Pedagogu mācību stundu plāni 2019

LIEPĀJAS CENTRA SĀKUMSKOLA

PEDAGOGU RADOŠIE DARBI Skolēnu apzinātas lasītprasmes pilnveide

2019 1

Saturs Ievads .............................................................................................................................................3 1.

Ilona Grišmanauska – latviešu valoda 1.klase ........................................................................4

2.

Ina Neulāne – latviešu valoda 1.klase ..................................................................................10

3.

Sanita Šēnfelde – latviešu valoda 1.klase .............................................................................12

4.

Solveiga Kūlaine, SantaNovada – latviešu valoda 1.klase ...................................................14

5.

Monta Boruse – logopēdija 1.klase ......................................................................................20

6.

Anita Krīgere – latviešu valoda 2.klase ................................................................................23

7.

Aija Ostniece – latviešu valoda 2.klase ................................................................................28

8.

Inguna Lauva – dabaszinības 2.klase ...................................................................................32

9.

Megija Līva Alberta – logopēdija 2.klase ............................................................................41

10.

Sandra Atiķe – latviešu valoda 3.klase .............................................................................45

11.

Indra Sproģe – latviešu valoda 3.klase .............................................................................47

12.

Rita Berķe – latviešu valoda 3.klase .................................................................................49

13.

Ilze Žimante – latviešu valoda 3.klase ..............................................................................54

14.

Laura Zommerovska – latviešu valoda 4.klase .................................................................56

15.

Dana Krētaine – latviešu valoda, 4.klase ..........................................................................58

16.

Silva Vainovska – latviešu valoda 5.klase ........................................................................62

17.

Ilze Ziedkalne – angļu valoda 3.klase ...............................................................................67

18.

Ilona Lipska – angļu valoda 4.klase ..................................................................................71

19.

Valentina Lagzdiņa – angļu valoda 5.-6.klase ..................................................................75

20.

Anna Pauliņa – matemātika 4.klase ..................................................................................80

21.

Inta Šablovska – matemātika 5.klase ................................................................................84

22.

Ilze Tumpele – matemātika 6.klase ..................................................................................87

23.

Svetlana Meža – informātika 5.klase ................................................................................91

24.

Kristīne Bārdule – pasaules vēsture 6.klase ......................................................................93

25.

Baiba Saimniece – sociālās zinības 5.klase ....................................................................103

26.

Antra Berga – mūzika 3.klase .........................................................................................107

27.

Agnese Kundziņa – vizuālā māksla 6.klase ....................................................................109

28.

Aija Alžāne – mājturība un tehnoloģijas 4.klase ............................................................ 113

29.

Inese Ķēniņa – sports 2.klase ..........................................................................................117

2

Ievads Liepājas Centra sākumskolā 2018./2019.m.g. darbojas 4 mācību priekšmetu metodiskās komisijas – sākumskolas MK, valodu MK, eksakto zinību MK, sociālo zinību un mākslu MK. Sākumskolas MK – vadītāja Ilona Grišmanauska Ina Neulāne, Sanita šēnfelde, Ilona Grišmanauska 1.klašu skolotājas Anita Krīgere, Aija Ostniece, Inguna Lauva 2.klašu skolotājas Sandra Atiķe, Indra Sproģe, Ilze Žimante, Rita Berķe 3.klašu skolotājas Iveta Ziedkalne matemātika Antra Berga mūzika Inese Ķēniņa sports Megija Līva Alberta logopēdija Monta Boruse logopēdija Solveiga Kūlaine bibliotekāre Valodu MK – vadītāja Dana Krētaine Dana Krētaine latviešu valoda un literatūra Laura Zommerovska latviešu valoda un literatūra Silva Vainovska latviešu valoda un literatūra Aija Alžāne latviešu valoda un literatūra Zane Gulbe latviešu valoda un literatūra Ilona Lipska angļu valoda Baiba Millere angļu valoda Ilze Ziedkalne angļu valoda Valentīna Lagzdiņa angļu valoda Valentīna Lagzdiņa krievu valoda Sandra Hermere vācu valoda Vita Zitmane franču valoda Eeksakto zinību MK – vadītāja Indra Kandere Anna Pauliņa matemātika Inta Šablovska matemātika Ilze Tumpele matemātika Indra Bite dabaszinības Svetlana Meža informātika Sociālo zinību un mākslu MK – vadītājs Agnese Kundziņa Kristīne Bārdule Latvijas un pasaules vēsture Santa Novada sociālās zinības Baiba Saimniece sociālās zinības, bibliotekāre Agris Eglītis mājturība un tehnoloģijas Agnese Kundziņa mājturība un tehnoloģijas, vizuālā māksla Daiga Ozola mūzika Silva Vainovska sports

3

1. Ilona Grišmanauska – latviešu valoda 1.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti)

Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs Stundas plāns Ierosināšanas fāze Mācību dialogs Pāru darbs

Apjēgšanas fāze Mācību dialogs

Mācību dialogs

Atgriezeniskā saite Mācību dialogs

Grupu darbs

Lieldienu laiks.

Attīstīt prasmi noteikt teksta tematu un tā saistību ar virsrakstu, pilnveidojot apzinātu skolēnu lasītprasmi.

Sasniedzamais rezultāts 1. skolēni nosaka stundas tematu-Lieldienu laiks, 2. saprot virsraksta un teksta saistību, 3. izteiksmīgi lasa tekstu, 4. izsaka savu viedokli, uzklausa citus, iesaistās sarunā.

1. pilnveidot apzinātu lasītprasmi, izmantojot dažādas lasītprasmes pilnveides metodes, 2. mācīt spriest, salīdzināt un prognozēt, 3. attīstīt spēju izprast literāra darba emocionālo noskaņu, 4. radīt interesi par radošo pašizpausmi, zīmējot ilustrācijas, 5. attīstīt prasmi veikt pašvērtējumu.

Aprakstošs Darba plānojums Skolotāja darbība Sasveicināšanās un skolēnu iepazīstināšana ar veicamo uzdevumu.

Izlasi vārdu savienojumu, iesaisti to teikumā!

Par ko mēs šodien mācīsimies?

Kas Tev palīdzēja saprast stundas tēmu? /Asociācijas-brīvā formā skolēns izklāsta

pārdomas, ko izraisījis vārdu savienojums, teikums./ Ievadsaruna par pavasara svētkiemLieldienām.

Kad šogad svinēs Lieldienas?

Kādas ir Lieldienu tradīcijas?

Ko tu zini par Lieldienām? /Jautājumi un atbildes./ Darbs ar attēlu.

MG.116. lpp. 3. uzdevums.

Vēro attēlu!

Izdomā attēla nosaukumu!

Pastāsti par attēlu!

Ko vari secināt! /Karstais krēsls- reāls krēsls, lai skolēns, kurš iejuties lomā un apsēdies krēslā, izteiktu secinājumus un atbildētu uz jautājumiem./ Ko tu vari secināt skatoties uz attēlu un klausoties nosauktos virsrakstus?

Turpinās saruna par Lieldienām.

Izlasi norādīto numuru uz mazās lapiņas!

Atrodi otru pāri ar tādu pašu numuru!

Sadalieties pēc numuriem grupā pa 4 skolēniem.

Katrai grupai sava DL. Lasi noteikumus! Izdari prasīto!

Skolēnu darbība Uz sola lapiņa ar vārdu savienojumu.

Skolēni pārī izveido teikumu, viens pasaka to skaļi.

Skolēni, izvērtējot teikumus, nonāk pie secinājuma, ka runāsim par Lieldienām.

Skolēni stāsta par Lieldienu tradīcijām savā ģimenē.

Skolēni MG. vēro attēlu, izdomā un pasaka skaļi attēla nosaukumu atbilstoši zīmējumam.

Skolēni secina, ka attēlā redzamais ir saistīts ar virsrakstu.

Skolēni lasa numuru un pāris meklē otru pāri, lai sadalītos grupā pa 4 skolēniem.

Skolēni sasēžas grupās pa 4 skolēniem.

Skolēni lasa, atzīmē, zīmē, skaidro.

4

Darba prezentācija

Refleksijas fāze

Pašvērtējums

Darbā jāpiedalās visiem!

Laiks darbam 10 minūtes. /Klusā lasīšana./ Visu grupu skolēni nāk klases priekšā un pastāsta izlasīto informāciju.

Ko jaunu uzzināji? /Saki kaut ko- pēc dzirdētā skolēns tiek aicināts runāt “Saki kaut ko!” -īsi izsaka ko uzzināja, savu spilgtāko iespaidu./ Skolotājs uzdod jautājumus par stundas vielu. Sarunas ceļā nonāk pie skolēnu pārdomām par veikto darbu.

Kāda bija stundas tēma?

Kas tev palika atmiņā? Kāpēc?

Ko varēsi pastāstīt saviem vecākiem?

Lūdzu izvērtē savu stāstījumu!

DL ar sarkanu zīmuli apvelc ko jaunu šodien uzzināji!

Gatavojas pastāstīt klases biedriem.

Visu 7 grupu skolēni pēc kārtas nāk klases priekšā un prezentē savu darbu, atbilstoši izvirzītajiem noteikumiem.

DL pieliek pie tāfeles.

Skolēni atbild uz skolotāja jautājumiem.

Pamato savu izvēli.

Grupas skolēni pārrunā veikto darbu.

Skolēni veic pašvērtējumu.

Mācību grāmata 117.lpp. 6.uzdevums pastāstīt.

Mājas darbs Izmantotie resursi: www.soma.lv

Z. Anspoka latviešu valoda 1. klasei otrā daļa M. Mellēna, E. Spīčs, V. Muktupāvels, I. Irbe Gadskārtu grāmata

5

1. Pavasara svētki

2.Augstu šūpoties

3.Olu ripināšana

4. Olu krāsošana

5.Priecīgi cilvēki

6.Ģimenes svētki

7. Raibas olas 1.Lielā

diena, Liela diena, Lieldiena un Lieldienas- tā dažādi latviešu tautasdziesmās sauc šos svētkus. Lieldienu svinības parasti ilga trīs dienas.

Nozīmīgākie Lieldienu priekšdarbi saistīti ar apģērba gatavošanu un šūpoļu kāršanu, kā arī īpašu ēdienu gatavošanu.

Diena un nakts vienādā garumā gadā ir divas reizes. Pavasarī diena aug garumā.

Lieldienas sauc par pavasara saulgriežiem.

Ar pavasari sākas tas laiks, kad laukos darbs dzen darbu un ir jāiespēj visu izdarīt. Senie latvieši uzskatīja, ka viss jāpaspēj, bet darbi jādara bez steigas.

Lieldienām gatavojas septiņas nedēļas. Pēdējā nedēļa pirms Lieldienām ir Klusā nedēļa, kura sākas ar Pūpoldienu. Vēl Klusajā nedēļā izceļas Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena.

Lieldienās kaimiņi, radi un paziņas satiekas bez maskām un vēl viens otram labu.

Lasi tekstu! Sameklē atslēgas vārdus, tos iekrāso zaļā krāsā!

Uzraksti skaidrojumu nezināmajiem vārdiem!

Izpaudies radoši!

Iemācies pastāstīt izlasīto!

6

2.Mūsdienās mēs lietojam vārdu “šūpoles”, bet tās arī sauc par šūpulēm, šūpotnēm, līgotnēm, līgačām, Tās kāra gandrīz katrā mājā. Kas reiz šūpoles kāris, tam tās jākar katru gadu. Īpaši tiek izraudzīta šūpoļu kāršanas vieta- vēlams kalna galā, ne ūdens malā, kā arī ne aramā zemē, jo šūpoļu vietā ilgi neaug ne zāle, ne labība.

Lieldienās vispirms izšūpo saimnieci un saimnieku, par ko saņem samaksu vai pateicību- cimdus, raibas olas. Tikai tad šūpojas pārējie.

Galvenais šūpošanās laiks ir Lieldienas, tomēr šūpojās arī vēl visu nedēļu pēc Lieldienām. Pēc Lieldienām svinīgi, pieaicinot arī kaimiņus, šūpoles izjauca un sadedzināja, lai raganām nebūtu kur šūpoties.

Lasi tekstu! Sameklē atslēgas vārdus, tos iekrāso zaļā krāsā!

Uzraksti skaidrojumu nezināmajiem vārdiem!

Izpaudies radoši!

Iemācies pastāstīt izlasīto!

3.No seniem laikiem Lieldienās liela nozīme ir olām. Olu krāsošana ir viena no visvairāk izplatītajām nodarbēm Lieldienās.

Iecienītākās krāsas ir zaļa un dzeltena - visdažādākajos toņos.

Krāsošanai izmantoja dabiskos materiālus: sīpolu mizas, pirts slotu lapas, rudzu asnus, skujas, sūnas. Lai iegūtu spilgtāku krāsu, šķīdumam pievienoja kafijas biezumus.

Sīpolu mizas dod dzeltenu, gandrīz brūnu krāsu.

Alkšņu mizas dod brūni iesarkanu krāsu.

Kumelītes-maigi dzeltenu.

Bērzu lapas, mētras un sūnas –dzelteni zaļu.

Rudzu asni- koši zaļu krāsu.

Lasi tekstu! Sameklē atslēgas vārdus, tos iekrāso zaļā krāsā!

Uzraksti skaidrojumu nezināmajiem vārdiem!

Izpaudies radoši!

Iemācies pastāstīt izlasīto!

7

4. Lieldienas nevar iedomāties bez raibām olām. Ja vēlas nokrāsot raibas olas, tad katliņā, kur olas vārīs, ieliek bērzu lapas un sīpolu mizas. Kur olai piespiedīsies sīpolu miza, tur nokrāsosies dzeltens plankums, kur bērza lapa- tur zaļš. Ja grib košākas olas, tad tās saslapina un aplipina ar sīpolu mizām. Cieši aptin drānā un vāra. Lai iegūtu putraimu nospiedumus, apslapinātas olas apviļā putraimos un nosietas vāra sīpolu mizās.

Krustainu un svītrainu olu iegūst, ja pirms vārīšanas dažās vietās stingri pārsien ar dziju vai diegu. Tajās vietās, kur pārsieta dzija, ola paliks balta vai nokrāsosies dzijas krāsā.

Vienādi nokrāsotas olas var dažādi izrotāt, ar adatu iekasot uz čaulas dažādus rakstus.

Lasi tekstu! Sameklē atslēgas vārdus, tos iekrāso zaļā krāsā!

Uzraksti skaidrojumu nezināmajiem vārdiem!

Izpaudies radoši!

Iemācies pastāstīt izlasīto!

5.Ticējumu pūrs Lieldienās.

Lieldienu rītā jāpurina ābele, tad vasarā būs daudz ābolu.

Lieldienā nedrīkst zāli plūkt, jo tad tā nokalst.

Lieldienas naktī redzētie sapņi piepildās.

Pa lieldienu jāiet skaidas lasīt, tad atradīšot zudušas lietas.

Lieldienās augstu jāšūpojas, lai aitām augtu gara vilna.

Lieldienās vajag katram šūpoties jo vairāk, jo labāk. Tad visu gadu nenāks miegs, vasarā odi nekodīs.

Kas olu ēd bez sāls, tas visu vasaru daudz melos.

Lasi ticējumus! Sameklē atslēgas vārdus, tos iekrāso zaļā krāsā!

Uzraksti skaidrojumu nezināmajiem vārdiem!

Izpaudies radoši!

Iemācies pateikt ticējumus klases biedriem!

6.Sakāmvārdi.

Vesels kā rutks.

Vesels kā ābols.

Ola vistu māca.

Viena pati veca ola visu virumu samaitā.

Nekladzini, kamēr ola nav izdēta.

Lasi tekstu! Sameklē atslēgas vārdus, tos iekrāso zaļā krāsā!

Uzraksti skaidrojumu sakāmvārdiem!

Izpaudies radoši!

Iemācies pateikt sakāmvārdus klases biedriem!

8

7. Mīklas. Latviešu tautasdziesmas.

Maza, balta muižiņa, bez durvju, bez logu.

Cērt ledu, uzcērt sudrabu; cērt sudrabu, uzcērt zeltu.

Uz galda balts; nokrīt zemē- dzeltens.

Nāc nākdama, Liela diena, Visi bērni tevi gaida, Visi bērni tevi gaida Aiz vārtiem sasēduši.

Ai zaķīti, garausīti, Kā es tevi sen gaidīju Ar raibām oliņām, Ar kadiķu ziediņiem.

Lasi tekstu! Sameklē atslēgas vārdus, tos iekrāso zaļā krāsā!

Uzraksti skaidrojumu nezināmajiem vārdiem!

Izpaudies radoši!

Uzdod mīklas klases biedriem!

Noskandē vienu tautasdziesmu!

9

2. Ina Neulāne – latviešu valoda 1.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti) Uzdevumi

Vērtēšana

Labie vārdi labu dara.

Sasniedzamais rezultāts: 1. prot uztvert teksta pamatdomu, 2. prot raksturot personas, to rīcību, 3. prot prognozēt notikumu attīstību.

1. Attīstīt un radoši izmantot savu vārdu krājumu atbilstoši situācijai.

2. Uztvert izlasītā teksta emocionālo nokrāsu.

3. Izmantot savā runā teikuma intonāciju un runas tempu.

4. Apgūt prasmes glīti rakstīt burtus saistībā ar citiem burtiem pēc parauga un patstāvīgi vārdos un teikumos.

Summatīvā vērtēšana, vārdiskas uzslavas, pamudinājumi, skolēna pašvērtējums, skolēnu savstarpējais vērtējums.

Darba plānojums

Mājas darbs Stundas plāns Ierosināšanas fāze

Apjēgšanas fāze

Skolotāja darbība Skolēni tiek iepazīstināti ar stundas tēmu un veicamiem uzdevumiem. Skolēni strādās individuāli darba burtnīcā un pāros. Skolēni turpinās apgūt apzinātu lasītprasmi un prasmi dažādos veidos strādāt ar tekstu.

Prognožu izteikšana. Ievadsaruna. Rosinot skolēnu iztēli pēc attēla, noskaidroju par ko varētu būt teksts. Uzdodu jautājumus.

MG 56.lpp.

Kādas pasakas par gaili un vardi Tu zini?

Kuru no pasakām esi lasījis? Nosauc!

Prognožu izteikšana. Pēc fragmenta izlasīšanas, balstoties uz lasīto, prognozē tālāko notikumu attīstību.

Atstāstīšana. Skolēni lasa pārī. Pēc lasīšanas lomās, atstāsta viens otram, izmantojot savā runā teikuma intonāciju un runas tempu.

MG 56.-57.lpp. 1.- 4., 7. uzdevums.

Skolēni lasa un klausās pasaku, to analizē, mācās lasīt lomās, atstāstīt tuvu tekstam vai brīvi.

Uzmanība tiek pievērsta skolēnu pieredzei dalīt vārdus zilbēs, analizēt vārdos skaņas, teikumu veidošanai, to analīzei MG 57.lpp.

5.- 6., 8.- 11. uzdevums.

Patstāvīgais darbs, darbs pārī, 53.DL 1.uzdevumā vārdi: acis, āzis, ezis, ēna, irbe, īkšķis, Oskars, opera, uguns, ūdens.

Pēc vārdu atrašanas noskaidro, vai skolēni saprot visu vārdu nozīmes, kā arī skolēnus rosinu pievērst uzmanību pirmajam vārda burtam un saskatīt kādu sakarību (burti ir alfabēta secībā, viens no burtiem ir lielais sākumburts).

Skolēnu darbība Klausās.

Izsaka savas domas par dzirdētām pasakām. Atbild uz jautājumiem, aktīvi līdzdarbojas.

Klausās. Skolēni strādā individuāli un pārī. Atbild uz jautājumiem, aktīvi līdzdarbojas. Pārrunā iespējamās atbildes.

Skolēni strādā pārī un vienojas, par teikumu.

Ja visi vārdi atrasti skolēni pieceļas kājās. Darba burtnīcu ar burtu mīklu paceļ virs galvas.

10

Refleksijas fāze

Pašvērtējums

Patstāvīgais darbs, darbs pārī, 53. DL 2. uzdevumā ir vārdi: ausis, augi, aita, osta, Aiga, ozols, oga, ola, iela, ieva.

Līdzīgi kā iepriekš noskaidro, vai skolēni saprot visu vārdu nozīmes. Noskaidro, ka vārdi sākas ar divskaņiem.

Uzmanība tiek pievērsta personvārdu pareizrakstībai 53. DL 3.- 4.uzdevums.

MG 57.lpp.,12. uzdevums.

Rezumēšana. Veido 2 teikumu kopsavilkumu par lasīto, savieno ar virsrakstu - Labie vārdi labu dara.

Aicinu skolēnu vērtēt stundā sasniegto.

Pašvērtējums par darbu stundā.

Ko tu iemācījies šajā stundā?

Skolēni pamato, kāpēc tā domā.

Skolēni veic pašvērtējumu par paveikto un izsaka savu viedokli par savu darbu stundā.

Mājas darbs Izmantotie resursi     

Latviešu valoda 1.klasei 2.daļa, Z.Anspoka. Mācību grāmata. Izdevniecība Lielvārds.

Latviešu valoda 1. klasei. Darba lapas, Z. Anspoka. Izdevniecība Lielvārds.

https://app.soma.lv/book/pdf-reader/latviesu-valoda-2-dala?page=54&toc=1753 https://app.soma.lv/book/pdf-reader/latviesu-valoda-fb7cee70-f8e2-4a7d-92c926e49c9ce291?w=53-darba-lapa https://app.soma.lv/interactive-material/latviesu-valoda-3cb271c7-0941-4a6a-ba328d47b6cfdbd1

11

3. Sanita Šēnfelde – latviešu valoda 1.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti)

Uzdevumi

Redzu, dzirdu, stāstu.

Pilnveidot skolēna valodas pamatprasmes, mācīties sadarboties ar vienaudžiem, apzināties valodas nozīmi personības attīstībā.

Sasniedzamais rezultāts: 1. Prot iejusties saziņas situācijā un to attēlot vārdos un ar kustībām.

2. Prot sadarboties ar vienaudžiem un veidot iestudējumu.

3. Prot izteiksmīgi runāt tekstu no galvas.

1. Dzejoļa lasīšana un analīze.

2. Skolēna pieredzes aktualizēšana par to, kas ir iestudējums.

3. Satura atklāšana ar kustībām.

4. Animācijas filmu skatīšanās.

5. Pēc dotā parauga rakstīt un veidot ielūgumu.

Vērtēšana Mājas darbs Stundas plāns Stundas ievads (1 min) Ierosināšanas fāze (5 min)

Apjēgšanas fāze (15 min)

Darba plānojums Iepriekšējā mācību stundā skolēni tika sadalīti pa 5 skolēniem grupā. Katrs skolēns no galvas mācās savu teksta daļu no V.Plūdoņa dzejoļa “Zaķīšu pirtiņa”(MG66.lpp).

Skolotāja darbība Skolēnu darbība Informē par stundas mērķi un Uzklausa stundas mērķi un uzdevumus. uzdevumiem.

Skolotāja uzdod jautājumus: Skolēni klausās un atbild uz jautājumiem, mēģina atcerēties ,kur ir  Kāpēc Jūs no galvas mācījāties dzirdēts dzejolis, vai arī redzēta V. Plūdoņa dzejoli “Zaķīšu animācijas filmiņa, mēģina paskaidrot pirtiņa”? grūto vārdu- iestudējums. Pastāsta kādus  Kurš šo dzejoli jau ir dzirdējis?  Vari pastāstīt, kas ir iestudējums? iestudējumus viņi ir redzējuši, paši piedalījušies.  Kas ir teātris?  Vai esi redzējis kādu iestudējumu, vai arī pats piedalījies?

Metodes paņēmiens.

"Asociācijas" - brīvā formā skolēns izklāsta pārdomas, ko izraisījis kāds vārds, izteikums, priekšmets u.tml.

Asociācijas var būt balstītas arī dzīves pieredzē.

Atveram MG-66.lpp skolēni viens Skolēni lasa pusbalsī, katrs savā tempā, otram (pa pāriem) lasa V. Plūdoņa atstāsta par izlasīto. dzejoli “Zaķīšu pirtiņa”.

Metode.

Atstāstīšana- skolēni lasa pārī, uzdod vienu jautājumu par izlasīto, atstāsta katrs 1 min.

Vēro ilustrāciju un izlasi atbilstošas Atrod un izlasa. dzejoļa rindas!

Metode paņēmiens.

"Attēli"- skolēns pēc attēla (gleznas reprodukcijas, fotogrāfijas) izlasa tekstu, kura pamatā ir izjūtas vai asociācijas, kas saistītas ar attēlā redzamo.

12

Lietošana (15 min)

Atbildi uz jautājumiem!  Kāpēc zaķi sauc par garausi?  Kā izskatās strupas suņa ausis?  Kā atšķiras jošana no skriešanas?  Atrodi dzejolī vārdu “strups”, izlasi visu pantiņu!  Ko nozīmē šis vārds?  Tagad sameklē mācību grāmatā, skaidrojumu šim vārdam.  Kā tu savā nodabā skraidi pa pļaviņu?  Kā izskatās kūņošanās?  Kā var viegliņi patecēt?  Izskaidro vārdu pakrēsla, modriņi, tāliņi, viegliņi nozīmi!

Metodes paņēmiens.

“Asociācijas" - brīvā formā skolēns izklāsta pārdomas, ko izraisījis kāds vārds.

Noskatīsimies animācijas filmu “Zaķīšu pirtiņa”.

Strādāsim grupās!

Sadalieties pa grupām tā, kā iepriekšējā stundā sadalījāties.

Iztēlojieties dzejolī aprakstīto un attēlojiet to ar kustībām!

Iestudējiet izrādi “Zaķīšu pirtiņa”!

Gatavošanās laiks ir 3 min.

Palīdzu, ja kādai grupai nav skaidrs uzdevums.

Uzslavēju par padarīto darbu!

Metodes paņēmiens.

"Lomas" - skolēns iejūtas notikuma dalībnieka lomā un improvizētā veidā attēlo notikumu.

Apsēžamies savās vietās!

Vai esi rakstījis ielūgumu?

Izpēti ielūgumu mācību grāmatā un pastāsti, kādam ir jābūt ielūgumam?

Uz galda ir noliktas zīmēšanas lapas trešā daļa.

Neaizmirsti ievērot darba kultūru!

Atbild uz jautājumiem. Cits citam izstāsta, ko viņš par to zina.

Mēģina atminēt pēc izlasītā.

MG-67.lpp nolasa vārda skaidrojumu.

Visi attēlo to kustībā.

Visi attēlo to kustībā.

Visi attēlo to kustībā.

Dod savu skaidrojumu. Vārdam “pakrēsla” skaidrojumu nolasa no mācību grāmatas.

Noskatās filmiņu. Kas zina var dziedāt līdzi dziesmiņu.

Sadalās pa grupām.

Pirmais skolēns skaita no galvas pirmo pantiņu, visi atveido to ar kustībām utt.

Atrāda pārējām grupām.

Stāsta savu pieredzi, ielūdz uz dzimšanas dienu utt.

Skolēni rūpīgi izpēta , kādam ir jābūt ielūgumam uz izrādi (MG-7.uzd.), pēc parauga veido savu ielūgumu.

Ielūgumus ar magnētiņu piestiprina pie tāfeles. Izsaka savu viedokli par savu un citu izveidotiem darbiem.

Izsaka secinājumus.

Apkopo stundā apgūto. Aicinu skolēnus Refleksija atcerēties, ko stundā apguva.

(4 min) 54.darba lapa Mājas darbs Izmantotie resursi http://www.pasakas.net/pasaku_kino/zakisu_pirtina/zakisu_pirtina/ www.soma .lv

13

4. Solveiga Kūlaine, SantaNovada – latviešu valoda 1.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti) Uzdevumi

Vērtēšana

Mājas darbs Stundas plāns Ievads 1 min.

Ierosināšanas fāze 3 min.

Apjēgšanas fāze 8 min.

12 min.

Refleksijas fāze 14 min.

Ceļojums pasakā.

Attīstīt skolēnos spēju saprast tekstu, uztvert būtiskāko informāciju.

Sasniedzamais rezultāts: 1. prot analizēt tekstu, 2. prot vizualizēt informāciju.

1. lasīt teksta fragmentu; 2. atrast tekstā balsta vārdus; 3. formulēt galveno domu teksta fragmentā; 4. grupā sadarbojoties sadalīt pienākumus; 5. vizualizēt teksta fragmentu (zīmēt, attēlot tekstā aprakstīto) 6. ne vairāk kā piecos teikumos veidot kopsavilkumu par lasīto; 7. prezentēt grupas darbu.

Pašvērtējums- Vai man izdevās sadarboties? Vai mums kopā izdevās veiksmīgs rezultāts?

Savstarpēja vērtēšana- Grupas prezentācijas laikā savstarpēji vērtē vai ir ievēroti kritēriji.

Darba plānojums Skolotāja darbība Skolēnu darbība Klase sakārtota darbam 7 grupās uz Skolēni izlozē krāsu un dodas apsēsties katra galda atšķirīgas krāsas pie atbilstoša galda noformējums, A3 lapa, grāmatas galveno varoņu attēli, katrai grupai savs stāsta fragments. Skolēnus sadala grupās pēc nejaušības principa Sarunā iepazīstina ar Starptautiskās Skolēni iesaistās sarunā, atbild uz pasaku dienas notikumiem un aktuālo uzvedinošiem jautājumiem. Skolēni H.Dorbes un M.Stārastes grāmatu „Aina atrod un apskata darba rīkus-teksta ar brālīti meklē cālīti”, galvenajiem fragmentu (katram skolēnam), lapu A3 varoņiem un darba rīkiem. (katrai grupai) un trīs galveno varoņu attēlus (katrai grupai), sagatavo individuālos rakstāmpiederumus.

Tiek dots uzdevums- lasīt tekstu un Skolēni uzklausa uzdevumu, lasa tekstu, atrast balsta vārdus notikumiem pēc vienojas par balsta vārdiem tekstā, kritērijiem– Kad notika? Kur notika? Ko atzīmē tos. (Piem. no rīta, dīķa malā, sastapa? Tiek dots laika limits, skolotājs koku ēnā, satika vardi) to uzrauga.

Skolotājs demonstrē Margaritas Skolēni aplūko attēlus, tad vienojas, kurš Stārastes zīmēšanas stilu un iepazīstina zīmē koku, kurš dīķi, kurš vardi utt., ar aktuālo dzīvnieku attēliem, vizualizē un ievieto galveno varoņu iedvesmojot zīmēšanai. attēlus.

Skolotājs mudina grupu vienoties, kurš ko no tekstā atrastajiem balsta vārdiem zīmē, un kopējā lapā visu attēlot.

Ievērojot laika limitu, skolotājs aicina Skolēni grupas ietvaros vienojas, ko skolēnus vizualizācijas darbu beigt un pastāstīs un kuri to darīs. veidot īsu stāstījumu par lasīto fragmentu un izveidoto zīmējumu.

Tiek aicināta katra grupa nākt auditorijas Visa grupa nāk klases priekšā un priekšā, demonstrēt un īsi pastāstīt par prezentē padarīto. padarīto.

14

4 min.

Mājas darbs

Pēc katras grupas prezentācijas tiek uzdots jautājums grupai- Vai man izdevās sadarboties? Vai mums kopā izdevās veiksmīgs rezultāts?

Jautājums klasei- vai konkrētā grupa savā darbā ir atspoguļojusi nepieciešamos kritērijus.

Pēc visu grupu prezentācijas skolotājs aicina sakārtot attēlus grāmatas notikumu secībā, diskusijas rezultātā ievērojot kritēriju- Kad notika?.

Pastāsta par sadarbību.

Skolēni vērtē vai grupa veiksmīgi realizējusi savā darbā- Kad notika? Kur notika? Ko sastapa?

Skolēni diskutē un sakārto grupu darbus secīgi, ievērojot doto kritēriju un izveidojot secīgu grāmatas notikumu atspoguļojumu no sākuma līdz beigām.

Iepazīstoties ar visu grupu paveikto skolēni iegūst pilnīgu priekšstatu par H.Dorbes un M.Stārastes grāmatas „Aina ar brālīti meklē cālīti” notikumiem.

Izlasīt H.Dorbes un M.Stārastes grāmatu „Aina ar brālīti meklē cālīti”

15

1.grupa – Kas noticis?

Kādā pagalmā jaukā ar māju un dārzu Bij meitenīte Aina un viņai brālītis bet abiem kopā cālītis vārdā Tuks, Dzelteni pūkains un smuks.

Bet vienu dienu cālīša nav un viss-nozudis!

Taču nav jāļaujas vienīgi bēdāmAina ar brālīti dodas cālītim pa pēdām, Ko ceļa putekļos atstājis šis mazais nerātnis.

Bet cālītis nedomādams neko ļaunu Bija aizgājis no pagalma prom meklēt ko jaunu.

Viņš mierīgi atstājis savas mājas, Lai uzzinātu kā pasaulē klājas.

2.grupa - Gliemezis rikšotājs Pirmais, ko cālītis sastop pa ceļam no rīta ir kāds vīrs, ne visai liels pie krūmiem, kurš tūdaļ iepazīties grib -„Es esmu gliemezis Klāvs!

Mans gods un lepnums nav asi nagi, bet maigi ragi, Nemīlu es badīties, bet pretinieks var gadīties, Tad es mūku, cik ātri spēju!”

Cālītis prasa – „Gliemezis rikšo?” „Nemaz nesmejies, - Klāvs tad saka, Es iemūku savā ģimenes mājā, kuru mugurā turu!”

Cālītis tik pabrīnās un projām dodas.

Bet nākamajā brīdī klāt ir Aina un brālītis: „Klāv, vai šeit nav mūsu cālītis?”

-„Bija gan! Tikko mums saruna beidzās, viņš atvadījās un tālāk steidzās!”

Aina saka brālītim: „Steigsimies tālāk pa cālīša pēdām!”

16

3.grupa – Pie pazemes arhitekta.

Jau rīts par dienu pārtop Bet cālītis, tālāk iet tik ņiprs un mazs un Ceļā satiek kurmi, kurš bija izlīdis virszemē.

Blakus kurmja rakumam un lielai sēnei Kurmis aizņemts savā darbā, Cālītim pikti prasa- „Ko vēlies?”

-„Gribu zināt: ko tu te strādā Un kā par savu ģimeni gādā?”

-„Bērni pusdienās kāpurus un sliekas prasa, Es pats melnā kažokā esmu pazemes arhitekts.

No agra rīta jau skrienu rakt un celt Pazemes pilis un ejas. Paliec nu sveiks!”

-„Nav slikts tāds amats!” – cālītis domā Un aši dodas tālāk labā omā!

Pēc brīža ir Aina un brālītis klāt Un abi sāk kurmi iztaujāt -„Vai redzēji cālīti, tāds augumā sīks Tāds pūkains un mīlīgs, knābis tam līks?”

-„Tikko mums nopietna saruna beidzās, Viņš atvadījās un tālāk steidzās.”

Aina saka brālītim: „Steigsimies tālāk pa cālīša pēdām!”

4.grupa – Labi sapratušies Dienas vidū cālītis tālāk iet Un savā nodabā dziesmiņu dzied!

Dziesmiņa sīka un maza, kā cālītis pats!

Tas ir iepriecinošs skats!

Varde sēž pie dīķa koku ēnā Un dzird pa gabalu dziesmiņas skaņas.

Skatās un brīnās, kas tas tāds?

Tad laipni saka- „Dziedātāj, sveicināts!”

Paklanās zemu un augstu lec, Lai cālītis to, kā viņa prot labi redz.

Cālītis pārsteigts par vardes prasmi Laipni teic- „Sveicinu augstu lēkātāju!”

Tā ceļā nejauši sastapušies, abi labi sapratušies.

Cālītis tālāk dodas.

Bet Aina ar brālīti nepadodas!

-„Vai šeit nav garām gājis mūsu cālītis?”

-„Bija gan! Tikko mums saruna beidzās, viņš atvadījās un tālāk steidzās!”

Aina saka brālītim: „Dosimies tālāk pa cālīša pēdām!”

17

5.grupa – Briesmīgs, bet mīlīgs Pusdienlaikā pēkšņi – brīkš, brākš!

Izlec zaķis no ceļmalas krūma, Cālītis pazīst suni un kaķi, Bet pirmo reizi redz zaķi!

No šī zvēra cālītis izbīstas ne pa jokam, Bet zaķītis laipni sniedz cālītim roku.

Tad zaķis lūdz cāli uz savu māju Tai pašā krūmā pie lielā meža, Bet mājiņā visa zaķa saime – Veseli četri garausīši Žiglām kājiņām - tipu tapu, Lielām actiņām, baltām ļipiņām.

Tad zaķu māte pastāstīja Par zaķu dzīves notikumiem, Par labām lietām, ne tik labām, Par lielo vilku, rudo lapsu No kuriem zaķiem jābēg naski.

Noklausījies visu stāstu Cālītis steidz tālāk doties.

Pēc brīža ir Aina un brālītis klāt Un abi sāk zaķi iztaujāt -„Vai redzēji cālīti, tāds augumā sīks Tāds pūkains un mīlīgs, knābis tam līks?”

-„Tikko mums nopietna saruna beidzās, Viņš atvadījās un tālāk steidzās”.

Aina saka brālītim: „Iesim nu tālāk pa cālīša pēdām!”

6.grupa – Stop!

Pēcpusdiena iet uz galu Ceļš tālāk ved gar lauka malu, Turpat liels pelēks akmens guļ, No izskata tāds vientuļš drūms, Bet viņam līdzās melleņkrūms.

No zaru apakšas kāds lēni lien un pukšķ puk- puk – puk. „Stop!”- skaļi saka cālītis. „Saki man, kas esi tu! ”- cālītis ir ziņkārīgs.

Esmu ezis – darba vīrs, melleņkrūms nu nolasīts! „Kālab tu tāds adatains? ” - ziņkārīgs ir cālītis.

Adatas tikpat kā rokas, Uzduru, ko ievajagas – sēnes, ogas, koku lapas.

Un kad viss ir padarīts, Midzenī zem krūma lienu es līdz jaunam pavasarim.

18

Cālītis grib tālāk doties, Pasteidzas tas atvadīties.

Bet nākamajā brīdī ir klāt Aina ar brālīti -„Labdien, ezīt, vai šeit nav mūsu cālītis?”

-„Bija gan! Tikko mums saruna beidzās, viņš atvadījās un tālāk steidzās!”

Aina saka brālītim: „Skriesim tālāk pa cālīša pēdām!”

7.grupa – Atkal mājās!

Vakars klāt.

Tikko cālītis pie mājām Pietipina gurdām kājām, Tikko durvis vaļā ver, Priekšā Aina, viņas brālītis. „Ak, šis jaukais notikums! Kā es ilgojos pēc jums!” - skaļi saka cālītis. „Ja tik ļoti ilgojies, kam tad prom no mājām gāji?” – Aina saka pārmetoši. „Ziņkāre man bija liela. Gribēju es paskatīties, kas aiz mūsu mājas notiek” – vainīgs saka cālītis.

Pārpratumi noskaidrojās, Cālītis kad atvainojās.

Un, lai kādu citu reizi neizietu atkal greizi, Lēma, vispirms ceļā doties, vajadzētu aprunāties.

Un tad visi, apsēdušies mīļās mājas durvju priekšā, Sāka zīmēt ceļa karti, Norādot, kur visur būts, kur kar redzēts, kur kas dzirdēts.

Darbojās nu visi trīs, Sprieda, lēma, zīmēja, rakstīja un līmēja.

Darbojoties gudrāks tieci – karti izlasīt nu proti!

lasītprasmes pilnveide 1.pptx

19

5. Monta Boruse – logopēdija 1.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti) Uzdevumi

Vērtēšana Stundas plāns Ievads

Ierosināšanas fāze Iepazīšanās ar tekstu, teksta izpratne Apjēgšanas fāze

Rfleksijas fāze

Ko dod, to saņem.

Sasniedzamais rezultāts: 1. prot uztvert teksta pamatdomu, saskatīt cēloņu un seku sakarību, 2. prot strādāt pārī un individuāli, 3. prot formulē savas domas, uzdod jautājumus un atbild uz tiem.

1. Veicināt prasmi lasīt pie sevis un balsī.

2. Veicināt lasītā teksta izpratni.

3. Strādāt individuāli un pārī. Sadarboties ar citiem skolēniem.

4. Rosināt iztēli.

5. Nostiprināt prasmi formulēt saviem vārdiem sižeta pamatdomu.

6. Paplašināt pasīvo un aktīvo vārdu krājumu.

7. Nostiprināt prasmi verbāli un rakstiski atbildēt uz jautājumu par izlasīto tekstu.

8. Nostiprināt fonemātiskos procesus.

Skolēna pašvērtējums.

Darba plānojums Skolotāja darbība Skolēnu darbība Skolēni tiek iepazīstināti ar stundas tēmu Klausās. un veicamiem uzdevumiem.

Ievadsaruna. Uzdodu jautājumus: 1. Vai Tu zini, ko nozīme “latviešu Analizē pasaku veidus. Izsaka savus tautas” pasaka? viedokļus. Atbild uz jautājumiem.

2. Kāda ir atšķirība starp latviešu tautas pasaku un viena autora pasaku?

Prognožu izteikšana. Rosinot skolēnu Skolēni izlasa pasakas nosaukumu. iztēli par ko varētu būt teksts, pēc Izklāsta pārējiem savas domas par to, pasakas nosaukuma. kāds varētu būt sižets.

Pēc savu domu izteikšanas skolēniem Skolēni lasa tekstu pie sevis. Atbild uz tiek dots laiks izlasīt pasaku pie sevis, un jautājumu. salīdzināt. Uzdodu jautājumu: Vai Tevis izdomātais sižets bija līdzīgs izlasītajam?

Atstāstīšana. Skolēni lasa pārī. Pēc Darbs pāros. Izlasīto tekstu atstāsta lasīšanas atstāsta viens otram galvenos klases biedram. Klausās klases biedra notikumus. Uzdod viens otram vienu stāstījumu. Domā un uzdod jautājumu jautājumu par tekstu. Logopēde uzdodu atbilstošā jautājuma teikuma izteiksmē. jautājumu: Kāda, Tavuprāt, ir pasakas Diskusijas katrā grupā par pasakas galvenā doma? galveno domu.

Logopēde aicina audzēkņus pārlasīt Skolēni atkārtoti lasa tekstu, pasvītro tekstu un pasvītrot visus neskaidros neskaidros vārdus (prognozētie vārdus (D.L., 1.uzd.) Logopēde katru neskaidrie vārdi: gans, spriguļi, kūjas, neskaidro jēdzienu ieraksta interneta pikti, jaudā). Audzēkņi klausās un vēro vietnē google.lv, kur tiek sameklēts attēlus. Veido diskusijas par katru apraksts un attēls katram jēdzienam. Tas apgūto jēdzienu. tiek parādīts, izmantojot projektoru.

Rezumēšana. Skolēni pārī lasa tekstu pa Lasīšana balsī. Klases biedrs klausās. rindkopām. Pēc katras rindkopas Kopā analizē darba lapas 2. un 3. izlasīšanas analizē tekstu un atbild uz uzdevuma jautājumus. jautājumiem (D.L. 2., 3.uzd.).

Individuālais darbs. Uzdodu jautājumu: Skolēni strādā individuāli. Domā un Kāpēc gans saņēma pērienu? Ko Tu būtu raksta atbildi uz jautājumiem. Nolasa darījis savādāk? (D.L. 4. uzd.). skaļi. Diskusija par pasakā sniegto 20

Pašvērtējums

Aicinu vērtēt stundā sasniegto. Skolēnu pašvērtējums par darbu stundā. Uzdodu jautājumu: Ko tu iemācījies šajā stundā?

mācību.

Skolēni veic pašvērtējumu par paveikto.

Diskusija par darbu stundā.

21

Latviešu tautas pasaka Aitu gans un vilks Gans mežmalā ganīja aitas. Reiz tas joka pēc kliedza: “Vilks aitās, vilks aitās!”

Saskrēja cilvēki ar spriguļiem, dakšām un kūjām, bet vilka nav.

Cilvēki aiziet mājā, tik gans par viņiem vēl nosmejas.

Otrā dienā gans atkal: “Vilks aitās, vilks aitās!”

Saskrien cilvēki, bet vilka nav. Gans smejas, un cilvēki pikti iet uz mājām.

Trešā dienā tieši vilks iznāk no meža. Gans brēc, cik vien jaudā: “Vilks aitās, vilks aitās!”

Tik šoreiz neviens nenāk palīgā. Vilks nokož daudz aitu un aiznes vislabāko jēru.

Vakarā gans saņem pērienu.

1. Kādus vārdus Tu dzirdi pirmo reizi? Klausies un vēro nezināmo vārdu skaidrojumus!

2. Atzīmē, uz kuru jautājumu var atbildēt pēc šīs pasakas izlasīšanas? Uz kuriem jautājumiem Tu nevari atbildēt, kāpēc? o Kāpēc gans dabūja pērienu? o Kā sauca ciemu, kurā dzīvoja gans? o Cik aitu bija ganāmpulkā?

3. Atzīmē ar X patieso apgalvojumu.

Jā

Nē

Gans mežmalā ganīja aitas.

Vilks aiznes vismazāko un vājāko jēru.

Gans saņēma pērienu.

4. Domā un atbildi uz jautājumu – Kāpēc gans saņēma pērienu?

Ko Tu būtu darījis savādāk? __________________________________________________________________ __________________________________________________________________ __________________________________________________________________ __________________________________________________________________ __________________________________________________________________ __________________________________________________________________

22

6. Anita Krīgere – latviešu valoda 2.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti)

Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs Stundas plāns Ievads

Ierosināšanas fāze

Apjēgšanas fāze

Skolēnu apzinātas lasītprasmes pilnveide Veicināt ikviena skolēna aktīvu iesaistīšanos lasīšanas procesā un sekmēt lasīšanas prasmes attīstību.

Sasniedzamais rezultāts: 1. prot analizēt tekstu, raksturot tā varoņus, 2. spēj izteikt savu attieksmi pret lasīto, 3. prot veidot jautājumus un atrast atbildes par konkrēto tematu.

1.Apgūt kooperatīvās mācīšanās stratēģijas, sekmējot skolēnu savstarpējo sadarbību.

2.Pilnveidot raitu un apzinātu lasītprasmi.

3.Analizēt tekstu, raksturot tā varoņus, izteikt savu attieksmi pret lasīto.

4.Veidot jautājumus un atrast atbildes par konkrēto tematu.

Pašvērtējums. Savstarpējā vērtēšana.

Darba plānojums Skolotāja darbība Sagatavošanās stundai.

Stundas uzdevumu paziņošana.(1-2 min) Lasīšana pārī Skolotājs sadala skolēnus pāros (1 skolēns ir ar augstāku lasīšanas līmeni).

Izdala visiem skolēniem Ž. Grīvas „Pasaka par Diegabiksi”.

Skolotāja uzņem laiku (5min) Skaļi lasa tekstu pārī secīgi viens pēc otra. (Katrs skolēns lasa 5 minūtes.)

Brīdī, kad kāds no lasītājiem izlasa nepareizi, otrs skolēns apstādina (sakot STOP) un lūdz izlasīt pareizi.

Pirmais lasa tas skolēns, kuram ir augstāka lasītprasme; otrs - klausās un seko lasītā pareizībai.

Skolēni lasa pārī viens pēc otra 3 minūtes.

Atstāstīšana Skolotāja paziņo, ka sāksies 2. aktivitāte.

Lasot vajag pievērst uzmanību galvenajiem notikumiem šajā fragmentā, jo pēc tam to vajadzēs atstāstīt.

Pēc lasīšanas atstāsta viens otram galvenos notikumus 2 minūtēs.

Pirmais – lasa un atstāsta skolēns, kuram ir augstāka lasītprasme.

Otrais skolēns - uzdod jautājumus par lasīto, kā arī mudina aizmirsto informāciju atrast tekstā un to nolasīt.

Pēc tam lasa un atstāsta otrais skolēns.

Vērtē viens otru, izmantojot „atstāstījuma lapas”(skat. pielikumā).

Skolēnu darbība

Atver grāmatas.

Lasa un klausās.

Seko līdzi un saka STOP. Paralēli skolēns, kurš klausās, vērtē, izmantojot „punktu lapas”(skat. pielikumā).

Lasa.

Seko līdzi pirmā skolēna lasītam un domā jautājumus.

Klausās, atstāsta un uzdod jautājumus.

Meklē atbildes tekstā.

Vērtē

23

Refleksijas fāze

Pašvērtējums

Prognožu izteikšana Lasa tekstu pa fragmentiem.

Pēc fragmenta izlasīšanas, balstoties uz lasīto, prognozē tālāko notikumu attīstību.

Vērtē viens otru, izmantojot „prognožu lapas”(skat. pielikumā). ,,Metamais kauliņš”(2-4 min) Katram pārim uz galda ir metamais kauliņš (izmantojam kauliņus no galda spēlēm).

Met kauliņu un atbild uz jautājumu savam blakussēdētājam. (Skat.

Pielikumā) Stundas nobeigums-pašvērtējums.(1-2 min) Aicina godīgi novērtēt savu darbu stundā (paceļot rokas īkšķus).

Cik atbildīgi pildīji uzdevumus?

Lasa Prognozē.

Vērtē.

Atbild uz attiecīgo jautājumu.

Skolēni apdomā savu darbu un novērtē to.

Mājas darbs

24

25

Atstāstījuma lapa 1.stāstītājs/-a__________________________________________vārds Darbības vieta Galvenie varoņi Notikumi (pēc kārtas/secīgi)

1.

2.

3.

Aizmirsta papildus informācija

2.stāstītājs/-a__________________________________________vārds Darbības vieta Galvenie varoņi Notikumi (pēc kārtas/secīgi)

1.

2.

3.

Aizmirsta papildus informācija

26

Prognozēšanas lapa Prognozētājs__________________________________________________________ Stāsta nosaukums______________________________________________________ Izlasi stāsta nosaukumu. Uzraksti vienu teikumu par ko, tavuprāt būs stāsts. _____________________________________________________________________ 1. Izlasi stāsta 1. fragmentu!

Teksta Tālāko notikumu prognoze fragmenta (savu domu pamatojums) Nr. 2.

Atbilst/neatbilst prognozei

3.

4.

5.

6.

Punktu lapa Lasīšana pārī 1.lasītājs _________________________________________________ 2.lasītājs___________________________________________ Grāmatas nosaukums_________________________________ Lasīšanas sākuma datums_______________________________________ Lasīšanas beigu datums_________________________________________

27

7. Aija Ostniece – latviešu valoda 2.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti)

Uzdevumi

Skolēnu apzinātas lasītprasmes pilnveide.

Pilnveidot prasmi analizēt teksta saturu, uztvert notikumu secību, laiku, saziņas dalībniekus, orientēties tekstā.

Sasniedzamais rezultāts: 1. prot analizēt teksta saturu, 2. spēj uztvert notikumu secību 1.Orientēties tekstā.

2.Intonatīvi pareizi lasīt tekstu ,,Stirniņa”1.daļu.

3.Analizēt tekstu, raksturot tā varoņus, izteikt savu attieksmi pret lasīto.

4.Veidot jautājumus un atrast atbildes par konkrēto tematu.

5.Pārrunāt drošības noteikumus pie upes palu laikā.

Vērtēšana Mājas darbs Stundas plāns Ievads

Ierosināšanas fāze

Darba plānojums Māc.gr.-94.lp.lasīt tekstu, pabeigt lasīt teikumus 2.uzd.

(Z.Anspoka. Latviešu valoda 2.klasei. Otrā daļa. Izdevniecība ,,Lielvārds) Skolotāja darbība Skolēnu darbība Sagatavošanās stundai.

Stundas uzdevumu paziņošana.(1-2 min) Skolēni uz tāfeles izlasa uzdevumus stundai.

Zināšanu pārbaude.(5 min) Skolotāja aicina skolēnus atrast un lasīt teikumus S.Vieses darbā ,,Ledus iešana” 94.lp.

(Z.Anspoka Latviešu valoda 2.klasei 2.daļa. Izdevniecība ,,Lielvārds”) vai https://app.soma.lv/book/pdfreader/latviesu-valoda-2-dala-4d67ece7a8dc-4c5a-84eeeb653ccff27b?page=92&toc=1792 Skolotāja saka teikuma sākumu, vidu vai beigas: 1.No Leišmales siliem uz Daugavu…

Skolēni meklē tekstā teikumus un lasa.

2….mākoņu driskas…

Izlases lasīšana.

3.No jumtiem…

4.Pakrastē…

5…., saburbējis ledus lauks.

6….augšup kā rūgstoša…

Saki, ko nozīmē šie vārdi un vārdu Zināšanu pārbaude un nostiprināšana. savienojumi: Frontāla pārbaude. ledus iešana tērcītes saburbējis leduskalns (Zināšanu pārbaudes un nostiprināšanas metode).

Jaunā viela.(30 min) Skolotāja aicina skolēnus skatīties foto Skolēni skatās fotoattēlus. Vizuālā attēlus par leduskalniem un informācija. Pieredzes paliem.(vizuālā informācija un pārrunas apgūšana. par redzēto). https://www.google.com/search?q=ledus +ie%C5%A1ana+up%C4%93s&rlz=1C2 28

Apjēgšanas fāze

Refleksijas fāze

SFXN_enLV523LV523&tbm=isch&sour ce=lnms&sa=X&ved=0ahUKEwjnn7ulru _gAhVpwYsKHR7JCjcQ_AUICigB&bi w=1582&bih=762&dpr=1 Atver māc.gr.-96.lp.!

Izlasi virsrakstu! Apskati ilustrāciju!

Pasaki, par ko, tavuprāt, stāstīts Dz. Žuravskas darbā ,,Stirniņa?”

(Prognozēšana).

Teksta 1.daļas lasīšana pa fragmentamskolotāja lasa pārmaiņus ar skolēniem.

(Lasīšana, uztveršana, analīze).

Skolotāja jautā, ko mēs uzzinājām šajā tekstā?

Skolotāja uzdod jautājumus par lasīto tekstu. Atbilde jāsameklē tekstā un jālasa: 1.Kā sauc zēnu, kurš stāvēja upes malā?

2.Kas parādījās upes līkumā?

3.Kas atradās uz ledus gabala?

4.Ko abi zēni darīja?

(Izlases lasīšana).

Skolotāja aicina noskatīties video materiālu ,,Ledus iešana pie Līvāniem”, ,,Ledus iešana Ogres upē.” https://www.youtube.com/watch?v=Brx3 w_dMhtQ https://www.delfi.lv/video/aculiecinieks/l edus-iesana-ogres-upe.d?id=43911012 (Vizuālā informācija).

Pēc video noskatīšanās skolotāja aicina skolēnus sameklēt tekstā fragmentu, kurš atbilst redzētajai video filmai, un izlasīt.

(Izlases lasīšana).

Kādus drošības noteikumus zēni neievēroja?

(Drošības noteikumu pārrunāšana).

Uzdevumi DL. Atrodi vārdu skaidrojumu! Savieno!

(DL- pielikums) (Patstāvīgais darbs. Frontālā pārbaude.)

Skolotāja aicina skolēnus sadalīties pāros.

Uzdevums-katrs skolēns sizdomā 2 jautājumus par lasīto tekstu, ieraksta burtnīcā. Pēc tam uzdod šos jautājumus otram bērnam un klausās atbildi.

(Pāru darbs).

(Jautājumi un atbildes.)

(Zināšanu pārbaude.)

Skolēni prognozē.

Skolēni lasa, uztver teksta saturu, analizē to.

Atbildes uz jautājumiem.

Skolēni meklē atbildes tekstā.

Skolēni skatās video filmas. Iegūst vizuālu informāciju par ledus iešanu upēs.

Skolēni meklē tekstā un lasa māc.gr.97.lp.1.rindkopu.

Skolēni saka, kādi drošības noteikumi jāievēro, kādus noteikumus zēni neievēroja.

Skolēni DL lasa vārdu skaidrojumu, tad savieno vārdus ar pareizo skaidrojumu.

Skolēni izdomā 2 jautājumus par lasīto tekstu, ieraksta burtnīcā. Uzdod jautājumus otram bērnam un saņem atbildi (jautā un atbild par tekstā lasīto.)

Uzmanīgas un apzinātas lasīšanas pārbaude.

29

Skolotāja aicina prognozēt, kas notiks Skolēni izsaka savas domas, prognozē.

2.daļā. (Prognozēšana).

Mājās lasīt māc.gr.- 98.lp.2.daļu un pārliecināties par izteikto prognozi. ,,Karstais krēsls.”(3-4 min) Skolotāja aicina sēsties krēslā vienu Meitene saka, kā viņu sauc(piem., meiteni. Meitenei jāiejūtas viena galvenā Juris),atbild uz skolotājas jautājumiem. varoņa lomā un jāsaka, kas viņa ir par personu.

Skolotāja jautā: 1.Ko tu jaunu uzzināji šajā stundā?

2.Kas tev patika šajā stundā?

3.Kas tev nepatika šajā stundā?

Skolotāja liek meitenei aicināt ,,Karstajā krēslā” zēnu.

Pašvērtējums Stundas nobeigums-pašvērtējums.(1-2 Skolēni apdomā savu ieguvumu šajā mācību stundā. min) Skolotāja aicina piecelties kājās tos skolēnus, kuri šajā mācību stundā uzzināja kaut ko jaunu.

Māc.gr.-98.lp.lasīt, prast atbildēt uz jautājumiem.

Mājas darbs (Z.Anspoka. Latviešu valoda 2.klasei. 2.daļa. Izdevniecība ,,Lielvārds) Izmantotie resursi: 1.Mācību grāmata Z.Anspoka ,,Latviešu valoda 2.klasei 2.daļa” Izdevniecība ,,Lielvārds.”

2.Interaktīvā mācību grāmata www.soma.lv https://app.soma.lv/book/pdf-reader/latviesu-valoda-2-dala-4d67ece7-a8dc-4c5a-84eeeb653ccff27b?page=92&toc=1792 3.Foto attēli. https://www.google.com/search?q=ledus+ie%C5%A1ana+up%C4%93s&source=lnms&tbm=isc h&sa=X&ved=0ahUKEwi60NfR7PHgAhVpwosKHcl-CBoQ_AUIDigB&biw=1582&bih=762 4.Video materiāls. https://www.youtube.com/watch?v=Brx3w_dMhtQ https://www.delfi.lv/video/aculiecinieks/ledus-iesana-ogres-upe.d?id=43911012

30

Atrodvārdu skaidrojumu! Savieno!

1.ķeksēt

A-gruži, atkritumi

2.kārts

B-pilnīga bezcerība

3.līdz puslieliem

C-vilkt

4.drazas

D-līdz pusapakšstilbam

5.izmisums

E-pagarš, tievs koks

6.smelgt

F-stipri sakarst

7.svilt

G-sūrstoši sāpēt

31

8. Inguna Lauva – dabaszinības 2.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti)

Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs Stundas plāns Ievads Ierosināšanas fāze

Apjēgšanas fāze

Baltijas reģiona valstis Veidot priekšstatu par dabas daudzveidību dažādās pasaules valstīs.

Sasniedzamais rezultāts: 1. skolēni nosauc Baltijas reģiona valstis, 2. saprot, jo valsts tālāk uz ziemeļiem, jo skaudrāki dabas apstākļi.

3. zin, ka Baltijas valstīs ir pauguri, pārējās reģiona valstīs- arī kalni.

1. Nostiprināt prasmi atrast objektus fiziskajā un kontūrkartē.

2. Pilnveidot prasmi meklēt tekstā informāciju.

3. Nostiprināt prasmi izmantot iegūto informāciju reālās dzīves situācijās.

4. Iepazīstināt skolēnus ar ģeogrāfiskiem terminiem „līcis”, „jūras šaurums”, „rags”.

5. Iepazīstināt skolēnus ar dabas un klimatiskajām īpatnībām Baltijas reģiona valstīs. formatīva Darba plānojums Skolotāja darbība Pastāsta, ka stundas tēma ir Baltijas reģiona valstis.

Saruna Skolotāja aicina pavērot dažādus priekšmetus klasē (somas starp soliem, galdu, zīmējumus uz viņas kleitas) un pastāsta par to līdzību ar dabas objektiem- jūras šaurumiem, līčiem, ragiem, salām. Demonstrē šos objektus kartē. .Darbs darba burtnīcā „Ar gudru ziņu 2.klasei” 3.daļas 96.lpp.

Skolotāja aicina patstāvīgi izpildīt abus uzdevumus, tad rezultātus salīdzina.

Pētnieciskā metode.

Skolotāja aicina skolēnus pētīt dažādas kartes, atrast tajās Baltijas jūru, nosaukt līčus, šaurumus, apkārt esošās valstis.

Skolotāja paskaidro, ka tālāk skolēni strādās ar tekstu un kontūrkarti. Darbs norisināsies 3 posmos. Vispirms skolēni iepazīsies ar tekstu par izlozēto valsti, aizpildīs kontūrkarti patstāvīgi. Tālāk dalīsies pa trīs pēc principa- viena valsts katrā trijniekā, salīdzinās un papildinās rezultātus, tālāk dalīsies grupās pa 5, tā ka katrā grupā pārstāvētas atšķirīgas valstis. Katra grupa aizpildīs tabulu, kur valstis tiek salīdzinātas. Grupa sagatavos prezentāciju. Skolotāja visus posmus uzraksta uz tāfeles. Paskaidro, ka darbam atvēlētas 30 minūtes.

Skolotāja nosauc valstis, kuras tiks

Skolēnu darbība Ar prāta vētras metodi nosauc sasniedzamos rezultātus un ceļus, kā to sasniegt.

Skolēni atkārto jaunos terminus, lai iegaumētu. Rāda šos objektus kartē un atkārto terminus.

Skolēni veic uzdevumus.

Atgriezeniskā saite- vai skolēni saprata ģeogrāfiskos terminus.

Skolēn rāda un nosauc prasītos ģeogrāfiskos objektus.

Skolēni, noklausoties paveicamo un redzot teksta apjomu, kopīgi vienojas par katram posmam atvēlamo laiku, to pieraksta pie skolotājas plāna.

Izspriež, par kurām valstīm informācija netiks apkopota. Izlozē katrs savu 32

pētītas.

(Darba lapas pielikumā) Atgādina, lai skolēni vispirms meklē tekstā atslēgas vārdus.

Pēc signāla sauc „Divi par maz, četri par daudz, trīs pašā laikā! Atrodi savu valsti!

Trijnieki pie manis!”

Pēc signāla aicina bērnus sastāties kolonnās pēc valstu principa. Katrā kolonnā saskaitās. Visi pirmie veido kopīgu grupu, visi otrie- nākamo u.t.t.

Darbs ar tekstu

Refleksijas fāze

Vērtēšana.

Skolotāja pastāsta, ka uzdos 5 jautājumus ar 4 atbilžu variantiem A; B; C; D. Katra grupa skaita savas pareizās atbildes. Šaura ūdens josla, kas savieno divas lielas ūdens daļas. A taciņa, B līcis, C šaurums, D sala Zemes daļa, kas izvirzījusies tālu ūdenī.

A rags B knābis C spice D zariņš Baltijas jūras daļa, kas dziļi iespiedusies Latvijas teritorijā A Botnijas līcis B Baltijas līcis C Somu līcis D Rīgas līcis Kalnu nav A Polijā, B Somijā C Igaunijā D Zviedrijā Valsts lielāko teritoriju klāj ziemeļu meži un purvi A Somija B Zviedrija C Igaunija D Polija Darbs ar attēliem (skat. prezentāciju pielikumā).

Demonstrē slaidu, skolēni meklē atbilstošo teikumu savā darba lapā.

Skolotāja izdala nelielas kontūrkartes (pielikumā), aicina skolēnus ierakstīt pēc iespējas vairāk informācijas.

Aicina skolēnus pastāstīt, ko guvuši šajās stundās.

pētāmo valsti.

Skolēni pastāsta, ka nepieciešamā informācija parasti ir atslēgas vārda tuvumā. Veic uzdevuma 1.posmu.

Skolēni, sadalījušies pa 3, salīdzina un papildina kontūrkartes. (2.posms).

Skolēni, grupās pa 5, aizpilda tabulu, gatavo prezentāciju.

Grupas prezentē savus atklājumus.

Katra grupa vērtē, kura prezentācija vispilnīgākā.

Grupās veikli pagatavo signālkartītes.

Katra grupa demonstrē pareizo atbildi.

Grupās veic pašvērtējumu.

Skolēni aizpilda darba lapas.

Skolēni izsaka savu viedokli.

Mājas darbs Izmantotie resursi: https://www.mapsofworld.com/est https://www.mapsofworld.com/lithuania https://www.mapsofworld.com/finland https://www.mapsofworld.com/sweden https://www.mapsofworld.com/poland https://europa.eu/european-union/abouteu/countries/member-countries/lithuania_lv

https://www.visitestonia.com/lv/kurp-doties https://europa.eu/european-union/abouteu/countries/member-countries/sweden_lv https://www.celojumubode.lv/lv/valstis/somija https://www.celojumubode.lv/lv/valstis/polija https://www.shutterstock.com/search/baltic+stat es+map?studio=1

baltijas-regiona.ppt x

33

Lietuva Lietuva ir maza Eiropas valsts Baltijas jūras krastā. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Lietuvas robežas stiepjas gar upēm un ezeriem. Lietuva var lepoties ar skaistu krasta līniju, kas stiepjas vairāk nekā 100 kilometru garumā.

Lietuva ir plakana zeme, kur nav īstu kalnu. Augstākais kalns jeb pakalns ir Aukštojs 293,8 m virs jūras līmeņa. Vairāk nekā puse no Lietuvas zemes ir piemērota lauksaimniecībai. Aptuveni vienu trešdaļu no platības aizņem meži.

Lietuvu mēdz saukt par upju un ezeru zemi. Kopējais upju skaits ir ap 22 200 un ezeru skaits ir vairāk nekā 830. Garākā upe- Nemunas (Lietuvas teritorijā 475 km).

Lielākais ezers- Drūkšu ezers — 44,8 km² Lietuvā valda mērenais klimats. Vidējā diennakts temperatūra jūlijā ir +17ºC, bet janvārī -5ºC. Lietuvā tāpat kā pārējās Baltijas valstīs ir četri gadalaiki.

Vasarās karstu un sausu gaisu nomaina lietains un vēss laiks. Pavasaris Lietuvā ir nepastāvīgs, bieži ir apmācies. Aprīlī bieži snieg, bet maijā mēdz būt arī lietus ar pērkona negaisu. Tomēr maijs nereti ir pats skaidrākais gada mēnesis. Rudenī bieži ir apmācies, vējains un lietains laiks, īpaši pie jūras. Ziemas ir nepastāvīgas, ar biežiem atkušņiem. Debesis bieži sedz mākoņi, snieg sniegs, ir slapjš sniegs, pie jūras bieži līst. Dažkārt novērojamas spēcīgas vētras ar stipru vēju, bieži plosās sniegputenis, mēdz būt kailsals, kā arī slapjdraņķis.

Lietuvas galvaspilsēta Viļņa, kas ir arī lielākā pilsēta, atrodas Lietuvas dienvidaustrumos, otra lielākā pilsēta Kauņa ir centrālajā daļa, bet trešā lielākāKlaipēda- valsts ziemeļrietumos.

Atrodi tekstā informāciju un atzīmē kartē: 3.

5.

1., 2., 3. lielākās pilsētas, 4. garāko upi;

2.

1.

5. lielāko ezeru;

4.

6.

6. augstāko virsotni.

34

Igaunija Igaunija ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras austrumu krastā ar daudziem ezeriem un salām. Tā ir viena no mazākajām Eiropas Savienības valstīm.

Igaunijas platums austrumu–rietumu virzienā ir 350 km, bet ziemeļu–dienvidu virzienā ir 240 km.

Igaunija ir viena no līdzenākajām un zemāk virs jūras līmeņa novietotajām Eiropas valstīm. Igaunijas ainava lielākoties ir Ledus laikmeta rezultāts. Lielāko daļu teritorijas klāj meži un purvi, vai lauksaimiecībā izmantojamas zemes.

Valsts dienvidos atrodas Hānjas augstiene un Otepē augstiene. Hānjas augstienē atrodas augstākā virsotne valstī un visā Baltijā — Lielais Munameģis (317,4 m). Rietumigaunijā atrodas kadiķu lauki, bet austrumos — Peipuss, piektais lielākais ezers Eiropā. Daļa no ezera ir Igaunijas pusē, atlikusī daļa Krievijas pusē.

Igaunijā ir aptuveni 1200 ezeri. Aptuveni desmitā daļa no Igaunijas platības ir salas. Lielākās no tām ir Sāmsala, Hījumā, Muhu un Vormsi. Garākā upe ir Vehandu (165,2 km).

Vidējā temperatūra janvārī ir -5°C. Savukārt jūlija vidējā temperatūra +15°C Klimata apstākļi Igaunijā ir diezgan līdzīgi Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, tomēr vasaras ir īsākas un vēsākas, bet ziemas ir drēgnākas.

Lielākās pilsētas ir Tallina (valsts galvaspilsēta, atrodas pašos ziemeļos), Tartu valsts dienvidaustrumos un Narva (atrodas ziemeļaustrumos, pie robežas ar Krieviju).

3.

1.

Atrodi tekstā informāciju un atzīmē kartē: 1., 2., 3. lielākās pilsētas,

5.

2.

4. garāko upi; 5. lielāko ezeru;

4.

6.

6. augstāko virsotni.

35

Somija Somija ir 5 reizes lielāka nekā Latvija. Aptuveni trešdaļa no valsts atrodas aiz Ziemeļu polārā loka.

Somijas upju tīkls ir blīvs. Upes ir īsas un krāčainas. Tās izmanto elektroenerģijas ražošanai. Garākā Somijas upe ir Kemijoki (560 km). Pēc oficiāliem datiem Somijā ir 187 888 ezeri. Tādēļ Somiju dažreiz dēvē arī par "Tūkstoš ezeru zemi". Somijas lielākais ezers – Saima ezers, kura platība ir 4400 km². Somijas ezeri ir kuģojami.

Somijas piekraste ir ļoti izrobota un ar ļoti daudzām sīkām salām. Kopā ir apmēram 76 tūkstoši piekrastes salas.

Somija ir kalnaina zeme. Uz Somijas-Norvēģijas robežas atrodas valsts augstākā virsotne – Halti kalns (1324 m).

Somijas lielāko daļu klāj taiga (ziemeļu meži) un purvi. No kopējās teritorijas lauksaimniecības zeme aizņem tikai mazu daļiņu, meži — lielāko pusi un purvi — gandrīz trešo daļu. Somijā meži ir galvenā dabas bagātība. Tie valsti nodrošina ar kokmateriāliem un izejmateriāliem. Purvi Somiju nodrošina ar kūdru, kuru pārsvarā izmanto kā kurināmo.

Somijā ir aukstāks kā Latvijā. Daļa no valsts atrodas aiz Polārā loka. Šajos apgabalos ir ļoti auksts un tur parasti dzīvo maz iedzīvotāju. Somijas vidējā gaisa temperatūra jūlijā ir +12ºC, bet janvārī -10ºC. Galvaspilsēta Helsinki atrodas valsts dienvidos, otra lielākā ir Espo- atrodas vairāk uz rietumiem nekā Helsinki, trešā lielākā ir Tampere- dienvidu centrālajā daļā. Lapzemes centrs ir Rovaniemi, kas atrodas aiz polārā loka.

6.

Atrodi tekstā informāciju un atzīmē kartē: 4.

1., 2., 3. lielākās pilsētas, 4. garāko upi; 5. lielāko ezeru; 6. augstāko virsotni.

5.

3.

2.

1.

36

Polija Polija atrodas Centrāleiropā. Tā ir liela valsts (9. vieta Eiropā).

Ziemeļos Poliju apskalo Baltijas jūra, kuras piekraste ir zema un smilšaina.

Gar Polijas dienvidu robežu stiepjas kalni — Sudeti, Karpati, Beskidi un Besčadi.

Augstākā virsotne ir Risi kalns (2499 m) Tatros uz Slovākijas robežas.

Polijā ir biezs upju tīkls, lielākā no tām ir Visla. Ezeri pārsvarā atrodas valsts ziemeļos. Lielākais ezers ir Sņardvijs.

Meži aizņem aptuveni trešo daļu no Polijas teritorijas. Īpaši daudz meži ir kalnos un valsts rietumos un ziemeļos.

Polijai raksturīga relatīvi silta vasara un auksta ziema. Laikapstākļi Polijā ir nepastāvīgi un mainīgi. Daži teic, ka Polijā ir seši gadalaiki, jo pavasaris un rudens tiek sadalīti vēl divos laikapstākļu ziņā atšķirīgos periodos katrs. Jūlijā vidējā gaisa temperatūra ir +18ºC, bet janvārī -3ºC. Ziemā sniega sega klāj lielāko daļu Polijas kalnu apgabalu un apmēram pusi no līdzenuma.

Polijas galvaspilsēta ir Varšava. Tā atrodas centrālajā daļā. Vairāk uz dienvidrietumiem ir trešā lielākā pilsēta Lodza. Otrā lielākā pilsēta Krakova ir valsts dienvidos.

Atrodi tekstā informāciju un atzīmē kartē: 5.

4.

1.

1., 2., 3. lielākās pilsētas, 4. garāko upi; 5. lielāko ezeru;

3.

6. augstāko virsotni.

2.

6.

37

Zviedrija Zviedrija ir valsts Ziemeļeiropā. Austrumos un dienvidos Zviedriju apskalo Baltijas jūra. Dienvidrietumos Zviedriju no Dānijas šķir Kategalts un Ēresuns – jūras šaurumi.

Lielāko pusi no valsts aizņem meži.

Zviedrijas teritorijā var izbaudīt pasakainu atpūtu kalnos. Zviedrijas ziemeļu daļā- Lapzemē, atrodas augstākā virsotne Kebnekaise.Gandrīz visas Norvēģijas un Zviedrijas robežas garumā stiepjas Skandināvijas kalni.

Viduszviedrijas zemiene ir bagāta ar daudziem ezeriem- Vēnerns ( Eiropā lielākais ezers ), Siljans, Veterns un daudzi citi sīkāki ezeri. Kalnos upes ir krāčainas, straujas, ar ūdenskritumiem. Garākā upe irTorne.

Zviedrijas vidienē un dienvidu daļā ir mēreni aukstas ziemas un vēsas, mitras vasrasas. Vidējā temperatūra janvārī -7ºC, bet jūlijā +15ºC. Ziemeļu daļā bargas un garas ziemas un īsas, vēsas, mākoņainas vasaras. Pastāvīga sniega sega saglabājas aptuveni 5 – 7 mēnešus ; kalnos ledāji.

Galvaspilsētu Stokholmu sauc par Skaistuli uz ūdens, jo tā atrodas uz 14salām, kas savienotas ar vairāk nekā 60 tiltiem. Pilsēta atrodas valsts austrumu krasta vidus daļā. Otra lielākā pilsēta ir Gēteborga. Tā ir rietumu krastā. Nākamā pēc lieluma ir Malme. Tā atrodas Zviedrijas dienvidos.

Atrodi tekstā informāciju un atzīmē kartē: 1., 2., 3. lielākās pilsētas, 4. garāko upi; 5. lielāko ezeru; 6. augstāko virsotni.

38

39

Baltijas reģiona valstu salīdzinājums Izmantojot darba lapas par valstīm, aizpildiet tabulu! Rakstiet nepieciešamo ar vārdiem vai cipariem, vai atzīmējiet atbilstošā ailītē ar Valsts

Vidējā temperatūra º C jūlijā

Vidējā temperatūra º C janvārī

!

Meži Meži Valstī Valstī ir aizņem aizņem ir kalni pauguri trešo pusi un daļu vairāk

Sagatavojiet prezentāciju par valstīm! Prezentācijā pastāstiet:  Kurā valstī vissiltākā vasara;  Kurā valstī visaukstākā ziema;  Kurās zemēs ir kalni, kurās zemēs to nav;  Kurās valstīs visvairāk mežu.

Paldies!

40

9. Megija Līva Alberta – logopēdija 2.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti) Uzdevumi Vērtēšana Mājas darbs Stundas plāns Ievads

Ierosināšanas fāze Apjēgšanas fāze

Refleksijas fāze

Nobeigums

Mājas darbs

Apzinātās lasītprasmes pilnveide.

Pilnveidot skolēnu prasmi atrast tekstā nepieciešamo informāciju un izprast lasīto materiālu.

Sasniedzamais rezultāts: 1. prot atrast tekstā nepieciešamo informāciju Fonemātisko procesu attīstīšana, vārdu krājuma paplašināšana, sīkās motorikas vingrināšana, lasītprasmes un rakstītprasmes pilnveidošana.

Aprakstošs, mutisks vērtējums Darba plānojums Skolotāja darbība Skolēnu darbība Sasveicināšanās. Skolotāja izsniedz Skolēni sakārto burtus pareizā secībā, lai skolēniem burtu maisiņus. veidotos vārds (no burtiem veidojas Latvijas novadu nosaukumi). Katrs skolēns nosauc izveidoto vārdu.

Skolotāja jautā, kurā novadā mēs Skolēni stāsta par apciemotajām dzīvojam, kurās Kurzemes pilsētās Kurzemes pilsētām. Skolēni secina, ka skolēni ir viesojušies. šīs dienas nodarbībā mēs iepazīsim novadu Kurzeme.

Skolotāja izdala ekskursijas maršrutus Skolēni lasa ekskursijas aprakstu jeb katram skolēnam. Lūdz kādam skolēnam maršrutu. lasīt, pārējie seko līdzi, pēc tam turpina lasīt cits skolēns.

Pēc teksta izlasīšanas skolotāja jautā, vai Skolēni jautā neskaidro vārdu nozīmes. visu tekstā minēto vārdu nozīmes ir saprotamas. Nesaprotamos vārdus izskaidro, attēlo vizuāli.

Pēc teksta izlasīšanas, skolotāja katram Strādājot pārī, skolēni atzīmē pilsētas, pārim iedod DL ar Latvijas karti. kuras tika minētas ekskursijas maršrutā.

Skolotāja lūdz atrast tekstā minētās Skolēni iepazīstina klasesbiedrus ar pilsētas un atzīmēt Latvijas kartē. atzīmētajām pilsētām.

Skolotāja lūdz nosaukt katram pārim 1 atzīmēto pilsētu.

Skolotāja lūdz risināt krustvārdu mīklu.

Skolēni risina krustvārdu mīklu, atbildes Skolotāja lasa pilsētas vai vietas meklējot ekskursijas maršrutā. Skolēni skaidrojumu, lūdz skolēnam nosaukt nosauc atrastās vietas un pilsētas. atbildi.

Skolotāja jautā, par kādu Kurzemes Skolēni atbild uz jautājumu. Nodarbības pilsētu skolēni gribētu uzzināt vairāk izvērtējums: katrs skolēns uzraksta vienu nākamajā nodarbībā. Nodarbības aktivitāti, kas viņam šajā nodarbībā izvērtējums. veicās vislabāk un vienu aktivitāti (prasmi), ko viņš vēlētos uzlabot.

-

41

K

U

R

Z

E

M

E

K

U

R

Z

E

M

E

V

I

D

Z

E

M

E

V

I

D

Z

E

M

E

Z

E

M

G

A

L

E

L

A

T

G

A

L

E

42

Vienas dienas izbraukums pa Kurzemi Kurzeme ir ievērojama ar saviem gleznainajiem skatiem. Tā asociējas ar Baltijas jūras šalkoņu, priežu siliem, kāpām, ievērojamajiem stāvkrastiem.

Kurzeme atpūtniekiem piedāvā plašas laika pavadīšanas iespējas, arī dodoties vienas dienas maršrutā: Jūrmala – Ķemeri – Tukums – Jaunmoku pils – Talsi ir iespējams iepazīt nelielu daļiņu no šī skaistā reģiona.

Maršrutu pa Kurzemi var sākt Jūrmalā. No Rīgas brauciet pa Jūrmalas šoseju. Pie ceļa, pa kuru dosieties uz Ķemeriem, ir paslēpies Slokas ezers un tā pastaigu taka. Dodoties pa Slokas ezeru pastaigu taku, pa ceļam var apskatīt vairākus interesantus objektus: mitros mežus pie Vēršupītes, sēravotu pie Slokas ezera, lielo akmeni, kā arī purva ezerus.

Turpinot braucienu pa Kurzemi, dodieties uz Ķemeriem. Pa ceļam varat apstāties Kauguros un apskatīt kapteiņa Zolta pieminekli gandrīz pie pašas jūras.

Savukārt Ķemeros noteikti jāpaviesojas Ķemeru nacionālajā parkā vai jāapskata kāds no sēravotiem, ar ko šī vieta ir tik ļoti pazīstama. Ķemeru nacionālais parks sevī glabā nozīmīgas dabas vērtības, piemēram, neskartus sūnu purvus, mežus, priežu kāpas jūras piekrastē, zāļu purvus. Tur var sastapt dažādu retu un apdraudētu dzīvnieku sugu pārstāvjus: vilku, lūsi, ūdri, melno stārķi, jūras ērgli un citus. Parkā aug arī vairāk nekā 90 aizsargājamo augu sugu.

No Ķemeriem maršruts tālāk ved uz Tukumu. Tā ir pilsēta, kur satiekas mazpilsētas miers ar mūsdienu dzīves spraigumu. Arī Tukumā ir noteikti jāapstājas un jāapskata tādas vietas kā Tukuma mākslas muzejs, Audēju un Salmu darbnīca, Durbes pils un tās parks un citas ievērojamas vietas.

No Tukuma tālāk brauciet uz Jaunmoku pili, kas atrodas turpat Tukuma novadā. Pils ir ar bagātu vēsturi. Pilī var apmeklēt muzeju, dodoties piedāvātajās ekskursijās vai izmantojot citus pakalpojumus, jo mūsdienās tā ir izveidota kā lieliska atpūtas vieta.

Kā galapunkts vienas dienas maršrutam pa Kurzemi ir Talsi. Pilsēta ir bagāta ar gleznainiem un atmiņā paliekošiem skatiem. Esot tur, noteikti ir jāapskata Talsu ezera promenāde, teiku apvītais Talsu pilskalns un Ķēniņkalns.

43

1. Latvijas kartē atzīmē 4 pilsētas, kuras ir minētas ekskursijas maršrutā!

2. Risini krustvārdu mīklu! Atbildes atradīsi ekskursijas maršrutā.

1.)

2.)

3.)

4.)

5.)

6.)

7.)

8.)

9.)

Pilsētas nosaukums, kurā sākas ekskursija.

Mitrie meži atrodas pie ……………… ezera.

Vieta, kur atrodas kapteiņa Zolta piemineklis.

Nacionālais parks, kas ir pazīstams ar tajā esošajiem sēravotiem.

Aizsargājams putns, ko var sastapt Ķemeru nacionālajā parkā (jūras ……)

Cik aizsargājamo augu sugu ir Ķemeru nacionālajā parkā?

Kurzemes pilsēta, kurai raksturīgs mazpilsētas miers.

Tukumā atrodas audēju un …………….. darbnīca.

Pils ar bagātu vēsturi.

10.) Pilsēta, kurā atrodas Ķēniņkalns.

11.) Apceļotais novads ir ……………

44

10.Sandra Atiķe – latviešu valoda 3.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti)

Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs Stundas plāns Ierosināšanas fāze Mācību dialogs

Apjēgšanas fāze Mācību dialogs Kritiskā domāšana

Patstāvīgais darbs Darbs pāros

Mācību dialogs

Patstāvīgais darbs

Gudru ņēmu padomiņu.

Pilnveidot valodas pamatprasmes un apzinātas lasītprasmes nozīmi teksta uztverē.

Sasniedzamais rezultāts: 1. prot prognozēt turpmākos notikumus, 2. atrod un raksturo tekstā tēlus, 3. pamato savu viedokli Radīt skolēniem iespēju 1. Uztvert teksta un satura pamatdomu, prognozēt turpmākos notikumus 2. Atrast un raksturot, salīdzināt tekstā tēlus un abas pasaules 3. Veicināt apzinātu lasītprasmi, iztēli, pamatot savu viedokli Darba plānojums Z. Anspokas Latviešu valodas grāmatā lasīt teksta 1. daļu Viks Pasaka AC un ĀAC Skolotāja darbība Skolēnu darbība Skaidri un saprotami izvirzīt stundas mērķi.

Paskaidroju, ko sagaidu stundas nobeigumā: *teksta izpratne *tēlu raksturojums * notikumu saistība ar reālo dzīvi Katrs skolēns uz lapas raksta savu mērķi Raksta savu stundā izvirzīto mērķi. stundai. 3 min Kopīgi noskaidro mājās lasīto pasaku un Skolēni pasaka darba nosaukumu, autoru. autoru.

Ko uzzināji no pasakas pirmā Īsi raksturo notikumus, tēlus pasakā. fragmenta? 3 min Iespēja katram izteikt viedokli.

Darbs ar tekstu grāmatā.

Atver tekstu grāmatā Z. Anspoka Latviešu valoda 2.daļa 20.lpp.

Metode- Meklē atbildes, atbilžu Meklē tekstā teikumus, lasa atrasto izvērtēšana. teikumu.

Atrod tekstā teikuma turpinājumu Šajā pasaulē…

Taisnību sakot, laba vēlēšanās bija… Šajā pasaulē visi gadi bija…4 min Metode –Hipotēzes un pierādījumi.

Darbojas ar tekstu, lasa atrastos Tekstā atrod un raksturo tēlus un teikumus. notikumus.4 min Metode- kopīgais un atšķirīgais.

Izraksti no pasakas AC mītošo iedzīvotāju nosaukumus! Meklē abu pasauļu iedzīvotāju atšķirības.

Salīdzini savu veikumu ar sola biedru!

Aicinu iepazīstināt ar veikto darbu. 5 min Metode- prognozēšana.

Pārskati nākamo pasakas fragmentu un ilustrāciju. Pasaki, par ko tas varētu būt!

Metode-Atslēgas vārdi Kuri vārdi pasakā norāda , kāda ir ĀAC

Raksta lapā, pārskatot “ar acīm” tekstu.

Savstarpēji salīdzina uzrakstīto, papildina viens otru.

Iespēja lasīt katram.

Lasa “ar acīm”, pēta ilustrāciju. Izsaka savu viedokli.

Atrod vārdus –nelaimīga civilizācija, nesaskaņas, skaudība utt.

Lasa un meklē tekstā atbilstošus 45

pasaule? 3 min Metodes-klusā lasīšana, svarīgākais teikums Prāta vētra Refleksijas fāze

Mājas darbs

Lasi pasakas turpinājumu, meklējot ĀAC pasaules aprakstu.

Raksturo šīs pasaules valodu. 5 min Pēti ilustrācijas un atrod atbilstošas rindkopas.

Metodes- Kopīgais un atšķirīgais Lasi un ar piemēriem raksturo un salīdzini abas pasaules- AC un ĀAC 5 min Metode- svarīgākais teikums Kādu mācību guva AAC pasaules iemītnieki?

Metode-Emocionāli spēcīgākais teikums Raksturo, kurš tēls tev liekas visspilgtākais.

Kādu atziņu guvi, lasot pasaku?

Metode-Saisti informāciju ar savu pieredzi Vai un kādās situācijās arī reālajā dzīvē ir saskatāmas šo pasauļu iezīmes? 5 min Vai lasot pasaku, izpildīji savu izvirzīto stundas mērķi? 3 min -

teikumus.

Atrastos teikumus, lasa klases biedriem.

Lasa un meklē piemērotas rindkopas, lasa klases biedriem.

Katram skolēnam iespēja iesaistīties darbā.

Meklē tekstā atbildi.

Lasa teikumus, izsaka gūtās atziņas.

Izsaka savu viedokli.

Sjkolēnu individuālas atbildes

Vērtē savu darbu stundā.

46

11.Indra Sproģe – latviešu valoda 3.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti)

Uzdevumi

Cilvēki dabā Rosināt interesi par Latvijas dabu, tās nozīmi cilvēka dzīvē. Nostiprināt skolēnu iemaņas atrast tekstā ietvertu konkrētu informāciju un izmantot savā darbībā.

Sasniedzamais rezultāts: 1. prot analizēt tekstu, 2. spēj salīdzināt gūto informāciju Pilnveidot apzinātu lasītprasmi, izmantojot daudzveidīgus literārus tekstus, mācību metodes un paņēmienus. Mācīt spriest, salīdzināt, analizēt, novērtēt, cik uzmanīgi ir lasījuši, ko ir sapratuši.

Vērtēšana Mājas darbs Stundas plāns Ierosināšanas fāze Mācību dialogs

Apjēgšanas fāze

Detalizēta lasīšana

Darba plānojums Sameklēt attēlu par Latvijas dabu (kulturvēsturiska nozīme – Raunas Staburagu, Tērvete ,,Sprīdīši’’, Ventas rumba, Mežu un ainavu parki u.c.) un nolasīt sameklēto tautas dziesmu par cilvēka un dabas attiecībām.

Skolotāja darbība Skolēnu darbība Radīt klasē noskaņu, lietot uzskati Skolēni lasa tautas dziesmas un atsauc karti, attēlus, izmantot dialogu, atmiņā personīgo pieredzi, analizē lasīto, pietuvinot skolēnus stundas tēmas dzirdēto. atklāsmei - 6 min.

Atbild uz jautājumiem.

Kādā veidā cilvēks var sajust dabu?

Ko nozīmē dabu sajust ar dzirdi, redzi, tausti, ožu, garšu?

Kāpēc cilvēkiem vajadzīga daba?

Kādas ir cilvēka un dabas attiecības?

Jaunā teksta lasīšana no mācību grāmatas 28.,29. lpp. un ,,RaKa Lasāmtaka’’ 3.kl. 1.daļa, enciklopēdijas, Interneta.

Mācību līdzekļu izmantošanaEnciklopēdija ,,Tava labākā grāmata par Latviju’’ 1.-70.,171.lpp.

Ko tu uzzināji par Staburagu no Skaidro atšķirības. enciklopēdijas vai interneta (IT Darbs pārī - meklē konkrētu informāciju izmantošana) www.google.lv 5min.

Sekmēt padziļinātu teksta uztveri, lasot A.Brigaderes darba fragmentu ,,Pirkstiņš sāp’’ mācību grāmatā.

Lasīšana lomās.

Individuālais darbs ar tekstu DB -22.lpp.

Uzvert galveno domu.

Individuālais, frontāls darbs ar tekstu - 8 min.

Nepabeigtie teikumi, vietu raksturojumi, Skaidrojamo vārdu nozīme veic izlases lasīšanu atbistoši izvirzītajiem uzdevumiem.

Noskaidro atsevišķu nozīmīgu teikumu, Skolēns iedziļinoties saturā iepazīstas ar rindkopu, un tad lasa, noskaidrojot katra valodas gleznām ,,Anneles stāsti ’’ vārda jēgu, teikumā ietverto zemtekstu - fragmentā.

8 min.

Uzrakstīts teksts, to rāda uz tāfeles Spēja uztvert valodas gleznas, dabas pakāpeniski atklājot dotās atbildes tēlojumus literatūrā.

3min. (izmantojot kodoskopu) 47

Ko Annele redz ?

Ko Annele dzird ?

Ko Annele satausta ?

Ko Annele saož?

Redzes gleznas - atklāj telpu, formu, krāsu.

Dzirdes gleznas - tēlo skaņas un trokšņus.

Taustes glezna - atklāj pieskārienā radušās sajūtas.

Ožas gleznas - atklāj smaržu un smaku sajūtas.

Garšas gleznas – pauž garšas sajūtas.

Ko Annele izgaršo?

Ko Annele sajūt ar sirdi?

Kuros mācību priešmetos mēs lasām un izzinām cilvēka pamatvērtībām un īpašībām, kas izriet no dabas likumiem?

2 min. http://www.la.lv/dievs-daba-darbs https://www.tvnet.lv/4523729/valmierasteatri-pirmizrade-annas-brigaderes-dievsdaba-darbs

Refleksijas fāze

Pašvērtējums

Mājas darbs

Cilvēka izjūtu tēlojums, kar atklāj prieku, bēdas, skumjas, vienaldzību, maigumu, līdzjūtību u.c. Ētika, dabaszinības, sociālās zinības, kā arī matemātikā, salīdzinot dažādus lielumus un spēkus u.c.

Salīdzina lasīto ar redzēto. Valmieras teātra uzvedums,,Dievs. Daba. Darbs” pēc A.Brigaderes bērnības atmiņu tēlojuma.

Izmantotā literatūra - A.Brigadere.

Anneles stāsti. Sprīdīša bibliotēka. 2.sēj.

(56.-63.lpp.)

Darbs ar leksiku no mācību grāmatas maliņas. Tas skolēniem palīdz atkārtot Lasa dotos piemērus zināmos folkloras veidus (pasaku, mīklu, sakāmvārdu un parunu, anekdoti. 2.min. Nosaka to veidus.

Skolēni uz lapām uzzīmē Latvijas Skolēni uz lapām uzzīmē Latvijas kontūru, tajā ieraksta vienu no šīm kontūru, tajā ieraksta vienu no šīm gleznām. Var būt sagatavotas, sakopētas gleznām, pamato, kāpēc tieši tā ? lapas ar Latvijas kontūru (vienā lapā vairākas) 3min.

Uz tāfeles izveidota diagramma, aicinu Pašvērtējums par darbu stundā. Vērtību skolēnus tajā sevi novērtēt -3 min. skala līdz 10, kur tu sevi iezīmētu?

Skolēni uz lapām uzzīmē Latvijas kontūru, tajā ieraksta pieminēto folkloras veidu par dabu un iezīmē tās konkrētās vietas, kas būtu apskatāmas Latvijā.

48

12.Rita Berķe – latviešu valoda 3.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti) Uzdevumi

Vērtēšana

Mājas darbs Stundas plāns Ierosināšanas fāze 5 min

Apjēgšanas fāze 10 min

8 min

5 min

Refleksijas fāze 5 min

7 min

Mājas darbs

Dabas norises un putnu dzīve ziemā.

Attīstīt prasmi strādāt ar tekstu un praktiski pielietot iegūto informāciju.

Sasniedzamie rezultāti: 1. prot reālā dzīvē izmantot informāciju par putnu dzīvi laukos un pilsētā 2. zina kā palīdzēt putniem izdzīvot ziemas periodā.

1. Nostiprināt prasmi klausīties un pielietot dzirdēto informāciju, 2. Pilnveidot sadarbības prasmes - darboties komandā, 3. Attīstīt apzinātās lasītprasmes iemaņas, 4. Rosināt spriest, salīdzināt, prognozēt, iegūt informāciju 5. Prast novērtēt savu un citu darbu; Mutisks skolotāja, skolēnu pašvērtējums, balstoties uz paveikto individuāli un grupā (DL).

Darba plānojums Skolotāja darbība Skolēnu darbība Soli salikti kopā pa 4, uz galda katram Skolēni sadalās grupās un ieņem darba skolēnam DL (A, B,C), mācību vietas. grāmata, penālis.

Atslēgas vārdi- uz ekrāna (sniegs, Skolēni secina ,ka stundas tēma ir par zvirbuļi, zīlītes, sals, barība, zeme) putniem ziemā.

Klausīšanās (skolotājas lasījums ) Skolēni apspriežas un pilda J.Baltvilks ’’Grūti ir putniem ziemā’’.

DL- A (pielikums) Praktiska darbība.

Aicina izlasīt tekstu J.Baltvilks ,,Bariņā Skolēni lasa tekstu. siltāk”.(m.gr. ).

Prāta vētra.

Rosina izteikt savu viedokli par izlasīto, Skolēni izsaka savas domas par teksta atpazīt putnus. saturu.

Dialogs.

Pēc teksta izlasīšanas skolēni atbild uz Aicina skolēnus noteikt teksta galveno jautājumiem - DL -B (sk.pielikums) domu, atbildēt uz jautājumiem.

Pētniecība un pratiskā darbība.

Skolēni strādā ar - DL-C (sk. pielikums) Aicina skolēnus individuāli meklēt tekstā doto informāciju, pārrunāt ar gr. biedriem un aizpildīt tabulu.

Pārrunas.

Uzrunā skolēnus grupās apspriesties un izteikt savu viedokli par paveikto.

Refleksija.

Katras grupas skolēni novērtē savu Skolotāja aicina saskatīt un izprast sava darbu, kā arī klasesbiedru veikumu gan paveiktā darba rezultātu. mutiski, gan strādājot ar DL-C Novērtēt savu un citu skolēnu veikumu, (sk.pielikums) izteikt savu viedokli.

Atgriezeniskā saikne.

Skolēnu darbība- (sk. prezentāciju) Demonstrē dažādu putnu attēlus, aicina skolēnus tos atpazīt lasītā stāsta fragmentā, veidot savu stāstījumu.

Uzzīmēt kādus putnus esi redzējis parkā, dārzā, laukos. Uzrakstīt 5 teikumus, kāpēc putniem ziemā nepieciešama palīdzība.

49

Izmantotie resursi: Mācību grāmata- lasāmā daļa Darba lapas - A , B , C Projektors PowerPoint presentācija

Putni 2.pptx

Klausīšanās teksts.

J.Baltvilks “Grūti putniem ziemā ”.

Kraukļi, žagatas, laukirbes visu gadu dzīvo uz vietas, tāpēc jau tos sauc par nometniekiem.

Pie mums ziemu pavada putni, kuri var šeit sameklēt barību. Tā putniem dod ne tikai spēku, bet arī siltumu. Izbadējušies putni aukstā laikā var ātri nosalt. Ja putni paēduši , tad spēj pārciest bargu salu.

Zīlītes meklē kukaiņu kūniņas, knābā dažādas sēklas, aplido cilvēku mājokļus, labprāt uzturas viņām iekātotajās barotavās. Laukirbes izkašņā sniegu- tā viņas piekļūst zemei, uzmeklē sēkliņas. Alās zemsniega laukirbes glābjas no sala un puteņa…

Grūti putniem ziemā… Izturēt! Izturēt līdz pavasarim!

50

A Vārds____________________ 1. Uzraksti ko tu vēlētos uzzināt par putnu dzīvi ziemā?

2. Pārrunā ar draugiem un pieraksti atbildes uz jautājumiem!

Kuri putni minēti tekstā?

Kā sauc putnus, kuri pārziemo pie mums?

Kāda nozīme barībai putnu dzīvē?

Kāpēc irbes kašņā sniegu?

Kuri putni vēl pavada ziemu pie mums ?

Kur tu esi vērojis putnus?

3. Ar ko tavuprāt atšķiras putnu dzīve pilsētā un laukos?

51

B Vārds_________________ 1. Pieraksti, kādi putni pieminēti.

2. Raksturo vārnu- uzraksti dažas īpašības .

3. Izraksti no teksta ’’Bariņā siltāk’’ vārdus, kas raksturo laika apstākļus ziemā.

4. Izlasi tekstu un uzraksti , kādēļ viss ir klusu un mierīgi?

Skatos:zvirbuļi ielido lielajā bumbierē un viens pēc otra ielien būrītī. Bet ne divi vien! Pielido vēl viens, tad vēl viens- un turpat iekšā!

Stāvu un skatos, kas tagad notiks! Pavasarī par būrīti zvirbuļi karoja!

Tomēr viss klusu un mierīgi.

Prātīgi putni, tādā spelgoņā visiem bariņā siltāk.

Eju tālāk pāri Zīlīšu laukumam uz malkasšķūnīti.

52

C Vārds____________________________

Ko jaunu tu uzzināji par putnu dzīvi ziemas periodā?

Kur var meklēt papildus informāciju par putnu dzīvi ziemas periodā?

Kas tev vislabāk izdevās?

Ko tu gribētu pajautāt savam grupas biedram vai skolotājai?

53

13.Ilze Žimante – latviešu valoda 3.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti) Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs Stundas plāns Ierosināšanas fāze 2 min

Apjēgšanas fāze

Apsveikums Veicināt bērnos pozitīvu attieksmi pret svētku svinēšanu, rakstot apsveikumus savai ģimenei un draugiem.

Sasniedzamais rezultāts: 1. zina, kā pareizi rakstīt un noformēt apsveikumu.

1. Sekmēt prasmi pareizi rakstīt apsveikumu.

2. Pilnveidot prasmi noformēt savu tekstu, ievērojot rakstītā novietojumu un atkāpes.

3. Vingrināties rakstīt vārdus un teikumus glīti un salasāmi.

4. Veicināt pozitīvu attieksmi pret dažādu svētku svinēšanu.

Skolēnu pašvērtējums, klasesbiedru darbu izvērtēšana.

Darba plānojums Jāatnes vizuālās mākslas stundā pagatavotā apsveikumu kartīte.

Skolotāja darbība Skolēnu darbība Ilustrēšana Klase sadalīta 5 grupās, uz galda 3-4 Aplūko apsveikumus, izsaka dažādu svētku apveikumu paraugi. minējumus par stundas tēmu.

Ierosina izpētīt apsveikuma teksta Aplūko apsveikuma kartītes izkārtojumu (kam, teksts, kas raksta, datums).

(Prezentācija Nr.1) Diskusija.

Aicina skolēnus izteikt viedokli par Salīdzina, apspriežas ar grupas apsveikuma nozīmi un biedru, diskutē. nepieciešamību cilvēku dzīvē.

Paskaidro par teksta izkārtojumu, Nonāk pie secinājuma, ka apveikums apsveikuma rakstīšanas niansēm. pieder pie lietišķajiem rakstiem un tam ir savs izkārtojums.

Izdala iepriekš gatavotus apsveikumus (dažāds individuāls risinājums vizuāli bez teksta), kā arī katram skolēnam 4 lapiņas.

Uz 1.zīmītes uzraksta adresātu un Paskaidro, ka ar šīm zīmītēm uz sava uzliek zīmīti uz apsveikuma tajā apsveikuma veidos izkārtojumu. vietā, kur pēc tam to rakstīs.

Uz 2.-apsveikuma tekstu.

Uz 3.-kas raksta.

Uz 4.-datumu (izņemot datumu, Uzmanības pauze. zīmīšu saturs ir individuāls).

Diskusija.

Ierosina diskutēt, vai apsveikumu Skolēnu atbildes. teksti ir vienādi.

Uz projektora atgādne-kopsavilkums Lasa atgādnes, izsaka viedokli, labo par svarīgāko apsveikuma rakstīšanā, kļūdas. bet dažās vietās ieviesušās kļūdas.

(Prezentācija Nr.2) Uzaicina skolēnus glīti ierakstīt savu Pēc brīvas izvēles daži izlasa skaļi tekstu apsveikumā. savu novēlējumu.

Patstāvīgais darbs.

Atskaņo svētku melodiju.Rosina Diskutē par apsveikumu veidiem( diskutēt, vai apsveikumi var būt tikai rakstisks, mutisks) rakstiski vai ir citi varianti.

54

Refleksijas fāze

Stundas rezumējums.

Uzdod jautājumu- ko tu šodien iemācījies?

Izlases veidā atbild uz jautājumu.

Mājas darbs Izmantotie resursi: http://www.o1vsk.lv/uploads/file/Atgaadnes/latv_val/Apsveikums_ielugums_iesniegums.pdf

APSVEIKUMI PREZENTAACIJA 1.pptx

APSVEIKUMI PREZENTAACIJA 2.pptx

55

14.Laura Zommerovska – latviešu valoda 4.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti)

Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs Stundas plāns Ierosināšanas fāze Apjēgšanas fāze

Teksts (balstvārdi/atslēgas vārdi) Pilnveidot skolēna prasmi noteikt tekstā balstvārdus un izveidot plānu tekstam pēc dotajiem balstvārdiem.

Sasniedzamais rezultāts: 1. prot atrast tekstā balstvārdus, 2. prot veidot plānu, izmantojot balstvārdus.

1. Nostiprināt zināšanas par jēdziena balstvārdi nozīmi.

2. Veicināt prasmi tekstā noteikt balstvārdus.

3. Nostiprināt prasmi dotam tekstam izveidot vārdisko plānu.

4. Attīstīt prasmi atstāstīt teksta saturu pēc balstvārdiem un plāna.

5. Veicināt skolēnu radošo darbību.

Atgriezeniskā saite jautājumu/atbilžu veidā stundas beigās.

Darba plānojums Skolotāja darbība Jautā teorētiskus jautājumus ar mērķi nostiprināt un reflektēt zināšanas par iepriekšējās stundas tēmu – Balstvārdi.

Uzdod skolēniem lasīt tekstu. Rosina skolēniem noteikt, par ko tiek stāstīt katrā teksta rindkopā.

Uzdod skolēniem no katras rindkopas izrakstīt svarīgākos balstvārdus.

Vērš skolēnu uzmanību tam, ka balstvārdi var būt vairāk kā viens vārds, tiem jābūt tādiem vārdiem, pēc kuriem kāds cits varētu atstāstīt tekstu tuvu oriģinālam.

Rosina skolēnus izteikties par izrakstītajiem vārdiem.

Izsaka savus komentārus par svarīgākajiem vārdiem katrā rindkopā.

Uzdod skolēniem pēc izvērstajiem balstvārdiem tekstam veidot vārdisko plānu.

Rosina skolēnus izteikties par to, cik plāna punkti un kāpēc būs plānam.

Atgādina skolēniem laba plāna pazīmes – katra plāna punkts ir rindkopas virsraksts, kuru veido minimums 2 vārdi; plāna punkts tiek rakstīts stāstījuma teikuma formā; plāna punkta izveidē censties izvairīties no darbības vārdiem.

Rosina skolēnus pārrunāt izveidotos plāna punktus.

Komentē un veic labojumus skolēnu plāna punktu noformulējumā.

Skolēnu darbība Atbild uz skolotāja jautājumiem, atkārtojot, kas ir balstvārdi, kā tie palīdz dažādu uzdevumu veikšanā, kāds ir sinonīms jēdzienam – balstvārdi.

Izlasa tekstu. Pārrunā, kas tiek atklāts katrā teksta rindkopā.

Skolēni numurē teksta rindkopas un plānveidīgi, secīgi no tām izraksta balstvārdus.

Iepazīstina klasesbiedrus un skolotāju ar izrakstītajiem balstvārdiem.

Klausās skolotājas komentārus un pēc nepieciešamības savās balstvārdu rindās veic labojumus.

Atbild uz skolotāja izvirzīto jautājumu, ka plāna punkti būs četri, jo tekstam ir četras rindkopas.

Izmatojot izrakstītos balstvārdus, veido teksta vārdisko plānu.

Iepazīstina klasesbiedrus un skolotāju ar savu izveidoto plānu.

Klausās skolotāja komentāros un pēc vajadzības veic labojumus, precizē katru plāna punktu.

56

Uzdod skolēniem aizvērt mācību Aizver un noliek mācību grāmatas. grāmatu un pēc plāna un balstvārdiem Pēc skolotāja noteiktās secības atstāsta rosina atstāstīt tekstu. izlasīto tekstu.

Veicina skolēnus reflektēt stundā Refleksijas fāze paveikto.

Atbild uz skolotāja izvērstajiem  Vai balstvārds var būt jebkurš jautājumiem. vārds tekstā?  Kā tu šodien noteici balstvārdus tekstam?  Kuru uzdevumu tev šodien palīdzēja paveikt balstvārdi?  Kāds ir balstvārdu uzdevums?

Pēc sniegtajiem balstvārdiem ir jāuzraksta stundā lasītajam tekstam turpinājums, Mājas darbs iesaistot tajā visus dotos balstvārdus.

Izmantotie resursi: Stundā izmantotais teksts : Zaķu ābece 1. Zaķu māte Baltpēda saviem trim dēliem katru dienu atšķīra kādu garaušu ābeces bilžaino lappusi. Mazuļiem vajadzēja čakli mācīties, lai iepazītu apkārtni un kļūtu par Mežamātes valstības cienīgiem pilsoņiem. Ļipis bija paliels zaķītis, Tipis – tāds vidējs, bet Čipis – pavisam mazs dūres lieluma bērniņš.

2. Pabrokastojuši savā āboliņa laukā, trešdienas rītā visi devās pa mācību taku. Kā pašu pirmo viņi sastapa rubeņu Rudīti, kas nesa grozu ar skudru oliņām. Rudīte pieklājīgi sveicināja zaķu ģimeni, un Baltpēda viņu uzslavēja : - Kāds čakls bērns! Vēl tik sīks un mazs, bet pats sev sagādājis brokastis.

3. Noskrapstēja nadziņi, pazibēja varen kupla aste, un rudas, spožas acis raudzījās no augšas uz zaķēniem. Tad zvēriņš veikli uzskrēja egles galotnē un pārlēca uz priedi. Gluži kā lidot pārlidoja. Tā bija vāverīte Mudīte.

4.

– Vai es arī varēšu uzkāpt kokā, kad būšu paaudzies? – Čipis vaicāja. – Nē, to tu nevarēsi, - zaķene atbildēja. – Garaušiem jāpaļaujas uz modrajām austiņām un attapību. Šo to mēs jau zinām, bet tagad atkārtosim pašu grūtāko – cilpu mešanu. Mīļie bērniņi, jūsu pirmais burtiņš meža ābecē ir iemācīties tā cilpot, lai izbēgtu no vajātājiem.

(Pēc Gaidas Pūpolvalkas)

57

15.Dana Krētaine – latviešu valoda, 4.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti)

Uzdevumi

Vērtēšana

Mājas darbs Stundas plāns Ierosināšanas fāze Apjēgšanas fāze

Teikuma locekļi, vienlīdzīgi teikuma locekļi, atkārtoti teikuma locekļi Pilnveidot skolēna valodas gramatikas prasmes un mācīt skolēniem saskatīt daiļliteratūras teksta valodas bagātību, kā arī uztvert un izprast tekstā ietverto informāciju.

Sasniedzamais rezultāts: 1. prot tekstā saskatīt vienlīdzīgus un atkārtotus teikuma locekļus, 2. tekstā nosaka patstāvīgus vārdus un palīgvārdus.

1. pilnveidot lasītprasmi, izmantojot dažādas lasītprasmes pilnveides metodes; 2. mācīt spriest, pētīt, iegūt un izteikt rakstos informāciju; 3. nostiprināt prasmes tekstā saskatīt vienlīdzīgus un atkārtotus teikuma locekļus; 4. pilnveidot prasmes tekstā noteikt patstāvīgus vārdus un palīgvārdus.

Pašvērtējums – patstāvīgi veicamos gramatikas un lasītprasmes uzdevumu skolēns novērtē ar +/- un izdara secinājumu, vai paveiktais uzdevumā ir ieskaitāms / neieskaitāms Darba plānojums Prast definēt jēdzienus –teikuma locekļi, patstāvīgi vārdi teikumā, palīgvārdi, vienlīdzīgi teikuma locekļi, atkārtoti teikuma locekļi Skolotāja darbība Skolēnu darbība Mācību dialogs.

Skolēni atbild uz jautājumiem, pamato Atkārtojuma jautājumi par teikuma locekļu savu viedokli. jēdzieniem, kurus bija mājas darbā jāatkārto.

Darba lapu izsniegšana.

Uzdevums –aicinājums 1-2 skolēniem skaļi izlasīt izdalīto tekstu.

Lasītprasmes metode- raita, intonatīva, skaļa lasīšana Patstāvīgs darbs Rosinājums veikt 1.uzdevumu patstāvīgi –aizpildīt apgalvojumu atbildes.

Pēc darba veikšanas skolotāja aicina nosaukt pareizās uzdevuma atbildes un pamatot atbildes izvēli, skolēniem jāveic savā darba lapā pašvērtējums par paveikto ar +/Lasītprasmes metode –detalizēta teksta izskatīšana Diskusija Skolotājs rosina veikt 2.uzdevuma nosacījums. Aicina pievērt uzmanību svarīgākajiem vārdiem uzdevuma nosacījumos. Uzdevums tiek veikts kopīgi ar skolēniem diskutējot par pareizo jautājuma risinājumu.

Lasītprasmes metode - detalizēta teksta izskatīšana, balstvārdu noteikšana Diskusija Aicinājums noteikt tekstā salīdzinājuma konstrukciju, noteikt, kurš balstvārds palīdz atrast tekstā vieglāk

Skolēni lasa daiļdarba tekstu, lasa raiti, nesteidzīgi intonatīvi akcentē tekstu dialogos, pārlasa vai atkārto neprecīzi izlasītos vārdus.

Skolēni veic 1.uzdevuma nosacījumus, kuru veikšanai nepieciešams patstāvīgi atkārtoti caurskatīt lasītā teksta informāciju.

Skolēni nosauc paveiktā uzdevuma rezultātus un veic savu atbilžu pašvērtējumu.

Nosaka uzdevuma noteikumos balstvārdus –pilnos teikumos. Skolēni izsaka piedāvājumus atbildēm uz jautājumiem par tekstu pilnos teikumos.

Skaidro gramatiskos nosacījumus, ko jāievēro, ja teikumā ir vairākas daļas, nosaka balstvārdus, pirms kuriem nepieciešamas pieturzīmes teikuma vidū.

Nosaka tekstā salīdzinājuma konstrukciju ar balstvārda (kā) palīdzību, veic salīdzinājuma izrakstu no teikuma.

58

Refleksijas fāze

Mājas darbs

salīdzinājumu.

Lasītprasmes metode - detalizēta teksta izskatīšana, balstvārdu noteikšana Diskusija Aicinājums veikt 4. uzdevuma Skolēni nosauc galvenās domas nosacījumu –teksta galvenās domas piemērus, pamato savu izvēli, veic noteikšana jeb, par ko tekstā autors atbildes pierakstu, ja skolotājs to velējies pastāstīt. Skolotājs veic apstiprina par atbilstošu. piedāvāto atbilžu izvērtēšanu.

Lasītprasmes metode –galvenā teksta domas noteikšana Patstāvīgs darbs Rosinājums veikt 5.uzdevuma Skolēni veic teksta pētniecību, nosauc nosacījumus –noteikt, izpētot tumšajā iegūto rezultātu, pamato savu darbības teksta daļā, patstāvīgus vārdus. izvēli.

Lasītprasmes metode –detalizēta teksta izskatīšana, balstvārdu noteikšana Patstāvīgs darbs Rosinājums veikt 6.uzdevuma Skolēni veic teksta pētniecību, nosauc nosacījumus –apvilkt pasvītrotā teksta iegūto rezultātu, pamato savu darbības daļā, palīgvārdus. izvēli.

Lasītprasmes metode – detalizēta teksta izskatīšana, balstvārdu noteikšana Patstāvīgs darbs Rosinājums sagatavot 5 krāsu zīmuļus Skolēni veic teksta pētniecību ar un veikt 7.uzdevumu patstāvīgi iekrāsošanu, nosauc iegūto rezultātu, iekrāsojot nosacījumu atbildes tekstā. pamato savu darbības izvēli un veic Pēc darba veikšanas skolotāja aicina savu atbilžu pašvērtējumu. nosaukt pareizās uzdevuma atbildes un pamatot atbildes izvēli, skolēniem jāveic savā darba lapā pie uzdevuma nosacījumiem pašvērtējums par paveikto ar +/- .

Lasītprasmes metode –detalizēta teksta izskatīšana, balstvārdu noteikšana Diskusija Aicina izvērtēt stundā uzzināto, savas Skolēni izsaka viedokli, pamato savas prasmes! Kā veicās uzdevumos, kuros domas. bija jāveic pašvērtējums? Kas vēl jāapgūst?

Darba lapa, kurā jāveic vienlīdzīgu un atkārtotu teikuma locekļu noteikšana.

59

Viktors Lagzdiņš

Plīvurs Sārti brūnā atblāzma ozola zaros un galotnē nodzisusi. Mežu aizvien ciešāk ietin krēsla.

Anita pamana, ka pļaviņas vidus pārklāts ar baltu, caurspīdīgu plīvuru. Tanī paslēpusies zāle un raibie ziedi vairs tikko saredzami. Kamēr viņa pārsteigumā lūkojās, plīvurs lēni, lēni ceļas augšup, pamazām aizklādams arī kadiķīšus pļavas pretējā malā ...

- Tā ir migla, - saka māte. – Nakts ar savu paladziņu apsedz zālīti, puķītes.

Anita nekustēdamās vēro, kā pienainie vāli aug, saviļņojas, virmo un šūpojas, kāpj arvien augstāk. Tagad tiem cauri jau neskaidri redzami tumšie ozolu milži.

Viņai ļoti gribētos saķert skaisto mākoni, arī pašai ietīties tanī kā sedziņā. Bet ...

- Kāpēc viņa tā mānās? ... – Anita skumīgi jautā.

- Ne viss vienmēr satverams, - tēvs domīgi saka pie sevis. – Par skaistumu jāprot priecāties arī no tālienes...

1.uzdevums. Atzīmē ar x pareizo atbildi!(6p.)

Nr. Apgalvojumi Jā Nē Nebija minēts 1.

Krēsla arvien ciešāk ietina pļavu.

2.

Pļavā putni un krūmi vairs tikko bija saredzami.

3.

Migla aizklāja arī mazos kadiķīšus.

4.

Cauri miglas plīvuram pļavā tikko pamanāmi aizlidoja pūce.

5.

Anita gribēja noķert skaisto miglu.

6.

Mežā migla bija aizsegusi varenos ošu milžus.

2.uzdevums. Atbildi uz jautājumiem par tekstu pilnos teikumos!

1.Kāds plīvurs bija pārklājis pļaviņu? ________________________________________________________________________________ 2.Kur pazuda plīvurs? ________________________________________________________________________________ 3.Ko gribējās Anitai? ________________________________________________________________________________ 4.Par ko noskumst Anita? ________________________________________________________________________________

3.uzdevums. Atrodi tekstā un izraksti salīdzinājumu! ________________________________________________________________________________

4. uzdevums. Kāda bija teksta galvenā doma? ________________________________________________________________________________

5.uzdevums. Apvelc tumšāk teikumos palīgvārdus! Cik Tev sanāca? ____________ 6.uzdevums. Pasvītrotajā teksta teikumā nosaki patstāvīgu vārdu skaitu! ____________ 7.uzdevums. Izpildi tekstā zemāk minētos nosacījumus!

Ar sarkanu iekrāso vārdus, kuri kā vienlīdzīgi teik. loc. atbild uz jautājumu - ko?

Ar dzeltenu iekrāso vārdus , kuri kā vienl. teik. loc. atbild uz jautājumu –ar kādu?

Ar zilu iekrāso vārdus, kuri kā vienl. teik. loc. izsaka darbību!

Ar zaļu iekrāso atkārtotus teikuma locekļus!

Ar oražu vai brūnu iekrāso vārdus , kuri ir vienl. teik. loc. un norāda vietu!

60

Mājas darba lapa Izlasi tekstu un izpildi zemāk minētos noteikumus!

Aicinām gan bērnus, gan pieaugušos apmeklēt piedzīvojumu parku „Ūdensprieks”. Tajā jūs varēsiet apmeklēt lielo un mazo baseinu.

Lielais peldbaseins būs vairāk piemērots pieaugušajiem un jauniešiem . Tikai jāievēro, ka lielais baseins ir slēgts sestdienās un svētdienās. Mazais peldbaseins ir atvērts visas nedēļas dienas .

Parkā ir trīs sporta zāles – aerobikas , tenisa un vingrošanas. Piektdienu vakaros aerobikas zālē notiek arī deju stundas tiem, kas vēlas iemācīties tik ļoti, ļoti populārās ielu dejas.

Vēl piedzīvojumu parkā pirms mēneša atvēra arī kafejnīcu „Zelta stīga”. Tajā var ne tikai garšīgi paēst, bet arī rīkot dažādus pasākumus.Kafejnīca ir neliela, tajā ir vietas apmēram 30 cilvēkiem. Īpaši interesants un neparasts ir kafejnīcas dizains, kuru veidojuši mākslas skolas 3.kursa audzēkņi.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

Ar dzeltenu krāsu iekrāso vienl. teik. loc., kuri atbild uz jautājumu –kāds?

Ar zaļu krāsu iekrāso vienl. teik. loc., kuri atbild uz jautājumu –kad?

Ar sarkanu krāsu iekrāso vienl. teik. loc., kuri atbild uz jautājumu –ko?

Ar zilu krāsu iekrāso vienl. teik. loc., kuri atbild uz jautājumu –kam ?

Ar oranžu krāsu iekrāso vienl. teik. loc., kuri atbild uz jautājumu –ko darīt?

Ar pildspalvu apvelc atkārtotus teikuma locekļus!

61

16.Silva Vainovska – latviešu valoda 5.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti)

Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs Stundas plāns Ierosināšanas fāze

Apjēgšanas fāze

Refleksijas fāze

Mājas darbs

Teikuma locekļi Nostiprināt skolēnu apgūtās zināšanas par teikuma virslocekļiem un apzīmētāju Sasniedzamais rezultāts: 1. atpazīst teikuma locekļus, 2. prot noteikt teikuma virslocekļus, 3. prot noteikt teikumā apzīmētāju.

1. pilnveidot un nostiprināt iepriekš apgūtās zināšanas par teikuma locekļiem 2. attīstīt lasītprasmi un izpratni par lasīto tekstu 3. veicināt skolēnu loģisko domāšanu dažādojot uzdevumu nosacījumus 4. veicināt draudzīgu attiecību veidošanos klases kolektīvā Pašvērtējums, atbilžu lapas vērtējums i/ni Darba plānojums Atkārtot mācīto par teikuma gramatisko centru un apzīmētāju Skolotāja darbība Skolēnu darbība Skolēni tiek iepazīstināti ar stundas tēmu un mērķi.

Pēc “Pulksteņa metodes” uzdevuma Saņem darba lapas un sameklē sev (sameklēt sev randiņa partnerus) randiņa partnerus. izklāsta, tiek izdalītas darba lapas.

Tiek uzņemts konkrēts laiks un parādīts Vēro video projekciju, nolasa pareizo pirmais slaids. pulksteņa laiku, sameklē konkrēto randiņa partneri un izpilda uzdevumu katrs pats savā darba lapā.

Tiek parādīti nākošie 11 slaidi ar Turpina iesākto uzdevumu. dažādiem jautājumiem un uzdevumu izpildes nosacījumiem.

Rādot vēlreiz prezentāciju, kopīgi Skolēni seko jautājumiem un atbilžu pārrunā pareizās atbildes. lapā atzīmē pareizo, labo kļūdas atbildēs.

Tiek izdalītas pašvērtējuma lapiņas.

Pašvērtējuma lapiņā katrs atzīmē, cik ir bijušas pareizās atbildes un kuras ir varējis atbildēt pats bez drauga palīdzības.

Pašvērtējuma izvērtējums Izdara secinājums par apgūto mācību vielu, novērtē savu zināšanu līmenizems, viduvējs, optimāls, augsts Atkārtot tos jautājumus, uz kuriem pats nevarēja atbildēt.

62

“Pulksteņa metodes” prezentācija

63

64

Darba lapa VÄ rds______________________________________

Laiks 1:00

Atbilde

2:00 3:00 4:00 5:00 6:00 7:00 8:00 9:00 10:00 11:00 12:00

65

Pašvērtējuma darba lapa

Jautā-juma numurs 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10 11.

12.

Atbilde pareiza

Atbildi zināju pats

Man palīdzēja

Klasesbiedrs, kurš palīdzēja vislabāk? ___________________________ Mans zināšanu līmenis zems 1 2 3

viduvējs 4 5 6

optimāls 7 8 9

augsts 10 11 12

66

17.Ilze Ziedkalne – angļu valoda 3.klase Stundas tēma Mērķis

Uzdevumi

Vērtēšana Stundas plāns Ierosināšanas fāze

Apjēgšanas fāze

Gadalaiki un mēneši.

Pilnveidot skolēnu apzinātu lasītprasmi, izmantojot dažādas lasītprasmes metodes.

Sasniedzamais rezultāts: 1. prot nosaukt gadalaikus un mēnešus angļu valodā, 2. prot tekstā atrast konkrētu informāciju, 3. spēj sistematizēt informāciju.

1. Nostiprināt skolēnu vārdu krājumu par gadalaikiem un mēnešiem.

2. Pilnveidot prasmi meklēt tekstā konkrētu informāciju.

3. Attīstīt prasmi sistematizēt informāciju; 4. Pilnveidot skolēnu sadarbības prasmes, strādājot pāros.

Pašvērtējums Darba plānojums Skolotāja darbība Skolēnu darbība Skolēni tiek iepazīstināti ar stundas mērķi un uzdevumiem.

Uz tāfeles 4 gadalaiku attēli.

Skolēni sauc gadalaikus, atkārto gadalaiku nosaukumus visi kopā.

Video ar 12 mēnešu nosaukumiem. https://www.youtube.com/watch?v=s3fD BLq-_Rs&t=25s vai https://www.youtube.com/watch?v=Nlpj IkL10Hg Skolotāja izdala aploksnes ar 12 mēnešu nosaukumiem.

(Metode – informācijas sistematizēšana)

Atgriezeniskā saite

Uz tāfeles 4 gadalaiku attēli un 12 mēnešu nosaukumi.

Kustību pauze

Skolotāja sauc mēneša nosaukumu.

Darbs ar tekstu

Skolotāja izdala darba lapas ar tekstu par 4 gadalaikiem (pielikums nr.1).

Kopīgi pārrunā vārdu banku.

(Metode – trūkstošā vārda ievietošana tekstā)

Skolēni atkārto 12 mēnešu nosaukumus.

Skolēni strādā pāros – saliek 12 mēnešus secībā no janvāra līdz decembrim.

Kopīgi pārbauda paveikto.

Vēlreiz atkārto visus 12 mēnešu nosaukumus.

Skolēni sašķiro mēnešu nosaukumus atbilstoši gadalaikam.

Skolēni pa vienam nāk pie tāfeles un piestiprina mēneša nosaukumu zem atbilstošā gadalaika.

Skolēns izdomā, kura gadalaika mēnesis tas ir un izpilda atbilstošu kustību (katram gadalaikam atbilstoša kustība):  Vasara – sasit plaukstas (prieks par vasaru);  Rudens – apgriežas (kā krītoša lapa no koka);  Ziema – kustina pirkstus (kā krītošs sniegs);  Pavasaris – izpleš un kustina rokas (kā putni, kuri pavasarī atgriežas mājās).

Skolēni noskaidro neskaidros vārdus (ja tādi ir) no vārdu bankas.

Skolēni lasa tekstu un tukšajās vietās ieraksta atbilstošo vārdu no vārda 67

bankas.

Atgriezeniskā saite

Informācijas sistematizēšana Atgriezeniskā saite

Refleksijas fāze

Mājas darbs

Skolotāja raksta trūkstošos vārdus uz tāfeles.

Skolotāja uzdod jautājumus par tekstu (metode – jautājumi/atbildes).

Skolotāja lasa apgalvojumus par tekstu (pielikums nr.2) (metode – apstiprinājums vai noliegums).

Metode – informācijas sistematizēšana.

Skolēni lasa pa teikumam un pārbauda paveikto.

Skolēni meklē atbildes tekstā un atbild uz jautājumu.

Skolēni rāda signālkartes. Ja apgalvojums nepareizs, skolēns izlabo nepareizo teikumu.

Skolēni tabulā ieraksta informāciju no teksta (pielikums Nr.3) Skolotāja aicina skolēnus samainīties ar Skolēni pa vienam lasa atbildes un dodas darba lapām. pie tāfeles uzrakstīt vārdu.

Katrs skolēns pārbauda cita skolēna darbu (vārdu pareizrakstību), pie katra vārda pieliekot + vai -.

Skolotāja aicina skolēnus izvērtēt stundā Skolēni izsaka savu viedokli. apgūto.

Skolēni novērtē savu darbu stundā savā Skolotāja aicina skolēnus novērtēt savu darba lapā iekrāsojot mākonīšus darbu stundā. atbilstošā krāsā (zaļa – saprotu/esmu apguvis ļoti labi; dzeltena – esmu apguvis daļēji; sarkana – vēl jāmācās).

Vingrināties 4 gadalaiku un 12 mēnešu pareizrakstību.

68

Pielikums Nr.1

Read the text and fill in missing words! sunny spring June weather December windy autumn April snowy

winter October summer July four

There are ________ seasons in a year: __________, spring, summer and __________ . Each season is three months long.

The weather is cold and _________ in winter. We can make a snowman in winter. Winter months are _____________, January and February.

March, _________ and May are ___________ months. Sometimes the ________ is rainy in spring. Sometimes it is sunny and warm. We can plant flowers in spring. We can ride a bike.

In ____________ it’s hot and __________. We can swim and eat ice-cream.

Summer months are ________, _________ and August.

In autumn the weather is rainy and _________. Autumn months are September, ____________ and November. Leaves change colour and fall off the trees in autumn. We can read books and play games inside, when it’s raining.

Pielikums Nr.2

Statements about the text.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

There are five seasons in a year. NO We can make a snowman in summer. NO March, April and May are spring months. YES The weather is sunny and hot in winter. NO September, October and November are autumn months. YES We can plant flowers in winter. NO June, July and Augusta re winter months. NO Leaves fall of the trees in autumn. YES December, January and February are summer months. NO

69

Pielikums nr.3

Months

Weather

What can we do?

Es zinu mēnešu nosaukumu s!

Es zinu gadalaiku nosaukumus!

Es aktīvi strādāju stundā!

Es centīgi strādāju pārī ar klasesbiedru!

70

18.Ilona Lipska – angļu valoda 4.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti) Uzdevumi

Daily routine Pilnveidot skolēnu lasītprasmi. Improve reading skills.

Students are able: 1. read, tell and write the clock time, 2. speak about daily routines.

1. To share ideas about pupils’ daily routine 2. To practise readind and writing the text 3. To practise reading, telling and writing the time 4. To communicate orally in order to complete a text 5. To develop cooperative skills (in pairs and groups)

Vērtēšana Darba plānojums Mājas darbs Stundas plāns Ierosināšanas fāze 5 min Prāta vētra 5 min Pāru darbs, sagatavošanās 5 mins

Pāru darbs 10 min

Refleksijas fāze

Skolotāja darbība Game about o’clock About the topic words Teacher asks about learners daily routine (4-5 questions).

Before the lesson, choose a short text and put copies around the walls (in the classroom or in the corridor).

Put learners into pairs (A,B,C)

Skolēnu darbība

Learners answer the questions about their daily routine.

Learners make pairs choosing colourful cards.

Teacher explains the task (running texts). Learners sit and listen to the instructions.

Teacher monitors learners while they do One of the learners (1) in each team has the task, helping where necessary. to walk or run to read the text on the encourages learners to speak clearly and wall. The learner memorises some of the repeat the information for their partners text (three or four words), returns to their to be able to write the words correctly. partner (2) and dictates what he remembers. Their partner (2) writes the text.

Teacher shouts “Change!”

Learners change the roles and continue activity.

Teacher gives the card for winners.

The winner is the team that finishes first.

Teacher says to take their texts from the Learners listen to the teacher’s wall and compare to find mistakes. instructions.

Teacher monitors the learners activity.

The learners take texts from the walls, sit in pairs and compare them to find mistakes (and correct by colourful pencil).

Teacher explains the task:Put the sentences in the right order. Take the tablets and scan Learners take the tablets, scan the code the code. and do the task . https://learningapps.org/display?v=pnncmm 4y219

71

Pašvērtējums

Mājas darbs

Teacher explains the task: Please think Learners tick in the appropriate place, about our lesson: How do you evaluate themselves. understand, what not, what do you like?

Take the tablets and tick in the appropriate place.

Teacher explains homework: to write a story about learner’s daily routine.The example will be in e-klase.

72

Running text 1. Choose a short text. Put several copies of the text up around the walls of the classroom (or even the school building).

2. Put the learners in pairs.

3. The aim is for one of the learners in each team to walk (or run!) to read the tex t on the wall. They memorise some of the text (three or four words), return to their partner and dictate what they remember. Their partner writes the text.

4. Learners swap roles whenthe teacher shouts ‘Change!’Over several turns they build the whole text.

5. The winner is the team that finishes first.

6. Learners compare their writing with the text and make any corrections.

7. Use the text for the next part of the lesson; for example, questions about the text, a discussion.

A Sanita’ s daily routine Sanita is 11 years old and she lives in Riga, Latvia.

She usually gets up at 7.05, she has a shower, gets dressed and then she brushes her teeth. After that she has breakfast. For breakfast she usually has milk, toast and orange juice. Then she brushes her teeth again because she likes them white and healthy!

She goes to the bus stop at 7.45. Classes start at 8.30 and finish at 14.10. She usually has lunch at school at 11 o’clock.

After school she returns home and does her homework. After homework, she usually listens to music and watches television at about 17.30.

At 7.30 it is time for dinner and she chats with her parents.

She goes to bed at 10.00, but before that she brushes her teeth. Sanita is a happy little girl!

B Sanita’ s daily routine Sanita is 10 years old and she lives in Rezekne, Latvia.

She usually gets up at 7.10, she has a shower, gets dressed and then she brushes her teeth. After that she has breakfast. For breakfast she usually has milk, toast and orange juice. Then she brushes her teeth again because she likes them white and healthy!

She goes to the bus stop at 7.48. Classes start at 8.30 and finish at 14.10. She usually has lunch at school at 11.30.

After school she returns home and does her homework. After homework, she usually listens to music and watches television at about 17.45.

At 19.30 it is time for dinner and she chats with her parents.

She goes to bed at 10.00, but before that she brushes her teeth. Sanita is a happy little girl!

C Sanita’ s daily routine Sanita is 12 years old and she lives in Bauska, Latvia.

She usually gets up at 7.15, she has a shower, gets dressed and then she brushes her teeth. After that she has breakfast. For breakfast she usually has milk, toast and orange juice. Then she brushes her teeth again because she likes them white and healthy!

She goes to the bus stop at 7.45. Classes start at 9.00 and finish at 14.30. She usually has lunch at school at 11.15.

After school she returns home and does her homework. After homework, she usually listens to music and watches television at about 18.00.

At 19.00 it is time for dinner and she chats with her parents.

She goes to bed at 10.30, but before that she brushes her teeth. Sanita is a happy little girl!

73

Order Sanita’s daily routine.

She goes to bed.

She gets dressed.

She goes to the bus stop.

She has lunch at school .

She listens to music.

She gets up.

She does her homework.

She has a shower.

She has dinner.

Answer the questions about the text.

1. What time does Sanita get up?

-------------------------------------------------2. Does she usually have a shower?

-------------------------------------------------3. What does she eat for breakfast?

-------------------------------------------------4. What does she drink for breakfast?

-------------------------------------------------5. What does she do after breakfast?

-------------------------------------------------6. Does she go to school on foot?

-------------------------------------------------7. What time does school start?

-------------------------------------------------8. What time does it finish?

-------------------------------------------------9. Where does Sanita usually have lunch?

-------------------------------------------------10. How many times a day does she brush her teeth?

-------------------------------------------------11. Is she a happy girl?

-------------------------------------------------Self evaluation Tick V -what do you think about yourself Very well I can read the Time.

I can listen to and write the sentences.

I can pronounce the words.

I work in pairs.

I work at the lesson.

I don’t understand.

I understand the time, the instructions.

Well

Not so well

74

19.Valentina Lagzdiņa – angļu valoda 5.-6.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti)

Uzdevumi

Vērtēšana

Life as a YouTuber.

Pilnveidot prasmi atrast dotajā tekstā atslēgvārdus (balsta vārdu) ar nosacījumu, ka atslēgvārds nav teikums.

Sasniedzamais rezultāts: 1. saprot lasīto tekstu, 2. prot plānveidīgi pastāstīt par lasīto.

1. Trenēt lasīšanas, rakstīšanas, runāšanas prasmes, kas ir kā balsts domāšanas spēju attīstībai.

2. Trenēt prasmi sakārtot savas domas tā, lai varētu kādam citam pavēstīt kaut ko no savām atziņām, diskutēt, apmainīties viedokļiem, argumentēt.

Pašvērtējums.

Darba plānojums

Stundas plāns Ierosināšanas fāze

Skolotāja darbība Pirms teksta lasīšanas skolēniem tiek iedotas sagrieztas lapiņas ( Pielikums 1.)

Atgriezeniskā saite

Pārbaude.

Apjēgšanas fāze Grupu darbs

Skolēni tiek sadalīti grupās (Katrā grupā pa 4-5 skolēniem) Katrai grupai tiek izdalīts teksta fragments (viena raksta daļa).

(Pielikums 2.)

Skolēnu darbība Skolēni strādā pāros saliekot vārdus ar definīcijām, vienojoties par iespējamo stundas tēmu.

Pārbaude. Viedokļu paušana.

Pašvērtējums.

Grupas dalībnieki izlasa teksta fragmentu un vienojas: par kādu tēmu ir dotais teksts un kāds varētu būt šī teksta atslēgvārds jeb balsta vārds.

Skolēni raksta savas asociācijas uz līmlapiņām.

Noskaidrojot atslēgvārdu, katrs grupas dalībnieks uz līmlapiņām uzraksta vienu vai divas asociācijas saistībā ar atslēgvārdu.

Līmlapiņas tiek saliktas vienkopus.

Grupas dalībnieki izlasa asociācijas.

Klasificē (sagrupē) līmlapiņās rakstītās asociācijas pēc pašu dalībnieku izveidotiem kritērijiem/grupām/pazīmēm un secina, ka katram dalībniekam atslēgvārds var asociēties ar pavisam kaut ko citu, kādu savu domu vai ideju.

Pašvērtējums.

Katras grupu pārstāvis pieraksta uz Refleksijas fāze Katra grupa iepazīstina pārējo grupu dalībniekus ar savu atrasto atslēgvārdu. tāfeles atrasto atslēgvardu.

Frontālais Visi skolēni mēģina visu grupu darbs atslēgvārdus sasaistīt savā starpā (izveidot teikumu), veidot jaunu ideju, kurai, ideālā variantā jāatspoguļo teksta galveno būtību.

Iespējamie plusi un mīnusi kanāla izveidošanai.

Mājas darbs Izmantotie resursi: https://learnenglishteens.britishcouncil.org/study-break/graded-reading/life-youtuber-level-1 https://learnenglishteens.britishcouncil.org/study-break/graded-reading/life-youtuber-level-1

75

Life as a YouTuber – Pre- reading task Work with your partner. Match the words with the definitions.

CONFIDENT

a number which means one thousand million (1,000,000,000)

CHEEKS

to improve or make changes to a piece of writing or video

A COMMENT TO INSPIRE

someone who chooses to follow a YouTube channel so they receive a message when there is a new video to make other people want to do something special

TO EDIT

feeling that you can do things well

A BILLION

the round part of your face, under your eyes

A SUBSCRIBER

a piece of writing under a video (or picture) on YouTube (or other websites) where you say what you think about the video to let something you’re holding fall onto the floor

TO DROP

Answer key: A BILLION- a number which means one thousand million (1,000,000,000) TO EDIT- to improve or make changes to a piece of writing or video A SUBSCRIBER- someone who chooses to follow a YouTube channel so they receive a message when there is a new video TO INSPIRE- to make other people want to do something special CONFIDENT- feeling that you can do things well CHEEKS - the round part of your face, under your eyes A COMMENT-a piece of writing under a video (or picture) on YouTube (or other websites) where you say what you think about the video TO DROP- to let something you’re holding fall onto the floor

76

Life as a You Tuber. https://learnenglishteens.britishcouncil.org/study-break/graded-reading/life-youtuber-level-1

Do funny or interesting things happen to you a lot? Do you think hundreds of thousands of people will want to listen to you tell stories about your life? That’s what life is like for YouTube star, Jessie Vee. More than 150 million people watch her videos of funny stories about herself, and subscribers to her channel grow every day. Twenty-three-year-old Jessie from Ontario, Canada, turns her life into her work, six days a week. ‘I spend all of Sunday having ideas for videos to film that week,’ says Jessie. ‘Then, on Monday, I wake up early to start making the videos. Usually, a video takes just over an hour to make. I try to make around five, so it takes most of my day. Then, from Tuesday to Friday, I edit them. ’Jessie also spends a few hours a week writing to her fans. Sometimes she meets fans because people recognize her when she goes out. ‘The other day I went to buy coffee,’ she says, ‘and the girl serving me almost dropped my coffee when she saw it was me. She left the coffee shop to meet me outside to take pictures. It always makes me happy to see my fans are happy.’

Online life isn’t all good. In the past, Jessie felt bad when people said negative things about her.

‘Some people online are so quick to write hate comments,’ she says. Some people said that she has really big cheeks and a really thin mouth. It made her feel bad until she found a different way to think. ‘People were negative about things that I can’t change. So I decided to love those things and I became more confident in myself. Only people who don’t feel good about themselves make hate comments. ’If you want to start a YouTube channel, there are some things to think about. One thing you might want to do is turn off the comments. Then you won’t get any negative ones. Being safe is very important, so don’t show your face or real name and don’t tell people where you live. One of the most famous YouTubers, DanTDM, a 26-year-old English man, didn’t show his face in the beginning and now his videos have over 10 billion views (5 billion people all over the world watched the Beijing 2008 Summer Olympics).

Jessie has some advice about what kind of videos to make. ‘Be yourself. Don’t change to try to make people like you. They will love YOU! When I first started YouTube, I wanted to look good and do things in ways that people would like. In my old videos, I don’t look comfortable because I'm not being myself. But in my videos now, you can see that I’m 100 per cent myself. I’m crazy and strange, and I don’t care what people think. ’Jessie also says you should make your channel about something you really care about because that will inspire people. People know when you’re not being the real you because you just want to be popular. ‘Make videos about something you love and your channel will grow much faster, believe me!’

77

Extra excercises

78

79

20.Anna Pauliņa – matemātika 4.klase Stundas tēma

Vārdu "tik reižu" un "par tik" lietošana matemātikas uzdevumu risināšanā.

Mērķis (sasniedzamie rezultāti)

Padziļināt skolēnu lasītprasmi, atkārtot un nostiprināt, pareizu vārdu "tik reižu" un "par tik" lietošanu.

Sasniedzamais rezultāts: 1. izprot "tik reižu" un "par tik" lietošanu, 2. prot izmantot jēdzienus "tik reižu" un "par tik", risinot uzdevumus.

1. Iepazīstināt skolēnus ar skaņas mērvienību – decibeliem, strādājot ar trokšņu līmeņu skaidrojošo skalu un tekstu „ Troksnis kā piesārņojums” 2. Risināt skolotājas piedāvātos un pašu skolēnu sastādītos uzdevumus, par trokšņa līmeņu salīdzināšanu, lai trenētu pareizu vārdu "tik reižu" un "par tik" lietošanu.

3. Audzināt skolēnos atbildīgu rīcību trokšņa līmeņa samazināšanā.

Pašvērtējums.

Darba plānojums Skolotāja darbība Skolēnu darbība Sasveicinos ar skolēniem, informēju par stundas mērķiem un uzdevumiem.

Saruna.

Aicinu skolēnus atcerēties un izteikties, Skolēni atbild uz jautājumiem par to, kur kur viņi dzīvē ir sastapušies ar skaņām viņi dzīvē ir sastapušies ar skaņām un to un to stiprumu. Vienojamies, ka šodien stiprumu. apskatīsim skaņas stiprumu, atkārtosim un nostiprināsim pareizu vārdu "tik reižu" un "par tik" lietošanu.

Skolēniem izdalu darba lapu ar tekstu Skolēni iepazīstas ar saņemto tekstu „Troksnis kā piesārņojums”. „Troksnis kā piesārņojums”.

Atstāstīšana. Darbs pāros.

Lūdzu skolēnus lasīt tekstu pārī pa Skolēni lasa pārī tekstu pa rindkopām, rindkopām. atstāsta galveno domu un uzdod viens Pēc lasīšanas skolēni atstāsta viens otram jautājumus par lasīto. otram galveno domu par katru rindkopu (1-2 minūtēs).

Lūdzu uzdot viens otram jautājumus par lasīto (vismaz 2) Balstvārdi. Darbs pāros.

Lūdzu skolēnus pāros pasvītrot tekstā Skolēni pāros pasvītro tekstā vārdus „tik vārdus „tik reižu" un "par tik” vai arī reižu" un "par tik” vai arī vārdu kopas, vārdu kopas, kas rosina uz līdzīgu kas rosina uz līdzīgu darbību veikšanu darbību veikšanu un ar tiem saistītos un ar tiem saistītos vārdus. vārdus.

Aicinu atbildēt rakstiski, katram Skolēni risina uzdevumus, trenējot skolēnam savā burtnīcā un salīdzināt ar izpratni par vārdu „tik reižu" un "par tik” sola biedru. lietošanu. Skolēni salīdzina rezultātus ar Jautājumi un uzdevumi darbam ar sola biedru. tekstu.

Pārrunājam iegūtos rezultātus un Skolēni stāsta par iegūtajiem rezultātiem praktiskos, ar troksni saistītos un izsaka spriedumus par nākošajiem 2 jautājumus, kas formulēti uzdevumu darba lapā uzrakstītajiem jautājumiem. turpinājumā.

Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs Stundas plāns Ierosināšanas fāze 5 min

Apjēgšanas fāze 20 min

4-5 min

3-5 min

4-5 min

80

3- 4 min

Saruna.

Aicinu skolēnus iepazīties ar “Trokšņu līmeņus skaidrojošo skalu” un izlasīt skaļi zem tabulas uzrakstīto tekstu.

Refleksijas fāze Uzdevumu formulēšana.

8-10 min Lūdzu skolēniem, pāros uzrakstīt 4- 5 īsus uzdevumus, izmantojot ” Trokšņu līmeņus skaidrojošo skalu” un lietojot vārdus "tik reižu" un "par tik".

Pēc darba veikšanas, lūdzu skolēnus uzdot citam pārim vienu no formulētajiem uzdevumiem.

3-5 min.

Pašvērtējums.

Lūdzu skolēnus veikt sava darba izvērtējumu savā kladē pēc darba lapā uzrakstītajiem punktiem „ + „ vai „-”.Uz pirkstiem parāda, cik katram ir plusiņu.

Mājas darbs Izmantotie resursi: http://www.videsvestis.lv/troksnis-ka-piesarnojums

Skolēni iepazīstas ar „Trokšņu līmeņus skaidrojošo skalu” lasa zem tabulas uzrakstīto tekstu ( 3-4 skolēni pārmaiņus).

Skolēni pāros raksta 4- 5 īsus uzdevumus, izmantojot ” Trokšņu līmeņus skaidrojošo skalu” un lietojot vārdus "tik reižu" un "par tik".

Skolēni uzdot 1 uzdevumu kādam citam pārim.

Skolēni veic pašvērtējumu.

81

Troksnis kā piesārņojums Cilvēks gadsimtu gaitā radīja daudz ko jaunu, arī jaunus skaņu avotu veidus. Ar katru gadu tie kļūst arvien kaitīgāki un bīstamāki cilvēkam.

Skaņas atkarībā no skaļuma izraisa noteiktu spiedienu. To pieņemts mērīt decibelos (db).

Skaņas ar spiedienu līdz 45 db uzskata par nomierinošām. Skaņas, kas saistītas ar dabas parādībām, parasti nepārsniedz šo līmeni. Dabas pētnieki eksperimentos un novērojumos pierādījuši, ka divas reizes spēcīgākas skaņas rada cilvēkam nogurumu, bet ja skaņu spiedienu palielinātu vēl par 30 db, tad troksnis bojātu cilvēka dzirdes orgānus.

Troksnis negatīvi ietekmē visus dzīvos organismus. Ilgstošu augstu skaņu ietekmē bites zaudē orientēšanās spējas, žurkas zaudē vairošanās spējas. Kādā eksperimentā puķe, uz kuru iedarbojās ar 100 db spēcīgu troksni, pēc 10 dienām nokalta. Trokšņi manāmi pasliktina cilvēku dzirdi. Francijas zinātnieki izpētījuši, ka pilsētās uz 1000 iedzīvotājiem aptuveni 120 cilvēkiem ir slikta dzirde, bet laukos šis skaits ir četras reizes mazāks. Troksnis var rosināt īgnumu, satraukumu, miega traucējumus, nevēlamas izmaiņas sirds darbībā un asinsvadu sistēmā.

Jautājumi un uzdevumi darbam ar tekstu.

Uzraksti: (atbildes rakstām pierakstu burtnīcā) 1. Kādās mērvienībās mēra skaņu?

2.Līdz cik decibeliem skaņas varam saukt par nomierinošām?

3. Aprēķini, cik decibelu spēcīga skaņa izraisa cilvēka nogurumu?

4.Cik liels skaņas spiediens sāk bojāt cilvēka dzirdes orgānus?

5.Cik daudz lauku iedzīvotāju un pilsētas iedzīvotāju uz 1000 cilvēkiem, pēc franču zinātnieku datiem, ir slikta dzirde? Uzzīmē stabiņu diagrammu.

Izmanto tekstā doto informāciju un sniedz:  savu pamatojumu tam, ka pilsētā ir vairāk cilvēku ar sliktu dzirdi nekā laukos;  ideju, kā spēcīgu troksni varētu izmantot lietderīgi!

Vērtē savu darbu ar tekstu!  Ieguvu jaunu informāciju. ( Ievelc + vai - )  Informācija noderēs praktiski.  Uz visiem jautājumiem pratu atbildēt patstāvīgi.  Tabula palīdzēja uztvert teksta informāciju.  Protu lietot teksta uzdevumu risināšanā vārdus "tik reižu" un "par tik”.

82

Trokšņu līmeņus skaidrojošā skala

Mērot troksni vairākās skolās, akustikas speciālists Arturs Pērkons konstatējis, ka troksnis skolas gaitenī starpbrīdī sasniedz 90 dB(A) jeb līmeni, kādā, ilgstoši uzturoties, cilvēks sāk zaudēt dzirdi. Tāds troksnis gaitenī skaidrojams ne vien ar bērnu uzvedību, bet arī nepārdomātu apdares materiālu izvēli. Liels troksnis valda arī sporta zālēs. Kad bērns pēc trokšņainām sporta nodarbībām atgriežas, piemēram, svešvalodas klasē, viņš uzreiz nevar adaptēties un neuztver skolotāja teikto. Bet sporta skolotājs sāk zaudēt dzirdi. Vēl sāpīgāk tas ir vājdzirdīgajiem – nepareizi būvētās telpās slikti strādā arī dzirdes aparāti, tie vairs nepalīdz viņiem uztvert skaņas.

Trokšņa pētījumi skolu telpās strapbrīžos rāda, ka skaņas spiediens bieži ir vienāds ar reaktīvās lidmašīnas troksni starta brīdī.

83

21.Inta Šablovska – matemātika 5.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti)

Procenti Veicināt procentu jēdziena apguvi, sekmēt prasmes izmantot apgūtās matemātikas zināšanas praktiskos uzdevumos.

Sasniedzamais rezultāts: 1. prot pārveidot daļas simtdaļās, 2. prot pārveidot daļas procentos.

1. Veidot skolēniem izpratni par procentiem kā par citu simtdaļu pierakstu.

Uzdevumi 2. Mācīt uztvert tekstu kā veselumu, lai varētu saskatīt sakarības starp lielumiem vai skaitļiem.

Vērtēšana Darba plānojums Mājas darbs Skolotāja darbība Skolēnu darbība Stundas plāns Skolotāja iepazīstina skolēnus ar stundas Ierosināšanas mērķi un kopīgi izrunā, kādas prasmes fāze un iemaņas vajadzētu apgūt. (7 min) Dialogs Atkārtojums no iepriekšējās stundas – 1. Skolēni atbild. jautājumi: kur sadzīvē izmanto procentus? , kā procentus apzīmē?, ko nozīmē 1%?, kā var uzrakstīt parasto daļu procentu veidā?...

Skolēni paskaidro, kā novērtēja 2. Uzdevumi galvā no zīmējumos attēloto daudzumu procentos. https://app.soma.lv/book/pdfreader/matematika?page=237&toc=2 453 2., 12. uzdevums.

Apjēgšanas fāze Uzdevums no darba burtnīcas 5. klasei ( I. Milaša) (15 min) Skolēniem jāizlasa uzdevuma teksts Lasa pats pie sevis teksta uzdevumu klusi pie sevis.

Skolēni tiek aicināti skaļi lasīt tekstu Skolēni skaļi lasa tekstu viens pēc otra pārī.

Analizēšana Jautājumi par tekstuKartē rāda nosauktās pasaules daļas.

Kādas pasaules daļas pieminētas tekstā? Skolēni pieraksta dilstošā secībā Vai varam šīs pasaules daļas parādīt pasaules daļas, pēc to dalībnieku skaita kartē? konferencē.

Uzrakstam dilstošā secībā, pēc to Apspriežas pārī un viens skaļi pasaka, dalībnieku skaita, nosauktās pasaules kādā kārtībā jāpieraksta pasaules daļas.

Domu apmaiņa daļas! Atrodam tekstā, kur tas aprakstīts, lasam pa teikumam un pierakstam pareizā secībā pasaules daļas.

Varam apspriesties pārī!

Skolotājs raksta uz tāfeles nosauktās pasaules daļas.

Skolēni tiek aicināti vēlreiz izlasīt Lasa pats pie sevis. aprakstu par attēlu un pateikt dotos Atbild par dotajiem lielumiem. lielumus, kuri doti rakstveidā tekstā.

Lūgums, skolēniem padomāt, kādus Skolēni atbild, ka var noteikt visu dotos lielumus var nolasīt no attēla. dalībnieku skaitu, var noteikt kāda daļa dalībnieku piedalījās no katras pasaules daļas attiecībā pret kopīgo dalībnieku skaitu.

84

Kritiskā pieeja Radoša pieeja Vizualizēšana

Patstāvīgs darbs Atgriezeniskā saite

Refleksijas fāze

Mājas darbs

Pārbaudīsim, vai esam ieguvuši atbildi uzdevuma jautājumam!

Vai šis bija vienīgais risināšanas paņēmniens?

4.uzdevums no https://app.soma.lv/book/pdfreader/matematika?page=237&toc=2453 vai https://app.soma.lv/interactivematerial/matematika-fd1ab365-3f1e4bff-b29f-323b46429f8b (10 min) Vai atceramies šīs figūras?

Izlasam uzdevuma tekstu!

Skolotājs aicina skolēnus ar zīmuli papildināt zīmējumu, lai vieglāk atbildētu uz uzdevuma jautājumiem.

Patstāvīgs darbs (2. pielikums) (6 min) Skolotājs aicina uzmanīgi izlasīt tekstu un izpildīt uzdevumu.

Rezultātu pārbaude.

Skolotājs aicina samainīties ar darba lapām un izvērtēt sola biedra rezultātus.

Izvērtēsim iegūtos rezultātus (2 min) Lūdzu paceliet roku tie skolēni, kuri par darbu saņēma „+” Skolotāja saskaita paceltās rokas un rezultātu uzraksta uz tāfeles.

Lūdzu aprēķiniet, cik % skolēnu saņēma plusiņu.

-

Skolēni apstiprina, ka atbildi izteikuši procentos.

Skolēni min citu atrisināšanas paņēmienu – aprēķināt, cik % atbilst vienai rūtiņai zīmējumā.

Skolēni saņem darba lapu ar zīmējumu (1. pielikums)

Skolēni atceras – tangrama figūras.

Lasa!

Skolēni papildina zīmējumu un pieraksta atbildes.

Skolēni viens pēc otra nāk pie tāfeles un stāsta, kā papildināja zīmējumu un aprēķināja procentus.

Skolēni pilda patstāvīgi uzdevumus.

Skolēni izvērtē klasesbiedra aprēķinus un labo kļūdas ar zīmuli. Par darbu saņem „+”, ja nav kļūdu vai ir viena nepareiza atbilde.

Apmainās atpakaļ ar darba lapām.

Skolēni paceļ rokas.

Skolēni izvērtē savas kļūdas darbā.

85

1. pielikums.

2. pielikums.

Darba lapa Vārds________________ 1. Ieraksti izlaistos vārdus vai skaitļus! a) Piecas simtdaļas ir _________________ procenti. b) Septiņi procenti ir ____________ simtdaļas.

1 c) = ___________ % 4 d) Ziemassvētkos 72 % dāvanu maisiņos bija konfektes, bet pārējos _______ % maisiņu bija spēles. e) Cik simtdaļu, tik _______________ 2. Ar „jā” vai „nē” novērtē apgalvojuma patiesumu! a) Divpadsmit mēneši ir simts procentu no gada b) Ja augļu dārzā 50 % no visiem kokiem jeb 25 koki ir ābeles, tad dārzā aug 50 koku. c) Figūrā iekrāsotas

4 4

no tās laukuma.

d) Figūrā ir iekrāsoti 20 % no tās laukuma. e)

8 10

> 88 %

86

22.Ilze Tumpele – matemātika 6.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti) Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs Stundas plāns Ierosināšanas fāze

Apjēgšanas fāze

Koordinātu plakne un ar to saistītie termini.

Nostiprināt prasmi strādāt koordinātu plaknē.

Sasniedzamais rezultāts: 1. prot lietot mācītos jēdzienus, 2. orientējas koordinātu plaknē 1. Nostiprināt terminus.

2. Veicināt skolēnu apzinātas lasītprasmes pilnveidi, un prasmi izprast tekstā sacīto.

3. Attīstīt skolēnu uzmanību un precizitāti. i/ni Darba plānojums No I. Lude, J. Lapiņas mācību grāmatas Matemātika 5. Klasei. 108.9. (177.)

(Jāuzzīmē šifrētais zīmējums, ja dotas punktu koordinātas.)

Skolotāja darbība Skolēnu darbība Lūdz atrādīt mājas darbus. Vienu no Īsumā pārrunā, kas zīmējumā sanācis, skolēnu darbiem novieto zem datu kas sagādāja grūtības. kameras, darbu salīdzināšanai.

Iepazīstina ar stundas tēmu un plānoto darbu.

Izdala skolēniem darba lapas.

Skolēni saņem darba lapas, pārskata uzdevumus.

Darbs tiek iesākts ar 2. uzdevumu (Lasi Skolēni strādā pēc 3E principa – daru tekstu! Tukšajās vietās ieraksti pats, lūdzu palīdzību, pārbaudu. trūkstošo!), tādējādi atkārtojot iepriekš mācītos terminus.

Darbs tiek veikts 3 etapos, jeb kā klasē tiek teikts – 3E. 1.Etaps – skolēni lasa tekstu un ieraksta trūkstošo terminus, vārdus vai skaitļus.

2.Etaps – skolēni pa pāriem pārrunā, kas viņiem vēl trūkst, taču atbildes savā starpā nesalīdzina. Katrs skolēns par sev trūkstošo drīkst otram uzdot jautājumus, kas palīdzētu uzzināt trūkstošo vārdu.

Kad viss teksts (vai lielākā daļa) ir pabeigta, skolēni drīkst salīdzināt atbildes savā starpā.

3.Etaps – aizpildīto tekstu izlasa visa klase kopā, un pārbauda, vai sakrīt.

Darba lapas 1. uzdevums.

Pirms uzdevums tiek pildīts, lūdz katram Izlasa tekstu. klusu izlasīt doto tekstu.

Jautā skolēniem – kādas kļūdas varētu Skolēni izsaka savus minējumus, par pielaist šāda veida uzdevumā, kur ir grūtībām, kas varētu rasties uzdevuma dotas daudz norādes / teksta. veikšanas laikā. Turpretim, teksts daudz atkārtojas – ir ļoti līdzīgs.

Pārrunā uzdevuma lasīšanas stratēģijas, Skolēni piedāvā savus ieteikumus un bet vispirms lūdzot skolēniem izteikt lasīšanas stratēģijas. (Ņemot vērā savas domas un ieteikumus. pieredzi līdzīgu uzdevumu risināšanā, skolēni varētu minēt - izdarītā izsvītrošana, lineāla pielikšana pie 87

Lūdz skolēniem izvēlēties sev piemērotāko stratēģiju un izpildīt uzdevumu.

Ja nepieciešams un skolēniem rodas jautājumi, skolotājs palīdz un atbalsta skolēnus, taču nesaka priekšā, bet dod mājienus.

Skolēniem, kas darbu veikuši ātrāk, tiek izsniegtas A4 rūtiņu lapas un lapiņas ar 3. uzdevumu, kurā koordinātu plaknē jākonstruē zīmējumu, pēc kārtas savienojot dotās punktu koordinātas.

Uzdevums trenē uzmanību un precizitāti.

Zīmējumu drīkst izkrāsot.

Refleksijas fāze

Mājas darbs

teksta, u.c.)

Izvēlas sev tīkamāko stratēģiju; atliek dotos punktus.

Kad punkti atlikti, no dotajiem burtiem jāizveido teiciens „ … lietus” (pareizā atbilde: „Zvaigžņu lietus” ), tad attiecīgi savelk atliktos punktus.

Skolēni kuri ātrāk veikuši uzdevumu, konstruē 3.uzdevuma zīmējumu.

Kopīgi ar skolēniem pārrunā šajā stundā Stāsta kas izdevās, kas sagādāja grūtības, darīto. Kas sagādāja grūtības, kas kas vēl būtu jāmācās. izdevās.

Lūdz nodot darba lapas.

Nodod izpildītās darba lapas.

Izveidot krustvārdu mīklu ar vismaz 10 jautājumiem par iepriekš mācītajiem (tai skaitā 2. uzdevumā trūkstošajiem) terminiem un jēdzieniem. Darbā tiks vērtēta pareizu jautājumu noformulēšana, precizitāte un noformējums.

88

Vārds, uzvārds _____________________________________________

Klase__________

1. DARBA LAPA

Koordinātu plakne.

1. Uzmanīgi lasi uzdevumu, un izpildi prasīto!

Uzzīmē koordinātu plakni!

Atliec punktu Z (0; 4)! Atliec un pieraksti koordinātas punktam G, ko iegūst, pārvietojot punktu Z pa ordinātu asi astoņas vienības uz leju; punktam Ņ, ko iegūst, pārvietojot punktu A (4; 0) pa abscisu asi astoņas vienības pa kreisi; punktam V, ko iegūst, pārvietojot punktu Z pa ordinātu asi divas vienības uz leju un divas pa labi; punktam U, ko iegūst, pārvietojot punktu Z pa ordinātu asi divas vienības uz leju un divas pa kreisi; punktam I, ko iegūst, pārvietojot punktu Z pa ordinātu asi četras vienības uz leju un divas pa labi; punktam Ž, ko iegūst, pārvietojot punktu Z pa ordinātu asi četras vienības uz leju un divas pa kreisi! Savieno iegūtos punktus, lai sanāk teiciens: „… lietus”!

Izmēri un aprēķini iegūtās lauztās līnijas garumu!

89

2. Lasi tekstu! Tukšajās vietās ieraksti trūkstošo!

Skaitļus, kuri raksturo punkta vietu plaknē sauc par punkta ______________________.

Zīmējumu, kurā skaitļi ir attēloti ar koordinātām, sauc par koordinātu plakni jeb ________________________. ___________________.

Koordinātu sistēmu veido divas perpendikulāras ____________________ asis. Horizontālo asi sauc par ________________ asi un apzīmē ar ______; vertikālo asi sauc par ____________________ asi un apzīmē ar _____. Asu krustpunktu sauc par __________________ ______________________. Asis sadala koordinātu sistēmu četros taisnos leņķos, kurus sauc par _____________________________ un parasti apzīmē ar romiešu cipariem I, II, III un IV. Jāatceras, ka, pierakstot koordinātas, vienmēr pirmās liek _____ koordinātas.

Skaitļa modulis vienmēr ir ______________ skaitlis. Nulli, visus pozitīvos un negatīvos skaitļus sauc par _______________________ skaitļiem.

Par naturālu skaitli sauc __________________________ ________________________________. Skaitlis ____ nav ne pozitīvs, ne negatīvs skaitlis, taču tas ir racionāls skaitlis.

3. Konstruē koordinātu plaknē „lielo šifrēto zīmējumu”, pēc kārtas savienojot punktu koordinātas:

90

23.Svetlana Meža – informātika 5.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti) Uzdevumi

Vērtēšana Stundas plāns Ievads 1 min Aktualizācijas fāze 5 min Apjēgšanas un lietošanas fāze

Prezentācijas slaidu veidošana.

Padziļināt un paplašināt prezentācijas strukturēšanas un formatēšanas prasmes

Sasniedzamais rezultāts: 1. zina efektīvas prezentācijas veidošanas principus, 2. prot veidot prezentāciju, 3. prot strukturēt informāciju.

1. Atkārtot efektīvas prezentācijas veidošanas principus.

2. Nostiprināt prasmi veidot prezentāciju.

3. Nostiprināt prasmi strādāt grupā.

4. Nostiprināt prasmi atlasīt un strukturēt informāciju.

Formatīvā vērtēšana – pašvērtējums

Darba plānojums Skolotāja darbība Informē par stundas mērķi un uzdevumiem, demonstrē prezentācijas demo teksta dažādais attēlojums.pptx 1.un 2.slaidus.

Atgādina, ka slaidos jāraksta īsi un kodolīgi, tikai pats svarīgākais. Demonstrē prezentācijas 3. -6.slaidus, kuros viena informācija attēlota dažādi. Uzdot jautājumus teksta salīdzināšanai.

Sadala skolēnus pāros. Aicina katrai grupai no eklases lejupielādēt un atvērt dokumentu uzdevumi teksta pārveidei.docx un, grupā apspriežoties, veidot prezentācijas slaidus.

Pildot uzdevumus skolēniem jālasa teksts, jāmeklē atslēgas vārdi, jāstrukturē teksts, veidojot sarakstus un shēmas.

Uzdevumu informācijas avots: Slimību

profilakses un kontroles centrs https://www.spkc.gov.lv/upload/Bukleti/buk lets_augli_darzeni_uztura.pdf Aicina grupas pēc kārtas demonstrēt slaidos uzrakstīto un pārējās grupas salīdzināt un komentēt.

Refleksijas fāze

Aicina skolēnus pieslēgties classflow.lv un atbildēt uz jautājumiem:

1. Kā var pārveidot tekstu, lai to būtu vieglāk uztvert?

2. Kurš paņēmiens Tavai uztverei ir piemērotāks?

3. Uzraksti kas stundā bijis vissgrūtākais.

Aicina atteikties no sistēmas.

Skolēnu darbība Iepazīstas ar stundas mērķi un uzdevumiem.

Skolēni pēta slaidus, salīdzina, atbild uz skolotājas jautājumiem.

Grupā atver vienu datni un, apspriežoties, veido prezentācijas slaidus.

Grupas pēc kārtas demonstrē slaidos uzrakstīto un pārējās grupas salīdzinā un komentē.

Skolēni individuāli pieslēdzas classflow.lv un atbild uz jautājumiem, veicot pašvērtējumu.

Atsakās no sistēmas.

Stundas noslēgums Izmantotie resursi: https://www.spkc.gov.lv/upload/Bukleti/buklets_augli_darzeni_uztura.pdf demo teksta dažādais attēlojums.pptx

91

1. Izveidojiet slaidu ar aizzīmētu sarakstu: Veselīgs uzturs ir viens no veselības priekšnosacījumiem. Veselīgu uzturu veido četras produktu grupas – graudaugu produkti, augļi, ogas un dārzeņi, piens un piena produkti, gaļa un zivis, olas un pākšaugi.

2. Izveidojiet slaidu ar shēmu, izmantojot formas un bultiņas: Augļi, ogas un dārzeņi uzturu bagātina ar: balastvielām (šķiedrvielām); vitamīniem; minerālvielām; bioloģiski aktīvām vielām, kas nav uzturvielas, bet tām ir labvēlīga un aizsargājoša ietekme uz cilvēka organismu.

3. Izveidojiet slaidu ar atslēgas vārdu sarakstu: 



  







Kā dārzeņi, augļi un ogas palīdz saglabāt veselību?

Aptaukošanās novēršanai dārzeņiem un augļiem ikdienas ēdienkartē jāsastāda apmēram trešā daļa no kopējā uztura daudzuma, kas atbilst uztura piramīdai. Vienlaikus dārzeņi un augļi palielina maltīšu apjomu, tādējādi novēršot izsalkuma sajūtu. Dienā būtu ieteicams uzņemt vismaz 5 porcijas augļu un dārzeņu. Dārzeņus var pievienot katrai maltītei.

Organisma spēja pretoties noteiktiem infekcijas slimību ierosinātājiem ir imunitāte. Antivielu veidošanai un par imunitāti atbildīgo šūnu darbībai nepieciešams dārzeņos, augļos un ogās esošais beta karotīns, C vitamīns, E vitamīns un dzelzs. Ķiplokiem, mārrutkiem, sīpoliem, paprikai, tomātiem, upenēm, mellenēm, dzērvenēm, brūklenēm piemīt pretvīrusu aktivitāte – tos vēlams iekļaut ēdienkartē gripas sezonā.

Aterosklerozes attīstību aizkavē dārzeņos, augļos un ogās esošie antioksidanti, C vitamīns, E vitamīns un beta karotīns, kā arī flavonoīdi. Ateroskleroze ir artēriju sienu pārkaļķošanās, tās kļūst cietas, neelastīgas un biezas.

Uzturs, kas ir bagāts ar taukiem, bet satur maz dārzeņu un augļu veicina vēža attīstību. Augļi un dārzeņi uzturā palīdz novērst arī pārmērīgi lielu uzņemto tauku daudzumu.

Hipertensijas jeb asinsspiediena paaugstināšanās cēlonis ir nātrija aizture organismā.

Cilvēkiem ar hipertensiju ir svarīgi samazināt sāls patēriņu. Tā kā nātrija ietekmi organismā samazina kālijs, cilvēkiem ar noslieci uz hipertensiju ir arī svarīgi palielināt ar uzturu uzņemtā kālija daudzumu. Bagātīgs kālija avots ir banāni, spināti, avokado, bietes, vārīti kartupeļi.

Dārzeņos un augļos ir vielas, kuras palīdz saglabāt acu veselību. Labas redzes nodrošināšanai uzturā jāiekļauj pietiekami daudz beta karotīna avotu. Beta karotīns organismā veido A vitamīnu, kas nepieciešams redzei. Zaļie lapu dārzeņi bagātīgi satur luteīnu, neļauj attīstīties kataraktai jeb lēcas apduļķojumam un pasargā no radzenes un tīklenes bojājumiem.

Nepietiekams balastvielu daudzums uzturā visbiežāk ir aizcietējumu cēlonis. To novēršanai vislabāk ir izmantot klijas, pilngraudu produktus, svaigus dārzeņus, augļus un ogas pietiekamā daudzumā katru dienu, vienlaicīgi uzņemot pietiekamu šķidruma daudzumu.

Tāpat ir svarīgas arī fiziskās aktivitātes.

Anēmija ir pazemināts hemoglobīna daudzums asinīs, kas visbiežāk attīstās dzelzs un citu mikroelementu trūkuma dēļ. Dzelzs uzsūkšanos veicina C vitamīns. Ja C vitamīns netiek uzņemts pietiekamā daudzumā, dzelzs var uzsūkties mazāk, tādejādi radot anēmijas risku. To var samazināt, ēdot kopā C vitamīnu saturošus un dzelzi saturošus pārtikas produktus, piemēram, pusdienu ēdienkartē iekļaujot gaļu un svaigi spiestu apelsīnu sulu.

4. Izveidojiet slaidu patstāvīgi izvēloties kā un kādu informāciju attēlot: Antioksidanti ir bioloģiski aktīvas vielas, kuras novērš vai aizkavē nevajadzīgus un kaitīgus oksidēšanās procesus audos, pasargā mūs no brīvajiem radikāļiem, pirms tie paspējuši nodarīt ļaunumu mūsu organismam – bojāt šūnas, pavājināt imūnsistēmu. Brīvo radikāļu veidošanos veicina smēķēšana, gaisa piesārņojums, ultravioletie stari, kancerogēnas vielas uzturā (sastopamas grillētā, piedegušā, kūpinātā ēdienā), daži medikamenti, pārmērīga fiziskā slodze u.c. faktori. Antioksidanti, kas tiek pievienoti pārtikas produktiem, kavē vitamīnu un nepiesātināto taukskābju oksidēšanos. Vairumu antioksidantu var pazīt pēc krāsas, ko tās piešķir dārzeņiem un augļiem – likopēns tomātus padara sarkanus, beta karotīns iekrāso burkānus, apelsīnus, aprikozes oranžā krāsā, antocianīni mellenes un zilenes – zilas, dzērvenes un ķiršus – sarkanus, bet bietes iekrāso ar purpuru.

92

24.Kristīne Bārdule – pasaules vēsture 6.klase Vikingu dzīvesveids Izpētīt vikingu apdzīvotās valstis, dzīvesveidu, ceļošanas ceļus, kultūras pieminekļus.

Sasniedzamais rezultāts: 1. zina vikingu apdzīvotās valstis, 2. prot kartē noteikt vikingu ceļošanas ceļus, 3. spēj pastāstīt par vikingu dzīvesveidu, tā iemesliem.

1. Strādāt ar vēstures karti Uzdevumi 2. Lasīt, analizēt tekstu, atbildēt uz jautājumiem 3. Izveidot komiksu – Vikingu nodarbošanās vai izveidot reklāmas plakātu par vikingu nodarbošanos 4. Prezentēt darbu, pastāstīt par to 5. Secinājumu izteikšana, atbildes uz jautājumiem i/ni Vērtēšana Darba plānojums Noskatīties video “Vikingi” edpuzzle.com, atbildēt uz jautājumiem Mājas darbs Skolotāja darbība Skolēnu darbība Tēmu apgūst 80 min Ierosināšanas Skolēni sadalīti 6 grupās (uz katra fāze grupas galda grupā strādājošo skolēnu saraksts) – katrā grupā kāds skolēns, kurš labi zina angļu valodu, kāds, kurš labi zīmē.

Pārrunā mājas darbā skatīto filmu. Par Skolēni nosaka mācību stundas tēmu. ko šajā mācību stundā mācīsimies?

Jautājumi skolēniem - prezentācija Ko Tu zini par vikingiem?

Skolēni DL ieraksta atbildes uz šiem Ko Tu vēlētos uzzināt? jautājumiem. Nosaka savu stundas Pielikums Nr.1 mērķi, atbildot uz 2.jautājumu.

Kopsavilkums par iepriekšējām Pārrunā zināmo. Nolasa uzrakstīto – ko zināšanām, mācību stundas mērķi un vēlos uzzināt. Grupās skolēni apspriež veicamajiem uzdevumiem izvēles gala uzdevumu (komikss vai reklāma) Lasa tekstu, meklē atslēgas vārdus – Apjēgšanas fāze Darbs ar karti. Katrai grupai uz galda teksts pēc kura skolēni kontūrkartē valstu nosaukumus, ieraksta informāciju iezīmē prasīto informāciju. Pielikums kartē, vikingu apdzīvotās valstis, iezīmē Nr.2 Darba veikšanā izmanto ģeogrāfijas vikingu ceļošanas ceļus. atlantu.

Atgriezeniskā Pārbauda uzdevuma pareizību, Pārbauda veikto darbu. saite izmantojot karti prezentācijā Kurš laika posms vēsturē tiek dēvēts par Skolēnu atbildes. vikingu laiku? Kuru valstu iedzīvotāji tiek dēvēti par vikingiem? Kurās mūsdienu valstīs vikingi ieceļoja?

Prezentācija Darbs grupās ar tekstu. Katra grupa Lasa tekstu, katrā rindkopā meklē saņem atšķirīgu tekstu un vārdu atslēgas vārdus, atbild uz jautājumiem. skaidrojuma lapu. Pielikums Nr.3 Atgriezeniskā Lūdz pacelt roku, kad atrasti atslēgas Pēc pirmās rindkopas izlasīšanas skolēni saite vārdi 1.rindkopā. Skolotāja izvērtē paceļ roku. atrasto/s atslēgas vārdu/s.

Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti)

93

Atgriezeniskā saite Refleksijas fāze Atgriezeniskā saite Pašvērtējums

Lūdz strādāt patstāvīgi, analizējot visu tekstu.

Prezentācijā jautājumi par lasīto tekstu

Strādā patstāvīgi ar tekstu.

Pārrunā komiksa un reklāmas veidošanas principus.

Lūdz skolēniem izvēlēties apgūtā prezentēšanas veidu.

Lūdz prezentēt darbu.

Skolēni izvēlas veicamo uzdevumu, strādā grupās. Veido teikumus ar pamatojumu, izmantojot iepriekš atrastos atslēgas vārdus Prezentē paveikto darbu, stāstot par vikingu nodarbošanos.

Stundas sākumā saņemtajā darba lapā aizpildi 3.aili, atbildi uz jautājumiem: Kuras valstis tiek uzskatītas par vikingu apdzīvotām valstīm?

Kuri gadsimti tiek dēvēti par vikingu laiku?

Kāpēc vikingi devās ārpus savām apdzīvotajām teritorijām?

Kas Tev vislabāk palika atmiņā no šīs mācību stundas?

Atbildi uz savu izvirzīto jautājumu!

Pārbauda sniegtās atbildes.

Skolēni sniedz atbildes uz jautājumiem

Skolēni atbild rakstiski.

Skolēni atbild, labo atbildes, ja nepieciešams, nodod DL skolotājai.

Mājas darbs Izmantotie resursi: https://prezi.com/rhgmdcodyrap/vikings/

94

Pielikums Nr.1 Vikings What I know?

What I would like to know?

What I have learned?

Pielikums Nr.2 Viking Age 8th – 11th AD

Mention on the map Atlantic Ocean, North Ice Ocean, Baltic Sea, Mediterranean Sea, Black Sea, Caspian Sea. Read the text and write in the map Vikings homelands!

Read the text and draw Vikings sailing routs! Write in reached counries!

Vikings homeland was Scandinavia or modern day Denmark, Sweden, and Norway.

Danish Vikings went to England, France. They also sailed south around Spain, and into the Mediterranean Sea to Italy and Egypt.

Swedish Vikings followed the Baltic Sea to Russia and settled there. From Russia the Vikings sailed to Constantinaple and the Byzantine Empire.

Norwegian Vikings went to Scotland, Ireland and sailed west across the Atlantic Ocean to Iceland and Greenland. They reached Newfoundland in North America.

95

Pielikums Nr.3 Daily life of Vikings Barley – mieži Rye – rudzu Oat – auzas Cattle – liellopi Slaughter – nokaut log house – guļbūve shutters – aizvērēji Viking Adventures Fjord - a narrow inlet of sea surrounded by cliffs or steep mountains Norsemen - men from the north, another name for Vikings A-Viking - to travel for adventure Barter - to exchange goods or services instead of using money Raid - to make a sudden or surprise attack Loot – to take goods without permission Monastery - a place where monks live Monk - a man who spends his life in prayer Chest – lāde Sails – buras Oarsmen – airētāji Woven – austs Lurk – uzglūnēt Eiderdown quilt – dūnu sega Walrus ivory – valzirga zobu izstrādājumi Cod – menca Settler – kolonists Norse Mythology Asgard - the Norse home of the gods Midgard - “middle earth” where humans dwell Trolls - mythological creatures who live in caves and in the sea Valhalla - the hall in Asgard where Vikings who die in battle go Immortal – never dies Faults – nepilnības Temper – noskaņojums Viking words and symbols Futhark - the Viking alphabet Runes - the letters of the Viking alphabet Skald - a Viking poet Skaldic poems - Viking poems Saga - a story Admire - proud of the work done 96

Farmers At home in Scandinavia, the Vikings lived in small settlements of farmers and traders. Most were farmers that grew crops, raised farm animals, fished and hunted. The main crops farmed were barley, rye, oats, peas, beans, and cabbage. They also had cattle, pigs, sheep, geese, chickens, and goats which were used for meat, milk, eggs, wool, and leather. A large number of animals were slaughtered before winter and the meat preserved by salting or smoking. It was difficult for farmers to grow crops in this area. The winters were very cold. The summers short. The mountains high. The soil sandy.

Viking homes called longhouses were simple log houses. In houses were usually one big, long, rectangular room with a central open fire and this is where the cooking was done.

There was a hole in the roof to let out the smoke. Homes had very little furniture.

Benches were used for sitting and also for beds. For warmth and softness, fur rugs covered the floor, the benches. Viking houses were dark because they had no glass, so windows had to be small. They were often covered by wooden shutters, so the only light came from oil lamps or fires.

In houses animals and people lived together in the same building, the animals lived at one end of the house and the people lived at the other. It provided extra warmth for people and added protection for the animals.

The Vikings did The Vikings did not have a central government. Norsemen lived together in small groups. Each group had a village led by a chief. All free men in the village took part in a meeting "Thing", which usually took once a year. They discussed important political matters, made laws and decided punishments for lawbreaking.

Which centuries are called Viking era?

How many rooms did a Viking house usually have?

Who lived in a house?

What was the Viking court called?

97

Traders When the farmer died the farm was passed to the oldest son in the family. The Vikings had a lot of children! This meant that there were a lot of people which had to choose between being workers on their brother's farm or going over the seas in search of fame and fortune or new land. Most Norsemen stayed in their village their whole lives. But some were traders and adventurers. They left their farms to their wives to manage and went a-Viking.

There was a mass movement of Viking settlers around mid 800 AD. They started to build longboats. Some Viking longboats were large enough to have 50 or 60 oarsmen, but most longships were smaller than that. There were no cabins for the sailors. They slept and ate on deck. They each had one chest for their belongings. They sat on their chest when rowing.

The Vikings used sails and oarsmen to move quickly about on the water. Sails were made of woven wool, with a design of stripes. In bad weather, the sail was lowered and used like a tent.

Their boats had flat bottoms. Boats were built of oak. One end of each boat was always built very high, with a carving of a dragon. This was done to scare any sea monsters lurking about. Viking boats were built for speed as well as safety.

Some Vikings were traders. They set up a network of trading partners in Russia, France, and Germany. In Russia, they met with

Chinese

and

Persian

traders

who

brought spices and silk from China and the Byzantine Empire. Vikings sold weapons, furs,

woolen

cloth,

salt,

and

cod. Viking traders could be found as far east as Constantinople (Turkey), where they met people from Africa, Arabia and Asia.

Which centuries are called Viking era?

What was main occupation of Vikings?

Why Vikings started to go a viking?

98

Looters When the farmer died the farm was passed to the oldest son in the family. The Vikings had a lot of children! This meant that there were a lot of people which had to choose between being workers on their brother's farm or going over the seas in search of fame and fortune or new land. Most Norsemen stayed in their village their whole lives. But some were traders and adventurers. They left their farms to their wives to manage and went a-Viking.

There was a mass movement of Viking settlers around mid 800 AD. They started to build longboats. Some Viking longboats were large enough to have 50 or 60 oarsmen, but most longships were smaller than that. There were no cabins for the sailors. They slept and ate on deck. They each had one chest for their belongings. They sat on their chest when rowing.

The Vikings used sails and oarsmen to move quickly about on the water. Sails were made of woven wool, with a design of stripes. In bad weather, the sail was lowered and used like a tent.

Their boats had flat bottoms. Boats were built of oak. One end of each boat was always built very high, with a carving of a dragon. This was done to scare any sea monsters lurking about. Viking boats were built for speed as well as safety.

Viking warriors loot people in other areas. They had especially good luck in Britain.

In 793 Vikings attacked the Christian monastery at Lindisfarne.

Churches and monasteries kept valuable treasures, such as gold, jewels and books. The monks who lived in the monasteries did not have weapons. The Vikings emptied many monasteries for a long time. The monks called the Viking invaders "Danes", even if the Vikings come from Norway as well as Denmark.

Which centuries are called Viking era?

Why did the Vikings attack monasteries?

Look at picture. What kind of weapons did they use?

99

Conquers When the farmer died the farm was passed to the oldest son in the family. The Vikings had a lot of children! This meant that there were a lot of people which had to choose between being workers on their brother's farm or going over the seas in search of fame and fortune or new land. Most Norsemen stayed in their village their whole lives. But some were traders and adventurers. They left their farms to their wives to manage and went a-Viking.

There was a mass movement of Viking settlers around mid 800 AD. They started to build longboats. Some Viking longboats were large enough to have 50 or 60 oarsmen, but most longships were smaller than that. There were no cabins for the sailors.

They slept and ate on deck. They each had one chest for their belongings. They sat on their chest when rowing.

The Vikings used sails and oarsmen to move quickly about on the water. Sails were made of woven wool, with a design of stripes. In bad weather, the sail was lowered and used like a tent.

Their boats had flat bottoms. Boats were built of oak. One end of each boat was always built very high, with a carving of a dragon. This was done to scare any sea monsters lurking about. Viking boats were built for speed as well as safety.

Viking warriors conquered other areas. Once areas were under Viking rule, Viking farmers and their families were encouraged to move into these conquered lands. They entered in Britain, Russia, France, and Germany.

Danish Vikings went to France and founded Normandy ('Land of the North-men'). The French mark them in their history books as the rulers of Normandy. Danish Vikings also sailed south around Spain, and into the Mediterranean Sea. Swedish Vikings followed the Baltic Sea to Russia and settled there. the Russians and Ukrainians call them as the pioneer-founders of the Kievan Rus. From Russia, the Vikings attacked the Byzantine Empire.

Which centuries are called Viking era?

Which new states were founded by Vikings?

Look at picture. Wkat kind of weapons did they use?

100

Explorers When the farmer died the farm was passed to the oldest son in the family. The Vikings had a lot of children! This meant that there were a lot of people which had to choose between being workers on their brother's farm or going over the seas in search of fame and fortune or new land. Most Norsemen stayed in their village their whole lives. But some were traders and adventurers. They left their farms to their wives to manage and went a-Viking.

There was a mass movement of Viking settlers around mid 800 AD. They started to build longboats. Some Viking longboats were large enough to have 50 or 60 oarsmen, but most longships were smaller than that. There were no cabins for the sailors. They slept and ate on deck. They each had one chest for their belongings. They sat on their chest when rowing.

The Vikings used sails and oarsmen to move quickly about on the water. Sails were made of woven wool, with a design of stripes. In bad weather, the sail was lowered and used like a tent.

Their boats had flat bottoms. Boats were built of oak. One end of each boat was always built very high, with a carving of a dragon. This was done to scare any sea monsters lurking about. Viking boats were built for speed as well as safety.

Norwegian Vikings explore new lands. They sailed west across the Atlantic Ocean to Iceland and Greenland. When they entered a new land, they set up rules on how much land a settler could claim. Land was free, but you had to follow the rules. This gave every family a large farm of their own, and left land available for other settlers as they arrived. By 900AD there were over 50,000 Vikings in Iceland. Eric the Red led some Viking settlers to Greenland, where they established a colony.

Around 1000AD, long before Columbus discovered America, Leif Eriksson landed on the coast of North America. He named this new land Vinland. But he did not stay for long.

The settlers had many problems with the Native Americans in the area. After a while, the Viking settlers gave up and left North America.

Which centuries are called Viking era?

What did Leif Ericsson call the place where he landed?

Why Viking move into new lands?

101

Culture For a very long time, the Vikings believed in many gods and goddesses. These gods were called the gods of the North. The gods of the Vikings looked like ordinary people.

They had the same faults that people have like jealously and temper. The Norse gods were not immortal, but they lived very long lives and had magical powers. The Norse gods made their home high in the sky, in a place called Asgard. The gods' palaces were made of gold and silver. The prettiest and biggest of them all was Odin's home, Valhalla. All warriors which were killed in battle went to Valhala, but warriors who did not die valiantly in battle went to the murky – miserable underworld.

There was another place – Middle Earth. Middle Earth was inhabited by giants, elves, dwarfs, goblins, monsters, and humans. The Vikings believed in storm-giants, frost-giants, ice-giants, rock-giants, elves, dwarfs, goblins, and most of the monsters who lived in Middle Earth. They were invisible to humans, and that's why humans never saw them. But these creatures were not invisible to the Norse gods.

The Vikings had a written language. Their system of writing was called Runes. Each rune, or letter in the Viking alphabet, was made up of a series of straight lines, because they were carved on stones and sticks. Runestones were large stones

carved

with

pictures and writing in runes. These stones were placed so that people could admire them and learn about the bravery of a person who had died.

It took time to carve each rune, so not much was written down. Instead, they sang songs about their great battles and victories in war, and told stories about their gods and goddesses. Some stories were told in the form of a song - a story song - called a saga.

Some of these wonderful stories were finally written down centuries after the Viking era was over.

In Scandinavia the Viking age ended in the middle 11th century with the establishment of royal authority and Christianity as the dominant religion in the Scandinavian countries.

Where did the Viking warriors go after they died?

How is called Vikings writing system?

Why is it hard to find true information about the Vikings?

When and why did the Viking age end?

102

25.Baiba Saimniece – sociālās zinības 5.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti) Uzdevumi Vērtēšana Mājas darbs Stundas plāns Ierosināšanas fāze 3 min.

4 min.

4 min.

3 min.

Apjēgšanas fāze 20 min.

Atkarības. Smēķēšana.

Apzināt tabakas kaitīgo vielu ietekmi uz organismu un veselību.

Sasniedzamais rezultāts: skolēni zina cigarešu sastāvā esošo ķīmisko vielu ietekmi uz organismu skolēni spēj izteikt viedokli par smēķēšanas kaitīgumu 1. Apzināt skolēnu zināšanas par tabakas kaitīgumu.

2. Nostiprināt zināšanas par tabakas ietekmi uz veselību.

3. Izprast tabakas izstrādājumu sastāvu un ietekmi uz organismu.

Nav paredzēta.

Darba plānojums Nav Skolotāja darbība Skolēnu darbība Iepazīstina ar stundas plānu, Uzdod jautājumus precizējot turpmāko sasniedzamo rezultātu. Izskaidro stundu darbu. turpmāko stundu galveno tēmu un apakštēmas. (Atkarības: smēķēšana, narkomānija un alkoholisms.)

Lai apzinātu skolēnu zināšanas par Aizpilda pirmo uzdevumu, paceļ roku, atkarībām, lūdz aizpildīt 1. uzd. (min. kuri izpildījuši. pierakstīti 3punkti). (Laiks 2 min.)

Skolotāja aicina skolēnus, dalīties savās Paceļot roku, pēc skolotājas signāla zināšanās. (Skolotāja aicina pārējos nolasa atbildes. pierakstīt arī tos faktus, kurus zina.)

Lai noskaidrotu, kādas atkarības skolēni Aizpildot paceļ roku, dodot zīmi par zina, aicina aizpildīt 2.uzd. (Laiks 2 izpildīto darbu. min.)

Skolotāja izsauc skolēnus nolasīt Paceļot roku, pēc skolotājas signāla pierakstīto. Ik pa laikam uzdodot nolasa atbildes. Atbild uz papildus jautājumus..piem., Kas par to liecina? jautājumiem.

Nosauc kādu piemēru? utt.

Skolotāja aicina skolēnus izpildīt 3.uzd. Skolēni pieraksta savu jēdziena (Veido jēdziena skaidrojumu.) Pēc tā skaidrojumu. izpildes ir jāpaceļ roka, dodot zīmi.

Izsauc aptuveni 5 skolēnus, ļauj nolasīt Lasa savas atbildes. Iesaistās jēdziena atbildes. Klasei uzdodot uzdevumu pieraksta precizēšanā. Dzirdot palīdzēt precizēt pierakstīto jēdziena klasesbiedru skaidrojumus, nostiprina skaidrojumu. Uzslavē skolēnus, kuri jēdziena skaidrojuma izpratni. labi paveikuši darbu.

Aicina kādu skolēnu izlasīt 4.uzdevumu. Skolēni lasa pēc kārtas. Vārdi, vārdu Pēc kārtas skolēni nolasa vienas vielas salikumi, kuri nav skaidri.. kopā ar sastāvu un ietekmi uz organismu. skolotāju un/vai klasi tiek izskaidroti.

Pēc sastāvu izlasīšanas, skolēniem lūdz Skolēni, kuri vēlas izlasa skaļi pierakstīt secinājumus. Savas izjūtas, pierakstīto. (Ap 5 personām.) viedokļus.

5.uzd. Skolotāja aicina izpildīt patstāvīgi Skolēni patstāvīgi pilda uzdevumu. Pēc doto tabulu. (Informācijas atrašana un pabeigšanas tiek pacelta roka. ievietošana tabulā.) Apstaigā klasi, pārliecinoties vai tiek pildīts pareizi uzdotais.

Tiek izsaukti divi skolēni, katrs nolasa Skolēni lasa atbildes. Klasesbiedri seko 103

Refleksijas fāze

Mājas darbs

vienu tabulas sadaļu. Pārējos aicina līdzi, vai informācija sakrīt. Labo klausīties, sekot līdzi un paceļot roku dot pierakstos kļūdas. zīmi, ja ir labojumi. Skolotāja uzslavē skolēnus.

6. uzd. Skolotāja aicina skolēnu izlasīt Skolēni iepazīstas ar dotajiem vārdiem uzdevumu un izskaidrot, kas būs jādara. būrī.

(Nezināmā ievietošana tekstā.)

Skolotāja skaļi lasa tekstu, apstājoties Skolēni no vietas sauc atbildes, vārdus, pie tukšajiem teksta laukiem. kuri rakstāmi laukos.

Atbildi sniedz skolotāja vai ļauj kādam Uzdevumu paveicot uzdod neskaidros no klasesbiedriem. jautājumus par teksta saturu.

7.uzd. Skolotāja aicina skolēnu izlasīt Patstāvīgi veic uzdevumu. uzdevumu un izskaidrot. (Balstvārdu atrašana tekstā.)

Skolēnus pēc izvēles, lūdz nosaukt Lasa atbildes, pamato. atbildes. Lūdz pamatot, kāpēc.

Skolotāja uzslavē klases paveikto darbu. Skolēni pieraksta jautājumus. Uzdod Lūdz pildot 8. uzdevumu veidot sola biedram un novērtē viņa sniegto jautājumus, kuros atbilde jāsniedz pilnos atbildi. teikumos ar pamatojumu. Laiks 4 min.

Skolotāja apstaigā klasi un klausās skolēnu jautājumus, atbildes..

Lūdz skolēnu izteikt savu viedokli par Skolēni min, kā klasesbiedri atbildējuši. dzirdētajām atbildēm.

Ar kādām grūtībām saskārās veidojot un Skolēni dalās pieredzē, izskan viedokļi, atbildot uz jautājumiem. Ko uzzināja! emocijas par uzzināto informāciju.

Skolotāja iepazīstina ar mājas darbu, Atvadās no klases.

Noskaidrot, kas ir pasīvā smēķēšana? Kādas sekas tā var radīt? Kādi ir smēķēšanas aizliegumi? Atbildi pierakstīt kladē. Gatavoties ieskaites darbam par smēķēšanu.

104

Vārds……………………Uzvārds………………………Klase……Datums…………………

Darba lapa 5. klasei 1. Ko Tu jau zini par atkarībām! _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ 2. Nosauc atkarību veidus! _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ 3. Balstoties uz iepriekš dzirdēto un rakstīto, izveido jēdziena skaidrojumu.

Atkarība ir ___________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________

Smēķēšana 4. Izlasi cigarešu sastāvā esošo vielu ķīmisko vielu ietekmi uz organismu.              

Butāns - benzīnu saturoša, ātri uzliesmojoša viela.

Acetons - viena no nagu lakas sastāvdaļām. Var izraisīt nervu, nieru un aknas bojājumus.

Kadmijs - bateriju sastāvā esoša viela, kas bojā aknas, nieres, smadzenes un cilvēka organismā saglabājās gadiem ilgi.

Amonjaks - veicina nikotīna uzsūkšanos.

Svins - bojā smadzenes, nervus, nieres un reproduktīvo sistēmu, izraisa mazasinību un kuņģa problēmas.

Arsēns – nāvējoša inde, kas jūtama kā lūpu dedzināšana.

Benzopirēns – viena no spēcīgākajām vēzi izraisošām vielām.

Toluols – ļoti indīga viela, kuru izmanto krāsas šķīdināšanai. Jau nelielas devas var izraisīt nogurumu, bezspēku un apetītes zudumu.

Darva – izmanto ceļu asfaltēšanā. Var izraisīt elpošanas ceļu bojājumus.

Vinila hlorīds – izmanto vinila produktu ražošanā. Īstermiņā var veicināt reiboņu un noguruma rašanos. Ilgtermiņa ietekmē var izraisīt vēzi un plaušu bojājumus.

Kreozots - darvas sastāvdaļa, kas ieelpota var izraisīt elpceļu kairinājumu.

Polonijs 210 – radioaktīva viela, kas var veicināt plaušu un žultspūšļa vēzi, kuņģa čūlu, leikēmiju u.c. Ūdeņraža cianīds – nāvējoša inde, ko izmanto žurku nogalināšanai. Ieelpojot nelielās devās, var izraisīt galvas sāpes, reiboņus un nespēku.

Tvana gāze – nāvējoša inde, ja tiek ieelpota slēgtās telpās.

Kādi ir Tavi secinājumi? _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________

105

5. Iepriekšējā uzdevumā izlasīji kādas ķīmiskās vielas satur cigaretes. Lasi vēlreiz un pieraksti, kādām slimībām un kādu pašsajūtu var saskarties smēķētājs?

Slimības

Pašsajūta

6. Izlasi tekstu. Ievieto vārdus trūkstošajās vietās.

Smēķēta, rada, tabaka, vēsturiski, nogurums, cigaretes, pēc, Amerikā, produktu, atkarību, ķīmiskas ______________, smēķēšanas izcelsme meklējama Ziemeļu un Dienvidu _____________, kas ir tabakas auga dzimtene. ____________ ir lapu augs, kas pārstrādes procesā iegūst jaunu formu dažādu tabakas ___________ veidolā. Izplatītākie no tiem ir ___________, košļājamā un šņaucamā tabaka, kā arī aromatizētā tabaka, kas tiek _____________ ūdenspīpē. Visu veidu tabakas produkti (..) satur nikotīnu, kas ir __________ izraisoša viela. Nikotīns ir arī galvenā sastāvdaļa elektroniskajās cigaretēs, kur tas ir pievienots cigarešu kapsulas (kārtridža) šķidrumam. Nikotīns lietotāja organismā ________ patīkama satraukuma sajūtu, ko izraisa _____________ vielas, kuras stimulē centrālo nervu sistēmu.

Patīkamajai sajūtai izzūdot, iestājas depresijas stāvoklis un _______________, liekot lietotājam atkārtoti uzņemt nikotīnu. ________ starptautiskā žurnāla Lancet publicētajiem datiem, lielāku psiholoģisko atkarību nekā nikotīns izraisa vienīgi heroīns un kokaīns. https://www.spkc.gov.lv/lv/tavaiveselibai/atkaribu-slimibas/smekesana

7. Pasvītro galveno domu ar parasto zīmuli. Ar krāsaino zīmuli pasvītro balstvārdus.

Galvenā atšķirība starp elektroniskajām cigaretēm un vairumu citiem tabakas izstrādājumiem ir tā, ka ar elektronisko cigarešu lietošanas gadījumā netiek ieelpoti tabakas dūmi, bet gan tvaiks. Šis tvaiks tiek uzskatīts par daudz mazāk kaitīgu veselībai, jo tam ir atšķirīgs ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības, līdz ar to arī atšķirīga ietekme uz dažādām orgānu sistēmām. (..) Elektronisko cigarešu šķidrumā nikotīns ir atdalīts un attīrīts no tabakas augiem, (..), tomēr nikotīns, kas ir elektronisko cigarešu šķidruma sastāvā vienalga tiek iegūts no tabakas. Arī citas elektronisko cigarešu šķidruma sastāvā esošas vielas, kā, piemēram, glicerīns, propilēnglikols, aromatizētāji un krāsvielas, var būt kaitīgas veselībai.

8. Uzraksti divus jautājumus par tēmu. Uzdod tos sola biedram, novērtē viņa atbildes.

1. ………………………………………………………………………………………………………..?

2………………………………………………………………………………………………………….?

Stostās, ir daudz kļūdu, Zina atbildes, nav skaidrā Prot ļoti labi atbildēt. Visa nepārliecināts saprotamā teikumā svarīgākā informācija ir atbīldē. atbildēts.

Mājas darbs: Noskaidrot, kas ir pasīvā smēķēšana? Kādas sekas tā var radīt? Kādi ir smēķēšanas aizliegumi? Gatavoties ieskaites darbam.

106

26.Antra Berga – mūzika 3.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti)

Simfoniskais orķestris

Uzdevumi

1. prot saklausīt simfonisko orķestri 2. lasa informāciju par simfonisko orķestri 3. meklē informāciju par doto instrumentu 4. izprot un aizpilda simfoniskā orķestra shēmu 5. atšķir un saklausa orķestra instrumentu grupas Mutiski Darba plānojums

Vērtēšana Mājas darbs Stundas plāns Ierosināšanas fāze Mācību dialogs

Atpazīt simfoniskā orķestra instrumentu grupas un izprast orķestra instrumentu izvietojumu orķestrī.

Sasniedzamais rezultāts1. skolēni atšķir instrumentu grupas 2. orientējas orķestra instrumentu izvietojumā

Skolotāja darbība Skan simfoniskais orķestris

Skolēnu darbība Skolēni klausās

Kas izpilda?

Kādus instrumentus tu pazīsti?

Kā tiek izkārtoti instrumenti orķestrī?

Atbilde- simfoniskais oķestris -vijole, oboja, trompete, bungas u.c.

- pēc skaņas stipruma, skanējuma - priekšplānā klusākie, aizmugurē skaļie

Skolotāja klasi sadala instrumentu grupās, katra solu rinda viena instrumentu grupa.

Apjēgšanas fāze

https://prezi.com/pp4twmjcmrxu/simfoniska -orkestra-muzikas-instrumenti/

Mācību dialogs

Skolēni sagatavo jautājumus par dzirdēto informāciju.

Pāru darbs

Katrs pāris saņem viena instrumenta nosaukumu. Informāciju apkopo, izmantojot padlet.com Kas ir stīgu instrumenti?

Kas ir pūšaminstrumenti?

Kas ir sitaminstrumenti?

Darba lapās – ir doti instrumentu nosaukumi (balstvārdi) sakārto orķestri pa norādītajām zonām, katrai zonai pieraksti- kāda instrumentu grupa.

Uz ekrāna redzama orķestra izvietojuma shēma.

Skan Bendžamina Britena variācijas par Persela tēmu.

Mācību dialogs Atgriezeniskā saite Mācību dialogs Refleksijas fāze

https://www.youtube.com/watch?v=4vbvhU 22uAM B.Britens. Variācijas par H.Pērsela tēmu

Atgriezeniskā saite.

Uz ekrāna redzams teksts par simfonisko orķestri, bet daudzpunktu vietā ir jāievieto pareizs teksts.

Katru prezentācijas slaidu lasa viens skolēns un iepazīstina klasi ar informāciju.

Viens skolēns no klases uzdod jautājumu par tiko redzēto slaidu.

Atstāstīšanas metode Skolēni strādā pārī. Ar planšeti meklē informāciju par doto instrumentu.

Skolēni lasa apkopoto informāciju

Aizpilda darba lapu Balstvārdu metode Ar blakussēdētāju apmainās darba lapām un pārī veic korekcijas Skolēni klausās skaņdarbu. Dzirdot skanam savu instrumentu grupu, skolēni pieceļas.

Skolēni lasa tekstu Prognožu izteikšanas metode

107

Darba lapa

Tu šodien esi diriģents. Sakārto orķestri pēc norādēm.

Sitaminstrumenti sēž orķestra aizmugurē.

Vijoles sēž no diriģenta pa kreisi.

Diriģentam pretī sēž alti, pa labi – čelli.

Aiz stīgu instrumentiem sēž koka pūšamie.

Un aiz viņiem metāla pūšamie instrumenti.

No diriģenta labā pusē viens aiz otra atrodas kontrabas

Simfoniskais orķestris Lai akustiski sabalansētu daudzo instrumentu kopskaņu, simfoniskajā orķestrī ir noteikts instrumentu grupu ____________uz skatuves.

Simfoniskā orķestra spēli vada______________ Kopš 19. gs. vidus diriģents stāv ar seju pret ____________________.

Simfoniskā

orķestra

pamatā

ir

četras

instrumentu

grupas:

_____________________________________________________________________________ Simfoniskā orķestra stīgu instrumentu grupā ietilpst__________________________________ Kopš 19. gs. orķestra sastāvā bieži tiek iekļauta arfa.

Sitaminstrumentu saime ir ļoti bagātīga, un īpaši tā paplašinājusies 20. gs. gaitā, kad komponisti orķestra partitūrās ir ietvēruši visdažādākos instrumentus – gan no dažādām tautām patapinātus, gan pašu izgudrotus grabināmus, žvadzināmus, uzsitamus un jebkā citādi ieskandināmus skaņu rīkus. Visplašāk pazīstamie sitaminstrumenti orķestrī ir _________________________________ _____________________________________________________________________________ Pūšamie instrumenti veido divas pūšamo instrumentu grupas – koka un metāla.

Flauta, oboja, klarnete, fagots ir ____________________________. Trompete, trombons, tuba un mežrags pieder pie _______________________________________ 108

27.Agnese Kundziņa – vizuālā māksla 6.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti) Uzdevumi

Vērtēšana

Stundas plāns Ierosināšanas fāze 3 min

Apjēgšanas fāze 7 min 25 min

Komikss Sasniedzamais rezultāts: 1. Zina nosaukt karikatūras un komiksa atšķirības.

2. Prot izveidot sižetisku komiksu no dotā teksta.

3. Prot uzzīmēt cilvēķu karikatūrā.

1. Iepazīt raksturīgo mākslas virzieniem- karikatūra un komikss.

2. Atrast tekstā galveno un veidot savu sižetu.

3. Praktiski pielietot raksturīgo šim mākslas virzienam un uzzīmēt savu komiksu.

1. Atbilstība uzdevuma nosacījumiem (4 p.)

2. Komiksa izveide, stāsta vizualizācija (4 p.)

3. Grafikai atbilstošu izteiksmes līdzekļu izmantošana (4 p.)

4. Kompozicionālais risinājums (4 p.)

5. Radošums tēmas vizualizācijā (4 p.)

6. Izpildījuma kvalitāte (4 p.)

Darba plānojums Skolotāja darbība Skolēnu darbība Iepazīstina skolēnus ar stundas uzdevumiem, kuri uzrakstīti uz tāfeles.

Lai rosinātu skolēnus pirmajam uzdevumam, uzdod jautājumus - Vai Atbild paceļot rokas. zina kā izskatās komiksi un kā karikatūras? Ar ko tie varētu atšķirties?

Skolotājs īsi iepazīstina ar komiksu kā Seko līdzi prezentācijai (skatīt populāru 20 gs. zīmējumu sakārtojuma prezentāciju “Komikss”). veidu sērijā vai sērijās.

Skolotājs izdala izdales materiālusNoklausās mācību uzdevumu un veic to nelielus aprakstus par Liepājas pilsētas populārākām vietām kopā ar fotogrāfijām un iepazīstina ar mācību uzdevumu : 1) izlasīt tekstu un apskatīt fotogrāfiju; 2) izdomāt scenāriju, kurā pie viņa ir ieradies kāds viesis un viņš iepazīstina savu viesi ar šo populāro vietu pilsētā; 3) pasvītrot tekstā atslēgas vārdus (svarīgākos faktus), kurus iekļaus savā komiksā – dialogā ar viesi; 4) uzzīmēt scenāriju komiksa veidā jeb secīgā, sižetiskā stāstījumā ar 4-6 sižetiem.

Skolotājs uz tāfeles nepieciešamības gadījumā palīdz uzskicēt kādu priekšmetu, kas nepieciešams skolēniem, lai izpildītu darbu.

Akcentē un iedrošina, ka šoreiz svarīga ir ideja – tieši dialogs komiksa formā, ne sīku detaļu tehniskais izpildījums, jo pastāv iespēja, ka pievēršot pārāk lielu 109

uzmanību kāda objekta detaļām, skolēns var nepagūt izstrādāt darbu.

Skolēni viens otram pastāsta (interpretē) Refleksijas fāze Skolotājs aicina blakussēdētājus 5 min apmainīties ar uzzīmētiem komiksiem un novērtē blakussēdētāja uzzīmēto un viens otram izstāstīt, kā viņš ir komiksu. sapratis uzzīmēto stāstu un to novērtēt pēc norādītiem kritērijiem.

Darbs var tikts pabeigts nākamajā stundā vai izkrāsots mājās un atnests uz skolu.

Mājas darbs Izmantotie resursi: Prezentācija “Komikss” www.esipats.lv/system/spagefiles/attachments/000/000/041/original/komikss.pdf?1409046772

110

Izdales materiāli Dzintara pulkstenis ir veidots no aptuveni 50 litriem dzintara gabaliņu, ko saziedojuši paši liepājnieki 2003. gadā notikušajā akcijā "Atstāj savu dzintaru Liepājas laikā". Pulkstenis atrodas promenādē, kas kļuvusi par vienu no iecienītākajām liepājnieku un pilsētas viesu pastaigas vietām.

Liepājas Vecās ostmalas promenādes sākumposmā 2004.gada 21. jūlijā atklāja lielo Dzintara pulksteni, kura izveidei liepājnieki saziedoja 50 litrus dzintara gabaliņu. Idejas iniciators ir Uldis Grava. 2003. gada augustā notika metu konkurss, vienu septembra nedēļu par piedāvātajām vīzijām balsoja pilsētnieki. Gan žūrijas, gan iedzīvotāju vērtējumā par labāko atzina tēlnieces Olgas Šilovas un arhitekta Roberta Riekstiņa (Postform Projekts Rīga) darbu. Simbolisku smilšu pulksteni 4m augsta, rūdīta stikla un cinkota tērauda ietvarā.

Piemiņas un satikšanās vieta "Spoku koks" atrodas netālu no ieejas koncertdārzā "Pūt, vējiņi!".

Tas ir iespaidīgs, sešus metrus augsts koks, kas veidots no četriem tūkstošiem metāla stienīšu un tiek izgaismots. Tuvu koka saknēm slīpētā metālā ir iegravēti aizsaulē aizgājušo "Līvu" vārdi, bruģī var saskatīt "Līvu" labāko dziesmu nosaukumus, bet koka zaros ir paslēpti piecu mūzikas instrumentu apveidi. Turpat var pasēdēt uz soliņiem ģitāras grifa formā un, nospiežot pogu, atskaņot leģendārās grupas "Līvi" dziesmas.

Vecliepāja Unikāls 17. – 19. gs, pilsētbūvniecības piemineklis. Senais pilsētas centrs ir Vecais tirgus, tagadējais Kuršu laukums, kur aktīva tirgošanās notikusi no 16. gs. 60. gadiem līdz 1792. g., tas kalpojis arī kā soda vieta. Ielu tīkls pilsētas centrā joprojām daļēji saglabājis viduslaiku haotismu, šeit atrodas daudzi vērtīgi vēstures un arhitektūras pieminekļi. Viens no vecākajiem pilsētas namiem ir Pētera I namiņš Kungu ielā, celts 17. gs. otrajā pusē, tā ir savdabīga koka guļbūve ar kārniņu jumtu. Pretī atrodas otra vecākā Liepājas dzīvojamā ēka Amatnieku nams Bāriņu ielā 33, kas celts 1699. g. pilsētas birģermeistaram.

111

Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca Apjomīgā mūra baznīca pēc J. K. Dorna projekta celta 1742. – 1758. g. vācu draudzes vajadzībām. 55 m augstais tornis pabeigts 1866. g. Dievnamam ir velīnā baroka stila fasāde, grezns rokoko un baroka interjers. Baznīca slavena ar savām ērģelēm, kas būvētas no 1773. – 1780. g. Kopš 1885. g. Grīnberga firmas veiktās instrumenta pārbūves ērģelēm ir vairāk nekā 7000 stabuļu, 131 reģistrs un 4 manuāļi. Līdz1912. g. Sv. Trīsvienības ērģeles bijušas lielākās pasaulē, tagad tiek uzskatītas par lielākajām Eiropā.

Latvijas mūziķu Slavas aleja 2006. gada 12. maijā Liepājā, Zivju ielā, tika atklāta Latvijas mūziķu Slavas Aleja. Bronzas plāksnēs var redzēt Ievas Akurāteres, Imanta Kalniņa, Pita Andersona, Mārtiņa Brauna, Ojāra Grīnberga, Jāņa Groduma un Igo, grupas Dzeltenie pastnieki, Eolika, Jumprava, Līvi, Menuets, Modo, Pērkons un citu mūziķu roku nospiedumus, kā arī piemiņas logo. Atsevišķas piemiņas zvaigznes Slavas alejā ir veltītas jau aizsaulē aizgājušajiem Norai Bumbierei, Ērikam Ķiģelim, Edgaram Liepiņam, Eduardam Rozenštrauham un Dainim Virgam. Ik gadu plānots Slavas aleju papildināt. Projektu īstenoja Latvijas 1. Rokkafejnīca sadarbībā ar mūzikas izdevniecības "Micrec" repertuāra direktoru Guntaru Raču un Liepājas pilsētas domi.

112

28.Aija Alžāne – mājturība un tehnoloģijas 4.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti)

Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs Stundas plāns Sagatavošanās

Ierosināšanas fāze 2 min

Apjēgšanas fāze

Veselīgs uzturs Paaugstināt skolēnu izpratni par tēmu „Veselīgs uzturs”, motivēt izvēlēties veselīgus ēdienus. Attīstīt prasmi strādāt ar tekstu un praktiski pielietot iegūto informāciju.

Sasniedzamais rezultāts: 1. izprot jēdzienu „veselīgs uzturs” 2. ir motivēti izvēlēties veselīgus ēdienus.

1. Izmantot zināšanas par uztura piramīdu, izdarīt secinājumus; 2. Izveidot plakātu,,Veselīgs un neveselīgs uzturs”; 3. Pilnveidot apzinātas un mērķtiecīgas lasītprasmes iemaņas; 4. Meklēt informaciju tekstā, atlasīt, izmantot, veicot uzdevumus; 5. Pilnveidot prasmi strādāt komandā.

6. Iepazīstināt klasesbiedrus ar iegūto informāciju.

Skolēnu pašvērtējums, klasesbiedru darbu izvērtēšana

Darba plānojums Sagatavot A3 zīmēšanas lapu, aplikācijas papīru, reklāmu materiālus, lineālu, grieznes, līmzīmuli.

Skolotāja darbība Skolēnu darbība Soli salikti kopā pa 4.

Uz katra galda noliktas darba lapas, teksts, darba izvērtēšanas kritēriji.Uz tāfeles uzrakstīts šajā stundā nepieciešamais zīmēšanas lapa, aplikāciju papīrs, reklāmu materiāli, līmzīmulis, grieznes,penālis.

Ilustrēšana Uz projektora ir vērojami attēli ar dažādiem pārtikas produktiem (skat. Pielik. Nr.1) Skolēni tiek aicināti izteikt domas, kāda varētu būt stundas tēma.

Tiek noskaidrota stundas tēma – ,,Uzturs”.

1.Prāta vētra 3 min

Skolēni ienāk klasē. Veido sadarbības grupas pa 4 – 5 cilvēkiem, apsēžas un sagatavojas darbam.

Skolēni secina, ka stundā tiks runāts par uzturu.

Skolēni izsaka savas domas par uztura Aicina skolēnus izteikt viedokli par nozīmi. uztura nozīmi un nepieciešamību cilvēku dzīvē.

2.Praktiska darbība 7 min Skolēni lasa tekstu.

Skolēni tiek aicināti lasīt tekstu ,,Uztura piramīda”.(skat.Pielik.Nr.2 ) 3.Mācību dialogs 2 min

Aicina skolēnus noteikt teksta tematu, galveno domu, atbildēt uz jautājumiem par lasīto tekstu.

Kāpēc uztura speciālisti izveidoja uztura piramīdu?

Cik līmeņos sadalīta uztura piramīda?

Kāpēc uztura piramīda sašaurinās?

Kādiem produktiem jābūt uztura pamatā?

Kā nepieciešams izvēlēties ikdienā produktus?

4.Patstāvīgais darbs 6 min Aicina skolēnus individuāli meklēt informāciju un aizpildīt tabulu darba

Pēc teksta izlasīšanas skolēni atbild uz jautājumiem: parāda ikdienā nepieciešamā uztura dalījumu; četros; neveselīgās lietas jālieto mazāk; daudzveidīgiem; no visām uztura grupām.

Skolēni lasītajā tekstā meklē informāciju un aizpilda tabulu.

113

lapā. (skat.Pielik.Nr.3) 5.Pārrunas 2 min Skolēnus aicina grupā apspriesties un izteikt viedokļus par aizpildīto tabulu.

6.Pētniecība un praktiskā darbība 12 min

Refleksijas fāze

Aicina skolēnus grupā, izmantojot teksta informāciju, izveidot uztura piramīdu.

Skolēniem jāievieto katrā piramīdas līmenī atbilstošu pārtikas produktu attēlus.(skat.Pielik.Nr.4) Pirms uzdevuma veikšanas tiek atgādināts, ka jāgriež un jālīmē rūpīgi, skolēni tiek iepazīstināti ar darba izpildes kritērijiem.(skat. Pielik.Nr.5) Stundas rezumējums 6 min Pārrunājam šajās stundās iegūto, uzzināto.

Skolēni grupās veidoja plākātus ,,Uztura piramīda”.

Katra sadarbības grupa izsaka viedokli par savas grupas paveikto un vērtē klasesbiedru veikumu.

Tiek izveidota plakātu izstāde.

Mājas darbs

Skolēni diskutē un apspriežas par pierakstiem tabulā.

Skolēni izmanto veikalu reklāmu materiālus. Attiecīgi pēc tekstā dotās informācijas, skolēni patstāvīgi izgriež, līmē un veido uztura piramīdu.

Skolēni izsaka viedokli par veselīga uztura nepieciešamību.

Katras sadarbības skolēni novērtē savu darbu, kā arī klasesbiedru veikumu pēc kritērijiem.Grupas pārstāvis izsaka vērtējumu par grupā paveikto.

Izmantojot zināšanas par veselīgu uzturu un uztura piramīdu, izvēlēties veselīgus produktus.

Izmantotie resursi: M.Kulakova,M.Marksa,M.Stare,V.Sīviņa (2002) Mājturība 5.kl.,Rīga,,,Apgāds Zvaigzne ABC” D.Rumpe(2000)Pārbaudes darbi mājturībā 5.-9.kl.Rīga,,,Apgāds Zvaigzne ABC” L.Mepuškāne(2007),,Mājturība un tehnoloģijas 1.-4.klase, Rīga,,,Izdevniec.RaKa” https://www. optimisti.lv/2011/10/26/uzturs-uztura-piramida/ http://www.irlaiks.lv/health/diet/healthfood/article.php?id=25591 Attēlu demonstrējums (projektors); Lasīšanas teksts ,,Uztura piramīda” Darba lapa ,,Uzturvielu raksturojums”; Uztura piramīdas kontūra.

114

1.Pielikums

2.Pielikums Uztura piramīda Pārtika nodrošina Jūs ar uzturvielām, kas palīdz Jūsu ķermenim pareizi strādāt. Neviens pārtikas produkts viens pats nesatur visas vajadzīgās uzturvielas, tāpēc mums jāēd dažādi produkti, lai iegūtu pareizo barības vielu daudzumu un sastāvu.

Uztura piramīda sastāv no četriem līmeņiem un parāda, kādus produktus nepieciešams uzņemt lielos daudzumos, kādus nelielos, tā parāda cilvēkam ikdienā nepieciešamā uztura dalījumu.Katru dienu jāizvēlas uzturproduktus no visām produktu grupām. Piramīdas pirmie trīs līmeņi parāda tos produktus, kurus mums uzturā jālieto visbiežāk, pēdējais 4.līmenis – retāk vai nemaz.

Pirmajā līmenī ietilpst milti, maize, putraimi un citi graudu izstrādājumi, rīss, kukurūza un kartupeļi. Tās ir visas putras, auzu pārslas, makaroni, no graudiem gatavotas ātrās brokastis.

Tie ir mūsu uztura pamatprodukti un jāēd apjomīgi, bagātīgi. Pirmā līmeņa piramīdas produktu galvenās uzturvielas ir ogļhidrāti, olbaltumi, šķiedrvielas, dzelzs, kalcijs, B grupas vitamīni.

Mēģiniet izvairīties no ‘frī’ kartupeļiem, ceptiem kartupeļiem, čipsiem. Sviestu, margarīnu un citus taukus arī mēģiniet lietot ļoti mēreni.

Pie otrā līmeņa pieder: augļi, ogas un dārzeņi, kā arī zaļie zirnīši un pupiņas pākstīs. Šie produkti var būt svaigi, saldēti, konservēti un žāvēti. Tie uzturā jālieto bieži un bagātīgi, vēlams izvēlēties dažādus dārzeņus un augļus. Mēģiniet katru dienu apēst vismaz 400 gramu augļu un dārzeņu! Minētie produkti, īpaši- svaigā veidā, ir bagātīgi C vitamīna, karotīna, šķiedrvielu, ogļhidrātu avots.

Trešajā līmenī ietilpst piens, piena produkti, gaļa, zivis, olas. Vēl pie šīs grupas ir jāpieskaita rieksti, sēnes. Visus minētos produktus apvieno tas, ka tie ir vērtīgi olbaltumu un dažādu taukvielu avots. Piena produkti ir lielisks olbaltumu, kalcija, A, B un D vitamīnu avots uzturā.

Piena produktus ir jāēd regulāri, bet mērenos apmēros un jāizvēlas mazāk treknus.Liesa gaļa ir labs olbaltumu, vitamīnu, kā arī dzelzs avots. Jāizvairās lietot treknu gaļu, desas u.c. treknus izstrādājumus.Zivis ir ļoti vērtīgs olbaltumu un vitamīnu avots.Jūras produkti dod organismam jodu. Olas vēlams lietot vārītas vai kulteni, būtu jāizvairās no ceptām olām vai omletēm. Zirņi un pupas var ļoti veiksmīgi aizstāt gaļu.

Piramīdas ceturtais līmenis. Te pieder taukvielas, saldumi, arī alkohols. Šos produktus var nelietot nemaz, bet, ja lieto, tad vēlams nedaudz.Ir daudz cilvēku, piemēram, cilvēki ar lieko svaru, ar kādām veselības problēmām, kuriem 4.līmeņa produkti būtu jāierobežo līdz minimumam. Dažus produktus, kuri satur taukus, var ēst arī katru dienu, bet ļoti mazos 115

daudzumos, piem., sviestu vai margarīnu, eļļas. Visus cukuru saturošos ēdienus vēlams ēst ēdienreizē, lai mazinātu zobu kariesa risku.

Produkti no vienas grupas nevar aizstāt produktus no citas. Neviena no grupām nav svarīgāka par otru. Labai veselībai ir nepieciešamas visas.

Olbaltumvielas ir galvenais ķermeņa uzbūves izejmateriāls, gādā par augšanu, dod enesiltumizolāciju.rģiju, stiprina imūnsistēmu.Ogļhidrāti nodrošina ar fizisko un garīgo enerģiju, attīra organismu, rada labsajūtu.No taukvielām organisms iegūst enerģiju,veido šūnas, nodrošina.

Minerālvielas stiprina organismu, regulē vielmaiņu, uzlabo nervu sistēmas darbību.Savukārt vitamīni aizsargā no slimībām, veicina augšanu un regulē vielmaiņu.

Uztura piramīdā nav iekļauts ūdens, kuram ir milzīga nozīme, jo tas piegādā organismam uzturvielas, attīra organismu, regulē ķermeņa temperatūru un piegādā pārējās uzturvielas.

3.Pielikums Darba lapa ,,Uzturvielu raksturojums” Uzturvielu Uzturvielu nozīme Atrodamas šādos nosaukums organismā produktos Olbaltumvielas Tauki Ogļhidrāti Vitamīni Minerālvielas Ūdens 4.Pielikums Uztura piramīda

5.Pielikums Darbu izvērtēšanas kritēriji Grupas Precizitāte Rūpīgums Apjoms uzturlīdzekļu izvēlē 1.

2.

3.

4.

5.

6.

116

29.Inese Ķēniņa – sports 2.klase Veselīgs dzīvesveids Pilnveidot skolēna valodas pamat prasmes un apzināties lasītprasmes nozīmi sevis pilnveidošanā un izaugsmē kā arī izzināt veselīga dzīvesveida pamatus.

Sasniedzamais rezultāts: 1. papildinātas zināšanas par veselīgu dzīvesveidu, 2. spēj novērtēt tā nozīmīgumu dzīves laikā.

6. pilnveidot lasītprasmi, izmantojot dažādas lasītprasmes pilnveides metodes; Uzdevumi 7. mācīt spriest, salīdzināt, prognozēt, atrast informāciju; 8. attīstīt prasmi apzināti lasīt, pareizi un ar izteiksmi; 9. prast meklēt informāciju no iepriekšējām zināšanām, sadarbojoties grupās.

-punktu saskaitīšana, lai noskaidrotu, kurai grupai labāk veicies.

Vērtēšana Darba plānojums Sagatavot plakātu par veselīgu dzīvesveidu un spēt pastāstīt par uzzīmēto!

Mājas darbs Skolotāja darbība Skolēnu darbība Ar skolēniem iepriekšējā stundā jau Ierosināšanas pieskārušies tēmai veselīgs dzīvesveids fāze Demonstrēšana. un viņi sadalīti 5 grupās.

Katra grupa 2-3min, prezentē savu Skolēni prezentē savus plakātus un plakātu! pastāsta par uzzīmēto!

Precizēju stundas tēmu.

Skolēni paceļ uztaisītu luksofora zaļo Mācību dialogs Kas ir veselīgs dzīvesveids?

Kāpēc mums jādzīvo veselīgi? gaismu, lai atbildētu uz jautājumiem!

Kas var notikt, ja dzīvosim neveselīgi un neaktīvi? (līdz 5min) Apjēgšanas fāze Uz tāfeles, ar projektora palīdzību, tiek atvērti jautājumi, uz kuriem skolēniem, grupā sadarbojoties, jāvienojas par pareizo atbildi un tā jāpaceļ uz lapas ar pareizo burtu! (10 -15min) (piem: Kā sauktu mācību priekšmetu Darbs grupās Katra grupa atbild uz jautājumu, paceļot Praktiska par veselīgu dzīvesveidu: A veselība C fizionomija pareizo atbilžu variantu ( A,B,C,D) darbība B veselības mācība D skolas auglis Atpūtas pauze!1,30 min Filma: Kā Atpūšas, dejo līdz. dzīvot veselīgi Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti)

https://www.youtube.com/watch?v=Sjo0ly7l _90

"Karuselis"

Izveidotas 5 stacijas, pie kurām skolēnu grupām ir jāizpilda uzdevumi, lai nopelnītu punktus savai grupai( pie katras stacijas ~ 3min) 1.stacija uztura piramīda jāsaliek skolotāja iedod tekstu, liek izlasīt un salikt uztura piramīdu.

2.stacija ožu un taustes kārpiņu darbināšana-pēc ožas, taustes jānosaka, kas paslēpts maisiņos!( apelsīns, ābols, pupiņas, dzērvene, kartupelis, piparmētru tēja) 3.Atrast planšetē vienu tautasdziesmu par dārzeņiem vai augļiem, prast

Skolēnu gripas staigā pa stacijām un pilda uzdevumus.

Pabeidzot uzdevumu stacijā, skolēnu grupa paceļ zaļo luksoforu gaismu!

Skolēni lasa tekstu un liek uztura piramīdu.

Meklē visas grupas dalībnieki, kopīgi nolemj, kuru no atrastām tautas 117

Refleksijas fāze Atgriezeniskā saite

izteiksmīgi to nolasīt; 4.stacija pirmās palīdzības sniegšana ( lelle, kurai jāuzsien pārsējs, jo asiņo roka – kāja), planšetē atrast kā pareizi izsaukt ātro palīdzību. Prast nolasīt skaidri un saprotami vērtētājam.

5.stacija saliec no zilbēm sporta veidus( bas-ket-bols, flor – bols, fut – bols, ho – kejs, bok-se – ris, šķēp – me-tējs) Skolotājs pārbauda grupu darbu pēc luksofora zaļās gaismas pacelšanas.

Skolotāja sasummē punktus un paziņo rezultātus (2mim) Katrai grupai ļauj laiku apspriesties, lai pastāstītu, ko interesantu un jaunu ir uzzinājuši šajā mācību stundā! (līdz 3min)

dziesmām lasīs.

Skolēni meklē planšetēs informāciju par palīdzības izsaukšanu un sniedz atbildi tiesnesim.

Skolēni, strādājot grupā, liek sporta veidus, kas sastāv no zilbēm.

Skolēni grupās apspriežas un sniedz kopīgas atbildes, ko stundā jaunu un interesantu apguvuši.

Mājas darbs Pielikums: Skolotāja izstāsta skolēniem noteikumus, kādi jāievēro, sniedzot atbildes uz jautājumiem un dotajiem uzdevumiem.

1. Atbildot uz jautājumiem vai stacijas uzdevumiem, ja zinām un esam gatavi sniegt atbildi – ceļam zaļo gaismas luksoforu, ja atbildēs no vietas, nepaceļot zaļo gaismu, atbilde netiks ieskaitīta.

2. Katrai grupai ir jāizvēlas, kurš būs grupā tas, kas sniegs pareizo atbildi, kurš būs informācijas meklētājs, lasītājs.

3. Ja grupas būs skaļas, punkts tiek ņemts nost; 4. Tautasdziesmu, kas jāatrod planšetē – jāprot skaidri, skaļi un ar izteiksmi izlasīt; 5. Stacijās katram uzdevumam atvēlētas 3minūtes.

6. Stundas beigās tiek summēti punkti, kurai komandai būs visvairāk, tā būs uzvarējusi.

118