Latvijas Universitātes Bibliotēkas jaunumi Nr. 7 by Latvijas Universitātes Bibliotēka

Latvijas Universitates

Bibliotekas jaunumi SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTES BIBLIOTĒKA Otrās mājas jau astoņus gadus

BIBLIOTĒKAS POŠAS uz Torņakalnu

KĀ ZINĀMS, IESĀKUMĀ BIJA VĀRDS

Lepojieties, ka esat vārdu sargātāji

PERSONĪBA TEĀTRIS Grāmata

Direktores uzruna

Sveicināti! Gada pirmajā ceturksnī, atskatoties uz 2014. gadā paveikto, Latvijas Universitātes Bibliotēkas kolektīvs izvērtē un nostiprina šī gada darba uzdevumus un attīstības ieceres. Šajā gadā mūs gaida jauns izaicinājums – uzsākt darbu modernā un mērķtiecīgi projektētā bibliotēkā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu centra ēkā Torņakalnā. Šim notikumam nopietni gatavojamies un ar nepacietību gaidām jurģus. Iepriekšējo gadu projektu darbs ir vainagojies ar panākumiem, jo mums ir dota iespēja turpināt Open Access kustības darbu Latvijas akadēmiskās sabiedrības vidē. No 2015. gada sākuma LU Bibliotēkas darbinieki turpina veikt nacionālā kontaktpunkta pienākumus projektā „Atvērtās piekļuves infrastruktūra pētniecībai Eiropā līdz 2020. gadam” (OpenAire2020).

Foto: Kaspars Zellis

Pamatīgs darbs ir ieguldīts un tiks turpināts, lai palielinātu elektronisko informācijas resursu pieejamību un pilnveidotu LU personāla prasmi rīkoties ar tiem.

Ļoti personīgi mūs satrauc notikumi Ukrainā, jo tie uz zināmu laiku ir pārtraukuši mūsu veiksmīgi uzsākto profesionālo sadarbību, profesionālās pilnveides attīstības aktivitātes un personīgo draudzību ar Ukrainas akadēmisko bibliotēku vadītājiem. 2014. gadā klajā nāca pirmais Latvijas Universitātes un Ukrainas sadraudzības augstskolu pētnieku un bibliotēku darba profesionāļu kopīgi veidotais rakstu krājums „Bibliotēka kā universitātes informācijas un mācību telpa”, kas atspoguļo bibliotēku un informācijas nozares zinātniskās un lietišķās pētniecības darba rezultātus. Mēs apzināmies, ka varam veiksmīgi organizēt un nodrošināt profesionālās pilnveides aktivitātes savas un citu bibliotēku vadošajiem darbiniekiem. Trīs dienu seminārs „Informācijas pakalpojumi pētniecības procesā” 2014. gadā Latvijas Universitātē pulcēja Baltijas valstu universitāšu bibliotēku speciālistus. Bet mācības prom no darbavietas skaistā Latvijas vietā ļāva mums LU Bibliotēkas draugu no ASV – profesora Dž.Lubāna un Š.Asprāgas vadībā mācīties pārmaiņu vadību, bez kā tagad nav iedomājama neviena LU Bibliotēkas darbinieku darba diena. Ar cieņu, Iveta Gudakovska 1

3 7 9 11 13 15 17

Šajā numurā... BIBLIOTĒKAS PANĀKUMI 2014. GADĀ JAUNAS GRĀMATAS SPĒCĪGĀM ZINĀŠANĀM 2014. GADS VEIKSMĪGS DATUBĀZU IZMANTOŠANĀ PAKALPOJUMU UN NOTIKUMU VEIKSMES PUBLIKĀCIJAS CEĻŠ LĪDZ LIETOTĀJAM Ko par mums domā citi KĀ ZINĀMS, IESĀKUMĀ BIJA VĀRDS. LEPOJIETIES, KA ESAT VĀRDU SARGĀTĀJI PERSONĪBA, TEĀTRIS, GRĀMATA

19 22 23 25 27 30

BIBLIOTĒKA IZRĀDA SAVAS KRĀJUMA PĒRLES HARIJS TUMANS PAR SVĒTKIEM BIBLIOTĒKĀ KALPAKA BULVĀRĪ Iepazīsti savu bibliotēku un tās bibliotekāru SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTES BIBLIOTĒKA - OTRĀS MĀJAS JAU ASTOŅUS GADUS BIBLIOTĒKAS POŠAS UZ TORŅAKALNU LU BIBLIOTĒKA PĀRSTĀV LATVIJAS UNIVERSITĀTI STARPTAUTISKĀS ORGANIZĀCIJĀS

NOTIKUMU KALENDĀRS

Latvijas Universitātes Bibliotēkas jaunumi Nr. 7 Atbildīgais par izdevumu | Sindija Iesalniece, e-pasts: sindija.iesalniece@lu.lv, tālr. 28656010 Literārā redaktore | Maira Dandzberga Izdevuma dizains | Sindija Iesalniece, Ilva Paidere Jūs esat saņēmis šo vēstuli, jo esat pieteicies saņemt LU Bibliotēkas jaunumus. Lai atteiktos no LU Bibliotēkas jaunumu saņemšanas, rakstiet uz e-pastu: info-bibl@lu.lv Seko mums: Twitter un Facebook © Latvijas Universitātes Bibliotēka, 2015

Latvijas Universitātes Bibliotēkas panākumi 2014. gadā MĀRĪTE SAVIČA

Semināra „Informācijas pakalpojumi pētniecības procesā” dalībnieki. Foto: Toms Grīnbergs

Noslēdzies gads, kas bibliotēkas darbiniekiem bijis rosīgs, ne tikai ikdienas pienākumus veicot, bet arī dažādu notikumu piesātināts pētnieciskajā, publicitātes un profesionālās sadarbības jomā. Būtiskākie panākumi 2014. gadā ir tie, kuru rezultāts tapis no vairāku gadu pētnieciskā un profesionālā darba veikuma – izdotas trīs noslēdzošās bibliogrāfijas sērijā „LU rektori”, sarīkoti grāmatu atvēršanas svētki. Svarīgs bija starptautiskais bibliotēku speciālistu seminārs, ko organizēja LU Bibliotēka. Savukārt mākslas un vēstures cienītāji varēja piedalīties Latvijas Universitātes Bibliotēkas un Mākslas muzeja Rīgas Birža kopprojekta pasākumos. Trīs dienas profesionālās sarunās 2014. gadā no 14. līdz 16. aprīlim norisinājās trīs Bal3

tijas valstu augstskolu bibliotēku darbinieku seminārs „Informācijas pakalpojumi pētniecības procesā” (Informational services for research process). Četrās sesijās piedalījās 28 speciālisti no Latvijas Universitātes, Viļņas Universitātes un Tartu Universitātes bibliotēkām. LU Bibliotēkai jau desmit gadu garumā ir sadarbība ar Viļņas Universitātes bibliotēku. 2013. gadā LU Bibliotēkas darbinieki, viesojoties Viļņas Universitātes bibliotēkā, tikšanās laikā ar lietuviešu kolēģiem kavējās atmiņās un atcerējās dažādus pasākumus un notikumus. Abu bibliotēku pulkam pievienojās arī Tartu Universitātes bibliotēka. Tā radās ideja par regulāriem kopīgiem semināriem, kur varētu dalīties pieredzē un gūt jaunas atziņas. Šī ideja tika īstenota 2014. gada aprīlī, kad Kalpaka bulvāra bibliotēkā, Ludviga Vilhelma Kerkoviusa kunga savrupnamā, pulcējās trīs Baltijas valstu bibliotekāru saime. Tikšanās laikā tika iepazīta kolēģu pieredze informacionālā procesa

Semināra pirmā diena Bibliotēkā Kalpaka bulvārī. Foto: Toms Grīnbergs

nodrošināšanā un katras bibliotēkas loma savas universitātes pētniecības līmeņa paaugstināšanā. Darba seminārā piedalījās arī LU rektors profesors Mārcis Auziņš ar referātu ,,Kā sagatavoties dzīvei, kas vēl neeksistē?”, kurā rektors izteica savas pārdomas par augstskolas un pētniecības nākotni, kā arī par patiesi kvalitatīvu zināšanu ieguvi. Kopumā četru sesiju laikā tika nolasīti 17 referāti un ziņojumi. LU Bibliotēkas darbinieki šajā seminārā klausītāju uzmanību pievērsa e-resursu lomai pētniecības procesā, piemēram, LU Bibliotēkas galvenā bibliotekāre Liene Nikele nolasīja referā-

tu ,,E-grāmata bibliotēkas plauktā: pieejamība un izmantošana pētniecības procesā’’, savukārt referātu ,,E-resursi pētniecības procesā: statistika, problēmas, risinājumi” prezentēja LU Bibliotēkas galvenās bibliotekāres Evita Samuleviča un Gita Rozenberga. LU Bibliotēkas direktores vietniece Mārīte Saviča un Krājuma izmantošanas un attīstības departamenta vadītāja Ilona Vēliņa-Švilpe prezentēja pētījuma rezultātus par informacionālo nodrošinājumu sociālo un humanitāro zinātņu speciālistiem. Dokumentālists Māris Melderis priekšlasījumā ,,Digitālās kolekcijas pētniecības procesam” raksturoja digitalizēto LU Bibliotēkas vēsturisko kolekciju daudzveidīgo saturu. Dalībniekiem tika noorganizēta ekskursija un stāstījums par LU galvenās ēkas Raiņa bulvārī 19 vēsturi, kā arī Ziemeļblāzmas pils un parka apmeklējums. Taču semināra pēdējās darba dienas noslēgums ar īsā formāta prezentācijām norisinājās LU Botāniskā dārza telpās, baudot tuvojošos pavasara krāšņumu starp skaisti ziedošajām acālijām un krāsainajiem tauriņiem. Profesionālā sadarbība turpināsies arī šogad, kad Tartu Universitātes bibliotēkas direktore Liisi Lembinena uzņems LU rektors, profesors M. Auziņš uzstājas ar referātu ,,How to prepare for life that does not exist yet?’’. kolēģus no Latvijas un Lietuvas. Foto: Toms Grīnbergs 4

Biobibliogrāfijas “Profesors Dr. ing. h. c. Mārtiņš Bīmanis :dzīve un darbs” sastādītāja Jana Klebā (vidū), Ilgars Grosvalds (labā pusē) Foto: Sarmīte Livdāne

sērijā ,,Latvijas Universitātes rektori” iznāca 2004. Zelta rudens raža – trīs grāmatas Latvijas Universitāte 2014. gada rudenī svinēja nozīmī- gadā, bet minētajā sērijā kopumā iznākuši septiņi gu – 95 gadu jubileju. LU Bibliotēkas darbinieki augst- bibliogrāfiskie rādītāji. skolai bija sagatavojuši akadēmisku dāvanu – vairāku gadu pētnieciskā darba rezultātu apkopojumu, kas Pirmā lielākā sadarbība ar muzeju materializējies trīs grāmatās. Šīs grāmatas iznāca sē- No 2014. gada 15. novembra līdz 2015. gada 25. janvārijā ,,Latvijas Universitātes rektori” un veltītas trim no- rim Mākslas muzejā „Rīgas Birža” apmeklētājiem bija zīmīgām personībām – rektoriem – profesoram Mār- atvērta vērienīga Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas tiņam Bīmanim, izstāde „Tutanhaprofesoram Mārmonadzintars”.Tās tiņam Prīmanim ietvaros Latviun profesoram jas Universitātes Mārtiņam Zīlem. Bibliotēka eksGrāmatās ievieponēja krājumā totie zinātniskie esošās 30 unikāraksti par rektoru las gravīras no dzīvi un o r i ģ i n ā l g ra v ī r u darbu, fotogrāfikolekcijas ,,Ēģipjas, arhīvu tes apraksts vai materiāli,izmanpiezīmju kolekcitotie avoti un ja, kura veidota bibliogrāfija ir Ēģiptē Francijas Latvijas armijas ekspedīciUniversitātes Grāmatu sērija LU rektori. Foto: Sarmīte Livdāne jas laikā’’ („DesBibliotēkas cription de l’Égypte, ou, Recueil de observations patiess cieņas et des recherches qui ont été faites en Égypte penapliecinājums šīm izcilajām personībām par viņu dant l’éxpédition de l’armée française”). nozīmīgo ieguldījumu LU attīstībā. Pirmā grāmata 5

Gravīru ekspozīcija izstādē „Tutanhamona dzintars” Foto: Sarmīte Vaļka

Iecere eksponēt gravīras muzejā aizsakās 2006. gadā sarunās ar Ārzemju mākslas muzeja direktori Daigu Upenieci. Tad arī tika uzsākts plānveidīgs darbs ar kolekciju – visas izdevuma 929 gravīras iekļautas elektroniskajā katalogā, kā arī 22 gravīras tika restaurētas. Dalību izstādē „Tutanhamona dzintars” var uzskatīt par veiksmīgu Latvijas Universitātes publicitātes formu. Ekspozīciju apskatījuši 21 000 interesentu, tā bijusi muzeja visapmeklētākā izstāde 2014. gadā. Reizē ar izstādes atklāšanu, muzejs prezentēja katalogu „Tutanhamona dzintars: Senā Ēģipte”, kurā publi-

cēts raksts „Izdevuma ,,Description de l’Egypte” oriģinālgravīras”, kas ļauj iepazīt oriģinālgravīru kolekciju kopumā. Savukārt 2015. gada janvārī notika grāmatas „Senā Ēģipte: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija” atvēršanas svētki. Grāmatā īpaši pateicības vārdi teikti vairākiem LU darbiniekiem, kas palīdzējuši muzeju kataloga satura veidošanā – profesoram Valdim Segliņam, profesoram Leonam Taivānam un LU Bibliotēkas direktores vietniecei Mārītei Savičai.

Gravīru ekspozīcijas izstādē „Tutanhamona dzintars” apmeklētāji. Foto: Sarmīte Vaļka

Jaunas grāmatas spēcīgām zināšanām LIENE NIKELE

Katru gadu Latvijas Universitātes Bibliotēkas (LUB) krājums tiek papildināts ar izdevumiem, kas iegūti dažādos veidos: iepirkti, uzdāvināti, saņemti gan kā obligātais eksemplārs, gan apmaiņā. 2014. gadā kopskaitā saņemti 11 332 (17 077 eksemplāri) izdevumi. 17% no jaunieguvumiem ir iepirkti par LU centralizēti piešķirtajiem finanšu līdzekļiem informācijas resursu iegādei, kā arī par LU fakultāšu, vairāku Studentu pašpārvalžu un dažādu projektu līdzekļiem. Iepirkumu process noris sadarbībā ar LU mācībspēkiem, kas iesaka konkrētus izdevumus atbilstoši LU studiju programmu apguvei. Nelielu daļu iepirkumu organizē arī LU Studentu pašpārvaldes un atsevišķas fakultātes. Lielākā daļa (58%) izdevumu 2014. gadā LUB krājumā saņemti kā dāvinājums – galvenokārt no studentiem, akadēmiskā personāla u.c.

Dāvinātājs bibliotēkas darbiniekam iesniedz sarakstu, kurā norādīti izdevumi, ko viņš vēlas dāvināt, vai arī personīgi nodod grāmatas kādā no LU Bibliotēkas nozaru bibliotēkām. Pirms dāvinājumā saņemtie izdevumi nonāk krājumā, tie tiek rūpīgi izvērtēti atbilstoši LU studiju un pētniecības virzieniem. Ikvienam interesentam ir iespēja sniegt savu atbalstu un līdzdarboties LU Bibliotēkas attīstībā, dāvinot vērtīgus, nozīmīgus un nepieciešamus informācijas resursus. Aktīvi ir arī LU absolventi, sniedzot finansiālu atbalstu vai dāvinot grāmatas. Izdevumi tiek dāvināti galvenokārt tās fakultātes bibliotēkai, kurā paši kādreiz mācījušies. Nozīmīga dāvinājumu daļa saņemta ne tikai no privātpersonām, bet arī no dažādām institūcijām un izdevniecībām – tās ir grāmatas, kas izdotas pēdējo gadu laikā, kā arī to izdevumu papildu eksemplāri, kas ir ļoti pieprasīti un nepieciešami studentiem, docētājiem un pētniekiem ikdienas darbā.

Ne mazāk nozīmīga izdevumu daļa (24%), ko Bibliotēka saņem, ir obligātais eksemplārs. Tie ir Latvijas iespieddarbi, elektroniski izdevumi un tiešsaistes publikācijas, kuru sadali un piegādi nodrošina Latvijas Nacionālā bibliotēka, tādējādi garantējot nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu, apstrādi un publisku izmantošanu. Pavisam neliela daļa (1%) ir izdevumi, ko Bibliotēka uzņēmusi krājumā citos veidos. Tie ir izdevumi, kas saņemti apmaiņas rezultātā – sadarbībā ar ārvalstu bibliotēkām, organizācijām. No visiem 2014. gadā saņemtajiem izdevumiem LU Bibliotēkas krājuma lielākā daļa (94%) ir drukātie

Izdevums iegūts kā obligātais eksemplārs. Grāmata sniedz praktisku ievirzi dārzkopjiem un ļauj izprast, kā rūpēties par augiem un kas tos ietekmē

izdevumi: grāmatas – 10 400 eksemplāru, seriālizdevumi – 5 533 eksemplāri un citi izdevumi – 973 eksemplāri (nošu izdevumi, kartes, audiovizuālie dokumenti u.c.), kas atrodami Kopkatalogā. Pārējā krājuma daļa no 2014. gadā saņemtajiem izdevumiem ir e-grāmatas – 171. Bibliotēkas krājumā kopskaitā lietotājiem pieejamas vairāk nekā 700 e-grāmatu dažādās zinātņu nozarēs. LU Bibliotēka regulāri aktualizē jaunieguvumus, un 2014. gadā saņemtie izdevumi ir vērtīgs un nozīmīgs informācijas resursu papildinājums.

Izdevums iegūts kā obligātais eksemplārs. Tiek izmantots studiju procesā, kas sniedz iespēju ikvienam apgūt burtu pa burtam un vilcienu pa vilcienam izsmalcinātajā kaligrāfijas mākslā

2014. gads sekmējis datubāzu izmantošanu

ILONA VĒLIŅA - ŠVILPE

Latvijas Universitāte līdzās tradicionālajiem informācijas resursiem nodrošina piekļuvi vairāk nekā 150 000 abonētajiem e-resursiem dažādās zinātņu nozarēs. 2014. gadā LU personālam – mācībspēkiem un studentiem tika piedāvātas 45 abonētās datubāzes, 57 datubāzēm tika nodrošināta izmēģinājuma piekļuve, savukārt brīvpieejas resursu klāsts tika papildināts ar 67 elektroniskajiem resursiem. Lietotāji varēja izmantot ievērojamāko pasaules izdevniecību datubāzes: Cambridge University Press, Emerald, Sage, Oxford University Press u.c, kā arī datubāzes, kurās apkopoti dažādu izdevēju e-žurnāli, e-grāmatas un citi materiāli. Tika izmantotas arī Latvijas datubāzes: LETA, Letonika.lv, LURSOFT, iFinanses.lv. 2014. gadā LU bija pieejami šādi daudznozaru datubāzu resursi: EBSCO nacionālā pakete: Newspaper Source EBSCO e-books EBSCO nacionālā pakete: ERIC EBSCO nacionālā pakete: Academic Search Complete EBSCO nacionālā pakete: GreenFILE EBSCO nacionālā pakete: MasterFILE Premier EBSCO nacionālā pakete: LISTA Britannica Online Cambridge Journals Online Emerald OECD iLibrary Proquest Dissertation and Theses SAGE Journals Online Oxford Journals Online LETA un Nozare.lv LETA on-line ziņas Letonika.lv

Vairāku e-resursu iegāde tika pilnīgi vai daļēji finansēta no fakultāšu līdzekļiem: Fakultāte Sociālo zinātņu fakultāte

Resursi BNS ziņas, EBSCO Communication & Mass Media Complete, Project MUSE

Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte Ekonomikas un vadības fakultāte Fizikas un matemātikas fakultāte

EBSCO Psycharticles

Medicīnas fakultāte

EBSCO Business Source Complete, Passport GMID, iFinanses Zentralblatt MATH Online access, Physical Review Online Archive (PROLA) UpToDate

Lielākajai daļai abonēto e-resursu piekļūt var caur LU (Lanet) tīklu, kā arī LU studentiem un darbiniekiem ir iespēja tiem pieslēgties arī ārpus LU telpām, izmantojot datubāzu serveri. Daļu no LU pieejamajiem e-resursiem abonē atsevišķas fakultātes – tur tie ir pieejami fakultāšu telpās. Lai atvieglotu e-resursu izmantošanu, iespējams izmantot pakalpojumu E-resursi no A līdz Z, kā arī LU Bibliotēkas izveidotos e-resursu sarakstus pa zinātņu nozarēm un e-resursu veidiem. LU Bibliotēka 2014. gadā rīkoja datubāzu apmācības gan klātienē – 163 nodarbības, kurās piedalījās 1402 dalībnieki (akadēmiskais personāls, studējošie), gan attālināti vebināru formā – 18 nodarbības, ko izmantoja 77 lietotāji. Arī ikdienā LU Bibliotēka rūpējas, lai ir nepārtraukta piekļuve elektroniskajiem resursiem, kā arī atbild uz jautājumiem. LU Bibliotēka ikvienu interesentu aicina uz mācību nodarbībām. Lai arī atsevišķu datubāzu izmantojums 2014. gadā ir mazinājies, kopumā statistika ir pieaugusi: Britannica on-line Cambridge Journals Online EBSCO nacionālā pakete EBSCO e-books Emerald LETA Arhīvs un Nozare.lv LETA on-line ziņas Letonika.lv OECD iLibrary Proquest Dissertation and Theses SAGE Journals Online

0.73% palielinājums 36% palielinājums 7% palielinājums 22.6% palielinājums 28% palielinājums 11% palielinājums 39% palielinājums 8.8% samazinājums 3% samazinājums,++ 17% palielinājums 0.60% palielinājums

Datubāzu izmantojums 2014. gadā

2014. gadā tika nodrošināta piekļuve vairākām datubāzēm, lai noteiktu laika posmu tās testētu bez maskas un novērtētu datubāzu nepieciešamību un atbilstību LU studiju pētnieciskajiem virzieniem. Ņemot vērā atsauksmes un piekļuves novērtējumu, tiks abonētas datubāzes „Oxford University Press” ar vairāk nekā 300 e-žurnāliem humanitārajās, sociālajās un dabaszinātnēs, ekonomikā, tiesību zinātnēs un medicīnā.

Pakalpojumu un notikumu veiksmes ALDONA VOLKOVA

Apmācības par brīvi pieejamo e-resursu izmantošanu Latvijas vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas darbiniekiem

Sākot jaunu gadu, ierasts atskatīties un izvērtēt iepriekšējā gada veiksmes un neveiksmes. Šoreiz par Latvijas Universitātes Bibliotēkas (LUB) veiksmēm.

parādsaistību LU Bibliotēkā. Bibliotēka LU studentiem, akadēmiskajam un vispārējam personālam piedāvā vienotu mācību sistēmu par e-resursu izmantošanu, atsauču lietošanu un citām prasmēm studiju un pētniecības darba Pagājušajā gadā ieviesta lietotāju pārreģistrācija pilnveidošanai. Apmācības norisinās latviešu un aninformācijas sistēmā (IS) LUIS. Lielākā daļa LU Bib- gļu valodā un notiek bibliotēkā Kalpaka bulvārī, kā arī liotēkas lietotāju zina, ka līdz ar jaunu studiju gadu LU fakultātēs atkarībā pēc nodarbību pieprasījuma. jāpārreģistrējas arī bibliotēkā. Līdz šim lietotājiem Šobrīd apmācību piedāvājums izstrādāts līdz maija bija jākavē laiks, stāvot garās rindās, taču kopš pagā- beigām. LU Bibliotēkas veidotais e-kurss „Ievads LU jušā gada to var izdarīt ātri un ērti savā profilā LUIS Bibliotēkas izmantošanā” tika papildināts ar 13 „Netjebkurā laikā un vietā, kur pieejams internets. Šo pa- vibes” platformām, kurās interesenti detalizētāk var kalpojumu var izmantot tikai tie lietotāji, kam nav iegūt informāciju par nozarēs pieejamajiem brīvpiee-

Web of Science un Scopus apmācības, kurās tiek izglītoti LU mācībspēki un doktoranti. Foto: Sarmīte Vaļka

Bibliotēka Kalpaka bulvārī darbojas ne tikai kā humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības centrs, kur var nodoties darbam plašajā lasītavā un individuālajās darba kabīnēs, bet arī kā kultūras centrs, jo atpūtas brīžos iespējams apskatīt mākslas izstādes. Pagājušajā gadā varēja aplūkot gleznotāju Roberta Mūža un Velgas Zvirgzdiņas darbus. Gada nogalē bija skatāma LU Tautas lietišķās mākslas studijas „Vāpe” dalībnieku Andas Lases un Raita Bobrova darbu izstāde. Kopš septembra izstāde „Bibliotēkas dārgumi” iepazīstina ar LU Bibliotēkas un LU Akadēmiskās bibliotēkas krājumā esošajām kultūrvēsturiskajām bagātībām. Izstādes apmeklētāji var aplūkot ek-

sponātus no LU Bibliotēkas nozīmīgākajām kolekcijām – pirmā LU rektora profesora Ernesta Felsberga (1866–1928) kolekcijas izdevumus, kā arī ievērojamā sinologa profesora Pētera Šmita (1869–1938) kolekcijas pērles – izdevumus mandžūriešu valodā. Izstādē redzams arī pirmais Bībeles izdevums latviešu valodā, ko tulkojis Ernsts Gliks, Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna „Mērnieku laiki” un Jura Alunāna dzejoļu krājuma „Dseesmiņas” („Dziesmiņas”) manuskriptus. No novembra LUB aktualitātēm iespējams sekot līdzi arī sociālajos tīklos facebook.com un twitter.com, kur var iegūt informāciju par jaunumiem LU Bibliotēkā.

Ieskats izstādē „Bibliotēkas dārgumi“ Bibliotēkā Kalpaka bulvārī. Foto: Sarmīte Vaļka

Publikācijas ceļš līdz lietotājam

Terēze Rocēna

Pirmsākums Jau no 1995. gada sākuma Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēka veido un uztur LU zinātnieku publikāciju un vēstures datubāzi. Sākotnēji tieši bibliotēka bija atbildīga par datubāzes papildināšanu, bet no 2013. gada LU akadēmiskajam personālam ir iespēja pašam ievietot savas zinātniskās publikācijas LUIS sadaļā „Mans LUIS” – „Pētniecība” – „Publikācijas”. Tas sniedz iespēju publikāciju autoriem atspoguļot vienkopus savus intelektuālos sasniegumus un redzēt to novērtējumu. Agrāk publikāciju pievienošana sistēmai noritēja diezgan pasīvi, tomēr, laikam ejot, attiecība starp LU Bibliotēkas darbinieku ievadīto un mācībspēku ievadīto publikāciju skaitu ir samazinājusies. Vēl pirms gada vidēji tika pievienotas 2–3 publikācijas dienā, toties šī gada sākumā tika sasniegts rekords – 46 publikācijas dienā! Bibliotekāri ik dienu strādā ar jauno ALEPH sistēmu, kurā nokļūst publikācijas. „Mēness neredzamā puse” - darbs ar ievadītajām publikācijām Ceļš, ko veic publikācijas, ir visai garš. Tas sākas, kad autors datus ir ievadījis LUIS’ā, un turpinās nākamajā dienā, kad bibliotēkas darbinieks e-pastā par to saņem informāciju. Ar šo e-pasta ziņu, kas saņemta precīzi 06:30, ik dienas sākas to bibliotēkas darbinieku darbs, kas strādā ar LU zinātnieku publikāciju un vēstures datubāzi. LUIS automātiski sagatavotā ziņa parāda, cik un kuras publikācijas iepriekšējā dienā mācībspēki ir ievadījuši. Tās bibliotekāram būs jāapstrādā.

Piemērs ar mācībspēku pievienotajām neapstrādātajām publikācijām

Viens no bibliotēkas uzdevumiem ir rediģēt pievienoto informāciju par publikāciju atbilstoši bibliogrāfiskā apraksta standartam. Bibliotēkas darbinieks vispirms pārbauda informācijas patiesumu, ja nepieciešams, rediģē, taču ne vienmēr visas publikācijas ir iespējams apstiprināt. Tādā gadījumā mācībspēkam – publikācijas pievienotājam – tiek nosūtīts ziņojums par nepieciešamajiem papildinājumiem vai turpmāko rīcību, lai publikācija būtu redzama viņa publikāciju sarakstā. Divi galvenie iemesli, kādēļ nākas šos ziņojumus sūtīt, ir nepilnīga bibliogrāfiskās informācijas datne vai arī publikācija jau atrodas LU zinātnieku publikāciju un vēstures datubāzē (tad mācībspēkam atliek vien to pievienot savam profilam). Bibliotēkas darbinieks, sākot rediģēšanu, vispirms pārbauda, vai publikācija jau neatrodas datubāzē. Pēc tam tiek pārbaudīta bibliogrāfiskās informācijas datne. Ja tā nav pilnīga, tad ļoti iespējams, ka publikācija netiks apstiprināta, tomēr drošības dēļ tiek pārbaudīts, vai tā nav publiski pieejama tiešsaistē vai kādā no LU Bibliotēkas abonētajām datubāzēm. Ja bibliogrāfiskās informācijas datne ir atbilstoša vai arī aplūkojama citos avotos, tad bibliotēkas darbinieks to rediģē atbilstoši bibliogrāfiskā apraksta un LU zinātnieku publikāciju un vēstures datubāzes ierakstu standartam.

Publikācija LUIS’ā ar mācībspēka norādīto un pievienoto informāciju

Visbiežāk norādītā neatbilstošā informācija ir publikāciju klasifikācijas un zinātniskās nozīmības līmeņa novērtēšanas kods vai nepareizs publikācijas tips (piemēram, raksts krājumā tiek pievienots kā monogrāfija). Ja publikācijas autors ir sniedzis precīzu informāciju un bibliotēkas darbinieks to pārbaudījis, atliek vien ievadīt UDK indeksu un aizpildīt nepieciešamos lokālos laukus, un – publikācijas ceļš ir noslēdzies. Kontrolēt ceļu, ko mēro publikācija, lai nokļūtu LUIS sistēmā, ir tikai viens no bibliotekāra darba uzdevumiem, taču tas prasa lielu atbildību un uzmanību. Ik pa brīdim vēl rodas neskaidrības par publikāciju pievienošanu datubāzei, taču mācībspēki ir atsaucīgi, labprāt atbild uz nosūtītajiem ziņojumiem un uzklausa ieteikumus, kā rīkoties, ievadot savas publikācijas LUIS.

Kā zināms, iesākumā bija vārds. Lepojieties, ka esat vārdu sargātāji!

ALĪNA DEKSNE

Latvijas Universitātes Bibliotēka šodien ir lielākā Latvijas augstskolu bibliotēka, kas nodrošina milzīgu resursu apjomu. LU Bibliotēkas darbinieki lepojas, ka strādā tieši šeit, taču – ko par bibliotēku domā citi? Savos iespaidos dalās LU Bibliotēkas padomes loceklis, LU Datorikas fakultātes dekāns un ilggadējs pasniedzējs – Juris Borzovs. LU Datorikas fakultātes dekāns profesors Juris Borzovs matemātiķa izglītību ieguvis toreizējā Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātē.

Juris Borzovs - LU Datorikas fakultātes dekāns. Foto no Jura Borzova personiskā arhīva

Pirmos 20 gadus pēc Universitātes absolvēšanas nostrādājis LVU Skaitļošanas centrā (tagad – LU Matemātikas un informātikas institūts), pakāpeniski virzoties pa karjeras kāpnēm un kļūstot par direktora vietnieku zinātniskā darbā. Savukārt nākamos 15 gadus strādājis uzņēmējsabiedrībā Exigen Services Latvia. Tur vadījis Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūtu un pildījis prezidenta vietnieka kvalitātes jautājumos pienākumus. Dekāns Juris Borzovs stāsta, ka tajos gados bijis arī stundu pasniedzējs, vēlāk – daļslodzes docents un asociētais profesors. „Kļūstot 2004. gadā par profesoru, nu esmu Universitātē ar abām kājām,” viņš stāsta.

Vai darbā bibliotēkas pakalpojumi ir bieži nepieciešami? Jā, taču izmantoju IEEE Computer Society Digital Library, kas ir Elektronikas un elektrotehnikas inženieru institūta veidota digitālā bibliotēka datorzinātņu nozares speciālistiem. Dažkārt arī rodas vajadzība pēc analoģiskas ACM (Association for Computing Machi nery) bibliotēkas. Abās atrodami nozares prestižākie žurnāli un konferenču raksti. Citkārt tomēr ievajagas kādu grāmatu, un tad LU Bibliotēkas palīdzība ir nepārvērtējama. Arī pasākumus, kad vien varu, apmeklēju. Vai iedrošināt arī studentus izmantot LU Bibliotēku? Ne tikai iedrošinu, bet reizēm pat kauninu, ja redzu, ka manis ieteiktās grāmatas redzamas bibliotēkas plauktos nepaņemtas. 15

Juris Borzovs kopā ar LU Bibliotēkas direktori Ivetu Gudakovsku. Foto: no Jura Borzova personiskā arhīva

Vai daudz lasāt arī brīvajā laikā? Diemžēl vairs ne. Tāda īsti brīva laika man nemaz nav, jo darbs dzen darbu. Tiesa, darbs pārsvarā bez lasīšanas nav iedomājams, taču tā ir cita veida lasīšana (piemēram, ap 100 e-vēstuļu dienā). Regulāri izlasu žurnālu „Ir”, nu jau ilgāku laiku pamazām buros cauri akadēmisko rakstu krājumam „Latvieši un Latvija”. Ar ko Jums asociējas bibliotēkas un bibliotekāru darbs? Tie grāmatām piekrautie plaukti, ko, būdams ceturtklasnieks, ieraudzīju bibliotēkā Kārļa Marksa (tagad Ģertrūdes) un Akas ielas stūrī, joprojām man ir acu priekšā. Šķiet, pat atceros smaržu. Kā jau daudzi pirms manis, apņēmos visas tur esošās grāmatas izlasīt. Sanāca, protams, kā bija jāsanāk. Man patīk bibliotēkas – tās labi ārstē lielummāniju, jo uzskatāmi rāda, cik daudz vēl palicis personīgi neuzzināta. Pieredze ar bibliotekāra darbu man ir tikai pastarpināti, no sievas stāstiem. Viņa savulaik pastrādāja Universitātes bibliotēkā Gorkija (tagad Krišjāņa Valdemāra) ielā. Man, holeriska temperamenta cilvēkam, darbs bibliotēkā šķiet pārlieku mierīgs. No LU Bibliotēkas pazīstu tikai tās jaukās dāmas, ar kurām nācies tikties ikdienā. Vai bibliotēka šodien ir tāda pati kā Jūsu bērnībā? Te nav, ko domāt. Informācijas tehnoloģijas pārvērtušas un vēl turpinās pārvērst bibliotēku infrastruktūru un pakalpojumu veidus. Daiļliteratūru, domāju, mēs

vēl ilgi lasīsim papīra formātā, taču tehniskās, mācību un zinātniskās literatūras liktenis ir tapt elektronizētai, turklāt vismaz pēdējai – pieejamai bez maksas. Par LU Bibliotēku – datori, datori, datori... Un noteikti – literatūra brīvpieejā, kas manu studiju laikā nebija iedomājams. Pastāstiet par savu darbu LU Bibliotēkas padomē. Kas var būt patīkamāk, kā sniegt bezatbildīgus padomus! Protams, ikvienam saprātīgam vadītājam nepieciešami neatkarīgi cilvēki, kas redz lietas no malas un var izteikt viedokli. Tā arī ir LU Bibliotēkas padome, kas sniedz padomus LU Bibliotēkas direktorei. Mani 2007. gadā uzaicināja LU Bibliotēkas direktore Iveta Gudakovska. Jāpiebilst, ka mans ideju laiks gan vēl nav pienācis. Pieļauju, ka pats šo laiku nepieredzēšu. Kā Jūs varētu raksturot LU Bibliotēku? Tipiska, ļoti laba līmeņa universitātes bibliotēka. Tā kā citu augstskolu bibliotēkas nācies skatīt vien ļoti īsajos studiju programmu vērtēšanas apmeklējumos, nozīmīgas atšķirības starp LU Bibliotēku un citām nav gadījies pamanīt. Sakiet atklāti, kurai filiālei dodat priekšroku? Vai var būt citādi – sirdij un attāluma ziņā tuvākā – bibliotēka Raiņa bulvārī 19! LU ir bijusi un vēl aizvien ir nozīmīga profesora dzīvē. „Manas saites ar Universitāti, brīžam ciešākas, brīžam vaļīgākas, nav pārtrūkušas nekad.” Cerams, ka arī saites ar mūsu bibliotēku paliks tikpat stipras.

Personība, teātris, grāmata

ILONA VĒLIŅA - ŠVILPE

Intervija ar latviešu teātra leģendu Oļģertu Šalkoni Oļģerta Šalkoņa, aktiera un režisora, bagātās darba gaitas visu mūžu saistītas ar latviešu teātri: Drāmas teātra aktieris no 1955. gada un režisora asistents (1965–1974), Latvijas Radio galvenais režisors (1974–1980), Operas un baleta teātra galvenais režisors (1980–1988). Tikšanās ar nopelniem bagāto mākslinieku noritēja Bibliotēkā Kalpaka bulvārī, un sarunas raisījās par teātri, dzīvi un par īpašu grāmatu – 1964. gadā Varšavā izdoto Viljama Šekspīra sonetu krājumu ar tekstu paralēli angļu un poļu valodā. Aizgājušā gada nogalē Oļģerts Šalkonis ar dzīvesbiedri Helgu Ingeborgu Melnbārdi – mākslinieci, keramiķi, LU Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) „Vāpe” dibinātāju un vadītāju, nosprieda, ka pienācis brīdis grāmatu dāvāt LU Bibliotēkai. Atverot izdevuma greznos vākus, vienlaikus tiek atvērta latviešu teātra vēstures lappuse tālajā 1965. gada 15. novembrī. Veltījuma ieraksts grāmatā adresēts rakstniekam un dramaturgam Voldemāram Sauleskalnam (Zonbergam) 60. dzīves jubilejā. Veltījumu parakstījušas tādas teātra leģendas, bez kurām latviešu teātris nav iedomājams: Elza Radziņa, Olga Lejaskalne, Alfreds Amtmanis-Briedītis, Rasma Garne, Antra Liedskalniņa, Baiba Indriksone, Mihails Kublinskis, Oļģerts Šalkonis, Juris Lejaskalns, Velta Līne, Jānis Osis, Alfreds Jaunušans, Inta Tirole, Žanis Katlaps, Gunārs Cilinskis, Anta Klints un vēl daudzi citi. Kā šī grāmata nonāca Jūsu rokās? Grāmata manās rokās nonāca pavisam nejauši – no Kuldīgas novada „Sauleskalniem”, kur kādreiz 17

atradās Kuldīgas muzeja filiāle. Mans paziņa malkas šķūnītī uzgāja vairākas grāmatas, un tieši šī viņam iekrita acīs. Tālāk grāmata nonāca jau pie manis. Ilgi domājām, kurai bibliotēkai to atdot glabāšanā. Šķita, ja tā būs Latvijas Nacionālā bibliotēka, tad grāmata nozudīs kā kapeika Rīdziņā. Tad sākās Helgas draudzība ar LU Bibliotēku, un nolēmām, ka grāmata jāatdāvina Universitātei. Grāmata ir unikāla, jo tajā ir daudzu latviešu teātra mākslinieku – aktieru, režisoru, dramaturgu un komponistu autogrāfi. Jā, puse no šiem leģendārajiem cilvēkiem jau ir aizsaulē. Alfreds Amtmanis-Briedītis iestudējis pašu pirmo izrādi Strādnieku teātrī. Teātris gan beidza darbību 1919. gada 21. maijā, un jau 30. novembrī tā vietā tika atklāts Nacionālais teātris. Savukārt Jānis Osis šajā izrādē piedalījies kā aktieris. Kad Mihails Čehovs Rīgā pasniedza aktiermākslas kursus, tajos mācījās Harijs Avens. Emma Ezeriņa nāca no Jelgavas teātra. Ludvigs Bārs bija viens no vecajiem aktieriem. Lielisks un sirsnīgs vīrs bija Kārlis Ozols, aktieris, kas lielākoties spēlēja epizodiskas lomas. Esmu piedzīvojis 15 teātra direktorus, un viens no spilgtākajiem bija Imants Filipsons. Arī viņa autogrāfs atrodams grāmatā. Filipsons nekad nejaucās jomā, kas attiecās uz mākslinieciskiem jautājumiem. Īpaši spilgti atceros lugas „Lilioms” pirmizrādi, kad pēkšņi ieslēdzās ugunsdzēsības sistēma un ūdens gāzās uz skatuves. Teju vajadzēja sākties izrādei! Ko darīt? Direktors Filipsons, uzņemdamies visu atbildību, apturēja ūdens padevi, norāva žaketi, paķēra lupatas un sāka trakā ātrumā slaucīt skatuvi. Pēc pusstundas, kad cēlās priekškars un atskanēja leģendārā „Lilioma” dziesma „Atkal, atkal ir debesis pušu/Atkal ielāpi jāuzliek tām (..)” ,– vārdi brīnišķīgi saskanēja ar ūdens lāsēm, kas pilēja no slapjajām kulisēm!

Grāmatas veltījuma ieraksts ir datēts ar 1965. gadu. Kāds teātris bija tolaik, salīdzinot ar mūsdienām? Vai citāds? Tagad izrādes ir tādas, ka sirds neķeras klāt, trūkst satura un dvēselei netiek nekas. Es teātra fakultātē iestājos 1951. gadā, un jau 1952. gadā Drāmas teātra režisore Vera Baļuna aicināja nelielās epizodēs un masu skatos. Ieejot teātrī, tur jau priekšā bija leģendas: Jānis Osis, Žanis Katlaps, Voldemārs Švarcs no Rīgas Latviešu biedrības teātra un citi. Viņi sev līdzi nesa tā laika garu. Drāmas teātra režisore Vera Baļuna aicināja nelielās epizodēs un masu skatos. Attieksme pret teātri bija pavisam cita. Bija pārdzīvots karš, otrā izsūtīšana 1949. gadā, daudzi bija aizceļojuši uz Rietumiem. Tika rīkoti teātra kursi, jo nebija, kas spēlē. Teātrī tajā laikā vēl strādāja aktieri, kas kopā ar režisoru Eduardu Smiļģi bija darbojušies Jaunā Rīgas teātra trupā gadsimta sākumā. Tā bija pavisam cita pasaule. Dzeju, tekstu vajadzēja analizēt pašiem. Neviens priekšā neteica, kā tas jādara, jo augstskolas nebija, fakultātes nebija. Kur mācījās? Kursos: Zeltmata kursi, Čehova kursi. Tā bija darba audzināšana, attieksmes veidošana. Pieredzējušo mākslinieku attieksme, cieņa pret darbu, teātri veidoja arī mūsu, jauno aktieru, attieksmi. Lielu iespaidu uz mani atstājis latviešu aktieris un režisors Žanis Katlaps. Reiz tika iestudēta luga, kas no franču valodas bija tulkota krievu valodā un no tās savukārt latviešu valodā. Katlaps, zinot franču valodu, saskatīja būtiskas kļūdas tulkojumā, un teksts mēģinājuma laikā tika mainīts, pārtulkojot to no franču valodas latviski. Tādu spēju darīt un organizēt savu darbu no cita re-

Aktieris un režisors Oļģerts Šalkonis iepazīstina ar grāmatu. Foto: Sarmīte Vaļka

žisora neesmu pieredzējis! Alfreds Amtmanis-Brie dītis mēdza teikt: „Redzi, mīļumiņ, vai tu negribi vai nevari? Ja nevari – varu palīdzēt, bet ja negribi – tad nekā.” Tāds ir teātris un tāda ir dzīve. Ar dāvāto grāmatu ikviens interesents var iepazīties Bibliotēkā Kalpaka bulvārī vai arī pasūtīt kopkatalogā.

Grāmatā redzamie autogrāfi – nozīmīga kultūrvēsturiska liecība

Bibliotēka izrāda savas krājuma pērles

ILONA VĒLIŅA - ŠVILPE

LU Bibliotēkas ēkā Lielvārdes ielā 24 viesojās LU docente Austra Avotiņa ar topošajiem vizuālās mākslas skolotājiem. Docentei un studentiem bija dota unikāla iespēja klātienē pētīt vienu no LU Bibliotēkas krājuma pērlēm – „Description de l’Egypte” gravīru kolekcijas paraugus, kā arī tuvāk iepazīties ar LU rektora profesora Ernesta Felsberga un LU Mākslas kabineta kolekciju.

Kāds iespaids Jums radās, klātienē aplūkojot gravīru oriģinālus? Būšu godīgs, pirmo reizi dzīvē klātienē tik ļoti apzinīgi pētīju un iedziļinājos gravīrās. Grūti vārdiem izteikt iespaidu par māksliniecisko kvalitāti, tomēr vairāk mani saviļņoja kas cits – tā ir neticība dziļi vēsturiskas liecības (vara gravīru) īstumam. Esmu pieradis, ka senu kultūras mantojumu novieto distancēti no skatītāja – aiz stikla, uz podestiem, bet šodien es Intervija ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas atrados viens pret vienu ar Napoleona laika mākslas fakultātes 3. kursa studentu Jāni Trukšānu par vieso- darbu. Pareizi būtu teikt – es to turēju rokās, iztausšanās reizē redzēto un izjusto. tīju, izsmaržoju un izskatīju, un laikam tieši šis fakts, ka man tiek uzticēts kaut kas tāds, ko parasti redzu

Doc. Austras Avotiņas Vizuālās mākslas studenti pēta gravīras. Foto: Ilona Vēliņa - Švilpe

LU rektora, Ernesta Felsberga un Mākslas kabineta kolekcijas darbi

aiz stikla, pirmajā brīdī neļāva pat aptvert šo mākslas darbu nozīmīgumu un vērtību. Pirmkārt, tas ir pārsteigums un interese visu izskatīt, izpētīt, jo, ātri „izskrienot visiem darbiem cauri”, paliek tikai nepiepildīta interese un vēlme papētīt katru gravīru atsevišķi un rūpīgi. Vai Jūs ieinteresēja prof. Ernesta Felsberga kolekcija? Gribas teikt, ka vairāk mani ieinteresēja pats Felsbergs

kā personība un sabiedriskais darbinieks. Protams, kā jau mākslas studentam un visa senā mīļotājam, man būtu interesanti iepazīties un izpētīt, kāda bija mākslas zinātne tanī laikā, bet visvairāk mani uzrunāja Felsberga kolekcija – mākslas priekšmeti un izdevumi par pasaules mākslas vēsturi. Ir liela vēlme nesteidzīgi apskatīt to un izpētīt.

Oriģinālgravīras-„Krāsainā gravīra” un „Ērglis” no izdevuma „Description de l’Egypte”

Vai šādas nodarbības Bibliotēkas vidē Jūs ieteiktu arī citiem LU pasniedzējiem un studentiem? Šādas nodarbības es noteikti ieteiktu gan pasniedzējiem, gan studentiem, un ieteiktu interesēties un pētīt arī pēc pašu iniciatīvas. Atceros – kādā no mācību kursiem pētīju vienu no reto kolekciju pergamentiem. Ko lai saka – labākas izpratnes par to, kāds ir pergaments, līdz tam brīdim man nebija. Manuprāt, tā ir vienreizēja iespēja – apskatīt retus darbus klātbūtnē, nevis caur stikla „sienu”. Un galu galā,-tās ir vienreizējas izjūtas, kad ar palielināmo stiklu (kā īsts pētnieks) tu līdz pat sīkumiem izpēti lietas, par ko

iepriekš biji lasījis grāmatās vai redzējis reprodukcijās. Kā iegūtā informācija Jums noderēs turpmākās studijās, pētniecībā un profesionālajā darbībā? Pēc prezentācijas par bibliotēku tagad daudz labāk izprotu, kā orientēties LU Bibliotēkas mājaslapā – kā, ko un kur meklēt. Noteikti iesaku studentiem šādas prezentācijas, jo uzreiz daudz skaidrāka kļūst aina par LU datubāzēm, kopkatalogu un iespēju iegūt sev interesējošos retos materiālus. Domāju, ka noteikti kādreiz atkal pētīšu kādu reto kolekciju materiālus (ja ne studijām, tad priekš sevis). Daudz lielāku interesi rada retie izdevumi un literatūra, kas nav

pieejama citās bibliotēkās. Domāju, ka studentiem iespēja apskatīt, piemēram, gravīru oriģinālus radītu ne vien interesi, bet, iespējams, tie kļūtu par studiju noslēguma darbu pētāmajiem objektiem. Vēlos arī piebilst, ka tieši no profesionālās darbības (māksla un pedagoģija) viedokļa šodien apskatītās gravīras ļoti iedvesmo un izraisa pavisam jaunas pārdomas par manu māksliniecisko darbību, izpausmes līdzekļiem utt., kā arī rada vēlmi papētīt, piemēram, 1930. gadu mācību grāmatas, izpratni par pedagoģiju, publikācijas vai disertācijas, lai labāk saprastu tā laika cilvēku domāšanu un salīdzinātu to ar šodienu.

Vizuālās mākslas students Jānis Trukšāns ar kursabiedriem, doc. Austras Avotiņas vadībā pētot gravīras no izdevuma „Description de l’Egypte”. Foto: Ilona Vēliņa - Švilpe

Harijs Tumans par svētkiem Bibliotēkā Kalpaka bulvārī

SINDIJA IESALNIECE

5. martā Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkā Kalpaka bulvārī Arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedras asociētā profesora Dr. hist Harija Tumana grāmatas „Varoņi un varonība Senajā Grieķijā” atvēršanas svētki pulcēja lielu skaitu Senās Grieķijas vēstures speciālistu un interesentu un autora cienītāju. H. Tumans uzsver, ka Bibliotēka Kalpaka bulvārī grāmatas atvēršanas svētkiem bijusi ļoti piemērota: „Kad nama saimniece (LU Bibliotēkas direktore Iveta Gudakovska) man pirmo reizi izrādīja telpas, bija skaidrs, ka grāmatas atklāšanas svētki notiks šeit!” Viņš neslēpj, ka bibliotēkā ir daudzas lietas un cilvēki, kas atstāj iespaidu: kvalitatīvā restaurācija, jaunās brīvpieejas kabīnes, atsaucīga vadība, laipnas bibliotekāres. „Bibliotēka sniedz jaunas iespējas – māja labiekārtota, ērta darbam,” piebilst Tumans. Bibliotēku Kalpaka bulvārī par savas grāmatas atvēršanas svētku vietu autors izvēlējies arī tāpēc, ka grāmata ir tapusi ar Latvijas Universitātes atbalstu un paredzēta bibliotēkām, jo tieši bibliotēka ir vieta, kur meklēt jaunas zināšanas, jaunas idejas. Grāmata ir autora 10 gadu darbs un šobrīd jau ir pieejama sešās LU nozaru bibliotēkās. Tā ir noderīga humanitāro zinātņu studentiem, vēsturniekiem, kā arī visiem, kam patīk lasīt. H. Tumans par savu darbu saka: „Nav vajadzīgas priekšzināšanas, lai lasītu manu grāmatu. Tas ir pirmais pētījums par Seno Grieķiju, kas izdots latviešu valodā.”

Harija Tumana grāmata „Varoņi un varonība Senajā Grieķijā”. Foto: Toms Grīnbergs

Grāmatas atvēršanas svētki pulcē lielu skaitu cilvēku. Foto: Kaspars Zellis

Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēka - otrās mājas jau astoņus gadus SINDIJA IESALNIECE, LĀSMA DIDRIHSONE

Turpinot sēriju „Iepazīsti savu bibliotēku un tās bibliotekāru”, šajā numurā lasiet par Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēku un tās vadītāju Jāni Kreicbergu. Jānis Kreicbergs par darbu bibliotēkā nav sapņojis ne bērnībā, ne studiju gados, bet gan gluži pretēji – vairākkārt apzināti no tā izvairījies. Taču nu jau astoņus gadus viņš vada Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēku un savu darba vietu sauc par otrajām mājām.

fakultāte dibināta 2000. gadā, tāpēc arī tās bibliotēka tiek uzskatīta par vienu no jaunākajām LU Bibliotēkas nozaru bibliotēkām. Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēka savā neilgajā pastāvēšanas laikā ir piedzīvojusi strauju krāju-

linājies no 14 tūkstošiem līdz 45 tūkstošiem informācijas vienību. Bibliotēka ir saņēmusi dāvinājumā vērtīgo Kognitīvo zinātņu un semantikas centra bibliotēku, kā arī kļuvusi par Latvijā vienīgo Eiropas Komisijas izveidoto Eiropas Dokumentācijas centru.

Darbs kā skrejceļš studentu izaugsmei un attīstībai Studenti zina, – atnākot uz šejieni, vienmēr sagaidīs mājīga atmosfēra un laipni bibliotekāri. Jānis uzsver, ka teicama apkalpošanas līmeņa nodroJānis ir ieguvis bakalaura grādu šināšana ir viens no svarīgāLU Sociālo zinātņu fakultātes kajiem šī darba pienākumiem, programmā „Bibliotēkzinātproti, ikvienam bibliotēkas nēs un informācija,” turpinājis apmeklētājam jājūt, ka viņš ir studijas un saņēmis maģistra laipni gaidīts un saņems palīgrādu, bet tagad raksta promodzību jebkurā brīdī. Tā ir arī liecijas darbu par informācijas un ta, kas Jānim darbā patīk un ir komunikācijas pārslodzi un to svarīga – iespēja palīdzēt. „Man ietekmi uz cilvēku darba patīk sajūta, ka esmu palīdzējis veiktspēju. cilvēkiem atrisināt kādu problēmu vai vajadzību – sameklējis Sociālo zinātņu fakultātes bib- Jānis Kreicbergs. Foto no Jāņa Kreicberga privātā arhīva informāciju, grāmatu, ieteicis liotēka ir viens no Latvijā plaautorus vai avotus pētījumam. šākajiem politikas zinātnes, Dažreiz cilvēki ir pārsteigti, ka socioloģijas un komunikācijas ma un studiju vides izaugsmi – no palīdzam no visas sirds. Bet vai tiezinātnes specializēto informāci- viena kabineta līdz lasītavām divos šām citur attieksme ir savādāka?” jas resursu centriem. Bibliotēkā stāvos, krātuve aprīkota ar liftu un jautā Jānis. Runājot par to, kas pieejami informācijas resursi arī mobilajiem plauktiem, kuru ietilpī- darbā sniedz vislielāko gandarījubibliotēkzinātnes un sociālā darba ba ir līdz pat pusotram kilometram. mu, Jānis bez vilcināšanās atbild: speciālistiem. Sociālo zinātņu Krājums pēdējos 10 gados ir palie- „Sajūta, kas pārņem, kad redzi stu23

studentus un atceries, kādi viņi bija, nākot iesniegt dokumentus, un kādi ir izlaidumā, beidzot Universitāti. Tajā brīdī jūti, ka tavs darbs ir kalpojis cilvēkiem par skrejceļu izaugsmei un attīstībai.” Bibliotēka mūsdienu tehnoloģiju pasaulē Jānis spilgti atceras savu pirmo darba dienu LU Bibliotēkā un secina, ka astoņu gadu laikā daudz kas mainījies uz labo pusi. „SZF bibliotēka gadu gaitā ir krietni paaugusies – gan telpu, gan krājuma, zinātņu fakultātes bibliotēkas vadītājs Jānis Kreicbergs sveic 50 000 Politikas zinātnes studenti Sigitu gan aprīkojuma ziņā,” Sociālo Strubergu apmeklētāju. Foto no J. Kreicberga privātā arhīva teic Jānis. „Daudz lasu un las, kas vēl nav projektā, taču Jānis Brīvo laiku velta ģimenei sekoju līdzi tehnoloģiju attīstībai pasaulē. Man ir lieliska prognozē, ka daudzas tuvākajā lai- Jānis ir dzimis rīdzinieks, taču brīiespēja pusdienot kopā ar fakultā- kā pievienosies. Viņš stāsta, ka sis- vajā laikā viņš kopā ar sievu Guntes pasniedzējiem un pētniekiem, tēma ir attīstīta augstā līmenī. „Pār- degu, kas arī strādā Latvijas Uniun, kad aizrunājamies līdz kādam baudes notiek automātiski, tiklīdz versitātē, un trīsgadīgo meitiņu jaunam tehnoloģiju pavērsienam students iesniedz savu darbu, tas Lati labprātāk dodas ārpus Rīgas un mūsu nākotnei, nonākam pie tiek pārbaudīts, un, ja ir pamanītas uz saviem laukiem. Jāatzīst gan, atziņas, ka labāk tālāk nerunāsim aizdomīgas sakritības, mēs saņe- ka tas nenotiek ziemā, taču, kad – paliek mazliet bailīgi,” viņš atklāj. mam paziņojumu un nododam to ārā ir silts, viņš ar ģimeni cenšas Daudz sasniegts arī tehnoloģiski tālāk izvērtēšanai pasniedzējiem turp doties katru nedēļas nogali. Laukos Jānis dara praktiskus saim– iespējama saziņa Skype, izvei- un informējam dekānu.” nieciskus darbus, pa dārzu gan nedota bibliotēkas mobilā aplikācija, Bibliotekārs studentam „savērušinās, bet atjauno veco māju, lai ieviesta mākoņdruka un daudz brīvajos brīžos ar ģimeni varētu izcitu inovāciju. Pieminēšanas vērts jais” ir arī paveiktais darbs, lai atklā- Kamēr Humanitāro zinātņu biblio- braukt no Rīgas un atpūsties. Dārtu iespējamu plaģiātu studentu tēkā klīst leģendas par spoku, bet ziņa viņiem neesot, taču ir daudz noslēguma darbos. Jānis piebilst, Zemes un vides zinātņu bibliotē- zāles, kas jāpļauj. Tas Jānim ir hoka viss sācies ar vairāku plaģiātis- kas telpās dzīvību ik dienu uztur bijs – darīt vienkāršus darbus, kur ma kontroles programmu ap- „ģeogrāfu mafija”, Sociālo zinātņu rokas kustas, bet galva atpūšas. Kā skati sava maģistra darba ietva- bibliotēka ir kā pilnīgi cita pasaule saka pats Jānis – ja ir mazs bērns, ros un turpinājies ar amatierisku – te ikviens tiek uzrunāts kā savē- tad brīvā laika nav daudz. darbošanos fakultātē, līdz tika jais, bez tam siltā un mājīgā atmos- Viņaprāt, svarīgākais bibliotekāra izveidots praktiski visu Latvijas fēra mudina studentus pavadīt lai- darbā ir pozitīva attieksme, tieši lielāko augstskolu vienots tīkls. ku bibliotēkas telpās līdz pat vēlai tāpēc arī pārējiem kolēģiem Jānis Pašlaik sadarbojas deviņas augst- vakara stundai. „Mūsu fakultātē novēl izjust darbā gandarījumu, skolas, kuru vidū ir Daugavpils Uni- bibliotēka ir tā vieta, kur vienmēr bet neiestigt profesionālajā pasauversitāte, Rīgas Stradiņa univer- ir gaišs, silti un mājīgi. Studentiem les uztverē. „Saglabāt profesionalisitāte, Latvijas Lauksaimniecības tā ir gan tikšanās, gan studiju vieta, tāti ir svarīgi, bet atcerieties, ka stuuniversitāte un citas. Nesen noticis dažreiz pat jokojam, ka jāsāk pie- dentiem mūsu šifri, vietrāži, tezauri seminārs, kas bija veltīts vienotās ņemt rezervācijas galdiņiem, jo ir un statusi neinteresē. Viņi novērtē sistēmas darbības pirmajam ga- studenti, kas ļoti iecienījuši savu smaidu, patiesu vēlmi palīdzēt un dam. Tajā piedalījās arī augstsko- stūrīti – atnāk no rīta un paliek līdz sajūtu, ka bibliotekārs ir savējais.” pat vakaram,” stāsta Jānis. 24

Bibliotēkas pošas uz Torņakalnu SINDIJA IESALNIECE

Ieejot Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas zinātņu, Ķīmijas zinātņu un arī Zemes un vides zinātņu bibliotēkā, redzam diezgan daudz tukšu grāmatplauktu, bet telpu stūros saliktas lielas kartona kastes. Tās pilnas ar grāmatām, un studenti neziņā bibliotekārēm jautā – Jūs to visu metīsiet ārā? Trīs minētajās bibliotēkās notiek gatavošanās darbi, lai jau pavisam drīz pārceltos uz Torņakalnu, kur Latvijas Universitātes Dabaszinātņu kompleksa pirmajā stāvā atradīsies šo zinātņu nozaru bibliotēka. Tajā būs grāmatas par bioloģiju, ķīmiju, ģeogrāfiju, vides zinātni un medicīnu. Grāmatu un periodisko izdevumu krājums visās bibliotēkās tiek izvērtēts vienādi. Sākumā informācijas sistēmā tiek pārbaudīts, kad izdevums pēdējo reizi ir lietots. Ja tas noticis vairāk nekā piecus gadus atpakaļ, tad grāmatas tiek sagatavotas un nosūtītas uz LUB Repozitoriju jeb grāmatu krātuvi. Krājuma atlasē iesaistījušies nozaru pasniedzēji un rūpīgi izvērtējuši, kuras grāmatas atstāt jaunā Dabaszinātņu centra bibliotēkai, bet kuras sūtīt Zemes un vides zinātņu bibliotēkas galvenā bibliotekāre Valija Liepkalne uz krātuvi. Jāpiebilst, ka grāmatas, kas nonāk sapakojusi grāmatas. Foto: Sindija Iesalniece krātuvē, lasītājiem ir pieejamas jebkurā laikā un vietā, pasūtot tās Kopkatalogā. Izdevumu Zemes un vides zinātņu bibliotēka pārcelsies pēdējais eksemplārs vienmēr tiek atstāts bibliotēkas septīto reizi grāmatu krātuvē pētniecības vajadzībām. Domājot par jaunās bibliotēkas krājumu, liela uzmanība Zemes un vides zinātņu bibliotēkā gatavošanās tiek pievērsta arī grāmatu izskatam un vizuālajam darbi notiek pilnā sparā. Šī būs jau septītā reize, kad noformējumam. Gadu gaitā nolietotās grāmatas bibliotēka savas pastāvēšanas laikā (kopš 1944. gada) iesien no jauna vai ievāko speciālos vāciņos. Krājumu maina atrašanās vietu. No 20 000 grāmatu, kas līdz atlasot, bibliotēkas sadarbojas, lai atstātu jaunākos šim atradās bibliotēkā, palikušas 13 000, taču arī šis skaits tiks samazināts. Grāmatu krājuma izvērtēšanā un labāk saglabātos izdevumu eksemplārus. 25

Ķīmijas zinātņu bibliotēkā vēl gaida pasniedzējus krājuma atlasei Ķīmijas zinātņu bibliotēkā no 26 000 grāmatu šobrīd ir palikušas 17 000, taču plānots arī šo daudzumu samazināt. Nozares eksperti izvērtē krājumu, lai Torņakalnā studentiem, mācībspēkiem un pētniekiem būtu pieejams aktuālais nozares krājums. Krājuma veidošanas darbi turpinās, un drīzumā paredzēta ķīmijas uzziņu referatīvā žurnāla gandrīz 1400 eksemplāru nodošana Repozitorijā. Bibliotēka noteikti saglabās Samuela Knoha (Samuel Knoch) kolekcijas dāvinājumus, ar ko tā ļoti lepojas, un referatīvos žurnālus „Chemical Abstract” Bioloģijas zinātņu bibliotēkā vērojami tukši grāmatu plaukti. Foto : Sindija Iesalniecee un „Belsteins Handbuch der Organishen piedalījušies profesori Oļģerts Nikodemus, Māris Chemie”. Vēl tiek izvērtēts grāmatu Kļaviņš, Agrita Briede, Zaiga Krišjāne, Vitālijs Zelčs, krājums fizikālajā ķīmijā. kā arī Ervīns Lukševics un Valdis Segliņš. Galvenā bibliotekāre Valija Liepkalne sagatavošanās darbus Jaunā Dabaszinātņu centra atklāšana paredzēta 2015. veica jau visu 2014. gadu, taču vēl joprojām ir daudz gada nogalē, kad arī notiks bibliotēku pārcelšanās uz darāmā. Studentiem – dēvētiem par „ģeogrāfu jauno ēku Torņakalnā. Bibliotēkā atradīsies aptuveni mafiju” – bibliotēka ir īpaši mīļa vieta, kur ne 40 000 grāmatu vienību – viss dabaszinātņu krājums tikai mācīties, bet arī pavadīt brīvo laiku. Ne velti vienkopus. Tas ļaus ietaupīt laiku un atvieglos dzīvi fakultātes absolventi savai bibliotēkai ir uzdāvinājuši bibliotēkas apmeklētājiem. brūno ādas dīvānu, ko studenti ļoti iecienījuši, kā arī stāvkrēslus pie datoriem. Valija stāsta, ka šie dāvinājumi nedosies līdzi grāmatu krājumam uz Torņakalnu, taču, iespējams, tie atradīs kādu mājīgu vietu Kalpaka bulvāra vai Raiņa bulvāra bibliotēkā. „No daudz kā būs jāatsakās, nevar visu paņemt līdzi,” piebilst Valija Liepkalne. Bioloģijas zinātņu bibliotēkā vistukšākie plaukti Arī Bioloģijas zinātņu bibliotēkā jau visu iepriekšējo gadu notika grāmatu krājuma rūpīga atlase, un tajā aktīvi piedalījās profesori Ģederts Ieviņš, Didzis Elferts, docenti Guntis Tabors, Ivars Druvietis, Vizma Nikolajeva un vairāki citi pasniedzēji. Viņi nāca, vērtēja, lika zīmītes „Norakstīt”, „Uz Repozitāriju” – stāsta bibliotekāre Dace Šturme. No 26 000 grāmatu eksemplāru, kas bibliotēkā atradās līdz šim, šobrīd atlasīti 10 000. Šajā bibliotēkā redzami vistukšākie plaukti, jo tajos agrāk atradušies vairāki tūkstoši grāmatu, kas izdotas padomju laikā. Šo grāmatu saturs vairs nav aktuāls, un tās praktiski netiek izmantotas. Pēdējā gada laikā tās ļoti intensīvi tika pārvietotas uz grāmatu krātuvi. Dabaszinātņu centra bibliotēkai atlasīti arī periodiskie izdevumi, un šobrīd atstāti tikai pēdējo divu gadu eksemplāri.

Grāmatu kastes Zemes un vides zinātņu bibliotēkā. Foto: Sindija Iesalniece

LU Bibliotēka pārstāv Latvijas Universitāti starptautiskās organizācijās MĀRĪTE SAVIČA, SINDIJA IESALNIECE, ILGA RAMPĀNE, KETIJA KRIŠJĀNE, VINETA REINBERGA

ENCES (European Network for Copyright in Support of Education and Science / Eiropas tīkls izglītības un zinātnes atbalstam autortiesību jautājumos) ir Eiropas Savienības organizāciju un privātpersonu darbības tīkls zinātnē un izglītībā. ENCES galvenais mērķis ir brīva un vienlīdzīga piekļuve informācijai jebkurā laikā un vietā un autortiesību ievērošana digitālajā vidē, lai veicinātu zinātnes, izglītības un kultūras attīstību. Latvijas Universitātei (LU) ir būtiska dalība šajā organizācijā, jo ENCES filozofijas pamatā ir pieņēmums, ka zināšanām un informācijai digitālā veidā ir jābūt pieejamām ikvienam interesentam jebkurā laikā. Līdz ar to LU paveras lielākas iespējas iegūt un dalīties ar informāciju arī ar citām augstskolām un attīstīt zinātnei draudzīgu autortiesību vidi. ENCES organizācija ir dibināta 2010. gada 29. jūnijā, un tās birojs atrodas Berlīnē. Latvijas Universitāte ir tīkla dalībniece kopš 2011. gada un tā paša gada 11. maijā LU Bibliotēkas direktore Iveta Gudakovska piedalījās organizācijas ekspertu seminārā. Iesaistoties šajā organizācijā, LU Bibliotēkas pārstāvjiem jāpiedalās ikgadējās ENCES sanāksmēs. Kārtējā sanāksme notika šī gada 22. februārī Berlīnē, kurā piedalījās LU Bibliotēkas direktores vietniece Mārīte Saviča. Tikšanās reizē organizācijas valde sniedza pārskatu par 2014. gada aktivitātēm, valdes darbību un detalizētu ziņojumu par budžeta izlietojumu. 2014. gadā organizācija piedalījās divos darba semināros Eiropas Komisijas projekta RECODE ietvaros – 14. janvārī Ženēvā un 14. martā Amsterdamā. Valdes priekšsēdētājs Rainers Kūlens (Rainer Kuhlen) 27

sanāksmes dalībniekus iepazīstināja ar iecerētajiem darbiem un uzdevumiem 2015./2016. gadā – paredzēts darba seminārs kādā no ENCES partneru organizācijām, kā arī tiks turpināts darbs, lai organizācijai piesaistītu jaunus dalībniekus. ENCES ir viena no pirmajām organizācijām, kas atbalstījusi Lionas deklarāciju par informācijas un attīstības pieeju. Lionas deklarācija ir daļa no Apvienoto Nāciju Organizācijas attīstības programmas pēc 2015. gada, un tajā uzsvērts, ka piekļuves palielināšana informācijai un līdz ar to jaunu zināšanu iegūšana veicina ilgtspējīgu attīstību un dzīves līmeņa uzlabošanos, kas ir nozīmīgi arī Latvijas Universitātei. Svarīga ir arī ENCES darbošanās autortiesību jomā. Piemēram, Rainers Kūlens pagājušā gadā publicējis četrus rakstus par minēto tēmu, akcentējot autortiesību un ētikas jautājumus. ENCES organizācijā no Baltijas valstīm darbojas Latvijas Universitāte, Tallinas Universitāte un Tartu Universitātes bibliotēka. Kontakti: Mārīte Saviča marite.savica@lu.lv Tel. 67034503 Kalpaka bulvāris 4, Rīga, LV-1050

SPARC Europe ir Eiropas zinātnisko bibliotēku un pētniecības iestāžu biedru organizācija. Šīs organizācijas galvenais mērķis ir attīstīt zinātnisku komunikācijas sistēmu. Tā aktīvi iesaistās lielāko Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmu Horizon 2020 un Eiropas iniciatīvas Open Access veidošanā.

SPARC Europe sadarbojas ar Eiropas Savienības projektiem PASTEUR4OA un FOSTER. Sadarbībā ar FOSTER projektu tiek diskutēts par prasībām, kādas būtu nepieciešamas jaunam zinātnes portālam. Paredzēts, ka tas apvienos Eiropas galvenos mācību materiālus tādās jomās kā Open Access, Open data un Open Science. Viens no projekta FOSTER mērķiem ir veidot ilgtspējīgus mehānismus Eiropas Savienības pētniekiem, optimizēt viņu pētniecības atpazīstamību. Arī Latvijas Universitāte ir iesaistījusies šajā projektā, kura ietvaros notiek mācības par Eiropas iniciatīvas Open Access jautājumiem, kā arī drīzumā LU tiks izveidots mācību e-kurss Open Science. Savukārt projekta PASTEUR4OA mērķis ir attīstīt Open Access politikas infrastruktūru Eiropā, tādā veidā veicinot šīs politikas izstrādi dalībvalstīs un pētniecības institūtos. Līdz šim SPARC Europe organizācijai ir izdevies veikt vairākas lobisma darbības Eiropas līmenī, aktīvi iesaistoties starptautiskos sadarbības projektos, lai veicinātu Open Access progresu. Organizācija arī sadarbojusies ar Eiropas Parlamenta amatpersonām un deputātiem, kā arī Eiropas Komisiju. Svarīgi ir šīs institūcijas pārliecināt par Open Access būtību, izskaidrot ekonomisko izdevīgumu. Notikušas arī diskusijas par Open Science portālu, kas būs bagāts resurss Eiropas bibliotēkām, pētniecības iestādēm. Pieminēšanas vērts ir arī 2014. gada jūlijā Rīgā notikušais Eiropas Zinātnisko bibliotēku asociācijas (LIBER) seminārs, kurā tika diskutēts par abu projektu nākotni un attīstību. Latvijas Universitāte SPARC Europe iesaistījās 2015. gadā. Līdz šim notikusi veiksmīga sadarbība ar Open Access, tā iepazīstot citu augstskolu pieredzi. Galvenais mērķis dalībai SPARC Europe ir zinātniskās komunikācijas veidošana, sadarbojoties ar citām valstīm – Vāciju, Šveici, Austriju, Dāniju, Angliju, Franciju u.c. – un daloties pieredzē, iepazīstoties ar kolēģu pētījumiem. LU Bibliotēkai svarīgi ir iesaistīties Eiropas asociācijās, lai gūtu atbalstu, iesaistītos pētniecības procesā, kā arī piedaloties kopīgās zinātniskās konferencēs un cita veida zinātniskajos pasākumos. SPARC viena no galvenajām jomām ir izglītošana, kas ietver dalību radošajās darbnīcās, konferencēs, prezentāciju gatavošanu, kā arī informatīvu materiālu piedāvājumu par Eiropas iniciatīvu Open Access. Liela nozīme tiek piešķirta arī sadarbības tīklu izveidei, lai palielinātu darbības efektivitāti. Kontaktpersona: Iveta Gudakovska Iveta.Gudakovska@lu.lv, tel. 67034502 Kalpaka bulvāris 4, Rīga, LV-1050

Tēžu un disertāciju digitālā bibliotēka veicina tēžu un disertāciju (promocijas darbu) elektronisku (elektroniskās versijas) sagatavošanu, izplatīšanu, izmantošanu un saglabāšanu. Organizācija atbalsta elektronisko izdevējdarbību un Open Access kustību – atvērtu piekļuvi materiāliem, lai veicinātu zināšanu apmaiņu visā pasaulē. Tēžu un disertāciju digitālās bibliotēkas tīkla dalībnieki var būt atsevišķas institūcijas, konsorciji vai individuāli atbalstītāji. Latvijas Universitāte (LU) ir viena no aptuveni simts pasaules universitātēm – tīkla dalībniecēm, kas atbalsta organizācijas mērķus. Tēžu un disertāciju digitālās bibliotēkas tīkls atbalsta augstākās izglītības iestāžu elektronisko tēžu un disertāciju programmu izveidi un attīstību, veicot elektronisko tēžu un disertāciju apkopošanu un arhivēšanu vietējos institucionālajos repozitorijos un starptautiskajās digitālajās bibliotēkās un repozitorijos, kā arī informē augstākās izglītības iestāžu personālu par elektronisko tēžu un disertāciju priekšrocībām. Latvijas Universitātes administratori, pasniedzēji, studenti un bibliotekāri, iesaistoties šajā organizācijā, iegūst informāciju, kā meklēt elektroniskās tēzes un disertācijas. Disertāciju autoriem un viņu vadītājiem tiek sniegta informācija par elektronisko tēžu un disertāciju juridiskajiem un tehniskajiem jautājumiem, norādītas saites uz noderīgiem resursiem, kā arī jaunākās ziņas un pētījumu apraksti. Pētniecības universitātes piedāvā autoriem iespēju elektroniskās tēzes un disertācijas ievietot specializētā augstskolas disertāciju krātuvē vai brīvas piekļuves repozitorijā. Repozitorijos ievietotās tēzes un disertācijas tiek indeksētas un ir pieejamas globālā tīmekļa lietotājiem. Jau kopš 2007. gada LU notiek visu LU izstrādāto un aizstāvēto promocijas darbu e-versiju ievietošana LU informācijas sistēmā (LUIS), taču piekļuve pilntekstam iespējama no LU izstrādāto/aizstāvēto disertāciju datubāzes. 2014. gada beigās tika izstrādāta programma, kas nodrošina promocijas darbu importu no LUIS uz LU e-resursu repozitoriju, kur turpmāk būs pieejamas LU izstrādāto un aizstāvēto promocijas darbu e-versijas. Šobrīd LU e-resursu repozitorijā ir ievietotas 1070 disertācijas (01.03.2015). 28

Latvijas Universitāte (LU) kā viena no lielākajām vadošajām pētniecības universitātēm Baltijā pievērš lielu uzmanību, lai pilnveidotu un attīstītu starptautisko sadarbību. Šobrīd LU ir sadarbības līgumi ar 135 partneraugstskolām 43 valstīs, ERASMUS programmas ietvaros ir noslēgti vairāk nekā 600 līgumu ar 363 institūcijām 31 Eiropas valstī.

Vienam miljonam no tiem ir pilntekstu brīvpieeja. Portāla galvenais mērķis ir atbalstīt pētniecību un izglītību ekonomikā, kā arī sniegt piekļuvi informācijas resursu pilntekstam. Caur šo portālu var piekļūt rakstiem, grāmatām, disertācijām, darba lapām un citiem dokumentiem. EconBiz piedāvā arī meklētājprogrammas, nozīmīgākās Vācijas un starptautiskās datubāzes, kā arī kalendāru ar svarīgākajiem notikumiem, konferencēm un pasākumiem ekonomikā un biznesā visā pasaulē. Econ Biz regulāri rīko Starptautisko Studentu konkursu. Šogad konkurss notika no 16. līdz 29. martam, tajā piedalījās studenti no visas pasaules. Informācija tika ievietota sociālajos tīklos Twitter un Facebook. Lai aptvertu pēc iespējas plašāku studentu loku, informācija tika izvietota LU Bibliotēkas telpās Aspazijas bulvārī. Konkursam bija divas daļas – 1. daļā vajadzēja atbildēt uz jautājumiem par EconBiz, bet 2. daļā dalībniekiem vajadzēja parādīt savu radošumu. Šogad konkursa uzvarētājiem EconBiz bija sarūpējis īpaši vērtīgas balvas – grāmatas lasīšanas iekārtu „Kindle Paperwhite”, 64 GB USB atmiņas karti u.c. Lai nepalaistu garām nākamos konkursus un iespēju parādīt sevi citu valstu studentu vidū, sekojiet līdzi informācijai EconBiz mājaslapā sadaļā Student Competition. Kontakti: Ketija Krišjāne Vineta Reinberga e-pasts info-bibl@lu.lv

Turpinot paplašināt starptautiskās sadarbības virzienus un veicināt starptautisku izglītību un pētniecību, LU 2014. gadā noslēdza piecu gadu sadarbības līgumu ar Vācijas Nacionālo Ekonomikas Bibliotēku – pasaules lielāko informācijas centru ekonomikā. Tas LU studentiem un mācībspēkiem paver kvalitatīvas un plašas informācijas meklēšanas iespējas, izmantojot EconBiz tiešsaistes meklēšanas rīku ekonomikā, uzņēmējdarbībā un saistītās nozarēs. EconBiz ir augošs tiešsaistes meklēšanas portāls, kas ietver vairāk nekā deviņus miljonus ierakstu un pub- Aspazijas bulvāris 5, Rīga, LV-1050 likāciju no lielākajām starptautiskajām datubāzēm.

Tēžu un disertāciju datubāzes meklētājprogramma BASE (piemērā – promocijas darbu meklēšana)

Notikumu kalendārs Janvāris

No 20. janvāra līdz 2. aprīlim Monikas Oses (1926–2006) akvareļu izstāde Bibliotēkā Kalpaka bulvārī.

Februāris

No 2. februāra Mainīts darba laiks Bioloģijas zinātņu bibliotēkā un Fizikas un matemātikas fakultātes bibliotēkā. No 2. februāra līdz 1. martam Humanitāro zinātņu bibliotēkā izstāde „LU Humanitāro zinātņu fakultātes 2014. gada publikācijas”. 4. februārī Virtuālās izstādes „Publikācijas 2014” publiskošana.

22. janvārī Mākslas muzejā „Rīgas birža” LU Bibliotēkas (LUB) direktores vietnieces Mārītes Savičas lekcija „Telpa, tērps un tēls: Senā Ēģipte zem lupas”. 23. janvārī Kataloga „Senā Ēģipte: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija” atvēršanas svētki Mākslas muzejā „Rīgas birža”. Pateicība izteikta LUB direktores vietniecei Mārītei Savičai. 26. janvārī Bibliotēkas darbinieču priekšlasījumi LU 73. konferencē Zinātņu vēstures un muzejniecības sekcijas sēdē – Anželas Avdeikinas referāts „Profesora E. Lejnieka (1889–1937) devums LU Bibliotēkas attīstībā”, Valijas Liepkalnes, Ritas Alkšbirzes un Daces Šturmes pētījuma „Rīgas Dabaspētnieku biedrības biedru zinātniskais mantojums LU Bibliotēkā” prezentācija.

6. februārī Galvenās bibliotekāres Evitas Samulēvičas prezentācija starptautiskās apmaiņas studentiem par LU Bibliotēkas pakalpojumiem. 11. februārī Ēnu diena. Humanitāro zinātņu bibliotēkas bibliotekārus ēno Helēna Koroļenoka, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 9. klases skolniece. 13. februārī Treniņskolas „Kolēģis kolēģim” pirmā nodarbība, kurā bibliotēkas darbinieki pilnveido savas prasmes vadīt mācību nodarbības. 18. februārī SZF bibliotēkas vadītāja Jāņa Kreicberga intervija LTV Ziņu dienestam par plaģiātismu (studentu noslēguma darbos).

27. janvārī Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolēģi pieredzes apmaiņas vizītē Krājuma izmantošanas un attīstības departamentā iepazīstas ar dokumentu apstrādes procesu LU Bibliotēkā. No 28. līdz 29. janvārim LUB direktores, projekta „OpenAire2020” vadītājas Ivetas Gudakovskas dalība projekta sanāksmē Atēnu Universitātē Grieķijā. No 29. janvāra līdz 19. februārim Bibliotēkā Aspazijas bulvārī profesores Birutas Slokas

No 18. februāra līdz 21. martam Bibliotēkā Raiņa bulvārī izstāde „LU Teoloģijas fakultātes ceļš – 1920–2015”. 30

No 18. februāra līdz 21. martam Bibliotēkā Raiņa bulvārī izstāde „Uldis Bērziņš – dzeja un tulkojumi”. 18. februārī Bibliotēkā Raiņa bulvārī dzejnieka Ulda Bērziņa un docenta Jura Cālīša diskusija „Teksts un reliģija”. No 19. februāra līdz 10. martam LU Humanitāro zinātņu fakultātē stendu izstāde „Bibliotēku dārgumi”. 19. februārī Bibliotēkā Kalpaka bulvārī sarunas par Moniku Osi – spilgtu un neparastu personību latviešu akvareļglezniecībā. 22. februārī LUB direktores vietniece Mārīte Saviča piedalās ENCES Ģenerālās asamblejas ikgadējā sanāksmē Berlīnē. 24. februārī LNB kopkataloga darba grupas sanāksmē piedalās bibliotekāres Ļubova Gavrilova un Ilga Mantiniece. 24. februārī Krājuma izmantošanas un attīstības departamentā Lielvārdes ielā 24 ar ,,Description Description de l’Egypte’’ gravīrām un Ernesta Felsberga kolekciju iepazīstas doc. Austra Avotiņa un topošie vizuālās mākslas skolotāji. Bibliotekāres Tamāras Černišovas prezentācija par E. Felsberga kolekciju. 25. februārī LUB direktore Iveta Gudakovska LNB Bibliotēku un informācijas zinātņu lasītavā ciklā „Tiekamies bibliotekāru stāvā: jaunieguvumi un pieredze” uzstājas ar ziņojumu „Telpa, kurā mācīties, strādāt, baudīt un būt”. 25. februārī Bibliotēkā Raiņa bulvārī izdevuma „Jurista Vārds” autoru un lasītāju tikšanās par jaunā Maksātnespējas likuma regulējumu. 26. februārī Bibliotēkā Kalpaka bulvārī konference „Albums „Terra Mariana” – kā pagātnes spogulī”. 26. februārī Bibliotekāre Aija Uzula ar ziņojumu par klasiskās filoloģijas kolekciju uzstājās LU 73. konferences Klasiskās filoloģijas sekcijas sēdē „Ad altiora tendo”.

Marts

12. martā Bibliotēkā Raiņa bulvārī tikšanās ar „ClinicalKey” datubāzes pārstāvi. 31

13. martā Bibliotēku Kalpaka bulvārī un bibliotēku Raiņa bulvārī apmeklē Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas Bibliotēkzinātnes studiju programmas studenti. No 13. līdz 25. martam Aspazijas bulvārī 5 apskatāma LU Bibliotēkas un LU Akadēmiskās bibliotēkas veidotā stendu izstāde „Bibliotēku dārgumi”. 17. martā Latvijas Bibliotēku padomes (LBP) sēdē diskusija par bibliotēku statistikas un bibliotēku darba kvalitātes mērījumu jautājumiem. Piedalās LBP locekle LUB direktore Iveta Gudakovska. 18. martā Bibliotēkā Kalpaka bulvārī tikšanās ar firmas „Jacek Lewinson” pārstāvi Alīnu Billeri (Alina Biller) par Centrālās un Austrumeiropas ievērojamāko izdevniecību jaunākajām publikācijām un piedāvājumu. 19. martā Bibliotēkā Kalpaka bulvārī LU Bibliotēkas padomes sēde. 19. martā Direktore Iveta Gudakovska, sistēmbibliotekāre Ilga Rampāne un galvenā bibliotekāre Gita Rozenberga piedalās seminārā „Iespējas un izaicinājumi zinātnisko rakstu indeksēšanai datubāzē SCOPUS” Rīgas Tehniskajā universitātē. 24. martā Latvijas Zinātņu akadēmijā Thomson Reuters datubāzu platformas „Web of Science” seminārs – galvenās bibliotekāres Gita Rozenberga un Ilva Paidere uzstājas ar prezentāciju „Practical usage of Web of Science resources”. 24. martā LUB darbinieki apmeklē kompānijas ExLibris un Kultūras informācijas sistēmu centra rīkoto semināru „Alma and Primo Demo” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. 24. martā LUB departamenta vadītāja Ilona Vēliņa-Švilpe ar prezentāciju „E-resursu nodrošinājums: situācijas analīze un 2015. gada iepirkums” piedalās LU Zinātnes padomes sēdē. 27. martā LU Ekonomikas un vadības fakultātē datubāzes EBSCO apmācību seminārs. 27. martā Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas kopsapulce Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. LUB nodaļas vadītāja Jāņa Kreicberga prezentācija „Latvijas augstskolu vienotā datorizētā plaģiātisma kontroles sistēma”.

Latvijas Universitātes Bibliotēka Kalpaka bulvāris 4, Rīga, LV-1050 tālrunis: 28623551 e-pasts: biblioteka@lu.lv www.biblioteka.lu.lv