15 minute read
5. nodaļa. Nākotnes mērķi un izaicinājumi. Ēriks Lingebērziņš
5. nodaļa
Nākotnes mērķi un izaicinājumi
1992. gadā japāņu izcelsmes amerikāņu politologs Francis Fukujama (Francis Fukuyama) pieteica vēstures beigas, un turpmākā desmitgade politiskās filozofijas un daudzu saistīto nozaru pētniecībā aizritēja liberālisma uzvaras fonā. Vēstures beigas un jauna laikmeta sākums bija galvenais diskurss sabiedrības pētnieku ikdienā. 2020. gada pavasarī pienāca citas vēstures beigas – pāris nedēļu laikā tūrisma nozare visā pasaulē piedzīvoja ļoti nopietnu satricinājumu.
(Korjagins, “Baltic Travel Group” vadītājs, 2020)
(Kavaca, “Vanilla Travel” vadītāja, 2020)
Apgrozījuma kritums vairāk nekā 90 % apmērā martā, 100 % apmērā aprīlī, aizvērtas viesnīcas, tukši restorāni, slēgti dabas objekti un skatu torņi. Neziņa un izmisuma pilni vadošo tūrisma asociāciju – Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas, Latvijas Restorānu biedrības, LLTA “Lauku ceļotājs” – piedāvājumi situācijas risināšanai un uzņēmumu glābšanai. Tāda ir situācija, kas raksturo tūrisma nozares visjaunāko laiku vēsturi, kura neapšaubāmi ir sākusies 2020. gadā (precīzi – 14. marta pēcpusdienā).
(Premjerministrs K. Kariņš pēc valdības ārkārtas sēdes 2020. gada 14. martā) Latvijas tūrisma nozares visjaunāko laiku vēsture bija sākusies ar zināmu cerību par situācijas drīzu atrisinājumu, neticību notiekošajam – emocijām, kuras piedzīvojamas, saskaroties ar ārkārtēji lielu stresu un nenoteiktību. Par zināmu nozares atgūšanos no šoka stāvokļa var uzskatīt 2020. gada maiju, kad tūrisma terminoloģiju papildināja divi jauni jēdzieni, kuriem atvēlama nozīmīga vieta Latvijas tūrisma vēsturē: “jaunais normālais” un “Baltijas burbulis”.
Jaunais normālais: ārkārtas situācijas un Covid-19 pandēmijas radīto ierobežojumu apkopojums, kurš raksturo sabiedrības uzvedības normas, ievērojot epidemiologu noteiktos ierobežojumus. Baltijas burbulis: iespēja ceļot starp Baltijas valstīm. 2020. gada maijā tā kļuva par pirmo brīvās pārvietošanās zonu visā Eiropas Savienībā, saglabājoties ceļošanas ierobežojumiem, kuras valstis ieviesa, cenšoties samazināt infekcijas Covid-19 izplatību. Četrus mēnešus vēlāk burbulis pārplīsa. Tūrisms ir ļoti jutīgs pret dažāda veida satricinājumiem. Tomēr varam būt pavisam droši, ka cilvēku vēlme ceļot, izzināt un pieredzēt nekur neizzudīs. Atskatoties atpakaļ, varam redzēt, ka tūrisma nozare ir veiksmīgi spējusi mainīties, pielāgojoties visdažādākajām situācijām, sākot ar transporta veidu izmaiņām, tehnoloģiskajiem sasniegumiem, nopietnām pārmaiņām līdz ar digitalizācijas procesiem, reaģējot uz drošības draudiem, un tagad – pielāgojoties arī epidemioloģiskiem riskiem. Latvijas tūrisma nozares nākotnes mērķi un izaicinājumi vienmēr būs saistīti ar Latvijas ģeogrāfisko atrašanās vietu, tuvējiem kaimiņiem, klimatu, pieejamo cilvēkresursu, dabas resursiem – praktiski visiem tūrisma resursiem. Vienlaikus, Latvijas kā atvērtas, mūsdienīgas Ziemeļeiropas valsts tūrisma nozares nākotni nosaka un ietekmē dažādi globālie procesi – sabiedrības demogrāfiskās un patērētāja uzvedības izmaiņas, ilgtspējīga attīstība un rūpes par apkārtējo vidi, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju ietekme ikdienā. Tomēr Latvijas valsts spēja veiksmīgi attīstīties pēdējo 30 gadu laikā ir pierādījums tam, ka Latvijai ir labas izredzes ne tikai pielāgoties jaunajiem procesiem, bet tos ietekmēt un pat vadīt. Klimata un enerģijas jautājumam nokļūstot Eiropas Savienības lēmējvaras dienas kārtībā, tūrisma nozares attīstības prioritātes noteiks tēmas, kuras vistiešākajā veidā veicina klimatneitrālu uzņēmējdarbību un izmantojamo energoresursu dažādošanu. Latvijas tūrisma nozare, visticamāk, arī turpmāk kā vienu no pievienotajām vērtībām pozicionēs dabas bagātības, apkārtējo vidi, dabas objektu pieejamību, ērto sasniedzamību. Eiropas Komisijas definētais Eiropas zaļais kurss ir izcila un vienreizēja iespēja Latvijai kļūt par vadošo tūrisma galamērķi, kurš pilnībā atbilst nākotnes zaļās Eiropas piemēram. Zaļā domāšana ir jāievieš ikdienā – sākot ar ideju par eksportspējīgu produktu, līdz ikvienam pakalpojuma sniedzējam, kurš iesaistīts produkta izplatīšanas ķēdē.
Latvijas tūrisma nozares mērķis ir digitālais briedums
Tūrisma nozare ir bijusi un, visticamāk, arī paliks kā viena no cilvēkresursu ietilpīgajām nozarēm, tomēr darbaspēka izmaksu pieaugums, palielinoties vidējai darba samaksai, jau tuvākajā desmitgadē radīs nopietnus izaicinājumus Latvijas tūrisma produkta konkurētspējai. Lai arī turpmāk nodrošinātu kvalitatīvu un konkurētspējīgu pakalpojumu, ir jāizmanto visi pieejamie finanšu un zināšanu avoti, veicinot nozares 490
digitalizāciju. Digitalizācija ne vienmēr paredz pāreju no fiziskās realitātes uz virtuālo, par ko bieži vien tiek ironizēts, apgalvojot, ka ceļošana būs iespējama neizejot no mājas. Visticamāk, tā nenotiks, jo fiziskās pārvietošanās izjūtas, atrašanās citā vidē, cilvēku satikšana, ēdiena baudīšana, atšķirīgs klimats – viss minētais arī digitālā sabiedrībā būs spēcīgs motivators ceļošanai. Tomēr digitalizācija var veicināt tūrisma izaugsmi, piedāvājuma daudzveidību, tūrisma organizatoriem tā spēs sniegt plašas zināšanas un informāciju par to, kādu pieredzi iegūt, notikumus piedzīvot un kādus objektus apmeklēt vēlas visdažādākie patērētāji. Atvērti un pieejami dati, kurus gan tūrisma plānošanā, gan vadīšanā var izmantot, analizējot tirgus tendences, apmeklētāju uzvedību, pieprasījuma izmaiņas, apmierinātību, uzturēšanās ilgumu, noskaņojumu, gatavību maksāt par pakalpojumu – tā ir digitalizācija, kas tūrisma nozarei ļaus augt. Lai sasniegtu mērķus un būtu starp līderiem mūsdienu tehnoloģiju izmantošanā, var nepietikt tikai ar Eiropas Savienības fondu veiksmīgu izmantošanu, radot un ieviešot projektus. Daudz lielāks izaicinājums ir nozarē strādājošo vēlēšanās un gatavība būt zinošiem un motivētiem savā ikdienas darbā, plaši izmantot pieejamās tehnoloģijas. Visdrīzāk laika periodā līdz 2030. gadam pieredzēsim domāšanas izmaiņas, kur virkne lēmumu attiecībā uz biznesa stratēģiju, galamērķa attīstības virzienu, klientu segmentu un plūsmu plānošanu tiks pieņemti, balstoties uz plašu datu apjomu, kas sniegs ļoti daudzpusīgu informāciju par ceļotāju paradumiem, tēriņiem, paredzamo uzvedību, interesēm, produktiem un citiem aspektiem.
“Latvija noteikti nebūs lēts un visiem pieejams galamērķis. Un tādam tam nevajadzētu būt. Pēc pirmo 25 neatkarības gadu ieskriešanās posma Latvija būs sevi pierādījusi kā kvalitatīvu, uzticamu un aizraujošu galamērķi, kura stāsts uzrunās daudzus. Bet pārlieku strauja kapacitātes palielināšana un radikālas infrastruktūras izmaiņas, tostarp tūrismā, šo stāstu var apdraudēt.
Tāpēc produktu un pakalpojumu kvalitātei savienojumā ar cieņpilnu attieksmi pret apkārtējo vidi un dabas vērtībām ir jābūt Latvijas pamatvērtībai un vizītkartei. Šī kombinācija ir jāpasniedz un jāpārdod ar ļoti mūsdienīgu, laikmetam atbilstošu un tehnoloģiski attīstītu domāšanu.” (Kuzmans, 2020) Un arī mēs paši – Latvijā dzīvojošie, apceļojot Latviju, tuvākas vai tālākas valstis, mainīsimies. Neraugoties uz dažādiem ekonomiskiem satricinājumiem, ilgtermiņā Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls tiek vērtēts pozitīvi. Tas nozīmē, ka arī mūsu valsts iedzīvotāju pirktspējai ir labas izredzes palielināties, kas neapšaubāmi atspoguļosies kopējos ceļošanas tēriņos. Tomēr tūrisma nozari sagaida arī ļoti nopietns izaicinājums, kas saistāms ar iedzīvotāju skaita izmaiņu negatīvo dinamiku, kā rezultātā 491
varam sagaidīt, ka konkurence, visdrīzāk, palielināsies. Tādējādi Latvijas tūrisma uzņēmumiem var nākties meklēt jaunus tirgus un savu darbību attīstīt arī starptautiskajā vidē, vispirms jau Lietuvā un Igaunijā, un tālāk arī citās valstīs. Uzņēmumu izaugsmē noteikti būs ieinteresēts arī klients – mēs paši, pieprasot arvien jaunus ceļojumu virzienus, atšķirīgus produktus un vēl neizzinātus galamērķus.
(Freimane, 2020)
Domāšana “mēs”, nevis “es” kategorijā ir Latvijas tūrisma nozares cilvēkus raksturojoša īpatnība un īpašā vērtība. Latvijas tūrisma nākotnē tāpat kā līdz šim viens no vissvarīgākajiem aktīviem būs nozarē strādājošie cilvēki – viesnīcu, restorānu un citu pakalpojumu uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas – biedrības, apvienības un interešu grupas un publiskā sektorā strādājošie. Pastiprinoties automatizācijas un robotizācijas nozīmei Latvijas un visas pasaules ekonomikā, pieredzēsim būtiskas pārmaiņas veidā, kā pakalpojums tiks sniegts, tomēr ideju radīšana, ceļojumu sagatavošana un ceļošanas pieredzē gūtās emocijas joprojām paliks cilvēku radītas. Turpinoties Latvijas ekonomikas izaugsmei, kuru nodrošinās Latvijas kā Ziemeļeiropas reģionam piederīgas valsts attīstība, joprojām aktuāls paliks jautājums par Latvijas demogrāfisko struktūru. Arī turpmāk, samazinoties Latvijas iedzīvotāju skaitam un vienlaikus tam koncentrējoties pilsētās, arvien vairāk aktualizēsies jautājums par tūrisma attīstību atsevišķās Latvijas teritorijās. Darbaspēka trūkums un ekonomiskās intensitātes samazināšanās rada nopietnus riskus atsevišķu vietu ekonomiskajai izaugsmei. Novecojoša sabiedrība, ekonomiskās aktivitātes samazinājums un nepietiekami attīstīta infrastruktūra būs priekšnoteikumi, vērtējot vietas tūrisma attīstības iespējas. Nevaram paļauties un gaidīt, ka atsevišķu vietu attīstību noteiks vietējā vai reģionālā vara. Tuvākās desmitgades izaicinājums būs uzņēmīgi cilvēki, viņu motivācija, entuziasms un enerģija, viņu gatavība peldēt pret straumi, lai saglabātu vietējo kultūras mantojumu mazāk apdzīvotajās vietās. Nacionālā līmeņa tūrisma plānošanā tieši vietējā tūrisma veicināšana, Latvijas izziņa un intereses radīšana par Latvijas apceļošanu būs nopietns izaicinājums, pieaugot iedzīvotāju ekonomiskajai labklājībai, izvēloties ārvalstu ceļojumus. Pandēmijas negatīvo seku ietekme uz starptautisko tūrismu ir arī iespēja, kas rosinās izpratni un interesi par vietējo tūrismu ne tikai kā krīzes alternatīvu, kad ceļot tālāk par savas valsts robežām praktiski nav iespējams, bet arī ilgākā laika
periodā, attīstot priekšstatu par Latvijas apceļošanu kā vērtīgu un bagātinošu izziņas un izklaides brīvā laika pavadīšanas veidu. Vienlaikus varam sagaidīt, ka, tūrismam attīstoties, līdz ar vispārējo ekonomisko aktivitāti Latvijas kartē redzēsim arvien vairāk tūrisma attīstības veiksmīgos piemērus dažādās Latvijas vietās, it īpaši pilsētās. Reģionālās koncertzāles, atsevišķi lielie kultūras vai atpūtas infrastruktūras objekti, kā Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī, “Zinoo centrs” un plānotais “Kosmosa centrs” Cēsīs, atjaunotie un no jauna pieejamie objekti, kā Krustpils pils Jēkabpilī, Bauskas pils muzejs, Dobeles pilsdrupu rekonstrukcijas projekts, Dzīvā sudraba muzejs Limbažos, kurus papildina atsevišķi mazāki objekti, atpūtas un izklaides vietas un pakalpojumi, kuri ir attīstījušies, palielinoties tūristu plūsmai, ir piemēri tam, kā tūrisma attīstība notiks arī turpmāk. Tūrisma un viesmīlības nozare, tāpat kā šo pilsētu iedzīvotāji, ir lielākie ieguvēji šāda mēroga un veida projektu īstenošanā. Tiesa gan, tas varētu būt liels izaicinājums vietējām pašvaldībām pārliecināt centrālo valsts varu Rīgā arī turpmāk īstenot infrastruktūras attīstības projektus Latvijas reģionos, ņemot vēra negatīvo rezonansi, ko radījuši precedenti, sadārdzinoties būvniecības izmaksām, atklājoties korupcijas gadījumiem un pastāvot domstarpībām par piemērotāko vietu, formu un saturu. Visspilgtāk šīs domstarpības redzamas jautājumā par akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. Tūrisma attīstībai arī turpmāk nozīmīga būs pašvaldību politiskā un ekonomiskā gatavība un vēlēšanās. Arī tā nereti ir atkarīga no publiskajā sektorā strādājošajiem – cilvēkresursiem. Individuāla uzņēmība, strādātgriba un ticība tūrisma nozarei nereti ir bijis nozīmīgs dzinulis nozares attīstībai. 2020. gadā īstenotā administratīvi teritoriālā reforma, kura paredz pašvaldību vēlēšanas 2021. gadā jau to jaunajās robežās, var kļūt par pārbaudījumu daudz apspriestajam sadarbības jautājumam, it īpaši tūrisma nozarē. Sadarbība tūrismā ir pamats gan tūrisma plānošanai, gan produktu attīstībai, gan tūrisma tēlam. Tas ir bijis jautājums, kurš iepriekš bieži ticis identificēts kā nopietns šķērslis tūrisma attīstībai Latvijas reģionos – viensētnieka pieeja tūrismā neder. Mūsdienu tūrists ir krietni mainījies, un tradicionālā pieeja tūrisma produktu veidošanā nereti nestrādā – tūrists daudz biežāk lēmumu pieņem spontāni, pēdējā brīdī, un ceļojuma laikā savas domas var mainīt. Vietējā tūrismā individuālie ceļotāji, kuri ceļo ar savām automašīnām, ir visbiežāk izplatītais ceļošanas veids, kas sniedz elastību. Savukārt tūrisma vietām – tūrisma objektiem, atpūtas un izklaides vietām – svarīga ir plānošana. Gatavība ieteikt citu objektu vai vietu kaimiņu pašvaldībā nereti daudziem ir bijis liels izaicinājums. Īstenotā reforma paredzēs kopā būšanu un dalīšanos ar zināšanām, resursiem un idejām. Noliekot malā politiskās un organizatoriskās nianses, tūrisma nozare Latvijā var sagaidīt arī ieguvumus – sistematizētāku informāciju, plašāku ceļojumu piedāvājumu un dažādību. 2027. gadā kāda no Latvijas pilsētām kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Rīga 2014. gadā jau bija šajā statusā. Tāpēc pilsētai, kura iegūs šo statusu, var nākties uzņemties sava veida vadību, demonstrējot, kā materiālās un nemateriālās kultūras
vērtības veicina izaugsmi, radošumu un attīsta vietu. Starptautiskā publicitāte, kas nāk līdzi šim statusam, ir labs priekšnoteikums ārvalstu viesu un investoru piesaistē un audzē katra pilsētas iedzīvotāja pašapziņu un lepnumu par pilsētu. Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss var būt iespēja īstenot kādu nacionāla mēroga kultūras projektu – Baltu tautu muzeju, Laikmetīgās mākslas centru, Digitālo tehnoloģiju izziņas vietu.
“Latvijas tūrisms tuvāko 10–15 gadu laikā noteikti augs tieši pievienotās vērtības ziņā. Šis process neapstāsies, jo tūrisma profesionāļi Latvijā kļūst izglītotāki un zinošāki, mācās no citu valstu pozitīvajiem piemēriem. Tas dāvās ceļotājiem to autentisko un vienreizējo sajūtu, ko sniedz tikšanās ar cilvēkiem, būšanu dabā, augstvērtīgas maltītes baudīšanu un latviešu īpašās dzīvesziņas iepazīšanu.
Ārvalstu ceļotāji atzīst, ka Latvija ir kā dzintara gabaliņš jūrā – tik spoža, kad to iepazīst, bet tajā pašā laikā tik reti autentiska. Tikai saglabājot šo apziņu, ka esam īpaši, turpināsim virzīties uz vērtīgāka tūrisma nākotni.” (Gavrilko, 2020) Veiksmīgai cilvēkresursu piesaistei tūrisma nozarē liela loma būs arī mācību iestādēm – gan profesionālās izglītības iestādēm (lai varam lepoties ar savu gastronomisko piedāvājumu, apkalpošanas kvalitāti), gan augstākās izglītības iestādēm, kuras specializējas tūrisma, viesmīlības un pasākumu organizēšanas studiju virzienos (lai spējam reaģēt, atbildot uz visdažādākajām situācijām, gatavojoties tirgus pārmaiņām, ieviešot jaunas pieejas, radot un pilnveidojot tūrisma produktus). Ikvienam mācībspēkam, kurš iesaistīts tūrisma un viesmīlības nozares jauno speciālistu apmācībā, arī pašam nāksies mācīties, ejot laikam līdzi – apgūstot un iekļaujot ikdienas apmācībās dažādas informāciju un komunikāciju tehnoloģijas, rosinot domāšanu un radošu pieeju, meklējot mūsdienīgus risinājumus, veicinot izpratni par dažādību tūrismā, kuru arvien vairāk pieredzēsim gan dažādās interešu grupās, kuras ceļo, gan dažādos ārvalstu viesos, kurus būs iespēja uzņemt un apkalpot naktsmītnēs, atpūtas un izklaides vietās, restorānos, bāros, muzejos un citviet.
Rīga – Latvijas tūrisma centrs
Kultūras, izklaides un atpūtas objektu, infrastruktūras ziņā Rīga joprojām būs visas Latvijas un arī Latvijas tūrisma centrā. Rīga ir bijusi Latvijas tūrisma galvenais dzinējs, un 2/3 ārvalstu viesi, ierodoties Latvijā, ir apmeklējuši tieši Rīgu. Pēdējā desmitgadē Rīga nevar sūdzēties par tūrisma attīstību – virkne jaunu viesnīcu, izklaides vietu, atjaunota un no jauna radīta atpūtas un darījumu tūrisma infrastruktūra, strauji augoša lidosta un
strauji augošs ārvalstu tūristu skaits. Lai gan pandēmija ievērojami sabremzē šo attīstības dinamiku, starptautiskais tūrisms Rīgā atjaunosies. Tomēr Rīgas kā Latvijas galvenā tūristu magnēta izaicinājumi ir vērojami plašākā ģeogrāfiskā kontekstā. Rail Baltica projekta attīstība mainīs Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas vizuālo tēlu un ļoti lielā mērā funkcionālo nozīmi. Ātri un ērti dzelzceļa savienojumi būs pamats jauniem tūrisma produktiem un esošo produktu izmaiņām. Vienas dienas izbraucieni no Tallinas vai Viļņas var kļūt par nopietnu izaicinājumu centienos pagarināt uzturēšanās ilgumu Rīgā, iedrošinot privātos investorus, piemēram, jauniem viesnīcu projektiem. Vienlaikus tā var būt arī iespēja, kā no Rīgas kā centrālās Baltijas pilsētas tiek īstenotas vienas dienas ekskursijas uz citām Baltijas valstu galvaspilsētām. Dzelzceļa infrastruktūras attīstība ļoti ievērojami uzlabos Baltijas valstu galvaspilsētu savienojamību, tomēr īpaši Rīgas gadījumā, kur paredzēts nodrošināt savienojumu arī ar Starptautisko lidostu “Rīga”, rodas jaunas iespējas un vienlaikus izaicinājumi, veicinot pasažieru uzturēšanos Rīgā, nevis tikai izmantojot to kā tranzīta punktu tālākiem ceļojumiem. Laika posms, kurā plānots īstenot Rail Baltica, apmēram sakrīt ar brīdi, kad tūrisma nozare, visdrīzāk, būs pilnībā atkopusies no Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām, kad Latvija daudz biežāk būs līdz šim mazāk zināmu ārvalstu tūristu tirgu ceļotāju piedāvājumā un pasaulē strauji pieaugošs būs to ceļotāju skaits, kuru ceļošanas paradumus, informācijas ieguves avotus un ceļojumu organizēšanu nosaka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtā plašā brīvi pieejamā informācija. Tas ir laiks, kad Rīga ir galamērķis lielam skaitam individuālu ceļotāju, kuri ierodas no visdažādākajām pasaules valstīm un kuru ceļošanas motivācija ir, sākot ar Rīgas kultūras piedāvājumu līdz pat aktīvai atpūtai urbanizētā vidē (Mežaparks, Daugavgrīva, Biķernieki u.c. apkaimes). Nākamo 10 gadu laikā Rīgā tūrisma nozarei būs jābūt gatavai atbildēt uz pieprasījuma izmaiņām, kuras noteiks mainīga ceļošanas motivācija un atšķirīgas ceļotāju kultūras. Tomēr Rail Baltica īstenošanas laiks paliek aptuvens un mainīgs, tāpēc Rīgas pilsētas izaicinājums ir Rīgas kā tūrisma galamērķa produkta attīstība. Raugoties uz blakus esošām pilsētām – Viļņu, Helsinkiem, arī Tallinu –, pēdējo 10 gadu laikā tajās ir bijusi vērojama daudz dinamiskāka tūrisma produktu attīstība nekā Rīgā. Tomēr Rīgas galvenā priekšrocība ir tās teritorija un 304 km2 (riga.lv, 2020) plaša vieta attīstībai, kura pārsniedz gan Tallinas, gan Helsinku, gan arī Kopenhāgenas izmēru. Rīgas tūrisma attīstībā dažādo pilsētas robežās esošo apkaimju iekļaušanās pilsētas kā tūrisma galamērķa piedāvājumā ir lielākais un sarežģītākais uzdevums nākamajos 10 gados. Pilsētas dabiskā attīstība ārpus Rīgas pilsētas centra – Vecpilsētas un Jūgendstila rajona – ir jau sākusies. Kalnciema kvartāls Pārdaugavā, Miera ielas apkaime, Lucavsala – ir tikai dažas no vietām, kurās arvien biežāk vērojama rosība, atveroties dažādām kultūras telpām, kafejnīcām, pasākumu norises vietām, kuras veicina ne tikai vietējo iedzīvotāju iesaisti, īstenojot savas idejas, bet pilsētas viesu interesi redzēt autentisku, dzīvu un mūsdienīgu pilsētvidi. Apkaimju iekļaušanās esošajā tūrisma piedāvājumā, visdrīzāk, būs lēns process, tomēr
tas raksturos pilsētas attīstību un saturisko un kvalitatīvo izaugsmi. Izaugsmi veicinās galamērķu konkurence, Rīgas gadījumā – abu Baltijas valstu galvaspilsētas, īpaši Viļņa, kuras attīstība tieši pēdējā piecgadē piedzīvo dinamisku, mērķtiecīgu un pārdomātu attīstību. Lielā mērā arī Tallina, kas ir Helsinku ģeogrāfiskā tuvumā, un ir viens no starpkontinentālo lidojumu centriem Ziemeļeiropā, arī turpmāk Igaunijas galvaspilsēta būs atpazīstams un interesants tūrisma galamērķis. Mūsdienu un nākotnes ceļotāju arvien vairāk interesēs ne tikai statiski vēstures stāsti, bet arī ikdienišķi cilvēkstāsti, mūsdienu sabiedrības aktualitātes un visdažādākā veida pieredze – notikumi, pasākumi, dzīva un dinamiska vide, kas vienlaikus stāsta par vietu un tās sabiedrību, kā arī skaidro katru sabiedrību raksturojošā ikdiena. Rīgas pilsētas iesaiste starptautiskajā tūrismā turpināsies tuvākos piecus, desmit un arī piecpadsmit gadus, tāpēc jo īpaši rūpīgi nāksies nodarboties ar tūristu plūsmu plānošanu un vadīšanu. Ilgtspējīga pieeja plānošanā, veicinot pēc iespējas plašākas pilsētas daļas iesaisti un tūristu plūsmas izkliedi plašā pilsētas teritorijā, ir uzdevums, kura izpildē būs nepieciešama visu iesaistīto pušu līdzdarbošanās – sākot ar Rīgas pilsētas domi līdz ikvienam pakalpojumu sniedzējam, kurš kaut reizi ir apkalpojis kādu tūristu. Tūrisma nozarē iesaistīto gan publisko, gan privāto pušu uzdevums veiksmīgai attīstībai ir panākt rēķināšanos ar tūrisma nozares vajadzībām, turpinot skaidrot tūrisma nozares ekonomisko un sociālo nozīmi. Tūrisma vajadzības ir vērā ņemamas gan pilsētvides, gan infrastruktūras plānošanā. Kultūras tūrisms būs viens no galvenajiem Rīgas tūrisma produktiem, ko veidos gan esošie, gan vēl topošie muzeji un tajos redzamās ekspozīcijas – izglītojošas, iesaistošas un aizraujošas, kuras attēlo Rīgas vairāk nekā 800 gadu bagāto vēsturi un nozīmi Latvijas, Baltijas un Eiropas vēsturē un kultūras telpā. Rīgas tūrisma produkts būs Rīgā notiekošie tematiskie kultūras pasākumi, kuri, pateicoties kvalitatīvai un bagātīgai Rīgas kultūras dzīvei, spēs piesaistīt Eiropas un, iespējams, arī pasaules uzmanību, mudinot iekļaut Rīgu kultūras tūrisma vēlmju galamērķu sarakstā. Rīgas tūrisma produkts būs arī jaunā un modernā Rīga, kura tiek veidota tagad – laikmetīga, inovatīva, digitāla un atvērta pilsēta. Un Rīga ir daļa no Latvijas tūrisma produkta, kur sākas un noslēdzas Latvijas ceļojumi.
“Manai paaudzei ir labi pazīstams tā sauktais atliktais tūrisma pieprasījums, kad padomju laikos sapņojām, bet nevarējām ceļot uz ārvalstīm. Cik maz laika vajadzēja, lai ceļotāji no Latvijas iekļautos pasaules tūristu saimē. Tikpat ātri mēs atsāksim ceļojumus arī pēc šīs krīzes, būsim paplašinājuši un atjaunojuši piedāvājumu mūsu valstī, būsim moderni, viedi un viesmīlīgi!”
(Rozīte, 2021)
Gavrilko, E. (2020). Intervija ar Eviju Gavrilko. Intervēja Ēriks Lingebērziņš, nepublicēts materiāls Freimane, S. (2020). Intervija ar Silviju Freimani. Intervēja Ēriks Lingebērziņš, nepublicēts materiāls Kariņš, K. (2020). Apollo.lv. Tiešraides arhīvs. No 17. marta Latvija slēdz visu starptautisko pasažieru kustību. Pieejams: https://www.apollo.lv/6922983/no-17-marta-latvija-sledz-visu-starptautiskopasazieru-kustibu Kavaca, I. (2020). LETA, portāls delfi.lv, 2020. gada 22. marts Korjagins, V. (2020). LTV7 raidījums “Punkti virs i”, 2020. gada 21. marts Kuzmans, E. (2020). Intervija ar Edgaru Kuzmanu. Intervēja Ēriks Lingebērziņš, nepublicēts materiāls riga.lv (2020). Rīga 2020. Rīgas pilsētas ekonomikas profils. Pieejams: https://www.riga.lv/lv/media/3955/download Rozīte, M. (2021). Profesore Maija Rozīte: Latvija bija un būs tūristu un tūrisma zeme! Travelnews.lv, 25.02.2021. Pieejams: https://travelnews.lv/?m_id=18291&i_id=5&pub_id=127052&prev&fbclid=%20 IwAR1B5doLhZ3KYYssRR8eHD5a0PYkn%20MrBL0BC7pQ1hBlNeGuGYWLnXq3QwLQ
