4.6. Vidzeme Vidzemes tūrisma vēsturiskā attīstība
V
idzeme ir tūrisma nozares mūsdienu izpratnē aizsākuma vieta, kas atbilstoši Vanaga (1938, 56) vērtējumam (līdzīgi kā Tomasa Kuka organizētie vilciena ekskursiju ceļojumi Lielbritānijā jau kopš 19. gs. 40. gadiem) iesākas 1862. gadā ar organizētām grupu ekskursijām pa jaunuzcelto dzelzceļu no Rīgas uz Ogri. Savukārt jaunu žanru latviešu literatūrā – ceļojumu aprakstus – iesāka brāļi Reinis un Matīss Kaudzītes, kuri bija lieli ceļotāji. Tā Reinis Kaudzīte pāris gadus pēc “Mērnieku laiku” (1879) publicēšanas izstaigājis Daugavas vidusdaļu, sarakstīdams apcerējumu “Īsi ceļojuma piezīmējumi par Daugavas abu malu skaistākām un ievērojamākām vietām”, veltot tēlainu aprakstu simboliskajai klintij:
“T
as jaukākais skats pie Staburaga manim izlikās skaisti, zaļām sūnām apaugusi, Staburaga galva, no kuras tūkstošām pērļotas pilītes, no sūniņas un sūniņu krizdamas, nemitoši lejā rit. Šās pilītes pret zaļo sūniņu ļoti baltas un caurspīdīgas un tāpēc dod ļoti daiļu izskatu.”
(Kaudzīte, 1881)
Vēl iepriekš 19. gs. līdzās kūrvietām par izcili ainavisku galamērķi aristokrātiskiem ceļotājiem pamazām bija kļuvusi Sigulda ar Krimuldu un Turaidu, iemantojot apzīmējumu “Livonijas Šveice”. Plašāk tika izcelta arī Gaujas senieleja (vāciski Aathal), ko pieminēja kopā ar Cēsīm vai 20. gs. sākumā izdotajos ceļvežos arī par Valmieru. Var uzskatīt, ka tieši te rodami pirmsākumi arī šodien apmeklētāju ziņā vienam no populārākajiem galamērķiem Vidzemē un Latvijā – Gaujas Nacionālajam parkam. Tūrisms Vidzemē, līdzīgi kā citos Latvijas reģionos, pamazām kļuva demokrātiskāks, ko īpaši veicināja zemnieku brīvlaišana 19. gs. – dzimtbūšanas atcelšana un turpmākā industrializācija, transporta līdzekļu attīstība. Lielāku impulsu ceļošanai deva dzelzceļa līnijas Rīga–Pleskava atklāšana 1889. gadā. Daugavas ieleja no Stukmaņmuižas līdz Koknesei ainaviskuma ziņā tika pielīdzināta Reinas ielejai, pat pieminot, ka tas ir, iespējams, skaistākais apvidus visā Baltijā. Citas vietas bez jau pieminētajām nav tikušas tik daudz slavinātas kā piemērotas ceļošanai. 425
