Nodaļa 18 - Amerikānu Reformators

Kristus otrās atnākšanas sludināšanas uzsākšanai Dievs izraudzīja īpašu vīru, taisnīgu un godīgu fermeri, kas savā laikā gan bija apšaubījis Rakstu dievišķo autoritāti, tomēr vienmēr sirsnīgi vēlējies uzzināt patiesību. Līdzīgi daudziem citiem reformatoriem, Viljams Millers jaunībā bija cīnījies ar nabadzību un tādā veidā apguvis dārgas mācības –enerģijas un pašaizliedzības lielo vērtību. Ģimene, no kuras tas nāca, bija pazīstama ar neatkarīgu, brīvību mīlošu garu, ar izturētu un dedzīgu patriotismu – īpašībām, kas izcēlās arī viņa raksturā. Tēvs bija revolūcijas armijas virsnieks, un upuri, kādus viņš pienesa šī vētrainā laika cīņās un ciešanās, varbūt bija vainīgi pie grūtajiem apstākļiem Millera dzīves sākumā.

Viņam bija fiziski veselīga miesas uzbūve, un jau bērnībā tas parādīja vairāk nekā parastas prāta spējas. Zēnam pieaugot, tās kļuva arvien redzamākas. Viņš bija darbīgs un labi attīstīts, kā arī ļoti slāpa pēc zināšanām. Lai gan tas nevarēja baudīt priekšrocības, ko dod mācības koledžā, viņa mīlestība uz studijām un ieradums visu rūpīgi pārdomāt un pamatīgi pārbaudīt, darīja to par vīru ar veselīgiem spriedumiem un plašu redzesloku. Viņam bija nevainojami tikumisks raksturs un apskaužama slava, jo ar savu godīgumu, taupību un labvēlību tas bija iemantojis vispārēju cieņu. (318) Pateicoties enerģijai un uzcītībai, viņš agri kļuva turīgs, tomēr neatmeta ieradumu pastāvīgi mācīties. Viņš uzticīgi izpildīja dažādus pilsoniskus un militārus amatus, un šķita, ka šī vīra priekšā paveras visas iespējas iegūt bagātību un godu.

Viņa māte bija patiesi dievbijīga sieviete, tādēļ bērnībā jauneklis tika pakļauts reliģiskiem iespaidiem. Tomēr agrajos vīra gados tas nonāca deistu sabiedrībā, kuri uz viņu atstāja jo lielāku iespaidu tāpēc, ka vairākumā visi bija labi pilsoņi un draudzīgi, izpalīdzīgi cilvēki. Dzīve kristīgā sabiedrībā – šī apkārtne zināmā mērā bija ietekmējusi viņu raksturus. Par visu, ar ko tie izcēlās un kā dēļ tos cienīja un tiem uzticējās, viņi bija parādā Bībelei, un tomēr šīs labās dāvanas tā bija izkropļotas, ka tagad ar savu iespaidu vērsās pret Dieva Vārdu. Satiekoties ar šiem cilvēkiem, Millers pamazām sāka pieņemt viņu uzskatus. Tā laika Rakstu izskaidrojumi sagādāja zināmas grūtības, kas kādreiz pat šķita nepārvaramas, tomēr arī viņa jaunā pārliecība, kas Bībeli lika nobīdīt pie malas, tās vietā nepiedāvājot neko labāku, nepavisam nedeva gaidīto apmierinājumu. Neskatoties uz to, apmēram divpadsmit gadus viņš turpināja turēties pie šiem uzskatiem. Bet trīsdesmit četru gadu vecumā Svētais Gars pārliecināja viņa sirdi, ka tas ir grēcinieks. Savā līdzšinējā pārliecībā viņš nebija atradis nekādus drošus apsolījumus par laimīgu aizkapa dzīvi. Nākotne pretī vērās tumša un drūma. Vēlāk, atceroties savas izjūtas šajā laikā, viņš sacīja:

"Nevienas dievības neatzīšana šķita auksta un stindzinoša, jo tā sev līdzi nesa tikai iznīcību. Debesis pāri manai galvai likās kā varš un zeme zem kājām kā dzelzs. Mūžība –