TŪRISMS LATVIJĀ CAURI GADSIMTIEM

Page 308

3.5. Neformālās ceļotāju grupas

P

ar neformālām ceļotāju grupām tiek uzskatītas tādas cilvēku kopas, kuras veidojušās spontāni, rodoties uz kaut kā jau pastāvoša, izmantojot transporta vai kādus citus jau esošus pakalpojumus un iespējas. Radoši un ar izdomu. Tā, kā iespējams, līdz tam neviens cits nav darījis. Šo grupu dalībniekiem var būt kopīgas intereses, simpātijas, paradumi. Viens vai vairāki cilvēki ir šīs grupas idejas palaidējatsperes, un viņi apvieno pārējos kaut kam jaunam, nebijušam, kopīgam. Kamēr vien šis kopīgais vienojošais faktors pastāv, viss notiek un darbojas. Pastāv kāds mērķis jeb nosacīts virsuzdevums, kurš ir jāsasniedz. Pat ja tā vienkārši ir laba atpūta un relaksācija. Ja tā tiek realizēta labā un augstā kvalitātē, arī tas var būt sava veida galamērķis. Šī nav oficiāla kādā dokumentā noteikta definīcija, bet neformāls viedoklis par neformālu ceļošanu. Kaut arī 21. gadsimtā jau dzīvojam gadā, kurš iezīmē tā piekto daļu, ir vērts atskatīties uz dažiem spilgtākajiem neformālās ceļošanas un tūrisma piemēriem vēl nosacīti pārskatāmi nesenā pagātnē.

Ziemas prieki un slēpotāju vilciens “Sniedziņš”

Pagājušā gadsimta 30. gados ļoti populāra kļuva slēpošana. Tūrisma ceļvežos tika publicēti aicinājumi doties slēpošanas braucienos uz Talsu un Tukuma pauguraino apkārtni, Madonu, Siguldu, Cēsīm un Ērgļiem. 1937. gada beigās tiek atklāts Rīgas–Ērgļu dzelzceļš, un tas padara slēpotājiem baudāmu slēpošanu Latvijas augstākā kalna – Gaiziņa – apkārtnē. Vilciens devās ceļā ap septiņiem no rīta, Ērgļu stacijā pienāca dažas minūtes pēc 10. Tolaik Latvijā tika ražots slēpotājiem nepieciešamais inventārs, sākot ar slēpēm un nūjām, beidzot ar apģērbu, slēpju ziedēm un visu pārējo nepieciešamo sportiski aktīvai atpūtai svaigā gaisā un dabas tuvumā. Siguldā un Ogrē pat tika uzcelti tramplīni, kurus tolaik sauca par “slēpotāju lēktuvēm”. Pirmais slēpošanas tramplīns Baltijas valstīs tika uzbūvēts Siguldā 1933. gadā. Arī Ogres Zilie kalni bija pievilcīgi apkārtnes un galvaspilsētas iedzīvotājiem, kuri vēlējās baudīt ziemas priekus.

308


Turn static files into dynamic content formats.

Create a flipbook

Articles inside

5. nodaļa. Nākotnes mērķi un izaicinājumi. Ēriks Lingebērziņš

15min
pages 487-497

4.7. Zemgale un Sēlija. Dace Kaufmane

59min
pages 452-486

4.6. Vidzeme. Andris Klepers

44min
pages 425-451

4.4. Kurzeme. Artis Gustovskis

42min
pages 376-400

4.5. Latgale. Līga Kondrāte

37min
pages 401-424

4.3. Jūrmala. Maija Rozīte

29min
pages 356-375

4.2. Rīga. Maija Rozīte

29min
pages 338-355

4.1. Vēsturiskās tendences un kopsakarības. Andris Klepers

12min
pages 329-337

3.5. Neformālās ceļotāju grupas. Normunds Smaļinskis

30min
pages 308-326

3.4. Uzņemošais tūrisms: ārvalstu tūristi Latvijā. Aija van der Steina

57min
pages 277-307

2.4. Profesionālās tūrisma organizācijas. Daina Vinklere

1hr
pages 124-170

2.5. Latvijas tūrisma zīmolvedība un mārketings. Aija van der Steina

55min
pages 171-206

2.3. Starptautiskā sadarbība. Aira Andriksone, Agita Līviņa

28min
pages 105-123

3.2. Lauku tūrisms. Juris Smaļinskis

20min
pages 235-246

aktualitātes. Aira Andriksone, Agita Līviņa

42min
pages 69-94

1.3. Padomju periods. Daina Vinklere

41min
pages 41-66

Aira Andriksone, Agita Līviņa

16min
pages 95-104

Ceļavārdi

3min
pages 5-7

Par autoriem

2min
pages 8-9

1.2. Tūrisms Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Maija Rozīte

24min
pages 24-40

1.1. Ceļošanas pirmsākumi. Maija Rozīte

11min
pages 15-23

Saīsinājumi

2min
pages 10-12
Issuu converts static files into: digital portfolios, online yearbooks, online catalogs, digital photo albums and more. Sign up and create your flipbook.