TŪRISMS LATVIJĀ CAURI GADSIMTIEM

Page 171

2.5. Latvijas tūrisma zīmolvedība un mārketings

“T

ūrisma vietas mārketings ietver visas tās aktivitātes, kas nepieciešamas, lai savestu kopā potenciālos ceļotājus un pakalpojumu piedāvātājus ceļojuma galamērķī. Valsts līmenī galvenais fokuss ir: ceļojuma galamērķa konkurētspējīga pozicionēšana globālajā tūrisma tirgū, veidojot un stiprinot piesaistoša ceļojuma galamērķa tēlu, tostarp izmantojot zīmolēšanas stratēģiju un efektīvu tūristu piesaisti no augsta potenciāla tirgiem.”

P

(Aija van der Steina, 2021)

agājuša gadsimta 90. gados pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, kad Latviju aizvien vairāk sāka apmeklēt ārvalstu viesi un sāka attīstīties ienākošais jeb uzņemošais tūrisms, skaidri iezīmējās vajadzība pēc tūrisma informācijas par Latviju. Cilvēkiem Eiropā un pasaulē Latvija un Baltijas valstis visbiežāk asociējās ar PSRS, komunisma režīmu, industriālu vidi, un šīs asociācijas bieži bija negatīvas. Piemēram, Zviedrijas laikrakstā bija ievietoti padomi tūristiem: “Ja Baltijā nenozags loga tīrītāju, tad, ļoti ticams, – automašīnu pašu, bet var gadīties, ka piekaus vai nositīs.” Beigas tomēr cerīgas: “Ja ievērosit normālu piesardzību (piemēram, nedauzīsieties apkārt vēlu vakaros vai pa nakti), tad – brauciet mierīgi! Baltija tūristus gaida.” (Irbe, 1994) Taču lielākajai daļai Eiropas un pasaules iedzīvotāju nebija nekādu asociāciju ar Latviju, jo par tādu valsti viņi nekad nebija dzirdējuši. Jebkāda informācija par Latviju ārzemēs bija ierobežota, novecojusi un neatbilda aktuālajai situācijai. Arī ceļotājiem nepieciešamās informācijas pieejamība ārvalstīs bija ierobežota, un informācijas materiāli noteikti nebija ceļotājus iedvesmojoši, jo “pat Latvijas oficiālajām pārstāvniecībām ārzemēs sveštautu tūristu apkalpošanai jāizlīdzas ar pašu sagatavotām, fotokopētām lapām. [..] jaunām publikācijām naudas nav ne Latvijas tūrisma pārvaldei, ne citām Latvijas iestādēm” (E. D., Austrālijas Latvietis, 1994). Šo informācijas robu un vietējo organizāciju nespēju nodrošināt ar vajadzīgo informāciju aizpildīja gan starptautiskie tūrisma ceļveži, gan ārzemnieku, tostarp

171


Turn static files into dynamic content formats.

Create a flipbook

Articles inside

5. nodaļa. Nākotnes mērķi un izaicinājumi. Ēriks Lingebērziņš

15min
pages 487-497

4.7. Zemgale un Sēlija. Dace Kaufmane

59min
pages 452-486

4.6. Vidzeme. Andris Klepers

44min
pages 425-451

4.4. Kurzeme. Artis Gustovskis

42min
pages 376-400

4.5. Latgale. Līga Kondrāte

37min
pages 401-424

4.3. Jūrmala. Maija Rozīte

29min
pages 356-375

4.2. Rīga. Maija Rozīte

29min
pages 338-355

4.1. Vēsturiskās tendences un kopsakarības. Andris Klepers

12min
pages 329-337

3.5. Neformālās ceļotāju grupas. Normunds Smaļinskis

30min
pages 308-326

3.4. Uzņemošais tūrisms: ārvalstu tūristi Latvijā. Aija van der Steina

57min
pages 277-307

2.4. Profesionālās tūrisma organizācijas. Daina Vinklere

1hr
pages 124-170

2.5. Latvijas tūrisma zīmolvedība un mārketings. Aija van der Steina

55min
pages 171-206

2.3. Starptautiskā sadarbība. Aira Andriksone, Agita Līviņa

28min
pages 105-123

3.2. Lauku tūrisms. Juris Smaļinskis

20min
pages 235-246

aktualitātes. Aira Andriksone, Agita Līviņa

42min
pages 69-94

1.3. Padomju periods. Daina Vinklere

41min
pages 41-66

Aira Andriksone, Agita Līviņa

16min
pages 95-104

Ceļavārdi

3min
pages 5-7

Par autoriem

2min
pages 8-9

1.2. Tūrisms Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Maija Rozīte

24min
pages 24-40

1.1. Ceļošanas pirmsākumi. Maija Rozīte

11min
pages 15-23

Saīsinājumi

2min
pages 10-12
Issuu converts static files into: digital portfolios, online yearbooks, online catalogs, digital photo albums and more. Sign up and create your flipbook.