Ceļavārdi

Tūrisma nozare Latvijā pēdējās desmitgadēs ir labi atpazīstama un nozīmīga tautsaimniecības sastāvdaļa. Neskatoties uz pandēmijas radīto krīzi, gan iedzīvotāji, gan nozares uzņēmēji ar nepacietību gaida ceļojumu un ar to saistītās uzņēmējdarbības atjaunošanos. Par ceļošanas aizsākumiem un ceļošanas tradīcijām senākā un tuvākā pagātnē ir saglabājies daudz liecību, tomēr tūrisma attīstība, to ietekmējošie faktori līdz šim nav tikuši sistemātiski analizēti un apkopoti. Latvijas valsts simtgades svinību laikā un tuvojoties Latvijas tūrisma simtgadei, kas, pēc Kārļa Vanaga, tūrisma entuziasta un propagandētāja uzskata, ir aizsākusies 1929. gada 14. septembrī, radās ideja par grāmatas izdošanu. Ideju atbalstīja gan augstskolu mācībspēki, gan tūrisma speciālisti, kuru vārdus redzat saturā pie viņu sagatavotajām nodaļām. Šīs grāmatas autori un intervētās personas ir daļa no Latvijas tūrisma vēstures – viņi ir bijuši aculiecinieki dažādām norisēm un procesiem, kas ietekmējušas lēmumu pieņemšanu. Šīs liecības, mainoties paaudzēm, jāsaglabā. Lielākais akcents grāmatā ir veltīts tūrisma kā jaunas nozares veidošanai kopš 20. gs. 90. gadiem. Tūrisma vēsture ļauj ne tikai sekot dažādiem faktiem un procesiem sabiedrībā, bet arī parāda dažādu iekšējo un ārējo faktoru lomu un nozīmi, tādējādi ļaujot arī vieglāk prognozēt procesu attīstību nākotnē, saskatīt kopsakarības un tendences. Grāmatas pirmajā nodaļā atradīsiet daudz interesantu un saistošu faktu no tūrisma vēstures, lasīsiet par entuziastiem, personībām–dižgariem, kuras to veidojušas. Kļūsiet liecinieki, kā dažas no tūrisma tradīcijām ir saglabātas, pārmantotas un praktizētas arī mūsdienās. Uzzināsiet, kāda izdoma tika likta lietā, lai organizētu pārgājienus un ceļojumus preču un pakalpojumu deficīta apstākļos padomju laikā. Grāmatas otrā nodaļa ir vispilnīgākais avots, kurā atspoguļota jaunas, neatkarīgas valsts tūrisma nozares institūciju rašanās, dažādu normatīvo dokumentu izveides un pieņemšanas vēsture, politisko, ekonomisko un arī subjektīvo faktoru loma tūrisma politikas veidošanā, iesaistīšanās starptautiskajā apritē un procesos, sadarbība ar starptautiskajām institūcijām, Baltijas valstīm. Tajā atradīsiet liecības par pirmo Latvijas tūrisma biroju atvēršanu Londonā un Helsinkos, darbinieku atmiņas par situāciju

tūrisma nozarē, esot dažādu ministriju pakļautībā. Lai gan tūrisma politikas plānošana tiek vērtēta kā stratēģiska, integrēta, uz ilgtspējību vērsta sistēma, tomēr tiek analizēti arī tūrisma valsts politikas galvenie trūkumi, piemēram, nepietiekams gan valsts budžeta finansējums, gan pētnieciskā bāze, tūrisma lobiju trūkums. Ar interesi lasītājs vērs vaļā nodaļu par jaunās valsts tūrisma mārketinga idejām, aktivitātēm un sasniegumiem, dalību starptautiskajās izstādēs, informatīvo materiālu sagatavošanu, pirmo valsts un Rīgas pilsētas tūrisma zīmolu radīšanu. Tūrisma attīstību raksturo tūristu apmeklētākās vietas un objekti, tūristu plūsmu apjoms, to telpiskais izvietojums un dinamika. Šīs tēmas grāmatā ir aplūkotas trešajā nodaļā, iekļaujot tā laika vēsturisko fonu – padomju laika tūrisma objektu un pieminekļu demontēšanu, mūsu piekrastes atvēršanu jebkuram ceļotājam, vīzu formēšanu un valūtas ieguvi, iepirkšanās braucienu organizēšanu uz Lietuvu un Poliju un pat 90. gados piedzīvoto reketu. Publicētās atmiņas par pirmajiem ārzemju ceļojumiem var lasīt kā aizraujošu piedzīvojumu stāstus. Vēsturē saglabājamas atmiņas arī par grūtībām, kādas bija 90. gados, uzņemot ārvalstu tūristus, kad lidlauks bija pārāk grumbuļains, viesnīcu istabas par mazu, gultas par īsu, vannas istabas netīras un pat tualetes papīrs par cietu. Pievienotie statistikas dati ļaus pārliecināties, cik strauji mūsu valstī pēdējās desmitgadēs ir attīstījies tūrisms, kā pieaudzis uzņēmēju un pakalpojumu skaits valstī, kā un kur mēs ceļojām, un cik viesu gadā uzņēmām. Saistoša ir sadaļa par ārzemju tūrismu Latvijā, par straujo ārvalstu tūristu pieredzes un iespaidu maiņu no pirmajiem, ne sevišķi glaimojošiem līdz sajūsmai par unikāliem tūrisma produktiem. Tūrisma raksturojumā neiztikt bez nozīmīgāko centru un reģionu apraksta, ko plaši atspoguļo ceturtās nodaļas saturs. Tikpat daudzveidīgi un krāšņi, cik mūsu novadu tautas tērpi, ir agrāk un salīdzinoši nesen veidotās tūrisma vietas, objekti, maršruti, dabas takas. Ir pieejama informācija gan par Rīgas un Jūrmalas tūrisma produktiem, gan Kurzemes Šveici, Latvijas Holandi, Latvijas Venēciju vai Livonijas Šveici. Reģionu nodaļa sniedz atziņu, ka tūrisms nav tikai apskates objekti un marķētas takas, bet arī vēlme dziļāk un plašāk izprast kultūras atšķirības. Grāmata tika pabeigta un publicēta pasaules lielākās krīzes – Covid-19 pandēmijas laikā, tāpēc iemūžinātas arī šī – tik dramatiskā tūrisma gada liecības, rīcības un fakti. Uzsvērta jauno prasību loma un atziņa, ka Latvija spēs ne tikai pielāgoties jaunajiem procesiem, bet arī tos ietekmēs un vadīs, ieviesīs zaļās domāšanas principus, radīs digitālus un inovatīvus produktus. Grāmata adresēta plašam lasītāju lokam, vēstures entuziastiem, tūrisma speciālistiem, tā būs neatsverams informācijas materiāls tūrisma studentiem. Grāmata sniedz ne tikai dažādu tūrisma attīstības procesu raksturojumu un analīzi, bet tā ir arī piemiņa un pateicība visiem tūrisma organizētājiem, kas atstājuši pēdas tūrisma vēsturē un dalījušies savās atmiņās ar grāmatas autoriem (autoru pateicības skatāmas katras nodaļas beigās). Daudzi ir veltījuši lielāku vai mazāku artavu

tūrisma attīstībā un popularizēšanā. Ierobežotā apjoma dēļ nevarējām pieminēt visus, ne arī iekļaut visu savākto plašo fotomateriālu. No vienas puses, žēl. No otras, – ceram, ka šī grāmata iedvesmos jaunus entuziastus iesākto darbu turpināt.

Ceļakarti un ceļazīmes lasītājam esam iezīmējuši – laiks aizraujošam ceļojumam!

Maija Rozīte, profesore, Tūrisma un viesmīlības katedras vadītāja Biznesa augstskolā Turība