3.4. Uzņemošais tūrisms: ārvalstu tūristi Latvijā
Š
ajā nodaļā tiks raksturots ienākošais jeb uzņemošais tūrisms, kas aptver ārzemnieku ceļojumus uz Latviju un tūrisma aktivitātes valsts teritorijā (LR Ekonomikas ministrija, 2008) pēc neatkarības atgūšanas, raksturojot ārvalstu tūristu plūsmu, galvenos izaicinājumus ārvalstu tūristu uzņemšanā, jo īpaši neatkarības pirmajos gados, kā arī galvenos ienākošo tūrismu ietekmējošos faktorus un izaicinājumus. Ienākošā/uzņemošā tūrisma attīstībā valstis ir īpaši ieinteresētas, jo ārvalstu ceļotāji ceļojuma galamērķī tērē savu naudu dažādu tūrisma, viesmīlības un citu pakalpojumu iegādei, kas kopumā veido tūrisma nozares eksporta apjomu. Atšķirībā no citām tautsaimniecības nozarēm, kur, eksportējot preces un pakalpojumus, tie tiek fiziski transportēti un/vai pārdoti ārvalstu tirgos, tūrismā ceļotājs tērē savu naudu, iegādājoties un patērējot pakalpojumus ceļojumu galamērķī. 2017. gadā Latvijas tūrisma eksports sasniedza 1,117 miljardus eiro, kas sastādīja 7,1 % no kopējā valsts eksporta apjoma (WTTC, 2018). Salīdzinājumam – mūsu kaimiņvalstīs šis rādītājs ir 10,2 % Igaunijā un 4 % Lietuvā, bet vidējais ES valstīs – 5,8 %. Jāatzīmē, ka Latvijā šāds vidējais 6–7 % īpatsvars kopējā eksportā ir novērojams kopš 2004. gada, izņemot 2008. un 2009. gadu, kad globālās ekonomiskās krīzes rezultātā šis rādītājs sasniedza attiecīgi 8 % un 9 %, kas saistāms ar citu tautsaimniecības nozaru eksporta apjoma kritumu (CSP, 2020a). Eksporta dati uzskatāmi parāda tūrisma nozares nozīmi Latvijas eksportā un tautsaimniecībā, taču jāatzīmē, ka ne vienmēr politiķi un arī iedzīvotāji izprot un novērtē tūrisma nozares lomu tajā, jo visbiežāk tūrisms vairāk saistās ar pašu ceļojumiem ārpus valsts, kas savukārt attiecināms uz pakalpojumu importu, t.i., Latvijas iedzīvotāju tēriņiem ārzemēs. Ceļotājus iedala viendienas apmeklētājos un vairākdienu ceļotājos jeb tūristos. Ārvalstu tūristu raksturo tas, ka viņš veic ceļojumu valstī, kas nav viņa pastāvīgā dzīvesvieta, ceļojuma galamērķī uzturoties vismaz diennakti, bet ne ilgāk kā 12 mēnešus, kā arī viņa ceļojuma motīvs nav algota darba veikšana. Jāatzīmē, ka tūrisma statistikā visbiežāk nav pieejami vai ir ierobežoti dati par viendienas ceļotāju skaitu. Lai arī dažādu ar tūrismu saistītu statistikas datu iegūšanas mēģinājumi sākās jau 90. gadu sākumā (Satiksmes ministrijas Tūrisma departaments aicināja uzņēmējus piedalīties aptaujā, lai noskaidrotu, kādi ir ārvalstu tūristu tēriņi Latvijā (Latvijas Jaunatne, 277
