? Jeb jūs cenšaties atdarināt šī deģenerētā laikmeta modi? Vai starp jums un pasaules cilvēkiem pastāv kaut kāda atšķirība? Vai jūsos darbojas tas pats gars, kurš redzams nepaklausības bērnos?

Ja esam kristieši, tad mums jāseko Kristum arī tad, ja taka, pa kuru jāiet, nemaz nesaskan ar mūsu dabiskajām tieksmēm. Nav nekādas nozīmes teikt jums valkāt šo vai citu tērpu, jo, ja jūsu sirdī ir mīlestība uz ārišķībām, tad jūsu izrotājumu nolikšana malā līdzināsies tikai koka lapu noraušanai. Dabīgās sirds tieksmes atkal pieteiks sevi. Jums pašiem jābūt savai sirdsapziľai.

Ak, ja mēs atcerētos, ka Kristus kļuva nabags, lai mēs caur Viľa nabadzību kļūtu bagāti, vai mēs tad necenstos pagodināt Viľa vārdu un darīt Viľa darbu? Mums jāpaliek Viľā, kā zars paliek vīna kokā. Jēzus saka: „Es esmu vīna koks, jūs zari. Kas Manī paliek, un Es viľā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt… Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par maniem mācekļiem” (Jāľa 15:5-8).

Ja mēs būtu izpildījuši šo Kunga pavēli, tad lietu stāvoklis mūsu draudzēs būtu pavisam savādāks, un mēs zinātu, ko nozīmē Dieva Gara dziļi skarošais darbs. Tas, kas mums vajadzīgs, ir cirvis, kas pielikts pie koka saknēm. Mums jāmirst pasaulei, jāmirst sev, un jādzīvo Dievam. Mūsu dzīvei jābūt paslēptai ar Kristu Dievā, lai, kad Viľš parādīsies, mēs arī varētu parādīties līdz ar Viľu godībā. Mums jānāk tuvu pie Kristus, lai cilvēki

varētu redzēt, ka mēs esam bijuši ar Kristu un no Viľa mācījušies… Raugieties pastāvīgi uz Kristu! Ar pazemīgu garu meklējiet Dieva tuvumu! Vārdos, izturēšanās veidā un dzīvē aplieciniet Kristu! – „Review and Herald” 1892. g. 10. maijā.

[140]

11. maijs

Ceļš, patiesība un dzīvība „Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsiet lūgt, ko gribat – tas jums notiks” Jāľa 15:7.

Daudzi cilvēki paceļas pāri Jēzus Kristus atklātajai vienkāršībai, domādami, ka, lai darītu Dieva darbus, viľiem jāveic kaut kas liels. Citu cilvēku uzmanību pilnīgi saista laicīgās lietas, un viľiem nepavisam neatliek laika domāt par mūţības realitāti.

Noguruši no rūpēm, kas novērš domas no garīgām lietām, viľi nevar atrast laiku ciešākai savienībai ar Dievu. Viľi pastāvīgi paši sev jautā: „Kur lai es atrodu laiku Dieva Vārda pētīšanai un īstenošanai dzīvē?”

Kristus pazīst šīs grūtības, kas pārbauda katru dvēseli, un saka: „Palieciet Manī, un Es – jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīna koka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī. Es esmu vīna koks, jūs zari. Kas Manī paliek, un Es viľā, tas nes daudz augļus, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt” (Jāľa 15:4-5).

Mūsu pirmais un augstākais pienākums ir apzināties, ka mēs pastāvīgi atrodamies Kristū. Darbs jādara Viľam. Mums jācenšas uzzināt, „ko saka tas Kungs”, nododot savu dzīvi Viľa vadībā. Ja mums būs mūsos mājojošais Kristus Gars, viss mums izmainīsies. Vienīgi Pestītājs var dot dusu un mieru, kas mums tik ļoti vajadzīgs. Un ikkatrā aicinājumā, ar kuru Viľš liek mums meklēt Kungu, ka mēs to atrodam, Viľš aicina mūs arī palikt Viľā. Dieva Gars ir tas, kas mūs skubina nākt. Ja mums būs šī dusa un miers, mūsu ikdienišķās nepatikšanas vairs neliks mums būt skarbiem, rupjiem un nelaipniem. Tad mēs neiesim pa saviem ceļiem un nedarīsim savu prātu. Mēs vēlēsimies darīt Dieva prātu, paliekot Kristū, kā zari vīna kokā.

Kristus par Sevi saka (ka Viľš ir): „Ceļš, patiesība un dzīvība” (14:6). Ceļš uz Debesīm attēlots kā šaura taka, kas nosprausta, lai pa to ietu Kunga atpirktie. Bet pie ikkatra soļa šo taku apmirdz gaisma…

Pestīšana nozīmē pilnīgu dvēseles, miesas un gara padošanos.

Mūsu dabas nevaldāmo elementu dēļ, virskundzību bieţi gūst kaislības. Grēcinieka vienīgā cerība ir izbeigt grēkot. Tad viľa prāts saskanēs ar Kristus prātu. Viľa dvēsele nonāks sadraudzībā ar Dievu. – Manuskripts 73. 1899. g. 11. maijā. „Paliekat Manī”. [141]

12. maijs

Lūdz, tici, pieprasi! „Nepatiesas pļāpu rīkles šķiet Kungam negantība, bet, kas rīkojas uzticības garā, tas Viľam labi patīk” Salamana pamācības 12:22.

Man darāms darbs, un Kristus ţēlastībā es to darīšu. Man sāpes sagādā tikai tie, kas daudz vieglāk tic meliem, nekā patiesībai.

Ko lai es daru viľu labad? Ko lai es daru viľu glābšanai, lai tie neradītu melus un arī nemīlētu melus, kad tie ir sacīti? Viss, ko es varu darīt, ir norādīt viľiem uz Jēzu, dārgo Glābēju, lai tie pieľem to sev par priekšzīmi. Ja viľi iemīlēs Jēzu, tad viľi kļūs šķīsti, nevainīgi un neapgānīti. Tad viľi sev izvēlēsies ticības atmosfēru, bet ne šaubu, skepticisma un neticības atmosfēru.

Viľi runās par Jēzu, par Debesīm, par kristieša pienākumiem, kristieša cīľām un kā sekmīgi pretoties sātana varai. Viľi nebūs kā maitas putni, kas uzkrīt citu cilvēku iedomātajiem trūkumiem.

Ak, kaut varētu viľiem parādīt Jēzu! Ak, kaut viľiem patiktu runāt par Viľa nesalīdzināmo pievilcīgumu! Ak, kaut to sirdis iepazītos ar Viľa mīlestību! Tad sātana viltības viľiem nepaliktu apslēptas. Mūsu ieroči tiktu pavērsti pret mūsu nāvīgāko ienaidnieku. Mums ticībā vajadzētu raudzīties uz skaidru gaismu.

Debesu eľģeļi mīlestībā neatlaidīgi vēro, vai mēs nododamies Dievam. Mums ticībā vajadzētu redzēt sātanu, kurš uzmana katru mūsu nepareizo soli – visu, ko pret mums varētu izlietot, izmantojot sev par labu mūsu vienprātības un mīlestības trūkumu, mūsu līkos ceļus, un tad triumfējošā līksmībā Dieva eľģeļiem norādīt uz tiem…

Kaut arī mēs esam bezspēcīgi aptvert grēka un sātana darbus, tomēr mums ir sagādāta palīdzība. Lūdziet un jūs saľemsiet!

Divi vai trīs var pieprasīt Viľa apsolījumus, un, ja tie tos lūdz Viľa Vārdā, tad Viľš tos izpildīs. Mums jāprasa, lai Viľš to darītu mūsu labā.

Ak, mans brāli, nejūties tik neatkarīgs, ka negribi lūgt palīdzību no Vienīgā, Kurš var tev palīdzēt saraut sātana valgus! Tev jābūt modram, dedzīgam, uzticīgam un patiesam, pazemīgam, paļāvīgam, maigam un līdzcietības pilnam…

Iesāc darbu pats savā sirdī, un tad, kad tava sirds būs kristīta ar Kristus Garu, ved arī savus bērnus pie Dieva Jēra! – Vēstule 11.

1883. g. 12. maijā, kādam draudzes loceklim Kalifornijā. [142]

13. maijs

Mīlēt, lai paklausītu „Ja jūs turēsiet Manus baušļus, jūs paliksiet Manā mīlestībā, itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viľa mīlestībā” Jāľa 15:10.

Kristus rāda, ka Viľa ļauţu paklausība Dieva baušļiem ir ļoti svarīga lieta. Viľiem saprātīgi ar tiem jāiepazīstas un tad tie

jāieauţ savā ikdienas dzīvē. Cilvēks pats nespēj turēt Dieva baušļus, kā vien, ja paliek Kristū un Kristus viľā. Bet palikt Kristū nav iespējams, ja ir gaisma par Dieva baušļiem, un tomēr tie netiek ievēroti, pat ne vismazākais. Ar labprātīgu un nelokāmu paklausību Dieva Vārdam, mēs parādam savu mīlestību Dieva Sūtītajam.

Neturēt Dieva baušļus, nozīmē Viľu nemīlēt. Un neviens neturēs Dieva likumus, ja nemīlēs Viľu, Tēva vienpiedzimušo Dēlu. Un tikpat noteikti, ja tie mīlēs Viľu, tad šī mīlestība atklāsies paklausībā Viľam. Visi, kas mīl Kristu, tos mīlēs Tēvs, un Viľš tiem darīs Sevi zināmu. Visos viľu sareţģītos un ārkārtējos gadījumos tiem Jēzus Kristus būs palīgs.

Kā Kristus atklās Sevi viľiem, un pasaulei paliks neredzams – tas mācekļiem bija noslēpums. Viľi nevarēja izprast Kristus vārdu garīgo nozīmi. Viľi domāja par ārēju, redzamu parādīšanos. Viľi nespēja aptvert patiesību, ka Kristus klātbūtne var būt pie tiem, un tomēr pasaulei Viľš paliek neredzams. Viľi neizprata garīgās atklāšanās nozīmi.

Lielais Skolotājs vēlējās iedrošināt Savus mācekļus, cik vien Viľam tas bija iespējams, jo tos gaidīja smagi pārbaudījumi.

Tomēr mācekļiem bija grūti saprast Viľa vārdus. Tiem vēl vajadzēja mācīties, ka iekšēja garīga dzīve, ko apľem mīlošas paklausības aromāts, dos tiem vajadzīgos spēkus.

Tiešai Dieva līdzībai ir jāiespieţas un jāatstarojas cilvēcē.

Aukstajām sirdīm jāatdzīvojas un jāiedegas dievišķā mīlestībā – mīlestībā, kas pulsētu vienoti ar mīlestību, ko Pestītājs tiem parādīja…

Ja nebūtu nekādu pārbaudījumu, kas Dieva ļaudis satrauktu, tad arī neatklāsies ne šo ļauţu mīlestība, ne tā enkura spēks, kas cilvēcīgo laiviľu tur drošā vietā. – Manuskripts 44. 1897. g. 13. maijā, „Kristus pārstāvji”. [143]

14. maijs

Līdzjūtīgais kristietis „Nāk šīs pasaules valdnieks; pār Mani viľš gan nenieka nespēj” Jāľa 14:30.

Visos Savos dzīves ieradumos, Pestītājs sniedza priekšzīmi, kādai, pēc Viľa prāta, jābūt draudzei virs zemes. Sakiet to ļaudīm! Kristus vēlas stādīt Savu draudzi Tēva priekšā bez vainas un traipa.

Jau ar pašiem pirmajiem gadiem Pestītāja dzīve bija saistīta ar nabadzību. Bērnība Viľam pagāja darbā. Strādājot pie namdara sola un kā ģimenes loceklim, nesot savas nastas, Viľš bieţi nogura. Viľš dzīvoja samaitātā laikmetā. Tomēr apkārtējais ļaunums Viľu nesamaitāja. Viľu neiespaidoja liekulīgo un bezdievīgo cilvēku raksturi. Atdusu Viľš atrada atklātā laukā, dabas ainavu vidū. Te Viľš guva barību Savai garīgai dzīvei.

Ieskatoties dziļāk par virspusi, Viľš no dabas noslēpumiem uzkrāja zināšanas, kas Viľam sagādāja prieku un mieru.

Atklātās darbības laikā Pestītāju pastāvīgi uzmanīja viltīgi un liekulīgi ļaudis. Viľam vienmēr sekoja spiegi, lai no Viľa lūpām uztvertu kaut ko tādu, kas noderētu aizspriedumu izsaukšanai pret Jēzu. Tie atkārtoti mēģināja panākt, ka Viľš vismaz izskatītos vainīgs kādā netaisnā darbībā. Atsevišķos gadījumos tie Viľam izlika slazdus ar daţādiem jautājumiem, kuru atbildes, kā tie cerēja, liktu ļaudīm Viľu nosodīt. Tomēr pēc katra šāda mēģinājuma viľi bija spiesti ar kaunu atstāt cīľas lauku; Kristus atbildes viľu rīcību parādīja pareizā gaismā. Uzrunās Pestītājs sniedza patiesības spēku ļauţu masām, kas klausījās Viľu. Pat vīri, kas bija sūtīti izspiegot viľa rīcību, bija spiesti atgriezties un teikt tiem, kas viľus sūtīja: „Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks” (Jāľa 7:46).

Runā laipni, jo Kristus klausās uz ikkatru tavu vārdu! Lai viss, ko tu saki, stāsta par līdzjūtību uz citiem cilvēkiem – tad tu atklāsi Kristus raksturu. Visa Kristus izturēšanās bija laipna un vienkārša. Mums, Viľa sekotājiem, jābūt Viľa dabas līdzdalībniekiem. Mums ik dienas jāmācās no Lielā Skolotāja, lai dvēseli apľemošā atmosfēra stāstītu par garīgo dzīvību. – Vēstule 158. 1908. g. 14. maijā, Edsonam Vaitam. [144]

15. maijs

Soli pa solim „Un viľa Kungs sacīja tam: Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps, tu esi bijis uzticīgs ar mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu.

Ieej sava Kunga priekā” Mateja 25:21.

Ak, cik daudzi gaida izdevības veikt lielus, pašuzupurīgus darbus, bet paiet garām ikdienas pienākumiem, ar kuriem Dievs tos pārbauda! Mazās lietas ir tās, kas attīsta un nosaka raksturu un garu. Šīs sīkās lietas nedrīkst atstāt novārtā, un tieši tās cilvēku sagatavo smagāku pārbaudījumu panešanai, kad viľam ar tiem būs jāsastopas…

Jūsu rakstura veidošanās darbs vēl nekādā ziľā nav pabeigts.

Katru dienu šajā celtnē tiek ielikts labs vai slikts ķieģelis. Jūs ceļat vai nu šķībi, vai arī precīzi un pareizi, lai veidotos skaists templis Dievam. Tāpēc nemeklējiet lielas izdevības un neatstājiet neizmantotas mazās iespējas darīt sīkus laipnības darbus. Jūs Kristus garu varat atklāt vārdos, balss tonī, sejas izteiksmē un skatā. Kurš atstāj novārtā šīs mazās iespējas un tomēr sev glaimo, ka esot gatavs darīt lielas, brīnišķas lietas Kungam, tam draud briesmas ciest pilnīgu neveiksmi.

Dzīvi neveido lieli upuri un apbrīnojami sasniegumi, bet gan mazās lietas. Kristieša pazīšanās zīme ir laipnība, mīlestība un pieklājība… Jums jāizkopj skaistās īpašības, kuras atklājās Jēzus raksturā… Mūsu savstarpējā satiksmē vienmēr atcerēsimies, ka citu cilvēku dzīvē ir nodaļas, kuras paliek aizzīmogotas mirstīgo acīm. Ir skumji atgadījumi, kas ierakstīti Debesu grāmatās, bet, kas svēti tiek sargāti no pētošiem skatiem. Tur reģistrētas ilgas un grūtas cīľas ar pārbaudošiem apstākļiem, kas radušies pašu

mājās, un kas dienu no dienas centušies laupīt drosmi, iznīcināt ticību un paļāvību, līdz vīrišķība šķietami ir pilnīgi sabrukusi.

Tomēr Jēzus zina visu, un Viľš neko neaizmirst. Tādi cilvēki laipnus vārdus un parādītu labvēlību uzľems kā eľģeļu smaidus.

Patiesa drauga stingrs, izpalīdzīgs rokasspiediens ir vērtīgāks par zeltu un sudrabu. Tas cilvēkam palīdz atgūt vīrišķību. – Vēstule 16. 1886. g. 15. maijā, diviem Senthelēnas sanatorijas ārstiem.

[145]

16. maijs

Pilnīga padošanās „Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus, bet cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani” Galatiešiem 2:20.

Dievs nepieľems neko mazāku kā pilnīgu padošanos. Debesīs nekad neieies svārstīgi, grēcīgi kristieši. Viľi tur nejutīsies laimīgi, jo viľi nemaz nepazīst augstos, svētos principus, kas valda karaliskās ģimenes locekļos. Īsts kristietis dvēseles logus tur atvērtus uz Debesīm. Viľš dzīvo sadraudzībā ar Kristu. Viľš grib saskaľoties ar Kristus gribu.

Kļūt arvien Kristum līdzīgākam ir viľa visaugstākā vēlēšanās…

Dedzīgi un nenogurstoši mums jācenšas sasniegt ideālu, ko Dievs mums nospraudis. Tas mums jādara nevis grēka izpirkšanai, bet kā vienīgais līdzeklis patiesas laimes aizsniegšanai. Vienīgais ceļš miera un prieka iegūšanai ir dzīva savienības nodibināšana ar To, Kurš atdeva Savu dzīvību par mums, Kurš mira, lai mēs varētu dzīvot, un Kas dzīvo, lai pievienotu Savu spēku to pūlēm, kas tiecas uzvarēt.

Svētums ir pastāvīga saskaľa ar Dievu. Vai mums nevajadzētu censties būt tādiem, kādus mūs tik ļoti vēlas redzēt Kristus – kristiešiem darbos un patiesībā, lai pasaule mūsu dzīvē var saskatīt patiesības glābjošā spēka atklāšanos? Šī pasaule ir mūsu sagatavošanās skola. Atrodoties šeit, mēs sastapsimies ar pārbaudījumiem un grūtībām. Ienaidnieks pastāvīgi centīsies mūs aizvilt no uzticības Dievam. Bet, kamēr mēs turēsimies pie Tā, Kas par mums atdeva pats Sevi, tikmēr mēs būsim drošībā.

Kristū bija ietverta visa pasaule. Viľš nomira pie krusta, lai iznīcinātu to, kam bija nāves vara, un lai atľemtu grēku ikkatrai ticīgai dvēselei. Viľš mūs aicina nodot sevi uz kalpošanas altāra, par dzīvu, pieľemamu upuri. Mums bez atlikuma jānododas Dievam ar visu, kas mums ir un kas mēs esam. Šajā zemākajā skolā virs zemes mums jāapgūst mācības, kas mūs sagatavos augstākai skolai, kur mūsu izglītība turpināsies Kristus personīgajā vadībā. Tur Viľš mums atvērs Sava Vārda nozīmi. Vai šajās nedaudzajās, vēl atlikušajās pārbaudes laika dienās, mēs nerīkosimies kā cilvēki, kas tiecas pēc dzīves Dieva valstī, pēc mūţīgas un svētas laimes? – „Review and Herald”, 1907. g. 16. maijā. [146]

17. maijs

Sirds svētums „Nē, šāda būs derība, ko Es slēgšu ar Israēla namu pēc šīm dienām”, saka Kungs, „Es iedēstīšu Savu bauslību viľos pašos, Es to rakstīšu viľu sirdīs, un Es būšu viľu Dievs, un tie būs Mana tauta” Jeremijas 31:33.

Ja Dieva bauslība ir ierakstīta sirdī, tā atklāsies šķīstā un svētā dzīvē. Dieva baušļi nav nedzīvi burti. Tie ir gars un dzīvība, kas Kristus gribai pakļauj iztēli un pat domas. Kura sirdī tie ir ierakstīti, tā tiks ļoti modri sargāta, jo no tās iziet dzīvība. Visi, kas mīl Jēzu un tur Viľa baušļus, centīsies izvairīties pat no tā, kas šķiet ļauns – ne tāpēc, ka viľi jūtas spiesti to darīt, bet tāpēc, ka tie atdarina šķīstu paraugu, un tiem derdzas viss, kas ir pretējs viľu sirdīs rakstītajiem likumiem. Viľi nejutīsies pašapmierināti, bet uzticēsies Dievam, Kurš vienīgais var viľus pasargāt no grēka un nešķīstības. Viľus apľems šķīsta atmosfēra, viľi nesamaitās ne savas, ne citu dvēseles. Tie priecāsies, rīkojoties taisnīgi, mīlot ţēlastību un pazemīgi staigājot sava Dieva priekšā. Ļaudīm, kas dzīvo šajās pēdējās dienās, draud briesmas palikt bez šķīstas reliģijas, bez sirds svētuma. Dieva atgriezošais spēks nav pārmainījis viľu raksturus. Viľi sakās ticam svētajai patiesībai tāpat, kā to darīja jūdu tauta, bet, šo patiesību neīstenojot dzīvē, tie paliek neziľā kā par Rakstiem, tā par Dieva spēku. Dieva likumu iespaids un spēks ir visapkārt ap viľiem, bet ne viľu dvēselēs, lai tās atjaunotu patiesā svētumā…

Dievs grib, lai Bībeles skolotājs savā raksturā un mājas dzīvē būtu paraugs tiem pamatlikumiem, kurus viľš māca saviem līdzcilvēkiem.

Lielāks iespaids ir pašam cilvēkam, bet ne tam, ko viľš saka.

Klusa, dievbijīga un mācībai atbilstoša dzīve ir iespaidīga vēstule, zināma un lasāma visiem cilvēkiem. Cilvēks var runāt un rakstīt kā eľģelis, bet viľa izturēšanās var atgādināt kritušo velnu… Pareizs raksturs nav kāds ārējs veidojums, vai kas virsū uzlikts, bet gan tāds, kas izstaro no iekšienes. Ja sirdī mājo laipnība, šķīstums un lēnprātība, pazemība un taisnīgums, tad tas atmirdzēs raksturā, un tādam raksturam ir liels spēks. – „Review and Herald”, 1887. g. 17. maijā. [147]

18. maijs

Uzticība Tēva ģimenei „Lai neceltos miesā šķelšanās, bet locekļi saticīgi gādātu cits par citu… Bet jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi” 1. Kor. 12:25-27.

Kristū mēs esam vienas Ģimenes locekļi. Dievs ir mūsu Tēvs, un Viľš sagaida, ka mēs parādīsim interesi par Viľa saimes

locekļiem… Kā viena vīna koka zari, mēs saľemam cerību no tā paša avota, un labprātīgā paklausībā kļūstam viens ar Kristu.

Ja viens Kristus saimes loceklis krīt kārdināšanā, citiem laipnā ieinteresētībā jārūpējas par to, cenšoties viľa kājas pagriezt no maldu takām un mantot viľu tīrai, svētai dzīvei. Šādu kalpošanu Dievs prasa no ikviena Savas draudzes locekļa (1. Kor. 12:1227).

Daţiem trūkst patiesu garīgu piedzīvojumu tāpēc, ka viľi uzľem gaismu un nesniedz to tālāk. Viľus bieţi pārsteidz kārdināšanas, kas nāk tik jaukā un patīkamā veidā, ka viľi tās neuzskata par viltīgā ienaidnieka krāpjošo darbu. Cik svarīgi, lai viľi iegūtu tiem nepieciešamos piedzīvojumus! Kunga ģimenes locekļiem jābūt gudriem un vērīgiem, darot visu iespējamo, lai glābtu savus vājos brāļus no sātana paslēptajiem tīkliem.

Tas ir iekšējās misijas darbs, kas tikpat daudz nāks par labu kā darba darītājiem, tā arī tiem, kuru labā minētais darbs tiek darīts. Mazākā lokā parādītā laipnā ieinteresētība, brāļiem un māsām teiktie līdzjūtīgie vārdi, sagatavos mūs darbam pie tiem ģimenes locekļiem, ar kuriem, ja mēs paliksim uzticīgi, mums būs kopā jādzīvo mūţīgos laikmetos.

Kristus saka: „Esi uzticīgs līdz nāvei, tad Es tev došu dzīvības vainagu” (Atkl. 2:10). Tāpēc tik uzmanīgi Kunga ģimenes locekļiem vajadzētu rūpēties par saviem brāļiem un māsām.

Kļūstiet par viľu draugiem! Ja viľi ir trūcīgi un tiem vajadzīgs uzturs un apģērbs, tad kalpojiet kā viľu laicīgās, tā garīgās vajadzībās. Tā jūs viľiem būsiet par divkāršu svētību…

Cik saudzīgi un iejūtīgi mums vajadzētu izturēties pret tiem, kas pūlas aizsniegt dzīvības vainagu! Kas iejūtīgi un mīloši būs palīdzējis kādai dvēselei viľas vajadzībās, citā reizē pats var nonākt apstākļos, kur būs vajadzīgi cerību pilni, līdzjūtīgi vārdi un iedrošinājums. – Manuskripts 63. 1898. g. 18. maijā, „Iekšējās misijas darbam”. [148]

19. maijs

Paklausība ir svētošanās „Un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus mūs ir mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smarţu” Efeziešiem 5:2.

Kā pilnīgs un labprātīgs upuris, Kristus nodevās par mums visā Savas dievības pilnībā un visā Savas nevainojamās cilvēcības krāšľumā, un ikkatram, kas nāk pie Viľa, Kristus jāpieľem tā, it kā viľš būtu vienīgais cilvēks, par kuru samaksāta šī maksa. Kā Ādamā visi mirst, tā Kristū visi tiks darīti dzīvi, jo paklausīgais uzmodīsies nemirstībai, bet pārkāpējs – nāvei, pārkāptā likuma soda izciešanai.

Paklausība Dieva likumiem ir svētošanās. Attiecībā uz šo dvēselē darāmo darbu, daudzi turas pie maldīgiem uzskatiem, tomēr Jēzus ir lūdzis, lai Viľa mācekļi tiktu svētīti caur patiesību, piebilzdams: „Tavs Vārds ir patiesība”. Svētošanās nav viena

acumirkļa, bet gan pastāvīgi progresējošs darbs, kas tāpat kā paklausība turpinās nepārtraukti. Kamēr vien sātans uzmāksies mums ar savām kārdināšanām, atkal un atkal tiks izcīnīta cīľa sevis uzvarēšanai; bet caur paklausību patiesība svētos dvēseli.

Kas izturēsies lojāli pret patiesību, tie, Kristus nopelnā uzvarēs visas rakstura vājības, kas tiem lika ietekmēties no jebkuriem mainīgās dzīves apstākļiem.

Daudzi uzskata, ka viľi nevar grēkot, jo ir svētoti, tomēr šāds uzskats ir maldinošs ļaunā valgs. Pastāvīgi draud briesmas krist grēkā, jo Kristus izteica brīdinājumu, lai mēs būtu modri un lūgtu, ka nekrītam kārdināšanā. Ja mēs apzināsimies savu vājumu, tad neuzticēsimies sev, bet izjutīsim vajadzību meklēt Jēzu, mūsu taisnību, kas ir arī mūsu spēka Avots. Mēs nāksim satriektā garā un grēku noţēlā, izmisīgi izjūtot savu bezgalīgo vājumu, un ik dienas radināsimies izlūgties sev Kristus asins nopelnu, lai kļūtu par traukiem, kurus var lietot Kungs. Pastāvīgi izjūtot savu atkarību no Dieva, mēs necīnīsimies pret patiesību, bet vienmēr tiksim darīti spējīgi nostāties par patiesību. Mums vajadzētu pieķerties Bībeles mācībām, nesekojot pasaules ieradumiem un tradīcijām, cilvēku vārdiem un darbiem. – „Signs of the Times” 1890. g. 19. maijā. [149]

20. maijs

Kristus brīnumdarbu kronis „Tad liels pulks jūdu dabūja zināt, ka Viľš ir tur, un atnāca nevien Jēzus dēļ, bet arī, lai Lācaru redzētu, ko Viľš bija uzmodinājis no mirušiem” Jāľa 12:9.

Mielasts Sīmaľa namā saveda kopā daudzus jūdus, jo viľi zināja, ka tur atradās Kristus. Viľi nāca ne tikai, lai redzētu Jēzu, bet arī Lācaru, ko Viľš bija uzmodinājis no mirušajiem.

Lācara uzmodināšana bija Kristus brīnumdarbu kronis. Jūdu tautai bija dots pēdējais pārbaudošais pierādījums. Lācars tika uzmodināts no nāves, lai nodotu liecību par Kristu.

Daudzi domāja, ka Lācars varēs pastāstīt kaut ko brīnišķīgu. Viľi jutās pārsteigti, ka viľš tiem neko nestāstīja. Lācaram nebija nekā, ko stāstīt. Inspirētie raksti šo lietu jau sen bija apgaismojuši: „Mirušie… vispār nezin vairāk nekā… laiks mīlēt un ienīst… viľiem jau sen pāri” (Salamans mācītājs 9:5-6).

Bet Lācars varēja nodot brīnišķīgu liecību par Kristus darbu. Viľš bija dzīvs dievišķā spēka liecinieks. Pārliecinoši un spēcīgi viľš paziľoja, ka Kristus ir Dieva Dēls, un jautāja ļaudīm, ko tie iegūs, Viľu nonāvējot.

Par Kristus dievību priesteriem bija doti visu pārspējoši pierādījumi. Tomēr savās sirdīs viľi nolēma pretoties visai gaismai un noslēdza sava prāta kambarus, lai tajos neiekļūtu neviens gaismas stars.

Kristum parādītais gods saniknoja rakstu mācītājus un farizejus.

Viľi apspriedās, kā nonāvēt arī Lācaru, jo viľa dēļ daudzi jūdi nogāja un ticēja Jēzum (Jāľa 12:11). Lācara liecība bija tik

skaidra un pārliecinoša, ka priesteri nevarēja to atspēkot… Tāpēc viľi plānoja nonāvēt Lācaru… Tie domāja Lācaru novākt slepeni, lai tad arī Kristus nāve kļūtu atklātībai mazāk zināma. Viľi sprieda, ka mērķis attaisnos līdzekļus, tomēr Nikodēmu un Jāzepu no Arimatijas savās apspriedēs viľi nedrīkstēja pielaist, jo tad tiktu atklāti viľu slepkavīgie nodomi.

Pret Lācaru viľi nevarēja izvirzīt nekādu apsūdzību, un tomēr, lai nevajadzētu pieľemt nenoliedzamo pierādījumu, tie plānoja viľa nāvi. Tā rīkosies cilvēki, ja tie atšķirsies no Dieva. Ja virsvaldību pār prātu gūst neticība, tad sirds nocietinās un nekāds spēks vairs nevar to darīt iejūtīgāku. – Manuskripts 47. 1897. g. 20. maijā, „Jūdass”. [150]

21. maijs

Vienotība ar Kristu „Lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina Kunga Vārdu…

Ja tad nu kāds ir šķīstījies no tādām lietām, tad viľš būs trauks godam, svēts, derīgs Kungam, sataisīts ikkatram labam darbam” 2. Timotejam 2:19-21.

Vienotība ar Kristu atkarīga no Svētā Gara atjaunotā prāta. Tādā veidā, saľemdami no Kristus grēku piedošanu, mēs tiekam stiprināti dzīvot jaunu dzīvi. Kam ir šī ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli, tas ir tīrīts trauks, svētots, un Kungs to kā derīgu var izlietot. Paša „es” tad ir miris…

Visa nevienprātība, visas savtīgās domas, vārdi un darbi ir augļi, kas rodas, kad cilvēkā darbojas nesvēts gars. Šī gara iespaidā tiek izteikti vārdi, kas nenorāda uz Pestītāju. Tādā cilvēkā nemājo Kristus, godības cerība. Kas tā dzīvo, tie ir grēcinieki, kaut viľi var nomaskēties par svētiem…

Kas pieľēmuši Kristu, tie ir lēnprātīgi un no sirds pazemīgi.

Kristus viľu sirdīs atver dzīvības ūdens avotu, kas verd mūţīgai dzīvībai, atspirdzinot citu cilvēku dvēseles. Dieva ţēlastība šķīsta to cilvēku dzīvi, kas ēd dzīvības maizi un dzer pestīšanas ūdeni…

Lai visi pētī Dieva Vārdu! Lai neviens nenosloga savu dvēseli ar tik daudz nastām, ka vairs nespēj pētīt Kristus dotās dārgās patiesības!…

Dieva Vārds nav saprasts pat pa pusei. Ja ikkatrs izsauktu gavēni savai dvēselei, lai ar sirsnīgām lūgšanām pētītu Dieva Vārdu, un lasītu tikai tās grāmatas, kas viľam palīdzētu skaidrāk izprast Dieva Vārdu, tad Dieva ļaudis garīgi būtu daudz veselāki un stiprāki, un tiem būtu daudz vairāk garīgu zināšanu un saprašanas, nekā viľiem ir tagad. Mums jāmeklē Dievs, lai Viľš kļūtu mūsu dvēselēm ļoti dārgs. Mums Viľš jātur pie sevis kā vienmēr paliekošs viesis un līdzgaitnieks, nekad nešķiroties no Viľa. Katrai dvēselei dota priekštiesība būt vienotai ar Kristu Dievā. Bet, lai mēs tādi būtu, mums jābūt lēnprātīgiem un pazemīgiem, mācību pieľemošiem un paklausīgiem. Vai mums nevajag būt to skaitā, kas ar nopietnām, sirsnīgām lūgšanām un

uzticīgu dzīvi apľēmušies iegūt ticību, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli? – Vēstule 75. 1900. g. 21. maijā, Vispasaules savienības priekšniekam vec. sl. G.A. Irvinam. [151]

22. maijs

Šķīstīšanas process „Jo tāpēc, ka Viľš pats kārdināts un cietis, Viľš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti” Ebrejiem 2:18.

Es atmodos pulksten divpadsmitos, lai uzrakstītu man dotos norādījumus…

Tika teikti vārdi: „Es esmu pasaules gaisma. Iededziniet savās dvēselēs gaismu no cilvēcīgo darba rīku gudrības, un jūsu gaisma izdzisīs tumsā! Meklējiet Manu gudrību un jūs vadīs nemaldīgs padoms! Ikvienam Dieva bērnam dota priekštiesība saľemt šādu vadību! Lūdziet, un jūs saľemsiet; bet lūdziet ticībā!. Lūdziet pēc tā, kas saskan ar Dieva Vārdu! Ticiet un jūs saľemsiet!”

Kristus ir mūsu spēka Avots. Pētīsim Viľa mācības! Nododot Savu vienpiedzimušo Dēlu dzīvei mūsu pasaulē un pakļaujot Viľu kārdināšanām, lai Viľš varētu pamācīt mūs, kā tās pārvarēt, Tēvs pilnībā ir gādājis, lai ienaidnieks mūs nesagūstītu.

Stājoties pretī kritušajam ienaidniekam, Kristus uzvarēja cilvēces labā. Viľš visās lietās ir kārdināts līdzīgi mums, bet Dieva spēkā Viľš pretojās kārdināšanām, lai varētu palīdzēt mums, kad mēs tiekam kārdināti.

Kļūstot par Viľa dievišķās dabas dalībniekiem, mums jāmācās atšķirt sātana kārdināšanas, un Dieva ţēlastības spēkā jāuzvar samaitātība, kas ir pasaulē caur iekāri. Cilvēks, kas bijis grēcīgs, caur Kristus nopelnu var tikt izdaiļots un šķīstīts, un var stāvēt līdzcilvēku priekšā kā Dieva līdzstrādnieks. Nopietniem Dieva meklētājiem noteikti tiks piešķirta dievišķā daba, noteikti tiks dāvāta Kristus līdzjūtība.

Lai dvēseles nomaldinātu, sātans pielieto visas savas izdomas spējas. Ko tad lai mēs darām? Ticēsim, ka Kungs ir labprātīgs celties un palīdzēt vājajam!

Vislielāko spēku jūs iegūsiet, domājot un runājot par garīgām lietām. Lai tavā dzīvē atklājas Dieva Vārda svētojošais iespaids!

Lai šis spēks izsmalcina un cēliena dvēseli! Kungs vēlas, lai Viľam kalpojošie ļaudis staigātu pazemīgi Viľa priekšā. „Ľemiet uz sevis Manu jūgu, mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams, un Mana nasta viegla” (Mat. 11:29-30). – Vēstule 166. 1908. g. 22. maijs, „Review and Herald” redaktoram V.V. Preskotam. [152]

23. maijs

Mūsu mantojuma nodrošināšana

„Tā Sodoma, Gomora un apkārtējās pilsētas, kuras tām līdzīgi padevās netiklībai un nomaldījās pretdabīgajās miesas kārībās, ir noliktas par atbaidošu piemēru mūţīgā uguns soda izciešanai” Jūdas vēstule 7. pants.

Mūsu pasaules pilsētu izredzes tiešām ir drūmas. Dievs atrauj Savu Garu no šīm bezdievīgajām pilsētām, kas kļūst līdzīgas pirmsplūdu pasaules pilsētām, un kā Sodoma un Gomora. Šo pilsētu iedzīvotāji ir vispusīgi pārbaudīti. Mēs esam aizsnieguši laiku, kad Dievs sāks sodīt šos pārdrošos netaisnības darītājus, kas atsakās turēt Viľa baušļus un ľemt vērā Viľa brīdinājuma vēstis. Viľš, ilgi panesot ļaundarus, ikkatram piešķir izdevību meklēt Viľu un pazemot savas sirdis Viľa priekšā.

Visiem sniegtas iespējas nākt pie Kristus un tikt atgrieztiem, lai Viľš tos var dziedināt. Tomēr pienāks laiks, kad ţēlastība vairs netiks piedāvāta. Dārgie nami – arhitektūras mākslas brīnumi – tiks iznīcināti bez vismazākās vilcināšanās, kad Kungs redzēs, ka to īpašnieki pārkāpuši piedošanas robeţu. Ugunsgrēkā iznīcinātas lieliskās celtnes, kuras uzskatīja par ugunsdrošām, labi ainos, kā īsā laikā var aiziet bojā visa šīs zemes arhitektūra…

Mateja 24. nodaļa sniedz vispārējas norādes par to, kas nāks pār šo pasauli. Mēs dzīvojam pēdējo dienu briesmu vidū.

Jābrīdina ļaudis, kas iet bojā savos grēkos. Kungs ikvienu, kam Viľš uzticējis līdzekļu talantu (podu), aicina rīkoties kā Viľa palīdzošajai rokai, dodot naudu Viľa darba virzīšanai uz priekšu.

Mūsu nauda ir Kunga īpašums, kas mums tikai aizlienēta, un kas jāiegulda pēdējās ţēlastības vēsts pasniegšanā pasaulei…

Tas, kurš raugās uz laicīgām vajadzībām kā uz savu galveno lietu, kas izlieto savu dzīvi, cenšoties iegūt pasaulīgo mantu, tas tiešām atdod savas spējas noţēlojamam pasākumam. Pārāk vēlu tas ieraudzīs, ka viss, kam viľš uzticējies, sagrūs pīšļos. Tikai aizliedzot sevi, tikai upurējot laicīgās bagātības, ir iegūstamas mūţīgās vērtības. Debesu Valstībā kristietis var ieiet tikai caur daudz bēdām. Viľam pastāvīgi jāizcīna labā cīľa, nenoliekot savus ieročus, līdz Kristus viľam liks iet dusēt. Tikai visu atdodot Kristum var nodrošināt mantojumu, kas pastāvēs visā mūţībā. – Vēstule 90. 1902. g. 23. maijā, kādam draudzes ierindas loceklim Dţonsonam. [153]

24. maijs

Degsme par patiesību „Kungs būs tas, kurš ies tev pa priekšu, un Viľš būs ar tevi. Viľš tevi neatstās, nedz tevi pametīs, nebīsties un nebaiļojies” 5.

Mozus 31:8.

Nekas šajā pasaulē, nekādi laicīgi labumi vai prieki, nevar ieľemt Dieva klātbūtnes un Viľa labvēlības vietu. Ja Viľš nav mūsu Draugs un mūsu daļa, tad mēs tiešām esam vientuļi.

Mums var būt daudz citu draugu, bet tie nekad nevar būt tas, kas mums ir Kristus.

Kurš vēlas atrast piedošanu pagātnes grēkiem, tiem jānāk pie Kristus tieši tādiem, kādi viľi ir, un jāsaka: „Kungs, kaut gan es esmu dārgi atpirkts un piederu Tev, tomēr pagājušā laikā esmu atteicies sevi Tev nodot. Tagad es atzīstu, ka nepiederu pats sev, ka nevaru ar sevi rīkoties, kā man pašam tas patiktu.

Pieľem mani, kāds es esmu, noţēlojams, grēcīgs radījums, un tīri, šķīsti mani no visiem maniem grēkiem, uzľemdamies manus grēkus! Tīri un šķīsti mani, Kungs, no visiem maniem grēkiem, uzľemdams manus grēkus pats uz Sevis. Es to neesmu pelnījis, bet vienīgi Tu vari mani glābt. Atľem man grēkus un piešķir Savu taisnību! Es vairs nevienu dienu nevēlos dzīvot grēkā. Dāvā man Tavu taisnību un pasargā mani no visu Tavu svēto likumu pārkāpšanas!”

Neierobeţo Israēla Svēto! Ilgojies pēc lielākas Viľa mīlestības atklāsmes, lai tu varētu mantot citus Viľa laipnības atzīšanai!…

Kungs devis ķīlā Savu brīnišķīgo pilnību, ka tie, kas, atzīstot savus grēkus, Viľu meklēs ar pazemīgām sirdīm, tie Viľu atradīs, un Viľš tiem būs dārgs. Bet, kas atteiksies paklausīt, baidīdamies izsaukt laicīgo draugu nepatiku, tie nevar būt draugi Dievam. Paklausi, paklausi, Kristus dēļ un pats savas dvēseles dēļ! Paklausi tam, ko tava sirdsapziľa atzīst par patiesību!

Pieľem Kristus ţēlastību un Viľa taisnību! Dievs mīļi tevi aicina: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ľemiet uz sevi Manu jūgu, mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta ir viegla” (Mat. 11:28-30). Ja tu atraidīsi aicinājumu atgriezties brīvībā no grēka, tad Dieva lielā diena tevi pārsteigs Viľa likumu pārkāpšanā, nepaklausīgu, neaizsargātu un bezcerīgu. Viľš tad nevarēs tev ierādīt vietu Savā valstībā. Lai Dievs tev palīdz nākt tagad, tā ir mana lūgšana. – Vēstule 80.

1900. g. 24. maijā, kādam draudzes loceklim Austrālijā. [154]

25. maijs

Apsēdies Viņa paēnā „Viľš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaľģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu” Efeziešiem 4:11-12.

Kungs nevienu no mums nav darījis spējīgu nest darba nastas vienam pašam. Viľš savienojis kopā daţādi domājošus cilvēkus, lai tie savstarpēji varētu apspriesties un viens otram palīdzēt. Tā viena cilvēka trūkumi piedzīvojumos un spējās, tiek aizpildīti ar cita piedzīvojumiem un spējām. Mums vajadzētu rūpīgi izpētīt norādījumus, kas doti korintiešiem un efeziešiem attiecībā uz atsevišķiem cilvēkiem kā Kristus miesas locekļiem.

Tavā darbā, Edson, tev jāľem vērā, ka ikvienam strādniekam jāatbalsta citi strādnieki, kas saistīti ar Dieva lietu. Tev jāatceras, ka citiem, tāpat kā tev, ir kāds darbs, kas viľiem

jāpadara sakarā ar šo lietu. Tu nedrīksti noslēgties pret padomiem…

Mēs esam saistīti kalpošanā, saistīti Dieva lietā, un mums katram atsevišķi jāsaprot, ka mēs esam daļa no viena liela veselā. Mums jāmeklē gudrība no Dieva, mācoties izprast modra un nogaidoša gara nozīmi, un jāiet pie Pestītāja, kad jūtamies noguruši un nospiesti. Uzticies Dievam, un ne tikai cilvēcīgajam spriedumam vien!

Tev jāmācās atteikties no savas gribas un saviem ceļiem, un pieľemt gaismu no tiem, kurus Dievs darījis par savām palīdzošām rokām, ko Viľš nozīmējis, lai sniegtu tev palīdzību.

Ej pie Kristus pēc atvieglojuma. Pieķeries Viľam. Paliec pie Viľa pietiekoši ilgi, lai tava griba pakļautos Viľa gribai. Daudzi lūgšanā ir pārāk steidzīgi. Ātriem soļiem tie iziet cauri Kristus mīlošās klātbūtnes paēnai, paliekot svētajā vietā varbūt tikai daţus mirkļus, nesagaidot vajadzīgo padomu. Viľiem nav laika apstāties, nav laika uzkavēties pie dievišķā Skolotāja. Ar savām nastām tie atgrieţas darbā.

Piesaisti savas domas Pestītājam. Atstāj pasaules steigu un apsēsties Kristus paēnā. Tas tev jādara, lai saľemtu bagātīgas svētības, ar kurām Viľš gaida, lai tās tev dāvātu. Atdod savas domas augstām un svētām lietām. Un tad ikdienas pūļu un cīľu troksnī tavi spēki atkal atjaunosies. – Vēstule 80. 1902. g. 25. maijā, Edsonam Vaitam, kurš strādāja dienvidu štatos starp melnādainajiem. [155]

26. maijs

Priekštiesību pieprasīšana „Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod” Mateja 7:13-14.

Dariet, ko jūs variet, un ceļš pavērsies jūsu priekšā! Katram mirklim ir zelta vērtība. Ārpus Kristus esošās dvēseles jāpārliecina satvert evaľģēlija cerību…

Mums nav jādzīvo šai pasaulē, lai izpatiktu pašiem sev. Katru dienu mums jāveic nopietns un smags darbs. Ticībā mēs raugāmies uz lietām, kas nav redzamas, un tā rīkojoties mēs no redzes loka pazaudējam ceļā esošās grūtības un pārbaudījumus.

Debesis ir mūsu mājas. Mēs nedrīkstam riskēt ar cerību, kuru mēs tik ilgi esam lolojuši – redzēt Jēzu, kāds Viľš ir, un tikt pārveidotiem Viľa līdzībā. Mēs ceram, ka jūs spersiet soļus piesardzīgi. Dzīvojiet ticības un lūgšanas dzīvi, un iegūstiet nevīstošo godības vainagu!

Nevienam no mums nav cita izglābšanās ceļa, kā tikai tas, ko mums sagatavojis mūsu Glābējs. Viľš savā zemes dzīvē praktiski parādīja pašaizliedzības un pašuzupurēšanās priekšzīmi, un tādus Viľš vēlas redzēt arī mūs. „es esmu no Debesīm nācis”, sacīja Kristus, „lai darītu nevis to, ko Es gribu,

bet ko grib Tas, Kurš mani sūtījis” (Jāľa 6:38).

Mēs nevaram būt kristieši, ja dzīvojam, izpatīkot paši sev. Ja sekojam Kungam, tad mums jāiet cauri šaurajiem pašaizliedzības vārtiem. Daudziem, kas sevi uzskata par dievbijīgiem, šī taisnā pašaizliegšanās taka ir par šauru. Viľi vēlas ērtāku taku un kāpj uz kāda cita ceļa. Viľi atsakās no Glābēja ietajām pēdām. Visus šādus ļaudis Kristus nosauc par zagļiem un laupītājiem. Viľi piesavinās kristieša vārdu, kurš tiem nepienākas, jo savā dzīvē viľi neatdarina Kristus dzīvi. Viľi prasa priekštiesības, kuras pieder Dieva bērniem, lai gan tie neviens nav Viľa īpašums. Virs zemes viľi dzīvo savtīgu dzīvi un neko nedara patiesības un dvēseļu glābšanas labā, ko tiem vajadzētu darīt. Tiešām jāskumst par šiem sevi apmānošajiem cilvēkiem. Viľi nekad neredzēs Debesis, jo nav labprātīgi dalīties kaunā un negodā, ko viľu dēļ izcieta Kristus.

Mīļie bērni, ieslēdziet Kristu savās sirdīs, un jūs iemīlēsiet visus, kuru dēļ Viľš mira, un darīsiet visu iespējamo viľu glābšanai! – Vēstule 30. 1874. g. 26. maijā, viľas bērniem. [156]

27. maijs

Priecājieties iekš Kunga „Jo mēs dzīvojam ticībā, nevis skatīšanā” 2. Korintiešiem 5:7. Šorīt galva man ir neskaidra. Migla un mākoľi nomāc manu prātu, tomēr ienaidnieka iečukstējumiem neuzticēties Kungam, es nepievērsīšu vērību. Tagad pienākusi mana reize cīnīties labajā ticības cīľā. Šis ir tieši tāds gadījums, kad vajadzīga stipra ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli. Tagad es vēl dedzīgāk meklēju Kungu.

1. Laiku 28:9 sniegta Dāvida pavēle Salamanam…

Kunga pravietis sniedza vēsti Asam: „Kungs ir ar jums, kamēr jūs esat ar Viľu, un ja vien jūs Viľu meklēsiet, tad Viľu atradīsiet, bet ja jūs Viľu atmetīsiet, tad Viľš arī jūs atmetīs” (2.

Laiku 15:2, salīdzini ar Jer. 29:11-13). Mana sirds plūst pāri ticībā. Ticība nav jūtas, ticība nav skatīšanās. „Ticība ir cerējamo lietu būtība, pierādījums neredzamām lietām” (Ebr. 11:1, angļu tulk.).

Pulksten trijos pēcpusdienā es runāju Rehabiešu zālē (Rehabite’s hall) par Filipiešiem 4:4-7 „priecājieties iekš tā Kunga vienmēr, es vēlreiz saku, priecājieties! Jūsu lēnība lai kļūst zināma visiem cilvēkiem, Kungs ir tuvu. Nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū”. Es ticu, ka šis apsolījums dots man, un es to pieľemu personīgi sev.

Apsolījumam pašam par sevi nav nekādas vērtības, ja es pilnīgi neticu, ka Viľš, kurš devis šo apsolījumu, pārpārim spēj to piepildīt, un ka Viľam ir bezgalīgs spēks izdarīt visu, ko Viľš saka.

Vēsts, kuru Kungs man deva, ir ticības vēsts. Mēs ne ar ko

nevaram Dievu vairāk apkaunot, kā neuzticoties Viľa Vārdam.

Uz jūtām nemaz nevar paļauties. Reliģija, ko baro un uztur dzīvu jūtu saviļľojumi, ir bezvērtīga. Dieva Vārds ir tas pamats, uz kura droši var balstīties mūsu cerība; un tieši uzticībā Dieva Vārdam mēs tiekam stiprināti, nopamatoti un piekalti Mūţīgajai Klintij. Tad būs paklausīta Pāvila lūgšana: „Tāpēc arī mēs kopš tās dienas, kad esam par to dzirdējuši, pastāvīgi piesaucam Dievu savās lūgšanās, lai jūs, bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziľu, visā pilnībā izprastu Viľa gribu. Tad jūsu dzīve būs mūsu Kunga cienīga un Viľam viscaur patīkama, un jūs nesīsiet augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugsiet Dieva atziľā” (Kol. 1:10-11). – Manuskripts 80.

1893. g. 27. maijā, dienasgrāmata. [157]

28. maijs

Iemājojošais Kristus „Kas teicas esot gaismā un ienīst savu brāli, ir vēl aizvien tumsībā. Kas mīl savu brāli, paliek gaismā, un viľš neklups” 1.

Jāľa 2:9-10.

Pagājušā naktī es sapľoju, ka uz reliģisku sapulci bija atnācis neliels ļauţu pulciľš. Tur bija viens, kas ienācis apsēdās tumšā stūrī, kur viľš nepievērsa citu uzmanību. Nevaldīja gara brīvība.

Kunga Gars bija saistīts. Draudzes vecākais izteica daţas piezīmes. Likās, ka viľš kādu gribēja sāpināt. Svešinieka sejā es ieraudzīju skumjas. Kļuva redzams, ka to sirdīs, kas teicās ticam patiesībai, nebija Jēzus mīlestības, un kā neizbēgams rezultāts, sanāksmei bija Kristus Gara trūkums, un ļoti trūka, kā domās, tā izjūtās, mīlestības uz Dievu un vienam uz otru. Sapulce neatspirdzināja nevienu tās dalībnieku.

Kad sapulce tuvojās noslēgumam, svešinieks piecēlās un skumju pilnā, asaru apslāpētā balsī sacīja, ka viľu pašu dvēselēs un viľu dzīvē ir ļoti liela vajadzība pēc Jēzus mīlestības, kas lielā mērā valda ikkatrā sirdī, kurā iemājo Kristus. Ikkatra Dieva Gara atjaunota sirds mīlēs ne tikai Dievu, bet arī savu brāli, un, ja šis brālis kļūdās, ja viľš ir nomaldījies, tad ar to jārīkojas kā paredzēts evaľģēlijā. Ikkatrs solis jāsper saskaľā ar Dieva Vārda dotajiem norādījumiem. Viľš teica: „Jūs, kas esat garīgi, atgrieziet tādu uz pareiza ceļa ar lēnprātīgu garu, un lūkojies pats uz sevi, ka arī tu nekrīti kārdināšanā” (Gal. 6:1). Vai neatceraties Kristus lūgšanu, īsi pirms mācekļu atstāšanas, lai uzsāktu Savu mokpilno, izmisīgo cīľu Ģetzemānes dārzā pirms Viľa nodošanas, mocīšanas un krustā sišanas? (Skat. Jāľa 17:15-23).

Esiet uzmanīgi savā izturēšanās veidā pret asinīm atpirkto Kristus īpašumu! Vajadzēs skaidri un uzticīgi norāt ļaunos darbus, tomēr tam, kas uzľemas šo pienākumu, jāapzinās, vai ļaunie darbi viľu pašu nav šķīruši no Kristus. Tam pašam jābūt garīgam, un attiecīgais cilvēks jāatgrieţ lēnprātīgā garā…

Kristus Gars un raksturs atklājas Dieva izredzēto ikdienas

sarunās, viľu lēnprātībā un bezvainīgā uzvedībā. Un, kurus vada Dieva Gars, tie ir Dieva bērni. – Manuskripts 32. 1887. g. 28. maijā, dienasgrāmata „Vācijas apmeklējums”. [158]

29. maijs

Mūsu lietas cienīšana „Tādiem, kas ticības noslēpumu glabā skaidrā sirdsapziľā” 1.

Timotejam 3:9. Šorīt es slavēju Kungu par man dāvāto mieru. Man ir pilnīgs miers iekš Kunga. Es uzticos Viľa mīlestībai. Kāpēc lai mēs nedusētu Dieva mīlestībā, Viľa Vārda apgalvojumos? Ko Jēzus māca? „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ľemiet uz sevi Manu jūgu un mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla” (Mat. 11:28-30). Tad iesim, mēs, kas ticam Jēzū Kristū, nekavēsimies ne mirkli, nu iesim!

Kas stipri turas pie sevis, it kā baidīdamies, ka, neskatoties uz Jēzus līdzšinējo rīcību, Viľš tomēr nedomā tā, kā saka, tie visi ļoti apvaino Dievu. Vai neejot pie Jēzus, mēs ar savu rīcību nesakām: „Es neticu, ka Kungs Jēzus tā arī domā”? Pret saviem cilvēcīgajiem draugiem jūs neesat tik apšauboši un neuzticīgi. Ja viľi ir godājami un, ja viľi jums ko apsolījuši, jūs nesakāt: „Es neticu, es nevaru ticēt nevienam tavam solījumam. Man tas ir nepatīkami, tomēr es nespēju ticēt taviem vārdiem”.

Tiešām, ar savu rīcību jūs visu to sakāt Dievam… Nākot pie Viľa, jūs vienmēr esat atraduši mieru, tomēr jūs gribat šaubīties, raudzīties paši uz sevi un nopūsties par sevi. Bet tagad nedariet vairs tā. Nometiet jūgu, ko jūs paši esat pagatavojuši savam kaklam, un kas tik briesmīgi jūs moka, un uzľemiet Kristus jūgu, par kuru Viľš saka, ka tas ir patīkams, un Viľa nastu, kuru Viľš priekš jums sauc par vieglu!…

Svētais Gars ir Iepriecinātājs, jūsu Iepriecinātājs. Vai Svētais Gars Savu darba daļu nav padarījis? Ja tas tā nebūtu, tad jūs nevarētu vainot. Tomēr apsolījums ir drošs un paliekošs. Ja jūs neticat Dievam, jūs Dievu darāt par meli un rādāt, ka jūs nevarat uzticēties Svētā Gara darbam, kas vienmēr gatavs palīdzēt jūsu nespēkam… Viľš pastāvīgi gaida pie jūsu durvīm, vienmēr klaudzina, lai Jūs Viľu ielaistu. Ļaujiet Viľam ienākt!

Jums tikai jānoliek sava griba Kunga pusē. Jums vajadzīgs šis apsolījums, un tas ir bezgalīgais Spēks, kas stāv aiz šī apsolījuma, kuram jūs varat pilnīgi uzticēties. Sakiet tam: „Es piederu tam Kungam. Es ticu.” Izmetiet no dvēseles visas šaubas! Ticiet Dievam. Viľš jūs mīl! Nekad, nekad neatļaujieties šaubīties vai neuzticēties Viľam! – Manuskripts 80. 1893. g. 29. maijā, dienasgrāmata. [159]

30. maijs

Bez traipa „Tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viľas labā;…Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas” Efeziešiem 5:25-27.

Mēs saucamies kristieši. Dzīvosim atbilstoši šim vārdam! Būt kristietim nozīmē būt līdzīgam Kristum. Tas nozīmē sekot Kristum pašaizliedzībā, augsti pacelt Viľa mīlestības karogu un pagodināt Viľu ar nesavtīgiem vārdiem un darbiem. Īsta kristieša dzīvē nav nekā no paša „es” – tas ir miris. Nekādas savtības nebija Kristus dzīvē, dzīvojot šeit virs zemes. Ietērpies mūsu dabā, Viľš dzīvoja dzīvi, pilnīgi veltītu citu labumam…

Kristus sekotājiem jābūt vārdos un darbos šķīstiem un patiesiem. Šajā pasaulē – netaisnības un samaitātības pasaulē – kristiešiem jāatklāj Kristus īpašības. Visam, ko viľi saka vai dara, jābūt brīvam no savtības. Kristus vēlas viľus stādīt Tēva priekšā „bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, šķīstus Viľa ţēlastībā un darītus Viľam līdzīgus.

Savā lielajā mīlestībā Kristus nodevās par mums. Viľš atdeva Sevi, lai varētu apmierināt cīnošās dvēseles vajadzības. Mums Viľam jāpadodas. Ja šī padošanās ir pilnīga, Kristus var pabeigt darbu, ko Viľš iesāka ar Sevis nodošanu. Tad Viľš mūsos var izdarīt pilnīgu atjaunošanas darbu.

Kristus atdeva Sevi cilvēces glābšanai, lai visi, kas tic Viľam, iegūtu mūţīgo dzīvību. Kas pareizi novērtē šo lielo upuri, tie saľems no Pestītāja visdārgāko no visām dāvanām – skaidru sirdi. Viľi iegūs piedzīvojumus, kas vērtīgāki par zeltu, sudrabu un dārgakmeľiem. Viľu dzīve rit Debesīs kopā ar Kristu, un savienībā ar Viľu tie bauda prieku un mieru, ko vienīgi Viľš var dot. Tie Viľu mīl no visas savas sirds, prāta, dvēseles un spēka, atzīdami, ka tie ir Viľa asinīm atpirktais mantojums. Viľu garīgo skatu neaptumšo pasaulīgā gudrība vai pasaules mērķi. Tie ir viens ar Kristu, kā Viľš ir viens ar Tēvu.

Vai jūs domājat, ka Kristus nevērtēs tos, kas pilnīgi dzīvos Viľam? Vai jūs domājat, ka Viľš nenāks pie tiem, kas, līdzīgi mīļotam Jānim, Viľa dēļ nonāks grūtībās un smagos pārbaudījumos? Viľš atrod Savus uzticīgos un uztur sakarus ar tiem, iedrošina un stiprina tos. – „Review and Herald”, 1907. g.

30. maijā. [160]

31. maijs

Mūsu sargeņģelis „Tiešām, Tu, ak Kungs, esi mans patvērums. Visaugstāko tu esi izraudzījis sev par aizsargu. Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij. Jo Viľš sūtīs tev Savus eľģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos” Psalmi 91:9-11.

Eľģeļiem uzdots rūpēties par ikkatru ģimeni. Ikvienu cilvēku uzmana kāds svēts eľģelis. Šie eľģeļi nav redzami, tomēr

reizēm viľi liek Savai gaismai iemirdzēties tik skaidri, ka viľu esamību var atskārst. Es ticu, ka tā tas bija tavas atklāsmes gadījumā. Šī parādīšana tev māca, ka Kungs tevi mīl un Viľa eľģeļi tevi sargā. Tevi uztur Dieva spēks.

Vēl notiks daudzas līdzīga rakstura lietas. Šī gaismas atklāsme, kā tu to sauc, paskubināja tevi rīkoties pareizi. Uz īsu brīdi tu esi redzējis Debesu gaismu. Lai tas tevi stipri iedrošina un dara tevi pateicīgu! Mums visiem vienmēr vajadzētu pateikties par to, ka mūs no mirkļa uz mirkli uzmana Debesu eľģeļi. Ļoti daudzi priecātos un būtu pateicīgi, ja būtu redzējuši gaismu, ko tu redzēji.

Kad tu pētī Rakstus, cenzdamies dzīvot un rīkoties taisni, eľģeļi, kas vienmēr tevi pavada, ļoti priecājas. Debesu eľģeļi uzkrītošā veidā nāk pie cilvēkiem, kuri atsaucas uz patiesības pierādījumiem un cenšas tiem paklausīt. Ja šie eľģeļi vienmēr nav redzami, tev jāatceras, ka viľi tomēr ir pie tevis, vienīgi tavas miesīgās acis nav stiprinātas ieraudzīt šo gaismu…

Ar mums ir liela nelaime – ka mēs neľemam laiku pārdomām, ka mūsu tuvumā atrodas Debesu būtnes, lai atbalstītu mūs ikkatrā tieksmē rīkoties pareizi. Debesu gaisma tev ir pienākusi ļoti tuvu. Tev dots pierādījums, ka Kungs tevi mīl un rūpējas par tevi. Tu te vari smelt drosmi un just spēka un ţēlastības pieplūdumu, lai darītu tik daudz laba, cik vien tu to spēji…

Pateicība Kungam, tava sirds tika atspirdzināta – jo tev bija priekštiesība ieraudzīt daţus šo Debesu vēstnešu gaismas starus. Tev ļauts redzēt, cik daudz tu vari darīt, lai palīdzētu savai mātei un citiem ģimenes locekļiem. Kristietis ir tas, kurš ik dienas mācās no Kristus, pildot mazos dzīves pienākumus un nesot citu nastas. Tā tu būsi vienota ar Kristu. – Vēstule 82.

1900. g. 31. maijā, jaunai draudzes loceklei Austrālijā Elsijai Etkinsai (Elsie Atkins). [161]

JŪNIJS 1. jūnijs

Īsts kristietis „Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielākās lietās ir uzticams, un kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns” Lūkas 16:10. Īsts kristietis ir Kristus kalps. Viľa darbam, kuru tas dara Kristum, jātiek padarītam rūpīgi un labi. Nekas nedrīkst novērst viľa prātu no darba. Vajadzīgo uzmanību var pievērst arī citām lietām, tomēr tām jāpakļaujas galvenajam, jo kalpošana Kristum prasa visu cilvēku – sirdi, prātu, dvēseli un spēku. Kungs dalītu sirdi nepieľems. Viľš sagaida, ka mēs darīsim vislabāko, ko spējam. Un nekas nav mazsvarīgs Viľa acīs, kas ir padarīts uzticīgi…

No ikkatra cilvēka tiek prasīts, lai viľš darītu Dieva nozīmēto darbu. Mums labprāt jāveic mazie pienākumi, jādara, kas

darāms – ko kādam vajadzēs padarīt, izmantojot mazās izdevības. Ja tās ir mūsu vienīgās izdevības, mums tomēr jāstrādā uzticīgi. Kas pazaudē stundas, dienas un nedēļas, tāpēc ka nav labprātīgs darīt pie rokas esošo darbu, lai cik vienkāršs tas būtu, tam būs jāatbild Dieva priekšā par izšķiesto laiku. Ja tas domā, ka var atļauties neko nedarīt, tāpēc, ka nevar saľemt vēlamo atalgojumu, lai viľš apstājas un padomā, ka šī diena, šī viena diena pieder Kungam. Viľš ir Kunga kalps. Viľš nedrīkst izšķiest Kunga laiku. Lai viľš domā tā: es izmantošu laiku, lai kaut ko padarītu, un nopelnīto algu es atdošu Dieva darba atbalstīšanai. Tad mani nepieskaitīs pie nekā nedarītājiem.

Ja cilvēks pāri visam citam mīl Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu, tad viľš nejautās, vai šis darbs viľam ienesīs daudz vai maz. Viľš veiks šo darbu un samierināsies ar piedāvāto algu.

Viľš ar savu priekšzīmi nemācīs citus atteikties no darba, tāpēc ka alga nav tik liela, kādai, pēc viľa domām, tai vajadzētu būt.

Kungs sprieţ par cilvēka raksturu, ľemot vērā motīvus, pēc kuriem tas vadās savā rīcībā ar līdzcilvēkiem. Ja parastās darba lietās viľa principi nav tīri, tad tas pats tiks ienests viľa garīgajā kalpošanā Dievam. Attiecīgi pavedieni ieaudīsies visā viľa reliģiskajā dzīvē. Ja jūs sevi cienāt pārāk augstu, lai strādātu priekš sevis par tik mazu algu sev, tad dariet šo darbu Kungam; nododiet ienākumu Kunga mantu namā. Pienesiet pateicības upuri Dievam par jūsu dzīvības saglabāšanu! Bet nekādā gadījumā nenododieties kūtrumam. – Manuskripts 20. 1896. g.

1. jūnijā. [162]

2. jūnijs

Mūsu augstsirdīgais Kungs „Neviens nevar kalpot diviem kungiem; vai viľš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viľš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai” Mateja 6:24.

Pāri kritušajai pasaulei un neatjaunotajai sirdij skaidri uzrakstīti vārdi: „Visi meklē savu labumu.” Mūsu kritušās dabas galvenais likums ir – savtība. Savtība dvēselē ieľēmusi to vietu, kur uz troľa paaugstinātam vajadzētu atrasties Kristum. Taču Kungs prasa pilnīgu paklausību. Ja mēs no visas sirds vēlēsimies kalpot Viľam, tad mēs sev nejautāsim, vai paklausīt Viľa prasībām, vai padoties savām laicīgajām interesēm.

Godības Kungs neľēma vērā Savas ērtības un Savu patiku, kad Viľš atstāja augsto pārvaldnieka vietu, lai kļūtu par Sāpju Vīru, kurš pazīst bēdas, lai uzľemtos negodu un nāvi, un cilvēku atbrīvotu no viľa nepaklausības sekām. Jēzus mira, lai glābtu cilvēku ne viľa grēkos, bet no viľa grēkiem. Mums jāatstāj maldu ceļi, jāuzľemas savs krusts un jāseko Kristum, paklausot Dievam, lai tas maksātu, ko maksādams.

Kurš sakās kalpojam Dievam, bet patiesībā kalpo mamonam, tos piemeklēs sods. Neviens netiks attaisnots, kurš laicīgo ieguvumu dēļ ies pa nepaklausības ceļu. Ja Dievs varētu atvainot vienu

cilvēku, tad viľš varētu atvainot visus. Kas personīgā labuma dēļ neľem vērā Kunga skaidrās pavēles, tie krāj sev sāpes nākotnē.

Kristus teica: „Vai nav rakstīts: „Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām”? Bet jūs to esat padarījuši par slepkavu bedri” (Marka 11:17). Dieva ļaudīm jābūt ļoti uzmanīgiem, lai tie, līdzīgi senajiem jūdiem, nepadarītu Dieva namu par tirgus namu.

Daudzi grēko, upurējot reliģiju pasaulīgo ieguvumu dēļ; viľi saglabā dievbijības formu, bet visas viľu domas saistās pie laicīgiem pasākumiem. Tomēr Dieva likumiem jāierāda pirmā vieta, un tiem jāpaklausa kā garā, tā arī burtā. Mūsu augstā priekšzīme Jēzus, ar Savu dzīvi un nāvi mācīja visstingrāko paklausību. Viľš mira kā taisnais par netaisniem, nevainīgais par vainīgajiem, lai tiktu saglabāts Dieva likumu gods, un cilvēks tomēr pilnīgi nepazustu…

Dievs neko nav atrāvis cilvēkam neko, kas varētu darīt to laimīgu vai nodrošināt tam mūţīgas vērtības. Viľš zemi ietērpis skaistumā, un apgādājis to ar visu, kas nepieciešams cilvēku ērtībām šajā laicīgajā dzīvē. – „Signs of the Times” 1887. g. 2. jūnijs. [163]

3. jūnijs

Durvis vēl arvien atvērtas „Jo Kungs piešķir zināšanas, un no Viľa mutes nāk atziľa un izpratne” Salamana pamācības 2:6.

Mūsu pasaulē, kur patiesība tik stipri sajaukta ar maldiem, ka to grūti atšķirt, nemeklēt gudrību no augšienes tiešām ir ļoti bīstami. Kas to tagad ľems vērā un bez kavēšanās pievērsīsies Kungam, nostājoties uz patiesības pamata, tie iegūs piedošanu.

Visi maldi ir sajaukti ar patiesību, un tāpēc sātana viltu ir grūti ieraudzīt. Bet, kad pār mums nāks pārbaudes laiks, tad kļūs redzama starpība starp taisno taisnību un bezdievīgo netaisnību.

Visi maldi ir grēks, un visu grēku pirmavots ir sātans. Nepareizi dzīves ieradumi padarījuši aklas vīru un sievu acis un notrulinājuši viľu uztveres spējas. Mums tagad jābūt piesardzīgiem visās lietās…

Pasaules iedzīvotāji sātana vadībā sasaistās kūļos, lai tiktu sadedzināti. Mēs nedrīkstam zaudēt laiku, nevienu mirkli. Zemē sāksies Dieva sodība, un, kas ir stūrgalvīgi, kurus nepārliecina Dieva sūtītie brīdinājumi, tie tiks sasieti kūļos sadedzināšanai.

Lai vīna kalnā iziet sludinātāji un draudzes locekļi! Viľi ievāks pļauju, kur vien tie pasludinās aizmirstās Dieva patiesības. Ir vajadzīgi misionāri, vīri un sievas. Viľi atradīs ļaudis, kas pieľems patiesību un nostāsies līdzās saviem skolotājiem, lai mantotu dvēseles Kristum…

Ganāmpulkā jāsapulcina ļauţu masas. Daudzi, kas patiesību jau pazinuši, ir samaitājuši savu ceļu Dieva priekšā un atteikušies no ticības. Izrobotās rindas jāaizpilda ar ļaudīm, kurus Kristus aino

kā tādus, kas ieradušies vienpadsmitajā stundā. Dieva Gars vēl darbojas pie daudziem. Dieva postošo sodību laiks ir ţēlastības laiks tiem, kam nav bijusi izdevība iepazīties ar patiesību. Kungs tos saudzīgi uzmeklēs. Viľa ţēlojošā sirds jūt tiem līdzi; Viľa roka vēl ir izstiepta glābšanai, kaut arī tiem, kas nevēlējās nākt, durvis jau aizvērušās. Tiks ielaists liels skaits cilvēku, kas patiesību pirmo reizi dzirdēs šajās pēdējās dienās. – Vēstule 103. 1903. g. 3. jūnijā, piedzīvojušam darbiniekam vec. sl.

Dţordţam B. Stāram ar dzīves biedri, kuri sadarbojās ar E. Vaitu Austrālijā un ASV. [164]

4. jūnijs

Lai neviens jūs nepiekrāpj „Jo nāks laiks, kad viľi nepanesīs veselīgu mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez, un novērsīs ausis no patiesības, bet piegriezīsies pasakām” 2. Timotejam 4:3-4.

Pirms Kristus pirmās atnākšanas un tieši tās laikā, reliģijas pasniedzēji izvirzīja svešus, dīvainus uzskatus, kas tā bija sajaukti ar patiesības atsevišķajām daļām, ka izcēlās ar savu krāpjošo spēku, vadot dvēseles prom no Dieva, kaut arī turpinot saglabāt Dieva īsto pielūdzēju izskatu. Līdzīgu sabiedrības izskatu un stāvokli varam redzēt šinīs pēdējās dienās. Kurš novēršas no ticības, tas pieķeras daţādiem cilvēcīgiem uzskatiem. Bībele tiek pakļauta kritikai. Vai Rakstu izskaidrošanas sludinātāji tāpēc tik ļoti atšķiras viens no otra, ka Bībeles ziľojumos būtu atrodamas neskaidrības un pretrunas? – Nē! Nelaime ir tāda, ka cilvēki šodien rīkojas tāpat kā Kristus dienās, pasniegdami cilvēku baušļus kā Bībeles mācības.

Reliģijas pasniedzēji atrodas tādā pat stāvoklī kā farizeji, par kuriem Viľš teica: „Jūs alojaties, nesaprazdami ne Rakstus, ne Dieva spēku” (Mat. 22:29). Tieši tie vīri, kuriem Kristus teica šos vārdus, sevi uzskatīja par īstajiem Rakstu izskaidrotājiem un ļauţu pamācītājiem.

Vai Raksti ir neskaidri un nenoteikti? Vai tajos atrodams pamats pretrunīgiem uzskatiem un daţādajām domām un mācībām, kam tic reliģiskā pasaule? Ja tā, tad mums ir tiesības apšaubīt to dievišķo izcelsmi, jo Dieva inspirācija neliks ļaudīm izstrādāt atšķirīgus uzskatus. Kurš uzľemas izskaidrot Bībeli, tie sagroza Dieva Vārdu un, cenšoties Dieva patiesību saskaľot ar cilvēku izdomātām mācībām, viľi izkropļo to patieso nozīmi. Rakstus sagroza un izmanto nepareizi, un patiesības dārgakmeľi tiek ielikti maldu ietvaros. Šie mācītāji ir kļuvuši akli un vairs nespēj skaidri izprast Rakstu patieso nozīmi…

Jēzus, kurš cilvēku glābšanai nodeva Savu dzīvību, mums sniedzis brīdinājumu par to, kas notiks pēdējās dienās. Mācekļi piegāja atsevišķi, lai Viľam jautātu par pasaules galu. Jēzus sacīja: „Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ. Jo tad daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: „es esmu Kristus”, un tie pievils

daudzus”(Mat. 24:4-5). – „Signs of the Times” 1894. g. 4. jūnijs. [165]

5. jūnijs

Personīga sagatavošanās „Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu” Jāľa 13:34. Šie vārdi nav cilvēku vārdi, bet tie ir mūsu Pestītāja vārdi, un cik svarīgi mums izpildīt Viľa norādījumus! Nekas tā nevar vājināt draudzes iespaidu kā mīlestības trūkums. Kristus saka: „Redzi, Es jūs sūtu kā avis vilku starpā; tāpēc esiet gudri kā čūskas un bez viltus kā baloţi” (Mat. 10:16). Ja mums jāsastop ienaidnieku pretestība, kas ainoti kā vilki, tad uzmanieties, ka tādu pašu garu neparādām mēs paši savstarpējās attiecībās.

Ienaidnieks labi zina – ja mēs viens otru nemīlēsim, viľš savu mērķi sasniegs, ievainos un novājinās draudzi, radot nesaskaľas brāļu starpā. Tad viľš spēs tos pavedināt domāt vienam par otru ļaunu, runāt ļaunu, apvainot, nosodīt un ienīst vienam otru.

Tādā veidā tiks likta negodā Dieva lieta, apkaunots Kristus vārds un neizsakāms ļaunums nodarīts cilvēku dvēselēm.

Cik ļoti mums vajadzētu uzmanīties, lai mūsu vārdi un rīcība saskanētu ar svēto patiesību, kuru Dievs uzticējis mums!

Pasaules ļaudis raugās uz mums un grib redzēt, ko mūsu ticība ir darījusi ar mūsu raksturiem un dzīvi. Viľi uzmanīgi vēro, vai tā ir atstājusi svētojošu iespaidu uz mūsu sirdīm, vai mēs tiekam pārvērsti Kristus līdzībā. Viľi gatavi atklāt ikvienu trūkumu mūsu dzīvē, ikkatru mācībai neatbilstošu rīcību. Nedosim viľiem nekādu iemeslu paļāt mūsu ticību!

Nevis pasaules pretestība ir tā, kas mūs visvairāk apdraud, bet gan ļaunums, kas tiek lolots mūsu pašu sirdīs. Pa pusei atgriezto vārda kristiešu nesvētā dzīve ir tā, kas kavē patiesības darbu un izsauc tumsu pār Dieva draudzi…

Dievs vēlas, lai mēs katrs personīgi ieľemtu tādu stāvokli, ka Viľš pār mums varētu izliet Savu mīlestību. Viľš cilvēku vērtē ļoti augstu un to ir atpircis ar Sava vienpiedzimušā Dēla upuri.

Mums mūsu līdzcilvēkos jāredz Kristus īpašums, par kuru Viľš samaksāja ar Savām asinīm. Ja mums būs šī mīlestība vienam uz otru, tad mēs pieaugsim arī Dieva un patiesības mīlestībā. – „Review and Herald” 1888. g. 5. jūnijs. [166]

6. jūnijs

Pestīšanas cena „Mans bērns, nenicini Kunga pamācību un nepagursti, kad Viľš tevi norāj! Jo, ko Kungs mīl, to Viľš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viľš pieľem” Ebrejiem 12:5-6.

Kristus ir mūsu priekšzīme. Viľu pakļāva grūtībām. Viľš panesa ciešanas. Viľš pazemojās līdz cilvēcībai. Kristus nesa savas

nastas, neparādot nepacietību, neticību, kurnēšanu vai sūdzēšanos. Tāpēc, ka Viľš bija Dieva Dēls, pārbaudījumi Viľam nekļuva vieglāki. Tevi neskar tādas nelaimes, grūtības vai sareţģījumi, kas tikpat daudz nebūtu nomākuši arī Dieva Dēlu; nav tādu bēdu, kurām līdzīgā mērā netika pakļauta arī Viľa sirds. Viľa jūtas tikpat viegli tika ievainotas kā tavējās. Un tomēr Viľa dzīvē un raksturā neatklājās ne mazākā vaina. Viľa raksturs iezīmējās ar morālu pilnību, kurā bija viss, kas vien patiess, svēts, taisns, šķīsts, patīkams un, kam laba slava.

Dievs mums ir devis pilnīgu un bezvainīgu paraugu. Dievs vēlas tevi izveidot par spējīgu, panākumiem bagātu strādnieku. Tavam prātam, pēc Viľa nodoma, jātiek šķīstītam, cēlinātam un paaugstinātam. Ja prātam ļaus nodarboties ar mazām lietām, tad tas, saskaľā ar nemainīgu likumu, kļūs arvien vājāks. Dievs vēlas, lai Viľa kalpi paplašinātu savu domu un darbu plānu robeţas, enerģiski izmantojot savus spēkus pie lielām, cēlinošām un cilvēku paaugstinošām lietām. Tas intelektuālām spējām piešķirs jaunu elastīgumu. Tāda cilvēka domas paplašināsies, viľa enerģija mobilizēsies lielu, tālu sniedzošu un varenu darbu veikšanai, dodoties dziļos un plašos ūdeľos, kur nav ne dibena, ne krasta…

Dievs redz cilvēku sirdis un izprot viľu raksturu, ja arī tie paši savu stāvokli nenovērtē pareizi. Dievs zina, ka cietīs Viľa lieta un Viľa darbs, ja netiks izlabotas nepareizības, kas nav pamanītas, un tādēļ neizlabotas, ir viľos pašos. Kristus sauc mūs par Saviem kalpiem, ja mēs darām, ko Viľš mums pavēl.

Katram cilvēkam nozīmēta īpaša sfēra, sava vieta un savs darbs, un Dievs neprasa ne vairāk, ne mazāk, kā no viszemākā, tā no visaugstākā, kā vien piepildīt savu aicinājumu. Mēs nepiederam paši sev. Mēs, pateicoties ţēlastībai, esam kļuvuši Kristus kalpi.

Mēs esam atpirkti ar Dieva Dēla asinīm. – Vēstule 16. 1875. g.

6. jūnijā, agrākajam Vispasaules savienības vadītājam, vecākajam sludinātājam Dţ.I. Batleram. [167]

7. jūnijs

Viņa žēlastība ir pietiekoša „Gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti. Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc labpatikas” Filipiešiem 2:1213.

Ikvienam no mums jāpadara savs pestīšanas darbs, kam jāapmierina visas Dieva prasības. Dievs neko nedara neatkarīgi no tā darbarīka, kura labā attiecīgais darbs jāveic. Viľa ţēlastība ir pietiekoša, lai darbotos Viľam piederošā cilvēkā un caur to visu doto apsolījumu piepildīšanai, bet tam, kam šī ţēlastība tiek veltīta, jāpaklausa visām pavēlēm.

Dieva prasības grib panākt, lai Viľa ļaudis izietu no pasaules un paliktu atšķirti, nekādā veidā neľemot dalību pie pasaules tumsas darbiem. Bez svētas dzīves „neviens Kungu neredzēs” (Ebr. 12:14). „Kas grib būt pasaules draugs, tas nostājas par

Dieva ienaidnieku” (Jēk. 4:4).

Kungam strādājot pie mums, mums arī pašiem jāstrādā sevis labā. Ja Kungs pie mums sūta Savus kalpus ar norājošu, brīdinošu vai biedējošu vēsti, tad mēs nedrīkstam novērsties un atteikties pieľemt vēsti, tāpēc ka tā nenāk no mācītiem vīriem.

Mēs nedrīkstam teikt: „Šī vēsts nav vajadzīga”. Ikkatra vēsts, ko Dievs mums sūta ar Savu vēstnešu starpniecību, nāks jums par labu, lai jums vēl pilnīgāk parādītu pestīšanas ceļu. Kādi līdzekļi Dievam ir Savas vēsts nodošanai cilvēkiem, ja ne Viľa sūtītie vēstneši? Un vai jums nav bail izvēlēties sev tikai to vēsts daļu, kas jums patīkama, bet atmest to, kas šķērso jūsu taku?

Jūs nedrīkstiet izteikt savas šaubas. Tās iedveš sātans. Ja jūs necienāt veidu un līdzekļus, ko Dievs lieto jūsu aizsardzībai, vai esat padomājuši, kādi līdzekļi Viľam vēl rezervēti jūsu lietas nokārtošanai? Vai jūs nepielaiţat noteiktu kļūdu, kritizējot Dieva sludinātājus, runājot vieglprātīgi par tiem, kurus apustulis pavēl augsti godāt viľu darba dēļ? Vai vīri un sievas ar ierobeţotiem piedzīvojumiem atraidīs Dieva nozīmēto līdzekļu – Viľa sludinātāju – palīdzību?…

Kāda cieľa, pēc jūsu domām, būs bērniem pret Dieva vēstnešiem, kad jūs par šiem cilvēkiem atļausieties izteikties necienīgi, kā jūs to esat darījuši? – Manuskripts 37. 1887. g. 7. jūnijs, „Sadarbošanās ar Dievu”. [168]

8. jūnijs

Ej šodien strādāt! „Īstenās atziľas sākums ir Kunga bijāšana, un svētuma jēdziena pareiza izpratne ir dziļa prāta darbība” Salamana pamācības 9:10.

Ikvienam cilvēkam ir uzticētas savas īpašas spējas. Šie ir talanti (jeb podi), kas jāizlieto uzticīgā kalpošanā, lai, Kristum atnākot, Viľš tos varētu saľemt atpakaļ ar augļiem. Mēs daudz dzirdam par augstāko izglītību, kā pasaule skatās uz šo lietu. Taču, kurš nepazīst augstāko izglītību, kā to mācīja un mums par priekšzīmi izdzīvoja Kristus, tas vispār nezin, kas ir augstākā izglītība.

Augstākā izglītība nozīmē saskaľošanos ar pestīšanas noteikumiem. Tajā ietilpst piedzīvojumi, ko iegūstam, katru dienu raugoties uz Jēzu, un strādājot kopā ar Viľu pazudušo glābšanai.

Slinkums ir grēks, jo ap mums esošā pasaule ir jāapstrādā.

Kritušā un grēcīgā cilvēka pacelšanas darbam Kristus atdeva Savu dzīvību. Kaut Viľš bija Debesu Valdnieks, Viľš tomēr dzīvoja, cieta un mira, kritušo cilvēku izsmiets un nomocīts, un tikai tāpēc, lai Viľš cilvēku ģimenei varētu sagatavot dzīvokļus Debesu pagalmos. Kristus sniedza visaugstākās pamācības. Vai varam iedomāties kādu vēl augstāku izglītību par to, kas iegūstama, sadarbojoties ar Viľu?

Tagad ir mūsu laiks strādāt. Visu lietu gals ir tuvu, drīz nāks nakts, kad neviens cilvēks nevarēs strādāt. Šī nakts ir daudz

tuvāk, nekā daudzi domā. Paaugstiniet Golgatas Vīru to priekšā, kas dzīvo savos grēkos! Strādājiet ar balsi un rakstāmrīku, lai atvairītu nepareizos uzskatus, kas savaldzinājuši ļauţu prātus attiecībā uz augstāko izglītību. Kristus pavēl ikkatram strādniekam: „Ej šodien strādāt Manā vīna kalnā, Manam vārdam par godu.” Parādiet samaitātības nomāktajai pasaulei patiesas augstākās izglītības skaistumu! No ikkatra ticīgā jāatstaro gaismai. Nogurušajiem, nomāktajiem, sirdīs salauztajiem un samulsušajiem ļaudīm jānorāda uz Kristu, visas garīgās dzīvības un garīgā spēka Avotu…

Meklējiet augstāko izglītību, kas ir pilnīgā saskaľā ar Dieva prātu, un jūs noteikti saľemsiet algu, ko sniedz šīs izglītības saľemšana. Ja jūs stundu pēc stundas nostādīsiet sevi stāvoklī, kur jūs varat saľemt Dieva svētības, tad Kunga Vārds būs paaugstināts caur jūsu dzīvi. – Vēstule 102. 1909. g. 8. jūnijs, agrākajiem Betlkrīkas un Berienspringsas izglītības darbiniekiem, kuri tobrīd strādāja Medisonas skolā, Tenesijas štatā, ASV, I.A. Sjūzerlandam (Sutherland) un P.T. Megenam (Magan). [169]

9. jūnijs

Evaņģēlija izrotāšana „No Viľa lūpu dotām pavēlēm es neatrāvos, savās krūtīs es noslēpu Viľa mutes dotos norādījumus” Ījaba 23:12. Īstie mācekļi ir tikai tie, kas Rakstus lasa kā uz viľiem runājošu Dieva balsi. Viľi dreb Dieva Vārda priekšā, jo tas viľiem ir dzīva īstenība. Viľi pētī un meklē apslēpto mantu. Viľi atver savu prātu un sirdi tā uzľemšanai, un lūdz pēc dievišķās ţēlastības, lai kļūtu derīgi nākošai mūţīgai dzīvei.

Līdzko Debesu lāpa ielikta cilvēka rokās, tas, raugoties uz savu taisnību, tūlīt saredz savas nepilnības, savu vājumu un savu bezcerīgumu. Viľā pašā nav nekas, kas to varētu ieteikt Dievam. Viľš tad lūdz Svēto Garu, kas pārstāv Kristu, lai Tas pastāvīgi būtu ar viľu un viľu vadītu visā patiesībā…

Tikai piekrišana patiesībai vēl nav Bībeles reliģija… Ir daudz kristiešu, kuru sirdis tā ieslēgtas paštaisnības bruľās, ka Kunga labi asinātās bultas, kuras pret mums raida eľģeļu rokas, nespēj tām izspiesties cauri. Patiesība aizslīd tiem garām, un dvēsele netiek ievainota. Cilvēkam vispirms pašam jāmeklē Dievs, un tad Svētais Gars ľem dārgo, par visiem rubīniem vērtīgāko patiesību, kā tā nāk no Jēzus lūpām, un nodod to paklausīgai sirdij kā dzīvu spēku. Sirdī uzľemtā patiesība kļūst par dzīvinošu spēku, kas atmodina visas cilvēka spējas. Tās dievišķais iespaids skar sirdi un izraisa debešķīgu mūziku, kas slavā un pateicībā atskan no cilvēku lūpām. Ak, ko lai es saku to ļauţu pamodināšanai, kas sakās ticam patiesībai, lai tie izrotātu evaľģēliju ar ticību, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli!

Kristus liek jums raudzīties uz Viľu kā jūsu aptumšoto dvēseļu Apgaismotāju…

Cilvēku ziľkāre liek tiem meklēt atzīšanas koku, un bieţi vien

viľi domā, ka ir noplūkuši visvērtīgāko augli, kuru pārbaudot, kā Salamans to darīja, tie spiesti atzīt par niecību un tukšumu, salīdzinājumā ar patiesā svētuma zinātni, kas tiem atvērtu Dieva pilsētas vārtus…

Visiem cilvēkiem jāizprot, ka šajā dzīvē viľu vislielākais un svarīgākais darbs ir dievišķās līdzības iegūšana, sava rakstura izveidošana nākamajai dzīvei. Debesu patiesības tiem jāizmanto savas praktiskās dzīves plašajās vajadzībās. – Manuskripts 67.

1898. g. 9. jūnijā. „Meklējiet Rakstos”. [170]

10. jūnijs

Pļaujas laiks „To dariet, saprazdami šo laiku, ka jums jau pienākusi stunda celties no miega. Jo tagad mūsu pestīšana ir tuvāk nekā toreiz, kad kļuvām ticīgi. Nakts drīz būs pagājusi, diena ir tuvu, tāpēc noliksim tumsības darbus un tērpsimies gaismas bruľās” Romiešiem 13:11-12.

Mēs esam daļa no cilvēces lielā auduma, un savstarpēji, viens otru iespaidojam ne tikai draudzē. Debesu ģimene ir sasaistīta ar zemes ģimeni, lai Kristus šai pasaulē kļūtu par varenu spēku.

Kā dārgs mantojums mums jāsavāc visi patiesības dārgakmeľi, kas sniegti sentēviem un praviešiem, kas uzkrāti no paaudzes uz paaudzi.

Tagadējās un aizgājušo paaudţu svētie iespaidi ir varens Dieva spēks, kas var stāties pretī ne tikai miesai un asinīm, bet arī valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un ļaunajiem gariem pasaules telpā. Šī laika Dieva ļaudīm dotas visas agrāko paaudţu priekštiesības un izdevības, un arī lielāka gaisma, kas tiem Dieva darbu ļauj strādāt daudz spēcīgākā veidā, kā to varēja darīt iepriekšējās paaudzēs. Šīs priekšrocības prasa atbilstošus augļus. Mūsu pūlēm pavērt ceļu citiem, jābūt proporcionālām Debesu vērtībai.

Kungs ir tuvu. Debesu saprātīgām būtnēm, savienotām ar svētotām zemes ietekmēm, jāpasludina trešā eľģeļa vēsts un jābrīdina ļaudis – visu lietu gals ir tuvu. „Jo vēl mazs brīdis, un tas, kam jānāk, nāks un nekavēsies” (Ebr. 10:37). Jāsagatavo ļaudis pastāvēšanai Kunga dienā, un jādara viss, lai viľi varētu pastāvēt. Nopietnu kļūdu izdara tie, kas drūzmējas vienkopus pilsētās un ciemos. Kas tādā veidā neļauj savam iespaidam izplatīties arvien plašāk, līdz tiek aizsniegti pasaules visattālākie apgabali, tie nolaidīgi nestāv savu pienākumu vietā… Īsi pirms pacelšanās Debesīs, Kristus, lūdzot par Saviem brāļiem, teica: „Ne par viľiem vien Es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viľu vārdiem Man ticēs. Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī, un Es Tevī, lai arī viľi ir viens mūsos, lai pasaule tic, ka Tu Mani esi sūtījis” (Jāľa 17:20-21). Ak, kaut šie brīnišķīgie vārdi ar Dieva pirkstu tiktu ierakstīti katrā sirdī! – Manuskripts 7.

1891. g. 10. jūnijs. „Kristīgā kalpošana dzīvajā draudzē”. [171]

11. jūnijs

Neatlaidīga lūgšana „Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks – velns – staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt” 1.

Pētera 5:8.

Mums ir jācīnās ar viltīgu velnu! Vienīgi Kristus ir varens un var pilnīgi stāties pretī viľa spēkam, tāpēc mums no mirkļa uz mirkli vajadzīgs Jēzus. Mēs esam truli un miegaini, ka nesaredzam cilpas, ko sātans ir izlicis nepiesardzīgām kājām. Tāpēc mums jāzina, kurp mēs ejam, lai viss, ko darām, tiktu darīts Dievā.

Paša „es” te nedrīkst iejaukties, nedrīkst pacelt savu balsi.

Dvēseļu iznīcināšana ir sātana un viľa pārstāvju parasts darbs uz šī zemes. Dvēseļu glābšana ir ikkatra Kristus sekotāja darbs, lai arī cik vājš viľš būtu. Ja savtīgās intereses nostājas pirmā vietā un dvēseļu glābšana otrajā, vai ja vispār tai netiek ierādīta nekāda vieta, tad tāds cilvēks strādā sātana pusē, jo tieši viľa izlikšanās ir cilpa, lai nomaldinātu citus no ceļa, un tie Dieva valstību un Viľa taisnību neliktu pirmajā vietā. Tādiem cilvēkiem strādāt liek sātans. Dvēseļu glābšanai vienmēr jāierāda pirmā vieta, jo sātans staigā apkārt kā rūcošs lauva, meklēdams, kuru tas varētu aprīt. Mums dvēseles jānorauj no viľa takas. Mums viss skaidri jāparedz un jāizprot, mums jātic un jāstrādā tā, kā glābjot dvēseli no nāves, zinot, ka bezrūpība no mūsu puses to var aizraut nāvē.

Misijas darbs – kaut Dievs mums palīdzētu izprast, kas tas ir un kā mums tajā iesaistīties! Ikkatram misionāram, dzenoties iegūt Kristum līdzīgu raksturu, pilnīgi jāpieder Kungam. Dievbijības standarts jāpaceļ augstu. Jāupurē visāda veida kalpošana elkiem. Jāglābj dvēseles, dārgas dvēseles…

Kad draudze Skotijā pieľēma daţus kompromisa lēmumus, atsakoties no saviem stingrajiem principiem, bija kāds vīrs, kurš nolēma nekad, ne vismazākajā lietā nepiekāpties. Viľš pakrita Dieva priekšā uz ceļiem un lūdza: „Kungs, dod man Skotiju, vai man jāmirst!” Viľa neatlaidīgā lūgšana tika uzklausīta. Ak, kaut no visām vietām paceltos sirsnīgas ticības lūgšanas: „Dod man dvēseles, kas iegrimušas maldu gruţos, vai man jāmirst! Ļauj tām atzīt patiesību, kāda tā ir Jēzū!”

Mums savās sirdīs ir jānes nasta par dvēselēm; šī darba labad jāatsakās no visiem savtīgiem apsvērumiem. Samaksātās Kristus asinis rāda, cik dārga ir dvēsele. – Vēstule 20. 1883. g.

11. jūnijā. V.C. Vaitam. [172]

12. jūnijs

Dievs rūpējas par savu draudzi „Es lieku jums pie sirds, brāļi, ľemiet vērā tos, kas rada šķelšanos un pretestību tai mācībai, ko esat mācījušies; vairāties no viľiem!” Romiešiem 16:17.

Visos pasaules laikmetos ir bijuši cilvēki, kas domā, ka viľiem jādara kāds darbs Kungam, un kas neciena tos, kurus Kungs līdz šim ir lietojis. Viľi atsaucas uz Rakstiem nepareizā veidā, viľi tos sagroza, lai atbalstītu paši savas domas. Lai kādas būtu to cilvēku prasības, kas atraujas no draudzes organizācijas, lai pasludinātu pašu izgudrotas teorijas, viľi ar tām kalpo sātanam, lai radītu kādu jaunu viltību dvēseļu atšķiršanai no tagadējā laika patiesības.

Sargies no tiem, kas ceļas liela pienākuma apziľā, lai apsūdzētu draudzi! Izredzētie ļaudis, kas ar krūtīm nostājušies pretī pasaules pretestības vētrai un kas augstu izceļ kājām mītos Dieva baušļus, uzskatot tos kā svētus un godājamus, tiešām ir pasaules gaisma. Kā mirstīgs cilvēks drīkst viľus nosodīt un nosaukt draudzi par netikli, Bābeli, laupītāju bedri, visu nešķīsto un ienīsto putnu mājokli, velna mājvietu, kas piedzirda tautas ar savas netiklības vīnu, kas biedrojas ar ķēniľiem un pasaules lielajiem vīriem, kas kļuvusi bagāta ar savas kārības pārmērībām, sakot, ka viľas grēki uzkāpuši līdz Debesīm un Dievs pieminējis tās netaisnību? Vai šāda vēsts mums jāpasniedz Septītās dienas adventistiem? Es jums saku: „Nē!”

Dievs nevienam cilvēkam nav devis šādu vēsti. Lai šie ļaudis pazemo savas sirdis Dieva priekšā un lai ar patiesi sagrauztu garu noţēlo, ka viľi, kaut uz laiku, bija nostājušies līdzās brāļu apsūdzētājam, kas tos apsūdz Dieva priekšā dienām un naktīm…

Pieľemsim, ka maldīgi vērsta vēsts: „Izejta no tās Mani ļaudis” būtu tā, kas ikvienam ir jādzird, bet – uz kurieni lai mēs ejam?

Es jums saku, mani brāļi, Kungam ir labi organizēta ļauţu kopa, caur kuru Viľš grib strādāt. Tajā starp citiem var atrasties vairāk kā desmit Jūdasu; tajā var būt straujais Pēteris, kas pārbaudošos apstākļos aizliegs savu Kungu; tajā var būt ļaudis līdzīgi Jānim, ko Jēzus mīlēja, bet kurš karsti vēlējās iznīcināt cilvēku dzīvības, izsaucot pār tiem uguni no Debesīm, lai atriebtos par Kristus un patiesības apvainošanu. Tomēr Lielais Skolotājs cenšas sniegt pamācošus norādījumus, lai izlabotu šos pastāvošos ļaunumus. – Manuskripts 21. 1893. g. 12. jūnijs.

[173]

13. jūnijs

Uzturošais Gars „Dievs var jums bagātīgi dot visādu ţēlastību, ka jums arvien ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem” 2.

Korintiešiem 9:8.

Mēs (Elena Vaita sniedza savu palīdzību vakara evaľģelizācijas sapulcēm Sanhosē, Kalifornijā) ceļamies pulkstenis piecos, ēdam pusseptiľos, un tad vīri ar visu brigādi dodas uz telti, kur veltī pusotru stundu Bībeles studijām un kopīgām pārrunām.

Salīdzinot iepriekšējās dienas piedzīvojumus un uzklausot norādījumus attiecībā uz pareiziem ieradumiem, kādi viľiem

jāizkopj, un vajadzību pārvarēt ikkatru rakstura trūkumu, tā ir skola, kas tiem visiem ļoti vajadzīga.

L. ir labi jaunieši, bet ar lieliem trūkumiem – nekārtīgi, atstāj novārtā vienkāršus pienākumus un neveic tieši viľu priekšā esošos darbus. Tiem pienācis laiks pilnīgi sagatavoties darbam vai no tā atteikties, un pievērsties tai izglītības nozarei, kurai nav veltīta uzmanība, līdz viľu raksturs kļūst līdzsvarots. Ja tas netiks panākts, viľi nekad nebūs derīgi iziet pa vienam un kaut ko darīt. Mums visiem vairāk vajadzīgs Dieva Gars, vairāk īstas ticības, vairāk pastāvīgu un sirsnīgu lūgšanu, lai mēs varētu saskatīt savu vislabāko darbu lielo nepilnību un pilnīgo nespēku pašiem aizsniegt dievišķo standartu.

Ak, cik liels ir šis dvēseļu glābšanas darbs! Cik maz, kas to saprot! Un cik maz ir to, kas dara visu iespējamo dvēseļu piepulcināšanai Kristum! Sātans strādā ar visiem saviem spēkiem – neatlaidīgi, nenogurstoši un čakli, kamēr daudzi, kas atzīst patiesību, turpina gulēt, neko nedara dvēseļu glābšanai un neīsteno pašu apliecināto patiesību. Neinteresantas liecības ļaudis neuzklausīs. Mums viľi jāaizsniedz caur Dievu. Mums Dieva rokās jābūt padevīgiem, veidojamiem kā mālam podnieka rokās. Ikkatrai cīľas un pārbaudījumu stundai mums pietiks Dieva ţēlastības. Stiprāk pieķersimies Dievam! Viľa Gars mums palīdzēs! Viľa Gars mūs stiprinās un uzturēs!

Nākot arvien tuvāk Dievam, mēs atzīsim pašu savu niecību, vairāk mācīsimies paļauties uz Jēzu Kristu un ieraudzīsim skaidrus Jēzus mīlestības pierādījumus. Viľa aizgādības vadībā mēs saskatīsim Dieva laipnības un ţēlastības atklāšanos. – Vēstule 21. 1883. g. 13. jūnijā, V.C. Vaitam. [174]

14. jūnijs

Sargi pie ieejas „Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus. Viľi aiziet un raud.

Dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām – ar prieku viľi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus” Psalmi 126:5-6.

Mēs daudzkārt (Elena un Dţeims Vaiti) pieviļamies savās cerībās, bet, kad mēs redzam Kungu darbojamies caur mūsu pūlēm un dvēseles nākam pie Kristus, mēs aizmirstam nogurumu, pieviltās cerības un pārbaudījumus, ar kuriem mums jāsastopas šī darba dēļ, un jūtamies Dieva pagodināti, ka mums ļauts tajā piedalīties. Mēs piedzīvojām daţus ļoti skaistus lūgšanas brīţus ar atsevišķiem cilvēkiem, kas bija zaudējuši cerību un gandrīz nonākuši izmisumā (Aiovas telts sanāksmē).

Mēs priecājāmies līdz ar viľiem, kad gaisma iespīdēja aptumšotajos dvēseles kambaros. Kungs tiešām iedrošināja mūsu sirdis un mūs stiprināja mūsu lielajam darbam. Mēs ticam, ka šīs sanāksmes rezultātā Dievam par godu būs daudz augļu.

Lai jūsu lūgšanas, mani bērni (Edsons un Emma), paceļas mūsu labā uz Debesīm, ka Dievs tumsā un maldos esošās dvēseles novestu pie patiesības atzīšanas! No ikkatras Dieva Vārda

lappuses mirdz gaisma, dārga gaisma. Bībele ir mūsu padomdevēja. Pētot tās lappuses un sirsnīgi ilgojoties uzzināt savus pienākumus, mums tieši līdzās nostājas eľģeļi, lai iespaidotu prātu un stiprinātu uztveres spējas, ka varam ieraudzīt Dieva Vārdā atklātās svētās lietas.

Visas domas, vārdi un darbi mums jāpārbauda pie Dieva atklātās gribas. Visos gadījumos vajadzētu jautāt: „Vai tas patiks Dievam? Vai tas saskanēs ar Viľa Vārda mācībām?” Ja prāts sāk šaubīties attiecībā uz mūsu pienākumu, tad dabīgā sirds prasīs nodoties tās tieksmēm. Tomēr izvēlsimies tikai drošāko ceļu, kaut arī tas sevī ietvertu nezin cik lielu sevis aizliegšanu. Apľemies ne mazākā mērā neriskēt lietās, kas saistās ar mūţības interesēm!…

Mīļais dēls, Edson, uzticīgi sargi savas domas! Stipri nocietini visas pieejas savai sirdij! Tev jāuzceļ barjeras pret visiem sātana tuvošanās mēģinājumiem. Neko tev nelīdzēs modrība vienā vietā, ja citas atstāsi novārtā. Viena sargkareivja bezrūpīga nevērība apdraud visu armiju. Vienas takas neaizsargāšana uz nocietinājumiem var noslēgties ar visas pilsētas zaudēšanu…

Mūs gaida briesmas, ar kurām mums būs jāsastopas, un mūsu vienīgā drošība ir Dievā. – Vēstule 32. 1876. g. 14. jūnijs. [175]

15. jūnijs

Nemirstīgais mantojums „Jo ir atspīdējusi ţēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā” Titus 2:11-12.

Dieva eľģeļi nesasniedz lielākas zināšanas, kā Dieva prāta atzīšanu; un izpildīt Debesu Tēva prātu, ir viľu vislielākais prieks. Arī kritušam cilvēkam dota priekštiesība iepazīt Dieva gribu. Kamēr dots pārbaudes laiks, mums vislielākā mērā vajadzētu izmantot visas iespējas, lai kļūtu tādi, kādiem vien mums iespējams kļūt, un, tiecoties pēc augstāka saprāta līmeľa, mums jājūtas atkarīgiem no Dieva, jo bez Viľa ţēlastības mūsu pūles nevar sagādāt paliekošu labumu. Tikai caur Kristus ţēlastību varam kļūt uzvarētāji; Viľa asins nopelnā mums jāiekļaujas to skaitā, kuru vārdi netiks izdzēsti no dzīvības grāmatas. Kas beidzot būs uzvarētāji, to dzīve turpināsies līdztekus Dieva dzīvei, un viľi nesīs uzvarētāju vainagu. Ja mūs gaida tik liels un mūţīgs atalgojums, tad pacietīgi skriesim mums nolikto skrējienu, raugoties uz Jēzu, ticības iesācēju un pabeidzēju.

Mēs nešaubīgi jums sakām, ka mūţības un nemirstīgā mantojuma iegūšanai, jums, šajā pārbaudes laika dzīvē, jākļūst par uzvarētājiem. Jāatstāj viss, kas aptraipa un apkauno dvēseli, no visa tā ir jānotīra sirds. Mums jāzina, ko nozīmē būt dievišķās dabas līdzdalībniekiem, izbēgušiem no samaitātības, kas ir pasaulē caur iekāri. Vai uzdrošināsieties uzsākt karu pret miesas

iekārēm? Vai esat gatavi cīnīties pret Dieva un cilvēka ienaidnieku? Sātans apľēmies pakļaut verdzībai ikkatru dvēseli, ko vien viľš spēs, jo viľš izmisīgi cenšas atľemt dvēseles Kristum un mūţīgai dzīvei. Vai ļausiet viľam nozagt jums Dieva Gara skaistās īpašības un iedēstīt jūsos viľa paša samaitāto dabu? Jeb vai pieľemsiet lielo pestīšanu un jūsu labā pienestā Bezgalīgā Upura nopelnā kļūsiet par dievišķās dabas līdzdalībniekiem? Dievs ir devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai caur Viľa kaunu, ciešanām un nāvi jūs varētu iegūt slavu, godu un nemirstību. – „Signs of the Times” 1891. g. 15. jūnijā. [176]

16. jūnijs

Krusta brīnums „Jūs zināt, ka esat atpirkti ne ar iznīcīgām lietām – sudrabu vai zeltu no savas aplamās, no tēviem mantotās, dzīves, bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā Jēra, dārgām asinīm” 1.

Pētera 1:18-19.

Tā Aiovas ļaudīm bija skaista diena. Mūsu sapulce beidzās tikai ap pulkstenis vieniem… Lielā atpirkšanas un pestīšanas dāvana priekš visiem, kas to pieľems, likās tik apbrīnojama, neaptverama ierobeţotam prātam, ka vārdi nespēja atainot bezgalīgās svētības, ko pasaules Pestītājs nolicis mūsu sniedzamības robeţās. Viľa varenība un lielums laipni apklāja mūsu vājumu.

Dārgais Pestītāj Jēzu! Mēs varam iepazīties ar Tēva mīlestību, kas atklājas Viľa mīļotā Dēla nodošanā nāvē par kritušo pasauli.

Pētot šo neizsakāmo mīlestību Golgatas krusta gaismā, mēs jūtamies pārsteigti, un mums jābrīnās. Mēs redzam ţēlastību, saudzīgu maigumu un piedošanu harmoniski savienojamies ar taisnību, cieľu un spēku. Jēzus liek grēciniekam raudzīties uz Viľu un dzīvot. Viľš saka: „Es atradu izpirkšanas iespēju”.

Pazušanas bezdibenim, ko atvēra grēks, līdzīgi tiltam pāri likts Golgatas krusts. Grēkus noţēlojošas ticīgas dvēseles var ieraudzīt piedodošo Tēvu, kas caur Golgatas krustu mūs samierina ar Sevi.

Kristus iepazīšana atklāj grēka dziļumu un tā pretīgo dabu, bet ticībā mēs redzam Kristus asins šķīstošo straumi, kas nomazgā ikkatra grēka traipu un vainu. Šī pestīšana pat pa pusei nav novērtēta. Caur Jēzus asinīm mums sniegtā pestīšana netiek uzskatīta kā nenovērtējami dārga. Tā ticībā pilnīgi jāpieľem kā Dieva lielā dāvana, ko Viľš mums pasniedz caur Jēzu Kristu.

Mūsu grēku un nelaimju nasta tika uzlikta Tam, kurš Savā ţēlastībā spēj mums piedot un Savā varenībā spēj mūs glābt.

Kāpēc mēs esam tik auksti? Kāpēc esam tik pasaulīgi? Kāpēc esam tik bezrūpīgi? Kāpēc Jēzus mīlestības liesma nedeg uz mūsu sirds altāra? Viľš nesa mūsu grēkus un mūsu bēdu nastu; kāpēc mums nav lielāka ticība? Kāpēc mēs pilnībā neuzticamies un ticībā nesaľemam visu no rokām, kas tika pienaglotas pie krusta, lai tās kļūtu visspēcīgas mūs glābt? Kāpēc mēs

neuzticamies tai mīlestībai, kas mums atklāta tādā bezgalīgā upurī, lai mēs varētu dzīvot?

Raugieties ticībā uz krustu! Uzlūkojiet to un dzīvojiet! Par to mēs mācīsimies un dziedāsim visos mūţības laikmetos. – Vēstule 6.

1881. g. 16. jūnijā, Edsonam un Emmai Vaitiem. [177]

17. jūnijs

Turēsimies stipri „Un Viľš ir sacījis: „Tev pietiek ar Manu ţēlastību, jo Mans spēks nespēkā varens parādās”. Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani” 2. Korintiešiem 12:9.

Pagājušā naktī es gulēju pavisam maz. Es centos raudzīties uz Jēzu, nodot sevi Lielā Ārsta rokās. Viľš ir sacījis: „Tev pietiek ar manu ţēlastību” (2. Kor. 12:9). Kristus ţēlastība visos apstākļos liek cilvēkam runāt īstos vārdus. Miesīgas ciešanas neatvaino nekristīgu rīcību. Šajās bezmiega stundās manas domas kavējās pie uzvaras jautājuma. Kungs saka: „Tam, kas uzvar, Es došu sēdēt pie Manis uz Mana goda krēsla, tā kā Es esmu uzvarējis un sēdu pie Mana Tēva uz Viľa goda krēsla” (Atkl. 3:21).

Ir ļaudis, kas vienmēr daţādi atvaino staigāšanu saskaľā ar ienaidnieka doto padomu. Daţi domā, ka fiziskās kaites dod tiesības teikt uzbudinošus vārdus un izturēties piedauzīgi. Bet vai Jēzus tādiem cilvēkiem nav sagādājis visu nepieciešamo kārdināšanu pārvarēšanai? Vai pārbaudījumu un nelaimju dēļ viľiem jābūt nepateicīgiem un nesvētiem? Vai Kristus taisnības stari nav pietiekoši spoţi, lai izkliedētu sātana ēnas? Stāv rakstīts, ka Dieva ţēlastība ir pietiekoša priekš visām vainām un grūtībām, ar kādām jācīnās cilvēku būtnēm. Vai tad tā ir nespēcīga pret miesīgām kaitēm? Vai lai dievišķā ţēlastība stāv malā un savu darbu veic sātans, turot upuri sava ļaunā rakstura varā?

Ak, cik dārgs ir Jēzus dvēselei, kas Viľam uzticas! Tomēr daudzi staigā tumsā, jo savu ticību viľi apglabā sātana ēnā. Viľi nav darījuši to, ko Jēzus ţēlastībā viľi varēja darīt. Viľi nav runājuši par ticību, cerību un drosmi. Nekad un ne uz mirkli nevajadzētu ļaut sātanam uzskatīt, ka viľa spēks apbēdināt un apgrūtināt ir lielāks par Kristus spēku uzturēt un stiprināt. „Aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt” (Lūk. 18:1). Ikkatrai patiesai, Dievam pienestai lūgšanai, pievienojas Kristus asins spēks. Ja atbilde kavējas, tad tāpēc, ka Dievs vēlas, lai mēs, balstoties uz Dieva spēka apsolījumiem, izkoptu svētu drosmi.

Uzticīgs ir Tas, Kurš to apsolījis. – Manuskripts 19. 1892. g. 17. jūnijs. [178]

18. jūnijs

Uzticīga kalpošana

„Viľš zaimots neatbildēja ar zaimiem, ciezdams nedraudēja, bet atstāja visu Tam, Kas sprieţ taisnu tiesu” 1. Pētera 2:23.

Es ceru, ka kritika un kļūdu meklēšana nepadarīs jūs neiecietīgus, bet, ja ar to jāsastopas, atcerieties, ka jūs neesat pilnīgi un viegli varat maldīties. Daudzas dzīves laikā pielaistās kļūdas cilvēkus padara aizdomu pilnus, kaut arī paši kritizētāji tāpat maldās savos dzīves gājumos. Daudzi par to nedomā un rezultātā izturas neţēlīgi pret citiem, sprieţot par otru pēc sevis, ka tiem ir tādas vai vēl lielākas vājības nekā viľiem pašiem.

Tomēr mums katram pašam par sevi jāsaglabā tāda izturēšanās, kas stāv pāri atriebībai.

Mums jābūt gudrākiem, ejot tam visam garām, uzticīgi darot savu darbu, nenogrieţoties ne pa labi, ne pa kreisi, vizoties tikai uz priekšu un domājot vienīgi par Dieva godu. Par rakstura spēku neliecina jūtu izvirdumi, kam ļaujam izpausties pret netaisnu rīcību. Pašsavaldīšanās, stipra spēcīgo izjūtu apspiešana ir tā, kas norāda uz rakstura spēku un Jēzus Gara klātbūtni. Uzvarētājs saľems pieeju pie dzīvības koka, kas atrodams Dieva Paradīzes vidū. Tāds atalgojums dots darbīgam kristietim, kurš uzvar, kurš pūlas, upurē sevi, cīnās labo ticības cīľu. Pēc uzvaras jātiecas un jācīnās pareizi un cēli. Kristus ţēlastību saľem visi, kas cīnīsies atbilstoši likumiem – noteikumiem.

Mans dēls (Edson), ļauţu runām piegriez, cik vien iespējams, mazāku vērību! Lai viľi saka, ko viľi grib, bet neizcel savu „es” ne ar vārdiem, ne izturēšanos! Kungs vēlas, lai tu rīkotos tā, ka tevi varētu uzskatīt par uzticības cienīgu. Tev ir spējas, kas domātas, lai tu darītu labu citiem, ja tikai tu neatļausies rīkoties impulsīvi. Ja tu parādīsi, ka stipri paļaujies uz Dievu, tad tu iemantosi cieľu un uzticību, un tavs iespaids būs labs. Tu savai gaismai liksi spīdēt visizdevīgākā veidā. Tu centīsies pārstāvēt Jēzu. Tu zini, ka mūsu Glābējs tika zaimots, bet Viľš neatbildēja ar zaimiem. Cilvēki Viľu nicināja un atmeta. Vai Viľa sekotāji šajā dzīvē var gaidīt kaut ko labāku? Kaut mūsu laipnais Debesu Tēvs dāvātu ikkatram no mums vairāk ţēlastības, un mēs varētu priecāties Viľa mīlestībā! – Vēstule 99. 1886. g. 18. jūnijā, Edsonam un Emmai Vaitiem. [179]

19. jūnijs

Ikviens loceklis – misionārs „Un tad Viľš teica: „Tas ir par maz, ka tu esi Mans kalps, lai atjaunotu Israēla ciltis un atvestu atpakaļ izglābtos Israēla bērnus. Nē! Es padaru tevi arī par gaismu pagāniem, ka tu būtu Manas pestīšanas nesējs līdz pasaules galam” Jesajas 49:6.

Otrdienas rīts, 19. jūnijs. Ieskatos savā pulkstenī: tas rāda divi.

Es apģērbos, piesaucu to Kungu un mēģinu uzrakstīt daţus vārdus, kas šorīt pa pastu jānosūta uz Āfriku. Kaut Kungs man palīdzētu katras rindiľas rakstīšanā!…

Ieskaties Jesajas 49. nodaļā! Es nevaru uzrakstīt visu nodaļu.

Lasi to rūpīgi un bijīgi! Kādi vareni vārdi! „Tu esi Mans kalps, Israēl, kurā Es gribu tikt pagodināts” (Jes. 49:3, angļu tulk.). Cik daudzi, kas vispārbaudošākos apstākļos darījuši labāko, ko spējuši, panesuši līdzekļu un iekārtu trūkumu, gatavi teikt Rakstos sniegtos vārdus: „Es velti esmu pūlējies, es lieki un ne par ko esmu izšķiedis savus spēkus; tomēr mana taisnība ir pie Kunga, un mana alga mana Dieva rokā” (4.p.).

Jāsniedz visi brīdinājumi. Mūsu lielajās telts sanāksmēs jāsludina patiesība, Bībeles patiesība. Tad arī citas draudzes dzirdēs patiesību. Tām būs dota izdevība. Visi nevēlēsies dzirdēt. Daudzi nostāsies pret visu, kas prasa pašaizliegšanos. Viľi negrib pieľemt sabatu. 2. Mozus 31:12-18 skaidri un nepārprotami pateikts, ko Dievs sagaida no Saviem ļaudīm, un ka tā atmešanai sekos nāve. Neskatoties uz to, daudzi atteiksies paklausīt, jo patiesība sevī ietver sevis aizliegšanu un sevis upurēšanu.

Daudzi sludinātāji negrib klausīties un būt pārliecināti. Viľi negrib iet svētnīcā un iegūt patiesības atziľu no Dieva Vārda, bet gan atľemt ļaudīm atzīšanas atslēgu, sagrozot Rakstus un izkropļojot Dieva Vārda patieso nozīmi. Tāpēc ikkatrs solis ļauţu aizsniegšanai, lai tos glābtu no pazušanas maldos un nepaklausībā, prasa nepārtrauktu smagu cīľu. Bet vai tā mitēsies? Nē! Pacel karogu! Uzstādi Dieva patiesības pieminekļus, kur vien tas iespējams; strādā jaunos laukos, un atgriešanās neizpaliks. Daţi, kas uzreiz nepieľem noteiktu stāvokli, palīdzēs virzīt darbu uz priekšu ar savu atbalstu un līdzekļiem, un tad paši nostāsies Kunga pusē. Dievam vajadzīgi pārstāvji visās pasaules daļās un vietās. – Vēstule 86. 1900. g.

19. jūnijā, A.G. Danielsam. [180]

20. jūnijs

Krāšņais mantojums „Teiciet Dievu Viľa svētajā vietā, teiciet Viľu Viľa varas spēcīgajā cietoksnī, - debesu izplatījumā! Teiciet Viľu par Viľa lielajiem darbiem… Visi, kam dvaša, lai slavē Kungu!” Psalmi 150:1-6.

Vakar pulksten desmitos mēs nonācām šajā vietā – Īstportlendā, Oregonas štatā. Braucot no Valla Vallas, otrdienas rītā vilciens, kā parasti, apstājās uz divdesmit minūtēm pie Maltnomas ūdenskrituma. Gandrīz visi atstāja vagonus, lai kāptu augstajā kraujā un redzētu brīnišķīgi skaisto un vareno skatu…

Krastmalā atradās kāpnes, aiz tām šaura zigzagveida taka un tad vēl koka kāpnes. Tā tas atkārtojās vairākas reizes, līdz nonācām pie rupji veidota tilta, kas bija uzcelts pāri aizai pie pirmā ūdenskrituma. Mēs pārgājām tam pāri. Lielais ūdenskritums atradās augstāk, un to sauca par Līgavas plīvuru (Bridal Veil). Šeit ūdens krīt apmēram no 200 metru liela augstuma. Krītot uz klinšu izciļľiem, ūdens šaltis sašķīst smalkās lāsēs, radot ļoti jauku skatu. Es priecātos, ja šajā vietā, ko

apľem jauki dabas skati, būtu iespējams pavadīt visu dienu. Bet mēs pateicāmies arī par šiem īsajiem mirkļiem, kuros varējām redzēt šo krāšľo un lielisko dabas ainu, kaut arī tās aplūkošanai mums vajadzēja kāpt kraujā un stāvēt uz šim nolūkam īpaši uzcelta tilta…

Es atcerējos dziesminieka vārdus, kurš aicina visus, kam ir dvaša, slavēt Kungu; kas aicina dzīvo un nedzīvo dabu iekļauties lielajā korī, lai teiktu un slavētu Dievu. Šī viľa vēršanās pie nedzīvām lietām, kas nespēj ne just, ne domāt, ir visstiprākais pārmetums tiem, kas apveltīti ar saprātu, ja viľu dvēseles nepriecājas par Dieva varenību un godību, un lūpas nepauţ Viľa slavu. „Teiciet Viľu, saule un mēness, teiciet Viľu, visas spoţās zvaigznes…Teiciet Kungu… jūs lielie jūras nezvēri, un jūs, jūras plūdi! Jūs, uguns un krusa, sniegs un migla, vējš un auka, kas pilda Viľa vārdu” (Ps. 148:3-8). Lai pienestu slavu Visaugstākajam, sapulcināti visi šie Dieva pārstāvji dabā. Un kurš starp Dieva radījumiem lai klusē, kad To, Kurš valda Debesīs, teic zvaigznes, iedamas savu gaitu, teic vējš, glāstīdams zemi, visi mākoľi, kas pārklāj debesis, kā arī lietus gāzes un ikkatrs saules stars. – Manuskripts 9. 1884. g. 20. jūnijā. „Maltnomas ūdenskrituma apmeklēšana”. [181]

21. jūnijs

Aicinājums visiem „Un Viľš tiem sacīja: „Pļaujamā daudz, un strādnieku maz; tad nu lūdziet Pļaujas Kungu, lai Viľš strādniekus sūta Savā pļaujā” Lūkas 10:2.

Kādu laiku es vairs nevarēju braukt dēļ iekaisuma mugurā un gūţā, un, braucot mājās (no Heldsburgas koledţas), es ļoti saguru. Bet es ļoti pateicos savam Debesu Tēvam, ka Viľš atkal mani stiprinājis.

Nesen mūsu brāļi Kalistogā (Kalifornija) noturēja sapulces zem klajas debess… Nākošo viľi organizēs Senthelenas tuvumā, ja atradīsies piemērota vieta. Mēs vēlamies darīt visu, ko spējam, lai brīdinātu ap mums esošos ļaudis par Pestītāja drīzo atnākšanu. Es ticu, ka ar šādu darbu mēs paveiksim daudz laba.

Mana sirds tiecas pretī ļaudīm, kas atrodas tumsā, kas nepazīst patiesību…

Drīzumā ceru apmeklēt kareivju namu Jauntvilā (Yountville). Jau vairākus mēnešus kāda darbinieku grupa, katrā otrā sabatā, tur noturēja dziesmu dievkalpojumus. No sākuma uz dievkalpojumiem atnāca tikai daţi cilvēki, bet tagad tur katru reizi sanāk no septiľdesmit pieciem līdz simts cilvēkiem.

Atsevišķās reizēs sniegtas trīsdesmit minūtes garas uzrunas par Bībeles tematiem. Pirms daţām nedēļām noturētajā sapulcē kareivjiem jautāja, vai pēc dziesmu dievkalpojuma viľi nevēlas uz īsu brīdi kopīgi papētīt Bībeli. Apmēram divdesmit cilvēku izteica savu piekrišanu. Bet, kad atnāca laiks Bībeles lasījumiem,

uz tiem atnāca vairāk nekā piecdesmit. Darbinieki bija paľēmuši līdz lasāmvielu. Kad kareivjiem jautāja, vai viľi to vēlētos, viľu sejas atplauka un rokas dedzīgi sniedzās pēc grāmatām un laikrakstiem.

Pagājušā sabatā kāds inteliģenta izskata cilvēks šajā namā vienam no mūsu brāļiem sacīja: „Kad jūs vēl nenācāt pie mums dziedāt, es gandrīz visu laiku pavadīju dzerot un piedzeroties kopā ar saviem biedriem. Taču kopš jūsu atnākšanas, es esmu atradis labāku iespēju izmantot savu laiku. Es atteicos no alkoholiskajiem dzērieniem un savu brīvo laiku pavadu lasot „Visu laikmetu ilgas…”

Mēs ceram, ka darbs pie kareivjiem attīstīsies arvien tālāk.

Ieinteresēti ir vairāki cilvēki, un par mītnēm atbildīgās personas atzīst, ka te tiek darīts labs darbs. Es pilnīgi ticu, ka daţi no šiem cilvēkiem, varbūt arī daudzi, tiks izglābti. Es vēlētos, kaut visi mūsu ļaudis redzētu viľu priekšā atvērtās durvis. – Vēstule 112.

1903. g. 21. jūnijā. Austrālijā strādājošajam vec.sl. J.A. Berdenam ar dzīves biedri. [182]

22. jūnijs

Mīlēt nozīmē kalpot „Slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas Savā lielajā ţēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroľiem, neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam, kas ir uzglabāts Debesīs jums” 1. Pētera 1:3-4.

Kristus reliģija ir kaut kas vairāk par runāšanu vien. Kristus taisnība atklājas taisnīgā rīcībā un labos darbos, uz kuriem mūs skubina tīri un nesavtīgi motīvi. Nekam nederēs ārēja taisnība, ja trūks iekšēja rotājuma. „Šī ir tā vēsts, ko esam no Viľa dzirdējuši un pasludinām jums, ka Dievs ir gaisma, un Viľā nav nekādas tumsības. Ja mēs sakām, ka mums ir sadraudzība ar Viľu, un dzīvojam tumsā, tad melojam un nedarām patiesību.

Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viľš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā, un Viľa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem” (1. Jāľa 1:5-7). Ja mums nav Dieva mīlestības un Dieva gaismas, tad mēs neesam Viľa bērni. Ja mēs ar Kristu nesakrājam, tad mēs izkaisām. Mēs visi atstājam zināmu iespaidu, un šis iespaids ietekmē citus – tagadējam un mūţīgam labumam, vai mūţīgam zaudējumam.

Kristus skolā visiem jāmācās pilnveidot kristīgu raksturu un nonākt vienotībā ar Kristu. Saviem mācekļiem Kristus teica: „Ja jūs neatgrieţaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksiet Debesu valstībā” (Mat. 18:3). Kristus tiem izskaidroja, ko Viľš ar to ir domājis. Viľš nevēlējās, lai tie kļūtu bērni saprašanā, bet ļaunumā. Maziem bērniem nav pārākuma un aristokrātijas izjūtu. Savā izturēšanās veidā viľi ir vienkārši un dabīgi. Kristus vēlas, lai Viľa sekotāji pierastu izturēties nemāksloti, lai viss liecinātu par pazemību un līdzību Kristum. Viľš mums uzlicis

pienākumu dzīvot par labu citiem. Viľš atnāca no karaliskajiem Debesu pagalmiem uz šo zemi, lai parādītu, cik ļoti Viľu interesē cilvēks. Bezgalīgā cena, kas samaksāta par cilvēka atpestīšanu, rāda, ka cilvēka vērtība ir tik liela, ka Kristus varēja upurēt Savu bagātību un godu karaliskajos pagalmos, lai to paceltu no pazemotā stāvokļa, kādā grēks cilvēku novedis.

Ja Debesu Majestāte varēja darīt tik daudz, lai parādītu Savu mīlestību uz cilvēku, ko cilvēkam vajadzētu darīt, lai viens otram palīdzētu tikt ārā no tumsas un ciešanu bedres? – Review and Herald” 1886. g. 22. jūnijā. [183]

23. jūnijs

Dieva rīcība ar cilvēkiem „Klausieties, mani mīļotie brāļi, vai Dievs tos, kas pasaulei ir nabagi, nav izredzējis par bagātniekiem ticībā un tās valsts mantiniekiem, ko Viľš ir apsolījis tiem, kas Viľu mīl” Jēkaba 2:5.

Līdzībā par bagāto vīru un Lācaru Lielais Skolotājs atvelk priekškaru un rāda, ka Dievs ir visas ticības, visas skaidrības un visas ţēlastības pamats” Manuskripts 81. 1898. g. 23. jūnijā „Bagātais vīrs un Lācars”.

Jūdi apgalvoja, ka viľi ir Ābrahāma pēcteči, bet, nedarot Ābrahāma darbus, tie pierādīja, ka nav viľa īstie bērni. Tikai tos, kas garīgi ar viľu saskaľojušies, var uzskatīt par īstajiem Ābrahāma pēctečiem. Kristus atzina šo ubagu (Lācaru) kā tādu, ar ko Ābrahāms sadraudzējies vissirsnīgāk, kaut gan tas piederēja pie šķiras, ko uzskatīja par zemāku.

Katrai sirdij jāizkopj cilvēcīga līdzjūtība. Tā ir Dieva īpašība, un no tās nekad nedrīkst atteikties. „Jūs visi esat brāļi” (Mat. 23:8).

Dievs cilvēkiem uzlicis pienākumu izturēties līdzjūtīgi pret saviem līdzcilvēkiem, palīdzēt trūcīgajiem, ievainotajiem un satriektajiem. Viľu pašu rīcība ir cilvēkus demoralizējusi, bet kurš starp cilvēkiem var izprast tā, kā Dievs to saprot, kas ir šīs nelaimes cēlonis? Šodien mūsu pasaulē ir daudz ievainotu un noskumušu sirţu, kurām vajadzīgs atvieglojums. Kungam ir darba rīki, kam jāpadara gaišāka šo noskumdināto ļauţu dzīve. Mēs ikviens varam nodot savus talantus (podus) augļotājam, izkliedējot mākoľus un ļaujot ienākt ticības un cerības saulstariem no Tā, kurš „tik ļoti pasauli mīlējis, ka devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viľam tic, nepazustu, bet dabūtu mūţīgu dzīvību”(Jāľa 3:16).

Kristus rādīja, ka tuvojas laiks, kad bagāto stāvoklis, kas nav dzīvojuši, paļaujoties uz Dievu, mainīsies uz nabagu stāvokli, kuri bija pastāvīgi paļāvušies uz Dievu. Kas ir trūcīgi ar šīs pasaules mantām, un tomēr ir pacietīgi ciešanās un uzticas Dievam, kādā dienā tiks paaugstināti pāri daudziem tiem, kas ieľem visaugstākās vietas, kādas vien šī pasaule var dot.

Kungs ar mums nerīkojas tā, kā to dara cilvēki. Viľš nodeva

Savu Dēlu par bezgalīgi lielu upuri, lai mantotu mūs Savam kalpošanas darbam, un līdz ar Savu Dēlu, Viľš mums atdeva visas Debesis. To Viľš darīja, lai parādītu, cik augstu Viľš vērtē būtnes, kuras viľš radījis. – Turpat. [184]

24. jūnijs

Vadība dzīves sarežģījumos „Un tavas ausis dzirdēs aiz tevis šos vārdus: „Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!” Kaut arī jūs ietu pa labi vai novērstos pa kreisi” Jesajas 30:21.

Tev (Edson) vajadzīgs nemaldīgs Padomdevējs, Tāds, kurā baumas nespēj modināt aizspriedumus, Tāds, kura spriedumu neiespaido aprobeţoti uzskati. Ja tev paveras ceļš uz vienu vai otru pusi, tu pats to nespēsi izšķirt, vai tev pa to jāiet vai no tā jāizvairās, un neviens mirstīgs cilvēks tev to nepateiks. Varbūt tavā priekšā kāds ceļš it kā aizveras, vai tāpēc lai tu pagrieztos un ietu citā virzienā, bet varbūt tāpēc, lai pārbaudītu tavas apľēmības nelokāmību. Nevienam nav dota gudrība, lai to pateiktu. Tev vajadzīgs Vadonis, mirstīgai acij nesaskatāms spēks, kas spēj spriest par taviem motīviem, taviem nolūkiem un tavas sirds domām, lai tevi vadītu pa tev ejamo ceļu.

Zvaigzne Austrumos vadīs tevi pa taviem ceļiem, ja tu tikai tai sekosi.

Tu nekad neesi viens. Tu nekad neatrodies tādā vietā, kur nebūtu neviena cita, kas par tevi interesētos. Mūsu Debesu Tēvs atdeva Savu Dēlu, lai Viľš mirtu tavā vietā. Golgatas krusts liecina, ka Viľš dziļi interesējas par tavu labklājību. Dieva Dēls ir tevi atpircis, un tevis dēļ tiek pienestas daudzas lūgšanas.

Ja tu domāsi pareizi un rīkosies pareizi, tad viss būs labi. Ja tu lūgsi Dieva palīdzību, tu nelūgsi velti. Kungs strādā daţādos veidos, lai iemantotu tavas sirds uzticību. Ne par ko Viľš nepriecājas vairāk, kā par tavu nastu atvieglošanu. Meklē pie Viľa spēku un gaismu, un Viľš devis apsolījumu, ka tu atradīsi laimi savai dvēselei. Ja tev atraisīsies sirds un balss lūgšanai, tad Viľš noteikti tevi dzirdēs, un būs rokas, kas sniegsies uz leju, lai tevi glābtu. Mums ir Dievs, kas dzird lūgšanas, un, ja neviens līdzeklis nelīdz, Viľš ir tavs patvērums, tavā tuvumā esošā palīdzība bēdu laikā…

Ja tu iesi pie Dieva ar pazemīgu, ticīgu sirdi, meklējot vadību savā neizpratnē, tad tev ir tiesības savu lietu nodot Viľam. Lai Viľa apsolījumi nepiepildītos, jāzūd Debesīm un zemei. Tāpēc turi Dievu pie vārda! Tu ticēji Viľa apsolījumiem, kad tev bija tikai trīs gadi. Paturi arī tagad bērna neviltoto uzticību, un nāc pie Jēzus ticībā, kas neļaujas atbaidīties! Uzticies Kungam no visas sirds un tava paļāvība tevi nekad nepievils, nekad tā nepavērsīsies pret tevi! Atceries Jēkabu, kad viľš lūdza Dievu Pnielas līdzenumā. Viľa lūgšana tika uzklausīta un atbildēta, un viľš ieguva varenu uzvaru. – Vēstule 2. 1886. g. 24. jūnijā, Edsonam un Emmai Vaitiem. [185]

25. jūnijs

Veselīgs dzīvesveids „Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un, ko jūs esat saľēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem? Jo jūs esat dārgi atpirkti, tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu” 1. Korintiešiem 6:19-20.

Pirmos evaľģēlija vēstnešus izsūtīja ar ziľu, ka „Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi” (Mat. 10:7). Tā skan arī mūsu vēsts šodien. Mums jāatceras, ka dvēseļu aizsniegšanas darbu nevar aprobeţot ar kādu vienu metodi. Evaľģēliskais ārstnieciskais darbs uz priekšu jāvirza ne pēc viena cilvēka noteiktajiem paľēmieniem, bet pēc Kristus dziedināšanas veida. Visam, kas tiek darīts, jānes Svētā Gara zīmogs. Mums jāstrādā tā, kā strādāja Kristus, tādā pat praktiskā veidā. Tad varēsim justies droši.

Dievišķajam uzdevumam nav vajadzīgas nekādas reformas.

Kristus patiesības pasniegšanas veidu nav iespējams uzlabot.

Strādnieks, kas savās darba metodēs ieauţ lietas, kas valdzina pasaulīgi noskaľotus ļaudis, domādams, ka tā samazināsies iebildumi pret cilvēkam paredzētā krusta nešanu, samazina savu iespaidu. Saglabājiet dievbijības vienkāršo godīgumu! Kunga svētības nepavadīs sludinātājus, kuru runā jūtams pasaules zīmogs, bet Viľš svētīs tā cilvēka vārdus, kurš mīl patiesas taisnības vienkāršību.

Mūsu darbam jābūt praktiskam. Mums jāatceras, ka cilvēkam ir arī miesa, kas jāglābj tāpat kā dvēsele. Mūsu darbs sevī ietver daudz vairāk par nostāšanos ļauţu priekšā un runāšanu uz tiem.

Mums darbā jākalpo arī ļauţu fiziskajām vajadzībām, ar kādām mēs sastopamies. Mums jāsniedz veselības pamatlikumi, dziļi iespieţot klausītājos atziľu, ka viľiem jādara sava daļa savas veselības saglabāšanā.

Lai dvēsele būtu vesela, arī miesai jābūt veselai. Miesas stāvoklis iespaido dvēseles stāvokli. Kas vēlas būt fiziski un garīgi stiprs, tas nedrīkst nodoties pārmērībām. Tam jāsargās apgrūtināt savu dvēseli ar fizisko un garīgo pārslodzi. Dievs cilvēkiem uzlicis par pienākumu ievērot pareizus pamatlikumus attiecībā uz ēšanu, dzeršanu un ģērbšanos.

Kungs vēlas, lai mēs paklausītu dzīvības un veselības likumiem.

Mums katram būs Viľam jāatbild par savas miesas pareizu kopšanu, lai tā vienmēr būtu vesela. – Vēstule 123. 1903. g. 25. jūnijs, Edsonam un Emmai Vaitiem. [186]

26. jūnijs

Gara darbs „Dieva valstība nenāk ārēji redzamā veidā. Nevarēs arī sacīt: „Redzi, še viľa ir vai tur”, – jo redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū” Lūkas 17:20-21.

Debesu valstību var just, bet nevar redzēt. Dieva Gara iekšējais darbs salīdzināts ar saraudzēšanas procesu… Ar šo līdzību Kristus aino cilvēka sirdi. Patiesības rauga iekšējais darbs atklāsies dzīvē. Sirdij jātiek attīrītai no Visa netīrā. Cilvēkā jāattīsta rakstura īpašības, kas viľu darīs derīgu kalpošanai Dievam jebkurā veidā. Procesu, kā raugs saraudzē miltu masu, kurā to iejauc, mēs neredzam, tomēr tas darbojas, līdz milti tiek pārvērsti maizes mīklā. Tāda radikāla pārmaiľa jāpaveic arī Dieva Garam. Netiek piešķirtas jaunas spējas, bet tiek panākta liela pārmaiľa šo spēju izmantošanā. Dabīgās tieksmes tiek klusinātas un apspiestas. Rodas jaunas domas, jaunas izjūtas un jauni motīvi. Tomēr, visām spējām atjaunojoties, cilvēks nepazaudē savu identitāti… Šajā pārvērtībā Raksti dara lielu darbu. Kristus lūdza: „Svēti tos patiesībā; Tavi Vārdi ir patiesība” (Jāľa 17:17). Šajā, mums uzticētajā darbā, mēs strādājam kopā ar Dievu. Dievišķā starpniecība kārto šo cilvēcīgo darba rīku sadarbību…

Milti, kuros raugs ielikts, attēlo ticīgu, Jēzu pieľemošu sirdi.

Kristus liek parādīties uz āru principiem, kurus vienīgi Viľš var ielikt cilvēkā iekšā. Pasaule raugās uz šiem cilvēkiem kā uz noslēpumu, ko tā nevar saprast. Savtīgais, naudu mīlošais cilvēks dzīvo, lai ēstu, dzertu un priecātos par savu pasaulīgo mantu. Par mūţību viľš nemaz nedomā. Mūţīgo pasauli viľš izslēdz no saviem aprēķiniem. Bet, kurš pieľem patiesību un tai tic, tam ir ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli no visa juteklīgā. Pasaule šos ļaudis nespēj izprast, jo tie raugās uz mūţīgām realitātēm. Viľos darbojas motīvu spēks, kas pārveido raksturu. No Debesīm saľemts visu pārvarošs iespaids, darbojas līdzīgi miltos paslēptam raugam. Ar Savu glābjošo spēku sirdī ienāk Jēzus mīlestība, lai pārvarētu visu būtni, dvēseli, miesu un garu. – Manuskripts 82. 1898. g. 26. jūnijā. „Patiesības raugs”.

[187]

27. jūnijs

Lūgšanas spēks „Kungs nevilcina Savu apsolījumu, kā daţiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās” 2. Pētera 3:9.

Man jābrīnās, ka Dievs tik ilgi turpina panest cilvēku bērnu stūrgalvību, redzēt viľu nepaklausību un tomēr ļaut tiem dzīvot, izlietot nepareizi Viľa ţēlastību un visļaunākā veidā nodot nepareizu liecību par Viľu. Tomēr Dieva ceļi nav mūsu ceļi, tāpēc nebrīnīsimies par Viľa mīlošo iecietību, maigo ţēlastību un bezgalīgo līdzjūtību, jo Viľš sniedzis nepārprotamus pierādījumus, ka tieši tāds ir Viľa raksturs – lēns dusmot, kas parāda ţēlastību tūkstošiem, kuri Viľu mīl un tur Viľa baušļus…

Es tiešām jūtos ļoti pateicīga par jauko mieru, kāds man ir šajā rītā. Pagājušā naktī es labi atpūtos un jūtu, ka šajā rītā mana dvēsele dus Dievā. Viľš mani nepametīs un neatstās, Viľš man

būs pavisam tuvs Palīgs vajadzību brīdī…

Visās malās dvēseles iet bojā savos grēkos. Mana dvēsele tiecas tām pretī. Es ilgojos pamodināt šos ļaudis no nāvi nesošā truluma. Ak, cik daudzi vēl nekad nav brīdināti, vēl nekad nav dzirdējuši patiesību! Bet pārliecinošus vārdus, brīdinājumus un lūgšanas dzird citi, kas tiem nepiegrieţ nekādu vērību, atmet priekštiesības un izdevības, kas šos ļaudis glābtu, ja viľi tās izmantotu. Liekas, ka viľi sastinguši ledū. Bet mūsu sirdīm jābūt dievišķās uguns sasildītām, sirsnīgām un stiprām jābūt mūsu kristīgām pūlēm un mūsu kristīgajai priekšzīmei.

Pienākums, kas gulstas uz mums, nav mazs. Atkarības sajūta liks mums vairāk tuvoties Dievam, un pildāmo pienākumu apziľa aicinās mūs vairāk strādāt un lūgt – strādāt, ticēt un pastāvīgi lūgt. Spēku! Spēku! Mēs visvairāk saucam pēc neierobeţota spēka. Tas gaida uz mums. Mums tikai tas jāsaľem, jātur Dievs pie vārda, jārīkojas ticībā, stipri jāpaļaujas uz apsolījumiem, jācīnās pēc Dieva ţēlastības veltēm. Nav nozīmes skolas zināšanām, nav vajadzīga ģenialitāte, var nebūt daiļrunības, tomēr pazemīgas un sagrauztas sirds lūgšanas Dievs dzird, un, ja Viľš dzird, tad nekāds šķērslis virs zemes nespēs mūs aizkavēt. Dieva spēks dos mums panākumus. – Vēstule 35. 1878. g. 27. jūnijs, Vispasaules savienības vadītājam Dţeimsam Vaitam. [188]

28. jūnijs

Gaisma mūsu takai „Kad kļūst izprotami Tavi vārdi, tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus… Stiprini manus soļus ar Savu Vārdu, un lai ļaunums nevalda pār mani!” Psalmi 119:130-133.

Es redzēju Dieva eľģeli stāvot jums līdzās un rādot uzaugšu. Šis eľģelis kalpoja jūsu tēvam un mātei, un ir piedāvājis arī jums savu apsardzību. Taču jūs bieţi novēršaties no viľa un tiecaties iet paši pa saviem ceļiem. Tā jūs atsvešinieties no Dieva…

Laimīgs tas cilvēks, kurš pats atklāj, ka Dieva Vārds ir gaisma viľa kājām un svece viľa ceļam – gaisma, kas spīd tumšā vietā.

Tur ietverti Debesu norādījumi cilvēkiem. Tomēr daudziem, un ļoti daudziem, nav neviena vadoľa, kā vien aprobeţoto cilvēku domas, aizspriedumi un kaislības, vai arī viľu pašu mainīgās izjūtas. Viľu prāts pastāvīgi ir satraukts un svārstīgs. Viľus nepārtraukti moka garīgs drudzis.

Ja jūs sekotu Kristum, tad Dieva Vārds jums būtu kā mākoľu stabs dienā un kā uguns stabs naktī. Tomēr Dieva gods nav bijis jūsu dzīves darba galvenais mērķis. Jums ir Bībele. Izpētiet to pats priekš sevis! Dievišķo norādījumu mācības nedrīkst ignorēt vai sagrozīt. Dievišķais prāts vadīs tos, kas vēlas tikt vadīti.

Patiesība paliek patiesība, un tā apgaismo visus, kas to meklē ar pazemīgu sirdi. Maldi paliek maldi, un nekādi pasaulīgas filozofijas plūdi nepadarīs tos par patiesību. „Jūs esat dārgi atpirkti: tāpēc pagodiniet Dievu savā miesā un

savā garā, kas pieder Dievam” (1. Kor. 6:20, angļu tulk.). Ko Kungs prasa no Viľa asinīm atpirktā mantojuma? Visas būtnes svētošanu – šķīstumu, kas līdzīgs Kristus šķīstumam, pilnīgu saskaľu ar Kunga prātu. Kas tad dara dvēseli skaistu? Tās Būtnes jauko īpašību klātbūtne, kas atdeva Savu dzīvību, lai atpirktu vīrus un sievas no mūţīgās nāves…

Neviens aicinājums nav tik maigs, neviena mācība tik skaidra, neviena pavēle tik spēcīga un aizsargājoša, un neviens apsolījums nav tik pilnīgs, kā tie, kuri norāda grēciniekiem uz Avotu, kas atvērts cilvēka dvēseles vainas mazgāšanai. – Vēstule 207. 1904. g. 28. jūnijā. Kādam pazīstamam cilvēkam Betlkrīkā. [189]

29. jūnijs

Pie kā lai mēs ejam? „Šis ir akmens, ko jūs, nama cēlāji, esat atmetuši, un kas kļuvis par stūra akmeni. Nav pestīšanas nevienā citā, jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana” Apustuļu darbi 4:11-12.

Kad daudzi Kristus sekotāji Viľu pameta un Pestītājs jautāja divpadsmitiem: „Vai arī jūs gribat aiziet?” Sīmanis Pēteris atbildēja: „Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūţīgās dzīvības vārdi” (Jāľa 6:68). Kristus sirdī ielija skumjas, redzot kādu, kurš Viľu atstājis, jo Viľš zināja, ka cilvēka vienīgā cerība ir ticība Viľa vārdam un Viľa misijai. Šī Viľa sekotāju dezertēšana bija Viľa pazemojums. Ak, cik maz cilvēku pazīst bēdas, kādas šajos gadījumos pilda bezgalīgās Mīlestības sirdi!

Neviens visā pasaulē nekad nav dedzīgāk ilgojies pēc atzīšanas un sadraudzības, kā to darīja Kristus. Viľš alka pēc cilvēku simpātijām. Viľa sirdi pildīja dziļas ilgas, lai cilvēku būtnes novērtētu Dieva dāvanu pasaulei, un pagodinātu Viľu, ticot Viľa vārdiem un tālāk pauţot Viľa slavu. „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viľš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viľam tic, nepazustu, bet dabūtu mūţīgo dzīvību” (Jāľa 3:16).

Cik skumji bija Jēzus vārdi: „Vai arī jūs gribat aiziet?” Tie skāra visu mācekļu sirdis, izľemot vienu. Šis viens bija Jūdass. Viľa sirds piederēja tikai naudai. Visvairāk viľš ilgojās kļūt lielāks par visiem.

Mācekļi pamatoti varēja sacīt: „Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūţīgās dzīvības vārdi.” Padomājiet, kas ir Kristus! Visaugstākā Dēls, un tomēr Skumju Vīrs, kurš pazina bēdas. Vai esam piedzīvojuši svētības, kas nāk no sirsnīgas uzticēšanās Viľam, lai tad pagodinātu Viľu ar nepārtrauktu savas mīlestības parādīšanu un pastāvīgu nodošanos Viľam? Kristus alkst pēc augļiem – augļiem, kas remdētu Viľa dvēseles izsalkumu pēc mums. Viľš vēlas, lai mēs nestu „daudz augļus”.

Turēsim savas sirdis pastāvīgi atvērtas Viľa mīlestībai! „Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viľš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli?” (Marka 8:36). Ak, ja mēs izprotoši varētu atkārtot

Pētera vārdus: „Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūţīgās dzīvības vārdi”, tad pār mums izlietos brīnišķīgas svētības! – Vēstule 171. 1905. g. 29. jūnijs, Edsonam un Emmai Vaitiem.

[190]

30. jūnijs

Kristīga izturēšanās un kristīgas ambīcijas „Es esmu jums rakstījis, jaunekļi, jo jūs esat stipri, un Dieva Vārds paliek jūsos, un jūs ļauno esat uzvarējuši. Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viľā nav Tēva mīlestības” 1. Jāľa 2:14-15.

Es jūtos satraukta, redzot un saprotot, cik maz laika atlicis darbam. Nekad, šķiet, no mums kā no tautas nav bijuši atkarīgi tik lieli rezultāti. Nekad nav bijis tāds laiks kā tagad, kad visa vecuma jauniešiem visās zemēs tik dedzīgi jāveic neatliekams darbs.

Mūsu laika jauniešiem sabiedrība uzstāda savas prasības. Vīri, kas stāvējuši cīľas priekšējās rindās, nesot nastas un ik dienas paciešot karstumu, drīz atstās aktīvās dzīves skatuvi. Kur ir jaunieši, kas aizpildīs viľu vietas, kad šie gudrie pamācītāji un padomdevēji vairs nespēs nest savas nastas? Šie pienākumi uzgulsies jauniešiem. Tāpēc ir tik svarīgi, lai šie jaunieši paši sevi izglītotu, jo šos pienākumus vajadzēs pildīt viľiem.

Sagatavojies, mans dēls (Viljams), pildīt savus pienākumus ar visskaidrāko uzticību! Es vēlētos, kaut spētu iespiest jauniešiem prātā atziľu, kādi tie varētu kļūt un ko tie varētu padarīt, ja tie izprastu tās prasības, kādas Dievs tiem uzstāda. Viľš tiem devis spējas, ne lai tās kūtrumā novājinātos, bet lai tās stiprinātos un kļūtu skaistākas darbā.

Villij, mana vislielākā vēlēšanās ir nevis, lai tu kļūtu par lielu vīru pēc pasaules standarta, bet gan par labu cilvēku, kurš ik dienas pieaug un tuvojas Dieva noteiktajam taisnības standartam…

Lai izveidotu raksturu, ir nepieciešams darbs. Tas ilgs visu dzīves laiku. Šis darbs prasīs dziļas pārdomas. Jāmācās pareizi spriest, jāpierod būt čaklam un neatlaidīgam… Citi tevi var atbalstīt tavā darbā, bet viľi nekad tavā vietā nespēs uzvarēt kārdināšanas. Tu viľu vietā nevari būt godīgs, patiešām čakls un izveicīgs, un viľi tādi nevar būt tavā vietā. Zināmā izpratnē tev jāstāv vienam, jo tev palīdzēs Jēzus un Dieva eľģeļi. Bet tikai nedaudzi sasniedz to, ko viľi varētu sasniegt sava rakstura izveidošanas darbā, jo viľi nesprauţ augstu mērķi. Labklājība un laime nekrīt klēpī. Šīs lietas iegūst ar darbu, tās ir ilgstošas audzināšanas augļi. – Vēstule 22. 1875. g., savam 20 gadus vecajam dēlam Viljamam. [191]

JŪLIJS 1. jūlijs

Līdzjūtīgs Pestītājs „Es viľu steidzīgi sūtu, lai jūs, viľu ieraudzījuši, atkal priecātos…

Uzľemiet viľu Kungā ar visu prieku un vērtējiet augstu tādus vīrus, jo Kristus darba dēļ viľš bija tuvu nāvei” Filipiešiem 2:2830.

Apustulis Pāvils, kas bija saľēmis daudzas atklāsmes, bija spiests cīnīties ar daţādas izcelsmes grūtībām, tomēr šajās cīľās un grūtībās viľš nepārtrauca uzticēties un paļauties uz Dievu.

Svētā Gara īpašas apmācības iznākumā viľa spriedums bija kļuvis šķīsts, cēls un svēts. Pret viľu vērstie ienaidnieku izdomājumi kalpoja viľam kā audzināšanās un izglītošanas līdzeklis, jo viľš iemācījās justies atkarīgs no Kunga Jēzus. Viľš saka: „Tagad es visu uzskatu par zaudējumu, salīdzinot ar mana Kunga Kristus Jēzus atzīšanas augsto cildenumu” Filipiešiem 3:8…

Jēzus jūt ikkatru apbēdinājumu, ko piedzīvo Viľam kalpojošie ļaudis, kas turpina strādāt Viľa darbu, lielu grūtību nomākti.

Domāsim par Jēzus mīlestību, lai varam ticēt un būt drosmīgi!

Kungs dzīvo un valda. Nāks negudri padomdevēji un centīsies mūs samulsināt, bet visu laiku raudzīsimies uz Jēzu un uzticēsimies Viľam! Viľš ir bijis un turpina būt mūsu Palīgs… Es reizēm apmulstu un nezinu, ko darīt, bet es nejūtos nospiesta.

Es stingri esmu apľēmusies visā savā dzīvē ienest tik daudz saules gaismas, cik vien man tas būs iespējams.

Reizēm mani satrauc parādi, kuros esmu nonākusi, cenšoties virzīt uz priekšu Dieva lietu. Es nonācu parādos, pūloties izvērst darbu Austrālijā. Dārgi maksāja grāmatas „Visu laikmetu ilgas” izdošana, un es vēl tagad esmu izdevniecībai nedaudz parādā…

Māja, kurā es tagad dzīvoju, tika samaksāta ar aizľēmuma naudu. Es esmu tikpat labprātīga atstāt šo dzīves vietu, cik labprātīga es biju to pirkt. Šajā pasaulē man nav paliekošas vietas. Ja Kungs man sacīs: „Ej un uzsāc darbu jaunā vietā,” es iešu un darīšu.

Es uzticos nešaubīgi. Es nekad nezaudēju drosmi, jo varu turēties pie Kristus rokas. Būsim vienmēr priecīgi, lai citiem nepieliptu mūsu mazdūšības gars! - Vēstule Nr. 127, 1903. gada 1. jūlijā.

Vecākajam sludinātājam Dţ.M. Haskelam, kas daudzus gadus strādāja ar Elenu Vaitu pilsētas evaľģelizācijas darbā. [192]

2. jūlijs

Jūs visi esat brāļi „Ganiet Dieva ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļľas dēļ, bet no sirds, ne kā tādi, kas grib valdīt pār viľiem piešķirto dalu, bet būdami par priekšzīmi ganāmpulkam” 2. Pētera 5:2-3.

Kas cilvēkam deva dzīvību? Vai ne Dievs? Lai kristietis, kas katrā savas elpas vilcienā atkarīgs no Dieva, nejūtas pārāks par

saviem brāļiem. Viľam nevajadzētu tiem diktēt noteikumus, it kā viľš būtu tiem devis dzīvību un saprātu, un tāpēc tiem par visu būtu jāatskaitās viľam.

Mūsu vidū mostas gars, kuru valdīšanu Kungs necietīs. Nekad kristiešiem nevajadzētu domāt, ka viľi ir kungi pār Dieva mantojumu. Kristiešu starpā nedrīkst būt tāds gars, kas vienus dara par aizbildľiem (patroniem) un citus par aizbildināmiem (proteţē). Dieva pavēle mums to aizliedz. „Jūs visi esat brāļi” Mateja 23:8. Nevienam nevajadzētu domāt, ka viľam pieder brāļu prāta spējas, ka citiem jāpakļaujas viľu diktātam. Viľš spējīgs maldīties, spējīgs kļūdīties kā ikviens cilvēks. Viľam nevajadzētu pārvaldīt lietas pēc saviem uzskatiem.

Kas pakļaujas šādam sevis paaugstināšanas garam, tas nonāk sātana pārvaldībā. Ja Evaľģēlija sludinātāji nevar saskaľoties ar viľa uzskatiem un iedomām, tad viľš no tiem novēršas un sāk runāt pretī, piepildot savu sirdi ar rūgtumu un izsmieklu pret sludinātājiem un visu sludināšanas darbu.

Neviens tāds darbs nenes Debesu parakstu. Kristiešiem vajadzētu atklāt Kristus maigumu, un to viľi darīs, ja viľu sirdīs mājos Kristus. Viľi saskatīs Kristu arī savos brāļos. Viľi miermīlīgi savstarpēji apspriedīsies. Ja tiktu atklātas cilvēka dzīves tumšās nodaļas, kādas tās īstenībā ir, cik daudzi tad vēl glaimotu ļaudīm, ka jūtas kompetenti teikt, ka citiem jārīkojas, kā viľi liek.

Jēzus ar Savu dzīvi mums ir parādījis šķīstuma un pilnīga svētuma priekšzīmi. Būdams visaugstākā Debesu Būtne, Viľš bija vislabprātīgākais kalpot citiem. Būdams vispagodinātākais, Viľš pazemojās un palika par Kalpu tiem, kas īsi pirms tam Viľam strīdējās par to, kurš Viľa valstībā būs vislielākais.

Meklēt uz citu cilvēku rēķina sev priekšrocības ir tāds piedzīvojums, kas izmaksās dārgi. - Vēstule Nr.92, 1900.gada 2.jūlijā, Dr. Dţ. H. Kellogam. [193]

3. jūlijs

Nav vietas lepnumam „Tāpat jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi savstarpējā satiksmē apjozieties ar pazemību. Jo Dievs lepniem stāv pretī, bet pazemīgiem Viľš dod ţēlastību. Tad nu pazemojaties apakš Dieva varenās rokas, lai Viľš jūs paaugstina savā laikā” 1. Pētera 5:5-6.

Dievs daudzkārtīgi pierādījis Savu apsolījumu un draudu patiesīgumu. Viľa ļaudis Kunga Vārdam var uzticēties. Vai tie tomēr neľems vērā šo gaismu un pierādījumus un ies pa savu pašu izraudzīto ceļu, neatkarīgi no Dieva noteiktiem iekārtojumiem? Pat labiem cilvēkiem jābūt piesardzīgiem no visām pusēm, lai nepaaugstinātos svētību dēļ, kuras Dievs viľiem piešķīris, un pasaules cilvēku aplausi un uzslava neliktu tiem izrādīt savu lielo gudrību un sasniegumus.

Kungs redz, Kungs zina. Viľš noteikti pazemos visas šādas

tieksmes, jo Viľš ienīst lepnumu, savtību un mantkārību. Jo sekmīgāks kļūst darbs, jo mazāk tiesību cilvēkam izcelt pašam sevi, it kā viľš būtu tas, ko vajadzētu paaugstināt. Mums jāuzticas Dievam. Viľš cilvēkus apveltījis ar spējām, ka tie Viľa darbā var ieľemt ievērojamu lomu. Lai viľi sargās paaugstināt paši sevi!…

Drīz pienāks Ciānai noliktais laiks. Dievs gādājis ļaudis un līdzekļus, ar ko Viľa darbs tiks pabeigts. Viľš neatstās Savus ļaudis kaunā, Viľš pabeigs Savu darbu. Viľa darbs iet uz priekšu, kā Viľš to noteicis. Mūsu derība ar Kristu mūs savieno ar varenā Ķēniľa augstību, ar gādīga Gana laipnību un maigumu. Lūdzu, izlasi Jesajas 42.nodaļu!

Dievs vēlas, lai cilvēki izprastu prasības, kāda Viľam ir pret tiem. Viľš tiesās ikkatru, kas nostāsies starp saviem līdzcilvēkiem un viľu Dievu, vadot tos pa ceļiem, kas nav paredzēti atpestītajiem. „Dievam visi Savi darbi ir zināmi no mūţības” Apustuļu darbi 15:18. (Glika tulk.) Viľš ir iekārtojis, lai Viľa darbs pasaulei tiktu parādīts skaidrā un svētā veidā. Dieva valstība nenāk redzamā veidā, bet caur Viľa Vārda iedvesmojošo jaukumu, caur Viľa Gara darbu dvēselē. Viľa darbs daudzās vietās pasaulē jau būtu pavirzījies uz priekšu, ja cilvēks nebūtu nostājies starp ļaudīm un Dievu, darot darbu, ko Dievs viľam nav licis darīt.

Vēstule Nr.93, 1900. gada 3. jūlijā, Vispasaules Savienības priekšniekam, vecākajam sludinātājam G.A. Ērvinam (Irvin).

[194]

4. jūlijs

Jēzus gādā „Visu savu zūdīšanos metiet uz Viľu, jo Viľš gādās par jums” 1.

Pētera 5:7.

Es tev rādu vienīgo drošo un uzticamo palīdzību. Lūdz Dievu, Kristus dēļ sargāt un svētīt tevi un tavus mīļos bērnus! Viľš to darīs, Viľa apsolījums ir uzticams. Tavs Debesu Tēvs, Dievs, būs tev vienmēr klātesošs Draugs. Viľš Katrā vajadzības brīdī sniegs tev padomu, tevi vadīs un iepriecinās. Ak, pastāvīgi meklē Visvarenā palīdzību! Viľa izstieptā roka glābs.

Lai cik pārbaudošs ir tavs gadījums, tomēr nepadodies izmisumam. Sargā pati sevi! Tava sirds var sāpēs gandrīz vai lūzt, tomēr uzticies un ceri. „Viľam nav tiešs prieks mocīt un apbēdināt cilvēka bērnus” Raudu dziesmā 3:33. Nekad neatļaujies ţēloties un skumt! Esi priecīga Dievā, ceri, un tad pienāks gaišais rīts!

Nepārtraukta pacietīga labdarība izvedīs tevi cauri šīs pasaules bēdām un ķildām pie slavas, goda un mūţīgās dzīves.. Turi Dievu sevī un pāri sev, un tev ne no kā nebūs jābaidās! Bībele ir gaisma tiem, kas dzīvo tumsā. Tiecoties pēc laimes pilnas nemirstības, kas apsolīta tiem, kas izturēs līdz galam, tu atradīsi savu augšupejošo spēku, stiprumu, kas tev vajadzīgs lai

pretotos ļaunumam. Esi stipra pārbaudījumu stundā, tad tu beidzot iegūsi nevīstošu vainagu!

Tev vajadzīga vadība no augšienes. Uzticies Kungam no visas sirds, un nekad Viľš nepievils tavu uzticību! Ja lūgsi palīdzību no Dieva, tu nelūgsi velti. Lai mūs iedrošinātu Viľam uzticēties, Viľš mums tuvojas caur Savu Svēto Vārdu un Garu, cenšoties tūkstoš veidos iemantot mūsu uzticību. Tomēr ne par ko Viľš nepriecājas vairāk kā par nespēcīgā pieľemšanu, kas meklē spēku pie Viľa. Ja mums atradīsies sirds un balss lūgšanai, tad Viľam noteikti atradīsies auss uzklausīšanai un roka glābšanai.

Nav neviena tāda gadījuma, kad Dievs būtu paslēpies no Savu ļauţu lūgšanām. Kad nav līdzējis nekas cits, Viľš vienmēr ir bijis klātesošs Palīgs katrā vajadzībā. Dievs lai aplaimo tavu nabaga sasisto, ievainoto dvēseli. Pieķeries Viľa rokai, turies stipri pie tās! Viľš uzľemsies gādāt par tevi, taviem bērniem, un visām tavām bēdām un nastām, ja tu tikai visu nodosi Viľam.

Vēstule Nr.42, 1875.gada 4.jūlijā, kādai māsai, kas nesen bija zaudējusi savu dzīves draugu. [195]

5. jūlijs

Uzvarēs patiesība „Mēs… nedzīvojam viltībā, nedz viltojam Dieva Vārdu, bet pauzdami patiesību, nostājamies nevainojami katra cilvēka sirdsapziľai Dieva priekšā” 2. Korintiešiem 4:2.

Nedrīkst notikt nekāda pamatpatiesību graušana, kuras Kungs ir apstiprinājis ar daudziem brīnišķīgiem pierādījumiem. Jāatskan balsij, kas skaidri un nepārprotami apliecina patiesību, pretstatā skepsei un maldiem, kas nāk no patiesības ienaidnieka. Notiks reforma, un dievišķās patiesības principu īstenošana dzīvē uzrādīs pieaugšanu ţēlastībā, jo dievišķais iekārtojums spēj apgaismot un svētot cilvēka saprātu.

Patiesība, kāda tā ir Jēzū, kādu Viľš pasludināja, ietērpies vētras mākonī, ir patiesība un īstenība arī šinīs mūsu dienās, un tā tikpat noteikti atjaunos patiesības pieľēmēja prātu, kā to darīja pagājušos laikos. Kristus teica: „Ja tie neklausa Mozu un praviešus, tie neticēs arī tad, ja kāds no miroľiem celtos augšām” Lūkas 16:31.

Kā tautai mums Svētā Gara visu pārvaldošajā vadībā jāsagatavo ceļš Kungam, ceļš Evaľģēlija izplatīšanai visā tā šķīstumā. Dzīvā ūdens straumei savā tecējumā jāpadziļinās un jāpaplašinās.

Visos laikos, tuvu un tālu, tiks aicināti vīri no arkla, no visparastākajiem darbiem, kas lielā mērā aizľem cilvēku prātus, un tiks apmācīti, strādājot savienībā ar pieredzējušiem cilvēkiem – cilvēkiem, kas izprot patiesību. Visbrīnišķīgākās Dieva rīcības iznākumā grūtību kalni tiks pacelti un iemesti jūrā…

Kas sludina patiesību, tie centīsies patiesību parādīt ar savu pareizi nokārtoto dzīvi un dievbijīgām sarunām. To darot, viľi kļūs stipri patiesības aizstāvji, ierādot tai vietu dzīvē, kādu Dievs ir paredzējis…

Jāatskan aicinājumam: „Ej, strādā Manā vīna kalnā”! Paklausot šim aicinājumam, vēsts, kurai tik liela nozīme priekš zemes iedzīvotājiem, tiks sadzirdēta un izprasta. Cilvēki uzzinās, kas ir patiesība. Darbs ies uz priekšu un aizvien uz priekšu. Sodībās un svētībās atklāsies un tiks atzīta Aizgādības zīmīgā iejaukšanās.

Patiesība gūs uzvaru.

Vēstule Nr.230, 1906. gada 5. jūlijā, Betlkrīkas draudzes vecākajiem sludinātājiem, kalpotājiem un ārstiem. [196]

6. jūlijs

Pasludini Vārdu „Jums nebūs sacīt „derība” visur, kur šie ļaudis saka ”derība”, un nebūs bīties, kur tiem bīstas, nedz baiļoties” Jesajas 8:12.

Mūsu darbam jāpasludina pasaulei pirmā, otrā un trešā eľģeļa vēsts. Pildot savus pienākumus, mūsu ienaidnieki nav jānicina, ne arī no tiem jābaidās. Dievs nav paredzējis, ka mēs slēgtu līgumus ar ļaudīm, kuriem nav tāda pat ticība kā mums…

Mums jābūt laipniem un pieklājīgiem pret tiem, kas atsakās būt lojāli pret Dievu, bet nekad, nekad mums nav jāpievienojas viľu padomam attiecībā uz Dieva darba svarīgajām interesēm, jo tas nav Kunga ceļš. Uzticoties Dievam, mums pastāvīgi jāiet uz priekšu, pazemīgi izjūtot savu atkarību no Viľa. Mums nesavtīgi jādara Viľa darbs, nododot sevi un visu, kas saistīts ar mūsu tagadni un nākotni viľa gudrajai aizgādībai, paturot savu sākotnējo paļāvību stipru līdz pat galam. Vienmēr atceraties, ka ne mūsu vērtīguma dēļ mēs saľemam Debesu svētības, bet gan Kristus dēļ, Viľa nopelnā, ticot Viľam. Dievs mūs pieľem savā bagātajā ţēlastībā.

Es lūdzu Dievu, lai mani brāļi saprastu, ka priekš mums ļoti svarīga ir trešā eľģeļa vēsts, un, ka patiesā sabata ievērošana ir zīme, kas atšķir Dievam kalpojošos ļaudis no tiem, kas Viľam nekalpo. Lai atmostas tie, kas kļuvuši miegaini un vienaldzīgi!

Mēs esam aicināti būt svēti, un mums jāsargās atstāt iespaidu, ka mūsu ticības īpašo iezīmju paturēšanai nav sevišķi liela nozīme. Uz mums gulstas svinīgs pienākums vēl stingrāk nostāties par patiesību un taisnību, kā mēs līdz šim to esam darījuši.

Nepārprotami skaidri jāatklājas robeţlīnijai starp tiem, kas tur Dieva Baušļus, un tiem, kas tos netur. Mums apzinīgi jāgodā Dievs, čakli izmantojot visus līdzekļus, kas mums var palīdzēt palikt derības attiecībās ar Viľu, lai tad varētu saľemt Viľa svētības – svētības, kas tik vajadzīgas ļaudīm, kuri tik smagi tiks pārbaudīti. Atstājot iespaidu, ka mūsu ticība, mūsu reliģija nav mūsu dzīvi pārvaldošais spēks, nozīmē stipri apkaunot Dievu.

Vēstule Nr.128, 1902.gada 6.jūlijā, Vispasaules Savienības komitejai un Ārstnieciskās misijas padomei. [197]

7. jūlijs

Grēku nožēlas un atgriešanās augļi „Vai jums, jūs rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs šķīstat kausa un bļodas ārpusi, bet no iekšpuses tie ir pilni laupījuma un negantības” Mateja 23:25.

Tad Jānis sludināja Jūdejas tuksnesī, un pie viľa atnāca kristīties farizeji un saduķēji, bezbailīgais taisnības sludinātājs tos uzrunāja sekojoši: „Jūs odţu dzimums, kas jums mācījis bēgt no nākamās dusmības? Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus” Mateja 3:7.8. Šie vīri negāja pie Jāľa, pareizu motīvu vadīti.

Viľu principi un viľu dzīve bija samaitāta, tomēr viľi nemaz nesaprata savu patieso stāvokli. Pilni godkāres un lepnuma, viľi bez kavēšanās izmantotu katru līdzekli, kas ļautu tiem izcelt savu „es” un nostiprināt savu iespaidu sabiedrībā. Kristība no šī jaunā skolotāja rokas, kā viľi domāja, palīdzētu tiem gūt lielākus panākumus šajos viľu pašu plānos.

Viľu motīvi Jānim nebija apslēpti, un viľš tos sagaidīja ar savu pārdrošo jautājumu: „Kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības?” Ja viľi būtu dzirdējuši Dieva balsi, runājam uz sirdīm, tie to parādītu, nesot grēku noţēlai atbilstošus augļus.

Bet tādi augļi nebija redzami. Izteikto brīdinājumu viľi uzľēma kā cilvēka balsi. Viľus valdzināja spēks un drosme, ar kādu Jānis runāja, bet Dieva Gars nepārliecināja viľu sirdis, tāpēc arī runātie vārdi nenesa augļus mūţīgai dzīvei.

Neviens neatrodas tālāk no Debesu valstības par paštaisniem formālistiem, kas varbūt lepojas ar saviem personīgajiem sasniegumiem, bet kuriem nemaz nav Kristus Gara. Tā vietā par viľiem valda skaudība, greizsirdība un mīlestība uz slavu un popularitāti. Viľi pieder ļauţu šķirai, kurus Jānis nosauc par odţu dzimumu vai ļaunā bērniem. Viľi sātana lietai pakalpo iespaidīgāk par visnekrietnāko izvirtuli, jo pēdējais neslēpj savu patieso raksturu - viľš parādās tāds, kāds viľš ir.

Nekas mazāks par izmainītu dzīves veidu, par grēku noţēlai un atgriešanās piedzīvojumam atbilstošiem augļiem neapmierinās Dieva prasības. Bez tādiem augļiem mūsu ticības apliecībai nav nekādas vērtības. - „Signs of the Times”, 1887.gada 7.jūlijā [198]

8. jūlijs

Kungs, nāc drīz! „Bet visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis” 1. Pētera 4:7.

Gals ir tuvu, un mums jābūt sagatavotiem uz to, kas mūs sagaida. Mūsu dzīvei kopā ar Kristu jābūt apslēptai Dievā. Mums nepieciešams Svētā Gara audzinošais darbs.

Būt priecīgiem ir mūsu priekšrocība. Redzot, cik akli un kļūdaini ir daudzi mūsu brāļi, es reizēm tieku kārdināta ļauties nomāktības sajūtai. Man sāp sirds, domājot par nenosvērtajiem cilvēkiem, kas pazaudējuši savu pareizo stāju. Kaut Kungs izklīdinātu nenoteiktības mākoľus, lai virsroku gūtu patiesība un

taisnība! Liekas gandrīz neticami, ka viltības varai var būt tāds spēks. Man ţēl šo cilvēku, tomēr viľu atstātais iespaids uz citiem ir tik spēcīgs, ka man jānodreb. Mūs gaida vētraina nākotne, tomēr ar mums ir Kāds, kas varens visu pārvarēt.

Reizēm, kad pie debesīm ieraugu mākoni, es negribot izsaucos: „Nāc, Kungs Jēzu, un nāc drīz!” Tāds laiks kā šis atklāj raksturu.

Es ilgojos redzēt ienaidnieka varu salauztu. Tomēr neļausim savai ticībai samazināties! Vienīgo patieso iepriecu es atrodu, raugoties pāri šai cīľai un skatot beigu uzvaru, Dieva godības spoţuma atstarošanos uzvarētājos. Pravietojumi runā par šīs cīľas drošo iznākumu, un ticībā mēs to jau varam redzēt. Es ilgojos īstenībā redzēt to, ko Kungs man rādījis atklāsmēs.

Zemei tiek atrauts Dieva Gara savaldošais spēks. Mūsu darbs jāpadara ātri. Jādara viss mūsu spēkos esošais, lai glābtu dvēseles no nāves. Drīz Kungs, Debesu Dievs, uzcels Savu valstību, kas nekad netiks iznīcināta. Tagad mums pienācis laiks izveidot šķīstu, Debesīm derīgu raksturu. Darbs kļūs arvien nopietnāks un intensīvāks, un tā līdz pat galam. Mums vajadzīga lielāka ticība. Mums jālūdz un jābūt modriem.

Jau nedēļām ilgi es jūtos kā kūlīšiem piekrauti rati, ne tāpēc, ka man vismazākā mērā būtu jāšaubās par darbu, ko Dievs man devis, ne arī tāpēc, ka man būtu kaut kāda vēlēšanās izvairīties no atbildībām, kuras Viľš man uzlicis, bet sirds man sāp to cilvēku dēļ, kas staigā maldu aklumā, kas zaudējuši izšķiršanas spējas un kas nevar atšķirt patiesību no maldiem.

Vēstule Nr.226., 1906.gada 8.jūlijā, vecākajam sludinātājam Batleram, kas ilgus gadus sastrādāja ar Dienvidu Ūniju, būdams savā laikā arī tās priekšsēdētājs. [199]

9. jūlijs

Karogs pret ienaidnieku „Kad ienaidnieks nāks kā plūdi, Kunga Gars pacels karogu pret viľu” Jesajas 59:19. (angļu tulk.)

Dievs vēlas, lai ikkatrs cilvēks izprastu savu pienākumu un paklausītu aicinājumam strādāt Kunga paredzētajā veidā, bet ne pēc paša prāta. Dievs vienmēr atalgo savu ļauţu uzticību. Ceļš uz ţēlastības troni vienmēr ir atvērts. Dievs redz Savu ļauţu vajadzības tikpat skaidri viľus apľemošā pusnakts tumsā kā pusdienas gaismas spoţumā. Vienmēr meklēt palīdzību no mūsu Dieva, tā ir mūsu drošība.

Kad Kungs mums dāvina Savu apsardzību un par mums saka: „Jūs esat Mani līdzstrādnieki,” tad, ja jūs turaties pie Kunga ceļa, jūs varat būt droši vislielāko briesmu vidū. Kad sātans cenšas piekrāpt ticīgos un paļāvīgos Dieva bērnus, Dievs paceļ karogu to labā, kas apzinīgi strādā, saskaľojoties ar Viľu. Šis karogs, kuru Viľš izceļ, ir Viľa Likumi. Kas rīkojas taisnīgi, tiem vienmēr klāt ir Draugs, lai tiem palīdzētu. Ikkatrā vajadzības, nepatikšanu un grūtību brīdī Viľš atrodas to tuvumā. Kad tiem jāsastopas ar kārdināšanām, Viľš piedāvā Sevi par patvēruma

vietu, sakot: Es tevi vadīšu ar Savām acīm. Es tevi izglābšu no grūtībām un būšu tev par apsegu pret ķildīgām mēlēm.”

Kungs redz ne tā, kā cilvēki redz. Tie, kas Viľu mīl un visvairāk godā, tie kļūst par ienaidnieku izsmiekla un zobgalību priekšmetu. Viľš vēlas, lai mēs saprastu, ka panākumus darbā mēs negūsim, pieskaľojoties pasaules kritērijiem vai cilvēku izdomājumiem.

Pie Dieva nemaz nav vietas liekulībai vai izlikšanās mākslai.

Viss, pie kā mēs pieliekam savas rokas, tiek darīts Debesu saprātīgo būtľu priekšā. Viľš, ar Kuru mums vienmēr jārēķinās, lasa visas mūsu domas un dvēseles ilgas. Par dvēseles gūtajām uzvarām neliecina ārējais izskats vai cilvēku uzslava, bet gan labvēlība, ţēlastība, līdzcietība un stipra pieķeršanās Dieva likumiem…

Neskatoties uz lielo gaismu, kas spīd uz viľu takas, Dieva ļaudīm draud briesmas no piemērošanās pasaules ieradumiem… Būsim uzticīgi savām krāsām! Pacelsim karogu ar uzrakstu: „Dieva Baušļi un Jēzus ticība!” - Vēstule Nr.99, 1900.gada 9.jūlijā, kādam ārstam Austrālijā. [200]

10. jūlijs

Dievam lai gods „Kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis. Un, kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps” Mateja 20:26.27.

Nevienam, nevienai cilvēcīgai būtnei nevajadzētu sevi nostādīt visaugstākā vietā, pieľemot citu uzslavas un aizmirstot, ka viss pieder Dievam. Dieva svētības apsolītas tiem, kas alkst un slāpst pēc taisnības, bet nekas nav Dievam tik pretīgs kā alkšana un slāpšana pēc cilvēku uzslavas.

Kad Kungs svētnīcas svaros svērs cilvēku rīcību, kuri tiekušies būt pirmie, un, kad tie ieraudzīs, kā Kungs skatās uz šādām tieksmēm un šādiem strīdiem, tad tie, savas rīcības apkaunoti, zemu nolieksies pie Viľa kāju pamesla. Visi nevar būt pirmie, visi nevar būt meistari. Staigājiet pazemīgi Dieva priekšā un atzīstiet Viľu par savu Meistaru. Nespēja saskatīt citos pārākas īpašības un lietderīgākas spējas kā sevī ir liela nelaime.

Ja mēs vēlēsimies būt dievišķās dabas līdzdalībnieki, tad Dievs mūs veidos, lai atrodam laimi rosīgās pūlēs un dusā Kristus jūga nešanā. Pareiza Dieva doto spēku izlietošana, lūgšana, nogaidīšana, modrība un strādāšana, Kristus jūga nešana un nepārtraukta mācīšanās no Viľa būt lēnprātīgiem un no sirds pazemīgiem, darīs mūsu dzīves ļoti līksmas.

Ja nebūtu Dieva laipno ţēlastības dāvanu un svētību, mēs mūţībai būtu pilnīgi zuduši. Tāpēc lai neviens neslavē pats sevi, pārtikdams no savas iedomātās gudrības! Ja cilvēks pats būtu raţojis savas spējas, tad vēl būtu kāds iemesls slavēt sevi.

Tomēr cilvēkam nav nekā, kas būtu viľa paša īpašums.

Neparādīsim citiem, ka mums trūkst īstas gudrības, izceļot paši sevi! Pazemīgi nometīsimies pie Tā kājām, kas mums uzticējis

mūsu spējas! Izlietosim un izmantosim šīs spējas, un atdosim Devējam atpakaļ pamatkapitālu un augļus!…

Kā svētu uzticības dāvanu izlietosim pareizi katru spēju. Tiem, kurus Dievs darījis par Saviem namturiem, ir nopietni jāpētī Raksti, lai varētu darīt zināmas patiesības citiem, vadot tos uz takas, kas nosprausta Kunga atpirktajiem ļaudīm. Ar priekšrakstiem un priekšzīmi mums jāmāca citi, ka caur Kristus ţēlastību viľi var paklausīt visiem Dieva Baušļiem un tikt ietērpti Kristus taisnībā… „Svētīgi tie, kas Viľa Baušļus dara, lai tie ieiet pa pilsētas vārtiem un tiem ir tiesības pie dzīvības koka” Atklāsmes 22:14. - Manuskripts Nr.88, 1898.gada 10.jūlijā, „Līdzība par namturi”. [201]

11. jūlijs

Garīgā sāls „Jūs esat zemes sāls” Mateja 5:13.

Dievs prasa no tiem, kas apgalvo, ka ticot Bībelei kā ticīgā rakstura mērauklai, lai tie visā savā kalpošanā atklātu Kristus līdzību, ka ne mazākai sāls drusciľai nezustu tās saglabājošais iespaids. Līdzība ar Kristu ir jāsaglabā visās lietās. Prāts un sirds jāattīra no visa veida grēkiem, no visa, kas nelīdzinās Kristum.

Dievs ikvienam Viľa darba darītājam, ikkatram draudzes loceklim paredzējis īpašus pildāmos pienākumus. Viľa ļaudīm bauslības spēks jāizceļ pāri cilvēcīgajam spriedumam. Tiem jānostiprina šī bauslība, saskaľojot ar to visu savu būtni, miesu, dvēseli un garu.

Dievs Saviem pavalstniekiem pavērs ceļu visā viľu satiksmē ar pasauli un visās viľa darba darīšanās ar pasauli. Ar laipnības un mīlestības darbiem viľiem jāparāda, ka tie pretojas mantkārībai un savtībai, un, ka viľi mūsu pasaulē pārstāv Debesu valstību.

Ar pašaizliedzību, ar iespējamās peļľas upurēšanu viľiem jāizvairās no grēka, lai saskaľā ar Dieva valstības likumiem, viľi patiesību varētu parādīt visā tās skaistumā.

Bet, ja mūsu vārdi un rīcība nelīdzinās Kristum, ja mūsu piekoptais gars kaitē citiem, ja mēs atgrieţamies atpakaļ pie vecajām, nepatīkamajām rakstura īpašībām, domājot par to, lai veikala lietās paši iegūtu vislielāko labumu uz kāda cita cilvēka rēķina, ja aizmirstam pienākumu būt savstarpēji izpalīdzīgiem, mēs maz domājam vai pat kaitējam savam brālim un izpostam viľa izredzes, tad mēs esam sāls, kas zaudējusi savu īsto garšu – nekam nederīga un kā nevērtīga izmetama un kājām saminama. Mēs varbūt iegūsim labumu sev, bet kādu palīdzību būsim snieguši pasaulei?

Kā mūsu raksturam var būt saglabājošas īpašības, kādas ir garšu nezaudējušai sālij? Kā mēs varam atstāt glābjošu iespaidu? Burtiski paklausot skaidrām Dieva pavēlēm katrā dzīves jomā, būdami laipni, devīgi un augstsirdīgi, saredzot Dieva lietas vajadzības un cenšoties tās apmierināt, darot nepieciešamo darbu, lai parādītu patiesību, kāda tā ir Jēzū.

Vēstule Nr.79, 1901.gada 11.jūlijā, jaunievēlētajam Vispasaules Savienības priekšniekam E.Dţ. Danielsam. [202]

12. jūlijs

Nesalīdzināma mīlestība „Un to godību, ko Tu man esi devis, Es esmu devis viľiem, lai viľi ir viens, tāpat kā mēs esam viens; Es viľos un Tu Manī, ka viľi ir pilnīgi viens, lai pasaule atzīst, ka Tu Mani esi sūtījis un viľus esi mīlējis, kā Tu Mani esi mīlējis” Jāľa 17:22.23. (angļu tulk.)

Ak, kāda mīlestība, kāda nesalīdzināma mīlestība! Kritušās cilvēcīgās būtnes var tik cieši savienoties ar Kristu, kad tiek pagodinātas kopā ar Viľu. Uz šīs zemes tie ir gājuši Viľa pēdās, pūlējušies, kā Viľš ir pūlējies dvēseļu labā, par kurām Viľš nomira, un, kad Viľš nāks atprasīt tos, kas pieder Viľam, tie ieies Viľa priekšā, sēdēdami kopā ar Viľu Debesu valstībā pie Viľa galda. Viľš saka: „Kur Es esmu, tur būs arī Mans kalps” Jāľa12:26.

Cik brīnišķīga ir doma, ka mēs, noţēlojamie, kritušie grēcinieki, varam kļūt viens ar Kristu, kļūt Viľa dievišķās dabas līdzdalībnieki, kas Viľa ţēlastībā tīrīti, šķīstīti, pagodināti! Mēs varam uzvarēt un nosēsties līdzās Kristum. Mums jātiek saskaľotiem ar Viľa attēlu. Viľš mūs mīl, un Viľš mums palīdzēs. Mums bez pretošanās jādodas Viľa rokās.

Mums ir Viľa apsolījums. Mēs satveram tiesības uz Debesu valstību kā realitāti. Nevienas satveramās tiesības nesaskan vairāk ar Bauslību un nav vairāk pamatoti izteiktas kā tās, kuras paver Dieva ļaudīm ceļu uz Debesu dzīvokļiem. Kristus saka: „Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man! Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums būtu teicis: „Es noeju jums vietu sataisīt?” Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ľemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs” Jāľa 14:1.-3.

Visi, kas vēlas, var šo derības apsolījumu attiecināt uz sevi.

Tiešām dārga cena samaksāta par mūsu izglābšanu – Dieva vienpiedzimušā Dēla asinis. Kristus izcieta smagus bēdu pārbaudījumus. Viľa cilvēcīgā daba tika mocīta līdz pēdējai iespējai. Viľš pārcieta cilvēku pārkāpumu izpelnīto nāves sodu.

Viľš kļuva par grēcinieku Vietnieku un Galvotāju. Savas ciešanu un nāves augli Viľš varēja parādīt, uzceļoties no miroľiem.

Atvērtais Jāzepa kaps sludināja: „Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība. Kas tic Man un dara taisnības darbus, ko Es daru, tiek taisnoti, svētoti, darīti balti un pārbaudīti. Tie panākuši dievbijību un ieguvuši mūţīgo dzīvību.”

Vēstule Nr.144, 1903.gada 12.jūlijā, Edsonam Vaitam. [203]

13. jūlijs

Darbs ir svētība

„Jūs atceraties, brāļi, mūsu darba pūles; strādādami dienām, naktīm, lai tikai jūs neapgrūtinātu, mēs jums nesām Dieva labo vēsti” 1. Tesaloniķiešiem 2:9.

Kaut Pāvils kā čakls skolnieks sēdēja pie Gamaliēla kājām, viľš apguva arī amatu. Viľš bija mācīts telšu meistars. Jūdi, kā bagātnieki, tā trūcīgo šķiru pārstāvji, bija paraduši apmācīt savus dēlus un meitas kādā lietderīgā darbā, lai, pienākot nelabvēlīgiem apstākļiem, viľi nebūtu atkarīgi no citiem, bet ar iegūtām darba iemaľām paši varētu rūpēties par savām vajadzībām. Viľi varēja mācīties literatūras nozarē, tomēr viľiem bija jāapgūst arī kāds amats. To uzskatīja par viľu izglītības neatľemamu sastāvdaļu.

Par Pāvilu un Akvilu teikts, ka pēc sava amata viľi bija telšu taisītāji. Sludinot Evaľģēliju, Pāvils strādāja savu amatu kā telšu taisītājs, un tādā veidā viľš klausītājiem varēja nodot vēl pilnīgākas zināšanas par Kristu. Viľš strādāja, lai iegūtu līdzekļus iztikai…

Korintā viľš (Pāvils) dzīvoja un strādāja kopā ar Akvilu un Priskillu, pilnīgāk iepazīstinot viľus ar patiesību. Lielais apustulis nekaunējās un nebaidījās no darba, un neuzskatīja to kā pazemojošu viľa īstajam sludināšanas darbam…

Vīru un sievu atbalstīšana slinkumā ar personīgām dāvanām vai draudzes naudām skubina tos uz grēcīgiem ieradumiem, un no tādas rīcības vajadzētu apzinīgi izvairīties. Ikkatrs vīrs, katra sieva un katrs bērns būtu sagatavojams veikt praktisku, lietderīgu darbu. Visiem vajadzētu apgūt kādu amatu. Tas var būt telšu taisītāja amats vai kāds cits darbs, bet visiem vajadzētu mācīties mērķtiecīgi izlietot savus miesas locekļus.

Dievs ir labprātīgs palielināt visu to iemaľas, kas radināsies būt čakli.

Ja fiziski veselam cilvēkam ir īpašums un viľam sevis uzturēšanai nav vajadzīgs strādāt, tad tomēr viľam vajadzētu strādāt līdzekļu iegūšanai Dieva lietai un Viľa darba atbalstīšanai. „Lai viľš savā darbā nav kūtrs, bet lai ir dedzīgs garā, gatavs kalpot Kungam”. Romiešiem 12:11. Dievs svētīs visus, kas rūpēsies, lai viľu iespaids uz citiem šajā ziľā būtu pareizs.

Manuskripts Nr.93., 1899.gada 13.jūlijā. [204]

14. jūlijs

Pilnīga ticība „Paļaujies uz Kungu no visas savas sirds, un nepaļaujies uz sava prāta gudrību” Salamana pamācības 5:5.

Dievs ir pavisam tuvs Palīgs vajadzīgā brīdī. Ja tu uzticēsies Viľam, Viľš liks Savai laipnībai iet tavā priekšā; Viľš tevi vadīs ar Savu padomu. Viľa Svētais Gars, Viľa aizgādība un Viľa Vārda mācības – viss tiks izmantots tevis pamācīšanai un vadīšanai pa Kunga ceļu. Dievs tev devis apsolījumu: „Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu” Ebrejiem 13:5. Tāpēc tu

pazemīgi, un tomēr pilnīgi paļāvīgi vari teikt: „Šis Dievs ir mans Dievs uz visiem laikiem mūţīgi.”

Es esmu pamācīta tev teikt: „Neuzticies sev, bet uzticies Dievam.” Šis ir tas mērs, pēc kura mēs tiksim tiesāti Debesu skatījumā – pēc mūsu ticības Dievam. Dedzīgi centies darīt Dieva darbus! Vienmēr saglabā patiesas dievbijības vienkāršību! „Kas pret Mani grēko, tas ievaino savu dvēseli” Salamana pam.

8:36. Pētī Rakstus, jo bez tiem nav nekā cita, kas tik stipri nopamatotu tavu ticību Dievam un Viľa patiesībai! Ja tu ticēsi Dievam, tu iziesi kā uzvarētājs.

Nerunā par pārbaudījumiem un grūtībām! Novērs skatu no šīm lietām un raugies uz Jēzu! „Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus” Jāľa 1:29. Tu esi atpirkts ar Viľa asinīm. Nepievil To, kas atdeva Savu dzīvību, lai tu varētu kļūt uzvarētājs! Viľš tika kārdināts visās lietās, kā tu un es varam tikt kārdināti, un, lai atsistu kārdināšanas, Viľš visu nakti pavadīja lūgšanās un satiksmē ar Savu Tēvu. Kristus neatstāja šo pasauli, līdz nebija katrai dvēselei sagādājis iespēju dzīvot pilnīgas ticības un paklausības dzīvi un iegūt pilnīgu raksturu.

Kristus tev sagādāja iespēju dzīvot Viľa dzīvi. Bībelē tev doti Viľa dārgie vārdi; tici tiem, īsteno to mācības! Nekad neapšaubi Dieva Vārdus! Šie Vārdi, ienesti tavā dzīvē, tevi tīrīs un svētos, kā arī palielinās tavu lietderību. Tev dota priekšrocība palīdzēt tiem, kam palīdzība vajadzīga, teikt iedrošinošus vārdus, kam iedrošinājums vajadzīgs. Atceries, ka tev jāparāda pasaulei Dieva godības gaisma! - Vēstule Nr.206, 1908. gada 14. jūlijā, kāda personīga liecība. [205]

15. jūlijs

Muļķīgs fanātisms „Nevis pieķeras jūdu pasakām un cilvēku priekšrakstiem, kas novēršas no patiesības” Titus 1:14.

Man pienākušas vēstules, kur jautā par daţu cilvēku mācībām, kas saka, ka nevajadzētu nonāvēt nevienu dzīvību, pat ne kukaiľus, lai cik apgrūtinoši un mokoši tie būtu. Vai tas var būt, kāds saka, ka Dievs viľam devis šādu vēsti pasniegšanai ļaudīm? Kungs nav nevienai cilvēcīgai būtnei tādu vēsti devis. Ļaudīm jāsaľem gaisma par to, kas ir patiesība. Šīs blakus lietas, kas šeit pieminētas, ir kā siena, koks un rugāji, salīdzinot ar patiesību šīm pēdējām dienām.

Tukšas pasakas tiek ienestas kā svarīgas patiesības, un daţi tās uzskata kā pārbaudes akmeni. Ir sniegtas vēstis par neţēlību attiecībā par dzīvnieku nokaušanu uzturam. Šīs vēstis ir pareizas, bet no tām daţi atvasinājuši, ka nevajadzētu nokaut nevienu kukaini. Tā izraisās diskusijas, un domas tiek novērstas no tagadējās patiesības.

Dievs nevienam nav teicis, ka nokaut kukaini, kas traucē mieru un atpūtu, būtu grēks. Visās savās mācībās Kristus nav devis tāda rakstura vēsti, un Viľa mācekļiem jāmāca tikai tas, ko Viľš

tiem pavēlējis.

Es vēlētos teikt saviem brāļiem un māsām: ”Cieši turieties pie norādījumiem, kas atrodami Dieva Vārdā!” Domājiet par varenajām Rakstu patiesībām! Tikai tā jūs varat kļūt viens ar Kristu. Jums nemaz nav laika diskusijām par kukaiľu nokaušanu. Jēzus jums tādu nastu nav uzlicis. „Kas kopīgs salmiem ar graudiem?” Jeremijas 23:28. Jāpētī Kristus izcilās īpašības un pēc tam dedzīgi jātiecas, lai ikviens ticīgais būtu pilnīgs Viľā, uzrādot Viľa rakstura skaistumu. Mums nemaz nav laika tukšām, muļķīgām runām. Kavēsimies pie svētajām un svinīgajām šī laika patiesībām!…

Dievs vēlas, lai vīri un sievas domātu skaidri un atklāti. Visiem jāaizsniedz arvien augstāka pakāpe, jāparedz arvien plašāki horizonti. Raugoties uz Jēzu, tiem jāpārvēršas Viľam līdzīgiem.

Tiem savs laiks jāizlieto, pētot dziļās un mūţīgi paliekošās Debesu patiesības.

Vēstule Nr.82., 1901.gada 15.jūlijā, „Mīļajiem brāļiem un māsām”. [206]

16. jūlijs

Ēst, lai dzīvotu „Mans dēls, ievēro Manus Vārdus, un lai tava auss noliecas Manai runai pretī!…Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un zāles visai viľu miesai, kas dziedina” Salamana pamācības 4:20-22.

Maldīgos uzskatus, kas kļūdīgas audzināšanas rezultātā radušies ģimenē, bērni ir nodevuši bērnu bērniem, nostiprinot savas iegribas apmierinošus ieradumus, kas cilvēku tūkstošiem sagrāvuši veselību. Mūsu sanatorijām jābūt vietām, kur daudzus cilvēkus varētu apmācīt lietās, kas attiecas uz dzīvību un veselību. Liela vērība jāpiegrieţ ēšanas ieradumiem, lai neviens neslimotu ēstkāres dēļ. Kungam nepatīk, ka Viľa ļaudis, kas atpirkti ar Viľa mīļotā Dēla asinīm, neapdomīgi nodara sev ļaunu ar nepareiziem dzīves ieradumiem. Ejot caur šo pasauli, mums vajadzētu censties pamācīt visus, kas grib tikt pamācīti, kā izvairīties no sevi lutinošiem ieradumiem un kā tos pārvarēt.

Ja ticam Jēzum Kristum, tad mums jācenšas apgūt zināšanas, kā uzturēt smadzenes skaidras un darbīgas, lai no mūsu iespaida nekas nepazustu. Mums jācenšas kļūt Dieva līdzstrādniekiem, saglabājot mūsu organismu tādā stāvoklī, ka mūsu kalpošanas darbs būtu pilnīgs. Nepareiza izturēšanās pret gremošanas orgāniem, no kuriem tik lielā mērā atkarīga visas būtnes labklājība, tiešām ir noţēlojama gudrība. Ja traucējumi ir kuľģī, tad traucētas ir arī domas un samazinās smadzeľu nervu spēks.

Tāpēc veselīga dzīves veida zinātnes apgūšana, nepārtraukta uztura jautājumu apgūšana un apzinīga pieeja šai lietai kļūst par reliģisku pienākumu ikkatram cilvēkam.

Apustulis Pāvils mums saka, ka mēs nepiederam paši sev, ka mēs esam dārgi atpirkti. Ja mēs patiesi mīlam To, kas atdeva Savu dzīvību mūsu labā, tad izvairīšanās no slimībām mums

jāsaprot kā svinīgs pienākums…

Kārdināšanas spēks attiecībā uz nodošanos samaitātai ēstkārei mērojams tikai ar Kristus ilgajām ciešanām Viľa garajā gavēnī tuksnesī. Kristus zināja, ka pestīšanas plāna izvešanai Viľam atpirkšanas darbs jāsāk tieši tur, kur sākās grēks. Tādam jābūt arī mūsu piedzīvojumam. Mūsu reformas darbs jāsāk tieši tur, kur deģenerācija visasāk izjūtama.

Vēstule Nr.218, 1908.gada 16.jūlijā, kādam Savienības priekšniekam. [207]

17. jūlijs

Viņam līdzīgā dzīve „Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļauţu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir Debesīs” Mateja 5:16.

Dvēselē uzľemtā patiesība atklāsies apdomīgā dzīvē. Nebūs redzama vieglprātīga uzvedība un nepienācīga familiaritāte. Ja ikviens, kas sevi sauc par Dieva bērnu, koptu laipnības un mīlestības garu, bēgot no zemiskām domām un uzmanības parādīšanas nevietā, un veltītu savus Dieva dotos spēkus patiesības izplatīšanai, cenšoties glābt dvēseles, kāda spoţa un neizgaistoša gaisma tad mirdzētu pasaulē!

Ja mēs ticam, ka vienīgi Kristus ar Savu nesalīdzināmo mīlestību spēj glābt dvēseles, cik sirsnīgi tad ikvienam vajadzētu turēties pie Kristus, daudz lūgt, kā Kristus to darīja, un dzīvā ticībā daudz prasīt Viľa vārdā, lai saľemtu un būtu labprātīgi izlietot un paši tikt izlietoti, ka mantotu dvēseles Kristum. Lai visi, kas sevi sauc par kristiešiem, atver savas sirds durvis Viľa Garam un Viľa ţēlastībai, tad Kristus miers tādā mērā valdīs viľu sirdī un atklāsies viľu raksturā, ka izbeigsies visas nesaskaľas, visi strīdi, visas sacensības, visas košanas un vienam otra aprīšanas, un visas tieksmes pēc pārākuma. Visspēcīgāk un vissirsnīgāk izpaudīsies vēlēšanās dzīvot Kristus dzīvi. Mums jāpārstāv Viľa ţēlastības Gars, nedodot nevienam izdevību, sekojot mūsu priekšzīmei, darīt kaut ko sliktu.

Jēzus bija pieklājīgs un labvēlīgs. Viľš bez ierunām paklausīja visiem Sava Tēva Baušļiem, neprasot padomu savtīgām interesēm un ērtībām. Mums pietiek, ja zinām, ka runājis ir Dievs, un, ja zinām Viľa gribu, kā tā atklāta Viľa Vārdā, tad mums tai jāpaklausa.

Pasaules Pestītājs runā uz mums; klausīsimies, ko Viľš saka: „Svētīgi ir tie, kas Viľa Baušļus dara, lai viľiem ir tiesības pie dzīvības koka, un lai var ieiet caur vārtiem pilsētā” Atklāsmes 22:14. Tad tie, kas izprot Dieva prasības, kā tās atklātas Viľa Vārdā, bet atvaino savu nolaidību vai stūrgalvību Dieva prasību nonicināšanā, ar savu rīcību rāda, ka uz viľiem neattiecas apsolījums, kas dots ar paklausības nosacījumu. Viľi nav tie, kuriem būs tiesības uz dzīvības koku, bet pieskaitīti stūrgalvīgajiem Dieva Likumu pārkāpējiem, uz kuriem Jēzus teiks: „Atkāpieties no Manis, visi jūs. Netaisnības darītāji” Lūkas

13:27. - Manuskripts Nr.15, 1885. gada 17. jūlijā, „Nesvētījošos strādnieku iespaids”. [208]

18. jūlijs

Talanti uzticēti kalpošanas vajadzībām „Tāpat mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savās starpā visi esam locekļi… un mums, pēc mums piešķirtās ţēlastības, ir daţādas dāvanas” Romiešiem 12:5-6.

Dievs ikkatram cilvēkam uzticējis talantus. Katram cilvēkam Viľš devis Savu darbu. Viľa vīna kalnā neviens nevar slinkot..

Ikkatram dots visnopietnākais, svētākais un svinīgākais darbs, kas viľam jāpadara Kungam. Ikkatram uzticēts kāds uzdevums, un neviens nav attaisnojams. Pienāks pēdējā aprēķina diena, kad Kungs prasīs atskaiti no Saviem kalpiem. Soģis ir lielais Gans, kas devis galvenos pamatlikumus, kuri noteiks atskaites gaitu ar Viľa kalpiem, kas taisnoti ticībā un tiks tiesāti pēc viľu darbiem. Ticība izpauţas mīlestībā un šķīsta dvēseli no morālas apgānīšanās, lai tā var kļūt par templi Kungam.

Uzticētie talanti nav domāti tikai nedaudziem mīluļiem, kas izceļas starp līdzcilvēkiem ar savu izglītību un intelektuālo pārākumu. Ar talantiem attēlota apdāvinātība, kas individuāli piešķirta ikkatram Kunga ģimenes loceklim, kā viszemākajam un neizprotošākajam loceklim, kā arī tiem, kas ieľem augstākos uzticības amatus. Šīs dāvanas uzticētas proporcionāli mūsu daţādajām spējām, un ikvienam savi talanti jāizlieto Dievam par godu. Cilvēkam jāpalielina sava lietderība, jo ar talantu izlietošanu viľš kļūst arvien spējīgāks tirgoties ar Kunga mantām un tādā veidā tās pavairot. Šīs Kunga dāvanas ir patiesības gaisma un visas garīgās priekšrocības. Tās jāvērtē un tām jāatļauj iespaidot prātu un raksturu. Mums Kungam jādod atpakaļ attiecīgi augļi, atbilstoši uzticētajām dāvanām, Mēs ţēlastībā esam izraudzīti par Viľa kalpiem. Kalps ir strādnieks, kas nes rūpju nastas daţādas atbildības… Mums jāatzīst, ka tās nav mūsu mantas, ar kurām mēs rīkojamies, bet Kunga uzticēts kapitāls, lai mēs to ieguldītu un pavairotu kā gudri Kunga mantas pārvaldnieki, ka varam Viľam atdot ieguldīto kapitālu līdz ar augļiem. Mēs Kunga mantu nedrīkstam noslēpt un neko ar to nedarīt. Tā rīkojās kūtrais kalps ar savu vienu talantu (jeb podu) un pazaudēja dvēseli. Ikkatram jāveic kāds svinīgs darbs, un neviens nedrīkst izniekot savu laiku.

Cilvēks nedrīkst vieglprātīgi izturēties pret tam dotajām priekšrocībām un izdevībām. Viľa raksturam un spējām jākļūst arvien labākām saskaľā ar viľa priekšrocībām un izdevībām, lai Dieva lietā varētu padarīt pilnvērtīgu darbu. - Manuskripts Nr. 81, 1891. gada 18. jūlijs. [209]

19. jūlijs

Vienmēr klātesošs Palīgs

„Kungs ir labs tiem, kas uz Viľu paļaujas bēdu laikā, tiem Viľš ir stipra pils, un Viľš pazīst tos, kas pie Viľa meklē patvērumu” Nahuma 1:7.

Mums Dieva Vārdā doti bagāti apsolījumi, ja tikai mēs ticam Viľam un uz Viľu paļaujamies. Mums draud briesmas uzticēties pašu noţēlojamām, cilvēcīgām pūlēm un neuzticēties Dievam.

Ikvienam, kam jāpilda kāda loma lielajā Dieva darba pēdējo dienu sagatavošanās pasākumā, jānāk tuvu Dievam. Ja Dievs izsūta Savus strādniekus veikt Viľa īpašo darbu, tad Viľš apsola būt vienots ar tiem, ja viľi būs viens ar Dievu. Bet, ja viľi nošķiras no Dieva un mēģina darīt šo darbu paši savā spēkā, tad tie ik solī sastapsies ar grūtībām un sareţģījumiem. Te mums dots apsolījums, ka, strādājot Kungam, Viľš ir pie mūsu labās rokas, lai mums palīdzētu un strādātu ar mums.

Tā būtu vislielākā muļķība pasaulē jebkuram no mums, ja gūtos panākumus mēs piedēvētu paši sev. Jo pazemīgāk mēs staigāsim ar Dievu, jo vairāk Viľš mums atklās Sevi, lai mums palīdzētu. Kungs nekad nav domājis izsūtīt Savus kalpus Viľa darba veikšanai, kur tiem pretosies sātans ar viľa eľģeļiem, ja Viľš tiem nesniegtu dievišķu palīdzību. Iemesls, kāpēc mums darbā nav lielāku panākumu, slēpjas apstāklī, ka mēs paļaujamies paši uz saviem spēkiem, bet ne uz Dieva palīdzību, ko Viľš mums grib dot. Mums dota priekšrocība izjust savu vājumu, savu niecīgumu, un tad prasīt palīdzību, ko Dievs mums ir sagatavojis. Savās bēdās mēs varam ľemt Dieva Vārdu un, izjūtot dvēseles nomāktību, sacīt: „Šeit, Kungs, ir Tavs apsolījums, un es ticu Tavam Vārdam!”

Mums jāmācās iet pie mūsu Debesu Tēva, tieši tā, kā bērns iet pie saviem šīs zemes vecākiem. Kristus saka: „Vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku? Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs Debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viľu lūdz?” Mateja 7:9. – 11. …

Kaut arī ikvienam Dieva strādniekam jāattīsta savi spēki, cik vien tas iespējams, tomēr viľam nevajadzētu šiem saviem spēkiem uzticēties… Dariet visu iespējamo, ko jūs varat darīt, un pārējo uzticiet Dievam! - Manuskripts Nr.8, 1886.gada 19.jūlijā.

[210]

20. jūlijs

Ēdiet, lai stiprinātos „Svētīta esi tu, zeme, kuras ķēniľš ir diţciltīgas izcelsmes, un kuras augstie vadītāji sēţ pie galda īstā laikā, un sēţ kā vīri, nevis kā plītnieki” Salamans Mācītājs 10:17.

Veselības likumiem jāpaklausa. Ļoti svarīgi ir, lai gremošanas orgāni nebūtu pārslogoti. Daudz ir tādu, kas kuľģim liek pastāvīgi strādāt. Tas nevar atgūt savus spēkus, un iznākumā rodas gremošanas traucējumi.

Neko nevajadzētu ēst ēdienu starplaikos, un starp ēdienreizēm vajadzētu paiet vismaz piecām stundām. Ja uzľem ēdienu, pirms gremošanas orgāni tikuši galā ar iepriekšējo ēdienu, to darbā rodas traucējumi…

Pietiek ar trim ēdienreizēm, bet divas ēdienreizes ir labāk nekā trīs. Pēdējos trīsdesmit gados es esmu ēdusi tikai divas reizes dienā. Trulums, kas bieţi nomoka ļaudis, rodas no pārēšanās un ēšanas nenoteiktos laikos. Ēdiena sagremošanas traucējumi rada nospiestības sajūtu, un, kas cieš no šīs kaites, kaut arī viľš sauc sevi par kristieti, tomēr rīkojas nekristīgi.

Daţi apgalvo, ka ir pietiekami, ja vadāmies no ēšanas tieksmēm.

Bet cilvēks var pierast ēst daudzas reizes dienā, un tomēr tas nav vislabākais. Tāds ieradums izsauks slimību, jo gremošanas orgāni būs pārslogoti. Īstenojiet veselības reformu un atsakieties nogriezties no pareizās takas! Nepagurstiet, bet lai gribasspēks pakļauj ēstkāri labam mērķim!..

Dievs Ādamam uzticēja Ēdenes dārzu, lai tas to koptu un sargātu. Par sēklu nesošām zālēm un kokiem Viľš sacīja: „Lai tie jums būtu par ēdamo” 1. Mozus 1:29; 3:18. Vēlāk, pēc grēkā krišanas, tika atļauts ēst gaļu. Pirms plūdiem nekas nav teikts par dzīvnieku valsts uzturvielu lietošanu…

Pamēģiniet sešus mēnešus iztikt bez gaļas ēdieniem, un pavērojiet, vai nebūs notikusi pārmaiľa uz labo pusi. Es, lūdzu, jūs, dariet to tūlīt! Lai jūsu iztēles spējas tiek svētotas! Lai atmostas jūsu prāts un sirdsapziľa, un visa jūsu būtne, sargieties sev parādīt pārāk lielu līdzjūtību! Esiet varoľi! Stingri apľemieties uzvarēt savu samaitāto ēstkāri! - Vēstule Nr.208, 1905.gada 20.jūlijā, kādam ārstam un viľa sievai. [211]

21. jūlijs

Lai jūsu gaisma spīd! „Bet jūs dabūsiet spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums un būsiet Mani liecinieki kā Jeruzalemē, tā visā Jūdejā un Samarijā, un līdz pašam pasaules galam” Apustuļu darbi 1:8.

Mana sirds priecājas, redzot atgriezto vidū (pie Villija, Mičiganā) tik daudz jaunu vīru un sievu, kuru sirdis, atzīstot labo darbu, bija kļuvušas iejūtīgas un padevīgas. Tas tiešām bija skaists brīdis. „Jo ar sirds ticību panākama taisnošana un ar mutes liecību – pestīšana” Romiešiem 10:10.

Svarīgi, lai tie, kas tikko pieľēmuši ticību, izprastu savu pienākumu pret Dievu, kas tos aicinājis atzīt patiesību, un piepildījis viľu sirdis ar svētu mieru, ka viľi varētu atstāt svētījošu iespaidu uz visiem, ar kuriem satiekas. „Jūs esat Mani liecinieki,” saka Kungs. Jesajas 43:10. Katram Dievs uzticējis kādu darbu, lai pasauli iepazīstinātu ar Viľa pestīšanu.

Patiesā reliģijā nav nekādas savtības vai noslēgtības. Kristus Evaľģēlijs ir visu aizsniedzošs. Tas attēlots kā zemes sāls, kā pārveidojošs raugs, kā gaisma, kas spīd tumšā vietā. Nevienam

nav iespējams palikt Dieva mīlestībā un labvēlībā, un baudīt satiksmi ar Viľu, neizjūtot atbildību par dvēselēm, kas atrodas tumsā un maldos un iet bojā savos grēkos, lai gan Kristus ir nomiris par tām. Ja tie, kas saucas par Kristus sekotājiem, negrib spīdēt kā gaisma pasaulē, tad dzīvinošais spēks viľus atstāj un tie kļūst auksti, paliekot bez Kristus. Viľus apklāj vienaldzības lāsts, nāvei līdzīga miegainība, kas viľus padara par nāves iemiesojumiem, bet ne par dzīviem Jēzus pārstāvjiem.

Ikvienam jāpaceļ krusts un pieticīgā, lēnprātīgā un pazemīgā garā jāuzľemas Dieva uzliktie pienākumi, nododoties personīgam darbam to labā, kuriem viľu apkārtnē vajadzīga palīdzība un gaisma. Visi, kas uzľemas šos pienākumus, iegūs bagātus piedzīvojumus, viľu pašu sirdis sāks kvēlot degsmē, un stiprināti tie no jauna sāks censties, lai ar bijāšanu un drebēšanu panāktu savu atpestīšanu, jo Dievs ir tas, kas viľiem dod gribu un veiksmi pēc Savas patikas. - „Review and Herald”, 1891.gada 21.jūlijā. [212]

22. jūlijs

Atvērtas durvis „Manis ieturamo ceļu Viľš zina itin labi, un, ja Viľš mani pārbaudītu, es tiktu atrasts zeltam līdzīgs” Ījaba 23:10.

Bieţi visdrošākais pierādījums, kāds mums var būt, ka atrodamies uz pareizā ceļa, ir tas, ka pat vismazākie panākumi iegūstami tikai ar pūlēm, kad mūsu ceļu ietin tumsa. Tāds ir bijis mans piedzīvojums, ka visbrīnišķīgākās ticības virsotnes mēs varam sasniegt caur tumsu un mākoľiem…

Mums nav drošības šaubās un bailēs, jo tās palielinās, ja mēs raugāmies uz tām un runājam par tām. Es jutu, ka izstiepju savu roku un satveru Kristus roku, kā to darīja grimstošais māceklis uz vētrainās jūras. Es vēlos uzticīgi darīt savu darbu, lai, stāvot lielā, baltā troľa priekšā un saľemot uzaicinājumu atbildēt par miesā darītajām lietām, kas visas ierakstītas grāmatās, es varētu tur redzēt stāvam dvēseles, liecinot, ka es tās esmu brīdinājusi, ka es tām esmu lūgusi raudzīties uz Dieva Jēru, kas nes pasaules grēkus.

Ak, kaut tur būtu dvēseles, kas izglābtas caur manām, kā darbarīka, pūlēm! Caur Kristu es vēlētos ļaudīm norādīt uz atvērtām durvīm. „Redzi, Es tavā priekšā esmu devis atvērtas durvis, ko neviens nevar aizslēgt” Atklāsmes 3:8.

Dieva pilsēta ar visu savu pievilcību saka: „Nāc!” Ja mēs ar savu dzīvi, aicinājumiem, lūgšanām un brīdinājumiem varam parādīt grēciniekiem izglābšanās ceļu un piesaistīt viľu uzmanību Debesu vārtiem, kas atvērušies viľu uzľemšanai. Ja ticībā viľš var ieraudzīt, ka ieejai dzīvībā ir atvērtas durvis, tad viss ir iegūts. Tad zemes burvība nobālēs, un Debesu valdzinājums aplaimos dvēseli…

Kavēkļi, kas attur mūs no kristīga rakstura pilnveidošanas, atrodas mūsos pašos. Tos atľemt var Jēzus. Krusts, kuru Viľš

prasa, lai mēs nestu, modinās, nevis patērēs mūsu spēkus, un atľems mūsu vissmagāko nastu, lai mēs uzľemtos Kristus nastu, kas ir viegla. Pildot pienākumus, būs jāsastopas ar cīľām un pārbaudījumiem. Kristus mūs aicina godībai un skaidrībai.

Dzīve, ko Viľš mums sagatavojis ar savām ciešanām un nāvi, nekad mums nesagādās mokas un bēdas. Ikkatrs pašaizliedzības un pašuzupurēšanās darbs, ko mēs veicam, sekojot Kristum, ir tikai pazudušās avs daudzie soļi, ar kuriem tā atgrieţas ganāmpulkā. - Vēstule Nr.7, 1877.gada 22.jūlijā, Edsonam un Emmai Vaitiem. [213]

23. jūlijs

Vai pazīsti savu Kungu? „Kas tic uz Dieva Dēlu, tam ir liecība Viľā. Kas netic Dievam, tas Viľu ir darījis par meli, tāpēc, ka nav ticējis tai liecībai, ko Dievs ir nodevis par Savu Dēlu… Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības” 1. Jāľa 5:10-12.

Kaut mēs pazīstam Kristu vienā izpratnē, ka Viľš ir pasaules Pestītājs, tomēr Viľš ir kaut kas vairāk par to. Mums personīgi jāiepazīstas ar Viľu un jāiepazīst piedzīvojumi Kristū Jēzū, praktiskas zināšanas par to, kas Viľš ir mums un kas mēs esam Viľam. Tāds piedzīvojums nepieciešams ikvienam, jo es to nevaru iegūt jūsu vietā, un jūs to nevarat iegūt manā vietā.

Mūsu labā darāmajam darbam jātiek paveiktam Dieva Svētā Gara iespaidā uz mūsu cilvēcīgo prātu un sirdi. Sirdij jātiek šķīstītai un svētotai.

Ka tā tas ir, to man nevienam no jums nav jāsaka, jo jūs to zināt. Nevienam no mums nevajadzētu šaubīties par to, kur mēs atrodamies, vai domāt: „Es vēlētos zināt, kur es stāvu Dieva priekšā.” Mums dzīvā ticībā vajadzētu iegrimt Dievā, un, tā rīkojoties, pār mums spīdēs Viľa dzīvība. Mums ne mazākā mērā nav vajadzība atrasties nespēka vai vēsuma stāvoklī. Kas tad mums jādara? „Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tad lai to lūdz no Dieva, Kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viľam taps dots” Jēkaba 1:5. Tā viľam taps dota. Šajā lietā nav nekādu „ja” vai „bet”, tikai „lai viľš lūdz ticībā”.

Jūs lūdzat un prasāt no Dieva gudrību un veiksmi, un jūs atzīstat, ka jums tas viss jāsaľem. Bet var gadīties, ka tieši pēc lūgšanas jums liksies, ka šķērsām jūsu takai nogūlusies velnišķā sātana ēna, un jūs aiz tās nekā nevarat saskatīt. Kas tas ir?

Velns tikai vēlas aptumšot jūsu ticību… Bet jums nav nekādas vajadzības atļaut viľam to darīt. Vai mūsu kritērijs ir jūtas vai dzīvā Dieva Vārds? Vai mums sava ticība jāiegremdē mākoľos?

Tieši to sātans no mums sagaida…

Reizēm tāds mākonis ir klājies arī pār mani, tomēr es zinu, ka Dievs nav mainījies… „Lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies.”

Neuzľemiet sevī ne vismazāko sātana iečukstējumu! Tas nozīmē „nešaubīdamies, jo kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim” 6.p. Kungs darīs lielas lietas mūsu labā, ja tikai

mēs parādīsim paļaušanos uz Viľu. - Manuskripts Nr.93a, 1899.gada 23.jūlijā. [214]

24. jūlijs

Sējiet pie visiem ūdeņiem! „Bet ejiet, sludiniet un sakiet: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi… „Jums nebūs iegādāties nedz zeltu, nedz sudrabu, nedz varu savās jostās, nedz ceļa somu, nedz divus svārkus, nedz kurpes, nedz nūju, jo strādniekam savs ēdiens pienākas” Mateja 10:7-10.

Lielais apustulis Pāvils bija apguvis telšu taisītāja amatu. Telšu taisītāja amatā bija augstākas un zemākas nozares. Pāvils bija apguvis augstākās nozares, bet, ja apstākļi to prasīja, viľš varēja arī strādāt zemākās nozarēs…

Jūras krastā dzīvojošie grieķi bija izmanīgi tirgotāji. Veikala darīšanās viľi bija radinājušies būt veikli un izmanīgi un domāja, ka naudas pelnīšana ir dievbijība, un, ka spēja iegūt peļľu ar tīriem un netīriem līdzekļiem ir iemesls, lai tos godātu. Pāvils pazina viľi dzīvi un nevēlējās dot iemeslu runāt, ka viľš ar saviem līdzstrādniekiem sludina Evaľģēliju tāpēc, lai pārtiktu no Evaľģēlija. Kaut viľam bija pilnīgas tiesības iztikt tādā veidā, „jo strādniekam savs ēdiens pienākas”, tomēr viľš saprata, ka, tā rīkojoties, viľa atstātais iespaids uz līdzcilvēkiem un līdzstrādniekiem nebūs tas vislabākais. Pāvils baidījās, ka, dzīvojot un iztiekot no Evaľģēlija sludināšanas, citi varētu domāt, ka uz tādu rīcību viľu pamudina savtīgi motīvi… Viľam bija jāparāda, ka tas ir labprātīgs iesaistīties jebkurā lietderīgā darbā. Viľš nevēlējās dot nekādu iemeslu apvainot Evaľģēlija darbu ar savtīgu motīvu pierakstīšanu Vārda pasludinātājiem.

Viľš nevēlējās veikalnieciski noskaľotajiem grieķiem dot iespēju kaitēt Dieva kalpu iespaidam.

Pāvils sprieda, ka viľš nevar mācīt Baušļus, kas prasa mīlēt Dievu no visas sirds un dvēseles, spēka un prāta, un mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu, ja dos kādu iemeslu domāt, ka viľš mīl sevi vairāk par savu tuvāko vai savu Dievu, un ka viľš atdarina grieķus, veikli izmantodams savu amatu peļľas nolūkos, nepaklausot Evaľģēlija pamatlikumiem. Kā viľš ļaudis var vadīt pie Kristus, ja ľems no viľiem visu, ko vien viľš var dabūt?

Pāvils nolēma nedot šiem viltīgajiem, citus kritizējošajiem naudas pelnītājiem iemeslu domāt, ka Dieva kalpi strādā tikpat viltīgi un negodīgi kā viľi paši.

Manuskripts Nr. 97, 1899.gada 24.jūlijā, „Sludinātājs un fiziskais darbs”. [215]

25. jūlijs

Vai jūs ceļat uz Klints?

„Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau likts, proti, Jēzus Kristus” 1. Korintiešiem 3:11. Ļaudis, sēţot kalna nogāzē un klausoties Kristus Vārdus, varēja redzēt ielejas un aizas, caur kurām ceļu uz jūru atrada kalnu straumes. Vasarā šīs straumes bieţi izzuda, atstājot savā vietā tikai sausas un putekļainas gultnes. Bet, kad kalnos sāka plosīties ziemas vētras, šīs upes kļuva par trakojošām straumēm, kas reizēm pārpludināja ielejas un aizrāva sev līdz visu, kas gadījās ceļā. Tad bieţi zaļajā līdzenumā uzceltās zemnieku būdiľas, kas šķietami atradās ārpus visām briesmām, tika aizrautas nevaldāmajiem ūdeľiem līdzi. Bet augstu kalnos atradās mājas, kas bija celtas uz klints. Daţās vietās šai zemē mājokļi tika celti pilnīgi uz akmeľiem, un daudzi no tiem pretojās vētrām tūkstošiem gadu ilgi. Šīs mājas cēla ar lielu piepūli un pārvarot daţādas grūtības. Tās nebija tik viegli aizsniedzamas, un vietām, kur tās atradās, bija grūtāk piekļūt kā zālainajiem līdzenumiem Šīs mājas bija celtas uz klints un vēji, vētras un plūdi velti ap tiem trakoja.

Kas dzird Kristus Vārdus un paklausa tiem, tie ceļ uz klints, un, vētrām nākot, viľu nams nesagrūst. Viľi caur ticību Jēzum Kristum iegūst mūţīgo dzīvību. Bet, kas dzird Viľa Vārdu un tomēr neklausa, tie ceļ uz nedroša pamata, ko var pielīdzināt smiltīm, un lietus piemeklējuma laikā tie aiziet bojā.

Ja Ādams un Ieva būtu ľēmuši vērā viľiem sākumā teiktos Dieva Vārdus, tad tie nebūtu pazaudējuši savu sākotnējo stāvokli. Mūsu Pestītājs stājās pretī daudz stiprākām un viltīgākām kārdināšanām par tām, kādas bija jāiztur Ādamam, un Viľa vienīgais ierocis bija tas, kas pieejams visiem – Dieva Vārds. Kad sātans nāca pie Kristus, Viľam jūtoties vājam, un teica, lai Viľš apmierina Savu izsalkumu, pārvēršot akmeľus maizē, ar to pierādot, ka Viľš ir Dieva Dēls, Kristus atbildēja: „Stāv rakstīts: „Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra Vārda, kas iziet no Dieva mutes” Mateja 4:4.

Mēs visur sastopamies ar daţādām maldu mācībām, un, ja nebūsim iepazinušies ar to, ko saka Kristus, tad mēs tiksim aizvilti no pareizā ceļa. - Manuskripts Nr.27, 1886. gada 25.jūlijā, „Celšana uz Klints”. [216]

26. jūlijs

Pēc jūsu ticības „Tad Tas aizskāra viľa acis un sacīja: „Lai jums notiek pēc jūsu ticības” Mateja 9:29.

Mums, Dieva bērniem, pienākas runāt par ticību, bet ne par šaubām. Mums Kungā jābūt priecīgiem un cerību pilniem.

Neskatīsimies uz apkārtesošajām tumšajām lietām, bet skatīsimies uz To un ticēsim Tam, Kuru Dievs devis pasaulei, lai glābtu mūs no grēkiem! Kristus mūs glābj, iedvešot mūsu sirdīs ticību un pārliecību patiesībai. Patiesība dara mūs brīvus, un, kurus Dēls atbrīvo, tie tiešām ir brīvi. Pagodināsim Dievu,

parādot aizvien lielāku uzticību un paļāvību, ka Viľš pieľems ikvienu dvēseli, kas godīgi un no sirds kalpos Viľam!

Mēs esam Kunga mazie bērni, un mums vajadzīga Viľa vadība un Viľa uzturošais spēks. Ja mēs apgūsim Jēzus laipnības, pacietības un mīlestības mācības, mēs kļūsim par svētību visiem, ar ko satiksimies. Kungs vēlas, lai mēs priecātos par Viľa apsolījumiem un pateiktos Viľam domās vairāk, kā mēs to darām. „Kas pateicību upurē, tas tur Mani godā” Psalmi 50:23.

Mācīsimies pateikties Dievam par Viľa brīnišķo pretimnākšanu cilvēcei un Viľa lielo mīlestību!

Dieva vienpiedzimušais Dēls piekrita atstāt Debesu pagalmus un nākt uz mūsu pasauli, lai dzīvotu kopā ar nepateicīgiem ļaudīm, kas atraidīja Viľa laipno ţēlastību. Viľš bija ar mieru dzīvot nabadzībā, izturēt ciešanas un pastāvēt kārdināšanās. Viľš kļuva sāpju Vīrs, Kas pazīst bēdas. Un Dieva Vārds ziľo: „Mēs it kā paslēpām savas sejas no Viľa” Jesajas 53:3. (angļu tulk.)

No Viľa paša mācekļiem Pēteris Viľu aizliedza, un Jūdass Viľu nodeva. Ļaudis, kurus Viľš nāca aplaimot, Viľu atmeta. Tie Viľu apkaunoja un sagādāja Viľam neizsakāmas ciešanas. Galvā Viľam uzlika ērkšķu vainagu, kas iespiedās svētajos deniľos. Tie sita Viľu, un tad pienagloja pie krusta. Un visa tā vidū neviena ţēlaba neizlauzās no Viľa lūpām.

Kristus panesa visas šīs ciešanas, lai iegūtu tiesības piešķirt mūţīgo dzīvību visiem, kas ticēs Viľam. Ak, domājot par to, es saprotu, ka no manām lūpām nekad nevajadzētu izlauzties nevienai ţēlabai…

Kad mums iet grūti, tad padomāsim par to, cik mūsu pestīšana izmaksāja Visuma Dievam.

Vēstule Nr. 232, 1908.gada 26.jūlijā, ASV dienvidu štatu darbiniekiem, brālim un māsai Heiriem. [217]

27. jūlijs

Mazi cilvēki – lielas lietas „Vai tad Libanona sniegs jebkad zūd no klintīm kalnu laukumos?

Jeb vai izsīkst no tālienes atplūdušie aukstie un straujie ūdeľi?”

Jeremijas 18:14.

Mēs nevēlamies dzert no duļķainajām straumēm. Mums nav vajadzīga neticības samaitātā filozofija. Neticīgie kļuvuši drosmīgi tikai tāpēc, ka daudzi tik labprāt atdodas šaubām un daţādām jautāšanām. Lai Dievs mums palīdz dzert no skaidrajām straumēm, kas plūst no Dieva troľa! Mēs varam dzert un turpināt dzert, un, ja jums slāpst pēc atziľām, tad to šeit ir ļoti daudz…

Daudzi sevi uzskata par apbrīnojami gudriem, neticīgo rakstnieku domu izpratnē, tomēr viľi redzēs, ka ir cēluši uz smilšaina pamata. Viľi nav cēluši uz stipras Klints. Nāks vajāšanu un pārbaudījumu vētras un aizskalos viľu pamatu, un tiem nebūs nekā, uz kā stāvēt. Mums vajadzīgs cieši piestiprināt savas dvēseles mūţīgajai Klintij…

Brālis Hatčins reiz Vermontā jājot sastapa kādu tiesnesi. Tas sacīja: „Es redzu, ka jūs esat septītās dienas adventists.” „Jā.” „Labi,” tas turpināja, „jūs neesat nekas cits kā tikai sīki ļautiľi.” „Jā, mēs to zinām,” atbildēja brālis Hatčins, „bet mēs pārsprieţam varenas lietas. Tieši šo vareno lietu apspriešana liek mums mēģināt iepazīstināt ļaudis ar patiesību.” Tieši tas mums vajadzīgs – varenas lietas, kas cilvēkus dara gudrus, lai tiktu izglābti.

Līdz ko jūs sākat domāt, ka esat lieli vīri un ka jūsu zināšanas ir tik plašas, ka jūs spējat izprast neticīgo autoru darbus un izľemt visu labo no tiem, un atstāt slikto, tad jūs jau esat gudrāki par to, kas rakstīts… velns atrodas jums tieši blakus, un arī ļaunie eľģeļi ir tur. Velns ir daudz gudrāks un izmanīgāks par jums, un jūs nespējat izprast viľa darba plānus. Viľš savas domas tik viltīgi saaudīs ar rakstnieku domām, ka nebūs iespējams ieraudzīt tur esošos maldus…

Ja vēlies būt gudrs vīrs Dieva skatījumā, tad nāc tieši pie Golgatas krusta un uzľem no turienes nākošo informāciju., un tavs vārds tiks pieskaitīts gudrajiem cilvēkiem, kas savu namu cēluši uz Klints. - Manuskripts Nr.8.b., 1891.gada 27.jūlijā, „Uzruna skolotājiem”. [218]

28. jūlijs

Atalgojums par uzticību „Bet sargieties, ka jūsu sirdis netiek apgrūtinātas ar pārēšanos un dzeršanu, un šīs dzīves rūpēm, un ka šī diena jums piepeši neuzbrūk” Lūkas 21:34. (angļu tulk.).

Mīļie kristīgie draugi, apstājieties un padomājiet! Jūs rīkojaties ar sava Kunga naudu. Kā jūs to izlietojat? Jūs varbūt pieļaujat, ka jūsu prātu aizľem un noslogo veikala darīšanas un šīs dzīves rūpes. Tomēr tādas lietas jūs neienesīsiet citā pasaulē. Tāda veida izglītību tur nevarēs izmantot.

Tad kāpēc neizlietot jums uzticētos talantus Kristus Valsts uzcelšanai? Kāpēc neatdot kalpošanai Dievam to taktu, enerģiju un izmaľu, kas jums sagādāja panākumus veikala dzīvē? Šīs pasaules darbi iznīks. Vai nebūtu labāk zināmu jūsu spēka daļu ieguldīt Dieva lietā, tāda darba izveidošanai, kas pastāvēs vienmēr, kur nekad nebūs jācieš zaudējumi?

Jūsu sirţu pastāvīgai nastai vajadzētu būt: „Ko es varu darīt, lai glābtu dvēseles, par kurām nomira Kristus? Man visapkārt atrodas dārgas dvēseles, kas iegrimušas ļaunumā un kurām jāiet bojā, ja kāds nestrādās viľu izglābšanas labā. Kā man vislabākā veidā aizsniegt šos maldošos, lai novestu tos uz krāšľo Dieva pilsētu un stādītu Troľa priekšā, sakot: „Šeit esmu es un bērni, ko Kungs man devis?”

Daţs varbūt atvainos sevi, sakot: „Man nav pieredzes šādā darbā; es savas spējas esmu izlietojis tikai priekš šīs zemes lietām.” Tiešām, tas atkarīgs no jums, vai jūs turpināsiet atdot savu laiku un spēku pasaulīgām interesēm, jeb izmantosiet to

Dieva darbā. Šajā kalpošanā neviens netiks spiests. Ja izvēlēsieties savus spēkus koncentrēt pasaulīgām lietām, nekas mūs netraucēs to darīt. Tomēr, kāpēc mēs tik neatlaidīgi gribam krāt mantu šeit, bet ne Augšā? Pieľemsim, ka jūs izmainīsiet šo lietu kārtību un noguldīsiet daļu savas mantas Debesīs. Vai jūs nepriecātos to atkal un atkal saľemt kā nezūdošu?…

Kristus katram cilvēkam noteicis savu darbu. Otrā nāve būs to daļa, kas nestrādās un nepūlēsies. Un tad atskanēs vārdi: „Eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji” Mateja 7:23. Bet uzticīgajiem kalpiem viľu daļa nezudīs. Tie iemantos mūţīgo dzīvību, un kā visjaukākā mūzika viľu ausīs skanēs vārdi: „Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps” 25:23. - „Signs of the Times”, 1887.gada 28.jūlijā. [219]

29. jūlijs

Dieva apsolījums vecākiem „Ka mūsu dēli izaug savā jaunībā kā kupli zaļojoši dēsti, mūsu meitas lai būtu kā stūra stabi skaisti veidotajās piļu celtnēs!”

Psalmi 144:12.

Mēs kā rupji akmeľi ar Patiesības cirtni tiekam izcirsti no pasaules akmeľlauztuves un ielikti Dieva darbnīcā. Kas patiesi tic Kristum kā savam personīgajam Pestītājam, tas ievēros, ka Patiesība pie viľa padara kādu noteiktu darbu. Viľa ticība ir darbīga ticība, kas izpauţas mīlestībā un šķīsta dvēseli. Kungs Jēzus par mums ir samaksājis atpirkšanas maksu. Viľš atdeva Pats Savu dzīvību, lai tie, kas Viľam tic, nepazustu, bet dabūtu mūţīgo dzīvību. Kas patiesību pieľem ticībā, tie liecinās par viľu dzīvē īstenotās ticības labumu. Raugoties uz Jēzu, savas ticības Iesācēju un Pabeidzēju, tie pastāvīgi augs un attīstīsies. Mēs paši nespējam radīt ticību, tomēr, sastrādājoties ar Kristu, mēs varam veicināt ticības izaugsmi un tās uzvaru…

Kristus darbs cilvēka sirdī neiznīcina Viľa spēku. Kristus vada, stiprina, padara cēlu un svēto visas dvēseles spējas. Tikai personīgi iepazīstoties ar Viľu, mēs pasaulei varam attēlot Viľa raksturu. Jānis saka: „Cik Viľu uzľēma, tiem Viľš deva vaļu palikt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viľa Vārdam” Jāľa 1:12.

Un vēl: „No Viľa pilnības mēs visi esam dabūjuši ţēlastību un atkal ţēlastību” 16.p.

Kristus jāparāda arī mājas dzīvē. Liela atbildība gulstas uz tēvu un māti, jo no viľiem prasīs atskaiti par viľu bērnu pareizu pamācīšanu. Viľiem jārunā laipni ar tiem, jābūt pacietīgiem, vērīgiem un pastāvīgi jālūdz, lai Kungs veidotu viľu bērnu sirdis.

Tomēr, lūdzot Dievu, lai Kungs veidotu viľu raksturus, tēvam un mātei jādara sava daļa, ar savu dzīvi iespaidīgi attēlojot bērniem dievišķo Priekšzīmi. Dievs no jūsu rokām nepieľems paviršu, šad un tad darītu darbu. Jūsu bērni ir Dieva mantojums, un Debesu eľģeļi vēro kā vecākus, tā bērnus, vai tie sadarbojas ar Dievu, veidojot raksturus pēc dievišķā Parauga. - Manuskripts Nr.32, 1894.gada 29.jūlijā. [220]

30. jūlijs

Šodien apsolītais spēks „Ar to Viľš mums ir dāvinājis dārgus un visai lielus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie Dievišķās dabas, jums, kas esat izbēguši no posta, kas kārību dēļ ir pasaulē” 2. Pētera 1:4.

Es ilgojos pēc veselības un fiziska spēka, lai varētu kalpot Dievam Viľam pieľemamā veidā. Kristus saka: „Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus, un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsiet Manā vārdā, Viľš jums dos” Jāľa 15:16.

Dieva Vārdā atrodam daudz apsolījumu. Es saľemšu spējas redzēt, es saľemšu smadzeľu spēku, man būs skaidrs prāts un mani vadīs Svētais Gars, jo Es to lūdzu Jēzus vārdā. Kāds brīnišķīgs Pestītājs! Viľš par mani atdeva Savu dzīvību. „Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziľas dziļums! Cik neizprotamas Viľa tiesas un cik neizdibināmi Viľa ceļi! Kas gan izpratīs Dieva prātu, kas ir bijis Viľa padomdevējs? Jeb kas Viľam ko iepriekš devis, par ko nāktos atmaksa? No Viľa, caur Viľu, uz Viľu visas lietas. Viľam lai gods mūţīgi! Āmen!” Romiešiem 11:33. – 36.

Es ilgojos pēc labumiem, kurus mēs visi varam iegūt caur ticību.

Tagad mums dota izdevība paslēpt savu dzīvību kopā ar Kristu Dievā. Ikkatrs laika mirklis ir dārgs. Vērtīgie talanti, ko mums aizdevis Dievs, jāizlieto, kalpojot Viľam. „Jūs nepiederat sev pašiem, jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu” 1.Korintiešiem 6:18.20.

Tiešām, mēs piederam Kungam kā Viľa asinīm atpirktais mantojums. „Tāpēc, vai ēdat, vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu” 1.Korintiešiem 10:31. To Dievs prasa no ikviena, kas būs Viľa ģimenes loceklis Debesu valstībā. Jāuzvar viss savtīgums. Mums jābūt uzticīgiem Dievam kā magnētadata polam, uzticīgiem visiem Viľa Baušļiem. Cilvēki izdod savus likumus un ļoti dedzīgi cenšas panākt to ievērošanu. Bet tajā pašā laikā viľi pārkāpj visvarenā Valdnieka visaugstākos Likumus. Tos viľi cenšas padarīt par tukšiem un nevajadzīgiem.

Viľi cilvēcīgo paceļ pāri dievišķajam. „Vai Es to lai nesodītu?” saka Kungs” Jeremijas 5:9. Tiešām, Dievs ikkatram cilvēkam atmaksās pēc viľa darbiem. - Manuskripts Nr.70, 1897.gada 30.jūlijā, dienasgrāmatas ieraksts. [221]

31. jūlijs

Kā rīkoties, sastopot pretestību? „Tu, Timotej, paglabā uzticēto mantu, novērsdamies no nesvētām runām un pretrunām, kas ceļas no nepareizi tā dēvētās atziľas. Daţi, turēdamies pie tās, ir nomaldījušies no ticības” 1.Timotejam 6:20-21.

Strādājot Dieva darbā, mēs sastopamies ar lielu pretestību. Ar viltīgiem paľēmieniem un krāpjošu rīcību jūdi centās atturēt

ļaudis, lai tie neticētu Kristum. Tagad viltīgi skolotāji izmantos visus līdzekļus, lai atturētu ļaudis no iepazīšanās ar Patiesību. Ir cilvēki, kas maldus mīl vairāk nekā Patiesību, jo Patiesība runā pretī viľu tieksmēm un rāj viľu rīcību. Viľi atsakās noţēlot savus grēkus un atgriezties, kaut arī Patiesība tiktu pierādīta skaidri un pārliecinoši. Viľi nevēlas meklēt Rakstos, lai redzētu, vai šīs lietas tādas ir. Tur atrodas krusts, ko vajadzētu nest, bet viľi nevēlas aizliegt sevi. Dievs tos aicina turēt svētu Viľa sabatu, bet tie atsakās atstāt paši savus ceļus.

Dieva tautu gaida liels un svinīgs darbs. Pašaizliedzībā un sevis ziedošanā tiem jānāk ļoti tuvu Kristum, tiecoties sasniegt tikai vienu mērķi – pasniegt pasaulei pēdējo ţēlastības vēsti. Vieni strādās vienā veidā, citi atkal citā veidā, kā Kungs tos aicinājis un kā Viľš tos vadīs. Tomēr viľiem visiem jāpūlas kopīgi, cenšoties darbu padarīt par vienu kopīgu pasākumu. Dieva kalpiem jāstrādā Dievam ar rakstāmrīku un balsi. Uzrakstītais Patiesības Vārds jāpārtulko daţādās valodās. Evaľģēlijs jāpasludina visām tautām…

Nesvētoti cilvēki liks Dieva darbam ceļā šķēršļus, kā viľi to ir darījuši pagātnē. Tomēr neapstājieties, lai uzsāktu ar viľiem diskusijas un nonāktu nepatikšanās. Ja kavēkļi ir vienveidīgi, esiet gatavi pagodināt Dievu, strādājot citā veidā, un atrast durvis, kuras nav slēgtas. Šķēršļi, kas tagad ir šķietami nepārvarami, zudīs. Dievs kavēkļus var atľemt visneparedzamākā veidā, jo ar tādu rīcību visvairāk tiktu pagodināts Viľa Vārds.

Pārbaudījumi un grūtības neizpaliks, jo daudzi rīkojas pilnīgi pretēji Dieva nodomiem. Uzmanieties, lai jūs Dieva priekšā vienmēr staigātu lēnprātīgā un pazemīgā garā! Jūs varbūt teiksiet, ka tiekat pārprasti, tomēr, ja jūs ar savu izturēšanos pastāvīgi parādīsiet Kristus rakstura brīnišķo skaistumu, ļaunās mēles jutīsies apkaunotas. - Vēstule Nr.193, 1901.gada 31.jūlijā, „Mīļajiem bērniem”. [222]

AUGUSTS 1. augusts

Dievišķās dabas līdzdalībnieki „Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu, kas tumsību tur par gaismu un gaismu par tumsību, kas rūgtu dēvē par saldu un saldu par rūgtu! Bēdas lai tiem, kas tikai pašu acīs ir gudri un prātīgi tikai paši savās iedomās” Jesajas 5:20-21.

Kungs prasa, lai ikkatrs stāvētu sava pienākuma postenī un darītu tieši to darbu, kuru Kungs norādījis, ka tam jātiek padarītam. Lai ikkatrs uz priekšu ietais solis tiek ievadīts ar pazemīgām un nopietnām lūgšanām! Patiesībai jāizplatās kā gaismu izplatošam starmetim. Kas ir patiesības aizstāvji, tiem jārīkojas kā ļaudīm, kas pilnīgi atmodušies…

Kristus pasludina bēdas visiem, kas pārkāpj Dieva Likumus.

Savā laikā Viľš pasludināja bēdas rakstu mācītājiem, jo tie savu varu izmantoja to apbēdināšanai, kas no viľiem gaidīja taisnību un tiesu. Kas Dieva likumu nobīdīšanu malā uzskata par nieka lietu, un kas neatšķir labu no ļauna, kaut arī viľi vārda pēc būtu draudzes locekļi, pār tiem nāks visas briesmīgās grēka sekas.

Ainojumos, ko Kungs man devis, es redzēju ļaudis, kas seko savām iegribām, nepareizi attēlojot patiesību, pazemojot savus brāļus un sagādājot tiem grūtības. Tagad tiek veidoti raksturi, un cilvēki izvēlas nostāties vai nu Kunga Jēzus Kristus pusē, vai sātana un viľa eľģeļu pusē. Kungs aicina visus, kas grib būt godīgi un paklausīt Viľa likumiem, iziet un neuzsākt nekādus kontaktus ar tiem, kas nostājušies ienaidnieka pusē. Pret viľu vārdiem rakstīts: „Tekel – tu esi svērts svaru kausā un atrasts par vieglu” Daniela 5:27…

Daudzi cilvēki izliekas morāli bezvainīgi, tomēr viľi nav kristieši.

Viľi ir pievilti un nespēj saprast, ko nozīmē būt īstam kristietim.

Viľu raksturos atrodas piemaisījumi, kas iznīcina zelta vērtību, un viľiem nevar uzspiest dievišķās atzinības zīmogu. Tiem jātiek atmestiem kā netīram un bezvērtīgam metālam.

Mēs paši no sevis nevaram izveidot pilnīgu, morāli nevainīgu raksturu, bet mēs varam pieľemt Kristus taisnību. Mēs varam būt dievišķās dabas līdzdalībnieki un izbēgt no samaitātības, kas ir pasaulē caur iekāri. Kristus mums atklājis pilnīgu priekšzīmi, kādiem mums kā Dieva dēliem un meitām jābūt. - Vēstule Nr.256, 1906.gada 1.augustā, „Maniem brāļiem sludinātājiem Austrālijā”. [223]

2. augusts

Jēzus, jūsu Draugs tiesas zālē „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viľš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viľam tic, nepazustu, bet dabūtu mūţīgo dzīvību” Jāľa 3:16.

Ja mums dots tik bagāts un pilnīgs apsolījums kā Jāľa 3:14. 19. …es jautāju: „Kādu atvainojumu jebkurš no mums var sniegt savai neticībai?” Kā jūs varat atvainot izteicienu: „Es nedomāju, ka Kungs dzird manas lūgšanas; es vēlētos, kaut varētu ticēt, ka esmu kristietis”, vai: „Es vēlētos kādu pierādījumu, ka esmu Dieva bērns?” Izjūtas ir ļoti mainīgas, bet te dots dārgais, mūţīgais Dzīvības Vārds.

Kur ir pierādījumi? Vai tas ir kāds jūtu uzplūdums? Vai sirds saviļľojums ir tas, kas liecina, ka jūs esat Dieva bērni? Te sniegts dārgais, mūţīgais Dzīvības Vārds, un tas mūs visā pilnībā iedrošina dzīvā ticībā satvert Evaľģēlijā mums sniegto cerību.

Mēs varam tiekties būt kopā ar Jēzu Kristu, kas mūs aizstāv Debesu pagalmos. Mums tieši nepieciešams Draugs. Mēs esam grēkojuši, bijuši nepaklausīgi un pārkāpuši Viľa Likumus, un tāpēc ļoti svarīgi, lai tiesā mums būtu Draugs, kas mūsu lietu aizstāvētu Tēva priekšā. Viľš saka: „Kad Es no zemes tikšu paaugstināts, Es visus cilvēkus vilkšu pie Sevis.” Labi, bet vai

visi tiks vilkti?. Kristus velk, bet vai viľi atsaucas uz vilkšanu?

Vai viľi grib nākt? Atklāsmes grāmatā rakstīts sekojošs aicinājums: „Un Gars un līgava saka: „Nāc!” Un kas to dzird, lai saka: „Nāc!” Kam slāpst, lai nāk; kas grib, lai ľem dzīvības ūdeni bez maksas” Atklāsmes 22:17.

Ne tikai sludinātājiem jāsaka: „Nāc,” bet ikkatrs, kas dzird, lai saka: „Nāc!” Visiem jāizprot šīs vēsts nolūks, un kad tas izprasts, jāsaka: „Nāc!” Šī nākšana jums nozīmē visu. Un, izprotot, ka jūs varat nākt, un, ka šī priekšrocība ir tik liela un nepelnīta, jūs vēlēsieties, lai arī citiem būtu tādas pat priekšrocības. Tā mēs kļūstam Dieva līdzstrādnieki. Tāds ir mūsu darbs.

Dievs saka: „Nāc!” Gars saka: „Nāc,” līgava saka: „Nāc,” un kas dzird, lai saka: „Nāc!” Ak, kaut vairāk būtu to, kas ar mācībai atbilstošu dzīvi un kas ar saviem lūpu veidotiem vārdiem sacītu: „Nāc!” … Dzīvu un iespaidīgu liecību, ka Debesis kaut ko ir vērtas, ka ir vērts censties būt kristietim, jūs nodosiet ne tikai ar priekšrakstu pasniegšanu, bet arī ar savu priekšzīmi. Manuskripts Nr. 10, 1891. gada 2. augustā. [224]

3. augusts

Patiesības spēks „Vai drīzāk tā nav gavēšana, kāda Man patīk, proti – kad atraisa kalpības jūga vaţas, kad tos, kam pāri nodarīts, atlaiţ brīvībā un noľem no viľu pleciem ikkatru jūgu?” Jesajas 58:6.

Patiesība, dārgā Patiesība atstāj svētījošu iespaidu. Kristus dabas iepotēšana cilvēkā ir tas svētošanas darbs, ko veic Svētais Gars. Tad raksturā atklājas Kunga Jēzus Kristus jaukās īpašības, kas tiecas izpausties labos darbos. Raksturs arvien vairāk tiek pārveidots pilnīgā Kristus līdzībā, taisnībā un patiesā svētumā.

Dievišķās Patiesības daudzās un daţādās prasības iesaista mūs vienā labā darbā pēc otra. Evaľģēlija Patiesības nav kaut kādas atsevišķas patiesības. Savstarpēji saistītas tās veido Debesu dārgakmeľu rindu, kā tas atklāts Kristus personīgajā darbā, un līdzīgi zelta pavedienam tās ieaudušās visā kristieša dzīvē un darbā…

Lai mūsu prātā dziļi tiek iespiesta atziľa, ka Dieva bērniem jāatklāj pasaulei Dieva ţēlastība un Viľa mīlestība. Pārmeklējiet Debesis un zemi un jūs neatradīsiet nevienu patiesību, kas būtu spēcīgāk atklāta kā tā, kas runā par ţēlastību tieši pret tiem, kuriem vajadzīga jūsu līdzjūtība un palīdzība jūga salaušanai un apspiesto atbrīvošanai. Šeit Patiesība, kāda tā ir Jēzū, tiek īstenota dzīvē. Šeit tai tiek paklausīts, un šeit tā tiek mācīta.

Par Patiesību un tās atzīšanu daudz runā, tomēr Patiesības īstenošanai dzīvē, palīdzot līdzcilvēkiem, ir sevišķi liels iespaids, kas sniedzas līdz Debesīm un ietver sevī mūţību. Šai pasaulē tiek pārbaudīta katra dvēsele; ikkatra cilvēka piedzīvojumi, ikkatra cilvēka ikdienas dzīves stāsts nekļūdīgi pasaka, vai tas ir Kristus vārdu un darbu darītājs. Dzīvē ir ļoti daudz sīku

notikumu, kurus redz vienīgi Dievs. Krāšľi atalgota tiks Patiesības īstenošana mazajās lietās. Lielās un svarīgās lietas redz un atzīst gandrīz visi, tomēr, ļaudis, kas saucas par kristiešiem, reti tās savieno ar šķietami mazajām lietām, lai tad veidotos tikai viena pilnīga dzīve. Par reliģiju tiek pārāk daudz runāts, un pārāk maz tā tiek īstenota dzīvē. Uz līdzcilvēkiem Dievišķās Patiesības atstāj mazu iespaidu, kur tām, ja mēs tās īstenotu, vajadzētu atstāt lielu iespaidu. Patiesība, dārgā Patiesība, ir Jēzus dzīves īstenošana – dzīvs, iedarbīgs princips. Manuskripts Nr.34, 1894.gada 3.augustā. [225]

4. augusts

Vārdiem ir liela nozīme „Lai Tev patīk manas mutes valoda un manas sirds domas Tavā priekšā, ak, Kungs, mans Patvērums un mans Pestītājs!” Psalmi 19:15.

Lai zinātu, kā izturēties mūsu savstarpējās attiecībās, mums visiem jāpētī Kristus dzīve un Viľa sniegtās mācības. Mīliet nomierinošu Dieva Gara iespaidu! Atcerieties, ka valodas dāvanai, pareizi izlietotai, ir ļoti liela vērtība un, ka no sirds pilnības mute runā. Atcerieties arī, ka pēc saviem vārdiem jūs tiksiet attaisnoti, un pēc saviem vārdiem jūs tiksiet notiesāti.

Nepārdomāti vārdi bieţi rada grūtības, kuras citādi nemaz nerastos. Mēs visi esam nolikti šajā pasaulē, lai būtu par Dieva bērniem un sagatavotos nākošai, nemirstīgai dzīvei. Neizsakiet nevienu nelaipnu un nepārdomātu vārdu. Atrodoties ģimenes lokā, uzmanieties, lai jūsu vārdi būtu laipni un glāstoši, kas citus iepriecinātu un iedrošinātu. Neaizmirstiet mazos laipnības darbus, kas tik lielā mērā stiprina ģimenes locekļus, kas cīnās ar vājībām, ko vienīgi viľi paši spēj izprast.

Neatmaksājas rīkoties pēc sava prāta un nepakļauties citiem maznozīmīgās lietās, ienesot mājās rūgtumu un dusmas. Dzīve ir pārāk īsa un jau tā piesātināta bēdām. Mums nemaz nav laika kādas jūtīgas kārdinātas sirds satriekšanai.

Lai ikviens ir laipns un uzmanīgs pret citiem! Nekad neļaujiet saulei norietēt, jums dusmojoties! Nekad neaizveriet acis miegā, nenokārtojot mazas, satraukumu izraisošas grūtības, kas ievaino un uztrauc dvēseli!…

Kad tiekat kārdināti neprātīgi domāt vai runāt, nometieties ceļos, kur jūs atrodaties, un lūdziet Dievu, līdz esam saľēmuši mieru no Jēzus. Un es droši zinu, ka Viľš jūs nepametīs un neatstās. Jūs varat nicināt paši sevi jūsu satrauktās valodas dēļ, tomēr atceraties, ka Jēzus jūs ţēlo, un, ka Viľš grib dziedināt jūsu dvēseli un miesu, ja jūs darīsiet, ko Viľš jums pavēl. Lūk, ko Viľš jums saka: „Lai viľi satver Manu spēku, lai noslēgtu mieru ar Mani; un viľš noslēgs mieru ar Mani” - Jesajas 27:5. (angļu tulk.).

Jēzus vēlas radīt jūsu dvēselē Debesu harmoniju. Lasiet Viľa Vārdus, nerunājiet tiem pretī, bet paļaujaties uz tiem un ceriet

uz tiem! Uzklausiet brīnišķos Vārdus, ko Dievs saka jums!

Staigāt kopā ar Kristu nozīmē ticēt, ka Viľš iet jums līdzi, kaut arī jūs Viľu neredzat.

Vēstule Nr.104, 1901.gada 4.augustā, I.K. Bīmanim. [226]

5. augusts

Apsegti ar Kristus taisnību „Un atrastos Viľā; negūdams savu taisnību no bauslības, bet no Kristus ticības, taisnību no Dieva uz ticības pamata” Filipiešiem 3:9.

Jozua, kas stāv Kunga eľģeļa priekšā ar aptraipītām drēbēm, attēlo tos, kuru ticības dzīvē bijušas kļūdas, kurus pārspējušas sātana kārdināšanas un kas nav Dieva labvēlības cienīgi. Šodien cilvēcīgās būtnes stāv Dieva priekšā aptraipītās drēbēs. Visa viľu taisnība ir kā „sārľains tērps” . Jesajas 64:6. Sātans pret viľiem izlieto savu meistarīgi apsūdzošo spēku, norādot uz to nepilnībām kā uz viľu vājumu pierādījumu. Viľš ar nicināšanu norāda uz to cilvēku kļūdām, kas saka, ka dara Kunga darbu.

Viľš tos ir piekrāpis un lūdz atļauju tos iznīcināt.

Bet viľi uzticas Kristum, un Kristus viľus neatstās. Kristus nāca uz šo pasauli, lai atľemtu viľu grēkus un piešķirtu tiem Savu taisnību. Viľš saka, ka caur ticību Viľa Vārdam var saľemt piedošanu un pilnveidot Kristum līdzīgu raksturu. Savus grēkus tie ir izsūdzējuši Kristum un lūguši piedošanu, un Viľš paziľo, ka tāpēc, ka tie raugās uz Viľu un tic Viľam, Viľš tiem dos spēkus kļūt par Dieva bērniem.

Viľu raksturos ir nepilnības, bet, tā kā viľi neuzticas savam nopelnam un neattaisno savus grēkus, viľi lūguši piedošanu Kristus nopelnā; tad Kungs viľus pieľems un aprās sātanu.

Tāpēc, ka tie pazemojušies, atzīstot savus grēkus, Kristus atsakās uzklausīt ienaidnieka apsūdzības. Jēzus pilnīgi piedod grēkus šiem noţēlojošajiem ļaudīm. Viľš turpinās viľos Savu glābjošo mīlestības darbu, ja tie turpinās ticēt Kungam un paļauties uz Viľu.

Kas dievišķā ţēlastībā guvuši uzvaru pār savām vainām, tiem jāmāca citi, kā iegūt šo uzvaru, norādot viľiem uz spēka Avotu.

Visām atgrieztajām dvēselēm dota priekšrocība palīdzēt ap viľiem esošajiem ļaudīm, kas vēl nelīksmojas gaismā, kurā stāv viľi. Arī tie var iegūt prieku, ar kuru iepazinušies viľi. „Cik Viľu uzľēma, tiem Viľš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viľa Vārdam” Jāľa 1:12. Tie var ieľemt savu vietu šajā pasaulē kā Dieva gaismas nesēji. - Vēstule Nr. 173, 1903.gada 5.augustā, „Maniem mīļajiem brāļiem”. [227]

6. augusts

Dievs godā pazemību

„Jo tā saka Augstais un Varenais, Kas dzīvo mūţīgi, Viľa vārds ir Svētais: „Es dzīvoju augšā un svētnīcā, un pie tiem, kam sagrauzts un pazemīgs gars, lai atdzīvinātu garu pazemotiem un spirdzinātu sirdi sagrauztiem” Jesajas 57:15.

Kristus pieľem viszemāk stāvošos ļaudis un grib būt kopā ar tiem. Viľš nepieľem cilvēkus viľu daiļrunības dēļ, bet tāpēc, ka tie meklē Viľu un ilgojas pēc Viľa palīdzības. Viľa Garam strādājot sirdī, visas spējas pamostas enerģiskam darbam. Šajos atklātajos un pieticīgajos cilvēkos Kungs redz visvērtīgāko materiālu, kas pastāvēs vētrās un aukās, karstumā un spaidos.

Dievs redz ne tā, kā cilvēki redz…

To starpā, kuru sirdīs mājo Dieva mīlestība, valda patiesa cieľa.

Strādājot Kungam, mūsu darba mērķim vajadzētu būt Viľa Vārda pagodināšanai, ko panākam ar grēcinieka atgriešanu. Kas strādā atzinības iemantošanai, tos Dievs neatzīst par labiem strādniekiem. Kungs sagaida, ka Viľa kalpi strādās, citu motīvu vadīti.

Daudzi izlietos sevi un ļausies izmantoties dvēseļu mantošanā Kristum. Paklausot varenajai pavēlei, viľi izies, lai strādātu Kunga labā. Kalpojošo eľģeļu vadībā, vienkārši, Dieva Gara skubināti cilvēki brīdinās citus uz lielceļiem un sānceļiem.

Pazemīgi vīri, kas neuzticas savai apdāvinātībai, bet kas strādā savā vienkāršajā godīgumā, pastāvīgi uzticoties Dievam, dalīsies Pestītāja priekā, jo viľu neatlaidīgās lūgšanas pievedīs dvēseles Kristum. Tiem mums vajadzētu teikt: „Ejiet uz priekšu, brāļi!

Strādājiet, cik labi jūs spējiet, pazemīgi un sirsnīgi, un Dievs strādās ar jums!” Tie jāstiprina un jāiedrošina un, cik drīz vien iespējams, jāsagatavo šim darbam, lai viľu pūles vainagotos ar panākumiem. Viľi strādā saskaľā ar neredzamajiem Debesu darba rīkiem. Viľi ir Dieva līdzstrādnieki, un šiem brāļiem jānovēl Dieva palīdzība un jālūdz par tiem, kad tie strādā Kristus vārdā. Nevienam nav tiesības kavēt šādus strādniekus. Pret viľiem jāizturas ar lielu cieľu. Nevajadzētu izteikt nevienu apšaubošu vārdu par tiem, kas pasaules grūtajos laikos sēj Evaľģēlija sēklu.

Dievs būs ar šiem vienkāršajiem strādniekiem. Debesu eľģeļi strādās ar viľiem pašaizliedzīgajā darbā. Jēzus skars sirdis ar Svētā Gara spēku. Grēcinieku atgriešanā Dievs darīs brīnumus.

Draudzes lokā tiks sapulcināti vīri un sievas. - Vēstule Nr. 109, 1901. gada 6. augustā J.O. Dţonstonam. [228]

7. augusts

Pienākuma saskatīšana „Tu saki: es esmu bagāts bagātīgi un man nav nekāda trūkuma, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, noţēlojams, nabags, akls un kails” Atklāsmes 3:17.

Kas tad dara kailus un nelaimīgus šos cilvēkus, kuri jūtas pārlieku bagāti? Tas ir Kristus taisnības trūkums. Paši savā taisnībā tie attēloti kā ietērpti sārľainās drēbēs, un tomēr šajā

stāvoklī viľi sev glaimo, ka esot tērpti Kristus taisnībā. Vai var notikt vēl lielāka pašpievilšanās? Kā pravietis to attēlo, viľi varbūt sauc: „Mēs esam „Kunga nams, Kunga nams, Kunga nams!” (Jer. 7:4), kaut gan viľu sirdis pilda nesvēta tirgošanās un netaisna preču apmaiľa. Dvēseles tempļa pagalmus bieţi var apmeklēt skaudība, lepnums, ļaunas aizdomas, rūgtums un tukšs formālisms. Kristus skumji uzlūko cilvēkus, kuri sevi sauc par kristiešiem un, kas jūtas ļoti bagāti patiesības atziľās, bet kuriem patiesības nav ne dzīvē, ne raksturā, un kuri savus trūkumus neapzinās. Dzīvojot grēkos un neticībā, viľi vieglprātīgi izturas pret Kunga kalpu sniegtajiem padomiem un brīdinājumiem, nicinot un izsmejot Viľa vēstnešus un to norājošos vārdus pieľemot par tukšām pasakām. Liekas, ka tie zaudējuši izšķiršanas spējas un vairs nevar atšķirt Dieva sūtīto gaismu no tumsas, kas nāk no viľu dvēseļu ienaidnieka…

Jēzum aizejot, Viľš Savu darbu, tā daţādajās nozarēs, uzticēja cilvēkiem. Ikkatram patiesam Kristus sekotājam jāpadara savs īpašs darbs savam Kungam, un šis darbs viľam jāveic rūpīgi, saľemot norādījumus un pavēles no sava Vadoľa. Mēs esam Dieva pārstāvji, kuriem par savu darbu jāatbild Viľam. Mūsu rokās nodotas Debesu vērtības, un mums jācenšas pagodināt tikai Viľu, kurš mūs ir aicinājis šajā darbā. No savas puses mums pienākums jāpilda uzticīgi, veicot norādīto darbu, pilnībā izmantojot mums uzticētās spējas. Neviena dzīva būtne nevar šo darbu padarīt mūsu vietā. Šis darbs mums jāpadara čakli, izlietojot Dieva doto saprātu un darba gaitā gūstot arvien lielākas zināšanas un spējas. – „Review and Herald”, 1894. g. 7. augustā. [229]

8. augusts

Kā zvaigznes mūžīgi mūžam „Bet saprātīgie mirdzēs kā debesu stiprumu spoţums, un tie, kas daudzus veduši pie taisnības, kā zvaigznes mūţīgi mūţam” Daniela 12:3.

Uz mums gulstas svinīga atbildība pasniegt neticīgajiem patiesību vispārliecinošākā veidā. Cik uzmanīgiem mums tādēļ vajadzētu būt, ka nepasniedzam patiesību tādā veidā, kas vīrus un sievas no tās atbaidītu! Reliģijas skolotāji atrodas tādā vietā, kur tie var izdarīt daudz laba vai ļauna. Ja ikviens tagad atmostos un izprastu uzlikto atbildību, apľemdamies nesēsties tiesneša krēslā, lai kritizētu un nosodītu citus, bet pats ietu pie darba un pasludinātu evaľģēliju tumsā mītošajiem ļaudīm tā, kā nekad agrāk, tad no netaisnības pie taisnības atgrieztos daudzas dvēseles.

Nepieciešami uzticīgi nama pārvaldnieki. Dievs strādās ar ikvienu, kurš ļaus ar sevi strādāt. Svētais Gars vedīs daudzas dvēseles pie Kristus. Viľa sabiedrībā tie tiks sagatavoti augšā esošajiem mājokļiem. Kas būs Dieva līdzstrādnieki, tie kļūs gudri dvēseļu mantošanas darbam. Viľi mācīsies no Lielā Skolotāja

un, pasniedzot Bībeles tematus ļaudīm, kuriem tie cenšas palīdzēt, viľu pašu sirdis piepildīs Kristus ţēlastība un tiem atvērsies Dieva Vārds. Liekot atskanēt aicinājumam: „Kam slāpst, lai nāk, kas grib, lai ľem dzīvības ūdeni bez maksas” (Atkl. 22:17), dzesētas tiks viľu pašu slāpes.

Tagad visiem jābūt uzticīgiem Dievam, salasot druskas, lai nekas nepazūd. Viľš aicina kalpot uzticīgi un čakli. Nedrīkst parādīties izšķērdība; jāievēro vissīkākā monēta. Jāatceras mācība, ko Kristus sniedza Saviem mācekļiem pie ļauţu pulka pabarošanas ar pieciem maizes klaipiem un divām zivīm. Kad visi bija paēduši, Kristus sacīja: „Salasiet atikušās druskas, lai nekas neiet bojā!” (Jāľa 6:12).

Mums patiesība jāpieľem no Kristus un jāsniedz tālāk ļaudīm.

Neticība un visāda veida ļaunums ātri vairojas, un tam proporcionāli jāpieaug Dieva kalpu dedzībai un neatlaidībai… Ja neveltīsim Dievam savu mīlošo kalpošanu, mēs grēciniekus atstāsim nebrīdinātus. – Vēstule 177. 1903. g. 8. augustā, Edsonam Vaitam. [230]

9. augusts

Mātes mīlestība „Vai māte var aizmirst savu zīdaini un neapţēloties par savu miesīgo bērnu? Un, ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu” Jesajas 49:15.

Es esmu pateicīga mūsu laipnajam Debesu Tēvam, ka tu (Edson) tiec aplaimots ar labu veselību. Izmanto pilnībā šo dārgo priekšrocību un nekļūsti bezrūpīgs, un nepārkāp veselības likumus! Dzīvo vienkāršu dzīvi, lai veselība saglabātos!…

Ej uz priekšu, mans dēls, un ja tu uzticēsies Dievam un darīsi Viľu par savu stiprumu un padomdevēju, tad beidzot kļūsi uzvarētājs.. Staigā pazemīgi, vērtēdams citus augstāk par sevi, un, kaut Dievs tev dotu gudrību, lai visa tava rīcība būtu saprātīga un tu kļūtu par darba rīku Viľa rokās, veicot daudz laba, sakarā ar šo pēdējo dienu svarīgā darba virzīšanu uz priekšu. Nedomā, ka tava māte ir barga un kritizējoša! Viľa ir ļoti ieinteresēta tavā lietā, lai tev būtu panākumi šajā dzīvē un tu iemantotu nākošo nemirstīgo dzīvi.

Dievs tevi mīl. Viľš jautā: „Vai sieva var aizmirst savu zīdaini?”

Jesajas 49,15. Varbūt tu esi dzirdējis skumjo stāstu par māti, kas ar savu vīru un mazo bērnu ziemas vidū mēģināja šķērsot Zaļo kalnāju (Green mountain). Viľu virzīšanos uz priekšu apturēja nakts un vētra. Vīrs steidzās meklēt palīdzību, bet tumsā un sanestajos sniegos apmaldījās. Pagāja ilgs laiks, līdz viľš atgriezās pie savējiem. Māte juta, ka viľu sāk stindzināt nāves aukstums. Viľa izģērbās un pagrieza krūtis pretī stindzinošajam vējam un sniegiem, lai ar visu, kas viľai bija atlicis, glābtu sava bērna dzīvību. Rītam austot, dzīvo bērnu atrada ietītu mātes lakatā. Tas ar smaidu un maza bērna jauko čalošanu centās pievērst sev salā sastingušās mātes acu skatu

un brīnījās, kāpēc viľa nemostas no miega. Šeit redzama mīlestība, kas stiprāka par nāvi, kas saista mātes sirdi ar viľas bērnu. Un tomēr Dievs saka, ka drīzāk māte aizmirsīs savu bērnu, nekā Viľš aizmirsīs kādu cilvēku, kas Viľam uzticas. Pietiek ar to vien, ka Kungs mūs mīl, lai mēs katrā dzīves stundā justu pret Viľu visdziļāko pateicību. Dieva mīlestība runā uz tevi. Vēro to, citādi tu Viľa vārdus nevarēsi attiecināt uz sevi! Tikai uzticies Jēzus mīlestībai, un tu izjutīsi visdziļāko prieku! - Vēstule Nr.12, 1873.gada 9.augustā, Edsonam un Emmai Vaitiem. [231]

10. augusts

Sātana viltīgā gudrība „Miesīgs cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara, jo tas viľam ir ģeķība, viľš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apsprieţams” 1.Korintiešiem 2:14.

Viss, ko vadošie zinātniskie prāti var mums sniegt bez pasaules gaismas – Kristus, ir kā pelavas salīdzinot ar kviešiem. Kristu apbēdina tas, ka tik maz ir to, kas izprot zinātni par vienotību ar Viľu. Prāti, kas neatrodas dievišķā vadībā, nespēj izprast atpestīšanas zinātni. Dievbijības noslēpums atrodams vienīgi ticošā dvēselē, kas iztukšota no sava „es”. Debesu valstībā vislielākais ir tas, kas līdzīgi mazam bērnam labprāt pieľem mācību.

Nikodēma izglītību un viľa zināšanas uzskatīja par lielām un dziļām, tomēr Kristus viľam rādīja, ka Dievs tās nemaz nevērtē.

Viľam jāpiedzimst no jauna. Viľam jāiegūst jauni uzskati un jāsaprot, ka visā īstā zinātnē atrodas Dievs. Kungs ne tikai sagaida, ka cilvēks darīs vislabāko, ko viľš spēj, bet arī ka viľš turpinās mācīties un mācīt citus. Tad tas varēs sacīt: „Es zinu, kam es ticu. Jēzus ir dzīvības Maize. Iztiekot no Viľa, es kļūšu viens ar Kristu Dievā.”

Savienībā ar jebkuru Dieva darba virzienu mums jālieto svētā uguns. Iedomātās cilvēcīgās spējas un veiklība ir parastā uguns, bet Dievs to neatzīst. (3.Mozus 10:1-2.) Mums jānostājas noteiktā vietā uz mūţīgās Patiesības augstās platformas.

Pienācis laiks, kad visi, kas strādā Kristus rindās, saľems Dieva zīmi vārdos, garā, raksturā un Imannuēla pagodināšanā. Tik daudzi mūsu cilvēki nodarbojas ar ticības un dievbijības noslēpumu, kur šo lietu viľi varētu atrisināt, vienkārši sakot: „Es zinu, ka Kristus ir mana daļa mūţīgi. Viľa laipnība un ţēlastība mani ir padarījusi lielu”…

Dieva patiesība netiek paaugstināta Viľa ticīgajos ļaudīs, jo viľi to neieauţ savā personīgajā dzīvē. Viľi saskaľojas ar pasauli un savu iespaidu dara atkarīgu no tās. Viľi ļauj pasaulei tos atgriezt un svētās uguns vietā ienes parasto, lai savā darba nozarē varētu saskaľoties ar pasaules standartu. Nevajag tā censties atdarināt pasaules ieradumus! Tā ir parastā, bet ne svētā uguns.

Dzīvā Maize nav tikai jāapbrīno, bet jāēd. Maize, kas nākusi no

Debesīm, dos dzīvību dvēselei.

Manuskripts Nr.95, 1898.gada 10.augustā, „Kristus mūsu daļa”.

[232]

11. augusts

Staigāšana kopā ar neredzamo Dievu „Tu viľus pasargā Sava vaiga svētumā ļaunu cilvēku priekšā, paglāb viľus Savā namā no nesaticīgām mēlēm” Psalmi 31:21.

Kaut arī Dieva Vārds tik maz tiek īstenots dzīvē, tas tomēr ir un paliek vienīgais dziedināšanas līdzeklis atsevišķa cilvēka un visas tautas sāpēm un nelaimēm. Cilvēki nevar mesties uz ceļiem ielās un tirgus laukumos, lai pienestu savas lūgšanas Dievam. Tomēr nekad neaizmirstiet – lai arī kur jūs būtu, jums vienmēr ir Dievs, kuru jūs variet piesaukt, meklējot gudrību… „Redzi, Es tavā priekšā esmu devis atvērtas durvis, ko neviens nevar aizslēgt; tev ir maz spēka, un tomēr Manu mācību tu esi turējis un neesi aizliedzis Manu vārdu” Atklāsmes 3:8.

Enohs staigāja kopā ar neredzamo Dievu. Viľa Pavadonis bija pie tā pat vistrokšľainākās zemes vietās. Lai to atceras visi, kas vienkāršībā un mīlestībā turas pie Patiesības. Cilvēkiem, kam jāveic daudz darbu, ir vislielākā vajadzība pastāvīgi turēt Dievu savu acu priekšā. Kad kārdinātājs uzmācas ar saviem iečukstējumiem, tad tie, kas Viľu mīl un ievēro „Tā saka Kungs”, var tikt paslēpti Visaugstākā tuvumā. Tos pasargās Viľa apsolījumi. Visa veida satraukumu un darba steigas vidū tie atradīs sev klusu atpūtas vietu. Ľemiet Dievu visur sev līdz! Viľa durvis ir atvērtas katram Dieva bērnam. Dievs ir tuvu tai dvēselei, kas Viľu meklē. (Raudu dziesmas 3:25.) Daudzi paliek kārdināšanās vieni paši tāpēc, ka netur Kungu vienmēr savā priekšā. Mums bieţi jāstaigā savs dzīves ceļš tieši tādās vietās, kur vismazāk domā par Dievu. Ja no redzesloka tiek izlaists Dievs, ja izbeidzās mūsu ticība un savienība ar Dievu, dvēsele nonāk neizbēgamās briesmās.

Cilvēkam vairs nav iespējams palikt godīgam un nevainīgam.

Kungs ir mūsu Palīgs un stiprā Pils. Dievs ir gādājis, lai kārdināšanas nepārvarētu nevienu cilvēku, kas uzticas Viľam.

Kristus tikpat daudz ir pie Viľam ticošajiem ļaudīm tad, kad tie spiesti kaut kādā veidā saskarties ar pasauli, kā tad, kad tie sapulcējas Viľa namā Viľa pielūgšanai. Domājiet par šiem vārdiem: „Tev ir maz Sardos tādu, kas nav aptraipījuši drēbes; viľi staigās ar Mani baltās drēbēs, jo viľi ir tā cienīgi” Atklāsmes 3:4. - Manuskripts Nr.97, 1898. gada 11.augustā, „Nepieciešama staigāšana ciešā savienībā ar Dievu”. [233]

12. augusts

Raugieties gaismā!

„Priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās” Romiešiem 12:12.

Dievs prasa, lai mēs visos apstākļos, saskaľojoties ar Jēzu, būtu dedzīgi savā ticības dzīvē. Cenšaties strādāt Viľa rindās, jo tas ir patiesas dievbijības auglis! Mantojiet dvēseles Jēzum!

Ja jūs domāsiet, ka jums ir brīv sūroties un gausties par smagiem zaudējumiem, par pagājušām lietām, par lietām, kas neattiecas uz jums un kuras jūs nevarat ne atcelt, ne grozīt, tad nepadarīti paliks pienākumi, kas atrodas tieši uz jūsu takas.

Raugieties uz Jēzu, kas ir jūsu ticības Iesācējs un Pabeidzējs!

Novērsieties no lietām, kas jūs dara drūmus un nepatīkamus, jo, kavējoties pie tām, jūs kļūstat par darba rīku ienaidnieka rokās drūmuma un tumsas vairošanai un ap jums esošās atmosfēras samaitāšanai. Kaut arī jūs skartu smagi piemeklējumi, jums pienākas skatīties uz augšu un skatīt Jēzū gaismu…

Ja jūs pilnīgi nododaties savām personīgām bēdām un tumsai, domājot, ka Dievs pret jums izturējies cietsirdīgi, tad jūsu reliģija nav augšupceļoša, bet gan nospiedoša. Jūs kļūsiet par tumšu ēnu, par skarbu, vienmēr neapmierinātu cilvēku, ja pilnīgi nodosieties paši savām bēdām.

Klāt bija māsa Makalpaina, kas tieši tā rīkojās. Viľa bija zaudējusi dēlu, kas nebija sagatavojies nāvei. Šajā sabiedriskajā sanāksmē viľa par to runāja ar citiem. Ak, viľa bija tik ļoti nomākta un apbēdināta, tomēr teica, ka māsas Vaitas runa viľu esot iepriecinājusi. Mūsu sabiedriskā sanāksme bija laba un lietderīga, un tad šī apbēdinātā māsa runāja ar mani par savu dēlu, kuru viľa bija apglabājusi pirms daţām nedēļām, un kas nomira bez cerības. Viľa stāstīja par savām bēdām, kas viľu nospieda. Es lūdzu viľu atstāt sērošanu par mirušajiem, kuru pieminēšana nedod nekāda labuma, un teicu, ka tai kā mātei vēl jāparāda ţēlastība un gudri jārūpējas par dzīvajiem bērniem, un ka viľa ne mirkli nedrīkst veltīt tukšām ţēlabām, bet tā vietā jāapjoţ gurni un jāsāk strādāt, cenšoties savus bērnus pievest Jēzum, un pašai, pakļaujoties Kristum, pieaugt ţēlastībā un Viľa atzīšanā. Strādājot Kristus rindās, viľa nekad nekļūs vēsa, bet visos Pestītāja plānos pielīdzināsies Viľam. - Manuskripts Nr. 83, 1893. gada 12.augusta dienasgrāmata. [234]

13. augusts

Nekad neizsakiet nevienu drosmi atņemošu vārdu! „Esiet priecīgi vienmēr! Lūdziet bez mitēšanās Dievu! Par visu esiet pateicīgi, Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums” 1.Tesaloniķiešiem 5:16-18.

Ticība tur Dievu pie vārda. Dieva Dēls jums sagatavo vietu Debesu mājokļos. Lai atskan par to pateicība! Nedomājiet, ka jūs neesat Viľa bērni, ja vienmēr nejutīsieties pacilāti. Personīgi un čakli iesaistieties darbā, ko Viľš no jums prasa! Vērtējiet katru izdevību tāda darba veikšanai, kas jūs darītu par svētību ap jums esošajiem ļaudīm! Apľemieties darīt savu daļu vietas

pārveidošanā, kur jums būtu savs darbs, ko Dievs atzītu un svētītu.

Apvienojieties ar savu darba biedru Rakstu pētīšanā. Svētie Raksti palīdzēs Kungu meklējošiem ļaudīm uzzināt, kā paveikt Viľa darbu. Tiecoties pēc kristīga rakstura pilnības, kalpojiet citiem, kur vien nonākat. Slavē Kungu vienmēr! Raugies uz apstākļu gaišo pusi, bet ne uz tumšajām! Esi modrs un lūdz, un Kungs tevi svētīs, vadīs un stiprinās! Centies, cik iespējams, būt citiem par svētību!

Dieva skatījumā tu esi dārgs. Viľš vēlas, lai tu koptu jauko pazemības un sirsnīgas pateicības garu. Izmanto katru izdevību izglītības iegūšanai, lai varētu sniegt citiem, ko pats esi mācījies.

Tava palīdzība vajadzīga daudziem. Svētais Gars izlietos visus, kas vēlēsies tikt lietoti.

Patiesība pēc savas dabas ir šķīstījoša. Lai patiesība un taisnība gūst virsroku tavā dzīvē, tad tiks padzīts kļūdu meklēšanas ieradums. Es lūdzu, lai Kungs tevi vadītu un stiprinātu. Pētī Kristus Vārdus! Rīkojies pēc tiem, un tev klāsies labi!

Ja tu pētīsi Dieva Vārdu un ļausi Patiesības svētījošam iespaidam veidot tavu dzīvi, tad Kungs darīs tevi par Sev pieľemamu strādnieku. Visiem, kas sanāk kopā draudzes ietvaros, vajadzētu stāties Kunga strādnieku armijas rindās. Bet, ja netiks apspiesti dabīgie rakstura vilcieni, tad krīzes laikā, kad būs vajadzīgi stipri, cerību iedvesmojoši vārdi, tiks izteikti mazdūšīgi un bezcerīgi vārdi, kas smagi nomāks draudzi. Raugies pastāvīgi uz Jēzu, ticības iesācēju un pabeidzēju! Pazemīgi staigā kopā ar Dievu un neizsaki drosmi atľemošus vārdus! - Vēstule Nr.246, 1908. gada 13. augustā, V.R. Strozeram. [235]

14. augusts

Noa laiks un mūsdienas „Ticības spēkā Noa, dievbijīgs būdams, saľēma Dieva aizrādījumu par vēl neredzamo un savā gādībā uztaisīja šķirstu sava nama glābšanai; tās dēļ viľš nicināja pasauli un kļuva tās taisnības mantinieks, kas nāk no ticības” Ebrejiem 11:7.

Noa izturīgā ticība kopā ar viľa darbiem notiesāja tā laika pasauli. Viľš ne tikai sludināja tagadējo patiesību attiecībā uz to laiku, bet arī īstenoja dzīvē katru sniegto svētrunu. Ja arī viľš nekad nebūtu pacēlis balsi brīdinājumiem, tomēr viľa darbi, viľa svētais raksturs samaitātības un bezdievības vidū būtu kā nosodoša svētruna viľa laika neticīgajiem un izlaidīgajiem ļaudīm. Viľš Kristum līdzīgā pacietībā un lēnprātībā panesa izaicinošus apvainojumus, nievājošas piezīmes un izsmieklu.

Viľa balss bieţi bija dzirdama, pienesot lūgšanas Dievam, lai Viľš dotu Savu spēku un palīdzību, ka varētu pildīt visas Dieva pavēles. Šis spēks nosodīja neticīgos.

Tad pienāca diena, kad vainīgā cilvēce pēdējo reizi dzirdēja Noa lūdzošo aicinājumu. Viľš vēlreiz tos lūdz piegriezt vērību brīdinājuma vēstij un meklēt patvērumu šķirstā. Viľš lūdzoši

izstiepj savas rokas, un viľa balsī dzirdama līdzjūtība.

Ar asarām acīs un drebošām lūpām viľš tiem saka, ka viľa darbs ir padarīts. Bet pār Nou gāţas skaļi, rupji smiekli, zobgalības un vēl spēcīgāki apvainojumi. Viľš dzird, ka viľu nosauc par jūsmotāju, fanātiķi un ārprātīgo. Viľš atvadās no tiem, ieiet ar savu ģimeni šķirstā, un Dievs aizver durvis. Durvis, kas Nou ieslēdza šķirstā, pasauli izslēdza ārpusē. Noa dienās bija aizvērtas un Dievs tās aizslēdza. Līdz tam laikam bija atvērtas durvis, pa kurām vecās pasaules iedzīvotāji, ja tie ticētu Dieva sūtītajai vēstij, varētu atrast savu patvēruma vietu. Bet tagad šīs durvis bija aizslēgtas, un neviens cilvēks nevarēja tās atdarīt.

Pārbaudes laiks bija beidzies.

Dieva lielā pacietība bija beigusies, ieraksti Dieva rēķinu grāmatā bija apkopoti, netaisnības kauss bija pilns. Ţēlastība izbeidzās, un taisnība paľēma atriebības zobenu.

Noa laikā bija šādas aizslēgtas durvis. Aizslēgtas durvis bija arī neticīgajiem Sodomas izpostīšanas laikā, bet atvērtas durvis bija Latam. Ar aizslēgtām durvīm sastapās arī Tīras iedzīvotāji un Jeruzalemes iedzīvotāji, kas neticēja, bet pazemīgajiem ticīgajiem un Dieva paklausīgajiem ļaudīm durvis bija atvērtas.

Tā tas būs arī laiku beigās. - Manuskripts Nr. 17, 1885. gada 14. augustā, „Pārdomas uz kuģa klāja”. [236]

15. augusts

Dievišķais vietnieks „To, Kas grēku nepazina, Viľš mūsu vietā ir darījis par grēku, lai mēs Viľā kļūtu Dieva taisnība” 2. Korintiešiem 5:21. „Citus Viľš ir pestījis, bet Sevi pašu Viľš nevar pestīt” Marka 15:31. Tikai tāpēc, ka Kristus nevēlējās glābt Sevi, grēciniekam bija cerība uz piedošanu un labvēlību Dieva priekšā. Ja Viľš grēcinieku glābšanas darbā kļūdītos vai zaudētu drosmi, visiem Ādama dēliem un meitām būtu zudusi pēdējā cerība. Visa Kristus dzīve bija viena vienīga pašaizliedzība un pašuzupurēšanās. Iemesls tam, ka redzam tik maz uzticīgu kristiešu, ir tas, ka pašaizliedzības un pašuzupurēšanās vietā stājusies izpatikšana sev un sevis lutināšana.

Ak, ar kādām dvēseles sāpēm un ilgām Kristus centās glābt pazudušos ļaudis! Pie krusta pienaglotais ķermenis neatľēma Viľa dievību un nemazināja Viľa dievišķo spēku caur cilvēcīgo upuri glābt visus, kas pieľems Viľa taisnību. Pie krusta mirstot, Viľš, caur ticību Viľam kā personīgam Pestītājam, pārcēla vainu no pārkāpēja personas uz dievišķo Vietnieku. Vainīgās pasaules grēki, kas līdzībā apzīmēti „sarkani kā purpurs”, tika uzlikti dievišķajam Galvotājam…

Dievība darīja Savu darbu, kamēr cilvēcība cieta no Dievu nīstošās tautas un atriebības, jo Kristus Sevi bija atzinis par Dieva Dēlu. Vienīgi Viľš varēja atbildēt nabaga cietējam noziedzniekam. Vienīgi Viľš varēja galvot par vainīgo cilvēku.

Mirstošais Glābējs redzēja, ka šis cilvēks ir daudz bezvainīgāks

par tiem, kas Viľam piesprieda nāvi, daudz bezvainīgāks par priesteriem, rakstu mācītājiem un valdītājiem, kas ľēma aktīvu dalību, prasot Dieva Dēla nāvi.

Kāda brīnišķīga ticība bija šim pie krusta mirstošajam noziedzniekam! Viľš pieľēma Kristu tad, kad likās, ka Tas nemaz nevar būt Dieva Dēls un pasaules Pestītājs. Nelaimīgā ļaundara lūgšanā bija kāda nots, un tā aizsniedza Kristu.

Mirstošā vīra ticība Kristus ausīm bija kā visskaistākā mūzika.

Viľa nāves agonijā ieskanējās priecīgā pestīšanas un glābšanas nots. Dievs bija pagodināts Savā Dēlā un caur Viľu. Manuskripts Nr. 84a, 1897. gada 15. augustā, „Kristus pie krusta”. [237]

16. augusts

Vai varat teikt, ka esat saņēmuši Dieva zīmogu? „Klausies, Mana tauta, Manu mācību, atveriet savas ausis Manas mutes Vārdiem” Psalmi 78:1.

Mums ir vēsts, kas jāsniedz ļaudīm, kuriem nav tagadējās patiesības gaismas, un šajā darbā mēs nedrīkstam savu ticību aizliegt. Israēla bērnu vēstures pētīšana palīdzēs mums izsargāties no to kļūdu atkārtošanas, kas sabojāja viľu dzīves aprakstu. Kungs brīnišķi atbrīvoja tautu no vergošanas varmācīgajam ķēniľam un Pats uzľēmās atbildību par viľu lielo armiju. Viľš dienā to vadīja ar mākoľu stabu un naktī ar uguns stabu. Šis mākonis sedza Viľa tiešo klātbūtni. Viľš tiem sagādāja uzturu tuksnesī, un cilvēki ēda eľģeļu maizi…

Bet drīz pēc Israēla izvietošanās nometnē pie Sinaja Mozus tika aicināts kāpt kalnā, lai satiktos ar Dievu. Vienīgi Viľš kāpa pa stāvo un nelīdzeno taku pie mākoľa, kas iezīmēja Kunga klātbūtnes vietu. Tagad Israēlam vajadzēja nonākt tuvās un īpatnējās attiecībās ar Visaugstāko Dievu. Kā tautai viľiem vajadzēja nākt sevišķā Dieva pārvaldībā…

Pērkonam dārdot un zibeľiem laistoties, Dievs runāja Savus likumus, visam lielajam ļauţu pulkam dzirdot. Dievs šo likumu došanas gadījumu padarīja par bijājami varenu. Viľš vēlējās, lai ļaudis izprastu Viľa likumu augsto raksturu. Ļaudis jāmāca, ka viss, kas saistīts ar kalpošanu Viľam, jāuzlūko ar vislielāko cieľu…

Mums palikušais laiks ir ļoti īss. Noliksim visas savtīgās iegribas, jo tās vājina fiziskos, garīgos un morālos spēkus un padara cilvēcīgo darba rīku nespējīgu pareizi izprast Dieva prasību svētumu.

Vai jūs varat teikt, ka esat saľēmuši dzīvā Dieva zīmogu? Vai jūs varat teikt, ka Patiesība jūs ir svētojusi? Kā tauta mēs Dieva likumiem neesam ierādījuši tik augstu vietu, kā to vajadzēja darīt. Mums draud briesmas, ja sabatā rīkojamies tā, kā mums pašiem patīk.

Grāmatās, kuras man tika uzdots sarakstīt, mūsu ļaudīm sniegti dārgi norādījumi. Cik daudzi lasa un pēta šīs grāmatas? Gaismai,

ko Dievs mums devis, var paiet garām vienaldzīgi un neticībā, kamēr šī gaisma notiesās visus, kas nevēlēsies to pieľemt un tai paklausīt. - Vēstule Nr. 258, 1907. gada 16. augustā, Edsonam un Emmai Vaitiem. [238]

17. augusts

Tiecieties pēc priecīga noskaņojuma! „Mēs esam darīti par skatu spēli pasaulei, eľģeļiem un cilvēkiem” 1. Korintiešiem 4:9.

Kungs ir labs un ļoti slavējams. Mācīsimies Viľu slavēt ar savu balsi un atzīsim, ka mēs vienmēr atrodamies augsti stāvošu personu sabiedrībā – Dieva un Viľa Dēla, Jēzus tuvumā. Mēs esam skatu spēle nekritušajām pasaulēm, eľģeļiem un mūsu līdzcilvēkiem. Šī atziľa liks mums rīkoties kā Kungs mums pavēl, un darīt to pareizā sirds stāvoklī.

Būsim modri lūgšanās! Tas mums palīdzēs saprast, ka atrodamies Kristus, mūsu dvēseļu Vadoľa, pārraudzībā. Viľš apveltīs mūs ar nelokāmu mērķtiecību, apvaldītām, Kristum līdzīgām, tieksmēm un veselīgu spriedumu, ļaujot mums runāt skaidri, un tomēr laipni. Laika vispār ir pārāk maz, lai mēs justos nelaimīgi. Mēs, mīļais brāli un māsa, tieksimies pēc priecīga gara noskaľojuma, jo mēs zinām, ka mums ir mīlošais Pestītājs, kurš mūs svētīs un aplaimos, ja mēs priecāsimies par Viľa klātbūtni mūsu sirdīs.

Mēs nevaram atļauties izlietot valodas dāvanas tādā veidā, kas nevienam nedotu kādu labumu. Dieva Vārds noregulē mūsu jūtu avotu un mūsu savstarpējo izturēšanos, bet sirds stāvoklis noregulē iekšējās dzīves principus. Šķīsti, neliekuļoti principi liks runāt un rīkoties pareizi. Mūsu spējām jāpieaug, vai arī tās arvien vairāk samazināsies.

Mums jābūt Kristus mazajiem bērniem, kas mācās no Viľa.

Mums pilnīgi jātic mūsu sludinātajai patiesībai un jāīsteno tā dzīvē, rādot, ka visu lietu gals ir tuvu. Mums katru brīdi jābūt sagatavotiem skatīt brīnišķo notikumu norisi. Ik dienas mums no jauna jāveltī sava dzīve kalpošanai Kungam, un jāatver sirds durvis Debesu Viesa uzľemšanai un Viľa mīlestības baudīšanai.

Naktī es daudz lūdzu, lai vairāk varētu izprast sava Pestītāja mīlestību. Kaut arī es nekad neatļaujos no sirds pazaudēt Viľa mīlestības izjūtu, tomēr es ļoti vēlos, lai tā kļūtu arvien lielāka, līdz par mani varētu teikt: „Viľā arī jūs esat kļuvuši pilnīgi” (Kol. 2:10).

Runāsim vienmēr priecīgus vārdus un nekad neatļausim pār lūpām izlauzties kādam dusmīgam vārdam! Tāds vārds var ievainot kādu nabaga dvēseli, kas visiem spēkiem tiecas pēc dzīvošanas Debesu atmosfērā. – Vēstule 185. 1903. g. 17. augusts, vec .sl. S.N. Haskelam un viľa dzīves biedrei. [239]

18. augusts

Kopiet mājas dzīvē iejūtīgu laipnību! „Pār visām lietām, lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu, jo mīlestība apklāj grēku daudzumu” 1. Pētera 4: 8.

Jauneklis, kas atnāca pie Jēzus, jautāja, ko viľam vajadzētu darīt, lai iemantotu mūţīgo dzīvību. Jēzus viľam teica, lai viľš tur Baušļus, un uzskaitīja daţus bauslības priekšrakstus.

Jauneklis atbildēja: „To visu esmu turējis. Kā man vēl trūkst?”

Mateja 19:20. Pirmie četri Baušļi liek mīlēt Dievu vairāk par visu, un seši pēdējie prasa mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Cik daudz ir to, kas godīgi un no visas sirds tā dara?

Kungs nāks pēc īsa brīţa, bet vai mēs pildām prasītos pienākumus? Mīlestība atrodas dievbijības pamatā. Neviens cilvēks nemīl Dievu, lai arī kāda būtu viľa ticības apliecība, ja tas nesavtīgi nemīl savu brāli. Ja mēs mīlam Dievu, tāpēc, ka Viľš mūs vispirms ir mīlējis, tad mīlēsim arī visus tos, par kuriem Kristus nomira. Mēs nedrīkstam atļaut vislielākās briesmās un vislielākā vajadzībā nonākušai dvēselei aiziet nebrīdinātai, neaprūpētai un nepamācītai. Mēs nedrīkstam turēties tālu no maldīgajiem, būt pret viľiem prasošiem un kritizējošiem, vai ļaut tiem grimt vēl dziļāk viľu nelaimē un bezcerībā, līdz beidzot krist sātana kaujas laukā. Dievs tad vadīs mūs pa tādiem pašiem ceļiem, pa kādiem ir vadījis mūsu brāļus vai Kunga jaunākos locekļus.

Izkopjiet sirsnīgu un iejūtīgu garu! Mājas lokā lai ap mums vienmēr ir mīloša atmosfēra!. Bet gars, kas tik lielā mērā ielauzies draudzē, Dievam ir nepatīkams. Ikviens, kas atļaujas citus notiesāt vai padarīt mazdūšīgus, un kas neparāda iejūtīgu laipnību un līdzjūtību, kārdinātai un pārbaudījumos nonākušai dvēselei, pats tiks vadīts caur tādiem pat piedzīvojumiem, kādiem cauri gājuši citi, un cietīs no citu cietsirdības. Izjūtot to pašu, ko citi jutuši, līdz tiem apriebsies viľu pašu cietsirdība un tie atvērs sirds durvis, lai Jēzus varētu ienākt.

Dieva atgriešanās spēkam jānāk pār ikkatru cilvēku, kam ir kaut kāds sakars ar Dieva lietu un Viľa darbu, lai ikviens tiktu piepildīts ar Kristus mīlestību un līdzcietību, savādāk daudzi nekad neredzēs Debesu valstību. - Manuskripts Nr. 62, 1894. gada 18. augustā, „Mājas misijas darbs”. [240]

19. augusts

Divprātības briesmas „Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos” Jēkaba 1:7.

Daudzi gribētu kalpot Kungam, ja tiem būtu iespējams arī kalpot pašiem sev. Bet tas nevar notikt. Kungs Savā armijā nepieľem gļēvuļus. Te nevar pastāvēt nekāda izlikšanās. Kristus sekotājiem jābūt gataviem kalpot Viľam vienmēr un visādā veidā, kādā vien kalpošana tiks prasīta. Dievs pieľems tikai uzticīgus, nosvērtus cilvēkus. Kristus saka: „Kas nav ar Mani, tas

ir pret Mani, un, kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa” Mateja 12:30.

Krīzes gadījumos daudzi mēģinājuši būt neitrāli, tomēr savu mērķi tie nav sasnieguši. Šeit neviens nevar palikt neitrāls. Kas centīsies tā rīkoties, tie piepildīs Kristus Vārdus: „Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viľš vienu ienīdēs un otru mīlēs, jeb viľš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai” 6:24. Kas sāk kristīgi dzīvot tikai daļēji, beidzot, lai arī kādi bijuši viľa nodomi, atradīsies ienaidnieka pusē.

Divprātīgie vīri un sievas ir vislabākie sātana sabiedrotie. Lai cik labi viľi domā paši par sevi, tie tomēr ir liekuļi. Visiem, kas izvēlējušies būt uzticīgi Dievam un patiesībai, jāstāv par taisnību. Vilkt jūgu kopā ar nesvētiem ļaudīm un palikt uzticīgiem Patiesībai vienkārši nav iespējams. Mēs nevaram savienoties ar ļaudīm, kas kalpo sev, kas strādā saskaľā ar pasaules plāniem. Tā mēs varam pazaudēt savu savienību ar Debesu Padomdevēju. Mēs varam izrauties no ienaidnieka cilpām, tomēr mēs tiekam ievainoti un sasisti, un mūsu dzīve ir sakropļota. „Vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība? Kas grib būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku” Jēkaba 4:4. „Kas savu dzīvību tur mīļu, tam tā zudīs” Jāľa 12:25. Kas pazaudē tīras sirdsapziľas vairogu, tas pazaudē arī Debesu eľģeļu līdzdarbību. Tad viľā vairs nestrādā Dievs. Viľu iedvesmo cits gars. Kļūt par atkritēju, Dieva lietas nodevēju, ir daudz nopietnāka lieta kā nāve; tas nozīmē mūţīgās dzīvības zaudēšanu. - Manuskripts Nr. 87, 1897. gada 19. augustā, „Visi, kas grib dzīvot dievbijīgi Kristū Jēzū, tiks vajāti”. [241]

20. augusts

Caur dabu pie dabas Dieva „Un Dievs pārbaudīja visu, ko Viľš bija darījis, un, lūk, viss bija ļoti labs” 1. Mozus 1:31.

Dabā Dievs runā ar mums. Viľa balsi mēs dzirdam, raugoties dabas skaistumā. Viľa godību redzam skaistajās lietās, ko veidojušas Radītāja rokas. Mēs stāvam un aplūkojam Viľa darbus, kuras no mums nešķir nekāds plīvurs. Šīs lietas mums devis Dievs, lai, raugoties Viľa roku darbā, mēs varētu iepazīt Viľu.

Kā Savas mīlestības apliecinājumu Dievs mums devis visas šīs lietas. Kungs mīl skaistumu, un, lai sniegtu mums gandarījumu, Viľš devis skaisto dabu. Līdzīgi kā vecāki cenšas nolikt skaistas lietas savu mīļoto bērnu priekšā. Kungs vienmēr priecājas, ja mēs esam laimīgi. Kungs šo zemi bagātīgi apveltījis ar skaistām un derīgām lietām, kaut arī grēks tās padarījis nepilnīgas. Ziedu brīnišķās krāsas mums stāsta par Viľa maigo mīlestību. Tām ir sava valoda, kas liek mums atcerēties vareno Dievu – Devēju.

Mēs cauri dabai varam redzēt vareno Dievu. Savu raksturu Dievs

atklāj skaistajos kokos, krūmos un ziedos. To var pielīdzināt visskaistākajām lilijām, rozēm un neļķēm. Man patīk skatīties uz Dieva radītajām lietām dabā, jo uz tām redzams Viľa rakstura nospiedums. Viľš tās mums devis, mīlot mūs, un Viľš vēlas, lai mēs par tām priecātos. Tāpēc nepielūgsim dabas skaistās lietas, bet raudzīsimies caur tām uz dabas Dievu un pielūgsmē tieksimies pretī visa laba Devējam! Lai šie skaistie mīlestības liecinieki piepilda Dieva nodomu un velk mūsu sirdis Viľam tuvāk, lai tās tiktu piepildītas ar Viľa rakstura skaistumu un apbrīnotu Viľa laipnību, līdzjūtību un neizsakāmo mīlestību.

Dievs ir labs un ļoti slavējams. Viľa ţēlastība bagāti izlejas par mums. Visapkārt ap mums Viľš izkaisījis Savas mīlestības lieciniekus. Pagāni var trakot un izdomāt visādus niekus, bet Kungs paliek nemainīgs. Mūţīgo kalnu stiprumu Viľš nolicis par drošu patvērumu Saviem ļaudīm. Saviem apspiestajiem un vajātajiem bērniem Viľš sagādājis kalnus un alas. Mēs varam dziedāt: „Dievs ir mans Patvērums un īsti varens Palīgs bēdu laikā.” Viľš veidojis augstos kalnus un mūţīgos pakalnus – uz Viľu mēs varam raudzīties. - Manuskripts Nr. 100, 1898. gada 20. augustā, „Caur dabu pie dabas Dieva”. [242]

21. augusts

Lielā projektētāja pārvaldībā „Un šīs Valstības Evaľģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals” Mateja 24:14.

Lai izplatītu krusta iespaidu, draudzei kā organizētai kopai jāstrādā ļoti čakli. Kas strādā nesavtīgi, izplatot patiesību tuvu un tālu, tie Debesu pagalmos reģistrēti kā „Dieva līdzstrādnieki”… „Dieva tīruma kopēji”… „Dieva ēka”. Lielā projektētāja pārvaldībā viľi parāda, kādi var kļūt cilvēki, ja tie uzľemas Kristus jūgu, mācīdamies no Viľa lēnprātību un pazemību.

Tāpēc, ka tik daudzi ticīgie, kas sevi sauc par Kristus sekotājiem, cenšas izvirzīties pirmie, Viľš tiem nevar uzticēties. Ja viľi būtu pazemīgi, uzticīgi, labprātīgi mācīties no Kristus, tad tiem būtu spēks, kas atklātu pasaulei patiesības iespaidu uz cilvēka raksturu. Kas strādā Kristus rindās, nekad necentīsies izcelt sevi; tie, nepārtraukti pūloties misijas pasākumos, uzrādīs pastāvīgu progresu. Tie neapmierināsies, kamēr draudzei tiks pievienota viena draudze pēc otras.

Dievs sagaida, ka Viľa darbā strādājošie ļaudis nopietni cīnīsies par ticību, kas vienreiz svētiem dota. Mūsu misijas darbam jākļūst plašākam, nekā tas pagātnē ir bijis. Jāpievieno jaunas teritorijas; patiesības karogs jāpaceļ jaunās vietās; jādibina draudzes; jādara viss iespējamais, lai izpildītu uzdevumu: „Tāpēc eita un dariet par mācekļiem visas tautas” Mateja 28:19.

Draudzes dzīvība atkarīga no intereses, kādu tās locekļi parāda.

Lai Dieva draudze atceras, ka Kristus nodevās par Upuri, lai

glābtu pasauli no bojāejas. Mūsu dēļ Viľš kļuva nabags, lai mēs caur Viľa nabadzību varētu iegūt mūţīgas bagātības. Vai tiem, kurus Kungs svētījis ar patiesības atzīšanu, savos plānos jākļūst svārstīgiem? Lai tie atmostas saviem daudzajiem pienākumiem un atsakās no ikkatras savtīgas tieksmes, ka Kungs var pār viľiem izliet Savu Svēto Garu!

Lai tie meklē Kungu, kamēr Tas tuvu! Viľiem nav nekāda iemesla gausties un neticēt. Lai viľi pilnīgi pārtrauc meklēt kļūdas un kurnēt un piekopj pateicīgu garu par pagātnē saľemto ţēlastību un svētībām. Lai viľi slavē Kungu, no sirds priecājas par Viľa Vārda gaismu! - „Signs of the Times”, 1901. gada 21. augustā. [243]

22. augusts

Dieva prasības „Nododiet sevi pašus Dievam kā tādi, kas no mirušajiem kļuvuši dzīvi, un savus locekļus par taisnības ieročiem Dievam” Romiešiem 6:13.

Ja tu sagaidi, lai Dievs tevi mīlētu un svētie eľģeļi paliktu tavā tuvumā, tad tev jāiegūst padevīgs gars. Esi labprātīgs pieľemt norādījums un ļauties vadīties! Un centies staigāt tikai pa tikumības un svētuma taku!

Dievam pret tevi ir prasības. Viľš tevi apveltījis ar dzīvību, veselību un daţādām spējām, un saprātu, lai tu, ja tu to vēlies, tās vēl vairāk attīstītu, bet nevis izlietotu nepareizi, nododot savas spējas un savu prātu sātana pārvaldībai. Tu esi atbildīgs par tām spējām, kuras Dievs tev devis. Pilnīgi izmantojot savas priekšrocības, tu vari sagatavoties pienākuma posteľiem un dzīvot derīgu dzīvi. Tev nav jātiecas darīt lielus darbus, paveikt kaut ko ievērojamu, bet tu vari padarīt savu darbu, kaut tas arī būtu mazs, tomēr ar atbildības sajūtu, lai Dievs pieľemtu šo darbu. Ja tu pareizi paveiksi mazos darbus, Dievs tev uzticēs lielākus. Izšķiroša nozīme ir tevis ieturētajam ceļam. Dieva eľģeļi tevi vēro, lai redzētu, kādu raksturu tu izveidosi. Dievs sver morālo vērtību, un Debesīs tiek pierakstīti visi tavi darbi, visi tavi ietie soļi, un ar šo sarakstu tu reiz sastapsies.

Atceries, Dievs izlieto visus Savus bērnus, ja tie pakļaujas Viľam. Viľš katram ir paredzējis savu vietu un savu darbu.

Daudzi ir tādi, arī tu tai skaitā, kas domā, ka Dievs viľus nevar lietot. Nedomā vairs tā! Arī savu mazo darbu tu vari padarīt Dievam par godu. Strautiľš neatsakās traukties uz priekšu pa savu šauro gultni, tāpēc, ka tas nav tik liels kā upe. Zāle neatsakās augt tāpēc, ka tā nesasniedz stalto koku garumu.

Zvaigznes neatsakās spīdēt tāpēc, ka tās nav saule. Ak, nē!

Visām lietām dabā ir sava noteikta vieta, un tās par to nesūdzas.

Garīgās lietās ikkatram cilvēkam ir sava īpaša sfēra un savs īpašs aicinājums. Augļus Dievs prasīs saskaľā ar uzticēto kapitālu, pēc Kristus dāvanas mēra… Tagad ir tavs laiks un tava priekšrocība… parādi sava rakstura stingrību, kas tev piešķirtu

patiesu morālu vērtību! Kristum ir tiesības uz tavu kalpošanas darbu. Nododies Viľam ar visu savu sirdi! - Vēstule Nr. 30, 1875. gada 22. augustā, „Mīļā māsa Mērija”. [244]

23. augusts

Patiesīguma pārbaude „Bet esiet Vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami” Jēkaba 1:22.

Kungs prasa no ikkatra cilvēka īpašu kalpošanas darbu. Kam atklāts dzīvais Vārds, kas redz patiesību un nodod Dievam miesu, dvēseli un garu, tie izpratīs Pestītāja vārdus: ”Ej un strādā šodien Manā vīna kalnā” Mateja 21:28. Te izteikta prasība, bet ne obligāta. Viľa Vārdā ir atklāta Dieva griba, un, kas tic Kristum, tie savu ticību parādīs darbos. Tie būs Vārda darītāji.

Patiesīgumu pārbauda ne vārdos, bet darbos. Kristus nevienam nejautā: „Ko tu runā vairāk nekā citi?” bet gan: „Ko tu dari vairāk par citiem?” Dziļi nozīmīgi ir šie vārdi: „Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat, ja jūs to darāt” Jāľa 13:17. Vārdiem nav nekādas vērtības, ja vien tos nesaka no godīgas un patiesas sirds. Runas dāvanai ir iespaids un vērtība tikai tad, ja to pavada atbilstoši darbi. Ir vitāli svarīgi, lai katra dvēsele dzirdētu Dieva Vārdu un to darītu. „Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet” Mateja 7:13…

Visur redzami pierādījumi, ka pasaulē ir daudz viltnieku, kas saka: „Es iešu”, bet patiesībā nekur neiet. Viľi var runāt jauki un patīkami, tomēr viľi krāpj citus un ar savu dzīvi pierāda, ka viľu vārdi nav teikti, atrodoties Dievā. Praktiskā dzīve ir īstais rakstura rādītājs. Ar saviem vārdiem un darbiem mēs parādam pasaulei, eľģeļiem un cilvēkiem, vai mēs ticam Kristum kā personīgam Pestītājam.

Labie darbi nenopirks Dieva mīlestību, bet tie parāda, ka mums ir šī mīlestība. Ja mēs savu gribu un savus ceļus pakļausim Dievam, mēs ar to neko nebūsim darījuši Dieva mīlestības iegūšanai. Mēs paklausām Dieva pavēlēm tāpēc, ka tāda rīcība ir pareiza. Māceklis Jānis raksta: „Mīlēsim, jo Viľš ir mūs pirmais mīlējis” 1.Jāľa 4,19. Ikkatrā cilvēkā, kas kalpo Kristum, būs redzama īsta garīga dzīvība. Kas ir dzīvi Kristū, tie ir piesātināti ar Viľa Garu un nevar nestrādāt Viľa vīna kalnā. Viľi dara Dieva darbus. Lai ikviens, lūgšanu pavadībā, pārdomā, kā viľa dzīve un rīcība varētu atbilst viľa atzītajai mācībai! - Manuskripts Nr.120, 1899. gada 23. augustā, „Ej, strādā šodien Manā vīna kalnā”. [245]

24. augusts

Satveriet dievišķo spēku

„Toreiz Tu runāji ar Savu svēto parādībā un sacīji: Es esmu vainagojis varoni, kam jāspēj palīdzēt” Psalmi 89:20.

Kungs jūs mīl. Kungs ir ļoti līdzjūtīgs. Viľš devis apsolījumu: „Tuvojieties Dievam, tad Viľš tuvosies jums” Jēkaba 4:8. Ja ienaidnieks nāk kā plūdi, Kunga Gars pacels jūsu labā karogu pret to. Neaizmirstiet, ka Jēzus Kristus ir jūsu cerība!

Visos skumjajos gadījumos, kādi var nākt pār jums, Kristus jums saka: „Vajadzētu būt tā, ka pie Manis meklētu aizsardzību un slēgtu ar Mani mieru, - jā, tiešām, slēgtu ar Mani mieru!”

(Jesajas 27:5).

Jūsu darbs ir satvert spēku, kas ir tik stiprs kā mūţīgais tronis.

Ticiet Dievam! Uzticieties Viľam! Esiet priecīgi visos apstākļos!.

Kaut arī pār jums var nākt grūtības, ziniet, ka Kristus visas šīs bēdas ir izcietis Sava mantojuma labā. Nekas Kungam nav tik dārgs kā Viľa draudze. Kungs redz sirdi. Viľš pazīst tos, kas pieder Viľam. Kungs pārbaudīs ikkatru dzīvu dvēseli.. „Daudzi tiks izraudzīti, šķīstīti un tīrīti, un pārbaudīti, bet bezdievīgie paliks un rīkosies bezdievīgi, un tie to nesapratīs, bet saprātīgie un apgaismotie to sapratīs” (Daniela 12:10).

Lai tie, kas mīl Dievu, ir Viľa Vārda darītāji! Kļūdu meklēšanas un citu apsūdzēšanas vietā viľi lai dzied slavu un pateicību!

Kungs svētīs tos, kas meklēs mieru…

Uzticieties Kungam! Lai jūs nenomāc ne izjūtas, ne valodas, ne kāda cilvēcīga darba rīka attieksme! Uzmanieties, lai vārdos vai darbos jūs nevienam nedotu iespēju kaitēt jums! Raugieties nepārtraukti uz Jēzu! Viľš ir jūsu stiprums. Raugoties uz Jēzu, jūs tiksiet pārveidoti Viľa līdzībā. Viľš būs jūsu vaiga gaišums un jūsu Dievs…

Draudzei jūs esiet vajadzīgi, un Kristus dēļ jums jāklusina un jāapspieţ savas izjūtas. Viľš vēlas, lai jūs ļautu Svētajam Garam strādāt jūsos. Tad jūs draudzei varēsiet sniegt dzīvību un to iepriecināt. Lietojiet ļoti izmeklētus vārdus, lai jūs draudzei būtu par īstu svētību! Neapbēdiniet savas dvēseles ar citu cilvēku nepareizo, mācībai neatbilstošo dzīvi! Saľemieties un visās lietās dzīvojiet atbilstoši mācībai! - Vēstule Nr.125, 1900. gada 24. augustā, jauniem Austrālijas ticīgajiem, brālim un māsai Dţeimsiem. [246]

25. augusts

Dieva likumi ir nemainīgi „Taisnība un tiesa ir Tava troľa pamati. Ţēlastība un uzticība iet Tavā priekšā” Psalmi 89:15.

Nav jābrīnās, ka tagadējo laiku Dieva baušļu pārkāpēji grib aiziet no tiem prom, cik tālu vien iespējams, jo tie viľus nosoda.

Tomēr ļaudis, kas uzskata, ka Kristus krusta nāve atcēlusi desmit baušļus, ir piekrāpti līdzīgi jūdiem.

Uzskatot, ka Dieva baušļi ir stingri un nepanesami, cilvēki nonicina To, kurš pārvalda visu Visumu saskaľā ar Saviem

svētajiem priekšrakstiem. Kas, lasot Veco un Jauno Derību, turas pie šī uzskata, to sirdis sedz priekškars. Nāve ir sods par vismazākā likuma pārkāpšanu, un, ja nebūtu Kristus, grēcinieku Aizstāvja, tad tā pilnībā skartu ikkatru pārkāpēju. Taisnība ir saaudusies ar ţēlastību. Kristus un Bauslība stāv viens otram cieši līdzās. Bauslība pārliecina pārkāpēju, un Kristus aizstāv grēcinieku.

Līdz ar Kristus pirmo atnākšanu iestājās lielākas gaismas un godības laikmets, bet tā būtu grēcīga nepateicība, ka pilnīgākas un krāšľākas gaismas atspīdēšanas dēļ sāktu nicināt un apsmiet mazāku gaismu. Kurš nicina jūdu laikmeta svētības un godību, tie nav sagatavoti iegūt kādu labumu no Evaľģēlija sludināšanas. Tēva godības spoţumu un Viľa svēto likumu pilnību un skaistumu var izprast vienīgi caur Viľa mīļotā Dēla Golgātā pienesto salīdzināšanas Upuri. Bet, ja atmesti tiek Dieva Likumi, tad pat šis salīdzināšanas darbs zaudē savu nozīmi.

Kristus dzīve visnoteiktākā un pilnīgākā veidā aizstāvēja Viľa Tēva likumu, un Viľa nāve liecināja par šo Likumu negrozāmību.

Uzľemoties grēcinieka vainu, Kristus neatbrīvoja cilvēku no pienākuma paklausīt šiem Likumiem, jo, ja šos Likumus būtu iespējams grozīt vai atcelt, Viľam nebūtu jānāk ciest un mirt šajā pasaulē. Tieši tas, ka Kristus mira par to pārkāpšanu, liecina par šo Tēva Likumu nemainīgo raksturu.

Jūdi atkāpās no Dieva un savā mācībā dievišķo Likumu aizvietoja ar savām tradīcijām. Kristus dzīve un mācības skaidri parāda šo pārkāpto Likumu prasības. Debesu pulki saprata, ka Viľa misijai vajadzēja paaugstināt Tēva likumus, padarīt tos godājumus un attaisnot to prasības. „Signs of the Times”, 1887. gada 25. augustā. [247]

26. augusts

Sargieties no okultisma „Bet, kad jums sacīs: „Jums jāprasa zīlniekiem un pareģiem, kas muld un čukst,” tad atsakiet: „Vai tad tautai nav jāgrieţas pie sava Dieva? Jeb vai tai ar jautājumiem par dzīvajiem jāgrieţas pie mirušajiem?” Jesajas 8:19.

Spiritisms ir īsts viltības meistardarbs. Tas ir sātana vissekmīgākais un visvaldzinošākais krāpšanas paľēmiens – aprēķināts, iegūstot to cilvēku simpātiju, kuri savus mīļos ir guldījuši kapā. Ļaunie eľģeļi parādās to mīļoto izskatā, atstāsta ar viľu dzīvi saistītos notikumus un dara darbus, kādus tie darīja savas dzīves laikā. Tā viľi cilvēkiem liek domāt, ka viľu mirušie draugi ir eľģeļi, kas lidinās un uztur sakarus ar tiem. Šie ļaunie eľģeļi, kas izliekas par mirušajiem draugiem, zināmā mērā tiek uzskatīti kā elki, un daudzi viľu vārdiem piešķir lielāku nozīmi, kā Dieva Vārdam. Tā cilvēki tiek vadīti atmest patiesību un „piegriezt vērību maldu gariem.”

Dieva Vārds skaidri saka: „Dzīvie vismaz vēl zina, ka viľiem ir

jāmirst, nomirušie turpretī vispār vairs nezina nekā, tiem arī nav vairs algas, ko gaidīt, pat viľu piemiľa aizmirstas. Tiklab laiks mīlēt kā ienīst, un dzīves iekārēs degt viľiem jau sen pāri, un mūţībā viľi nepiedalās vairs ne pie kā, kas norisinās zemes virsū.” Mācītāja 9:5.6. Šie skaistie vārdi runā tieši pretī spiritistu mācībai, un, ja tie būtu ľemti vērā, daudzas dvēseles būtu izglābušās no ienaidnieka cilpām.

Daudzi tikai ziľkāres dēļ iepazīstas tuvāk ar spiritismu. Viľiem nav nekādas īstas ticības tam, un viľi šausmās atraujas no domas, ka tie varētu kļūt par medijiem, tomēr viľi uzdrošinājušies nostāties uz aizliegtas un bīstamas zemes. Kad viľi nonāk viltnieka nenogurstošajās rokās, tie redz, ka atrodas viľa varā, kas savus kalpus padara par visnoţēlojamākajiem vergiem, un nekas viľus nevar izglābt kā vien Dieva spēks.

Mūsu vienīgā drošība ir pilnīga uzticēšanās Dieva Vārda norādījumiem un nešaubīga paklausība tiem. Bībele ir vienīgā karte, kas parāda šauro ceļu, kas apiet iznīcību nesošās lamatas…

Kāda mīlestība, kāda brīnišķīga mīlestība ir tā, ka Dievs panes Savu ļauţu stūrgalvību un sūta palīdzību ikkatrai dvēselei, kas vēlas darīt Viľa prātu un atstāt grēkus! Ja tikai cilvēks gribētu sadarboties ar Debesu spēkiem, viľš varētu kļūt vairāk kā uzvarētājs. Kaut arī mēs esam krituši radījumi, kas spējīgi veikt visbriesmīgākos noziegumus, tomēr mēs varam kļūt uzvarētāji. „Signs of the Times”, 1889. gada 26. augustā. [248]

27. augusts

Pasaulē, bet ne no tās „Laulības pārkāpēju cilts, vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība? Kas nu grib būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku” Jēkaba 4:4.

Kunga lielā diena ir ļoti tuvu. Kad Kristus parādīsies Debesu padebešos, ļaudis, kas nebūs Viľu meklējuši no visas sirds, kas būs ļāvuši sevi pievilt, noteikti pazudīs. Mūsu vienīgā drošība ir grēku noţēla, atgriešanās un grēku izsūdzēšana. Kas tagad dedzīgi meklē Kungu, pazemojot savas sirdis Viľa priekšā un atstājot savus grēkus, tie caur patiesības svētījošo iespaidu tiks sagatavoti sadraudzībai ar ķēnišķīgo ģimeni un redzēs Ķēniľu Viľa skaistumā…

Lai kādi ir izglītības dotie ieguvumi, vienīgi tie, kas jūtas atbildīgi Dieva priekšā un kurus vada Svētais Gars, var būt iespaidīgi skolotāji vai sekmīgi to dvēseļu mantotāji Dievam, kuras nonāk viľu iespaidā. Vai lai par vadītājiem Kunga iestādēs atzīstam ļaudis, kas paši neľem vērā dievišķos padomus? Lai Dievs mūs no tā pasargā! Kā gan lai par drošiem vadītājiem atzīst tos, kas atklāj neticības garu un kuru vārdos un raksturā nav redzama patiesa dievbijība? „Patiesi Es jums saku, ja jūs neatgrieţaties un netopat kā bērni

(mācoties Kunga ceļu), tad jūs nenāksiet Debesu valstībā” Mateja 18:3.

Savs „es” jānoved paklausībā Kristus jūgam. Lielais skolotājs aicina visus mācīties no Viľa… „Cilvēka Dēls ir nācis atpestīt pazudušo” Mateja 18:11. Kurš vēlas tikt izglābts, tam jābūt labprātīgam tapt izglābtam Kunga norādītā ceļā - veidā, bet ne tā, kā tas pats to gribētu. Cilvēka vienīgā cerība ir par velti sniegtā Dieva ţēlastība. Dievs tiešām ir ar ikvienu no mums…

Mēs esam aicināti būt par Kunga īpašiem ļaudīm, un daudz augstākā izpratnē, kā daudzi to ir sapratuši. Pasaule iegrimusi ļaunumā, un Dieva ļaudis aicināti iziet no pasaules un palikt atšķirti. Viľiem jābūt brīviem no pasaules ieradumiem un tās dzīves veida. Viľiem nav jāsaskaľojas ar pasaules uzskatiem, bet jāstāv atšķirtiem kā Kunga īpašiem ļaudīm, kas parāda dedzību visa veida kalpošanas darbos. Viľiem nedrīkst būt nekāda sadraudzība ar tumsības darbiem. - Vēstule Nr.280, 1906.gada 27.augustā, „Maniem brāļiem un māsām Denverā un Bolderā”. [249]

28. augusts

Kristus paņēmienu atdarināšana „Un Jēzus, to dzirdējis, uz tiem saka: „Veseliem ārsta nevajag, bet neveseliem. Es neesmu nācis aicināt atgriezties no grēkiem taisnus, bet grēciniekus” Marka 2:17.

Neviens skolotājs cilvēkam nekad nav piešķīris tādu izcilu godu, kādu tam piedēvēja mūsu Kungs un Meistars. Viľu pazina kā „grēcinieku un muitnieku Draugu”. Viľš gāja pie visām sabiedrības šķirām, lai visi varētu saľemt svētības, kuras Viľš bija nācis sniegt. Viľu varēja redzēt sinagogās un uz tirgus laukumiem. Viľš piedalījās Savu tautiešu sabiedriskajā dzīvē, iepriecinādams ar Savu klātbūtni visas tās ģimenes, kas Viľu ielūdza pie sevis. Tomēr nelūgts Viľš ne pie viena negāja.

Viľš vienmēr atviegloja visādas cilvēku ciešanas, kas ticībā Viľam tika darītas zināmas. Tomēr Viľš Savu dziedinošo spēku nedalīja izšķērdīgi, un to nesaľēma ļaudis, kas parādīja savtīgu un neatkarīgu noslēgtību, neizsakot savas bēdas un nelūdzot tik ļoti vajadzīgo palīdzību. Visi, kas pie Viľa nāca ticībā un gribēja saľemt atvieglojumu, un bija uz to sagatavojušies, to arī saľēma. Viľa klātbūtnē bēdas bēga prom. Viľa klātbūtnē sāka vīst netaisnība un nomāktība. Pat nāve, šī neţēlīgā grēcīgās cilvēces maitātāja, paklausīja Viľa pavēlēm Visos laikmetos pēc Kristus dzīves cilvēku vidū ir bijuši ļaudis, kas, atzīstot Viľa esamību, tomēr ir gājuši noslēgtības vai farizejiskas augstprātības ceļu. Viľi nav bijuši par svētību saviem līdzcilvēkiem. Nekur Kristus dzīve neattaisno viľu netaisno svētulību, jo Viľa raksturs iezīmējās ar sirsnību un labdarību. Šeit virs zemes ikkatrs mūku ordenis Viľu izslēgtu no savu locekļu skaita tikai tāpēc, ka Viľš pārkāpj viľu rakstītos

likumus. Ikvienā draudzē un konfesijā atrodas maldīgi ļaudis, kas Viľu apvainotu Viľa izšķērdīgās ţēlastības dēļ… Ļaudīm, kuriem Viľš uzticējis Savu patiesību, jānokārto attiecības ar pasauli tā, lai saglabātos gan Viľa klusais, svētais miers, gan tai pašā laikā tiktu iegūtas vispilnīgākās zināšanas, kā sastapt cilvēkus ar to aizspriedumiem tur, kur viľi atrodas, un pakalpot viľiem ar gaismu, mieru un iepriecu, kas atrodama Dieva patiesības pieľemšanā. Viľiem sev par priekšzīmi jānorāda uz Kristus iedvesmojošo, autoritatīvo un sabiedrisko dzīvi. Tiem jāizkopj tas pats labdarības gars, kāds bija Jēzum, un jāizstrādā tādi paši darbības plāni cilvēku sastapšanai tur, kur viľi atrodas. - Vēstule Nr.2, 1878.gada 28.augustā, „Mīļajiem brāļiem (Šveicē)”. [250]

29. augusts

Kristieša gudrība „Tādēļ prātīgais šai laikā cieš klusu, jo šie ir ļauni laiki” Amosa 5:13.

Visiem, kas tic patiesībai, lūgšanu pavadītiem, jābūt ļoti apdomīgiem un piesardzīgiem. Mūs gaida pārbaudoši notikumi un mums jāparāda liela piesardzība, sargājot mūsu lūpas bezdievīgo priekšā. Savās gaitās mums būs jāsastopas ar fanātiski dedzīgiem cilvēkiem, kuri uzkūdīs patiesību nīstošus ļaudis, un mums vajadzēs saglabāt mieru. Mēs nedrīkstam pateikt visu, ko zinām, jo iespaidi, kas paliks cilvēku prātos, sātana ietekmē tiks ļoti palielināti.

Jābūt modriem lūgšanās. Ļaunums, ar kuru mums būs jāsastopas, ilgi ir krājies un līdzīgi vētrai nāks pār daudziem, kad to vismazāk gaidīs. Kaut viľus nevar apvainot ļaunuma radīšanā, viľi tomēr tā izveidošanos paātrina. Tiks izvirzīti apvainojumi, kurus ticīgie nevarēs atspēkot, jo viľi nav bijuši gudri ne rakstīšanā, ne runāšanā.

Tautu valdības izdos likumus, kas iedarbosies apspiedoši. No jauna tiks apstiprināti vecie likumi, kas praktiski savu spēku bija zaudējuši. Mums savā darbā jāiet uz priekšu saprātīgi un ticībā zem Jēzus Kristus gudrās virsvaldības. Pasludinot pasaulei pēdējo ţēlastības vēsti, mums Kungam jāpadara liels darbs, un, lai ietu no vienas pasaules gala līdz otram, mēs esam atkarīgi no autoritātēm un varām. Kamēr mēs no šīm pastāvošajām varām esam atkarīgi, mēs no tām nedrīkstam nošķirties, jo mums ir pasaulplaša vēsts.

Mums mierīgi jāiet uz priekšu, un, ja ceļš vienā virzienā šķietami tiek aizsprostots, mēs nedrīkstam nosodīt pastāvošās varas, jo, tā rīkojoties, mēs pamācīsim citas varas, kā tām rīkoties, lai šķērsotu mūsu ceļu. Mēs nedrīkstam satraukt pretējos elementus vai izaicināt atmaksu vai atriebību. Pietiekoši ātri pienāks kulminācijas punkts. Tas jau glūn uz mums kā zaglis naktī. Mēs varam sludināt Bībeles patiesības, kuru iespaids netraucē mūsu darbu.

Manuskripts Nr.90, 1893.gada 29.augustā, „Mūsu izturēšanās pret pastāvošām varām”. [251]

30. augusts

Patiesa svētošanās „Un Viľš sacīja uz visiem: „Ja kāds grib man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas lai ľem uz sevi krustu un staigā Man pakaļ” Lūkas 9:23.

Pirmdienas rītā sapulce teltī sākās pussešos. Es runāju apmēram trīsdesmit minūtes par taupību, iegādājoties drēbes un izlietojot līdzekļus. Draud briesmas, ka Kunga līdzekļu izlietošanā mēs varam kļūt bezrūpīgi un neapdomīgi. Jaunajiem sludinātājiem, kas iesaistās sludināšanas darbā teltīs, vajadzētu būt uzmanīgiem un izvairīties no lieliem izdevumiem. Darbam rodas daudz vajadzību līdz ar telšu uzcelšanu jaunos laukos un misijas pasākumu paplašināšanos. Šajās lietās jāievēro visstingrākā taupība, un tomēr bez skopuma pazīmēm…

Mūsu rīta sapulce tika noturēta teltī. Es atkal runāju trīsdesmit minūtes par patiesu svētošanos, kas nav nekas cits, kā ikdienas miršana sev un ikdienas saskaľošanās ar Tēva prātu. Pāvila svētošanās izpaudās ik dienas cīľā ar savu „es”. Viľš saka: „Es mirstu ik dienas” 1.Kor.15:31. Viľa prāts un viľa tieksmes ik dienas stājās pretī pienākuma apziľai un Dieva gribai. Apľēmies nesekot savām tieksmēm, viľš darīja Dieva prātu, lai cik nepatīkams un krustā sitošs tas bija viľa dabai. Iemesls, kāpēc šajā laikā daudzi dievbijības dzīvē negūst lielus panākumus, slēpjas apstāklī, ka viľi paši savu gribu tur par Dieva gribu. Viľi dara tieši to, ko grib paši, bet glaimo sev, ka ir saskaľojušies ar Dieva gribu. Viľi visās lietās izpatīk paši sev, un ar savu „es” tiem nav nekāda cīľa.

Daudzi no sākuma labi cīnās pret savtīgajām tieksmēm pēc izpriecām un ērtībām. Viľi ir patiesi un sirsnīgi, bet ilgstošā ikdienišķā miršana un nepārtrauktais nemiers sakarā ar pretošanos sātana kārdināšanām viľus nogurdina. Pie tam kūtrums izliekas tik patīkams, un miršana sev tik atbaidoša, ka viľi aizver miegainās acis un nepretojoties padodas kārdināšanām. Ļaudīm, kas saskaľojas ar pasauli, Dieva Vārdā nav paredzēts nekāds salīdzinājums. Dieva Dēls skaidri pateica, ka Viľš varētu visus cilvēkus vilkt pie Sevis, tomēr Viľā nav nācis pasauli ieaijāt miegā un atnest mieru, bet gan zobenu. Kristus sekotājiem jāstaigā Viľa brīnišķās priekšzīmes gaismā un, izceļot Evaľģēlija standartu un prasības, mums pastāvīgi jācīnās ar savu „es”, upurējot jebkuras ērtības un savtīgās tieksmes, lai arī kā būtu jāpūlas un jācieš. - Vēstule Nr.49a, 1878.gada 30.augustā. [252]

31. augusts

2>Garīgās augšanas noslēpums „Līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru” Efeziešiem 4:13.

Ja Kristus sekotāji nopietni un dedzīgi meklētu gudrību, tie tiktu ievadīti bagātos patiesības laukos, kas viņiem pilnīgi nepazīstami. Kas nodosies Dievam tikpat pilnīgi kā Mozus, to tikpat droši vadīs Dieva roka, kā tika vadīts lielais Israēla vadonis. Tas var būt vienkāršs un šķietami neapdāvināts cilvēks, bet ja viņš ar mīlošu un paļāvīgu sirdi paklausīs katram dievišķās gribas norādījumam, tad viņa spēki tiks šķīstīti, kļūs cēlāki un apgarotāki, un viņa spējas palielināsies. Vērtējot dievišķās gudrības pamācības, viņam tiks uzticēti svēti uzdevumi; viņš tiks stiprināts izveidot savu dzīvi par godu Dievam un par svētību pasaulei… Šajā laikā daudzi ir tikpat nezinoši par Svētā Gara darbu pie cilvēka sirds, kā tas bija ar ticīgajiem Efezā (skat.

Apustuļu darbi 19:1-6), un tomēr neviena patiesība Dieva Vārdā nav skaidrāk izklāstīta. Par šo tēmu runājuši pravieši un apustuļi. Kristus Pats pievērš mūsu uzmanību stādu valsts augšanai, ilustrējot ar to Viņa Gara darbu garīgās dzīvības uzturēšanā. Vīna koka sula, paceldamās no saknēm, nonāk zaros, uztur augšanu un gādā par ziedu un augļu rašanos. Tā arī dzīvību dodošais Svētā Gara spēks, nākdams no Pestītāja, ieplūdīs dvēselē. Tas pamodina jaunus motīvus un jaunas intereses un noved domas paklausībā Dieva gribai, darot saņēmēju spējīgu nest skaistos svēto darbu augļus. Šīs garīgās dzīvības Autors paliek neredzams. Dzīvības piešķiršanas un uzturēšanas metodes cilvēcīgā filozofija nav spējīga saprast. Tomēr Gara darbs vienmēr saskan ar rakstīto Vārdu. Garīgā pasaule līdzinās fiziskajai pasaulei.

Fizisko dzīvi no mirkļa uz mirkli uztur dievišķais spēks, tomēr tā netiek uzturēta tieša brīnumdarba veidā, bet ar svētību izlietošanu, kas noliktas mūsu sniedzamības robežās Tā arī garīgā dzīvība tiek uzturēta, izmantojot līdzekļus, ko mums sniedz Aizgādība. Ja Kristus sekotājs grib aizsniegt „īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru” (Ef. 4:13), tad viņam jāēd dzīvības maize un jādzer glābšanas ūdens. - „Review and Herald”, 1911. gada 31. augustā. [253]

SEPTEMBRIS 1. septembris

Ņemiet, lai varētu dot

„Dēstītājs un laistītājs - a3 sader kopā un katrs dabūs savu algu, pēc sava darba” 1. Korintiešiem 3:8.

Aicinot mācekļus atstāt zvejnieku tīklus, Kristus tiem teica, ka viľiem jākļūst par cilvēku zvejniekiem. Ar to Kristus pateica, ka viľiem būs jāstrādā. Sniedzot patiesību citiem, viľiem tīkli bija jāmet laivas labajā pusē. Ar to Kristus domāja, ka viľiem, dvēseles glābjot, būs jāstrādā ticībā. Šis darbs atsevišķu cilvēku labā Dieva aizgādībā iemācīs tos strādāt apkārtējās sabiedrības labā. Viľi nedrīkst domāt, ka tie ir kādas darba nodaļas sastāvdaļa, bet gan individuāli pavedieni no viena vesela darba, kas nešķirami saistīti kā ķēdes atsevišķi locekļi, savienoti ar līdzcilvēkiem un Dievu.

Dievs vēlas, lai jaunieši kļūtu pazemīgi, pilnvērtīgi strādnieki, kas nes Kristus jūgu un uzľemas Viľa nastas. Viľš saka: „Jūs esat Dieva līdzstrādnieki.” Bērniem un jauniešiem dedzīgi jācenšas pieaugt saprašanā un garīgos sasniegumos; kā garīgās, tā laicīgās lietās viľiem vajadzētu censties strādāt pēc papildināšanas plāna. Apustulis Pēteris saka: „Tāpēc pielieciet visas pūles un parādiet savā ticībā tikumu, bet tikumā atziľu, atziľā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību, dievbijībā brālību, brālībā mīlestību. Jo, ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziľā” 2. Pēt.1:5-8.

Iešanai uz priekšu patiesā izglītībā nav nekā kopēja ar savtību.

Patiesas zināšanas nāk no Dieva un atgrieţas pie Dieva. Viľa bērniem jāsaľem, lai atkal varētu dot. Kas caur Dieva ţēlastību ieguvuši intelektuālas un garīgas priekšrocības, tiem, ejot arvien tālāk un priekšu, jāvelk arī citi pretī augstākiem sasniegumiem.

Un šim darbam, kur labums tiek sniegts citiem, savas pūles pievienos neredzami spēki. Uzticīgi darot savu darbu, mums vajadzētu tiekties pretī augstākiem taisnības, svētuma un pilnīgas Dieva atziľas mērķiem. Tad mēs paši jau šajā dzīvē kļūsim pilnīgāki Kristū un paľemsim sev līdzi uz Debesu pagalmiem savas palielinātās spējas, lai tur mūsu augstākā izglītība pieaugtu vēl tālāk. - Manuskripts 108. 1898. g. 1. sept., „Augstākā izglītība”. [254]

2. septembris

Uzrakstīti mums par mācību „Pazemīgos Viľš vada Savā taisnībā, un tiem, kas pazemoti, Viľš māca Savu ceļu” Psalmi 25:9.

Dievs strādās pie tiem, kas uzklausīs Viľa balsi. Dieva Vārdam jābūt mūsu padomdevējam un vadonim dzīves gaitās. Vecās Derības vēsturiskās mācības, uzticīgi pētītas, pamācīs mūs.

Kristus mākoľa stabā dienā un uguns stabā naktī vadīja un apgaismoja Israēla bērnus viľu ceļojumā pa tuksnesi. Tas bija nemaldīgs Vadonis.

Visos viľu piedzīvojumos Dievs centās tiem mācīt paklausību Debesu Vadonim un ticību Viľa glābjošajam spēkam. Tieši viľu

atbrīvošana no Ēģiptes spaidiem un iešana cauri Sarkanajai jūrai atklāja tiešu Dieva glābjošo spēku. Kad tie sacēlās pret Viľu un rīkojās pretēji Viľa gribai, Dievs tos sodīja. Ja tie turpināja (dusmoties) dumpoties un bija apľēmušies rīkoties pēc sava prāta, Dievs deva viľiem, ko tie lūdza, un tā parādīja tiem, ka tas, ko Viľš tiem liedza, netika dots viľu pašu labā. Katra sodība, kas tiem uzbruka par kurnēšanu, bija mācība lielajam ļauţu pulkam, ka Dieva likumu pārkāpšana iznākumā vienmēr nesīs bēdas un ciešanas.

Vecā Derība uzrakstīta par labu nākošajām paaudzēm. Tikpat daudz vajadzīgas Jaunās Derības mācības. Arī šeit Kristus ir Savu ļauţu skolotājs, Kas tiem liek meklēt gudrību, kura nāk no augšienes, un saľemt pamācības taisnībā, kas izveidos viľu raksturus pēc Dievišķās līdzības. Kā Vecās tā Jaunās Derības raksti māca paklausību Dieva baušļiem, jo tādi ir nosacījumi ar Dieva dzīvi mērojamās mūţīgās dzīves iemantošanai. Ar paklausību mēs kļūstam par Dievišķās dabas līdzdalībniekiem, un mācāmies izbēgt no samaitāšanas, kas ir pasaulē caur iekārošanu. Tāpēc Rakstu mācības jāpētī, to pavēlēm jāpaklausa, un tajos atklātie principi, kas ir dārgāki par zeltu, jāieauţ ikdienas dzīvē. - Vēstule 342. 1907. g. 2.sept., „Strādniekiem Dienvidkalifornijā”. [255]

3. septembris

Vairāk priekšrocību kā eņģeļiem „Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak, Kungs, lai pastāv? Bet pie Tevis ir piedošana, lai Tevi bīstas” Psalmi 130:3.4.

Tiem, kas savām kājām izvēlas šo savādo ceļu, Kungs saka šos iedrošinošos vārdus. Viľš pieľems to lūgšanas, ja tie noţēlos savus grēkus un atgriezīsies. Caur Kristus bezgalīgo Upuri un caur ticību Viľa Vārdam tie var saľemt Dieva apsolījumus. Ādama bērni var kļūt par Dieva bērniem. Ak, cik pateicīgiem mums vajadzētu būt, ka Kristum, nākot kā cilvēkam, kritušai cilvēcei tika dāvināts otrs pārbaudes laiks! Kristus cilvēkiem paver plašas iespējas. Savienībā ar Viľu tie var kļūt par Dieva līdzstrādniekiem. Caur ik dienas piešķirto Kristus ţēlastību tie var tikt pacelti un izdaiļoti, lai tie kļūtu par Dieva dēliem un meitām. Tāda mīlestība ne ar ko nav salīdzināma.

Kristus prasa pilnīgu paklausību. Tai jāizpauţas dziļi skarošā praktiskā darbā. Ik dienas mums jāpieaug Dievišķās gribas atzīšanā. Kristus piešķirs Savu Garu visiem, kas strādās vienotībā un pazemībā. „Jūs nepiederat sev pašiem, jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!” 1.Kor. 6:19.20. Kāda cena ir samaksāta par kritušās cilvēces atpirkšanu! Vai ikkatrai dvēselei nevajadzētu kalpot Dievam, cenšoties izmantot talantus, kas tai uzticēti, lai tos ar augļiem varētu atdot Dievam atpakaļ?

Jēzus saka: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un

grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ľemiet uz sevi Manu jūgu, mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad (mācoties un dzīvojot pēc šīs mācības) jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm” Mat.11:28.29. Ja vēlamies dzīvot kristīgu dzīvi, mums pastāvīgi jāsadarbojas ar Dievu, pazaudējot sevi paļāvībā uz Jēzu Kristu. Katru dienu mums jāstrādā kā priekš mūţības.

Cilvēks tika veidots nedaudz zemāks par eľģeļiem. Tomēr, kad tas tiks šķīstīts un pārcelts Debesu pagalmos, viľš būs apveltīts ar lielākām priekšrocībām kā eľģeļi.

Viss, kas taviem brāļiem un māsām vajadzīgs, viss, kas vajadzīgs ikvienam no mums, ir dzīvot pazemīgu, kristīgu dzīvi, atklājot raksturā spēku, ko caur savienību ar Jēzu mēs saľemsim no Viľa. - Vēstule 196. 1903. g. 3.sept., kādam veikalniekam. [256]

4. septembris

Cīņā iesaistīti neredzami spēki „Viľš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viľā…, jo viľš ir melis un melu tēvs” Jāľa 8:44.

Mums visiem jāzina, ka eksistē kritušais eľģelis, kas Debesu pulku vidū tika godāts kā tuvākais Kristum. Viľa pieviļošais darbs tika veikts tādā slepenībā, lai zemāk stāvošie eľģeļi domātu, ka viľš ir Debesu valdnieks. Sātans iekārtoja tā, it kā starp eľģeļiem būtu radušās visas sliktās Debesīs radušās aizdomas, lai gan viľš pats bija tas, kas ierosināja šīs domas, kurām eľģeļi nekad nebūtu nodevušies, ja viľš tās nebūtu pamodinājis. Viľš veikli tās pienesa Dievam it kā no eľģeļiem nākušas, lai gan visas tās sākās no paša sātana…

Tā kā viľš savas viltīgās aizdomas nevarēja iepotēt Kristum, viľš nolēma graut tā autoritāti ar nepatiesiem ziľojumiem un apgalvojumiem. Iznākumā Debesīs izcēlās karš, un sātans no turienes tika izraidīts. Viľš kļuva par visnāvīgāko Kristus ienaidnieku. Visos iespējamos veidos viľš pastāvīgi centās darboties pretī Kristus lielajam dvēseļu glābšanas darbam.

Debesu pagalmos Kristus centās pārliecināt sātanu par viľa briesmīgajiem maldiem, līdz ļaunais kopā ar saviem piekritējiem atklāti sacēlās pret pašu Dievu. Tagad augstais eľģelis pieprasīja sev tiesības un stāvokli, kas augstāks kā Kristum. Izraidīts no Debesīm, viľš nonāca uz šo zemi, apľēmies strādāt pretī Kristum. Viľam nedraud briesmas pazaudēt paša pieviltos eľģeļus. Viľš tos sapulcinājis zem sava karoga cīľai pret Dieva Dēlu.

Kad uz šo pasauli atnāca Kristus, sātans Viľam visur sekoja, cenzdamies iznīcināt Viľa darbu. Kristum dziedinot slimos un apbēdinātos, sātans bija tur, lai, cik vien iespējams, apgrūtinātu Viľa dvēseļu glābšanas darbu…

Kad ļaudis, pamodināti un pārliecināti par draudošajām briesmām, sāka jautāt: „Ko lai es daru mūţīgās dzīves

iemantošanai?” arī sātans bija tur, pamudinādams priesterus un valdītājus pretoties Pestītāja darbam un šķērsot Viľa ceļu.

Tomēr Kristus vienmēr izrādījās pārāks par sātanu. Norādams sātaniskos spēkus, Viľš atbrīvoja nabaga dvēseles, kuras bija saistītas ļaunā vaţās. - Vēstule 292. 1906. g. 4.sept., Dr. D.H. Kresam un viľa dzīves biedrei Sidnejas sanatorijā, Austrālijā.

[257]

5. septembris

Mūsu Vadonis visā patiesībā „Un Es lūgšu Tēvu, un Viľš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūţīgi” Jāľa 14:16.

Kristus paziľoja, ka pēc Savas aiziešanas debesīs Viľš sūtīs Savai draudzei kā vainagojošu dāvanu Iepriecinātāju, Kas ieľems Viľa vietu. Šis iepriecinātājs ir Svētais Gars, Viľa dzīvības dvēsele, Viľa draudzes spēks, pasaules gaisma un dzīvība. Ar Savu Garu Kristus sūta samierinošu iespaidu un spēku, kas atľem grēku.

Kungs mani pamācīja teikt jums un visiem Viľa ļaudīm, lai ļoti sargās pretoties Svētā Gara darbam – Iepriecinātājam, ko sūta Kristus. Sargieties spert pirmo pārdrošo pretošanās soli! Stāstot mācekļiem par Svēto Garu, Kristus centās pacelt viľu domas un stiprināt viľu cerības visaugstāko un varenāko iespēju satveršanai. Centīsimies izprast Viľa vārdus! Centīsimies pareizi novērtēt Viľa sniegto brīnišķo Velti! Meklēsim Viľa Gara pilnību!…

Es neredzu mums cita ceļa, kā vien Kristus Vārdu ievērošanu: „Ja kas grib Man sekot, tam būs sevi aizliegt, ľemt savu krustu un sekot Man” Mat.16:24. Mums jāpaklausa šiem vārdiem, ja gribam iemantot mūţīgo dzīvību. Debesu Majestāte nāca uz šo pasauli, lai pasniegtu mums šo mācību ar nepārtrauktas pašaizliegšanās pilnu dzīvi. Vai ľemsim vērā Viľa pamācības?

Lai tiktu izglābti, mums Dieva lietās jāiegūst dziļi un pilnīgi piedzīvojumi. Grēku salīdzināšana izdarīta ar bezgalīgā Dieva Dēla dāvināšanu…

Vest grēciniekus pie Kristus ir Iepriecinātāja, Svētā Gara darbs.

Pestītājs ir dievišķā Priekšzīme, svētuma pilnība, un Viľš ir tas, kas atjauno dvēseli. Mums dotas tiesības saľemt no Kristus visus rakstura pilnveidošanai vajadzīgos spēkus. Bet, lai mēs iegūtu šos spēkus, mums lielākos apmēros jāparāda pašaizliedzība un pašuzupurēšanās.

Kristus visu ir sagādājis, lai mēs būtu Dieva bērni. Ak, mana sirds saka: „Slavē Viľa svēto vārdu, jo no Viľa pilnības mēs varam saľemt ţēlastību uz ţēlastību.” Pieľemot Viľa vārdus, centīsimies aizsniegt pilnības augsto standartu! Mēs varam būt droši tikai tad, ja tiecamies pēc tām īpašībām, kas mūs dara par Dieva bērniem un svētota spēka īpašniekiem. - Vēstule 155.

1902. g. 5.sept., tiesnesim un Betlkrīkas sanatorijas adventistu advokātei Artūra kundzei. [258]

6. septembris

Tu varēsi uzvarēt „Tevi, Tu, manu tēvu Dievs, es teicu un slavēju, ka Tu man esi devis gudrību un spēku” Daniela 2:23. Šajā sātanisko brīnumdarbu laikā, lai piekrāptu, ja iespējams, pat izredzētos, tiks sludinātas, kā arī praktizētas visāda veida viltības. Lai ticīgie neko nesaka sātana varas izcelšanai. Kungs iezīmēs Savus baušļus turošos ļaudis ar īpašām Savas labvēlības pazīmēm, ja tie tiks veidoti no Viľa Gara un nostiprināti vissvētākajā ticībā, stingri klausīdami Viľa vārda balsij.

Pazemosim savas dvēseles Dieva priekšā! Strādāsim, domādami tikai par Viľa godu! Lai no mūsu lūpām pastāvīgi plūst slava un teikšana, jo Viľa dāvinātās svētības ik dienas ir jaunas, un tās vajadzētu pieľemt ar pateicību. Dievs ir iecietīgs un ļoti ţēlīgs.

Ja Viľš rīkotos ar mums pēc mūsu stūrgalvības, pēc mūsu ģeķīgā un nenoteiktā izturēšanās veida un pēc mūsu nepastāvības, kur tad mēs būtu? Bet „Jo Viľš zina, kādi radījumi mēs esam, Viľš piemin to, ka mēs esam pīšļi” Ps. 103:14.

Atceries, ka neviena cilvēcīga būtne viena pati nav spējīga pastāvēt viltīgā ienaidnieka priekšā!

Ja mēs pastāvēsim Kunga lielajā dienā kopā ar Kristu kā mūsu Patvērumu un mūsu stipro Pili, tad mums jānoliek visa skaudība un visa tiekšanās pēc pārākuma. Mums pilnīgi jāiznīcina šo nesvēto lietu saknes., lai tās nekad vairs nevar atplaukt un zelt.

Mums pilnīgi jānostājas Kunga pusē…

Meklē taisnību un nostājies zem Visvarenā lielā vairoga! Dievs tevi aicina, lai tu Viľu meklētu ar pazemīgu sirdi. Lasi Dāniēla lūgšanu un pārdomā, vai tavi piedzīvojumi izturēs uguns pārbaudi! Kungs bagāti svētīs tos, kas pazemosies Viľa priekšā…

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka ļaudis, kas nezina, ko nozīmē staigāt kopā ar Dievu, mūs nosaldē līdz nāvei… Mēs nedrīkstam atļauties ielaisties strīdā. Mums jārunā vārdi, kas atbalsta mieru, ţēlastību un patiesību. Mums uzcītīgi jāpārmeklē savas sirdis, pazemojoties Dieva priekšā. Mums jāciena mūsu brāļi, bet viľi nav jāliek tai vietā, kur jāatrodas Dievam, jo viľi ir tikai cilvēki. Vēstule 195. 1903. g. 6. sept., V.C Vaitam. [259]

7. septembris

Lepnība nāk pirms krišanas „Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt” 1.

Korintiešiem 10:12.

Tieši pirms Pētera krišanas Kristus viľam teica: „Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus” Lūk.22:31.

Cik patiesa bija Pestītāja draudzība pret Pēteri! Cik līdzjūtīgs ir šis Viľa brīdinājums! Tomēr tas Pēteri aizvainoja. Būdams apmierināts pats ar sevi, Pēteris pašpaļāvīgi paziľoja, ka viľš to

nekad nedarīs, no kā Kristus viľu brīdināja. Viľš sacīja: „Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē” 33.p. Šī pašpaļāvība bija viľā bojāeja. Viľš kārdināja sātanu, lai tas kārdinātu viľu, un viľš krita, viltīgā ienaidnieka viltības pārvarēts. Kad Kristum viľš visvairāk bija vajadzīgs, Pēteris nostājās ienaidnieka pusē un atklāti aizliedza savu Kungu…

Dauzi šodien stāv, kur stāvēja Pēteris, kad tas pašpaļāvīgi ziľoja, ka neaizliegs savu Kungu. Savas pašapmierinātības dēļ viľi kļūst par vieglu laupījumu sātana viltībai. Kas atzīst savu vājumu, tie uzticas spēkam, kas augstāks par viľiem pašiem. Un kamēr tie raugās un Dievu, sātanam nav nekādas varas pār viľiem, bet viegli tiek pārvarēti tie, kas uzticas paši sev.

Atcerēsimies, ka, ja mēs neľemsim vērā Dieva sniegtos brīdinājumus, mūs sagaida krišana. Kristus nepasargās no ievainojumiem to, kas bez pavēles nostājas uz ienaidnieka zemes. Viľš atļauj pašapmierinātajam cilvēkam, kas rīkojas tā, it kā viľš zinātu vairāk par savu Kungu, iet tālāk savā iedomātajā spēkā. Tad seko ciešanas un sakropļota dzīve, vai varbūt pilnīga sakāve vai nāve.

Karā ienaidnieks izmanto ļauţu vājākās vietas un tur viľš vērš savus visneţēlīgākos triecienus. Kristieša nocietinājumos nedrīkst būt vāju vietu. Viľam jāaizbarikādējas ar balstiem, ko Raksti sniedz tam, kas dara Dieva prātu. Kārdinātā dvēsele uzvarēs, ja tā sekos Kristus priekšzīmei. Kurš kārdinātājam stājas pretī ar vārdiem: „Stāv rakstīts”, var justies drošs „Tā saka Kungs” aizsardzībā.

Kungs atļauj saviem bērniem krist, un tad, ja viľi noţēlo savu nepareizo rīcību, Viľš palīdz tiem nostāties izdevīgākā stāvoklī.

Kā uguns šķīstī zeltu, tā Kristus ar kārdināšanām un pārbaudījumiem šķīsta Savus ļaudis. - Manuskripts 115. 1902. g. 7. sept., „Pašapmierinātības briesmas”. [260]

8. septembris

Lai tava ticība nemitētos „Mana dvēsele ir līksma par manu Kungu, Viľu daudzinādama; cietēji lai to dzird un priecājas” Psalmi 34:3.

Kad, pūloties glābt dvēseles, grēcinieks tiek pārliecināts par savu grēku, un jūs redzat pierādījumus, ka Kristus par to ir ieţēlojies, ja jauna cerība plaukst viľa sirdī, tad nav pareizi sacīt: „Mēs lūdzām par viľu, un viľš atdeva savu sirdi Dievam un tika glābts.” Tā ir maldīga doma. Tiem dota priekšrocība teikt svinīgi, sirsnīgi un priecīgi: „Es ticu, ka Jēzus Kristus ir piedevis tavus grēkus!” Iedrošiniet ikvienu dvēseli cerēt un ticēt, bet nekad… nesakiet par kādu cilvēku: „Viľš ir glābts”.

Lai maldošo avi atvestu atpakaļ, mums tai jāparāda iecietība un saudzējoša ţēlastība. Mums dota priekšzīme Kristus rīcībā ar Pēteri, kurš ar lādēšanos un zvērēšanu bija aizliedzis savu Kungu. Pēteris domāja, ka viľš ir stiprs. Viľš teica: „Kungs, kāpēc es Tev tagad nevaru sekot? Savu dzīvību es par Tevi

atdošu!" Jāľa 13:37. Bet Jēzus Viľam atbildēja: „Patiesi Es tev saku: šodien, šinī naktī, pirms gailis otrreiz dziedās, tu Mani trīskārt aizliegsi” Marka 14:30. Bet Pēteris runāja vēl daudz vairāk: „Jebšu man būtu līdz ar Tevi jāmirst, taču es Tevi nekad neaizliegšu” 31.p.

Lielīties nav gudri. Pēteris krita, jo viľš nepazina pats savu nespēku…

Kungs Pēterim bija sacījis: „Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus. Bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un, kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!" Lūk.22:31-32.

Ja sātanam būtu atļauts darīt savu darbu, Pēterim vairs nebūtu nekādas cerības. Viľa ticība būtu pilnīgi sagruvusi. Ja Pēteris būtu pazemīgi un dedzīgi meklējis dievišķo palīdzību, ja viľš klusībā būtu pārmeklējis savu sirdi, tad pārbaudījumu brīdī viľš nebūtu ticis izsijāts. Sātans nevar pārvarēt vienkāršu Kristus mācekli, kas Kunga priekšā staigā ar lūgšanām. „Kad ienaidnieks nāks kā plūdi, Kunga Gars pacels karogu viľa labā pret ienaidniekiem” Jes. 59:19. (angļu tulk.) Kristus kā pavēnis, kā patvēruma avots nostājas starpā, un Viľu ļaunie nevar pārvarēt.

- Manuskripts 109 (1898. g. 8. sept., „Pētera krišana un pacelšana”. [261]

9. septembris

Piedotu grēku apziņa „Viľam vajag augt, bet man iet mazumā” Jāľa 3:30.

Man ir ļoti skumji redzēt praktiskas dievbijības trūkumu mūsu pašu vidū. Visur daudz tiek izcelts paša „es”, un Kristus Garu grūti saskatīt. Mums nepieciešams dievišķs apgaismojums.

Mums katru dienu jāatjauno nodošanās un svētīšanās Dievam.

Kāpēc mums trūkst apziľas, ka mūsu grēki ir piedoti? Tāpēc, ka esam neticīgi. Mēs dzīvē neīstenojam Kristus mācības un neieauţam Viľa tikumus savā dzīvē. Ja Kungs Jēzus Kristus tiem dāvinātu cerību, prieku un sajūsmu, tad daudzi no mums to izmantotu lepnuma un sevis izcelšanai. Ja Kristus caur ticību mājo sirdī, tad Viľā dotās mācības tiks īstenotas dzīvē. Mums būs tik augsti uzskati par Jēzu Kristu, un paša „es” tiks pazemots. Mūsu mīlestība centrēsies Jēzū, un mūsu domas stipri tieksies pretī Debesīm. Kristus augs, bet paša „es” samazināsies.

Prāts jāradina domāt par Debesu lietām. Pazemība radīsies, ja iepazīsimies ar Jēzus Kristus pievilcīgo skaistumu. Kavējoties pie Jēzus Kristus brīnišķīgajām īpašībām, mēs ieraudzīsim grēka pretīgumu un ticībā satversim Jēzus Kristus taisnību. Mēs kopsim Jēzum piemītošās labās īpašības, lai varētu atstarot uz citiem Viľa rakstura līdzību. Raugoties uz Golgatas krustu, mēs neizcelsim sevi, bet pastāvīgi atcerēsimies savu necienīgumu un to, cik dārgi Debesīm maksājusi mūsu pestīšana. Mēs aptversim Kristus bezgalīgās mīlestības apmērus.

Daudzi ļauj savām domām kavēties pie savas personas necienīguma, it kā tas būtu kas labs un teicams. Tas kavē viľus pilnīgi drošā ticībā nokļūt pie Jēzus. Viľiem tiešām būtu jāizjūt sava bezvērtība un tādēļ – sava grēcīguma dēļ – tiem vajadzētu izjust nepieciešamību iet pie Pestītāja, Kurš ir viľu vērtība un cieľa, un Kurš grib būt viľu taisnība, ja viľi pazemosies, noţēlos savus grēkus un atgriezīsies. Viľu necienīgums ir pats par sevi redzams fakts. No otras puses, Jēzus cienīgums nemaz nav noliedzams. Tāpēc lai ikviens, kas vēl šaubās, kļūst stiprs cerībā, jo viľam ir Kāds, Kas cienīgs būt par viľa Pestītāju. Viľa vienīgā pestīšanas cerība ir satvert ticībā to cieľu, kuras viľam pašam nav, bet kuru grib sniegt Jēzus Kristus – mūsu Taisnība. Manuskripts 21. 1889. g. 9. sept., dienasgrāmata. [262]

10. septembris

Kristus nav dalīts „Bet Dievs locekļus ir nolicis miesā ikvienu savā vietā, kā Viľš gribēja. Bet, ja tie visi būtu tikai viens loceklis, kur paliktu miesa? Bet tagad ir gan daudz locekļu, bet viena miesa. Acs nevar sacīt rokai: man tevis nevajag, - vai atkal galva nevar sacīt kājām: man jūsu nevajag” 1. Korintiešiem 12:18.-21.

Ja cilvēku raksturi nav pilnīgi vienādi, tad tas nenozīmē, ka mums vienam no otra vajadzētu atrauties un stāvēt atsevišķi. Tā kā mēs esam Debesu Ķēniľa bērni, tad mūsu vidū nedrīkstētu būt tādu nesaskaľu, ka mēs stātos viens otram ceļā.

Kungs nolicis, ka Viľa kalpiem ir daţādas dāvanas. Tas ir Viľa prāts, ka draudzē tiek iekļauti daţādi domājoši cilvēki, lai kopā kļūtu par Viľa līdzstrādniekiem. Tā kā mums būs jāsatopas ar daţādi domājošiem cilvēkiem, tādēļ mums arī vajadzīgas daţādas dāvanas. Dieva kalpiem jāstrādā pilnīgā saskaľā. Es pateicos Dievam, ka mēs visi neesam pilnīgi vienādi, lai gan mums ir viens un tas pats Gars – Gars, kas mājoja Kristū.

Apustulis Jānis nebija tas pats, kas apustulis Pēteris. Katram vajadzēja apspiest savas īpatnības un klusināt savu temperamentu, lai varētu atbalstīt vienam otru, ticot patiesībai un ļaujot tai viľus svētot.

Tā ir Kristus taisnība, kas iet mūsu priekšā. Tas ir Viľa raksturs, kas mums jāatdarina. Un kas būs tālāk? - Kunga godība būs mūsu atalgojums. Mūsu Vadonis iet mums pa priekšu, un, ja mēs sekosim Viľam, Viľš mums piešķirs Savu taisnību, kas atklāsies pareizi nokārtotā dzīvē un dievbijīgās sarunās. Tā ir ticība un darbi, kas padara mūs par kristiešiem, sagatavojot mūs dzīvei ar Kristu Debesīs.

Vai Kristus ir dalīts? – Nē. Kristus, kas mājo vienā dvēselē, neķildosies ar Kristu, kas mājo citā dvēselē. Mums jāmācās panest apkārtesošo cilvēku īpatnības. Ja mūsu griba nodota Kristus gribas pārvaldībā, tad kā mums var rasties nesaskaľas ar brāļiem? Ja mums ir kādas nesaskaľas, tad varam zināt, ka tas tāpēc, ka mūsu pašu „es” vēl nav krustā sists. Kuru atbrīvo

Kristus, tas ir patiesi brīvs. Mēs neatrodamies pilnīgi Kristū, ja nemīlam citus, kā Kristus mūs ir mīlējis. Ja mēs to darīsim, kā Kristus mums ir pavēlējis, tad mēs ar to pierādīsim, ka esam pilnīgi Viľā.

Mums jābūt tai ticībai, par kuru pravietoja pravieši un kuru sludināja apustuļi – ticībai, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli. - Vēstule 141. 1902,g,10.sept., vec.sl. S.N. Haskelam, strādājot evaľģelizācijas darbu Ľujorkā. [263]

11. septembris

Lai gaita ir mierīga un taisna „Jo Es jums priekšzīmi esmu devis” Jāľa 13:15.

Mēs veidojam raksturu Debesīm. Bez pārbaudījumiem un ciešanām neviens raksturs nevar kļūt pilnīgs. Mums jātiek pārmeklētiem un pārbaudītiem. Kristus izturēja šo pārbaudi mūsu labā, lai mēs caur Viľa sniegto dievišķo spēku izturētu šo pārbaudi paši savā labā. Kristus ir mūsu Priekšzīme pacietībā, izturībā, lēnprātībā un pazemībā. Starp Viľu un bezdievīgo pasauli pastāvēja nesaskaľas un karš, tomēr Viľš ne vārdos, ne darbos neparādīja ne dusmas, ne varmācību, kaut gan par saviem labajiem darbiem saľēma apkaunojošu un pāri darošu samaksu. Viľu apbēdināja. Viľu atmeta un pret Viľu izturējās ar nicināšanu, tomēr Viľš nevienam neatriebās. Viľam piemita pašsavaldīšanās, cieľa un majestātiskums. Viľš visu mierīgi pacieta un pārestības atmaksāja tikai ar līdzjūtību, ţēlastību un mīlestību…

Atdariniet šajās lietās Pestītāju! Neuztraucieties, ja kaut kas neizdodas! Neļaujiet pamosties savam „es” un nezaudējiet pašsavaldīšanos, ja nenotiek tas, ko jūs vēlaties! Citu nepareizā rīcība neatvainos jūsu nepareizības. Divas nepareizas rīcības nekad nespēs izlabot vienu. Lai kļūtu uzvarētāji, jums jācīnās un jāuzvar.

Kristus nekad nekurnēja, neizteica nevienu neapmierinātības vārdu un nekad neizrādīja nepatiku vai dusmas. Viľš nekad nekļuva mazdūšīgs, satraukts vai īgns. Vispārbaudošākos un satraucošākos apstākļos Viľš palika mierīgs, savaldīgs un pacietīgs. Lai kāds satraukums un nemiers bija Viľam visapkārt, Viľš savu darbu veica klusi un mierīgi. Aplausi Viľu nesajūsmināja. Ienaidnieku draudi Viľu nebiedēja. Viľš gāja cauri pasaules satraukumam, varmācībai un noziegumiem, kā saule iet savu ceļu virs mākoľiem. Cilvēcīgās kaislības, nemiers un nepatikšanas palika zem Viľa. Viľa gaita līdzīgi saulei veda visam tam pāri. Un tomēr, pret cilvēku rūpēm Viľš nebija vienaldzīgs. Viľa sirdi vienmēr aizkustināja brāļu ciešanas un vajadzības, it kā cietējs būtu Viľš Pats. Viľā valdīja kluss iekšējs prieks un skaidrs miers. Viľa griba vienmēr iekļāvās Tēva gribā.

No Viľa bālajām, trīcošajām lūpām atskanēja vārdi: „Ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek”.

Vēstule 51a. 1874.g. 11.sept., Edsonam un Emmai Vaitiem.

[264]

12. septembris

Kristieši tagad „Un tagad, bērniľi, palieciet Viľā, lai, kad Viľš parādīsies, mums būtu drošs prāts un mēs, Viľam atnākot, nepaliktu kaunā” 1.

Jāľa 1:28.

Daudzi domā kādreiz kļūt par kristiešiem, bet tūlīt sākt tādu dzīvi negrib… Atdodot savas dzīves labāko daļu ienaidniekam, jūs ne tikai paši daudz zaudējat, bet ieaudzināt arī saviem bērniem nevērību pret mūţīgām lietām. Priekšzīme, ko viľi saľem no jums, virza viľus uz nepareizo pusi. Jūsu nevīţība nolaupa viľiem tieši tās zināšanas, kuru pasniegšanu viľiem Dievs jums uzlicis par pienākumu, lai tie varētu iemācīties mīlēt un godāt Dievu un paklausīt Viľa prasībām…

Jūsu mazie ar interesi novēro vecākus cilvēkus. Jūs veidojat viľu prātus domāt, kā jūs domājat, un rīkoties, kā jūs rīkojaties – nepazemoties uz ceļiem Visuma valdnieka priekšā, jo arī jūs to nedarāt. Jau tas ir slikti un pietiekoši briesmīgi, jo jādomā par jūsu pašu dvēseļu pazušanu, ja jūs nenododaties Dievam un neapzināties, ka paši neieiesiet pa pestīšanas durvīm, bet daudz briesmīgāk ir domāt, ka jūs aizslēdzat iespēju ieiet pa tām arī saviem bērniem. Reiz par visām reizēm aizmirstiet par savu cieľu un sociālo stāvokli un parādieties saviem bērniem kā skolnieki Kristus skolā! Atklāti pasakiet viľiem, ka, neatzīstot sevi par Dieva bērniem, jūs esat pielaiduši kļūdu. Sakiet viľiem, ka tagad jūs kā ģimene vēlaties sākt dzīvot Dievam, un tad lasiet un lūdziet kopā ar saviem bērniem…

Mieru jūs varat iegūt vienīgi, atrodot to Jēzū. Pasaule ar tās prasībām un ieradumiem spējīga radīt neskaitāmas ciešanas.

Daudzi cieš tāpēc, ka visas ilgas nepiepildās. Viľi paši sev uzkrauj nastas, savas nepiepildītās vēlēšanās. Sirdsapziľas notiesātiem – nesaskaľojoties ar Dievu un baidoties no Viľa nepatikas un dusmām – viľu dzīve rit nepārtrauktu baiļu ēnā.

Ciešanu gadījumos viľi nesaľem nekādu Debesu mierinājumu.

Tiem jābaidās no soda. Nākotne ir briesmīgu nojautu aizēnota.

Par dvēselēm dota izpirkšanas nauda, pienests bezgalīgs upuris – Valdnieks ir miris par saviem padotajiem, lai Viľa pavalstnieki varētu izbēgt grēkam, samaitātībai un postam. Caur Dieva Dēla pazemošanos visi var saľemt piedošanu, šķīstumu un uz Debesīm vērstas domas…

Nāciet, kamēr brīnišķā ţēlastība jūs aicina! - Vēstule 26.

1879.g.12. sept., personīga liecība kādam laulātam pārim. [265]

13. septembris

Uzmaniet savus vārdus!

„Stāv rakstīts…, atkal stāv rakstīts…, jo stāv rakstīts” Mateja 4:4.-10.

Daţi, kurus agrāk Dievs bija pagodinājis, vēlāk sapinās sātana valgos. Viľi tika brīdināti par tiem draudošajām briesmām, bet, atteikdamies uzklausīt sūtītos brīdinājumus, tie tika piekrāpti arvien vairāk, līdz beidzot tie jau cīnījās pret Kungu un Viľa strādniekiem.

Kas stāv uz mūţīgās patiesības klints, reizēm sastapsies ar tādu pretestību, kas prasīs ļoti izšķirīgu rīcību. Tādās reizēs rūpīgi apsveriet ikkatru vārdu, lai neievainotu tās dvēseles, kurām jūs gribat palīdzēt. Valdiet savu mēli kā ar iemauktiem! Atcerieties, ka Dievs jums nav uzdevis savu brāļu tiesāšanas darbu!…

Apkopojiet visus Dieva Vārdā esošos iepriecinājumus un iedrošinājumus, un pasniedziet tos dvēselēm, kas cīnās ar sareţģījumiem un grūtībām. Nekad pieviltajiem neizsakiet krusai līdzīgas apsūdzības!…

Sastopoties ar ienaidnieku tuksnesī, Kristus uz ļaunajiem iečukstējumiem atbildēja: „Stāv rakstīts.” Kad sātans nekaunīgi apgalvoja, ka viľam piederot visa pasaule un aicināja Kristu to pielūgt kā dievu. Kristus, Kurš ar vienu vārdu varēja piesaukt sev palīgā eľģeļu leģionus, tikai sacīja: „Atkāpies sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viľam vien kalpot” Mat.4:10. Šīs cīľas spraigumu mēs izprotam tikai daļēji.

Likās, ka Pestītājs mirs šajā kaujas laukā, tomēr Viľš izturēja nekrietnā ienaidnieka triecienus. Viľa rūpīgi izvēlētie vārdi bija tikpat asi kā abējās pusēs griezīgs zobens. Sātans bija pilnīgi atsists. Viľš saprata, ka Dzīvības Lielkungu nevar piekrāpt ne ar kādu viltību.

Tagad mēs atrodamies kaujas laukā… Pētīsim Dieva Vārdu!…

Visiem, kas tic Viľam, Kristus dos spēku kļūt par Dieva bērniem.

Kas tādā veidā kļūst par ķēnišķīgās ģimenes locekļiem, tie dzīvos Tam, kurš kļuva par viľu grēku salīdzinātāju. Arvien vairāk iepazīstoties ar patiesību, viľu kājas nostāsies uz droša pamata. Šo pamatu zem viľu kājām nevar izskalot ne vētras, ne plūdi… - Vēstule 289. 1905. g. 13. sept., „Maniem brāļiem, sludinātājiem”. [266]

14. septembris

Kopiet Kristum līdzīgu mīlestību! „Jo, kas mīl dzīvību un grib redzēt labas dienas, tas lai attur savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltu” 1. Pētera 3:10.

Kristīgiem vecākiem nekad nevajadzētu zaudēt atziľu, ka viľi paši ir Dievam mazi bērni, kuriem jāradinās būt laipniem un līdzjūtīgiem, jo viľiem jāaudzina citi. Vecākiem savu bērnu priekšā jāpārstāv Jēzus. Attieksmē pret tiem viľi nedrīkst parādīt nesavaldību, ne arī aukstu, ledainu cienīgumu, kas liek mīlestībai sirdī sasalt. Viľiem jābūt tik laipniem un saudzīgiem, lai viľu izturēšanās klusinātu un mīkstinātu bērnu sirdis,

sagatavojot tās uzľemt sevī Kristus mīlestību un Viľa ţēlojošo laipnību. Kristietis nedrīkst izteikt nevienu asu vārdu ne vecākam, ne jaunākam cilvēkam. Runāt tādus vārdus skubina ienaidnieks…

Dieva Vārds mūs māca būt laipniem, maigiem, ţēlojošiem un pieklājīgiem. Kopiet Kristum līdzīgu mīlestību! Lai viss, ko jūs darāt, nes šīs mīlestības zīmogu! Kas nerunā tādus vārdus un nedara Kristus darbus, tie cenšas iekļūt Debesīs pa kādu citu ceļu, bet ne pa durvīm.

Necentieties saglabāt savu auksto, nekristīgo cienīgumu! Tā nav reliģija, tā nav kristietība. Jums vajadzīga gaisma, kas mirdz Kristus vaigā, lai arī jūsu vaigs sāktu atstarot Viľas mīlestības spoţumu. Nolieciet savu tēraudcieto cienīgumu! Tā rīkoties jums ieteic Dievs. Lai jūsu sirdis piepildās ar Dieva mīlestību! Tad jūsu seja izstaros Kristum līdzīgu līdzjūtību…

Daţi cilvēki, kas netic ne Dievam, ne Viľa spēkam, kalpo svētās lietās. Viľi vairo pūles, lai ar savas izdomas palīdzību iegūtu pestīšanu. Cik noţēlojamas ir viľu veltīgās pūles taisnot pašiem sevi un atturēties no lejup traucošās ļaunuma straumes! Viľi jūtas bezspēcīgi, jo viľi nav iemācījušies paļauties uz Dievu…

Dievs ir mūţīgais, neviena neradītais visa laba Avots. Visi, kas uz Viľu raugās un Viľam uzticas, atrod, ka Viľš tiešām ir tāds.

Tiem, kas Viľam kalpo un Tam pieķeras kā savam Debesu Tēvam, Viľš sniedz apgalvojumu, ka piepildīs Savus apsolījumus. Kristus prieks būs viľu sirdīs, un viľu prieks būs pilnīgs. - Vēstule 203. 1903. g. 14. sept., „Nešvilas (Nashville) izdevniecības atbildīgajiem darbiniekiem”. [267]

15. septembris

Ja Jūdass būtu atgriezies „Kas Manu maizi ēd, pret Mani pacēlis savu kāju” Jāľa 13:18.

Kristum bija iespējams atbrīvoties. Kad Viľš teica vārdus: „Es tas esmu,” viľu tūlīt ielenca eľģeļi, un ļauţu pūlim tika dots pilnīgs pierādījums, ka ar Kristu ir Dieva spēks. Kad slepkavīgais pūlis sāka grīļoties un beidzot smagi pakrita pie zemes, Kristus viegli varēja tos paturēt pakritušus šādā bezspēcības stāvoklī un pats neskarts aiziet no viľu vidus. Viľš tos varēja iznīcināt, ļaujot atplaiksnīt Savas godības spoţumam. Jūdass to gaidīja, jo Kristus daudzkārt bija izbēdzis…

Nav jābrīnās, ka Jūdass pat tad turpināja nīst un izvest dzīvē savu nodomu līdz galam. Ja viľš tad būtu noţēlojis savu vainu, ja pēdējā brīdī būtu atzinis savu grēku, ja būtu salūzusi viľa nodevēja sirds, viľš būtu saľēmis piedošanu. Tomēr sātaniskā pretošanās pieauga proporcionāli dotajai gaismai, kas netika pieľemta. Lūgumi, brīdinājumi par daudzām briesmām nākotnē, neizmainīja Jūdasa nodomu, jo neizmainīta palika viľa sirds.

Neskatoties uz sniegto gaismu un pierādījumiem, viľš tomēr nolēma iet savu ceļu un rīkoties pēc sava prāta. Kristus apbrīnojamā iecietība, laipni izteiktie rājieni, kas no dievišķām

lūpām beidzot aizsniedz viľu, nesalauţ viľa stūrgalvīgo sirdi. Ar ilgo pretošanos viľš savu sirdi jau ir nocietinājis. Viľš redz, kurp to ved viľa rīcība, bet tam visapkārt ir sātaniskie spēki un viľš nespēj sevi izglābt no viľu valgiem. Tik ilgi koptās cilvēcīgās īpašības un gaismas atraidīšana tagad viľu padara aklu pret visām tālākajām sekām.

Jūdass nav vienīgais, kas gājis cauri šādiem piedzīvojumiem…

Jūdass bija vīrs ar vērtīgām spējām. Bet pamācīties viľš neļāvās…

Ja kādam ir sakari ar tiem, kas nes vēsti no Debesīm, un tas dzird patiesību, bet to nedara, tad šī patiesība kļūst viľam mazvērtīga, ka viľš tai vairs nepiegrieţ uzmanību. Tā tas bija ar Jūdasu. Cilvēkam jātic patiesībai; viľam jāizmaina savas rīcības veids un jāsaskaľojas ar gaismu, kas apspīd viľu. - Manuskripts 100. 1897. g. 15. sept., „Kristus arests”. [268]

16. septembris

Turi Jēzu pie vārda „Nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā” Filipiešiem 4:6.

Es pastāvīgi domāju par tevi un skumstu, ka tu nevari atrast sev mieru. Es vēlētos tevi iepriecināt, ja vien tas būtu manos spēkos. Vai Jēzus, mūsu mīļais Pestītājs, nav tik daudzkārt tev bijis īsts Palīgs vajadzības brīdi? Neapbēdini Svēto Garu un nebēdājies vairs! To tu daudzreiz esi teikusi citiem. Lai tevi iepriecina to cilvēku vārdi, kas nav tik slimi kā tu, un lai Kungs tev palīdz – tā ir mana lūgšana.

Ja tas ir Kunga prāts, ka tev jāmirst, tad tev par priekšrocību vajadzētu uzskatīt nodot sevi – miesu, dvēseli un garu – taisnā un ţēlsirdīgā Dieva rokās… Viľam nav tādu nosodošu domu, kā tu to stādies priekšā. Es vēlētos, lai tu pārtrauktu domāt, ka Kungs tevi nemīl. Bez atlikuma nododies Viľa pieľemtajam ţēlojošajam lēmumam!…

Tu nedrīksti domāt, ka esi izdarījusi kaut ko tādu, kas Dievam liek pret tevi izturēties bargi. Es zinu labāk. Tikai tici Viľa mīlestībai un turi Jēzu pie vārda…

Viľš vēlas, lai tu ticētu un rīkotos saskaľā ar savu ticību. Kristus ar Savu dzīvi mums ir devis piemīlīgu rakstura ainojumu, kādam ikvienam no mums vajadzētu būt. Viľš to vēlas.

Nekādas aizdomas vai neuzticība nedrīkst savaldzināt mūsu prātu. Nekādas drūmas nojautas vai Dieva visspēcības apšaubīšana nedrīkst samulsināt mūsu ticību. Lai Dievs palīdz mums staigāt Viľa priekšā lēnprātībā un pazemībā!

Kristus nolika Savu karalisko tērpu un ķēnišķīgo kroni, lai varētu dzīvot kopā ar cilvēci un parādīt, ka cilvēcīgās būtnes var būt pilnīgas. Ietērpies ţēlastības drēbēs, Viľš dzīvoja mūsu pasaulē pilnīgu dzīvi, apliecinādams ar to Savu mīlestību uz mums. Viľš paveica visu, kas neticību Viľam padarītu neiespējamu. Viľš

nokāpa no sava augstā Pavēlnieka stāvokļa Debesīs, lai pieľemtu cilvēka dabu. Viľa dzīve ir priekšzīme tam, kāda var būt mūsu dzīve. Kristus kļuva par vīru, kas pazīst bēdas un sāpes, lai nekādas šaubas par Dieva lielumu nemazinātu mūsu ticību Viľa mīlestībai. Cilvēcīgā sirds, kas nodevusies Viľam, kļūs par svētu arfu svētās mūzikas atskaľošanai. - Vēstule 365.

1904. g. 16. sept., Mariannai Deivis, kādai Elenas Vaitas literārajai palīdzei, kas mira no tuberkulozes. [269]

17. septembris

Visi cilvēki ir brāļi „Dievs…, kas radījis pasauli un visu, kas tanī… licis visām tautām celties no vienām asinīm” Apustuļu darbi 17:24-26.

Dievs cilvēcīgām būtnēm ir parādījis bezgalīgas mīlestības dziļumus, un tomēr, cik maz mēs vēl spējam novērtēt šo mīlestību. Kristus nomira pie Golgatas krusta, lai grēcinieki varētu tikt izglābti no vergošanas grēkam un nolikti Dieva priekšā izdevīgākā stāvoklī. Domājiet par brīnišķīgo mīlestību, ko Tēvs atklājis šī Upura pienešanā! Mums pienākas norādīt uz šo mīlestību tiem, kas atrodas ārpusē, mums pienākas stāstīt grēciniekiem, ko Kristus darījis viľu labā, un kas tie var kļūt caur Viľa pārveidojošo ţēlastību.

Mēs vēlamies, lai viss darītais pagodinātu Kunga Vārdu un virzītu uz priekšu Viľa lietu. Nekad nav bijis tāds laiks, kad gudra vadība būtu vajadzīga vairāk kā tagad. Cilvēcīgo aizspriedumu autors nav Dievs. Vadīties no impulsiem ir ļoti bīstami. Cilvēcīgie impulsi ir lēta prece un nevar aizstāt Svēto spriedumu.

Kungs Jēzus ar lielu interesi noraugās uz ikkatru dvēseli. Viľš ir pateicis, ka draudzes garīgais raksturs rūpīgi jāsargā. Šī draudze atrodas pasaulē un tai jāstrādā pasaules labā, tomēr draudzes durvis nedrīkst atvērt pasaulīgumam. „Visi dēsti, ko Mans Debesu Tēvs nav dēstījis, tiks izrauti ar saknēm” Mat.15:13.

Draudze stipri jāapsargā. Tās svētais raksturs jāparāda pasaulei. „Jūs esat Dieva aramais tīrums, Dieva celtne” 1.Kor.3:9. „Gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti. Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta” Fil. 2:12.13.

Tagad patiesība jāpasludina veselām tautām un ciltīm, valodām un ļaudīm. Kristus vēlas, lai mēs strādātu tādā veidā, kas nepamodinātu aizspriedumus, jo, ja tiek pamodināti aizspriedumi, tad daţi tiek izslēgti no patiesības uzklausīšanas.

Mēs vēl atrodamies šajā pasaulē, kur pastāv šie šķēršļi, un mums jāstrādā tādā veidā, kas mums ļautu aizsniegt visas ļauţu šķiras. Lai pašreizējie kavēkļi nenomāc jūs un neizposta ticību un paļāvību Dievam! - Manuskripts 114. 1904. g. 17. sept., „Norādījumi darbam pie krāsainajiem ļaudīm”. [270]

18. septembris

Nekad nepazemojiet to, kurš maldās! „Labs cilvēks izdod no labā krājuma labu” Mateja 12:35.

Pret cilvēkiem, ar kuriem tu kopā strādā, nekad neizturies kā pret neuzticīgiem, kā vien, ja tev ir nekļūdīgi pierādījumi, ka viľi tādi ir. Un pat ja kāda strādnieka neuzticība skaidri pierādīta, tu nedrīksti pret viľu izturēties tā, ka viľam būtu pamatojums teikt: „Tu biji skarbs” Tu nedrīksti darīt neko tādu, kas maldošajā pamodinātu dusmas. Nerunā ar ticīgiem un neticīgiem tādā veidā, kas varētu satraukt sirds sliktākās jūtas. Neizsaki apsūdzības, kas var būt neţēlīgi netaisnas. Ar tādu rīcību tu vari aizdzīt dvēseles pazušanā.

Tev savā darbā jāatklāj Kristus līdzjūtība. Taviem vārdiem jāstāsta par Viľa mīlestību, tev jārunā jaunās Kanaānas valodā.

Tu vairs neesi pasaules cilvēks. Tu esi izgājis no pasaules, un tev jāpaliek atšķirtam no tās metodēm un dzīves veida. Vārdos un darbos tev jāatklāj Dieva mīlestības nodoms. Tev vienmēr jāizturas ar cieľu pret saviem līdzstrādniekiem.

Kas kalpo Kristum, tas tikai izpilda savu pienākumu, atklājot pret visiem ar viľu saistītiem cilvēkiem Dieva Gara jaukās īpašības. Nedrīkst atskanēt neviens īgns vai dusmīgs vārds, jo tādi izteicieni apvaino Kristu un apkauno kristieša vārdu.

Savaldīt pašam sevi ir daļa no tā cilvēka pienākumiem, kas pieľēmis vadītāja posteni.

Kungs par Saviem darba biedriem izraudzījis cilvēcīgas būtnes.

Tiem jāīsteno dzīvē Viľa nodomi. Mirstot pie Golgatas krusta, Viľa pazemošanās sasniedza kulminācijas punktu. Viľa glābjošais darbs ierobeţotajam cilvēka prātam nemaz nav aptverams. Par cilvēces glābšanai pienestā upura pilnību kaut kāda nojauta ir vienīgi tiem, kas miruši sev un kuru dzīve ar Kristu ir apslēpta Dievā.

Arī ikdienišķajā dzīvē mums jāseko Kristus priekšzīmei. Tad mūsu reliģiskajā dzīvē ienāks miers, kas pārsniedz saprašanu.

Mēs nedrīkstam iesaistīties nekādos pasākumos, lai gūtu cilvēku uzslavu vai godu. Mēs nedrīkstam izteikt nevienu vārdu un nedrīkstam darīt nevienu darbu, kas pazeminātu citu cilvēku prātos Tā ideālo skaistumu, Kas pie krusta nomira kauna pilnā nāvē, lai nopirktu tiesības glābt Savus ienaidniekus. - Vēstule 196. 1901.g. 18.sept., kādam Senthelēnas sanatorijas pārvaldniekam. [271]

19. septembris

Kā iegūt Debesis šeit „Tie tiecas pēc labākas, tas ir, Debesu tēvijas” Ebrejiem 11:16.

Mums ar visiem Dieva dotajiem spēkiem jācenšas izskaidrot Rakstus tumsā mītošajiem ļaudīm. Tur ir laime, cerība un miers izmisumā nonākušajiem cilvēkiem. Mēs nedrīkstam atļauties atdot Dieva dotās spējas šīs zemes parastajām lietām. Mums vajadzīga ticība, kas satvertu apsolījumus, kuri mums sniegti

Evaľģēlijā. Sargāsimies pazaudēt savas dvēseles! Ja tās mums jāpazaudē, tad mums būtu labāk, ja mēs nekad nebūtu dzimuši.

Viena dvēsele ir vairāk vērta kā viss zelts un sudrabs, ko iespējams sakrāt šeit virs zemes.

Mums jāizkopj dzīva ticība Dievam. Mums jānovērš savas acis no šīs zemes pievilcīgajam lietām un jāpiesaista tās Debesīm un Debesu lietām. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka zeme nostātos starp mums un Debesīm, bet mums jādzīvo tā, lai visas mūsu gaitas pagodinātu tikai Dievu. Mēs runājam par Debesīm un tās labumiem, un neiegūt Debesis būtu briesmīgs zaudējums. Un ja tas tā ir, ja tās ir tik skaistas un iekārojamas, tad ienesīsim tās jau šinī dzīvē! Ienesīsim tās jau savās ģimenēs, un audzināsim bērnus nedzīvot šai pasaulei, bet mūţīgai, nemirstīgai dzīvei!…

Mazas debesis jums jau var būt šeit, ja tikai jūs savu skatu pastāvīgi turēsiet pievērstu Dievam – ne tā, ka vienu pusi no sava laika atdodam, lai raudzītos uz Kristu, bet otru pusi, lai raudzītos uz pasauli. Ja jūs dzīvosiet Dievam, Viľš liks Savu mūţīgo Roku zem jums un sacīs: „Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla” Mat.11:30. Vai jūs tam ticat? Es varu apliecināt, ka tā tas ir. Par saviem pagātnes piedzīvojumiem varu liecināt, ka es nevēlos, lai man būtu iztrūcis kāds pārbaudījums vai kāds apbēdinošs piedzīvojums. Pāvils saka: „Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūţīgu godību, ja mēs neľemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūţīgs” 2.Kor.4:17.18. Mums jāraugās uz mūţības lietām, lai varētu nopietni padomāt par to, kā izlietojam sava prāta spējas un vai neesam centušies tās stiprināt ar neko nedodošām lietām, kuras mēs nevarēsim paľemt sev līdzi, kad tiksim aizrauti gaisā pretim Kungam…

Mums jācīnās, lai mēs droši varētu ieiet Dieva pilsētā… Visam pārējam, salīdzinot ar to, nav nekādas nozīmes. - Manuskripts 16. 1886.g. 19.sept., „Kristiešu priekšrocības”. [272]

20. septembris

Kristus ir ceļš „Filips Viľam saka: "Kungs, rādi mums Tēvu, tad mums pietiek."

Jēzus viľam saka: "Tik ilgi Es jau esmu pie jums, un tu vēl neesi Mani sapratis, Filip? Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu” Jāľa 14:8,9.

Ar cilvēcīgiem pētīšanas paľēmieniem mēs neizpratīsim Dievu, tomēr Viľš Sevi ir atklājis Kristus raksturā, kas ir Tēva godības atspīdums un tiešs Viľa personas attēls. Ja vēlamies kaut ko uzzināt par Dievu, mums jākļūst līdzīgiem Kristum.…

Kas ikdienas necenšas arvien vairāk pielīdzināties Kristum, tas neizpratīs Dieva raksturu. Dzīvojot šķīstu dzīvi caur ticību Kristum kā personīgam Pestītājam, ticīgais iegūst arvien skaidrāku un augstāku izpratni par Dievu. Neviens cilvēks, kura raksturs nav cēls un Kristum līdzīgs, nevar pareizā gaismā runāt

par Dievu. Viľš var sludināt Kristu, bet viľš neparāda saviem klausītājiem, ka Kristus ir paliekošs viesis viľa sirdī…

Kas pieľem patiesību, kļūst Kristus mīlestības līdzdalībnieku. Tie, par to liecinās, cenšoties ar nopietnām, pašuzupurīgām pūlēm pasniegt Dieva mīlestības vēsti ļaudīm, kas dzīvo maldos. Tā viľš kļūst par Kristus līdzstrādnieku. Mīlestība uz Dievu un vienam uz otru piesaista dvēseli Kristum ar šīs mīlestības zelta ķēdi. Dvēsele tiek savienota ar Viľu svētā un cēlā savienībā.

Patiesa svētošanās ar maigas līdzjūtības saitēm savieno ticīgos ar Kristu un vienu ar otru. Šī savienība nepārtraukti iepludina sirdī bagātīgas Kristum līdzīgas mīlestības strāvas., kas no tās izplūst tālāk mīlestībā vienam uz otru. Īpašības, kuras visiem ļoti svarīgi iegūt, ir tās, kas iezīmēja Kristus rakstura pilnību – Viľa mīlestība, pacietība, nesavtība un Viľa labdarība…

Domāt, ka cilvēkam ir mūţīgai dzīvei derīga ticība, ja tam nav Kristum līdzīgas mīlestības uz saviem brāļiem, ir vislielākā un liktenīgākā pievilšanās. Kas mīl Dievu un savu tuvāko, to piepilda gaisma un mīlestība. Dievs ir viľā un visapkārt ap viľu.

Kristieši mīl ap viľiem esošos ļaudis kā dārgas dvēseles, par kurām nomira Kristus. Tāds jēdziens, kā „nemīlošs kristietis” nemaz nevar būt, ja „Dievs ir mīlestība.” - Manuskripts 133.

1899. g. 20.sept., „Dieva likumu svarīgā nozīme”. [273]

21. septembris

Dievs ir persona „Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva Vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais” Ebrejiem 11:3.

Visas dabas lietas un norises liecina par dzīvā Dieva darbiem.

Daba ir mūsu mācību grāmata, kuru mums devis Dievs, visu lietu Radītājs. Šīs dabas lietas nedrīkst saukt par Dievu. Tās stāsta par Dieva raksturu, bet tās nav Dievs. Ar Viľa radīto lietu starpniecību mēs varam izprast Dievu, Viľa mīlestību, Viľa varu un viľa godību, tomēr cilvēkiem draud lielas briesmas pielūgt dabu kā Dievu.

Cilvēka mākslinieciskā prasme rada ļoti labas un skaistas lietas, kas iepriecina mūsu acis, un šīs lietas kaut ko mums stāsta par viľu izgudrotāju, tomēr tās nav pats cilvēks… Jāizceļ nevis šie izstrādājumi, bet gan cilvēks, kas izgudroja šīs slavējamās lietas. Tā tas ir arī ar dabu. Kunga vara pastāvīgi atklājas kā brīnumus darošs spēks, lai cilvēku ģimene varētu saskatīt bezgalību augšā aiz visām radītām lietām un saprast, ka Viľš, Kurš izgudroja tādu būtni kā cilvēku, radījis arī visu citu, kas skaists mūsu pasaulē.

Tagad daudz tiek darīts, lai Radītājs netiktu uzskatīts par personīgu Dievu. Dievs ir būtne, un cilvēks izveidots Viľa līdzībā.

Radījis cilvēku pēc Savas līdzības, Dievs to bija izveidojis pilnīgu visā viľa uzbūvē, tomēr tam trūka dzīvības. Tad personīgais, pašeksistējošais Dievs iedvesa šajā veidojumā dzīvības elpu, un

cilvēks kļuva dzīva, elpojoša un saprātīgi domājoša būtne. Sāka strādāt visas cilvēka mehānisma daļas. Fiziskiem likumiem sāka paklausīt sirds, artērijas, vēnas, mēle, rokas, kājas, prāta spējas un izjūtu orgāni. Tad cilvēks kļuva dzīva dvēsele.

Caur Jēzu Kristu Dievs – ne kaut kāda smarţa, vai kaut kas netverams, bet personīgs Dievs – radīja cilvēku un apveltīja to ar saprātu un spēku…

Kungs ir dzīvs, personīgs Dievs. Dzīvs, personīgs Pestītājs atnāca uz mūsu pasauli, lai iznīcinātu sātana maldinošos izdomājumus un viľa krāpniecisko darbu. - Manuskripts 117.

1898.g. 21.sept., „Personīgs Dievs.” [274]

22. septembris

Vai esat pārgājuši no nāves dzīvībā? „Mēs zinām, ka esam no nāves pārgājuši dzīvībā, jo mēs mīlam brāļus; kas nemīl, paliek nāvē” 1. Jāľa 3:14.

Man bija jādomā par to, cik maz mēs vērojam Dieva Vārda skaidro paziľojumu par mūsu savstarpējām attiecībām.

Cilvēcīgās sirds savtīgums ir tas, kas mūsu domas piesaista mums pašiem, un reizēm sāpīgi redzēt, ka pat cilvēkos, kam ir šķietama savienība ar Dievu, domas lielā mērā kavējas pie viľiem pašiem, nevērojot un nejūtot citu vajadzības. Mēs esam savienoti kopā lielā cilvēcības audumā, un visās mūsu savstarpējās attiecībās mums jāmeklē Kristus prāts. Aizvērt acis pret trūkumcietējiem un bojā ejošajiem ļaudīm, atstāt grēciniekus nebrīdinātus un mūsu vienaldzības un savtības dēļ kārdināt tos teikt: „Neviens nerūpējas par manu dvēseli.,” nozīmē apkaunot Dievu un visu Dieva lietu. Mūsu darbs ir celt vienam otru vissvētākajā ticībā.

Ja mūsu starpā nav tādas pilnīgas saskaľas, mums nevajadzētu domāt, ka šai lietā mēs nemaz neesam vainojami. Ja citu domas un izjūtas neplūst tieši pa tādu pat gultni kā mūsējās, mums nevajadzētu domāt, ka viľu uzskati ir nepareizi, bet mūsu – pareizi. Mums savas domas pastāvīgi jāvalda, lai mēs atbilstu Kristus lūgšanai Jāľa 17:21.-23. Mums ir jāzina, kas ir jūgs, ko Kristus mums liek ľemt, un nastas, kas mums tādā reizē jānes, pastāvīgi cenšoties ar laipnību un mīlestību parādīt mūsu brālim, ka mēs interesējamies par viľu, dienu no dienas ieauţot mīlestību visā mūsu rīcībā. Ugunī pārbaudītais zelts ir – ticība un mīlestība. Ja mēs kādu redzam maldāmies vienā punktā, mums nevajadzētu viľam paiet garām, neko nesakot, bet tā vietā vajadzētu mēģināt viľu izvest no tumsas gaismā. Mums citu intereses vajadzētu sargāt tāpat kā savējās. Mēs nevērtējam dvēseli tā, kā to vajadzētu darīt. Mums vajadzētu būt savienotiem vienā lielā brālībā un jāstāv tādā vietā, kur labprātīgi un iecietīgi varam panest viens otra kļūdas, cenšoties nest viens otra nastas. - Ef. 5:1.2.

Jūs varbūt teiksiet, ka tas ir sludinātāja darbs. Tomēr šis darbs

jādara arī mums ikvienam. - Manuskripts 13. 1886.g. 22.sept., „Kristīgā brālība.” [275]

23. septembris

Viņš vienmēr ir ar mani „Ja Es viľu starpā nebūtu darījis darbus, kādus neviens cits nav darījis, tiem nebūtu grēka, bet tagad viľi tos ir redzējuši un tomēr ienīst gan Mani, gan Manu Tēvu” Jāľa 15:24.

Visi Kristus brīnumdarbi darīti to cilvēku aplaimošanai, kurus jūdu vadītāji neievēroja, nicināja un kuriem viľi atteicās palīdzēt. Un Kristu (vienkāršā tauta) mīlēja, jo viľš bija lielais Ārsts un Palīgs. Viľš visā Savā ţēlastībā bija gaisma no Debesīm. Ar ikkatru labo darbu Viľš centās ļaudīs izraisīt vēlēšanos pieľemt Viľu par savu personīgo Pestītāju. Viľa dzīve izplatīja aromātu, būdama dzīvības smarţa uz dzīvību. Cilvēku mājās un sirdīs Viľš ienesa saules gaismu. Tie pie Viľa atnāca noskumuši, bet atstāja Viľu, līksmi dziedot slavas dziesmas.

Viľš tiem ziedoja Pats Sevi, lai tie Viľam ierādītu mājvietu savās sirdīs.

Un tomēr viľi (jūdu vadoľi) Kristu negribēja pieľemt.

Apgalvojot, ka ievēro bauslību, viľi ar saviem darbiem to aizliedza. Kaut arī viľiem bija acis, viľi tomēr neredzēja tās neziľas dēļ, ko izraisīja viľu cietās sirdis. Viľu netīrās sirdis, viľu aptraipošie dzīves ieradumi, viľu savtība, skaudība, greizsirdība un ļaunas aizdomas un Dieva likumu pārkāpšana, kaut viľi teicās, ka tos ievērojot, nodeva nepārtrauktu liecību par viľu raksturu. Koku pazīst pēc tā augļiem. Kristus skaidri parādīja viľu patieso raksturu. Viľš teica, ka tie māca „tādas mācības, kas ir cilvēku pavēles” Mark.7:7. Un vēl: „Jūs Rakstus nesaprotat, nedz Dieva spēku” 12:24. „Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs” Mat.5:8. Kā viľi to redzēs? – Tāpat kā Enohs Viľu redzēja. Viľam bija priekšrocība staigāt kopā ar Dievu un sarunāties ar Viľu. Ticībā Enohs dzīvoja Dieva tuvumā trīs simti gadus. Ticībā viľš redzēja Jēzus ticību. Jēzus īpašā kārtā rūpējās par viľu. Priesteriem un vadītājiem arī vajadzēja iegūt piedzīvojumus, kādi bija Enoham. Tiem bija vajadzīga pastāvīga Dieva klātbūtnes izjūta. Ak, kādas ţēlastības bagātības Kungs ilgojas dāvināt Savai mīļotajai tautai! Tas attēlots aicinājumā uz tiem sagatavoto mielastu: „Viss sagatavots, nāciet!” Mat. 22:4. Manuskripts 97. 1897.g. 23.sept., „Jūdi atmet Kristu.” [276]

24. septembris

Dieva darba biedri „Tamdēļ nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet Dievs, kas audzē” 1. Korintiešiem 3:7.

Mums jāsaprot, ka atsevišķi mēs ikviens sastrādājam ar Dievu. „ Gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti,” – tā Viľš mūs

pamāca un piebilst: „ Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta” Fil. 2:12.13. Te Dievišķais līdzdarbojas ar cilvēcīgo darba rīku…

Vajadzīgs agrais un vēlais lietus. „Mēs esam Dieva darba biedri” 1.Kor.3:9. Vienīgi Kungs var dot agro un vēlo lietu. Mākoľi, saules gaisma, nakts rasa – šīs ir Debesu visdārgākās dāvanas.

Tomēr visa šī labvēlība, ko Debesis tik bagātīgi izlej pār zemi, maz palīdzēs tiem, kas ar čaklu un neatlaidīgu darbu to neizmanto savai vajadzībai. Lauksaimniecības darbā jāiegulda personīgas pūles. Notiek zemes aršana un otrreizējā irdināšana. Šajā darbā jāizmanto attiecīgi darba rīki un cilvēkam dotā gudrība. Sēkla jāiesēj, tai paredzētajā laikā. Jāievēro dabas likumi, kas noteic sējas un pļaujas laiku, citādi nekādas raţas nebūs…

Apustulis ienes vēl citu ainojumu: „Jūs esat… Dieva celtne” 9.p.

– ceļamā ēka. Ēkas celšana prasa zināšanas, kā izlietot kokus, kurus Dievs izaudzējis, lai aplaimotu un svētītu cilvēkus. Kungs liek kokiem augt meţā, un cilvēkiem šie koki jāizmanto. Tie jānozāģē un jāapstrādā ar zāģi, cirvi, ķīli un āmuru, un tad tie ir derīgi attiecīgai ēkai…

Tā attēlota cilvēka sadarbošanās ar Dievu. Viss spēks nāk no Dieva. Kristus saka: „Bez Manis jūs nenieka nespējat darīt” Jāľa 15:5. Ja tā tas ir, cik stundas tad mēs droši varam mēģināt strādāt vieni paši? Visa slava pieder Dievam, un, mums strādājot ar Dievu, šai slavai visos iespējamos veidos jāplūst atpakaļ pie Dieva…

Mums rūpīgi jāapsver mūsu pašu garīgās vajadzības. Ja mēs paliksim Kristū, tad mēs nedrīkstam pieļaut, ka godkārīga rīcība, pat kalpojot Viľam, aizēno patīkamo garīgo smarţu, kurai jāraksturo visa mūsu sadarbība ar brāļiem. - Manuskripts 182.

1897.g.24. sept., „Jūs esat Dieva aramais tīrums.” [277]

25. septembris

Dievišķā žēlastība ir mūsu vislielākā vajadzība „Jo kad es sludinu Evaľģēliju, tad man nav ko lepoties” 1.

Korintiešiem 9:16.

Patiesa atgriešanās nodibina nepārtrauktu savienību starp mums un Dievu. Būs jāsastopas ar kārdināšanām un spēcīgām dziļāki plūstošām straumēm, kas nesīs mūs prom no Dieva mūsu agrākajā vienaldzības un grēcīgas aizmāršības stāvoklī. Bez dievišķas ţēlastības neviena cilvēcīga sirds nevar būt stipra.

Neviens cilvēks nevar palikt atgrieztā stāvoklī, ja tas nerūpējas pats par sevi, un, ja par viľu nerūpējas Kungs. Ja kāds stipri neturēsies pie Dieva, un Dievs stipri neturēs viľu, tad cilvēks paaugstināsies, kļūs pašpaļāvīgs un noteikti kaut kur klups un kritīs. Pāvils paļāvās uz ticībā iegūstamo Dieva spēku. Savā pazemībā viľš izsaucās: „Nu vairs nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus” Gal.2:20. „Tātad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos ne kā gaisu sizdams. Bet es norūdu un kalpinu savu miesu,

lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams” 1.Kor.9:26.27.

Pāvils pastāvīgi baidījās, ka viľa ļaunās tieksmes nenoslāpē labās, tāpēc viľš nepārtraukti cīnījās ar pretspēku, nevaldāmām tieksmēm un kaislībām. Ja lielais apustulis, izjūtot savu nespēku, dreb, tad kam gan ir tiesības būt pašapmierinātam un lielīties? Tajā brīdī, kad mēs jūtamies pašapmierināti un pašpaļāvīgi, mums draud briesmas no apkaunojošas neveiksmes. Mūsu vienīgais aizsarglīdzeklis pret grēkiem, kas mūs visai apstāj, ir lūgšana – ik dienas un ik stundas. Nevis viena, garīgā degsmē aizvadīta diena, un nākošā bezrūpībā, bet, paliekot modriem un dedzīgiem, mums dzīvības spēki jāsaľem nepārtraukti no mūsu savstarpējiem sakariem ar Dievu. Ir vajadzīgas lūgšanas. Mums nevajadzētu gaidīt uz attiecīgu noskaľojumu, bet lūgt, sirsnīgi lūgt, vai izjūtam lūgšanas prieku, jeb nē. Debesis ir atvērtas mūsu lūgšanām. Lūgšanas ir tas kanāls, kas mūsu pateicību un mūsu dvēseles ilgas pēc dievišķām svētībām nones pie Dieva troľa, lai atpakaļ saľemtu atspirdzinošas Dieva ţēlastības straumes. Ļoti daudzi ļauj šim kanālam aizsalt, un tad savienība ar Dievu ir pārtraukta… Ak, kaut mēs vairāk laika pavadītu uz saviem ceļiem un mazāk, liekot savus plānus un domājot, ka varētu padarīt lielas lietas! – Vēstule 52. 1874.g.25.sept., Edsonam un Emmai Vaitiem. [278]

26. septembris

Dieva pastāvīgais aicinājums „Tāpat arī labie darbi ir visiem zināmi, un, kur tas tā vēl nav, tur tie nevar palikt apslēpti” 1. Timotejam 5:25.

Daudzi, kas iemīlējuši savas tieksmes apmierinošu dzīvi, un kas kurn par Laodiķejas vēsts skaidro valodu, nesaprot, cik grēcīga ir patiesībā viľu rīcība… Tomēr tiesas dienā tiem būs jākaunas no savas nepateicīgās dzīves un no sacelšanās pret To, Kas viľus tik ilgi ir panesis un, Kas tos viľu grēku dēļ tūlīt neatmeta.

Nekāda grēka atzīšana, nekāda raudāšana tad nepalīdzēs tiem, kas būs sabojājuši savas dzīves pārskatu. Daudzi, kas tagad sevi sauc par Kristus mācekļiem, tiks pieskaitīti grēkus nenoţēlojošajiem ļaudīm, kas piekrāpuši savas dvēseles mūţīgai pazušanai. Patiesības sagrozīšana nevienu dvēseli neiedrošinās atvērt lūpas sevis aizstāvēšanai tiesas dienā. Tad tiks atvērtas grāmatas, kur būs ierakstīti katra cilvēka darbi.…

Dievs Savā Vārdā sniedzis vēstis ļaudīm, kas turpina bezrūpīgi dzīvot un kas nekaunas par savu bezrūpīgo rīcību. Es dzirdēju sakām vārdus: „Kāpēc tu, Jēkab, saki, un tu, Israēl, domā: mans ceļš ir Tam Kungam apslēpts, manu tiesu Dievs neievēro?

Vai tu to nezini, vai tu to neesi dzirdējis? Mūţīgais Dievs ir Tas Kungs, kas radījis zemes galus. Viľš nepiekūst un nenogurst, Viľa gudrība ir neaptverama” Jes. 40:27.28. Ja bezrūpīgie un sevi lutinošie ļaudis meklētu Kungu un izsūdzētu Viľam savus grēkus, tad tie saprastu, ka viľu neatgrieztā dzīve nomaldina

citus cilvēkus, un viľi noţēlotu savus grēkus un atgrieztos.…

Dievs pastāvīgi aicina cilvēcīgās sirdis, liekot tām atzīt Viľa mīlestību un ţēlastību, un pieľemt Viľa taisnību grēcīgo principu vietā. Tā Viľš cilvēkus ir aicinājis visos laikmetos. Noa dienās Kristus runāja uz ļaudīm caur cilvēcīgu darba rīku, sludinādams tiem, kas vergo grēkam. Pie Israēla Viľš atnāca mākoľa stabā dienā un uguns stabā naktī. Viľš bija Tas, Kas tuksneša ceļojumā audzināja šo lielo ļauţu pulku…

Daudzi pietiekoši neizprot šīs lielās Israēlam dotās mācības, ko šodien vajadzētu saprast katrai dzīvai dvēselei. Cilvēks var lielīties ar augstu inteliģenci, tomēr, lai aptvertu Evaľģēlija atklāsmes, tam vajadzīgs kaut kas vairāk par cilvēcīgo inteliģenci. - Vēstule 106. 1909. g. 26. sept., ”Mūsu draudzēm Oklendā un Berkelejā”. [279]

27. septembris

Neatstājiet novārtā mazās lietas! „Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūţam pielikt kaut vienu olekti? Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj” Mateja 6:27.28.

Mani izsauca runāt (lielai auditorijai, Oklendā, Kalifornijā) par katrai dvēselei svarīgā, dziļā un pilnīgā darba vajadzību, lai tā iegūtu iespējamos spēkus, un ka vajadzētu apkopot visnopietnākās pūles, lai ar priekšrakstu un priekšzīmi palīdzētu visiem tiem, ar kuriem nākam saskarē, tiekties pēc šī pilnīgā darba, kam jātiek padarītam viľos caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu un Pestītāju. Ļoti daudzi labprāt pieviļ sevi attiecībā uz savu garīgo stāvokli.

Kristū mums jāiegūst uzvara. Viľš ir mūsu pilnīgā Priekšzīme.

Kaut Viľš pilnībā ienīda grēku, tomēr Viľš varēja raudāt par grēcinieku. Būdams pazemīgs kā bērns, Viľš tomēr bija dievišķās dabas Īpašnieks. Viľa raksturā bija tas, kam būtu jābūt mūsu raksturā – nesvārstīga izturība pienākuma pildīšanā, no kura Viľu nevarēja novērst nekādi šķēršļi, ne draudi, un tajā pašā laikā Viľa sirdī valdīja līdzjūtība, kas cieta līdzi visām cilvēces nelaimēm. Viľš nevarēja paiet tām garām, jo Viľš bija Lielais Ārsts, kuram jādziedina cilvēces slimības.

Viľš bija Debesu Majestāte, kas darīja darbu nākotnei, tomēr Viľš uzľēmās un nokārtoja arī tagadnes lietas, neatstājot pašas mazākās no tām novārtā, kaut arī īstenoja visvarenākos plānus kritušās pasaules iemītnieku labā.

Dārgais Glābējs Jēzus runāja ar Saviem klausītājiem par dzīves parastajām lietām, par viľu rūpēm attiecībā uz viľu ģērbšanos, ēšanu un dzeršanu. Viľš tos mācīja, ka šīs lietas nedrīkst tos savaldzināt tā, ka tiek paľemta visa viľu interese, pastāvīgi par to domājot un par to rūpējoties. Viľš norādīja uz putniem un teica, ka viľu Debesu Tēvs rūpējas pat par mazo zvirbulīti. Viľš uztur pasaules, bet gādā arī par mazajiem putniľiem, un cik

vairāk Viľš gādās par tiem, kas veidoti Viľa līdzībā. Viľš norādīja uz krāšľajiem ziediem, aicinādams klausītājus padomāt par tiem, un pateica, ka to kailā vienkāršība pārspēj visu Salamana godību, un tomēr tās tiek nopļautas vienā dienā. Vai jūs neesat daudz labāki par tām? - Manuskripts 21. 1889.g.

27.sept. [280]

28. septembris

Dzenoties pēc mērķa „Es dzenos pretim mērķim, goda balvai - Dieva Debesu aicinājumam Kristū Jēzū” Filipiešiem 3: 14.

Mums visiem jāuzľemas krusts un jāiet cauri īpašiem piedzīvojumiem. Ja meklējam savus priekus, un apmierinām savas tieksmes un savu garšu, tad atmaksas un atalgojuma dienā tiksim atrasti par viegliem. Ja dzīvosim, lai darītu labu citiem un pagodinātu Dievu, tad nerūpēsimies par sevi, bet centīsimies būt derīgi pasaulei, par svētību cilvēcei, tad no Kunga lūpām dzirdēsim aplaimojošos vārdus: „Labi, tu uzticīgais un godīgais kalps.”

Mums jādzīvo nākošai pasaulei. Bezmērķīga, uz labu laimi dzīvota dzīve ir noţēlojama. Dzīvei vajadzīgs mērķis – jādzīvo īpašam nolūkam. Lai Dievs mums visiem palīdz būt pašuzupurīgiem ļaudīm, kas mazāk rūpējas par sevi, kas arvien vairāk aizmirst sevi un savas savtīgās intereses, un dara labu, negaidot par to pagodinājumu šeit, bet tāpēc, ka tas ir mūsu dzīves mērķis., kas piepilda mūsu eksistences nolūku. Lūgsim ikdienas Dievu, lai viľš mums atľem savtīgumu!…

Es esmu redzējusi, ka īsti laimīgi cilvēki virs zemes ir tie, kas dzīvo mērķtiecīgu dzīvi, cenšoties aplaimot un darīt labu līdzcilvēkiem, un slavēt un pagodināt savu Glābēju. Nemierīgs, neapmierināts cilvēks, kas, cerot atrast laimi, meklē vienu lietu, un tad izmēģina otru, vienmēr par kaut ko sūdzas un ir neapmierināts. Viľam vienmēr kaut kā trūkst, jo viľš dzīvo tikai pats sev. Lai tavs mērķis ir darīt labu un uzticīgi pildīt savu lomu dzīvē.

Valda steiga un satraukums. Cilvēki drudţaini iegulda savus līdzekļus akcijās un obligācijās, kļūst vienā dienā bagāti, un tomēr nav apmierināti. Bezprātīgās cerībās viľi turpina ieguldīt citos pasākumos. Vērtspapīru vērtība krīt, un miljonārs, kas tāds ir no rīta, vakarā ir jau ubags, un, pēc viľa domām, labākais atrisinājums sareţģījumiem ir pistole, virve vai līča ūdens.

Nauda ir svētība, ja tās lietotāji saprot, ka viľi ir Kunga mantas pārvaldnieki, ka viľiem jārīkojas ar Kunga naudu un, ka reiz viľiem par savu pārvaldītāja darbu būs jāatskaitās Kunga priekšā. Mīlestība uz naudu ir tā, ko Bībele nosoda kā visa ļaunuma sakni – tādu mīlestību, kas naudas pazaudēšanas gadījumā cilvēkiem liek uzskatīt par bezvērtīgu dārgo dzīvību, ko Dievs tam dāvinājis. - Vēstule 17. 1872. g. 28. sept., Dţ.I. Vaitam [281]

29. septembris

Tavs darbs ir Dieva darbs „Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniľa priekšā un viľam nebūs kalpot šādiem tādiem zemiem ļaudīm” Salamana pamācības 22:29. Īsts Kristus sekotājs ikkatru savu veikalniecisko pasākumu uzskatīs kā savas reliģijas sastāvdaļu, tāpat kā lūgšanas ir daļa no viľa reliģijas. Arī Rakstu pētīšana tiks uzskatīta par viľa reliģijas daļu, jo caur to viľš iepazīst tam dotās pavēles. Rakstu gaismā cilvēks redz sevi kā Dieva kalpu, kuram pienākas darīt Viľa prātu. Reizēm šīs pavēles ir pretējas tām, kādas viľš vēlētos pildīt, ja izvēle tiktu atstāta viľam pašam, tomēr tāpēc tas savu darbu neuzskata par kļūdu. Cenšoties darīt Kunga prātu, ap viľu ir Dieva eľģeļi, lai to pasargātu no sātana viltus.

Dieva Vārdam ik dienas jābūt mūsu skolotājam. Tas ir vienīgais drošais iepriecinājuma Avots visās mūsu grūtībās, vienīgais Atbalstītājs un Pamācītājs mūsu darbos.

Kristietim jādzīvo kā Debesu pamatlikumu pārstāvim. Viľam uzlikts svēts pienākums atklāt patiesību tās tikumiskajā vērtībā un tās jaukajā skaistumā. Viľā vārdos un darbos vajadzētu iezīmēties laipnībai, maigumam un stingram godīgumam.

Nodevies Dievam un atšķirts kalpošanai viľš tagad vienmēr pagodinās savu reliģisko pārliecību. Ir jāradinās visā dzīves darbā atklāt Dieva Garu. Dieva Gars nekad nenomaldinās Dieva bērna soļus. Caur spēku, ko sniedz Svētais Gars, mēs varam iztīrīt savu dzīvi no visa, kas ir apšaubāms. Ja iziesim no tumsas, kas ticības trūkuma dēļ apľem mūsu dvēseles, un nostāsimies tur, kur pilnībā uz mums var krist Dieva Vārda gaismas stari, tad soli pa solim mēs tiksim ievadīti svētuma takā…

Nopietni pētot Dieva Vārdu, mums dota priekšrocība uzzināt, kur savā ikdienas dzīvē mēs vēl neatklājam šī Vārda principus. Un, kad spogulis atklāj mums mūsu trūkumus, tad ar nopietnām lūgšanām un ticību jātiecas no tiem atbrīvoties un saskaľoties ar mums doto standartu. Cenšoties aizsniegt pilnību, kādu Dievs vēlas redzēt, mūsos, pašiem neapzinoties, atklāsies vārdos, darbos un garā Dieva līdzība. - Vēstule 300. 1907.g.29.sept., Austrālijas Ūnijas priekšniekam, vec. sl. O.E. Olsenam. 282

30. septembris

Jādara liels darbs „Un, ja taure izdod neskaidru skaľu, kas tad gatavosies karam?

Tāpat arī, ja jūs ar savu mēli neteiksit skaidrus vārdus, kā lai saprot runāto? Jūs būsit vējā runājuši” 1. Korintiešiem 14:8,9.

Daudzi cilvēki gaida un grib dzirdēt „skaidru skaľu”, vēsti, kas atbilstu valdošajiem ārkārtējiem apstākļiem. Mūsu zemē visās vietās Kungam ir godīgas dvēseles, kas dzīvo neskaidrībā. Šī

vēsts jāsludina ar svētotām spējām. Kunga Vārds ir teikts. Dievs aicina svētotas sirdis un lūpas. Brīdinājuma vēsts jāsniedz lielās pilsētās, un arī mazpilsētās un ciemos. Dieva izredzētajiem ļaudīm jāstrādā čakli, izdalot mūsu grāmatas un izplatot gaismu.

Mūsu laikrakstiem patiesība nav jāsniedz romānu veidā, jo tas vājina iespaidu, kādu patiesībai jāatstāj uz cilvēkiem, jo tā ir vissvinīgākā patiesība, kāda jebkad cilvēkiem ir dota. Šai patiesībai jāietver sevī skaidro „tā saka Kungs”. Vēsts jāatkārto un jānorāda uz Bībeles pamatojumiem, un nevis romānu, bet gan Bībeles stilā. Daudzi cilvēki vēro un gaida pierādījumus patiesās reliģijas esamībai.

Kungs saka: „Šai vēstij jāatskan svinīgos brīdinājumos. Jūsu plānos nedrīkst ieaust kaut ko tādu, kas kavētu šīs vēsts skaidru pasniegšanu. Atkārtojiet vēsti! Bezdievība pilsētās pieaug.

Ienaidniekam ir liels iespaids uz cilvēkiem, jo Mani ļaudis neatver savas sirdis atbildīgo pienākumu izpratnei. Saki Maniem ļaudīm, lai tie iesaistās darbā un pasludina šo vēsti! Viľiem jārunā un jāstrādā patiesās dievbijības vienkāršībā, un Mans Gars iespaidos cilvēku sirdis. Lai atskan īsts brīdinājuma signāls!

Mans eľģelis ies jūsu priekšā, ja patiesība būs jūs svētojusi.”

Jādara liels darbs. Patiesība jāpasludina, skaidri izrunājot katru vārdu. Mums jāstrādā Svētā Gara svētotiem, pazemīgi staigājot Dieva priekšā. Mums jāsūta vēstneši uz visiem neapstrādātiem laukiem, un Kungs iespaidos sirdis. Gara spēkā izplatījās pirmā un otrā eľģeļa vēsts, un, kas pazemīgi strādājot, to pasludināja, tie saľēma lielas svētības. Uzmodīsimies visi un ar lielu enerģiju iesaistīsimies mums darāmajā darbā! - Vēstule 88. 1910. g. 30. sept., vec. sl. E.Dţ. Danielsam. [283]

OKTOBRIS 1. oktobris

Jūs esat Dieva darba rīki „Bet, cik Viľu uzľēma, tiem Viľš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viľa Vārdam” Jāľa 1:12.

Kristus nāca uz šo zemi sniegt mums patiesu un augstu priekšzīmi. Savas atklātās darbības īsajā laikā Viľš nobeidza darbu, ko bija nācis darīt. Cik iespaidīgas bija Viľa sniegtās patiesības! Cik pilnīgs Viľa dzīves darbs!. Kādu garīgu uzturu Viľš ikdienas izdalīja, lauţot dzīvības maizi izsalkušo dvēseļu tūkstošiem! Viľa dzīve bija ļoti ietekmīga kalpošanā ar Vārdu.

Viľš bija pasaules gaisma, norādot cilvēkiem uz Ceļu, Patiesību un Dzīvību. Viľš pats bija uzturs pasaulei – Dzīvības Maize. Viľš neapsolīja neko tādu, ko nebūtu darījis. Viľš sacīja: „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsiet; klaudziniet, tad jums taps atvērts” Mat.7:7.

Kā varam izsekot spirdzinošai ūdens straumei, vērojot košo zaļumu tās krastos, tā varēja redzēt Kristu pēc tiem ţēlastības darbiem, kas raksturoja katru soli Viľa takā. Kur vien Viľš gāja,

visur atplauka veselība, un, kur vien Viľš bija gājis, visur palika laimīgi cilvēki. Mūţīgās dzīvības Vārdi tika pasniegti tādā vienkāršībā, ko tos saprata pat bērns. Viľa Rakstu izskaidrošanas veids tā iespaidoja vīrus, sievas un bērnus, ka tie vēlējās atcerēties katru Viľa balss intonāciju, izcēla Viľa vārdus un atdarināja Viľa kustības un vaibstus. Jauniešiem pielipa Viľa kalpošanas gars, un tie centās atdarināt Viľa laipno rīcību, cenšoties palīdzēt tiem, kuriem, pēc viľu uzskatiem, tāda palīdzība bija vajadzīga.

Viľa klātbūtnē līksmojās aklais un kurlais. Kristus seja bija pirmā, ko daudzas acis bija redzējušas; Viľa Vārdi pirmie, ko jebkad bija dzirdējušas viľu ausis. Šie dziedinātie ļaudis sekoja Viľam, kur vien tas bija iespējams. Viľa Vārdi nezinošam atvēra dzīvības Avotu. Viľš vienmēr bagāti dalīja Savas svētības. Tās bija mūţībai uzkrājamas svētības, mūţībai, kas pasniegta Kristū.

Tās bija bagātās dāvanas cilvēcei.

Kristus darbs cilvēces labā vēl nav noslēdzies. Tas turpinās arī šodien. Ar Jāľa starpniecību Viľš saka, ka visiem, kas Viľu uzľēma, Viľš deva varu palikt par Dieva bērniem, tiem kas tic Viľa Vārdam. - Manuskripts 79. 1906.g. 1.okt. – „Atstājiet savus tīklus un sekojiet Man” [284]

2. oktobris

Esiet Dieva paklausīgie karavīri! „Neļaujiet ap jums esošai pasaulei jūs iespiest viľas veidnē, bet ļaujiet Dievam pārtaisīt jūs, lai izmainītos viss jūsu domu gājums” Romiešiem 12:2 (angļu Filipa tulk.).

Mums jāatbrīvojas no apkārtesošās sabiedrības ieradumiem un tās vaţām, lai mūsu ticības pamatlikumu apdraudēšanas gadījumā mēs bez vilcināšanās atklātu savas krāsas, kaut arī mūs uzskatītu par dīvainiem ļaudīm. Pasargājiet savas sirdsapziľas jūtīgumu, lai jūs varētu sadzirdēt tās Balss čukstus, Kas runāja, kā neviens cilvēks nekad nav runājis. Lai visi, kas nes Kristus jūgu, parāda nesavtīgu apľemšanos darīt taisnību!

Neizlaidiet Jēzu no redzes loka un pie ikkatra soļa jautājiet: „Vai tas ir Kunga ceļš?” Kungs nevienam, kas tā rīkosies, neļaus palikt par rotaļlietu sātana kārdināšanām.

Rodoties sareţģījumiem un grūtībām, kādas noteikti radīsies, tuvojieties Dievam, tad Viľš noteikti tuvosies jums. Un, ja ienaidnieks nāks kā plūdi, tad Kunga Gars pacels karogu jūsu labā. Atzīstiet, ka jāpadara liels darbs un ka neviena cilvēka iespaids vai pretestība nedrīkst jūs novērst no skaidrās pienākuma takas! Tad jūs līdz ar Nehemiju varēsiet stāstīt par „Dieva roku, Kas ir bijusi labvēlīgi izstiepta pār mani” Nehem.

2:18.

Ja ar Dieva darbu saistītie cilvēki atļauj sevi pirkt un pārdot, ja viľi varmācīgi izturas pret Patiesību, lai iegūtu cilvēku atzinību un labvēlību, tad Dievs savās grāmatās tos ieraksta kā svētās lietas nodevējus. Lai ikviens morālā ziľā ieľem no citiem

neatkarīgu stāju, apľemoties atļaut savu garu veidot tikai Svētajam Garam! Dievs meklē paklausīgus karavīrus, kas neatkārtos cilvēku vārdus un pēc atgriešanas varētu izplatīt labu iespaidu. Turpretī, ja tie nav atgriezušies, uz tiem nevar paļauties. Ārkārtējos apstākļos tie noteikti iegriezīsies nepareizos ceļos. Kungs negrib, lai mēs atdarinātu kādu cilvēku, bet soli pa solim arvien vairāk iepazītu Viľu…

Mums nevajag sevi veidot pēc pasaules kritērija jeb parauga.

Dieva ļaudīm pārmetīs nepareizu paľēmienu un plānu īstenošanu. Tiks izteikti negodbijīgi vārdi. Par reliģiju jokosies.

Uzklausiet Dieva balsi: „Mans bērns, ja tevi ļauni grēcinieki vilina, neseko viľiem” Sal. pam. 1:10. Tiem, kurus vada Dieva Gars, savas uztveres spējas jāuztur modras… Esiet drosmīgi rīkoties pareizi! Visiem, kas ir Viľa Vārda darītāji, Kunga apsolījumi ir vērtīgāki par zeltu un sudrabu. Lai visi uzskata to par lielu godu, ka Dievs viľus uzskata par Saviem bērniem! Manuskripts 121. 1898. g. 2. okt. „Uzticības paraugs” [285]

3. oktobris

Pārveidojošās žēlastības spēks „Gadījās, ka Viľš kādā vietā lūdza Dievu. Kad Viľš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viľa mācekļiem sacīja uz Viľu: „Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā Jānis ir mācījis savus mācekļus” Lūkas 11:1.

Katrai dvēselei dota priekšrocība izteikt Kungam savas īpašās vajadzības un pienest savu personīgo pateicību par katru dienu saľemtajām svētībām. Tomēr daudzas garās, bez ticības pienestās lūgšanas Dievu neiepriecina, bet apgrūtina. Mums vajadzīgas, ak, tik ļoti vajadzīgas, skaidras, atgrieztas sirdis.

Savu ticību mums jāstiprina ik dienas. Pestītājs mums devis apsolījumu: „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsiet; klaudziniet, tad jums taps atvērts” Mat.7:7. Mums jāradinās uzticēties šiem vārdiem, ienesot visos mūsu darbos Kristus gaismu un ţēlastību. Mums jāsatver Kristus un jātur Viľš, līdz mēs redzam, ka mūsos ir atklājies Viľa pārveidojošais ţēlastības spēks. Mums jātic Kristum, ja gribam atstarot Dievišķo raksturu.

Kristus ietērpa savu Dievišķību cilvēcībā un dzīvoja pašaizliedzīgu, lūgšanām bagātu dzīvi, ikdienas cīnoties ar kārdināšanām, lai varētu palīdzēt tiem, kam šodien uzbrūk kārdināšanas. Viľš ir mūsu spēks un stiprums. Viľš vēlas, lai cilvēki, pieľemot Viľa ţēlastību, kļūtu par Dievišķās dabas līdzdalībniekiem… Dieva Vārds Vecajā un Jaunajā Derībā, ja to uzticīgi pētīs un ieaudīs dzīvē, dos jaunu dzīvību un garīgu gudrību. Viľa Vārds svēti jāmīl. Ticība Dieva Vārdam un Kristus spēkam pārveidot dzīvi ļaus ticīgiem darīt Viľa darbus, īstenot dzīvē Viľa Vārdus un dzīves gaitās līksmoties Kungā.

Es atkal un atkal esmu pamācīta teikt mūsu ļaudīm: „Ticiet Dievam un paļaujieties uz Viľu! Sava pienākuma izpratnē

nepaļaujieties uz nevienu maldīgu cilvēku!…” Ir pareizi, ja brāļi kopā apsprieţas, bet, ja cilvēki grib tieši noteikt, kas viľu brāļiem jādara, tad lai tie atbild, ka viľi par savu padomdevēju izraudzījuši Kungu…

Nevienam cilvēkam nav spēks dziedināt sabojātu raksturu.

Mums jāuzticas Tam un jācer uz Viľu, Kas ir vairāk nekā cilvēks.

Mums vienmēr jāatceras, ka palīdzības sniegšana uzticēta Tam, Kas ir varens. Kungs ir sagādājis vajadzīgo palīdzību ikvienai dvēselei, kas grib to pieľemt. - Vēstule 340. 1907.g. 3.okt. „Darbiniekiem Dienvidkalifornijā”. [286]

4. oktobris

Katram cilvēkam savs darbs „Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva savu mantu” Mateja 25:14.

Mūsu dzīves laiks ir dārgs, un vajadzētu pārdomāt ikkatru soli.

Mēs noteikti, ja vien to vēlamies, varam iet caur dzīvi pareizā garā un paveikt darbus, kurus par labiem atzīs Kungs, un kas pastāvēs visā mūţībā. Dzīvot ar apziľu, ka par mūsu laiku, talantiem un mūsu iespaidu būs jādod atskaite Dievam, ir ārkārtīgi svarīga doma. Izlietotie talanti, kurus neaprok zemē, ir ļoti vērtīga manta. Mēs nedrīkstam apslēpt savus talantus, jo šīs dāvanas Dievs mums uzticējis, lai mēs tās izlietotu gudri, lai tās koncentrētu Viľa darbā, un, Viľam atnākot, Viľš savu īpašumu varētu saľemt līdz ar augļiem.

Cilvēkam uzticēto talantu izlietošanā Dievs nevienu nav aicinājis atteikties no personīgas atbildības, lai ar tiem kāds cits rīkotos viľa vietā. Katram cilvēkam Dievs devis savu darbu, un cilvēks ir atbildīgs Dievam par to, kā šis darbs tiek padarīts. Cilvēks, kas saľem lielo mantu, ko Dievs tam uztic, nevar šos talantus nodot citam. Neviens cilvēks nevar nodot savu iespaidu kādai citai personai, lai tā ar to kalpotu viľa vietā, ne arī teikt, lai tā domātu un spriestu viľa vietā.

Mēs ikkatrs atrodamies Dieva darbā. Viľš ir mūsu Skolotājs, un ikkatra Viľa sniegtā mācība jācienī un jāīsteno dzīvē. Mēs esam aicināti atskaitīties par saviem talantiem nevis cilvēkiem, bet gan Dievam. Mūsu prātu, sprieduma spējas, taktu un gudrību, visu mums devis Dievs, lai mēs šīs dāvanas izkoptu un izmantotu. Un Dievs ir Tas, Kas prasīs no mums atskaiti par viľu izlietošanu…

Dzīves laiks ikkatrā gadījumā ir pārpilns ar kārdināšanām, un tikai ticībā Jēzum Kristum mēs visos vajadzības brīţos atradīsim ţēlastību un palīdzību. Ikkatram strādniekam jādzīvo sava dzīve un jāveido savs raksturs. Jebkurš dzīves periods, gadiem aizejot, sniedz kādas īpašas darba iespējas, un jāizmanto katrs gads vislabākā veidā, izlietojot cilvēcīgās spējas. Tā ar dievišķā spēka palīdzību notiks iešana uz priekšu un uz augšu pa drošu taku, soli aiz soļa Debesu virzienā. - Manuskripts 28. 1896. g. 4. okt., „Tiem, kas iesaistīti kalna svētrunas publicēšanā”. [287]

5. oktobris

Augstākais bauslis „Mācītāj, kurš ir augstākai bauslis bauslībā?” Mateja 22:36.

Visaugstākā mīlestība Dievam un nesavtīga mīlestība vienam uz otru ir tās divas lielās sviras, pie kurām piestiprināti visi likumi un pravieši. Labs koks nes labus augļus. Savstarpējā mīlestība liecina, ka mēs mīlam Kristu. Nesavtīga mīlestība uz ap mums esošajiem ļaudīm ir visspoţākais patiesas reliģijas pierādījums.

Ar to mēs ikdienas varam nodot liecību par labu Kristum. Ēstkāre un kaislības jāapspieţ un jāsavalda, lai nervi būtu mierīgi un smadzenes spētu izprast mūsu pienākumu. To var panākt caur Dieva ţēlastību. Kristus Evaľģēlijs ir pienākuma balss un arī Dieva balss.

Ko nozīmē nepaklausība, tas redzams sātana vēsturē, kurš nepaklausības dēļ tika izmests no Debesīm. Spoţajam ķerubam, Luciferam, bija piešķirti vislielākie talanti un visaugstākās dāvanas, kādas vien radītai būtnei iespējams dot. Pirms krišanas viľš bija krāšľa būtne, ieľemdams vietu tūlīt aiz Kristus, bet, vēlēdamies būt kā Dievs, viľš pār sevi izsauca nenovēršamu bojā eju. Ľemot vērā šo mācību, paslēpsimies Kristū! Viľš ir visas gudrības, visa saprāta un spēka Avots. Atzīstiet, ka Kristus krustā ir vienīgā mūsu pestīšanas garantija! Uzlūkojiet Pestītāju, Kurš atdevis Savu dzīvību par mums, lai mēs varētu būt kristieši! Tie, kas cenšas dzīvot kā kristieši, un cīnās pret sātana maldiem. Vai varam šaubīties par šīs cīľas iznākumu? Dievs dzīvo, Dievs valda, un ik dienas mēs redzam Viľa brīnumdarbus. „Tie kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām” Gal.5:24. Pasaules un Debesu Visuma priekšā tie nodod liecību, ka cenšas īstenot vārdus: „Kas vien patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava,… par to domājiet!” Fil.4:8.

Mīlestība, līksmība, miers pacietība, laipnība, labprātība, ticība, lēnprātība, atturība ir tie augļi, kas aug uz kristieša koka. Vēstule 21. 1901.g. 5.okt., kādam Ľujorkas evaľģēlistam. [288]

6. oktobris

Piedalies skrējienā uz Debesīm! „Lai vispirms mācās parādīt dievbijību mājās” 1. Timotejam 5:4 (angļu tulk.).

Daudzu ģimeľu vecāki un bērni pieraduši būt patīkamāki sabiedrībā nekā paši savās mājās. Tādu plānu vecākiem un bērniem Dievs nav izstrādājis. Pataupiet kādus skaistus uzslavas vārdus un laipnību arī mājas lokam! Tieši mājās jums jābūt maigam, gādīgam, laipnam, un tur jāatklājas jūsu kristīgai pieklājībai. Jākopj jaukais mājas reliģijas gars…

Kristus nekad neizteica nevienu skarbu vai nelaipnu vārdu. Savu

biedru kārdināts rīkoties nepareizi, Viľš sāka dziedāt kādu garīgu dziesmu vai ar daţiem Rakstu tekstiem atbruľoja ienaidnieku. Nekaunieties mācīties no Kristus! Viľš jūs tieši aicina: „Ľemiet uz sevi Manu jūgu un mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla” Mat.11:29.30. Kad tiekat izaicināti dusmoties, padomājiet, ka, parādot tāda gara izpausmi, jūs nenesīsiet Kristus jūgu, kas ir paklausības un kalpošanas jūgs.

Vecāki un bērni, atcerieties, ka īstie Kristus sekotāji padarīs savu māju, cik vien tas viľiem iespējams, par Debesu mājvietas simbolu, jo, tā rīkojoties, viľi kļūs par Kristus līdzstrādniekiem Viľa Valsts baušļu īstenošanā. Lasiet lūgšanu, kuru Kristus mācīja saviem mācekļiem! Īstenojiet dzīvē šo lūgšanu! Tā ir īsta svētruna visiem, kas to vēlēsies pārvērst realitātē. Mums kaut kas jāizlūdzas no Jēzus; mums ir daudz trūkumu un vajadzību, kuras aizpildīt var vienīgi Viľš. Lūgšana, ko Kristus mācīja Saviem mācekļiem, ietver sevī visas šīs vajadzības. Mums vajadzīga piedošana, bet to mēs varam iegūt tikai tad, ja piedodam citiem.

Kristus aicina, lai jūs uzticētos Viľam. Paši no sevis jūs nespējat neko darīt. Bez Svētā Gara palīdzības jūs nevarat būt laipni, patiesi, pieklājīgi un nesavtīgi… Pētiet Kristus dzīvi un īstenojiet mājas dzīvē visu to, kas no jums, kā jūs to zināt, tiks prasīts Debesu dzīvē, Debesu ģimenes lokā. Mājas lokā šeit virs zemes mēs varam vingrināties augšā esošās ģimenes ieradumos. Manuskripts 125. 1898. g. 6. okt. „Audzināšanas darbs mājas lokā”. [289]

7. oktobris

Spēks uzvaras iegūšanai „Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties savas ticības dēļ pret ikkatru, kas no jums prasa atbildību; tomēr gan ar lēnību un bijību” 1. Pētera 3:15-16.

Laiks, kurā mēs tagad dzīvojam, prasa palīgus, kas savam darbam nododas ar visu savu sirdi. Mūsu aizstāvēto mācību praktiska īstenošana iespaidos citu cilvēku sirdis, jo ar strādniekiem, kam ticība atklāsies dzīvē, sastrādāsies Debesu vēstneši. Kam ir dzīva savienība ar Jēzu Kristu, tiem būs ko liecināt par savu Kungu. Kristus saka: „Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu” Jāľa 15:14.

Visi, kas tiešām ir Kristus draugi, darīs Kristus darbus. Ģimenes pārvaldīšanā un draudzē mēs stipri tiecamies ienest sava nesvētā, neatgrieztā rakstura iezīmes, tādēļ mūsu vārdi, izturēšanās veids un gars aizvaino ne tikai mājiniekus, bet arī draudzi un Debesis. Dievs to sauc par samaitātu, ļaunu garu.

Ja visi varētu redzēt, kā Dievs redz, kā Viľš skatās uz savtīgu, iedomīgu noskaľojumu, tad tie dziļi sāktu nicināt paši sevi un apľēmīgi pūlētos izbēgt no ikkatras nepareizas rīcības. Doma, ka

cilvēks var pievienoties Debesu ģimenei ar visiem saviem nepatīkamajiem rakstura vilcieniem, kas šajā dzīvē netiek izmainīti, ir vislielākie maldi un vislielākā pievilšanās.

Spēks uzvaras iegūšanai nav atkarīgs no apstākļiem, un to nevar dot neviens cilvēks, lai cik skolots viľš būtu, bet gan no vienmēr pieejamās palīdzības, ko sniedz Dievs. Patiesība nav nekas tāds, ko var turēt paslēptu personīgām vajadzībām. Ja Patiesība ir sirdī, tad tās pieľēmējs parādīs ticību, kas izpauţas mīlestībā un šķīsta dvēseli. Sirdī mājojošās Patiesības principi sevi atklās visos gadījumos un vienmēr…

Visas mūsu spējas un visi mūsu panākumi atrodas Kristū. Mums pastāvīgi jāmeklē palīdzība, kas ir augstāka par šo zemi, augstāka par ievērojamāko cilvēku spēku, augstāka par apustuļiem. Mums ticībā jāpieķeras tieši Kristum. Viľš ir teicis: „Bez Manis jūs nenieka nespējat darīt” Jāľa 15:5. „Palieciet Manī, un Es jūsos. Kā zars nevar augļus nest no sevis, ja tas nepaliek pie vīna koka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī „ 4.p. Manuskripts 114. 1897. g. 7.okt. „Uzticīgajiem Kristū Jēzū.”

[290]

8. oktobris

Iemīliet Debesis! „Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā. Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsiet līdz ar Viľu” Kolosiešiem 3:2-4.

Mums jāiegūst plašāka izpratne par Pestītāju, ne tikai kā par „Kungu un Kristu”. Viľam dota „visa vara”, lai to tālāk dotu tiem, kas tic Viľa Vārdam. Mēs pat pa pusei neizprotam Viľa tiesības uz mūsu paklausību, Viľa pagodināšanu un pieaugošu ticību Viľam…

Apustulis turpina: „Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā, ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties pret otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.

Un pāri visam tam, lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite. Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi! Kristus vārds lai bagātīgi mīt jūsu vidū: pamāciet un paskubiniet cits citu visā gudrībā, un dziediet Dievam dziesmas, himnas un garīgas dziesmas pateicības pilnām sirdīm!” Kol. 3:12.-16.

Pakļaujieties Kristus audzināšanai! Lai jūs vada Viľa Vārds!

Ievērojiet Viľa norādījumus: „Ľemiet uz sevi Manu jūgu un mācieties no manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm” Mat. 11:29.

Es ļoti lūdzu visas draudzes visās vietās, izsūdzot un atstājot savus grēkus, parādīt pilnvērtīgu darbu mūţībai. „Mums jau Viľa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un

dievbijībai” 2. Pēt. 1:3. Bet kā ? „Tā atziľā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku.” „Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viľa paša līdzībā no spoţuma uz spoţumu” 2.Kor.3:18.

Tikai Dievs un Kristus zina, cik dārgi ir samaksāts par cilvēku dvēselēm. Mūsu dēļ Dieva Dēls kļuva nabags, lai mēs caur Viľa nabadzību varētu tikt darīti bagāti ar mūţīgām bagātībām. Viľa mīlestībai nekas nevar līdzināties. - Vēstule 318. 1907. g. 8. okt.

Austrālijas Ūnijas priekšniekam, vec. sl. O.E. Olsenam. [291]

9. oktobris

Atdarinot priekšzīmi „Bet Dievs, bagāts būdams ţēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viľš mūs ir mīlējis, arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu… un līdz ar Viľu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis Debesīs” Efeziešiem 2:4-6.

Kur ir Dieva Gars, tur ir lēnprātība, laipnība, pacietība un iecietība, kas atgādina Kristu. Bet neatgriezts cilvēks nevar uzrādīt šādus augļus. Tādiem cilvēkiem, jo mazāk viľi izprot savu patieso stāvokli un jo vairāk tie paļaujas paši uz sevi, jo lielāka ir viľu tiešā vajadzība pazemot sevi Dieva priekšā. Jo vairāk tie apgalvo, ka viľus vada Dievs, jo augstprātīgāk tie paceļas pāri līdzās esošajiem cilvēkiem, jo nespējīgāki pieľemt rājienu, jo nepacietīgāki viľi ir pretošanās gadījumos un jo mazāk viľi izjūt padoma vajadzību. Tā vietā, lai būtu lēnprātīgi un laipni, neliktu sevi lūgties, bagāti ţēlastībā, mīlestībā un labos augļos, tie ir prasoši un tiranizējoši. Tā vietā, lai būtu čakli dzirdēt un lēni runāt, tie ir kūtri uzklausīt, bet čakli runāt.

Viľi ne no viena nav labprātīgi mācīties. Viľi ir dedzīgi un aizrautīgi. Pat viľu izskata un izturēšanās veids pauţ nesavaldīgu dedzību un stūrgalvīgu apľēmību. Viľi runā un rīkojas tā, it kā gribētu izľemt darbu no Dieva rokām un paši iznest spriedumu pār ļaudīm, kas, pēc viľu domām, rīkojas nepareizi. Īsts Kristus māceklis centīsies atdarināt Priekšzīmi. Viľa mīlestība vadīs to pie pilnīgas paklausības. Viľš mācīsies darīt Dieva prātu virs zemes, tāpat kā tas tiek darīts Debesīs. Cilvēks, kura sirdi vēl arvien aptraipa grēks, nevar būt čakls labos darbos; viľš necenšas rūpīgi atturēties no ļauna, nav modrs un neuzmana savus motīvus un savu uzvedību, dedzīgi necenšas valdīt par savu nevaldāmo mēli; viľš rūpīgi netiecas aizliegt sevi un pacelt Kristus krustu. Šīs nabaga piekrāptās dvēseles neievēro pirmos četrus dekaloga priekšrakstus, kas nosaka cilvēka pienākumus pret Dievu, un neievēro arī pēdējos sešus Baušļus, kas noteic cilvēka pienākumus pret līdzcilvēkiem.

Gara augļi, kas valda sirdī un pārvalda dzīvi, ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, sirsnīga ţēlastība un pazemīgs prāts. Īsts ticīgais staigā Gara vadībā, un Dieva Gars mājo viľā. Manuskripts 1. 1878. g. 9. okt. „Grūtības draudzē.” [292]

10. oktobris

Dieva Vārds – Dzīvības Maize „Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no Debesīm… Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību” Jāľa 6:51.

Droši mēs varam būt tikai tad, kad pētām Rakstus un nostiprinām savas kājas Dieva Vārda norādījumos, pastāvīgi pārdomājot šī Vārda mācības. Sakiet ļaudīm, lai tie neklausās ne uz viena cilvēka domām par Liecībām, bet lai paši tās izlasa un izpēta, un tad viľi zinās, ka ir saskaľojušies ar Patiesību!

Dziesminieks par svētīgu cilvēku nosauc to, „kam prāts saistās pie Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viľa bauslību” Ps.1:2. Kas šim darbam nodos sirdi un prātu, tas iegūs varenus un vērtīgus piedzīvojumus. Dieva Vārdā ir Svētais Gars. Šis dzīvais un nemirstošais elements tik skaidri attēlots Jāľa sestajā nodaļā…

Ticēsim šim Vārdam! Kas tā ēdīs Debesu maizi, tas ik dienas būs paēdis un sapratīs ko nozīmē vārdi: „…nevajadzēs, ka kāds jūs māca.” Mums dotas šķīstas mācības no Tā lūpām, kam mēs piederam, Kas mūs atpircis Pats ar Savām asinīm. Dārgais Dieva Vārds ir stiprs pamats, uz kā droši var celt. Kad cilvēki nāk pie jums ar savu māľticību, sakiet viľiem, ka Lielais Skolotājs jums ir atstājis Savu Vārdu, kura vērtība nemaz nav aprēķināma, un ka Viľš Pats Savā Vārdā sūtījis Iepriecinātāju, tas ir – Svēto Garu. „Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis” Jāľa 14:26. Šeit mums sniegts bagātīgs mielasts, no kura visi var ēst, kas tic Kristum kā personīgajam Pestītājam. Viľš ir Dzīvības Koks visiem, kas turpinās to baudīt…

Visi, kas pētī šos dārgos izteicienus, var sev iegūt spēcīgu mierinājumu. Pārtiekot no Dieva Vārda maizes, tie iegūs visdārgākos piedzīvojumus. Tie redzēs, ka Dieva Vārds, salīdzinājumā ar cilvēku vārdiem, ir kā kvieši pret pelavām.

Dieva Vārds mani māca, ka Viľa apsolījumi doti man un ikkatram Dieva bērnam. Mūsu priekšā klāts šis galds; mēs esam aicināti ēst Dieva Vārdu, kas stiprinās garīgos muskuļus un cīpslas. - Vēstule 132. 1900. g. 10. okt. vec. sl. S.N. Haskelam ar dzīves biedri. [293]

11. oktobris

Bērna pirmā skola „Visi tavi bērni būs no Kunga mācīti, un tavu bērnu miers būs liels” Jesajas 54:13 (Glika tulk.).

Jums (vecāki) pienākas darīt visu iespējamo, īstenojot Dieva nodomu attiecībā uz jūsu bērniem, kas atklāts Viľa Vārdā. Ja Kungs redzēs, ka jūs no visas sirds cenšaties glābt to dvēseles, Viľš dos jums ţēlastību un spēku, darot jūs stiprus šī darba paveikšanai.

Dievs Savā Vārdā Saviem ļaudīm devis lielu gaismu. Tomēr šī gaisma ticīgajiem dos labumu tikai tad, ja tie šo patiesību īstenos dzīvē, šķīstot savu dvēseli caur paklausību. Vai lai vienmēr triumfē sātans, tāpēc ka vecāki, saskaľojoties ar pasaules plāniem, nepareizi attēlo Dievu un neparāda, ka Kristum ir vara šķīstīt sirdi? Ja vienas ģimenes bērni ir nepaklausīgi, cieš visa draudze. Kristus nāks drīz. Mūsu skolām, saskaľojoties ar Bībeles principiem, jāaizsniedz augsts stāvoklis.

Vecākiem jāizprot daudz dziļāk, ko nozīmē būt Kristum līdzīgiem. Tiem jāsaprot, cik svarīga nozīme ir viľu pūlēm glābt savus bērnus. Dievs no viľiem prasa daudz lielāku nodošanos, nekā tie līdz šim ir parādījuši. Ja vecāki daudzējādi nereformēsies, tad skola nepanāks to, ko tai vajadzētu panākt. Ģimene ir bērna pirmā skola. Dievs prasa atbildību no vecākiem, kas saskaľā ar Viľa norādījumiem stingri neaudzina savus bērnus. Vecākiem nopietni un no visas sirds jāmeklē Dievs un bez ierunām jāpaklausa Viľam, un jāprasa paklausība arī no saviem bērniem. Nedomājiet, ka jūs varat atstāt bērnus nepamācītus, un tad nodrošināt viľiem drošu nākotni, sūtot tos uz draudzes skolu un sabatskolu! Dievs jūs aicina atsākt novārtā atstāto darbu. Mājas dzīvē esiet sātīgi visās lietās un atbalstiet skolotājus, kas pareizi cenšas audzināt jūsu bērnus.

Gaisma, kas spīd no Golgatas krusta, parāda darbu, kas, saskaľā ar Dieva prasībām, čakli un no visas sirds jādara, kamēr vien turpināsies laiks. - Vēstule 134. 1901. g. 11. okt.

Heldsburgas skolas skolotājiem un audzēkľiem. [294]

12. oktobris

Nevairieties no krusta! „Kā Kristus savienojams ar Beliālu, vai ir kāda daļa ticīgam ar neticīgo?” 2. Korintiešiem 6:15.

Pēdējā man dotajā atklāsmē es redzēju, ka jūs rūpējaties, lai jūsu bērniem būtu tāda reliģija, kas tos darītu visiem patīkamus un neviens tos nenopeltu. Bet Dieva savaldošais gars tos skāris pavisam maz…

Ja mēs sevi saucam par Kristus kalpiem, tad mums vairs nevajadzētu kalpot pasaulei un mums nevajadzētu būt kaut kādai savienībai vai sadraudzībai ar tiem, kas pamet Patiesību, ko mēs uzskatām par svētu. Man norādīja uz 1. Jāľa 2:6: ”Kas teicas paliekam Viľā, tam pienākas arī pašam tā dzīvot, kā Viľš ir dzīvojis.” „Palieciet Manī, un Es – jūsos; kā zars nevar augļus nest no sevis, ja tas nepaliek pie vīna koka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī. Es esmu vīna koks, jūs zari. Kas Manī paliek un Es viľā, tas nes daudz augļus, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt” Jāľa 15:4.5.

Jūs nedrīkstat sevi mērot pēc pasaules vai pēc citu cilvēku uzskatiem. Jūs droši varat justies tikai, salīdzinot savu stāvokli ar to, kāds tas būtu, ja jūs, kopš sevi saucat par Kristus

sekotājiem, pastāvīgi būtu gājuši uz priekšu un uz augšu. Dievs redz jūsu morālo raksturu. Jūs tiekat svērti Svētnīcas svaros.

Un, ja jūsu garīgums neatbilst jums parādītajai labvēlībai un sniegtajām priekšrocībām, jūs tiekat atrasti par viegliem. Jūsu gājumam jākļūst arvien gaišākam un gaišākam, un jums jānes daudz augļu Dievam par godu.

Jums ir trūkumi, un tomēr jūs ne par ko nerūpējaties, jūtaties apmierināti un mierīgi, it kā jums par Dieva labvēlību liecinātu pa priekšu ejošais mākoľu stabs dienā un uguns stabs naktī. Jūs sevi pieskaitāt pie Dieva īpašiem, izredzētiem ļaudīm, un tomēr jūs ne ar ko nelieciniet un neparādiet, ka Dievam ir vara jūs pilnīgi izglābt. Jūs neesat atšķīrušies no pasaules, kā Dievs to prasa, lai Viľa ļaudis būtu atšķirti.

Dieva ļaudis atrodas pastāvīgā cīľā, lai saglabātu savu īpašo un svēto raksturu, un ne zem kādiem nosacījumiem vai apstākļiem nedrīkst izvairīties no Kristus krusta vai nolikt to malā. - Vēstule 9. 1861.g. 12.okt. kāda personīga liecība. [295]

13. oktobris

Dievišķais tīrītājs „Es vērsīšu Savu roku pret tevi un tīrīšu tavus sārľus kā ar sārmu un aizmetīšu projām visu mazvērtīgo, kas tev piemaisīts” Jesajas 1:25.

Mēs daţādi tiksim pārbaudīti, līdz no mums būs atšķirts viss nevērtīgais un visi sārľi, un paliks pāri tikai tīrs zelts. Pie mums jātiek padarītam kādam darbam. Jums jāiegūst dziļa dvēseles pazemība un jāceļ karš pret savu „es” un nepakļāvīgo gribu, vai arī jūs noteikti savaldzinās ienaidnieks.

Daţi, kam patīk dzirdēt un stāstīt kaut ko jaunu, ir apbēdinājuši un ievainojuši jūs, un jūs savā prātā esat nopēluši ļaudis, kas nepelna nopelšanu. Un esat izturējušies aizdomīgi pret tiem, kuriem jūs droši varējāt uzticēties. Ja jūs ieľemsiet jums vajadzīgo stāvokli, tad jūsu sirds cieši saistīsies ar jūsu brāļiem un māsām un viľu sirdis sasaistīsies ar jūsējām. Jūs paši esat nošķīrušies no brāļiem, un vaina ir jūsos. Jūs negribat, ka jūs vada un pamāca. Pār jums savelkas mākoľi un sabiezē tumsa.

Sātans vēlas panākt, lai varētu jūs sijāt kā kviešus. Viľš nobaţījies vēro jūs un gaida jūsu krišanu, lai varētu līksmoties par jums.

Dievs aicina, lai Viľa draudze savās drēbēs vairāk atšķirtos no pasaules, kā jūs to domājat. Dievs pastāvīgi māca Savus ļaudis bēgt no lepošanās ar savu izskatu un no patmīlības, bet šajā lietā jūs strādājat tieši pretī Dieva Garam, jo jūs staigājat tumsā un paši nostājaties uz ienaidnieka kaujas lauka.

Es redzēju, ka Dievs jūs mīl. Labais Gars saudzīgi ir rūpējies par jums un pasargājis jūs jūsu bēdās un garīgajās ciešanās, bet jums sava griba un savs spriedums jāpakļauj Viľam un jāļaujas pamācīties. Neviens, tiešām neviens nevar viens pats aiziet uz Debesīm. Dievam ir ļaudis, kurus Viľš vada un pamāca. Tiem

jādzīvo savstarpējā padotībā. Ja kāds apľemas iet uz Debesīm viens, neatkarīgi no citiem, tad tas ieraudzīs, ka ir izvēlējies nepareizu taku, kas viľu neaizvedīs uz dzīvību...

Es centos aprakstīt šo lietu, kā man tā tika rādīta. Mans lūgums – kaut jūs to ieraudzītu, kāda tā ir, un paveiktu drošu un pamatīgu darbu priekš mūţībai. - Vēstule 19. 1861.g. 13.okt. kāda personīga liecība. [296]

14. oktobris

Tuvojas tiesa „Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns” Salamans Mācītājs 12:14.

Kungs drīz nāks debesu padebešos, lielā godībā un spēkā. Vai Patiesība, kas saistās ar šo notikumu un nepieciešamo sagatavošanos, nav pietiekoši skaidra, lai liktu mums svinīgi pārdomāt savu pienākumu? Šī lieta skaidri un nepārprotami jātur ļauţu acu priekšā. „Cilvēka Dēls nāks savā godībā… Un visas tautas tiks sapulcētas Viľa priekšā” Mat. 25:31.32.

Pasniedziet Patiesību, kas nepieciešama katrai draudzei, lai sasniegtu mērķi, un šis mērķis ir tiesa ar tās mūţīgo spriedumu un algu. Dievs katram cilvēkam atmaksās saskaľā ar viľa darbiem. „Enohs, septītais pēc Ādama, ir sludinājis sacīdams; „Redzi, Kungs nāk ar daudz tūkstošiem Savu svēto tiesāt visus un sodīt visus” Jūdas 14. un 15. p. Un Salamans, izsakot savu aicinājumu un sniedzot deklarāciju kā taisnības sludinātājs, runā par nākošo tiesu. Viľš saka: „Gala iznākums no visa ir šāds – bīsties Dievu un turi Viľa Baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam. Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns” Sal. Māc.12:13.14.

Mums ir daudz svarīgu un svinīgu Patiesību, kas jāsludina no Dieva Vārda, un nav vajadzības pēc cilvēcīgās niecības izgudrotām un izstrādātām teorijām, lai tad tās pasniegtu Dieva ganāmpulkam kā pārbaudošas Patiesības. Kāda daļa pelavām ar kviešiem?

Pēdējā tiesa ir vissvarīgākais un godbijību iedvesošākais notikums. Tai jānotiek visa Visuma priekšā. Tēvs visu tiesu nodevis Kungam Jēzum. Viľš pasludinās atalgojumu tiem, kas izturējušies lojāli pret Jehovas likumiem. Dievs tiks pagodināts, un Viľa pārvaldības veids attaisnots un slavēts, un tas viss notiks nekritušo pasauļu klātbūtnē. Dieva valdīšana tiks attaisnota un slavēta visplašākā veidā. Tiesa netiks spriesta tikai kādai atsevišķai personai vai tautai, bet visai pasaulei. Ak, kāda pārmaiľa tad notiks visu radīto būtľu prātos! Tad visi ieraudzīs mūţīgās dzīves vērtību. – Vēstule 131. 1900. g. 14. oktobris.

Vecākajam E. Dţ. Danielsam. [297]

15. oktobris

Dievišķais uzdevums „Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: „Man ir dota visa vara Debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā” Mateja 28:18,19.

Kristum, un vienīgi Kristum ir dotas tiesības uz visu varu par visām lietām. Kas paļaujas uz Viľu un stipri turas pie savas ticības apliecības līdz galam, tie tiks pasargāti. Visiem darbiniekiem kā Kristus mācekļiem, kā Viľa līdzstrādniekiem jārīkojas vienprātīgi. Daţi pie Patiesības tiek atgriezti vienā veidā, citus vieglāk aizsniegt savādākā veidā. Strādnieki strādās daţi vienā virzienā, citi citā virzienā, bet visi savā starpā būs vienprātīgi. Katram cilvēkam dots savs darbs.

Tie, kas kritizē savus līdzstrādniekus, atver durvis, caur kurām ienāk ienaidnieks. Kas var būt vēl skumjāk, kā redzēt brāli strādājam pret brāli, izsakot aizdomas un šaubas par otra godīgumu? Ir pietiekoši vietas, kur var izlietot savus Dieva dotos talantus. Visi strādā ar vienu mērķi – aicina ticībā pieľemt inspirēto Vārdu. Tāpēc lai ikviens tā kārto savu runu un darbu, ka tas saskaľotos tiem, kas pūlas aizsniegt tādu pat mērķi kā viľš pats…

Lai tie, kam uzticēts Dieva Vārda mācīšanas darbs, vienmēr ir droši, ka viľus vada Tas, Kas teicis: „Man ir dota visa vara Debesīs un virs Zemes” Mat. 28:18. Mācekļiem dotajā uzdevumā ietverti vārdi: ”Mācīdami (visas tautas) turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis” 20.p. Nevienam cilvēkam nav dotas tiesības izcelt savas domas kā standartu, lai tad varētu spiest citus saskaľoties ar tām… Šis brīnišķais Evaľģēlijs, Dieva glābjošas mīlestības vēsts jāsniedz ļaudīm, un šai mīlestībai jāatklājas darbinieku sirdīs.

Glābjošās ţēlastības tēma ir pretlīdzeklis skarbajam garam. Sirdī mājojoša Kristus mīlestība izpaudīsies sirsnīgā un nopietnā grēcinieku glābšanas darbā…

Pasniedziet Evaľģēliju kā dzīvei un pestīšanai nepieciešamo Dieva Vārdu!… Evaľģēliju izteiks tāda gara atklāšanās, kas darbojas mīlestībā. „Cik mīlīgi ir kalnos prieka vēstnešu soļi, kas vēsta mieru, atnes labas ziľas” Jes. 52:7. - Vēstule 318. 1906. g. 15. okt. brāļiem un māsām Nešvilā un Medisonā. [298]

16. oktobris

Brīvi no lepnuma un iedomības „Tad nu, Kristu pieľēmuši, dzīvojiet Viľā” Kolosiešiem 2:6.

Ja Patiesība ir svētojusi mūsu sirdis, tad tās būs vienotas ar Kristus sirdi. Apustulis saka: „Turiet tādu prātu, kāds ir Kristū Jēzū” Fil.2:5. Vai jūsu dvēselē sev vietu nemeklē paaugstināšanās un sava labuma meklēšanas tieksmes?

Domājiet par savu Pestītāju Jēzu! Atcerieties, cik ļoti Viľš pazemojās! Viľš bija Virspavēlnieks Debesīs, bet Viľš nolika

Savu kroni, Savu ķēnišķo tērpu un apsedza savu dievišķību ar cilvēcību, lai cilvēcībā pieskartos cilvēcībai un dievišķībā satvertu Dievību. Viľš pazemojās kritušā cilvēka dēļ.

Daţi vadās pēc savas gaismas. Citi bijuši labprātīgi ieraudzīt ļaunumu, bet labo, ko tie redzējuši savos brāļos, tie nav uzteikuši. Kas grib domāt un runāt ļaunu par saviem brāļiem, tie ievaino Kristu Viľa svēto personā. Viľi apbēdina Kristus sirdi un apdraud paši savas dvēseles.…

Kas starp mums sevi ir atbrīvojis no lepnuma un iedomības ?

Kas no mums ir patiesi dedzīgs un apľēmīgs, kāds bija Jēkabs, kas cīľai ar eľģeli atdeva visus savas būtnes spēkus? Jēkabs izlietoja visu savu enerģiju, domādams, ka viľš cīnās ar kādu nesavaldīgu pretinieku, bet Kungs dievišķā pieskārienā pielika savu pirkstu pie viľa, un cīľa izbeidzās. Jēkabs saprata, ka tas bija Kungs. Tad, pilnīgi salauzts, viľš apkampa eľģeli un to turēja, lūgdams: „Svētī mani, tiešām mani!” Bet eľģelis sacīja: „Atlaid mani, jo rīts jau sāk aust!”

Tagad notikumus diktēja Jēkabs, sacīdams: „Es tevi neatlaidīšu, iekams tu mani nesvētīsi.” Un tas sacīja: „Kā tevi sauc?” Viľš atbildēja: „Jēkabs.” Bet tas viľam sacīja: „Tavs vārds turpmāk vairs nebūs Jēkabs, bet Israēls, jo tu ar Dievu un ar cilvēkiem esi cīnījies un esi uzvarējis.” Un Jēkabs jautāja un sacīja: „Pasaki jel savu vārdu!” Bet tas sacīja: „Kādēļ tu man prasi manu vārdu?” Un Viľš to tur svētīja. Un Jēkabs nosauca to vietu par Pniēlu, jo: „Es esmu Dievu redzējis vaigu vaigā un esmu izglābis savu dzīvību” 1. Moz. 32:27-31.

Es pamācu ļaudis meklēt Kungu visdedzīgākā un nopietnākā veidā. - Manuskripts 187. 1898.g. 16.okt. [299]

17. oktobris

Lūpu reliģija „Kad tu izsalkušam atvērsi savu sirdi un paēdināsi apbēdinātu dvēseli, tad tava gaisma atspīdēs tumsībā, un tava tumsība būs kā gaiša pusdiena” Jesajas 58:10.

Attiecībā uz Jēzus mīlestību tagad visur valda nepareizi un pieviļoši uzskati – ka mums tagad tikai jārunā par Jēzus mīlestību, ka ticība Jēzum ir viss, kas mums vajadzīgs – tomēr šīs dvēseles jāpamāca, ka Jēzus mīlestība sirdī vadīs pie pazemīgas dzīves un paklausības visiem Viľa baušļiem. „Kas saka: „Es viľu esmu atzinis,” bet netur Viľa baušļus, ir melis, un viľā nav patiesības” 1.Jāľa 2:4. Jēzus mīlestība, kas nesniedzas tālāk par lūpām, neizglābs nevienu dvēseli, bet kļūs par ļoti pieviļošu maldu. - Manuskripts 26. 1885.g. 17.okt., „Pirmais Zviedrijas apmeklējums”, dienasgrāmata.

Daţi, kas apgalvo, ka mīl Jēzu, ir krāpnieki, un visa viľu reliģija ir tikai kalpošana ar lūpām. Tā nepārveido raksturu. Tā nenorāda uz ţēlastības iekšējo darbu. Pie tādiem cilvēkiem nav redzams, ka tie jebkad Kristus skolā būtu mācījušies lēnprātību un sirds pazemību. Ar savu dzīvi un raksturu tie nerāda, ka nes

Kristus jūgu vai ceļ Viľa nastas. Viľi nesasniedz tiem Dieva Vārdā doto standartu. Viľu dzīve savā skaidrībā nelīdzinās Kristus dzīvei. Caur Viľa Garu tie nekļūst dziļāki un cēlāki. Viľi nav iepazinušies ar Patiesības ceļu un atrodas to skaitā, kas sacīs: „Kungs, Kungs, atver mums, mēs esam uz ielām mācījuši.

Mēs esam daudz brīnumus veikuši.” Bet Kristus tiem sacīs: „Es nekad jūs neesmu pazinis; ejiet prom no Manis, jūs netaisnības darītāji” Mat.7:23.

Tie, kas atmet Bībeles patiesības, aizbildinās ar to, ka viľi mīlot Jēzu. Bet, kas mīl Jēzu, tie šo mīlestību atklās, paliekot par Viľa paklausīgiem bērniem. Tie būs vārda darītāji, ne tikai klausītāji.

Tie vienmēr neaizbildināsies ar vārdiem: „Viss mūsu darbs ir mīlēt Jēzu.” Tā tas ir šī jēdziena vispilnīgākajā izpratnē, bet viľi to neaptver un netiecas pēc vispilnīgākās izpratnes. Ticēt Jēzum nozīmē pieľemt Viľu par savu Glābēju un savu Priekšzīmi.

Visiem jāsavienojas ar Jēzu tik cieši, kā zars ir savienots ar dzīvo vīnakoku. Tie paliek Jēzū, un Jēzus paliek viľos, un tie ir Viľa Vārda darītāji, Viľa dievišķās dabas līdzdalībnieki. - Manuskripts 26. 1885.g. 17.okt., „Pirmais Zviedrijas apmeklējums”, dienasgrāmata. [300]

18. oktobris

Domājiet par šīm lietām! „Jo Kungs pazīst taisno ceļu, bet bezdievīgo ceļš ved uz postu” Psalmi 1:6.

Ja prāts būs radināts domāt par Debesu lietām, tad mūsu vajadzības neapmierinās lētas un parastas lietas. Mums pastāvīgi jāatceras, ka Kungs gatavs mūsu labā darīt lielas lietas, bet mums jābūt gataviem pieľemt šīs lielās lietas, atbrīvojot savu sirdi no visāda veida pašapmierinātības un pašpaļāvības. Paaugstinātam jābūt tikai Kungam. Viľš saka: „Kas Mani turēs godā, to arī Es pagodināšu” 1. Sam.2:30. Mums nav jādzenas pēc atzinības, jo „Kungs savējos pazīst.” Kas nepaļaujas paši uz sevi un neuzticas paši savam darbam, tieši tiem Kungs atklās Savu godību. Saľemtās svētības viľi izlietos vislabākā veidā. Visos, kas dzers no Libanona šķīstajām straumēm, pašos uzvirdīs dzīva ūdens avots, ko nevarēs apslāpēt…

Kungs zina, ka, raugoties uz cilvēkiem, mēs balstāmies uz miesīgu roku. Viľš aicina uzticēties Viľam. Viľa spēkam nav robeţu. Domājiet par Kungu Jēzu, par Viľa nopelnu un Viľa mīlestību, bet necentieties meklēt trūkumus un runāt par citu pielaistām kļūdām. Centieties atcerēties lietas, kas jūsu atzinības un jūsu uzslavas cienīgas! Ja jūs esat veikli ieraudzīt kļūdas citos, tad esiet vēl veiklāki ieraudzīt labās lietas un slavēt tās. Ja jūs kritizēsiet paši sevi, jūs varbūt atradīsiet tikpat apšaubāmas lietas sevī kā tās, ko jūs redzat citos. Tāpēc pastāvīgi pūlēsimies, lai stiprinātu viens otru vissvētākajā ticībā.

Savā vēstulē Filipiešiem Pāvils saka: „Pāvils un Timotejs, Kristus

Jēzus kalpi, visiem svētajiem Kristū Jēzū, kas ir Filipos, arī bīskapiem un diakoniem: lai jums ir ţēlastība un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus. Es pateicos savam Dievam ik reizes, kad vien jūs atceros, vienmēr katrā savā lūgšanā par jums visiem ar prieku aizlūgdams, par jūsu līdzdalību evaľģēlijā no pirmās dienas līdz šim brīdim, būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai” Fil. 1:1.-6. Panāksim, lai tāds gars valda mūsos visos! Manuskripts 187. 1898. g. 18. okt., dienasgrāmata. [301]

19. oktobri

Dzīvību dodošais ūdens „Jēzus viľai atbildēja: „Ja tu zinātu par Dieva dāvanu un Kas tas ir, Kas tev saka: „Dod man dzert”, tad tu Viľu būtu lūgusi, un Viľš būtu tev devis dzīvu ūdeni” Jāľa 4:10. Šī vēsts tikpat noteikti domāta mums kā šai samariešu sievai. Tā nepārtraukti turpina skanēt no paaudzes uz paaudzi: „Ja tu ko zinātu par Dieva dāvanu un Kas tas ir, Kas tev saka: „Dod Man dzert,” tad tu būtu lūgusi, un Viľš tev būtu devis dzīvu ūdeni.”

Iekaliet šos vārdus prātā! Ikkatrai dvēselei vajadzētu atmosties un izprast savu garīgo vajadzību…

Cik daudz ir to, kas nepazīst šo Dieva dāvanu! Viľi runā par Patiesību, viľi runā par Debesīm un par reliģiju, viľi runā par ticību, tomēr viľi to nepazīst. Viľiem nav praktisku zināšanu, ko nozīmē ticība vai – kas tas ir – uzticēties Dievam, kas tas ir – dienu no dienas dzert dzīvo ūdeni…

Vai ir kāds… kam slāpst pēc dzīvā ūdens un kas domā: „Ak kaut es to varētu atrast! Es skatos pa labi, tā tur nav. Es meklēju pa kreisi un tur to neatrodu. Es skatos uz priekšu un aiz sevis, un tomēr nevaru atrast savu Pestītāju.” Vai vēlaties zināt, kā Viľu atrast? Nāciet pie Viľa tāds, kāds jūs esat, ar visiem saviem trūkumiem un izjūtot savu atkarību; dariet to maza bērna vienkāršībā, tādā paļāvībā, kāda bērnam ir uz vecākiem, un lūdziet Pestītāju apţēloties par jums jūsu lielajā vajadzībā!

Sakiet Viľam, ka jums vajadzīgs Pestīšanas ūdens!

Ja mēs nedzeram ūdeni, ko dod Kristus, mēs nevaram uzlabot savu stāvokli, ne arī to cilvēku stāvokli, kas atrodas ap mums.

Vienīgi ar pasniegto ţēlastību, kuru mums var dot Jēzus Kristus un kuru Viľš ilgojas mums dot, tiks aizpildītas dvēseles vajadzības, kas nonākusi tuvu bojāejai. Šī sieviete nepazina Kristu ne tāpēc, ka bija samariete, jo Viľš bija nācis glābt kā samariešus, tā jūdus. Viľš neatzīst kastas vai kādu īpašu iemīlētu tautu. Viľš nāca atľemt pasaulei tās grēkus.

To Viľš labprāt grib darīt priekš visiem, jūdiem un pagāniem, un tam jātiek padarītam pie mums, pirms mēs varēsim ieiet Debesīs. Mums jāļauj Viľam atľemt mūsu grēkus, jo Viľā nebija neviena grēka. Viľš nes mūsu grēkus. - Manuskripts 18. 1895.g.

19. okt. [302]

20. oktobris

Kā panest smagus zaudējumus „Viľa svēto nāve ir dārga Kunga acīs” Psalmi 116:15.

Es nevaru atstāstīt visus sīkumus par mana vīra slimību. Jūs par to varat izlasīt presē. Man pateica, ka viľš nav visai vesels. Ārsts teica, ka būtu vēlams mans apmeklējums. Viľi mani ieveda vīra istabā, un, līdz ko es viľu ieraudzīju, es teicu: „Mans vīrs mirst.”

Viľa sejai bija uzgūlies nepārprotamais nāves zīmogs. Ak, cik ļoti es jutos satriekta! Es nometos ceļos pie viľa gultas. Es pienesu visdedzīgāko lūgšanu, lai viľam nebūtu jāmirst…

Es pavadīju pie viľa visu nakti, un nākošā dienā ap pusdienas laiku viľu pārľēma drebuļi, un no tā laika viľš vairs neko neapzinājās. Viľš vienkārši aizmiga…

Mēs telegrafējām, lai atbrauc Villijs un Mērija... Villijs un Mērija ieradās nedēļu pēc viľa nāves, arī Dţons Vaits (Dţeimsa Vaita brālis – metodistu sludinātājs)…

Dţons Vaits teica: „Man ļoti skumji redzēt tevi tik vāju. Rīt bēru dievkalpojuma laikā tevi gaida smags piedzīvojums. Lai Dievs tev palīdz, mana mīļā māsa, lai Dievs tev palīdz šajā reizē! Es teicu: „Brāli Dţon, jūs mani nepazīstat. Jo smagāki pārbaudījumi, jo vairāk man ir spēka. Ja sirds man lūzīs, es savas bēdas neizrādīšu. Es kalpoju Dievam, ne impulsīvi, bet saprātīgā veidā. Man ir Pestītājs, Kas vienmēr būs man klātesošs Palīgs bēdu laikā. Es esmu kristiete. Es zinu, kam esmu ticējusi.

Viľš no manis sagaida nešaubīgu, bezierunu padošanos.

Nepiedienīgas bēdas Dievam nepatīk. Es pacelšu man nozīmēto krustu un vienmēr sekošu Kungam. Es nenodošos bēdu lēkmēm.

Es nepadošos melanholijai un slimīgām izjūtām. Es nesūdzēšos un nekurnēšu par Dieva rīcību. Jēzus ir mans Pestītājs. Viľš dzīvo. Viľš nekad mani neatstās un nepametīs…

Nākošajā dienā pēc vecākā sludinātāja (Ūrija) Smita bēru uzrunas es ļoti vēlējos kaut ko pateikt, lai visi zina, ka mana daļa ir kristieša cerība, kas mani uztur šajā smago pārbaudījumu stundā, bet es baidījos, ka nevarēšu nostāvēt uz kājām. Beidzot es nolēmu pamēģināt, un Kungs mani uzturēja. Doktors (Dţ.H Kellogs) bija pie manis, gatavs „saķert mani”, kā viľš to teica, ja es kristu…, bet es visu, kas bija sakāms, pateicu skaidri.

Es jūtos ļoti pateicīga Dievam, ka netiku atstāta, lai meklētu mierinājumu pasaules draudzībā.

Vēstule 9. 1881.g. 20.okt., „Mīļajam brālim un māsai” [303]

21. oktobris

Svētību kanāli „Svētīgi tie kalpi, kurus Kungs pārnākot atrod nomodā” Lūkas 12:37.

Kas patiesi atgriezušies, tie aicināti darīt darbu, kas prasa naudu un svētīšanos. Pienākumi, kas spieţ mums savus vārdus iekļaut

draudzes algu sarakstā, uzliek mums atbildību strādāt Dievam, cik mēs vien spējam. Viľš prasa nedalītu kalpošanu, pilnīgu sirds, dvēseles, prāta un spēku veltīšanu Viľam. Kristus mūs iesaista draudzes ietvaros, lai varētu izmantot un palielināt visas mūsu spējas sevis atdošanai kalpošanā citu cilvēku glābšanai.

Kaut kas mazāks par to nozīmē strādāt šim darbam pretī.

Visumā ir tikai divas vietas, kur mēs varam noguldīt savus līdzekļus – Dieva mantu namā vai sātana krātuvē. Un viss, kas netiek nodots kalpošanai Dievam, tiek pārskaitīts sātana pusē un izmantots viľa lietas stiprināšanai.

Kungs grib, lai mums uzticētie līdzekļi tiktu izlietoti Viľa valstības uzcelšanai. Tie tiek uzticēti Viľa pārvaldniekiem, lai tie saprātīgi rīkotos ar tiem un kā ienākumu pienestu Viľam mūţīgai dzīvei izglābtas dvēseles. Un šīs dvēseles savukārt kļūst par Patiesības pārvaldniekiem, lai Dieva valstības interesēs sastrādātos ar visu lielo uzľēmumu.

Kur vien Dieva valstības pārvaldniekos ir dzīvība, tur būs augšana un vairošanās; tur pastāvīgi notiek maiľa, ľemšana un došana, līdzekļu saľemšana un Kunga īpašuma atdošana atpakaļ. Dievs strādā caur ikkatru patiesu ticīgo, un saľemtā gaisma un svētības atkal tiek atdotas darbā, ko veic ticīgais.

Tādā veidā atdodot, ko pats bija saľēmis, viľa uzľemšanas iespējas palielinās. Izdalot Debesu dāvanas, viľš atbrīvo vietu, lai dvēselē no dzīvā Avota varētu ieplūst jaunas ţēlastības un patiesības straumes. Viľš iegūst lielāku gaismu, lielākas svētības un pieaugošas zināšanas. Šajā darbā, kas jādara katram draudzes loceklim, slēpjas draudzes dzīvība un izaugsme.

Cilvēks, kura dzīve sastāv no ľemšanas vien, neko nedodot tālāk, drīz pazaudēs piešķirtās svētības. Ja Patiesība no viľa neplūst uz citiem, viľš zaudē spējas to uzľemt. Mums Debesu mantas jādod tālāk, ja vēlamies saľemt jaunas svētības… Ja cilvēki kļūst par kanāliem, caur kuriem Dieva svētības var plūst uz citiem, tad Kungs šos kanālus vienmēr piepildīs no jauna. Manuskripts 139. 1898.g. 21.okt., „Aicinājums misijas darbā.”

[304]

22. oktobris

Nešaubieties! „Priecājieties Kungā vienmēr, es vēlreiz teikšu – priecājieties!”

Filipiešiem 4:4.

Ikviens, kam ir kāda daļa jebkurā Kunga nozarē, ir saľēmis priekšrocību zināt, ka viľa grēki ir piedoti, un priecāties pārliecībā par dzīvi augšā – Debesu pagalmos. Šī cerība ir vērtīgāka par sudrabu un zeltu, vai dārgiem akmeľiem. Uzturiet šo cerību vienmēr gaišu un centieties to līdzdalīt citiem.

Apzinoties, ka jūs pavada Dieva smaids, jūsu sirdis piepildīsies ar prieku un mieru. Neaizmirstiet Kristus laipno aicinājumu: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi vai grūtsirdīgi! Es jūs gribu atvieglināt. Ľemiet uz sevi Manu jūgu un mācieties no

Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla” Mat.11:28.-30.

Lai visi meklē Kristus apsolīto atvieglojumu. Jums jāatklāj pasaulei Viľa Vārdu patiesīgums. Jums jārāda, ka Kristus jūga nešana dara jūs patiesi laimīgus.

Neapkaunojiet Dievu, apšaubot Viľa Vārdus! Ja jūs ticat Viľam, tad Viľš ar jums sastrādāsies jūsu pūlēs, un, vienoti ar Viľu, jūs varēsiet veikt pieľemamu darbu. Caur Viľa piešķirto taisnību jūs varat izbēgt samaitātībai, kas ir pasaulē caur iekārošanu. „Priecājieties Kungā vienmēr, es vēlreiz teikšu: „Priecājieties!”

Fil. 4:4. Ak, kaut mēs vairāk varētu dzirdēt Dieva teikšanu, kas nāktu no pateicības pilnām sirdīm! Mums vajadzīgi kristieši, kas pastāvīgi dzīvo saules staros, kas visos apstākļos var slavēt Kungu. Kā mēs ar šo cerību un Kristus sniegto garantiju varam justies nelaimīgi?

Nav nekāda atvainojuma vai attaisnojuma kristietim būt ar kaut ko neapmierinātam. Nekad neatstājiet iespaidu, ka Kristus nozīmētais ceļš jūs ir pievīlis!

Mūsu raksturam ir jāsaskaľojas ar Kristus līdzību. Darbos un Patiesībā mums jāpakļaujas Dieva likumiem. Tad Viľš caur mums varēs parādīt tās svētības, kuras saľemam, paklausot Viľa Vārda pamatlikumiem. Debesu Ķēniľš gatavs atzīt visvienkāršāko dvēseli, kas kalpo Viľam. - Vēstule 299. 1905.g.

22.okt., „Paradīzes ielejas (Paradise Valley) sanatorijas palīgstrādniekiem.” [305]

23. oktobris

Ko darīt ar nomāktību „Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Cerē uz Dievu!” Psalmi 43:5.

Naktī es sarunājos ar tevi. Es teicu…: „Nenododies nomāktībai, bet atver savu sirdi Svētā Gara iepriecinošajam iespaidam, lai tas tevi iepriecina un mierina!”

Es lūdzu, lai Kungs pats tev atklātos kā personīgs Iepriecinātājs.

Lai redzētu mūsu Debesu Tēva bagātos ţēlastības darbus, jātur atvērtas dvēseles acis. Jēzus ir gaiša un mirdzoša gaisma. Ļauj, lai Viľa spoţie stari krīt tavā sirdī un dvēselē! Neaizmirsti pateikties! „Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā” Ps. 50:23 (Gilka tulk.). Meklē Viľu un noliec pie Viľa kājām visas savas vajadzības! Vai Kungam ir kaut kas par grūtu? Viľš ir lielais Ārsts. Viľš var dziedināt dvēseli un miesu, un Viľš grib, lai tu Viľam ticībā pieķertos. Viľš pilnīgi izprot tavas vajadzības. Viľš ir ļoti tuvs Palīgs ikkatrā vajadzības brīdī. Un Viľš priecājas, ja mēs Viľam pateicamies.

Kristus ir pasaules gaisma. „Bet Es jums, kas Manu Vārdu bīstaties, uzlēks taisnības saule, un jūsos ieplūdīs dziedinājums no šīs saules spārnu gaismas” Mal.3:20. Lai gaisma no Viľa miera ieplūst tavā dvēselē! Viľš maigi rūpējas par tevi, un tev

Viľu vajadzētu slavēt no visas sirds un dvēseles, un ar savu balsi. Ar priecīga gara parādīšanu tu Viľam vari patikt. Lai neviens bezcerības vai neapmierinātības mākonis neslēpj tev Viľa klātbūtnes saulaino gaismu!

Atzīstot Viľa gaismu, tu gūsi uzvaru; tu vari pieaugt ticībā, izlietojot savu balsi Dieva teikšanai. Sirdij, kas atzīst Viľu, dots apsolījums: „Es esmu spoţā Rīta Zvaigzne” Atkl.22:16.

Ja vēlies gūt dārgas uzvaras, raugies uz gaismu, kas izplūst no Taisnības Saules! Runā par cerību, ticību un pateicies Dievam!.

Esi priecīga un pilnīgi cerē uz Kristu! Radinies slavēt Viľu! Tās ir spēcīgas zāles dvēseles un miesas vainām. „Es vēl Viľam pateikšu, kas ir mana vaiga veselība un mans Dievs” Ps. 42:12.; 43:5. - Vēstule 322. 1906.g. 23.okt. kāda draudzes vadītāja sievai Austrālijā. [306]

24. oktobris

Novērs skatu no sevis! „Mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība – pastāvību, pastāvība – cerību” Romiešiem 5:3-4.

Pārbaudījumu un bēdu ceplī iegūtie piedzīvojumi ir daudz vērtīgāki par neērtībām un mokām, ar ko par tiem jāsamaksā.

Lūgšanas, kuras tu pienesi Dievam savā vientulībā, nogurumā un grūtībās, Viľš ir paklausījis, jo tu to visu panesi. Tev nebija skaidri un pareizi uzskati par taviem brāļiem, un arī pats sevi tu neredzēji pareizā gaismā. Bet savā aizgādībā Dievs, atbildot uz tavām lūgšanām, ko tu Viľam pienesi savās bēdās, strādāja tādā veidā, kas glāba tevi un pagodināja Viľa Vārdu.

Nepazīstot pašam sevi, tu lūdzi lietas, kas tev nebija vislabākās.

Dievs dzirdēja tavas sirsnīgās lūgšanas, tomēr dāvinātās svētības atšķīrās no tām, kādas tu gaidīji. Dievs Savā aizgādībā vēlējās sasaistīt tevi ar Savu draudzi vēl ciešākā veidā, lai tu mazāk paļautos pats uz sevi un vairāk uz citiem, kurus Viľš izbīdījis Sava darba izvēršanai…

Dievs bija tas, kas tevi vadīja caur šīm grūtībām. Viľam ar to bija savs nodoms, lai bēdās izstrādātos pacietība, un pacietībā rastos piedzīvojumi, un piedzīvojumos – cerība.

Pārbaudījumiem, kuriem Viľš ļāva nākt pār tevi, savā norisē vajadzēja radīt taisnības miermīlīgos augļus…

Dievs vēlējās tevi izvadīt cauri bēdām un grūtībām, lai tu vēl pilnīgāk paļautos uz Viľu un mazāk vērtētu pats savu spriedumu. Tu neveiksmi vari labāk panest nekā veiksmi un labklājību. Visu redzošā Kunga acs tevī saskatīja daudz sārľu, ko tu vērtēji kā zeltu un par dārgu, lai mestu prom. Ienaidnieka spēks reizēm ir tevi pārvarējis tiešā un ļoti stiprā veidā…

Tavai gribai jāveidojas pēc Dieva gribas, vai arī tu neizturēsi nākošās kārdināšanas. Es redzēju, ka, ja tu strādāsi Dievā, pazaudējot no redzes loka pats sevi, tu atradīsi Dieva spēku, kas ļaus tev nokļūt pie sirdīm…

Tu ne vienmēr esi bijis laipns un iecietīgs pret citu cilvēku jūtām un izraisi pilnīgi nevajadzīgas grūtības un nepatikšanas. Ja tu savā darbā ieaudīsi vairāk mīlestības, vairāk laipnības un līdzjūtības, tad tu atradīsi pieeju pie sirdīm un mantosi dvēseles Kristum un patiesībai. - Vēstule 54. 1874.g. 24. Okt. Kādam agrāko laiku SDA sludinātājam. [307]

25. oktobris

Mājas reliģijas lielā nozīme „Es paļaušos uz Viľu.” Un atkal: „Lūk, še esmu es un bērni, ko Dievs man devis” Ebrejiem 2:13.

Lai mūsu individuālie rakstura vilcieni pilnīgi tiktu svētoti Dievam, nepieciešama pastāvīga modrība, ik dienas jauns atgriešanās piedzīvojums. Visi mūsu spēki jāšķīsta no grēka sārľiem un jāsagatavo kalpošanas darbam. Daudzi, kas sevi sauc par Dieva kalpiem un sakās gaidām Kristus drīzo atnākšanu, nedzīvo tā, kā jādzīvo visiem, kas bezvainīgi grib nostāties Dieva priekšā. Viľi pielaiţ kļūdas rakstura veidošanas darbā. Turpināt dzīvot šajās kļūdās izmaksā dārgi, jo tās kavē dievišķās dzīves progresu.

Mūsu reliģiskie pienākumi sākas ar uzticīgu kalpošanu Dievam savās mājās. Es esmu spiesta kā publiski, tā personīgi sniegt vecākiem nopietnu liecību, ka viľiem jāatdod visi savi spēki svētai kalpošanai Kristum. Es esmu pamācīta skubināt mūsu ļaudis izprast vajadzību pēc pilnīgas nodošanās Svētā Gara vadībai. Gars mācīs ticīgos strādāt saskaľā ar Kristu, kad un kur pavērsies tādas iespējas. Tā kā man rādīja daţādas mūsu ļauţu ģimenes, es redzēju viľu lielo vajadzību pēc atgriezošā Dieva spēka…

Mājas reliģijai ir vitāli svarīga nozīme. Uz tēviem un mātēm lielā mērā gulstas atbildība par tā rakstura veidošanu, kādu iegūs viľu bērni… Ja vecāki māca bērniem saskaľot dzīvi ar Dieva Vārda pamatlikumiem, tad šie bērni neapzināti mācīs citus, ko nozīmē būt kristietim. Lai vecāki saglabā patiesu kristiešu cieľu savu bērnu priekšā, un viľi daudz būs palīdzējuši Kristus valsts uzcelšanas darbā..

Apustulis Pāvils, aprakstot šī pēdējā laika bērnus, saka, ka tie būs „vecākiem nepaklausīgi, nepateicīgi, nesvēti.” Tāpēc ļoti svarīgi, lai vecāki, izprotot šīs paaudzes tendences, nenogurstoši pūlētos atradināt savus bērnus no šīm lietām, un, mācot tos mīlēt un atdarināt Kristus dzīvi, sagatavotu viľus nākošai svētai dzīvei. - Vēstule 90. 1911.g. 25.okt. vecākajam sludinātājam S. N. Haskelam ar dzīves biedri. [308]

26. oktobris

Pēdējā kauja

„Redzi, Es nāku kā zaglis. Svētīgs, kas ir nomodā un tur savas drēbes gatavībā, lai tam nebūtu jāstaigā kailam un nebūtu redzams viľa kauns” Atklāsmes 16:15.

Mūs gaida briesmīga sadursme. Mēs tuvojamies Visvarenā Dieva lielās dienas kaujai. Viss, kas tiek savaldīts, tiks palaists vaļā. Ţēlastības eľģelis sakļauj savus spārnus, gatavodamies nokāpt no zelta troľa un atstāt pasauli sātana pārvaldībai, ķēniľam, kuru tā pati sev izvēlējusies, kas no iesākuma bijis slepkava un postītājs.

Zemes virsniecības un varas nostājušās rūgtā pretestībā pret Debesu Dievu. Tos pilda naids pret visiem, kas kalpo Viľam, un drīz, ļoti drīz, tiks izcīnīta lielā kauja starp labo un ļauno. Zemei jākļūst par kaujas lauku, par skatuvi noslēdzošai cīľai un galīgai uzvarai. Šeit, kur sātans tik ilgi valdījis un vadījis cilvēkus pret Dievu, sacelšanās gājumam jātiek apspiestam uz visiem laikiem.

Kristus atnāca uz šo zemi cilvēka veidā, lai varētu nostāties kā mūsu Pestīšanas Vadonis, un lai sātana spēks nevarētu mūs pārvarēt. Un, kad ienaidnieks šķietami bija guvis varenu uzvaru pār taisnību, Dievs turpināja strādāt Savā ţēlastībā un spēkā, lai iznīcinātu viľa nodomus.

Apľēmies izdzēst cilvēkā Dieva līdzību, sātans savā darbā ārkārtīgi centās paslēpt Dievu cilvēka skatam. Viľš nedarbojās atklāti, bet slepeni, sajaukdams cilvēcīgo ar dievišķo, viltoto ar īsto, cenzdamies radīt sajukumu un postu. Tomēr proporcionālā spēkā atklājās arī Dieva ţēlastība, lai strādātu pretī viľa ļaunajam darbam un izceltu gaismā ienaidnieka slepenos nodomus.

Dieva ļaudīm jāsniedz drosmīga un skaidra liecība par Patiesību, ar rakstāmrīku un balsi pakāpeniski atklājot Dieva nodomus.

Dieva Vārda vēsts jāpasludina vienā vietā pēc otras, modinot vīrus un sievas izprast Patiesību…

Veselīgā mācība ir reāla. Tā nelīdzinās tvaikiem, kas izgaist.

Gaismai jāspīd no Dieva Vārda. Dievs aicina savus ļaudis tuvoties Viľam. Lai neviens nenostājas starp Dievu un Viľa ļaudīm. Kristus klauvē pie sirds durvīm un gaida, lai mēs Viľu ielaistu. Vai jūs Viľu ielaidīsiet? - Vēstule 153. 1901.g. 26. okt., brāļiem un māsām Austrālijā. [309]

27. oktobris

Mēs atrodamies ienaidnieka zemē „Lielais pūķis, vecā čūska, ko sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, taps gāzts; viľš tiks nogāzts zemē, un līdz ar viľu tā eľģeļi” Atklāsmes 12:9.

Līdzko Dieva ļaudis parāda apľemšanos sekot Kunga dotajai gaismai, tā tūlīt ienaidnieks apkopo visus savus spēkus, lai tos padarītu mazdūšīgus. Ja, mēģinot sekot Kunga padomam, rodas daţādas grūtības, tiem tomēr nav jāatsakās no sava nodoma.

Dievs mums uzdevis darīt Viľa darbu, un, ja mēs saskaľosimies

ar Viľa prasībām, mēs saľemsim svētības...

Ienaidnieks strādā rosīgi, ko jūs tūlīt redzēsiet, ja iesiet pa viľa teritoriju atvērdami ļaudīm Dieva Vārdu. Tiklīdz kā cilvēcīgās lūpas pasludinās pēdējo ţēlastības vesti, sātans centīsies izlauzties priekšējās rindās. Bet Kristu pārspēt viľš nevar. Līdz ar patiesības pasniegšanu, kas ļaudīm parāda viľa maldu ļaunumu, viľā pamostas dusmas, un viľš darīs visu iespējamo, lai kavētu mūsu darbu. Tomēr turpiniet pasniegt „Tā saka Kungs”, atceroties, ka Dievs ir jūsu Palīgs. Nedodiet ienaidniekam priekšrocību pirmajam doties uz priekšu!...

Sātans savā laikā bija viskrāšľākais eľģelis Debesu pagalmos, bet viľš atļāva jūtām pēc pārākuma pārľemt viľu savā varā, un viľš tika izstumts no Debesīm. Viľš nonāca uz šo zemi un čakli iesaistījās savos spekulatīvajos pasākumos. Un, ja mēs uzticīgi un patiesīgi nenostāsimies valdnieka Imanuēla pusē, tad sātans mūs sagūstīs savos valgos…

Nākamos laikos notiks dīvainas lietas. Es jums to saku, lai jūs nebrīnītos, kad tas notiks. Mums visiem jāsaglabā cieša savienība ar Kungu. Visu lietu gals ir daudz tuvāk, nekā tad, kad mēs kļuvām ticīgi…

Sātana vadībā iziet cilvēki, kas dara visu iespējamo, lai ierautu pasauli spekulatīvos strīdos. Tā sātans cenšas radīt īpašu stāvokli, kas iznīcinātu pasaulē civilizāciju. Viľš vēlas, lai pasaulē tiktu veiktas dīvainas lietas, kuras Dievs, Kas ir par gudru, lai kļūdītos, nav pavēlējis. Tomēr Kungs, kas ir mūsu Dievs, būs Valdnieks pār Debesīm un Zemi. Ja vīri un sievas īstenos Viľa prasības, tas rādīs, ka Viľš ir Valdnieks, Kas piepilda Savu dievišķo gribu.

Vēstule 114. 1910.g. 27. okt. Vispasaules Savienības priekšniekam vec.sl. E. Dţ. Danielsam. [310]

28. oktobris

Bērnišķa ticība „Jo ja jūs neatgrieţaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksiet Debesu Valstībā” Mateja 18:3.

Jēzus ir tavs labākais Draugs. Dzīvo katru dienu, ticot Dieva Dēlam! Rīkojies tā, lai Dievs tavu rīcību var atzīt par labu! Tad tu būsi par svētību citiem… Neizaudz no savas vienkāršās ticības un paļāvības uz Dievu. Kad tu saslimi, tu tūlīt sacīji: „Tēti, māmiľ, lūdziet, lai Kungs mani dziedina un piedod manus grēkus.” Kad par tevi tika pienestas lūgšanas, tu arī izteici savu vienkāršo lūgšanu un pateicies Kungam, ka Viľš to ir dzirdējis un paklausījis, un pilnīgā ticībā un paļāvībā tu sacīji: „Es būšu vesels, Kungs mani ir svētījis.” Tu aizmigi pilnīgi mierīgs, pārliecināts, ka svētie eľģeļi apsargās tavu gultiľu.

Kļūsti atkal bērns!. Met visas savas nastas un bēdas uz Viľu, Kurš vienīgais var dot dusu nogurušai sirdij un mieru izmocītajai dvēselei! Ja tu atkal gribi apgūt dārgo noslēpumu, kā kļūt laimīgam šinī dzīvē un kā iegūt nākošo nemirstīgo dzīvi, tad tev

katrā ziľā no jauna jāmācās būt bērnam paļāvībā, paklausībā un mīlestībā. Ja tu tikai drosmīgi un priecīgi pildīsi savus pienākumus kā laimīgs Dieva bērns, tad tu uz citiem atstarosi saules starus.

Es no tevis to prasu, jo es zinu, ko daru: meklē Dievu savā vienkāršajā ticībā, kāda tā bija bērnībā, un saki: „Tēvs, es esmu noguris, dod man dusu! Savieno manu nezināšanu ar Savu gudrību, manu vājumu ar Tavu spēku, manu nīcību ar Tavu mūţīgo varenību! Ar Savu gādīgo roku pasargi dzīves cīľās! Glāb mani no ļaunā ienaidnieka, kas visur man seko!” Tad tici, mans dēls, un tu piedzīvosi vairāk laba, kā esi gaidījis.

Tagad mūsu vienīgā drošība ir dzīvot ticības un labu darbu dzīvi.

Tavs Debesu Tēvs zina ikkatru tavu pārbaudījumu. Viľš būs tev vienmēr klātesošs Palīgs vajadzības brīdī, un Viľš neatraus nevienu labu lietu no tiem, kas Viľu bīstas un Viľu mīl. Kunga bijāšana ir gudrības iesākums. Mūsu līdzjūtīgais Pestītājs nekad neizturēsies vienaldzīgi nevienā bēdu vai ciešanu gadījumā, kas jāpanes Viľa bērniem…

Lai viss, ko tu zaudē, un viss, ko tu iegūsti, veiksmes un neveiksmes, dara tevi līdzīgāku dievišķajai Priekšzīmei – Jēzum!

Laimi tu sev nodrošināsi, saglabājot savu bērnišķīgo paļāvību uz Dievu un arvien vairāk izkopjot klusa un lēnprātīga gara skaistumu un piemīlīgumu. - Vēstule 56. 1874.g. 28.okt.

Edsonam Vaitam. [311]

29. oktobris

Gara vadīti kristieši „Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Kunga liecība ir patiesa un dara vientiesīgos gudrus” Psalmi 19:8. Šajā pretrunu laikmetā daudzi, uz kuriem skaidri ir spīdējusi Pestītāja pašuzupurīgās dzīves gaisma, negrib savā dzīvē saskaľoties ar Debesu pamatlikumiem. Viľi vēlas dzīvot savādāk, nekā Kristus ir dzīvojis.

Lai atspēkotu šo cilvēku iespaidu, mums jāizceļ kristīgās dzīves standarts, jo daudzi ir novērsušies no Kristum līdzīgās dzīves principiem. Viľi vairs pilnībā neizprot patiesību un taisnību…

Ja Svētais Gars strādās caur cilvēcīgajiem prātiem, tad mūsu draudzēs atskanēs daudz augstāka līmeľa runas un sludināšana, kā arī kļūs redzams lielāks garīgums, nekā tas ir tagad. Tad mūsu draudzes locekļus atspirdzinās dzīvības ūdens, un darbinieki, strādājot zem viena vadoľa, Kristus, parādīs savu Kungu vārdos, garā un ikkatrā kalpošanas veidā, kā arī iedrošinās viens otru lielajam noslēdzošajam darbam, kurā tie iesaistījušies… Veselīgā veidā pieaugs vienprātība un mīlestība, kas apliecinās pasaulei, ka Dievs mūsu glābšanai sūtījis pasaulē Savu Dēlu. Notiks vīna koka zaru apgriešana, un tad tie nesīs daudz augļus. Zarus, kas nenesīs dārgus augļus - Kristum līdzīgus vārdus un darbus – nogriezīs no tos uzturošā stumbra.

Paaugstināta tiks dievišķā patiesība, un, tai iemirdzoties kā

degošai svecei, mēs to sāksim izprast arvien vairāk un pilnīgāk.

Atmodīsies tie, kas tur patiesību taisnībā, un apaus Evaľģēlija kurpes. Apāvuši kājas ar miera Evaľģēlija sagatavojošo darbu, tie neiegriezīsies nepareizās takās, kur klibais var tikt nomaldināts no ceļa.

Dievs prasa, lai ikviens brīvi nostātos un paklausītu Vārda norādījumiem. Pie ikkatra soļa Kristus sekotājiem jāparāda cieľa kristiešu pamatlikumiem – mīlot Dievu pāri visam un savu tuvāko kā sevi pašu, atstarojot gaismu un svētības uz to cilvēku takas, kas vēl atrodas tumsā, iepriecinot nospiestos, padarot rūgtos ūdeľus saldus un nedodot vairs saviem biedriem, līdzceļotājiem, dzert ţulti… Mums jābūt šķīstai, augošai kristietībai. Debesu pagalmos par mums jātiek paziľotam, ka mēs esam pilnīgi Kristū. - Manuskripts 83. 1902.g. 29.okt., „Kristus – mūsu Priekšzīme ārstnieciskajā misijas darbā”. 312

30. oktobris

Sātans nav miris „Es nelūdzu, lai Tu viľus paľemtu no pasaules, bet lai Tu viľus pasargātu no ļauna” Jāľa 17:15.

Sātans nav miris, un trieka arī viľu nav ķērusi; viľš pakāpeniski piesātina cilvēkus ar savu garu un sagatavo tos strādāt tādā pašā veidā, kā viľš strādā pret tiem, kam šajās pēdējās dienās jāatbild par Dieva darbu. Nākotnē sātana pēdējie varoľdarbi tiks paveikti ar vēl lielāku spēku kā jebkad agrāk. Viľš daudz ir mācījies un bagātīgi uzkrājis zinātniskās viltības, lai iznīcinātu darbu, ko pārrauga Tas, Kas nāca uz Patmosas salu pamācīt Jāni un dot viľam norādījumus, kas sniedzami tālāk draudzēm…

Tiks izmantotas visādas meistarīgi izgudrotas viltības, izlietota katra iespējamā metode, ja tās dod kaut kādas priekšrocības pavedināt cilvēkus dzīvot saskaľā ar meliem, lai Patiesība neizceltos tā, kā Dievs to vēlētos, un caur Svētā Gara svētdarošo darbu ļaudis nebūtu sagatavoti pastāvēt par pamatlikumiem kā klints…

Ir cilvēki, kas nepazemos savas sirdis Dieva priekša un nestaigās godīgi. Viľi slēps savus īstos nodomus un biedrosies ar kritušo eľģeli, kas mīlēja un izgudroja melus. Ienaidnieks piešķirs savu garu cilvēkiem, kurus Viľš var izlietot to piekrāpšanai, kas daļēji atrodas tumsā… „Sastingstiet un kļūstiet kā apmāti, apţilbstiet un kļūstiet akli!

Tie ir piedzērušies, bet ne no vīna; tie grīļojas, bet ne no stipra dzēriena. Jo Tas Kungs ir izlējis pār jums dziļa miega garu un aizdarījis jūsu acis - praviešus, un aptumšojis jūsu galvas redzētājus” Jes. 29:9.10. Daudzi, kas domā, ka viľi ir tieši tie, kas būtu cildināmi, ir garīgi piedzērušies. Viľu reliģija un ticība ir tieši tāda, kā attēlota šajā Rakstu vietā. Tās iespaidā tie nevar iet taisnus ceļus. Tie ir prasmīgi sagatavoti viltnieki, tādi, kas varētu un kam vajadzētu palīdzēt citiem, bet paši ir piekrāpti un atbalsta ļaunus darbus.

Šo pēdējo dienu notikumu attīstība drīz kļūs izšķiroša. Kad šīs spiritistu viltības atklāsies, kas tās īstenībā ir – ļauno garu slepenā darbība, tad tie, kam bijusi līdzdalība pie tās, būs kā prātu zaudējuši cilvēki. - Vēstule 311. 30.okt. 1905.g. brāļiem Danielsam, Fresketam un viľa biedriem. 313

31. oktobris

Tikai dusi Kungā! „Es biju jauns un kļuvu vecs, bet nekad es neredzēju taisno atstātu, nedz arī viľa bērnus lūdzam maizi” Psalmi 37:25.

Es ļoti skumstu par tavu slimību un tavām ciešanām. Pieķeries Tam, Kuru tu šos daudzos gadus esi mīlējusi un Kam tu esi kalpojusi! Viľš atdeva savu dzīvību par pasauli, un Viľš mīl ikvienu, kas uzticas Viľam. Viľš jūt līdzi tiem, kam uzbrūk slimības. Viľš izjūt katru sāpju dūrienu, kas jāizcieš Viľa mīļotajiem. Tikai dusi Viľa rokās un zini, ka Viľš ir tavs Pestītājs, tavs vislabākais Draugs, un, ka Viľš tevi nekad neatstās un nepametīs! Tu tik daudzus gadus uz Viľu esi paļāvusies, un tava dvēsele var dusēt cerībā.

Tu iziesi kopā ar citiem uzticīgajiem, kas viľu ir mīlējuši, lai triumfējošā balsī slavētu Viľu. Viss, ko tu tagad vari darīt, ir dusēt Viľa mīlestībā. Nebēdājies un neuztraucies! Jēzus tevi mīl, un tagad, kad tu esi kļuvusi vāja un tev jācieš, Viľš tur tevi Savās rokās, kā mīlošs tēvs tur savu mazo bērnu. Uzticies Viľam, Kam tu esi ticējusi! Vai Viľš tevi nav mīlējis un par tevi rūpējies visā tavā dzīves laikā? Tikai dusi tev dotajos dārgajos apsolījumos!

No laika iesākuma lielais ţēlastības plāns paredz, lai ikkatra apbēdināta dvēsele uzticētos Viľa mīlestībai. Tagad, kad tavu prātu moka šaubas, tu jutīsies droša tikai tad, ja neuzticēsies jūtām, bet dzīvajam Dievam. Viss, ko Viľš no tevis prasa, ir, lai tu uzticētos Viľam, atzītu Viľu par uzticīgo Glābēju, Kas tevi mīl un, Kas tev ir piedevis visas tavas kļūdas un maldus…

Es esmu pamācīta tev sacīt, ka Viľš ir piedevis visus tavus grēkus un ietērpis tevi Savas taisnības baltajās drēbēs. Viss, ko Viľš no tevis prasa, ir dusēt Viľa mīlestībā. Viľš tevi ir ľēmis Savā apgādībā. Tu esi cīnījusies Kunga Jēzus Kristus cīľu, tu esi turējusi ticību, un no šī brīţa tev ir nolikts dzīvības vainags, kas būs tavs atalgojums tajā dienā, kad dzīvība un nemirstība tiks dota visiem, kas turējuši ticību un nav aizlieguši Pestītāja vārdu.

Ja tavu prātu sedz mākoľi, tad tas nav pierādījums, ka Kristus nebūtu tavs dārgais Pestītājs. Tagad, kad tev uznākusi vecuma bērnība, Viľš tāpat tevi uzskata par savu bērnu…

Dusi Viľa mīlestībā, mana māsa… uzticies Tam, kas aizvadītajās dienās tev palīdzējis stipri turēties pie ticības! - Vēstule 299.

1904.g. 31.okt. „Manai mīļajai vecumu aizsniegušajai māsai.”(Harci) [314]

NOVEMBRIS

1. novembris

Jūsu pašu zināšanai „Tomēr arī daudzi valdības vīri bija sākuši Viľam ticēt, bet farizeju dēļ viľi to atklāti neapliecināja, lai tos neizslēgtu no draudzes. Jo viľi cilvēku atzinību mīlēja vairāk nekā godu Dieva priekšā” Jāľa 12:42-43.

Vēl lielākai gaismai jāatspīd no Dieva likumiem un taisnības Evaľģēlija. Šī savā patiesajā raksturā izprastā un Garā pasludinātā vēsts apgaismos zemi ar savu godību. Lielais izšķirošais jautājums jādara zināms visām tautām, valodām un ļaudīm. Trešā eľģeļa vēsts noslēdzošo darbu pavadīs spēks, kas liks Taisnības Saules stariem iespīdēt dzīves lielceļos un sānceļos, un notiks izšķiršanās par Dievu kā visaugstāko Valdnieku; uz Viľa bauslību raudzīsies kā uz Viľa valdīšanas likumu.

Daudzi, kas sakās ticam patiesībai, briesmu laikā mainīs savus uzskatus un, lai izbēgtu no vajāšanām, nostāsies Dieva likumu pārkāpēju pusē. Starp tiem, kas paliks uzticīgi un patiesi līdz galam, notiks dziļa sirds pazemošana Dieva priekšā. Bet sātans tā iedarbosies uz cilvēka prāta nesvētajiem elementiem, ka daudzi negribēs pieľemt gaismu Dieva nozīmētā veidā…

Draud briesmas, ka daţi, kas apgalvo, ka tic patiesībai, tiks atrasti jūdiem līdzīgā stāvoklī. Viľi uzskatus pieľem no cilvēkiem, ar kuriem saietas, nevis tos apzinīgi atraduši kā patiesību, pētot Rakstus. Es jūs lūdzu – uzticieties Dievam, neceliet nevienu cilvēku par savu elku, nepaļaujieties uz cilvēku!

Neļaujiet mīlestībai uz cilvēku paturēt viľus uzticības amatos, kurus tie nav spējīgi pildīt Dievam par godu, jo cilvēks ir ierobeţots un maldīgs, ar tieksmi ļauties sekot paša uzskatiem un izjūtām. Mūsu rindās ielauţas pašmīlība un paštaisnība, un daudzi kritīs neticības un netaisnības dēļ, jo daudzās sirdīs nevalda Kristus ţēlastība. Mums Patiesība jāmeklē pastāvīgi kā kāda apslēpta manta…

Man rādīja, ka Jēzus mums atklās dārgas vecas patiesības jaunā gaismā, ja mēs būsim gatavi tās pieľemt, bet tās jāpieľem tieši tādā veidā, kādā Kungs izvēlēsies tās sūtīt. - Manuskripts 15.

1888. g. 1. nov. „Aicinājums dziļākām Dieva Vārda studijām.”

[315]

2. novembris

Lūgšanās panāktās lietas „Tai tuvosimies ar patiesīgu sirdi pilnā ticībā” Ebrejiem 10:22.

Bez patiesas ticības nav patiesu lūgšanu. Dievam „bez ticības nevar patikt” Ebr. 11:6. Lūgšana un ticība ir tās rokas, ar kurām dvēsele apķeras bezgalīgās Mīlestības kaklam un satver bezgalīgā spēka roku. Dievu neatzīst mēmi bērni, cik tālu iet runa par piedzīvojumiem Viľa patiesībā. Ticība ir aktīvs, darbīgs

spēks. Līdzko piedzimst ticība Kristum, tā atklājas lūgšanā un slavā. Lūgšana atvieglo un iepriecina apbēdināto dvēseli. Godīgs, pazemīgs lūdzējs, kas nāk pie ţēlastība troľa, drīkst zināt, ka viľš Dievišķi norādītā veidā sazinās ar Dievu un ka viľam dota priekšrocība saprast, kas ir Dievs ticīgai dvēselei. Mums jāzina mūsu vajadzības. Mums jāsalkst un jāslāpst pēc dzīvības Kristū un caur Kristu. Tad mēs godbijīgi nāksim pie Viľa, un Viľš mums dos ticību, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli…

Kristus labprātīgi un priecīgi atdeva sevi Dieva nodomu izvešanai. Viľš kļuva „paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei” Fil. 2:8. Redzot visu, ko Viľš ir darījis, vai mums vajadzētu būt grūti sevi aizliegt? Vai mums vajadzētu izvairīties no līdzdalības Kristus ciešanās? Viľa nāvei jāsatrauc ikkatrs mūsu būtnes auds, darot mūs labprātīgus svētīties Viľa darbam ar visu, kas mums ir un kas mēs esam.

Domājot par to, ko Viľš darījis mūsu labā, mūsu sirdīm vajadzētu piepildīties ar pateicību un mīlestību, un mums vajadzētu atsacīties no visas savtības un visiem grēkiem. No kāda pienākuma pildīšanas sirds varētu atteikties, izjūtot Dieva un Kristus mīlestības spiedienu? Apustulis Pāvils saka: „Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani” Gal.2:20.

Savienosimies ar Dievu pašaizliedzīgā un pašuzupurīgā paklausībā! Ticība Kristum vienmēr ved mūs pie labprātīgas un priecīgas paklausības. Viľš mira, lai atpirktu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev pašam īpašus ļaudis, kas čakli dzītos uz labiem darbiem. Jānotiek pilnīgai domu, vārdu un darbu saskaľošanai ar Dieva prātu. Debesis ir vienīgi priekš tiem, kas paklausa Patiesībai, šķīstījuši savas dvēseles. - Vēstule 301.

1904.g. 2.nov. vec.sl. S.N. Haskelam ar dzīves biedri. [316]

3. novembris

Mirdzoši kristieši „Jo jūs visi esat gaismas bērni un dienas bērni. Mēs nepiederam ne naktij, ne tumsai” 1. Tesaloniķiešiem 5:5.

Pazīt Dievu nozīmē pilnīgi Viľam uzticēties. Ak, kādiem uzskatiem par Dievu cilvēki šodien nododas! Cilvēkiem atkal jākļūst pašiem sev un Dievam līdzīgiem. Cilvēkiem tik grūti ieraudzīt savus motīvus un pareizi spriest par savu garu, tik grūti atklāti un no sirds atzīties, kā to Dāvids darīja: „Es esmu grēkojis. Mans gars nav bijis līdzīgs Kristum.”

Cilvēki, kas atstājuši visdziļāko iespaidu uz mūsu pasauli, ir dzīvojuši gaismā, kas mirdz no Golgātas krusta. Ar skumjām sirdīm viľi atzinuši savus maldus un savu nepareizo rīcību. Viľi Dieva priekšā nav lielījušies ar savu labumu, ar savu apķērību un savām spējām, bet gan sacījuši: „Es nekā laba neapzinos, tikai Tavam krustam pieķeros.”… Īsti kristieši nevēlas izrādīties. Par cik viľi ir kristieši, par tik viľi

ir ietērpušies pazemībā, un tieši šis skaistums pretstatā tumsai dara tos par gaismu. Ja mēs esam kristieši, tad nemeklēsim cilvēku uzslavu vai cildinājumus, un no darba mūs neatturēs ne kukuļi, ne glaimojoši vārdi. Kristiešus no viľu pienākuma posteľa neaizdzīs ne bailes, ne pārmetumi vai apvainojumi, ne naids vai vajāšanas.

Jēzus saka: „Jūs esat pasaules gaisma… Lai jūsu gaisma spīd ļauţu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir Debesīs” Mat.5:14.16. Daţi ľems vērā priekšzīmi un izjutīs patiesas kristīgas dzīves iespaidu. Kristus neliek kristiešiem censties spīdēt, bet tikai ļaut savai gaismai skaidros un nepārprotamos staros apmirdzēt pasauli. Neapsedziet savu gaismu. Grēcīgi neatraujiet pasaulei savu gaismu. Neatļaujiet pasaules miglai, pasaulīgajam drudzim izdzēst jūsu gaismu.

Neapslēpiet to zem gultas vai zem lādes, bet lieciet to svečturī, lai tā apgaismo visus namā esošos ļaudis. Nepūlieties izcelt paši sevi spīdēšanai, un neapslēpieties arī alā, kā to savā mazdūšībā bija darījis Ēlija. Nāciet ārā, nostājieties kopā ar Dievu un spīdiet! Dievs jums liek spīdēt, izgaismot pasaules morālo tumsu. Esiet sāls – garšviela – cilvēku vidū. - Manuskripts 40.

1890. g. 3. nov. Atklāsme Salamankā. [317]

4. novembris

Kā pēc apslēptas mantas „Tie bija labvēlīgāki par Tesalonikas jūdiem un vārdu labprāt uzľēma, meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā esot” Apustuļu darbi 17:11.

Starp tiem, kuri meklēja patiesību, kad pagāja noteiktais laiks 1844. gadā (22.oktobrī), bija mans vīrs, vecākais sludinātājs Dţosefs Beitss, garīdznieks Pīrs, vecākais sludinātājs Edsons – cēls, godīgs un skaidri domājošs cilvēks, un daudzi citi, kuru vārdus es tagad nevaru atcerēties. Šie ļaudis satikās mūsu nopietnajās sapulcēs un meklēja patiesību kā apslēptu mantu.

Es biju kopā ar viľiem, un mēs pētījām Rakstus un sirsnīgi lūdzām, jo mēs sapratām, ka mums jāiepazīst Dieva patiesība.

Bieţi mēs palikām kopā līdz vēlai naktij, un reizēm visu nakti, pētīdami Vārdu un lūgdami pēc gaismas. Kad mēs gavējām un lūdzām, pār mums nāca liels spēks. Es tomēr nevarēju saprast brāļu domu gājienu. Mans prāts bija it kā aizslēgts, un es nevarēju izsekot pētāmai vielai. Tad pār mani nāca Dieva Gars, man tika dots pilnīgs izskaidrojums par pētāmo tekstu ar norādījumu uz to, kāda nostāja mums jāieľem attiecībā uz patiesību, un kāds ir mūsu pienākums.

Man skaidri tika parādīta iezīmētā līnija, sākot no tā laika līdz laikam, kad mēs ieiesim Dieva Pilsētā, un es nodevu brāļiem tās instrukcijas, kuras Kungs man bija devis. Viľi saprata, ka bez atklāsmes es nebiju spējīga izprast šis lietas. Un man doto atklāsmi viľi pieľēma kā tieši no Ddebesīm nākošu gaismu.

Stipri tika nopamatoti mūsu ticības galvenie punkti, kā mēs tos

arī tagad turam. Skaidri bija izteikts punkts pēc punkta, un visi brāļi savā starpā nonāca pie vienprātības.

Visa ticīgo kopa tika savienota patiesībā. Bija arī tādi, kas nāca ar svešām mācībām, bet mēs baidījāmies ar tiem sastapties.

Svētā Gara atklāsme brīnišķi bija nopamatojusi mūsu atziľas…

Pēc kāda laika, kad jau bija piedzimis mans otrais dēls (1849.g.), mēs nonācām lielā apjukumā attiecībā uz daţiem mācības punktiem. Es lūdzu Kungu atvērt manu prātu, lai varu izprast Viľa Vārdu. Pēkšľi man likās, ka tieku apľemta ar skaidru, jauku gaismu, un kopš tā laika Raksti man ir atvērta Grāmata. - Manuskripts 135. 1903.g. 4.nov., „Mūsu ticības pamatu nostiprināšana.” [318]

5. novembris

Pilnīgi – kāds Viņš ir „Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs” Mateja 5:48.

Kā tas pienākas būtnēm, kurām Kungs devis spriešanas un rīcības spējas, mums savi spēki jāizlieto saskaľā ar dievišķo nodomu. Dievs vēlas, lai Viľa roku darbs Viľu pagodinātu.

Ikkatrai cilvēcīgai būtnei būs jāatskaitās Dievam par veidu, kādā tā izlietojusi uzticētos talantus. Savus spēkus mums pienākas izlietot pareizi, lai mēs būtu sagatavoti mūţīgai dzīvei Dieva Valstībā. No ikkatras cilvēcīgas būtnes Kungs prasa pilnveidošanos. Mums jābūt pilnīgiem šajā cilvēcības dzīvē, kā Dievs ir pilnīgs savā dievišķīgajā raksturā.

Dievs visādos veidos ir gādājis par cilvēku, radīdams to tikai nedaudz zemāku par eľģeļiem. Ādams nepaklausīja, un visi viľa pēcteči dzima grēka saindēti. Tomēr Dievs atdeva Savu Vienpiedzimušo Dēlu cilvēces atpirkšanai. Kristus uzľēma cilvēka dabu un izgāja cauri piedzīvojumiem, kādos Ādams krita, tiekot kārdināts un pārbaudīts tā, kā visas cilvēcīgas būtnes tiek kārdinātas un pārbaudītas.

Sātans Jēzum tuvojās kā gaismas eľģelis, lai viľu iedvesmotu, ja iespējams, kaut kādā veidā apgrēkoties, lai cilvēce tad tiktu atstāta pilnīgi sātana varā. Tomēr Kristus uzvarēja, sātans tika sakauts, un cilvēce Dieva priekšā nonāca izdevīgākā stāvoklī.

Kad Tēvs nodeva savu Dēlu, lai tas dzīvotu un mirtu cilvēka labad, Viľš ar to mūsu rīcībā nodeva visas Debesu bagātības.

Grēkam nav nekāda atvainojuma. Dievs mums devis visas priekšrocības, kādas vien Viľš varēja dot, lai mums būtu spēks pretoties ienaidnieka kārdināšanām. Ja cilvēks pārbaudījumos būtu sekojis Kristus priekšzīmei, tad viľš būtu saviem bērniem un bērnubērniem atstājis nelokāmas skaidrības un taisnības priekšzīmi, un cilvēce vairs nedeģenerētos, bet attīstītos…

Daudzi mūsu dienās rīkojas tā, it kā šī lieta būtu mazsvarīga.

Tomēr, ja cilvēce pat pēc Ādama krišanas būtu dzīvojusi saskaľā ar Kristus priekšzīmi, tad katrs tēvs un katra māte atstātu saviem bērniem piemēru, kā rīkoties, lai piepildītu Dieva

nodomu, un tad pasaule kļūtu par Ēdeni. Zeme, kas tagad ir grēka tuksnesis, tad ziedētu kā roze. - Vēstule 143. 1900.g.

5.nov., vecākajam sludinātājam Maklūram, Kalifornijā. [319]

6. novembris

Rotaļāšanās ar grēku „Un Pēteris no tālienes Viľam sekoja augstā priestera pils pagalmā un sēdēja pie sulaiľiem, un sildījās pie uguns” Marka 14:54.

Nevienam nevajadzētu riskēt vai ļaunprātīgi izmantot Dieva ţēlastību, domājot, ka ir brīv grēkot, cik paši to vēlas, neatsakoties no cerības, ka Dievs beidzot tāpat piedos un izglābs. Tas ir ļoti bēdīgi, ja sekojam Kristum no tālienes, cik vien tas iespējams tālu, uzdrīkstoties, cik tuvu vien iespējams, pieiet pazušanas robeţai, tikai vēl nepārkāpjot to.

Kristus, mirstot pie krusta, cilvēku labā pienesa lielu upuri. Cik mēs esam gatavi upurēt, lai pateiktos par Viľa mīlestību? Jēzus sacīja: „Ja jūs Mani mīlat, tad turat Manas pavēles” Jāľa 14:15.

– nevis izvēloties vienu, vai divas, vai deviľas, bet visas desmit – jātur visi Viľa baušļi. Jānis runā par ļaudīm, kas sakās mīlam Dievu, bet neklausa Viľa prasībām: „Kas saka: es esmu Viľu atzinis, bet netur Viľa baušļus, ir melis, un viľā nav patiesības” 1.Jāľa 2:4. „Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viľa baušļus, un Viľa baušļi nav grūti” 1.Jāľa 5:3.

Jēzus virs zemes dzīvoja starp vienkāršajiem ļaudīm. Viľš neizvēlējās Sev vietu starp skolotājiem, rakstu mācītājiem vai varas vīriem. Viľu nevarēja atrast pie zemes valdniekiem, bet gan pie zemajiem cilvēkiem. Patiesība nekad nav bijusi pie vairākuma. Tā vienmēr ir bijusi pie mazākuma.

Debesu eľģeļi neatnāca uz praviešu skolu un nedziedāja savas dziesmas virs tempļa vai kādas sinagogas, bet gāja pie cilvēkiem, kas bija pietiekoši vienkārši, lai pieľemtu viľu vēsti.

Priecīgās ziľas par Pestītāju viľi izpauda dziesmās virs Betlēmes līdzenumiem, bet lielie vīri, valdnieki un godātie ļaudis tika atstāti tumsā, jo viľi ar savu stāvokli bija pilnīgi apmierināti un neizjuta vajadzību pēc lielākas dievbijības par to, kāda viľiem bija…

Lielie vīri un tie, kas uzskata sevi par ļoti labiem, savā svētulībā un izcilajā stāvoklī var izdarīt briesmīgus darbus un glaimot sev, ka viľi kalpo Dievam. Neko nedos paļaušanās uz viľiem. Tev un man par katru cenu vajadzīga patiesība, Bībeles patiesība.

Līdzīgi cēlajiem berejiešiem mums ik dienas ar lūgšanām jāpēta Raksti, lai zinātu, kas ir patiesība, un tad jāpaklausa patiesībai, lai ko tas mums maksātu, nemaz neľemot vērā ne lielos vīrus, ne labos cilvēkus. - Vēstule 35. 1877.g. 6.nov. kādai radiniecei, kas nebija adventiste, Karolinai Klo. [320]

7. novembris

Debesis jau sirdī „Jo, kas Dieva prātu dara, tas ir Mans brālis un māsa, un māte” Marka 3:35.

No skaidra avota neiztecēs netīra straume. Līdzīgi arī īsts kristietis neizteiks nozākājošus vārdus un neielaidīsies strīdā ar apkārtējiem ļaudīm. Kad mēs savas sirdis nodosim Dievam, mums tūlīt sāksies nepārtraukta cīľa, jo mums jācīnās ar visas taisnības ienaidnieku. Visos iespējamos veidos viľš centīsies padarīt mūs mazdūšīgus un nogāzt zemē. Pasaule nostājusies pret Kristu un pret Viľa darbu. Tomēr tiem, kas centīsies darīt Dieva prātu, dots šāds mierinājums: - viľi ir savienoti ar visaugstākām varām Debesīs. Uzticoties Kristum un soli pa solim ejot uz priekšu, Dieva bērni gūs uzvaru.

Ja vēlamies iegūt vietu nākamajā pasaulē, tad mūsu griba jāpakļauj Dieva gribai. Mums jāseko gaismai, kas spīd pār mūsu taku…

Lai neviens nedomā, ka tam, dzīvojot pārkāpumos, atļaus ieiet caur Pilsētas vārtiem! Tiem, kas, Kristum nākot, vēl būs sacēlušies pret Dievu, netiks atļauta ieeja augšā esošajos pagalmos. Neviens dumpinieks neieies Debesīs.

Ik dienas mums jāgatavojas godības valstībai. Dieva standartam jāpārbauda mūsu raksturs. Ja mēs pārbaudi izturēsim, mums piešķirs vietu starp atpestītiem. Mums Debesis jāienes savās sirdīs, savā ikdienas dzīvē. Kristus ir visvarens Palīgs, un, kas sekos Viľam, tas nestaigās tumsā, bet izpratīs Debesu domas.

Tie pazīs patiesā Gana balsi un staigās paklausībā.

Mums Raksti jāpēta sevis paša labā. Patiesības, kuras mēs tur atradīsim, pētot Rakstus, meklējot kā apslēptu mantu, dos mums spēku pastāvēt Dieva dienā. Dievs no mums prasīs atbildību par apkārt esošajiem ļaudīm. Ir grēcinieki, kas jāglābj, un grēcinieki, kas jāmanto. Vai ļausim netaisnībai atšķirt mūs no Kristus un no darba, ko Viľš mums uzdevis? Lai ikviens no mums saka: „Es nepievilšu Pestītāju. Viľš nebūs velti par mani miris. Es gribu Viľu slavēt visā mūţībā. Man jāiegūst Debesis par katru cenu.”

Vai vēlaties redzēt Ķēniľu viľa skaistumā? Vai vēlaties stāvēt pie lielā, baltā troľa? Tad mums jāpaklausa Dieva baušļiem, jo Debesīs neieies neviens, kas Jehovas bauslību atsakās pieľemt par savas dzīves likumu. - Manuskripts 31. 1886.g. 7. nov., „Mūsu gribas nodošana Dieva gribai (Itālija, Torrepolisā sniegtā svētruna)”. [321]

8. novembris

Dieva žēlastības pārvaldnieki „Mozus ganīja Jetrus, sava sievastēva, Midiānas priestera, avis” 2. Mozus 3:1.

Mozus četrdesmit gadus bija ganāmpulka gans, lai mācītos pazīt pats sevi un lai šķīstītu sevi ar sevis iztukšošanu, ka Kungs

varētu viľā īstenot Savu gribu. Kungs par Saviem strādniekiem neizvēlas intelektuālus vai emocionālus automātus. Darbam vajadzīgas abas šīs lietas, tomēr cilvēcīgajiem rakstura elementiem jātiek šķīstītiem un atbrīvotiem no nepilnībām, ne runājot par Dieva prātu, bet darot Dieva prātu. „Ja kas grib pildīt Viľa prātu, tas sapratīs” Jāľa 7:17. Mozu sagatavoja Dievs. Viľš to pakļāva ilgam dvēseles audzināšanas procesam, lai tas kļūtu par spējīgu Israēla vadoni.

Inspirācija nāks pār Dieva izredzētiem cilvēkiem, bet ne pie tāda, kurš ir augstās domās par savu intelektuālo pārākumu.

Ikkatram cilvēkam, ko Dievs izlietos Savas gribas īstenošanai, par sevi jādomā pazemīgi un neatlaidīgā dedzībā jātiecas pēc lielākas gaismas. Dievs neprasa ne no viena, lai tas strādātu kā iesācējs, un tad grimtu arvien dziļāk apzinātā pazemībā un kļūtu arvien nespējīgāks. Dievs prasa no ikviena, ar ko Viľš sastrādājas, lai tas domātu, lūgtu, cerētu un ticētu visaugstākā un pilnīgākā veidā.

Daudziem, tāpat kā Mozum, ļoti daudz kas būs jāaizmirst, lai apgūtu tieši tās mācības, kuras viľam katrā ziľā ir jāzina.

Stingru garīgu un morālu disciplīnu Mozum vajadzēja audzināt pašam sevī, un arī Dievam bija jāstrādā pie viľa. Tikai tad viľš bija derīgs veidot citu cilvēku prātus un sirdis. Viľš bija mācīts Ēģiptes galmā. Nekas netika uzskatīts par mazsvarīgu, lai sagatavotu viľu par armijas virspavēlnieku. Viľā prātā bija iepotētas elkiem kalpojošo ēģiptiešu nepareizās teorijas un iespaidus, kas viľu apľēma agrāk, kā arī atmiľas par lietām, kuras viľš bija pieradis redzēt, nevarēja tik viegli nokratīt, aizmirst un izlabot. Tā tas ir ar daudziem, kas kaut kādā virzienā ir baudījuši nepareizu audzināšanu. Lēnām un pamazām, punktu pēc punkta, bija jāatstāj visi pagānu mitoloģijas elkudievīgie maldi. Nonākt pie pareizas ticības daudzās lietās viľam palīdzēja Jetrus, cik tālu viľš pats to izprata. Mozus strādāja, tiecoties uz augšu, pretī gaismai, un tikai tad viľš ar skaidru sirdi varēja skatīt Dievu…

Dievs mūsu labā ir darījis visu. Bet ko mēs esam darījuši? Vai kļūsim uzticīgi Viľa ţēlastības namturi? - Manuskripts 45.

1890.g. 8.nov. „Virdţīnijas Sendsā (tagad Stenlejā)”, dienasgrāmata. [322]

9. novembris

Turpini iepazīt Kungu! „Kungs, ko Tu gribi, lai es daru?” Apustuļu darbi 9:6.

Kas centīsies dzīvot uzvaras dzīvi, tos ienaidnieks vajās ar savām kārdināšanām. Sātans kārdinās viľus sagrozīt pamatlikumus, kuri jānosargā visiem, kas vēlas aizsniegt Dieva noteikto augsto standartu. Sātans priecājas, ja var ievadīt dvēseles nepareizos uzskatos, līdz viľu vārdi tiek izdzēsti no dzīvības grāmatas un ierakstīti starp netaisnajiem. Mēs varam uzvarēt tikai tā, kā Kristus uzvarēja – no sirds paklausot ikkatrai

Dieva pavēlei. Patiesa reliģija ir paklausība visiem Dieva baušļiem.

Ikkatrai izglābtai dvēselei jāatsakās pašai no saviem plāniem un jāiet, kur Kristus tai liek. Prāts jāpakļauj Kristum, lai Viľš to tīrītu, bagātinātu un šķīstītu. Tas vienmēr notiks, ja mēs pareizi uzľemsim Kristus mācības. Ak, cik ļoti mums nepieciešama daudz tuvāka iepazīšanas ar Viľu! Mums jāiekļaujas Viľa nodomos un jāīsteno Viľa griba, no visas sirds sakot: „Kungs, ko Tu gribi, lai es daru?”…

Dieva bērnam pastāvīgi jātiecas pēc augstākiem un augstākiem sasniegumiem. Tam jāatzīst visi savi grēki, lai viľa priekšzīme palīdzētu citiem atzīt savus grēkus, un jāizkopj ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli. Viľam pastāvīgi jāuzmanās, nekad nedrīkst palikt uz vietas, nekad nedrīkst griezties atpakaļ, bet vienmēr jātiecas uz priekšu, pretī mērķim – Dieva augstajam aicinājumam Kristū…

Mums vienmēr jāatceras patiesība, ka laika ir maz. Visapkārt vairojas netaisnība. Taisnie ir nolikti pasaulē par gaismu. Caur viľiem pasaulē jāatklājas Dieva godībai. Pastāvīgi domājiet par nākotnes svarīgajiem notikumiem – lielo izmeklēšanas tiesu un Kristus atnākšanu! Jums ar savu ģimeni jāsagatavojas šai dienai.

Turpiniet dienu no dienas arvien vairāk iepazīt Kungu, un priecājieties, ka jums pie Viľa atnākšanas dota priekšrocība atrasties starp Viľa uzticīgajiem, gaidošajiem bērniem un sacīt: „Viľš mūs izglābs! Tas ir Kungs, uz Viľu mēs cerējām.

Priecāsimies un līksmosimies par Viľa ţēlastību!” Ps. 25:9. Vēstule 92. 1911.g. 9.nov. kādam laulātam pārim. [323]

10.novembris

Debesis mums ir atvērtas „Un viľš ľēma vienu no akmeľiem, kas bija tur, un lika to sev pagalvī, un apgūlās tanī vietā. Un viľam bija sapnis,” 1. Mozus 28:11-12.

Jēkabu piemeklēja bēdas dzīvē pielaistās kļūdas dēļ. Viľš bija nogāzts vislielākajos dziļumos. Viens, nomākts, noguris, atmiľu izmocīts par pagātnes kļūdām un drūmām nojautām par nākotni, viľš nolikās gulēt, spilvena vietā zem galvas palicis akmeni. Ja Jēkaba sirdsapziľa būtu bijusi tīra, viľš justos stiprs Dievā. Viľš saprata, ka tagadējie sareţģījumi, viľa bailes un grūtības ir tikai viľa grēka sekas. Šīs pārdomas sarūgtināja viľa dzīvi. Jēkabs noţēloja savus grēkus, tomēr pagātnes ļauno darbu dēļ viľš nevarēja nomierināties. Viľš tikai cerēja, ka savās bēdās, kā arī fiziskajās un garīgajās ciešanās tam izdosies atkal atgūt Dieva labvēlību.

Viľš apgulstas noskumis, ar nospiestu sirdi, noţēlojot savas vainas un vēloties atgriezties, tomēr baiļu nomākts. Viľš sagaidīja, ka rīt, kad viľš turpinās savu ceļu, tam stāsies pretī jaunas grūtības.

Tuvumā nebija neviena drauga, kas Jēkabam teiktu kādus mierinājuma vārdus, neviena, kas viľam pateiktu, ka ar savu patieso grēku noţēlu viľš no savas puses ir darījis visu, ko spēja. Bet Dieva acs vēroja Savu kalpu. Viľš sūtīja savus eľģeļus, lai tie parādītu viľa kalpam spoţas, mirdzošas kāpnes, kas sniedzas no zemes līdz visaugstākām Debesīm, un pa šīm krāšľajām kāpnēm uzkāpa un nokāpa Dieva eľģeļi, rādot Jēkabam par savienību un sakariem, kas nepārtraukti tiek uzturēti starp šīm divām pasaulēm. Kad Jēkabs atmodās, viľa grūtības pilnībā nebija zudušas, bet viľā bija radusies tāda paļāvība uz Dievu, ka viľš jutās iepriecināts. Pazemīgā sirds pateicībā viľš pielūdza savu Radītāju un sevišķā kārtā pagodināja akmeni, kas viľam bija kalpojis par spilvenu.

Ak, kāda pretimnākšana no Dieva puses! Viľš ir vienmēr gatavs steigties mums pretī pat mūsu trūkumos, un ar Savu klātbūtni iepriecināt mūs, kad no savas puses esam darījuši visu iespējamo, lai pilnīgi padotos Viľam. Debesis cilvēkam ir atvērtas. Dievs būs pielūdzams… Nākotne var likties tumša, tomēr Dievs ir dzīvs…

Nojauc visus šķēršļus un ielaid Pestītāju savā sirdī! Lai paša „es” mirst! Pakļauj Dievam savu gribu un mirsti sev tagad, tieši tagad, un lai Dievs sagatavo tavu ejamo ceļu! - Vēstule 29.

1879.g. 10.nov. Edsonam Vaitam. [324]

11. novembris

No Kristus izstaro visa patiesība „Un, sveci iededzinājis, neviens to neapklāj ar trauku, nedz to liek apakš gultas, bet to liek lukturī, lai ienācēji redzētu gaismu” Lūkas 8:16.

Mēs nedrīkstam pakļauties cilvēcīgai vadībai. Mūsu vadonis ir Kristus. Visos laikos un visās vietās, ikkatrā vajadzības brīdī mēs Viľu atradīsim kā klātesošu Palīgu. To cilvēku dēļ, kas sevi sauc par kristiešiem, bet kas Kristu negodā ne domās, ne vārdos, ne darbos, mums jāsniedz skaidrāka liecība kā nekad agrāk par to, ka mēs pilnīgi atrodamies Viľā. Mums jāstaigā Viľā Vārda gaismā. Mēs ikviens varam rādīt, ka Kristus ir Gaisma un ka Viľā nav nekā tumša. Ja mēs padosimies Viľa vadībai, tad Viľš vadīs mūs no mūsu zemā līmeľa, kurā grēks mūs novedis, līdz ţēlastības vislielākajiem augstumiem. Mums nav jāaptumšo sava dzīve, runājot par savām nepilnībām vai citu cilvēku kļūdām.

Mums tikai jābūt gaismai Kungā.

No Kristus izstaro visa patiesība. Bez Kristus zinātne cilvēkus nomaldina un filozofija ir nejēdzība. Kas atšķīrušies no Kristus, tie izstrādās teorijas, kuras tiem iedvesis viltīgais ienaidnieks.

Kristus dzīve paceļas kā pretstats visai viltus zinātnei, visām maldīgām teorijām un visām nepareizām metodēm.

Celsies liekuļi ar teorijām, kurām nav nekāds pamats Dieva Vārdā. Mums augsti pacelts jātur karogs ar uzrakstu – „Dieva baušļi un Jēzus ticība”. Mums sākotnējā paļāvība jātur stipra līdz

galam. Lai neviens nemēģina atšķaidīt patiesību ar viltīgiem izdomājumiem! Lai neviens nemēģina nojaukt mūsu ticības pamatus, vai sabojāt rakstu, ieauţot tajā cilvēcīgās gudrības pavedienus! Audumā nedrīkst ieaust nevienu panteisma domu. Šādu pavedienu ieaušana audumā vienmēr nobeidzas ar juteklību, kas sagrauj miesu un dvēseli. „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruľās un uzliksim pestīšanas cerības bruľu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viľu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši. Tāpēc ieprieciniet cits citu, kā jūs to jau tagad darāt!” 1.Tes.5:8.-11. - Vēstule 249. 1903.g. 11.nov. izglītības darbiniekiem P.T. Meganam un E.A. Sjūzerlendam, galvenajiem Imanuēla misijas koledţas dibinātājiem. [325]

12. novembris

Visā pasaulē „Bet svešiniekus, kas turas pie Tā Kunga, kalpo Viľam un mīl Viľa Vārdu, lai būtu Viľa kalpi… tos Es vadīšu Savā svētajā kalnā un iepriecināšu Savā lūgšanas namā” Jesajas 56:6-7.

Priecīgā pestīšanas vēsts jāsniedz tiem, kas to vēl nav dzirdējuši. Sātans apľēmies parādīt pasaulei Dieva ļaudis nepareizā gaismā. Viľš priecājas, ja to dzīvē atklājas trūkumi, ja tie iemīl apšaubāma rakstura vilcienus. Savā darbā viľš izmanto tieši šos rakstura vilcienus. Ar nepareizu teoriju un nepareizu zinātnisku atziľu izplatīšanu viľš cenšas turēt Dieva ļaudis pastāvīgā nedrošības sajūtā. Viľš cenšas tos piekrāpt, kā piekrāpa Ādamu un Ievu. Viľš vēlas tos atšķirt no Dieva, viľu īstā Padomdevēja, lai tie tad pieľemtu viľa spiritiskās viltības.

Ar šīm viltībām, kas ietērptas gaismas tērpā, viľš cenšas piekrāpt, ja iespējams, pat izredzētos. Daudzi padodas šīm kārdināšanām, un Dieva kalpu laiks un iespaids, ko vajadzētu izlietot neticīgo iepazīstināšanai ar šī laika patiesību, tiek atdots ticīgo cilvēku atkārtotai izglābšanai no sātana cilpām. Tā tiek bloķēts ceļš patiesības progresam. Nav viegli nolīdzināt Ķēniľam ceļu, ja cilvēki uzticas paši sev un dara miesu par savu stiprumu…

Visiem, kas dara tiesu un taisnību un attur savu roku no ļauniem darbiem, dots apsolījums: „Tiem Es došu vietu Savā namā un Savos mūros un došu tiem vārdu, kas labāks kā dēli un meitas, mūţīgu vārdu, kas netaps izdzēsts!” Jes. 56:5.

Dieva ļaudīm nav jādibina nekādas kolonijas. Kunga Vārdā teikts: „Tu izplatīsies pa labi un pa kreisi” Jes. 54:3. Tiem jāizvieto vēstneši pa visām vietām. Visur jāpasludina šī laika patiesība. Tiem, kuru sirdīs iespīdējusi gaisma, jāatceras, ka viľi ir Dieva strādnieki, Viľa liecinieki. Kalpot Dievam un To godāt – tam ir jābūt viľu zinātnei. Viľiem jāaicina citus turēt Dieva baušļus un dzīvot. Paklausība Dieva likumiem ir tas jautājums,

kam jāpārbauda pasaule…

Patiesība jāpasludina visiem ļaudīm, tautām, ciltīm un valodām.

Pienācis laiks veikt daudz enerģiskāku darbu pilsētās un visos neapstrādātajos un novārtā atstātajos laukos. – Vēstule 263.

1903.g. 12.nov., ārstiem un medmāsām. [320]

13. novembris

Nav laika priekš strīdiem „Tātad, kā viena cilvēka pārkāpuma dēļ pār visiem nākusi pazudināšana, gluţi tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību” Romiešiem 5:18.

Kalpošanā, kuru dara it kā Dievam, ir daudz sacensības un sevis izcelšanas elementu. Dievs ienīst izlikšanos. Kad vīri un sievas saľem Svētā Gara kristību, tie izsūdz savus grēkus un saľem piedošanu, kas nozīmē taisnošanu. Bet uz cilvēcīgo darba rīku gudrību, kuri nenoţēlo savus grēkus un nezin, kas ir pazemība, nevar paļauties, jo attiecībā uz to, ko nozīmē taisnība un svētošanās caur patiesību, viľi ir akli. No paštaisnības atbrīvotie cilvēki saskatīs savu garīgo nabadzību. Tie tuvosies tam brālīgās laipnības stāvoklim, kas rādīs, ka viľi mīl Kristu. Tad viľi spēs novērtēt kristīgās misijas cēlo un augsto raksturu.…

Daudzi jūtas pavisam apmierināti, veltījot Kungam niecīgus pakalpojumus. Viľi ir vāji kristieši. Grēcinieku glābšanai Kristus atdeva Pats Sevi. Cik rūpju nomāktiem attiecībā uz dvēseļu pestīšanu vajadzētu būt mums, redzot ļaudis, ejam bojā savos grēkos! Par šīm dvēselēm samaksāta dārga cena.

Viľu vērtība mērojama ar Dieva Dēla nāvi pie Golgatas krusta.

Dienu no dienas tie izšķiras par dzīvību vai nāvi; izšķiras tas, vai viľi iemantos mūţīgo dzīvi vai mūţīgo pazušanu. Un tomēr vīri un sievas, kas sakās kalpojam Kungam, jūtas apmierināti, atdodot savu laiku un savu uzmanību mazvērtīgām lietām. Viľi jūtas apmierināti pat tad, ja viľu starpā pastāv ķildas. Ja viľi būtu svētījušies Kunga darbam, tad tie savā starpā nesacenstos un neķildotos kā nepaklausīgi bērni ģimenē. Visas rokas būtu iesaistījušās darbā. Ikviens nostātos sava pienākuma postenī un no visas sirds un dvēseles strādātu kā Kristus krusta misionāri.

Darbinieku sirdīs mājotu Kristus gars un tiktu veikti taisnības darbi. Strādnieki sev līdzi varētu ľemt pamodušās draudzes līdzjūtību un aizlūgšanas. Tie rīkojumus saľemtu no Kristus, un viľiem neatliktu laiks savstarpējiem strīdiem un sacensībai. Vēstule 173. 1902. g. 13. nov., Betlkrīkas sanāksmē sapulcētajiem ļaudīm. [327]

14. novembris

Lai Kristus ir jūsu gaisma! „Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūţam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viľā par ūdens

avotu, kas verd mūţīgai dzīvībai” Jāľa 4:14.

Dievs aicina visus, kas ir dzēruši dzīvo ūdeni, vadīt arī citus pie šī avota… „Es, Jēzus, esmu sūtījis Savu eľģeli, lai jums šo liecību dotu draudzēs. Es esmu Dāvida sakne un dzimums, spoţā Rīta Zvaigzne” Atkl.22:16. Kristum jābūt jūsu gaismai. Kristum jābūt mūsu spēkam un jūsu panākumu Avotam. Kristus ir sakne, un ar Savu spēku Viľš uztur ikkatru zaru…

Ikvienai atgrieztai dvēselei darāms kāds darbs. Mums jāsaľem ţēlastība, lai to par velti varētu dot citiem. Mums jāļauj gaismai spīdēt no spoţās Rīta Zvaigznes, lai gaisma izplatītos pašaizliedzīgos un pašuzupurīgos darbos, sekojot Kristus priekšzīmei, ko Viľš devis ar savu raksturu un dzīvi. Mums no šīs saknes jāuzsūc vielas, kas ļaus nest daudz augļus. Ikkatrai dvēselei, kas dzirdējusi dievišķo aicinājumu, jāatbalso šī vēsts kalnos un ielejās, sakot visiem cilvēkiem, ar kuriem tā nāk kontaktā: „Nāc!”…

Jēzus mīlestība sirdī atklāsies maigā līdzcietībā pret dvēselēm, par kurām Kristus samaksāja tik dārgu cenu. „Bērniľi, nemīlēsim vārdiem, nedz ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību! No tā mēs zināsim, ka piederam patiesībai, un varēsim savu sirdi Viľa priekšā klusināt… un visu, ko mēs lūdzam, to saľemam no Viľa, jo mēs turam Viľa baušļus un darām to, kas Viľam patīkams” 1. Jāľa 3:18.-22. Nepastāv tāda lieta kā nemīlošs kristietis...

Ikkatrs patiess kristietis uztver Rīta Zvaigznes starus un nodod gaismu tumsā mītošajiem ļaudīm. Viľi ne tikai spīd tumsā, kas sedz viľu tuvāko apkārtni, bet kā draudze spīd arī tālākos apgabalos. Kungs sagaida, ka ikkatrs cilvēks izpildīs savu pienākumu. Ikvienam, kas pievienojas draudzei, jāsavienojas ar Kristu, lai sniegtu tālāk Rīta Zvaigznes starus, un, kļūstot par pasaules gaismu, Viľa ļaudīm kopā ar Kristu jāsastrādā lielajā pasaules glābšanas darbā.

Manuskripts 51. 1894.g. 14.nov. [328]

15. novembris

Tagadējās izdevības un nākotnes ieguvumi „Un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viľam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai” Ebrejiem 12:2.

Mums vienmēr jābūt pateicīgiem tiem, kas vajadzības brīdī parādījuši mums savu labvēlību. Bet šīm jūtām, kuras tik viegli pamodina mūsu draugu nesavtīgā laipnība, vajadzētu mums atgādināt mūsu labā Debesu Tēva mīlestību un līdzjūtību. Jēzus Kristus darbs tā pārsniedz vistuvāko un vismīļāko radu parādīto laipnību, ka salīdzinājumā ar to, pēdējā kļūst mēma un neizteiksmīga. Tas ir dabīgi, ka sirdī mostas vissiltākās jūtas pret tiem, kas mums kaut ko labu ir darījuši vai mūsu dēļ cietuši. Ļaujiet man jūs aizvest pie krustā sišanas ainas un jums parādīt

Dieva Dēlu, kas mirst jūsu vietā. Vai Kristus krusta aina neatmodina visas pateicības jūtas? Vai tā neaizslaucīs prom visu aukstumu un vienaldzību, kas nocietina sirdi pret mūsu labā pienesto lielo upuri?…

Dvēseļu ienaidnieks, sātans, pastāvīgi strādā ar saviem viltīgajiem izdomājumiem un apburošajiem valdzinājumiem, lai novirzītu mūsu prātu un notrulinātu mūsu jūtas, un mēs nespētu aptvert mūsu vislielāko vajadzību. Visām mazajām dzīves lietām tiek bagātīgi ļauts veltīt mūsu uzmanības un mīlestība, bet mīlestībai un mūţīgām interesēm ceļā tiek salikti šķēršļi, un tā tiek saistīta ar maģiskām saitēm…

Daudzi cilvēki pacieš trūkumu un pienes ievērojamus upurus ceļa turpināšanai, kas sola labumus nākotnē. Viľi atsakās no pašreizējām ērtībām, uzskatot nākotnes cerības par līdzvērtīgām. Bet Kristus piedāvā mūţīgo dzīvi kā atalgojumu paklausībai, un, ja kaut kāda nākotnes labuma dēļ tiek upurētas laicīgā ieguvuma maznozīmīgās lietas, cik daudz vairāk vajadzētu upurēt ērtības, izpriecas un tagadējos pasaulīgos labumus nesalīdzināmi bagātākajai un krāšľākajai nākošajai mūţīgajai dzīvei. Neļaujiet zemes valdzinošajai burvībai nozagt Dievam pienākošos mīlestību un nocietināt sirdi pret mūţīgām interesēm! Ľemiet vērā neredzamās lietas! Ieslēdziet Jēzu sirdī!

Mīliet Viľu ar visu savu dvēseli!

Vēstule 15a. 1871.g. 15.nov. Edsonam un Emmai Vaitiem (Edsonam bija 22 gadi, Emmai – 23 gadi. [329]

16. novembris

Mūsu patvērums un stiprums „Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs Palīgs bēdu laikā… Kungs Cebaots ir ar mums” Psalmi 46:1-11.

Ticība nav mūsu pestīšanas pamats, bet tā ir liela svētība; tā ir acs, kas redz, auss, kas dzird, kāja, kas iet, un roka, kas satver.

Tā ir līdzeklis, bet ne mērķis…

Mums doti visāda veida iedrošinājumi, ka, ikdienas nododot savu gribu Dievam, pie mums piepildīsies apsolījums: „Jo no Viľa pilnības mēs visi esam dabūjuši ţēlastību un atkal ţēlastību” Jāľa 1:16. Jebkura mūsu labā parādītā Kristus ţēlastības atklāsme dota mums atdarināšanai. Mums Viľa ţēlojošais skaistums jāatklāj dzīvē, domās, vārdos un darbos. Nepalaidīsim garām izdevību runāt un rīkoties, kā Jēzus Kristus darīja! Mums jāpārstāv Viľa ţēlastība, Viľa mīlestība un spēks, ko Viľš mums devis…

Ja nebūtu caur Kristu saľemtās varas, mums nebūtu nekāda spēka. Bet Kristum pieder visa vara. „Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: „Man ir dota visa vara Debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam” Mat.28:18.-20.

Šeit ir mūsu spēks un mūsu prieks. Pašiem no sevis mums nav nekāda spēka. Bet Viľš saka: „Es esmu pie jums ik dienas,” palīdzot izpildīt jūsu pienākumus, vadot, iepriecinot, svētojot un uzturot jūs, piešķirot jums gudrību runāt vārdus, kas citu cilvēku uzmanību pievērsīs Kristum un pamodinās viľos ilgas izprast cerības un patiesības nozīmi, piegrieţot viľus no tumsas gaismai un no grēka varas Dievam.

Tā ir brīnišķa doma, ka cilvēcīgās būtnes, var runāt Dieva vārdus, vienkāršos, iepriecinošos un iedrošinošos teikumos.

Dievs izlieto visvienkāršākos darba rīkus, patiesības sēklas izsēšanai, kas var uzdīgt un nest augļus, jo cilvēkam, kura sirdī tie ir iesēti, bija vajadzīga palīdzība – laipna doma, mīļš vārds, kuru iespaidīgu padarīja Tas, Kas sacīja: „Redzi, Es esmu pie jums līdz pasaules galam.” – Vēstule 329. 1905.g. 16.nov., deviľpadsmit gadus vecajai mazmeitai Meibelai. [330]

17. novembris

Mūsu īpašais darbs „Un Gars un līgava saka: „Nāc!” Un, kas to dzird, lai saka: „Nāc!” Kam slāpst, lai nāk; kas grib, lai ľem dzīvības ūdeni bez maksas” Atklāsmes 22:17.

Kungs savai draudzei devis īpašu personiskās kalpošanas darbu.

Cilvēku atgriešanai Dievs varēja sūtīt eľģeļus, tomēr Viľš to nedarīja. Cilvēcībai jāaizsniedz cilvēcība…

Kristus uzdotais darbs jāpieľem un jāpadara. Mums jāiet ticībā, sirsnīgi izlūdzoties Tā klātbūtni, Kas teicis: „…tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam” Mat.28:20. Ja mums apsolīta tāda pavadonība, tad, atsakoties uzľemties pašaizliegšanās un pašuzupurēšanās krustu, mēs esam vainojami lielā neticībā un nepaklausībā… Sniedzot tālāk gaismu, kas atradusi ieeju mūsu dvēselē, Svētais Gars mums pašiem sniedz vēl lielāku gaismu, un mūsu sirdis piepildās ar dārgo Kunga prieku…

Mēs ļaudīm varam norādīt uz krustā sisto un augšāmcēlušos Pestītāju. Visi, kas nākuši pie Jēzus meklēt piedošanu, atraduši, ka Viľš vienmēr ir labprātīgs uzľemties viľu grēkus un piešķirt tiem taisnību. Kas ir nācis pie Kristus un ticis patiesi atgriezts, tas ilgosies glābt dvēseles, kuras atrodas ārpus Kristus. Kas vairāk par visu mīl Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu, tas nevarēs atrast mieru nekā nedarīšanā.

Dievs par darba rīkiem izmanto vienkāršus cilvēkus. Ja arī tiem būtu tikai viens talants, to lietojot, tas pavairosies. Draudzes lielā kļūda ir tā, ka dvēseļu glābšanas darbs tiek darīts pārāk ierobeţoti un Dieva Valstības izaugsme norisinās lēni. No savtīgas draudzes izaugs atkritusi draudze, kas neizlietos savus talantus, lai sastrādājoties ar Jēzu, atjaunotu cilvēkā Dieva morālo līdzību. Mums jākalpo visai radībai. Mums uzlikta atbildība strādāt visu labā – priekš mūsu draugiem, paziľām un tiem, kas sasaistījušies ar pasauli un atsvešinājušies no Dieva.

Mūsu pūļu lokā jāienāk arī ļaudīm, kas ir šķietami patīkami un piemīlīgi. Patiesība tik pat daudz ir domāta viľiem kā priekš mums, un mums jāsaka: „Nāc!” - Manuskripts 123. 1897.g.

17.nov., „Kristus uzdevums.” [331]

18. novembris

Dievs mīl skaistumu „Bet viss lai notiek pieklājīgi un kārtīgi” 1. Korintiešiem 14:40. Ļaudis, kurus Dievs aicinājis no tumsas un ievedis Savā brīnišķajā gaismā, nepagodinās Viľu ar nekārtību, nevīţību un netīrību. Attiecībā uz kārtību un glītumu mums jāatdarina Debesu Paraugs, un, ja Debesis ir patīkamas un pievilcīgas, tad es vēlētos, kaut arī manas mājas būtu pievilcīgas ar savu vienkāršību un glītumu. Mums visiem jāsaprot, ka to cilvēku starpā, kas mīl un bīstas Dievu, jāvalda pilnībai, glītumam un kārtībai, jo ar to mēs ieteiksim citiem savu ticību.

Un visiem, kas mūs redz, mēs atstājam īpašu iespaidu. Mūsu savienība ar Dievu stiprinās mūsu vēlēšanos būt tīrīgiem savās mājās un tās tuvākajā apkārtnē. Ap mūsu mājām audzētie augļu koki, dekoratīvie koki un puķes atmaksāsies ne tikai vienā veidā vien.

Kungs mīl skaistumu, jo Viľš pats veidoja augstos kokus, zāles stiebrus, jaukos krūmus, vāros ziedus, un tas viss atstāj uz skatītāju klusinošu, nomierinošu iespaidu, un, izjūtot radības valdzinošo iespaidu, viľi, pašiem negribot, tiek vadīti no dabas pie dabas Dieva. Ja Kungs neaizmirst skaisto puķu daţādību, kas aug savā dabiskajā piemīlībā, un ar to stāsta mums par Savu mīlestību, vai mums nevajadzētu Viľam par to pateikties? Vai mums nevajadzētu darīt tieši tā, kā Jēzus saka, lai mēs rīkotos: „Mācieties no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām”Mat.6:28.29. Šeit Kungs mākslotajam stāda pretī dabīgo…

Es apdomīgi izlietoju nedaudz naudas, lai Dieva skaistās lietas būtu manu acu priekšā, un mana tuvākā apkārtne tiktu iekārota veselīgi. Es to darīju, lai visi redzētu, ka mēs savas ticības dēļ nekļūstam bezrūpīgi, slinki, vaļīgi un nekārtīgi…

Lai visi redz, ka jūsu ticība Kunga drīzai atnākšanai liek jums gatavoties priekš šķīstām un svētām Debesīm, jau šodien kļūstot šķīstiem, tīriem un svētiem. Un tad, kad jūs tiksiet aicināti ieiet svētajos dzīvokļos Augšā, jūs tur jutīsities kā mājās. Ko Kungs mums saka caur inspirēto apustuli? „Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus” 1.Pēt.2:9. - Manuskripts 28. 1889.g. 18.nov., „Kāds ļoti zīmīgs sapnis”. [332]

19. novembris

Priecīgs prāts pagodina Dievu

„Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu dariet Kunga Jēzus Vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur Viľu” Kolosiešiem 3:17.

Ja ir kāda sirds, no kuras neizstaro gaisma, tad tajā valda tāda noslēgtība, ka Kristus tur nevar mājot. Līdzās katrai dvēselei atrodas kāds eľģelis. Es esmu pamācīta, ka līdz ar Kristu mūsu pasaulei nodotas visas Debesu bagātības. Nekas nav atrauts. Ja cilvēks neatver savas sirds durvis Jēzum Kristum un neuztur sakarus ar Viľu, tad ar to sakarus uzturēs sātaniskie spēki.

Prieka pārpilnība ir domāta Dieva pagodināšanai. Ja klāt būs Kristus ţēlastības nomierinošais un klusinošais iespaids, tad vienmēr atskanēs patīkami vārdi. Ja kāds kļūdās, tad ej pie maldošā viens pats. Neizsaki skaļu padomu, bet klusini savu balsi! Tam, kurš kā Dieva namturis ieľem iespaidīgu posteni, tam īpaši vajadzētu sargāties, ka ar vārdiem vai darbiem neuzbudinātu citus. Tam ar katru strādnieku vajadzētu runāt patīkamā veidā, neatklājot uzbudinātību un sapīkuša gara noskaľojumu.

Lai ikviens, kas nolikts uzticības amatā, ir par tik uzmanīgāks, savos vārdos un darbos, par cik viľa amats ir atbildīgāks par viľā līdzstrādnieku amatu, jo ar Dieva darbu saistītie cilvēki var izpatikt Kungam, runājot tikai laipnā veidā. Ikkatru neapdomīgi vai negudri izteiktu vārdu vajadzētu uz vietas atsaukt. Ja runātājs to aizmirst to darīt vai nenoţēlo savu neapdomību, kādam citam Kristus Garā vajadzētu atgādināt viľa pienākumu atvainoties, jo mums jāatceras, ka mēs, kristieši, kas par sevi liecinām, ka strādājam vienprātīgi, nedrīkstam rīkoties līdzīgi grēciniekiem, kuru grēcīgie vārdi un darbi, ja tie netiks noţēloti, viľus pazudinās…

Kristiešiem vienam otru jāmīl, kā Kristus viľus ir mīlējis. No šīs mīlestības atklāsmes atkarīga Evaľģēlija patiesības atzīšana no pasaules puses. Tieši par to Kristus lūdza Savā pēdējā virs zemes pienestajā lūgšanā. Kristieši nedrīkst rīkoties kā nevaldāmi bērni. Tiem, kas sevi sauc par Dieva bērniem, tiem pasaules priekšā jānodod liecība, ka viľi aiz sevis ir atstājuši savas neatgrieztās dzīves bērnišķo rīcību. - Vēstule 179. 1902. g. 19. nov., S.P. Bolmanam, „Dienvidu sargs” redaktoram, publicēts Nešvilā, Tenesijas štatā. [333]

20. novembris

Debesu priekšnojauta „Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: „Redzi, visu Es daru jaunu.”

Tad Viľš teica: „Raksti! Jo šie vārdi ir uzticami un patiesi” Atklāsmes 21:5. Šī rīta sapulcē (Mičiganas štatā, Betlkrīkas sanāksmē) mēs noklausījāmies sniegtajās liecībās, un, kad dziedāja pēdējo himnu: „Kad mēs tiksimies, lai nekad vairs nešķirtos” – es gandrīz aizmirsu, kur atrodos. Domās es pārcēlos uz otru krastu tajā dienā, kad Dieva pilsētā, apkārt lielajam, baltajam tronim

būs sapulcēta milzīga sanāksme un atpestītie dziedās par uzvaru, slavējot Dievu un slavējot Jēru. Mani pārľēma brīnišķi svinīga izjūta, sirds saviļľojās, un es nevarēju aizturēt asaras.

Ak, cik laimīgi mēs būsim, sanākot ap šo troni, ietērpti baltajās Kristus taisnības drēbēs. Nebūs vairs bēdu, nebūs vairs šķiršanās, un mēs varēsim baudīt mieru, baudīt laimi, dzīvojot godībā nebeidzamos mūţības laikmetos. Cik laimīgi, cik ļoti laimīgi ļaudis mēs būsim!

Tagad padomāsim par tādām pat priekšrocībām šeit. Domājot par mūsu Pestītāja bezgalīgo upuri, kura nopelnā mēs varam kļūt Dieva bērni un ķēnišķīgās ģimenes locekļi, domājot par mūsu augsto stāvokli, ka visas šīs priekšrocības būs mūsu daļa, un tās var būt mūsu daļa katru dienu jau šeit, ka mums tiks dotas Dieva dēlu un meitu tiesības, kā gan kāds no mums var vēl gausties un justies neapmierināts? Kā gan kāds no mums var vēl kurnēt? Kā tādas domas var nākt mūsu sirdī?

Mums jābūt vispateicīgākiem cilvēkiem uz šīs zemes. Mūsu laime atkarīga no mūsu ticības Dievam, no mūsu uzticēšanās Viľam.

Un tagad, padomājot par mūsu cerību, par mūsu ticību, kas iesniedzas citā pasaulē, ja zinām, ka tā turpināsies nebeidzamos mūţības laikmetos – es vēlētos zināt, ko jūs domājat par šo aizbildināšanos, kas šovakar te bija dzirdama?

Kaut būtu kaut kas, ko es varētu ielikt šajā darbā, lai tas plauktu! Bet ir daţi, kas ir gatavi ieguldīt šajā darbā līdzekļus, tomēr atturot paši sevi. Kāpēc neatrodas vairāk tādu, kas darbam atdod paši sevi? - Manuskripts 5. 1883.g. 20.nov. māsas Vaitas svētruna Vispasaules Savienības sesijas noslēdzošajā sapulcē Betlkrīkā, Mičiganas štatā. 334

21. novembris

Sagatavošanās nemirstībai „Jo viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli - mūsu ticība” 1. Jāľa 5:4.

Mūsu laiks šeit, vislabākajā gadījumā, ir pavisam īss, un katram mūsu pasākumam jāstiprina un jāvirza uz priekšu Dieva lieta…

Lai tava dvēsele sauc uz Dievu: „Atgriez manu dvēseli!”

Izlūdzies no Dieva Viľa ţēlastības pārveidojošo spēku! Stipri satver Pestītāju, kā to darīja Jēkabs, līdz Dievs tev atklās ne tikai tevi pašu, bet arī Sevi, un tu Jēzū ieraudzīsi spēku un atbalstu, skaidrību un varu, kādu tu vēl nekad neesi pieredzējis, ne iedomājies… Ja tu savā ticībā neatlaidīgi turēsies pie apsolījumiem, tu iegūsi tos. Šī ir tā uzvara, kas uzvar pasauli, proti, mūsu ticība.

Kamēr tu būsi patiess pret sevi, nekādi zemes un elles naidīgie spēki nespēs iznīcināt tavu mieru vai pārraut tavu satiksmi ar Dievu. Ja tu bīsies Dievu, tev nebūs jājūtas nedrošam. Ja tu iepriecināsi Viľu, tu iegūsi visu, ko tava dvēsele prasīs. Kāds izcils kristietis ir teicis: „Visā Visumā nav nekā, no kā es baidītos, izľemot, ka es nezinātu visus savus pienākumus un

neizpildītu tos.”

Izvēlies par savu moto šādu vārdus: „Stāvi par Jēzu, lai arī tas prasītu nezin kādus upurus, nezin kādu pašaizliegšanos.

Nostājies visur par Jēzu. Dari visu tā, it kā tu redzētu caur plīvuru Dieva acis, kas pievērstas tikai tev, vērojot katru tavu soli.”

Viľš tevi atpircis ar Savām asinīm, un, ja tev vajadzīga Viľa palīdzība, sauc uz Viľu, un tu to iegūsi! Tad Jēzus nostāsies par tevi. Lai tava īsā, nedrošā dzīve ir nepārtraukta gatavošanās nākošai, nemirstīgai dzīvei! Kārdināšanām ir atļauts nākt pār mums, lai atklātos mūsu patiesais raksturs un tiktu izlaboti mūsu trūkumi. Grēks, daţādi maskējies, pastāvīgi uzmāksies mums, lai mūs pieviltu un novestu pazušanā. Sātans izliksies par gaismas eľģeli, un viľš pastāvīgi izgudros jaunus plānus, lai iznīcinātu dvēseles, nolaupītu Dievam pienākošos godu… Savā bezspēcībā pieķeries Dievam! Seko gaismai, kas tev sniegta no Debesīm! - Vēstule 42. 1879.g. 21.nov., Edsonam Vaitam. [335]

22. novembris

Kā uzturēt mīlestību dzīvu „Pateicieties vienmēr un par visu Dievam Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā. Un esiet paklausīgi cits citam Kristus bijībā” Efeziešiem 5:20-21.

Cik daudz bēdu, nelaimju un sāpju tiktu aiztaupīts, ja cilvēki turpinātu parādīt viens otram tādu pat cieľu, uzmanību, kā arī atzinību, un ievītu dzīvē tik pat daudz laipnu vārdu, kā viľi jūtas spiesti darīt pašu izraudzītā dzīves biedra iegūšanai! Šīs lietas uzturētu dzīvu viľu mīlestību. Ja vīri un sievas turpinātu veltīt viens otram šīs mazās, mīlestību uzturošās laipnības, tad viľi viens otra sabiedrībā justos laimīgi, un uz savām ģimenēm atstātu svētījošu iespaidu. Viľiem pašiem būtu sava laimes pasaule, un viľi nevēlētos iziet no šīs pasaules, lai meklētu sev citu aizraušanos vai jaunu mīlas priekšmetu…

Ja mūsu ģimenēs sirdis tiktu saglabātas iejūtīgas, ja mēs cēli, augstsirdīgi un ar cieľu izturētos viens pret otra gaumi un uzskatiem, ja sieva meklētu izdevību parādīt mīlestību vīram vienkāršos, laipnos darbos, un vīrs parādītu tādu pat uzmanību un cieľu sievai, tad arī bērni kļūtu šī gara līdzdalībnieki. Šis iespaids pārľemtu visu māju, un kāda nelaimes straume būtu novērsta no ģimenes! Vīri neietu laimi meklēt ārpus mājas, un sievas nealktu pēc mīlestības un nezaudētu drosmi un pašcieľu, un nekļūtu par invalīdiem uz visu mūţu. Mums dots tikai viens dzīves laiks, un ar pašsavaldīšanos, uzmanību un neatlaidīgām pūlēm to var padarīt panesamu, patīkamu un pat laimīgu.

Visiem cilvēkiem, kas savieno savas dzīves, vajadzētu censties vienam otru padarīt tik laimīgu, cik vien tas iespējams. Ko mēs vērtējam, to mēs cenšamies saglabāt un, ja varam, padarīt vēl vērtīgāku. Laulības līgumā vīri un sievas noslēguši svarīgu darījumu, izdarījuši ieguldījumu visam dzīves laikam, un viľiem

vajadzētu atdot visus spēkus savu nepateicīgo un īgno vārdu savaldīšanai, pat daudz centīgāk, kā viľi to darīja pirms laulībām, jo tagad viľu likteľi kā vīram un sievai, savienoti uz visu mūţu un viľu vērtība nosakāma tieši proporcionāli neatlaidīgajām pūlēm, kuras tie veltī tās mīlestības pasargāšanai, pēc kuras viľi tā tiecās un ko tik augsti vērtēja pirms laulībām. - Vēstule 27. 1872.g. 22.nov., brālim Bartonam, kādam draudzes loceklim Sanfrancisko, Kalifornijas štats. [336]

23. novembris

Viltīgi izgudrotas pasakas „Tas atbildēja viľam: līdz divi tūkstoši trīs simti vakariem un rītiem, tad svētnīca tiks atkal atzīta par taisnu un atgūs atkal savas tiesības” Daniela 8:14.

Nākotnē būs vajadzīga liela modrība. Dieva ļauţu starpā nedrīkst valdīt nekāda garīga apmātība. Ļaunie gari rosīgi strādā, lai savaldzinātu cilvēcīgo būtľu prātu. Cilvēki tiek sasieti kūlīšos, kas sagatavoti pēdējo dienu uguns liesmām. Kas atmet Kristu un Viľa taisnību, tie pieľems viltīgus izdomājumus, kas pārpludina pasauli. Kristiešiem jābūt modriem un skaidrā prātā, nelokāmi pretojoties savam ienaidniekam, velnam, kurš staigā apkārt kā rūcošs lauva, meklēdams, ko varētu aprīt. Cilvēki ļauno garu iespaidā darīs brīnumus. Viľi padarīs cilvēkus slimus, pakļaujot tos savai varai, un pēc tam, atvelkot šo savu varu, liks citiem domāt, ka slimnieki tikuši brīnumainā kārtā dziedināti. To sātans jau atkārtoti ir darījis.

Dievs būs savu ļauţu svētnīca, ja tie klausīs Viľa vārdam, ticot un pasludinot vienkāršās patiesības, kuras Kristus sludināja, atrodoties šajā pasaulē. Mums tagad jālūdz, kā neesam nekad agrāk lūguši. Mēs dzīvojam lielajā salīdzināšanas dienā, un mums jāizsūdz savi grēki un uzcītīgi jācenšas atgriezties.

Jāiegulda darbā visas spējas, lai tiekam izglābti no ļauniem, neprātīgiem cilvēkiem. Sātans nonācis skaista eľģeļa izskatā un rāda ļaudīm brīnišķas ainas, ļaudīm, kas tā samaitājuši savu ceļu Dieva priekšā, ka nesaprot, kas viľi paši ir un kas viľiem vajadzīgs. Ienaidnieks nonācis ar lielu varu, lai strādātu ar visas netaisnības viltu cilvēkos, kas iet bojā. Dievs aicina noţēlot grēkus un no jauna atgriezties…

Kad Dieva ļauţu dzīve būs attīrīta no morālās un garīgās apgānīšanās, kad viľu acis būs svaidītas ar Debesu acu zālēm, tad tie ieraudzīs, ka viľi ir nabagi, nelaimīgi, noţēlojami, akli un kaili. Tad viľi nāks pie Avota, kas atvērts Jūdam un Jeruzalemei un izmantos Kristus šķīstījošās asinis savām nabaga slimajām dvēselēm. Lai Dievs dod, ka viľi nevilcinātos izmantot priekšrocības, kādas Kungs sagatavojis visiem, kas Viľu mīl un tur Viľa baušļus. - Vēstule 259. 1903.g.23.nov. L.M. Holas kundzei, kādai tuvai draudzenei, kas ilgus gadus strādāja kā Betlkrīkas sanatorijas ekonomiste. [337]

24. novembris

Godīgums veikala darīšanās „Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot Tam Kungam” Romiešiem 12:11.

Lielākā vai mazākā mērā Dieva kalpi veikala lietās spiesti saistīties ar pasauli, tomēr viľiem jāpērk un jāpārdod, apzinoties, ka Dievs viľus vēro. Nedrīkst lietot nepareizus svarus vai viltīgus atsvarus, jo tādas lietas Kungam ir negantība. Visās veikala darīšanās kristietis būs tieši tāds, kā viľš vēlētos, lai viľa brālis par to domā. Viľa rīcība balstās uz stingriem pamatlikumiem. Viľš nekrāps, tāpēc viľam nav nekā, ko slēpt, nekā, ko nevajadzīgi ieteikt. Viľu drīkst kritizēt, drīkst pārbaudīt, tomēr viľa nelokāmais godīgums mirdzēs kā tīrs zelts. Viľš ir par svētību visiem, ar ko saskaras, jo viľa vārdiem var uzticēties. Viľš ir cilvēks, kas necentīsies izmantot savu tuvāko nezināšanu vai to kļūdīšanos. Viľš dara labu visiem, un viľa līdzcilvēki uzticas viľa padomam…

Patiesi godīgs cilvēks nekad sava maka pildīšanai neizmantos citu cilvēku vājības vai nezināšanu. Savai pārdodamai mantai viľš ľems tai atbilstošu samaksu. Ja viľa pārdodamajam priekšmetam ir kāds defekts, viľš to vaļsirdīgi pateiks savam brālim vai kaimiľam, kaut arī tāda rīcība varētu kaitēt viľa finansiālajām interesēm. Pie visstingrākā godīguma principiem jāturas visās dzīves sīkajās lietās. Tādi principi nevalda pasaulē, jo sātans – viltnieks, melis un apspiedējs – ir kungs pār saviem pavalstniekiem, kas viľam paklausa un īsteno viľa nodomus.

Bet kristieši kalpo savādākam Kungam, un viľu darbiem jānorisinās Dievā, nesagaidot savtīgo peļľu. Novēršanos no pilnīga godīguma veikala lietās daţi var uzskatīt par mazsvarīgu lietu, tomēr, mūsu Pestītājs tā uz to neskatās. Viľa vārdi attiecībā uz šo jautājumu ir skaidri un nepārprotami: „Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns” Lūk.16:10. Šodien kristīgā pasaulē krāpšana tiek praktizēta briesmīgos apmēros. Ļaudīm, kas tur Dieva baušļus, jārāda, ka viľi stāv pāri visām šīm lietām. Negodīga rīcības, kas aptraipa cilvēku savstarpējās attiecības, nekad un nekur nedrīkst atklāties pie tiem, kas saka, ka tic tagadējai patiesībai. - Vēstule 3. 1878.g.

24. nov. Brālim O., kas bija nodevies apšaubāmiem veikalnieciskiem paľēmieniem. 338

25. novembris

Kristus atnākšanas pasteidzināšana „Kad nu viss tas tā iznīks, cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā, gaidot un pasteidzinot Dieva dienas atnākšanu, kuras dēļ debesis ugunī sadegs un pasaules pamati

karstumā izkusīs” 2. Pētera 3:11-12.

Es atrados Anglijā karalienes jubilejas laikā (karalienes Viktorijas piecdesmit gadu jubileja 1887.g.). Viľas attēls bija visos logos, uz stikliem, laikrakstos un visur citur… Viss tika darīts, lai ļaudis par viľu atcerētos un par viľu domātu. Tāda izrāde! Tūkstošiem un atkal tūkstošiem dolāru tika izlietoti šim gadījumam. Ļaudis maksāja naudu, lai tikai varētu sēdēt logos un vērot parādi. Par vietu logā, no kura bija redzama karaliene, maksāja divus līdz trīs simts dolāru. Šī satraucošā notikuma laikā es biju Londonā. Mani tas skumdināja… Viľiem bija tiesības tā rīkoties, tomēr man vajadzēja domāt… Mēs te gaidām Kunga atgriešanos debesu padebešos. Vai mēs par Viľu domājam? Ja mēs tiešām ticam Jēzum, ja mēs patiesi ticam Viľa atnākšanai, ja mēs paliekam Kristū, tad mēs nesūdzēsimies par katru mazo, mums pielaisto krustu. Mēs domāsim par to, ko mūsu labā darījis mūsu Pestītājs, Kristus. Raugoties uz Golgatas krustu, mēs neatcerēsimies savas mazās nepatikšanas. Kāpēc mēs kā kristieši nepaaugstinām Viľu, šo Golgātas Vīru? Kristus nolika savu godības tērpu un mūsu dēļ kļuva nabags, lai caur Viľa nabadzību mēs varētu kļūt bagāti. Šis upuris mums neko nedos, ja mēs ticībā nesatversim Jēzu Kristu.. Pašiem mums nav nekādas taisnības. Visi pravietojumi rāda, ka visu lietu gals ir tuvu. Panāksim, lai mūsu sirţu stāvoklis Dieva priekšā būtu pareizs!…

Vēl būs nākošā dzīve. Mūţība. Laimīga dzīve. Tur nespēs ielauzties nekāda nāve. Tur nebūs malārijas, ne slimību, ne sāpju, ne bēdu. Vai jūs vēlaties tur būt? Ielas būs izklātas ar zeltu, un jūs redzēsiet Ķēniľu Viľa godībā. Man jābūt tur. Man jāredz Ķēniľš Viľa varenībā. Neļaujiet ļaudīm domāt, ka viľi tur nokļūs ar visiem saviem grēkiem! Raksturiem jāizmainās jau šeit. Atpestīto dziesmas dziedāt mums jāmācās jau šeit, savādāk mēs tās nevarēsim dziedāt Debesīs. Dziediet par Dieva laipnību!

Runājiet par Viľa varu! - Manuskripts 20. 1888.g. 25.nov. „Laba svētruna”. [339]

26. novembris

Skola – šeit un nākošā dzīvē „Tie sev Dieva Dēlu sit krustā un liek smieklā” Ebrejiem 6:6.

Ikkatram pašam jāatsaucas uz aicinājumu: „Nāciet šurp pie Manis… tad jūs atradīsiet atvieglojumu” Mat.11:28.Kungs Jēzus samaksājis par jums mācību maksu. Jums vairāk nekas nav jādara, kā tikai jāmācās no Viľa. Kristum līdzīga uzvedība, kas tiek ievērota augstākajā skolā, jāiemācās kā jauniem, tā veciem ticīgajiem jau šeit, zemākajā skolā.

Visi, kas mācās Kristus skolā, tiek apmācīti Debesu pārstāvju vadībā, un viľi nekad nedrīkst aizmirst, ka ir skatu spēle pasaulei, eľģeļiem un cilvēkiem. Viľiem jāpārstāv Kristus. Lai viľi savstarpēji viens otram palīdz kļūt šķīstiem un cienīgiem, un

lolot patieso domu, ko nozīmē būt Dieva bērnam. Viľiem jārunā iedrošinoši vārdi. Viľiem jāatbalsta nogurušas rokas un jāstiprina gurdeni ceļi. Pāri katrai sirdij it kā ar dimanta rakstāmo jābūt iegravētiem vārdiem: „Nav nekā, kas mani biedētu, kā vien nezināt savu pienākumu, vai nepildīt to.” Mēs dzīvojam laikā, kad mums Kungu vajadzētu meklēt visnopietnākā veidā…

Cilvēcīgās būtnes daudzējādos veidos var no jauna Dieva Dēlu sist krustā un izlikt Viľu atklātam apkaunojumam. Nodošanās pasaulīgām lietām tā samulsina prātu, ka sātans var piezagties un nemanot tur ienākt. Viľam ir daudz teoriju, ar kurām viľš var nomaldināt ļaudis, kas ļaujas nomaldināties. Maldīgie uzskati par Dievu, kam pieķērusies pasaule, patiesībā ir maskēts skepticisms, kas gatavo ceļu ateismam. Ar sasteigtiem vārdiem un savtīgiem darbiem cilvēki bieţi apbēdina Kristu. Sātans strādā nenogurstoši, lai cilvēki atteiktos palikt uzticīgi Dievam.

Gūstot pārvaldību pār prātu, viľš uz tiem atstāj paliekošu iespaidu, un mūţīgās realitātes pamazām izbāl.

Pašsavaldīgs gars, mīļi un iejūtīgi vārdi pagodina Radītāju.

Bagātīgi tiks atalgoti tie, kas teiks mīļus un laipnus vārdus, vārdus kas kalpo mieram. Mēs esam Kristus nozīmēti kalpi un mums jāļauj, lai no Viľa Gars izstarotu tālāk uz citiem lēnprātībā un Viľa pazemībā. - Vēstule 257. 1903.g. 26.nov., Dr. Dţ.H. Kellogam. [340]

27. novembris

Recepte veselības atgūšanai un saglabāšanai „… sēţ pie galda īstā laikā, un sēţ kā vīri, nevis kā plītnieki!”

Salamans Mācītājs 10:17. Ēd noteiktos laikos. Ar nepareiziem ēšanas ieradumiem tu pats sevi sagatavo ciešanām nākotnē. Ne vienmēr ir droši pieľemt aicinājumu sēsties pie galda, pat ja galdu klājuši jūsu brāļi un draugi, kas vēlas jums pasniegt daudzus un daţādus ēdienus. Tu zini, ka, nekaitējot saviem gremošanas orgāniem, tu drīksti ēst divus vai trīs ēdienus vienā reizē.

Kad tiec aicināts sēsties pie klāta galda, izvairies no lielas ēdienu daţādības, ko aicinātāji noliks tavā priekšā. Tas tev jādara, ja vēlies būt uzticīgs sargkareivis. Ja mūsu priekšā tiek nolikts uzturs, kuru ēšana liktu mūsu gremošanas orgāniem stundām ilgi smagi strādāt, tad, ja mēs šos ēdienus baudām, par iznākumu nedrīkstam vainot ēdiena pasniedzējus. Dievs sagaida, ka mēs paši izšķirsim un ēdīsim tikai tos ēdienus, kas neliks ciest gremošanas orgāniem.…

Bieţi kuľģī saliktie daţādie ēdieni savstarpēji nav viens otram piemēroti, un iznākumā rodas rūgšana. Tas ir cēlonis daudzām kuľģa kaitēm. Ēd regulāri noteiktos laikos, un ēd veselīgu uzturu! Vienā ēdienreizē neēd daudzus ēdienus!

Es neiedrošinos teikt tev vai kādam citam – jāēd rikai divas reizes dienā. Bet es saku, ka vienā reizē kuľģī nevajadzētu

uzľemt pārāk daudz ēdamvielu, jo pie tādas rīcības kuľģis savu darbu nevar veikt pareizi. Daţiem trīsreizēja ēšana dienā ir labāka kā divreizēja ēšana.

Es trīsdesmit gadus esmu ēdusi tikai divas reizes dienā, un starplaikos neesmu ēdusi. Es par sevi zinu, ka divreizēju ēšanu iespējams iekārtot tā, ka var justies pavisam labi. Tomēr lai neviens savu dzīvi neliek par kritēriju citiem. Ikkatram pašam rūpīgi jāizpēta sava organisma vajadzības, lai zinātu, kā saprātīgi pret to izturēties, un būtu drošs, ka nesātīga ēšana neiznīcina tā vitālos spēkus. Ikkatram pašam jāzina, kā pareizi vadīt un aprūpēt sava organisma mehānismu, jo neviens cits to nevar izdarīt viľa vietā. - Vēstule 324. 1905.g. 27.nov., kādam evaľģēlistam, vec.sl. V.V. Simpsonam, Losandţelosā, Kalifornijā.

[341]

28. novembris

Svētais Gars – dāvanu Dāvana „Un, cilvēka kārtā būdams, Viľš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!” Filipiešiem 2:8.

Kristus paaugstināšana ir proporcionāla Viľa pazemošanās darbam un Viľa izciestajām ciešanām. Tikai kļūstot par Upuri, Viľš varēja kļūt arī par Glābēju un Pestītāju. Kāds brīnišķīgs noslēpums ietverts Kristus dievībā! Paaugstinājis bauslību un pagodinājis to, pieľemdams nosacījumus pasaules glābšanai no bojāejas, Kristus steidzās uz Debesīm, lai pilnīgi padarītu Savu darbu, un, sūtot Svēto Garu Saviem mācekļiem, nobeigtu Savu misiju. Ar to Viľš saviem ticošajiem ļaudīm deva drošu pierādījumu, ka Viľš tos nav aizmirsis, kaut pats atrodas Dieva tuvumā, kur valda pilnīga un mūţīga līksmība.

Svētajam Garam bija jānāk uz tiem ļaudīm, kas šajā pasaulē mīlēja Kristu. Tā viľi, pagodinot savu Vadoni, un caur šo pagodināšanu kļuva spējīgi pieľemt visas viľu misijas izpildīšanai nepieciešamās dāvanas. Dzīvības Devējs Savās rokās turēja ne tikai nāves atslēgu, bet visas bagātām svētībām pilnās Debesis. Viľam bija dota visa vara Debesīs un virs zemes.

Ieľēmis savu vietu Debesu pagalmos, viľš svētības varēja sūtīt visiem, kas viľu pieľēma.

Kristus saviem sekotājiem bija sacījis: „Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeju. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums” Jāľa 16:7. Tā bija dāvanu Dāvana. Svētais Gars tika sūtīts kā visdārgākā Manta, kādu vien cilvēks var saľemt. Draudze tika kristīta ar šī Gara spēku. Mācekļi tika sagatavoti iet un pasludināt Kristu vispirms Jeruzalemē, kur norisinājās Taisnības Ķēniľa nopelšanas apkaunojošais darbs, un tad līdz vistālākajām pasaules daļām…

Cik pilnīgi un bagātīgi šīs dāvanas nāks pār visiem, kas Dievam tuvojas Viľa Dēla vārdā! Ja tie ievēros Viľa Vārdā izklāstītos nosacījumus, Viľš atvērs tiem Debesu logus un izlies pār viľiem

svētības, ka tiem aptrūks vietas to uzľemšanai. Ja Dieva ļaudis, paklausot Viľa priekšrakstiem, svētos sevi, Kungs strādās viľu vidū. Viľš atjaunos pazemīgās un sagrauztās dvēseles, darot raksturus svētus un šķīstus. - Manuskripts128. 1897.g. 28.nov., „Vienīgais Vidutājs.” [342]

29. novembris

Debesu eņģeļu kalpošanas darbs „Vai tie visi nav kalpotāji gari, izsūtāmi kalpošanai to labā, kam jāmanto Pestīšana?” Ebrejiem 1:14.

Kungs neatstāj tumsā ļaudis, kas seko visai tiem dotajai gaismai, un sakaru uzturēšanai ar tiem sūta Savus eľģeļus.

Kornēlijs dzīvoja saskaľā ar Vecajā Derībā dotajiem norādījumiem, un Kungs viľam sūtīja vēstnesi, lai pateiktu, kas tam jādara.

Kungs visus Kornēlijam vajadzīgos norādījumus varēja sniegt ar eľģeļa starpniecību, bet tāds nebija Viľa plāns. Viľš vēlējās, lai Kornēlijs nodibina sakarus ar ļaudīm, kas zināšanas bija saľēmuši no augšienes un kuriem bija uzdots izplatīt šīs zināšanas citiem, kas meklēja gaismu. Tā Kungs vienmēr rīkojas ar Saviem ļaudīm.

Eľģelis sacīja: „Nosūti vīrus uz Jopi un ataicini Sīmani, kam pievārds Pēteris. Tas dzīvo pie kāda ādmiľa Sīmaľa, kam ir nams jūrmalā; šis tev sacīs, kas tev jādara”Ap.d.10:5.6.

Kornēlijs paklausīja dotajam norādījumam; viľš savienojās ar draudzi un kļuva lietderīgs Dieva līdzstrādnieks. Šim gadījumam vajadzētu mūs iepriecināt un stiprināt. Lai tie, kas kalpo Dievam, rūpīgi izpēta attiecības, kādas pastāv starp Debesīm un zemi. Lielajā gaismas nodošanas darbā tumsā mītošajiem ļaudīm jāapvienojas Debesu un zemes darba rīki.

Debesu eľģeļiem svētības jānes mums, un mums savukārt tās jāsniedz saviem līdzcilvēkiem.

Vērojiet Kornēlijam veltīto teikumu: „Dievs ir pieminējis tavas lūgšanas un dāvanas” 4.p. Debesis atzina viľa uzticību. Dievs redzēja, ka viľš bija devīgs vīrs, kuram var uzticēt lielāku gaismu un lielākas atbildības, jo viľš pareizi bija izlietojis tam aizdotos talantus. Savs pārvaldnieka darbs mums jāuzskata kā svēts un atbildīgs uzdevums. Mums čakli jāizlieto visi uzticētie talanti. Ja mēs tā rīkosimies, Dievs atzīs mūsu uzticīgās pūles un piešķirs mums vēl lielākas kalpošanas iespējas.

Dievs pūlas sagatavot Savus ļaudis, lai tie nestu augļus Viľa godam. Pāvils saka: „Mēs esam Dieva darba biedri, jūs esat Dieva aramais tīrums,” Dieva celtne” 1. Kor.3:9. - Manuskripts 69. 1900.g. 29.nov. „Pamācības draudzei”. [343]

30. novembris

Ikdienas atgriešanās

„Nepareizi svari Tā Kunga acīs ir negantība, bet pilnestīgs svars Viľam sagādā labpatiku” Salamana pamācības 11:1.

Mums katru dienu jāpiedzīvo atgriešanās. Ja jūs savās veikala darīšanās esat izmantojuši iespējas, kuras Kungs sauc par netaisnām, jums šīs lietas jānokārto, un tikai tad jūs Dieva skatījumā atkal varat būt taisns un godīgs. Tādas lietas Dieva ļaudīm jāizlabo visās vietās… Ja jūs uzsākat kārtot šīs lietas, lai salīdzinātos ar Dievu, Debesu eľģeļi sadarbosies ar jums, dodot jums spējas izšķirt, kur jūs uz lietām esat raudzījušies nepareizā gaismā.

Kristus un eľģeļi vēro jūsu darbu. Viľi vērtē katru soli. Lai jūsu dzīve stāsta par pazemīgo un lēnprātīgo Jēzu! Centieties rīkoties tā, kā rīkotos Kristus, ja Viľš atrastos jūsu vietā! Lai nav nekādas nesaskaľas starp jūsu vispilnīgākā godīguma mēru un dievišķo mēru! Visu to cilvēku dzīvē, kas Dieva dienā tiks atzīti par taisniem, jāvalda uzticamiem un šķīstiem pamatlikumiem.

Veikalnieku pasaulē ir daudz tādu darījumu, kurus pasaules cilvēki uzskatīs par taisniem un godīgiem, bet Dievs tos nosodīs.

Cilvēki izstrādā plānus, kurus tie uzskata par labiem, taču tie nesaskan ar uzticamiem un nesavtīgiem principiem, kādus Kristus atklājis Savā dzīvē un Savā Vārdā… Pasaules cilvēku atzinība netaisnu darbu nekad nepārvērtīs taisnā, un Visuma priekšā netaisnība paliks netaisnība, līdz tā tiks noţēlota un nokārtota.

Kungs nevar svētīt cilvēkus, kas sevi samaitā ar negodīgu veikalniecisku rīcību savos darījumos ar saviem brāļiem vai pasaules cilvēkiem. Kas tā rīkosies, tie pazaudēs garīgumu; tie kļūs savtīgi, formāli un auksti. Pagātnes kļūdas viľi attaisno ar pašu izstrādātām teorijām, kas runā pretī Dieva Vārda pamatlikumiem.

Kristus skaidri ir pateicis pamatlikumus, kam vajadzētu raksturot visus veikala darījumus: „Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viľiem. Jo tā ir bauslība un pravieši” Mat. 7:12.

Tiks nolikta malā niekošanās, ļaunas aizdomas un sevis izcelšana, kas izposta dvēseles degsmi, un īstie ticīgie pazemīgām sirdīm čakli strādās bojā ejošo dvēseļu labā. Vēstule 164. 1904.g. 30.nov., Montinvjū (Mountain View) un Vašingtonas darbiniekiem. [344]

DECEMBRIS 1. decembris

Bīstieties nepaklausīt Dievam! „Tātad, mani mīļie, tā kā jūs vienmēr esat paklausījuši, nevis manā klātbūtnē vien, bet tagad daudz vairāk manā prombūtnē, gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti” Filipiešiem 2:12.

Te nav atļauta nekāda bezrūpība, nekāds kūtrums vai

vienaldzība, bet katram mums par savu pestīšanu jārūpējas ar bailēm un drebēšanu. Ko tas nozīmē? Paskatīsimies: „Tad nu, mani mīļie,… gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti” Fil. 2:12. Jūs teiksiet: „Vai tad man visu laiku jābaiļojas un jādreb?” Zināmā izpratnē jā, un zināmā izpratnē nē.

Jums pastāvīgi jāizjūt bijība pret Dievu un jādreb, ka nenovēršaties no Dieva padomiem. Tāda drebēšana būs. Par savu pestīšanu jūs pastāvīgi gādāsiet, ar bijāšanu un drebēšanu.

Vai tā tam jāpaliek? Nē. Paklausīsimies, kā te ienāk Dieva spēks: „Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta” 13.p. Te parādīts cilvēka darbs. Tiem abiem jāsadarbojas. Šo darbu cilvēks bez dievišķā spēka atbalsta nevar izdarīt.

Kungs neľem cilvēku ar viľa dabīgajām domām un izjūtām un tūlīt nepaceļ viľu Sava vaiga gaišumā. Nē, cilvēkam jādara sava daļa, un, kad cilvēks ar bailēm un drebēšanu gādā par savu izglābšanos, Dievs ir Tas, Kas dod viľam gribu un veiksmi pēc Savas labpatikas. Līdzdarbojoties šiem diviem spēkiem, cilvēks kļūst uzvarētājs un beidzot saľem dzīvības vainagu. Viľu gaida svētās Debesis un mūţīgā godība, un viľš baidās tās zaudēt, ka netiek atrasts par vieglu. Viľš nevar atļauties zaudēt šīs lietas.

Viľam vajadzīga šī Debesu svētlaime, un viľš sasprindzina visus savus spēkus tās aizsniegšanai. Viľš savas spējas piepūlē līdz pēdējai iespējai. Viľš sasprindzina visus savus garīgos nervus un muskuļus, lai šajā pasākumā uzvarētu un iegūtu dārgo mūţīgās dzīves dāvanu.

Ja pasaule redzēs, ka mēs ārkārtīgi tiecamies pēc daţām lietām, kas nemaz nav redzamas, bet kas ticībā mums ir dzīva īstenība, tad tiem radīsies interese tās papētīt, un viľi sapratīs, ka daţas lietas ir vērts iegūt, jo viľi redzēs, ka šī ticība ir izdarījusi mūsu dzīvē un raksturā brīnišķu pārmaiľu. - Manuskripts 13. 1888.g.

1.dec. [345]

2. decembris

Dāvanas, kas apmierina mūsu vajadzības „Redzi, Es esmu aicinājis Becaleēlu, Hūra dēla Ūrijas dēlu no Jūdas cilts. Un Es to esmu pildījis ar Dieva Garu, gudrību, prātu, zināšanām un prasmi visādos darbos” 2. Mozus 31:2.

Dievam vienmēr ir izredzēti vīri, kas var ieľemt vietas, kur jāpadara kāds darbs, vīri, ar kuriem un caur kuriem Viľš var strādāt… Katram cilvēkam Kungs uzticējis talantus – dāvanas, kas atbilst kādas vietas vajadzībām…

Kungs piešķir saprašanu ikvienam, kas pilnīgi savienojas ar Viľa darbu. Mēs neesam atstāti, lai uzticētos cilvēcīgai gudrībai, bet mums ir dota priekšrocība meklēt padomu pie Viľa…

Mēs visi esam Dieva ģimenes locekļi. Mums visiem lielākā vai mazākā mērā uzticēti Dieva dotie talanti, un mēs esam atbildīgi par viľu izlietošanu. Vai mūsu talanti ir lieli vai mazi, mums tie jālieto, kalpojot Dievam, un mums jāatzīst ikviena cilvēka tiesības lietot viľam uzticētās dāvanas. Nekad nevajadzētu

noniecināt kaut vismazāko fizisko, intelektuālo vai garīgo kapitālu. Daţs tirdzniecībā ieguldīs sīkas monētas, un Dieva svētību pavadībā un nenogurstošā uzticībā šo pazemīgo ļauţu ieguldījums var sekmīgi izvērsties un dot peļľu proporcionāli uzticētajam kapitālam. Nevienam nevajadzētu vieglprātīgi raudzīties uz pazemīgu strādnieku, kas atrodas savā vietā un dara savu darbu, lai cik mazs šis darbs varētu izskatīties.

Ak, kā man sāp sirds, redzot ļaudis, kuriem bijušas lielas iespējas, cenšamies atrast savu vietu ierobeţotā jomā tā vietā, lai ar iedrošinājumu tie būtu attīstījušies un pildītu augstas lietderības pienākumus. Kungs izlieto kā lielus, tā mazus resursus. Daudziem, kas savu dzīvi piepildījuši ar lielu rosmi un nopietnību, vajadzīgas citu cilvēku atzinības, padoms un iedrošinājums. Dievs ar prieku noraugās uz saviem bērniem, kas, viens otru atbalstot un viens otru iedrošinot, arvien vairāk uzlabo savas darba spējas.

Visiem, kam uzticēti lieli vai mazi talanti, jāsakļaujas vienotā kopā. Mums vairāk vajadzīgs Pestītāja gars, lai palīdzētu tiem, kas tiek ierobeţoti un kavēti. Mēs nekad neuzzināsim, cik daudz mēs varētu viľiem palīdzēt viľu izaugsmes pūlēs, jo tas tiks darīts zināms tikai pēdējā tiesā. Mums visus vajadzētu iedrošināt atcerēties, ka ir daţādas dāvanas. - Vēstule 260. 1903.g. 2.dec.

Dr. Dţordţam A. Harem, kas tika aicināts saistīties ar Vašingtonā (Washington DC) ceļamo sanatoriju. [346]

3. decembris

Pateicīgi par katru acumirkli „Es jūs neatstāšu bāreľus, bet nākšu pie jums” Jāľa 14:18.

Kaut naktī es negulēju sevišķi labi, mans miers līdzinājās upei.

Jēzus mīlestība arvien lielākā mērā manā sirdī pieaug, un es arī mīlu Viľu, un sirdi pārpilda pateicības jūtas. Manam prātam tik skaidri un ar tādu spēku atklājās dievišķo patiesību vērtība, ka es to ilgojos izteikt visiem, kurus varu aizsniegt, lai tos iepriecinātu un iedrošinātu ar to mierinājumu, ar kuru pati jūtos iepriecināta. Neizjūtu ne vismazāko neapmierinātību. Jaukas domas un ainas slīd gara acu priekšā līdzīgi zeltainiem skatiem un mana sirds līksmo, un dvēsele izjūt degsmi, ilgodamās sevi atklāt citiem.

Lasot Rakstus, likās, ka gaisma apmirdzēja ikkatru burtu – domas šķita svaigas, jaunas un svarīgas – un mana sirds ir pilnīgi saskaľojusies ar visu. Es jūtos pateicīga par katru acumirkli, pat nomodā esot naktī, ja neesmu varējusi gulēt.

No ikdienišķajiem piedzīvojumiem zinu, ka Svētais Gars ir pie manis, kad es lasu Viľa Vārdu, iedēstot patiesību sirdī, lai tā dzīvē un raksturā atklātos tālāk citiem. Svētais Gars ľem patiesību no svētajām lappusēm, kur Viľš pats to ielicis, un iespieţ to dvēselē. Kādu svētu prieku, kādu cerību un mierinājumu, mēs varam iegūt, ja to sniedzam citiem!

Es pēcpusdienā biju sapulcē (Ballaratā N.S.W., Austrālijā), kur

klausīties Vārdu bija sanākuši vairāk, nekā es cerēju. Es runāju par Jāľa 14:15.-24. Kungs man deva vārdus, ko teikt ļaudīm, atklājot viľiem dārgos Pestītāja dotos apsolījumus, kas domāti visiem, kas Viľu pazīst un tur Viľa baušļus.

Jēzus prasa, lai tie pierāda savu mīlestību uz Viľu: „Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles” Jāľa 14:15. Ja mēs nespētu turēt Viľa pavēles, kāpēc tad Viľš runātu šādus vārdus? Tieši nākošais pants atver mums atziľu bagātību: „Un Es lūgšu Tēvu, un Viľš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūţīgi” (16.p.)

Vai vārdi no Dieva vienpiedzimušā Dēla lūpām varētu darīt šī apsolījuma vārdus vēl skaidrākus un noteiktākus? - Manuskripts 2. 1892.g. 3.dec. dienasgrāmata. 347

4. decembris

Zāles pret mantkārību „Ja tikai paliksit savā ticībā stipri un nesatricināti un nenovērsīsities no cerības, kas ir dota evaľģēlijā, kuru jūs esat dzirdējuši” Kolosiešiem 1:23.

Tikai Dieva ţēlastības iespaids liks cilvēkiem nostāties pašaizliedzīgas devības pusē. Nekas nedrīkst traucēt un kavēt Dieva lietu. Vēstij – „Noţēlojiet savus grēkus un atgriezieties” jāaizsniedz visas pasaules daļas. Dievs mums par velti dāvinājis saulstarus un lietus bagātības, izsaucot augu valsts zelšanu, un Viľš sagaida, lai ikkatrs ticīgais būtu labprātīgs dot kaut ko patiesības lietas virzīšanai uz priekšu. Mums tagad jāstrādā, kā nekad agrāk neesam strādājuši, lai evaľģēlijs, kas ir Dieva glābjošais spēks, tiktu pasludināts visā pasaulē. Līdzekļiem jābūt pie patiesību pieľēmušajiem ļaudīm, un caur viľu pašuzupurēšanos pastāvīgi tiek papildināti Dieva mantu nama krājumi, lai uzturs būtu Kunga namā.

Kunga Gars, ja to iemīlam, ir drošs līdzeklis pret mantkārības slimību. Runājiet par to, īstenojiet to dzīvē!. Apvelciet visas evaľģēlija bruľas! Mums vajag vairāk lūgšanas gara un vairāk ticības. Kolosiešu vēstules pirmā nodaļa rāda mūsu augstos pienākumus.

Pāvils saka: „Epafra, mūsu mīļais darba biedrs, jums to ir pasludinājis; viľš… arī mums ir stāstījis par jūsu mīlestību Garā.

Tāpēc arī mēs kopš tās dienas, kad esam par to dzirdējuši, pastāvīgi piesaucam Dievu savās lūgšanās, lai jūs, bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziľu, visā pilnībā izprastu Viľa gribu. Tad jūsu dzīve būs mūsu Kunga cienīga un Viľam viscaur patīkama, un jūs nesīsit augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugsit Dieva atziľā” Kol.1:7.-10.

Mums jāaizsniedz arvien augstāka un augstāka garīguma pakāpe. Mums jāpārtrauc visāda veida gaušanās un sūdzēšanās, un jāmācās pienest pateicību. Mums jāstrādā bojā ejošo dvēseļu glābšanai.

Mums jāsatver visaugstākais Spēks un jāaizver ausis pret sūdzībām un kļūdu meklēšanu. Iznīciniet šo tieksmi un

iztukšojiet dvēseles templi no ļaunām domām! Lai tajā nepaliek neviena prieku nedodoša doma! Dvēseles iet bojā savos grēkos.

Strādājiet Dieva godam! - Vēstule 372. 1906.g. 4.dec. Dr. D.H. Kresam un vecākajam sludinātājam O.A. Olsenam, kuri abi strādāja Austrālijā. [348]

5. decembris

Gaisma tumsā „Redzi, Es tevi šķīstīju, bet neatradu tevi līdzīgu sudrabam; Es tevi pārbaudīju ciešanu kausējamā krāsnī” Jesajas 48:10.

Visi mierinājuma vārdi, ko es varu teikt, neko sevišķu tev nedos.

(Vēstule rakstīta Eiropā strādājošam vecākajam sludinātājam Dţ.N. Endrjūsam drīz pēc viľa meitas Mērijas nāves). Tu pazīsti savu spēka un mierinājuma Avotu. Jēzus un Viľa mīlestība tev nav nekas svešs. Tu esi viens no daudzajiem, kuru dzīve ir nepārtraukta cīľa ar gaistošām cerībām, nogurumu un sāpēm.

Cerība, kas kavējas, noskumdina sirdi, bet šī pasaule ir mūsu pārbaudījumu, bēdu un mūsu sāpju skatuve. Šeit mums jāiztur Dieva uzliktais pārbaudījums. Bēdu ceplim jādeg, līdz uguns būs aprijusi visus sārľus, un mēs no tās iznāksim tīri kā zelts. Tu, mans mīļais brāli, vari apdomāt Dieva noslēpumaino aizgādību, kas tev atľēmusi tavu acu prieku.

Tu domā, ka, ja nebūtu šī lielā zaudējuma, tu, salīdzinoši, būtu laimīgs cilvēks. Bet varbūt, ka tieši tava bērna nāve var kļūt tev, un ne tikai tev vien, bet daudziem Šveicē, par dvēseles glābjošu notikumu. No šī notikuma atausīs gaisma, kas tev tagad reizēm liekas neizprotama. „Tas Kungs bija devis, Tas Kungs ir ľēmis, Tā Kunga Vārds lai ir slavēts!” Ij.1:21. Lai tāda ir tava sirds valoda! Ţēlastības mākonis atrodas virs tevis, un tu to redzi virs savas galvas pat vistumšākajā stundā. Dieva labvēlības pierādījumu mums ir tik daudz, cik lietus lāšu mākonī, kas tās izlej pār izslāpušo zemi, lai to atspirdzinātu un atveldzētu. Dieva ţēlastība ir ar tevi…

Kungs tevi mīl, mans dārgais brāli. Viľš mīl tevi. „Lai arī kalni atkāptos un pakalni sakustētos, bet Mana ţēlastība neatkāpsies no tevis un Mana miera derība nešķobīsies” Jes. 54:10. „Tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu” Rom.8:28. Ja tavas acis varētu tikt atvērtas, tu ieraudzītu savu Debesu Tēvu mīlestībā noliecamies pār tevi, un, ja tu varētu dzirdēt Viľa balsi, tajā izskanētu līdzjūtība pret tevi, ko satriekušas bēdas un ciešanas.

Esi stiprs Viľa spēkā! Pie viľa ir miers tavai nogurušajai sirdij. Vēstule 71. 1878.g. 5.dec. Dţ.N. Endrjūsam. [349]

6. decembris

Ja saņemiet, dodiet tālāk „Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai

ziľā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” Maleahijas 3:10.

Gals tuvojas ātri, bet mūsu draudzē daudzi vēl guļ. Lai tagad visi par savu galveno darbu uzskata kalpošanu Kungam! Kungs Saviem ļaudīm uzticējis līdzekļu talantus, daţiem vairāk, daţiem mazāk par citiem. Daudziem bagātība ir kļuvusi par slazda valgu. Ilgās atdarināt pasaules modi viľi zaudējuši patiesības degsmi, un tiem draud briesmas zaudēt mūţīgo dzīvi.

Proporcionāli tam, kā Dievs viľus apveltījis, cilvēkiem vajadzētu atdot Viľam daļu no tām svētībām, kuras Viľš uzticējis to pārziľai…

Lai visi rūpīgi pārbauda savas veikalnieciskās attiecības ar Radītāju! Kas nebaidās nodevīgi izturēties pret Radītāju, tie nebaidīsies nodevīgi izturēties arī pret līdzcilvēkiem.

Es vēlos iespiest prātā visiem mūsu ļaudīm, ka desmitā un ziedojumu atturēšanu Dievs uzskata par laupīšanu. Mēs esam tikai Dieva mantu nama pārvaldnieki; mums nepieder nauda, kas nonāk mūsu rokās. Tās izlietošanā jāsadarbojas ar Jēzu Kristu.

Dieva darba uz priekšu virzīšanai jāveltī vislielākā interese. Šis darbs jau ieguvis lielus apmērus, bet tam jāiet uz priekšu vēl straujāk. Mums vajadzīgs daudz vairāk strādnieku, un visiem jāparāda pašaizliedzības gars, lai sagādātu nepieciešamās iekārtas vēsts ienešanai jaunos laukos. Līdzekļu trūkuma dēļ daudzās vietās darbs ir ļoti apgrūtināts. Dieva pārmetums paliks uz visiem tiem, kas nenāks Viľam palīgā…

Lielajā pasaules brīdināšanas darbā ļaudis, kuriem patiesība ir sirdī un kas caur patiesību svētoti, paveiks tiem nozīmēto darba daļu. Viľi uzticīgi maksās desmitos un ziedojumus. Ikkatrs draudzes loceklis ir saistīts derības attiecībās ar Dievu., lai aizliegtos un atteiktos no pārspīlētiem līdzekļu izdevumiem. Lai taupības trūkums mājas dzīvē neatľem mums iespēju darīt savu daļu jau uzsāktā darba nostiprināšanai un arī ieiešanai jaunās vietās! - Manuskripts 103. 1903.g. 6.dec. „Dāvanas un ziedojumi.” [350]

7. decembris

Mūžīgs zaudējums „Ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi, un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viľu mīl” 1. Korintiešiem 2:9.

Ikkatrs grēks, ikkatra netaisna rīcība, ikkatra Dieva likuma pārkāpšana atsaucas tūkstoškārt spēcīgāk uz darītāju, nekā uz cietēju. Ik reizes, kad brīnišķajiem spēkiem, ar kuriem Dievs apveltījis cilvēku, tiek nodarīta pārestība vai tie izlietoti nepareizi, šie spēki uz visiem laikiem zaudē daļu no sava spraiguma un nekad vairs nebūs tādi, kādi tie bija pirms to nepareizās izlietošanas. Ikkatra pārestība, kas šajā dzīvē tiek

nodarīta mūsu morālajai dabai, tiks izjusta ne tikai šeit, bet arī mūţībā. Kaut arī Dievs grēciniekiem var piedot, tomēr pat mūţība neizlīdzinās šajā dzīvē labprātīgi pieļautos zaudējumus.

Ieiet tālākajā, nākošajā dzīvē, pazaudējot pusi no spēkiem, kurus mēs būtu varējuši ľemt sev līdzi, ir briesmīga doma. Šeit zaudētās pārbaudes dienas, kurās neesam centušies kļūt derīgāki Debesīm, ir tāds zaudējums, kas nekad netiks atgūts.

Morāliem spēkiem izdarītās pārestības vai to nepareiza izlietošana šajā dzīvē samazinās mūsu prieka apjomu nākamā dzīvē. Lai cik lielus sasniegumus mēs varētu iegūt nākamā dzīvē, tomēr mēs varētu pacelties vēl augstāk un augstāk, ja mēs, cik vien iespējams, būtu izmantojuši Dieva dotās priekšrocības un zelta izdevības mūsu spēku attīstīšanai šajā pārbaudes laika dzīvē…

Mēs visi atrodamies zem viena no diviem lielajiem vadoľiem.

Viens – cilvēka un pasaules Radītājs ir lielāks par visiem. Visi Viľam ir parādā uzticību ar visu savu būtni un nodošanos, ar visu savu mīlestību. Ja prāts nodots Viľa vadībai un pārvaldībai, un Dievs sāk veidot un attīstīt prāta spējas, tad no visa gudrības un spēka Avota ik dienas tiek saľemti jauni morāli spēki.

Morālas svētības un dievišķais skaistums atalgos visas pūles jebkuram cilvēkam pievērst savas domas Debesīm. Mēs drīkstam aptvert atklāsmes – Debesu daili – kas cilvēku īsredzībai nav aizsniedzamas un kas pārspētu visvarenāko domu lidojumu visizglītotākajam filozofam, kas nav savienojies ar bezgalīgo spēku…

Taisnība, gods, mīlestība un patiesība ir Dieva troľa galvenās iezīmes. Šīs īpašības ir Viľa valdīšanas pamatprincipi, kas nopamatosies virs zemes, kad to būs šķīstījušas Dieva atmaksājošās taisnības ugunis. Šie ir tie dārgakmeľi, kas jāmeklē un jāmīl šajā laikā un mūţībā. To apzinoties,… veidojiet savus raksturus ne pēc pasaules standarta, bet priekš mūţības.

- Vēstule 41. 1877. g. 7. dec., F.I. Beldenam, kādam 19 gadus vecam radiniekam. [351]

8. decembris

Stūrgalvība – šķērslis pieaugšanai „Jo Es zināju, ka tu esi stūrgalvīgs, tavs pakausis kā no dzelzs un tava piere kā no vara” Jesajas 48:4.

Stūrgalvība ir ļoti slikta rakstura īpašība; ja tā netiek uzvarēta, tā nodara daudz ļauna. Stūrgalvīgs cilvēks neatkāpsies ne no kādiem saviem uzskatiem. Stūrgalvību izsauc ierobeţots prāts.

Prāta ziľā spējīgi cilvēki, kas ļauj savā raksturā attīstīties stūrgalvībai, atteiksies ticēt patiesībai tikai tāpēc, ka paši nav tās autori.

Stūrgalvība ir šķērslis visāda veida pieaugšanai. Stūrgalvīgu cilvēku grūti pārliecināt par lietām, kuras viľš pats nevar redzēt.

Tas nesaprot, ko nozīmē staigāt ticībā. Viľš turas pie saviem plāniem un uzskatiem, lai tie būtu pareizi vai nepareizi, jo tādam

domu gājumam viľš ir nodevies. Viľš var redzēt daudzus pierādījumus savai nepareizai rīcībai; brāļi var pacelt savas balsis pret viľa uzskatiem un metodēm attiecībā uz panākumu gūšanu darbā, tomēr pārliecināšanu viľš atraida ar savām iemīļotajām, gandrīz neiedragājamām barjerām. Viľš izteiks domas, kurām nevarēs piekrist pieredzējuši un sprieduma spējīgi cilvēki, kas ir tikpat gudri un inteliģenti kā viľš. Viľš izteiks slēdzienus, it kā viľš visu varētu paredzēt, un aizstāvēs savus uzskatus kā vispareizākos. Paša „es” tik ilgi bijis viľā kā visu noteicošais elements, ka šis nelaimīgais cilvēks uzskata par tikumu turēties pie saviem uzskatiem. Ja neies pa viľa norādīto ceļu, viľš katrā izdevīgā brīdī cels iebildumus kā sīkās, tā lielās lietās. Viľš turēsies pie saviem vārdiem, vai tie ir pareizi, vai pilnīgi nepareizi. Tāda rīcība, bieţi atkārtota, pāraug nostiprinātā ieradumā un kļūst par raksturu…

Divi vai trīs cilvēki, kas kritizēšanu padarījuši par zinātni, kas nostājas pretī gandrīz visam, pat vislabāko pasākumu var padarīt par ļoti sliktu. Viľi var izsēt vairāk šaubu sēklu, kā tie vēlētos redzēt nobriestam pļaujai…

Kungam nepatīk, ja šāds gars kavē un aptraipa Viľa darbu. Viľš aicina cilvēkus, kas izvedīs dzīvē Viľa gribu, cilvēkus, kurus vadīs Viľa Svētais Gars. - Manuskripts 159. 1898.g. 8.dec., „Nerunājiet sliktu ne par vienu cilvēku.” [352]

9. decembrīs

Kā Dievs skatās uz lielumu? „Vai šī nav tā lielā Bābele, ko es uzcēlu ar savu spēku ķēniľam par mājokli un par godu savai varenībai?” Daniela 4:27.

Tautu vai atsevišķu cilvēku spēks nav meklējams īpašās spējās vai veiklībā, kas it kā padara tos neuzvaramus. Viľus lielus vai stiprus var padarīt vienīgi Dieva spēks un Viľa nodoms. Ar savu izturēšanos pret šo nodomu cilvēki paši izšķir savu likteni.

Cilvēces vēsture stāsta par cilvēka sasniegumiem, viľa uzvarām kaujās, viľa panākumiem, kāpjot pasaulīgās varenības kalnā.

Dieva vēsture apraksta cilvēku tādu, kādu Debesis to redz.

Dievišķajā pārskatā viss viľa nopelns sastāv no paklausības Dieva prasībām. Viľa nepaklausība uzticīgi tiek pierakstīta kā sodu pelnoša, ko tas noteikti saľems. Mūţības gaismā atklāsies, kā Dievs rīkojas saskaľā ar tik svarīgo paklausības vai nepaklausības jautājumu.

Gadu simtus pirms tam, kad parādījās ļaudis, pravietiskais rakstāmrīks Svētā Gara vadībā uzrakstīja to vēsturi…

Dieva balss, ko dzirdēja sen aizgājušās paaudzes, ir skanējusi cauri gadsimtiem, cauri paaudzēm, kas ir nākušas un gājušas pāri darbības skatuvei. Vai lai Dievs runā un Viľa balss lai netiek ľemta vērā? Kāds spēks sakārtojis visu šo vēsturi, ka tautām jānāk vienai pēc otras iepriekš noteiktā kārtībā, laikā un vietā, neapzinīgi liecinot par patiesību, kuras nozīmi tās pašas neizprata?…

Dievs Savā lielajā plānā katram cilvēkam ir paredzējis kādu vietu. Ar patiesību vai viltu, ģeķīgi vai gudri ikkatrs piepilda kādu nodomu, ar ko tiek panākts kāds iznākums…

Pasaules skatījumā ļaudis, kas kalpo Dievam, var izskatīties vāji.

Viľi var it kā iegrimt viļľos, bet ar katru jaunu vilni viľi atkal parādās, un jau tuvāk savai ostai. „Un Es tām dodu mūţīgo dzīvību,” saka Kungs, „un viľas nemūţam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas” Jāľa 10:28. Kaut ķēniľi tiktu gāzti un tautas pārceltas, dvēseles, kas ticībā savienojušās ar Dieva nodomu, paliks mūţīgi. „Bet saprātīgie mirdzēs kā debesjuma spoţums, un tie, kas daudzus veduši pie taisnības, kā zvaigznes mūţīgi mūţam” Dan. 12:3. - Manuskripts 36. 1896.g. 9.dec. „Paklausība ir sekmju priekšnosacījums.” [353]

10. decembris

Sirdis pildītas ar Kristus mieru „Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viľi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis” Jāľa 17:21.

Kā Kristus nāca uz šo pasauli meklēt un glābt bojā ejošās dvēseles, lai tās saľemtu patiesības gaismu, tā Viľš šo pašu darbu uzdevis visiem, kas pieľem Viľu kā savu Pestītāju. „Viľu labā Es pats svētījos nāvē, lai arī viľi būtu patiesībā svētīti” Jāľa 17:19.

Cik tad ir svarīgi, lai mēs patiesībā būtu iesakľojušies! No patiesības nerodas nekas nepatiess. Kungs Jēzus ir apsolījis, ka, ja mēs ticībā pieľemsim Viľu un turpināsim ticēt Viľam kā mūsu priekšzīmei, tad Viľš mums dos „varu kļūt par Dieva bērniem”.

Kristus evaľģēlijs satur visus lielos patiesības pamatlikumus, kas atklājas šķīstā dzīvē. Šie likumi pasaulei jāpasludina mīlestībā un patiesā taisnībā. Visās mūsu savstarpējās attiecībās mums jāvadās no Dieva bauslības priekšrakstiem. „Viľu labā Es pats svētījos nāvē, lai arī viľi būtu patiesībā svētīti. Bet ne par viľiem vien Es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viľu vārdiem Man ticēs” 19.20.p. Šie vārdi mums rāda, cik daudz ir atkarīgs no to cilvēku raksturiem, kas saka, ka tic Jēzus Kristus Evaľģēlijam. Pēc Kristus sekotāju dzīves pasaule vērtē Pestītāju. Ja kāds vārdos vai darbos novēršas no dzīvajiem patiesības pamatlikumiem, tas dara negodu savam Pestītājam un atklāti to apkauno.

Lai ikviens tic Kristum un saľem Viľa apsolīto spēku, ka var būt Dieva bērns, apzinīgi turoties pie patiesības, ieauţot tās principus savos vārdos, garā un visos savos darbos. Tā kristiešu iespaids kļūs tīrošs un šķīstījošs, kas strādās pretī viltus reliģijām un neticībai. Viľus pavadīs Debesu pamatlikumu varenais iespaids, darot tos caur Kristu par evaľģēlija pagodinātājiem. Viľi kļūs arvien stiprāki stāstīt tālāk par svētojošo Debesu ţēlastību, iegūstot pieaugošu iespaidu caur pieaugošas cieľas parādīšanu patiesībai. Viľu sirdis pildīs Kristus miers. - Vēstule 327. 1905.g. 10.dec. V.S. Vaitam. [354]

11. decembris

Lai jūsu prieks būtu pilnīgs „Tā kā Tā Kunga, viľa Dieva, roka bija pār viľu, tad ķēniľš deva viľam visu, ko viľš lūdza” Ezras 7:6.

Kristus vēlas, lai ikviens būtu saľēmis bagātas Debesu ţēlastības dāvanas. Viľš vēlas, lai Viľa prieks būtu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs. Ikkatram vajadzētu sevi pieradināt stingri noteiktam un uzticīgam kalpošanas darbam, tikpat patiesam ārpus sapulcēm kā sapulcēs. Jūs visus vēro eľģeļi. Ikviens, kurš vēlas, var būt uzticīgs māceklis, kāds bija Ezra ķēniľa priekšā.

Dieva roka ir izstiepta par labu visiem, kas Viľu meklē, bet Viľa spēks un dusmas vēršas pret tiem, kas Viľu aizmirst un uzticas pasaules draudzība un palīdzībai, kas iet vaicāt Ekronas dievu un neľem vērā dzīvā Dieva padomus.

Dieva bērni zinās, kas ir viľu palīgs. Tie zinās, kam viľi pilnīgi var uzticēties, un ar Kristus palīdzību viľi bez kādas iedomības var justies droši savā Dievā. Tiešām, Viľa kalpi nešaubīgi uzticēties var vienīgi Viľam, pie tam bez bailēm raugoties uz Jēzu, dzenoties arvien vairāk paklausīt Viľa prasībām, atstājot visu, kas saistās ar pasauli, vienalga, vai pasaule viľiem izrādītu pretestību vai labvēlību. Viľu panākumi nāk no Dieva, un neveiksmi viľi nepiedzīvos bagātības trūkuma un bezdievīgo cilvēku atbalstošā iespaida dēļ. Ja viľi cietīs neveiksmi, tad tikai tāpēc, ka nav paklausījuši Kunga prasībām un Svētais Gars nav ar tiem…

Mūsu vienīgā drošība meklējama ciešā savienībā ar Kungu Jēzu Kristu. Mēs drīkstam atļauties zaudēt pasaulīgo cilvēku draudzību. Kas savienojas ar pasaules cilvēkiem, lai varētu izvest savus nesvētos nodomus, pielaiţ briesmīgu kļūdu, jo viľi atsakās no Dieva labvēlības un Viľa svētībām. Man spiedošā veidā jāpievērš mūsu ļauţu uzmanība tam, ka Kungs pats ir nolicis šķirošu sienu starp pasauli un to, ko Viľš ir izveidojis virs zemes. Dieva ļaudīm jākalpo Viľam, jo Kristus tos ir aicinājis no pasaules, tos svētojis un šķīstījis, lai tie spētu veikt Viľa darbu…

Nevar pastāvēt nekāda savienība starp pasaulīgumu un svētumu. Nevar pastāvēt nekāda savienība starp Kristu un Beliālu. Bet „Kungs atšķīris dievbijīgos par sevi” Ps. 4:3. (angļu tulk.)Un šī svētīšanās Kungam, šī atšķiršanās no pasaules skaidri un nepārprotami izteikta kā Vecajā, tā Jaunajā Derībā. - Vēstule 329. 1905.g. 11.dec. Loma Lindas sanatorijas vadītājam Dţ.A. Berdenam. [355]

12. decembris

Kunga filozofija „Pie bauslības un liecības – ja tie nerunās saskaľā ar šo vārdu, tad tāpēc, ka viľos nav gaismas” Jesajas 8:20.

Mums par savas dzīves likumu jāpieľem Kunga filozofija, kas

skaidri atklāta Viľa Vārdā. Visai būtnei jāatrodas Tā pārraudzībā, Kas galu zina jau iesākumā. Mūsu vadonim jābūt Bībelei un tikai Bībelei. Mums jāseko un jāpaklausa dzīvību dodošajiem Debesu principiem un nevis tikai mūsu tieksmēm vien. Dieva gudrība un spēks, strādājot pie mācību pieľemošas sirds, saskaľo prātu un raksturu ar Debesu likumiem un noteikumiem. Lai nodotu pasaulei taisnības un patiesības lielās atziľas, mums katram atsevišķi nepieciešama Svētā Gara vadība…

Mums pavēlēts cilvēku vidū izsludināt trauksmi. Sargi tagad nedrīkst kļūdīties. Viľiem jābūt modriem lūgšanās, lai tie skaidri varētu izprast savu pienākumu pret To, Kas, kaut arī būdams Dieva vienpiedzimušais Dēls, atnāca uz mūsu pasauli, lai varētu vīrus un sievas glābt no sātana vadības…

Mums ļaudis jāmāca un jāvada raudzīties uz Kristus priekšzīmi, atzīt savu pienākumu pret Viľu, kam mēs piederam radīšanas un pestīšanas dēļ. Viľam pieder ikkatrs vīrs, ikkatra sieva un ikkatrs pasaulē nākušais bērns. Par mūsu īpašnieku Viľš kļuvis, samaksājot atpirkšanas maksu. Ja kritušie cilvēki labprātīgā paklausībā būs ar mieru kļūt par Dieva bērniem, tad tie kļūs viens ar Kristu. Pestītājs viľus atpircis, atdodams dzīvību par grēka soda maksu… Kas būs patiesi atgriezti, tie atklās Kristus glābjošo ţēlastību, pūloties to dvēseļu labā, kuras aklas padarījis sātans. Patiesības un taisnības spēks Dieva strādniekiem jāparāda tieši savā dzīvē. Pasaule drīz sastaps savu lielo Likumdevēju, un tai būs jāatbild par sabradātajiem Dieva baušļiem. Uz piedošanu var cerēt vienīgi tie, kas novēršas no pārkāpumiem un pievēršas paklausībai.

Mums jāpaceļ karogs ar uzrakstu: „Dieva baušļi un Jēzus ticība.” Šis ir lielais strīda jautājums. Mēs to nedrīkstam izlaist no redzes loka. Mums jācenšas pamodināt draudzes locekļus un ļaudis, kas neizsaka savu ticības pārliecību, lai tie ierauga Debesu baušļus un paklausa to prasībām. Mums jāpaaugstina šie likumi un jāpadara tie godājami. Mums jāmodina tie, kas iegrimuši garīgā snaudā.

Vēstule 138. 1910. g. 12. dec., vecākajam sludinātājam Stāram ar dzīves biedri, Melrouzas sanatorijā, kur vecākais sludinātājs Stārs kalpoja kapelāna un arī evaľģelizācijas darbā. [356]

13. decembris

Pazemības lielums „Jo, kas savu dzīvību gribēs izglābt, tam tā zudīs, bet, kas savu dzīvību Manis dēļ zaudēs, tas to izglābs” Lūkas 9:24.

Kristus mācekļiem sniedza ļoti svarīgu mācību par to, kādiem jābūt Viľa sekotājiem: „Valstī, ko Es uzcelšu,” Viľš teica, „strīdiem par to, kurš ir lielākais, nebūs vietas. Jūs visi esat brāļi. Visi Mani kalpi tur būs vienādi. Vienīgais atzītais lielums tur būs pazemības lielums un nodošanās kalpošanai citiem. Kas pazemosies, tiks paaugstināts, un kas paaugstināsies, tiks pazemots. Kas pašaizliedzīgi un pašuzupurīgi centīsies kalpot

citiem, tam tiks piešķirtas rakstura īpašības, kuras pašas sevi ieteiks Dievam. Tas pieaugs ari gudrībā, īstā pacietībā, izturībā, laipnībā un līdzcietībā. Tādas īpašības dos galveno vietu Dieva valstībā.”

Cilvēka Dēls pats pazemojās un kļuva Dieva kalps. Viľš pakļāvās dziļi skarošiem pazemojumiem un pašuzupurīgai dzīvei, pat nāvei, lai tiem, kas tic Viľam, sagādātu brīvību un dzīvību, un vietu Viľa valstībā. Viľš atdeva savu dzīvību par atpirkšanas maksu par daudziem. Ar to vajadzētu pietikt, lai par savu rīcību nokaunētos tie, kas pastāvīgi tiecas būt pirmie un pārāki par citiem. „Ja kas grib Man sekot,” sacīja Kristus, „tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ľem uz sevi savu krustu un seko Man” Lūk. 9:23. Ar to tiek pierādīts mācekļa patiesīgums. Ja draudzes locekļi būtu Vārda darītāji, kā viľi svinīgi solījās kristību brīdī, tad tie mīlētu savus brāļus un pastāvīgi tiektos pēc saskaľas un vienotības…

Kas tic Kristum un pazemīgi staigā kopā ar Viľu,… kas vēro, ko viľi varētu darīt, lai palīdzētu, aplaimotu un stiprinātu citus, tie sadarbojas ar eľģeļiem, kuri kalpo ļaudīm, kas būs pestīšanas mantinieki. Jēzus tiem dod ţēlastību, gudrību un taisnību, darot tos par svētību visiem ļaudīm, ar kuriem tie satiekas. Jo pazemīgāk tie paši sevi vērtē, jo lielākas svētības saľem no Dieva, jo to saľemšana viľus nepadara augstprātīgus. Viľi pareizi izlieto savas svētības, jo viľi ľem, lai dotu.

Kalpojošie eľģeļi saľem norādījumus no Dieva troľa sadarboties ar cilvēciskajiem darba rīkiem. Viľi saľem Kristus ţēlastības dāvanas, lai piešķirtu tās cilvēcīgajām būtnēm. - Manuskripts 165. 1898.g. 13.dec., „Vienotība ir mācekļu pārbaude”. [357]

14. decembris

Kad dzīvi pārvalda patiesība „Kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma” Jāľa 8:12.

Kungs Jēzus pieľēma grēcīga cilvēka veidu un ietērpa Savu dievību cilvēcībā. Tomēr Viľš bija tikpat svēts kā Dievs. Ja Viľam būtu kāds traips vai grēks, Viľš nevarētu kļūt cilvēces Pestītājs. Viľš bija grēku nesējs, un viľam nebija vajadzīga nekāda grēku salīdzināšana. Būdams viens ar Dievu rakstura šķīstumā un svētumā, Viľš varēja samaksāt izpirkšanas maksu par visas pasaules grēkiem.

Kristus ir pasaules gaisma. Caur Viľu morālajā tumsā ir iespīdējusi gaisma. Ja Viľā nebūtu gaismas, tad tumsa nebūtu redzama, jo gaisma atklāj tumsu. Jo skaidrāka gaisma, jo vairāk atklājas starpība starp gaismu un tumsu. Ja gaisma tiks atľemta, nebūs redzams nekas cits kā tumsa.

Kristus parādīja, kāds ir mūsu stāvoklis: „Kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma” Jāľa 8:12. Viľš Pats ir spoţā Rīta zvaigzne. Viľš ir taisnības Saule, Tēva godības Spoţums. Viľš ir „Patiesais Gaišums, Kas nāca

pasaulē” Jāľa 1:9. Viľš kā Ārsts un Dziedinātājs nāca atjaunot cilvēkā Dieva morālo attēlu, kas pārkāpumu dēļ bija zudis.

Kad Kristus caur ticību mājo dvēselē, Viľš padara to, kas Viľu mīl, par gaismu Kungā. Tas tiesa, ka daudzi, kas sakās ticam patiesībai, to apstiprina tikai ar vārdiem. Viľi nav Vārda darītāji.

Viľu ticības apliecināšana tos neatgriezīs…

Ja sirdī mājo Kristus, Viľa klātbūtne kļūst redzama. Kristus Garu atklāj labi un patīkami vārdi un darbi. Tāda cilvēka garastāvoklis izdveš spirgtumu. Nav dusmu izvirdumu, nav stūrgalvības, nav ļaunu aizdomu. Sirdī nav naida, ja… citi nepieľem vai nevērtē… uzskatus un metodes…

Kad dzīvi pārvalda patiesība, tad redzama skaidrība un brīvība no grēka. Dzīvē ir piepildīts evaľģēlija plāns savā godībā un pilnībā. Dvēseles templi apmirdz patiesības gaisma. Saprāts pieķeras Kristum. - Manuskripts 164. 1898. g. 14. dec., „Esiet pilnīgi, kā jūsu Tēvs Debesīs ir pilnīgs”. [358]

15. decembris

Cilvēka darinātie jūgi „Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus” 1.

Korintiešiem 12:12.

Drīz mūţībā nogrims vecais gads ar savu pārskatu nastu, un sāksies jauns gads. Sakrāsim aizvadītā gada vērtības un paľemsim līdzi jaunajā gadā atmiľas par Dieva laipnību un ţēlastību! Apgaismosim nākotni, domājot par pagātnes svētībām! „Gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti. Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta” Fil. 2:1213. Jums jāsadarbojas ar Kungu Jēzu. Tikai tā mēs varēsim padarīt sava darba daļu. Mums stipri jāturas pie visa, ko mēs iegūstam caur Jēzu Kristu.

Ak, kādas brīnišķīgas priekšrocības un izdevības ir tiem, kas velk Kristus jūgu! Grūtības rodas tāpēc, ka mēs atsakāmies nest Kristus jūgu un izgatavojam paši sev jūgus. Viľš ir mūsu panākumu Avots. Viľš dod mums spēku. Mūsu pienākums ir tikai stingri nolikt savas kājas uz mūţīgās patiesības platformas, un tad mēs varam būt droši, ka pār mums būs Dieva sargājošā roka. „Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu” Rom. 5:1. Būt taisnotiem nozīmē saľemt grēku piedošanu. Kurus Dievs taisnojis, tiem Viľš piedēvē Kristus taisnību, jo Pestītājs ir uzľēmies uz Sevis viľu grēkus.

Mēs stāvam Dieva troľa priekšā taisnoti un svētoti. Mēs esam atbrīvoti no sevis, un caur patiesības svētdarošo spēku mūsos mājo Kristus…

Mēs tiekam pārmeklēti un pārbaudīti. Kaut Debesu Kungs ieslēgtu mūs Savā tuvumā, ka ļaunajam nebūtu nekādas varas pār mums!…

Kristus ir lielais Meistars. Mēs esam Viľa līdzstrādnieki. Viľam ir tiesības ikkatram dot īpašu darbu. Un lai ikkatrs ir drošs, ka dara viľam uzdoto darbu. Darīsim uzticīgi darbu, kuru Kungs licis mūsu rokās! Kas neveic viľam uzdoto darbu, dodot priekšroku kādam citam pasākumam, tas neder savam amatam. Mācoties rūpīgi veikt mums uzticēto darbu, palīgā nāks Kungs, un viss Viľa darbs attīstīsies harmoniski. - Vēstule 202. 1902. g. 15. dec. [359]

16. decembris

Dīvainības un savādības „Un mana runa un mana sludināšana nenotika pārliecinošos gudrības vārdos, bet gara un spēka izpausmē” 1. Korintiešiem 2:4.

Mēs jūtamies pārsteigti, redzot, ka sātans šodien strādā tāpat, kā viľš strādāja pagātnē. Mums jādzīvo ticībā, jo bez ticības nevar Dievam patikt… Lielīgi taisnības apgalvojumi un trokšľainas demonstrācijas domātas cilvēku ievadīšanai fanātiskos piedzīvojumos, kas samulsinās daudziem prātu. Ja tādas lietas tiks atbalstītas, mūsu rindās ienāks fanātisma vilnis, kas kaitēs Dieva darbam un ieraus daudzas dvēseles bīstamos maldos. Šīs lietas izgudrojis sātans, lai pieviltu, ja iespējams, pat izredzētos.

Mums dota priekšrocība pasludināt Vārdu Gara spēkā. Ikkatram cilvēkam dota priekšrocība ticēt Kungam Jēzum Kristum. Tomēr skaidra garīga dzīve iegūstama tikai, pakļaujoties Dieva gribai caur Kristu kā mūsu salīdzinošo Pestītāju. Mums dota priekšrocība kļūt par Svētā Gara darba rīkiem. Īstenojot dzīvē ticību, mēs nonākam sadraudzībā ar Kristu Jēzu, jo Kristus mājo visu to sirdīs, kas ir lēnprātīgi un pazemīgi. Tiem ir ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli, ticība, kas sniedz sirdij mieru un vada cilvēku pašaizliedzības un pašuzupurības takā…

Tāpēc lai nav nekādu dīvainu vai savādu kustību pie ļaudīm, kas runā patiesības Vārdus, jo šādas lietas vājina iespaidu, kādu vajadzētu atstāt Vārdam. Mums jābūt modriem, jo sātans apľēmies, ja vien tas būtu iespējams, reliģiskos piedzīvojumus sajaukt ar savu ļauno iespaidu. Lai nav nekādas teatrālas izrādīšanās, jo tā nestiprinās ticību Dieva Vārdam. Tā vairāk pievērsīs uzmanību cilvēcīgajam darba rīkam…

Kas tiešām atradīsies zem Svētā Gara iespaidā, tie Viľa spēku atklās mūţīgo patiesību praktiskā īstenošanā. Tie rādīs, ka dvēseles templī ir ieplūdusi svētā eļļa no abiem eļļas koka zariem. Viľu vārdi būs Svētā Gara pilni, kas sirdis darīs iejūtīgas un padevīgas. Tad atklāsies, ka runātie vārdi ir gars un dzīvība.

- Vēstule 352. 1908. g. 16. dec. Kalifornijas savienības priekšniekam, vecākajam sludinātājam S.N. Haskelam. [360]

17. decembris

Ziemassvētku ievērošana „Un Tā Kunga eľģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spoţums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti. Bet eľģelis uz tiem sacīja: „Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks” Lūkas 2:9-10.

25. decembris jau no seniem laikiem tiek pieminēts kā Jēzus dzimšanas diena un… es nevēlos ne apstiprināt, ne apšaubīt, cik piemērota, vai nepiemērota ir šī notikuma svinīga atcerēšanās šajā dienā, bet es vēlos runāt par mūsu Pestītāja bērnību un dzīvi. Es vēlos pievērst bērnu uzmanību pazemīgajam veidam, kādā Pestītājs atnāca šajā pasaulē.

Visas Debesis bija ieinteresētas lielajā notikumā sakarā ar Kristus nākšanu uz šo zemi. Lai pasludinātu sen apsolītā un ilgi gaidītā Pestītāja piedzimšanu, Debesu vēstneši nāca pie vienkāršiem avju ganiem, kas Betlēmes līdzenumos naktī sargāja savus ganāmpulkus. Pestītājam dzimstot, ganu uzmanību vispirms saistīja spoţā gaisma zvaigţľotajās debesīs, kas viľos pamodināja izbrīnu un izraisīja godbijību… Pārsteigtie gani tik tikko spēja aptvert dārgo vēsti, kuru tiem atnesa eľģeļi, un, kad spoţā gaisma bija pazudusi, tie viens otram sacīja: „Ejam tad nu uz Betlēmi raudzīt, kas noticis, ko Tas Kungs mums licis paziľot.” Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un bērniľu, silē gulošu. Bet, to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu” Lūk.2:15.-17.

Kādu apbrīnojamu mīlestību Jēzus ir parādījis šai kritušai pasaulei! Ja eľģeļi tāpēc dziedāja, ka Pestītājs bija piedzimis Betlēmē, vai mūsu sirdīm nevajadzētu atbalsot šo priecīgo melodiju – „Gods augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts”? Kaut arī mēs nezinām tiešo Kristus dzimšanas dienu, tomēr mēs šo svēto notikumu gribam godināt. Lai Dievs pasargā, ka kāds kļūtu tik šaursirdīgs un nepiegrieztu šim notikumam vērību, tāpēc ka nav ziľu par noteikto laiku! Darīsim visu, lai pievērstu bērnu prātu šīm lietām, kas dārgas ikvienam, kas mīl Jēzu! Mācīsim viľiem, ka Jēzus atnāca uz šo pasauli, lai visiem nestu cerību, prieku, mieru un laimi!… Lai dziļš prieks ielīst visās sirdīs par šo nenovērtējamo Dāvanu – Dieva vienpiedzimušo Dēlu! - „Review and Herald”, 1889. g. 17. dec.

[361]

18. decembris

Lai Kristus vada „Un mācekļi piegāja pie Viľa un sacīja: „Kāpēc Tu uz tiem runā līdzībās?” Bet Viľš atbildēja un tiem sacīja: „Jums ir dots zināt Debesu valstības noslēpumus, bet viľiem tas nav dots” Mateja 13:10-11.

Kristus ļāva Saviem mācekļiem saprast, kādēļ Viľš sludināja līdzībās un paslēpa lielās patiesības zem īpašiem ainojumiem – lai cilvēki, kas nav pieľēmuši vai nemīl patiesību, kuru sirdis

nomaldina viľu pašu temperaments vai vēlēšanās apmierināt savas tieksmes – nesaprastu Viľa mācības…

Par neauglīgiem klausītājiem mūsu Kungs uzskata smējējus, paviršus un laicīgi noskaľotus cilvēkus. Tie nespēj saprast patiesības morālo godību vai tās praktisku un personīgu piemērošanu savām sirdīm. Viľiem trūkst ticības, kas uzvar pasauli, un tā iznākumā pasaule noteikti uzvarēs tos…

Cieša savienība ar Dievu ir tā, kas atver un atdzīvina prātu un padara to asu. Kristus dienās cilvēki paši pār sevi izsauca aklumu, ka redzot neredzēj,a un ietiepīgu kurlumu, ka dzirdot nedzirdēja un arī neizprata. Jēzus tiem teica, ka viľiem nav iemesla justies pārsteigtiem par to, ko Viľš tiem sacījis attiecībā uz viľu neticību, jo tieši to ir pravietojis arī Jesaja: „Tāpēc Es uz tiem runāju līdzībās, jo tie redzēdami neredz un dzirdēdami nedzird un nesaprot. Un pie tiem piepildās pravieša Jesajas vārdi: ar ausīm jūs dzirdēsit, bet nesapratīsit; skatīdamies jūs skatīsities, bet neredzēsit. Jo šo ļauţu sirds ir apcietināta, un viľu ausis ir nedzirdīgas, un savas acis tie ir aizdarījuši, ka tie ar acīm neredz un ar ausīm nedzird un sirdī nesaprot un neatgrieţas, ka Es tos dziedinātu” (Mat.13:13.-15).

Daţi cilvēki, kas apliecina ticību šī laika patiesībai, nonāk līdzīgā stāvoklī. Viľi nesapratīs Dieva brīnišķos darbus, ar kuriem Viľš apstiprina Savus vārdus. Tie nesapratīs, ka Dieva Gara darbs norisinās Viľa spēkā, un ne tāpēc, ka nebūtu pietiekošu pierādījumu, bet tāpēc, ka viľu stūrgalvība un pašu samaitātās sirdis neļauj tiem godīgi un atklāti novērtēt šos pierādījumus; grēki nocietinājuši to sirdis, un pieskaľošanās pasaulei aizmiglojusi viľu spējas izprast dievišķas lietas… Viľi nevēlas tikt ievadīti taisnības tekā, kas tos ievestu Dieva pilsētā.

Mums visā pilnībā jāuzticas Dievam. Ikkatrā vajadzības brīdī Viľš būs vienmēr klātesošs Palīgs. Gaidīsim uz Kungu un ticēsim Viľa apsolījumiem! Viľš uzklausīs mūs. Tikai ticēsim! Mūsu pestīšanas Vadonis neatstās mūs, lai mēs paši vadītu savu kuģīti. Viľš palīdzēs un sniegs mums gudrību, kad redzēs, ka mums tā vajadzīga. - Vēstule 24. 1882. g. 18. dec. V. S. Vaitam. 362

19. decembris

Izvēlies šodien! „Izvēlieties šodien paši sev” Jozuas 24:15.

Vējš kļūst arvien stiprāks un jau līdzinās vētrai. Es neuzdrošinos iziet uz (tvaikoľa „Vairarapa”) klāja un Klusībā es priecājos… Es savā sirdī tiecos tuvoties Dievam, tuvoties Kristum, kas klusināja vētru, lai Viľš teiktu: „Klusu! Mierā!”

Te pēkšľi debesīs parādījās varavīksne. Šajā lokā mākoľos es redzēju Dieva apsolījuma zīmi, un es paļāvīgi nodevos Viľa sargājošām rokām...

Mani apkalpojošā stjuarte, medmāsa, ir ļoti laipna pret mani. Es viľai iedevu „Ceļš pie Kristus” un vēl daţus laikrakstus un

brošūras. Es ar viľu runāju par viľas dvēseles pestīšanu. Es norādīju uz briesmām, kas draud ikvienam, kurš savu dzīvi vada virs ūdeľiem. Viľa teica, ka bieţi par to esot domājusi, un tomēr piebilda: „Ja es varētu, es dzīvotu kā kristiete, bet es nevaru. Uz tāda kuģa kā šis nav iespējams kalpot Dievam. Jūs nezināt, jūs nemaz nevarat stādīties priekšā, cik bezdievīgi ir šie jūrnieki.

Kapteinim un viľa palīgiem ir gandrīz tāds pats raksturs kā citiem kuģa komandas locekļiem, tā ka reformas izviešanai viľiem nebūtu nekāda iespaida, ja arī viľi to vēlētos.” Es jautāju, kāpēc viľa nemeklē citu darbu. Viľa atbildēja: „Tās būtu veltas pūles. Man jāuztur četri bērni, un smagam darbam es nederu.” Viľa bija maza auguma, trausla sieviete ar skaistu seju.

Es centos parādīt briesmas, kas viľi draud, ja tā savu dzīvi vada bez lūgšanām. Viľa teica: „Šeit nav nozīmes lūgt vai censties dzīvot reliģisku dzīvi.” Es teicu viľai – ja Kungs nozīmējis viľai šo vietu, tad viľa, pieľemot Kristu par savu Pestītāju, redzētu, ka Kristus ir arī viľas Patvērums. Viľa ar asarām acīs atbildēja: „Tas nav iespējams. Es pazīstu kuģa komandu. Es šeit nevaru dzīvot reliģisku dzīvi. Es ceru, ka reiz man atradīsies vieta, kur es varētu uzturēt savu ģimeni, un tad es piegriezīšu vērību arī nopietnākām lietām. Ja es tik varētu būt kopā ar saviem bērniem un uzturēt viľus, darot vienkāršus darbus, es ar lielāko prieku tad izvēlētos tādu dzīvi.”

Manuskripts 88. 1893. g. 19. dec. Dienasgrāmata, ceļā no Jaunzēlandes uz Sidneju, Austrālijā.

Vēlāk Elena Vaita uzzināja, ka šī stjuarte pēc daţām nedēļām pazaudēja savu dzīvību uz jūras. Kāds kapteiľa palīgs uz tā paša kuģa, kas bija izteicis apľemšanos atstāt kuģi bezdievības dēļ, bija viens no tiem diviem cilvēkiem, kas izglābās. [363]

20. decembris

Salasiet druskas! „Salasiet atlikušās druskas, lai nekas neiet bojā” Jāľa 6:12. Šorīt, vai, pareizāk sakot, pulksten divpadsmitos naktī, es piecēlos, lai aiztaisītu slēģus, kurus vējš bija atrāvis; tad es ieraudzīju manuskriptu, ko man vajadzēja izlasīt, pirms ar vilcienu pulksten sešos aizbraucu uz Sanfrancisko, kur man lūgšanas nedēļas darbā jāsavienojas ar vecāko sludinātāju Korlisu. Pie manuskripta bija pielikta jūsu vēstule, adresēta V. S. V. (W. C. W [White]), kuru es pusnaktī izlasīju. Šī vēstule mani ļoti ieinteresēja, un pēc tās izlasīšanas es nevarēju domāt par gulēšanu, tāpēc es apģērbos un pašlaik atrodos savā rakstāmkrēslā…

Es jūtos vairāk pateicīga Dievam, kā to varu izteikt, par šo jauko mājvietu (Elmshavenu, Senhelēnas tuvumā, Kalifornijā), kas man tagad ir manā lielajā vecumā. Es nejūtos vecāka, kā pirms divdesmit gadiem, tomēr ar daudziem gadiem es turpmāk vairs nerēķinos, un es ļoti vēlos nobeigt savu rakstu sakārtošanu, lai,

ja pēkšľi tiktu aizsaukta, tie būtu sakārtoti tādā veidā, ka citi ar tiem varētu rīkoties un tā izvest dzīvē man bieţi atkārtoto norādījumu: „Salasiet atlikušās druskas, lai nekas neiet bojā”… Šeit ir liela daţādu augļu bagātība. Mūsu apkārtne ir ļoti jauka, un uz to ir patīkami skatīties. Mums ir daudz tīra ūdens no mūţīgajiem kalniem un daudz vīnogu…

Tagad es vairāk nerakstīšu, un es ceru, ka jūs abi nonāksiet vietā, kur jums kādu laiku nevajadzēs līdz pēdējam sasprindzināt ikkatru nervu un muskuli. Atrasties kaut kāda veida sasprindzinājuma stāvoklī nav labi.

Kungs vēlas, lai Viľa nogurušiem kalpiem būtu iespēja dzīvot vietās, kur tie, neupurējot savu dzīvību tiešā darbā, ar savu balsi un rakstāmrīku varētu izteikt to, uz ko tiem dod priekšrocību viľu daudzie piedzīvojumi. Ar priekšrakstiem un piemēru cilvēki jāsagatavo uzľemties darba slodzi un cilvēkiem, kas līdz šim nesuši nastas, vajadzētu saglabāt tiem no Dieva sniegto dzīvību, lai pasludinātu Viľa Vārdu, norādot: „Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!” Šajā vietā es beigšu. Mans pulkstenis saka, ka ir jau trīs no rīta.

Jūs mīlot, Elena Vaita.

Vēstule 161. 1900. g. 20. dec., brālim un māsai Druilardiem, kas strādāja Āfrikā un bija aicināti pievienoties Elenas Vaitas darbinieku personālam. [364]

21. decembris

Mirgojošas gaismas „Lai jūsu gaisma spīd ļauţu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir Debesīs” Mateja 5:16.

Es ilgojos redzēt draudzi atmostamies, lai tā pilnīgi apzinātos savu pienākumu un atbildību Dieva priekšā, un ļautu savai gaismai spīdēt pasaulē spēcīgos, gaišos staros. Daudzu kristiešu gaisma ir pārāk mirgojoša, untumaina un nedroša. Tā reizēm uzblāzmo spoţos staros, bet tad atkal gandrīz pilnīgi izdziest.

Kungu, Israēla Dievu, nevar pagodināt ar gaismu, kas nespīd spēcīgi kā morālā tumsā, tā gaismā. Taisnības Saules gaisma nekad nezaudē savu spoţumu. Tā pastāvīgi spīd pār mums. Ja arī sātans met savu velnišķo ēnu šķērsām mūsu takai, gaisma tomēr turpina spīdēt aiz tās.

Tad kāpēc gan Jēzus sekotāji lai nestaigā Viľa gaismā, atstarojot uz citiem spoţos Taisnības Saules starus? Viľi to var darīt. Kristus to ir pavēlējis darīt, un Viľš pašķirs iespējas to darīt, jo Viľš nekad nepavēlētu darīt to, ko tie nespētu darīt. Un, ko iespējams darīt, to arī vajadzētu darīt, ne tikai viľu pašu laimei un mieram, bet arī par labu pasaulei.

Mums ik dienas jāpaceļ dvēsele pretī Debesīm, lai uztvertu Taisnības Saules spoţos gaismas starus. Vai Kungs varētu aizmirst būt ţēlīgs pret Saviem ļaudīm, kas Viľu bīstas un Viľu mīl? Nē. Vai Viľš būtu aizvēris Savas maigās ţēlastības kanālus, ka tā vairs nevarētu nonākt pie Viľa ļaudīm, kas tiek visādi

pārbaudīti un kārdināti. Es jums saku, nē. Raugieties uz augšu, šaubīgās, trīcošās dvēseles. Ieskatieties Jēzus Kristus Vaigā, no kura staro mīlestība uz Viľa asinīm atpirktajiem ļaudīm, un nešaubieties vairs!

Jēzus dzīvo kā jūsu Aizstāvis, jūsu lielais Augstais Priesteris.

Viľš Debesu pagalmos pārstāv jūs Tēva priekšā. Ar Savu vidutājību Viľš jums sagādā visu, ko jūs ticībā prasāt. „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsiet; klaudziniet, tad jums taps atvērts” Mat.7:7. Kas teica šos vārdus? Mūţīgais Tēvs, Miera Lielkungs. Viľš ir jūsu Pestītājs. Nekad nepienāks tāds laiks, kad Viľš neturēs Savu Vārdu. Nekad Viľš nerīkosies kā viltnieks. Dievs ir apsolījis. Lai ticība satver šo apsolījumu! Manuskripts 24. 1889.g.21.dec., dienasgrāmata. [365]

22. decembris

Mīlestība piepilda bauslību „Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara: tātad bauslības piepildījums ir mīlestība” Romiešiem 13:10.

No šķīstas sirds nākoša labdarība (mīlestība) ir tā īpašība, ko Kristus cilvēkā visaugstāk vērtē. Šādu augli izaudzē kristieša koks. „Katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu” 1.Jāľa 4:7. Kungs Jēzus sacīja: „Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu. No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā” Jāľa 13:34.35.

Mākoľa staba apľemts, Viľš caur Mozu sacīja Israēla bērniem: „Tev nebūs savu brāli ienīst savā sirdī, bet pamācīdams pamāci savu tuvāku, lai tev nav viľa dēļ jānes grēks. Tev nebūs atriebties, nedz nemitīgi dusmas turēt pret savas tautas bērniem, bet tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu,- Es esmu Tas Kungs!” 3.Moz.19:17.18. „Tā ir Mana pavēle, lai jūs mīlētu cits citu” Jāľa 15:17.

Ja jūs esat Bībeles kristieši, tad ikkatrs par savu strādājošo brāli interesēsies tikpat daudz kā pats par sevi. Dzīvības maizes pasniegšana ir tāds darbs, kam vajadzētu būt visaptverošam un uzturēt strādnieku sirdis savstarpēji laipnas un iejūtīgas.

Jāizkopj patiesa kristīga pieklājība. Ar laipnības darbiem sirds un prāts jāaudzina un jāradina nesavtīgi interesēties par ikkatru šī darba strādnieku.

Uzskatiet sevi par misionāriem ne pagānu vidū, bet pie saviem brāļiem! Vienas dvēseles pārliecināšana par patiesību prasa ļoti daudz laika un pūļu. Cik daudz naudas ir izdots, cenšoties vīrus un sievas novērst no grēka un pievērst taisnībai! Un, kad dvēsele tiek ievadīta patiesībā, kas notiek Debesīs? Eľģeļi priecājas vairāk par vienu grēcinieku, kas noţēlo savus grēkus un atgrieţas, kā par deviľdesmit deviľām taisnām personām, kurām (kā viľas pašas domā) nevajag atgriezties. Lūk.15:7.

Ja jūs paliksiet Dieva mīlestībā, dvēseli apľems iespaids, kas būs dzīvības smarţa uz dzīvību. Jums jāuzmana dvēseles kā

tādiem, kam par to būs jāatskaitās. - Manuskripts 16.

1892.g.22.dec., „Brāļu mīlestība.” [366]

23. decembris

Ūdens par vīnu „Šī ir pirmā zīme, ko Jēzus darīja Kānā Galilejā, atklādams Savu godību, un Viľa mācekļi sāka Viľam ticēt” Jāľa 2:11.

Kāzu svinībās Kānā, Galilejā, kurās bija ieradies arī Kristus, kaut kādu iemeslu dēļ aptrūka vīns. Šis atklājums izraisīja apjukumu un noţēlu. Svinību gadījumos nebija ierasts iztikt bez vīna, un tā trūkums varēja it kā norādīt uz viesmīlības trūkumu. Kā jaunā pāra radiniece Marija bija palīdzējusi sagatavot mielastu, un tagad viľa sacīja Jēzum: „Viľiem nav vīna” Jāľa 2:3. Šie vārdi aplinkus izteica, ka Viľš varētu aizpildīt kāzu mielasta rīkotāju lielo trūkumu. Bet Jēzus atbildēja: „Kas Man ar tevi, sieva? Mana stunda vēl nav nākusi” 4.p.

Kristus atbilde nepadarīja Viľa māti mazdūšīgu. Gan Viľš Savu darbu īstā laikā padarīs. „Viľa māte saka sulaiľiem: „Ko Viľš jums teiks, to dariet!” Bet tur stāvēja seši akmens ūdens trauki pēc jūdu šķīstīšanās paraţas, un katrā no tiem sagāja divi līdz trīs mēri. Jēzus saka viľiem: „Piepildiet traukus ar ūdeni!” Un tie tos piepildīja līdz malai. Tad Viľš saka tiem: „Tagad smeliet un nesiet galda uzraugam!” Un tie to aiznesa” 4.-8.p.

Kad bija pienācis īstais laiks, Kristus darītais brīnums tiks atzīts.

Līdzko galda uzraugs bija pielicis kausu pie lūpām un nogaršojis šo vīnu, viľa acīs varēja saskatīt priecīgu pārsteigumu. Šis vīns bija labāks par jebkuru citu, kādu viľš jebkad bija dzēris. Tas tomēr bija neraudzēts vīns. Un viľš sacīja līgavainim: „Ikviens cilvēks papriekš ceļ priekšā labo vīnu, un, kad viesi ieskurbuši, mazāk vērtīgo, bet tu labo vīnu esi pataupījis līdz šim”10.p.

Kristus nepiegāja pie ūdens traukiem un neaizskāra ūdeni; Viľš tikai uzlūkoja ūdeni, un tas kļuva par attīrītu, dzidru vīnogu sulu.

Kāds bija šī brīnumdarba iespaids? – „Viľa mācekļi sāka Viľam ticēt” 11.p.… Ar šo brīnumdarbu Kristus atklāja Savu līdzjūtību un ţēlastību. Jēzus parādīja, ka Viľš ľem vērā to cilvēku vajadzības, kas seko Viľam, lai dzirdētu Viľa atziľām bagātos un gudros vārdus. - Manuskripts 79. 1900.g.23.dec., dienasgrāmata. [367]

24. decembris

Kā gūt panākumus „Viss ir no Tevis, un no Tavas rokas mēs Tev dodam!” 1. Laiku 29:14.

Mēs ceram, ka Dievs jums piešķirs veiksmi. Ja Viľš dāvina mums Savu atzinību un gādā par mums, tad mēs gūsim panākumus, lai arī kāds būtu darbs, kuram mēs nodotos. Bez Dieva svētības nekāda turība nedos mums vēlamos panākumus.

Vispirms mums vajadzētu rūpēties, lai Dieva draudzība būtu mūsu daļa. „Lai Viľš satver Manu spēku, ka var noslēgt mieru ar Mani; un viľam būs miers ar Mani” Jes. 27:5 (angļu tulkojums).

Neizvēlieties par savu darbu kalpošanu sev un palikšanu vienaldzīgiem pret prasībām, ko Dievs jums uzstāda. Jūs piederat Viľam. Turieties pie stipriem pamatlikumiem! Ziniet, ka Jēzus jūs ir atpircis ar bezgalīgi dārgu maksu. Savas domas jums vajadzētu uzturēt šķīstas: tās pieder Kungam. Atdodiet tās Viľam!. Mums nav nekādu nopelnu Dieva priekšā. Mēs Viľam nevaram dot neko, kas Viľam jau nepiederētu. Vai mēs atrausim Dievam to, kas ir Viľa? Neaplaupīsim Dievu un neieķīlāsim pasaulē Viľa laiku, Viľa dotos talantus un Viľa spēku! Viľš prasa jūsu mīlestību. Dodiet to Viľam! Tā pieder Viľam. Viľš prasa jūsu laiku, ikkatru brīdi; dodiet to Viľam! Tas pieder Viľam.

Atcerieties iedvesmotā apustuļa vārdus: „Jūs nepiederat sev pašiem. Jo jūs esat dārgi atpirkti” 1.Kor.6:19.20. jūs esat atpirkti… pat, ja jūs pazūdat. Kungs vēlas atgūt Pats Savu īpašumu. Ja mēs Dievam atdodam savu dvēseli, miesu un garu, ja pakļaujam ēstkāri apgaismotas sirdsapziľas pārvaldībai un cīnāmies pret ikkatru iekāri, parādot, ka katru orgānu uzskatām kā Dieva īpašumu, kas paredzēts kalpošanai Viľam, ja visas mūsu jūtas saskan ar Kunga prātu: „Tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas” Kol.3:1., tad mēs Dievam būsim atdevuši Viľa īpašumu. Ak, Dievs, „viss ir no Tevis, un no Tavas rokas mēs Tev dodam!” 1.Laik.29:14.…

Nekas lai jums neliek dzīvot tikai sev vien! Ir ļaudis, kam vienmēr vajadzīga palīdzība, ko jūs tiem spējat sniegt. Jēzus atdeva Sevi mūsu labā. Kāda apbrīnojama pazemošanās!

Aizliegsim sevi un aplaimosim citus! Pagodināsim Dievu, izvēloties Viľa ceļus un Viľa prātu! Viľš būs jūsu gudrais Padomdevējs un vienmēr tuvu esošs uzticīgs Draugs. - Vēstule 23. 1873.g.24.dec., Edsonam un Emmai Vaitiem. [368]

25. decembris

Dieva neizsakāmā dāvana „Bet paldies Dievam par Viľa neizsakāmo dāvanu!” 2.

Korintiešiem 9:15.

Vakar vakarā svētnīcā (Betlkrīkā) risinājās Ziemassvētku svinības, un viss bija labi – pieklājīgi, svinīgi, un visā teiktajā bija jūtama pateicība par to, ka Dzīvības Lielkungs, Jēzus, nāca kā bērns Betlēmē, lai kļūtu par mūsu Upuri. Viľš nāca piepildīt praviešu un redzētāju iepriekš izteiktos pravietojumus, kurus Viľš tiem bija uzdevis paziľot Debesu nodoma pildīšanai un lielā misijas darba īstenošanai, kam vajadzēja risināties saskaľā ar Viľa Paša vārdiem. Un tāpēc ikkatrai dvēselei vajadzētu pateikties Dievam, ka pasaules Glābējs, Jēzus, apľēmās pilnīgi atpestīt ikkatru Ādama dēlu un meitu. Par to cilvēkam vajadzētu izjust īpaši svinīgu atbildības sajūtu. Ja viľi nepieľem šo Debesu

Dāvanu, tad vainot viľi var tikai paši sevi. Upuris ir pienests visaptverošs, kas pilnīgi saskaľots ar tiesu un Dieva svēto likumu godu. Nevainīgais cieta par vainīgajiem, un tam vajadzētu pamodināt mūsu visdziļāko pateicību.

Pusvienpadsmitos (25.decembrī) es runāju uz svētnīcā sanākušajiem ļaudīm. Kungs man deva teikt visnopietnākos vārdus. Es centos šo lietu parādīt Dieva Vārda gaismā, ka cilvēku glābšanas darbs negulstas tikai un izraudzītajiem sludinātājiem, bet ka ikkatram cilvēkam Dievs devis savu darbu.

Kunga darbs jāvirza un priekšu dzīvajiem Kristus miesas locekļiem, un lielajā Dieva plānā ikkatram jāmācās darīt savu darba daļu citu cilvēku atgriešanā. Cilvēki iesaistīti Kunga armijā ne ērtību meklēšanai, ne uzjautrināšanās labā, bet lai panestu grūtības kā uzticami Kristus krusta kareivji. Ikkatram ierindniekam jādara savs darbs, jābūt čaklam, drosmīgam un godīgam. Kad biju izmantojusi apmēram piecdesmit minūtes, tika sniegtas vairākas izcilas liecības.

Mēs atgriezāmies mājup un ieaicinājām uz pusdienām Fredu Vallingu – manas māsas meitas dēlu, viľa sievu un sievasmāti.

Viľi atnāca līdz ar diviem mazajiem, trīs mēnešus vecu zīdainīti un sešus gadus vecu zēnu. Viľi šeit bija svešinieki, pie tam, trūcīgi, un viľiem bija vajadzīgs šis mazais atbalsts. Manuskripts 24. 1889.g. 25.dec., dienasgrāmata. [369]

26. decembris

Vienprātība „Tad nu, vaţās slēgts sava Kunga dēļ, es jūs mudinu: dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieľa, visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā, cenzdamies uzturēt Gara vienību ar miera saiti” Efeziešiem 4:1-3.

Lasiet lūgšanu, ko Kristus īsi pirms Viľa nopratināšanas un krusta nāves lūdz par Saviem ļaudīm. Kristus Savā cilvēcīgajā dabā piedzīvoja vilšanos un daţādas grūtības. Mana sirds skumst, kad es Bībelē lasu, cik daudzi atteicās ticēt Kristum kā Dieva Dēlam. Lasām, ka pat viľa brāļi atteicās Viľam ticēt.

Ticībā un vienprātībā mums jāizveido vienota fronte. Mums jābūt stipriem Kungā un Viľa ţēlastības spēkā. Tikai caur nevienprātību ienāk ienaidnieks un izsēj savu sēklu. Mums nepieciešama patiesība ikkatrā punktā. Mums vajadzīgs mazāk mūsu pašu vārdu un vairāk Dieva vārdu. Mēs atrodamies tuvu laika noslēgumam, un mēs nevaram atļauties kļūdīties. Patiesība uzvarēs. Mums jābūt „brālīgiem, ţēlsirdīgiem, pazemīgiem” 1.Pēt. 3:8. Mums jāvingrinās parādīt kristīgu pieklājību. Mierīga atbilde klusina dusmu izvirdumu…

Kristu ievaino nesaskaľas, ko viegli var radīt un izbīdīt priekšplānā. Atšķiriet Jāľa 17. nodaļu un lasiet Kristus lūgšanu, Viľa lūgumu, lai mācekļi ir tikpat vienoti kā Viľš ar Tēvu! Mēs stipri apkaunojam Dievu, ja mūsu nesaskaľu atklāšanu uzskatām par nieka lietu. Ar to noteikti tiks vājinātas mūsu pašu

dvēseles un arī citu dvēseles…

Ienesot savas domas un uzskatus, mēs nomaldinām citus.

Izceliet vienkāršo „Tā saka Kungs”, un jūs kļūsiet Kristus līdzstrādnieki! „Sekojiet Dievam kā viľa mīļie bērni un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smarţu” Ef. 5:1.2. Dieva Vārdā atmirdz varenas un visu aptverošas patiesības, kas pārveido sirdi un prātu, kā Kristus to vēlas. Naktī es dzirdēju dievišķo Skolotāju sakām atsevišķām grupiľām sekojošus vārdus: „Saskaľojiet savus plānus! Lai jūsu vidū nav strīdu!”

Es tev vēlos teikt, mans brāli: „Raugies uz augšu! Runā par ticību un cerību! Neskaties uz tumšo pasauli! Lai slavas un cerības dziesmas valda tavā sirdī un uz tavām lūpām!” - Vēstule 398. 1906. g. 26. dec., Dr. D. H. Kresam ar dzīves biedri. [370]

27. decembris

Strādājiet Kristus rindās! „Tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāriľus un atraitnes viľu bēdās, sevi no pasaules pasargāt neapgānītu” Jēkaba 1:27.

Mūsu darbs nav pilnīgs, ja mēs neapmācām citus strādāt kopā ar Dievu, apmeklēt ģimenes un lūgt ar tām, un parādīt pasaulei, ko Jēzus mūsu labā ir darījis. Dieva Vārds saka: „Tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāriľus un atraitnes viľu bēdās, sevi no pasaules pasargāt neapgānītu” Jēk.1:27. Šie vārdi teikti katram Kristus sekotājam. Viľa vīnkalnā jāstrādā ne tikai sludinātājiem, bet ikvienai dvēselei, kas savienojusies ar Viľu. Kristus saka: „Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem” Jāľa 15:8. Par jūsu dedzīgu un sirsnīgu līdzdarbību Jēzus ir samaksājis ar savu dzīvību. Ja jūs nestrādājat kā labs misionārs, tad jūs izturaties negodīgi pret jums uzticēto darbu un pieviļat savu Pestītāju.…

Savā Vārdā Dievs mums parādījis vienīgo ceļu, kā šo darbu vajadzētu darīt. Pūloties dvēseļu labā, mums jāstrādā dedzīgi un čakli, kā tādiem, kam par to būs jāatskaitās. „Atgriezieties no grēkiem, atgriezieties no grēkiem,” bija tā vēsts, kurai Jānis lika atskanēt tuksnesī…

Kristus vēsts ļaudīm skanēja: „Ja jūs neatgrieţaties no grēkiem, tad jūs tāpat visi iesiet bojā.” Arī apustuļiem bija pavēlēts visur sludināt, ka cilvēkiem vajag atgriezties no grēkiem. Kungs vēlas, lai Viľa kalpi šodien sludinātu vecās Evaľģēlija mācības, skumjas par grēku, to noţēlu, atzīšanu un atgriešanos. Mums vajadzīgas vecmodīgas svētrunas, vecmodīgi ieradumi, vecmodīgi tēvi un mātes Israēlā, kas ir tik pat maigi kā Kristus.

Pie grēcinieka jāstrādā neatlaidīgi, nopietni un gudri, līdz viľš sevī ierauga Dieva likumu pārkāpēju un parāda atgriešanos no grēkiem un ticību Kungam Jēzum Kristum. Kad grēcinieks

saskata savu bezpalīdzīgo stāvokli un izprot vajadzību pēc Pestītāja, tad viľš ticībā un cerībā var nākt pie „Dieva Jēra, Kas nes pasaules grēkus.” Kristus pieľems dvēseli, kas, patiesi atgriezusies, tuvosies Viľam. Satriektu un salauztu sirdi Viľš nenicinās.

Kaujas sauciens atskan cauri visām rindām. Lai ikkatrs krusta kareivis traucas un priekšējām līnijām, ne pašapmierinātībā, bet lēnprātībā un sirds pazemībā! - „Signs of the Times”, 1899. g.

27. dec. [371]

28. decembris

Zem Viņa spārniem „Ja viľi Mani vajājuši, viľi vajās arī jūs. Ja viľi Manus vārdus ir turējuši, viľi turēs arī jūsējos” Jāľa 15:20.

Nav drošāka pierādījumu par sātana darbošanos kā, ja tie, kas Sevi uzskata par svētītiem kalpošanai Dievam, vajā līdzcilvēkus tāpēc, ka netic tām doktrīnām, kurām tic viľi. Tie nikni uzbrūk Dieva ļaudīm, izceldami kā patiesību to, ko viľi zina, ka tā nav patiesība. Tā tie parāda, ka viľus iedvesmo tas, kas ir brāļu apsūdzētājs un svēto slepkava. Bet, ja Dievs atļauj tirāniem rīkoties tā, kā priesteri izrīkojās ar Viľa Dēlu, vai mums vajadzētu atteikties no ticības un atgriezties pazušanā? Dievs pieļauj šīm lietām notikt ne tāpēc ka Viľš nerūpētos par mums, jo Viľš saka: „Viľa svēto nāve ir dārga Kunga acīs” Ps. 116:15.

Ar sātanu kā vadoni, kas tos piepilda ar savu garu, cilvēki var apbēdināt Viľa ļaudis, viľi var pakļaut sāpēm viľu miesu, tie var atľemt viľu laicīgo dzīvību, bet tie nevar pieskarties tai dzīvībai, kas apslēpta Kristū. Mēs nepiederam paši sev. Dvēsele un miesa ir atpirkta ar cenu, kas samaksāta Golgātas krustā, un mums jāatceras, ka atrodamies Tā rokās, Kas mūs ir radījis.. Lai arī uz kādu rīcību sātans iedvesmotu ļaunos cilvēkus, mums jādus drošajā apziľā, ka atrodamies Dieva aizsardzībā, ka Viľš ar Savu Garu mūs stiprinās visu panest…

Drīz pienāks laiks, kad Kungs teiks: „Ej, mana tauta, savās mītnēs un aizslēdz savas durvis aiz sevis - paslēpies mazu brīdi, kamēr pāries dusmas! Jo Tas Kungs drīz izies no Sava mājokļa, lai sodītu zemes iedzīvotājus viľu grēku dēļ. Tad būs redzamas zemē izlietās asinis, un tā vairs neapsegs savus nokautos” Jes. 26:20.21.

Cilvēkiem, kas mīl Dievu, nevajadzētu justies pārsteigtiem, ja ļaudis, kas sevi sauc par kristiešiem, tiek piepildīti ar naidu, tāpēc ka nevar apspiest Dieva bērnu sirdsapziľu. Drīz vien tie stāvēs visas pasaules Soģa priekšā, lai atbildētu par sāpēm, kuras viľi nodarījuši Dieva mantojuma miesai un dvēselei. – „Review and Herald” – 1897. g. 28. dec. [372]

29. decembris

Pilnīga saskaņa ar Dieva prātu

„Jēzus Kristus vakar un šodien tas pats, un mūţīgi” Ebrejiem 13:8.

Mans brāli un mana māsa, mums acu priekšā jātur Kristus pilnības priekšzīme. Ja ļaujam domām kavēties pie citu nepilnībām, mūsu pašu dvēsele piepildās ar ļaunuma raugu.

Cenšoties pasniegt šī laika patiesību pasaulei, mēs sastopamies ar daudzām grūtībām, tomēr, ja mēs ar savām sirdīm un domām pieķeramies dārgajam Pestītājam, ja runājam par Viľa mīlestību un Viľa spēku, grūtības izgaisīs, un mēs jutīsimies laimīgi, redzot Pestītāja mīlestības pierādījumus. Mēs neesam atkarīgi no pasaules un tās nepastāvības. „Viľā mājo visa dievības pilnība cilvēka miesā”, Kurā ir apslēptas visas gudrības un zināšanu bagātības, ir mūsu prieka un līksmības vainags, mūsu miers, mūsu spēks un mūsu atalgojums. Tāpēc līksmosim, lai arī kas notiktu ārpusē un iekšpusē!

Mums jāiegūst tāds Kristus ţēlastības mērs, kas mūs darītu spējīgus jau šajā dzīvē dzīvot kopā mīlošā vienprātībā, citādi mēs nekad nedzīvosim kopā nākošajā dzīvē. Es cenšos mūsu ļaudīm parādīt tās vienprātības vajadzību, par kuru lūdza Kristus. Dieva Vārda spēkam un autoritātei jākļūst par mūsu dvēseles daļu. Vienmēr mūsu priekšā ir pilnības Priekšzīme – Kristus. Uz Viľu varam raudzīties, meklējot ţēlastību un spēku ikkatras vainas pārvarēšanai.

Mums jāsagatavojas Dieva lielajai dienai, ikdienas dzīvē īstenojot tos pilnības principus, kas atklāti Kristus dzīvē. Viľš aicina mūs pārstāvēt Viľu. Mēs esam Dieva bērni. Garīgas adoptācijas ceļā mēs esam kļuvuši par Viľa dēliem un meitām.

Mums sava dzīve jāsaskaľo ar Viľa prātu, pārstāvot Viľu savā dzīvē un raksturā.

Pilnīga saskaľa ar Dieva prātu ir mūţīgas dzīves priekšnosacījums… Kaut Kungs jūs svētītu, mans brāli un māsa, un vadītu jūs caur Viľa Vārda zināšanām līdz pilnīgai Viľa prāta izpratnei attiecībā uz jums! - Vēstule 96. 1911. g. 29. dec., ierindas māsai Ziemeļdakotā, Dţ. Dţ. Graveli kundzei. [373]

30. decembris

Staigājiet Jēzus pēdās! „Un vienam viľš deva piecus talentus, otram divus un trešajam vienu, katram pēc viľa spējām” Mat.25:15.

Izpētiet mācību, kas atrodama Mat.25:14.-46! Salīdziniet šo mācību ar savas dzīves pārskatu! Lai ikviens cilvēks beidz lielīties!… Staigāsim Kristus pēdās visā īstas ticības pazemībā!

Noliksim visu savu pašpaļāvību, dienu no dienas un stundu pēc stundas nododieties Pestītājam, pastāvīgi saľemot Viľa ţēlastību un dodot to tālāk! Es lūdzu tos, kas saka, ka tic Kristum: staigājiet pazemīgi Dieva priekšā! Lepošanās un sevis izcelšana apvaino Viľu. Kristus saka: "Ja kas grib Man sekot, tam būs sevi aizliegt, ľemt savu krustu un sekot Man” Mat.16:24. Par Viľam ticošiem Viľš atzīst vienīgi tos, kas

paklausīs šiem vārdiem. „Bet, cik Viľu uzľēma, tiem Viľš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viľa Vārdam, kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva” Jāľa 1:12-13. „Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū” 14.p. Ak, kāda brīnišķa pretimnākšana! Debesu Lielkungs, Debesu pulku Virspavēlnieks, atstāj savu augsto stāvokli, noliek Savas karaliskās drēbes un Savu ķēnišķīgo kroni, ietērpj Savu dievišķību cilvēcībā, lai kļūtu par dievišķo Skolotāju visu šķiru ļaudīm un dzīvotu cilvēku vidū no savtības un grēka brīvu dzīvi, sniedzot priekšzīmi tam, kāds caur Viľa ţēlastību ar kļūt cilvēks. „Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viľa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu ţēlastības un patiesības” 14.p. Slavējiet Dievu par šo brīnišķo ziľojumu! Iespējas, kādas tas sniedz, liekas gandrīz par lielām, lai mēs tās varētu satvert, apkauno mūsu neticību un mūsu vājumu. Es slavēju Dievu, ka ticībā varu raudzīties uz savu Pestītāju. Mana dvēsele tver šo lielo Dāvanu. Šajā dzīvē vienīgā mūsu cerība ir censties ar ticības roku satvert Roku, kas gatava mūs glābt. „Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus” 29.p. Ja mēs savu skatu, novēršot no sevis, pievēršam Jēzum, izvēloties Viľu par savu Vadoni, tad pasaule mūsu draudzē ieraudzīs spēku, kādu tā tagad neredz. - Manuskripts 166. 1905. g. 30. dec., „Jāveic enerģisks darbs.” [374]

31. decembris

Nekam neļaujiet sevi nomaldināt! „Aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim” Filipiešiem 3:13-14.

Nekam neļaujiet novērst jūs no pašaizliedzības takas. Par tiem, kas senatnē piedalījās fiziska spēka sacensībās, mēs lasām: „Ikviens cilvēks, kas cīnās sporta spēlēs, savaldās visās lietās.

Viľš to dara, lai iegūtu iznīcīgu kroni, bet mēs – neiznīcīgu” 1.Kor.9:25. (angļu tulk.). Iesaistoties šajā lielajā cīľā, domāsim par to, ko neveiksmes gadījumā mēs varam zaudēt. Mēs pazaudēsim mūţīgo dzīvi, kas mums pirkta ar Dieva Dēla asinīm. Vai tad būtu jāskaišas par mūţīgas modrības nepieciešamību? Mēs uzvarēsim, ja no mūsu puses darīsim visu iespējamo, pretojoties ļaunumam un pārvarot šķēršļus. Ar spēku tiks atalgotas pūles, kuras mēs veltīsim, tiecoties pēc goda maksas, mūsu augstajā aicinājumā Kristū.

Lai novērstu uzmanību no Kunga Jēzus, tiks sniegtas visādas pasaulīgas atrakcijas, tomēr noliekot visu smagumu un grēku, kas mūs visai apstāj, mums jātiecas uz priekšu, parādot pasaulei, eľģeļiem un cilvēkiem, ka cerība skatīt Dieva vaigu ir viľu pūļu un upuru vērta, ko šī cerības aizsniegšana var prasīt… „Es neuzskatu, ka to jau būtu satvēris. Tomēr vienu es daru, aizmirsdams to, kas aiz manis, es tiecos uz priekšu, pēc tā, kas

priekšā. Es dzenos pretī mērķim, pretī goda maksai, kas piedāvāta Dieva augstajā aicinājumā Kristū Jēzū” Fil. 3:13.14 (angļu tulk.). „Vienu es daru”. Pāvils neļāva nekam atraut viľu no viľa dzīves lielā mērķa… Dzīves darba steigā viľš nekad nepazaudēja no skata savas dzīves galveno mērķi – dzīties pēc augstā aicinājuma goda maksas...

Lai lielais mērķis, kas spieda Pāvilu grūtībās un likstās dzīties uz priekšu, liek arī jums pilnīgi nodoties Dieva darbam! Ko vien jūsu rokas atrod darāmu, to dariet dedzīgi! Padariet savu darbu patīkamu ar slavas dziesmām! Ja vēlaties tīru pārskatu Debesu grāmatās, tad nesūdzieties un neķildojieties! Lai jūsu lūgšana ik dienas ir: „Kungs, palīdzi man darīt labāko, ko spēju! Māci mani, kā visu padarīt vēl labāk! Dāvini man spēku un prieku! Palīdzi man savā darbā ieaust Pestītāja laipno kalpošanas veidu!” Vēstule 1. 1903. g. 31. dec., „Mīļajiem brāļiem un māsām.”