TŪRISMS LATVIJĀ CAURI GADSIMTIEM

Page 356

4.3. Jūrmala Jūrmalas tūrisma vēsturiskā attīstība

J

ūrmala ir lielākā, bet ne senākā Latvijas kūrortpilsēta. Kā jau pirmajā nodaļā tika minēts, Ķemeru kūrorts dibināts 1838. gadā, lai gan tā sērūdeņus izmantoja kopš 18. gs. beigām. Kopš tā laika šī teritorija ir pamazām pārvērtusies no maziem zvejnieku ciemu puduriem līdz kūrortpilsētai un otro lielāko tūrisma tirgus daļu pēc galvaspilsētas. Jūrmala kā kūrortpilsēta kulmināciju pilsētas viesu un atpūtnieku skaita ziņā sasniedza pagājušā gs. 80. gados, kad Jūrmala bija plaši pazīstama visā PSRS kā balneoloģiskais, dūņu dziedniecības un piejūras klimatiskais kūrorts (Jērāns, 1983). Monogrāfijā par Latvijas ģeogrāfiju tā raksturota šādi:

“P

adomju gados Jūrmala izveidojusies par lielu un moderni iekārtotu darbaļaužu ārstniecības un atpūtas vietu. Pilsētā darbojas ap 100 atpūtas iestāžu, 53 sanatorijas un pansionāti, četras poliklīnikas, trīs slimnīcas, 30 pionieru nometnes, trīs kempingi ar 2 tūkst. vietām, divas tūristu bāzes. Sanatorijās un atpūtas namos vienlaikus var uzturēties ap 25 tūkst. cilvēku. 1973. gadā Jūrmalā veselību uzlabojuši vairāk nekā 250 tūkst. cilvēku.”

(Jankevics, 1975, 508–509)

Savādi lasīt tā laika tūrisma un viesmīlības nozares raksturojumu padomju ideoloģijas ietvaros: “Jūrmalas tūrisma un ekskursiju organizācijas kolektīvi vērtē padarīto un apspriež tūrisma un ekskursiju attīstības perspektīvas Jūrmalā saskaņā ar PSKP CK projektu partijas XXVI kongresam un 1980. gada nogalē pieņemto PSKP CK, PSRS Ministru Padomes un CACP lēmumu “Par tūrisma un ekskursiju tālāku attīstību un pilnveidošanu mūsu zemē”. Lēmumā atzīmēts, ka devītajā un desmitajā piecgadē tūrisms un ekskursijas kļuvušas par iedzīvotāju apkalpošanas plašu nozari, ieņēmušas stabilu vietu padomju cilvēku dzīvē, izvērtušās par Lielā Oktobra iekarojumu un komunisma celtniecības 356


Turn static files into dynamic content formats.

Create a flipbook

Articles inside

5. nodaļa. Nākotnes mērķi un izaicinājumi. Ēriks Lingebērziņš

15min
pages 487-497

4.7. Zemgale un Sēlija. Dace Kaufmane

59min
pages 452-486

4.6. Vidzeme. Andris Klepers

44min
pages 425-451

4.4. Kurzeme. Artis Gustovskis

42min
pages 376-400

4.5. Latgale. Līga Kondrāte

37min
pages 401-424

4.3. Jūrmala. Maija Rozīte

29min
pages 356-375

4.2. Rīga. Maija Rozīte

29min
pages 338-355

4.1. Vēsturiskās tendences un kopsakarības. Andris Klepers

12min
pages 329-337

3.5. Neformālās ceļotāju grupas. Normunds Smaļinskis

30min
pages 308-326

3.4. Uzņemošais tūrisms: ārvalstu tūristi Latvijā. Aija van der Steina

57min
pages 277-307

2.4. Profesionālās tūrisma organizācijas. Daina Vinklere

1hr
pages 124-170

2.5. Latvijas tūrisma zīmolvedība un mārketings. Aija van der Steina

55min
pages 171-206

2.3. Starptautiskā sadarbība. Aira Andriksone, Agita Līviņa

28min
pages 105-123

3.2. Lauku tūrisms. Juris Smaļinskis

20min
pages 235-246

aktualitātes. Aira Andriksone, Agita Līviņa

42min
pages 69-94

1.3. Padomju periods. Daina Vinklere

41min
pages 41-66

Aira Andriksone, Agita Līviņa

16min
pages 95-104

Ceļavārdi

3min
pages 5-7

Par autoriem

2min
pages 8-9

1.2. Tūrisms Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Maija Rozīte

24min
pages 24-40

1.1. Ceļošanas pirmsākumi. Maija Rozīte

11min
pages 15-23

Saīsinājumi

2min
pages 10-12
Issuu converts static files into: digital portfolios, online yearbooks, online catalogs, digital photo albums and more. Sign up and create your flipbook.