4.4. Kurzeme
P
ēc Brēmenes bīskapa Rimberta ziņām, abpusēja satiksme starp kuršiem un zviedriem norisinājusies jau agrajos viduslaikos, tiesa gan, ne ar miermīlīgiem nolūkiem. Grobiņas pilskalns (Skābarža kalns) un senpilsēta attiecināma uz 7.–9. gs. un ir saistāma ar iespaidīga mēroga skandināvu koloniju, kas kā Seeburg (Jūrpils) minēta 9. gs. rakstītajos avotos. Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pieminekļi iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma saraksta nominācijai (Unesco.lv, 2020), bet stāsti par seno laiku dzīvi populārzinātniskā versijā mūsdienās tiek izspēlēti kopā ar Grobiņas tūristiem. Devītā gadsimta beigās kurši atvairīja lielas dāņu vikingu flotes uzbrukumu. Vikingi tika sakauti pie lielas kuršu pilsētas, kas, visticamāk, bija lielākais tā laika kuršu cietoksnis – Kuldīgas pils tagadējā Veckuldīgas pilskalnā. Vēl divus gadsimtus pēc tam kurši varēja apgalvot, ka visa pasaule baidās no vikingiem, bet vikingi baidās no kuršiem. Ziemeļeiropā šis laiks tiek dēvēts par vikingu laikmetu, jo šajā laikā ziemeļu zemju jūrasbraucēji iekaroja teritorijas tālu uz dienvidiem, atklāja nepazīstamas zemes un tirgojās ar daudzām tautām. Vikings nenozīmēja tautību, bet gan nodarbošanos. Tie bija tirgotāji un laupītāji, kuri slavas un mantas meklējumos kuģos devās ceļojumos pāri jūrai uz svešiem krastiem, arī kurši (Dzenis, 2016). No 13. gs. dokumentiem zināms, ka tajā laikā pastāvēja deviņas Kursas zemes: Pilsāts, Megava, Ceklis, Duvzare, Piemare, Bandava, Ventava, Vanemane jeb Miera Kursa un "Zeme starp Skrundu un Zemgali". 1253. gadā Kursas zemes sadalīja Vācu ordeņa atzars Livonijā un Kurzemes bīskapija, bet pēc Kuršu sacelšanās (1260–1267) apspiešanas daļa no dienvidu zemēm (Ceklis) pakļāvās žemaišiem un tagad atrodas Lietuvas teritorijā. Mūsdienām šie laiki devuši bagātīgu baltu cilšu kultūras mantojumu un arī ietekmējuši kuršu un lībiešu apdzīvotās teritorijas. Kurzemes identitātei nozīmīgs posms saistās ar Kurzemes hercogisti, kas arī ģeopolitiski devusi lielu daļu no Latvijas Republikas teritorijas, kā arī ir daļa no Latvijas ģerboņa – sarkanā lauva nāk no agrākās Kurzemes hercogistes ģerboņa. Latvijas kartes dienvidrietumu kontūra sakrīt ar bijušās Kurzemes hercogistes robežām. Izņēmums ir Palangas un Sventājas apkaime, kas pēc 1921. gada robežlīguma tika nodota Lietuvai, un šodien Palanga kļuvusi par kaimiņvalsts apmeklētāko kūrortu. Desmit Kurzemes hercogistes pilsētas un pieci miesti veidojās jau viduslaiku Livonijas laikā, taču lielākais uzplaukums sekoja tieši 17. un 18. gs. No visām Kurzemes pilsētām vislabāk hercogistes laika 376