2.1. Institucionālais ietvars un pārvaldība, galvenās tūrisma attīstības aktualitātes
A
tgūstot Latvijas Republikas neatkarību 1991. gadā, tūrismam kā tautsaimniecības nozarei brīvā tirgus ekonomikas apstākļos bija jāsāk attīstīties no jauna – jārada tiesiskais pamats, jāatgūst un jāprivatizē īpašumi, jāmācās līdzsvarot pieprasījumu un piedāvājumu, jāuzzina, kā piesaistīt pircēju – apmeklētāju/tūristu –, jāizprot un jānovērtē tūrista un ceļotāja vajadzības, un ar prieku tiem jāpakalpo. Bija jānodrošina pienācīga rietumu ikdienas līmeņa infrastruktūra viesnīcās un citās tūristu naktsmītnēs, kafejnīcās un restorānos, jākārto vīzas, galvenokārt gan uz ārvalstīm, kā arī jāpasūta biļetes. Bija jārunā un jāraksta angļu valodā, jāstrādā ar datoru, jāapgūst internets. Tas viss kopumā veidoja jaunus pakalpojumus, lai Latvijas iedzīvotāji varētu ceļot uz ārvalstīm, bet ārzemnieki – uz Latviju. 90. gados vairāki agrāk iecienīti kūrorti un restorāni piedzīvoja panīkumu, jo nebija vēl zināšanu un pieredzes, kā saimniekot jaunajos apstākļos. Tomēr daži tūrisma objekti un uzņēmumi izdzīvoja un ar radošu pieeju turpināja attīstīties, piemēram, Siguldas gaisa vagoniņš (tagad Sigulda Adventures nodrošina pakalpojumus adrenalīna cienītājiem, lēcienus ar gumiju virs Gaujas, braucienu ar Zērgli jeb brauciens pa vagoniņa gaisa trošu ceļu), bet daļa agrāk iecienīto tūrisma un atpūtas vietu nespēja izdzīvot, piemēram, vēsturiskais kūrorts sanatorija “Ķemeri”, tūristu bāze “Sigulda” Gaujas senlejā un “Sauleskalns” Krāslavas novadā (kopš 2021. gada ziemas Sauleskalns atkal uzņem kalnu slēpotājus divās trasēs), restorāns “Sēnīte” Inčukalnā un restorāns “Jūras pērle” Jūrmalā. Iemesli tam bijuši dažādi – gan saimniekošanas prasmes, gan nesakārtotas īpašumtiesības, gan pieprasījuma, paradumu un mobilitātes iespēju maiņa. Tūrisma valsts politikas apzināšanas un formulēšanas process sākās tūlīt pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Neatkarīgās Latvijas valdības mērķis kopš paša sākuma bija integrēt Latviju Eiropas un pasaules tūrisma sistēmās, veidot Latviju par pievilcīgu un daudzveidīgu tūrisma galamērķi. Lai to sasniegtu, Latvija ķērās pie valsts politikas izstrādes līdzsvarotai tūrisma attīstībai – sāka izveidot institucionālo sistēmu, tiesisko un politikas plānošanas bāzi, piešķirt dotācijas no valsts budžeta līdzekļiem, iesaistīties starptautiskās aktivitātēs. 69
