3.2. Lauku tūrisms
P
agājušā gadsimta astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā sabruka padomju impērija – sistēma, kurā nebija privātīpašuma, privātās uzņēmējdarbības un daudzu citu ekonomisku, sociālu un politisku kategoriju. Šajā laikā nebija zemnieku saimniecību – cilvēki ārpus pilsētām strādāja kolhozos. Kaut arī astoņdesmito gadu beigās jau bija parādījušies pirmie uzņēmējdarbības “iedīgļi” – kooperatīvi –, liela daļa sabiedrības vēl nebija pielāgojusies nemitīgai ārējo apstākļu maiņai un nenoteiktībai daudzās dzīves sfērās, kā arī pieradusi pie domas, ka bez jebkādām iepriekšējām zināšanām un pieredzes ir “iemesta” kapitālisma sistēmā un brīvajā tirgū, kur jākonkurē ar pieredzes bagātām valstīm. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem nācās mainīt savu profesiju, nodarbošanos un dzīvesveidu. Daļa tā arī “iestrēga” un kļuva par ilgstošiem situācijas maiņas ķīlniekiem, mēģinot saglabāt iepriekšējo dzīves un domāšanas veidu. Turpretī daļa meklēja risinājumus un ļāvās izaicinājumiem. 1991. un 1992. gadā pamazām veidojās Latvijas valsts un pašvaldību pārvaldes sistēma. Lauku teritorijās, īpaši pie jūras un iekšējiem ūdeņiem, laucinieki izīrēja istabas pilsētnieku ģimenēm, kas vasaru vēlējās pavadīt laukos. Daļa no viņiem to praktizēja arī padomju laikos, kad šāda rīcība nebija atļauta. Tādējādi sāka attīstīties lauku tūrisms, kas ir cieši saistīts ar Latvijas Lauku tūrisma asociāciju “Lauku ceļotājs”, kura tika izveidota ar mērķi – attīstīt lauku tūrismu Latvijā. 1993. gadā Asnāte Ziemele nodibināja uzņēmumu “Mansio”. Uz viņas Ogres rajona avīzē ievietoto sludinājumu atsaucās 60 lauksaimnieki, kas izrādīja interesi par tūristu uzņemšanu. Tika apsekotas piedāvātās mītnes un sagatavots pirmais tūristu mītņu buklets (dažas no bukletā iekļautajām mītnēm darbojas joprojām). Sekoja A. Ziemeles pirmais ārvalstu pieredzes apmaiņas ceļojums uz Kanādu, kur lielu atbalstu sniedza Kanādas latviešu diaspora. Atgriežoties Latvijā, pēc A. Ziemeles un lauku uzņēmēja Viļņa Baltā (kurš tajā laikā jau bija izveidojis SIA “Lauku ceļotājs”) iniciatīvas Zemkopības ministrijā 1993. gada 18. jūnijā tika sasaukta lauku tūrisma kā sabiedriskas organizācijas dibināšanas sapulce. Zāle bija pārpildīta, daudzi stāvēja kājās. Lai nodibinātu SO, bija nepieciešami 10 cilvēki. Starp tiem bija Asnāte Ziemele, Vilnis Baltais, Elita Orniņa, Inta Luse, Ēriks Pīlādzis u.c. Ne visi tajā laikā noticēja lauku tūrisma idejai. Tomēr tika saņemti ap 300 lauku saimniecību īpašnieku pieteikumi, kas vēlējās nodarboties ar lauku tūrismu (apsekota tika aptuveni trešdaļa). Pēc organizācijas dibināšanas sekoja 235
