TŪRISMS LATVIJĀ CAURI GADSIMTIEM

Page 124

2.4. Profesionālās tūrisma organizācijas

L

atvijas neatkarības atgūšanas laiks bija saistīts ar ilūziju, ka brīvais tirgus atrisinās visus valsts saimnieciskos jautājumus. Tūrisma sektors nebija izņēmums. Pasaules Tūrisma organizācijas un Eiropas Padomes eksperti valsts neatkarības atgūšanas periodā rekomendēja pievērsties koordinētai tūrisma attīstībai valstī, jo pasaules pieredze bija skaudri parādījusi, kādi nodarījumi tiek radīti videi un sociāli ekonomiskajai sfērai “mežonīgā tūrisma” apstākļos. Šī nevēlamā attīstības scenārija kompensēšanai tika rekomendēts ieviest Skandināvijas valstu pieredzi tūrisma pārvaldē, kur līdzās valsts institūcijām ir arī dažādas tūrisma nozares jomas pārstāvošas nevalstiskas organizācijas. Atsaucoties uz ārvalstu ekspertu rekomendācijām un vietējo tūrisma jomas speciālistu ieteikumiem, valdība par vienu no valsts attīstības prioritātēm nosauca tūrismu. Tas bija pozitīvs impulss tūrisma profesionālo nevalstisko organizāciju izveidei. Pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā gan tūrisma uzņēmumi, gan tūrisma pārvalde Latvijā tika veidota no jauna. Attīstoties dažādām tūrisma nozares jomām un parādoties arī problēmām, dažādu nozaru uzņēmumi apvienojās profesionālās asociācijās, lai izveidotu sistēmu nozares uzņēmumu pārstāvniecībai. Atbilstoši Latvijas likumdošanai tās tika izveidotas kā sabiedriskas organizācijas (vēlāk – biedrības) un ir kļuvušas par savas jomas interešu aizstāvjiem un aktīviem partneriem valsts un pašvaldību institūcijām tūrisma attīstībā. Ņemot vērā šo organizāciju statusu, finanšu līdzekļi to darbībai pamatā tiek gūti no biedru naudām, piesaistītajiem projektiem un atsevišķām saimnieciskām aktivitātēm, kas tikai daļai no šīm organizācijām ļauj realizēt savus mērķus ar dažu algotu darbinieku palīdzību. Tādējādi liela daļa aktivitāšu (bet daudzās organizācijās – praktiski visas) tiek veiktas sabiedriskā kārtā, un lielā mērā ir šo organizāciju vadītāju un valdes milzīgs personisks ieguldījums attiecīgās jomas un kopumā tūrisma nozares attīstībā Latvijā. Vispārējs pārskats par tūrisma sistēmā strādājošām nacionālā līmeņa profesionālajām tūrisma un viesmīlības nozares organizācijām Latvijā dots tabulā (sakārtotas pēc dibināšanas gada). 124


Turn static files into dynamic content formats.

Create a flipbook

Articles inside

5. nodaļa. Nākotnes mērķi un izaicinājumi. Ēriks Lingebērziņš

15min
pages 487-497

4.7. Zemgale un Sēlija. Dace Kaufmane

59min
pages 452-486

4.6. Vidzeme. Andris Klepers

44min
pages 425-451

4.4. Kurzeme. Artis Gustovskis

42min
pages 376-400

4.5. Latgale. Līga Kondrāte

37min
pages 401-424

4.3. Jūrmala. Maija Rozīte

29min
pages 356-375

4.2. Rīga. Maija Rozīte

29min
pages 338-355

4.1. Vēsturiskās tendences un kopsakarības. Andris Klepers

12min
pages 329-337

3.5. Neformālās ceļotāju grupas. Normunds Smaļinskis

30min
pages 308-326

3.4. Uzņemošais tūrisms: ārvalstu tūristi Latvijā. Aija van der Steina

57min
pages 277-307

2.4. Profesionālās tūrisma organizācijas. Daina Vinklere

1hr
pages 124-170

2.5. Latvijas tūrisma zīmolvedība un mārketings. Aija van der Steina

55min
pages 171-206

2.3. Starptautiskā sadarbība. Aira Andriksone, Agita Līviņa

28min
pages 105-123

3.2. Lauku tūrisms. Juris Smaļinskis

20min
pages 235-246

aktualitātes. Aira Andriksone, Agita Līviņa

42min
pages 69-94

1.3. Padomju periods. Daina Vinklere

41min
pages 41-66

Aira Andriksone, Agita Līviņa

16min
pages 95-104

Ceļavārdi

3min
pages 5-7

Par autoriem

2min
pages 8-9

1.2. Tūrisms Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Maija Rozīte

24min
pages 24-40

1.1. Ceļošanas pirmsākumi. Maija Rozīte

11min
pages 15-23

Saīsinājumi

2min
pages 10-12
Issuu converts static files into: digital portfolios, online yearbooks, online catalogs, digital photo albums and more. Sign up and create your flipbook.