TEORIJA PAR VISU:
KVANTU FIZIĶIM
STĪVENAM HOKINGAM 75
Latvijas Universitātes Bibliotēkas
virtuālā izstāde
SATURS
PAR IZSTĀDI
BIOGRĀFIJA
BEZ ROBEŽĀM
CENTAURA ALFA
MELNIE CAURUMI
HOKINGA GRĀMATAS LU BIBLIOTĒKĀ
IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI
PAR IZSTĀDI
Latvijas Universitātes Bibliotēkas veidotā izstāde veltīta vienai no
izcilākajām mūsdienu personībām - zinātniekam
Stīvenam Hokingam
(Stephen Hawking).
S. Hokings sniedzis lielu ieguldījumu kvantu fizikas, laika un melno
caurumu teoriju veidošanā un attīstībā. Plašākai sabiedrībai zinātnieka
vārds pazīstams pateicoties viņa populārzinātniskajām monogrāfijām
un savam dzīves stāstam. Neskatoties uz smago slimību, S. Hokings
aktīvi strādā un ceļo, ar savu piemēru iedvesmojot cilvēkus visā
pasaulē.
Izstādes mērķis ir sniegt ieskatu S. Hokinga dzīves gājumā,
iepazīstināt ar nozīmīgākajām publikācijām, atspoguļot LU
Bibliotēkas krājumā esošos iespieddarbus, kuros zinātnieks
vienkāršā
valodā izklāsta savus pētījumus, kā arī izdevumus par
S. Hokingu - atmiņas un nozīmīgākos sasniegumus, kas var kalpot
par ierosmes avotu ikvienam.
BIOGRĀFIJA
Būtiska loma S. Hokinga spilgtās
personības un domāšanas bez robežām
veidošanā bija viņa ģimenei. Stīvens Hokings dzimis 1942. gada 8. janvārī
Oksfordā, Anglijā. Zinātniekam patīk
trīssimt gadus pēc Galileja nāves.
uzsvērt, ka viņš piedzimis tieši
Četru bērnu ģimenē S. Hokings bija
vecākais. Vēlāk Hokingu ģimenē piedzima divas meitas – Marija un Filipa,
kā arī dēls Eduards.
S. Hokings bērnībā
(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")
S. Hokings (1. no kreisās) bērnībā ar māsām Mariju un Filipu
(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")
Pēc Otrā Pasaules kara S. Hokinga tēvs doktors Frenks Hokings kļuva par
Nacionālā Medicīnsko pētījumu institūta Parazitoloģijas nodaļas vadītāju.
Ģimene pārcelās uz Sentolbansu - mazu pilsētiņu Londonas Ziemeļos,
ievērojamu ar savu spilgto vēsturi kopš romiešu laikiem, kad Stīvenam bija
astoņi gadi,
S. Hokinga vecāki izglītību uzskatīja par vērtību un to vēlējās
ieaudzināt arī saviem bērniem.
Deviņu gadu vecumā viņš bija viens no nesekmīgākajiem skolēniem klasē.
Vēlāk sekmes uzlabojās, bet tikai līdz vidējam līmenim. Par spīti tam gan
skolotāji, gan klasesbiedri saprata, ka viņu vidū ir nākamais ģēnijs, jo zēns
izpelnījās iesauku "Einšteins". Puikam izcili padevās matemātika, bet īpaši
- ķīmija.
S. Hokings pusaudžu gados
(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")
S. Hokingsar māti un tēvu
(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")
"Fizika skolā vienmēr bija visgarlaicīgākais priekšmets, jo tas bija tik
viegls un acīmredzams. Ķīmija bija daudz interesantāka, jo tajā mēdza
notikt negaidītas lietas, piemēram, sprādzieni. Taču fizika un
astronomija dāvāja cerību gūt izpratni no kurienes esam cēlušies un
kādēļ šeit esam. Es gribēju izdibināt Visuma dzīles. Varbūt man tas
mazlietiņ ir izdevies, taču ir vēl milzum daudz lietu, ko es gribētu
noskaidrot" - atzīst slavenais zinātnieks.
S. Hokings Sentolbansas skolā (1. no kreisās)
(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")
Pēc vidusskolas beigšanas S. Hokings studēja Oksfordas Universitātes
koledžā un Kembridžas Universitātē, kur 1966. gadā ieguva doktora grādu
kosmoloģijā.
Jau 60. gadu sākumā Hokingam sāka parādīties slimības simptomi, kas
galu galā noveda pie paralīzes. Pēc slimības diagnosticēšanas 1963. gadā
ārsti nāca klajā ar paziņojumu, ka 21 gadu vecajam jauneklim atlicis dzīvot
vien aptuveni divarpus gadus, taču šīs drūmās prognozes nepiepildījās -
2017. gada 8. janvārī zinātnieks nosvinēja savu 75 gadu jubileju.
1965. gadā jaunais zinātnieks apprecējās ar filoloģijas studenti Džeinu
Vaildu. Ģimenē piedzima trīs bērni - divi dēli un meita.
S. Hokings Oksfordā
(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")
S. Hokings Oksforda absolvēšanā (vidū)
(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")
S. Hokings Laivu kluba pasākumā (vidū)
(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")
S. Hokings Laivu kluba stūrmanis (1. no labās)
(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")
S. Hokinga bijusī sieva Džeina Vailda ir sarakstījusi memuārus, pēc kuru
motīviem 2014. gadā uzņemta romantiska drāma "Teorija par visu".
Tā stāsta par abu attiecībām un S. Hokinga sasniegumiem zinātnē.
Filma
nominēta dažādiem apbalvojumiem, tai skaitā Britu Kino un televīzijas
mākslas akadēmijas BAFTA balvai vairākās kategorijās.
iepriecina viņa bērni un trīs mazbērni.
S. Hokings laivu braucienā pa Kemas upi kopā ar Džeinu
(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")
S. Hokinga un Džeinas kāzas
(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")
Hokingu
S. Hokinga un dēls Roberts
(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")
S. Hokings ar ģimeni pēc trešā bērna kristībām
(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")
S. Hokings un aktieris D. Redmeins (filmas "Teorija par visu" S. Hokinga lomas atveidotājs) BAFTA ceremonijā
(Foto no portāla newsnish.com)
BEZ ROBEŽĀM
S. Hokings piepildot savu mūža sapni 2007.gadā veicot lidojumu īpašā lidmašīnā, bezsvara stāvoklī
(Foto no portāla ritakafija.lv )
S. Hokinga dzīvesstāsts aizrauj un iedvesmo cilvēkus visā pasaulē, jo
zinātnieks pierāda cilvēka gara spēka pārākumu pār fiziskiem
ierobežojumiem .
"Invaliditāte man nav bijusi nopietns šķērslis darbā. Īstenībā, es domāju,
zināmā mērā tā ir bijusi priekšrocība: man nav bijis jāstrādā par lektoru
vai pasniedzēju pamatstudiju programmu studentiem un nav bijis
jāpiedalās garlaicīgās un laiku patērējošās komitejās. Līdz ar to esmu
varējis pilnībā pievērsties pētījumiem."
"Saviem kolēģiem es esmu ierindas fiziķis, taču plašākai sabiedrībai
esmu kļuvis par, iespējams, vispazīstamāko zinātnieku pasaulē. Tas
daļēji ir tādēļ, ka zinātnieki, izņemot Einšteinu, nav plaši pazīstamas
rokzvaigznes un daļēji tāpēc, ka es atbilstu stereotipam par ģēniju
invalīdu. Es nevaru nomaskēties ar parūku un melnām brillēm –
riteņkrēsls mani nodod. Man ir bijusi pilnvērtīga dzīve, un jūtos
gandarīts par sasniegto. Es uzskatu, ka invalīdiem vajadzētu pievērsties
darbībām, kuru veikšanai nav šķērslis, un nenožēlot tās, kuras nav
iespējams īstenot.
Esmu pietiekami daudz ceļojis. Esmu viesojies Padomju Savienībā
septiņas reizes. Esmu viesojies arī Japānā sešas reizes, Ķīnā trīs reizes
un bijis visos kontinentos, arī Antarktīdā, izņemot Austrāliju. Esmu ticies
ar Dienvidkorejas, Ķīnas, Indijas, Īrijas, Čīles un ASV prezidentiem.
Esmu lasījis lekcijas Tautas sapulču namā Pekinā un Baltajā namā. Esmu
ceļojis jūras dzīlēs zemūdenē, debesīs ar gaisa balonu, lidojis bezsvara
stāvoklī, kā arī esmu rezervējis lidojumu kosmosā ar uzņēmumu Virgin
Galactic."
S. Hokings pie Debesu tempļa Pekinā
S. Hokings ar Eleinu Espenā Kolorādo
(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")
(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")
S. Hokings, vadot 2012. gada Paralimpisko spēļu ceremonijas atklāšanu
(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")
"Mani pirmie darbi pierādīja, ka klasiskā vispārīgā relativitāte
nedarbojas singularitātēs Lielajā Sprādzienā un melnajos caurumos.
Turpmākie mani darbi ir pierādījuši, kā kvantu teorija var prognozēt,
kas notiek laika sākumā un beigās. Tas ir bijis lielisks periods, kad
dzīvot un veikt pētījumus teorētiskajā fizikā. Esmu laimīgs, ka man
izdevies sniegt kādu ieguldījumu mūsu izpratnē par Visumu."
S. Hokings ir kosmologs, kura būtiskākais ieguldījums zinātnē saistīts ar
laiktelpas singularitāšu, melno caurumu, Visuma izcelsmes un laika
dabas teorētiskajiem pētījumiem. Zinātnieka agrīnie pētījumi, kurus
viņš veica 60. gadu beigās,
kā arī tie, kurus viņš īstenoja 70. gados
izvirzīja teoriju, ka Visums ir sācies kā singularitāte - punkts ar
bezgalīgu blīvumu un laiktelpas liekumu. 70. gados S. Hokings
galvenokārt interesējās par melnajiem caurumiem. 1981. gadā viņš atkal
pievērsās jautājumam par to kā Visums ir sācies un kādas varētu būt tā
beigas. Apbalvojumus un atzīnību S. Hokings saņēma par pētījumiem
melno caurumu izpētē.
1974. gadā S. Hokingu ievēlēja Karaliskajā biedrībā, vienā no visaugstāk
vērtētajām zinātniskajām organizācijām pasaulē. Zinātnieka reputācija
nostiprinājās arī starptautiskā līmenī. Viņš tika uzaicināts vienu gadu
pavadīt Kalifornijas Tehnoloģiskajā institūtā. 70. gadu beigās un 80.
gadu sākumā Hokings saņēma sešus visnozīmīgākos starptautiskos
apbalvojumus un sešus goda doktora nosaukumus; tai skaitā arī
prestižo Alberta Einšteina Apbalvojumu.
Goda doktora grādu S. Hokingam piešķīra arī viņa Alma mater -
Oksfordas universitāte. Karaliene Elizabete piešķīra S. Hokingam goda
nosaukumu “Britu Impērijas Komandieris”, atļaujot viņam vārda priekšā
rakstīt burtus BIK. 1979. gadā Kembridžas universitāte piešķira S.
Hokingam augsto Lūkasa profesūras matemātikas profesora titulu.
S. Hokings un meita Lūsija vizītē pie karalienes Elizabetes II
(Foto no grāmatas "Īsi par manu vēsturi")
CENTAURA ALFA
Slavenais fiziķis aicina plašāk pievērsties kosmosa izpētei. Viņaprāt,
pamazām pieaug risks, ka Zeme varētu iet bojā, tādēļ savlaicīgi jāmeklē
cilvēcei jaunas mājas Visuma plašumos.
"Katastrofa uz Zemes kļūst par lielu varbūtību nākamajos 1000 vai 10
tūkstošos gadu. Līdz tam laikam mums būtu jābūt atradušiem mitekli
citviet Visumā, lai katastrofa uz Zemes nenozīmētu cilvēces
pastāvēšanas galu."
Centaura Alfa
ir Zemei tuvākā zvaigžņu sistēma, tomēr tā atrodas ļoti
tālu – vairāk nekā 4 gaismas gadu attālumā (apmēram 41,2 triljonu
kilometru). Nākotnes kosmiskajam aparātam
nāktos pārvietoties ar
ātrumu vairāk nekā 216 miljardu kilometru stundā, lai tiktu līdz
vajadzīgam punktam pēc 20 gadiem.
Krievijas miljardieris Jurijs Miļners kopā ar fiziķi S. Hokingu paziņoja par
investīcijām - 100 miljonu dolāru projektā Breakthrough Starshot, kura
mērķis ir pētīt Zemes tuvāko zvaigžņu sistēmu Centaura Alfa . Viens no
projekta uzdevumiem ir attīstīt tehnoloģijas kompaktu kosmisko kuģu
konstruēšanai, kuri varētu nokļūt līdz zvaigžņu sistēmai Centaura Alfa
20 gadu laikā.
Centaura Alfa
vizualizācija
(Attēls no portāla ecomedia.lv)
MELNIE CAURUMI
Viena no S. Hokinga pētījumu interesēm ir melnie caurumi.
Tie ir telpas apgabali kosmosā, kuros gravitācijas lauks ir tik spēcīgs, ka
melno caurumu nespēj atstāt nedz materiāls ķermenis, ne arī gaisma.
Melnie caurumi rodas masīvu zvaigžņu evolūcijas gala rezultātā, tie
atrodas arī daudzu galaktiku kodolos.
Melnā cauruma vizualizācija
(Attēls no portāla wikipedia.com)
Agrāk S. Hokings uzskatīja, ka visas daļiņas, kas iekļūst melnajā
caurumā, tiek sagrautas un informācija par tām tiek pilnībā zaudēta.
Tagad zinātnieks atzīst, ka ir kļūdījies. Viņa jaunais viedoklis - melnais
caurums pilnībā neiznīcina daļiņas. "Melnais caurums tikai šķiet
izveidojamies, bet vēlāk tas atveras un atbrīvo informāciju par savu
saturu".
Melnā cauruma vizualizācija
(Attēls no portāla wikipedia.com)
HOKINGA
GRĀMATAS LU BIBLIOTĒKĀ
S. Hokings ir autors vairākām visā pasaulē lasītāju iecienītām
populārzinātniskām grāmatām, kas tulkotas daudzās valodās.
Latviešu valodā pārtulkotas un izdotas ir vairākas slavenā zinātnieka
grāmatas: ''Īsi par laika vēsturi'' un tās pārveidotā versija ''Vēl īsāk par
laika vēsturi'', ''Diženais plāns'', ''Visums rieksta čaumalā'' un kopā ar
meitu Lūsiju sarakstītās bērnu grāmatas.
Hokinga L. Džordžs un lielais sprādziens / L. Hokinga,
Hokinga L. Džordža visuma dārgumu medības / L.
S. Hokings ; [māksl. Gerijs Pārsons ; tulk. Kristaps
Hokinga, S. Hokings ; [māksl. Gerijs Pārsons ; tulk. Gita
Šoriņš]. – Rīga : Jāņa Rozes apgāds, c2013. –
lpp. : il.
302, [2]
Puriņa]. – Rīga : Jāņa Rozes apgāds,
lpp. : il.
[2012]. –
308, [3]
Hokinga L. Džordža slepenā atslēga uz visumu / L.
Hokinga, S. Hokings ; [māksl. Gerijs Pārsonss ;
tulk. Gita Puriņa]. – Rīga : Jāņa Rozes apgāds,
c2009. –
305, [32] lpp. : il.
S. Hokinga un viņa meitas Lūsijas pirmā kopīgi tapusī grāmata
bērniem ''Džordža slepenā atslēga uz Visumu''
stāsta par Džordža un viņa
draugu aizraujošajiem piedzīvojumiem uz Zemes un Visumā. Grāmatā
interesantā un saistošā veidā stāstīts par Visuma uzbūvi un likumiem.
Hokings S. Diženais plāns / S. Hokings, L. Mlodinovs ; [tulk. Ilgonis Vilks]. -
Rīga : Jāņa Rozes apgāds, c2013. - 173, [2] lpp. : il. - ISBN 9789984234465.
Grāmatas ''Diženais plāns'' autori S. Hokings un fiziķis L. Mlodinovs savā
darbā meklē atbildes uz fundamentālajiem jautājumiem par dzīvi un
Visumu. Krāšņi ilustrētā grāmata ir iznākusi viena no Latvijas vadošā
astronoma, LU Astronomijas isntitūta pētnieka, Dr paed. Ilgoņa Vilka
tulkojumā.
Grāmatas zinātniskais konsultants - kvantu fiziķis, LU Fizikas un matemātikas fakultātes
vadošais pētnieks, asociētais profesors Dr. phys.Vjačeslavs Kaščejevs
''Tiem, kam interesē, kā iekārtota pasaule un kāda ir mūsu vieta
tajā, grāmata ''Diženais plāns'' ir kā radīta, jo tajā autori sniedz
zinātniski pamatotas atbildes uz gandrīz visiem “lielajiem
jautājumiem''. Šī grāmata ir vienkāršāka par citām Hokinga
grāmatām, un tās izpratnei nav vajadzīgas augstākās matemātikas
zināšanas, tomēr svarīgākās vietas ieteicams pārlasīt.''
Dr. paed., LU pētnieks, astronoms Ilgonis Vilks
Hokings S. Īsi par manu vēsturi / S. Hokings ; [tulk. Vita Holma]. -
[Rīga] : Jāņa Rozes apgāds, c2014. - 114, [5] lpp. : il. -
ISBN 9789984234922.
Grāmata ''Īsi par manu vēsturi'' ir S. Hokimga dzīvesstasts, kurā var gūt
izsmeļošu informāciju ne vien par Visuma izpēti un atklājumu pieredzi,
bet ielūkoties arī zinātnieka privātās dzīves aizkulisēs. Lakonisko,
asprātīgo un raito stāstījumu papildina plašs fotogrāfiju klāsts
Hokings S. Īsi par laika vēsturi : no lielā sprādziena līdz melnajiem
caurumiem / S. Hokings ; [tulk. Ieva Rudzinska ; māksl. Andris
Lamsters ; red. Māra Cielēna]. - Rīga : Madris, 1997. - 190 lpp. : il. -
ISBN 9984592731.
S. Hokings grāmatā ''Īsi par laika vēsturi'' vienkāršā valodā
apraksta būtiskākos fizikas atklājumus no civilizācijas pirmsākumiem
līdz pat mūsdienām. Autors izklāsta viņuprāt būtiskākos iemeslus, kāpēc
pasaule ir tāda, kāda tā ir. Grāmata rosina pārdomāt jautājumus: kas ir
telpa un laiks, kāda ir to daba, kāds ir Visums
Hokings S. Vēl īsāk par laika vēsturi / S. Hokings, L. Mlodinovs ; [tulk.
Aija Čerņevska]. - Rīga : Jāņa Rozes apgāds, c2007. - 164 lpp. : il. -
ISBN 9789984232546.
Grāmata ''Vēl īsāk par laika vēsturi" tapusi sadarbībā ar fiziķi un
rakstnieku Leonardu Mladinovu. Tās mērķis ir stāstīt par Visuma
tapšanas un uzbūves jautājumiem vēl vienkāršāk un aizraujošāk kā līdz
šim. Tā iepazīstina lasītājus ar atklājumiem, kas šajā jomā notikuši, kopš
sarakstīta un izdota grāmata "Īsi par laika vēsturi".
Hokings S.
Visums rieksta čaumalā / S. Hokings ; [tulk. Sandis
Spandegs]. - Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2003. - 216 lpp. : il. -
ISBN 9984230511.
Grāmatā ''Visums rieksta čaumalā'', kas latviešu valodā klajā nāca 2001.
gadā, autors skaidro principus, kas viņaprāt pārvalda mūsu pasauli.
Izdevumā īpaša uzmanība veltīta Alberta Einšteina vispārīgajai
relativitātes teorijai, kvantu teorijai, laika formu un citiem jautājumiem,
kas nodarbina mūsdienu zinātkāros prātus. S. Hokings savā darbā aicina
lasītājus doties līdzi neparastā ceļojumā cauri laika telpai.
Fērgusone K. Stīvens Hokings : mērķis - teorija par visu : Stīvena
Hokinga dzīve un darbs / K. Fērgusone ; [tulk. Ieva Rudzinska]. -
Rīga : Madris, c2002. - 175 lpp. [16] lpp. iel. : il. - ISBN
9984592707.
Amerikāņu autore Kitija Fērgusone daudzus gadus publicē grāmatas un
lasa lekcijas par kosmoloģiju plašām mērķauditorijām. Savās publikācijās
viņa stāsta par fiziku vienkāršā valodā. Grāmatu ''Stīvens Hokings :
mērķis - teorija par visu'' viņa rakstīja ar galvenā varoņa palīdzību. Kad
K. Fērgusone atklāja slavenajam zinātniekam savu ieceri un aicināja viņu
palīdzēt izprast sarežģītās teorijas, S. Hokings ne tikai piekrita, bet arī
sniedza papildus materiālus par savu bērnību un studiju laikiem. Šis
darbs nav tikai biogrāfisks apcerējums. Tas ir aizraujošs stāsts par S.
Hokinga mērķtiecīgām pūlēm atklāt Teoriju par visu.
Hawking St. Eine kurze Geschichte der Zeit : die God created the integers : the mathematical Suche nach der Urkraft des Universums / S. Hawking breakthroughs that changed history / edited, with ; [mit einer Einleitung von Carl Sagan ; Deutsch von commentary S. Hawking. - London : Running Press Book Hainer Kober unter fachlicher Beratung von Bernd Publishers, 2005. - 1160 lpp. : diagr. - ISBN Schmidt]. - Reinbek bei Hamburg : Rowohlt, 1988. 9780762419227. 238 lpp. - ISBN 3498028847.
Hawking S. The nature of space and time / S.
Hawking, R. Penrose ; [Isaac Newton Institute series
of lectures]. - [Princeton : Princeton University
Press, 1997]. - 141 lpp. : il.
IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI
Fērgusone K. Stīvens Hokings : mērķis – teorija par visu : Stīvena Hokinga dzīve un darbs / K.
Fērgusone ; [tulk. Ieva Rudzinska]. – Rīga : Madris, c2002. – 175, [16] lpp. iel. : il. – ISBN
9984592707.
Hokings S. Diženais plāns / S. Hokings, L. Mlodinovs ; [tulk. Ilgonis Vilks]. – Rīga : Jāņa Rozes
apgāds, c2013. – 173, [2] lpp. : il. ; – ISBN 9789984234465.
Hokinga L.
Džordža slepenā atslēga uz visumu / Lūsija Hokinga, Stīvens Hokings ; [māksl. Gerijs
Pārsonss ; tulk. Gita Puriņs]. – Rīga : Jāņa Rozes apgāds, c2009. –
Hokings S.
305, [32] lpp. iel. : il.
Īsi par laika vēsturi : no lielā sprādziena līdz melnajiem caurumiem / S. Hokings ;
[tulk. Ieva Rudzinska ; māksl. Andris Lamsters ; red. Māra Cielēna]. – Rīga : Madris, 1997. – 190
lpp. : il. – ISBN 9984592731.
Hokings S.
Īsi par manu vēsturi / S. Hokings ; [tulk. Vita Holma]. –
[Rīga] : Jāņa Rozes apgāds,
c2014. – 114, [5] lpp. : il. – ISBN 9789984234922.
Hokings S.
Vēl īsāk par laika vēsturi / S. Hokings, L. Mlodinovs ; [tulk. Aija Čerņevska]. – Rīga :
Jāņa Rozes apgāds, c2007. – 164 lpp. : il. – ISBN 9789984232546.
Hokings S.
Visums rieksta čaumalā / S. Hokings ; [tulk. Sandis Spandegs]. –
Rīga : Jāņa Rozes
apgāds, 2003. – 216 lpp. : il. – ISBN 9984230511.
Blumberga L. Mūslaiku izcilākais ģēnijs – fiziķis Stīvens Hokings
[elektroniskais resurss] / L.
Blumberga ; https://ritakafija.lv, 2016. gada 17. jūnijā. – Pieejas veids: tīmeklis WWW. URL:
https://ritakafija.lv/2016/06/muslaiku-izcilakais-genijs-fizikis-stivens-hokings/. – [Resurss
skatīts 2017. gada 15. martā].
Izstādes autori: Anžela Avdeikina, Agra Blūma
© Latvijas Universitātes Bibliotēkas virtuālā izstāde, 2017
Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta