Arnoldam Spekkem
130
Par izstādi Izstāde veidota par godu profesora Arnolda Spekkes
130 dzimšanas dienai. Tā veltīta nozīmīgai personībai Latvijas Universitātes vēsturē, attīstībā un Latvijas vēsturē, kas devusi ieguldījumu Latvijas vēstures pētniecībā, ārpolitikā, izglītībā un akadēmiskajā dzīvē. Arnolds Spekke - spilgta un cienīta personība, vēsturnieks, diplomāts un akadēmiķis, kas līdz mūža beigām nodarbojās ar pētniecību. Izstādē var iepazīt A. Spekkes dzīvesgājumu, karjeru, darbību Latvijas Universitātē un nozīmīgākās publikācijas, attēlos apskatīt profesora spilgtākos dzīves mirkļus.
A. Spekke savā dzīves laikā strādājis dažādos amatos gan Latvijā, gan ārzemēs. Viņa ambiciozitāte, talants un zināšanas veidojušas viņam raibu mūžu un devšas iespēju strādāt daudzās Eiropas valstīs un ASV. Tomēr sapnis par brīvu Latviju un iespēju tajā atgriezties A.Spekkes dzīves laikā nepiepildījās, lai arī viņš par to cīnījās lielu savu dzīves daļu.
Izmantotie saīsinājumi ALA - Amerikas Latviešu apvienība ASV - Amerikas Savienotās valstis LAK EC - Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centrs LR ĀM - Latvijas Republikas Ārlietu ministrija LU - Latvijas Universitāte PBLA - Pasaules Brīvo latviešu apvienība
Arnolds Spekke
Izglītība un karjera
1887–1972
1902 1906 - 1907 Studē Rīgas Politehniskajā institūtā.
1915 - 1918 Pasniedzējs vairākās Maskavas ģimnāzijās un Arheoloģijas institūtā.
Iestājās Jelgavas reālskolā - skolu pabeidz četru gadu laikā.
1915 Absolvē Maskavas Universitātes Romāņu filoloģijas fakultāti.
1919 - 1922 Pedagoga darbā Jelgavā, Liepājā un Rīgā.
1920 - 1922 Rīgas 1. valsts ģimnāzijas direktors.
No 1922 1927 Iegūst filoloģijas doktora grādu.
Apbalvojumi
1933 Iecelts par sūtni Itālijā, Bulgārijā, Grieķijā un Albānijā.
1928
Tiek apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni
1929
Kļūst par Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa komandieri
...
1951 Piedalījies LAK EC dibināšanā Londonā.
Saņem Polijas apbalvojumu - Polonia Restituta
1963 1967 PBLA Tautas balvas laureāts
Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs.
Latvijas Universitātes romāņu filoloģijas docents, profesors, arī fakultātes dekāns, prorektors studentu lietās.
1932 Kā Rokfellera stipendiāts - devās studiju ceļojumā uz Poliju un Itāliju.
1945 - 1950 Latvijas bēgļu komitejas Itālijā priekšsēdētāja vietnieks, darbojies Latviešu komitejā Romā.
1954 No aprīļa pilnvarotais lietvedis, Latvijas sūtniecības Vašingtonā vadītājs, no jūnija - arī ģenerālkonsuls ASV.
1970 Pensionējas.
Biogrāfija Arnolds Spekke zināms kā literatūrvēturnieks, skolotājs, profesors, diplomāts un tulkotājs. Daudzu nozīmīgu Latvijas vēstures izdevumu autors - viens no Latvijas vēstures pētniecības aizsācējiem, kas skatīja Latvijas vēsturi no latviešu tautas skatu punkta. Bijis pirmais, kas daudzus Eiropas vēstures avotus pētījis Baltijas un Latvijas kontekstā. Arnolds Spekke dzimis Vecmuižā 1887.gada 14. jūnijā, inteliģentā ģimenē, viņa tēvs Andrejs Spekke bija Vecmuižas pagastskolas pārzinis un pirmais Arnolda Spekkes skolotājs visos priekšmetos, tāpēc A. Spekke mācības uzsāka ar ceturto klasi. A. Spekke bija jaunākais no bērniem ģimenē, viņam bija vecāka māsa un brālis. Ģimene bija mūzikāla - A. Spekkes tēvs bija kora diriģents, māsa bija mācījusies klavierspēli, bet brālis vijoļspēli. Pēc Jelgavas reālskolas pabeigšanas, A. Spekke uzsāk studijas Rīgas Politehniskajā institūtā, tomēr to pamet un nolemj doties uz Maskavas Universitāti. Studiju sākumā vairākkārt mainījis studiju virzienus - no mehānikas uz jurisprodenci, līdz saprata, ka aicinājums ir studēt romāņu filoloģiju, kuru studēja Maskavas Universitātes Romāņu filoloģijas fakultātē. A. Spekkes valodu zināšanas pavēra plašas iespējas dažādu vēstures avotu pētīšanā, jo spēja tos lasīt oriģinālvalodā. A. Spekke jau jaunībā bija ļoti mērķtiecīgs un ambiciozs, lai iestātos Maskavas Universitātē bija nepieciešams pabeigts latīņu valodas kurss, tāpēc A. Spekke to pabeidza eksterni, tāpat, mainot jurisprodenci uz romāņu valodu, A. Spekke eksterni apguva grieķu valodu, lai iestātos fakultātē. Maskavas Universitātē ieguva maģistra grādu romāņu filoloģijā. Studējot Maskavā, A. Spekke iepazinās ar pianisti Aleksandru Stērsti ar kuru apprecējās. A. Spekkes un Aleksandras ģimenē bija divi bērni - Andrejs un Vija. Daudzas savas grāmatas A. Spekke velta ”dzīves draugam” Aleksandrai Spekkei, kura atbalsta viņu un viņa darbu visu mūžu. Pēc Maskavas Universitātes pabeigšanas, A. Spekke atgriežas Latvijā 1918. gadā, kas tikko bija ieguvusi neatkarīgas valsts statusu, un sāk strādāt Jelgavas reālskolā par virsskolotāju, vēlāk Liepājas un Rīgas reālskolā par vadītāju, līdz viņu uzaicina uz Latvijas Universitāti par pasniedzēju.
’Tikai skaidrs mērķis un neatlaidīga cenšanās to sasniegt ir tas, kas izveido cilvēku, kas izveido nāciju.’’ A.Spekke
Vecmuižas skola. Dzīvoklis, kurā dzimis A.Spekke - ēkas galā pa labi, pirmajā stāvā otrā pusē/ Attēls no A.Spekkes grāmatas “Atmiņu brīži“, 2000.
Biogrāfija Savas gaitas Latvijas Universitātē A. Spekke uzsāk kā romāņu valodas profesors, pēc trīs gadiem kļūst par fakultātes dekānu - dekāna pienākumus pilda vairākus termiņus pēc kārtas, vēlāk darbojas kā prorektors studentu lietās. 1930.gadā A. Spekke iegūst doktora grādu par darbu “Alt-Riga im Lichte eines humanistischen Lobgedichts vom Jahre 1595 (Vecrīga kādas 1595. gadā sacerētas slavasdziesmas gaismā)”. Studējot Livonijas dzejnieku darbus, A. Spekki ieinteresēja Rīgas un Livonijas vēsture, viņš pētīja vēstures avotus par Livonijas kara un poļu laikiem, par iedzīvotāju attiecībām. Turpinot savus pētījumus Latvijā un ārpus tās, A. Spekke atrada neizpētītus materiālus ārzemju hronikās, ceļojumu aprakstos, dzejas darbos, tiesu protokolos. Profesors daudz studēja senās kartes, piemēram, grieķa Ptolemeja un arāba Idrisi kartes. Pateicoties A. Spekkes aizrautīgajiem pētījumiem, tika sarakstīti daudz nozīmīgi darbi Latvijas vēsturē, kā “Latvijas vēsture“, “Baltijas jūra senajās kartēs“, “Senie dzintara ceļi un Austrum-Baltijas ģeogrāfiskā atklāšana“ un citi. Strādājot Latvijas Universitātē, A. Spekki 1933.gadā ieceļ par sūtni Itālijā, Bulgārijā, Grieķijā un Albānijā, tādēļ profesors paņem gadu bezalgas atvaļinājumu, kas tiek periodiski pagarināts līdz 1940.gada jūnijam. Tā kā Otrā pasaules kara laikā Latvija nonāk citu varu rokās, A. Spekke paliek Romā politiskā bēgļa statusā, jo līdz ar Latvijas okupāciju pēc paša gribas atsakās no sūtņa amata. A. Spekke ar sievu dzīvo Romā, līdz saņem uzaicinājumu doties uz Vašingtonu kā sūtnis. A. Spekke aktīvi darbojas sūtņa amatā Savienotajās valstīs, līdz aiziet pensijā 1970.gadā. Sūtņa amatā A. Spekke bija cienīts un aktīvs brīvās Latvijas pārstāvis, kurš ticēja, ka aktīva ārzemju latviešu darbība palīdzēs ātrāk Latvijai atgūt brīvas valsts statusu. Sūtņa statusā viņš piedalās diplomātiskās vizītēs, lasa lekcijas pēc uzaicinājuma, piedalās daudzos trimdas latviešu rīkotajos pasākumos un turpina zinātnisko darbu paralēli sūtņa pienākumu veikšanai. A. Spekke visu mūžu ir bijis Latvijas patriots, kas redzēja Latviju kā brīvu valsti un Eiropas sastāvdaļu, un par šo ideju cīnījās visu savu mūžu. A. Spekke miris 1972. gada 27. jūlijā Vašingtonā (ASV). Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas A. Spekki pārapbedīja Vecumnieku kapsētā.
A. Spekke, akreditācijā Albānijā . Attēls no A. Spekkes grāmatas “Atmiņu brīži“, 2000.
Darbība Latvijas Universitātē 1921 4. maija sēdē Latvijas Augstskolas Organizācijas padome A. Spekki apstiprināja par vecāko docentu.
1922 Ar 1. jūliju ievēlēts par profesoru romāņu filoloģijā.
1925 28. marta sēdē ievēl par fakultātes dekānu 1925./1926. mācību gadam, un tas pats tiek nolemts arī nākošajā gadā.
1927/1928 Pilda prorektora pienākumus «studentu lietās».
1932 Pēdējais pilnais darba gads LU.
1933 Dodas atvaļinājumā, jo tika nozīmēts par Latvijas sūtni Romā. Atvaļinājumu vairākkārt pagarināja – līdz 1940. gada 30. jūnijam.
Latvijas Universitātes mācībspēki ap 1924.gadu. A. Spekke 2.rindā pirmais no kreisās. Attēls: LU Bibliotēkas digitālā kolekcija ‘‘LU rektori - Ernests Felsbergs’’.
A. Spekke par Latvijas Universitātes dibināšanu: “Manai paaudzei nu ir piekritusi vienreizēja izdevība un gods celt un veidot to augstāko mācību iestādi - samērā ilgi to vēl sauca par Augstskolu - pēc kuras latvieši bija alkuši jau paaudzes agrāk. Tām šis mērķis - ideāls bija daudzkārt licies neaizsniedzamam sapnim līdzīgs. Es nu, protams, varu runāt tikai par to fakultāti, kurā man bija gods un pienākums strādāt, kā arī dažu rakstu žurnālā Universitas. Bet mūsu fakultātei bija kāda sevišķa privilēģija. Latviešu tautas radošais gars, atspiests vai atgrūsts agrākos gados no daudzām praktiskās dabas zinātniskajām nozarēm, bija koncentrējis savu uzņēmību savas tautas abstarktāko manifestāciju laukā: valodā, tautas dzejā, folklorā, ar to arī cenšoties apgūt un izskaidrot savu, tā teikt, īpatnējo nacionālo svaru, orģinalitāti, līdz ar to arī ceļot paša latvieša pašapziņu un pašcieņu.”
No A.Spekkes grāmatas “Atmiņu brīži’’, 2000.
Interesanti fakti par A.Spekki • Profesors Jānis Endzelīns aizstāvējis ideju par A.Spekkes uzvārda latviskošanu uz “Speķis”, tādēļ vairākos dokumentos parādās šis uzvārds, tomēr uzvārds netiek nomainīts, visticamāk, jo A. Spekkem bija jādodas komandējumā un dokumentos bija jāraksta pases uzvārds. • Komandējumu starplaikos A. Spekke strādāja pie pētījuma “Alt-Riga im Lichte eines humanistischen Lobgedichts vom Jahre 1595 (Vecrīga kādas 1595. gadā sacerētas slavasdziesmas gaismā)”, kas tika publicēts 1927.gadā. Veikto pētījumu atzinīgi novērtēja LU profesoru saime un ierosināja uzskatīt par filoloģijas doktora disertāciju, vienlaicīgi atbrīvojot A. Spekki no eksāmena. • 1933.gada septembrī paņēma gadu ilgu atvaļinājumu, jo tika nozīmēts par sūtni Romā, atvaļinājumu pagarināja līdz 1940. gada 30.jūnijam, kad izbeidza savas saisitības ar LU pavisam. • 1940.gada 27.jūlijā iesniedz notu Itālijas valdībai, protestējot pret Latvijas valsts okupāciju un gaidāmo pievienošanu PSRS. • Izmantoja pseidonīmu N.N., lai pasargātu sevi un savus ģimenes locekļus no Padomju varas represijām, jo A.Spekkes dēlu Padomju vara jau bija arestējusi.
A. Spekke izbraukumā Romas apkārtnē. Attēls no A. Spekkes grāmatas “Atmiņu brīži“, 2000.
A.Spekkes dzīve attēlos
A. Spekkes vecāki 1874.gadā. Attēls no A.Spekkes grāmatas “Atmiņu brīži“, 2000.
A. Spekke ar sievu Alesandru un dēlu Andreju. Attēls no A.Spekkes grāmatas “Atmiņu brīži“, 2000.
Latvijas sūtņu konference Rīgā, 1935.gada 3.jūlijā. Pieņemšana pie ārlietu ministra. A.Spekke 1. rindā ceturtais no labās. Attēls no A.Spekkes grāmatas “Atmiņu brīži“, 2000.
Atvadīšanās vakars Virsnieku klubā. Aleksandra un Arnolds Spekkes pirmajā rindā vidū. Attēls no A.Spekkes grāmatas “Atmiņu brīži“, 2000.
A.Spekke lasot lekciju Jauktonas (Yaukton) koledžā. Attēls no A. Spekkes grāmatas “Atmiņu brīži’’, 2000.
Pie Latvijas sūtniecības Romā. No kreisās Roberts Kampuss, Arnolds Spekke un kambarkungs Konte Suardi. Attēls no A. Spekkes grāmatas “Atmiņu brīži’’, 2000.
Augšējā attēlā: Pēc akreditēšanas oficiālās daļas saruna ar J.F. Dulles, kurš A. Spekkem “skaita priekšā, kā viņš Molotovam skaitījis priekšā visus lielinieku melus, lauztos solījumus u.c. attiecībā uz Latviju“. Attēls no A.Spekkes grāmatas “Atmiņu brīžī“, 2000.
Attēls pa labi: A. Spekke uzrunā Latvijas pasludināšanas 50. gadadienas svinību dalībniekus. Pie galda sēž ALA priekšsēdētājs P. Lejiņš. Vašingtona, 18.11.1968.
Pieņemšana pie ASV prezidenta L. Džonsona. No labās: A. Spekke, Džonsona kundze, L. Džonsons (L. B. Johnson), Aleksandra Spekke. Vašingtona, [1963 - 1969]. Attēls: LR ĀM - A.Spekke dokumenti.
Dienesta vadītāja K. Zariņa akreditācijas vēstule A. Spekkem ar pilnvarojumu veikt Latvijas sūtniecības vadītāja ASV pienākumus pilnvarotā lietveža pakāpē ar ministra titulu. Londona, 21.04.1954. Attēls: LR ĀM - A.Spekke dokumenti.
A. Spekke uzrunā Dziesmu svētku dalībniekus. “Latvija Amerikā“ Nr. 57 (1967,17.jūlijs).
Raksts par piešķirto balvu sūtnim A.Spekkem, “Londonas Avīze“ Nr. 1109 (1967, 1.decembris).
Ziņa izdevumā “Universitas“ Nr. 18 (1966, 1.oktobris) par A.Spekkes priekšlasījumu Notredama Universitātē.
Ziņa izdevumā “Laiks“ Nr. 25 (1957, 27.marts )par sūtņa A.Spekkes apciemojumu Linkolnā.
Sūtņa K. Zariņa vēstule A. Spekkem Romā par palīdzības sniegšanu latviešiem vīzu kārtošanā Itālijā. Londona, 30.04.1952. (Palazzo Chigi - Itālijas Ārlietu ministrija; vice-capo di ceremoniale - Itālijas ārlietu ministrijas protokola vadītāja vietnieks; F. O. - Lielbritānijas Ārlietu ministrija).
ASV Valsts departamenta ielūgums pilnvarotajam lietvedim A. Spekkem apmeklēt ANO dibināšanas 20. gadadienai veltīto koncertu. Vašingtona, 15.10.1965.
Igaunijas ģenerālkonsula v.i. J. Kaiva, Latvijas pilnvarotā lietveža A. Spekkes un Lietuvas pagaidu pilnvarotā lietveža J. Kajecka nota valstu delegāciju vadītājiem ANO par Baltijas valstu tautu pašnoteikšanās tiesībām. Vašingtona, 16.11.1961.
Janktonas koledžas prezidenta D. Varda (D. B. Ward) ielūgums ministram A. Spekkem pārstāvēt Latviju, piedaloties 1967. 1968. g. Centrālās un Austrumeiropas programmās.
A.Spekkes vēstules fragments. Attēls no žurnāla “Jaunā Gaita“ Nr.92 (1973)
LU Bibliotēkā pieejamie A.Spekkes darbi Spekke A.Vispārējās literaturas vēsture skolai un pašmācībai. 2. d. Vidusslaiki un renesanse (Kretjens, Ariosts, Servantess, Kalderons) / A. Spekke. - Rīgā : A. Gulbis, 1925. - 119 lpp. Spekke A. Livonijas dzejnieka-humanista Eicedija poema “Danubius” : (Augustinus Eucoedius Liuonius, Danubius) / A. Spekke. - [Rīga : b.i., 1925]. - 56 lpp. Spekke A. Alt-Riga im Lichte eines humanistischen Lobgedichts vom Jahre 1595 (Bas. Plinius, Encomium Rigae) / von A. Spekke ; hrsg. mit Unterstützung des Lettländischen Kulturfonds. - Riga : Druck von W.F. Häcker, 1927. - 264, [1] lpp., [1] lp. iel. : il., faks. Die Letten : Aufsaetze ueber Geschichte, Sprache und Kultur der alten Letten / von Fr. Adamovičs, L. Adamovičs, Fr. Balodis, E. Blese, J. Endzelīns, J. Plāķis, A. Spekke, K. Straubergs, P. Schmidt, A. Tentelis, R. Wipper ; [uebers. von Z. Mauriņa]. - Riga : Walters & Rapa, 1930. - 473 lpp. : ilustrācijas, kartes, tabulas. Spekke A. Livonijas zemnieku kustības un nemieri 16. g.s. otrā pusē : materiāli un ierosinājumi / A. Spekke. - [Rīga : Valters un Rapa, 1931]. - 41, [1] lpp.
Spekke A. Latvia and the Baltic problem : sketch of recent history / by A. Spekke ; [English translation by Marjorie Miles]. - London : Latvian Information Bureau [of the Latvian Legation], [1955?]. - 96, [2] lpp. ; 22 cm. Spekke A. Senie dzintara ceļi un Austrum-Baltijas ģeografiskā atklāšana / A. Spekke ; [apvāku gravējis: Vilis Ciesnieks]. - Stokholma : Zelta ābele, 1956. - 113 lpp., [4] saloc. lp. iel. : il., kartes. Spekke A. History of Latvia : an outline / A. Spekke. 2nd print. - Stockholm : Goppers(Zelta Ābele), 1957. XX, - 436 lpp., [29] lp. il. Spekke A. The ancient amber routes and the geographical discovery of the Eastern Baltic / A. Spekke. - Stockholm : M. Goppers (Zelta ābele - The Golden Appletree), 1957 - 120 lpp., [15] lp. iel. : il., kartes. Spekke A. Baltijas jūra senajās kartēs / A. Spekke. - Stokholma : Zelta Ābele, 1959 [x] - 48, [1] lpp., [13] daļēji saloc. lp. iel. : il., kartes.
Spekke A. Ķēniņa Stefana ienākšana Rīgā un cīņas par Doma baznīcu / A. Spekke. - Rīga : [Valtera un Rapas sp.], 1932. - 49 lpp.
Spekke A. The Baltic Sea in ancient maps / A. Spekke, Mag. phil., Dr. phil., formerly Professor of the University of Latvia. - Stockholm : M. Goppers (Zelta Ābele), 1961. - 75, [1] lpp., [14] lp. iel. : il., kartes.
Spekke A. Vecākie latvju tautas apģērba zīmējumi / A. Spekke. - Rīga : A. Gulbis, 1934. - 41 lpp., [10] il. lpp.
Spekke A. Senie dzintara ceļi un Austrum-Baltijas ģeografiskā atklāšana / A. Spekke. 3., paplašinātais izdevums. - Stokholma : Zelta ābele, 1962. - 104 lpp., [18] lpp. iel. : ilustrācijas, kartes.
Spekke A. Latvieši un Livonija 16. g.s. / A. Spekke. - Rīga : A. Gulbis, 1935. - 333, [2] lpp.
Spekke A. Ķēniņa Stefana ienākšana Rīgā un cīņas par Doma baznīcu / A. Spekke. - Linkolna, Nebraska : Pilskalns, 1965. - 49 lpp.
Spekke A. I popoli Baltici nel primo millennio dell’era Cristiana : conferenza tenuta all’Istituto di Studi Romani il 3 Marzo 1938 / A. Spekke. - Roma : Courrier, 1938. - 24 lpp., [4] lpp. Spekke A. Baltu tautas kristīgās ēras pirmajā gadu tūkstotī / A. Spekke. - Rīga : A. Gulbis, 1938. - 61.-76. lpp. : kartes. Lettonia / Arnold Spekke, Renzo U. Montini, Luigi Salvini, Giacomo Devoto, Elza Stērste [i a.]. - Roma : Edizioni Roma, [1942]. - 191 p., 16 f. ill., cart., tab. Il mondo d’oggi . Spekke A. Latvijas vēsture : latvju tautas likteņcīņas Eiropas krustceļos : ar 27 shematiskām kartēm un 131 attēlu / profesors N.N. - Stokholma : Miķelis Goppers, 1948. - 338 lpp., - 36 iel. lpp. : il. Spekke A. History of Latvia : an outline / A. Spekke. - Stockholm : M. Goppers (Zelta Ābele - The Golden Appletree), 1951. - 436 lpp., 60 lpp. iel. : il., kartes.
Spekke A. Atmiņu brīži : ainas, epizodes, silueti / A. Spekke. - [Stokholma] : Zelta Ābele, 1967. XI. - 601, [1] lpp. : il. Spekke A. Balts and Slavs : their early relations / A. Spekke. - Washington (DC) : Alpha, 1968. [3], 129, VI l. Spekke A. Vecākie latvju tautas apģērba zīmējumi / A. Spekke. - [Čikāga] : Labieša apgāds, 1969. 41 lpp. : il. Spekke A. Latvieši un Livonija 16. gs. / [S. Cimermaņa priekšvārds ; J. Štrauhmaņa komentāri]. Rīga : Zinātne, 1995. - 264, [3] lpp., [16] lp iel. : il. Spekke A. Atmiņu brīži : ainas, epizodes, silueti / A. Spekke ; [mākslinieks Juris Petraškevičs ; Imanta Ziedoņa ievadvārdi]. - Rīga : Jumava, 2000. - 326, [2] lpp., [16] lpp. iel. : il.
A.Spekkes nozīmīgākās publikācijas
‘‘Senie dzintara ceļi un Austrum-Baltijas ģeogrāfiskā atklāšana’’. Izdota izdevniecībā “Zelta Ābele“ Stokholmā, kuras dibinātājs Miķelis Goppers, sadarbojoties ar A.Spekki, izdeva desmit darbus. Šis 1962.gada izdevums ir trešais paplašinātais šīs grāmatas laidiens.
Grāmatā publicēts A.Spekkes pētījums “Storia sintetica del popolo Lettone“. Publikācija itāļu valodā. Izdota Itālijā, Romā, 1942.gadā.
Grāmata “Latvijas vēsture“ izdota 1948.gadā izdevniecībā “Zelta Ābele“, Stokholmā. Kā grāmatas autors norādīts Baltijas komitejas protektorātā Profesors N.N. “Latvijas vēsture“ ir pirmais M.Goppera Stokholmā izdotais A.Spekkes darbs, kas bija plašākā Latvijas vēsturei veltītā publikācija trimdā. Atkārtoti izdots 2003.gadā.
Izdots kā Latvijas Universitātes izdevuma Acta Universitatis Latviensis atsevišķs iespiedums 1925.gadā. Izdevuma augšējā malā var redzēt A.Spekkes novēlējumu, datumu un parakstu.
Izdots 1927.gadā Rīgā, izdevums vācu valodā. Darbs, kurš netika rakstīts kā doktora disertācija, tomēr beigās kļuva par A.Spekkes doktora disertāciju un atbrīvoja profesoru no doktora pārbaudījuma.
Izdots 1938.gadā A.Gulbja izdevniecībā, Rīgā, kā rakstu krājuma “Tautas vēsturei“ atsevišķs novilkums.
Grāmata izdota A.Gulbja izdevniecībā Rīgā, 1925.gadā. Izdota kā mācību un pašmācības līdzeklis viduslaiku un renesanses literatūras vēstures apgūšanai.
Grāmata izdota izdevniecībā “Valters un Rapa“ , 1931.gadā. Grāmatā A. Spekkes veltījuma ieraksts prof. L. Adamovičam.
Grāmata ‘‘I popoli Baltici nel primo millennio dell’era Cristiana’’ izdota izdevniecībā “Courrier’’, Romā, 1938.gadā, A.Spekkes sūtņa pienākumu veikšanas laikā Romā.
Grāmata izdota 1966.gadā Vašingtonā, ASV. Izdevumu bija paredzēts izdod sešdesmito gadu sākumā grāmatas formā ar karšu papildinājumiem, tomēr dažādu apstākļu dēļ, izdots apkopotu manuskriptu viedā.
Grāmatu 1935.gadā izdevusi A. Gulbja izdevniecība. Materiāli grāmatai galvenokārt vākti Itālijā un Polijā. Priekšvārdā A. Spekke raksta: ‘‘Šī mana grāmata prasījusi daudzu gadu sīku un grūtu darbu, neatlaidīgu sekošanu vienai idejai pāri šķēršļiem, trūkumiem, pretrunām un iebildumiem’’.
Grāmata izdota izdevniecībā “Zelta Ābele“1959. gadā Stokholmā. Šis ir nozīmīgs A. Spekkes darbs, kurā var iepazīties ar senajām kartēm un kā cittautieši skatījuši baltu zemi un tās kontūras.
Grāmata “Latvia and the Baltic problem : sketch of recent history“. Orģināli izdota franču valodā. Izdevusi “Latvian Information Bureau“, 1955.g. Londonā. Grāmatu Latvijas Universitātei dāvinājusi LR Ārlietu ministrija.
Grāmata “Ķēniņa Stefana ienākšana Rīgā un cīņas par Doma baznīcu. Izdots Rīgā “Valters un Rapa“, 1932. gadā.
Grāmata “History of Latvia: an outline“, izdota “Zelta Ābelē“ Stokholmā, 1951.gadā. “History of Latvia“ pirmais izdevums latviešu valodā izdots 1948.gadā.
Grāmata “The Baltic sea in ancient maps“izdota 1961. “Zelta Ābelē“, Stokholmā. Grāmata papildināta ar seno karšu izdevumu reprodukcijām.
Grāmatas “Senie dzintara ceļi un Austrum-Baltijas ģeogrāfiskā atklāšana“ angļu valodas versija. Izdota 1957.gadā “Zelta Ābelē“, Stokholmā.
Interesants ieraksts grāmatā “Baltijas jūra senajās kartēs“- “Lai nu beidzot šī grāmata atgriežas savā īstajā vietā LU vēstures fakultātē. Austra Eihmane. 1994.gada 8.apr.“
Fragments no A.Spekkes recenzijas par Leonardo Da Vinči izstādes apmeklējumu izdevumā “Daugava“ Nr. 10 (1939, oktobris).
Fragments no A.Spekkes publikācijas “Senās ģeogrāfiskās leģendas par Baltijas jūras zemēm“, izdevumā “Senatne un māksla“, Nr. 1 (1938, 1.janvārs)
Izmantotie informācijas avoti 1. Spekke. A. Atmiņu brīži : ainas, epizodes, silueti / Arnolds Spekke ; [mākslinieks Juris Petraškevičs ; Imanta Ziedoņa ievadvārdi]. - Rīga : Jumava, 2000. - 326, [2] lpp., [16] lpp. iel. : il. ; 24 cm. ISBN 9984053113. 2. Zanders Viesturs. Vēsturnieks Arnolds Spekke (1887-1972) un latviešu grāmatniecība: 20. gs. 40.-60. gadi = Historian Arnolds Spekke (18871972) and Latvian culture of books: from the forties up to sixties of the 20th century / Viesturs Zanders // Zinātņu vēsture un muzejniecība = History of sciences and museology / Latvijas Universitāte. - (Raksti / Latvijas Universitāte ; 763.sēj.) - (2011), 103.-108.lpp. 3. Zalsters Artūrs Eižens. Profesors Arnolds Spekke Latvijas Universitātē: 1919-1933 = Professor Arnolds Spekke in the University of Latvia: 19191933 / Artūrs Eižens Zalsters // Zinātņu vēsture un muzejniecība = History of sciences and museology / Latvijas Universitāte. - (Raksti / Latvijas Universitāte ; 684.sēj.) - (2005), 27.-32.lpp. 4. Andersons E. Dr. Arnolds Spekke. //Jaunā gaita. - Nr. 92 (1973), 56. -59. lpp. 5. Rabačs K. Miris Dr. Arnolds Spekke / K. Rabačs // Laiks. - Vol.XXIV Nr.62(2310), (1972). 1. lpp. Attēli un dokumentu kopijas no: 6. Spekke. A. Atmiņu brīži : ainas, epizodes, silueti / Arnolds Spek-ke ; [mākslinieks Juris Petraškevičs ; Imanta Ziedoņa ievadvārdi]. - Rīga : Jumava, 2000. - 326, [2] lpp., [16] lpp. iel. : il. ; 7. Latvijas valstiskuma sardzē: Arnolds Spekke [elektroniskais resurss]. Rīga : Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, 2005. - Pieejas veids: tīmeklis WWW. URL: http://www.mfa.gov.lv/data/ file/e-izstade/Content/ Data/Spekke/index.html. - [Resurss skatīts 17.05.2017].
Izstādi veidoja: Inese Zušmane © Latvijas Universitātes Bibliotēka, 2017 Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā, atsauce obligāta.