Mandatum Life Magazine 2014 (LV) by Mandatum Life Baltic

2014

Izaugsme,

Scenāriji & iespējas 7 soļi izaugsmei, golfs un bizness, harmonijas dizains

MANDATUM LIFE INSURANCE BALTIC SE LATVIJAS FILIĀLE, KRONVALDA BULV. 3, RIGA LV-1010 INFO@MANDATUMLIFE.LV

Melnais zelts Ar Mandatum Life Jūs esat labā sabiedrībā. Mēs esam pieredzējušās Sampo Grupas uzņēmums un kopā ar mums lielākā kapitāla pārvaldes sabiedrība Black Rock atvērs Jums īpašas durvis uz investīciju pasauli. Mandatum Life privātā kapitāla pārvalde nodrošina personīgu un elastīgu apkalpošanu prasīgiem klientiem.

Zvaniet 67 503 333, lai vienotos par tikšanos.

Ieguldījumi. Privātā kapitāla pārvalde. Dzīvības apdrošināšana

Kas notiek pasaulē

“Vai 2014. gadā vēlaties strādāt gudrāk? Pamēģiniet sarunāties ar cilvēkiem. Nevis sazināties tviterī vai sūtīt sms, bet gan izmantot veco, labo sarunāšanos. Sarunas palīdz rasties idejām, kā arī ļauj uzņēmumiem un indivīdiem augt.” Productivity Hacks: Good, Old-fashioned Conversation, 21.01. Tomass Būns Pikens,

kompāniju BP Capital un TBP Investments Management dibinātājs un valdes priekšsēdētājs

“Talantīgi ļaudis spēj paveikt patiešām daudz. Labāk, lai pie manis strādā relatīvi nedaudz cilvēku, bet tādi, kuri ir patiesi talantīgi, mīl savu darbu un ir iniciatīvas bagāti.” Bloomberg, 22. 01., plkst. 2:00

83 gadus vecais Vorens Bafets, kompānijas Berkshire Hathaway lielākais akcionārs un filantrops, par gados jauno darbinieku spējām pārraudzīt sarežģījumus

“Vīrietis ir kā vīns, piecdesmit gadi ir vislabākie, nevajag tos izniekot, cenšoties nopelnīt vēl kādus 10 vai 50 miljonus. Ja tev līdz tiem 50 gadiem uzkrājums ir pietiekami liels, vajag kvalitatīvi baudīt dzīvi. Jā, arī strādāt, bet nevajag mēģināt pārāk daudz izmantot savus resursus, tas ne pie kā laba nenovedīs.” Dienas žurnāli, 6.04. Guntis Rāvis, Skonto Būve valdes priekšsēdētājs,

par to, kā dzīvot labāk

“Bija viens gadījums, kad Japānā gribēju pārdot vienu apģērba gabalu, par ko Japānas partneri teica, ka tam esot ļoti augsta cena, par ko viņi nebija priecīgi. Es skaidroju, ka augstās cenas iemesls ir tas, ka konkrētais apģērba gabals ir roku darbs. Japāņiem nebija saprotams, kāpēc apģērba ražošanā ir jāizmanto roku darbs, kas sadārdzina pašizmaksu un arī gala cenu, ja to var darīt ražotnē, tādējādi samazinot apģērbu pašizmaksu un attiecīgi arī gala cenu. Būtībā šis ir jautājums, kas jāuzdod visiem modes māksliniekiem, – vai un cik gatavi viņi ir pārkāpt sev pāri un vajadzības gadījumā ražot arī masu produkciju?” Nozare.lv, 08.11. plkst. 01:01

Tērpu māksliniece Natālija Jansone par izdzīvošanu modes biznesā

“Domāju, ka stoicisms, ko Latvijas cilvēki izrādījuši, un tas, kā bizness izdzīvojis, ir apbrīnojami. Dienvideiropas valstīm būtu jāmācās no Latvijas pārvarēt grūtības, atzīstot, ka laiki bijuši grūti, pagātne bijusi sūra, taču laiks lūkoties nākotnē.” Kapitāls, 21.01. Saimons Bodijs, AS Ventspils nafta valdes priekšsēdētājs,

par Latvijas spēku

Teksts: Henrik Kihlmaniga

Nauda zem āmura

Gadu gaitā plašu atzinību guvušā izsoļu nama Bukowskis pārvaldnieks Henriks Kilmans ir apkopojis padomus, kas noderēs vērtslietu pārdevējiem.

01 Izsoliet savu īpašumu vai sadaliet to daļās. Pagarinoties mūsu mūža ilgumam un mainoties patēriņa ieradumiem, atrast jaunu pielietojumu īpašumam nav vairs tik vienkārši kā kādreiz. Bieži vien izsole ir labāks risinājums nekā uzglabāšana. Protams, tas nenozīmē, ka mantojumā saņemta vērtīga glezna būtu jāsagriež gabalos, bet ieņēmumi, ko gūsiet, to pārdodot, var izrādīties pat ļoti noderīgi nākamajām paaudzēm.

02 Sniedziet jaunu dzīvi ģimenes vērtslietām, kas netiek izmantotas. Vērtīgs pulkstenis vai skaista

dārglieta nevienu nepadara laimīgu, atrazdamies bankas seifā, un vienlaikus ir skaidrs, ka, uzglabājot nepiemērotos apstākļos, šīs lietas var tikt neatgriezeniski bojātas. Šādā gadījumā ir tikai saprātīgi apsvērt iespēju, vai nav pienācis laiks šīm ģimenes vērtslietām sniegt jaunu dzīvi un jums tādējādi arī nopelnīt naudu.

03 Nevilcinieties jautāt padomu ekspertam. Ja domājat, ka jūsu

īpašumā ir kāda īpaši vērtīga lieta, vērsieties pie ekspertiem. Sākotnēji viņiem pietiks aplūkot to fotogrāfijā, lai noteiktu, vai šis priekšmets kvalificējas izsolei un būtu jānovērtē skrupulozāk.

Izmantojiet profesionāļa palīdzību, veicot šķirošanu. Plašajā mantu klāstā eksperts ātri atradīs

tās lietas, kas ir patiesi vērtīgas. Var gadīties, ka kāda lieta tiek augstu vērtēta jūsu ģimenes lokā, bet, nonākot izsolē, pēc tās vienkārši nebūs pieprasījuma. Vienlaikus ir iespējams, ka stikla vāze, ko kādreiz jums uzdāvinājis attāls radinieks, pēkšņi izrādās neticami vērtīga.

05 Atrodiet visus dokumentus, kas saistīti ar pārdodamo objektu. Jebkādi dokumenti, kas sniedz

pārbaudīt pārdodamo lietu, pirms noteikt tās galējo vērtību. Samaksa par novērtēšanu netiek ieturēta, tā arī neuzliek jums kā pārdevējam nekādus pienākumus, turklāt starpniecības līgums tiek parakstīts tikai brīdī, kad abas puses vienojas par cenu. Apsekošanas periodā atbildību par konkrēto lietu uzņemas izsoļu nams, kas to arī apdrošina.

Nosakiet pamatotu cenu. Cenu izsolē nosaka

pieprasījums un tirgus tendences. Pircējiem nerūp lietas sentimentālā vērtība. Eksperti vislabāk zina, kāda cena ir adekvāta, lai konkrēto lietu pārdotu, viņi vislabāk var noteikt, kāda ir pieņemamā cenas amplitūda, ko uzrādīt izsoļu katalogā. Tiesa, galējo cenu nosaka pārdevējs. Norādiet pamatotu cenu, jo ikviena priekšmeta vērtība samazinās, ja tas nonāk tirgū, bet netiek pārdots.

Ja vēlaties, varat noteikt rezerves cenu.

Ja neviens nepārsola jūsu noteikto sākotnējo cenu, izsoļu nama pārstāvis var sākt izsoli ar zemāku cenu, ja uzskatāt to par nepieciešamu. Kā pārdevējs jūs varat noteikt sev pieņemamu rezerves cenu, par kuru zemākai neesat gatavs piekrist nekādos apstākļos. Šādā gadījumā izsoļu nams darbojas kā jūsu pilnvarotais pārstāvis, rūpējoties, lai darījuma summa nenoslīdētu zem sāpīgās robežas.

09 Ievērojiet izsoļu etiķeti. Izsoļu nami nepieļauj iespēju jums pašam piedalīties vairāksolīšanā par jums piederošajiem priekšmetiem.

10 Izmantojiet tādu izsoļu namu pakalpojumus, kam ir laba reputācija Lieliem starptautiskiem izsoļu

namiem ir plašas klientu datubāzes. Tās izmantojot, ir daudz lielāka iespēja, atrast vairākus potenciālos klientus, kas varētu vēlēties iegādāties jūsu izsolē izlikto priekšmetu par labu cenu. Turklāt jāņem vērā, ka pircēji jutīsies daudz drošāk, veicot pirkumus labi pazīstama zīmola uzņēmumā.

Nododiet lietas izsoļu namam novērtēšanai. Brīdī, kad ir panākta vienošanās par vēlamo cenu un piemērota rezervācijas maksa, jāparaksta starpniecības līgums. Reizēm izsoļu nami vēlas

Uzziniet vairāk par izsoļu etiķeti: www.bukowskis.com/news

ieskatu konkrētās lietas vēsturē, kļūst īpaši nozīmīgi, kad jānosaka izsolāmā priekšmeta vērtība.

4 galam 8

Maroka

Indija

Mielasts Marrākešā

Indija 30 dienās

15.2. plkst. 17:22 Marokas virtuve apbur ar smaržu, karstuma un krāsu pārpilnību. Marrākešas La Mamoumia SPA viesnīca apvieno autentiskus aromātus un ēšanas tradīcijas ar relaksējošu atpūtu. Vislabāko šefpavāru uzraudzībā top ēdiens no svaigiem produktiem, kas ievākti turpat dārzā. Dodoties nepilnas dienas izbraukumā, varat pilnībā ļauties pilsētas dažādajām garšām. Ceļojuma laikā jums ir iespēja izbaudīt arī masāžu, aromātiskās vannas un tējas ceremoniju.

21.2. plkst. 14:20 Nez kāda varētu būt sajūta, traucoties cauri Patagonijai vai Indijai klasiskā četrdesmito gadu automašīnā? Rhytm of Road Rallies jeb ROARR organizē klasisko auto rallijus. Lai īstenotu neseno ideju, kurā senlaicīgu automašīnu īpašnieki veica pirmklasīgi organizētu maršrutu no Deli uz Ņūdeli, rūpīgi meklējot, īpaši šim pasākumam tika atrasti 20 auto. Papildus gūtie ienākumi tiek ziedoti labdarībai. Vairāk informācijas: roarrallies.com

mērķi 9

Grieķija

Francija

Paradīze Grieķijā

Tēvs un dēls Francijā

18.2. plkst. 10:30 Amanzoe viesnīca atrodas Peloponēsā, Egejas jūras krastā. No visām 38 viesu kotedžām paveras pasakainas ainavas, turklāt katrai no tām ir savs baseins. Atskaitot dīku grāmatu lasīšanu, vēl varat izbaudīt tādas aktivitātes kā ceļošana no salas uz salu, kalnu riteņbraukšana, arheoloģisko izrakumu vietu un vīna darītavu apmeklējumi. Sezonas laikā Amanzoe piedāvā iespēju piedalīties arī granātābolu un olīvu ražas, kā arī medus ievākšanā. Paša rokām spiesta olīveļļa būs lielisks suvenīrs!

20.2. plkst. 11:15 Rolāns de Rosjē, Somijā dzīvojošs francūzis, organizē īpašus ceļojumus tēviem kopā ar viņu dēliem uz savu dzimto Franciju. Ceļojumā tiek apvienotas gan tēvu, gan dēlu intereses – no aviācijas līdz automašīnām un no sapņu karjeras iepazīšanas līdz vīnogulāju lauku apmeklējumiem. Ceļojuma laikā viesi mitinās Francijas pilīs un luksusa viesnīcās. Pirmais šāda veida ceļojums tika organizēts īpaši Helsinku Biržas kluba biedriem, bet nu tie ir pieejami visiem interesentiem. Vairāk informācijas: rolandderos@gmail.com

Kristīne Luīze Avotiņa, māksliniece Foto: Toms Norde

Dzīves sāls Ģimene Iespējams, kādam mana ģimene varētu šķist neparasta, jo mūs saista ļoti tuvas attiecības. Mēs esam draugi, un tā ir bijis vienmēr. Kopš sevi atceros, vecākus esmu saukusi vārdā. Protams, arī par mammu un tēti. Un tomēr vairāk vārdos – jo tie viņiem ir ļoti skaisti. Jānis un Ilze. Kļūdās tie, kas uzskata, ka, saucot vecākus vārdos, savstarpējās attiecības kļūst distancētas. Nē, tā nav. Es drīzāk teiktu, ka tādējādi esam vienlīdzīgi. Pēdējā laikā ar prieku secinu, ka man apkārt ir diezgan daudz šādu ģimeņu, kurās vecāki ar bērniem ir draugi. Manuprāt, tā tam jābūt, jo vecāki ir cilvēki, kam iespējams uzticēties vienmēr. Tā ir tāda absolūta mīlestības sajūta, kas dod spēku it visam. Glezniecība Es īsti nesaprotu runas, ka māksliniekam jāgaida iedvesma, lai kaut ko radītu. Tas ir mīts. Nē, glezniecība ir darbs, un es strādāju pilnu darba dienu – astoņas stundas. Kas vispār ir iedvesma? Šis vārds ir nonivelēts, pārprasts un pārāk bieži izmantots tur, kur nevajag. Protams, ir darbi, kas padodas vieglāk, kamēr citi prasa vairāk pacietības. Tā nupat man bija nepieciešamas trīs dienas, lai izveidotu tādu gleznas kompozīciju, kā vēlējos. Skices nodzēsu vismaz reizes desmit, līdz beidzot viss izdevās. Man būtisks ir radīšanas prieks. Dažādi notikumi, filmu raisīti iespaidi, grāmatās izlasītais – manas gleznas rosina daudz kas. Reti, tomēr ir situācijas, kad šķiet, ka mirklim, ko nupat esmu izdzīvojusi, paralēli skanējusi mūzika. Kā kino. Tā ir laimes sajūta. Tad gleznot ir vispatīkamāk. Iznāk kaut kas dziļi personisks un ļoti skaists. Esmu dzirdējusi cilvēkus apgalvojam, ka mani darbi jāpērk tagad, kamēr tie vēl nemaksā milzu naudu, jo nākotnē tā izrādīsies vērtīga investīcija. Ceru, ka tā arī notiks, vismaz pagaidām neesmu zaudējusi ticību šim sapnim par starptautisku karjeru un atrašanos pasaules apritē. Ticu, ka sapņi piepildās, ja to īstenošanā iegulda pamatīgu darbu. Kopš pieņēmu lēmumu kļūt par gleznotāju, gleznošana ir kļuvusi par vienu no skaistākajām manas dzīves daļām, jo radīšanas process aizrauj, un pieredze ar katru nākamo personālizstādi mani iedvesmo arvien vairāk un skaidrāk, iezīmē nākotnes ceļu. Esmu ļoti pateicīga par cilvēku izrādīto interesi par manu darbu Latvijā. Manas domas un sajūtas, ko ielieku darbā, ir uzrunājušas uzņēmējus radīt produktus, kas tiek eksportēti. Brīnišķīgi! Sapņoju par izstādi Ņujorkā vai kādā Āzijas metropolē. Nekas nav neiespējams. Es ticu tam. Ir tikai jāpienāk brīdim, kad satiekas pareizie cilvēki, kas sākumā var šķist nejauši, bet patiesībā ir tikai likumsakarīgi. Kad sakrīt kauliņi un viss savienojas. Protams, man gribētos kādu dienu pelnīt ar savām gleznām sešciparu skaitļus. Nauda nav svarīgākais dzīvē, bet tai piemīt enerģija un arī brīvība. Es kādreiz noteikti vēlētos ļoti plašu darbnīcu, kurā varētu gleznot milzīga izmēra gleznas, jo lielformāts ir ļoti iedvesmojošs, un, protams, lai to darītu, ir nepieciešami līdzekļi. Bet arī tagad es esmu laimīga, ka man ir iespēja gleznot un soli pa solītim būt tuvāk lielāka sapņa piepildījumam. Mīlestība Man ir ļoti svarīgi mīlēt. Ne tikai iemīlēties, bet baudīt mīlestību kā visaptverošu sajūtu. Mīlēt rītu, kad esmu pamodusies, jo esmu pamodusies, esmu dzīva, lai cik triviāli tas skanētu. Es mīlu savas krāsas, mīlu savas draudzenes, viņu bērnus, savu māsu. Es mīlu vīrieti, ar kuru dzīvoju kopā. Interesanti, ka viņš man sniedz sajūtu, kādu esmu izdomājusi un izsapņojusi vēl agrā bērnībā, – ka mīlestība ir miers. Kaislīgs miers. Kad vari uzticēties un paļauties. Tas ļoti iedvesmo. Nesen kādam pārim uzgleznoju darbu, ko nosaucu Divatā. Tā tapšanas laikā manī dzima atziņa, ka svarīgākais ir tas, kas ir tavā sirdī. Tu vari apceļot pus pasauli un tik un tā justies vientuļš, bet, ja kādu mīli, viņš kļūst par tavu skaistāko ceļojumu.

SATURS

KAS NOTIEK PASAULĒ Ievērojamas personības, iedvesmojoši vārdi Nauda zem āmura Idejas ceļojumiem, kas paliek atmiņā

AR TRADĪCIJĀM UN ZINĀŠANĀM UZ NĀKOTNES SLIEKŠŅA “Tiem, kuri piedzima 1991. gadā, ir 23 gadi. Tie ir īsti demokrātijas bērni – ir mainījusies kolektīvā atmiņa un kolektīvā pašapziņa mainās uz augšu.”

DZĪVES SĀLS “Tu vari apceļot puspasauli un tik un tā justies vientuļš, bet, ja kādu mīli, viņš kļūst par tavu skaistāko ceļojumu.” Māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa

Ekonomists Ojārs Kehris, uzņēmējs Aivars Žimants un sociālantropoloģe Jurga Kupštīte diskutē par vērtībām un izaugsmes iespējām.

Money&Life

MANDATUM LIFE SVEICIENS LASĪTĀJIEM Mandatum Life Latvijas filiāles vadītājas Ilonas Stares uzruna lasītājiem.

Mandatum Life ziņas un aktualitātes

Diversifikācija un aktīva portfeļa pārvaldība Viena no veiksmīgi izveidota ieguldījumu portfeļa pazīmēm ir diversifikācija starp savstarpēji nesaistītu aktīvu klasēm. Eksperta padomi un ieteikumi

Life Magazine

ZEN

7 soļi biznesa izaugsmei

Austrumu filozofija Rietumu pasaulē

Vitālijs Gavrilovs, Māris Simanovičs un Inga Kļaviņa dalās pieredzē, kas ļāvusi viņiem veidot plaukstošu biznesu.

CETURTDAĻGADSIMTS BIZNESĀ “Golfa laukumā esmu arī atradis daudzus savus nākamos klientus. Četrarpus stundas nospēlējot golfu, cilvēku iepazīsti daudz ātrāk nekā reizēm mēnešiem ilgās sarunās.”

Baudīt par spīti instinktiem 800 aromātu, 20 miljardi dolāru eksportā un 500 miljardi tasīšu gadā – laipni lūgti aizraujošajā kafijas pasaulē!

Herero sindroms

Uzņēmējs Dainis Babulis par dzīvi, biznesu, un to, kā latvieši ir pārāki par Rietumu kolēģiem.

Pārmaiņas uzņēmumā ir visefektīgākās, kad izplatās no cilvēka uz cilvēku. Kā vīruss... Psihiatrs Leandro Herero atklājis jaunus cilvēku uzvedības modeļus, ko jau novērtējušas kompānijas visā pasaulē.

Mūsdienu nomadi

Harmonijas dizaineri

Kā globalizācija mainījusi darba spēka plūsmu un kas jāzina uzņēmējiem – vēro un iesaka pasaules līmeņa nodarbinātības eksperti.

“Mans sapņu projekts ir veidot interjeru greznam kruīzu lainerim. Jā, tas ir ambiciozi, bet es ticu, ka nav nekā neiespējama.”

Ik divas sekundes Kāpēc vērts nodrošināties pret neparedzamo.

Dizaineri Ulvis un Karīna Ābiķi ieguvuši dizaina pasaules Oskaru, veidojot sapņu mājokli Baltijas jūras krastā, kur sajūtas satiekas ar funkcionalitāti, pierāda, ka Latvija var.

14 2014 MANDATUM LIFE Kronvalda bulvāris 3-3, Rīga, LV-1010 Tālr.: 67 503 333 info@mandatumlife.lv www.mandatumlife.lv REDAKTORE Baiba Eihenbauma Tālr.: 67 094 781 baiba.eihenbauma@mandatumlife.lv DIZAINS Pärtel Eelma, Igaunija partel@labor.ee DRUKA Printall, Igaunija PAPĪRS Vāks - Galerie Art Glos 250g Iekšlapas - UPM Star Matta 90g KLIENTU APKALPOŠANA Kronvalda bulv. 3-3 Darba laiks: P-C.: 08:30-17:30; Pk.: 08:30-16:30; S., Sv. Slēgts Tālr.: 67 503 333, fakss: 67 503 555 info@mandatumlife.lv

Vāks: modele Mia Frilander; foto: Jonas Lundgvist; stils: Sara Karlsson un Micah Kemppainen

97ER%INĀTU

IF KASKO

APMI ATLĪDZĪBU KLIENTU

sedz vairāk risku nekā citi - Atlīdzināsim jebkādus iepriekš neparedzētus bojājumus - Ērta un vienkārša atlīdzību pieteikšana sadarbības partneru autoservisos, internetā vai zvanot uz 8333 - Nomas auto bez maksas no atlīdzības pieteikšanas brīža - Lēmuma pieņemšana un tāmes apstiprināšana 1 līdz 3 darba dienu laikā - Diennakts auto palīdzība uz ceļa - Auto stiklu bojājuma gadījumā noteiktos servisos to nomaiņa bez pašriska - Segsim vienu pašriska rēķinu lojāliem klientiem 24h 8333 www.if.lv Esi drošs, mēs palīdzēsim!

MANDATUM LIFE INSURANCE BALTIC SE LATVIJAS FILIĀLE, KRONVALDA BULV. 3, RIGA LV-1010 INFO@MANDATUMLIFE.LV

Viens negaidīts notikums var sagriezt tavu dzīvi kājām gaisā Neatliec uz vēlāku laiku lēmumu, kas skar tavu dzīvību vai naudu! Dzīvības un kritisko slimību apdrošināšana garantē tavas ģimenes finansiālo aizsardzību, zaudējot galveno pelnītāju vai tā darbspēju. Zvani: 67 503 333 un piesakies uz tikšanos.

Cienījamo lasītāj! Ja šobrīd lasāt šīs rindas, tas nozīmē, ka Jūsu rokās ir nonācis otrais Mandatum Life Magazine žurnāls. Mēs ar prieku sniegsim Jums iespēju iepazīt iedvesmojošus stāstus par personību izaugsmi un pieredzi, kā arī pastāstīsim par cilvēkiem, kurus mēs augstu vērtējam un kuru sasniegumi sniedz ieguldījumu Latvijas attīstībā! Šajā Mandatum Life izdevumā esam apkopojuši, mūsuprāt, šobrīd aktuālas tēmas. Mēs izzinām virzienus, kurp nākotnē būtu jāvirzās Latvijai, kādas ir mūsu mazās valsts lielās iespējas, runājam arī par darbaspēka migrāciju, jo pasaule ir atvērta un iespēja strādāt ir jebkur. Ja vēlamies būt valsts, kas ir pazīstama ar savām zināšanām, ir pienācis laiks uzzināt, kā un kur izaudzināt un atrast profesionālus un talantīgus cilvēkus. Kas mums būtu jādara, lai motivētu viņus palikt Latvijā, un kā rīkoties, lai pievilinātu labākos speciālistus no ārzemēm pārcelties pie mums? Mandatum Life augstu vērtē komunikāciju, un lai gan sociālie mediji un inovatīvie komunikāciju kanāli ik dienu kļūst arvien populārāki un daudzsološāki, tradicionālais saziņas veids nav zaudējis savu nozīmi mūsu dzīvē. Gluži pretēji, cilvēki ir nedaudz noguruši no interneta vides anonimitātes. Lielāka vērtība nekā jebkad agrāk ir iespējai redzēt patiesus smaidus vai arī apspriest nozīmīgus jautājumus, tiekoties un runājot ar cilvēkiem. Labprāt tiksimies arī ar Jums, lai dzirdētu Jūsu veiksmes stāstu un mēs varētu padalīties ar savējo! Atnāciet un pie tases labas kafijas padalīsimies ar savu pieredzi. Ceram, ka šajā Mandatum Life žurnālā atradīsiet izklaidējošus un iedvesmojošus rakstus, kā arī noderīgas atziņas! Ilona Stare MANDATUM LIFE Latvijas filiāles vadītāja

Ar tradīcijām un uz nākotnes Lai noteiktu laikmeta patiesās vērtības, ir jāapstājas un jāpalūkojas uz pagātnes notikumiem ne vien kalendārās, bet arī ekonomiskās un emocionālās mērvienībās. Vērojumu un secinājumu inventarizācija, paņemot nost lieko vai – gluži otrādi – pieliekot klāt un pafantazējot, nereti norāda virzienus, uz kuriem valsts un sabiedrība tieksies nākotnē. Uz sarunu par izglītības un bezdarba saistību, sabiedrības stereotipiem, biznesa vērtībām un valsts attīstību esam aicinājuši Jurgu Kupštīti, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzēju un radošo industriju pētnieci, ekonomistu Ojāru Kehri un AS Pure chocolate līdzīpašnieku un valdes locekli Aivaru Žimantu. Teksts: Matīss Ābiķis / Foto: Toms Norde

zināšanām sliekšņa

“Mēs cenšamies veicināt mūsu darbinieku izglītības līmeni, pat ja tas nav saistīts ar tiešo pienākumu veikšanu.”

Aivars Žimants

Izglītība, bezdarbs un veiksmes stāsts

āda ir situācija darba tirgū, un vai jauniešu bezdarbs kā Latvijā, tā Eiropā ir risināma problēma, vai arī atrisināsies pati no sevis? Jurga Kupštīte: – Esam pieraduši domāt, ka darbs ir kas tāds, kas aizņem astoņas stundas dienā, piecas dienas nedēļā, bet šis priekšstats neatbilst mūsdienām. Ir saprotami, ka jauniešu vidē tas nav populāri, jo tehnoloģijas piedāvā jaunas pieejas, kā organizēt savu laiku. Formālais bezdarbs var būt apzināts mēģinājums plānot savu laiku citādi. Iespējams, ne katram ir darba līgums, bet jaunieši iesaistās dažādos projektos un pilsoniskajās aktivitātēs, krājot pieredzi un iemaņas. Robežas starp darbu un privāto dzīvi saplūst, un nevar apgalvot, ka vidējais statistiskais bezdarbnieks pilnīgi neko nedara. Statistikas analīzei ir nozīme, bet dažkārt uz pētāmo problēmu jāpaskatās citādi. Ojārs Kehris: – Kādā pētījumā cienījama vecuma cilvēkiem jautāja, ko viņi nožēlo visvairāk un ko gribētu mainīt, ja būtu tāda iespēja. Izrādās, ka vairākums būtu strādājuši mazāk! Varbūt jāmācās strādāt gudrāk? Paaugstināts bezdarbs nozīmē, ka ir īstais brīdis tiem, kas vēlas paši būt uzņēmēji, jo ir pieejams salīdzinoši lēts darbaspēks. Ja izvēlētā biznesa specifika neatbilst Latvijai, tad pasaule ir vaļā! Brazīlija, Indija, Ķīna – daudzas valstis izmanto tām pieejamo brīvību. Uzskatu, ka jauniešu bezdarbs ir risināma problēma, un, jo lielāka būs labklājība, jo vairāk cilvēki tieksies kļūt turīgāki un dzīvot labāk. Varbūt darba devēji var ieteikt, kā risināt ar bezdarbu saistītos jautājumus? Aivars Žimants: – Kad pie mums uz Pūri atbrauc jaunieši no skolām, mēdzu sarīkot nelielu šovu: stāstu par programmu septiņi seši nulle jeb – kā kļūt par miljonāru. Miljons sastāv no septiņiem skaitļiem ar sešām nullēm – viss vienkārši. Tas, tā pa jokam... Runājot nopietni, mēs cenšamies nebaidīties no gudriem cilvēkiem, tāpēc nepārtraukti izglītojamies. Tāpēc tā ir likumsakarība, nevis īpaša veiksme, ka ap mums ir gudri un zinoši speciālisti. Katrs darbinieks zina, ka viņam ir iespējas augt un tikt labāk apmaksātā amatā, ja vien pats to vēlēsies. Mērķis un motivācija... Reiz kādā bērnu grupā pajautāju, kurš grib direktora krēslā iesēsties. Roku pacēla klases lielākais huligāns...

“Programma septiņi seši nulle jeb – kā kļūt par miljonāru. Miljons sastāv no septiņiem skaitļiem ar sešām nullēm – viss vienkārši.”

Tātad jābūt mazliet huligānam? Aivars Žimants: – Mazliet ir jābūt. Vai Pure chocolate daudzi piesakās strādāt? Aivars Žimants: – Pietiekami. Pirmais, kas mūs interesē, vai viņš pats zina, ko grib. Mūs, protams, interesē iepriekšēja pieredze un izglītība, bet svarīgāk ir saprast, ko cilvēks vēlas sasniegt. Man vislabāk patīk pretendenti, kas zina savus mērķus – ar dzirkstelīti acīs. Vai nav tā, ka pēdējā laikā ir vairāk pretendentu ar “dzirkstelīti acīs”? Aivars Žimants: – Jā, ir. Daudzi atgriežas no ārzemēm, kur iepazinuši maizes īsto garšu, uzzinājuši, kas ir smags darbs, un sapratuši, ka patīkami ir strādāt Latvijā. Mūsu galvenais mehāniķis atgriezās no Anglijas ar ģimeni, trīs bērniem. Tagad viņam esam uzticējuši veselu ražotni. Jurga Kupštīte: – Mēs runājam par bezdarbu, bet uz darba tirgu nevaram skatīties, neievērojot izglītības rādītājus, jo sākumā cilvēks iziet mācību posmu un pēc tam sāk strādāt. Ir svarīgi iemācīties pielāgoties darba tirgus izmaiņām. Nākotne pieder starpdisciplinārai domāšanai un prasmei atrast saiknes starp parādībām, tāpat svarīga ir starpkultūru sadarbība. Piemēram, Rīgas Ekonomikas augstskolā mācās studenti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Moldovas un Gruzijas. Ojārs Kehris: – Vērtīgākais, kas mums var piederēt, ir zinoši un gudri cilvēki. Rīgas Ekonomikas augstskola ir viens no šādiem veiksmes stāstiem – tā izveidojās faktiski tukšā vietā un tagad ražo zināšanas. Studiju gados veidojas ļoti nozīmīgi kontakti, un, ja nākotnē kāds vēlēsies strādāt, piemēram, ar Moldovu vai Baltkrieviju, tad, iespējams, viņam būs iestrādnes no studiju laikiem. Aivars Žimants: – Pie mums Pūrē ir tāds neoficiāls lozungs – kas nemācās, pie mums nestrādā. Mēs cenšamies veicināt mūsu darbinieku izglītības līmeni, pat ja tas nav saistīts ar tiešo pienākumu veikšanu.

“Veiksmes stāstus nevar radīt administratīvā veidā.”

Uzticības problēma sabiedrībā un stereotipi

r priekšstats, ka Latvijā cilvēkiem ir grūti uzticēties un cilvēki ir vairāk noskaņoti uz sevis žēlošanu, gaušanos. Ojārs Kehris: – Rietumu sabiedrībā ir pilnīgi normāli, ja pastāv zināma neuzticība. Sevišķi pret valsti. Ja skatāmies uz nodokļu maksāšanu un tiesisku uzņēmējdarbību, uzticības līmenis valdībai, varai visā pasaulē ir zems. Tomēr, manuprāt, ir svarīgi nejaukt gaušanos ar neticības izteikšanu par pārmaiņām.

Tātad cilvēkiem nav viegli uzticēties? Tiktāl – skaidrs par teoriju, bet kas novērojams dzīves īstenībā? Aivars Žimants: – Par sevi varu teikt, ka ļoti viegli uzticos cilvēkiem un uzticos arī valstij. Ļauju cilvēkiem arī kļūdīties, bet, lai es varētu uzticēties, uzdodu daudz jautājumu. Jāatzīst, apkārtējie ne vienmēr viennozīmīgi vērtē tos, kas grib daudz zināt. Jurga Kupštīte: – Es negribu piekrist, ka šejienieši savstarpēji neuzticas. Manā pētniecības laukā – radošajās industrijās – veidojas ļoti daudz cilvēku savstarpējās neformālās tīklošanās piemēru, kas balstās tikai un vienīgi uz savstarpējo uzticību. Patiesībā cilvēkiem Latvijā saiknes ar apkārtējiem ir ļoti svarīgas.

Kā tas izpaužas dzīvē? Jurga Kupštīte: – Piemēram, aizejot uz kādu Rīgas klubu – Pienu vai KKC, uzkrītoši pamanāmi ir tas, ka cilvēki ļoti daudz sarunājas. Es neesmu latviete, esmu no Lietuvas, un runāšanas daudzums, ko es piedzīvoju šeit, ir daudz lielāks par to, kāds ir manā dzimtenē. Latvieši komunicē ar visiem. Tātad klusie un drūmie sabiedriskā transporta pasažieri ir tikai mīts? Jurga Kupštīte: – Tie ir nepazīstamie, un tā ir atšķirība. Ir strikts nodalījums starp tuvo cilvēku loku – ģimeni un draugiem – un pārējiem. Iepazīties ar latviešiem, viņus “atvērt” varētu būt grūtāk nekā citas tautības cilvēkus. Aivars Žimants: – Es domāju, ka latvieši ir ļoti pacietīgi, un ar pacietīgajiem dažreiz tiešām var nebūt viegli. Uzņēmumā mēs esam pacietīgi un nesakām- mēs gribam pārdot savu produkciju, mēs piedāvājam! Piedāvājam izvēlēties un tā iemantojam vēl dziļāku uzticību.

Ģimenes biznesa tradīcija un vērtības

ādas priekšrocības ir darījumu attiecībām starp radiniekiem? Vai neuzticība svešajiem var veicināt ģimenes biznesa tradīciju? Aivars Žimants: – Mēdz teikt, ka tēvam ar dēlu sastrādāties ir grūti, bet uzticība starp mani un manu dēlu Pēteri ir ļoti laba. Nav tā, ka mums par visu saskan viedokļi, abi esam kļūdījušies, bet arī atzinuši kļūdas.

Vai ir iespējams runāt par ģimenes biznesa tradīciju Latvijā? Aivars Žimants: – Pilnīgi noteikti, un šī tendence turpinās attīstīties. Par ko žēl, bet neko nevar darīt – attīstība ir kā spirāle – ģimeņu biznesus pārpērk ārzemju investori, kas arī ir cikla sastāvdaļa, kurā rodas bāze nākamajiem ģimeņu biznesiem. Mans sapnis ir tradīcijām bagāts uzņēmums, kas gadiem ilgi glabā savas sākotnējās vērtības. Ojārs Kehris: – Rietumeiropā ir daudz piemēru – vidējie un mazie biznesi, kas pāriet īpašumā no paaudzes paaudzē. Ir pieņemts uzskatīt, ka katram desmitajam piemīt uzņēmēja dotības, un Latvijā tas ir līdzīgi, bet mums pagaidām ir ļoti īsa demokrātijas pieredze un arī iekrātā bagātība nav tik liela. Cilvēkam, kam ir ģimenes atbalsts un izpratne, ir daudz

priekšrocību. Dažkārt vecāki spēj palīdzēt ar iekrātiem līdzekļiem līdz brīdim, kad tiek iegūta banku uzticība. Tāpat ģimene var palīdzēt ar pieredzi – specifiskām zināšanām, ko nemāca skolā un ko no sava loka neizlaiž, bet nodod tās tālāk. Varbūt ģimenes biznesa priekšrocība ir tā, ka nav jālauza galva – var uzticēties vai ne? Jurga Kupštīte: – Esmu dzirdējusi – ar tuviem radiem biznesu neveido. Nauda var sabojāt attiecības, ja iepriekš nav izrunāti kādi nosacījumi vai atklājas, ka indivīdu interpretācijas nav tik līdzīgas, kā sākumā licies. Aivars Žimants: – Jāpiekrīt, ka viena no tautas gudrībām ir ieteikums nekad nepieņemt darbā radus, kā arī neaizdot naudu, ja negrib zaudēt draugu. Man ir nācies atlaist no darba radinieku, un ko tādu nevienam nenovēlētu. Mūsu šā brīža ģimenes uzņēmumā mans dēls Pēteris ir valdes priekšsēdētājs un es esmu valdes loceklis. Galvenā atbildība ir viņam, bet es palīdzu. Es to uzskatu par ģimenes uzņēmumu, ja darbinieks, pusgadu nostrādājis, pienāk klāt un saka, ka viņš jūtas kā ģimenē. Būtiski ir, lai uzņēmums iemieso ģimeniskas vērtības, tradīcijas.

“Daži iepazinuši maizes īsto garšu, uzzinājuši, kas ir smags darbs, un sapratuši, ka patīkami ir strādāt Latvijā.”

“Parādījās brīvais tirgus, un latam bija liela simboliska nozīme.” Ojārs Kehris

Dalība eirozonā, nauda un globalizācija

esenā pagātnē esam piedzīvojuši jau trīs naudas reformas. Atceroties iepriekšējās, ko jaunu valstij un sabiedrībai nesīs pēdējā – pāreja uz eiro? Ojārs Kehris: – Gan tāpēc, ka esmu ekonomists, gan tāpēc, ka piedalījos iepriekšējās naudas reformās, kad padomju rubli nomainīja Latvijas rublis un pēc tam lats, man licies traucējoši, ka par naudu runā kā par simbolu. Manā uztverē nauda ir viens no svarīgākajiem ekonomiskās politikas instrumentiem. Tomēr zināmā mērā jāpiekrīt arī par emocijām, jo tajā laikā, kad mainījās paradigmas – parādījās brīvais tirgus un demokrātija, latam bija liela simboliska nozīme. Lats daudzus priecēja ar ilgstošu un stabilu kursu un bija lielums, kuru valsts varēja ietekmēt, tagad ir citādi, mēs esam atkarīgi no eiro. Vai šī atkarība mums būs laba? Ko tā nozīmēs ilgtermiņā? Jurga Kupštīte: – Skaidrs, ka eirozonas lielākajām valstīm būs vairāk ietekmes, tas ir loģiski. Ilgtermiņā svarīgāk būtu uzmanību pievērst lokāliem jautājumiem un pašiem savu mērķu sasniegšanai. Ojārs Kehris: – No ekonomiskā viedokļa izvēle bija pareiza, un domāju, ka mums drīz sekos arī Lietuva. Kaut gan starp dalībvalstīm vēl nav teikts pēdējais vārds par zonas pārvaldi un banku konsolidāciju, eirozona ir milzīga ekonomika ar attiecīgām iespējām, ko mums jāmācas izmantot.

Par globalizācijas procesiem – vai biznesā jūtat to, ka pasaule, nerunājot par Eiropu, ir kļuvusi tuvāka? Aivars Žimants: – Viennozīmīgi. Nebūs jāmaina nauda darījumu braucienos. Varbūt radīsies lielāka kopības sajūta ārzemēs – neesam svešie, bet savējie. Es esmu lepns par to, ka Latvija ir pierādījusi savu vietu Eiropā visās nozarēs – gan kultūrā, gan sportā, gan biznesā. Jurga Kupštīte: – Runājot par pāreju uz eiro, jāmin tieši emocionālie aspekti, jo daudzi cilvēki, piemēram, ir sakrājuši jubilejas latu kolekcijas. Tas var liecināt par to, ka cilvēkiem ir svarīgas atmiņas par laiku, kad viņi lietoja šo naudu. Atmiņas par būtiskām sociālām pārmaiņām vai gluži otrādi – privātām lietām. Ar eiro ir tā, ka ļoti daudzi ir laimīgi, ka pasaule it kā ir pienākusi tuvāk. Ojārs Kehris: – Tā tam būtu jābūt – mums jākļūst eiropeiskākiem, jo nedomāju, ka kāds mūsdienās var nopietni apšaubīt Latvijas valstiskumu, bet toreiz, kad ieviesām latu, tas bija svarīgs nacionālais un valsts atribūts.

“Esam pieraduši domāt, ka darbs ir kas tāds, kas aizņem astoņas stundas dienā, piecas dienas nedēļā, bet šis priekšstats neatbilst mūsdienām” Jurga Kupštīte

Demokrātijas bērni un nākotnes priekšrocības

ai var secināt, ka sabiedrība ir pieņēmusi pārmaiņas un ir gatava attīsties tālāk? Jurga Kupštīte: – Tiem, kas piedzima 1991. gadā, ir 23 gadi. Tas nozīmē, ka daļa jau pabeidz universitātes un ir darba tirgū. Tie ir īsti demokrātijas bērni – ir mainījusies kolektīvā atmiņa, un kolektīvā pašapziņa mainās uz augšu.

Kā Latvija izskatās citu valstu kopplānā, un kādas ir mūsu nākotnes priekšrocības? Ojārs Kehris: – Pasaulē ir lielās kompānijas, kas visos tirgos mēģina diktēt savus spēles noteikumus, un mūsu uzņēmēji pielāgosies. Piemēram, ar zviedriem mūsējie strādās tā, kā ir pierasts Zviedrijā, ar krieviem tuvu tam, kā pierasts Krievijā, un nemēģinās uzspiest savu. Biznesam jāsaglabā elastīgums un jāpielāgojas citiem. Kaut vai ar valodu prasmēm – biznesā iegūst tie, kas prot ne tikai tradicionālo biznesa valodu – angļu, Latvijas gadījumā būtu izdevīgi prast arī kaimiņvalstu valodas. Tik-

līdz uzņēmējs itālietim pārdos itāliski un spānim spāniski, tā būs grandioza priekšrocība vienādu pārējo nosacījumu gadījumā. Aivars Žimants: – Mūsu biznesā ir nemitīgi jāpielāgojas un jāseko jaunumiem. Klientiem mēdz būt īpašas prasības. Dažreiz, piemēram, mums prasa, lai konkrētā produktā šokolādes ir mazāk, bet pildījuma vairāk – tas ir pretēji nekā ierasts pie mums. Nav problēmu! Ja klients vēlas, lai viņu tehnologs ierodas pie mūsējā un abi kopā izstrādā tādas šokolādes pildījuma garšas, kādas ir populāras viņa valstī, sakām – protams! Priekšrocības ir visur, tās jāmāk izmantot. Ojārs Kehris: – Ir jāsaprot, ka veiksmes stāstus nevar radīt administratīvā veidā. Tie veidojas paši tur, kur ir potenciāls. Senākā pagātnē Rīgā tika radīts Minox – pasaules mēroga zīmols. Latvija radīja ļoti daudzas svarīgas tehnoloģijas un izgudrojumus, sevišķi 19. gadsimta sākumā, kad bija liels kultūru sajaukums. Arī tagad mēs varam radīt vidi un apstākļus precēm un pakalpojumiem, ar kuriem mūs pasaulē pazītu.

Mandatum Life ziņas Mandatum Life sadarbojas ar biržā tirgoto fondu pasaules līderi BlackRock iShares Golfs un dzīve Ar mērķi popularizēt golfu un iepazīstināt ar to gan klientus, gan darbiniekus, Mandatum Life arī šogad atbalstīs šo sporta veidu un 2014. gadā būs sastopams Ozo golfa klubā. Aizvadītā gada sezonā, kā ierasts, notika divi Mandatum Life turnīri – Mandatum Life PAR Day (27. aprīlī) un Mandatum Life Birdie Day (28. septembrī). Domājot par šā gada golfa sezonu, esam uzklausījuši somu profesionālā golfa spēlētāja Ropes Kako (Roope Kakko) iedvesmojošos ieteikumus. 1. Plānojiet. Laika plānošana ir īpaši svarīga, ņemot vērā nepieciešamību bieži ceļot, turklāt palīdz atlicināt vairāk laika ģimenei. 2. Cieniet. Jebkura cilvēka darbs ir nozīmīgs, tādēļ kvienam ir jājūtas pienācīgi novērtētam. 3. Izbaudiet iespēju būt kopā. Vērtīgi ir pavadīt laiku, kopīgi izklaidējoties – tas ļauj atraisīties, liek vairāk smaidīt un justies harmoniskāk. 4. Atstājiet darbu darbavietā. Esot darbā, koncentrējieties uz saviem tiešajiem pienākumiem un aizmirstiet par tiem, esot mājās. 5. Sakārtojiet naudas lietas. Kontrolējot savas finanses, jūs izvairīsieties no nevajadzīga stresa. Tādējādi jums būs iespēja pievērsties savai dzīvei.

Pagājušajā gadā Mandatum Life uzsāka sadarbību ar Black Rock iShares, tādējādi kompānijas klientiem tagad ir iespēja investēt arī iShares piedāvātajos ETF. Ar vairāk nekā 600 fondiem, kas aptver ieguldījumus akcijās, parādzīmēs un dabas resursos, iShares ir biržā tirgoto fondu pasaules līderis. iShares pārvalda korporatīvo un privāto klientu aktīvus, kuru kopējais apjoms pārsniedz 750 miljardus ASV dolāru. “iShares ir gandarīti par iespēju sadarboties ar vadošo Somijas dzīvības apdro-

šināšanas un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību Mandatum Life. Šī ir pirmā šāda veida sadarbības forma Somijas un Baltijas tirgū. Tādējādi plašam klientu lokam ir iespēja iekļaut iShares indeksu fondus savu ieguldījumu pārvaldē un dzīvības apdrošināšanas līgumos ar uzkrājumu. Investori būs ieguvēji, pateicoties plašākai, caurskatāmākai risinājumu izvēlei un efektīvām pakalpojuma izmaksām, ko piedāvā iShares ETF indeksu fondi,” uzsver Geirs Espeskogs, iShares Nordic vadītājs.

Mandatum Life kapitāla pārvalde godalgota Scandinavian Financial Research pētījumā Klienti novērtē Mandatum Life sniegtā servisa kvalitāti Kopš pagājušā gada jūnija Mandatum Life regulāri izmanto Net Promoter Score, lai sekotu līdzi tam, cik apmierināti ir klienti ar saņemtajiem pakalpojumiem. Aptaujas rezultāti rāda, ka kompānijas centieni paaugstināt servisa kvalitāti izrādījušies auglīgi – konsultantu profesionalitāte un attieksme pret klientiem saņēmusi īpaši augstu novērtējumu sešu mēnešu periodā. Mandatum Life kā pakalpojumu kompānija augstu novērtē atgriezenisko saiti, kas veidojas ar klientiem, un ieklausās atsauksmēs, lai arī turpmāk piedāvātu izcilu servisu un noderīgas konsultācijas.

Mandatum Life kapitāla pārvalde saņēmusi augstāko – platīna godalgu kategorijā lielo klientu kapitāla pārvade. Visaugstākais novērtējums gūts Skandināvijas finanšu pētījumu centra aptaujā, kurā tika vērtētas Somijas aktīvu menedžmenta kompānijas pēc 14 dažādiem kritērijiem. Uzņēmumi ar labāko vidējo rezultātu saņēma apbalvojumus. “Mandatum Life kapitāla pārvalde tika nodibināta pirms pieciem gadiem, tomēr mūsu organizācijas komanda pašreizējā sastāvā strādājusi kopā divus, trīs gadus. Caurspīdīgums un pakalpojumi, kas at-

bilst mūsu klientu vajadzībām, ir mūsu kapitāla pārvaldes stūrakmeņi. Tāpēc esam īpaši priecīgi, ka mūsu klientu serviss izpelnījies pozitīvu vērtējumu,” saka komandas līderis Karls Rihards Lundels. Vēstījums, ko ietver apbalvojums, padara to īpaši nozīmīgu, uzsver Lundels: plašs dažādu investīciju produktu piedāvājums un konkurētspējīgas cenas ir sevi attaisnojušas. Tas pierāda, ka investīcijas, kas veiktas, izmantojot apdrošināšanas līgumus, izrādījušās efektīgas arī institucionālo investoru skatījumā.

Aktīvs tirgus monitorings ļauj gūt konkurences priekšrocības Papildus izcilajam klientu servisam Mandatum Life saņēma pozitīvu novērtējumu par aktīvu tirgus monitorēšanu, peļņu no kapitāla ieguldījuma, labu reputāciju un kompānijas stabilitāti. “Pētījums parādīja, ka mēs esam visizcilākie aktīvā tirgus monitoringā. Uzskatu, ka disciplinēts un caurspīdīgs investīciju lēmuma pieņemšanas mo-

delis ir pamatā jebkurām attiecībām ar klientu. Mēs esam novērtēti visaugstāk, pateicoties izcilajam veikumam labklājības menedžmenta servisā kopumā,” saka Lundels. Gadskārtējo pētījumu veic Skandināvijas finanšu pētījumu centrs, intervējot vairāk nekā 90 investorus.

Diversifikācija un

aktīva portfeļa pārvaldība Ilustrācija: Wonder

Viena no veiksmīgi izveidota ieguldījumu portfeļa pazīmēm ir diversifikācija starp savstarpēji nesaistītu aktīvu klasēm. Piemēram, ieguldījums divdesmit uzņēmumu obligācijās palīdz samazināt ar viena uzņēmuma bankrotu saistīto investīciju portfeļa risku. To papildinot ar ieguldījumiem dažādu aktīvu klasēs, ir iespējams izveidot tādu portfeli, kas visvairāk atbilst investoram vēlamajam riska profilam. Kristjan Petjärv, Mandatum Life, Privāto ieguldījumu pārvalde

ā kā obligāciju un akciju cenas bieži pārvietojas pretējos virzienos (piemēram, vispārējs akciju cenu samazinājums var sakrist ar cenu pieaugumu fiksēta ieņēmuma vērtspapīru tirgū), atkarībā no vērtspapīru tirgus situācijas diversifikācija starp obligācijām un akcijām var samazināt portfeļa risku un palielināt ieguldījuma atdevi. Šos atzinumus finansēs jau gadu desmitiem pasniedz kā ieguldījumu portfeļu pārvaldes teorijas pamatu. Pasaules ekonomikas globalizācija un finanšu tirgu straujā attīstība ir palielinājusi savstarpējo saistību starp dažādām aktīvu klasēm un tirgiem. Tas nozīmē, ka finanšu tirgu, dažādu aktīvu un finanšu instrumentu vērtība mainās vienā un tajā pašā virzienā. Jo īpaši tas bija vērojams 2008. un 2009. gada finanšu krīzes laikā, kad lielākā daļa dažādu ieguldījumu vērtība vienlaikus strauji samazinājās gandrīz visos ģeogrāfiskajos reģionos.

"Katram riskam ir jābūt adekvātai atdevei."

ātad, lai gan diversifikācija palīdz uzlabot ieguldījumu portfeļa riska/atdeves attiecību rādītāju (Risk and return ratio – katram riskam ir jābūt adekvātai atdevei. Piemēram, ja ir riskants ieguldījums, tad arī atdevei jābūt augstākai), tā neaizsargās pret lejupslīdi tirgū kopumā. Tādēļ, lai efektīvi izmantotu svārstības tirgū, ieguldījumu portfelī izmaiņas ir jāveic regulāri, aktīvi sekojot situācijai un iespējām finanšu tirgū.

ktīvas ieguldījumu pārvaldības īstenošanas nosacījums ir nepārtraukta tirgus novērošana un pieeja pietiekami lielam skaitam investīciju alternatīvu. Mandatum Life absolūtās atdeves ieguldījumu fondi tirgus riska aktīvā pārvaldībā izmanto atvasinātos finanšu instrumentus. Atvasinātie finanšu instrumenti jo īpaši efektīvi ir tādu risku vadībā, kas saistīti ar ziņu plūsmu (piemēram, centrālo banku paziņojumi par bāzes likmes izmaiņām) vai riska vadību laikā (piemēram, tirdzniecība ar valūtu nākotnes kontraktiem). Dažādu atvasināto finanšu instrumentu izmantošanas mērķis ir samazināt ieguldījumu portfeļa vērtības svārstības, kā arī samazināt nepieciešamību pārdot aktīvus tad, kad to darīt nav izdevīgi. Dažos gadījumos atvasināto finanšu instrumentu izmantošana ļauj labāk kontrolēt darījumu izmaksas, kā arī nodrošināties pret valūtas kursa maiņas svārstībām.

oti piemēroti aktīvā portfeļa pārvaldībā ir dažādi biržas indeksu fondi vai biržā tirgoti ieguldījumu fondi, kas dod iespēju izdevīgi diversificēt ieguldījumus vēlamos reģionos vai nozarēs, gadījumos, kad veidot diversificētu portfeli ar ieguldījumiem konkrētu, atsevišķu uzņēmumu akcijās varētu nebūt pietiekami efektīvi augsto operāciju izmaksu un zemās likviditātes dēļ. Turklāt finanšu tirgos ir pieejams plašs indeksu fondu klāsts, un investīciju iespējas tajos ir gandrīz neierobežotas. Šā iemesla dēļ apdrošināšanas sabiedrība Mandatum Life sāka sadarbību ar BlackRock iShares, vienu no vadošajiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina pieeju biržā tirgotajiem fondiem. Klientu portfeļu pārvaldīšanā apdrošināšanas sabiedrība Mandatum Life izmanto iShares produktus un darbojas kā starpnieks, dažus produktus pielāgojot specifiskām klientu vajadzībām. Veidojot un vadot ieguldījumu portfeli, nozīmīgu papildu vērtību dod pamatota diversifikācija starp vienas klases aktīviem un tai atbilstoša finanšu instrumentu izvēle. Privātie investori, nebūdami profesionāļi, nevar pietiekami kvalificēti veikt finanšu un citu būtisku datu analīzi lielam finanšu instrumentu skaitam. Šādā gadījumā relatīvās atdeves risinājumi pievieno papildu vērtību absolūtās atdeves portfeļiem, kur fondu pārvaldnieks un analītiķis izvēlas vispiemērotākos uzņēmumus un pārvalda portfeļa struktūru atbilstoši tirgus situācijai un ekonomikas ciklam, optimizējot portfeļa riska un atdeves rādītājus.

"Izmaiņas ir jāveic regulāri, aktīvi sekojot situācijai un iespējām finanšu tirgū."

iemērotas investīciju stratēģijas izvēle lielā mērā ir atkarīga no katra investora ieguldījumu profila. Veidojot ieguldījumu portfeli, jāņem vērā daudzi faktori, un, lai sasniegtu vislabākos rezultātus, vēlams konsultēties ar profesionālu ieguldījumu konsultantu. Parasti ieguldījumu stratēģijas izstrāde tiek sākta ar investoram piemērotā riska līmeņa apzināšanu. To var izteikt arī ar akciju kapitāla proporciju ieguldījumu portfelī, tomēr tikpat svarīga ir arī pārējā portfeļa struktūra. Ja vien investors nav pārliecināts par portfeļa veidošanu uz salīdzinoši ilgu termiņu (piemēram, investīcija uz 10 gadiem), būtu lietderīgi izmantot aktīvi pārvaldītus portfeļus, kas ir labāk aizsargāti pret tirgus lejupslīdi un varētu izrādīties ļoti piemērots, ja vēlaties realizēt portfeļa aktīvus laikā, kad tirgus situācija nav īpaši labvēlīga. Ja investīciju portfeļa likviditāte nav svarīga un investīciju periods ir ilgs, var apsvērt arī pasīvākus ieguldījumus. Indeksu fondu un tradicionālo fondu kustība ir savstarpēji saistīta ar tirgu un veiksmīgos gados var sasniegt izcilus izaugsmes rādītājus. Tomēr noteiktās tirgus situācijās šādu portfeļu vērtības krišana var būt lielāka, tāpēc rekomendējama ir portfeļa aktīvi pārvaldītās daļas palielināšana, īpaši laikā, kad investīciju periods tuvojas beigām.

epriekšējos desmit gados finanšu tirgos ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas, un papildus tradicionālajai kapitāla uzkrāšanai un diversifikācijai daudz svarīgāka ir kļuvusi pareiza aktīvu klašu un reģionu izvēle. Vispārēji vērtējot, ir divi veidi, kā sasniegt panākumus: izvēlēties ieguldījumus ar lielu izaugsmes potenciālu ilgtermiņā vai nopelnīt, izmantojot īstermiņa tendences. Ar aktīvu pārvaldību labs investīciju portfelis iegūst abos gadījumos.

Gudra

uzņēmējdarbība Citāts no Kumaŕe dokomentālās filmas

ietumu pasaule ir komercializējusi labsajūtu un austrumnieciskās gudrības, veidojot ap tām miljonus vērtu biznesu.

Zen jeb dzenbudismu ir iespējams apvienot ar jebko: motociklu apkopi, golfa spēli vai uzņēmējdarbības vadību. Jā, pat klusumu var pārdot. Daudzas orientālās filozofijas, cīņas mākslas, kā arī joga ir kļuvušas par neatņemamu Rietumu kultūras sastāvdaļu. Kļūstot par ikdienas rutīnas sastāvdaļu, tās palīdz mums saglabāt izturību, izkopt pazemību, kontaktēties ar savu iekšējo es un kļūt par labākiem līderiem. Tai-či un meditācijas sniedz tādu pašu ieguvumu kā skriešana: nomierina prātu un trenē spēju koncentrēties. Savu ikdienu vadot dažādu kairinātāju pārbagātībā, spēja koncentrēties kļūst īpaši nozīmīga. Darba vidē koncentrēšanos sagaida gan no veiksmīgiem līderiem, gan algotiem darbiniekiem, un lēmumu pieņemšana nebeidzas, beidzoties darbadienai. Cilvēks, kurš piedzimis Rietumu labklājības sabiedrībā, var sasniegt teju jebko. Dzīve ir izvēļu pilna. Pieņemt lēmumus ir vienkāršāk, ja izvirzām sev skaidrus un nepārprotamus mērķus. Sportista, tāpat kā uzņēmēja, mērķi neko daudz neatšķiras no jogas praktizētāju mērķiem, un arī latviešu uzņēmēji var gūt nozīmīgu labumu, izkopjot koncentrēšanos, uzticēšanos un prasmi izvirzīt mērķus. Meditācijas, lūgsnas un ļaušanās apcerīgumam bija tradicionālas arī agrīnajā kristietībā. Iespējams, mēs nemaz neesam tik ļoti attālinājušies no savām saknēm. Orientālajām gudrībām izplatoties Rietumos, Austrumi tiecas pretim Rietumiem. Līdztekus mērķtiecīgai tieksmei pēc bagātības, vesternizācija Austrumiem atklājusi arī patoloģisku lieko svaru un depresiju – tos pašus ļaunumus, ko Rietumos cenšas dziedēt, praktizējot cigun un tibetiešu sapņu jogu. Kad rietumnieki komercializēs Austrumu filozofijas pašā to šūpulī?

Ceturtdaļgadsimts

biznesā DB Partners partneris Dainis Babulis

Apstākļu sakritības dēļ Dainis Babulis pēc vidusskolas beigšanas kāroto ģeogrāfijas studiju vietā iestājās ekonomistos. Iespējams, Latvija tāpēc zaudējusi izcilu ģeogrāfu, toties ieguvusi darbīgu uzņēmēju, kurš tikpat aizrautīgi, kā Kolumba un Magelāna laika ģeogrāfi reiz atklāja jaunas zemes, šodien atklāj jaunas iespējas biznesa pasaulē. Ja uzņēmumus uzlūkotu kā dzīvus organismus, varētu teikt, ka kompānijas DB Partners dibinātājs Babulis spēj gan laikus pamanīt un novērst to asinsrites problēmas, gan, ja profilaktiski pasākumi jau nokavēti, pat sirdi pārstādīt – lai problēmās nonākušajam uzņēmumam piešķirtu jaunu dzīvību. Sarunā ar LifeMagazine Dainis Babulis atklāj, cik izšķiroša loma biznesā var izrādīties golfam, kādā ziņā latvieši ir pārāki par Rietumu kolēģiem un ko Latvijas uzņēmēju paaudzes var mācīties viena no otras. Teksts: Egīls Zirnis / Foto: Toms Norde

35 Ja tu nezini riskus, tev ir vieglāk ķerties pie projekta, tikai tad ir jautājums, vai tev izdosies tam purvam pārskriet pāri vai iekritīsi akacī.

ik ilgi jau esat biznesā? Gandrīz 25 gadus. Padomju ēras noslēgumā kādus trīs gadus biju lietu pārvaldnieks komjaunatnes centrālkomitejā. Tur manā pārziņā nonāca pirmās kooperatīvās kustības. Atceraties, bija tāds Jaunatnes centrs. Caur šiem Jaunatnes centriem, tolaik vēl Padomju Savienībā, notika pirmie mēģinājumi iet tirgus ekonomikas virzienā. Mums bija deleģētas tiesības šādus centrus dibināt. Paši savu biznesu 1989. gadā sākām faktiski no nulles. Izveidojām uzņēmumu Stabu ielas pagrabā, apmēram tur, kur tagad krodziņš Pieci vilki. Sākumā, kā jau gandrīz visiem, kas sāka biznesu tajā laikā, mūsu darbības virzieni bija visdažādākie: celtniecība, finanšu pakalpojumi, auto noma un vēl daudz kas cits. Ar mums kopā darbojās pašreizējais uzņēmējs un producents Ēriks Naļivaiko, mūziķis Aivars Hermanis un citi puiši no grupas Remix (kopš tiem laikiem Aivars Hermanis ir mūsu muzikālais krusttēvs, iesaka koncertus, ko būtu vērts apmeklēt). Mums pat piedāvāja dibināt banku. Tolaik tās dibināja arī cilvēki bez izglītības ekonomikā. Ja tu nezini riskus, tev ir vieglāk

ķerties pie projekta, tikai tad ir jautājums, vai tev izdosies tam purvam pārskriet pāri vai iekritīsi akacī. Mēs, lai gan bijām diplomēti ekonomisti, toreiz izvērtējām piedāvājumu un teicām, ka mums bankas projektam nepietiek izglītības. Mūsu projekts bija arī grupa Rīga – izveidota uz Remix bāzes. Tā, mūsu amerikāņu investoru finansēta, vairāk nekā gadu nodzīvoja Amerikā un mēģināja iekļūt turienes mūzikas tirgū. Dažādu apstākļu kopuma dēļ šis projekts tomēr neizdevās.Arī skaņu ierakstu studija Master Sound bija mūsu projekts – deviņdesmito gadu sākumam nopietna iecere veidot studiju Mārstaļu ielā. Projekts izjuka politisku intrigu dēļ, amerikāņi palika ar nopirktajām iekārtām par divarpus miljoniem dolāru. Pēc tam saņēmu piedāvājumu strādāt Vīnē investīciju kompānijā, kas darbojās starp Austrumu un Rietumu tirgiem. Kompāniju interesēja mani toreizējie kontakti ar Ameriku. Vīnē nostrādāju septiņus gadus, tur man pievienojās arī mans tagadējais partneris Olafs Švanks. Tātad var teikt, ka tas, ko daru patlaban, lielā mērā izveidojās jau deviņdesmito gadu sākumā.

as ir jūsu lielākie veiksmes stāsti? Lai gan abi sākuma projekti Master Sound un Rīga neīstenojās, es tos neuzskatu par neveiksmi, jo guvām lielu pieredzi. Vīnes periodā viens no mūsu lielākajiem veiksmes stāstiem bija saistīts ar negadījumu – Krievijā nodega milzīgā KamAZ dzinēju rūpnīca. Varat iedomāties, kas tādā situācijā notiek pilsētā, kura faktiski uzbūvēta viena produkta ražošanai! Mums izdevās rūpnīcas restrukturizācijā piesaistīt vienu no pasaules vadošajām privāto investīciju firmām KKR. Tā bija ļoti vērtīga pieredze. Kopš tā laika mums ir labas attiecības ar vienu no KKR partneriem, kuram tagad ir savs fonds un ar kuru kopā nopirkām Baltic Motors. Viņš arī pierunāja bijušo īpašnieku un komandu palikt restrukturizācijas projektā. Restrukturizējām, piepērkot klāt BMW un pievienojot Range Rover zīmolu. Pēc tam fonds to pārdeva Inchcape. Paldies Dievam, ka mums to izdevās izdarīt pirms krīzes.

agad krīze ir beigusies vai kļūst dziļāka? Ja mēs to zinātu... Taču cilvēks, kurš ne reizi vien pareģoja pasaules galu, nomira, to nesagaidījis. Ekonomikai vienmēr būs jāmeklē jauni ceļi un tehnoloģijas. Krīzes būs vienmēr, bet patlaban mēs ejam uz augšu. Kādas bija jūsu attiecības ar naudu bērnībā? Mūsu ģimene bija padomju laikiem pietiekami turīga, mamma bija galvenā grāmatvede kolhozā Ādaži. Tāpēc, starp citu, ļoti labi atceros, ko nozīmēja strādāt pie Alberta Kaula. Mūsdienu izpratnē viņš skaitās stagnāts, bet kā vadītājs Kauls bija tik izcils kā reti kurš tagad. Pie viņa valdīja kārtība, un cilvēki zināja, ko darīt. Tā, protams, bija cita sabiedriski ekonomiskā formācija. Es arī skolas laikā nedomāju par biznesu. Gribēju kļūt par ģeologu. Stājos ģeogrāfos, bet notika tā, ka dienu pirms iestājeksāmena – sacerējuma – biju aizgājis makšķerēt un – neizturēju konkursu. Tad apstākļu sakritības dēļ 1973. gadā nokļuvu Universitātes ekonomistos un pabeidzu tos.

Cilvēks, kurš ne reizi vien pareģoja pasaules galu, nomira, to nesagaidījis. Ekonomikai vienmēr būs jāmeklē jauni ceļi un tehnoloģijas.

Kas tā bija par apstākļu sakritību? Vai nevēlēšanās iet padomju armijā? Protams. Jau pirms tam biju dejojis Universitātes deju ansamblī Dancis, puiši ansamblī bija vajadzīgi – arī tas palīdzēja nokļūt studentu skaitā. Danča periodam esmu pateicīgs arī par to, ka tur satiku savu sievu. Mums jau ir pieci mazbērni.

37 Organizācija un finanses ir uzņēmuma asinsrite, un, ja tev kaut kur tajā ir izveidojies trombs un tas noraujas, tad ir cauri.

ar konsultāciju biznesu klīst anekdote, ka tajā konsultants no tevis aizņemas pulksteni, lai pateiktu tev, cik ir pareizs laiks, bet laiku pasaka nepareizu un pulksteni neatdod. (Smejas.) Tāpēc jau mēs bieži vien paši iesaistāmies uzņēmumos! Krīzes laikā piedāvājam arī ārpakalpojumu – finanšu direktors. Uzņēmumā parasti ir trīs galvenās interešu grupas. Pirmā – īpašnieks, kuram uzņēmums jāattīsta un kuru interesē pamatā ilgtermiņa rezultāts. Otra – uzņēmuma menedžments, kam jādzīvo un savas intereses jārealizē patlaban. Trešā – kreditori, no kā abas pirmās grupas aizņēmušās naudu. Tad veidojas labāki vai sliktāki šo grupu sadarbības modeļi. Ja finanses nav pilnīgi caurspīdīgas, visas iesaistītās grupas nejūtas labi. Ja menedžmentam nebūs motivācijas pareizi strādāt, tad cietējs būs gan īpašnieks, gan menedžmenta komanda, jo to kāds var izsviest ārā. Arī kreditors, ja nejūtas drošs, var sākt uzvesties kā zilonis trauku veikalā – nākt iekšā un uzņēmumu gremdēt. Tāpēc ir ļoti svarīgi atrast līdzsvaru. Bieži vien mūsu pakalpojumus izmanto tāpēc, ka mēs, ejot iekšā uzņēmumā, nodrošinām visām trim grupām vienas un tās pašas informācijas pieejamību vienādā griezumā. Cik bijis gadījumu, kad menedžmentu atlaiž, jo īpaš-

nieki sastrīdas un mēģina cits citu piemānīt! Tā notiek tikai tāpēc, ka nav savstarpējas uzticības, un uzticības nav tāpēc, ka nav informācijas vai arī informācija nav pareizi izanalizēta un salikta pa plauktiņiem. Kādās situācijās uzņēmēji biežāk meklē jūsu padomus – kad viņiem klājas slikti vai kad labi? Diemžēl viņi padomus bieži meklē tad, kad jau iet pārāk slikti, viss jau aizlaists pārāk tālu. Organizācija un finanses ir uzņēmuma asinsrite, un, ja tev kaut kur tajā ir izveidojies trombs un tas noraujas, tad ir cauri. Tāpēc ir laikus jānodarbojas ar fizkultūru un jāievēro citas profilaktiskas procedūras. Dzīvojam ļoti interesantā laikā. Jau vairāk nekā 20 gadus esam neatkarīga valsts. Tie, kuri tagad ir uzņēmumu īpašnieki un kuri tos atjaunotās valsts sākuma gados ir izveidojuši, ir ļoti gudri cilvēki. Viņi ir radījuši daudzus labus biznesus, bet viņiem nav uzņēmuma finanšu vadīšanas zināšanu. Tajā laikā tādas nekur nemācīja, un viņiem tās arī nebija vajadzīgas, viņi tikai raka tālāk savā virzienā. Tad tu bieži nonāc situācijā, kad vairs nezini, kas tavā uzņēmumā notiek. Ja tu zaudē kontroli, uzņēmums izslīd tev no rokām.

Četrarpus stundas nospēlējot golfu, cilvēku iepazīsti daudz ātrāk nekā reizēm mēnešiem ilgās sarunās. Šī spēle atklāj cilvēka raksturu.

ai uzņēmējam ir viegli uzklausīt nepatīkamu taisnību? Situācijas ir ļoti dažādas. Ja tas ir one man show, tad šis uzņēmējs ir pieradis, ka viņam saka to, ko viņš grib dzirdēt. Bet ir arī uzņēmēji, kas paši meklē taisnību. Man ir diezgan daudz iznācis strādāt kopā ar Vili Vītolu. Viņš varētu atļauties diktēt savus noteikumus, jo savu ģimeni ir nodrošinājis, iespējams, vairākas paaudzes uz priekšu, tomēr viņš vienmēr cenšas iegūt iespējami vairāk informācijas un uzklausa visus viedokļus. Kā biznesa vide Latvijā atšķiras no vides Rietumos? Kāpēc mūsu cilvēki, aizbraukuši uz Rietumiem, biznesā bieži ieņem labas pozīcijas? Tāpēc, ka mēs esam gatavi strādāt vairāk un nopietnāk. Rietumnieki savos labklājības gados ir, teikšu atklāti, izlaidušies. Viņi nespēj savilkt jostas, mēs spējam, jo mums ir daudz lielāka motivācija kaut ko sasniegt. Mēs tikai par daudz ķīvējamies cits ar citu un necenšamies atgūt tās pozīcijas, kas mums reģionā bija līdz 1917. gada boļševiku revolūcijai, kā arī tās, kas bija Latvijas brīvvalsts laikā. Mums arī bieži vien pietrūkst ilgtermiņa skatījuma uz valsts attīstību. Kurās nozarēs Latvijā redzat iespējas interesantiem biznesa projektiem? Mums ir ļoti labi izglītoti cilvēki IT sfērā, tur būtu jāskatās. Pietiekamu uzmanību neesam pievērsuši arī tai pievienotajai vērtībai, kas rodas tranzīta nozarēs. Trešā ir mežrūpniecība, tas ir mūsu vienīgais “derīgais izraktenis”. Vai savus sākotnējos mērķus biznesā esat sasniedzis? Domāju, jebkurš biznesmenis uz šādu jautājumu atbildēs, ka sasniegts vēl nav nekas. Vorens Bafets ir jau krietni gados, bet joprojām mēģina sasniegt vēl kaut ko. Tas ir dzīvesveids. Vieni cilvēki ir atkarīgi no kārtīm, citi no kazino, vēl citi no golfa, bet ir arī tie, kuri ir atkarīgi no darba. Arī katra ikdienas uzvara var sagādāt prieku. Ja cilvēkam tā nav, tad viņam šis darbs nav jādara. Manas divas atkarības ir bizness un golfs. Kad pirmoreiz biju Amerikā, mans onkulis aizveda mani uz golfa laukumu un parādīja, kā apmēram tas darāms. Man tas kaut kā aizķērās, un nu jau var teikt, ka golfs kļuvis par manu dzīvesveida daļu, jo īpaši vasarās – tad vienmēr mēģinu divas dienas nedēļā izbrīvēt šim vaļaspriekam vienu brīvdienu un vienu darbdienas pēcpusdienu. Vakari Latvijā tad ir gaiši, var pagūt izspēlēt visu laukumu. Četrās piecās stundās nostaigāju 10 – 12 kilometrus. Golfs ir laba fiziska slodze, kā arī sakārto domāšanu un iemāca sevi disciplinēt – ieskaitot emociju apvaldīšanu. Es nebūtu godīgs, ja teiktu, ka rezultāts nav svarīgs, bet pārāk par to nepārdzīvoju. Nāks nākamā reize, un būs cits rezultāts. Pie tā jāstrādā. Golfa laukumā esmu arī atradis daudzus savus nākamos klientus. Četrarpus stundas nospēlējot golfu, cilvēku iepazīsti daudz ātrāk nekā reizēm mēnešiem ilgās sarunās. Šī spēle atklāj cilvēka raksturu.

V G

ai, spēlējot ar klientu, partneri vai konkurentu, neiestājas citi likumi? Proti, vai tad dažreiz nav labāk nevis uzvarēt pašam, bet ļaut uzvarēt otram? Nē, nē, tā nu gan nekad nav! (Smejas). Ja tu vai tavs oponents tā dara, tas ir redzams, un tad ir skaidrs, ka diez vai iznāks laba sastrādāšanās. olfā laikam ir gandrīz neiespējami iegūt traumu? Tā tikai šķiet. Ja neievēro golfa noteikumus un ētiku, var notikt arī nelaimes gadījumi. Tāpēc, pirms tiec pie spēlēšanas, ir jānoliek eksāmeni golfa noteikumos un arī etiķetē.

Vai mūsu straujais laikmets nav ietekmējis golfa stilu? Golfs ir konservatīva spēle. To spēlējot, nav pieņemts, piemēram, runāt pa telefonu. Protams, ja darbdienā gaidi kādu zvanu, tad pacel un saki, ka piezvanīsi vēlāk, bet brīvdienās zvanīšana nenotiek. Var teikt, ka šis konservatīvisms un golfa etiķete labi atbilst manai iekšējai izjūtai. Kādreiz biznesa sarunās pieķerat sevi pie domas, ka šajā brīdī jūs gribētu atrasties golfa laukumā? Protams! It sevišķi mūsu nepastāvīgajā klimatā, ja uzspīd saulīte un kāds draugs piezvana un aicina uzspēlēt. Taču vienmēr nevar darīt tikai to, kas patīk. Neliegšos, es gribētu golfa laukumā atrasties biežāk, nekā laiks atļauj. Vajadzētu arī vairāk trenēties, tagad gandrīz vai spēlēt iznāk biežāk nekā patrenēties. Jūsu ceļojumu galapunktos tagad vienmēr ir golfa laukums? No kluba vismaz reizi gadā, kamēr te ir ziema, braucam spēlēt uz citām zemēm. Tomēr biežāk mēģinu ceļojumus savienot ar darba darīšanām. Ar skaipu nepietiek, ir svarīgi klientus satikt un redzēt vaigā. Partneri un klienti mums ir visā Eiropā. Uz tālākām vietām pēdējā laikā gan dodos reti. Manas sapņu zemes ir Austrālija un Jaunzēlande, bet nevaru izbrīvēt tik daudz laika, lai tādu gabalu aizbrauktu. Vai jūsu ģimene arī spēlē golfu? Retu reizi man piebiedrojas sieva. Mēģinu arī dēlu iesaistīt, cerams, ka izdosies. Līdz šim golfs viņu īpaši neaizrāva, šķita par lēnu, bet pamazām Kārlis sāk tam pievērsties arvien vairāk. Mans sapnis būtu iemācīt šo spēli mazbērniem. Tas man vēl priekšā – golfu var spēlēt līdz sirmam vecumam!

ūsu dēls tagad strādā jūsu uzņēmumā. Vai profesiju viņš izvēlējās jūsu iespaidā? Nē, tas notika neatkarīgi no manis, nemēģināju viņam ko uzspiest. Kārlis beidza Banku augstskolu, četrus gadus nostrādāja Pricewaterhouse Coopers Latvijas firmā audita nodaļā un darījumu konsultāciju nodaļā. Darbu mūsu uzņēmumā dēls izvēlējās pats, jo viņam šķita pietiekami interesanti tas, ko mēs darām.

Kā ir savienot ģimeni un biznesu – vai viņš lūdz jūsu padomu? Mēs strādājam kā līdzvērtīgi partneri. Otra padoms noder vienmēr, un risinājumu var rast tikai diskusijās. Man ir patīkami redzēt dēla un viņa draugu domāšanu un veselīgo dzīves uztveri. Tā ir pavisam cita paaudze, daudz tiešāki un mērķtiecīgāki nekā mēs, kas iepriekšējā formācijā bijām ieprogrammēti dzīvot, laipojot un visu laiku domājot, ko sakām un kā tas var ietekmēt mūsu tuviniekus. Savukārt no mūsu paaudzes mans dēls un viņa vienaudži varētu mācīties spēju labāk saskatīt zemūdens akmeņus. Ja jaunie cilvēki skatās padomju laika komēdijas, viņi bieži vien nesaprot, par ko mēs smejamies. Nevarēdami atļauties runāt atklāti, mēs ļoti labi sapratām zemtekstus.

Rietumnieki savos labklājības gados ir, teikšu atklāti, izlaidušies. Viņi nespēj savilkt jostas, mēs spējam, jo mums ir daudz lielāka motivācija kaut ko sasniegt.

Mūsdienu nomadi Prasmīgu darbinieku trūkums ir aktuāls visā pasaulē, un sacensība, lūkojot pēc labākajiem ekspertiem, palielināsies. Nākotnē uzņēmumu veiksme darba tirgū būs atkarīga no to spējas gādāt par ārzemju speciālistu labklājību un no tā, cik veiksmīgi kompānijām izdosies integrēt citu valstu ekspertus jaunajos sadzīves apstākļos. Teksts: Anna Väre / Ilustrācija: Wonder

o stiklotā debesskrāpja augšējā stāva uz pilsētu paveras fascinējošs skats. Multikulturāla augsti kvalificētu profesionāļu komanda cītīgi strādā modernā atvērta plānojuma birojā. Viens no viņiem ir Hanss, 24 gadus vecs ekonomists, kurš nesen absolvējis augstskolu. Viņa darbavieta ir Cīrihē, bet tikpat labi tā varētu būt Londona, Šanhaja, Kopenhāgena vai Sanpaulu. Jau drīz visas šīs lielpilsētas piemeklēs speciālistu trūkums. Tiek prognozēts, ka ap 2020. gadu profesionāļu deficīts palielināsies līdz 85 miljoniem. Tas nozīmē globālu darbaspēka trūkumu, un liela mēroga uzņēmumi cīnīsies, kā piesaistīt speciālistus. Lai gan Ķīna un Indija nodrošina līdz pat 40% no pasaules darbaspēka, šo valstu uzņēmumu izaugsmes temps jau tagad četrkārt pārsniedz to IKP izaugsmes ātrumu. Līdzīgi ir arī citās straujas attīstības BRIC valstīs – Brazīlijā un Krievijā, kur izglītības sistēma vairs nespēj apmierināt aizvien pieaugošās uzņēmumu prasības. Tikai apmēram 10–25 procenti studiju beidzēju zināšanu un prasmju ziņā izrādās piemēroti darbam savas valsts uzņēmumos. Pēdējo desmit gadu laikā ar darbu saistītā migrācija ir sasniegusi bezprecedenta 42 procentus. “Darbaspēka trūkums ir neizbēgams. Tiesa, labā ziņa ir tā, ka cilvēki vairāk nekā jebkad agrāk vēlas doties uz ārzemēm darba meklējumos. Astoņdesmit procenti augsti izglītotu cilvēku darbspējīgā vecumā emigrāciju uzskata par pieļaujamu izvēli,” stāsta Kopenhāgenas universitātes pētniece Sallija Kalaša (Sally Khallash). Kalaša ir irāņu izcelsmes, studējusi Hārvardā un Oksfordā un ir viena no vadošajām pētniecēm ar darbu saistītās migrācijas jomā. Savā doktora disertācijā Oksfordā viņa pētīja ar darbu saistītas migrācijas megatendences un to nākotnes scenārijus. Pašlaik Kalaša ir vieszinātniece Oksfordā un vienlaikus vada savu pētniecības uzņēmumu Global Talent Strategy, kas atrodas Londonā. Viņas uzņēmums analizē ar darbu saistīto migrācijas plūsmu attīstību un sniedz konsultāciju pakalpojumus uzņēmumiem attiecībā uz izaicinājumiem, kas saistīti ar menedžmentu un personāla stratēģijām.

“Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam darbaspēka trūkums Eiropā palielināsies līdz 8,3 miljoniem.”

ievilcīgās metropoles – Londona un Ņujorka – jau sen ir noteikušas panākumu cenu gan uzņēmumiem, gan to darbiniekiem. Lielpilsētu piedāvātie pakalpojumi un sinerģijas mudina vairākumu uzņēmumu izveidot centrālos birojus šajās ļoti dārgajās vietās, kur pieprasījums satiekas ar piedāvājumu. Pēc panākumiem izslāpuši speciālisti dodas tur, kur konkurence ir vissīvākā, bet attiecīgi arī ceļš uz virsotni – visīsākais. “Darbaspēks vienmēr seko naudas plūsmai. Līdz ar augsti kvalificētiem speciālistiem megapoles, kas vienlaikus ir gan uzņēmējdarbības, gan izklaides centri, piesaista dažnedažādus cilvēkus. Starp lielpilsētu raksturīgākajām iezīmēm ir arī tā, ka tās piedāvā labākas dzīves iespējas ikvienam,” uzsver Kalaša. Paralēli megapolēm savs īpašais know-how veidojas arī nosacīti otrā un trešā līmeņa pilsētās, kas sacenšas par speciālistiem pašas savā līgā. “Mazās metropoles, piemēram, Helsinki un Kopenhāgena, piedāvā uzņēmumiem labu servisu un infrastruktūras bāzi par zemākām izmaksām nekā megapoles. Turklāt tās akumulē citus pakalpojumus un know-how centrus.” Kad uzņēmumi un darbaspēka plūsma seko viens otram, iznākumā var rasties tik koncentrēti punkti kā Silīcija ieleja Kalifornijā un Doha Katarā. “Doha ir ātri attīstījusies kā bāzes pilsēta, kopš tajā ienāca Shell, Atkins un HSBC. Ārzemju darbinieku pieplūdums stimulē šīs pilsētas radīt jaunus pakalpojumus, piemēram, starptautiskās skolas, dienas aprūpes centrus un lidostas,” skaidro Kalaša. Tomass Frīdmens (Thomas Friedman) savā grāmatā The World Is Flat analizē tehnoloģiskās attīstības un globalizācijas ietekmi uz uzņēmumu atrašanās vietu. Tā kā mūsdienās informācijas apmaiņa ir ļoti ātra, atrašanās vieta vairs nav noteicošs aspekts nevienā cilvēka darbības jomā. Lai samazinātu izdevumus, daudzi liela mēroga uzņēmumi savus centrālos birojus ir izvietojuši ārpus augstākā līmeņa pilsētām. Tā Nike par mājvietu savu apavu ražošanai ir izvēlējies Oregonu, Facebook – Dublinu, Ikea tiek pārvaldīta no Leidenas Nīderlandē. “Ja jūsu uzņēmuma darbībai nav nepieciešami megapoles pakalpojumi, kāpēc gan vispār būtu jāapsver iespēja veidot uzņēmumu tur, sadzīvojot ar pārmērīgajiem izdevumiem?” jautā Frīdmens.

augoties no darbaspēka konkurences pastiprināšanās viedokļa, varam būt pārliecināti, ka drīzumā pat veiksmīgās rietumvalstis būs spiestas izdomāt jaunus veidus, kā piesaistīt darbiniekus. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam darbaspēka trūkums Eiropā palielināsies līdz 8,3 miljoniem. Pirms trim gadiem pensionāru skaits Eiropā pirmo reizi tās vēsturē pārsniedza strādājošo iedzīvotāju skaitu. Darbaspēka trūkums BRIC valstīs (Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna) jau ir izraisījis algu inflāciju: investīciju baņķieris Šanhajā un Honkongā pelna daudz vairāk nekā Londonā vai Ņujorkā, un jumta stāva dzīvoklis Šanhajā un Honkongā maksā dārgāk. Tiek lēsts, ka nākotnē pasaule cietīs gan no strukturālā bezdarba, gan darbaspēka trūkuma. Laikā, kad vadošos ekspertus vervē, piedāvājot viņiem arvien lielākas algas, nekvalificēto strādnieku stāvoklis pasliktinās. Lai piesaistītu jaunos speciālistus, tādus, kāds ir Hanss, tūkstošiem liela mēroga uzņēmumu ir sākuši veikt ziedojumus universitātēm. Piemēram, Ķīnas Boeing aviācijas kompānija un ASV Microsoft ne vien sponsorē universitāšu mācību programmas, bet ir arī izveidojušas pašas savus institūtus un piedāvā jauniešiem iespēju stažēties. Daudzi studenti atrod darbu vēl studiju laikā, kas nozīmē, ka viņi jau sākuši virzību augšup pa karjeras kāpnēm, un tas notiek ātrgaitas režīmā. Migrācija bieži vien tiek stingri regulēta, un atļauju saņemšana ir lēns process. Attiecīgi daudzi uzņēmumi izmanto lobēšanu, lai ietekmētu savas valsts imigrācijas politiku un veidotu tuvas attiecības ar politiķiem. “Vietējais uzņēmums vienmēr var atsaukties uz savu ietekmi jaunu darba vietu radīšanā un izaugsmes veicināšanā. Tas var draudēt pārcelt savu darbību citviet, ja tam nebūs iespējas nodarbināt cilvēkus, kurus tas vēlas. Ja tā notiktu, kopā ar darba vietām valstij secen ietu arī nodokļu ieņēmumi,” skaidro Kalaša.

“Konkurence par kvalificētu darbaspēku BRIC valstīs jau tagad ir izraisījusi algu inflāciju.”

ūsu ekonomists Hanss trīs gadu laikā ir veiksmīgi virzījies pa karjeras kāpnēm. Viņa pārziņā ir citi darbinieki, un viņš bieži ir redzams publiski pārstāvam sava darba devēja uzņēmumu. Kādā pirmdienas rītā viņš saņems tālruņa zvanu no Krievijas uzņēmuma rekrutēšanas departamenta, tā sauktajiem head-hunter. Šis konkurējošais uzņēmums vēlas viņu pieņemt darbā un dubultot viņa gada ienākumus. Šis agresīvais darbinieku piesaistīšanas veids ir ierasta parādība Krievijā, apliecina Kalaša. Algas, ko maksā vadītājiem, ir palielinājušās par 60% gada laikā, un papildus lielajām algām bieži vien tiek piešķirti lieliski bonusi. Krievijā veiksmīgs cilvēks var gandrīz visu. Vēl viena īpaši iecienīta darbinieku piesaistīšanas metode BRIC valstīs ir vilināt atgriezties mājās savus pilsoņus, kas studējuši un izveidojuši karjeru ārzemēs. Šādu cilvēku ataicināšanu mājās no ārzemēm jeb tā saukto bruņrupuču laišana atpakaļ jūrā pēdējos gados izmanto arvien biežāk, saka Kalaša. Lai gan ar darbu saistītā migrācija patlaban ir lielāka nekā jebkad agrāk, daudzi, kas ir devušies prom, piedzīvo vilšanos. Asimilēties jaunā valstī ir sarežģīti, un ārzemnieku apmierinātības līmenis nepielīdzinās vietējo iedzīvotāju apmierinātības līmenim. Diemžēl augstāks dzīves līmenis vēl nepavisam nenozīmē apmierinātību ar dzīvi. Piederības izjūtas trūkumu īpaši smagi pārdzīvo cilvēki no Āzijas valstīm, kam ģimene un kopība ir viens no svarīgākajiem pašidentitātes aspektiem. “Darba dzīvi nākotnē raksturos savu sakņu trūkuma un sadrumstalotības izjūta. Kad cilvēki darba dēļ pārvietojas atkal un atkal, parasti viņiem nav vēlēšanās un bieži vien nav arī iespējas integrēties jaunajā kultūrā,” klāsta Kalaša. Pastāv nopietni riski, ja cilvēks, nonācis jaunajā vidē, neveido ilglaicīgas cilvēciskas attiecības un viņam mīļie atrodas pasaules otrā malā. “Attiecības, ko arvien lielākā mērā veido virtuālas, nevis reālas tikšanās, vēl vairāk pastiprina savu sakņu trūkuma izjūtu. Savās sliktākajās izpausmēs šī atrautības izjūta liek cilvēkam sākt apšaubīt sava darba un, iespējams, pat visas dzīves nozīmīgumu,” Kalaša brīdina.

ilvēkam, kam ir ģimene, došanās prom no dzimtenes piespēlē dažnedažādus izaicinājumus. Tiešām nav daudz kvalificētu cilvēku, kas būtu gatavi sevi visā pilnībā veltīt darbam ārzemēs, esot ilgus gadus prom no ģimenes. Ir jāņem vērā, kā bērni adaptēsies jaunajā valstī, skolā un kultūrā, jo īpaši tad, ja arī nākamais darbs varētu būt otrā pasaules malā. Biznesā valdošās nemitīgās pārmaiņas ir ietekmējušas cilvēku domāšanu. Lai gan topošajiem speciālistiem darba vietu būs gana, pat visdrošākās darba vietas nesniedz absolūtu noteiktību. Cilvēki piemērojas pārmaiņām, nepieciešamības gadījumā pārejot no vienas jomas uz citu. Tikai daži redz sevi veidojam karjeru vienā vienīgā uzņēmumā, lai cik daudzsološs šis darbs varētu arī šķist. Un pietiek ar gadu, lai situācija pilnībā mainītos. Kalaša apliecina, ka uzņēmumi šīs problēmas uztver nopietni. Tā kā gatavu risinājumu nav, tie tiek meklēti, eksperimentējot un izmantojot konsultantu palīdzību. Kalaša iesaka lielajiem uzņēmumiem izstrādāt daudzpusīgas stratēģijas un paredzēt savas darbības un prakses dažādās situācijās. Saistībā ar ārzemju darbinieku rekrutēšanu un algošanu ir jālīdzsvaro kulturālās atšķirības, uzņēmuma paša darba kultūra un menedžments. “Multikulturālu kolektīvu vadītājiem ir jāuzņemas atbildība par dažādo tradīciju un vērtību saplūdināšanu. Ir jāizprot, kā izvērtēt to, kuri cilvēki var palīdzēt cits citam, atrast savu vietu uzņēmumā un viņiem svešajā kultūrā.” Kalaša uzsver, ka darbiniekiem ir jānodrošina socializēšanās iespējas citam ar citu uzņēmuma aktivitātēs ārpus darba laika. Ja darbinieki migrē kopā ar savām ģimenēm, ir svarīgi šajos pasākumos iesaistīt arī viņu ģimenes locekļus. Pretējā gadījumā viņi ātri vien var sajusties izolēti. “Viens no svarīgākajiem konkurētspējas aspektiem nākotnē būs tas, kā uzņēmumi spēs mīkstināt migrācijas negatīvo pieredzi. Veiksmīgi uzņēmumi šo jautājumu risināšanu ir noteikuši par vienu no būtiskākajām prioritātēm.”

Sallija Kalaša (Sally Khallash), Kopenhāgenas universitātes pētniece.

Kaimiņu pieredze: ko mācīties no Somijas? Konkurence, lūkojoties pēc augsti kvalificētiem speciālistiem, nenoliedzami palielināsies. Kā Somija ir nodrošinājusi savu konkurētspēju? Somijā visās jomās ir kvalificēti darbinieki, un bieži vien tie ir visaugstākā līmeņa speciālisti, bet ar to tik un tā nepietiek. Patlaban speciālistu piesaistīšanu no ārvalstīm kā uzdevumu sev ir izvirzījuši tikai uzņēmumi. “Valdība šā jautājuma risināšanā praktiski nav piedalījusies,” atzīst Olli Sorainens (Olli Sorainen), Nodarbinātības un ekonomikas ministrijas pārstāvis, kurš specializējies imigrācijā un ar to saistītajā likumdošanā. “Protams, mēs apzināmies šo problēmu, bet Somijai nav iepriekšējas pieredzes, kad darbaspēka trūkums tiktu risināts, piesaistot ārzemniekus. Somijai ir nenodarbinātu cilvēku rezerve, tomēr viņu pieņemšana darbā brīvajos amatos bieži vien ir sarežģīta. Šķiet, šajā ziņā mēs atmodīsimies vienīgi tad, kad būsim nonākuši dziļā krīzē. Patlaban daudzas nozares Somijā piedzīvo lielas pārmaiņas. Darba vietas tradicionālajās jomās izzudīs, dažādu industriju darbības tempiem palēninoties vai beidzoties pavisam. Vienlaikus rodas jauni uzņēmumi, kas darbojas starptautiskā mērogā jau kopš saviem pirmsākumiem. Daudzas programmatūru vai datorspēļu izstrādes kompānijas darbiniekus uzreiz meklē visā pasaulē.” “Stabilās somu vērtības, piemēram, uzticēšanos un gatavību deleģēt lēmumu pieņemšanas tiesības darbiniekiem, var uzskatīt par Somijas uzņēmumu aktīviem. Protams, svarīgs ir arī motivējošs un interesants darbs un labi kolēģi,” atzīst Hano Nevanlina (Hanno Nevanlinna), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Futurice Cilvēkresursu nodaļas vadītājs. Futurice kolektīvu veido 150 darbinieki, un organizācijas Great Place to Work Institute nesen veiktā pētījumā uzņēmums tika atzīts par labāko darbavietu Eiropā. Somijas birojā ir desmit dažādu tautību darbinieki. “Informācijas un komunikāciju nozarē būtiskākais vienmēr ir darbinieku tirgus. Mēs novērtējam talantu neatkarīgi no cilvēka tautības. Mēs organizējam daudz brīvā laika aktivitāšu un ģimenes pasākumu, kur cilvēki satiekas un iepazīstas. Darbiniekiem, kas pārcelti uz mūsu birojiem ārzemēs, un viņu ģimenes locekļiem piedāvājam valodas kursus un palīdzību nodokļu jautājumos, kā arī citādu praktisku palīdzību,” skaidro Nevanlina. Sorainens, kurš ir ļoti kompetents migrācijas jautājumos, uzskata, ka valodas prasmēm ir svarīgākā loma asimilācijā. “Šajā ziņā valdībai noteikti būtu jāiesaistās. Tā varētu organizēt valodas mācību kursus cilvēkiem no ārzemēm, un par šīm nodarbībām cilvēkiem sākumā varētu maksāt. Valodas apgūšana būtu jāpiedāvā arī darbinieku ģimenes locekļiem,” uzskata Sorainens. Tas palīdzētu piesaistīt vērtīgus cilvēkus, kam Somija nozīmētu kaut ko vairāk nekā tikai vēl vienu pieturas punktu.

Our goal is to make products, that create balance between energy of light and environment. In order to achieve the best result, each of our products are being handmade from high quality materials. www.suvalgus.ee

Ik divas

sekundes Teksts: Anda Leiškalne / Foto: Shutterstock

“Kāpēc tā notika ar mani, joprojām nesaprotu,” saka Daiga Meijer-Rasmusen, vitāla un glīta tumšmate. Trīsdesmit viena gada vecumā viņa piedzīvoja insultu jeb, kā rakstīts slimības vēsturē, smadzeņu infarktu.

aiga ir veiksminiece – kopš saslimšanas ir pagājuši desmit gadi, un šodien par pārdzīvoto nekas vairs neliecina. Diemžēl pret daudziem liktenis ir skarbāks. Insults ir saslimšana, kas var ļoti nopietni ietekmēt visu atlikušo dzīvi. “Vienā insulta minūtē cilvēks zaudē aptuveni trīs nedēļas no savas dzīves, divus miljonus nervu šūnu,” norāda Rīgas Austrumu slimnīcas neiroloģe Ilga Ķikule, “Šīs slimības dēļ katru gadu 7000 (!) Latvijas iedzīvotāju nonāk slimnīcās. Insults ir trešā visbiežāk sastopamā slimība, kas var izraisīt dzīvībai bīstamu stāvokli.” Pēkšņi slimnīcā Daigas neizpratne par to, kādēļ insults skāra viņu, ir vairāk nekā pamatota. Analizējot vidējos statistiskos rādītājus, sieviete nepiederēja nevienai no paaugstināta riska grupām. “Augsts asinsspiediens, nepietiekama fiziska aktivitāte, sirds un asinsvadu slimības...” mediķe uzskaita faktorus, kas vairo insulta risku. “Tiesa, vienmēr ir izņēmumi, un diemžēl arī relatīvi pilnīgi vesels un jauns cilvēks nav pasargāts no šīs saslimšanas.” Daiga atminas, ka liktenīgajā oktobra piektdienā viņa kopā ar darba kolektīvu devās uz saliedēšanas pasākumu – sporta spēlēm. Vakarā izbaudījuši viesu nama pirti un kopīgi ieturējuši maltīti, kolēģi devās pie miera. Nākamajā rītā Daiga pamodās ar nelāgi sāpošu galvu, lai arī iepriekšējā vakarā glāzi alkohola bija pacēlusi vienīgi simboliski. Viņai pat prātā nevarēja ienākt, ka šādi izpaužas insulta pazīmes.

“Vienā insulta minūtē cilvēks zaudē aptuveni trīs nedēļas no savas dzīves, divus miljonus nervu šūnu.”

“Visbiežāk novēro vienas ķermeņa puses vājumu – rodas nespēks, notirpums, nejutīgums rokā un kājā. Vienā sejas pusē acs un mutes kaktiņš noslīd uz leju,” skaidro ārste. “Var būt pēkšņs apjukums un grūtības runāt vai saprast teikto. Redzes traucējumi vai dubultošanās, pēkšņas grūtības staigāt un reibonis. Retāka izpausme ir negaidītas un stipras galvas sāpes bez iepriekšēja iemesla.”

2012. gadā Latvijā ar asinsrites slimībām slimnīcās ārstēts 66 581 cilvēks, 34 888 cilvēkiem konstatēti audzēji, 33 329 – ievainojumi, saindēšanās un citas traumas ārējas iedarbības seku dēļ, ar gremošanas sistēmas slimībām stacionēti 32 697 pacienti.

Tieši pēdējo, retāko no izpausmēm, piedzīvoja Daiga. Tomēr, par spīti stiprajām galvas sāpēm, jaunā sieviete piedalījās sportiskajās aktivitātēs: gan rāpās kokā pa virvēm, gan veica daudz citu uzdevumu. Dienas izskaņā Daiga sabruka – zaudēja samaņu. Tikai tad tika izsaukta ātrā palīdzība – bija zaudēts daudz vērtīgā laika, kas ir īpaši nozīmīgi insulta gadījumā. Gaidot mediķu ierašanos, Daiga atguva samaņu, tomēr ķermeņa kreisā puse neklausīja, un viņa nespēja pateikt ne vārda. Atgriezties dzīvē

Daigai paveicās – pirms insulta viņa bija labā fiziskā formā, un atlabšanas periodā viņai bija pieejama mūsdienīga un kvalitatīva ārstēšana. Vienlaikus skaudrāk nekā jebkad agrāk viņa apzinājās, ka smagas slimības piemeklē nešķirojot. Statistika liecina, ka, neraugoties uz ārstēšanu, 30% no insulta pacientiem neizdzīvo. Šī saslimšana ir arī viens no galvenajiem invaliditātes iemesliem ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē, kur neatkarīgi no dzimuma vai vecuma kāds saslimst ar insultu ik divas sekundes. “Jauni cilvēki, ja vien viņiem pieejama mūsdienīga ārstēšana, miers un atbalsts, šo saslimšanu var pārvarēt,” Daiga ir pārliecināta. Tam piekrīt arī ārste: “Medicīna attīstās nevis pa gadiem bet gan pa dienām. Diemžēl efektīvākā ārstēšana visbiežāk maksā dārgi. Cilvēkiem ir jābūt gataviem, ka būs nepieciešami papildu izdevumi. Ir labi, ja ir drošības spilvens – vai tie būtu uzkrājumi, ģimenes sniegts finansiāls atbalsts, vai arī apdrošināšana.” Paralēli insultam, nebūt ne iepriecinošu ainu iezīmē arī citi veselības statistikas rādītāji. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2012. gadā Latvijā ar asinsrites slimībām slimnīcās ārstēts 66 581 cilvēks, 34 888 cilvēkiem konstatēti audzēji, 33 329 – ievainojumi, saindēšanās un citas traumas ārējas iedarbības seku dēļ, ar gremošanas sistēmas slimībām stacionēti 32 697 pacienti. Kolēģi palīdzēja, pārņemot darbu ar Daigas klientiem, viņa atminas desmit gadus senos notikumus, tiesa, viņa atzīst, ka atsāka strādāt darbā, līdzko veselības stāvoklis to ļāva: “Es atteicos no rehabilitācijas, jo man bija jāatgriežas darbā. Nevarēju atļauties palikt mājās ilgāk. Iespējams, tas nebija prātīgi, bet to sapratu tikai vēlāk. Ar kreiso aci neredzēju daļu no datora tastatūras, ātrāk noguru. Prasīju par to ārstei, un viņa skaidroja, ka galveno uzsvaru ārstēšanā likusi uz kājas un rokas kustību atjaunošanos.”

Jaunā sieviete pēc dabas ir uzvarētāja, tāpēc savas grūtības izvēlējās turēt noslēpumā – daudzi darbabiedri pat precīzi nezināja, cik smagu slimību Daiga pārcietusi. Savukārt tie, kas zinājuši, sākotnēji vērojuši, vai Daiga spēs pilnvērtīgi nodoties saspringtajam darba ritmam. “Jutos kā zem palielināmā stikla,” pirmās dienas pēc slimības atstāsta sieviete. Daudz kas, piemēram, datora paroles no atmiņas, bija kā ar lielu dzēšgumiju izdzēsts. Par laimi, iemaņas, laikam ejot, atjaunojās. Daiga ne vien pilnvērtīgi strādāja, bet arī strauji virzījās augšup pa karjeras kāpnēm. Tagad viņa bauda pilnasinīgu dzīvi un ir laimīga, tiesa, ir kāda mācība, ko desmit gadus senā pagātne likusi ielāgot uz visiem laikiem: cilvēks nekad nevar būt drošs par to, ka visnegaidītākajā brīdī viņu nepiemeklēs kāda liksta, tāpēc visprātīgāk ir nodrošināties laikus. Parūpēties gudri Viens no pakalpojumiem, ko piedāvā Mandatum Life, ir kritisko slimību apdrošināšana. Tas ļauj kontrolēt smagu slimību, darba nespējas vai nāves radītos finanšu zaudējumus. Apdrošināšana ir pieejama gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs var būt uzņēmums, apdrošinātā persona vai tās radinieki. Negaidīta saslimšana bieži ietekmē gan personas ģimeni, gan ikdienas dzīvi, tāpēc, nosakot finansiālā nodrošinājuma nepieciešamību, jāņem vērā ierastais dzīves līmenis, vajadzības un saistības. Pacientam tas ļauj saņemt kvalitatīvu un tūlītēju aprūpi, atlīdzības saņēmējam – palīdz pārvarēt ārkārtas situācijas. Tajā pašā laikā apdrošināšanas prēmiju var izmantot, lai īstenotu sen lolotas vēlmes vai, piemēram, lai dotos sapņu brīvdienās kopā ar ģimeni, tā pavadot laiku pirms plānveida terapijas. Vispopulārākie kritisko slimību riski ir vēzis, koronārās artērijas šuntēšanas operācija, infarkts, nieru mazspēja, multiplā skleroze, insults un dzīvībai svarīgu orgānu transplantācija. Jebkuras smagas slimības apdrošināšanas seguma summu iespējams izvēlēties bez ierobežojumiem.

7 soļi biznesa izaugsmei Foto: Toms Norde

ispusīga attīstība un izglītība ir vieni no svarīgākajiem biznesa izaugsmes priekšnoteikumiem šo vārdu visplašākajā nozīmē. Lai attīstība notiktu gan privātajā, gan valsts līmenī, nepārvērtējama loma ir jaunās paaudzes izglītošanai. Vecāku, bērnudārzu audzinātāju, skolotāju pienākums ir runāt ar bērniem par to, kas viņi gribētu būt nākotnē, un parādīt, ka iespējas ir ļoti plašas. Piemēram, skolēns teic, ka sapņo kļūt par žurnālistu. Lieliski! Viņu vajag iedrošināt: “Tu kļūsi par profesionāli, bet kāpēc aprobežoties tikai ar to? Tu taču vari kļūt par redaktoru vai – vēl labāk – izveidot pats savu uzņēmumu un izdot žurnālu.” ASV veikti pētījumi liecina, ka tikai deviņiem procentiem cilvēku piemīt dotības dienās kļūt par uzņēmējiem. Nepieciešama mērķtiecīga rīcība, lai šo skaitu palielinātu, jo tas vairos mūsu visu labklājību. Ticu, ka 21. gadsimts ir laiks, kad arvien vairāk cilvēku būs gatavi iziet ārpus savas komforta zonas, uzņemoties iniciatīvu un izdarot vairāk, nekā tiek prasīts no vienkārša darba pienākumu izpildītāja. Ikvienam pienāk brīdis, kad viņš saprot, ka dzīve ir skaista, neatkārtojama un pilna iespēju. Jo ātrāk tas notiek, jo labāk.

dejai ir īpaša loma biznesa attīstībā. Mums ir paveicies dzīvot ideju piesātinātā laikā. Latvijā ir daudz uzņēmēju, kuri apgūst jaunus virzienus, piemēram, ražo dabisko kosmētiku vai izgatavo mājlietas no ekoloģiskiem materiāliem. Man ir prieks vērot, ka biznesa vides pārstāvji meklē idejas un piedāvā tās pasaulei. Attīstot inovācijas, ir svarīgi saprast, vai patērētājs būs gatavs tās pieņemt. Tomēr vienlīdz būtiski ir nevilcināties, jo var gadīties, ka kāds cits pagūs tās īstenot pirmais.

zticamiem sabiedrotajiem var izrādīties izšķiroša loma biznesa ideju pilnvērtīgā realizēšanā. Pat visveiksmīgākajam uzņēmējam ir nepieciešami cilvēki, kuri viņu saprot, atbalsta un ir gatavi līdzdarboties. Ir liela varbūtība, ka, sākot īstenot jaunu ideju, kādu laiku būs jāstrādā bez peļņas, un tad sabiedroto atbalsts ir neatsverams. Lai sasniegtu lielus mērķus, ir ne tikai jārīkojas, bet arī jāsapņo, ne tikai jāplāno, bet arī jātic!

ou can’t be alone* – tā ir paradigma, kas jāielāgo ikvienam uzņēmējam. Partneri, klienti, patērētāji – bez viņiem bizness nav iespējams, un lojalitāte ir īpaši nozīmīga. Uzņēmējam ar savu attieksmi un rīcību jāpierāda visiem iesaistītajiem, cik augstu viņi tiek vērtēti. Tā ir win-win stratēģija, kur uzvarētāji ir abi – gan tu, gan partneris.

ozitīva darbība sabiedrības labā ir ļoti nozīmīga biznesa izaugsmē. Uzņēmēji maksā nodokļus, tomēr pienesumam jābūt lielākam, nekā paredz normatīvie akti. Ir svarīgi parādīt: te es esmu, un es esmu kopā ar jums! Labie darbi atmaksājas, un šajā gadījumā nav runa tikai par peļņu, bet gan par lielākiem ieguvumiem. Priecājos par Latvijas spējīgākajiem uzņēmējiem, kuri šo principu ievēro, atbalstot nevalstiskus, bezpeļņas projektus. Piemēram, lai mudinātu jauniešus pievērsties uzņēmējdarbībai, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedri sadarbojas ar organizāciju Junior Achievement. Mēs apzināmies – jo vairāk Latvijā būs jaunu un spējīgu cilvēku, kuri ir gatavi veidot savu biznesu, jo lielāks būs mūsu visu ieguvums. Ne velti viena no svarīgākajām biznesa lomām sabiedrībā ir to pilnveidot ar savu pozitīvo ietekmi.

arīt vairāk, nekā to prasa tiešie darba pienākumi, ir pašsaprotami progresīvam un uz izaugsmi orientētam uzņēmējam. Ap četrdesmit procentu mana laika aizņem darbība dažādās sabiedriskajās organizācijās: gan LDDK, gan Latvijas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Business Europe prezidentu padomē, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā un vēl vairākās citās organizācijās. Šīs aktivitātes papildina cita citu. Līdzdarbojoties vairākās organizācijās, gūstu daudzpusīgāku priekšstatu par aktuālo ne vien Latvijā, bet visā pasaulē, kas savukārt man sniedz plašākas iespējas rīcībai.

ktīvs un daudzpusīgs dzīvesveids ir svarīgs, rūpējoties par sava biznesa izaugsmi, jo veiksmīgam uzņēmējam ir jābūt labā fiziskajā un arī dvēseliskajā formā. Sports, kultūra, ceļošana, ģimenes vērtības, draudzīgu kontaktu uzturēšana – tas viss ir vienlīdz svarīgi. Cilvēkam var būt daudz draugu, bet, ja ar viņiem netiekas un nekomunicē, kādā brīdī viņi zūd. Tas ir nerakstīts likums: jo tu vairāk interesējies par citiem, jo lielāku interesi viņi izrāda par tevi.

* Tu nevari būt viens pats – angļu val.

49 “Ikvienam pienāk brīdis, kad viņš saprot, ka dzīve ir skaista, neatkārtojama un pilna iespēju. Jo ātrāk tas notiek, jo labāk.”

Vitālijs Gavrilovs, uzņēmējs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents

“Savos kolēģos meklēju talantus – attīstu un izmantoju darbinieku stiprās puses. Ja kādam kaut kas padodas labāk nekā man, ļauju to darīt viņam. Tādējādi darbinieki ir vairāk motivēti un lojāli uzņēmumam.”

Foto: Jānis Saliņš

ptimizēt izmaksas, nezaudējot kvalitāti, bija mūsu lielākais izaicinājums, atklājot ESPA Rīga 2009. gadā. Brīdī, kad krīze bija visdziļākā, durvis vēra Latvijā pirmais pieczvaigžņu SPA. Tā kā biznesa plāns tika veidots laikā no 2006. līdz 2007. gadam, korekcijas bija neizbēgamas. Meklējām iespējas, kā samazināt izmaksas, ko veiksmīgi arī izdevās izdarīt. Svarīgākais, ka mūsu viesi izmaksu optimizāciju neizjuta, jo visaugstākā līmeņa kvalitāte turpināja būt mūsu prioritāte. Būtiski, ka mums ir izdevies šīs izmaiņas noturēt. Sanāk, ja nebūtu krīzes, visticamāk, nebūtu meklējuši un atraduši veidus, kā efektīvāk vadīt uzņēmumu.

otivēta komanda ir viens no svarīgākajiem veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatiem. Priecājos, ka man ir stipra un profesionāla komanda. Pusgadu, pirms ESPA Rīga sāka darbību, kolektīvs tika apmācīts atbilstoši starptautiskā uzņēmuma ESPA International standartiem. Šīs starptautiskā līmeņa zināšanas un prasmes, ko nav iespējams iegūt nevienā Latvijas izglītības iestādē, ir unikāla priekšrocība, kas pieejama tikai mūsu darbiniekiem. Sākot ESPA Rīga darbību, daudz darījām, lai uzturētu komandas garu un lai nezustu degsme strādāt. Esam izveidojuši dažādas motivēšanas sistēmas, regulāri organizējam kolektīva saliedēšanas pasākumus. Tas ir ļoti svarīgi, jo veicina pozitīvu gaisotni, no kā ieguvēji ir pilnīgi visi.

Savos kolēģos meklēju talantus – attīstu un izmantoju darbinieku stiprās puses. Ja kādam kaut kas padodas labāk nekā man, ļauju to darīt viņam. Tādējādi darbinieki ir vairāk motivēti un lojāli uzņēmumam.

egulēt uz lauriem ir viena no svarīgākajām atziņām, kas jāpatur prātā katram uzņēmējam. Lai gan pirmie divi darbības gadi nebija viegli, mēs redzējām pozitīvu attīstību, un tā tas ir joprojām – pagājušo gadu beidzām ar peļņu. Domājot par ilgtspējīgu izaugsmi, mēs nepārtraukti investējam darbinieku apmācībā, SPA telpu uzturēšanā, tirgus izpētē un jaunu pakalpojumu ieviešanā. Ne brīdi neatļaujamies domāt, ka darbs ir padarīts, jo jebkurā industrijā viss mainās, līdz ar to tas ir izaicinājums pašiem sev būt nepārtrauktā attīstībā.

ersonīga attieksme pret klientu ir viena no mūsu priekšrocībām. Esam daudz strādājuši ar darbiniekiem, lai izkoptu saskarsmes un komunikācijas prasmes, kas ļauj ikvienam ESPA Rīga viesim justies īpašam, gaidītam un novērtētam. Cenšamies uzklausīt klientu vēlmes un ierosinājumus un, ja iespējams, tos īstenot, jo viesi augstu novērtē, ja redz, ka viņu teiktais nav bijis velti.

trast savu mērķauditoriju ir biznesa veiksmes atslēga. Ja uzņēmējam ir labs produkts, bet viņš to neizprot, nezina, kam to piedāvāt pareizajā laikā un par pareizu cenu, nekas labs nav gaidāms. Mums ir izdevies atrast savus klientus, lai gan tas nebija vienkārši un uzreiz. Laikam ejot, esam sapratuši, kas ir mūsu klienti un kādi ir efektīvākie komunikācijas kanāli, lai viņus sasniegtu. Mums kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti.

pēja būt elastīgiem ir būtisks veiksmīgas attīstības noteikums. Tirgus ir dinamisks – patērētāju vēlmes un paradumi mainās, un, lai klients būtu apmierināts un atgrieztos atkal, tam visam jāseko līdzi un jādara maksimālais, lai sniegtie pakalpojumi atbilstu pieprasījumam.

zprast savu produktu – vēl viens veiksmīgas izaugsmes zelta likums. Mēs ne vien izprotam, bet arī izjūtam savu produktu un tam ļoti ticam. Esam gatavi ieguldīt laiku un resursus produkta attīstībā un no sirds priecājamies, redzot pozitīvus rezultātus. Esmu gandarīta, ka mūsu uzņēmumā nav neviena, kas strādātu bez entuziasma. Mēs nemitīgi domājam un meklējam, ko mainīt un uzlabot, lai būtu vēl labāk.

Inga Kļaviņa, ESPA Rīga direktore

Māris Simanovičs, Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs

“Man ir svarīgi, lai varu deleģēt saviem cilvēkiem vissvarīgākos pienākumus un pilnībā uz viņiem paļauties.”

Foto: Toms Norde

emesls, kāpēc vispār kaut ko darīt. Latviešiem diezgan raksturīgi ir meklēt iemeslus, lai kaut ko nedarītu, un, godīgi sakot, arī pats dažreiz ļaujos slinkumam. Tiesa, slinkums var izrādīties virzītājspēks, jo tas motivē izdomāt jaunus veidus, kā atvieglot dzīvi. Būtiskākais ir pašiem sev skaidri definēt, kāpēc darām vienu vai otru lietu, kāds ir mērķis un vēlamie sasniegumi.

o tieši darīt? Tas ir nākamais svarīgākais jautājums. Mana atbilde: skatīties plašāk, atrast nepamanītās iespējas! Kādas ir aktuālās tirgus tendences pasaulē, kādas ir jaunākās tehnoloģijas? Vienlaikus ir būtiski neiegrimt detaļās – tas lai paliek speciālistiem. Augstākā līmeņa vadītāji to nevar atļauties, jo, dalot savu uzmanību sīkumiem, biznesa attīstība var apstāties.

onstruktīva mērķtiecība – tā esmu pieradis strādāt, un tā vadām šo uzņēmumu. Pats esmu mērķtiecīgs kopš bērnības. Mani vecāki bija skolotāji, tāpēc mani bakstīja nedaudz vairāk nekā citus. Neslēpšu, agrāk biju diezgan imūns pret apkārtējo emocijām. Vissvarīgākais bija mērķis un neatlaidība. Uzskatīju, ka cilvēkiem manā komandā ir jābūt pēc vienas līdzības: goal-oriented*, spējīgiem strādāt 24/7 režīmā. Kādā brīdī attapos, ka man apkārt ir mani kursa biedri un draugi – lieliski cilvēki, bet visi līdzīga rakstura, ar vienveidīgām zināšanām... Lai cik pārsteidzoši tas būtu, tādējādi zūd kvalitāte, sašaurinās redzesloks, un saskatīt kaut ko jaunu kļūst grūtāk.

omanda, kurai uzticies un spēj deleģēt pienākumus. Agrāk biju autoritatīva vadības stila piekritējs. Tagad, izanalizējis savas vājās puses, esmu secinājis, ka jāmainās. Autoritatīvais stils sevi izsmeļ. Pērn janvārī paņēmu pauzi. Deviņus mēnešus spēlēju golfu un pārdomāju dzīvi, līdz izlēmu atgriezties. Joprojām sēžu tajā pašā krēslā, kur agrāk, tomēr mana vērtību sistēma ir mainījusies. Ilgstoši atrodoties vienā vidē, ir jāpaņem pauze un jāiziet ārā. Tikai tā var saprast, ka ir iespējams darīt citādāk, un tādējādi iegūt vairāk. Man ir svarīgi, lai varu deleģēt saviem cilvēkiem vissvarīgākos pienākumus un pilnībā uz viņiem paļauties, tāpēc pulcēju ap sevi stipras personības. Kādreiz vairījos šādus cilvēkus pieņemt darbā, taču, gadiem ejot, nākusi atklāsme – jo spēcīgāki cilvēki komandā, jo stiprāka ir visa organizācija.

edvesma – biznesā, kur tevi katru dienu nedaudz iepļaukā, tas ir īpaši svarīgi. Lielisks piemērs ir pasaules biznesa guru Stīvs Džobss – viņā apvienojās iedvesma un neatlaidība, un, pateicoties tam, viņš sasniedza ļoti daudz. Nav grūti pateikt: šis mums nesanāca, nobankrotējām, bizness beidzies, viss – izklīstam! Nē, ir jāatrod iedvesma iet uz priekšu un motivēt kolēģus neapstāties.

ļūdas ir skola. Jā, dzīves skola ir visdārgākā. Katra kļūda kaut ko maksā, būtiskākais: vai no tā mācāmies? Ja jā, tad lieliski – ir vērts kļūdīties! Latvijas likumdošana un biznesa kultūra nesaprot bankrota nozīmi uzņēmējdarbībā. Tomēr, ja skatāmies plašāk, nav iespējams uzbūvēt impēriju nebankrotējot. Viens no mūsu biznesa virzieniem ir riska kapitāls. Ja no desmit investīcijām divas ir labas, tas ir ideāli! Ja vēl divas ir break-even, arī nav slikti, bet sešās bankrots ir gandrīz neizbēgams. Visa dzīve ir būvēta tā, ka kaut kas sanāk, bet kaut kas ne. Pareizi sadalot resursus, apzinoties, ka kaut kur zaudēsi, iemācies paņemt vērtīgāko – pieredzi un cilvēkus – un ej tālāk!

rāta tīrība. Ik rītu uz darbu nāku ar apziņu, ka esmu gatavs jauniem izaicinājumiem. Reti pārdzīvoju iepriekšējās dienas neveiksmes. Tas nozīmē, ka ir jābūt stipram, kaut dzīve nepārtraukti nes negaidītus pavērsienus. Pēc lielām veiksmēm var būt sāpīgi kritumi un otrādi. Tāpēc jāprot paņemt no dzīves visu iespējamo paša attīstībai. Ja rīt man nāktos izkāpt no savas automašīnas un pārsēsties sabiedriskajā transportā, manas dzīves kvalitāte tāpēc būtiski neciestu. Ir jābūt gatavam, ka viss var mainīties. Dzīvoju un strādāju ar pārliecību, ka katra diena jāsāk, darot darbus tālāk, nevis no jauna. *Uz mērķi orientētiem – angļu val.

Baudīt par spīti instinktiem

Teksts: Linda Krūmiņa / Foto: Toms Norde

Visticamāk, baudot savu pirmo rīta kafiju, jūs neaizdomājaties par šā dzēriena bagātīgo un aizraujošo vēsturi vai par mītiem, kas to apvijuši, tāpat kā par to, ka tas ir viens no pasaulē ienesīgākajiem biznesiem. Un – kamēr jūs lasāt šīs rindiņas, kaut kur Brazīlijā, Kongo upes reģionā vai Javas salā tūkstošiem darbīgu roku ievāc šīs vērtīgās pupiņas. Laipni lūgti kafijas pasaulē!

atvija pašlaik piedzīvo savu trešo kafijas kultūras attīstības vilni. Tas nozīmē, ka esam izdzēruši gana daudz vienkārši krūzītē uzlieta dzēriena, lai, virzoties savā loģiskajā attīstībā tālāk, iepazītu cafe latte un cappuccino dzērienus. Nu ir pienācis brīdis, kad sākam sev atklāt espresso burvību. Pagaidām šā izteikti piesātinātā un stiprā dzēriena cienītāju skaits ir salīdzinoši neliels. Tomēr tas pieaug, novērojuši ļaudis, kam ar kafiju ir lietišķas attiecības, tostarp kafijas pazinējs Mārtiņš Dzenis un Illy kafijas pārstāvis Latvijā, Università del caffè asociētais profesors Mārtiņš Staķis. Jā, tieši tā, asociētais profesors. Kafija, kā izrādās, nav tikai ieradums un bauda, tā ir arī ļoti pamatīga un aizraujoša zinātne. Bet par visu pēc kārtas, sākot ar, iespējams, pašu lielāko mīklu – kāpēc mēs vispār dzeram kafiju? “Tas, ka cilvēkiem garšo kafija, ir absurds apgalvojums!” pārsteidz Mārtiņš Staķis brīdī, kad malkojam svaigi pagatavotu espresso. Patiesi, evolūcijas gaitā esam attīstījuši maņas, kas ļauj vērtīgo instinktīvi nošķirt no kaitīgā. Ja kaut kas ir salds, tātad tas ir labs – sniedz enerģiju un labsajūtu. Savukārt rūgts arvien ir bijis līdzvērtīgs sarkanajam signālam – stop! Iemesls, kādēļ labprāt lietojam kafiju, daļēji meklējams kultūras mantojumā un tradīcijās. Jau bērnībā, vērojot vēcākus, daudzi ielāgo, ka kafija ir teju obligāts ikrīta rituāls, kas palīdz noskaņoties dienas gaitām. Vēl viens iemesls ir fizioloģija – kofeīns paātrina asinsriti, skābeklis pastiprināti pieplūst smadzenēm, un mēs jūtam mundrumu. Jā, mēs pierodam pie šā dzēriena. Labā ziņa ir tā, ka tas nav bīstami. “Ja cilvēks izdzer vienu krūzīti kafijas dienā, viņš šo ieradumu var saglabāt visa mūža garumā – nerodas vēlme palielināt daudzumu,” saka Mārtiņš Dzenis. Visbeidzot – patīkamākais kafijas baudīšanas iemesls ir socializēšanās. “Daudzkārt esmu redzējis, ka puisis uzaicinājis meiteni uz randiņu, iespējams, pirmo, un viņiem īsti nav par ko runāt, bet, apsēžoties pie kafijas tases, saruna aiziet!” kafejnīcā Innocent Cafe novēroto atstāsta tās saimnieks Mārtiņš Staķis. “Tas ir jauks veids, kā iepazīties un aprunāties.”

Viena kafija, neskaitāmas nianses Kafija ir ļoti komplicēts dzēriens. Aromātu buķetes ziņā labākos vīnus tā apsteidz trīskārt. Melnais dzēriens sevī ietver līdz pat 800 dažādu aromātu, kamēr vīnā to ir tikai 250. Protams, ikdienā mēs domājam vienkāršākās kategorijās – vai konkrētā kafija mums garšo vai ne. Būtiskākais faktors, kas ietekmē garšu, ir kafijas pupiņu šķirne – arabika (Coffea arabica) vai robusta (Coffea canephora). Profesionāļiem tas nozīmē veselu zinātnisku novirzienu – kafijas botāniku. Arabika ir kā smalka sabiedrības dāma – kaprīza, neprognozējama, aug tikai īpaši tai piemērotos apstākļos: noteiktā gaisa temperatūrā un gaisa mitrumā, nekad ne zemāk par 600 metriem virs jūras līmeņa, vislabāk tūkstoš līdz pat trīs tūkstošiem metru virs tā. Reizēm arabiku ražo pat cauru gadu, tā pieprasot no apsaimniekotājiem, lai augļi tiktu regulāri ievākti, turklāt tas ir paveicams, izmantojot tikai roku darbu. Vārdu sakot, ļoti sarežģīta savā būtībā. Bet vienlaikus arī pasakaini daudzšķautņaina un valdzinoša – piesātināta ar neskaitāmu garšu un aromātu saspēlēm, burvīga savā patībā. Un šā iemesla dēļ nekad nav lēta. Turpretī robusta, kā priekšā pasaka pats nosaukums, ir pieticīga un vienkārša. Labprāt aug zemienēs, viegli apstrādājamās plantācijās. Ražu ir viegli ievākt, jo tas paveicams, izmantojot kombainus. Robustā ir līdz pat četrām reizēm vairāk kofeīna nekā arabikā, un tās garša ir izteikti rūgtāka, vienkāršāka, ar labi jūtamām koksnes niansēm un nereti arī darvas aromātu. Ja lūkojat pēc vislabākā, izvēlieties arabiku. Tiesa, fakts, ka jūsu tasītē nonākusi arabika, vēl nepavisam negarantē, ka dzēriens būs nevainojams. “Daudzi ir pārsteigti, uzzinot par standartiem, ko kafijai, to novērtējot, piešķir biržās,” skaidro Mārtiņš Staķis. “Tā, piemēram, ja kafija atbilst NY8 standartam, tas nozīmē, ka uz 300 gramiem jeb aptuveni 1500 pupiņām ir pieļaujamas 360 bojātas pupiņas – aptuveni piektā daļa! Bojāta pupiņa garšo līdzīgi bojātam riekstam. Tas ir tas sīvums, kas mēdz saraut muti čokurā. Jo vairāk bojātu pupiņu, jo lētāka kafija. Daudzi pat neiedomājas, ka dzert lētu kafiju ir tas pats, kas ēst bojātus riekstus.” Paralēli zinātnei kafija ir arī viens no ienesīgākajiem biznesiem. Tā ir otrā visvairāk pārdotā prece pasaulē, piekāpjoties vienīgi naftai, liecina ekonomistu aprēķini. Kafijas eksporta vērtība gadā sasniedz 20 miljardus ASV dolāru, savukārt biznesa kopējā globālā vērtība pārsniedz 100 miljardus dolāru. Pasaules iedzīvotāji ik gadu izdzer vairāk nekā 500 miljardus kafijas tasīšu, bet darbs kafijas plantācijās nodrošina iztiku 25 miljoniem cilvēku.

Meklējot labāko

Izaugsmes ģeometrija

Kafijas patiesā burvība atklājas mirklī, kad to sagrauzdē. Tas ir faktors, kas variē dzērienu skalā no burvīgs līdz nebaudāms. “Līdzīgi kā ar maizi – iegriežoties jebkurā maiznīcā, mūs apbur tajā virmojošā smarža,” skaidro Mārtiņš Dzenis. “Svaiga maize ir unikāla ar savu garšu un aromātu buķeti, to gribas apēst uzreiz, un nav vajadzīgs ne sviests, ne kas cits, jo, tikko no krāsns, tā ir absolūti pašpietiekama. Ar kafiju ir tāpat. Jo nesenāks ir brīdis, kad tā izņemta no grauzdējamās iekārtas, jo tā ir augstvērtīgāka – piesātināta ar garšām un smaržām.” Vienlīdz nozīmīgi ir tas, kā kafija samalta. Ja malums ir vienmērīgs, dzēriena garša un aromāti veidojas harmoniski. Turpretī, ja dzirnaviņas daļu pupiņu sasmalcina līdz miltu konsistencei, bet daļu atstāj raupju, kafijā būs jūtamas asas un sīvas nianses. Izšķiroša nozīme ir arī ūdens temperatūrai – tā nedrīkst pārsniegt 96 grādus, jo pretējā gadījumā kafija tiek apdedzināta un kļūst netīkami rūgta. Un visbeidzot ne mazāk svarīgi ir arī tas, kā to uzglabā un vai neuzglabā pārlieku ilgi. Atrodoties atvērtā iepakojumā, kafija ātri vien izelpojas, zaudējot savus daudzos simtus aromātu. Šie faktori ir iemesls, kādēļ tiek meklēti arvien jauni veidi, kas tomēr ļautu mājās pagatavot profesionālas kvalitātes dzērienu. Viens no risinājumiem ir kafijas kapsulas, kas pamazām kļūst arvien populārākas arī pie mums, atzīst Mārtiņš Staķis. Tiesa, tās skeptiski uzlūko cilvēki, kuriem rūp vides un ekoloģijas jautājumi. Nodrošinot augstas kvalitātes kafiju, kapsulas kļuvušas par jaunu plastmasas atkritumu avotu. Tāpēc šobrīd noris aktīvs darbs, meklējot jaunus, viegli pārstrādājamus iepakojuma materiālus.

Ar kafiju ir līdzīgi kā ar vīnu – iemācoties novērtēt labu produktu, vairs neesam gatavi samierināties ar zemāku kvalitāti. Tad labāk iztikt bez, un kas līdzīgs novērojams kafijas tirgū Latvijā, pārliecinājušies abi eksperti. “Esam izgājuši stadiju, kad kafiju vienkārši uzlej vai iztecina caur filtra aparātu. Jā, mājās joprojām tā mēdz darīt, tomēr ir vērojamas ļoti pozitīvas tendences – arvien vairāk izvēlamies nākamās paaudzes dzērienus, kur būtiska loma atvēlēta pienam,” analizē Mārtiņš Staķis. “Vienkārši baltai kafijai seko latte ar savām bagātīgajām piena putām, bet nākamais solis ir kapučīno, kas savā būtībā ir vispareizākā kafijas un piena proporciju recepte. Priecājos, ka nu jau piedzīvojam arī trešo kafijas evolūcijas stadiju, kas ir tīrs espresso.” Kamēr viens Mārtiņš klāsta teoriju, otrs pievērsies praksei un pasniedz nedaudz lielāku par piņģerotu tasīti, ko samtainais dzēriens piepilda vienīgi līdz pusei. Divdesmit pieci mililitri – tāds ir espresso standarts. Paklausot sarunas biedriem, dzērienu apmaisu, jo, tikai iejaucot crema cepurītes kārtiņu, karstais dzēriens atklājas visā pilnībā. Patīkami rūgta, ļoti aromātiska, piesātināta un uzmundrinoša ir šī klasiskā itāļu kafija. Kvalitatīva espresso cienītāju loks pieaug, un kaislīgākie ir gatavi mērot ceļu pat cauri pusei galvaspilsētas, lai nobaudītu šo dzērienu savās iecienītākajās kafijošanas vietās, novērojis Mārtiņš Staķis. Savukārt Mārtiņu Dzeni nepārspīlējot varētu dēvēt par kafijas ceturtās paaudzes vēstnesi. Pamazām un neatlaidīgi viņš iepazīstina ar tā saukto specialty coffee – kafijas visekskluzīvāko segmentu, kas pašlaik piedzīvo savu uzvaras gājienu ASV, Anglijā un Skandināvijas valstu smalkākajos restorānos.

Interesanti par kafiju • • • •

•

Izsmalcinātiem baudītājiem “Tas ir līdzīgi kā ar viskiju – pārsvarā to blendē, bet ir arī single malt – dzēriens, ko novērtē noteikta patērētāju grupa,” uzsver Mārtiņš Dzenis. Specialty coffee ir īpaša ar to, ka ārkārtīga uzmanība tiek pievērsta absolūti visām detaļām, sākot jau ar ievākšanu. Brīdī, kad kafijas ogas nogatavojas, tās tiek savāktas reizi nedēļā, paņemot tikai un vienīgi gatavos augļus, kas skalā no 1 līdz 10 atbilst novērtējumam 8, 9 un 10. Tāpat arī atbrīvošanās no augļapvalka, lai tiktu klāt sēklai – kafijas pupiņai, žāvēšana, grauzdēšana – tas viss tiek īpaši kontrolēts un veikts ar lielu rūpību. “Uz specialty coffee pakas atradīsiet marķējumu ne vien par kafijas šķirni un izcelsmes valsti, bet arī informāciju par konkrēto plantāciju, cik augstu virs jūras līmeņa kafija ir ienākusies, kā tā ir apstrādāta un pat atbildīgā cilvēka vārdu un uzvārdu. Ja jūs vēlētos, šim cilvēkam varētu piezvanīt un aprunāties ar viņu par konkrēto kafijas ražu!” Skaidrojot specialty coffee īpatnības, mans sarunas biedrs ir pagatavojis dzērienu, kādu līdz šim vēl neesmu baudījusi. Īpašā stikla traukā, kas atgādina karafi, viņš ievieto papīra filtru, ieber svaigi samalto ekskluzīvo kafiju un pārlej to ar ūdeni, kas ir uzvārīts, bet pēc tam atdzesēts precīzi līdz 96 grādiem. Karstais šķidrums izfiltrējas aptuveni trīsarpus minūtēs, kas ir optimālais laiks, lai no kafijas paņemtu tās labākos aromātus un garšas un izvairītos no nevajadzīgā rūgtuma. Kad tas paveikts, viņš salej dzērienu krūzēs. Dziļi ieelpoju aromātu un esmu pārsteigta – smaržo drīzāk pēc zāļu tējas, nevis kafijas. Nobaudu pirmo malku. Jā, tas tiešām ir kas citādāks. Ierastās kafijas nianses ir daudz maigākas, bet vienlaikus arī ļoti dziļas un labsajūtu raisošas. Tas viennozīmīgi ir jauns pavērsiens šā dzēriena evolūcijā, un tāpēc noteikti pelnījis tikt atklāts un iepazīts.

Vīrieši patērē vairāk kafijas nekā sievietes, attiecīgi – 1,7 un 1,5 tasītes dienā. 40% kafijas tiek saražots Kolumbijā un Brazīlijā. 100 tasīšu kafijas ir daudzums, kas jāizdzer, lai uzņemtā kofeīna deva izrādītos letāla. Pirmā vebkamera tika uzstādīta Kembridžas universitātē. Tā nepārtraukti filmēja augstskolas Datorzinātņu departamenta... kafijas kannu – lai pasniedzēji un studenti, neatejot no datora, varētu uzzināt, vai ir pieejama svaiga kafija. Latvijā darbojas Università del caffè jeb Kafijas universitātes filiāle, kur ikviens interesents var apgūt kafijas ekspertu kursu, gan uzzinot teoriju, gan iepazīstot garšu un aromātu specifiku praktiskajās nodarbībās, degustējot kafijas dzērienus ekspertu uzraudzībā.

Herero sindroms Psihiatrs Leandro Herero (Leandro Herrero) cilvēku uzvedības analizēšanas vietā pievērsies organizāciju analīzei un atklājis daudz līdzību. Herero apgalvo, ka pārmaiņas uzņēmumā visefektīvāk izplatās no cilvēka uz cilvēku. Kā vīruss. Teksts: Elna Nykänen Andersson / Foto: Tuukka Koski

“Uzvedība rada kultūru. Šā iemesla dēļ pārmaiņas nav iespējamas, ja nemainās cilvēku uzvedības modeļi.” Jūs esat sarakstījis vairākas grāmatas par līderību, kā arī izstrādājis inovatīvo Virālo pārmaiņu modeli vadībai organizācijās. Par to parunāsim pēc mirkļa. Bet vispirms – kas pamudināja psihiatru sākt interesēties par līderību? Piecpadsmit gadus strādāju klīniskās psihiatrijas jomā un ieņēmu vadošus amatus vairākos lielos farmācijas uzņēmumos. Šo gadu laikā ievēroju ko interesantu: lai gan uzņēmumu kultūra, mērogs un lokācija bija ļoti līdzīgi, tie tomēr darbojās pilnīgi atšķirīgi. Vienam izdevās gūt fantastiskus panākumus, turpretī citi funkcionēja ārkārtīgi slikti. Sāku prātot, kāpēc tā. Kā teicis Čērčils: “Mēs veidojam savas ēkas, bet pēc tam ēkas veido mūs.” Mani interesē uzvedības modeļu veidošana. Pievēršanās līderībai nāca pašsaprotami.

Daudzi uzņēmumi vēlas radīt nosacītus modeļus, kam atbilstoši tiktu veikts darbs un veidota uzņēmuma kultūra. Kas par cilvēku uzvedības modeļiem būtu jāzina darbiniekiem, kuri vada pārmaiņu procesus uzņēmumos? Vairākums noteikumu jebkurā organizācijā ir nerakstīti. Tos nevar atrast ne rokasgrāmatās, ne arī iemācīt. Kultūru nav iespējams radīt ar mācību programmu palīdzību. Tā veidojas tiešā saistībā ar to, kā tiek veikti darbi, kā arī atšķirīgajiem cilvēku uzvedības modeļiem. Kultūra ir tas, ko cilvēki dara, tas tiek imitēts, un tādējādi to ir iespējams izplatīt. Jūsu uzvedības modeļi piesaista mani, savukārt manējie piesaista jūs – gan labā, gan sliktā nozīmē. Kulturālās inovācijas darbojas ļoti vienkārši: uzvedība rada kultūru. Šā iemesla dēļ pārmaiņas nav iespējamas, ja

“Top to Bottom* modeli var izmantot, lai radītu izpratni un izskaidrotu instrukcijas, tomēr tas sniedz vienīgi nelielus rezultātus organizācijas kolektīva pamatlīmenī.” Cik drīz var sagaidīt rezultātus? Tā kā cilvēki, kas veicina pārmaiņas, ir pazīstami un bauda kolēģu uzticību, nozīmīgas kulturālas pārmaiņas var sagaidīt jau pusgada laikā. Viss atkarīgs no uzņēmuma mērķiem, tomēr lēmumu pieņemšanas procesus un klientu apkalpošanas servisu var mainīt īsākā laika posmā. To labi pierādījuši arī sociālie procesi, kas var attīstīties pat ļoti ātri.

nemainās cilvēku uzvedības modeļi. Pārmaiņu programmām nav jēgas, ja cilvēki turpina uzvesties kā agrāk. Šādos gadījumos ir tikai pārmaiņu ilūzija. Tradicionālajā pārmaiņu vadības modelī uzņēmuma vadība, sākot vērienīgus projektus, komunicē tos virzienā no augšas uz leju un īsteno tos ar semināru, PowerPoint prezentāciju un e-pastos izplatītu paziņojumu starpniecību. Virālo pārmaiņu modelī jūs apgalvojat, ka pietiek ar diviem, trim nelieliem jauniem pavērsieniem attiecībā uz to, kā cilvēki veic savus ikdienas pienākumus, lai panāktu daudz lielākas pārmaiņas visas organizācijas līmenī. Kā? Manā modelī pārmaiņas sākas kolektīva pamatlīmenī. Jautājums ir par to, kā tiek veiktas dažādas lietas. Piemēram, kā tiek izplatīta informācija vai sadalīti resursi. Ir iespējams, ka lielos projektos vienlaikus tiek īstenotas trīs līdz piecas pārmaiņas, mainot ierasto darbu veikšanas procesu. Trīs īpaši ietekmīgi cilvēki, kam ir labi sakari un kam darbinieki uzticas, var veicināt pārmaiņas daudz efektīvāk nekā 30 cilvēki bez šādām īpašībām. Lai notiktu pārmaiņas, nav nepieciešami semināri vai vadības pavēles. Pietiek, ja neliela cilvēku grupa maina savu uzvedību, pārējie sekos. Ko šajā gadījumā atliek darīt vadībai? Vadība izvēlas cilvēkus, kas visefektīvāk veicina pārmaiņas, un lūdz viņu palīdzību. Vadības uzdevums ir nodrošināt atbalstu pārmaiņām kolektīva pamatlīmenī tā, lai sāktu darboties organizācijas neoficiālais tīkls (network). Protams, pārmaiņu procesam ir nepieciešams vadības definēts mērķis. Pamatojoties uz to, izvēlas divus trīs uzvedības modeļus, ko ievieš un izplata organizācijā ar atslēgas personu starpniecību. Uzvedības modeļi ir kā vīrusi. Tie izplatās no cilvēka uz cilvēku kā infekcija un var izraisīt epidēmiju. Pārmaiņu procesiem, kas noris uzņēmumos, ir izteikta līdzība ar daudzām pārmaiņu kustībām sabiedrībā un politiskajām kampaņām.

Kas vainas tradicionālajai pārmaiņu vadībai? Tā nav efektīva. Cilvēki tiek burtiski bombardēti ar informāciju, cerot, ka tas mudinās viņus mainīt savu uzvedību. Veltīgi. Top to Bottom modeli var izmantot, lai radītu izpratni un izskaidrotu instrukcijas, tomēr tas sniedz tikai nelielus rezultātus organizācijas kolektīva pamatlīmenī. Pētījumi liecina, ka 75–80 procenti tradicionālo pārmaiņu programmu cieš neveiksmi. Šā iemesla dēļ daudzās organizācijās valda nogurums. Nav nepieciešams izgudrot no jauna sociālās imitācijas modeli – tas ir iebūvēts cilvēka būtībā un ir novērojams dienas aprūpes centros, uz ielām, sabiedrībā. Biznesa pasaule pamazām sāk saprast, ka var izmantot gan cilvēku instinktīvo tieksmi imitēt vienam otru, gan spēku, kas piemīt kolektīvam tā pamatlīmenī. Virālo pārmaiņu modelī jaunās vēsmas ievieš ietekmīgi cilvēki, kas “inficē” savus kolēģus ar inovatīviem risinājumiem, lai paveiktu ierastos darbus. Kā vadība var identificēt šos pārmaiņu aģentus? Tas iespējams dažādos veidos. No vienas puses, ir sarežģītas metodes, piemēram, sociālo tīklu analīze un grafiku veidošana, no otras puses, intuīcija. Un vēl ir iespēja vienkārši pajautāt cilvēkiem. Tā sauktie atslēgas cilvēki ir visās organizācijās. Darbinieki var teikt: “Pīters un Marija neieņem ļoti augstus amatus, tomēr viņiem uzticas, un viņi ir ietekmīgi.” Tieši viņi ir jāiesaista pārmaiņu vadībā. Būtībā viņus varētu saukt par aktīvistiem, kam ir spēja iedvesmot un panākt, ka citi viņus imitē.

* No augšas uz leju – angļu val.

61 Jau ilgu laiku modē ir dažādi stāsti, jo īpaši, ja runa ir par preču zīmju radīšanu, un arī jūs daudz runājat par tiem. Kāda ir to loma pārmaiņu vadībā? Stāsti ir nepieciešami dažādos līmeņos. Ir tā sauktais jumta stāsts – liels stāsts, kas vēsta par organizācijas vietu pasaulē vai par tās mērķiem. Tomēr ar lielu stāstu vien nepietiek, tas ir jāpapildina ar mazākiem stāstiem par pārmaiņām un sasniegumiem. Vēl tikai pirms dažiem gadiem dominēja stāsti par darbiniekiem, kas paveikuši varoņdarbus nedēļas nogalēs, izglābuši uzņēmumu, par viņiem rakstīja uzņēmumu iekšējo avīžu pirmajās lapās. Šādi vēstījumi liek lielākajai daļai kolēģu noslēgties, jo viņi nespēj identificēties ar stāstu varoņiem. Tiem ir negatīvs efekts. Nepieciešams apkopot un izplatīt mazos stāstus: kā Pīters un Marija rīkojas dažādās situācijās, un kā viņi maina organizāciju. Cilvēki vēlas izjust, ka viņi ir daļa no stāsta. Kā Virālo pārmaiņu modelis tiek īstenots praksē? Esam to ieviesuši dažādās nozarēs. Sākām ar farmācijas nozari, pēc tam pievērsāmies finanšu pakalpojumiem. Nu šo modeli izmanto arī pārvadājumu nozarē. Patlaban strādājam Amerikas Savienotajās Valstīs un mēģinām veidot un mainīt slaveno dzelteno skolas autobusu kultūru, jo īpaši saistībā ar to drošību. Modelis funkcionē visur, kur mērķis ir mainīt veidu, kā kaut kas tiek paveikts. Vai pārmaiņu vadītāji uzticas jūsu modelim, ņemot vērā, ka ir sarežģīti izmērīt tā sniegtos rezultātus skaitliskajā izteiksmē? Daži cilvēki ir skeptiski, prātojot, ko gan viņiem atliek darīt atbilstoši jaunajam modelim. Mēs viņus izglītojam un stāstām par to, ka tagad ir daudz šādu līderu, un tas rada pozitīvas pārmaiņas. Daži jūtas atviegloti, redzot, ka atbildības pārdalīšana un jauni galveno lomu izpildītāji veicina pārmaiņas. Vadītājiem joprojām ir nozīmīga loma uzņēmumā, tomēr pārmaiņas attiecī-

Kurš? Leandro Herero ir spāņu psihiatrs un vadības konsultants, kurš pēdējos 30 gadus strādājis Lielbritānijā.

bā uz to, kā tiek paveiktas dažādas lietas, visefektīvāk notiek ar citu cilvēku starpniecību. Kad vadība pieredz straujo attīstību, viņi parasti aizraujas un iesaistās procesā. Daudziem uzņēmumiem jātiek galā ar vairākām pārmaiņām vienlaikus. Kā organizāciju vadīt šādā situācijā? Mums ir nepieciešams jauns vadības instrumentu komplekts. Iepriekšējie instrumenti tika radīti laikā, kad prognozēt nākotni bija daudz vienkāršāk un pārmaiņas bija lineārākas. Pasaule mainās. Daudzi uzņēmumi ir sākuši pārāk daudz pārmaiņu programmu – personāla nodaļai ir savas pārmaiņu programmas, kvalitātes kontroles departamentam savas, un tā tālāk. Cilvēki nogurst, un vadība nonāk gana sarežģītā situācijā, jo zaudē uzticamību. Tāpēc svarīgākais uzņēmumu vadītāju uzdevums ir gādāt par skaidrību un vienkāršību kompānijas rutīnā. Vislabāk, ja vienlaikus uzņēmumā noris tikai viens vai divi lieli pārmaiņu procesi un iniciatīvas. Domājiet par šo situāciju kā par biznesa pasaules Panamas kanālu. Ja tajā vienlaikus atradīsies divdesmit kuģi, sadursmes ir neizbēgamas. Kāda loma pārmaiņu vadībā ir komunikācijai? Kā tā mainās? Komunikācija joprojām ir nepieciešama. Iepriekš uzskatījām, ka komunikācija ir viss, kas mums vajadzīgs, un tās nekad nevar būt par daudz. Tomēr tā nav. Dažreiz kanāls var aizsprostoties. Komunikācijai ir sava vieta, bet tā pati par sevi nemaina mūsu rīcības modeli. Informācijas cunami, kas brāžas cauri uzņēmuma kanāliem, ir ierobežota funkcionalitāte. Informācija ir jāpārvalda līdzīgi kā izstāde muzejā. Vissvarīgākais ir atrast un atklāt stāstus, ko stāsta cilvēki un kas viņus iedvesmo. Gudras organizācijas rīkojas uzmanīgi, nepārslogojot darbiniekus ar pārmērīgu informācijas daudzumu.

Kas? Herero specializējas pārmaiņu vadībā. Papildus grāmatai Viral Change viņš ir sarakstījis vēl vairākus darbus par vadību. Jaunākā grāmata Homo Imitans iznāca 2011. gadā. Herero arī vada konsultāciju uzņēmumu The Chalfont Project.

Kur? Herero ceļo pa pasauli un lasa lekcijas par pārmaiņu vadību. Lai iepazītu viņa idejas tuvāk, apmeklējiet tīmekļa vietni: leandroherrero.com.

Harm

63 Pārliecība, ka skaistu lietu pasaule paver jaunu redzes leņķi, iedvesmo un atbrīvo domu, dizaineriem Ulvim un Karīnai Ābiķiem un dizaina studijai Neoklasika atnesusi augstāko šīs nozares starptautisko novērtējumu – nesen saņemtā International Property Awards ir ekvivalents kino pasaules Oskara statuetei. Jā, Latvija ir atgriezusies dizaina pasaules elitē.

monijas

dizaineri Teksts: Linda Krūmiņa / Foto: privātais arhīvs

“

Mums nav ne jausmas, kā tieši viņi mūs atrada un ar ko tas sākās. Konkursa žūriju veido 74 cilvēku komanda, un viņi visi ir augstākā līmeņa profesionāļi savā nozarē: arhitekti, īpašumu attīstītāji, dizaineri, akadēmiķi un opinion-leaders*, kurus respektē visā pasaulē,” stāsta Neoklasikas līdzīpašnieks un dizainers Ulvis Ābiķis. “Pērn ar mums sazinājās un jautāja, vai mēs būtu ieinteresēti piedalīties šajā starptautiskajā konkursā. Jau tas, ka tikām uzrunāti, bija patīkams pārsteigums, bet, kad uzzinājām, ka paši drīkstam izlemt, ar kuru no mūsu projektiem startēt, tas bija vairāk, nekā varētu vēlēties.” Izvēlēties, kurš projekts vislabāk atbilst balvas būtībai, Ābiķu pārim nebija grūti – mecenātu Teterevu mājoklis Jūrmalā. Pieteikuma noformējumam tika dots nosaukums Home Sweet Home. 2013. gada nogalē žūrija to atzina par Eiropas labāko privātās rezidences interjeru. International Property Awards balvas pirmo reizi tika pasniegtas 1995. gadā. Īsā laikā pasākums iekaroja nozares profesionāļu interesi un kļuva par vienu no prestižākajiem nekustamo īpašumu apbalvojumiem. Sumināt pasaules līmeņa izcilību! Tāds ir apbalvojuma dibinātāju moto.

“Mēs esam ļoti, ļoti priecīgi! Darbs, kurā ieguldījām ne vien visus savus radošos spēkus, bet arī sirdi un dvēseli, ir novērtēts visaugstākajā līmenī,” gandarījumā dalās Karīna Ābiķe. Projektā Home Sweet Home ietverta filozofija par to, kādai jābūt mājvietai no estētiskā un kulturālā viedokļa, apvienojot to ar visaugstākās kvalitātes izpildījumu. “Mūsu klienti vēlējās, lai radām vidi, kurā gribas atgriezties. Viņi ir aizrautīgi pasaules apceļotāji, tāpēc viņiem ir būtiska šī mājas – mīļās mājas – sajūta,” tā Ulvis Ābiķis. “Sinerģija ir atslēgas vārds, kas vislabāk raksturo šo projektu. Mums veiksmīgi izdevās apvienot Tetereva kundzes tik ļoti iecienīto art-deco stilu ar mūsdienīgiem dizaina risinājumiem, atbilstoši klientu vēlmēm ieviest interjerā bagātīgus un vienlaikus izteikti elegantus ziedu motīvus. Mēs radījām vidi, kas sajūsmina un vienlaikus ir aicinoša un mājīga. Esam gandarīti, ka to novērtējuši arī pasaulē atzīti profesionāļi.”

Ģimenes bizness Neoklasikas pirmsākumi meklējami deviņdesmito gadu pirmajā pusē, kad kompānijas dizaineri veiksmīgi īstenoja Maikapara nama restaurācijas un rekonstrukcijas projektu. Karīnai un Ulvim vienmēr bijusi līdzīga izpratne par to, kā attīstāms ģimenes bizness. Dizains un interjers ir viņu abu sirdslieta, un prasme saprasties ar visprasīgākajiem klientiem un uzminēt to vēlmes viņus nekad nav pievīlusi. “Jau sākot biznesu, mums bija skaidrs, ka vēlamies sadarboties ar cilvēkiem, kuri zina, ko vēlas un var to atļauties,” skaidro Ulvis Ābiķis, pamatojot izvēli konkurēt elites līmenī. “Ja analizējam vēsturi, redzam, ka māksla, viss skaistais un radošais vienmēr ir attīstījies tur, kur līdzās bijusi nauda. Šedevrus, ko apjūsmojam pasaules labākajos muzejos, radījuši meistari, kas strādāja augstdzimušo galmos vai baznīcas paspārnē. Lai gan mēdz teikt, ka cilvēks visspējīgākais ir aukstumā un ar izbadējušos vēderu, es tam īsti nepiekrītu.” Kultūras pili Ziemeļblāzma Ulvis Ābiķis min kā vēl vienu lielisku piemēru tam, ka attīstība iespējama vienīgi tad, ja tiek ieguldīti līdzekļi: “Divdesmitā gadsimta sākumā to uzbūvēja kokrūpnieks un mecenāts Augusts Dombrovskis ar mērķi atturēt apkārtnes iedzīvotājus no žūpošanas, kas bija sākusi pieņemt

epidēmijas apmērus. Un viņam izdevās! Piedāvājot iespēju kulturāli pavadīt brīvo laiku un darboties interešu kolektīvos, viņš mainīja sabiedrību. Turklāt Dombrovskis atstāja mantojumu, par ko atceramies viņu joprojām, kaut pagājis vairāk nekā simts gadu.” Salona Neoklasika interjers ir labākais apliecinājums Ābiķu pāra īstenotajam biznesa modelim. Šeit ir greznas lustras, kas tapušas Itālijas kompānijā Barovier&Toso, kuras pirmsākumi sniedzas 13. gadsimtā un kas, starp citu, joprojām atrodas dibinātāju ģimenes mazmazmaz... bērnu rokās. Uz elegantajām mājlietām diskrēti redzami prestižu zīmolu vārdi – Promemoria, Donghia, Loro Piana un citi. Iespējams, pārsteidzošākā no šeit redzamajām mēbelēm ir ar ādu apdarināts Tura sekretārs. “Tā ir dārglieta. Dārglieta mājai,” Ulvis Ābiķis pasmaida, skaidrojot, ka ādas apdare veikta, izmantojot īpašu tehnoloģiju, kas ļaus priekšmetam kalpot ne vienai vien paaudzei, saglabājot nemainīgu kvalitāti. “Šī ir lieta, kas nododama mantojumā, līdzīgi, kā to dara ar dzimtas rotaslietām.” Starp citu, priekšmeti ar ekskluzīvo ādas apdari atraduši vietu arī projektā Home Sweet Home – viesu vannas istabā tāda ir izlietne.

Ielikt sirdi “Latvija var!” Ulvis Ābiķis pārliecinājies ne reizi vien, arī strādājot pie godalgotā projekta. Dizaineri bija izsapņojuši ļoti īpašas iekšdurvis ar vairāku līmeņu koka faktūru. Uzrunājot daudzas Rietumeiropas labākās meistardarbnīcas, tika saņemti atteikumi, pamatojot, ka veicamais darbs ir pārāk sarežģīts un rezultāts nebūs kvalitatīvs, jo koks ir dzīvs materiāls, kas mitruma iespaidā staigā. Turpretī Latvijas uzņēmums Silmežs bija gatavs izaicinājumu pieņemt. Tehnoloģijas, ko izmanto latvieši, izrādījušās tik unikālas un efektīvas, ka konkurentiem atlicis vien noplātīt rokas. “Mums ir lieliski amatnieki, kas strādā pasaules līmenī. Mūsu mākslinieki veido ekselentus dizaina priekšmetus, ko drošu sirdi varam piedāvāt visprasīgākajiem klientiem, un viņi par tiem ir sajūsmā. Jūtu patiesu lepnumu par to,” tā dizainers. Līdz ar starptautisko apbalvojumu nāks jaunu klientu interese, Ābiķi ir pārliecināti, tiesa, neviens salonā Neoklasika negrasās dusēt uz lauriem. Tā pagājušā gada nogalē darbību sākusi salona Neoklasika pārstāvniecība Londonā, piecpadsmit minūšu gājiena attālumā no Bakingemas pils. “Ir skaidrs, ja vēlies nokļūt globālā apritē, tev jābūt tur, kur viss notiek. Lielbritānijas galvaspilsēta ir viens no centriem, kas pulcē pasaules veiksmīgākos un ietekmīgākos cilvēkus, un mēs esam gatavi piedāvāt viņiem labāko,” saka Ulvis Ābiķis. Viņš ir nepielūdzami konstruktīvs, bet viņa kundze un biznesa partnere ļaujas emocijām: “Vai gan var būt lielāka laime, kā darīt to, kas tev patīk, un darīt darbu, kurā ieliec savu sirdi! Tas iedvesmo un mudina sapņot par to, ka varam vairāk un labāk. Mans sapņu projekts ir veidot interjeru greznam kruīzu lainerim. Jā, tas ir ambiciozi, bet es ticu, ka nav nekā neiespējama.” *Viedokļa līderi – angļu val.

MANDATUM LIFE INSURANCE BALTIC SE LATVIJAS FILIĀLE, KRONVALDA BULV. 3, RIGA LV-1010 INFO@MANDATUMLIFE.LV

Ja nauda varētu izvēlēties Nauda nekad agrāk nav sniegusi tik daudz iespēju. Tagad mūsu investīciju risinājumi ir tik plaši kā vēl nekad. Pakļaujies tirgus svārstībām vai arī uzzini, kā iegūt stabilu ienesīgumu ilgtermiņā. Izbaudi iespējas, ko var sniegt tikai pieredzējušākie. Ja nauda spētu izvēlēties, tā izvēlētos naudu. Uzzini vairāk par iespējām un nosacījumiem: www.mandatumlife.lv

Ieguldījumi. Privātā kapitāla pārvalde. Dzīvības apdrošināšana