20 minute read
3.2. Lauku tūrisms. Juris Smaļinskis
3.2. Lauku tūrisms
Pagājušā gadsimta astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā sabruka padomju impērija – sistēma, kurā nebija privātīpašuma, privātās uzņēmējdarbības un daudzu citu ekonomisku, sociālu un politisku kategoriju. Šajā laikā nebija zemnieku saimniecību – cilvēki ārpus pilsētām strādāja kolhozos. Kaut arī astoņdesmito gadu beigās jau bija parādījušies pirmie uzņēmējdarbības “iedīgļi” – kooperatīvi –, liela daļa sabiedrības vēl nebija pielāgojusies nemitīgai ārējo apstākļu maiņai un nenoteiktībai daudzās dzīves sfērās, kā arī pieradusi pie domas, ka bez jebkādām iepriekšējām zināšanām un pieredzes ir “iemesta” kapitālisma sistēmā un brīvajā tirgū, kur jākonkurē ar pieredzes bagātām valstīm. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem nācās mainīt savu profesiju, nodarbošanos un dzīvesveidu. Daļa tā arī “iestrēga” un kļuva par ilgstošiem situācijas maiņas ķīlniekiem, mēģinot saglabāt iepriekšējo dzīves un domāšanas veidu. Turpretī daļa meklēja risinājumus un ļāvās izaicinājumiem. 1991. un 1992. gadā pamazām veidojās Latvijas valsts un pašvaldību pārvaldes sistēma. Lauku teritorijās, īpaši pie jūras un iekšējiem ūdeņiem, laucinieki izīrēja istabas pilsētnieku ģimenēm, kas vasaru vēlējās pavadīt laukos. Daļa no viņiem to praktizēja arī padomju laikos, kad šāda rīcība nebija atļauta. Tādējādi sāka attīstīties lauku tūrisms, kas ir cieši saistīts ar Latvijas Lauku tūrisma asociāciju “Lauku ceļotājs”, kura tika izveidota ar mērķi – attīstīt lauku tūrismu Latvijā. 1993. gadā Asnāte Ziemele nodibināja uzņēmumu “Mansio”. Uz viņas Ogres rajona avīzē ievietoto sludinājumu atsaucās 60 lauksaimnieki, kas izrādīja interesi par tūristu uzņemšanu. Tika apsekotas piedāvātās mītnes un sagatavots pirmais tūristu mītņu buklets (dažas no bukletā iekļautajām mītnēm darbojas joprojām). Sekoja A. Ziemeles pirmais ārvalstu pieredzes apmaiņas ceļojums uz Kanādu, kur lielu atbalstu sniedza Kanādas latviešu diaspora. Atgriežoties Latvijā, pēc A. Ziemeles un lauku uzņēmēja Viļņa Baltā (kurš tajā laikā jau bija izveidojis SIA “Lauku ceļotājs”) iniciatīvas Zemkopības ministrijā 1993. gada 18. jūnijā tika sasaukta lauku tūrisma kā sabiedriskas organizācijas dibināšanas sapulce. Zāle bija pārpildīta, daudzi stāvēja kājās. Lai nodibinātu SO, bija nepieciešami 10 cilvēki. Starp tiem bija Asnāte Ziemele, Vilnis Baltais, Elita Orniņa, Inta Luse, Ēriks Pīlādzis u.c. Ne visi tajā laikā noticēja lauku tūrisma idejai. Tomēr tika saņemti ap 300 lauku saimniecību īpašnieku pieteikumi, kas vēlējās nodarboties ar lauku tūrismu (apsekota tika aptuveni trešdaļa). Pēc organizācijas dibināšanas sekoja
86. attēls. Asnāte Ziemele un Elita Orniņa starptautiskajā izstādē–gadatirgū “Balttour”, 1994. gads (foto no LLTA “Lauku ceļotājs” arhīva)
pirmās klientu rezervācijas. Tā laika “datubāze” bija ar lineālu sagrafēta rūtiņu klade, kurā tika piefiksēti klienti un naktsmītnes. Parādījās nepieciešamība pēc kvalitātes sistēmas un mārketinga. Lai uzsāktu popularizēt lauku tūrismu, 1994. gadā “Lauku ceļotājs” pirmo reizi ar stendu piedalījās starptautiskajā tūrisma izstādē–gadatirgū “Balttour”. Maksa par dalību izstādē un stendu bija nesamērīgi augsta, tādēļ tika meklēts finansējums. Viens no stenda un izstādes līdzdalības sponsoriem bija uzņēmējs V. Baltais. Lai nosegtu kopējos izdevumus, stendā piedalījās arī septiņi Latvijas rajoni. Tika meklēti ārvalstu kontakti, lai dotos pieredzes apmaiņā uz Somiju un Dāniju, un pirmo reizi tika sagatavots katalogs “Atpūta laukos” (angļu valodā), kas tika nodrukāts Somijā. Visām tajā iekļautajām tūristu mītnēm bija vienāda cena – 20 $ par vienu gultasnakti. Šajā laikā LLCA “Lauku ceļotājs” kopumā bija aptuveni 20 biedru, kuri gada laikā apkalpoja pirmos 100 klientus. Ceļazīmes rakstīja ar roku. Asociācijas izpilddirektore E. Orniņa bija apsekojusi un novērtējusi asociācijas biedru piedāvājumu. Visiem saimniekiem nebija tālruņu, tāpēc tika sazvanīti kaimiņi vai pagastmāja, no kurienes vietējais ziņnesis ar divriteni aizveda un nodeva informāciju. Lai apkopotu pirmos rezultātus un spriestu par tālākajiem lauku tūrisma attīstības virzieniem, 1995. gada beigās tika noorganizēta pirmā LLCA “Lauku ceļotājs” kopsapulce. Tā notika Baldones sanatorijā, un tai bija atslēgts siltums. Lai sasildītos, dalībnieki dejoja. Kopsapulcē netika pieņemti lēmumi, bet notika informācijas apmaiņa. Tā kā Latvijā daudzās jomās (t.sk. uzņēmējdarbībā) trūka reālās pieredzes, “Lauku ceļotājs” uzsāka aktīvu pieredzes apmaiņas braucienu organizēšanu uz citām Eiropas valstīm, kurās devās Latvijas uzņēmēji, pašvaldību, izglītības un NVO darbinieki. Pēc sludinājuma “Lauku Avīzē” pieteicās 1–2 grupas, un vidēji mēnesī tika noorganizētas
divas grupas. Lai dabūtu vīzas, asociācijas darbinieki naktīs stāvēja rindā pie attiecīgo valstu vēstniecībām. 1996. gadā turpinājās jaunas pieredzes meklēšana un apgūšana, tādēļ “Lauku ceļotājs” kļuva par Eiropas lauku tūrisma federācijas EuroGites biedru. To ieteica Meiere Greshofa (Meyer Gresshof), Vācijas lauku tūrisma asociācijas prezidente. EuroGites kalpoja kā laba platforma, lai apgūtu jaunu pieredzi, kas tālāk tika adaptēta un izmantota Latvijā. Šajā laikā Latvijā turpināja pieaugt klientu interese par lauku tūrismu un rezervāciju skaits palielinājās. Mobilie tālruņi vēl nebija kļuvuši par ikdienas lietojumpreci, asociācijas darbinieki rezervācijas pieprasījumus vakarā ņēma līdzi uz mājām un saimniekus mēģināja sazvanīt pa analogo telefonu. “Lauku ceļotāja” katalogā bija 46 saimniecības, apkalpoti ap 2,5 tūkstoši klientu. Paaugstinoties dzīves līmenim, sāka pieaugt klientu prasības pēc produkta kvalitātes.
87. attēls. 1994. gada katalogs “Country holidays in LATVIA”
1997. gadā kopā ar Islandes partneriem tika uzsākts ES projekts Leonardo da Vinci programmā, kura mērķis bija izveidot lauku tūrisma uzņēmēju apmācību materiālus. “Lauku ceļotājs” izveidoja interneta mājas lapu www.celotajs.lv, kas no reklāmas industrijas puses tika izvirzīta labāko interneta mājas lapu nominācijā “Zelta āmurs”. Kaimiņos (Lietuvā) tika dibināta lauku tūrisma asociācija – “Kaimo turizmas”, kurā sākotnēji bija 17 viensētas. Vēlākajos gados tā kļuva par daudzu kopēju lauku tūrisma projektu partneri. 1997. gadā A. Ziemele uzstājās starptautiskā konferencē Reikjavikā, pārstāvot visu trīs Baltijas valstu lauku tūrismu un referējot par lauku tūrisma situāciju un tālākajiem attīstības mērķiem.
1998. gadā tika īstenoti pirmie projekti. “Lauku ceļotāja” birojā tika ierīkots elektroniskais bankas norēķinu termināls. Saziņai ar klientiem un lauku tūrisma saimniekiem sāka izmantot e-pastu. Asociācijā šajā laikā bija ap 80 biedriem. Cena par nakšņošanu ar brokastīm svārstījās no 5 līdz 15 Ls, par nedēļu no 60 līdz 130 Ls. Parādījās nepieciešamība apdrošināt lauku tūrisma pakalpojumus un īpašumus. Lauku tūrisma attīstības mērķprogrammā tika iestrādāti lauku tūrisma attīstības mērķi. 1999. gadā “Lauku ceļotāja” darbinieki bija uzrakstījuši un vinnējuši pirmo ES projektu PHARE programmā. Taču neuzticība no PHARE programmas ieviesējiem Latvijā pret NVO sektoru bija tik liela, ka projekta realizācija tika deleģēta nevis projekta iesniedzējam “Lauku ceļotājs”, bet gan reklāmas aģentūrai “DDB Latvija”. Tā rezultātā asociācijas rīcībā palika tikai aptuveni puse no piešķirtajiem līdzekļiem. Neskatoties uz to, minētā projekta ietvaros tika attīstīta asociācijas informācijas tehnoloģiskā bāze, t.sk. rezervēšanas sistēma tiešsaistē, kas atviegloja ikdienas darbu un saziņu ar klientiem un saimniekiem. Projekta ietvaros tika noslēgts līgums ar SIA “Bankserviss” par elektronisko maksājumu karšu apkalpošanu. Ar LVAF atbalstu tika uzsākta vēl viena iniciatīva – “Zaļais sertifikāts”, ko piešķīra lauku tūrisma mītnēm, kas saimnieko videi draudzīgā veidā. 2000. gadā lauku tūrisma uzņēmējiem kļuva pieejama SAPARD programma. “Lauku ceļotājs” bija ieguldījis lielu lobija darbu, norādot uz šīs programmas pozitīvo ietekmi lauku reģionu attīstībā. Līdz ar SAPARD līdzekļu apgūšanu sākās izrāviens tūrisma mītņu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanā, jo līdz tam minētajam mērķim bija pieejami tikai neliela apjoma subsīdiju projekti. Parādījās jēdziens “eiroremonts”. Daudzi uzņēmēji izmantoja programmas finansiālos līdzekļus. Ar finansējuma atbalstu būtiski tika uzlabota iekštelpu kvalitāte. Tie, kas to neizmantoja, lai palielinātu konkurētspēju, laika gaitā bija spiesti paši par saviem līdzekļiem paaugstināt infrastruktūras kvalitāti, kā arī domāt par citiem produktiem. Līdz šim vairumā gadījumu lauku tūrisma vajadzībām tika pielāgotas jau esošās uzceltās ēkas, tagad parādījās jauna tendence – tūristiem tika celtas atsevišķas brīvdienu un viesu mājas. 2001. gadā pirmo reizi tika uzsākts LIFE (Eiropas Komisijas finanšu instruments vides kvalitātes un klimata pārmaiņu inovatīvu un ilgtspējīgu uzlabojumu veikšanai) programmas projekts – pirmais Latvijā, kura ietvaros vides kvalitātes zīme “Zaļais sertifikāts” tika pacelta valsts un vēlāk – arī Eiropas mērogā. Taču medijos nereti parādījās ziņu virsraksti, ka “SAPARD līdzekļi tiek izlietoti privātmāju būvniecībā”. Mediju tiražētās ziņas meta ēnu uz godīgajiem uzņēmējiem, diskreditējot kopējo fonda ideju, kā rezultātā SAPARD lauku tūrisma uzņēmējiem vairs nebija pieejama. Šajā laikā bija krietni pieaudzis lauku tūrismā ieinteresēto uzņēmumu skaits. Par to liecina LLTA dati – 150 biedri, un gadā apkalpoto klientu skaits pieaudzis par 20 %. Lai atvieglotu lauku tūrisma uzņēmumu darbu, “Lauku ceļotāja” mājas lapā tika izveidota atsevišķa sadaļa “Profesionālā informācija”. Valdības līmenī bija panākts, ka lauku tūrisma saimniekiem būs
pieejami lauksaimniecības subsīdiju programmas līdzekļi. Tika izdota pirmā tūrisma karte “Latvija aktīvai atpūtai”. 2002. gadā sērijā “Vērts redzēt” tika izdota pirmā tūrisma karte – “Karte ceļojumiem pa Latviju”, kas iezīmēja jaunu, vēlākajos gados izdoto, tematisko tūrisma karšu paaudzi. Lauku tūrismā parādījās jauna tendence – daudz tūristi ieradās no Vācijas. Par lauku tūrisma attīstības kvalitāti liecināja piešķirtie pirmie 34 “Zaļie sertifikāti”. Kopā ar “Vides filmu studiju” kā mācību līdzeklis lauku tūrisma saimniekiem tika uzņemta videofilma par “Zaļo sertifikātu”. “Lauku ceļotājs” ar Latvijas lauku tūrisma piedāvājumiem piedalījās vairākās starptautiskās izstādēs. Tika izstrādāti seši jauni mācību materiāli uzņēmējiem, t.sk. “Semināru uzņemšana un apkalpošana laukos”. Tika izdota “Baltijas ceļojumu karte”. 2003. gadā “Lauku ceļotājs” atzīmēja pastāvēšanas desmitgadi. Tas notika atpūtas kompleksā Smārdes pagastā “Valguma pasaule”. Tajās piedalījās arī VARAM ministrs Raimonds Vējonis. Desmit gadu laikā “Lauku ceļotājs” bija kļuvis par vienu no lielākajām un spēcīgākajām Baltijas valstu tūrisma asociācijām ar vairāk nekā 200 biedriem, un bagātu projektu pieredzi. Asociācija šajā laikā bija īstenojusi (gan kā vadošais, gan arī kā partneris) 87 projektus ar kopējo atbalsta summu 707 440 EUR. Asociācijas darbība apstiprināja domu, ka “lauku tūrisms nav tikai gulta”, tādēļ dzima ideja par “Lauku labumiem” – apmeklētājiem atvērtām lauku saimniecībām, kurās stāsta un iepazīstina ar dzīvi lauku sētā un piedāvā pašu ražotos produktus. Vēlāk zīmols “Lauku labumi” ieguva plašu pielietojumu tūrisma jomā un daudzu rajonu (vēlāk – novadu) mājas lapās un izdevumos parādījās sadaļa “Lauku labumi”. Tūristu ērtībām tika izdota karte “Apceļojiet Baltiju” un pirmais tūrisma ceļvedis sērijā “Lauku labumi” ar 62 saimniecībām. Saskaņā ar statistikas datiem 2003. gadā tūristi Latvijā bija 197 340 gultasnaktis un vidējais naktsmītņu noslogojums bijis 13 %. Tika aprēķināts, ka tūristi lauku teritorijās atstājuši 1 milj. 800 tūkst. Ls. 2004. gadā Latvija iestājas Eiropas Savienībā un Baltijas valstis kļuva par populāru tūrisma galamērķi. Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu lauku tūrisma jomā bija vērojams 30 % pieaugums. Tika pabeigti trīs liela mēroga ES projekti un to rezultāti prezentēti “Lauku ceļotāja” noorganizētā konferencē. Konferenci atklāja Pasaules Tūrisma organizācijas pārstāvis un tajā piedalījās 120 pārstāvji no 30 dažādām valstīm. Šajā laikā tūrisma informatīvo materiālu klāsts papildinājās ar “Baltijas valstu karti” un otro ceļvedi sērijā “Lauku labumi”, kā arī ceļvedi “Aktīvā atpūta”. 2004. gada nogalē LLTA datu bāzē bija reģistrētas 294 lauku naktsmītnes ar 4051 gultasvietu. Vidēji vienā lauku naktsmītnē (brīvdienu, lauku un viesu mājā) bija nodarbināti trīs cilvēki, no kuriem divi bija īpašnieku ģimenes locekļi. “Lauku ceļotāja” reģistrētajās naktsmītnēs klienti bija pavadījuši ~287 700 gultasnaktis, kas bija par 31 % vairāk, nekā 2003. gadā. Tādējādi vidējais naktsmītņu noslogojums bija ap 19 %.
88. attēls. Velomaršruta testēšana Aukštaitijas nacionālajā parkā, 2005. gads (foto no LLTA “Lauku ceļotājs” arhīva)
2005. gada sākumā tika organizēta Latvijas Lauku tūrisma konference, kurā diskutēja par valsts lomu tūrisma produkta attīstībā un noieta veicināšanā. Laika posms no 2005. līdz 2008. gadam iezīmējās kā ļoti labvēlīgs lauku tūrismā, taču ar zināmām sekām vēlāk. Šo laiku Latvijas ekonomikā sauc par “treknajiem gadiem” un ekonomisko izaugsmi raksturo ar terminu “gāzi grīdā”. Cilvēki bezatbildīgi ņēma kredītus, nereti veica nepārdomātus tēriņus, kā arī pārāk lielu daļu naudas atvēlēja izklaidei un atpūtai. Tāds pieprasījuma apjoms pēc lauku tūrisma pakalpojumiem, kāds bija “treknajos gados”, nav bijis ne iepriekš, ne arī pēc tam. Aktualizējās LLTA darbinieku iezīmētais sauklis, ka “lauku tūrisms nav tikai gulta”, un arī citi pakalpojumi, tādēļ “Lauku ceļotāja” darbinieki ar kājām, velosipēdu, laivu, slēpēm un automašīnu veidoja un testēja maršrutus trijās Baltijas valstīs, sagatavojot aprakstus, ceļvežus un tūrisma kartes. Sadarbībā ar Vides ministriju tika izveidota jauna nominācija – “Ekotūrisma saimniecība” – Vides ministrijas un Zemkopības ministrijas organizētajā populārajā konkursā “Sējējs”, kurā varēja pretendēt “Zaļā sertifikāta” saimniecības. 2005. gadā tika atklāta jaunā asociācijas “Lauku ceļotājs” mājas lapa, kurā darbojās arī jaunā online rezervāciju sistēma. Tika izdota otrā tūrisma karte sērijā “Vērts redzēt” un nomainīts lapas www.celotajs.lv dizains četrās valodās. 2006. gadā turpināja pieaugt valsts birokrātiskais aparāts, kas uzņēmējdarbības vidi apgrūtināja ar nepamatotiem administratīvajiem ierobežojumiem. Dažkārt normatīvo aktu interpretācija un administratīvo sodu pielietošana bija atkarīga tikai no konkrētā inspektora personīgās interpretācijas. Kā nesamērīgs jāmin fakts, ka lauku tūrisma saimniecībām, kas bieži bija ģimenes uzņēmumi, tika piemērotas tādas administratīvās (piemēram, pārtikas un veterinārās) prasības, kas bija spēkā lielāka mēroga uzņēmumiem – restorāniem vai viesnīcām. Viena no lauku tūrisma uzņēmējām atceras,
ka gada laikā viņu dažādu iestāžu inspektori apmeklējuši 48 reizes! Lielā birokrātiskā sloga dēļ daudzi lauku tūrisma uzņēmēji pārtrauca klientu ēdināšanu, jo tas bija administratīvi sarežģīti un ekonomiski neizdevīgi.
(Ziemele, 2020) Latvijas Lauku tūrisma konferencē (2006. gada 3. februārī) tika pieņemta rezolūcija, kurā Latvijas Republikas Ministru prezidentam Aivaram Kalvītim un vairākām par nozari atbildīgām ministrijām tika izvirzītas un nosūtītas piecas prasības, kas saistītas ar atvieglojumiem uzņēmējdarbības, nodokļu, būvniecības, konkurences un citās jomās. Sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Pārtikas un veterināro dienestu tika izstrādātas lauku tūrisma uzņēmējiem pielāgotas un atvieglotas prasības saprotamu vadlīniju formā (šīs vadlīnijas ir spēkā joprojām un regulāri tiek atjaunotas). Tika izdots trešais ceļvedis sērijā “Lauku labumi”, ceļojumu karte “Dabas takas Latvijā”, kā arī divas rokasgrāmatas ūdenstūrisma uzņēmējiem un informācijas sniedzējiem. 2007. gadā lauku tūrisma saimnieku vidū lielu atsaucību guva piedāvātā iespēja uz www.celotajs.lv bāzes veidot savas mājas lapas. Novērtējuma jomā konkursa “Sējējs” nominācijā “Ekotūrisms” laureātu balvu ieguva zirgu sētas “Klajumi” saimniece Ilze Stabulniece, kura par iegūto naudas balvu (5000 Ls) uzlika zirgu stallim jumtu. Informācijas jomā tika izdots “Veloceļvedis pa aizsargājamām dabas teritorijām” un karte “Ceļojumi ar velosipēdu”. Izdevumu prezentācija notika Vides ministrijā un to atklāja vides ministrs Raimonds Vējonis. 2008. gadā LLTA “Lauku ceļotājs” ieguva Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas granta projektu, kura mērķis bija veidot videi draudzīgu tūrisma produktu Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Projekta ietvaros tika izstrādāti tūrisma plāni, vadlīnijas ilgtspējīga tūrisma attīstības NATURA 2000 teritorijās, tūrisma ceļveži un kartes kājniekiem, ūdenstūristiem, velotūristiem un citiem. Asociācijas darbinieki iegādājās laivu un paši apsekoja ap 50 Latvijas upju, izveidojot ūdenstūrisma ceļvedi, kura saturs un idejas vēlāk tika izmantotas citu Baltijas valstīs īstenoto projektu ūdenstūrisma mārketinga materiālos.
Asnāte Ziemele,
“Lauku ceļotājs” prezidente
2009. gads iezīmējās kā labas sadarbības uzsākšana starp tūrisma un dabas aizsardzības institūciju pārstāvjiem, kas LIFE programmas ietvaros projekta veidā tika īstenots Slīteres Nacionālajā parkā. “Lauku ceļotājam” kā vidutājam izdevās panākt, ka pie viena sarunu galda apsēžas uzņēmēji, Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki, pašvaldību darbinieki un citi, kuriem rūp Slīteres Nacionālā parka tālākā attīstība. Šī projekta ietvaros tika īstenotas daudzas iniciatīvas, kas darbojas vēl šodien, piemēram, Slīteres ceļotāju dienas (šo pieredzi vēlāk pārņēma arī citas Latvijas ĪADT). Tika īstenots Latvijā viens no pirmajiem veiksmīgajiem apmeklētāju elektroniskās uzskaites eksperimentiem. Kā viens no projekta nozīmīgiem ieguvumiem bija “Lauku ceļotāja” izstrādātie aktīvā tūrisma izdevumi – Latvijā un Baltijas valstīs pirmie nacionālo parku tūrisma ceļveži “Nacionālie parki. Latvija” un “Baltijas nacionālie parki. Igaunija, Latvija, Lietuva” –, kā arī aktīvo maršrutu marķēšanas vadlīnijas (pielikums DAP izstrādātajām vienotajam stilam ĪADT) u.c. Šajā gadā pie tūristiem devās arī ceļojumu karte “Skatu vietas Latvijā” un “Ceļvedis ūdenstūristam”. 2010. gadā ekonomiskomiskās krīzes ietekmē lauku tūrisma uzņēmēji turpināja cīnīts par izdzīvošanu, jo daudzi iepriekš bija paļāvušies uz liela mēroga pasākumiem – sporta spēlēm u.c., ko pirmskrīzes laikā bieži organizēja valsts iestādes un lielie uzņēmumi, tērējot daudz naudas. Pieprasījums krīzes ietekmē lauku tūrisma jomā samazinājās aptuveni par 70 %. Apmēram 1/5 no uzņēmējiem bankrotēja, pārdodot mājas (vai tās pārņēma bankas), vai pārprofilējās uz citām nozarēm. Tie, kas pārdzīvoja krīzi, uzlaboja savu servisu (pirmskrīzes laikā varēja pārdot arī mazkvalitatīvus pakalpojumus), kā arī piedāvāja pakalpojumus, kas pirmskrīzes laikā netika sniegti, jo nešķita izdevīgi (piemēram, ēdināšana). Daudziem mainījās attieksme pret klientu par labu viesmīlības virzienam. Šajā gadā “Lauku ceļotājs” panāca grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredzēja, ka mājas apstākļos var ne tikai noteiktā kārtībā ražot alkoholiskos dzērienus, bet arī pārdot tos klientiem. Kopš šī brīža Latvijā sākās pašmāju augļu un ogu vīna ražotāju uzplaukums. Šajā gadā tika izdoti “Pārgājienu karte. Latvija”, “Tūrisma ceļvedis. Slīteres Nacionālais parks”, “Velokarte. Latvija. Lietuva. Igaunija”, “Videi draudzīgi un ilgtspējīgi dabas vērošanas principi”, kā arī “Botāniskais ceļvedis. Sugu noteicējs”. “Lauku ceļotājam” ekonomisko krīzi izdevās veiksmīgi pārvarēt, pateicoties vairākiem iepriekš uzrakstītiem projektiem (Interreg, Life, Leonardo un citās programmās). 2011. gadā tika noorganizēta starptautiska Dabas tūrisma konference, kurā piedalījās 258 ar dabas aizsardzību un tūrisma industriju saistīti praktiķi no 18 valstīm. Lauku tūrisma jomā klientu kāpums bija par 30 % lielāks nekā iepriekšējā gadā, liela nozīme šajā procesā bija tūristiem no Krievijas. Izdoto materiālu klāsts tika papildināts ar tūrisma karti “Dabas brīvdienas”, “Militārā mantojuma karti”, sagatavoti četri Tūrisma attīstības plāni: Abavas senleja, Rāznas Nacionālais parks, Dvietes paliene un Ziemeļvidzemes piekraste. Tika sagatavots un izdots savā ziņā unikāls izdevums –
“Piekrastes apbūves vadlīnijas”, kas paredzētas lībiešu krastā dzīvojošajiem ar mērķi saglabāt lībisko mantojumu. LLTA kopsapulcē, kas notika 15. novembrī “Medzābakos”, aizgājusī tūrisma sezona tika raksturota ar “piesardzīgu optimismu”. Šajā laika posmā asociācija uzsāka projektu par kultūras mantojuma vērtību izmantošanu lauku tūrismā. Līdztekus tika veidotas putnu, kukaiņu, sēņu vērošanas tūres ārvalstu tūristiem. 2012. gadā A. Ziemeli ievēlēja Eiropas lauku tūrisma federācijas EuroGites valdē un Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas komisijā, kas Eiropas nacionālajiem parkiem piešķīra ilgtspējīga tūrisma sertifikātu. Tika uzsākts lauku tūrisma mārketinga projekts, kura mērķis bija popularizēt Latvijas laukus dažādām mērķauditorijām – skolēniem, ģimenēm ar bērniem, individuāliem un grupu ceļotājiem. Tika izdots “Mežu ceļvedis”. Kopumā 2012. gads lauku tūrisma jomā tika novērtēts kā sekmīgs, jo pēckrīzes periodā tūristu pavadīto nakšu skaits bija pieaudzis par 10 % (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), kā arī Latvijas laukos atgriezās Vācijas un Krievijas tūristi. 2013. gadā lauku tūrisma uzņēmumi kopā ar “Lauku ceļotāju” svinēja 20 gadu sadarbības jubileju. Šajā gadā kopīgi ar Kultūras ministriju un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju tika izveidota kultūras zīme “Latviskais mantojums”. Zīme tiek piešķirta tiem uzņēmējiem, kuri uztur un apmeklētājiem eksponē latviskās tradīcijas, kas pārvērstas par tūrisma produktu. Zīmes piešķiršanas komisijā ir daudzi Latvijā pazīstami kultūras darbinieki (“Latviskais mantojums” turpina darboties, 2019. gadā zīmi saņēmušo uzņēmēju skaits pārsniedza simtu). Informatīvo materiālu jomā sērijā “Vērts redzēt” tika izdota tūrisma karte “Kultūras mantojums. Latvija. Igaunija”. 2014. gads iesākās ar “Lauku labumu” prezentāciju izstādē–gadatirgū “Balttour” un publisku diskusiju Zemkopības ministrijā par apmeklētājiem atvērtajām lauku saimniecībām. Notika aktīvs darbs pie “Latvijas Nacionālā kulinārā ceļa” izstrādes, kas izpaudās gan informatīvos semināros, gan krodziņu, kas piedāvā latvisku ēdienu, apsekojumos. Tika turpināts projekts “Mārketinga kampaņa lauku tūrisma popularizēšanai un lauku tūrisma produktu izveide visos Latvijas reģionos”, kura viena no aktivitātēm bija “Atvērtās dienas laukos”, kurās durvis apmeklētājiem atvēra 129 saimniecības. Ar mērķi atbalstīt vietējos ražotājus un to produkciju atvērtās dienas tika organizētas arī septembrī. Šajā gadā tika izdots ceturtais ceļvedis “Lauku labumi”, “Kulinārā karte. Latvija”, karte “Latviskais mantojums” un trīs tematiski izdevumi par latviešu virtuvi, gadskārtu organizēšanu, latvisko arhitektūru, interjeru un ainavu. 2015. gada sākumā “Lauku ceļotājs” kopā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi aicināja mazināt slogu mājražotāju un lauku tūrisma saimniecībām. Sekojot līdzi tehnoloģiju attīstībai, www.celotajs.lv lapa tika pielāgota lietojumam mobilajos tālruņos. Atpūtas kompleksā “Turbas” tika noorganizēta Zaļā konference “Jaunie risinājumi un iespējas zaļai saimniekošanai lauku tūrismā”, kurā tika spriests par jaunākajām tehnoloģijām lauku uzņēmējdarbībā. Rudenī sadarbībā ar Zemnieku saeimu tika organizēta “Lauku diena”, kurā apmeklētājiem durvis vēra 50 lauku saimniecības.
Tūrisma apritē izdevās iesaistīt arī dažas liela mēroga ražošanas saimniecības. Apmeklētājiem bija iespēja apsēsties pie stūres kombainam, kuru vada GPS un citas mūsdienīgas tehnoloģijas. Šajā gadā “Zaļā sertifikāta” patrons bija Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, un Mežotnes pilī tika pasniegti sertifikātu 14 saimniecībām. Kā novitāte jāmin projekts, kura ietvaros “Lauku ceļotājs” izstrādāja jaunu piedāvājumu Latvijas un ārzemju senioriem – “Sudraba ceļasoma”. Projekta mērķis – apvienot senioriem draudzīgas tūrisma vietas. Paralēli tika izstrādāti izdevumi “Velokarte. Latvija. Lietuva. Igaunija”, brošūra “Zaļās brīvdienas”, “Labsajūtas tūrisms Latvijas laukos”, “Ceļojumi. Latvija” un “Pārgājienu karte. Latvija”. 2016. gadā pirmo reizi pēc ekonomiskās krīzes tika piedzīvots kritums – vidēji ienākumi lauku tūrisma nozarē samazinājās par 10–15 %, kaut arī apkalpoto klientu daudzums nebija ievērojami mazinājies. Iemesli – nodokļu pieaugums, izejmateriālu sadārdzināšanās, elektrības cenu un darbu algu paaugstināšana u.c. “Lauku ceļotāja” valde pēc situācijas analīzes izsūtīja atbildīgajām ministrijām un citām iesaistītajām institūcijām atklātu vēstuli “Likumdevēji izslēdz gaismu Latvijas laukos”. Diemžēl saņemtās atbildes situāciju nerisināja. Asociācija deleģēja pārstāvi, kas aktīvi aizstāvēja mazos uzņēmējus Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izveidotajā darba grupā par plānoto VSAOI likmi. Šī gada otrajā pusē tika izdots jauns ceļvedis “Gardā siera ceļš”, LLTA darbojās projektā “Baltijas jūras kulinārais ceļš”. Kultūras zīmes “Latviskais mantojums” saņēmušo skaits pieauga līdz 72 uzņēmējiem. Sekojot līdzi izmaiņām tehnoloģijās, tika atjaunots “Zaļā sertifikāta” nolikums. Gada nogalē tika uzņemta Azerbaidžānas uzņēmēju delegācija, kas devās nedēļu ilgā pieredzes braucienā pa Latvijas saimniecībām. VARAM ministrs Kaspars Gerhards apbalvoja programmas LIFE piecus labākos projektus un to īstenotājus, starp kuriem viens bija “Lauku ceļotāja” 2000. gadā uzsāktais “Zaļā sertifikāta” projekts. 2017. gads lauku tūrisma attīstīšanā lielā mērā pagāja “Jūrtakas” zīmē. “Jūrtaka” ir līdz šim Baltijas valstīs nebijis aktīvā tūrisma produkts, kuru ES finansētā starptautiska projekta ietvaros iniciēja “Lauku ceļotājs” kopā ar sadarbības partneriem – Kurzemes plānošanas reģionu, Vidzemes Tūrisma asociāciju, piekrastes pašvaldībām un igauņu partneriem –, izveidojot 1200 km garu pārgājienu maršrutu gar Latvijas un Igaunijas piekrasti no Nidas līdz Tallinai. Maršruta izpētes gaitā to visā garumā ar kājām nogāja “Lauku ceļotāja” tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis. Par “Jūrtaku” tika sagatavota detalizēta mājas lapa. Projekts guva plašu mediju atsaucību. Nākamajā – 2018. gadā – “Lauku ceļotāju” uzņēma Eiropas kājāmgājēju (European ramblers) asociācijā un “Jūrtaka” tika iekļauta Eiropas garo pārgājienu maršrutu sarakstā ar numuru “E9”. Izmantojot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ideju, tika izveidoti septiņi Latvijas valstiskuma ceļu maršruti. Šajā gadā tika sagatavota tūrisma brošūra Japānas tūrisma mērķa tirgiem un uzsākti arī vairāki citi projekti – “Lauksaimniecības tradīciju mantojums agrotūrismā Latvijā un Lietuvā”, “Tradicionālo augļu, dārzeņu un dekoratīvo augu
šķirņu atjaunošana”. Tika izdota karte “Vēsturiskais un mūsdienu dārzs” un “Kulinārais ceļš “Livonijas garša””. Latvijas simtgades gadā (2018. gadā) tika sagatavota tūrisma karte “Ceļošana Latvijā 100+ gados”, kurā iezīmētas populārākās Latvijas vēsturiskās tūrisma vietas. Tika apsekoti vēsturiskie dārzi, pārtikas ražotāji (izveidots to tīkls), kas piedalās projektā “Livonijas kulinārais ceļš”. Kultūras zīmes “Latviskais mantojums” vietu skaits gada beigās jau pārsniedza simtu. Tika izdota karte “Latvijas valstiskuma veidošanās ceļi”, un sadarbībā ar VAS “Latvijas valsts ceļi”karte tika reklamēta starppilsētu autobusos un vilcienos. Gada sākumā tika sagatavoti tūrisma ceļveži par suitu kultūrtelpu un lībiešu krastu, bet gada nogalē saņemta ziņa, ka lībiešu kultūrtelpa iekļauta Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Gada beigas iezīmējās ar “Lauku ceļotāja” cīņu pret pašvaldību negodīgu konkurenci tūrisma uzņēmējdarbībā. Savukārt nozares gada lepnums bija A. Ziemelei par ieguldījumu lauku tūrisma attīstībā piešķirtais Valsts augstākais apbalvojums – Atzinības krusts.
89. attēls. Juris Smaļinskis ar dēlu “Jūrtakas” apsekojuma laikā Kolkasragā, 2017. gads (foto no LLTA “Lauku ceļotājs” arhīva)
2019. gada sākumā tika izdots “Jūrtakas” tūrisma ceļvedis, rokasgrāmata uzņēmējiem “Vēsturiskais mantojums agrotūrismā”, kā arī četri tūrisma ceļveži – pa lībiešu krastu, suitu novadu, Kihnu salu un setu zemi Igaunijā. Notika arī aktīvs darbs pie jaunu tūrisma produktu izstrādes un mārketinga Japānas tūristiem. No 4. līdz 6. maijam tika organizētas tradicionālās “Atvērtās dienas laukos”, un šajā gadā pirmo reizi piedalījās arī lietuviešu uzņēmēji. Abās valstīs akcijā kopumā piedalījās 194 saimniecības (126 Latvijā un 68 Lietuvā). 1. un 2. jūnijā sadarbībā ar lībiešu un suitu NVO tika noorganizētas pirmās Mājas kafejnīcu dienas, kuru laikā mājražotāji piedāvāja savus īpašos ēdienus
un demonstrēja amatu prasmes. Kopā ar sadarbības partneriem dabā tika nomarķēta “Jūrtaka”. Sadarbībā ar Autotransporta direkciju tika noorganizēta akcija “Sasniedz Jūrtaku ar sabiedrisko transportu!”. Tika turpināta ideja par garo distanču pārgājienu maršrutu izveidi Baltijas valstīs, un kopā ar sadarbības partneriem Latvijā un Igaunijā uzsākta jauna maršruta – “Mežtakas” izstrāde. Vasarā notika tā maršruta apsekojums ar kājām vairāk nekā 1100 km garumā. To visā garumā atkal veica J. Smaļinskis. 13.–14. septembrī notika svinīga “Jūrtakas” atklāšana un publisks gājiens no Lepaninas Igaunijā līdz Ainažiem, kurā piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku. Šajā gadā apritēja 20 gadi kopš “Zaļā sertifikāta” izveides, un 6. novembrī Rīgas pilī notika minētās vides kvalitātes zīmes saimniecību salidojums. Gadu mijā tika uzsākti divi jauni projekti – “Rudzu ceļš” un “Sidra ceļš”. 2020. gads pasaules vēsturē paliks kā vīrusa Covid-19 pandēmijas sākuma gads. Covid-19 izraisītās sekas pilnībā tiks izvērtētas tikai nākotnē, taču darbs pie iesāktiem projektiem turpinās. Par ierastu praksi kļūst semināri un darba tikšanās tiešsaistes vidē. Turpinās darbs pie “Sidra caļa” un “Rudzu ceļa”, tiek attīstīta “Mežtaka”, interneta vidē atklājot “Mežtakas” mājas lapu. Tā kā ārkārtas situācijas ierobežojumi veseliem cilvēkiem Latvijā neliedz iespēju ceļot pašiem savā valstī, “Mežtakas” un “Jūrtakas” maršruti šajā laika posmā ir ļoti populāri. Tiek gatavota jauna “Zaļā sertifikāta” rokasgrāmata, kulinārā tūrisma produkta rokasgrāmata “Flavours of Livonia” un rokasgrāmata “Kā veidot videi draudzīgus lauku tūrisma pakalpojumus mazajos uzņēmumos”. Tiek izveidots lauku tūrisma mītņu saraksts, kas uzņem tos cilvēkus, kam nepieciešams palikt karantīnā vai pašizolēties. Sākas darbs pie “Mežtakas” (E11) pagarināšanas Polijas virzienā no Rīgas cauri Kurzemei un Lietuvai. Topošās “Mežtakas” un “Jūrtakas” apsekojumi un izpēte Lietuvā norisinās līdz pat septembra sākumam, kad Latvijas valdība jau diskutē par robežu slēgšanas iespējām. Līdz jūnijam notiek aktīva tūrisma nozares interešu aizstāvība sakarā ar Covid-19 radītajiem zaudējumiem. Tiek uzsākts un īstenots projekts “Militārais mantojums”, kura mērķis ir izveidot un attīstīt kopīgu Latvijas un Igaunijas militārā mantojuma tūrisma produktu. “Lauku ceļotājs” iniciē zīmi “Gājējam draudzīgs”, ko plānots piešķirt uzņēmējiem, kas savus pakalpojumus piedāvā gājējiem un “iejūtas to ādā”. LLTA piedalās projektā “Ilgtspējīga tūrisma modelis Centrālāzijā: spēju palielināšana, izpratnes veidošana, tehnoloģiju ieviešana”, kura viens no mērķiem ir veicināt ilgtspējīgu tūrisma attīstību trīs Centrālāzijas valstīs. LIAA organizētajā konkursā projekts “Mežtaka” ieguva 1. vietu nominācijā “Jaunais tūrisma produkts 2020”.
