TŪRISMS LATVIJĀ CAURI GADSIMTIEM

Page 338

4.2. Rīga Rīgas tūrisma vēsturiskā attīstība

R

īga ir lielākais Latvijas tūrisma centrs un ārvalstu tūristiem arī galvenais ceļojuma galamērķis mūsu valstī. Tās lomu tūrismā nosaka vairāki nozīmīgi faktori. Pirmkārt, tās ģeopolitiskais stāvoklis (valsts galvaspilsēta un nozīmīgs Baltijas jūras reģiona centrs). Otrkārt, pasaules mēroga kultūrvēsturiskā mantojuma atrašanās vieta – kopš 1998. gada Vecrīga un Rīgas jūgendstila apbūve ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Treškārt, pilsētas daudzfunkcionālā struktūra un tās vieta Latvijas iedzīvotāju aprūpē (elitāri un augstas kvalitātes kultūras, izglītības, izklaides, medicīniskie u.c. pakalpojumi), kā arī lieli vietējo iedzīvotāju un nozarē kvalificētu cilvēku resursi. Ceturtkārt, nacionālo kultūrvēsturisko objektu atrašanās (Brīvības piemineklis, Brāļu kapi, Dziesmu svētku estrāde u.c.). Piektkārt, pilsētas izdevīgais transporta ģeogrāfiskais stāvoklis (novietojums republikas centrālajā daļā; valsts radiālais transporta tīkls, Rīgas Pasažieru osta un starptautiskā lidosta “Rīga”, kas ir republikas lielākie avio un jūras pasažieru pārvadāšanas centri). Tāpēc visas ar tūrismu saistītās aktivitātes Rīgā būtiski ietekmē arī Latvijas tūrisma nozari. Nozīmīgākais tūrisma nozares sektors ir izmitināšanas uzņēmumi. Analizējot to dinamiku, var redzēt, ka Rīgā viesnīcu skaits pēckara periodā saruka, salīdzinot ar neatkarīgās Latvijas periodu, un 1955. gadā Rīgā darbojās tikai deviņas viesnīcas. Līdz pat 1975. gadam Rīgā darbojās 11 viesnīcas, kurās vienlaicīgi varēja apkalpot 4198 viesus. Lielākās viesnīcas, kurās uzņēma galvenokārt ārvalstu viesus, bija viesnīca “Rīga” ar 502 vietām, kā arī viesnīca “Daugava”, “Tūrists” un “Rīdzene” un 1979. gadā uzceltā viesnīcā “Latvija” ar 680 vietām (Strautmanis un Ulme, 2013). Statistikas dati liecina, ka 80. gadu beigās viesnīcu skaits Rīgā palielinājies līdz 35 viesnīcām, bet tas nav saistīts ar jaunu viesnīcu atvēršanu, bet gan daudzu uzņēmumu kopmītņu statusa maiņu, kļūstot par dienesta viesnīcām. Tādējādi strauji pieauga arī vietu skaits – 3927 vietas 1989. gadā. Pārnakšņojumi Rīgas viesnīcās 20. gs. 70. gados bija 821 tūkst. diennaktis, bet 1987. gadā – pat 1,2 milj. diennakšu (skat. 32. tabulu). Padomju periodā viesnīcās nebija brīvu vietu, bieži vien viesus iekārtoja dažādās palīgtelpās, piemēram, rēķinot viesnīcu noslodzi 1975. gadā, redzams, ka tā pārsniegusi 100 %. Padomju perioda beigās — 1989. un 1990. gadā bija novērojama tūrisma uzņēmumu darbības sašaurināšanās, kas iezīmēja padomju sistēmas krīzi un pārejas perioda sākumu (Rozīte, 1999a, 64–65).

338


Turn static files into dynamic content formats.

Create a flipbook

Articles inside

5. nodaļa. Nākotnes mērķi un izaicinājumi. Ēriks Lingebērziņš

15min
pages 487-497

4.7. Zemgale un Sēlija. Dace Kaufmane

59min
pages 452-486

4.6. Vidzeme. Andris Klepers

44min
pages 425-451

4.4. Kurzeme. Artis Gustovskis

42min
pages 376-400

4.5. Latgale. Līga Kondrāte

37min
pages 401-424

4.3. Jūrmala. Maija Rozīte

29min
pages 356-375

4.2. Rīga. Maija Rozīte

29min
pages 338-355

4.1. Vēsturiskās tendences un kopsakarības. Andris Klepers

12min
pages 329-337

3.5. Neformālās ceļotāju grupas. Normunds Smaļinskis

30min
pages 308-326

3.4. Uzņemošais tūrisms: ārvalstu tūristi Latvijā. Aija van der Steina

57min
pages 277-307

2.4. Profesionālās tūrisma organizācijas. Daina Vinklere

1hr
pages 124-170

2.5. Latvijas tūrisma zīmolvedība un mārketings. Aija van der Steina

55min
pages 171-206

2.3. Starptautiskā sadarbība. Aira Andriksone, Agita Līviņa

28min
pages 105-123

3.2. Lauku tūrisms. Juris Smaļinskis

20min
pages 235-246

aktualitātes. Aira Andriksone, Agita Līviņa

42min
pages 69-94

1.3. Padomju periods. Daina Vinklere

41min
pages 41-66

Aira Andriksone, Agita Līviņa

16min
pages 95-104

Ceļavārdi

3min
pages 5-7

Par autoriem

2min
pages 8-9

1.2. Tūrisms Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Maija Rozīte

24min
pages 24-40

1.1. Ceļošanas pirmsākumi. Maija Rozīte

11min
pages 15-23

Saīsinājumi

2min
pages 10-12
Issuu converts static files into: digital portfolios, online yearbooks, online catalogs, digital photo albums and more. Sign up and create your flipbook.