LAUMALIDAKA|PORTFOLIO
CONTENTS SATURS
4-5 STUDY PROJECTS
CV PILSĒTVIDES DIZAINS / IZPĒTE Garākais soliņš Rīgā. Publiskās telpas veidošana Ziepniekkalnā Dārziņu maģistrāle. Zaļās telpas attīstība Ziepniekkalnā MI | LU zaļā līnija.
6-17 18-21 22-27
ARHITEKTŪRA Kultūru Mozaīka. Porta Volta Milānā Skatu paviljons Likteņdārzā Daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Privātmāja Vakarbuļļos Paviljons Jūrmalā. Vietzīme starp Vaivariem un Asariem Konkurss par labāko virsskatuves apjoma risinājumu. Rīgas Krievu drāmas teātris
28-39 40-43 44-45 46-47 48-49 50-51
INTERJERI RTU APF jaunās fakultātes interjera dizains Grāmatnīcu tīkla koncepcija Theoretical contributions
52-57 58-61
PERSONAS DATI Vārds, Uzvārds: Adrese: Tālrunis: E- pasts: Nacionalitāte: Dzimšanas dati:
Lauma Lidaka Nometnu iela 1-4 LV-1048 Riga (Latvia) +37126145535 lauma.lidaka@gmail.com Latviete 20/11/1985
IZGLĪTĪBA 02/2011 - 06/2012: Inženierzinātņu Maģistra grāds arhitektūrā Rīgas Tehniskā universitāte, Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultāte 02/2009 - 01/2011: Arhitekta kvalifikācija Rīgas Tehniskā universitāte, Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultāte 02/2009 -07/2009 : Studijas Erasmus studentu apmaiņas programmas ietvaros Politecnico di Milano, Facoltà di Architettura e Società 09/2005 - 01/2009 : Inženierzinātņu Bakalaura grāds arhitektūrā Rīgas Tehniskā universitāte, Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultāte
4
KURSI UN PAPILDUS IZGLĪTĪBA
STIPENDIJAS UN APBALVOJUMI
04/2011 - 03/2012 Intensīvā apmācības programma „Publiskā telpa kā instruments sociālajām pārmaiņām - Radi Rīgu”. Ziepniekkalna komanda. Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte. Katholieke Universiteit Leuven, Department of Architecture,Urbanism and Planning. (Leuven, Beļģija)
09/2011 - 06/2012 Latvijas Universitātes fonda Kristapa Morberga stipendija inženierzinātņu studentiem
08/2010 IFHP/YTK 16th pilsētplānošanas un pilsētvides dizaina vasaras skola Aalto University. School of scnience and Technology (Helsinki, Vantaa. Somija) 10/2009 Pilsētplānošanas darbnīca ‘’Transposing the city’’ Rīgas Tehniskā universitāte, Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte University of Plymouth, Faculty of Arts, School of Architecture and Design 08/2008 Starptautiskā vasaras skola “Culture. Zoology. Urbanism’’ Komanda: ‘’Zoology beyond animals. Bio diversity of “Mezaparks’’ Rīgas Tehniskā universitāte, Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte
09/2011 - 06/2012 ESF atbalsta stipendija Rīgas Tehniskās universitātes maģistrantam 01/2011 Gunta Boles stipendija par labāko studiju projektu. Balva par diplomdarbu: Pilsētvides attīstības stratēģija bijušās Rīgas Preču stacijas teritorijai. Rīgas Tehniskā universitāte. Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte 04/2010 Atzinības RTU studentu zinātnisko darbu konferencē par lasījumu “ Kolektīvās atmiņas aspekti arhitektūrā” 11/2009 Atzinības balva studentu arhitekūras darbu konkursā par labāko paviljona risinājumu piemiņas parkā „Likteņdārzs” Koknesē, Latvijā. (komandā ar Dāvi Gertneru, Zani Makovu, Everitu Bergu) VALODAS PRASMES
DARBA PIEREDZE 10/2012 - šim brīdim Pētnieka pienākumu izpildītājs projekts „Nacionālā Identitāte”, apakšprogramma „Identitāte un komunikācija”. Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte, Sociālo un Politisko pētījumu institūts. 09/2005 - šim brīdim Dalība arhitektūras konkursos ar arhitektu birojiem „Insane”, Z&B Projekts”, „Arhitektonika”, „Sarma un Norde” 08/2009 - 08/2011, Arhitekta asistents - tehniķis Arhitektu birojs ‘’IV’, Rīga, Latvija 06/2006 - 02/2009, Arhitekta asistents - tehniķis Arhitektu birojs ‘’INSANE’’, Rīga, Latvija
Latviešu - dzimtā Angļu - pārvaldu brīvi Krievu - ar vārdnīcas palīdzību Vācu - pamatzināšanas Itāļu - pamatzināšanas DATORPRASMES UN CITAS PRASMES AutoCAD 2012 (2D un 3D), Artlantis Studio 4, Adobe Photoshop CS6, Adobe Illustrator CS6, MS Office Maketēšana, zīmēšana, skicēšana u.c. HOBIJI Burāšana
5
GARĀKAIS SOLIŅŠ RĪGĀ
Publiskās telpas veidošana Ziepniekkalnā P r oj Proj ojek ekk ts ekts t s izizst i z st strā t rā rād ā dāts ddāā ttss ap māā cī cīb ī ba b a s prr og bas o ggra r a mm ra ramm m m as mmas a s “P “ P ub u b lil i skā ubli s k ā te sk t e lpa tel l p a kā lp k ā so s o ci soc c iāl i āl ā l ās ās atdz at dzim dz im imša m ša šana naa s inn st stru ruu me ment ntss - Radi nt R a di R īg Ra ī guu ” l ai a i kā. kā. kā Proj Pr ojj ek ekta ta ga galvlvlven enn ai enai aiss mē mērķ rķis rķ iss bi bija jaa at atra raa st Zi Ziep epp ni n ekk ka kaln lnāā pu ln p bl b iss ko te t e lp l p u, ka k m piem pi emītītī po em p ote t nc te n c iāā ls nciā l s kļūt kļļ ūt ū t pa p a r so soci ciāl ci ālii nozī āl noo zīmī zīz ī mīgu m ī guu viv et mī e t u ra r a jo rajo j o nnāā un pi p i lss ēt ē ā . Rad Raa do d o t ššaa i viv ett ai ai pprr oj o j ekk tu ojek t u , b ūt tu, ū tit is i s ka isk k a n oz ozīīme īīm m e irr i ed e d zzīī vo votā tāju tā j u i es ju esai aaii sstt īš ī š ann ai a i p lā l ā nnoo ša šana nass prr occ es e ā. P roj Pr ojek oj ekk tss , ka k a s ttiika i ka ve veid idot id otss kā māā cīī bu ot b prr oc oces ess a uzde d vuu mss , pē de p c pu p u bl pub b l is bli i s kāā s iskā prr ez ezen entā en tāci tā cija j s gu ja g va a tz t z in inīb ībb u Rī R gas Do D mē m unn to par a ed e zē zēts ts r ea ealii zēē t .
Gads Ga ds:: ds Kom oman a da an d : 6
200 111 /20 /22 0 1 2 L au a maa L īd īdak akaa , L īga ak ī g a V an īg a n agg a , I nt ntss Me Menģ n el nģ elis is,, J ān is ānis is N oorr d e,, Ill ze z M iķķ ell soo n e,, O lgg a Kl K lub l ubb ov o a , E lm m ār ā s Da Dani n še ni ševs vski vs kis ki kis
7
CENTRS
PAGALMI
Rajonam trūkst izteikta centra, kas nevien nodrošinātu nepieciešamās tirdzniecības un pakalpojumu platības, bet radītu vienotu identitāti. Pašlaik centrālajā daļā dominē lielveikali, bet publisko telpu veido asfaltēti laukumi un auto stāvvietas.
Ziepniekkalna pagalmi attiecībā pret tos ieskaujošajām Rajona nepabeigtība labi redzama arī pagalmos. Vietām ēkām ir šauri un ēnaini. Lielāko daļu pagalmu veido asfaltēti ceļi nav pat asfaltēti, nemaz nerunājot par loģisku transporta laukumi, koku stādījumu un zālienu ir salīdzinoši maz. Bērnu un gājēju kustības plūsmu izvietojumu. rotaļu laukumi ir novecojuši un nelieli. Nozīmīga problēma ir arī auto stāvvietu trūkums, kas novedis pie haotiska automašīnu izvietojuma pagalmos.
IELU TELPA
NEPABEIGTAS ĒKAS
Ielu telpā priekšroka tiek dota auto satiksmei. Tās lielākoties ir asfaltētas, nereti pat bez gājēju trotuāriem, tajās nav labiekārtojuma, kas veicinātu cilvēku ilgāku uzkavēšanos. Apzaļumojuma nav vai arī tas ir niecīgs.
Ziepniekkalna lielmēroga dzīvojamais rajons tā arī netika ... ir gandrīz vai vienīgās jauno laiku celtnes izbūvēts līdz galam, tādēļ daudzviet redzami gan 80.gados, Ziepniekkalnā. Arī vienīgās, kurās rodas iedzīvotāju gan “treknajos laikos” iesākto būvju vraki. savstarpējās socializēšanās iespējas, jo tās kalpo kā alternatīva neesošām kultūras iestādēm.
8
CENTRS
SKOLAS UN BĒRNU DĀRZI...
POTENCIĀLĀS PROJEKTU VIETAS Ziepniekkalns ir apkaime ar 38 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ir vidējas Latvijas pilsētas rādītājs pēc iedzīvotāju skaita. Samērā neticams ir fakts, ka šāda mēroga apdzīvotai vietai nav nedz kultūras iestādes, nedz interešu grupu satikšanās vietas, nedz arī jebkādas citas urbānai videi raksturīgas organizētas publiskās telpas pazīmes. Tomēr tam ir vairākas ļoti potenciālas vietas, kuru defektus var transformēt tikai Ziepniekalna rajonam raksturīgos efektos. Apsekojot teritoriju, definējām potenciālās detalizēta projekta vietas un apkopojām tās kartē, kas nākotnē varētu kalpot par struktūrplānu Ziepniekkalna dzīvojamā rajona sakārtošanai. Tomēr izvēli par to, kura būtu pirmā vieta, kam detalizēti pievērsties savā projektā, nolēmām izdarīt kopā ar rajona iedzīvotājiem.
9
Ar piedāvājumu izvērtēt potenciālo projekta vietu karti, grupa devās pie Ziepniekkalna iedzīvotājiem. Tika veiktas aptaujas, ievāktas anketas, un, pateicoties tam, ka pēdējos divus gadus pilsētplānošana ir ģeogrāfijas priekšmeta sastāvdaļa, projektu nedēļas ietvaros izdevās īstenot darbnīcu, iesaistot tajā 94. vidusskolas 11. klases jauniešus. Darbnīcas rezultāts bija ne tikai izglītojošs (arhitekti sniedza lekcijas), bet arī produktīvs-caur praktiskajām nodarbībām un foto konkursu, jaunieši palūkojās uz savu rajonu ar pētnieka/plānotāja acīm un spēja piedāvāt saistošas, ilgtspējīgas idejas tā attīstībai. Pēc foto-eseju konkursa “Ziepniekkalna lepnums un trūkumi” noslēguma skolā tika atklāta fotogrāfiju izstāde. Tas viss ļāva nonākt pie vietas izvēles detalizēta dizaina izstrādei, par ko kļuva nosacītais Ziepniekkalna centrs — Dižozolu iela.
a
n a
ī z e l
*iedzīvotāju intervijas *lauka novērojumi *attīstības plāni *teorija
10
aptaujas
potenciālās projekta vietas
*pagalmi *centrs *ielu telpa *nepabeigtas ēkas
lekcija nr 1
teritorijas analīze
pilsēta un tās telpiskā struktūra Rīgas telpiskā struktūra Ziepniekkalna vēsture
*skolēnu aptaujas *iedzīvotāju aptaujas *fotokonkurss
Dižozolu iela ir viena no jaunākajām ielām Rīgā, kam piemīt potenciāls kļūt par vietas centrālo publisko telpu, jo tā iemieso Ziepniekkalnam gluži vai svešu tradicionālas iepirkšanās ielas mērogu. Dižozolu iela ir ērti sasniedzama no visām Ziepniekkalna daļām, savieno abus Ziepniekkalna tirgus laukumus, kā arī nozīmīgākās sabiedriskā transporta pieturvietas, uz tās atrodas divi moderni bērnudārzi un daudz mazu veikaliņu. Neskatoties uz ievērojamo gājēju pārsvaru, šobrīd ielas lielākā daļa atvēlēta automašīnu satiksmei, lai gan turpat netālu atrodas „dublējošā” J.Čakstes gatve ar ērtu piebraucamo zonu daudzstāvu māju pagalmiem. Dižozolu iela šobrīd atgādina pamestu skrejceļu jeb 500 metru garu maršrutu no mājām uz darbu un atpakaļ – vietu, kas nevilina uzkavēties ne minūti ilgāk.
DIŽOZOLU IELA
potenciālās projekta vietas
*pagalmi
*centrs *ielu telpa *nepabeigtas ēkas
darbnīca
mentālā karte pilsētas lietotāju
dizaina priekšlikums
Dižozolu ielas modelēšana atbilstoši lietotāju interesēm
aktivitāšu priekšlikums
Lai projektam piešķirtu identitāti, kas uzrunātu gan Ziepniekkalna iedzīvotājus, gan viesus, meklējām metaforu, kas Dižozolu ielas pārveidei piešķirtu papildus nozīmību. Vietējie ziepniekkalnieši lepojas ar savu „Ķīnas mūri” – garāko dzīvojamo māju Rīgā. Kāpēc nevarētu pastāvēt arī garākā publiskā telpa, kā simbolisks ekvivalents un pieteikums kopā sanākšanai un radīšanai, ar mērķi ik dienas apstāties, paskatīties un apmainīties domām? Varētu un vajag. Tapēc kopīgi tika radīts provokatīvais pieteikums – “garākais soliņš Rīgā” – vieta, kur sanākt un sākt radīt. 11
ESOŠĀ SITUĀCIJA
ZAĻO STRUKTŪRU KONCEPTUĀLS IZVIETOJUMS
ZĀLIENS
CEĻI
ĒKAS AR SABIEDRISKU FUNKCIJU
ĒKAS AR DZĪVOJAMO FUNKCIJU
FUNKCIJU IZVIETOJUMS TERITORIJĀ
ZEMAS INTENSITĀTES TRANSPORTA KUSTĪBA
TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS SHĒMA
DZĪVOJAMĀ FUNKCIJA
12
ZAĻIE SAVIENOJUMI
SABIEDRISKA TIRDZNIECĪBA FUNKCIJA UN PAKALPOJUMI
TRANSPORTA PIETURVIETAS
REKREĀCIJA
VIDEĀJAS UN AUGSTAS INTENSITĀTES AUTO TRANSPORTA KUSTĪBA
ZEMAS INTENSITĀTES AUTO TRANSPORTA KUSTĪBA
AUTO STĀVVIETAS
DIŽOSOLU IELAS ĢENPLĀNA FRAGMENTS
PROJEKTA ROBEŽA
ZĀLIENS
IEEJAS ĒKĀS
MEŽS
KOKI UN STĀDĪJUMI
KOKA TERASES
TIRDZNIECĪBA/ PAKALPOJUMI
SOLIŅŠ
DZĪVOJAMĀS ĒKAS
TRANSPORTA PIETURAS
ASFALTA SEGUMS
KRĀSAINA BRUĢA SEGUMS
BRUĢA SEGUMS
13
GĀJĒJU PLŪSMU ORGANIZĀCIJA
SOLA FUNKCIJU DAŽĀDĪBA LINEĀRA KUSTĪBA NO PUNKTA A UZ B cilvēkiem, kas steidzas un pārvietojas no viena ielas gala uz otru “ZIG - ZAG” KUSTĪBA cilvēki pārvietojas iegriežoties veikalos ar konkrētu mērķi
PĀRTRAUKTA KUSTĪBA cilvēki apstājas, lai aprunātos, apsēstos vai atpūstos
AUGU STĀDĪJUMU IZVIETOJUMS
TURBERGA BĀRBELE
PASĀKUMI PUBLISKAJĀ TELPĀ
Ziepniekkalna sporta diena Skolēnu skriešanas sacensības u.c
JAPĀNAS SPIREJA JAPĀNAS SPIREJA
500 M SPORTA
Ziepniekkalna mākslas nedēļa Teātris Tautas dejas
ZVĪŅAINAIS KADIĶIS 500 M MĀKSLAS PARASTĀ PRIEDE PARASTĀ KĻAVA
500 M TIRGUS
AMERIKAS LIEPA
Ziepniekkalna modes nedēļ 500 M MODES
14
Zāļu tirgus Jūnijā Ražas tirgus Oktobr Ziemassvētku tirdziņš Decembr Krāmu tirgus Aprīl u.c
a s .
VIETAS ATPŪTAI
VELOSIPĒDU NOVIETNES PUĶU KASTES
IELAS APGAISMOJUMS
VIETAS ATPŪTAI
VIETAS MĀKSLAI
PUĶU KASTES
VELOSIPĒDU NOVIETNES
ATKRITUMU TVERTNE
IELAS APGAISMOJUMS
VIETAS MĀKSLAI
ATKRITUMU TVERTNES
a s s
ā ī ī ī .
a
SOLA ŠĶĒRSGRIEZUMS 15
16
17
PROJEKTA NOVIETNE RĪGĀ
KONCEPCIJA
transporta infrastrukt infrastruktūra tūra kkāā
šķērslis
+
iestaigātas iestaig ātas takas taka s no no dzīvojamām mājām ā
=
ģimenes dārziņii dārziņ
Dienvidu tilts pār Daugavu v Slāvu maģ istrālais transp p orta maģistrālais transporta mezgls maģisstrālai st s Zemgales virziena maģistrālais transporta mezgls
transporta infrastruktūra kā
savienojums
DĀRZIŅU MAĢISTRĀLE
Zaļās telpas attīstība Ziepniekkalnā Nākotnē plānotā Dienvidu tilta pagarinājuma izbūve ievērojami mainīs atsevišķu Rīgas daļu seju. Lai arī labāki savienojumi palielina pārvietošanās iespējas, uzlabo pakalpojumu pieejamību un veicina uzņēmējdarbības attīstību, tomēr šādas megastruktūras atstāj paliekošu iespaidu arī uz rajonu publisko telpu. Neuzmanīgi risinājumi, var radīt grūti izmantojamas, pamestas teritorijas, kas laika gaitā kļūst bīstamas. Projekta uzdevums bija apskatīt vienu paša izvēlētu ceļa posmu un izvērtējot tā pozitīvos un negatīvos efektus uz pieguļošajām teritorijām, piedāvāt risinājumu, kas maģistrāles darbību uzlabotu Skola: Rīgas Tehniskā universitāte Gads: 2008 Autors: Lauma Lidaka Pasniedzējs: prof.arch. Sandra Treija
18
DĀRZIŅU TERITORIJAS PĀRVEIDES TELPISKIE PAMATPRINCIPI
dārziņu haotiskais raksturs un lielais blīvums
ieejas dārziņos pārskatāms no publiskās telpas
TRANSPORTA KUSTĪBAS ORGANIZĀCIJA
gājēju ceļi velosipēdu celiņi auto transporta ceļi
šauras ielas teritorijas šķērsošanai
papildus ceļi nodrošina ērtāku un drošāku teritorijas šķērsošanu
ēkas inventāra glabāšanai veido loģiski sakārtotu telpisku struktūru
publiskajās zonās veidojami koku stādījumi. funkcionāli nepieciešamā novadrāvju sistēma veidota estētiski piecilcīga, papildinot publisko telpu
TERITORIJAS IZMANTOŠANA
TELPISKĀ SHĒMA
pilsētnieku dārziņi sabiedriskā zona parki
19
PARAUGDĀRZS
KOPDĀRZS
DĀRZIŅI
20 Kopdārzi - 150 m2
Dārziņi - 400 m2
KRŪM U P R I VĀ S TĀ D Ī J U M T U UN PU MAM, T I RO TEKĻU S L Ē Š AK Š Ņ U NAI
KOPIE KOPM NAS ĒKA U N DAB OS ĪGAIS ĒKA = TS PA G A I D U, T RANS P O RT ĒJAM
A BŪV E
A
Paraugdārzs
PUBL V I S I E MI S K Ā Z O N A ZAĻĀ DĀRZKOP T J KOPĪG ERITORIJA IEM PIEEJA , KAS IEM S APRŪ MA PĒKIE PĒJAM M
DĀRZ A SAKŅ ZONA U UN ZIEDU DĀRZ I
DĀRZIŅU TIPOLOĢIJA
JĀŅA ČAKSTES GATVES ŠĶĒRSGRIEZUMA VARIANTI
MINI - IELA ZEMES LĪMENĪ + SKAŅAS BARJERA
MIDI - IELA DAĻĒJI IEDZIĻINĀTA + ZEMES UZBĒRUMI AR SAVIENOJUMIEM
MAXI - IELA PILNĪBĀ IERAKTA TUNELĪ
TERITORIJAS ĢENPLĀNS * Kalpo izglītības mērķiem * Apsaimnieko viena kopiena * Dārzs iekšēji nav nodalīts ar žogiem * Nodalīta teritorija dārzkopībai un kopējai zaļajai struktūrai * Viena kopīga ēka apsaimniekošanai
* Domāta cilvēkiem, kas nevēlas vai nevar apsaimniekot lielu teritoriju, arī iesācējiem. * Rada priekšnoteikumus savstarpējās komunikācijas veidošanai * Teritorijas pārskatāmība sniedz lielāku drošību * Katram dārzkopim 150m2 * Dārzs iekšēji nav nodalīts ar žogiem * Nodalīta teritorija dārzkopībai un kopējai zaļajai struktūrai * Viena kopīga ēka apsaimniekošanai
* Domāta pieredzējušiem dārzkopjiem, kas var apsaimniekot lielāku platību * Sniedz noteiktu devu privātuma * Katram dārzkopim 300m2 * Dārzi nodalīti ar žogiem * Iespēja inventāra noliktavu celt individuāli * Kopienas ēka, ko var izmantot visi dārzkopji
21
VIETA Mēs izvēlējāmies Pogliano – Milanese nelielo pilsētiņu, kas atrodas netālu no Milānas, bet lielpilsētai izplešoties jau kļuvusi par daļu no tās aglomerācijas. Lai arī lielāko daļu no tās apbūves veido privātmāju mazstāvu apbūve, pilsēta nelīdzinās tipiskai suburbijai. Ar izteiktu vēsturisko centru no vienas puses un plašām dabas teritorijām no otras, tā joprojām drīzāk atgādina lauku ciematu.
“RĒTA” Pilsēta atrodas upes krastā, tomēr to pamanīt izdodas tikai pēc ilgstošas pastaigas - šķērsot to iespējams tikai divās vietās, bet citviet krastmala ir samērā blīvi apbūvēta vai arī to sargā plūdu barjeras, kas neļauj iedzīvotājiem piekļūt upei.
MI | LU ZAĻĀ LĪNIJA Publiskās telpas dizains
MI | LU ir konceptuāla zaļā saikne starp Milānu Itālijā un Lugāno Šveicē. Tā ir iecerēta nevis kā reāls ceļš, bet drīzāk kā idejiska vīzija par publisko telpu, kas sastāv no daudzām atsevišķām publiskajām telpām (pilsētām, ciemiem, ainavām). Ja katra no šīm mazajām vietām strādātu kā pievilkšanas punkts, kā kvalitatīvas ainavas paraugs, visa MI | LU līnija darbotos kā viens vesels. Katrai projekta grupai bija pašiem jāizvēlas kāda vieta uz aptuveni 100 km garās līnijas, jāizanalizē tā, jāatrod “rētas” vieta (void) un jāpiedāvā risinājums. Vietas izvēle ir tikpat nozīmīga kā izstrādātais priekšlikums. Skola: Politecnico di Milano, Gads: 2009 Komanda: Lauma Līdaka, Everita Berga Pasniedzējs: arch. Andreas Kipar
22
RISINĀJUMA DEFINĒŠANA
pogliano milanese
Mērķis bija saglabāt dabas neskarto raksturu, bet tajā pat laikā padarīt upes krastmalu pilsētniekiem pieejamāku. Tādēļ projekta risinājums paredz izmantot tikai vietējos materiālus un strādāt tikai ar ainaviskām vērtībām, nevis arhitektoniskām formām.
23
24
gājēju kustības plūsma pašreizējie kustības virzieni papildus kustības virzieni
“atvērta” ainava
jauni skatupunkti
Mūsu piedāvājums paredzēja atvērt upes ainavu ar pāris vienkāršiem līdzekļiem. Pamatprincips bija neko nebūvēt, vien izmantot materiālus, kas jau atrodami dabā : raksturīgās ziedu un labības šķirnes tika izmantotas lai veidotu ainavas rakstus un dažviet paredzējām koka taku izveidi gar upi, lai pasargātu tās krastus no erozijas. Lai iezīmētu jauno taku gar upi, tās krastā izvietotajām vecajām, pamestajām ēkām atsevišķas daļas paredzēts pārkrāsot, padarot tās par īpašiem akcentiem ainavā.
25
26
27
PORTA VOLTA MILANO Kultūru mozaīka
Darbnīcas projekta galvenais uzsvars tika likts uz 13 atsevišķām ēkām - nacionālajiem paviljoniem. Tās kalpotu kā multikulturāls centrs, tīkls starp dažādām kulturālām un etniskām kopienām, kas mūsdienās veido nozīmīgu Milānas sabiedrības daļu. Kopumā projekts sastāv no 3 daļām - katrai grupai bija jāveido dizains vienam no nacionālajiem paviljoniem teritorijas ziemeļu daļā, kā arī sanāksmju zāle rietumos un dārzs/laukums teritorijas dienvidos. Skola: Politecnico di Milano, Gads: 2009 Komanda: Lauma Lidaka, Everita Berga, Davis Gertners Pasniedzējs: prof. arch. Cino Zucchi
28
00
Parka | kopienas laukuma projekts
Sanāksmju zāles projekts
Nacionālā paviljona projekts
01 02 03 29
apbūves konteksts
Vēsturiski objekti transporta analīze
Vilciena stacija/metro Galvenie gājēju kustības virzieni Intensīva auto satiksme Publiskais transports galvenie uztveres punkti
PUBLISKAIS PARKS | LAUKUMS Garenais zemes gabals, kas agrāk bija daļa no senā “Spānijas mūra” atrodas star Pasubio, Piazza 25 Aprile, Francesco Crispi un Alessandro Volta ielām. Tas pieguļ ceļam, kas ved uz Milānas vēsturisko kapsētu “Cementerio Monumentale”. Parka dizains tika veidots ņemot vērā sarežģītos pilsētbūvnieciskos apstākļus. Trīsdimensionālie zemes uzbērumi, izvietoti tā, lai saskanētu ar galveno gājēju plūsmu. Papildus dinamiku piešķir arī ielas segums. Zaļie uzbērumi kopā ar koku rindām palīdz apslāpēt troksni un samazināt putekļus, kas nāk no Via Crispi tādējādi nodrošinot patīkamu vietu, kur pavadīt ilgāku laika posmu. Tāpat parka dizains atbilst arī galvenajai visas koncepcijai, ka parkam jākļūst par vietu, kur satiekas dažādas kultūras un tādēļ var notikt dažādas aktivitātes. Visi parka elementi domāti izmantošanai dažādos veidos - var sēdēt vai gulēt zālē, izmantot solus koku paēnā, vai atvēsināties ūdens baseinā.
Trīsdimensionālie zemes labiekārtojuma elementi izvietoti tā, lai atbilstu galvenajiem gājēju kustības virzieniem. agresīvākā satiksmes zona
Zemes uzbērumi kopā ar kokiem un krūmiem darbojas kā aizsardzība pret putekļiem un troksni.
30
teritorijas šķērsgriezums caur paviljonu
teritorijas ģenplāns
31
32
teritorijas garengriezums
33
Komplicētās pilsētbūvnieciskās situācijas dēļ teritorijas Ziemeļrietumu daļa kļuvusi par telpiski nedefinētu telpu.
A
Jaunais apjoms veidots tā, lai kalpotu par saikni starp vēsturiskajiem pilsētas vārtu apjomiem un jaunveidojamiem nacionālajiem paviljoniem.
SANĀKSMJU ĒKA
Halle Sanāksmju zāle Saimniecības telpa Sanitārais mezgls
Sanāksmju zāles apjoms veidots kā galvenais celtnes apjoms, simbolisku nozīmi piešķirot tā funkcijai, tajā pat laikā radot vairāk brīvas vietas gājēju plūsmai zemes līmenī.
Sanāksmju ēka novietota zemesgabala ziemeļaustrumu daļā - starp esošiem vēsturiskajiem casellos (vārtu paviljoni) un jaunajā plānojumā paredzētajiem paviljoniem. Kā galvenais kultūras centrs lekcijām un dažāda veida pasākumiem, kas pārstāvēs visā teritorijā notiekošās aktivitātes, sanāksmju ēku iecerēts veidot kā monolītu vietzīmi. Tajā pat laikā tās forma ir veidota rūpīgi, ņemot vērā pilsētbūvniecisko kontekstu un veidojot to harmonijā ar esošajām ēkām. Būtiski bija arī saglabāt pēc iespējas vairāk telpas gājējiem.
A
Apjoma nošķēlumi iezīmē ieejas sanāksmju ēkā, tajā pat laikā veidojot skulpturālu celtnes formu.
34
1.0 1.1 1.2 1.3
0.1 0.2 0.3 0.4 0.5 00.66
Ieejas halle Grāmatnīca Restorāns Kafejnīca Virtuve Sanitārais mezgls
griezums A-A
A
2.stﾄ」a plﾄ］s
A
1.stﾄ」a plﾄ］s
35
36
37
SENČU GADS Ziemassvētki ziemas saulgrieži
ililjj paviljona kodols
saule centrā Meteņi
Mārtiņi
rudens
Miķeļi
pavasaris
ziema
rudens saulgrieži
Māras diena
vasara
Lieldienas pavasara saulgrieži
gadalaiki shēmā
materiālu lietojums paviljonā
gadalaiku maiņa
kustība paviljonā
Ūsiņi
Jāņi vasaras saulgrieži
LATVIJAS NACIONĀLAIS PAVILJONS
0.2 0.3
Nacionālais paviljons bija jāveido tā, lai tas atspoguļotu vērtības, kas būtiskas valstij, kam tas veltīts. Paviljona veidolam izvēlējāmies senču gadu - tas ir simbols, kas attēlo gada ritumu iezīmējot laiku, kad noris nozīmīgākās pārmaiņas dabā ar svinībām un rituāliem. Lai arī ne tik nozīmīgas kā senatnē, šīs norises joprojām spēlē savu lomu latviešu sabiedrībā. Gadalaikiem un to maiņai ir īpaša nozīme Latvijas cilvēku uzvedībā un pašsajūtā, kas ir atšķirīga no daudzām citām Eiropas un pasaules valstīm, kurās dabas pārmaiņas nav tik izteiktas. Paviljona telpa tika veidota kā trīsdimensionāls zīmes atainojums - kustība celtnē ir organizēta atbilstoši gada ritmam, apskatei eksponēto virsmu apdarei izmantoti dažādus gadalaikus simbolizējoši materiāli, kas parāda ievērojamās atšķirības starp tiem (zāle, kas attaino vasaras pļavu, tukšs lauks rudenī, sniegs ziemā un kūstošs ledus pavasarī). Zīmes vidū novietoto sauli, paviljonā reprezentē notikumu zāle, kas izvietota tā centrā, un ap kuru organizēta visa kustība paviljonā.
1.1
0.1 0.4
1.2
0.1 1.3
0.2
0.3
0.1 Dārzs un ieejas halle 0.2 IT Telpa 0.3 Mediatēka 0.4 Sanitārais mezgls
1. stāva plāns
38
1.4
1.5
1.1 Saimniecības telpa 1.2 Kabineti 1.3 Izstāžu zāle 1.4 Kabineti 1.5 Darbnīcas 2. stāva plāns
dienvidu fasāde /aizvērtas žalūzijas/
fasādes koncepcija veidota kā ironija pašiem par sevi: tās aizvērtās žalūzijas ir metafora par ziemeļnieku noslēgto raksturu
dienvidu fasāde /atvērtas žalūzijas/
paviljona garengriezums
39
Skola: Rīgas Tehniskā universitāte Gads: 2009 Komanda: Lauma Lidaka, Dāvis Gertners, Everita Berga, Zane Makova, Konsultants: arch. Ilze Lapina
SKATU PAVILJONS “LIKTEŅDĀRZĀ” Projekts izstrādāts studentu arhitektūras konkursa ietvaros. Par risinājumu saņemta atzinības balva. Konkursa uzdevums bija piedāvāt skatu platformas un paviljona dizainu Likteņdārza parka daļā, kuras nosaukums ir “Mierinājums”. Paviljona dizains bija jāveido sasaucoties ar parka filozofiju un tam labi jāiekļaujas dabā. Veidojot parka koncepciju uzskatījām, ka nepieciešams vērsties pie cilvēkiem jeb tiem, kas arī būs parka apmeklētāji. Tādēļ mēs aptaujājām vairāk nekā 100 dažāda vecuma, nodarbošanās un nacionalitātes cilvēkus, ar vēlmi noskaidrot, ko viņiem nozīmē vārdi “mierinājums” un “harmonija”. Atbildes uz jautājumiem bija diametrāli pretējas. Cilvēki atklāja, ka “mierinājumu” gūst no ģimenes, draugiem un kontaktu ar cilvēkiem kā tādiem, bet “harmonija” ir kas tāds, ko iespējams iegūt vienīgi esot pašam ar sevi, esot dabā. Tādēļ mūsu piedāvājums sastāv no divām daļām “harmonija, kas iegūta vienatnē” un “apskāviena mierinājums”.
40
Par Likteņdārzu: Likteņdārzs ir nacionāla līmeņa projekts. Daugavas vidū uz Kokneses salas, parks tiek attīstītas ar Latvijas cilvēku līdzdalību. Tā ir vieta visu to cilvēku piemiņai, ko Latvija ir zaudējusi 20.gs: tiem, kas cieta no totalitārā režīma, tiem, kas bija spiesti doties bēgļu gaitās, tiem, kas cieta savu politisko uzskatu vai ģimenes saišu dēļ. Kā tauta Latvija pēdējos 100 gados ir zaudējusi 600 000 cilvēku. Parka autors ir japāņu ainavu arhitekts Shunmyo Masuno un tā koncepcija ir balstīta idejā par Japāņu dārzu - kā pierādījums, ka garīgumam nav ne nacionālu ne telpisku robežu. Parks ir sadalīts 7 daļās: Miers, Šaubas, Lūgšana, Solījums, Mierinājums, Apgaismība, Vēlēšanās. Izejot cauri visām parka daļām, katrs parka apmeklētājs var atrast to sajūtu, kuru meklē.
Harmonija, kas iegūta vienatnē: jeb ceļš līdz paviljonam – parka daļā, kas ved uz skatu platformu paredzējām izvietot atsevišķas sēdvietas, kas veidotas no laukakmeņa. Izvietotas blakus lielākajiem kokiem vai vietās, no kurienes paveras visskaistākie skati, tās kalpo par vietām, kur pabūt vienatnē, savdabīgā meditācijā pie dabas.
novietnes ģenplāns 41
Apskāviena mierinājums - Visi ceļi no individuālajām meditācijas vietām sanāk kopā pie galvenā elementa - paviljona, kura forma simboliski veidota kā apskāviens. Tā augšupejošā forma ir atsauce uz parka Mierinājuma daļas vadmotīva “zemes uz debesu saplūšana”. Paviljona centrā novietota sēdvietu grupa. Tās veidotas no tādiem pat akmeņiem, kā indivuduālās sēdvietas, simbolizējot indivīdu atkalapvienošanos: tikai pēc tam, kad katrs esam sasnieguši savu iekšējo harmoniju, spējam sniegt mierinājumu otram cilvēkam
Pa aviiliion in in memorial memorria al park park Liktendarzs Liktendarzs Pavilion The h competition c mpet co e ittion n fo forr
vientulība
42
ceļi, kas savienojas
līnija no zemes uz debesīm
kopā būšana
aizsargs pret vēju
logs uz nākotni
paviljona plﾄ］s
43
ģenplāns
DAUDZDZĪVOKĻU DZĪVOJAMĀ ĒKA Dzīvojamā ēka atrodas Zunda kanāla krastā, bijušās Laku un krāsu rūpnīcas teritorijas dienvidu daļā. Ēkas vizuālā koncepcija definēta ciešā saiknē ar parku uz ziemeļiem no tās un dienvidos plānoto apbūvi. Celtnes apjomi veidoti kā turpinājums Zunda krastmalas dizainam, kur mākslīgi veidotu salu un baseinu struktūra iezīmē ūdens parku. Ēkā paredzēta gan dzīvojamā funkcija, kas izvietota augšējos stāvos, gan tirdzniecības un pakalpojumu funkcijas izveide celtnes pirmajos stāvos. Tādējādi tiek nodrošināta teritorijas jaukta izmantošana, ļaujot ēkai dzīvot 24 stundas dienā, 7 dienas nedēļā Skola: Rīgas Tehniskā universitāte Gads: 2008 Autors: Lauma Lidaka Pasniedzējs: prof.arch. Sandra Treija
44
konceptuālā shēma
1. stāvs [tirdzniecībaa un pakalpojumi] pakalpojj umi]
2 .s tāv s 2.stāvs [dzīīvokļi ] [dzīvokļi]
ēkas garengriezums
45
2.1 2.0 2.2
2.0 2.1 2.2 2.3
Gaitenis Sanmezgls Kabinets Guļamistaba
2.4 2.5 2.6 2.7
2.3
2.7
2.6 2.5
2.4
Guļamistaba Guļamistaba Skapis Sanmezgls
2.stāva plāns
PRIVĀTMĀJA VAKARBUĻĻOS Zemesgabals, kurā novietota ēka atrodas priežu meža vidū. Neskatoties uz to, ka zemesgabals juridiski ir Rīgas teritorijā, tam piemīt izteikta lauku ainavas estētika. Tādēļ privātmājas forma atvasināta no tradicionālās Latvijas lauku ēkas tēla.Tā ir ēka ar vienkāršu taisnstūrveida plānu un divslīpju jumtu. Lai ēka atbilstu ģimenes prasībām, tā tika veidota divos stāvos. Savukārt, lai tā labāk iekļautos dabas vidē, atklātu daudzpusīgākus skatus un dzīvojamās telpās būtu vairāk dabīgās gaismas, taisnstūra plānojums tika modificēts. Ēkas apdarei izmantots Latvijā reti izmantots materiāls - dabīgais šīferis, pasargājot to no paaugstinātā mitruma mežā un tajā pat laikā veidojot nedaudz monumentālu vizuālo tēlu. Skola: Rīgas Tehniskā universitāte Gads: 2006 Autors: Lauma Līdaka Pasniedzēji: arch. Anita Antenišķe, arch. Jānis Zilgalvis 46
1.3 1.4
1.0 1.1 1.2 1.3 1.4
Ieejas halle Sanmezgls Virtuve Dzīvojamā istaba Ziemas dārzs
1.1 1.2
1.0
1.5
1.stāva plāns
47
PAVILJONS JŪRMALĀ
Vietzīme starp Vaivariem un Asariem Latvijas kūrortpilsēta Jūrmala stiepjas gar Baltijas jūras krastu vairāku kilometru garumā. Tā sastāv no vairākiem nelieliem ciemiem: Vaivari, Asari, Priedaine, Dubulti, Majori...utt. Starp tiem nav striktu robežu, tomēr atšķirības ir manāmas. Tās izzūd pludmalē. Projekta uzdevums bija radīt vietzīmes objektu pludmalē, kas kalpotu gan kā paviljons, gan kā robežzīme starp divām pilsētām. Skola: Rīgas Tehniskā universitāte Gads: 2006 Autors: Lauma Līdaka Pasniedzēji: arch. Anita Antenišķe, arch. Ilmārs Dirveiks, arch. Modris Fersters,
48
pavilion plan
Paviljona forma ir atsauce uz jūrai raksturīgiem elementiem - vai tie būtu viļņu forma un ritms, vai vēja sanestu kāpu liektās līnijas. Paviljona pelēcīgi eļļotie koka statņi ir atsauce uz jūras krastā izskalotajiem koku stumbriem, kas ieguvuši sudrabainu mirdzumu. Tāpat kā izskalotie koki, arī paviljons dzīvo līdzi pludmales pārmaiņām paisuma laikā tas atspīd jūras virsmā, bet bēguma laikā met ēnu sausajās smiltīs. Cauri paviljonam vijas koka laipa, kuras galos iestrādāti ciematu nosaukumi - tā neizaicina uz kādu īpašu atrakciju, drīzāk pavisam nemanāmi iezīmē abu ciemu robežu, jo tās jau patiesībā nav.
49
informācijas galds
lampas detaļa
IEEJAS HALLE
RTU APF jaunās fakultātes interjers Fakultātes interjera pamatā ir ideja, ka cilvēks apgūst idejas un principus labāk, ja ir iespējas tās aptaustīt, pārbaudīt, izvērtēt. Tādēļ interjerā atklāta ēkas konstruktīvā shēma, izmantoti tīri materiāli : betons, stikls, smilts un koks, kuru īpašības atklāj gaisma - gan dabīgā, gan mākslīgā. Pārsvarā lietotas ahromātisko krāsu variācijas, ko papildina norādēs lietotie CMYK toņu akcenti. Ieejas halle kalpo kā vizītkarte abām ēkā mājojošām institūcijām - gan Arhitektūras fakultātei, gan Tekstila tehnoloģiju un dizaina institūtam Skola: Riga Technical University Gads: 2009 Komanda: Lauma Lidaka, Everita Berga, Zane Makova, Kristīne Bolgzde Pasniedzējs: prof.arch. Ugis Bratuskins
52
ieejas halles šķērsgriezums
Koncepcijas pamatā ir leģenda (par kura patiesumu neviens īsti nav pārliecināts), ka senos laikos Ķīnā skolās pie sienas tika likti cilvēka attēli ar akupunktūras punktiem - skolēni uz tiem diendienā skatoties, apguvuši punktu atrašanās vietas bez speciālas mācīšanās. Tādēļ gribējām pārliecināties: Vai ir iespējams visas nozīmīgākās arhitektūras zināšanas iekodēt vienā ēkā?
53
ieejas halles un ātrija plāns
+
=
+ 3D
=
ĀTRIJS
RTU APF jaunās fakultātes interjers Par ātrija konceptuālo ideju kļuva “šķērsgriezums”. Tāpat kā rasējumos ēkas šķērsgriezumā vislabāk atklājas celtnes konstruktīvā būtība, tā šajā gadījumā ātrijs ļauj saprast ēkas uzbūvi. Ieejas hallē aizsāktā ģeometrija turpinās arī ātrijā, savu augstāko punktu sasniedzot kāpņu risinājumā, kas kalpo nevien kā svarīgs vertikālās komunikācijas elements, bet arī nodala ātrija telpu no ieejas halles veidojot privātāku telpu tā lietotājiem. Ātrijam mēs izvēlējāmies moduļa tipa mēbeles, ko iespējams pārvietot, veidojot sēdvietas lielākām cilvēku grupām un ļaujot telpai piemēroties dažādām izmantošanas iespējām. Ar laiku tajā varētu izvietot arī studentu veidoto mēbeļu prototipus, ļaujot reizē kļūt par dzīvu izstāžu telpu.
krāsu spektrs
54
55
plāns
KAFEJNĪCA
RTU APF jaunās fakultātes intejers Kafejnīcā mājo bohēma. Tā ir vieta, kur topošie arhitekti un dizaineri katru dienu tiekas ar citiem cilvēkiem, jo tā pieejama plašākai publikai. Lielie galdi ir ērti izmantojami lai iesaistītos negaidītās sarunās, izveidotu jaunus kontaktus, atrastu necerētus partnerus nākamajiem projektiem vai organizētu neplānotas tikšanās. Mazākajiem galdiem ir īpašs dizains - tīrāma stikla virsma, ko var izmantot, lai skicēs iedzīvinātu pēkšņi radušās idejas.Grāmatplaukos izvietotā literatūra ir pieejama ikvienam. Skola: Riga Technical University Gads: 2009 Komanda: Lauma Lidaka, Everita Berga, Zane Makova Pasniedzējs: prof. arch. Ugis Bratuskins
56
galdi diskusijām
galdi skicēm
57
noliktava
grāmatnīca biroja telpa
plāna shēma
dažādas aktivitātes grāmatnīca
GRĀMATNĪCU TĪKLA KONCEPCIJA Grāmatnīcām interneta laikmetā var nākties piedzīvot grūtus laikus. Laikā, kad daži apgalvo, ka grāmatu nākotne ir digitālo tehnoloģiju rokās, joprojām ir cilvēki, kas izbauda sajūtu, ko sniedz īstas grāmatas turēšana rokās, šķirstīšana, lasīšana, tās smarža. Grāmata joprojām ir objekts ar vērtību, kas par tādu kļuvusi gadsimtu gaitā. Daudziem cilvēkiem grāmatas lasīšana ir īpašs process. Tādēļ tiecāmies projektā radīt koncepciju nākotnes grāmatnīcai, meklējot veidus kā paplašināt grāmatu veikala programmu un tajā pat laikā saglabāt zināšanu auru un mājīgumu, kas tiek asociēts ar lasīšanas procesu.
Arhitektu birojs: INSANE Gads: 2009/2010 Autori: Lauma Līdaka, Ilona Vaivade
58
kafejnīca
griezuma shēma
59
62
63