RED ROOM Tukšuma arhitektūra
MAD Arhitektūras Telpas burtnīca Kuratori: arhitektu birojs NRJA Izstādes autori: OUTOFBOX (Pēteris Bajārs, Ivars Kalvāns, Vadims Lando, Jānis Aufmanis, Denis Zeile, Laura Liene Cūberga, Linda Tinusa) Video: Elizabete Ronija Dreimane Mūzika: +K+M+B Drukāts uz papīra, kas bija daļa no Latvijas ekspozīcijas UNWRITTEN 2014. gada Venēcijas arhitektūras biennālē
2020
Do you want to enter? Vai vēlies ienakt?
Red Room A room that most deep web people die in. Usually full of torture equipment and blood everywhere. Beware of deep web websites while on the internet. The deep web holds the red room, beware that room.*
*Urban Dictionary
red (adj.) Red is the color at the end of the visible spectrum of light, next to orange and opposite violet. It has a dominant wavelength of approximately 625–740 nanometres. It is a primary color in the RGB color model and the CMYK color model, and is the complementary color of cyan. Reds range from the brilliant yellow-tinged scarlet and vermillion to bluish-red crimson, and vary in shade from the pale red pink to the dark red burgundy. Red pigment made from ochre was one of the first colors used in prehistoric art. The Ancient Egyptians and Mayans colored their faces red in ceremonies; Roman generals had their bodies colored red to celebrate victories. It was also an important color in China, where it was used to color early pottery and later the gates and walls of palaces. In the Renaissance, the brilliant red costumes for the nobility and wealthy were dyed with kermes and cochineal. The 19th century brought the introduction of the first synthetic red dyes, which replaced the traditional dyes. Red also became the color of revolution; Soviet Russia adopted a red flag following the Bolshevik Revolution in 1917, later followed by China, Vietnam, and other communist countries. Since red is the color of blood, it has historically been associated with sacrifice, danger, and courage. Modern surveys in Europe and the United States show red is also the color most commonly associated with heat, activity, passion, sexuality, anger, love, and joy.
*wikipedia.org/wiki/Red
9 room (n) 1 a part of a building that has its own walls, floor and ceiling and is usually used for a particular purpose 2
(in adjectives) having the number of rooms mentioned a three-roomed/three-room apartment
3 a bedroom in a hotel, etc. a double/single room 4 a set of two or more rooms that you rent to live in (synonym: lodgings) They lived in rooms in Kensington. 5
empty space that can be used for a particular purpose There’s plenty of room in the attic.
6 the possibility of something existing or happening; the opportunity to do something There’s some room for improvement in your work
Oxford Learner’s Dictionaries
Mēs tiecamies ražot. Mēs ražojam ēkas, lai pēc tam tās būtu tukšas, un pēc tukšām ēkām mēs ražojam vēl ēkas. Mēs vēlamies greznu dzīvi, un, lai visu tukšumu pilsētā aizpilda tukšums. Dārgs un aizņemts tukšums, kas apliecina mūsu ambīcijas un varēšanu. Dekoratīvs tukšums, ko ir skaisti dokumentēt un ar ko dalīties Instagram. Tukšums kā rota, kas akcentē sarūkošo lietotāju skaitu - cilvēkiem kļūstot mazāk, mēs turpinām radīt arvien vairāk platības. Lepojamies, ka apkārt ir lērums tukšu ēku, bet, ticiet, tas ir tikai sākums. Piloši griesti, tumši logi un atbalss tukšos gaiteņos un pamestās zālēs baro mūsu ego un silda mūsu sirdis. Kamēr vieni, soļiem skrapstot uz zemes sabirušajā apmetumā, apseko pamestas un tukšas telpas, citi līksmi dur zemē lāpstas, lai elitāros zemes gabalos celtu pieminekļus savam lepnumam un pildītu mūsu nosprausto mērķu plānus. Baumo, ka ne pilsētai, ne ministrijai neizdodas sasniegt jauno projektu plānu – ir jāstrādā smagāk. Jāstrādā, lai visi līdzekļi tiktu apgūti, lai tiktu maksimāli efektīvi būvēti gan grezni biroji, gan valstiski nozīmīgas būves. Mēs vēlamies noslaucīt brīvo telpu, lai aizpildītu to ar būvniecības substanci, ar materiāliem, kolonnām, ēku daļām, komunikācijām. Tas ir negods samierināties un pieņemt esošās ēkas – katram skaidrs, ka tā būtu vējā laista iespēja spodrināt nozares tēlu pasaules acīs, tā būtu vājas drošības izpausme, zaļā gaisma ienaidniekam. Mūsu pienākums ir izslieties stalti un demonstrēt varu un nolūkus. Mēs sitam dūri uz galda, mums nevajag netīkamu vēsturi, mums nevajag esošas ēkas. Mēs parādīsim, ko mēs spējam. Lai Tukšums ir ar Tevi!
Vienmēr Jūsu
Ignorances Apvienības Tukšuma Ministrija
11 We tend to produce. We produce buildings to be empty afterwards, and after empty buildings we produce more buildings. We want a lavish life, and the emptiness of the city to be filled with emptiness. A precious and busy emptiness that shows our ambition and ability. A decorative void to proudly document and to share on Instagram. Emptiness, like an ornament that accentuates the shrinking number of users - as people become less, we continue to create more and more space.
We’re proud to have a lot of empty buildings around, but, trust me, it’s just the beginning. Water dripping from the ceilings, dark windows and echo in empty corridors and abandoned hallways feed our egos and warm our hearts. While one inspects abandoned and empty spaces with their footsteps scraping on the ground in a broken plaster, others happily ground shovels in their luxury plots to raise monuments for their pride and meet the goals we’ve set for the society. Rumor has it that neither the city nor the Ministry has been able to reach the new project plan – we must work harder. We need to work on the way we handle our resources more efficiently in order to build luxury offices and state-important buildings. We want to wipe out the spare space to fill it with a construction substance, with materials, columns, building parts, communications. What a disgrace to accept existing buildings – it is clear to everyone that it would be a missed opportunity to burnish the image of the industry in the worldview, it would be a sign of weakness, a green light for the enemy. It is our duty to stand straight and demonstrate our intentions and power. We don’t need unpleasant history, we don’t want existing buildings. We will show what we can. May the Emptiness be with you!
Yours sincerely
From the Association of Ignorance Ministry of Emptiness
Rietumu sabiedrībā strauji mainās attieksme pret resursu izniekošanu. Re-think, re-use ir mūsdienīgas sabiedrības saukļi. Tādus būtu jāiekļauj arī mūsu valsts pārvaldības principos.
*attēls atrasts Facebook
Rethink, reuse, recycle ir šodienas domājošo cilvēku moto. Domāt par pasauli, domāt par vērtībām, domāt par nākotni un izmantot tev jau esošo, nestiept roku pēc jaunā, vairs nederīgo pārstrādāt pēc iespējas saudzīgāk. Padomāt par to, kas paliks pēc tevis. Kas tiks nākamiem. Mēs to darām ikdienā, mēs gribam, lai tā rīkotos arī citi. Valsts ir izšķīrusies nojaukt funkcionējošu labā stāvoklī esošo ēku, lai dotu vietu savām ambīcijām, lai apmierinātu savu ego. Zinot cik “gludi” ir gājis ar citām valstiskām iecerēm, pastāv pamatots risks, ka koncertzāles sāgā mūsu vienīgais ieguvums būs tukša būvbedre un betona drupu kalni. Kārtējais tukšums. Bet tukšuma arhitektūra jau šobrīd ir mums visapkārt. Tukšas ēkas, tukšas pļavas, tukši laukumi, tukši skatlogi, tukšas ielas. No Valsts apsaimniekotiem 417 ēkām un 3890 zemesgabaliem 17% atzīti kā neizmantojami, nelikvīdi, avārijas stāvoklī esoši. Rīgā vien ir 46 valstij piederoši grausti, kā apliecinājums valsts nesaimnieciskumam un nespējai mērķtiecīgi realizēt savas ieceres. Tai pat brīdī valsts ir gatava celt jaunas sapņu pilis. Tā negrib vēsturi, tā nemīl esošo, tā pieprasa jaunu! Ar izstādi RED ROOM / TUKŠUMA ARHITEKTŪRA mūsu arhitektu komanda aicina paskatīties uz burvīgām, unikālām, bet laika gaitā piemirstām ēkām, kas to tik vien gaida, kad kāds tajās iepūtīs dzīvību. Kad nāks īstais, kas saskatīt to apburto skaistumu. Ikkatrai no izstādē redzamām telpām ir gan lieli plāni, gan plašas nākotnes vīzijas. Un vienmēr blakus ir bijusi kultūra. Galvenokārt, modernā māksla, modernais teātris, modernā deja. Vai nav pienācis laiks mūsu valstij kļūt modernai? Saskatīt to, ka ne jau pieminekļi paliek vēstures atmiņā, bet gan labi paveikts darbs. Moderna pieeja, moderna pārvalde, moderns nāktones skats. Ne velti rindas sākām ar rethink, reuse, recycle. Mums vajag, lai ikkatrs rethink. Lai mūsu valsts rethink. Re-think. Think!
Rethink, reuse, recycle is the motto of today’s thinking people. Thinking about the world, thinking about values, thinking about the future, and using what you already have, not reaching your hand for the new, trying to recycle as gently as possible. Thinking about what’s going to be after you. What will come next? We do it every day, we want others to do it, as well. The state has decided to demolish a functioning well-established building to give a room for its ambitions to satisfy its egos. Knowing how “smooth” it has been with other state national intentions, there is a reasonable risk that, in the concert-hall saga, our only benefit will be an empty building pit and mountains of concrete ruins. Another emptiness. But the architecture of emptiness is all around us right now. Empty buildings, empty meadows, empty squares, empty windows, empty streets. Of the 417 buildings and 3890 plots managed by the State, 17% were found to be unusable, illiquid, or in a decayed state. There are 46 state-owned slums in Riga alone, as a sign of the country’s indomitability and inability to target its ambitions. At the same time, the country is ready to build a new dream castles. It doesn’t want history, it doesn’t love the existing, it demands a new one! With the exhibition RED ROOM / ARCHITECTURE OF EMPTINESS, our team of architects calls for a look at adorable, unique, but forgotten buildings. They long for someone to breathe life into them. For someone who sees the beauty of it all. Each of the spaces in the exhibition has both great plans and broad visions of the future. And there has always been a culture next to it. Above all, modern art, modern theater, modern dance. Isn’t it time for our country to become modern? To see that not the monuments remain in the memory of history, but a well-done job. Modern approach, modern administration, modern perspective. We started our call with a motto - rethink, reuse, recycle. We need everyone to rethink. Let our country rethink. Re-think. Think!
grausti.riga.lv
17 Valsts īpašumā esošo graustu saraksts Rīgā
417 ēkas un būves
3 890 zemes īpašumi
Ēku un būvju platība = 1,06 milj./m2 Kad. vērtība = 302,61 milj./eur
Zemes platība = 10 milj./m2 Kad. vērtība = 45,44 milj./eur
VNĪ portfelis dati no prezentācijas “Ilgtspējīgi risinājumi valsts īpašumu pārvaldīšanā”
19
ATTĪSTĪŠANA / ILGTSPĒJA
Pamatportfelis Investēt esošos un jaunos īpašumus, tādējādi vairojot to vērtību un veicinot ilgtspējīgu attīstību 60%
PĀRDOŠANA
Aktīvu portfelis
Atsavināmais portfelis
Uzturēt un palielināt īpašuma pārdošanas vērtību
Valsts funkciju nodrošināšanai nevajadzīgi,nelikvīdi, sliktā tehniskā stāvoklī esoši NĪ
23%
17%
Efektīva valsts NĪ portfeļa stratēģija. Ilgtspēj īgai attīstī bai un pārvald ī bai dati no prezentācijas “Ilgtspējīgi risinājumi valsts īpašumu pārvaldīšanā”
provodņiks
boļševička
vagonu rūpnīca andrejosta
andrejosta sporta iela sporta pils dārzi vidzemes tirgus
lāčplēša iela 76
21
Rīgas pilsētas iespēju telpas
Provodņiks
“Provodņiks” tika dibināts 1888. gadā un nodarbojās ar gumijas izstrādājumu ražošanu. Lai arī “Provodņiku” nevar uzskatīt par vecāko gumijas industrijas uzņēmumu Rīgā, to var dēvēt par visnozīmīgāko gumijas fabriku. Jau 1889. gadā saražoto preču klāsts bija visai plašs, sākot ar gumiju ķirurģijai, cieto gumiju un linoleju. “Provodņikā” bija pat speciāls galošu cehs. Laiks no 1892. - 1900. gadam bija krīzes posms, augšupeja uzņēmumā sākās 1900. gadā, kad uzlabojās visi ražošanas un finansiālie rādītāji. Ja 1888. gadā ražošanas platība apņēma 13700 kv. metrus, tad 1906. gadā tie jau bija 46000 metri. Pēc 1. pasaules kara, tāpat kā visi Sarkandaugavas rūpniecības uzņēmumi, “Provodņiks” darbu neturpināja, jo visas iekārtas tika evakuētas uz Krieviju. “Provodņiks”, pirms 1. pasaules kara, pēc strādājošo skaita un nozīmības, tika uzskatīts par lielāko un svarīgāko uzņēmumu ne tikai Sarkandaugavā, bet visā Rīgā. citariga.lv /lat/sarkandaugava/rupnieciba/provodniks/
23
Provodņika sporta zÄ les telpas
Andrejosta(TEC un RIBOCA)
19. gadsimta beigās elektrība Rīgā kļuva arvien pieprasītāka, un gaišie prāti domāja, pētīja un gādāja par plašākas elektrostacijas būvi pilsētā. Drīz patiesi tapa pirmā lielākā elektrostacija – Rīgas pilsētas Elektrības iestāde, kas tika atklāta 1905. gada 14. maijā. Elektrostacijas ēkas projektu izstrādāja arhitekts K. Felsko. Pasaules karš pārtrauca spēkstacijas normālu darbu. 1915. gadā stacija bija spiesta no pirmklasīgu Anglijas ogļu dedzināšanas pāriet uz Krievijas Donas baseina akmeņoglēm. 2. Pasaules karā Rīgas elektroapgādes sistēma faktiski tika nopostīta pilnīgi. Atkāpjoties no Rīgas, vācu armija uzspridzināja Andrejsalas spēkstaciju. Neizpostīta palika vienīgi ēkas galvenā fasāde. 2004. gada 31. maijs ir termoelektrocentrāles pēdējā darba diena. 2006. gada 4.–6. maijā atver ekspozīciju Robežas, kas ietilpst starptautiska mākslas projekta “Vietas apzināšana. Apziņas lokalizēšana” programmā. andrejsala.lv/158/1510/
29
TEC Ä“kas telpas
TEC Ä“kas lieltelpa
31
TEC ēkas gaiteņi
Kultūra ir plašāka par mūziku, un ietver arī citas nozīmīgas sfēras—tajā skaitā arhitektūru. Arī arhitektūras kultūra ir jākopj un par to jārūpējās. Ne tādēļ, lai būtu “smukas ēkas”, kas “piesaistītu tūristus”, bet tādēļ, ka arhitektūra (tāpat kā mūzika un citas mākslas formas) atspoguļo un vienlaicīgi definē to, kas mēs esam. /Matīss Groskaufmanis
RIBOCA izstādes telpa Andrejostā
Sporta iela
Vairāk nekā 4 ha plašo kvartālu klusā centra rajonā 2016. gadā sāka attīstīt industriālo parku attīstītājs NP Properties. Nu teritorija starp Hanzas, Vesetas un Sporta ielām top par apkaimi, kur dzīvot, strādāt un baudīt, radīt un veidot dažādas partnerības. Pirmie patstāvīgie nomnieki - laikmetīgās mākslas centrs kim? un kopstrādes vieta jaunuzņēmumiem TechHub Riga - Sporta 2 kvartālā sāka darboties jau 2016.gadā, nu tiem pievienojušies vairāki citi radošie prāti: kino un reklāmas jomas pārstāvji FonFilms, Karaliskais improvizācijas teātris, vairāki jaunrades, start-up un modes uzņēmumi, u.c. 2020. gada sākumā kvartālā tiks uzsākti ēku rekonstrukciju un teritorijas labiekārtošanas darbi. Vērienīgo rekonstrukcijas darbu rezultātā tiks radīta pievilcīga vide pilsētas centrā ar teju 20 000 m2 plašām telpām.
skanste.lv
35
Vagonu rūpnīca
A/s “Feniks” Rīgas metalurģiskā lokomotīvju, vagonu un mašīnu fabrika dibināta 1895. gadā bijušās Karlīnes muižas (Karolinenhof) gruntsgabalā. Galvenās fabrikas ēkas celtas laikā no 1895. gada līdz 1914. gadam pēc arhitekta K. J. Felsko projektiem. No 1936. gada valsts a/s “Vairogs” rūpnīca, kurā ražoja dzelzceļa un tramvaja vagonus, autobusus, lauksaimniecības mašīnas, no 1937. gada, sadarbībā ar ASV firmu “Ford”, ražoja arī vieglos automobiļus “Ford-Vairogs”. No 1944. gada darbojās kā Rīgas Vagonu rūpnīca. Šobrīd rūpniecība šajās ēkās pilnībā apstājusies un atsevišķas ēkas tiek pārdotas un ir apskatāmas sludinājumu portālā ss.lv.
zudusilatvija.lv/objects/object/22772/
39
41
Lāčplēša iela 76
Ēkas 1898.gadā celtas galvenokārt Stepana Kļimova līmes fabrikas vajadzībām. Lielās ķieģeļu ēkas arhitekts bija Oskars Bārs. Pēc Otrā pasaules kara beigām elektrisko iekārtu ražošana pakāpeniski tika atjaunota. Nozare apkalpoja galvenokārt militāri rūpnieciskā kompleksa vajadzības. 1944.–46. gadam, izmantojot Vācijā iegūtās trofeju iekārtas, tika atjaunota pilnvērtīga VEF darbība. 1945. gadā darbu sāka arī Rīgas saldēšanas ierīču rūpnīca “Kompresors”, kurā ražoja ne tikai elektriskās saldēšanas iekārtas, bet arī artilērijas nakts tēmēkļus u. c. iekārtas.* Atļauja nojaukt aptuveni divdesmit Lāčplēša ielas 76 teritorijā esošās būves SIA Jaunais projekts dota 2002.gadā. Šobrīd teritorija atpazīstama ar tās centrā esošo skrusteni, kas ir vienīgā pazīme par kādreizējo teritorijas izmantošnas funkciju.
*enciklopedija.lv diena.lv
43
Today’s ugly is tommorow’s beautiful
- Monocle guide to sustainable cities
Lāčplēša ielas 76 pļavas
Vidzemes tirgus gaļas pavilijons
Vidzemes tirgus radies tāpēc, ka priekšpilsētas iedzīvotājiem aizkļūt līdz Daugavmalas tirgum un ar iepirkumiem atkļūt no tā bijis visai apgrūtinoši, līdz ar to pilsētas vadība ierādījusi vietu priekšpilsētas tirgum. Tirgoties gribētāju bijis daudz, tāpēc 1897.gadā tas pārcelts uz tagadējo atrašanās vietu Brīvības un Matīsa ielas stūrī. Vidzemes tirgus bija pirmais Rīgā, kurā izbūvēti labiekārtoti paviljoni. 1902. gada 15. oktobrī tika atklāti divi tirgus paviljoni - viens no paviljoniem – pirmā slēgtā tipa tirdzniecības halle Rīgā – paredzēta gaļas tirdzniecībai. Otrs – atklātā halle – citu pārtikas produktu tirdzniecībai. Tirgus ēkas celtas eklektisma stilā ar metāla formu pārsegumiem – pēc arhitekta Reinhoda Šmēlinga projekta. Tirgus paviljoni būvēti atbilstoši savai funkcijai. Garo, plašo ēku, kas sānskatā ir visai vienmuļa, atdzīvina rotaļīgie frontoni.
rct.lv/lv/vidzemes-tirgus/
47
GaÄźas pavilijona telpa
Gaļas pavilijona tirgošanās vietas
49
Pavilijona dekoratÄŤvie elementi
Sporta pils dārzi
Rīgas Sporta pils tika celta no 1968. līdz 1970. gadam, tās arhitekti bija Oļģerts Krauklis, Biruta Burčika, Ārija Išhanova, Liliāna Kraukle un Maija Rita Skalberga. Ēku nodeva ekspluatācijā 1970. gada 15. aprīlī un tā kļuva par nozīmīgu hokeja attīstības pamatu, jo tajā PSRS hokeja čempionātā spēles aizvadīja Rīgas Dinamo komanda. Līdz pat 2006. gadam, kad Pasaules hokeja čempionāta sarīkošanai tika uzbūvēta Arēna Rīga, Sporta pils bija svarīgākais hokeja centrs valstī. 2007.gadā Rīgas Sporta pili nopirka SIA “Rotermann Group”. 2007. gada 16. maijā halle tika slēgta un 2008. gadā to nojauca, lai tās vietā celtu biznesa zonu, taču projekts joprojām nav īstenots. 2020. gada nogalē tika paziņots par ieceri bijušās ēkas vietā uz laiku ierīkot mazdārziņus un ziedu pļavas. Kopumā teritorijā paredzēts ierīkot 150 mazdārziņus, kā arī ziedu pļavas dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm.
wikipedia.org
51
53
Boļševička
Līdz 1. pasaules karam ēkā atradās ādas izstrādājumu fabrika “Bufalo” (dibināta 1912. gadā). Ēkā darboju;sies dažadi uzņēmumi: apavu fabrika, sabiedrības “Vārpa” iesala ekstrakta fabrika, “Latvijas kokvilna” fabrika, padomju okupācijas gados tur darbojās tekstilfabrika “Boļševička”, vēlāk valsts uzņēmums “Tekstilniece”. Boļševička ir arī vieta notikumiem, kā SURVIVAL KIT 6 - vietas izvēles komentārs no festivāla kuratores Solvitas Kreses: “2014. gadā festivāla tēma ir „Utopiskā pilsēta” - mūsu utopija ir pilsēta, kurā kultūra tiek novērtēta kā spēcīgs faktors, kas uzlabotu pilsētvidi, tā ir pilsēta ar savu muzeju un koncertzāli. Rīga ir viena no retajām Eiropas galvaspilsētām, kurās šādu institūciju nav, tāpēc festivāla norisei šogad apzināti izvēlētas divas dažādas ēkas, kas iezīmē šo problemātiku. Bijusī tekstilfabrika „Boļševička” ir privāta teritorija. Kopš beidzies industriālais laikmets, pasaulē šādas post-industriālas, milzīgas ēkas bieži tiek piemērotas citai - kultūras - funkcijai. Arī „Boļševička” šobrīd tiek apspriesta kā viena no iespējamajām vietām laikmetīgās mākslas muzeja ierīkošanai”. zudusilatvija.lv/objects/object/35915/ lcca.lv/lv/izstades/survival-kit-6/
55
Boļševičkas interjers
Boļševičkas ēdnīca
59
Rīga ir rūkoša pilsēta. Aizvien vairāk cilvēku izvēlas savu dzīves vietu ārpilsētā. Tieši tāpēc MĒS ESAM PAR impulsiem pamesto un degradēto apkaimju attīstība, kas veicinātu cilvēku atgriešanos pilsētā. Klusais centrs ir viens no greznākajiem pilsētas rajoniem. Tam papildus injekcijas nav nepieciešamas.
Boļševičkas ēdnīcas plašais stiklojums